Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 7. jūlijs - Strasbūra

22. Parlamenta Reglamenta grozīšana, ņemot vērā parlamentārās reformas darba grupas ierosinājumus attiecībā uz darbu plenārsēdēs (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Corbett kunga ziņojums (A6-0197/2008) Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Parlamenta Reglamenta grozīšanu, ņemot vērā parlamentārās reformas darba grupas ierosinājumus attiecībā uz darbu plenārsēdēs (2007/2272(REG)).

  Richard Corbett, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Es ceru, ka kolēģi neprotestēs pret to, ka es vēlreiz prasu vārdu, lai runātu par Reglamenta grozīšanu, ko, šķiet, vienmēr apspriež pirmdienas vakarā.

Kā kolēģi jau zina, Parlamentam ir darba grupa, ko ļoti veiksmīgi vada mūsu kolēģe Dagmar Roth-Behrendt un kas aplūkoja jautājumu par to, kā uzlabot Parlamenta darbu.

Mēs esam pārtapuši no diskusiju kluba par daļu no likumdevējas iestādes. Vienalga, kas notiks ar Lisabonas līgumu, šī būtiskā pārmaiņa jau ir notikusi. Tāpēc ir racionāli un loģiski pārskatīt, kā mēs organizējam savu darbu.

Viens no šī jautājuma galvenajiem aspektiem neizbēgami un pamatoti ir atteikšanās no komiteju patstāvīgajiem ziņojumiem, kam nav nekāda likumdošanas spēka, lai vairāk pievērstos likumdošanai.

Tā ir pirmā un, iespējams, vissvarīgākā priekšlikumu paketes daļa, ko es jums šodien iesniedzu. Darba grupas priekšlikumi, protams, bija plaša spektra: tikai daži no tiem prasa pielāgojumu mūsu Reglamentam, bet šis ir viens no tiem.

Galvenā ideja ir, ka mums ir jāatšķir pašu patstāvīgo ziņojumu veidi un to nozīme. Daži, protams būs pelnījuši izsmeļošas diskusijas un balsošanu plenārsēdē, bet daži varbūt ne.

Mēs nedrīkstam pārvērst plenārsēžu zāli par redakcijas komiteju, kas rindkopu pēc rindkopas pārstrādā detalizētu patstāvīgo ziņojumu par speciālu tematu, ko izstrādājusi speciālistu komiteja.

Es būtu gribējis iet vēl tālāk un jautāt, kāpēc šādus ziņojumus, šāda veida patstāvīgos ziņojumus, nevar ar pilnām tiesībām iesniegt kā komitejas ziņojumus?

Lordu palātas ziņojumi, par ko mēs visi runājam, ir Lordu palātas komiteju ziņojumi, par tiem nebalso, un tos nepārraksta Lordu palātas kamera, tie bieži paši par sevi ir ļoti labi, dziļi, analītiski ziņojumi. Tie neizmanto Lordu palātu kā redakcijas palātu, pārskatot rindkopu pēc rindkopas. Mums arī attiecībā uz šo patstāvīgo ziņojumu veidu tas nav jādara.

Ar šo noteikumu maiņu, kas būs iespējama – tas ir šis kompromiss – , mēs, protams, iesniegsim ziņojumu plenārsēdē, lai saņemtu piekrišanu vai noraidījumu. Mēs arī atļausim grupām, kas tam nepiekrīt, iesniegt alternatīvu rezolūcijas priekšlikumu, bet mēs stundām ilgi nebalsosim par rindkopu pēc rindkopas, lai pārstrādātu tāda veida komitejas ziņojumu. Tas tad ir pirmais ļoti svarīgais grozījums.

Vēl viens, pilnīgi citāds grozījums skar uzdevumu padarīt dzīvākas mūsu debates un to, kā mēs izmantojam runāšanas laiku. Referenta loma pieaugs, referents sniegs komitejas ziņojumu, reaģējot uz Komisijas likumprojekta priekšlikumu, un nekavējoties paziņos, kāds ir Parlamenta viedoklis par Komisijas priekšlikumu, un beigās noslēgs debates, iespējams, atbildot uz deputātu izteikumiem, kā es centos to darīt mūsu iepriekšējās debatēs. Tas padarīs mūsu debates dzīvākas, un ir vērts to pamēģināt.

