Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 7. jūlijs - Strasbūra

17. Airbus/Boeing strīds PTO (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir debates par Helmuth Markov mutisku jautājumu Komisijai Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par Airbus/Boeing strīdu PTO (O-0033/2008 – B6-0155/2008).

  Helmuth Markov, jautājuma iesniedzējs. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Tirdzniecības strīds starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm nav parasta nesaprašanās par lieliem gaisa kuģiem kā citas, kas ir iesniegtas PTO lēmuma saņemšanai. Šis strīds ir novedis pie lielākās un sarežģītākās tiesvedības, kas jebkad uzsākta. Tas atklāj milzīgu interešu konfliktu.

Amerikas Savienotās Valsis ir kritizējušas veidu, kādā ES un tās dalībvalstis, kas iesaistītas Eiropas Aeronautikas un kosmosa uzņēmumu (EADS) konsorcijā, pēdējos 20 gados ir subsidējušas jaunu lielu gaisa kuģu ieviešanu. Savukārt ES ir apsūdzējusi Amerikas Savienotās Valstis slepenu subsīdiju piešķiršanā Boeing no finansējuma aizsardzības un kosmiskās aviācijas projektiem, kuros šis uzņēmums ir iesaistīts. Mēs vēl nezinām, ko lems PTO Strīdu izšķiršanas padome. Es pieļauju, ka lēmumā būs teikts, ka abas puses ir pārkāpušas spēkā esošos PTO noteikumus. Lai kāds būs tiesvedības rezultāts, ir tomēr iespējams sniegt dažus ieteikumus.

Pirmkārt, varbūt ir pienācis laiks gan Boeing, gan Airbus paļauties vairāk uz saviem resursiem, nevis gaidīt lielas subsīdijas no valsts, pašiem paturot atbalsta summu un peļņu, bet izvairoties no riska ar uzņēmuma struktūras palīdzību. Labāka darbība un lielāka pārredzamība aviācijas nozarē neapšaubāmi dos labumu visiem šīs nozares aspektiem un arī klientiem.

Tas nenozīmē, ka lielu gaisa kuģu ražotājiem nav vairs jāsaņem nekāds finansiāls atbalsts. Es vienkārši vēlos uzsvērt, ka ir vajadzīga līdzsvarota un atbilstīga sistēma, kas neprotežē lielus uzņēmumus, bet ņem arī vērā svarīgus jautājumus, kā, piemēram, darbavietu radīšanu un vides aizsardzību, kā arī pasažieru drošības uzlabojumus.

Otrkārt, svarīgs jautājums ir tas, ka 2007. gadā uzņēmuma pārstrukturēšanas dēļ tūkstošiem Airbus darbinieku pazaudēja darbu, kas, manuprāt, nebija nepieciešams, jo daudzus gadus šis Eiropas konsorcijs guva milzīgu peļņu. Tas nav piemērots veids, kā vadībai tikt galā ar krīzēm, jo īpaši tāpēc, ka vainīgi nebija darbinieki, bet gan vadība, kas netika galā ar savu darbu.

Treškārt, PTO Strīdu izšķiršanas padomes pastāvēšana ir liels solis uz priekšu starptautiskās tirdzniecības režīmā, jo tā sniedz norādījumus, uz kuriem var paļauties, ja rodas dažādas Urugvajas kārtas nolīgumu interpretācijas. Mums arī sniegs tās lēmumu, bet tas ir pareizais atrisinājums?

Ceturtkārt, ļoti žēl, ka ar 1992. gada ES un ASV Nolīgumu par lieliem gaisa kuģiem nepietika, lai sarunu veidā un nevis ar tiesas nolēmumu rastu risinājumu lielu gaisa kuģu problēmai.

