Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 7. jūlijs - Strasbūra

19. Vienotu atļauju piešķiršanas procedūra attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem – Pārtikas piedevas – Aromatizētāji un pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām – Pārtikas fermenti (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir kopīgas debates par šādiem ieteikumiem otrajam lasījumam Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā:

– (A6-0179/2008) par vienotu atļaujas piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (16673/2/2007 - C6-0138/2008 - 2006/0143(COD)) (Referente: Westlund kundze);

– (A6-0180/2008) par pārtikas piedevām (16675/2/2007 - C6-0141/2008 - 2006/0145(COD)) (Referente: Westlund kundze);

– (A6-0177/2008) par aromatizētājiem un pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām, kas lietojami pārtikā un kā pārtikas piedevas, un grozījumiem Padomes Regulām (EEK) Nr. 1576/89 un (EEK) Nr. 1601/91, Regulai (EK) Nr. 2232/96, un Direktīvai 2000/13/EK (16677/3/2007 - C6-0139/2008 - 2006/0147(COD)) – (Referente: Drčar Murko kundze);

– (A6-0176/2008) par pārtikas fermentiem un grozījumiem Padomes Direktīvai 83/417/EEK, Padomes Regulai (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvai 2000/13/EK un Padomes Direktīvai 2001/112/EK (16676/1/2007 - C6-0140/2008 - 2006/0144(COD)) (Referente: Doyle kundze).

  Åsa Westlund, referente. − (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt ar pateicību Komisijai, komisārei Vassiliou un viņas izpalīdzīgajam personālam, Slovēnijas prezidentvalstij, Ministru Padomei, manām līdzreferentēm Avril Doyle un Mojca Drčar Murko un, protams, ēnu referentiem no visām partijām par lielisko sadarbību vairāku gadu garumā, strādājot pie šiem jautājumiem.

Es priecājos, ka mēs tagad esam vienojušies par kompromisu, kas ieviesīs vienkāršojumus šajā nozarē un tajā pašā laikā stiprinās patērētāju aizsardzību vairākās jomās. Piemēram, iepriekš cilvēki, kas cieta no alerģijas, nebija nemaz pieminēti tiesību aktos. Viņus minēs, ja mēs rīt pieņemsim šo kompromisu, un tad turpmāk būs vieglāk izskaidrot, kā alerģijas slimniekus ietekmē pārtikas piedevas.

Es lepojos arī ar to, ka mēs Parlamentā esam panākuši trīs būtiskus grozījumus jaunajos noteikumos. Pirmais attiecas uz tā saucamajām azokrāsvielām. Tās var atrast, piemēram, bezalkoholiskajos dzērienos un saldumos, un ir zinātniski pierādīts, ka dažas azokrāsvielas izraisa bērnos hiperaktivitāti. Tāpēc man un Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai bija svarīgi panākt, lai šīs vielas aizliegtu. Mēs to nepanācām, jo dalībvalstis ir kategoriski pret aizliegumu un īpašu marķējumu. Par spīti šai pretestībai mēs vismaz panācām solījumu, ka azokrāsvielām pievienos skaidri brīdinošu tekstu.

Otrais grozījums attiecas uz pārtikas piedevu ietekmi uz vidi. Piemērs pārtikas piedevu spējai ietekmēt vidi ir saldinātājs sukraloze. Ir konstatēts, ka sukraloze neuzsūcas, bet tīrā veidā izdalās no ķermeņa un netiek apstrādāta kanalizācijas sistēmās. Ja kompromisu pieņems, būs skaidrs, ka mums vide jāņem vērā, pieņemot lēmumus par pārtikas piedevām.

Trešais grozījums attiecas uz nanotehnoloģiju. Saskaņā ar kompromisu, ja pārtikas piedeva, kas ir apstiprināta, ar nanotehnoloģiju palīdzību maina savas īpašības, tā ir jāuzskata par jaunu pārtikas piedevu un jāpakļauj jaunai apstiprināšanas procedūrai.

Attiecībā uz Regulu par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru, es, pirmkārt, atzinīgi vērtēju to, ka mums tagad būs šāda vienota procedūra. Otrkārt, bija svarīgi nodrošināt, lai Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) atvēlētu pietiekami daudz laika dažādu vielu novērtējumam.

Zaļie ir iesnieguši grozījumu, lai aizliegtu azokrāsvielas, kas tādējādi ir pretrunā ar kompromisu ar Padomi par pārtikas piedevām. To darot, viņi apdraud visus minētos uzlabojumus, ieskaitot īpašo brīdinošo tekstu par azokrāsvielām. Es arī vēlētos redzēt aizliegumu, bet nav iespējams panākt, lai Ministru Padome to pieņem. Tāpēc es esmu nolēmusi balsot pret aizliegumu, jo citādi mēs riskējam nedabūt ne aizliegumu, ne brīdinājuma tekstu, kas nudien nebūtu bērnu interesēs.

Visbeidzot es mudinu deputātus šajā plenārsēžu zālē rīt atbalstīt kompromisu un balsot pret visiem pārējiem grozījumiem.

  Mojca Drčar Murko, referente. − Priekšsēdētāja kungs! Aromatizētājus definē kā smaržas un garšas pievienošanu ēdieniem, un tie galvenokārt ir daudzu aromātisku preparātu sajaukums.

Eiropas Parlaments pastāvēja uz grozījumiem, kurus uzskata par pamatu līdzsvarotai un realizējamai regulai, ņemot vērā zinātniskus un tehnoloģiskus uzlabojumus. Ir zināms, ka Padomei un Parlamentam bija atšķirīga nostāja attiecībā uz garšaugiem un garšvielām. Parlaments uzskata, ka vēl nav neapgāžami pierādīts, ka sagatavotai barībai, kurā ir daži nevēlami savienojumi, ir tāda pati toksikoloģiska iedarbība, kāda ir šīm sastāvdaļām, ja tās pārbauda izolēti. Garšaugi un garšvielas ir lietotas no senseniem laikiem bez kaitīgas iedarbības.

Kā referente es netiecos pēc pilnīga garšaugu un garšvielu atbrīvojuma no visiem ierobežojumiem, kas noteikti III pielikumā. Pienācīgi izņēmumi tika pieprasīti tikai tad, ja zinātniskie pierādījumi nebija pilnīgi, un tāpēc, iespējams, situācija nav vēl pietiekami nobriedusi, lai to saskaņotu Eiropas līmenī.

Tāpēc kompromiss otrajā lasījumā ietvēra pienācīgas garantijas dažiem garšaugiem un garšvielām, kas tās atbrīvoja no ierobežojumiem, kas noteikti III pielikumā. Tas palīdz saglabāt ierobežojumus, ko ierosināja Padome: 4 no 11  no attīrītām aktīvām vielām attiecībā uz aptuveni 30 no 40 pārtikas vielu kategorijām. Tas bija augstākais, ko varējām sasniegt, un tāpēc es lūdzu Eiropas Parlamentu balsot par to.

Kā individuālai EP deputātei man ir nelielas bažas, kuras, es ceru, Komisija centīsies kliedēt īstenošanas stadijā. Kompromiss parindē nav piemērojams, ja garšaugi un garšvielas ir kopā ar aromatizētājiem kombinētos pārtikas produktos. Šādā gadījumā neparedzētas sekas varētu būt tādas, ka pārtikas rūpniecība atsakās no garšaugiem un garšvielām, jo ekstraktus un aromatizētājus var daudz vieglāk standartizēt. Dažādo aktīvo vielu līmeņu dēļ garšaugos un garšvielās pārtikas ražotājiem būs jāmaina receptes katrai jaunai pārtikas partijai, un tas var izmaksāt dārgi. Garšaugu un garšvielu ražošanas nozari varētu pavisam izspiest no Eiropas tirgus.