Tomēr ir viens sīkums, kas, šķiet, ir izraisījis daudz komentāru, – tas ir ierosinājums, ka mums ir jāizstrādā pamatnostādnes rakstiskiem Parlamenta jautājumiem, tāpat kā mums jau ir pamatnostādnes jautājumiem citām iestādēm jautājumu laikā.

Es neredzu iemesla, kāpēc tas jāuzskata par tādu traģēdiju. Tas nav mēģinājums ieviest jautājumiem cenzūru. Ar to pamatnostādnēs tiek tikai teikts, ka rakstiskiem Parlamenta jautājumiem, tāpat kā jautājumiem jautājumu laikā, ir jābūt to iestāžu kompetencē, kam lūdz atbildēt jautājumu. Tas šķiet loģiski un racionāli, bet pašlaik šāda noteikuma nav.

Tas, ka pašlaik šāda noteikuma nav, ir ļāvis kādam Parlamenta deputātam iesniegt vairāk par tūkstoti rakstisku Parlamenta jautājumu par tematiem, kam nav nekāda sakara ar Eiropas Savienību. Tas ir aizsprostojis visu sistēmu, liekot mums pārējiem gaidīt atbildes uz mūsu jautājumiem ilgāk, kas izmaksā veselu bagātību, jo visi šie jautājumi ir jātulko ikvienā valodā, jānosūta visiem komisāriem kolektīvai atbildei un koleģiālai atbildei, un tie ir laika un resursu zaudējumi. Vienkārša pamatnostādņu noteikšana par to, ka jautājumiem jāattiecas uz Eiropas Savienību un tās iestādēm, šķiet saprātīga.

Un kam tas ir jānolemj? Saskaņā ar manu priekšlikumu to nolemj mūsu priekšsēdētājs, Parlamenta priekšsēdētājs. Ja mēs nosakām pamatnostādnes, mēs neatstāsim lemšanu Komisijas ziņā, lai viņi varētu sacīt: „Nē, mēs neatbildēsim šo jautājumu vai to jautājumu”. Nē, mēs nolemsim, un tas ir paredzēts, lai aizsargātu deputātus, un tam ir jābūt garantijai deputātu labā. Esmu pārsteigts par to, ka daži deputāti, kuru šovakar nav šeit, ir uzskatījuši par pareizu uzbrukt man e-pastā, kas adresēts visiem Parlamenta deputātiem.

Šie ir pieticīgi, saprātīgi priekšlikumi, ko izstrādājusi priekšsēdētāju vietnieku darba grupa un Dagmar Roth-Behrendt, un es tos iesaku Parlamentam.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētāja kungs! Reformēts Parlaments, kas veicina dzīvākas politiskas debates par ES, ir visu mūsu pilsoņu interesēs, kā arī visu iestāžu interesēs. Mums ir vajadzīgas dinamiskākas diskusijas par Eiropas jautājumiem, un es piederu pie tiem cilvēkiem, kam ir dziļa pārliecība, ka debates ir jebkuras labi funkcionējošas demokrātijas dzīvinošais spēks.

Komisijas vārdā es vēlos apsveikt Corbett kungu par ziņojumu par deputātu darbu plenārsēdēs un rakstisku jautājumu iesniegšanas kārtību. Gadu gaitā ir iesniegts arvien lielāks skaits Parlamenta jautājumu. 2007. gadā Komisija atbildēja uz vairāk nekā 6 700 jautājumiem. Tas ir12 % pieaugums salīdzinājumā ar 2006. gadu un gandrīz 35 %pieaugums salīdzinājumā ar 2005. gadu, un šī gada tendence liecina par vēl lielāku pieaugumu.

Jautājumu pieplūdums tajā pašā laikā nozīmē īstu izaicinājumu: gandrīz 25 % no kopējā rakstisko jautājumu skaita ir iesnieguši ne vairāk kā astoņi Parlamenta deputāti. Turklāt diezgan liels skaits jautājumu nav saistīti ar problēmām, kas ir Kopienas kompetencē. Ja vēlaties, es varu sniegt dažus piemērus.