Piektkārt, aviācijas rūpniecībai pastāvīgi rodas jauni izaicinājumi. Ekonomiskajai krīzei un augstajām naftas cenām ir daudz lielāka ietekme uz aviotransporta sistēmu nekā jebkad iepriekš. Nekavējoties ir jārod risinājums, un varbūt ir laiks sākt domāt nevis par strīdiem, bet par sadarbību.

Sestkārt, attiecībā uz publisko iepirkumu mans personīgais viedoklis ir, ka būtu pareizāk pilnībā neiekļaut šo svarīgo tautsaimniecības nozari PTO sistēmā. Gandrīz visu valstu tautsaimniecībā publiskais iepirkums ir svarīgs ekonomiskās attīstības katalizators. Politiķiem arī ir jābūt zināmai ietekmei jomās, kas ir svarīgas sabiedrības attīstībai.

Septītkārt, ir laiks Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai saprast, ka jābūt iespējai veikt pasākumus valsts ekonomikas politiskai pārvaldībai, tostarp, piešķirot valsts pasūtījuma līgumus un finansiālu atbalstu. Tomēr ir vajadzīga pārredzamība un demokrātiska kontrole, lai nodrošinātu, ka ikviens ievēro spēkā esošos noteikumus.

Astotkārt, Boeing lieta rāda, ka valdībai ir nevajadzētu slēpties aiz apgalvojumiem par valsts aizsardzības interesēm, lai atbalstītu savu rūpniecību vai drīzāk dažu ietekmīgu lobija grupu intereses, ar kurām tā ir cieši saistīta.

Devītkārt, šis strīds starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm ir kas vairāk par parastu nesaprašanos. Tas ir vēl viens pierādījums, ka tie, kas iztēlo sevi par brīvās tirdzniecības aizstāvjiem, savu interešu dēļ padodas valsts protekcionisma kārdinājumiem. Mums ir jānorobežojas no abiem, jo šāda izturēšanās nerada labākus dzīves apstākļus pilsoņiem, bet noved pie diskriminācijas un negodīgas konkurences, kuras pamatā ir dempings.

  Dalia Grybauskaitė, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos atbildēt uz mutisko jautājumu komisāra Mandelson vārdā, kurš nevarēja šodien šeit ierasties, jo viņš piedalās Dohas kārtas divpusējās sarunās.

ASV procesu pret Eiropu par atbalstu Airbus un Eiropas procesu pret ASV par subsīdijām Boeing pašlaik izskata PTO ekspertu grupa, un Eiropas juridiskā nostāja ir aizstāvēta. Mēs tagad gaidām starpposma ziņojumu par abiem procesiem, kam jābūt sagatavotam rudenī vai ziemā. Nākamos pasākumus noteiks strīda rezultāts un intereses, kas ir tam pamatā un kas pie tā noveda.

Uz jautājumu, kā tas ietekmēs nozares konkurētspēju, mēs gribam teikt, ka mēs neredzam iemeslu, kāpēc neizšķirtajai ES un ASV tiesas prāvai PTO par atbalstu Airbus un Boeing vajadzētu ietekmēt Eiropas rūpniecības spēju godīgi konkurēt ar Amerikas Savienotajām Valstīm publiskā iepirkuma konkursos.

Valdības iepirkuma mērķis ir nodrošināt vislabākās iekārtas par vislabāko cenu nodokļu maksātājiem, iepērkot degvielas uzpildes gaisa kuģus. ASV gaisa spēki ir nolēmuši, ka degvielas uzpildes lidmašīna, ko piedāvā Northrop Grumman un EADS, ir pārāka par Boeing un vislabāk atbilst viņu vajadzībām. Jautājumam par atbalstu Airbus šajā vērtējumā nav nozīmes. Tiesvedība PTO un publiskais iepirkums nav savā starpā saistīti.

