Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 7. jūlijs - Strasbūra

21. „Politisko grupu izveidošana” grozīšana (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Corbett kunga ziņojums (A6-0206/2008) Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Reglamenta 29. panta „Politisko grupu izveidošana” grozīšanu [2006/2201(REG)].

  Richard Corbett, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sniegt ziņojumu Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Reglamenta pantu, kurā mēs izskatījām jautājumu par slieksni – obligāto slieksni, kas vajadzīgs, lai izveidotu politisku grupu Parlamentā.

Visiem parlamentiem, kam ir politisko grupu sistēma, protams, ir obligātais slieksnis. Parasti vienam vai diviem deputātiem nav atļauts izveidot politisku grupu; vienmēr ir jānosaka, kādam ir jābūt slieksnim. Un, tā kā mūsu Parlaments turpina augt, ir loģiski, ka mēs apstājamies un pārdomājam, kādam nākamajā Parlamentā jābūt slieksnim, lai izveidotu politisku grupu.

Konstitucionālo jautājumu komitejā mēs šo jautājumu esam sīki izskatījuši, un pretējie viedokļi komitejā dalījās diezgan līdzīgās daļās. Komitejā pret sliekšņa pacelšanu bija tikai par vienu balsi vairāk, lai gan, protams, šis jautājums ir atkal nodots mums izskatīšanai Parlamentā.

Mēs izskatījām arī pašreiz izveidotās grupas, kas ir nedaudz zem sliekšņa, kad viens vai divi deputāti pamet tās, un apspriedām, vai ir pareizi, ka šādas grupas automātiski un nekavējoties pārstāj darboties, vai arī mums noteiktos apstākļos jāļauj šādām grupām turpināt darbību. Komiteja apstiprināja manu priekšlikumu, kas pamatojas uz Bonde kunga, kādreizējā IND/DEM grupas līdzpriekšsēdētāja, ieteikumu, kurš norādīja, ar kādām grūtībām viņam ka grupas vadītājam būtu jāsastopas, vadot grupu, kuras dalībnieku skaits ir tikai mazliet virs sliekšņa, kad viens vai divi deputāti piedraudētu, ka pametīs grupu, ja kādā jautājumā neizpildīs viņu vēlēšanos, tādējādi efektīvi šantažējot grupu.

Pēc šī ieteikuma komiteja saprātīgi pieņēma manu priekšlikumu, ka mums jāpalīdz mazākām grupām, kas pastāvējušas ilgāku laiku, dodot tām šādā gadījumā iespēju – atstājot to Parlamenta priekšsēdētāja ziņā – turpināt darbību ierobežotā laika posmā līdz nākamā Parlamenta sesijai, protams, ja tajā vēl ir pieņemams deputātu skaits, pat ja tas ir zem sliekšņa, bet mēs nevaram ļaut darboties grupai, kurā ir viens vai divi deputāti.

Nodoms bija atrast līdzsvaru starp saprātīgu slieksni un palīdzību mazākām grupām, lai nodrošinātu, ka tām nav jāsastopas ar drūmajām šantāžas izredzēm no grupas deputātu mazākuma puses, kas var to izmēģināt jebkuru mirkli.

Kā jau teicu, komiteja vilcinājās pacelt slieksni - pret to bija tikai viena balss vairāk. Bet jautājums ir atkal nodots mums. Ja jūs pašreiz palūkojaties uz visiem pasaules parlamentiem, mums ir viens no zemākajiem sliekšņiem, kas ļauj izveidot politisku grupu. Tikai 2,5 % no deputātu skaita var izveidot politisku grupu. Ja jūs atceraties, tad grupas izveidošana dod tās locekļiem papildu resursus bez tiem, ko tie saņem kā parasti Parlamenta deputāti – papildu resursus no nodokļu maksātājiem kā grupa, papildu personālu un papildu privilēģijas procedūru ziņā – tam vajadzētu dot mums iemeslu pārdomām.

Vai mēs gribam dot tik lielus resursus grupai, kurā, atklāti runājot, ir ļoti mazs un nereprezentatīvs deputātu skaits – 2,55 %? Es uzskatu, ka tas ir ļoti zems slieksnis: pastāv risks, ka tādējādi mēs piešķirsim tik lielus resursus ļoti mazām, iespējams, nereprezentatīvām un pat ekstrēmistu grupām. Daži cilvēki ir norādījuši, ka pie šāda zema sliekšņa galēji labie var, iespējams, izveidot grupu, ja viņiem izdodas iegūt pietiekami daudz vietu Parlamentā.

Tas ir pamatots jautājums. Kādam jābūt obligātajam slieksnim? Mans priekšlikums bija pacelt to līdz 4 %, kas vēl joprojām ir diezgan zems, ja jūs to salīdzināt ar dalībvalstu parlamentu slieksni Eiropas Savienībā, zem daudzu dalībvalstu parlamentu parastās normas, bet varbūt tas ir saprātīgs līdzsvars. Es tagad saprotu, ka dažas mazākas grupas, kas sākumā pretojās šai idejai, tagad ir gatavas vienoties par kompromisu starp 30 deputātiem, ko es ierosināju, un 20 deputātiem, ko paredz pašreizējais Reglaments, viņi ir ar mieru vienoties par 25 deputātiem.

Mainot lomu un runājot kā savas grupas koordinators un nevis kā referents, es varu teikt kolēģiem, ka mana grupa ir gatava pieņemt šādu kompromisu – ja tas patiešām ir kompromiss – , un mēs visi varam tam pievienoties. Ja tas nav kompromiss – ja tas nav pieņemams – , tad mana grupa turpinās atbalstīt priekšlikumu par 30  un nevis 25 deputātiem.