Komisija ir absolūti nodevusies savu pienākumu izpildei un sniedz augstas kvalitātes atbildes uz Parlamenta jautājumiem. Tas ir pienākums, ko nosaka Līgumi, tas arī raksturo mūsu atbildību Parlamenta priekšā. Komisija atzinīgi vērtē dažu pamatnostādņu ieviešanu un Parlamenta jautājumu pieņemamības kritērijus, kas ierosināti ziņojumā. Pašlaik ir sagatavota pamatnostādņu sistēma mutiskiem jautājumiem, kas adresēti Komisijai un Padomei, un Corbett kunga ziņojumā ir ierosināta metode, ko Parlaments jau ir ieviesis un kas ir Padomei un Komisijai labi zināma. Efektīva pamatnostādņu īstenošana palielinās atsevišķiem deputātiem iespēju iesniegt jautājumus Komisijai un saņemt savlaicīgas atbildes, kā jau referents teica. Mums būs iespēja veltīt vairāk uzmanības jautājumiem, kas patiešām ir Komisijas kompetencē vai kas ir vispārējas nozīmes jautājumi.

Ļaujiet man izteikt dažas piezīmes par citu jautājumu, kas skarts ziņojumā, tas ir par runu secību plenārsēdes debatēs. Komisija atzīst, ka ir loģiski atklāt likumdošanas debates ar referentu paziņojumu. Attiecībā uz runu secību un runāšanas laiku es tomēr vēlos uzsvērt vajadzību ievērot vienādas attieksmes principu pret Komisiju un Padomi.

Beigās ļaujiet man atgādināt, ka mēs nesen paziņojām savu nostāju sakarā ar otro starpziņojumu, ko pieņēma Parlamenta reformas darba grupa, un mēs ar nepacietību gaidām iespēju apspriest šos jautājumus ar Parlamentu, pirms jūsu iestāde pieņems galīgo nostāju attiecībā uz reformu paketi. Esmu pārliecināta, ka labas starpiestāžu sadarbības gars, ko abas iestādes ir līdz šim parādījušas, turpinās valdīt visā reformu procesa gaitā.

  József Szájer, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Mums atkal ir jādzird balsis, kas saka, ka šī ieteikuma nolūks ir ierobežot konkrētu EP deputātu darbību. Es vēlos vērst EP eiroskeptiķu deputātu uzmanību uz to, ka viņiem vajadzētu vispirms izlasīt ieteikumu un tad runāt.

Šim ziņojumam un šiem noteikumu grozījumiem vajadzēja parādīties jau sen, tā kā Eiropas Parlamentam jau sen ir likumdevēja pilnvaras. Bet pagaidām mums jāpiegriež vērība tam, ka vispār 17,4 % no mūsu laika, laika, ko pavadām plenārsesiju debatēs, ir veltīti likumdošanai, un pārējais laiks tiek pavadīts citos pasākumos.

Patiesībā ziņojums dod iespēju Parlamentam nodarboties ar to, ko Līgumi tam uzliek par pienākumu nodarboties. Citiem vārdiem, mums tagad būs iespēja veltīt visu uzmanību likumdošanai, un tas nenozīmē, ka mēs zemu vērtēsim patstāvīgos ziņojumus, jo tie arī satur svarīgus jautājumus, bet mums pašiem jāzina, ka to ietekme ir daudz mazāka nekā tas, ko varam panākt ar likumdošanu.

Kad mēs izdodam likumus, mēs ieviešam pārmaiņas, kas daudzus gadus tieši ietekmēs 500 miljonu cilvēku dzīvi , bet patstāvīgo ziņojumu ietekme ir daudz lēnāka un mazāka. Tāpēc Parlamentam ir jānodarbojas ar likumdošanu daudz vairāk, un šis ziņojums piedāvā šādu iespēju.

Mums ir panākta vienošanos arī par jautājumiem, jo ir svarīgi, lai uz jautājumiem patiešām tiktu sniegtas atbildes. Ļoti bieži mēs EP deputāti nesaņemam īstas atbildes no Komisijas, lai gan, kā komisāre teica, ikvienam EP deputātam ir tiesības saņemt atbildes uz saviem jautājumiem, bet tiem jābūt jautājumiem, kas attiecas uz Eiropas Savienību un Komisiju.

Es esmu apmierināts arī par to, ka Komisija ir beidzot noraidījusi ierobežojumu, kas nosaka, ka vienā mēnesī var uzdot tikai divus jautājumus.. Tas bija gudrs lēmums, bet katrā gadījumā mēs varam sasniegt labāku rezultātu, Un šis jaunais noteikums palīdzēs padarīt jautājumus efektīvākus, un tāpēc es apsveicu referentu Corbett kungu. Pateicos.