Redzot Amerikas Savienoto Valstu valdības Atbildības biroja reakciju, mēs vēlamies teikt, ka ASV gaisa spēku Northrop Grumman KC-45 izvēle paliek spēkā. Pastāv maldīgs uzskats, ka Northrop Grumman un Ziemeļamerikas EADS ir zaudējuši un ka Boeing piešķīrums ir anulēts. Northrop Grumman un Ziemeļamerikas EADS vēl arvien ir līgumsaistības, lai gan ir pavēle darbu apturēt, ar kuru saskaņā līgumdarbs ir atlikts uz vēlāku laiku.

Amerikas Savienoto Valstu valdības Atbildības birojs pārbaudīja gaisa spēku vērtēšanas procesu, nevis gaisa kuģa labās īpašības. Atbildības birojs nav pieprasījis vai norādījis, lai sarīko jaunu konkursu līguma noslēgšanai. Gaisa spēki un Aizsardzības departaments ir norādījuši, ka KC-45 vislabāk atbilst ASV gaisa spēku prasībām. Atbildības birojs ir pieprasījis atbildi no gaisa spēkiem par soļiem, ko tie spers 60 dienu laikā pēc 18. jūnija paziņojuma.

Vispār valdības atbalsts kosmiskajai aviācijai atbilst vajadzībām, jo konkrētas izstrādes lielo civilo gaisa kuģu rūpniecībā prasa ļoti lielus ieguldījumus. Komisija uzskata, ka valdības atbalstam kosmiskajai aviācijai abās Atlantijas okeāna pusēs ir jābūt līdzsvarotam, lai nodrošinātu, ka konkurences noteikumi netiek izkropļoti. Ja tas tā ir, atbalsts var sekmēt jauninājumus, palielināt drošību un mazāk ietekmēt vidi, un uzlabot aviotransporta efektivitāti. Aviosabiedrību, patērētāju un valdību interesēs ir uzturēt augstu veselīgas konkurences līmeni aviācijas nozarē.

Par 1992. gada divpusējiem nolīgumiem mēs vēlamies informēt jūs, ka iepriekšējos gados, par spīti vairākiem labas gribas mēģinājumiem atrisināt strīdu mierīgi, nesaskaņas starp abām pusēm – ASV un ES – ir izrādījušās pārāk lielas. ASV ir noliegušas, ka Boeing ir saņēmis subsīdijas, tajā pašā laikā pieprasot, lai ES beidz atbalstīt Airbus. Tāpēc nav bijis iespējams radīt godīgu un līdzsvarotu pamatu, lai jautājumu atrisinātu sarunās.

2007. gada 18. oktobrī Boeing publiski noraidīja Airbus piedāvājumu rast mierīgu atrisinājumu. Mums ir jāapzinās arī, ka pašreizējā pirmsvēlēšanu gaisotnē ASV nebūs viegli rast līdzsvarotu vienošanos. Tāpēc mēs negaidām, ka šo strīdu atrisinās tuvākajā nākotnē, pirms PTO būs pieņēmusi lēmumu par Airbus un Boeing lietu.

Es vēlos izmantot izdevību, lai pateiktos cienījamajam Eiropas Parlamenta deputātam par viņa interesi šajā lietā un atbalstu tai, par ko liecina viņa mutiskais jautājums un mums iesniegtais lēmums.

  Georgios Papastamkos, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Eiroatlantiskās ekonomiskās attiecības ir ārkārtīgi svarīgas abām pusēm. Jebkuri komerciāli strīdi ir jānokārto, meklējot pārredzamus un līdzsvarotus risinājumus.

Šajā gadījumā vēlamais mērķis ir nodrošināt godīgu abu pušu uzklausīšanu un līdzsvarotu pieeju valsts atbalstam aviācijas rūpniecībai. Šis finansiālais atbalsts ir jo īpaši svarīgs, lai veicinātu pētniecību, jauninājumus un vides pārvaldību un lai uzlabotu aviotransporta drošību un efektivitāti.