Tas nedrīkst notikt, jo Eiropas patērētāji nevēlas šādus ierobežojumus savām izvēles tiesībām, kā arī sabiedrības veselības dēļ. Patērētājs šajā gadījumā paradoksālā veidā patērē lielāku aromatizētāju apjomu, kas saskaņā ar tā saukto attīrīšanas hierarhiju ir tuvāk nevēlamajām aktīvajām vielām nekā garšaugi un garšvielas. Es būtu pateicīga, ja komisāre varētu pārliecināt mani, ka iespējamās negatīvās parādības pienācīgi uzraudzīs un vajadzības gadījumā apturēs.

  Pilar Ayuso, pārstāvot referenti. − (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu referentes Doyle kundzes vārdā.. Es atvainojos viņas vietā par to, ka viņa nevar būt šeit, jo viņa ir ceļā uz Strasbūru. Doyle kundze atzinīgi vērtē kompromisu ar Padomi par šo pārtikas uzlabotāju paketi, kas ir būtiska.

A fermentus pievieno pārtikai, lai nodrosinātu plašu tehnoloģisko funkciju klāstu ražojot, pārstrādājot, bagātinot, iesaiņojot, transportējot un uzglabājot šādu pārtiku. Tos visvairāk lieto cepšanā, alus darīšanā, siera izgatavošanā un alkohola, kā arī citu dzērienu ražošanā. Tiem ir arvien lielāka nozīme pārtikas ražošanā, un tos var lietot ka alternatīvu ķimikālijām, uzlabojot pārtikas kvalitāti, izskatu, barības vērtību un garšu. Tie arī sekmē dažus ražošanas procesus.

Faktiski šis priekšlikums ir pirmais īpašais Eiropas Savienības tiesību akts par pārtikas fermentiem. Pašlaik Kopienas līmenī nav nekādu saskaņotu noteikumu, kas regulētu fermentu lietošanu, bet tas ne tikai rada šķēršļus tirdzniecībai un nesniedz juridisku skaidrību, bet arī veicina atšķirīgus patērētāju aizsardzības standartus 27 dalībvalstīs. Tikai trim dalībvalstīm ir savas riska novērtējuma procedūras – Apvienotajai Karalistei, Francijai un Dānijai.

Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem, par kuriem balsosim rīt, Eiropas Savienībā ieviesīs saskaņotus noteikumus pārtikā lietoto fermentu novērtējumam, apstiprinājumam un kontrolei.

Referente uzskata, ka tas viss ir ļoti svarīgi, jo uzlabosies pārtikas drošība un palielināsies patērētāju izvēles iespējas, un patērētājiem būs vairāk informācijas par to, kas ir tās pārtikas sastāvā, ko viņi ēd.

Viņa īpaši atzinīgi vērtē to, ka Padome ir piekritusi, ka abas atļauju piešķiršanas procedūras jebkurai vielai, kas ražota no ģenētiski modificētiem organismiem, var veikt vienlaicīgi, tādējādi izvairoties no divreizējas atļauju piešķiršanas šiem produktiem.

Viņa ir arī ļoti apmierināta, ka Padome ir piekritusi Parlamenta vēlmei pēc viena tiesiskā pamata, proti, EK līguma 95. panta par iekšējo tirgu saskaņā ar grozījumu, ko viņa iesniedza pirmajā lasījumā. Pārtikas nozarei īpaši palīdz tas, ka Padome ir garantējusi vienu gadu ilgu pārejas periodu, sākot no ierosinātās regulas spēkā stāšanās dienas, kura laikā pārtiku, kas ir likumīgi laista apgrozībā un marķēta pārejas gadā, var pārdot līdz obligātā uzglabāšanas laika beigu termiņa.

Nobeigumā referente vēlas pateikties saviem kolēģiem par atbalstu un sadarbību, jo īpaši Westlund kundzei un Drčar Murko kundzei, un visiem ēnu referentiem, kā arī Slovēnijas prezidentvalstij par viņu centīgo darbu. Mēs esam veiksmīgi koordinējuši četrus priekšlikumus tiesību aktiem, un mēs tāpēc uzlabosim vienoto tirgu šajā nozarē, veicinot jauninājumus un konkurētspēju Eiropā, tajā pašā laikā garantējot augstu pārtikas drošības līmeni un vides aizsardzību.

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties Parlamentam un jo īpaši visām trim referentēm – Drčar Murko kundzei, Doyle kundzei un Westlund kundzei – par lielajām pūlēm un laiku, ko viņas ziedoja šai svarīgajai tiesību aktu paketei. Sevišķi augstu es vērtēju centienus apvienot priekšlikumus vienā paketē, tādējādi panākot konsekventu pieeju šajos līdzīgajos jautājumos.

Tiesību aktu pakete dod lielu ieguldījumu Komisijas vienkāršošanas programmā. Tā nodrošina šo trīs jomu saskaņojumu un veicina konsekvenci. Vienotā atļauju piešķiršanas procedūra iedibinās konsekventu sistēmu pārtikas piedevu, fermentu un aromatizētāju novērtējumam un atļauju piešķiršanai.

Tam ir liela nozīme patērētāju drošības un pārtikas rūpniecība konkurētspējas ziņā. Vislielāko labumu no centralizētas, pārredzamas un laikā ierobežotas procedūras gūs operatori.

Runājot par pārtikas piedevu priekšlikumu, šādu vielu regulējums ir svarīgs, lai garantētu pārtikas drošību un lai patērētājs netiktu maldināts. Šie kritēriji kopā ar apliecinājumu tehnoloģiskai vajadzībai lietot pārtikas piedevas ir svarīgi priekšnoteikumi pārtikas piedevu izmantošanā. Lai gan šie principi ir iemiesoti jau pašreizējos tiesību aktos, es atzinīgi vērtēju grozījumus un papildu skaidrojumus, kas ieviesti, lai pastiprinātu šos svarīgos aspektus. Ir arī prasība, lai tiesību akti tiktu atjaunināti, ņemot vērā jaunākos zinātniskos un tehnoloģiskos sasniegumus.

Šajā ziņā es varu jo īpaši atbalstīt grozījumus, ko ieviesa pēc tam, kad Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde novērtēja Sauthemptonas pētījuma rezultātus. Tie prasa, lai tiktu marķēta tādu vielu kā pārtikas krāsvielas iespējamā nelabvēlīgā iedarbība uz bērnu uzvedību. Šis marķējums nodrošinās adekvātu informāciju patērētājiem, kas vēlas izvairīties no šīm krāsvielām.

Apspriežot šo priekšlikumu, ir izteiktas bažas par dažu pārtikas krāsvielu, ko parasti sauc par azokrāsvielām, varbūtējo alerģisko iedarbību. Īpašas procedūras un tiesību akti attiecas uz iespējami alerģiju izraisošām krāsvielām, un tāpēc es varu skaidri paziņot, ka Eiropas Komisija lūgs Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi pievērsties azokrāsvielu varbūtējai alerģiskai iedarbībai, sniedzot otrreizēju šo pārtikas piedevu novērtējumu. Ja šī otrreizējā novērtējuma rezultāti rādīs, ka tas ir vajadzīgs, Komisija lems par pienācīgu rīcību, lai grozītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK III pielikuma A daļu, pieprasot sniegt pienācīgu informāciju patērētājiem, kas cieš no alerģijas.

Runājot par fermentiem, jāsaka, ka tie ir tradicionāli lietoti tādas pārtikas ražošanā kā maize, siers, alus un vīns. Fermenti var uzlabot pārtikas kvalitāti, izskatu un barības vērtību, un tos var lietot kā aizstājējus tehnoloģijās, kur izmanto ķimikālijas. Līdz šim tiesību akti par pārtikas fermentiem nav bijuši pilnīgi saskaņoti ES, un tāpēc šis saskaņošanas trūkums ir radījis šķēršļus tirdzniecībai un kavējis šīs nozares attīstību.