  Jo Leinen, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Patstāvīgie ziņojumi ir, protams, attaisnojušies šajā Parlamentā. Mūsu Parlaments ietver 27 valstis un tautas, un ļaužu prātus urda daudzi jautājumi par problēmām, kas saistītas ar ES un citām pasaules daļām.

Tomēr es arī piekrītu tiem, kas ir teikuši, ka Parlaments arvien vairāk attīstās no padomdevējas asamblejas par likumdevēju orgānu. Lisabonas līgums šajā ziņā spers lielu soli uz priekšu. Tāpēc mums ir jānosaka prioritātes. Es dzirdēju, ka mēs pavadām tikai 17,4 % no sava laika likumdošanas darbā: ar to nepietiek. Mēs dzīvojam spriedzē, laika trūkumā. Mēs vēlamies labāku likumdošanu, tāpēc mums vajag vairāk laika un prioritāšu.

Labi ir arī tas, ka mēs atzīstam, ka ne katrs ziņojums ir vēlreiz apspriežams plenārsēdē. Ir iespējams balsot bez sākotnējām debatēm, un deputāti var iesniegt rakstisku deklarāciju, ja viņi vēlas izteikt savu viedokli par ziņojumu. Tas nav jādara mutiski plenārsesijā.

Priekšsēdētāja vietnieces kundze! Man šķiet pareizi, ka referentam dod vārdu kā pirmajam un pēdējam Parlamentā, jo kā sava veida „pilsoņu palātai” mums jāizsakās pirmajiem un pēdējiem debatēs. Tas ir labs jauninājums.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais temats ir par jautājumiem. Šī sistēma ir ļoti laba, ja vien to neizmanto ļaunprātīgi. Mēs dzirdējām skaitļus, ka astoņi deputāti uzdod 25 % no visiem jautājumiem. Tas ir 1700 jautājumu no astoņiem deputātiem. Mēs varētu teikt, ka viņi ir ļoti strādīgi, bet patiesībā šķiet, ka viņi nepamatoti un ļaunprātīgi izmanto ES sistēmu, kā daudzos citos gadījumos to dara ES pretinieki. Mums jāievieš noteikumi attiecībā uz to, un pamatnostādnes ir izejas punkts, pamats pēc kā vadīties.

Apsveicu Corbett kungu par to, ka viņš atkal un atkal sparīgi ķeras pie lietas, lai tālāk attīstītu Parlamentu. Ļoti pateicos.

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos, ka varu savā runā izrādīt vairāk vienprātības nekā iepriekšējā. Liberāļu grupa visnotaļ atbalsta reformu idejas, kas ietvertas šajā priekšlikumu paketē, jo īpaši par Parlamenta jautājumiem.

Manuprāt, mēs rīkojāmies pareizi, atmetot referenta pirmo ierosinājumu samazināt vai ierobežot Parlamenta jautājumu skaitu.

Atklāti runājot, es ieteiktu vēl divus mazus uzlabojumus. Pirmais attiecas uz procedūras paplašināšanu, lai apturētu sliktas kvalitātes komiteju ziņojumus – diemžēl, dažreiz tādi ir – pirms tie bez uzlabojumiem tiek cauri plenārsēdei, un tāpēc būtu pareizi atļaut komitejai pašai un nevis vienkārši referentam vai divām politiskajām grupām, vai 10 % Parlamenta deputātu iesniegt grozījumus.

Mans otrais priekšlikums ir pievienot nepieteiktās uzstāšanās šīm jaunajām īsajām runām, ko piedāvā referents. Manuprāt, šie divi jaunievedumi nedaudz paplašinās Parlamenta debates un domu apmaiņu, nekaitējot darba grupas mērķim, kas, protams, ir racionalizēt un padarīt dzīvāku sanāksmju darba gaitu.

  Sylvia-Yvonne Kaufmann, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es domāju tāpat kā Duff kungs. Tagad es vēlos teikt, ka atšķirībā no iepriekšējā ziņojuma mēs kā grupa varam atbalstīt šo ziņojumu kopumā, jo tas atspoguļo parlamentārās reformas darba grupas priekšlikumus un īsteno tos kā Reglamenta grozījumus.