Vienpusēja Amerikas Savienoto Valstu 1992. gada divpusējā nolīguma anulēšana rada bažas, jo Eiropas valsts atbalsts aviorūpniecībai pilnīgi atbilst šī nolīguma burtam un garam.

Eiropai ir taisnība, uzskatot, ka finanšu resursi, kas ieguldīti Airbus, ir ierobežoti, tie ir jāatmaksā, un tiem nav ietekmes uz konkurenci atšķirībā no ASV subsīdijām, kas ir aizliegtas, par tām var ierosināt lietu, un tās nav jāatmaksā.

Kā jūs zināt, Eiropas Savienība ir ļoti pūlējusies sarunās panākt bona fide vienošanos par šo lietu. Tomēr tā nav guvusi atsaucību. Tāpēc Eiropas Komisiju aicina ieņemt stingras sarunu pozīcijas, lai ilgtermiņā panāktu vienošanos par šo lietu saskaņā ar likumīgu, līdzsvarotu konkurenci.

ASV prasība beigt subsidēt Airbus kā noteikums sarunu sākšanai nav pieņemams strīdu risināšanai.

  Erika Mann, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Ir tikai viens iemesls, kāpēc mēs vēlamies šovakar debatēt, un tas ir tāpēc, ka uzbrukumi no Amerikas puses, gan no Boeing, gan no daudzu kongresmeņu puses par līguma piešķiršanu Northrop Grumman/EADS ir ļoti asi un pat iet tik tālu, ka par mērķi izvēlas atsevišķas dalībvalstis. Tāpēc mēs šeit debatējam, un tāpēc būs arī rezolūcija, par ko es esmu ļoti pateicīga, jo mēs komitejā esam ilgi centušies panākt, lai šo rezolūciju izstrādātu.

Neapmierinātību ir izraisījis tas, ka Northrop Grumman/EADS iesniedza labāku piedāvājumu, kam ASV gaisa spēki publiskajā konkursā deva priekšroku, un nevis Boeing. Tā ir visdabiskākā lieta pasaulē. Mums šajā gadījumā ir darīšana ar NATO partneriem un nevis ar valstīm, kas regulāri nesadarbojas. Mums ir transatlantiskās partnerattiecības, kas tiek apliecinātas katrā galotņu tikšanās reizē. Trijās deklarētajās jomās Eiropa pērk četras reizes vairāk no amerikāņiem, un tādējādi šajā ziņā mums jau ir ļoti intensīvas savstarpējas „partnerattiecības”.

Amerikāņiem nav absolūti nekāda iemesla būt neapmierinātiem, un to mēs šeit šovakar gribam paskaidrot. Mums nav vēlreiz jāiedziļinās sīkumos – es esmu ļoti pateicīga, ka komisāre un Papastamkos kungs to jau ir paveikuši. Mēs šodien gribam izteikt politisku protestu, kas, starp citu, ir vairākkārt ietekmējis pārrunas PTO amerikāņu pusē, jo nepārtraukti tiek izteikti komentāri. ASV gaisa spēkiem nevar atļaut piešķirt līgumu, cita starpā, Eiropas konsorcijam tajā pašā laikā, kad lietu izlemj PTO. Tāpēc ir skaidrs, ka šie divi jautājumi ir politiski savstarpēji saistīti, bet komisārei ir absolūta taisnība, norādot, ka patiesībā tie nav saistīti.

Es vēlos personīgi pateikties Komisijai un dalībvalstīm par to, ka tās piešķir lielu nozīmi tam, lai fakti būtu pareizi. Es vēlos pateikties arī saviem kolēģiem par to, ka mums beidzot notiek šīs debates un ka mēs varam iesniegt rezolūciju. Tas nozīmē, ka amerikāņi mūs labi uzklausīs.