  József Szájer, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) priekšsēdētāja kungs! Mana partija un es esam to starpā, kas ir atbalstījuši ideju par stiprāku Parlamenta kohēziju, paceļot slieksni, kāds bija noteikts līdz šim un kāds ir noteikts pašreiz, lai varētu izveidot grupu.

Es saku, ka tas novedīs pie stiprāka Parlamenta, jo man šķiet, ka Eiropas Parlamenta interesēs ir ciešāka kohēzija starp politiskajām partijām un politiskajām grupām Parlamentā un ka partijas būs pat stiprākas Eiropas mērogā.

Kā Corbett kungs tikko teica, mēs zinām, ka šī mēraukla pašlaik ir ļoti zema, un tā ir zema, ja mēs to salīdzinām ar citu parlamentu mērauklu. Šī iemesla dēļ Eiropas Tautas partijas vārdā mēs esam atbalstījuši šo ieteikumu, un mēs esam atbalstījuši viedokli, ka šai robežai jābūt elastīgai, lai gan es vēlos piebilst, ka, runājot par elastību, es būtu apstiprinājis šādu grupu izveidi īsākam laika posmam.

Tomēr, protams, mēs redzējām, ka ne visi pievienojas šim viedoklim, un es esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlamentā, kurā ir tik daudz dažādu uzskatu, ļoti daudz dažādu politisku partiju un ļoti daudz dažādu politisku pārliecību, ir jācenšas panākt kaut kādu vienprātību šajā jautājumā. Tāpēc es priecājos, ka kompromiss izrādījās iespējams, kas dos mums izdevību noteikt augstāku robežu politisko partiju izveidei nekā līdz šim, lai gan zemāku, nekā bija plānots.

Vēl pēdējā piezīme, esmu pārliecināts, ka attiecībā uz valstu skaitu un obligāto politisko grupu skaitu būtu labāk piemērot nevis skaitļus, bet procentu rādītājus. Tādā gadījumā šos procentus nevajadzētu nepārtraukti mainīt, jo īpaši tāpēc, ka tagad, kad Lisabonas līguma liktenis ir kļuvis neskaidrs, mēs droši nezinām, kāds deputātu skaits būs nākamajā Parlamentā 2009. gadā, un vai mums šis pants nebūs atkal jāgroza. Pateicos par uzmanību; Tautas partija atbalsta ieteikumu.

  Jo Leinen, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es jo īpaši vēlos pateikties Corbett kungam par šo ziņojumu sagatavošanu. Jau pašā sākumā bija skaidrs ne tikai tas, ka šajā jautājumā tiks panākta vienošanās, bet arī tas, ka debates par šo jautājumu būs sīvas. Tomēr mums jāatzīst, ka šis Parlaments ir palielinājies no 626 līdz 785 deputātiem, un, ja jaunais līgums stāsies spēkā, tad deputātu skaits droši vien būs 751. Acīmredzot mums būs jāpielāgo noteikumi, ar kuriem mēs strādājam.

Mums ir Parlamenta reformas darba grupa, kas risina jautājumus daudzās jomās, kurās Parlamentam jāvirzās uz priekšu, kurās tas nevar palikt uz vietas, kā tas notika pirms daudziem gadiem.. Status quo vienmēr ir vieglākā izvēle. Aizstāvēt acquis communautaire nozīmē neko nemodernizēt un nemainīt, bet šajā gadījumā ir skaidrs, ka jautājums par Parlamenta politisko grupu lielumu ir tagad jāatrisina.

Corbett kungs jau teica, ka mums ir viens no zemākajiem sliekšņiem salīdzinājumā ar pasaules valstu parlamentiem. Tāds varētu būt mērķis – kāpēc ne? Un otrādi, kā Szájer kungs mēs varētu teikt: „Man šķiet, ka mums Parlamentā vajadzīga lielāka saskaņotība. Mēs vairs neesam padomdevēja asambleja, mēs tagad esam likumdevējs orgāns. Mēs izdodam likumus 500 miljoniem cilvēku, un ir vajadzīga zināma saskaņotība, lai to darītu”.

Tāpēc es vēlos, lai mūsu Parlamentā būtu īstas politiskas grupas, nevis tikai tehniskas grupas – grupas, kas sanāk tikai naudas dēļ un kam patiesībā nav nekā kopēja politiskā ziņā. Priekšlikums, kas bija iesniegts, kurā bija ierosināts palielināt grupas deputātu skaitu no 20 līdz30, būtu bijis pavisam mērens un nepavisam ne pārmērīgs. Nu, tas netika tālāk par komiteju posmu, un mums ir jābūt gataviem uz kompromisiem. Lai gan pēdējais ierosinājums ir 25 deputāti, tas tomēr ir progress un mazs pieņemams solītis uz priekšu.

Mums ir 10 reģistrētas politiskās grupas – no galēji labajām līdz galēji kreisajām. Nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās pilsoņi varēs izvēlēties no plaša politisko grupu spektra, lai paziņotu, kādu Eiropu viņi vēlas. Tāpēc man nav nekādu šaubu par reformas vajadzību. Šī Parlamenta daudzveidība saglabāsies, bet varbūt mēs dosim kādu ieguldījumu tā saskaņotībā, un tā ir visa šī pasākuma jēga. Tāpēc Corbett kungam pienākas pateicība.