Tomēr mēs nevaram atbalstīt – ko es arī vēlos tagad īsi minēt – priekšlikumu nepieļaut grozījumus patstāvīgajos ziņojumos. Mūsu grupa uzskata, ka grozījumi pieder pie politiskās kultūras un politiskajām debatēm, un jo īpaši pie individuālu grupu tiesībām, un ka šo grupu tiesības nedrīkst samazināt.

Nobeidzot es vēlos piebilst, ka, manuprāt, 13. un 15. grozījums, ko iesniedza Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, ir pelnījuši atbalstu. Pat ja mums nav vajadzīgas garas, detalizētas debates par individuāliem ziņojumiem plenārsēdē, tomēr ir jānotiek apspriedei, un tai jābūt īsai – vienam runātājam no grupas, kā Verts/ALE grupa ierosina, vai arī nepieteiktās uzstāšanās procedūrai. Nenoturēt nekādas debates mums būtu lāča pakalpojums. Ja mēs nepieļaujam debates, tad mēs sevi neuztveram nopietni, un es uzskatu, ka tas nav labi.

  Hanne Dahl, IND/DEM grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Visas likumdošanas struktūras ir vienmēr jāpakļauj pārbaudei, un tām jābūt gatavām veikt arī pašuzraudzību. Tomēr es baidos, ka pašuzraudzība pašreizējā ziņojumā iet pārāk tālu. Es atļaušos to nosaukt par pašcenzūru. Ja šo ziņojumu pieņems tā sākotnējā veidā, tas nozīmēs, ka Parlaments pats ierosina ierobežot savu deputātu tiesības uzdot svarīgus jautājumus Padomei un Komisijai. Tam visam ir kaut kāda jēga, bet ziņojumā ir teikts arī tas, ka priekšsēdētāja ziņā ir noteikt, vai attiecīgo jautājumu drīkst vispār uzdot. Tādējādi Parlamenta priekšsēdētājam ir jānosaka, kādus jautājumus pieklājas uzdot citām ES iestādēm. Tādējādi mēs ieviešam papildu pašcenzūru un turklāt atļaujam Parlamenta priekšsēdētājam veikt arī cenzūru.

Es vēlos Parlamentam atgādināt, ka mēs esam vienīgā tiešās vēlēšanās ievēlētā iestāde un ka mums ir īpašs uzdevums. Mūsu uzdevums ir veikt parlamentāro kontroli, un tāpēc mēs nekādā ziņā nedrīkstam sev uzspiest pašcenzūru, ko bieži izmanto ļaunprātīgi. Protams, mums visiem ir morāls pienākums lieki neizšķiest nevienas iestādes laiku ar nepiederīgiem jautājumiem, bet mēs nevaram pieņemt, ka jautājuma svarīguma noteikšanai izstrādā „objektīvus kritērijus”. Politikā nav nekādu objektīvu kritēriju, un, ja mēs tos nosakām, mēs riskējam ar to, ka tos izmantos ļaunprātīgi.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Savā sākotnējā formā šis ziņojums bija daudz drakoniskāks un nedemokrātiskāks nekā tā galīgais variants. Mūsu eirofanātiskais referents parādīja savu īsto seju, kad viņš ierosināja samazināt ievēlētu Parlamenta deputātu tiesības uzdot jautājumus neievēlētajai Komisijai un Padomei, tāpēc arī ir šis absurdais priekšlikums ierobežot deputātus, atļaujot tiem trīs jautājumus mēnesī.

Par laimi viņam bija steidzīgi jāatkāpjas, bet viņa ziņojumā ir saglabājušās dažas represīvas iezīmes, kas bija priekšlikumā. Jo īpaši nepieņemamas ir veto tiesības, ko viņš cenšas piešķirt priekšsēdētājam attiecībā uz to, kādus jautājumus var uzdot, daļēji tāpēc, ka pašreizējais priekšsēdētājs nebauda vispārēju Parlamenta uzticību, ņemot vērā viņa nespēju paciest domstarpības, kā liecināja viņa spaidi pret tiem Parlamenta deputātiem, kas iedrošinājās pieprasīt saviem vēlētājiem tiesības uz nacionālajiem referendumiem par Lisabonas līgumu.