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Jau dažus gadus lielu gaisa kuģu tirgus ir patiesībā bijis divu ražotāju rokās. Toni uzdod Airbus un Boeing. Divos pēdējos gados mēs tomēr esam bijuši liecinieki Pasaules Tirdzniecības organizācijas veiktai ES un ASV strīda izmeklēšanai par subsīdijām šiem diviem ietekmīgajiem koncerniem. Uz spēles ir likta liela nauda un arī – kas ir vēl svarīgāk – ambīcijas būt par vadošo uzņēmumu jaunāko tehnoloģiju jomā.

Amerikas Savienotās Valstis apsūdz Airbus par to, ka tas saņem lielas subsīdijas un izdevīgus kredītus no ES dalībvalstu valdībām. Tikmēr no Eiropas puses mēs arī dzirdam nopietnus iebildumus par lielajām valsts atbalsta summām Boeing nodokļu atvieglojumu veidā, ko sniedz Ilinoisas, Kanzasas un Vašingtonas štats, kā arī par atbalstu no armijas un NASA publiskā iepirkuma veidā.

Mēs baidāmies, ka šis strīds var beigties ar Pirra uzvaru. Abi uzņēmumi gūst labumu no valdības atbalsta, kura likumība ir apšaubāma. Tomēr neaizmirsīsim, ka abi uzņēmumi ir vienīgie lielu pasažieru gaisa kuģu ražotāji pasaulē. Tie sacenšas savā starpā, bet tiem ir arī jāsadarbojas, ja tie vēlas izmantot labākos dizaina un tehnoloģiju risinājumus. Tam visam jādod labums pasažieriem.

Man šķiet, ka šajā gadījumā ir vajadzīgas labākas partnerattiecības un draudzīgas sarunas, jo pasaules tirgū ir vietas diezgan kā Airbus, tā Boeing. Saskaņā ar maniem aprēķiniem nākamajos 15 gados pasaulē būs pieprasīti aptuveni 36 000 modernu, drošu civilo lidmašīnu. Domājams, 1 500  no tiem būs lielie gaisa kuģi. Ir grūti nemaldīgi pateikt, kurš uzvarēs, Boeing vai Airbus, bet paturēsim prāta to, ka arī Krievija ir sākusi figurēt šajā tirgū un ka Krievija arī piešķir valdības subsīdijas.

  Jacky Hénin, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, strīds PTO starp Airbus un Boeing nav nekas vairāk kā slikts joks. Amerikāņi ar visiem iespējamajiem līdzekļiem cenšas pretoties Airbus pārākumam, pat vēršoties tiesā. Tomēr, ja Airbus ir saņēmis atmaksājamu finansējumu, tad Boeing ļimst zem finansējuma smaguma, ko tas saņem no dažādām valstīm, jo īpaši zem milzīgā militāro pētījumu smaguma. Tāpēc Dreamliner ir visvairāk subsidētā lidmašīna pasaulē.

Tas, kas šajā gadījumā stāv aiz negodīgās konkurences, ir vājais dolārs. Diemžēl šajā lietā ASV līdzdalībniece ir Eiropas Centrālā Banka. Īstais jautājums tāpēc ir, vai Airbus turpinās konstruēt un ražot lidmašīnas eiro zonā. Ja mēs teiksim „jā”, tas nozīmēs, ka Eiropas Centrālā Banka ir pilnīgi rūpniecības rīcībā bez jebkādām atmaksājumu garantijām, nevis nodarbojas ar investīciju banku refinansēšanu. Ja mēs teiksim „jā”, tas nozīmēs, ka mēs veidojam neatkarīgu Eiropas valsts līdzekļu fondu, kas aizvietos privātos EADS akcionārus, kuri ir nodemonstrējuši savu nespēju izstrādāt būtisku rūpniecības stratēģiju, dodot priekšroku savu dividenžu aizsardzībai.