Veiksmīga ierosinātās regulas ieviešana novērsīs pašreizējo regulējuma trūkumu, izdodot saskaņotus noteikumus pārtikas fermentu zinātniskam novērtējumam, atļauju piešķiršanai un lietošanai Kopienā.

Mani iepriecina pārmaiņas, kas stiprina piesardzības principu un patērētāju nemaldināšanas kritēriju, kuri ir piedāvātās regulas galvenie principi. Es atzinīgi vērtēju arī pārmaiņas, kas sīkāk paskaidro mijiedarbību starp regulu par enzīmiem un tiesību aktiem par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību.

Attiecībā uz aromatizētājiem priekšlikums piedāvā augstu patērētāju aizsardzību, tajā pašā laikā ļaujot šai nozarei izstrādāt jaunus aromatizētājus un jaunus to pielietojumus, lai apmierinātu arvien pieaugošo patērētāju pieprasījumu pēc piemērotākas pārtikas. Regula palīdzēs Eiropas rūpniecībai saglabāt un nostiprināt vadošo lomu globālajā tirgū.

Aromatizētājus lieto, lai piešķirtu pārtikai smaržu un/vai garšu vai modificētu to patērētāja labā. Aromatizētāju lietošanai nevajadzētu maldināt patērētāju par viņa vai viņas pārtikas īpašībām un kvalitāti. Jaunie noteikumi par aromatizētāju marķēšanu patiešām labāk informēs patērētāju un palīdzēs izvairīties no maldināšanas.

Diskusijās atklājās atšķirīgi uzskati par vajadzību iekļaut regulas darbības jomā garšvielas un garšaugus. Komisija atzinīgi vērtē panākto vienošanos, jo tā ļaus uzlabot patērētāju aizsardzību, tajā pašā laikā ņemot vērā tās iespējamo ietekmi uz to tradicionālajiem lietošanas veidiem.

Es uzmanīgi klausījos, ko saka Drčar Murko kundze, un es vēlos viņai apliecināt, kā arī garantēt, ka no šīs regulas spēkā stāšanās dienas Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko sniegs dalībvalstis, rūpīgi uzraudzīs garšvielu un garšaugu, kā arī dabisku aromatizētāju ekstraktu lietošanu. Ņemot vērā šo informāciju un jaunākos zinātniskos atklājumus par šo vielu toksikoloģisko iedarbību un ietekmi uz patērētāju, tā vajadzības gadījumā ierosinās III pielikuma B daļas grozījumus.

  Pilar Ayuso, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Es pašlaik runāju pati savā vārdā, un es vēlos sākt ar apsveikumu referentei Drčar Murko kundzei par lielo darbu, ko viņa paveikusi, kā arī citiem ēnu referentiem un Slovēnijas prezidentvalstij, un Komisijai par gatavību uz sarunām, lai panāktu vienošanos par šo ziņojumu otrajā lasījumā. Es vēlos pateikties arī citiem referentiem par šīs paketes ziņojumiem, Westlund kundzei un Doyle kundzei, kā arī ēnu reportieriem par palīdzību un sadarbību, meklējot risinājumu horizontālajām problēmām, ko izraisīja šie priekšlikumi.

Vispretrunīgākais temats, kas jau pašā debašu sākumā tika ierosināts šajā priekšlikumā par aromatizētājiem, skar bioloģiski aktīvās vielas, kas ir dabiski garšaugu un garšvielu sastāvā un kas sagādāja lielu problēmu garšaugu un garšvielu ražotājiem, jo viņi saprata, ka nespēj ievērot priekšlikumā izvirzītās prasības šo produktu īpašību dēļ: atšķirīgas ražas ievākšanas vietas, atšķirīgi gadalaiki, kuros raža ievākta, ēšanas paražas dažādās valstīs utt.

Runājot par šo aspektu, es gribu teikt, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas mērķis jau no paša sākuma ir bijis patērētāju aizsardzība. Es tāpēc domāju, ka pozitīva ir vienošanās ar Padomi un Komisiju par to, ka maksimālos līmeņus nepiemēros konkrētām vielām, kā gadījumos, ja pārtika, kurā ir vairākas sastāvdaļas, nesatur nekādus aromatizētājus un vienīgās pievienotās pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām ir svaigi kaltēti vai saldēti garšaugi vai garšvielas.

Nobeigumā es gribu atzinīgi vērtēt to, ka par šiem tiesību aktu priekšlikumiem par pārtikas uzlabotāju paketi balsojums notiks rīt, jo tie ne tikai atjauninās tiesību aktus, bet arī dos iespēju novērtēt aromatizētāju tirgū laišanas risku, nodrošinot augstu aizsardzību Eiropas patērētājiem.

  Edite Estrela, PSE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Vispirms Sociālistdemokrātu grupas Eiropas Parlamentā vārdā es vēlos apsveikt referenti par darbu, par centieniem panākt vienprātību ar ēnu referentiem un par pūlēm, tiecoties panākt vēlamo vienošanos partiju starpā.

Priekšlikuma Regulai par aromatizētājiem nolūks ir noskaidrot un precizēt noteikumus par aromatizētāju un pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām lietošanu, ņemot vērā tehnoloģisko un zinātnisko progresu aromatizētāju jomā, tiesību aktu par pārtiku attīstību Eiropas Savienībā un tajā pašā laikā – cilvēku veselības aizsardzības prasības.

Regula paredz aromatizētāju vai pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām lietošanas vispārējos noteikumus, tajā ir sniegta skaidra aromatizētāju definīcija, vispārējie lietošanas noteikumi, marķēšanas noteikumi un maksimālo to vielu līmeņi, kas rada risku cilvēku veselībai. Kompromiss, kas panākts otrā lasījuma procesā, ir sadarbības rezultāts starp Komisiju, Padomi un Parlamentu. Ir notikušas vairākas sanāksmes, par vispretrunīgākajiem jautājumiem sarunās ir panākta vienošanās, un visas puses ir piekāpušās. Vienošanās tomēr atspoguļo vairāku grozījumu principus, kurus ierosinājis Parlaments un kurā ņemti vērā divi galvenie uzdevumi – informēt patērētājus un aizsargāt viņu intereses, ka arī aizsargāt sabiedrības veselību.

Aromatizētājiem un aromatizējošām vielām jābūt nekaitīgām, un par to lietošanu nedrīkst maldināt patērētājus. Tāpēc jaunie tiesību akti nosaka maksimālos līmeņus konkrētām vielām, ko satur aromatizētāji, un pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām, kas varētu būt toksiskas un riskantas cilvēka veselībai, ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskos atzinumus. Šie maksimālie līmeņi netiek piemēroti trim vielām – estragolam, safrolam un metileigenolam, ja tās ir pārtikas vielās, kurām ir vairākas sastāvdaļas un kurām nav pievienoti aromatizētāji, bet tikai pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, tādas kā garšaugi un/vai garšvielas. Tomēr šo izņēmumu pārskatīs, ja tiks zinātniski pierādīts, ka to lietošana rada risku veselībai.

Dabiskā jēdziens vēl arvien mulsina patērētājus, bet jaunais priekšlikums par dabisku aromatizētāju marķēšanu labāk atbilst tam, ko patērētāji no pārtikas precēm gaida, tā kā terminu „dabisks” lieto tikai, lai apzīmētu aromatizētājus, ko iegūst no dabiskām aromatizētājvielām, turklāt vismaz 95 % šī aromatizētāja sastāvdaļu jābūt iegūtām no attiecīgā dabiskā avota.