Priekšsēdētājs izrādīja savu neiecietību, un cits priekšsēdētājs nodeva viņam cenzūras pilnvaras, kas ļaus viņam aizsargāt Eiropas eliti pret deputātu neatlaidīgajiem jautājumiem – šāds priekšsēdētājs ar prieku izmantos savas cenzora tiesības. Tāpēc ir muļķīgi, nepareizi un nedemokrātiski sasiet Parlamenta deputātiem rokas un aizbāzt viņiem muti, kā to mūsu referents, nevienu nepārsteidzot, tiecas darīt.

  Costas Botopoulos (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Parlamenta procedūra mūsu darbā nav tikai formalitāte, tā ir jebkura parlamenta būtība, pat tāda parlamenta kā mūsējais, kurā ir 780 deputāti no tik daudzām dažādām valstīm, kas ir tālu no sabiedrības acīm un tāpēc ir arī bieži tālu no lietām, kas interesē sabiedrību; mēs esam parlaments ar konkrētām procedūrām, runājot par debatēm, – un debates plenārsēdēs ir vienkārši formāla procedūra, jo īstais darbs norisinās komitejās.

Tāpēc jebkuri centieni uzlabot Parlamenta plenārsesiju darbu, pamatojoties ar konkrētiem principiem, ir vienmēr apsveicami: pirmkārt, ar efektivitātes principu, lai mūsu apspriedes novestu pie izvēles un beigās pie lēmumiem; otrkārt, ar demokrātijas principu, kas nosaka vienādus noteikumus visiem, vienalga, kāda vara viņiem pieder, lai ikviens tiek uzklausīts; un treškārt, es to sauktu par „vitalitātes” principu, lai viss, ko sakām, interesētu sabiedrību.

Kā šos principus sekmē priekšlikums šajā ziņojumā? Manuprāt, apmierinoši, lai gan tajā ir vieta dažiem maziem uzlabojumiem, kurus es ierosināšu.

Es piekrītu jautājumam par „īsu uzstāšanos”. Ir viens iemesls, kāpēc „īsa uzstāšanās” ir ļoti laba ideja: tas nozīmē, ka nekad nebūs tāda ziņojuma, ko vispār neapspriedīs. Es sniegšu piemēru: Duff kunga interesanto ziņojumu, par kuru mēs rīt balsosim, par to, kā ir veicama kontrole pār Komisiju, vispār neapspriedīs, lai gan tas dotu labu iespēju izmantot šo saīsināto procedūru.

Es tāpēc saku tam „jā”, bet es tomēr vēlos norādīt, ka mēs to redzam šodien, mēs to redzam katru reizi, cik interesantas ir patstāvīgās uzstāšanās un cik neinteresantas ir apspriedes, kurās piedalās tikai referents un Komisija, lai gan tās būtu interesantas, ja arī citi varētu uzstāties.

Vēl viens pēdējais komentārs attiecībā uz jautājumiem. Man šķiet, ka mūsu uzņemtais kurss ir gluži pareizs. Visbeidzot, runājot par patstāvīgajiem ziņojumiem, man šķiet, ka šo ziņojumu grozījumi ir jāapspriež.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs! Dažreiz, rakstot šīs īsās runas, mani pārsteidz tas, ka patiešām būtu vajadzīgs George Orwell talants, lai tie tiktu pienācīgi novērtēti.

Tāds gadījums ir instinktīvā satīriķa un humorista Corbett kunga ziņojums. Kādai monumentālai nedemokrātiskai arogancei ir jābūt, lai ierosinātu cenzēt Parlamenta deputātu jautājumus Padomei un Komisijai! Mums saka, ka tas ir tāpēc, lai novērstu ļaunprātīgu tiesību izmantošanu vai lai apturētu aizvainojošus izteikumus.

Varbūt Corbett kungs ir norūpējies, ka mēs varētu uzdot jautājumus par dažu komisāru kriminālo pagātni vai viņu kādreizējo karjeru kā Austrumeiropas komunistisko režīmu „aparatčikiem”, vai arī varbūt par bijušo ES priekšsēdētāju varbūtējām karjerām kā VDK aģentiem?

Nesen Parlamenta priekšsēdētājs saņēma šķīrējtiesneša pilnvaras, lai kontrolētu EP deputātu tiesības teikt runu plenārsēžu zālē. Tagad Corbett kungs vēlas cenzēt, ko EP deputāti var savu vēlētāju vārdā teikt Padomei un Komisijai.