A320 aizvietošana ar lidmašīnu, kas piedāvā degvielas ietaupījumus par 20 %, būs iespējama tikai tad, kad būs tik lieli ieguldījumi, kādus akcionāri nevēlas dot. Eiropai ir vajadzīga spēcīga EADS grupa, kas par 100% pieder valstij, ja tā vēlas rūpniecības politiku, kas to spēj nodrošināt ar energoefektīvu gaisa transportu.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Ikviena objektīva persona, kas ir sekojusi abiem procesiem PTO, patiešām secinās, ka, lietojot angļu izteicienu, „tie ir tie paši vēži, tikai citā kulītē”. Boeing, piemēram, saņem ASV Valsts un federālās valdības atbalstu, kas neatbilst 1992. gada ES un ASV nolīgumam, Boeing saņem subsīdijas no NASA un Aizsardzības departamenta programmām, Boeing gūst labumu no ārpuskonkursa militārajiem līgumiem, kuru cenas ir „uzpūstas”. Boeing iedzīvojas no ASV ārvalstu tirdzniecības sabiedrību nodokļu atvieglojumiem, pārkāpjot PTO likumus. Tomēr ASV sūdzas, ka Airbus saņem atbalstu darbības sākšanai, kas saistīta ar pētniecības un izstrādes programmām, tas saņem dotācijas attīstībai un ražotnēm, tas saņem aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem, tam noraksta parādus, kas saistīti ar lielu civilās aviācijas gaisa kuģu ražošanu, tas saņem finansējumu attīstībai, tas saņem dotācijas pētniecībai un izstrādei, kas dod tiešu labumu Airbus, un ASV sūdzas, ka tas saņem nelikumīgas eksporta subsīdijas.

Pozitīvi ir tas, ka daudzas ES aviosabiedrības turpina pasūtīt Boeing lidmašīnas un ka ASV Aizsardzības departaments pirmām kārtām piešķīra līgumu EADS Northrop Grumman tanker. Tie ir pozitīvi signāli. Lai gan abām pusēm ir iemesls sūdzēties, baidos, ka šajā jautājumā mēs redzam atklātu antiamerikānismu un sīkmanīgu Eiropas mentalitāti.

Airbus tiek iztēlots kā eņģelisks Eiropas debesu glābējs, bet Boeing ir ļaunais amerikāņu uzņēmums, kas tiecas negodīgi dominēt globālajā aviācijā. Es no sirds ceru, ka mana grupa, EPP, neuzskatīs par piemērotu atbalstīt šo rezolūciju, jo tas parādīs manu grupu nepievilcīgā gaismā – antiamerikānisma, protekcionisma un konkurences neatzīšanas gaismā. Varbūt mēs ļaujam sevi pārāk ietekmēt Francijas prezidentvalstij, bet, lūdzu, neļausim abreviatūrai EPP nozīmēt „Eiropas Protekcionistu partija”.

  Kader Arif (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Rezolūcija, par ko mēs balsosim, sniedz vairākus ieteikumus Komisijai, atgādinot tai, ka ES vārdā tā aizstāv dalībvalstu intereses, kā arī lielo civilo gaisa kuģu rūpniecības intereses.

Ņemot vērā to, ka ASV Kongress jau neskaitāmos gadījumos ir atbalstījis Boeing, un paturot prātā to, ka degvielas uzpildes gaisa kuģu nolīguma pārkāpums vājina Eiropas lidaparātu ražotāju pozīcijas, Eiropas Savienības neatslābstošs atbalsts – gan dalībvalstu, gan Komisijas un Parlamenta – ir būtiskāks nekā jebkad. Tik daudz mēs zinām. EADS ir bijis plaši kritizēts, un ir apšaubīta tā nopietnība un uzticamība.

Komisijai šodien no jauna ir jāapliecina divas lietas: no vienas puses, tas, ka Boeing apelācija sakarā ar uzpildes gaisa kuģu iepirkuma procesu nekādā ziņā nedrīkst ietekmēt piedāvājumu EADS/Northrop Grumman partnerattiecībām, jo Boeing ir apstrīdējis tikai atlases procesu. ASV gaisa spēku lēmuma anulēšana būtu nepieņemama. Komisijai tas skaidri jāpaziņo.