  Mojca Drčar Murko, ALDE grupas vārdā. – Prezidenta kungs! Attiecībā uz Regulu par pārtikas piedevām mana grupa atzinīgi vērtēja priekšlikumu atjaunināt un saskaņot Eiropas tiesību aktus un atbalstīja referentes Westlund kundzes pūles nodrošināt ilgtspējīgu patērētāju un viņu veselības aizsardzību, jo īpaši neaizsargāto iedzīvotāju grupu veselību.

Ir vispārzināms fakts, ka pārtikas ražotāji atbild uz pieaugošo patērētāju pieprasījumu, pastāvīgi izstrādājot jaunus produktus un to dažādošanu panākot ar pārtikas piedevām. Tiesību aktiem par pārtikas produktiem ir jābūt samērīgiem un līdzsvarotiem, jo tie nodrošina sabiedrības veselību un garantē vienādus noteikumus pārtikas ražotājiem.

Šis princips ir vienkāršs, bet acīmredzot ir daudz tā interpretāciju. Kā mēs varam panākt lielu ieguvumu sabiedrības veselības labā, tajā pašā laikā nekavējot Eiropas pārtikas rūpniecības tehnoloģiju attīstību?

Es uzskatu, ka, tiecoties aizstāvēt patērētāju intereses, jo īpaši ar precīzu marķējumu, mēs vienojāmies par saprātīgiem grozījumiem, bet mēs vēlējāmies arī palielināt patērētāju informētību. Esmu pārliecināta, ka informēts un uzmanīgs patērētājs var stipri ietekmēt gatavo pārtikas produktu ražošanu Eiropas Savienībā. Mēs atbalstījām grozījumus, kas stiprina Komisijas priekšlikumu īpaši trijos punktos: iesaistīšanos atļauju piešķiršanā pārtikas piedevām, atļauju piešķiršanas procedūras pārredzamību un īpašos noteikumus par atļauju piešķiršanu.

  Carl Schlyter, Verts/ALE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Mūsu vēlētāji grib labu, drošu pārtiku, kam var uzticēties. Vai viņi to iegūs ar šo regulu? Parlamentam izdevās panākt, ka pieņem dažus uzlabojumus. Es esmu personīgi ļoti apmierināts par to, ka nanotehnoloģijai beidzot būs regulējums un ka viņi vairs nevarēs iedabūt tirgū savus produktus bez pienācīgas veterinārās kontroles. Vides iekļaušana kā vienu no kritērijiem atļauju piešķiršanai pārtikas produktiem nozīmē uzlabojumu. Tas, ka azokrāsvielu klātbūtne ir jānorāda marķējumā, ir uzlabojums. Tātad ir lietas, par ko var priecāties. Turklāt, runājot par aromatizētājiem, Parlamentam izdevās nodrošināt, ka produkti, kas aromatizēti ar dabiskām vielām, nebūs pilnīgi neizdevīgā stāvoklī, salīdzinot ar mākslīgo aromatizētāju rūpniecību.

Tomēr es esmu pārsteigts, ka Padome nostājas pret vēlētāju interesēm. Kā gan mūsu valdības var aktīvi nostāties pret tekstu, kurā teikts, ka pārtikas piedevas nedrīkst maldināt patērētājus, liekot tiem domāt, ka pārtika satur citas sastāvdaļas nekā tās, ko tā patiesībā satur? Kā gan tās var aktīvi nostāties pret to? Ministri aktīvi pretojas domai, ka ir jābūt īpašam iemeslam, lai lietotu krāsvielas produktos, kas citādi ir bezkrāsaini. Ministru Padome aktīvi pretojās azokrāsvielu aizliegumam. Tā aktīvi pretojās prasībai, ka produktu marķējumam jāuzrāda, ka produkts satur pesticīdus, kurus lieto kā konservantus, lai patērētāji būtu par to informēti.

Manuprāt, ja mēs pieņemsim Zaļo grupas priekšlikumu aizliegt azokrāsvielas bērnu produktos, mēs piespiedīsim Padomi atklāti aizstāvēt savu nostāju publiskās debatēs. Galu galā Padomei ir viegli turēties pie savas nostājas par šīm lietām, kad tā ved sarunas ar mums aiz slēgtām durvīm, bet kāda valdība gan aizstāvēs un apstiprinās pārtikas piedevas, par kurām ir zināms, ka tās noved pie bērnu hiperaktivitātes un par kurām ir iemesls domāt, ka tās izraisa bērnos alerģiju? Man šķiet, ka Komisija varētu tās nekavējoties aizliegt. Galu galā krāsvielas nevar uzskatīt par svarīgām un neaizvietojamām pārtikas piedevām. Turklāt bez azokrāsvielām ir vēl citas krāsvielas. Ja mēs pastāvam uz piesardzības principa piemērošanu, tikko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde brīdina, ka pastāv alerģijas risks un paaugstināts alerģijas risks, tad viss, kas mums jādara, ir tās jāaizliedz. Pēc tam mums vairs nebūs jāapspriež azokrāsvielas.

  Kartika Tamara Liotard, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Es vēlos sākt, izsakot sirsnīgu pateicību referentēm un ēnu referentiem par sadarbību šajā velnišķīgajā darbā, ko esam paveikuši. Gala rezultāts nav gluži tāds, kā es to vēlētos, bet, manuprāt, tas ir labākais, ko varējām sasniegt šajos politiskajos apstākļos.

Manā skatījumā visos šajos dokumentos divām lietām ir prioritāte: maksimālai patērētāju aizsardzībai un pilnīgai pārredzamībai. Es uzskatu, ka ekonomiskās intereses ir otršķirīgas, salīdzinot ar šiem diviem galvenajiem apsvērumiem. Maksimāla patērētāju aizsardzība nozīmē sistemātisku piesardzības principa piemērošanu. Ja nav simtprocentīgi zināms, ka viela ir droša, atļauju to tirgot nedrīkst piešķirt. Patērētāju maldināšana produktu iegādes laikā ir par katru cenu jānovērš. Maksimāla pārredzamība nozīmē, ka mēs nepadodamies daudzu valstu pārtikas ražotāju spiedienam, kas vēlas paturēt noslēpumā savas formulas un ražošanas metodes. Patērētājiem ir tiesības zināt, kāds ir viņu pārtikas sastāvs un kādi ir apstākļi, kuros tā ražota.

Novērtējot šos četrus ziņojumus no minēto divu principu viedokļa, es varu teikt, ka tie liecina par neapšaubāmu sākotnējo priekšlikumu uzlabojumu, lai gan tie nav nevainojami. Tie dod ieguldījumu patērētāju aizsardzībā un pārredzamībā, un tāpēc es atbalstīšu kompromisus. Žēl, ka mēs nevaram tieši regulēt arī ģenētiski modificēto produktu marķējumu.

Nobeigumā es vēlos piebilst vēl vienu lietu. Manuprāt, ir neparasti, ka jaunajos priekšlikumos par jauniem pārtikas produktiem Komisija sāk vienotu procedūru vēl pirms Parlamenta apstiprinājuma. Maigi izsakoties, man šķiet, ka tas neliecina par cieņu pret demokrātiju Eiropā.

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Vispirms es gribētu minēt Doyle kundzes darbu un pateikties viņai par pūlēm, izstrādājot līdzsvarotu dokumentu, kas paredzēts galvenokārt pilsoņu veselības aizsardzībai.

Pārtikas fermentus satur daudzi produkti, ko katru dienu patērē dažādas sabiedrības aprindas, piemēram, bulciņas un maize. Tāpēc ir ļoti svarīgi uzraudzīt to ražošanu. Ir ļoti svarīgi arī nodrošināt, lai tie nekaitētu veselībai un saskaņot kontroles mehānismu visā Eiropas Savienībā.

Ir ļoti svarīgi iegūt Eiropas Savienības pilsoņu uzticību, izstrādājot Eiropas direktīvas, jo īpaši tagad, kad visu Eiropu ir satricinājis „pūstošā siera pārstrādes” skandāls. Lai novērstu šādas situācijas atkārtošanos, mums uzmanība ir jāpievērš ne tikai direktīvas sagatavošanai, bet galvenokārt tās īstenošanas uzraudzībai dažādās dalībvalstīs. Tā kā līdz 80 % pārtikas fermentu ražo četri uzņēmumi, produkcijas kvalitātes kontrolei, manuprāt, nevajadzētu sagādāt grūtības. Tomēr ražošanas metožu kontrole var radīt problēmas, un tāpēc es uzskatu, ka Doyle kundze savā ziņojumā pamatoti vērš uzmanību uz šo galveno problēmu.

  Françoise Grossetête (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Laikā, kad dažās ES dalībvalstīs uzliesmo vēl viens pārtikas skandāls, lai gan tā ir neapšaubāmi liela mēroga krāpšana, nav jābrīnās, ka patērētājs iztaujā un izsaka šaubas par visu, kas šķiet „mākslīgs”. Eiropa, kas piedāvā aizsardzību, arī garantē patērētāju drošību un sabiedrības veselību.

Pārtikas piedevām, aromatizētājiem un fermentiem ir liela nozīme mūsu pārtikas ražošanā. Tāpēc mums ir vajadzīgi skaidri, saskaņoti noteikumi par šādu vielu drošumu, atļauju piešķiršanu un pārdošanu, lai aizsargātu patērētājus un, galvenokārt, lai vairotu sabiedrības uzticību pārtikai, ko ražo, izmantojot šīs vielas. Tāpēc ir svarīgi, lai noteikumi tiktu pamatoti ar drošiem zinātniskiem atzinumiem.

Mums ir arī jāaizpilda tas juridiskais vakuums, kas ir vienmēr Eiropas līmenī pastāvējis, ja runa ir par fermentiem, ko, piemēram, izmanto maizes cepšanā un piena produktos. Man ir prieks, ka ir ieviesti papildu drošības līdzekļi skaidra un aptverošāka marķējuma veidā. Tas ir īpaši svarīgi, ja tiek apgalvots, ka šie produkti ir „dabiski”.

Tiesību aktu projekta galvenais aspekts attiecas uz vienotu atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, aromatizētājiem un fermentiem, pie kam Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei ir jāveic to drošības novērtējums, jo tie, protams, tiek arvien vairāk izmantoti pārtikas rūpniecībā.

Protams, Parlaments rūpēsies, lai šīs vielas uzraudzītu. Pārtikas piedevas nekādā ziņā nedrīkst apdraudēt patērētāju veselību vai maldināt viņus, jo ir absolūti būtiski garantēt patērētāju aizsardzību un pārtikas drošību, tajā pašā laikā saglabājot pārtikas rūpniecības spēju ieviest jauninājumus.

  Linda McAvan (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos runāt ar komisāri par vienu no ziņojumiem par pārtikas piedevām un jo īpaši par pārtikas krāsvielām, kas pazīstamas kā azokrāsvielas. Mani iepriecina tas, ka mums ir labas ziņas: no šīs dienas tās būs jāmarķē visiem pārtikas produktiem. Es vēlos apsveikt Åsa Westlund, kas ir daudz strādājusi, lai to panāktu. Kad viņa sāka šo darbu, nekas neliecināja, ka varētu būt šāds progress, un tomēr mēs to esam panākuši. Tas ir īsts uzlabojums, salīdzinot ar pašreizējo stāvokli. Tomēr es domāju, ka šis progress nav pietiekams.

Es esmu pārliecināta, ka jūs zināt Sauthemptonas Universitātes pagājušā rudens pētījumu, kas parāda sakarību starp bērnu uzvedību un viņiem dotajiem dažādiem saldumiem, bezalkoholiskiem dzērieniem, kuros ir azokrāsvielas. Tas ir ļoti nopietns pētījums, un tas bija publicēts žurnālā Lancet. To recenzē medicīnas nozares pārstāvji, un šis jautājums ir tik nopietns, ka Apvienotas Karalistes Standartu aģentūra ir pieprasījusi šo krāsvielu aizliegumu pārtikas produktos. Daudz uzņēmumu Eiropā maina savu nostāju un pamazām labprātīgi no tām atsakās.

Vienotais tirgus šajā ziņā jau cieš zaudējumus. Ir labi zināms, ka šiem produktiem nav barības vērtības un ka ir pieejami dabiski aromatizētāji. Es redzēju mūsu laikrakstos šādu jautājumu: „Vai mēs vēlamies, lai Smarties vairs nebūtu?” (tie ir ļoti spilgti krāsaini saldumi), bet ir pieejamas lieliskas dabiskas alternatīvas šīm krāsvielām.

Mēs atzinīgi vērtējam to, kas notika šodien, bet ceram, ka jūs turpināsiet sadarboties ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, lai paātrinātu šo vielu pārbaudes darbu. Man šķiet, ka cilvēki Eiropā nevēlas šīs mākslīgās krāsvielas, un es uzskatu, ka mums vairāk jārūpējas par to, kas cilvēkiem jālieto uzturā, nevis par to, ko uzņēmumi vēlas tam pievienot. Es ceru, ka jūs piespiedīsiet Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi strādāt veicīgāk un pieņemt rezolūciju par šo problēmu.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos runāt par pārtikas fermentu priekšlikumu, kam es biju ēnu referents. Tāpēc es vēlos apsveikt Doyle kundzi – un es ceru, ka viņa šovakar droši nokļūs mājās no Īrijas – par lielisko ziņojumu.

Es vēlos pateikties arī par ļoti labo sadarbību, ko piedāvāja ēnu referentiem, sadarbību, kas vienmēr norisinājās labas saprašanās garā, efektīvi apmainoties ar politiskiem un lietderīgiem zinātniskiem atzinumiem.

Šī sadarbība bija pietiekami laba, lai panāktu tik ļoti vēlamo kompromisu, kam ir plašs Parlamenta politisko grupu atbalsts un kas, es ceru, satur augstākā mērā saprātīgus radītājus, kas stiprinās aplūkojamos tiesību aktus un padarīs tos efektīvākus un vieglāk piemērojamus.

Ar šo kompromisa paketi, manuprāt, būs ievērojami sasniegts ierosinātās regulas mērķis – kas, kā labi zināms, ir saskaņot tiesību aktus, kuri regulē fermentu lietošanu pārtikas apstrādē ES, pirmkārt aizsargājot cilvēku veselību, un arī veicinot godīgu tirdzniecību un konkurenci.

Mēs esam īpaši apmierināti par to, ka piesardzības principam, ko svētā cieņā tur ne tikai mūsu deputātu grupa Eiropas Parlamentā, bet vispār lielais vairākums Parlamenta deputātu, šajā ziņojumā ir ierādīta izcila vieta, un tam vajadzētu likt Eiropas patērētājiem just, ka daudz tiek darīts, lai nodrošinātu viņu veselības aizsardzību pret fermentiem pārtikā.

Papildus īpašs uzsvars ir likts uz garantijām, ka patērētājiem sniegtā informācija ir precīza un noderīga.

Kā jau gaidījām, jautājums par ģenētiski modificētiem organismiem izraisīja domstarpības. Tomēr ir panākts pietiekami liels kompromiss.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka šis ir labs ziņojums un ka mana grupa to visnotaļ atbalstīs.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs! Mēs šeit ļoti daudz runājam par bērnu aizsardzību. Ir daudz pierādījumu, kas liecina, ka mākslīgie aromatizētāji un uztura bagātinātāji daudzos gadījumos kaitē bērnu veselībai. Vispirms mums jāvērš uzmanība uz 435 % bērnu autisma līmeņa palielinājumu pēdējos 15 gados un uzmanības deficīta līmeni, kas pašreiz skar 3-5 % bērnu. Tad mēs varam aplūkot simptomus, ko izraisa krāsvielas, kuru ir tik daudz, ņemsim, piemēram, nātrija glutamātu (MSG), kas ir atrodams bērnu saldumos, dzērienos, uzkodās un pusdienās. Tam ir 92 simptomi, bet to starpā ir hiperaktivitāte un bieža garastāvokļa maiņa.

Tā kā esmu māte, es vispirms rūpējos par pārtikas drošību un pārredzamību. Es uzskatu, ka mēs nopietni pakļaujam briesmām bērnus un viņu spēju mācīties, ja mēs ļaujam viņiem lietot barību, kurā ir daudz dažādu krāsvielu, konservantu un pārtikas piedevu. Bērniem ir vajadzīga laba, svaiga barība, kas audzēta uz vietas, lietojot pēc iespējas dabiskākus līdzekļus. Tāpēc sāksim nopietni aizstāvēt bērnus!

  Anja Weisgerber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pateicos referentēm, jo īpaši Drčar Murko kundzei un Ayuso kundzei par konstruktīvu sadarbību un uzticēšanos. Pārtikas uzlabotājvielu pakete novedīs pie vienotiem, saskaņotiem noteikumiem par pārtikas piedevu lietošanu, kas būs piemērojami visā Eiropā. Arī turpmāk, kad pārtikas piedevas, fermentus un aromatizētājus lietos pārtikā, pastāvēs augsts patērētāju veselības aizsardzības līmenis, kā tam ir jābūt.

Pakete pielāgo pašreizējos tiesību aktus tehniskajiem un zinātniskajiem atklājumiem pārtikas piedevu jomā. Ja ir zinātnisks pamatojums, kas liecina par risku veselībai, ir jānosaka robežvērtības, lai risku novērstu.

Tomēr mēs nedrīkstam kļūt histēriski vai izraisīt nepamatotu paniku. Ir tādas pārtikas piedevas kā konjaks, mitruma uzturētājs, bišu vasks, pretsalpes vielas, kas lietotas ēdienu un dzērienu pagatavošanā jau gadsimtiem. Turklāt daži kauleņi, tādi kā ķirši, persiki un aprikozes, dabiski satur nelielu daudzumu ciānūdeņražskābes, bet mēs esam ēduši šos augļus tūkstošiem gadu bez jebkādām problēmām. Arī daži garšaugi un garšvielas dabiski satur vielas, kas, lietotas lielā koncentrācijā, var izraisīt veselības problēmas. Tomēr tādus garšaugus un garšvielas kā baziliks, estragons un muskatrieksti mēs esam lietojuši ēdiena pagatavošanā kopš neatminamiem laikiem bez jebkādām problēmām, bet, protams, mazās, drošās devās.

Es tāpēc atzinīgi vērtēju kompromisu jaunajā Regulā par aromatizētājiem un konkrētām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām, ko lieto pārtikā un kopā ar to. Ja nav nekāda iemesla bažām, tiek pieļauti robežvērtību izņēmumi, lai gan tikai tad, ja vienīgi svaigi un kaltēti garšaugi ir lietoti, pagatavojot pārtiku. Tādējādi mēs veicinām dabisku produktu un dabisku sastāvdaļu lietošanu. Tāpēc receptes, kam ir tūkstošiem gadu ilga vēsture, tādas kā itāliešu pesto, saglabāsies arī turpmāk.

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Es atzinīgi vērtēju to, ka pēc REACH regulas un Regulas par pesticīdiem mēs pievēršamies regulai par bieži nopelto ķīmisko vielu lietošanu un pārtikas piedevām.

Arvien lielāka skaita skandālu sekas ir tādas, ka Eiropas sabiedriskā doma ir pievērsusies šīm vielām, kas patērētājiem šķiet arvien aizdomīgākas. Vidusmēra cilvēks patērē katru gadu aptuveni 3 kg vai 2 600 dažādu pārtikas piedevu ar E skaitļu marķējumu, nenojauzdams to kaitīgo iedarbību.

Ir bijušas dažas pamatotas apsūdzības par lielo pārtikas piedevu proporciju. Pārtikas piedevas rada patērētājos maldinošu iespaidu un piešķir pārtikai košas, spilgtas krāsas, kādas nav sastopamas dabā. Turklāt bez riska veselībai, tās kaitē bērnu psiholoģijai, pieradinot tos pie nedabiskas pārtikas, lai gan mums jauniešiem un pieaugušajiem tieši būtu jāpopularizē atgriešanās pie dabiskas pārtikas.

Es vēlos apsveikt Westlund kundzi par ziņojumu. Viņai ir izdevies sasniegt to, ka saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem pārtikas piedevas, kas ir kaitīgas cilvēku veselībai un videi, nedrīkstēs vairs turpmāk lietot. Ir svarīgi, ka tādas bīstamas vielas kā pārtikas azokrāsvielas, kas bērnībā izraisa hiperaktivitāti, vismaz tiek marķētas pārtikas vielu etiķetēs, lai gan es piekrītu saviem kolēģiem, ka mums būtu bijis tās jāaizliedz.

Es tomēr nožēloju to, ka par spīti Parlamenta ieteikumam noteikumi to pārtikas piedevu marķēšanai, kas satur ģenētiski modificētus organismus, nav tik stingri. Liela daļa Eiropas iedzīvotāju nevēlas lietot pārtiku, kas satur GMO, un saskaņā ar aptauju datiem 90 % no tiem grib zināt, vai attiecīgie pārtikas produkti satur GMO. Mēs nedrīkstam izturēties nevērīgi pret mūsu pilsoņu veselīgo interesi un tiesībām uz informāciju.

Starp citu, daži mani kolēģi un es protestējam, oficiāli paziņojot, ka Komisija vēlas slepeni ieviest Eiropā jaunus GMO. Mums ir jāaizsargā ikviena cilvēka tiesības uz dabisku, veselīgu pārtiku.

  Horst Schnellhardt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Mums ir jāpateicas referentei Westlund kundzei. Viņa strādāja ar lielu atdevi un ciešā sadarbībā ar citiem. Es to vērtēju atzinīgi, un tas nozīmē, ka varam būt apmierināti ar rezultātiem. Es uzskatu, ka jaunā Regula par pārtikas piedevām var apmierināt gan ražotājus, gan patērētājus.

Pašreizējie tiesību akti par pārtikas piedevām ir gandrīz 20 gadu veci. Pārveidojot jaunas direktīvas un divus lēmumus divās regulās, teksts ir vienkāršots un precizēts saskaņā ar jaunajiem tehnoloģiskajiem un zinātniskajiem sasniegumiem. Tas ir ļoti liels sasniegums, jo mums ir pilnīgs saraksts, kas skaidri pasaka, kādas vielas var lietot. Manuprāt, tā ir laba lieta, un es piekrītu arī komitoloģijas procedūras izmantošanai gadījumos, kad šim sarakstam jāpievieno jaunas vielas. Mums šajā jautājumā jārīkojas ātri.

Esmu apmierināts ar noteikumiem par GM produktiem. Mums ir vajadzīgas abas atļauju piešķiršanas procedūras – un būs novērtējumi – , un tāpēc es neredzu iemesla, kāpēc mēs attiecīgi nerīkojamies, kā daži deputāti ir teikuši. Domājot par azokrāsvielām, ja Sauthemptonas pētījuma rezultāti ir patiešām pieejami, mums ir arī jāņem vērā tas, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir veikusi pētījumu un publicējusi sākotnējos atzinumus, kuros tā skaidri paziņojusi, ka Sauthemptonas Universitātes pētījums nav nekļūdīgs. Tas nav simtprocentīgi nekļūdīgs. Mēs nedrīkstam kļūt histēriski un sākt svītrot vielas tikai tāpēc, ka ir ieviesta procedūra.

Licencēšanas procedūra Pārtikas nekaitīguma iestādē ir teicama, bet mani uztrauc tas, – un es vēlos lūgt Komisiju to vēlreiz apsvērt – ka mēs dodam Pārtikas nekaitīguma iestādei deviņus mēnešus laika atļauju piešķiršanai vai riska analīzei. Komisijai arī ir vajadzīgi deviņi mēneši, lai pieņemtu lēmumu par riska pārvaldību. Uzņēmumam tāpēc jāgaida 18 mēnešu, lai saņemtu atļauju laist produktu tirgū. Tas ir tālu no birokrātijas samazināšanas, tāpēc mums patiešām jāpārdomā, kā to varētu izdarīt ātrāk.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Jaunu regulu stāšanās spēkā par mākslīgo pārtikas piedevu (fermentu, aromatizētāju) lietošanas principiem pārtikas produktos ne tikai vienveido tiesību aktus šajā jomā, bet arī atbalsta patērētāju veselības aizsardzību un atvieglo pārtikas produktu tirdzniecību Eiropas Savienībā. Fermentu lietošanas saskaņošanu ES atbalsta Eiropas pārtikas rūpniecība, ko interesē ne tikai principu vienādošana, bet visvairāk tas, lai patērētāji nezaudē ticību viņu produktiem.

Kā šāds patērētājs es arī gribu būt pārliecināts, ka manis pirktā pārtika ir droša. Simtiem mākslīgu pārtikas piedevu un tūkstošiem aromatizētāju, kas pievienoti pārtikai, nedrīkst kaitēt mūsu veselībai. Kvalitātes prasībām jāgarantē pilnīga drošība. Ir svarīgi, lai pārtika pēc iespējas vairāk saglabātu dabiskumu.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šajās debatēs ir trīs jautājumi, kam es vēlos pievērst uzmanību.

Pirmkārt, Eiropas Komisijas centieniem vienādot atļauju izsniegšanas procedūras pārtikas piedevu – fermentu un aromatizētāju – lietošanai Eiropas Savienībā un jo īpaši šo procedūru pārredzamības palielināšanai, jāsniedz atbalsts.

Otrkārt, atļauju izsniegšanas procedūrām jānodrošina maksimāla patērētāju veselības aizsardzība. Patērētājam jābūt pārliecinātam, ka Eiropas un dalībvalstu iestādes ir gatavas sniegt viņam maksimālu veselības aizsardzību un ka, pateicoties to darbībai, viņš vai viņa saņem veselīgu pārtiku, kas ir tik dabiska un droša, cik vien var būt.

Treškārt un visbeidzot, ir jāievēro pilnīgas patērētāja informēšanas principi par pārtikas piedevām viņa pārtikā. Informācijai par tām jābūt skaidri marķētai uz paciņas patērētājam skaidrā un saprotamā valodā.

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti vēlos, lai jūs atbalstāt priekšlikumus, kurus izvirzījusi Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, jo mēs gribam, lai aizliedz azokrāsvielas. Eiropas patērētāju politikai ir raksturīga drošība un arī piesardzības principa piemērošana. Bez aizlieguma piesardzības principu samīdīs kājām. Turklāt tehniski pēc azokrāsvielām nav nekādas vajadzības, jo ir pieejamas alternatīvas. Tādējādi mēs krāpjam patērētāju, kas tic tam, kas neatbilst patiesībai.

Es atkal mudinu jūs uztvert šo satraucošo pētījumu nopietni un no visas tiesas piemērot piesardzības principu, kuru, galu galā, mēs esam iemiesojuši Eiropas tiesību aktos. Es jūs vēlreiz mudinu arī novērst marķēšanas trūkumus pārtikas piedevām, kuru izgatavošanā lieto ģenētisko tehnoloģiju – mēs pašlaik cenšamies novērst marķēšanas trūkumus dzīvnieku izcelsmes GM produktiem, un būtu galīgi absurdi, ja mēs neizmantotu šo izdevību.

Mums ir vajadzīga vispusīga atļauju piešķiršanas procedūra, kas pienācīgi ņem vērā piesardzības principu un kam nav marķēšanas trūkumu, dodot patērētājiem tiesību brīvi izvēlēties, ko ēst.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Es augstu vērtēju referentes pūles panākt lielāku pārredzamību pārtikas piedevu, aromatizētāju un fermentu apstiprināšanas procesā un palielināt patērētāju aizsardzību, īpaši to patērētāju, kam ir alerģija pret konkrētām vielām.

Pārtikas piedevas ir pastāvīgi jāuzrauga un no jauna jānovērtē mainīgo apstākļu un jaunas zinātniskās informācijas dēļ. Daudzas no tām ražo no ķimikālijām, un to ilgākai lietošanai var būt negatīva ietekme uz veselību. Tāpēc ir svarīgi marķēt šos produktus patērētājiem skaidrā un nepārprotamā veidā. Tas attiecas uz patēriņa produktiem, kurus lietojot, var rasties sekas, kas saistītas ar nepilnīgu marķēšanu vai tās trūkumu.

Es arī vēlos uzsvērt savu viedokli, ka, piemēram, ģenētiski modificētiem pārtikas produktiem jābūt skaidri un saprotami marķētiem, kā tas, piemēram, notiek Kanādā, kur patērē rapšus vai rapšu eļļu.

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju šīs priekšlikumu paketes veiksmīgo pabeigšanu un ceru, ka Parlaments rīt atbalstīs kompromisa priekšlikumu. Vēl svarīgāk ir tas, ka šī pakete stiprinās patērētāju aizsardzību un pārtikas drošību. Es īpaši gribu minēt dažus grūtus jautājumus, kas tika apspriesti, un teikt, ka es augstu vērtēju vēlēšanos rast kompromisu. Es vēlos vēlreiz pateikties visām trim referentēm par viņu cītīgo darbu un par labo sadarbību ar Komisiju, lai panāktu šo kompromisa priekšlikumu.

Sevišķi es vēlos pateikties Westlund kundzei par viņas pūlēm krāsvielu jautājumā. Viņa labi zina, ka Komisija atbalstīja viņas priekšlikumus. Mēs esam panākuši kompromisa priekšlikumu, bet es jums apliecinu, ka mēs ar to neapmierināsimies. Mēs jau esam lūguši Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi vēlreiz novērtēt visas pārtikas piedevas, kam piešķirtas atļaujas, un, ja tās atzinums izraisīs šaubas, mēs nekavēsimies piemērot jaunus noteikumus šīm pārtikas piedevām.

Es vēlos to teikt arī vispār, jo, kā jau teicu, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde vēlreiz novērtēs visas vielas. Ja kādā brīdī EFSA nostāja pret kādu vielu liecinās par risku cilvēku veselībai, mēs nekavēsimies izmantot savas privilēģijas un pieprasīt grozījumus..

Tika uzdots jautājums par fermentiem un Regulu par ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību. Ja kāds ferments ir iegūts no ģenētiski modificēta organisma, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību, tā GM izcelsme būs norādīta etiķetē. Tomēr Regulas (EK) Nr. 1829/2003 darbības jomā nav iekļauti fermenti, ko iegūst rūgšanas procesā, izmantojot ģenētiski modificētus mikroorganismus. Šī priekšlikuma nolūks ir pakļaut šos fermentus drošības novērtējuma apstiprinājumam, nevis īpašai GM marķēšanai.

Bija pieminēti tie deviņi mēneši, ko atvēl Komisijai riska pārvaldībai. Priekšlikumā ir paredzēti deviņi mēneši, lai Komisija iesniegtu priekšlikumu pastāvīgajai komitejai atzinuma sniegšanai. Tas ir maksimālais ierosinātais termiņš, un, protams, daudzos gadījumos priekšlikumus par saraksta precizējumiem iesniegs īsākā laika posmā. Tomēr ir gadījumi, īpaši ar pārtikas piedevām, kad Komisijai būs vajadzīgi deviņi mēneši, lai par dažādiem jautājumiem apspriestos ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām pusēm. To var panākt tikai tad, ja ieinteresētajām pusēm dod pietiekami daudz laika, lai atbildētu, tāpēc man šķiet, ka maksimālais deviņu mēnešu laikposms nav pārspīlēts termiņš.

Es vēlos beigt, vēlreiz pateicoties jums par sadarbību, un gaidīšu ar nepacietību priekšlikuma pieņemšanu rītdienas sēdē.

  Åsa Westlund, referente. − (SV) Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man vēlreiz pateikties komisārei Vassiliou par atbalstu azokrāsvielu jautājumā. Mēs patiešām mākam novērtēt to, ka tā bija viena no jūsu pirmajām lietām, kas jums bija jārisina, kad jūs stājāties amatā. Tas parādīja, ka jūs esat gatava uzņemties savus pienākumus Komisijā, nesekojot tikai EFSA ieteikumiem, bet uzņemoties veikt visu ar likumdošanu saistīto aspektu neatkarīgu novērtējumu. Jūs patiešām esat parādījusi, ka esat gatava uzņemties šo atbildību.

Manuprāt, šīvakara debates ir skaidri parādījušas, ka Eiropas Parlaments arī cieši sekos EFSA azokrāsvielu alerģiskā efekta novērtējumam, kā arī cieši sekos Komisijas nostājai pret šo novērtējumu. Bez šaubām, mēs pārbaudīsim arī citus iesniegtos pētījumus par azokrāsvielu ietekmi uz bērnu uzvedību, lai, iespējams, vēlāk atgrieztos pie šī jautājuma.

Visbeidzot, es vēlos arī teikt, ka viena lieta ir izstrādāt tiesību aktus, bet tiesību akti ir arī jāpiemēro. Manuprāt, daudzi patērētāji man piekrīt, ka mūs šodien veikalos bieži apmāna. Es vēlos, lai dalībvalstis – un, manuprāt, tā ir pamatota prasība – padara stingrākas savas pārbaudes sistēmas un kopā ar Komisiju nodrošina, lai tiesību aktiem, par kuriem mums rīt jābalso, seko un tos ievēro, tā lai, piemēram, patērētāji nepārnāk mājās ar trauciņu augļu jogurta, domādami, ka tas satur daudz augļu vai ogu, bet, uzmanīgi izlasot uzrakstus uz trauciņa, atklāj, ka tajā nav nekas cits kā krāsvielas.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Pārtikas rūpniecība izmanto 300 pārtikas piedevu, 2 600 dabisku vai mākslīgu aromatizētāju un vēl tradicionālās diastāzes jeb fermentus. Tāpēc ir jāsaskaņo mūsu tiesību akti. Tā kā tie attiecas uz zosu un pīļu aknām, konservētām trifelēm vai gliemežiem, mēs varam noteikti saprast, kāpēc mums ir ducis tiesību aktu un četras regulas, kas kopā ar produktu sarakstu paredzētas parastajai atļauju piešķiršanas procedūrai.

Jā, pārtikas piedevas palielina dažkārt nopietnu alerģiju risku, bet varbūt piesardzības princips šajā gadījumā ir pārāk pārspīlēts. 2008. gadā, kad trako pārtikas krīze, kad, priekšsēdētāja kungs, Itālija pārdod mums ar dioksīnu saindētu mozarella sieru, tas ir darījums, kurš ir EUR 10 miljonu vērts. Man ir grūti ticēt, ka 15 miljonu bezdarbnieku Eiropā būtu pārāk norūpējušies par fermentiem un aromatizētājiem, lai gan Eiropas Savienībai ir raksturīgi uztraukties par bezgala mazo un bezgala lielo pasauli.

  Mojca Drčar Murko (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Papildinot to, kas jau šodien teikts, es vēlos atkārtot, ka aromatizētājiem ir ievērojama tirgus vērtība. Saskaņojot valstu noteikumus, kuru mērķis ir garantēt gatavo pārtikas produktu mikrobioloģisko drošību, Eiropas likumdevējiem jābūt skaidrībai par šīs jomas jutīgumu un jāizvairās no tirgus kropļojumiem. Es ceru, ka tā būs, un es pateicos komisārei Vassiliou par šodienas paziņojumu.

Mēs kopā ar Padomi un Komisiju esam nogājuši garu ceļu, noskaidrojot strīdīgos jautājumus, novēršot lielu skaitu neskaidrību un panākot vienošanos otrajā lasījumā.

Bez pārtikas drošības un iekšējā tirgus stiprināšanas arī citas patērētāju intereses bija jāņem vērā. Viena no vislielākajām bija vēlēšanās, lai pārtika būtu pēc iespējas dabiskāka. Nav taisnība, ka visi aromatizētāji ir droši toksikoloģiskā ziņā un derīgi patērētājiem. Parlaments vēlējās jo īpaši uzsvērt to, ka patērētājam ir izvēles tiesības.

Aromatizētāju apstiprināšanas procedūrā „saprātīga tehnoloģiska vajadzība”, piemēram, nosaka citas Eiropas stratēģijas, tādas kā cīņu pret aptaukošanos, jo pārāk spēcīgu aromatizētāju pievienošana var maskēt gatavo pārtikas produktu slikto kvalitāti. Manuprāt, tas ir skaidri parādīts apsvērumos.

Nobeigumā es vēlos pateikties visiem, kas piedalījās darbā pie pārtikas uzlabotāju paketes un palīdzēja mums izstrādāt praktisku un realizējamu regulu.

SĒDI VADA: COCILOVO KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. – Vispirms es vēlos apsveikt referentes par ziņojumiem par pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem. Ir svarīgi, lai mūsu Parlaments pievērstu vislielāko uzmanību šīm regulām, jo tām ir ļoti liela ietekme uz sabiedrības veselību, un mums tāpēc jānodrošina, lai grozījumi, ko mēs atbalstījām pirmajā lasījumā, būtu iekļauti galīgajā tekstā.

Patērētāju interešu aizsardzībai un pārtikas drošības garantēšanai ir jābūt mūsu galvenajām prioritātēm. Saskaņā ar piesardzības principu mums jāizvairās lietot konkrētus vielu savienojumus, par kuriem mums nav drošu datu un neatkarīga zinātniska novērtējuma par to ietekmi uz patērētāju veselību. Mums patiešām jānodrošina mūsu pilsoņiem labas kvalitātes un droša pārtika, un tāpēc mums jāizstrādā efektīvas metodes varbūtēji bīstamu savienojumu ietekmes uz patērētāju veselību uzskaitei un uzraudzībai.

Turklāt mums jāpalielina ražošanas, marķēšanas un atļauju piešķiršanas pārredzamība, kā arī jāsaskaņo regulas par pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem, lai izveidotu visaptverošu regulējuma paketi, kas nodrošina labāku patērētāju aizsardzību un sabiedrības veselību. Bez patērētāju aizsardzības garantijām īstais uzdevums patiesībā ir patērētāju uzticības atgūšana un labas kvalitātes pārtikas ražošanas nodrošināšana viņu labā.