Es vēlos atbildēt uz Corbett kunga komentāru par manu runu pēdējās debatēs. Es, protams, runāju par viņa ierosinātajiem noteikumiem par politisku grupu veidošanu attiecībā uz Neatkarības un demokrātijas grupu tās pašreizējā sastāvā. Tieši Leiboristu partijai draud iznīcība Lielbritānijā. Viens no iemesliem ir tās eirofilu fanātisms, un es varu jums apliecināt, ka 2009. gadā AK Neatkarības partijas EP deputāti atgriezīsies šeit vēl lielākā skaitā.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Jautājumi liecina tieši par to informācijas apjomu, ko pilsoņi vēlas saņemt no ES. Tā kā komisāre Wallström ir šodien šeit, es aicinu viņu ļaut izskatīt šos jautājumus un varbūt likt izgatavot brošūru, kurā jautājumu un atbilžu rezultāti būtu padarīti pieejami Eiropas pilsoņiem, tostarp internetā, lai viņi redzētu, kā tiek atbildēti jautājumi, ko viņu EP deputāti uzdod Komisijai un Padomei. Tas būtu fantastiski žurnālistiem un Eiropas pilsoņiem, ja to varētu izdarīt pirms vēlēšanām.

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es lūdzu vārdu, lai atbildētu uz Leinen kunga runu. Leinen kungs! Ja jūs mani kādu brīdi uzklausītu, es vēlētos runāt par jūsu piezīmēm attiecībā uz patstāvīgiem ziņojumiem. Par to patstāvīgo ziņojumu kvalitāti, kas tiek iesniegti un pieņemti šeit, var vēl šaubīties, bet, ja jūs aizliegsiet grozījumus, kā tad varēs uzlabot šos patstāvīgos ziņojumus? Es vēlos jums atgādināt, ka Parlamentam nav iniciatīvas tiesību attiecībā uz likumdošanu. Šajā jautājumā mēs esam atkarīgi no Komisijas. Kā mēs varam pateikt Komisijai, kādas iniciatīvas mēs vēlamies redzēt, ja mēs izmetam patstāvīgos ziņojumus vai arī nevirzām ziņojumus tā, lai kaut ko uzlabotu? Ja es pareizi saprotu, saskaņā ar Līgumu, vai to, ko mēs kādreiz saucām par Konstitūciju, mums pašiem nav iniciatīvas tiesību likumdošanas jomā. Viss, kas mums ir, ir iespēja paziņot patstāvīgajos ziņojumos, ko mēs vēlamies. Manuprāt, būtu nepareizi, ja jūs tos pienācīgi nenovērtētu, jo tas atņem mums mūsu iespējas. Es uzskatu, ka jums būtu tas vēlreiz jāpārdomā – jums abiem, jums, Leinen kungs, un referentam.

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Referentam nav vajadzīgi aizstāvji, man nav šaubu, ka viņš pats var sevi aizstāvēt, bet man jāsaka, ka es lūdzu vārdu, jo man šķita, ka dažas no runām bija pārmērīgas.

Es uzskatu, ka Parlamentā ir jānotur debates un jāizvirza argumenti. Es tikko noklausījos Graefe zu Baringdorf runu, un mums vienmēr ir bijušas domstarpības par to, bet man šķiet, ka daži no aprakstiem, apvainojumiem un kariķējumiem, galu galā, kaitē šai iestādei un tiem, kas par to ir atbildīgi, priekšsēdētāja kungs. Tā kā mēs esam Francijā, man šķiet, ka tas bija franču rakstnieks, kas teica, ka visam, kas ir pārmērīgs, nav vērtības. Šodien šeit ir bijušas dažas runas, kam nav vērtības.

Mēs augstu vērtējam to, ko Corbett kungs ir paveicis, kas tikai atspoguļo visu, ko ir paveikusi Parlamenta priekšsēdētāju vietnieku grupa, kurā ir pārstāvētas visas Parlamenta grupas. Tas atspoguļojas regulā, par kuru mēs ar viņu debatējām, un mēs augstu vērtējam darbu, ko viņš dara,

  Richard Corbett, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Pēc mūsu iepriekšējām debatēm es priecājos, ka mēs vēl esam draugi un ka spējam sasniegt plašāku vienprātību par šiem jautājumiem.