Komisijai ir arī jāatceras, ka uzbrukumi Airbus Pasaules Tirdzniecības organizācijā ir nepamatoti. Atmaksājama finansējuma sistēma ir ne tikai nevainojama, jo pēc definīcijas nauda tiek atmaksāta, bet Amerikas Savienoto Valstu nostāja ir vēl jo pārsteidzošāka tāpēc, ka ASV atbalsts neatbilst PTO noteikumiem un saistošajiem nolīgumiem starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Lai izvairītos no neauglīgas konfrontācijas, kas ietekmētu abu pušu rūpnieciskās intereses un ES un ASV attiecības, kas mums jāuzlabo, vienīgais iespējamais turpmākais risinājums ir sarunas. Pirms tam ir jābūt sagatavošanās posmam, kurā abām pusēm jāparāda laba griba.

Vēl viens pēdējais jautājums, vai jaunā situācija ietekmē lēmumu, ko varētu pieņemt strīda izšķiršanas laikā?

  Richard Seeber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es gribu vispirms atvainoties sava kolēģa Sturdy kunga vārdā, kas ir ticis aizkavēts un nevar ierasties uz plenārsesiju.

Es jau iepriekš gribu atgādināt, ka gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Eiropa – vismaz vairākums dalībvalstu – ir NATO partneres. Tas ir konflikts starp grupējumiem, kuru attiecības ir draudzīgas. Es gribu arī iepriekš atgādināt, ka Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa 1992. gadā parakstīja nolīgumu par lielajiem civilajiem gaisa kuģiem. Tas faktiski darbojās ļoti labi, līdz Amerikas Savienotās Valstis atkāpās no nolīguma noteikumiem, 2004. gadā griežoties pie PTO Strīdu izšķiršanas padomes.

Mēs zinām, ka zināmā mērā valsts atbalsts ir vispārēja prakse, jo īpaši lielu komerciālu un militāru lidaparātu tirgū. Tomēr ir svarīgi šo valsta atbalstu stingri kontrolēt un uzlikt tam stingrus noteikumus. Eiropas Savienība tos līdz šim ir stingri ievērojusi, un EADS Airbus arī ir atmaksājis lielāko daļu subsīdiju un pat atmaksājis vairāk, nekā tas saņēma no publiskajiem fondiem. Mēs to esam visos sīkumos dokumentējuši. Pretstatā tam Amerikas Savienotās Valstis nav varējušas iesniegt šādu dokumentāciju, un nav arī īsti skaidrs, kādā apjomā Boeing ir ievērojis šīs saistības.

Visumā es vēlos teikt, ka, tā kā Eiropas Savienība, protams, atbalsta brīvo tirdzniecību, šajā rezolūcijā nevajadzētu aicināt lietot pretamerikānisku retoriku. Ir svarīgi tiekties pēc godīgas attieksmes pret abiem partneriem, un es pieņemu, ka PTO Padome pieņems lēmumu tieši šādā garā.

Atklāts antiamerikānisms būtu pārāk šaura attieksme, bet mums tomēr ir jāaicina Amerikas Savienotās Valstis ievērot noteikumus, par kuriem mēs visi esam vienojušies.

  Glyn Ford (PSE). - Priekšsēdētājas kundze! Es atbalstīšu šo rezolūciju un vairākumu iesniegto grozījumu, ieskaitot tos, kas iesniegti manas kolēģes Erika Mann vārdā.

Manā vēlēšanu apgabalā tūkstošiem darbavietu ir tieši atkarīgas no Airbus, jo īpaši Bristoles Filtonas priekšpilsētā, un, protams, visā Apvienotajā Karalistē un Eiropas Savienībā desmitiem tūkstoši darbavietu ir atkarīgas no Airbus panākumiem.

Es būtu Kamall kungam acīs izteicis savu kritiku par viņa pieeju, kas ir eiroskeptiska un antieiropeiska, bet, tā kā viņš aizlaidās divās minūtēs pēc savas runas, man nebūs izdevības vērst savu kritiku pret viņu. Es ceru, ka kāds no viņa kolēģiem to viņam pastāstīs un pateiks, ka parasti mēs cenšamies palikt šeit līdz debašu beigām, kurās mēs piedalāmies, bet nevis ierodamies, norunājam savu runu un tad metamies projām, lai sagatavotu preses relīzi.

1992. gadā tika noslēgts nolīgums starp Boeing un Airbus – vai drīzāk starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas uzlika tām pienākumu savstarpēji atturēties no sūdzībām, lai gan tas deva priekšrocības Boeing, kas caur NASA un Aizsardzības departamentu saņēma tiešas subsīdijas no ASV valdības, bet Airbus saņem tikai aizdevumus projektu sākšanai, kas pēc tam ir jāatdod kopā ar procentiem. EUR 7 miljardi ir jau atmaksāti.

2004. gadā Amerikas Savienotās Valstis lauza nolīgumu un nodeva visu lietu PTO. Arodbiedrība Unite un Airbus vadība Apvienotajā Karalistē pieprasa, lai mēs izdarām pēc iespējas lielāku spiedienu uz Amerikas Savienotajām Valstīm sakarā ar šo lietu.

Kritika no Boeing un Kongresa ir jāatspēko un stingri jāatspēko. Ja mēs zaudēsim konkurētspēju attiecībā uz Airbus, atstājot Boeing vienu pašu monopolstāvoklī pasaulē, tad mēs piedzīvosim līgumu un darbavietu zaudējumus. Vienošanās sarunu veidā ir vislabākais atrisinājums, un vislabākais veids, kā panākt progresu, ir varbūt sākt ar 1992, gada nolīgumu. Bet, kamēr tā nav, mums nav citas alternatīvas, kā visiem spēkiem aizstāvēt savu nostāju un Eiropas ekonomikas, konkurētspējas un darbavietu intereses.

SĒDI VADA MAURO KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Priekšsēdētājs. − Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu⁽¹⁾ saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2008. gada 9. jūlijā.

Rakstiskas deklarācijasi (Reglamenta 142. pants)

  Christine De Veyrac (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pēc debatēm, kas notika sakarā ar Boeing sūdzību pret Airbus PTO un atbildot uz ASV Senāta rezolūciju par šo pašu jautājumu, es priecājos redzēt, ka mēs šodien aizstāvam rezolūciju, kas nodrošinās Airbus Eiropas Parlamenta atbalstu.

Boeing sūdzība pret Airbus, šķiet, ir vairāk saistīta ar komerciālām interesēm nekā ar konkurences noteikumu ievērošanu.

Tikai tad, kad Airbus uzvarēja konkursos un saņēma vairākus gaisa kuģu pasūtījumus, Boeing iesniedza sūdzību PTO. ASV lidaparātu ražotājs arī ir pārkāpis 1992. gada divpusējo nolīgumu, jo tas ir saņēmis subsīdijas, kas bija aizliegtas saskaņā ar šo nolīgumu.

Jā, Airbus arī saņēma subsīdijas, bet tas bija atmaksājams finansējums, kas saskaņā ar noteikumiem ir atļauts. Airbus šo finansējumu ne tikai pilnā mērā atmaksāja, bet arī atmaksāja 40 % vairāk par summu, ko tam aizdeva ES valdības.

Es atbalstu rezolūciju, par kuru mēs rīt balsosim. Eiropas Parlamentam ir jāaicina godīgi un ātri izbeigt strīdu, tajā pašā laikā publiski izrādot atbalstu Airbus.

(1) Sk. Protokolu.