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Kā mēs zinām, komiteja cenšas būt saskanīga, bet šovakar saskaņa ir izjukusi, un man ir lieli iebildumi pret Corbett kunga priekšlikumu gan principiālu, gan praktisku apsvērumu dēļ.

Es vienkārši nevaru pieņemt, ka septiņu grupu pastāvēšana Parlamentā varētu radīt īpašas efektivitātes problēmas. Mācība, ko esam guvuši no dalībvalstu parlamentiem, mūs nekur tālu nevar novest. Mums ir jāpadomā par sarežģītāku un tālejošāku sabiedrisko domu, kas nāk no 27 dalībvalstīm. Patiesībā šajā jutīgajā integrācijas stadijā ir svarīgi, ka dažādi mazākuma viedokļi var organizēties profesionālās grupās, lai skaidri formulētu savas domas. Grupas dod ieguldījumu asamblejas darbā, nevis kavē to.

Corbett kunga priekšlikums un arī kompromiss beigsies ar to, ka būs jāslēdz UEN un IND/DEM grupas. Tagad bieži, varbūt vienmēr, es nepiekrītu šo grupu viedokļiem, bet viņiem ir pilnīgas tiesības izteikt savu viedokli, un viņi, protams, pārstāv konkrētas sabiedrības daļas viedokli.

Ja mēs šīs grupas slēgsim, to locekļi būs spiesti pievienoties kādām lielākām grupām, tādējādi visu sarežģījot un palielinot šo grupu nesaskaņotību. Viņi pārmaiņus papildinās pie politiskajām partijām nepiederošo deputātu rindas.

Nobeigumā gribu teikt, ka efektivitātes, plurālisma, saskaņotības, taisnīguma un liberālisma interesēs, lūdzu, atbalstiet komitejas nostāju un noraidiet grozījumus.

  Johannes Voggenhuber, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Dažreiz – ne visai bieži – notiek tā, ka Parlamenta lielajām grupām ir netīra sirdsapziņa. Dažreiz jūs to varat nojaust, ja kādu lietu izskata Strasbūrā vēlu pirmdienas vakarā.

Tā tas notiek arī šodien, jo citādi cilvēki varētu interesēties, kāpēc ziņojums, kuru noraidīja komiteja, parādās šajā plenārsesijā. Cilvēki varētu arī interesēties, kāpēc referents, kas runā komitejas vārdā, sniedz ziņojumu, kas nesatur to, ko viņš iesaka, un ko nenoraidīja ar vienas balss vairākumu, kā apgalvoja Corbett kungs, bet vairākums komitejas locekļu, un pamatoti.

Cilvēkus varētu arī interesēt tas, ka jūs iesniedzat šo priekšlikumu plenārsēdē, pārkāpjot Reglamentu – tas ir, nevis lai balsotu par priekšlikumu, bet lai darītu pavisam ko citu.

Es esmu bijis Parlamenta deputāts kopš 1990. gada. Šajā laikā es esmu iepazinies ar vienprātību, runājot par parlamentāro kultūru, un tā ir tāda, ka parlamenta vairākums neizmanto savu balsi, tās svarīgumu, lai iegūtu sev privilēģijas un ietekmīgu pozīciju Reglamentā uz citu grupu rēķina, tas ir tas, ko jūs esat izdarījis. Jūs esat pārkāpis šo tabu. Tas, ko šeit saka, ir krāpšana.

Lielās grupas vienkārši grib aizkavēt mazāku grupu veidošanos un izdarīt spiedienu uz visu Eiropas Savienības dalībvalstu deputātiem, lai tie pievienotos viņu grupām un tādējādi novērstu to, ka daļa no viņu pašu grupām, kas gatavojas tos pamest, to patiešām izdara. Viņi vēlas pielāgot Reglamentu savai gaumei un veidot savas grupas pēc pasūtījuma. To darot, viņi neņem vērā citu tabu, ar kuru saskaņā nav pieņemami formāli triki, lai tiktu vaļā no pašreizējam grupām, tādām kā Neatkarības un demokrātijas grupa. Par to nevar būt runas politiskā demokrātijā.

Tas kļūst par tradīciju, Corbett kungs. Es esmu izpētījis pēdējos divus gadus, un mēs to apspriedīsim pirms vēlēšanām: pēdējos divos gados lielākās grupas plenārsēžu zālē ir iesniegušas vairākus Reglamenta grozījumu priekšlikumus, no kuriem visiem bija viens rezultāts – tie stiprināja lielāko grupu varu, ierobežoja dažādību, mazinot atsevišķu deputātu tiesības un vājinot mazāko grupu tiesības.

Ja tas ir veids, kā padarīt Parlamentu populāru, veids, kā reaģēt uz pilsoņu uzticības krīzi un sagatavoties vēlēšanu kampaņām nākamajā gadā, tad jūs atklāsiet, ka mēs esam stipri pretinieki šādai jautājuma nostādnei un demokrātijas propagandētāji šajā Parlamentā.

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Plurālisms un cieņa pret atšķirīgo ir svarīgas Eiropas Parlamenta vērtības. Tas ir tāpēc, ka Eiropas Savienībai kā tādai ir jāatspoguļo vienotība dažādībā. Šī iemesla dēļ Eiropas Parlamentam ne tikai jāciena, bet patiesībā jāatbalsta krāsu dažādība politiskajā kartē, tā atsevišķo daļu daudzveidība.

Pienācīgi aizstāvot etnisko, reliģisko un seksuālo minoritāšu tiesības, mums ir jāpatur prātā arī politiskās minoritātes. Jebkura manipulācija vai politiski motivēti Reglamenta grozījumi atklāti ierobežos Parlamenta lomu kā iestādes, kas pārstāv tautas un kopienas visā Eiropas Savienībā. Mēs neredzam nekādu vajadzību aiztikt tos Reglamenta punktus, kas attiecas uz vairākām valstīm, kuru pārstāvji veido politisku grupu. Pašreizējais stāvoklis ir labs. Pašreizējais Eiropas Parlaments strādā efektīvi, un, kā saka ķīniešu sakāmvārds, „lieciet to mierā”. Šajā kontekstā pietiek ar sešām valstīm, un tās nav jāaizvieto ar septiņām. Tas tikai palielinās nepiesaistīto deputātu skaitu, kas bieži pilnīgi, līdz galējībai atšķiras cits no cita. Tāda pārmaiņa kā sliekšņa pacelšana līdz 30 deputātiem, kas vajadzīgs, lai veidotu politisku grupu, var patiesībā ietekmēt plurālismu, domas brīvību, Eiropas iestāžu reprezentablumu un uzticību mums kā Eiropas Parlamenta pārstāvjiem.

Tādas pārmaiņas nepiešķirs Eiropas Parlamenta tēlam autoritāti vēlēšanu gadā, kas, manuprāt, ir īpaši svarīgi vēlētāju skaita ziņā, kas piedalīsies šajās vēlēšanās. Šīs pārmaiņas nedrīkst stāties spēkā ne 2009. gadā, ne vēlāk, un es to saku kā tādas grupas pārstāvis, kas būtu veiksmīga pat tad, ja šos grozījumus ieviestu.

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Palūkosimies uz faktiem. Eiropas integrācijas vēsture, tās galvenie ideoloģiskie strāvojumi, prakse, kas iegūta pusgadsimtu ilgā sadarbībā starp Komisiju, Padomi un Parlamentu – tas viss ir beidzies ar kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu kopdzīvi Eiropas iestādēs. Es šeit nesniedzu savu vērtējumu, es tikai konstatēju faktu.

Šajā Parlamentā kvalificētais vairākums, kas vajadzīgs, lai koplēmuma procedūrā pieņemtu kādu tiesību aktu, nozīmē pastāvīgus vienprātības meklējumus divu galveno grupu starpā, kas pēc tam neņem vērā domstarpības un atšķirības. Jautājums tāpēc ir vienkāršs: vai mēs vēlamies mazināt tendenci izvairīties no konflikta, padarot stingrākus politisko grupu izveides noteikumus vēlēšanu priekšvakarā, kurās EP deputātu skaits no katras valsts samazināsies, tādējādi vēl vairāk sodot minoritāšu grupas, jo īpaši valstīs ar mazāku iedzīvotāju skaitu? Cik liela tad būs uzticība apgalvojumiem par plurālisma ievērošanu? Demokrātisku debašu kvalitāte neuzlabosies, papildinot pie partijām nepiederošu deputātu rindas.

Tieši tāpēc mana grupa vienprātīgi ir par pašreizējo noteikumu par politisku grupu veidošanu saglabāšanu, lai gan mūsu viedokļi atšķiras par divu galveno grupu atteikšanos pieņemt mūsu prasību par procedūrām, kas jāpiemēro: vai atzīt domstarpības, vai pieņemt kompromisu. Manas grupas vairākums, ieskaitot mani, ir izteikušies par labu kompromisam, vienīgi lai palīdzētu arī turpmāk nodrošināt plurālisma izpausmes Parlamentā, izrādot vislielāko cieņu tiem, kas domā citādi, jo, galu galā, mēs atbalstām vienus un tos pašus principus. Šiem principiem ir vārds, un šis vārds ir demokrātija.

  Hanne Dahl, IND/DEM grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Debates, kurās mēs pašreiz piedalāmie, ir sirreālas. Tās ir patiešām absurdas kā Kafkas „Process”. Man būs jāatgādina notikumu gaita, lai paskaidrotu, kāpēc es atļaujos šo salīdzinājumu, jo es saprotu, ka tas ir diezgan skarbs.

Konstitucionālo jautājumu komiteja 27. maija sanāksmē izskatīja ziņojuma projektu, kura mērķis bija apgrūtināt politisko grupu veidošanu. Corbett kungs, ziņojuma referents, vēlējās palielināt deputātu skaitu no 20 uz 30, tajā pašā laikā pieprasot, lai grupa pārstāvētu nevis piekto daļu valstu, kā tas bija līdz šim, bet ceturto daļu. Šo ziņojuma projektu noraidīja, kas jebkurā citā gadījumā nozīmētu, ka ziņojumu izņem no darba kārtības. Bet komitejas priekšsēdētājs Leinen kungs atļāva turpināt balsošanu par sākotnējā ziņojuma teksta grozījumiem, lai gan nebija nekāda ziņojuma, ko varētu grozīt! Šis manevrs deva iespēju uzturēt pie dzīvības ziņojumu, kas patiesībā jau bija miris. Visi noteikumi un parastās procedūras tika pārkāptas, bet šķiet, ka tas neuztrauc Corbett kungu, kuru aizsargā komitejas priekšsēdētājs. Mums jājautā, kāpēc? Galu galā 2004. gadā slieksni pacēla tāpēc, ka Eiropas Parlamentā 15 valstu vietā tad bija 25 valstis. Kopš tā laika ir pievienojušās divas valstis, bet tas neattaisno tik krasus noteikumu grozījumus. Saka, ka slieksnis daudzu valstu parlamentos ir augstāks, bet viņi aizmirst pateikt, ka Eiropas Parlamentam ir papildu ierobežojums – ģeogrāfisks ierobežojums. Cik man zināms, šādu ierobežojumu nav nevienas valsts parlamentā. Kāpēc tad ir vajadzīgs šis krasais noteikumu grozījums par politisku grupu veidošanu? Tas stipri atgādina „nesvēto” aliansi starp divām lielākajām grupām Parlamentā, lai radītu divpartiju sistēmu. Patiešām, ja es ciestu no paranojas, es teiktu, ka tas atgādina „nesvēto” aliansi ar draudīgu slēptu nodomu apgrūtināt to politisko grupu veidošanu, kas pieder pie opozīcijas, tādu grupu, pie kuras es pati piederu. Parlamentam nav tiesību vadīties pēc politiskiem viedokļiem. Tikai vēlētājiem ir šādas tiesības. Deputāti, kas ievēlēti likumīgās demokrātiskās vēlēšanās, ir likumīgi politiskā procesa dalībnieki. Viņiem ir visas tiesības darboties šajā jomā, un ne Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā, ne Eiropas Tautas partija (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa nedrīkst traucēt viņiem īstenot savas pilnvaras.

Es ieteiktu visiem deputātiem balsot pret neeksistējošu ziņojumu grozījumiem. Tāds ir mans ieteikums šodien un turpmāk. Tas vienkārši pārsniedz visas robežas, ja mēs vēlamies, lai mūs uztver nopietni kā likumdevēju asambleju.

  Frank Vanhecke (NI). − (NL) Referents patiesībā pats pateica, par ko ir šis ziņojums: tas ir par Eiropas Parlamenta turpmāko lomas palielināšanu eirokrātiskas, viendimensijas domāšanas garā, iznīcinot to mazumiņu brīvības, ko baudīja mazākās politiskās grupas. Parlamentam ir jākalpo Eiropas mandarīniem un vairs nav jāpārstāv mūsu tautu politiskā daudzveidība. Par kādu nedemokrātisku farsu pārvēršas jūsu Eiropa!

Slavenais 6. grozījums par Parlamenta jautājumiem ir vēl viens mūsu tiesību apcirpšanas gadījums. Turklāt mēs lasām, ka šo noteikumu ievieš tāpēc, ka Eiropas Komisija – es citēju - „stipri sūdzas par šo jautājumu lielo skaitu un administratīvo slogu, ko atbildēšana uz tiem uzliek tās pakalpojumiem”. Tomēr, manuprāt, drīzāk EP deputāti jūt vajadzību stipri sūdzēties par Eiropas komisāru drausmīgo manieri tik tikko atbildēt uz mūsu rakstiskajiem jautājumiem, proti, ne pēc būtības, nepilnīgi un dažkārt ar slikti slēptu nepatiku sniegt mums pareizu informāciju.

Būtu labāk, ja mēs ieviestu disciplinēšanas procedūru komisāriem, nevis atkal traucētu EP deputātiem darīt darbu, par ko viņiem maksā.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates ir par Parlamenta pamatiem, un mūsu pienākums ir jautāt, vai priekšlikumi par grupām ir praktiski. Un tieši domājot par praktisko pusi un apsverot pamatprasību pēc 30 deputātiem, es iesniedzu savu grozījumu – manuprāt, tas bija mans grozījums, Corbett kungs – , kas ļāva Parlamenta priekšsēdētājam ar Priekšsēdētāju konferences piekrišanu atļaut grupai ierobežotu laiku turpināt darbu, ja tās locekļu skaits samazinās par noteikto slieksni.

Komiteja vispār piekrita, ka tā ir laba ideja, lai izvairītos no ķīlnieku likteņa, ja kāds deputāts draudētu atstāt grupu, tādējādi nekavējoties izjaucot šo grupu. Tāpēc mani nedaudz vilina šis jaunais kompromiss, kas piedāvā 25 deputātu robežu. Tā man šķiet prātīga ideja, kas atvieglos vienu no problēmām, ko minēju, kad sagatavoju savu grozījumu.

Mums tomēr vienmēr jāatceras, ka mūs ievēlēja, lai mēs pārstāvētu visu mūsu vēlētāju viedokļus un intereses. Jāatzīst, ka mūsu Eiropas vēlētāju spektrs pārstāv arvien plašāku viedokļu dažādību, kas sekmē demokrātiju. Šajā Parlamentā palielinās ne tikai deputātu skaits, palielinās arī pausto viedokļu dažādība. Ja mēs vēlamies sekmīgi īstenot savas parlamentārās pilnvaras, mums ir jābūt iespējai plaši atspoguļot mūsu valstu vēlētāju viedokļus. Maza grupa Eiropas Parlamentā var labi pārstāvēt daudzu dalībvalstu pilsoņu viedokļus. Mūsu Parlamentam jābūt iespējai strādāt konstruktīvi, un ir svarīgi, lai tas strādātu saskaņā ar to cilvēku vēlmēm, ko mēs pārstāvam, bet tas izpaužas mūsu grupu nostājā un sastāvā.

Tādējādi es atzinīgi vērtēju iespējamo kompromisu, bet es atzinīgi vērtēju arī saprātīgu un pragmatisku pieeju šai lietai. Es ceru, ka mēs neiekritīsim slazdā, domājot, ka mazāk grupu katrā ziņā nozīmē vairāk demokrātijas.

  Kristian Vigenin (PSE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka priekšlikums Corbett kunga ziņojumā ir pelnījis uzmanību un, manuprāt, nāk īstajā brīdī, jo patiesībā, to pieņemot, mēs neapdraudam pašlaik pastāvošās grupas Eiropas Parlamentā. Es atbalstu efektīvāku Parlamenta darbību nākamajā pilnvaru laikā no 2009. līdz 2014. gadam. Mēs esam vairākkārt apsprieduši šo pārmaiņu nozīmi, un Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu ierobežotās iespējas izteikt savu viedokli vēl nekad nav bijušas apspriestas. Bet, tā kā mūsu Parlaments ir liels parlaments, un varbūt, kā mēs sakām, tas ir lielākais demokrātiski ievēlētais parlaments pasaulē, tā būtība izpaužas tieši parlamentārajās grupās, politiskajās grupās, kas pārstāv nevis to ievēlēto deputātu valstis, kas šajās grupās darbojas, bet politiskos strāvojumus, kas apvieno šos deputātus. Tā ir arī tās lielās varas un iespēju nozīme, kas ir politiskajām grupām un to vadītājiem mūsu Parlamentā.

Tāpēc es domāju, ka tagad, ja mēs kļūdīsimies un sāksim vainot sociāldemokrātus vai kristīgos demokrātus par to, ka viņi nav demokrātiski, mums nebūs taisnība. Gluži otrādi, manuprāt, šādā veidā mēs nodrošināsim iespēju noteikt daudz skaidrāku to politisko grupu struktūru, kam izdosies izveidoties un darboties nākamajā Eiropas Parlamenta pilnvaru laikā. Protams, ka ir viegli runāt tādas politiskās grupas vārdā, kam nedraud briesmas, ka tā varētu nesavākt vajadzīgo deputātu skaitu nākamajā Parlamentā. Manuprāt, tās grupas, kas pašreiz pastāv, katrā ziņā spēs pastāvēt arī nākamajā Parlamenta pilnvaru laikā. Turklāt par mūsu klātbūtni šeit, šajā Parlamentā mums jāpateicas to politisko partiju spēkam, kuras mēs pārstāvam. Šie abi jēdzieni nav šķirami. Tāpēc mēs nedrīkstam domāt, ka Eiropas politiskā dzīve norisinās absolūti tikai šeit, Eiropas Parlamentā, un ir atkarīga no divām politiskajām grupām, mēs nedrīkstam aizmirst arī partijas, kuras mēs pārstāvam. Un tāpēc es lieku priekšā pieņemt ierosināto kompromisu un atbalstīt Corbett kunga priekšlikumu.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs! Šis Parlaments bieži runā par atklātību, pārredzamību un demokrātiju, bet ne vienmēr seko šiem principiem.

Šajā gadījumā referents Corbett kungs bija ļoti atklāts, un labi varēja redzēt, ko viņš cenšas sasniegt: viņš vēlas apgrūtināt mazu grupu veidošanos un darbību, viņš vēlas liegt tām resursus un privilēģijas, uz kurām tām pašreiz ir tiesības un kuras dod tām iespēju pārstāvēt to cilvēku gribu, kas viņus ievēlēja. Corbett kungs vēlas izstumt tās politiskās grupas, kas viņam nepatīk, ja vien viņš to spēj. Tas ir absolūti nedemokrātiski. Kāpēc gan Eiropas vēlētāju griba nevarētu izpausties politiskajās grupās, ko veido tie, kurus viņi ir ievēlējuši, lai cik mazas šīs grupas būtu. Kāpēc ne? Tikai tāpēc, ka Corbett kungs domā, ka tām to nevajadzētu atļaut!

Ja šos noteikumus pieņems, tie, piemēram, manai grupai – Neatkarības un demokrātijas grupai – liks pārstāt darboties. IND/DEM grupu, protams, izveidoja, lai tā pretotos Eiropas Konstitūcijai, un mums ir labi veicies, izdodot naudu kampaņām, kas teica „nē” Francijas, Holandes un vēl nesen Īrijas referendumā. Tāpēc Corbett kungs un citi eirofili grib izstumt mūs un mums līdzīgas grupas, ko ievēlēs pēc 2009. gada, ja vien viņi spēs. Viņa absolūti nedemokrātiskās pilnvaras ir labi pārredzamas mums visiem.

  Maria da Assunção Esteves (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Parlamentam ir jāskaidro demokrātija demokrātiskā veidā. Tas nozīmē, ka Reglamentu nedrīkst skatīt atsevišķi no visa cita, bet gan saistībā ar balsstiesību un pārstāvības principa morālo pamatu, tiesībām pašiem noteikt savus likumus un pilsoņu pašnoteikšanos. Runājot par dažiem šī principa punktiem, es vēlos teikt, lūk, ko: manuprāt, grozījums, ko ierosinājis Corbett kungs, ir pareizs kā princips, bet iemesls, kāpēc grupai, kas nesasniedz obligāto slieksni, kurš vajadzīgs Parlamenta pilnvaru laikā, ir jāturpina pastāvēt, ir jo īpaši tas, ka vēlētāju demokrātisko izvēli arī gandrīz vienmēr nosaka EP politiskā grupa, kurai kandidāti pieder.

Vēlētāji nav vienaldzīgi pret to, vai kandidāts ir ievēlēts, lai sēdētu sociāldemokrātu solos Eiropas Parlamentā, vai Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas solos. Tādā gadījumā, manuprāt, šim grozījumam nevajadzētu dot Parlamenta priekšsēdētājam diskrecionāru varu, bet gan ierobežotu varu, nevis atļauju, bet pienākumu, un grupas darbības laiks no demokrātijas viedokļa var būt tikai Parlamenta pilnvaru laiks. Citādi mēs pilnīgi iznīcinātu brīvības principus, kas mūs padara par tiem, kas esam.

Mana otrā piezīme attiecas uz kārdinājumu atdarināt to, ko dara dalībvalstu parlamenti. Dalībvalstu parlamenti patiešām kalpo mums par modeli, bet šajā gadījumā mums tie jāatdarina kritiski, cum grano salis, uzmanīgi, tā kā grupu vairošanās Eiropas demokrātiskajās valstīs var kompensēt reprezentabluma trūkumu, kas met Eiropu no vienas krīzes otrā.

Grupu vairošanās šajā gadījumā var kompensēt pastāvīgo plaisu starp Eiropas pilsoņiem un tiem, kas viņus pārstāv. Turklāt, jo vairāk ir pluralitātes, jo acīmredzamāka kļūs cīņa un intensīva politizēšana, kas parasti noved pie vienprātības, bet sistemātiska vienprātība arī šeit nav brīva no strīdiem.

Ja ir daudz grupu, tas var palīdzēt Parlamentam politizēt birokrātisko Eiropu, jo demokrātija ir demokrātija un nevis ideāla kārtība.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mums nav jāpiešķir papildu finansiālais atbalsts deputātiem un pārstāvjiem, kas nostājas pret demokrātiju Eiropas mērogā.

  Jim Allister (NI). − Priekšsēdētāja kungs! Ir ļoti vienkārši atpazīt to cilvēku stratēģiju, kas uzstāj, lai palielina politisko grupu kvalificēto balsu vairākumu Parlamentā. Tas ir nepārprotams, kliedzošs mēģinājums izspiest mazākās grupas, kas bieži vien ir mazāk entuziastiskas un patiešām bieži vien apšauba nenovērtējamo Eiropas projektu. Corbett kungs efektīvi meklē „tvaika veltņa” pieeju politikā. Tāpēc viņš šovakar vada uzbrukumu, lai aizstāvētu komitejas demokrātisko lēmumu.

Ir ļoti pareizi teikts, ka jūs varat spriest par parlamentu, tā vērtību un godprātību pēc tā, kā tas izturas pret savām minoritātēm. Spriežot pēc šī ziņojuma standartiem, Corbett kungs vēlas, lai Parlaments atgrieztos pie nedemokrātiskās lielu grupu kabalas, kad lēmumus nepieņem Parlaments, bet tie rodas kā darījums starp divām galvenajām partijām.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apstrīdēt kādu būtisku pieņēmumu, proti, pieņēmumu, ka sadalīšanās mazākā skaitā grupu dos mums vairāk politiskās saskaņas. Es varētu pievienoties Sociāldemokrātu grupai Eiropas Parlamentā, bet tas nevairos grupas politisko saskaņu. Es varētu arī pievienoties Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupai, bet es varu garantēt, ka tas nevairos grupas politisko saskaņu – nekādā ziņā. Šim priekšlikumam nav nekāda sakara ar politisko saskaņu. Tas ir domāts pie politiskajām partijām nepiederošu deputātu skaita vairošanai, kuri nevēlas piederēt ne pie vienas grupas, kam ir pietiekamas pilnvaras, lai to izveidotu. Tas savukārt nozīmē miljoniem eiropiešu, ka tos Eiropas Parlamentā nepārstāv neviena politiska grupa. Es to neuzskatu par labu tendenci. Vēl vairāk, es to neuzskatu par demokrātisku tendenci. Visbeidzot, es vēlos jautāt Corbett kungam – ja jau runājam par politisko saskaņu –vai priekšlikumu, ko viņš iesniedzis, vienprātīgi atbalsta PSE grupa, vai patiesībā par šo priekšlikumu grupā ir dziļas domstarpības.

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Šīvakara debates ir interesantas, jo es klausījos, kā referents saka, ka viņa ziņojumu iedvesmojis Bonde kungs, kas gluži kā varonis Rodrogo Diaz de Vivar uzvarēja kaujās pēc savas nāves. Tad nāca Dahl kundze, kas aizvietoja Bonde kungu, un salīdzināja referentu ar Kafku, kas, protams, ir glaimojošs salīdzinājums, proti, Dahl kundzei nevajadzētu vienmēr piekrist Bonde kungam. Tad Batten kungs atzinās, ka Parlamenta grupas nauda ir izlietota, lai iejauktos dalībvalstu referendumos. Man šķiet, ka kvestoriem būs kāds vārds sakāms par Batten kungu, jo ir aizliegts izdot naudu par šādām lietām.

Un kā ir ar Voggenhuber kungu? Ko es varu teikt par Voggenhuber kungu, kas nāk no valsts, kura tik apbrīnojami organizēja Euro 2008, par ko mēs, spāņi, esam tik aizgrābti? Voggenhuber kungs ir apvainojis mūs manipulācijās un kritizējis kompromisa grozījumu, un tagad izrādās, ka viņš to ir parakstījis.

Īsi sakot, priekšsēdētāja kungs, konsekvences dēļ un, piekrītot tam, ko teica Szájer kungs, Kirkhope kungs, Esteves kundze un Rübig kungs, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa balsos par šo grozījumu.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! „Riskēsim ar pārdrošu demokrātiju”, tāds ir liela raksta virsraksts, ko es pirms divām nedēļām uzrakstīju laikrakstam Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung. Cilvēki no sociāldemokrātu aprindām nāca pie manis un teica: „Tieši tā!”, ne tikai tāpēc, ka virsraksts sabalsojas ar dižā Willy Brandt slaveno teicienu. Ko jūs šeit darāt, Corbett kungs un Leinen kungs? Jūs apgriežat lietas otrādi, un jūs zināt, ko darāt.

Es labi atceros, ko jūs teicāt, kad apsprieda pēdējo grupas veidošanas barjeras palielinājumu. Es atceros Leinen kungu no dienām, kad viņš vēl bija godīgs demokrāts. Viņam vajadzētu apstāties un rūpīgi pārdomāt, kādai lietai viņš kalpo. Ar to, ko jūs darāt šeit, jūs iznīcināt demokrātiju. Jūs sekojat Haiders un Straches, galēji kreisajiem, cilvēkiem, kas piegriezti pēc olekts, kas liktu Lafontaine kungam izskatīties kā centristam. Kaunieties! Apstājieties un pārdomājiet, un Eiropas labā atsauciet šo grozījumu. Nekļūstiet par Eiropas pretiniekiem!

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Tā kā ir vienotais tirgus, vienota valūta, tad loģiski būtu, ja pastāvētu tikai viena grupa, kas katrā ziņā būtu daudz efektīvāka. Tad būtu tikai viens runātājs, un dalīties viedokļiem būtu daudz vieglāk. Corbett kungs ierosina pacelt slieksni līdz 30 deputātiem. Tas šķiet augstākā mērā bīstami, jo īri, franči un holandieši spēj atsūtīt 31 deputātu, un tad mums radīsies īstas problēmas. Es personīgi domāju, ka mums vajadzētu svārstīgo slieksni. Tas tad būtu 30, bet priekšsēdētājs varētu lemt pēc saviem ieskatiem, lai palielinātu to līdz 35 vai40 , ja kādi EP deputāti vēlas pievienoties un nav vēl uzņemti.

Ceturtās Republikas laikā izmantoja paņēmienu, kas bija pazīstams kā mandāta atņemšana. Uzņemoties pilnvaras, vairākums nolēma, vai atjaunot amatā konkrētu parlamenta deputātu, vai arī atņemt viņam vai viņai mandātu. Šī metode ir nevainojama. Corbett kungam, piemēram, varētu uzticēt atņemt mandātu ikvienam, kas nepiekrīt viņa viedoklim. Mēs šo lietu varētu arī pielāgot: tie, kas nepiekrīt Corbett kunga viedoklim, maksātu savu algu viņam vai viņa grupai. Tomēr tam visam nav nozīmes, īri ir pierādījuši, ka jūs varat pieņemt, kādus vien noteikumus jūs vēlaties. Tas tā vairs nedarbojas, Corbett kungs.

  Richard Corbett, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Man patika šīs debates. Man patika nesavaldīgie apgalvojumi par šīm pārmaiņām, apgalvojumi, ka, sliekšņa pacelšana grupas izveidei Parlamentā no 20 uz 25 vai varbūt30 deputātiem iezvanīs demokrātijas un plurālisma galu Parlamentā. Kādas muļķības! Šis ir pieticīgs priekšlikums. Pat 30 būtu stipri zem sliekšņa, kāds noteikts vairākumā valstu parlamentu, ko mēs atzīstam par absolūti demokrātiskiem. Kāpēc tad ne šeit?

Doma, ka tas ir uzbrukums pašreizējām grupām, ir blēņas. Es priecājos, kad UEN grupas runātājs atzina, ka viņa grupu tas neietekmēs. Mani pārsteidza Batten kunga pārliecība, ka viņa grupu tas ietekmēs. Man šķita, viņš cerēja, ka viņa grupa iegūs vietas nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Es tomēr domāju, ka viņi pazaudēs vietas un viņus iznīcinās, tā ka viņi pat nesasniegs pašreizējo slieksni. Tā kā viņus tas nekādā veidā neietekmēs.

Par domu, ka tas ir vērsts pret konkrētu viedokli, tādu kā eiroskeptiķu viedokli, kā daži apgalvoja, varu vēlreiz teikt, ka tās ir muļķības. Eiroskeptiķi ir vienmēr bijuši pārstāvēti Parlamentā, labi pārstāvēti, un viņiem gandrīz vienmēr ir bijusi politiska grupa, un es esmu pārliecināts, ka tā tas arī turpināsies. Viņi pārstāv mazu, bet svarīgu sabiedriskās domas strāvojumu, un, protams, viņi piedalīsies mūsu debatēs. To šis priekšlikums nemainīs.

Šis priekšlikums nav visai radikāls. Tas ir prātīgs, veselajam saprātam raksturīgs, praktisks priekšlikums uzzināt, kāds paplašinātajā Parlamentā ir sliekšņa līmenis, lai izveidotu politisku grupu.

Tas nav radikāls priekšlikums. Tas nav vērsts ne pret vienu. Es priecājos, ka daudzas grupas saskata jēgu kompromisā starp diviem viedokļiem par šo lietu un pieņem pieticīgo kompromisa priekšlikumu par 25 deputātiem.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2008. gada 9. jūlijā.