Ļaujiet man paskaidrot dažus punktus, par kuriem radās nesaprašanās. Par Parlamenta jautājumiem: mēs neierosinām nekādus ierobežojumus Parlamenta jautājumiem, mēs vienkārši sakām, ka tās pašas pamatnostādnes, ko mēs Parlamentā esam jau pieņēmuši jautājumu laika jautājumiem, ir jāpiemēro arī rakstiskiem jautājumiem, proti, tiem jāattiecas uz Eiropas Savienību un iestādēm, kam jāatbild uz šiem jautājumiem.

Jautājumiem par slimnīcām AK, kas pakļautas Valsts Veselības aizsardzības dienestam, un par personāla pārcelšanu no vienas slimnīcas uz citu nav nekāda sakara ar Eiropas Savienību, un tiem nav jābūt Parlamenta jautājumiem, kas Eiropas līmenī izmaksā daudz naudas. Man šķiet, ka to nosaka veselais saprāts: tikai AK Neatkarības partija un tās draugi atļaujas to aprakstīt kā sava veida konspirāciju vai sava veida cenzūru. Pēc kritērijiem, ko nosakām mēs paši, par ko mūsu priekšsēdētājs ir aicināts lemt, nevis Komisija vai Padome? Ja tā ir cenzūra, tad Dieva dēļ...

Otrais jautājums, kas izraisīja nesaprašanos, bija runāšanas laiks. Varbūt es iepriekš neizskaidroju to pietiekami skaidri. Mēs saglabāsim tās divas izvēles, kas mums pašlaik ir debašu organizēšanai, un pievienosim trešo. Pašlaik mums ir plašas debates, bet ir iespējamas arī īsas debates, uzstājoties vienam runātājam no katras politiskās grupas. Mēs tagad varam arī izvēlēties vienkāršotu procedūru, kad referents vienkārši sniedz 2 minūšu ziņojumu balsošanas laikā, to mēs saglabāsim.

Tas, ko mēs piedāvājam, ir trešā izvēle: īsu uzstāšanos, kuras ziņojums ir saskaņots un patstāvīgs utt. un neprasa plašas debates, lai gan mēs tās neizslēdzam. Saskaņā ar īso uzstāšanās procedūru referents sniedz komitejas secinājumus, Komisija uz to atbild, un ikviens, kas vēlas, var dot papildu ieguldījumu rakstiski. Tas paplašina Parlamenta izvēles iespējas, bet neierobežo neviena deputāta tiesības. Tas palielina jautājumu risināšanas elastību, un es atkal to iesaku Parlamentam.

Visbeidzot, pāris īsu jautājumu. Atbildot Rübig kungam, jautājumi un atbildes jau ir tiešsaistē. Tie ir redzami visiem deputātiem, varbūt mums vajadzētu vairāk to izmantot, bet jautājumi ir tur, tas ir rīks, kas ir pieejams. Baringdorf kungam es teiktu jā, ziņojumā ir norādīta atšķirība starp dažādiem patstāvīgo ziņojumu veidiem. Likumdošanas iniciatīvas veidu, uz kuru viņš norādīja, nepakļaus vienkāršotajai procedūrai, kuru mēs iesakām: šis veids ir pakļauts parastajām procedūrām, kā paredz šīs likumdošanas iniciatīvas īpašais veids. Mēs par to parūpējāmies.

Attiecībā uz ļoti dīvainajām AK Neatkarības partijas deputāta Batten kunga piezīmēm un viņa norādījumu par nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām mēs vēl redzēsim. Jā, pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās AK viņa partija ieguva tikpat daudz vietu, cik Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, patērējot, manuprāt, 10 reizes vairāk līdzekļu – Duff kungs māj ar galvu, tāpēc man, šķiet, tā ir taisnība. Redzēsim, cik daudz miljonāru viņš piedabūs ieguldīt viņa kampaņā šoreiz, bet es ceru, ka šoreiz būs lielāka sabiedrības izpratne, jo tā ir redzējusi viņu darbību Eiropas Parlamentā šajos pēdējos piecos gados un ko tas patiesība nozīmē, ja jūs ievēlējat kādu no AK Neatkarības partijas šajā amatā. Un ja vēlētāji to sapratīs, es esmu pārliecināts, ka viņiem nākamajās Eiropas Parlamenta velēšanās tik labi neveiksies.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt.