Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 7. jūlijs - Strasbūra

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: PÖTTERING KUNGS
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 17.00)

  Priekšsēdētājs. − Es pasludinu Eiropas Parlamenta sesiju, ko pārtrauca otrdien, 2008. gada 24. jūnijā, par atsāktu.

2. Priekšsēdētāja paziņojums

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi! Pēc daudzu cilvēku lūguma es vēlos sniegt īsu paziņojumu par Ingrid Betancourt un citu ķīlnieku atbrīvošanu.

Ingrid Betancourt, Keith Stansell, Thomas Howes, Marc Gonsalves, Juan Carlos Bermeo, Raimundo 

Malagón, José Ricardo Marulanda, William Pérez, Erasmo Romero, José Miguel Arteaga, Armando Florez, Julio Buitrago, Armando Castellanos, Vianey Rodríguez un John Jairo Duran nolaupīja Kolumbijas teroristu organizācija FARC un daudzus gadus turēja par ķīlniekiem. Pateicoties Kolumbijas armijas veiksmīgai militārai operācijai viņus beidzot atbrīvoja trešdien, 2008. gada 2. jūlijā.

Eiropas Parlaments priecājas par Betancourt kundzi un visiem pārējiem, kurus atbrīvoja, un viņu ģimenēm. Viņu atbrīvošana nozīmē ļoti mokoša laika beigas un atgādina mums, ka nekad nedrīkstam zaudēt cerību.

Pagājušajā ceturtdienā es runāju ar prezidentu Álvaro Uribe un apsveicu viņa valdību un armiju, un Kolumbijas tautu par šo veiksmīgo operāciju. Es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka demokrātija nekad nedrīkst padoties terorismam un ka likuma izpilde ir politisks un morāls pienākums.

Mums jāturpina censties no visa spēka, lai panāktu visu ķīlnieku atbrīvošanu. Betancourt kundzi nolaupīja 2002. gada 23. februārī. Kopš tā laika Eiropas Parlaments ir piedalījies vairākās iniciatīvās, lai panāktu viņas atbrīvošanu. 2006. gadā kopā ar País Libre fondu viņa bija viena no trim finālistiem Saharova balvai par domas brīvību.

Dāmas un kungi! Eiropas Parlaments uzskata, ka stabilam mieram Kolumbijā Ingrid Betancourt apņēmība ir bijusi un ir svarīga. Tagad mums ir pienākums nepārtraukti informēt sabiedrību par to ķīlnieku satraucošo situāciju, kurus ar varu tur gūstā Kolumbijā, un jārūpējas, lai viņus atbrīvotu.

Pagājušajā nedēļā es ielūdzu Betancourt kundzi apmeklēt Eiropas Parlamentu viņai izdevīgā laikā pēc tam, kad viņa būs atveseļojusies. Šajā brīdī es vēlos mudināt FARC un visas citas teroristu organizācijas nolikt ieročus un izbeigt neprātīgo un bezmērķīgo vardarbību. Mēs nekad nepadosimies terorismam! Es aicinu atbrīvot visus ķīlniekus un tos, kas šajā lietā iesaistīti, pieņemt Kolumbijas valdības piedāvājumu darboties kopā, lai rastu mierīgu atrisinājumu.

(Aplausi)

Dāmas un kungi! Es vēlos sirsnīgi sveikt Francijas valsts ministru Eiropas lietās un jaunās prezidentvalsts pārstāvi Jean-Pierre Jouyet mūsu Parlamentā. Šī ir pirmā reize, kad valdības pārstāvis ir klāt pašā mūsu darba sākumā. Es ceru, ka mēs varēsim turpināt mūsu darbu tikpat veiksmīgi, cik veiksmīgi tas sācies.

(Aplausi)

3. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana: sk. protokolu

4. Parlament sastāvs: sk. protokolu

5. Politisko grupu sastāvs: sk. protokolu

6. Pilnvaru pārbaude: sk. protokolu

7. Komiteju un delegāciju sastāvs: sk. protokolu

8. Koplēmuma procedūra pieņemto tiesību aktu parakstīšana: sk. protokolu

9. Dokumentu iesniegšana: sk. protokolu

10. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana): sk. protokolu

11. Lūgumraksti: sk. protokolu

12. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti: sk. protokolu

13. Spēku zaudējušās rakstiskās deklarācijas: sk. protokolu

14. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs. − Galīgais šīs sesijas darba kārtības projekts, ko saskaņā ar Reglamenta 130. un 131. pantu noteica Priekšsēdētāju konference 2008. gada 3. jūnija sanāksmē, ir izdalīts. Ir pieprasīti šādi projekta grozījumi:

Pirmdiena/Otrdiena/Trešdiena: Bez pārmaiņām.

Ceturtdiena: Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā ir pieprasījusi, lai pirmo apakšpunktu pēcpusdienas debatēs par cilvēktiesībām „Apgalvojumi par masu apbedījumiem Indijas pārvaldītajā Kašmirā” svītrotu no darba kārtības.

PSE grupas priekšsēdētājam Schulz kungam tiek dots vārds pieprasījuma paskaidrošanai.

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es jau Priekšsēdētāju konferencē centos pārliecināt grupu priekšsēdētājus, ka šis darba kārtības punkts ir pilnīgi nepiemērots īpaši šajā laikā. Tas pamatojas tikai uz Amnesty International pieņēmumu. Saskaņā ar pašu Amnesty International, pastāv aizdomas, bet vēl nav neviena redzama masu apbedījumu pierādījuma.

Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētāja Flautre kundze atbildēja uz to ļoti saprātīgi. Viņa ielūdza Amnesty International pārstāvjus apmeklēt komiteju 16. jūlijā un pamatot, un precizēt apsūdzības. Tāpēc mēs uzskatām, ka būtu daudz prātīgāk gaidīt, kamēr šī uzklausīšana būs notikusi, pirms mēs lemjam, ko darīt ar šo darba kārtības punktu.

Turklāt es vēlos norādīt, ka tas nav tikai vecs reģions, bet pasaules daļa, kurā arī Eiropas Parlamentam kā starptautiskai politiskai organizācijai ir jārīkojas ar vislielāko uzmanību, nevis jāpieņem lēmumi, kas pamatojas uz pieņēmumiem, kuri varētu izraisīt pretēju reakciju tam, ko mēs esam paredzējuši, tas ir, panākt lielāku stabilitāti reģionā.

Tāpēc mēs prasām, lai šo punktu svītro no darba kārtības.

  Monica Frassoni, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Debatēs, kas notiks, – es ceru – mēs pieprasīsim neatkarīgu masu apbedījumu izmeklēšanu, šo teritoriju aizsardzību un uzbrukumu pārtraukšanu tiem cilvēkiem, kas veic izmeklēšanu. Manuprāt, nepastāv nekādu pretrunu starp pieprasījumu pēc steidzamām debatēm šajā jautājumā un uzklausīšanu 16. jūlijā, ko organizē Flautre kundze.

  Martin Schulz (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Kā var pieprasīt balsošanu pēc saraksta par priekšlikumu, ko es iesniedzu, ja es šo priekšlikumu tikko iesniedzu?

  Priekšsēdētājs. − Schulz kungs! Ja jūs kaut ko plānojat, ziņas par to izplatās ātri. Tāpēc es pieļauju, ka visi par to uzzināja ātri. Tomēr es uzskatu – tā kā priekšlikums man ir iesniegts, man par to ir jānotur balsojums.

  Martin Schulz (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, pamatojoties uz Reglamentu, tas nav iespējams. Pirms 25 minūtēm mana grupa nolēma uzticēt man priekšlikuma iesniegšanu. Tāpēc, manuprāt, ir galīgi neiespējami iesniegt starplaikā pieprasījumu pēc balsojuma pēc saraksta par priekšlikumu, ko es tikko iesniedzu. Ja arī to iesniedza, tad to neiesniedza noteiktajā laikā, un jums ir tiesības to noraidīt.

  Priekšsēdētājs. − Schulz kungs! Mani informēja, ka šo priekšlikumu iesniedza pirms stundas, No tā es secinu, ka to veica kā preventīvu pasākumu. Tāda ir mana nojauta, Schulz kungs.. Kāpēc tā ir tāda problēma? Jums ir sava pārliecība, citiem arī ir sava. Turēsimies katrs pie savas pārliecības. Saskaņā ar manu informāciju pirms stundas – citiem vārdiem, savlaicīgi – tika iesniegts pareizs pieprasījums balsot pēc saraksta, ja par to pieņems lēmumu.

(Starpsaucieni)

Jūs katrs varat nolemt, vai iesniegt savus dokumentus vai nē – par to jālemj katram pašam.

  Martin Schulz (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es pieprasu, lai sēdi uz divām minūtēm pārtrauc, līdz visi deputāti būs dabūjuši balsošanas kartītes.

  Priekšsēdētājs. − Mums būs īss pārtraukums, lai visi varētu dabūt balsošanas kartītes.

(Sēdi uz dažām minūtēm pārtrauca)

(Parlaments noraidīja priekšlikumu, balsojot pēc saraksta)

  Hannes Swoboda (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Jūs vispirms pieminējāt, ka ministra Jean-Pierre Jouyet klātbūtne ir ļoti iepriecinoša, kas patiešām ir taisnība. Vai jūs aicināsiet nākamās prezidentvalstis sekot Jouyet kunga piemēram un apmeklēt Parlamentu, sākot ar pirmdienu?

  Stavros Lambrinidis (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Ļoti īsa piezīme par ceturtdienas programmu: Francijas prezidents Sarkozy kungs ieradīsies šeit, lai runātu par Eiropas nākotnes jautājumu, ņemot vērā ļoti nopietno krīzi Eiropā.

Sociāldemokrātu grupai Eiropas Parlamentā, cik man zināms, ir atvēlētas 18 minūtes runāšanai. Es pieļauju, ka priekšsēdētājam būs dotas tikai dažas minūtes, un citiem runātājiem vēl mazāk.

Eiropas Parlaments ir vieta par excellence, kur EP deputātiem jārunā un valstu vadītājiem viņi jāuzklausa. Ņemot vērā pašreiz piešķirto laiku, es uzskatu, ka mēs šajās diskusijās esam zaudējuši ļoti svarīgu iespēju.

  Priekšsēdētājs. − Lambrinidis kungs! Pastāv pienācīga procedūra protokolu izdalīšanai. Ceturtdienā tā neatšķiras no procedūras visās pārējās dienās, un jūsu grupas uzdevums ir sadalīt grupas uzstāšanās laiku pēc saviem ieskatiem. Viss pārējais tiek darīts saskaņā ar d’Hondt sistēmu, un ceturtdienai nav paredzēts nekas ārkārtējs.

15. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Margaritis Schinas (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Konkurences politika ir vienīgi Eiropas Komisijas pienākums. Varētu brīnīties, kāpēc Komisija nepilda šo īpašo pienākumu, ja naftas cenas kopš šī gada sākuma ir palielinājušās par 50 %.

Ir vēl jo lielāks iemesls bažām, ja Komisija nepilda savu pienākumu divās jomās: ārējā, kur naftas kartelim ir acīmredzot liela nozīme cenu noteikšanā, kas uzliek lielu slogu vieglāk ievainojamām Eiropas iedzīvotāju aprindām, kā arī iekšēji, kur kāds cits naftas kartelis arī uztur pārmērīgi augstas cenas, jo naftas uzņēmumu peļņa ir vēl arvien pārāk „uzpūsta”.

Es tāpēc aicinu konkurences komisāru veikt savus pienākumus tajās īpašajās jomās, kurās pilsoņi gaida, lai Komisija rīkotos, jomās, kas ietekmē viņu ikdienas dzīvi.

(Aplausi)

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Ļoti pateicos, priekšsēdētāja kungs. Alerģija ir mūsdienu epidēmija. Un tā kopš Otrā pasaules kara ir izplatījusies visā Eiropā. Šodien vienai trešajai daļai bērnu ir alerģija, un, ja mēs neko nedarīsim, ar laiku puse no Eiropas iedzīvotājiem cietīs no šīs slimības. Pārtika, kas satur ķimikālijas, un piesārņotā vide izraisa alerģiju. Tomēr alerģijas simptomus var izsaukt dabīgās un mākslīgās pārtikas piedevas, garšvielas, ziedputekšņi un citas dabīgas vielas.

Ungārijā vislielākās problēmas rada vērmeļlapu ambrozija. Diemžēl Eiropas Savienībai pašlaik nav stratēģijas alerģijas jautājumā, ko pēc mana lūguma ir apstiprinājusi Komisija. Pilsoniskās sabiedrības alerģisko slimību organizācijas un miljoniem Eiropas pilsoņu, kurus ir skārusi šī slimība, gaida, lai mēs apkarojam alerģiju arī Eiropas mērogā un kaut ko sākam tās profilaksei, novēršot slimības izraisītājus un nodrošinot, lai slimības gaita noris bez šādiem simptomiem. Pasākumi pret alerģiju pierādītu, ka Eiropas Savienība interesējas par savu pilsoņu veselību un ikdienas rūpēm. Pateicos par uzmanību.

  Toomas Savi (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā nedēļā Hantimansijskā notika ES un Krievijas sarunas augstākajā līmenī, kas pamudināja sākt sarunas par jaunu partnerattiecību un sadarbības nolīgumu.

Bez šī svarīgā notikuma prezidentam Toomas Hendrik Ilves prezidentam Dmitri Medvedev tā bija pirmā abu valstu valdību vadītāju pirmā oficiālā tikšanās 14 gadu laikā.

Robežlīgums starp Igaunijas Republiku un Krievijas Federāciju bija viens no vairākiem jautājumiem, ko apsprieda. Prezidents Ilves paziņoja, ka preambula, ko Igaunijas Parlaments nolēma pievienot dokumentam, kuru Krievijas Valsts Duma pēc tam neratificēja, nav vajadzīga.

Komisārs Siim Kallas mums atgādināja, ka pievienotā preambula, kurā bija atsauce uz Tartu Miera līgumu, ir vienkārši vietēja politiska provokācija starp patiesajiem notikumiem.

Es neredzu iemeslu, kāpēc šo preambulu neizņemt no robežlīguma, jo Tartu Miera līgums ir starptautisks līgums, kas vēl arvien ir spēkā, un jaunais robežlīgums tikai apliecina kontroles līniju starp Igauniju un Krieviju, robežu starp tām un Eiropas Savienības ārējo robežu.

  Bogusław Rogalski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā nedēļā Vācijas Brīvo demokrātu partijas priekšsēdētāja, EP deputāte Koch-Mehrin ierosināja izslēgt Poliju no Eiropas Savienības, ja tā nolems neratificēt Lisabonas līgumu.

Šis skandalozais izteikums bija komentārs par Polijas prezidenta paziņojumu par to, ka pēc Īrijas referenduma neveiksmes Polija Līgumu neparakstīs, jo tam vairs nav nozīmes. Saskaņā ar ES tiesību aktiem vienprātība šajā gadījumā ir būtiska.

Šis absurdais kolēģes izteikums ir daļa no Parlamenta apkaunojošās tradīcijas neņemt vērā Eiropas tautu gribu, kas lielā mērā apdraud demokrātijas pamatus. To pierāda necieņa pret Īrijas referenduma rezultātu un aicinājums izslēgt Poliju no ES. Valstis, kas pamatojas uz Kopienas tiesību aktiem, ir jāsoda vienkārši par to, ka tās ievēro šos tiesību aktus. Tā ir šodienas ES patiesā seja. Palicis ir tikai viens solis līdz totalitārismam.

Es vēlos aicināt savus Parlamenta kolēģus izrādīt vairāk cieņas pret tiem, kas mūs ievēlējuši. Mēs esam tie, kam vajadzētu izpildīt viņu gribu, nevis otrādi. Mēs to nedrīkstam aizmirst!

  Priekšsēdētājs. − Rogalski kungs, mūs iepriecināja ziņa, ka jūsu prezidents paziņoja, ka Polija ratificēs Lisabonas līgumu. Patiešām, parlamenti vienojās to darīt.

  László Tőkés (Verts/ALE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs! Šī gada maijā rumāņu kopienas vadītāji Ukrainā nosūtīja atklātu vēstuli Rumānijas prezidentam un atsevišķā paziņojumā protestēja pret Ukrainas izglītības politiku, kura ir diskriminējoša un kuras mērķis ir pilnīgi pārstāt mācīt rumāņu valodu un ar varu asimilēt rumāņu kopienu.

Ungārus, kas dzīvo Ukrainas Aizkarpatos, ir piemeklējusi tā pati pret minoritātēm vērstā politika. Izglītības ministrijas Dekrēts Nr. 461/2008 paredz, ka nacionālo minoritāšu skolās izglītība jāapgūst Ukrainas oficiālajā valodā un ka izglītība pilnīgi „jāukrainizē”. Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Rumānija un Ungārija, nosoda Ukrainas sistemātiskos centienus asimilēt nacionālās minoritātes un aicina to pilnīgi ievērot starptautiskās saistības, ko tā ir uzņēmusies cilvēktiesību un minoritāšu tiesību jomā, kā arī Eiropas Reģionālo un minoritāšu valodu hartas noteikumus, ko tā ir arī parakstījusi. Pateicos.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izmantot izdevību un apliecināt mūsu solidaritāti ar Fapobol uzņēmuma strādniekiem, pret kuriem sākta disciplinārlieta, lai atbrīvotu viņus no darba par to, ka viņi pieprasīja neizmaksātās algas samaksu.

Pēc disciplinārlietas ierosināšanas Fapobol vadība ir neattaisnojami nosūtījusi paziņojumus par darba uzteikumu darba ņēmējiem, no kuriem daži ir nostrādājuši uzņēmumā vairāk nekā 35 gadus. Tas attiecas uz visu uzņēmuma struktūru, ieskaitot vadību un arodbiedrības pārstāvjus, kas piedalījās demonstrācijā, aicinot samaksāt neizmaksāto algu. Izsakot savu solidaritāti ar visiem darba ņēmējiem un arodbiedrības biedriem, kas ir cietuši no šīs represīvās rīcības, kā arī ar Ziemeļportugāles ķīmisko vielu, farmācijas, degvielu un gāzes rūpniecības nozares darba ņēmēju arodbiedrībām, mēs uzskatām, ka uzņēmumu nostāja ir kategoriski jānosoda, jo tie tiecas iebaidīt darba ņēmējus un arodbiedrību biedrus ar attieksmi, kas līdzinās „raganu medībām” un met izaicinājumu demokrātijai un brīvībai.

  Slavi Binev (NI). - (BG) Cienījamie kolēģi! Es vēlos iepazīstināt jūs ar divu Bulgārijas bērnu un viņu vecāku tiesību pārkāpuma gadījumu Nīderlandē. 2006. gada jūnijā sociālais birojs atņēma bērnus Bulgārijas pilsonei Roumyana Ivanova, kuras dzīvesvieta ir Nīderlandē. Bērni ir četrus un četrpadsmit gadus veci. Vienīgā satikšanās tika pārtraukta, jo māte runāja bulgāru valodā. Pēc šīs dienas vecāki nav redzējuši savus bērnus veselu gadu par spīti daudziem lūgumiem. Pretēji likumam bērni ir nošķirti viens no otra. Meitene atrodas pusaudžu aizturēšanas centrā grūti audzināmiem bērniem, un iestādes nesniedz informāciju par zēna atrašanās vietu. Pat vēstniekam ir liegta satikšanās un netiek sniegta informācija.

Bulgārijas Bērnu aizsardzības valsts aģentūra un citas organizācijas turpina sūtīt lūgumus, lai bērniem ļauj uzaugt Bulgārijā saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvencijas 5., 9. un 20. pantu attiecībā uz kontaktu ar vecākiem, audzināšanu un aprūpi dzimtajā zemē. Nīderlandes iestādes līdz šai dienai nav izskaidrojušas savu nostāju. Esmu pārliecināts, ka Bulgārijas sabiedrība, Eiropas sabiedrība nedrīkst palikt vienaldzīga pret starptautisko konvenciju pārkāpumiem un pieļaut otru Lībijas gadījumu, tikai šoreiz pašā Eiropas vidienē.

Es lūdzu jūs, cienījamie kolēģi, izteikt kategorisku protestu Nīderlandes iestādēm šajā jautājumā.

  Nickolay Mladenov (PPE-DE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Tilts ir vienotības simbols, tas ir redzams uz ikvienas naudaszīmes no 5 līdz 50 euro. Tomēr Eiropā ir tilts, kas šķir cilvēkus, lai gan to sauc par draudzības tiltu. Tas ir vienīgais tilts pār Donavu starp Bulgāriju un Rumāniju visā šīs robežupes 350 km garumā. Tā šķērsošana uz abām pusēm maksā gandrīz 17 euro. Maksa ir nelikumīga un kavē gan uzņēmējdarbību, gan cilvēku brīvu pārvietošanos. Tā neatspoguļo tilta uzturēšanas reālās izmaksas. 2007. gadā 12 miljonus euro iekasēja Bulgārijas pusē, bet tikai 17 000 euro ieguldīja tilta uzturēšanā. Esmu pārliecināts, ka Eiropas Kopienu Tiesa piespriestu atcelt maksu, ja Tiesu par to informētu. Bet kādēļ gan lai Ruses un Giurgiu iedzīvotāji tik ilgi gaidītu?

Es griežos pie Bulgārijas un Rumānijas iestādēm ar lūgumu piepildīt iedzīvotāju cerības un atcelt maksu par tilta šķērsošanu starp Rusi un Giurgiu. Es vēršos arī pie Komisijas, lai tā mudinātu rast risinājumu šai aktuālajai sabiedrības problēmai.

  Katrin Saks (PSE). – (ET) Mans kolēģis Toomas Savi jau pieminēja Hantimansijsku, mazu pilsētiņu Sibīrijā, kur pagājušā mēneša beigās notika Eiropas Savienības un Krievijas sarunas augstākajā līmenī; tā bija arī cita ļoti svarīga pasākuma, proti, Piektā somugru pasaules kongresa norises vieta, kurā piedalījās četru valstu prezidenti – Krievijas, Ungārijas, Somijas un Igaunijas. Eiropas Parlamenta delegācija, kurā bija pieci deputāti, arī piedalījās kongresā, un mūsu galvenais mērķis bija piesaistīt uzmanību mazajām somugru tautām, no kurām 19 dzīvo Krievijas Federācijā, un tam, ka šo tautu valoda un kultūra ir briesmās un var tikt iznīcinātas.

Cerams, ka nolīgums, kura pamati tika likti ES un Krievijas galotņu sarunās Hantimansijskā, arī piesaistīs uzmanību cilvēktiesību situācijai, kas faktiski ir nožēlojama.

  Milan Gaľa (PPE-DE). – (SK) Es atzinīgi vērtēju ES Veselības ministru padomes jūnija iniciatīvu, kas saucas „Eiropas informācijas diena par antibiotikām”.

Tās mērķis ir palielināt pilsoņu informētību par to, ka antibiotikas jālieto ar atbildības sajūtu un tikai pēc ārsta norādījuma. Nepareiza antibiotiku lietošana kļūst par nopietniem draudiem sabiedrības veselībai. Baktērijas arvien vairāk izstrādā rezistenci, un tāpēc antibiotikām turpmāk būs visai ierobežota pielietojuma sfēra. Kampaņu vada Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), Eiropas Savienības iestādes un Pasaules Veselības organizācija. Dalībvalstu stratēģijām arī ir jādod savs ieguldījums. Parīzē jānotiek semināram par mikrobu rezistenci pret antibiotikām, un Čehijas prezidentvalsts gatavojas konferencei par šo tematu. Kampaņai ir arī izgatavots logotips.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE). - (RO) Priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi! Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas iniciatīvu, kura pagājušajā nedēļā pieņēma Direktīvu par pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumiem.

Šī priekšlikuma priekšrocība ir tā, ka ar to tiek radīts skaidrs tiesiskais pamats, kas paredz noteikumus, pēc kuriem Eiropas pilsoņi var iegūt veselības aprūpes pakalpojumus Eiropas Savienības teritorijā kādā citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā tie veic iemaksas veselības aprūpes sistēmā, kā arī veidu, kā atmaksāt pacientu izdevumus.

Priekšlikums, kuru vajadzēja iesniegt pieņemšanai Eiropas Parlamentam un Padomei jau sen, ir ilgi gaidīts un labs, jo īpaši ņemot vērā to, ka veselības aprūpe netika iekļauta Direktīvā par komercpakalpojumu liberalizāciju.

Līdz šim Eiropas pilsoņiem bija jāvēršas Eiropas Kopienu Tiesā, kas visos gadījumos apstiprināja pilsoņu tiesības uz medicīnisko aprūpi un lika dalībvalstīm atmaksāt viņu izdevumus.

Es ļoti ticu, ka šai iniciatīvai būs pozitīva ietekme uz Eiropas pilsoņu veselības stāvokļa uzlabošanu, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar pieprasīt šādus pakalpojumus savā izcelsmes valstī, kā arī uz medicīnisko procedūru kvalitātes uzlabošanu Eiropas teritorijā.

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs, Polijas EP deputāti, esam satraukti par situāciju Baltkrievijā, valstī, kas robežojas ar Eiropas Savienību. Nesen šīs valsts Parlaments pieņēma ļoti ierobežojošu likumu par vārda brīvību, kas var vēl vairāk sašaurināt stipri ierobežoto vārda brīvību Baltkrievijā. Šī likuma stāšanās spēkā ir atkarīga no diktatora Lukashenko kunga paraksta, un tas nav nekas vairāk kā formalitāte. Šī likuma stipri represīvā daba pirmām kārtām ietekmēs neatkarīgos žurnālistus un izdevējus. Tā ir neapšaubāma „mutes aizbāšana” neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, neatkarīgajai sabiedriskajai domai un topošajai pilsoniskajai sabiedrībai Baltkrievijā.

Ņemot vērā šo situāciju, Eiropas Parlamentam ir jāatgādina Baltkrievijas Republikai pamatstandarti, kas ir spēkā mūsu kontinentā, pie kura pieder arī Baltkrievijas Republika. Tas, ka pirms trim gadiem mūsu Parlaments piešķīra Saharova balvu Baltkrievijas Žurnālistu asociācijai, ir vēl viens iemesls, kāpēc mums jāsper šis solis.

  Milan Horáček (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! ES un Krievijas galotņu sarunu vieta nebija izvēlēta nejauši. Hantimansijska ir Krievijas naftas ieguves centrs.

Jaunajā partnerības un sadarbības nolīgumā Krievija liek uzsvaru uz ekonomiku. No ES viedokļa vairāk uzmanības jāpievērš cilvēktiesībām. Prezidenta Dmitry Medvedev valdīšanas laikā Alexander Lebedev un Mikhail Khodorkovsky vēl arvien atrodas apcietinājumā. Pēdējā nedēļā abiem draud jaunas apsūdzības ar iespējamu 20 gadu ilgu cietumsodu. Krievijas iestādes vilcinās, gaidot, kad Medvedev kungs paudīs skaidru nostāju. Progress un obligātas saistības šajā lietā no Maskavas puses ir steidzami vajadzīgas, ieskaitot noteikumus politisku slepkavību atrisināšanai un situācijas noskaidrošanai attiecībā uz preses un uzskatu brīvības ierobežojumiem.

Turpmāk ES ir jāpieņem vienota nostāja un ar Maskavu jārunā vienā balsī, lai izdarītu politisku spiedienu. No tā ir atkarīga uzticēšanās ES.

  Kristian Vigenin (PSE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs! Pēdējās nedēļās presē ir parādījušies komentāri par Eiropas Komisijas attieksmi pret dažādām dalībvalstīm kā piemērs tās dubultstandartam. Acīmredzot katra nākamā paplašināšanās sastapsies ar aizvien stingrāku šo kritēriju piemērošanu. Piemēram, Bulgārija un Rumānija ir pakļautas vēl nepieredzētam sadarbības un pārbaužu mehānismam tieslietu un iekšlietu jomās. Nav šaubu, ka tajās pastāv nopietnas problēmas un ka abām valstīm ir jāveic daudz reformu. Bet vai Eiropas Komisijas pieeja visiem ir vienāda?

Ir valstis, kurās organizētā noziedzība ir dziļi iesakņojusies, un sekas ir acīmredzamas: nepareizs Eiropas fondu izlietojums, atpalicība un ielu noziedzība, ksenofobija. Es tomēr neesmu sastapies ar oficiālu komentāru vai ierosinājumu veikt attiecīgus pasākumus no Komisijas puses. Runājot par korupciju valdošajās aprindās, es varu iedomāties, kāda būtu Komisijas reakcija, ja Bulgārijas premjerministrs ieviestu likumu, kas viņu glābtu no kriminālvajāšanas. Šāda rīcība tomēr tiek noklusēta, ja runa ir par bijušā tieslietu un iekšlietu komisāra valsti. Es varētu minēt vēl citus piemērus. Es vēlos, lai būtu skaidrs, ka es neprasu kompromisu Bulgārijai vai Rumānijai, es prasu taisnīgu un vienādu attieksmi pret ikvienu dalībvalsti.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) 2003. gada martā, kad Kastro režīms netaisnīgi notiesāja un ieslodzīja cietumā 75 Kubas disidentus, Eiropas Savienība ieviesa sankcijas pret Kubu. Vairāk nekā 50 politisko ieslodzīto, kuru ģimenes mēs jau sen atbalstām ar sava veida „adopciju”, arī tiek turēti necilvēcīgos apstākļos Kubas cietumos. Mēs esam norūpējušies par viņu slikto veselības stāvokli.

Vai pirms ES sankciju atcelšanas pret Kubu iesaistītās personas ir vaicājušas 2005. gada Saharova balvas ieguvējām, „dāmām baltā”, vai situācija cilvēktiesību un pilsonisko brīvību jomā ir mainījusies kopš Raul Castro nākšanas pie varas?

Priekšsēdētāja kungs! Pateicos par jūsu personīgo iesaistīšanos jautājumā par politisko ieslodzīto atbrīvošanu Kubā, un vai es drīkstu lūgt jūs vēlreiz mudināt Kubas prezidentu Eiropas Parlamenta vārdā nekavējoties atbrīvot Kubas disidentus.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL). – (CS) Dāmas un kungi! Viena no galvenajām Eiropas Savienības kopējām vērtībām ir tās valodu un kultūras daudzveidība. Ļoti daudz valstu ir pieņēmušas Minoritāšu valodu hartu, papildinot savus tiesību aktus, kuros ir atbalstīta šī daudzveidība. Šo valstu starpā ir Vācijas Federatīvā Republika. Es vēlos norādīt, ka saistības, kas līdz ar to ir pieņemtas, prasa finansiālu atbalstu minoritāšu kultūras iestādēm. Załožby za serbski lud (Sorbu tautas fonds), gadījumā resursi gadu gaitā ir pakāpeniski samazināti. Tas nav labs hartas uzlikto saistību pildīšanas piemērs. Mēs aicinām Vācijas valdību pildīt savus solījumus. Neļausim vēl vienai tautai izzust no Eiropas kartes.

  Chris Davies (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā mēnesī jaunam Palestīnas žurnālistam no Gazas Mohammed Omer, cilvēkam, kas ir par samierināšanos un mieru ar Izraēlu, bija izdevība ar Holandes valdības atbalstu ceļot uz Eiropas Savienību, lai saņemtu balvu par darbu žurnālistikā. Atgriežoties viņu aizturēja, pazemoja, sita un spīdzināja Izraēlas slepenais dienests. Man teica, ka Holandes valdība ir paziņojusi, ka tā ir nepatīkamu pārsteigta, bet šāda izraēliešu izturēšanās ir sistemātiska.

Kāpēc mēs apsveram ciešākas attiecības ar Izraēlu, ja tās valdības pārstāvji veic šādus vardarbības aktus tieši pret tiem cilvēkiem, kas ir par mieru un samierināšanos, gūstot šeit liela vairākuma deputātu atbalstu? Kāpēc mēs atbalstām šādu rīcību, ja zinām, ka šīs valsts valdība nedarīs absolūti neko, lai kritizētu vai nosodītu šo cilvēku rīcību?

  Jaroslav Zvěřina (PPE-DE). – (CS) Dāmas un kungi! Personu brīva pārvietošanās Šengenas teritorijā ir neapšaubāmi pozitīva Eiropas vērtība. Tā tomēr nozīmē arī daudzu un dažādu sabiedrības ienaidnieku brīvu pārvietošanos. Pateicoties informācijas sistēmām un Europol un Interpol pūlēm, noziedznieku un izbēgušo meklēšana noris diezgan veiksmīgi, bet mēs pastāvīgi sastopamies ar problēmām, ieviešot labošanas pasākumus, ko tiesas piespriež kā sodu. Ar to es domāju tādus pasākumus kā aizliegumu nodarboties ar konkrētu arodu, piespiedu psihiatrisku vai seksoloģisku ārstēšanu un veselu rindu tādu cilvēku uzraudzību, kas pirms termiņa nosacīti atbrīvoti no cietuma. Bez šaubām, ir jāturpina darbs ar Eiropas informācijas sistēmu un jānodrošina, ka dalībvalstu iestādes ir ne tikai spiestas tajā dot ieguldījumu, bet arī iegūt vajadzīgos datus no tās.

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE). - (RO) Pirms Rumānijas pievienošanās ES šajā Parlamenta bija daudz runu par to, ka romu tautības iedzīvotājus Rumānijā diskriminē. Šī iemesla dēļ vairākas NVO ir publicējušas pētījumus par šo jautājumu.

Rumānija ir vairākkārt paziņojusi, ka romu tautības iedzīvotāji iestādēm sagādā raizes, bet nevar teikt, ka pastāv diskriminācija. Rumānija ir īstenojusi programmas romu tautības iedzīvotāju integrācijai sabiedrībā, ieskaitot pasākumus, kas galvenokārt saistīti ar izglītību, un pat tādus, kas dod viņiem īpašas priekšrocības.

Pēc 2007. gada romu tautības cilvēki ne tikai no Rumānijas, bet arī no Austrumu valstīm ekonomisku apsvērumu, bet jo īpaši viņu tradicionālā nomadiskā dzīves veida dēļ devās uz Eiropu. Tā bija lieliska iespēja tiem, kas deva padomu to īstenot.

Tas, kas diemžēl notika Itālijā, nav raksturīgs Eiropai. Nav pieļaujams, ka Eiropas pilsoņiem ņem pirkstu nospiedumus, jo īpaši bērnu pirkstu nospiedumus, nav normāli dedzināt nometnes, kas ierīkotas ar iestāžu klusu piekrišanu.

Es uzskatu, ka romu tautības cilvēki ir Eiropas Savienības pavalstnieki, un es lūdzu visus atbildīgos – Eiropas iestādes, valdības, NVO – dot ieguldījumu kopējas saskaņotas politikas izstrādē šo cilvēku integrācijai, visnotaļ pamatojoties uz Eiropas principiem.

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos, lai mēs solidarizētos ar Fujitsu darbiniekiem Birmingemā, kuriem draud štatu samazināšana. Pastāv plāni pārcelt daļu Fujitsu saimnieciskās darbības uz ASV, un tas nozīmē, ka ap 140 cilvēku var zaudēt darbu. Šajā lietā iesaistīta Komunikācijas darbinieku arodbiedrība, un tā ir bijusi apbrīnojami elastīga pārrunās ar Fujitsu vadību. Vienas darba maiņas sistēma, ko tā ierosināja Fujitsu, būtu ļāvusi saglabāt 60 darbavietu, tomēr 30. jūnija galīgais valdes lēmums, pie kam bez iepriekšēja valdes norādījuma, ka lēmums tiks pieņemts tik steidzīgi, alternatīvi priekšlikumi tika nekavējoties noraidīti. Es vēlos lūgt Fujitsu pārskatīt pārcelšanas lēmumu vai vismaz nodrošināt, lai darbavietas tiktu zaudētas vienīgi brīvprātīgi un ka tiem, kas vēlētos turpināt darbu, ļautu to darīt.

ES tiesību aktos ir skaidri teikts, ka uzņēmumam ir jāveic apspriežu procedūra ar darba ņēmējiem, bet atkal un atkal darba devēji dara pārāk maz un pārāk vēlu, lai ņemtu vērā šos tiesību aktus.

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos uzdot jautājumu par Parlamenta administrāciju. Jau divus gadus Eiropas Parlamenta biroja vadītāja vieta Luksemburgā nav aizņemta. Tika atlasīti kandidāti, bet, kad es administrācijai uzdevu jautājumu, tā nekādu lēmumu nepieņēma. Jūsu birojs, priekšsēdētāja kungs, arī nespēja man sniegt atbildi. Es vēlos zināt, vai pastāv kāds īpašs iemesls, kāpēc šī vieta nav aizpildīta un kāpēc atlasītie kandidāti nav iecelti amatā.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Komisijas darba programma 2008. gadam citu stratēģisko iniciatīvu starpā ietver tiesību aktu paketes pieņemšanu attiecībā uz ekoloģiski tīru transportu.

Šoruden Komisija iesniegs tiesību akta projektu Eirovinjetes Direktīvas 2006/38 pārskatīšanai. Šīs pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt prasmīgāku transporta infrastruktūras izmantošanu, kā arī transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu, pamatojoties uz principu „piesārņotājs maksā”.

Tā kā degviela kļūst arvien dārgāka, šīs direktīvas nozīme pieaug. Eiropas Savienības ilgtspējīga ekonomiskā attīstība no enerģētikas viedokļa arī ir atkarīga no ekoloģiski tīra un efektīva transporta attīstības.

Es lūdzu Eiropas Komisiju, lai transporta radīto ārējo izmaksu internalizācija notiktu plašākā kontekstā, proti, pārskatot arī zemās PVN likmes, ko piemēro Eiropas Savienībā, kā arī 2001. gada Direktīvu Nr. 14 par aplikšanu ar nodokļiem un maksas pieprasīšanu par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrām un Direktīvu 96/2003 par nodokļiem enerģētikas nozarē.

  Jules Maaten (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Pirms 10 dienām mēs sākām kampaņu pret bērnu seksa tūrismu interneta vietnē ar adresi www.sayno.eu. Katru gadu tūkstošiem vīriešu no Eiropas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrālijas un Korejas ceļo uz nabadzīgām dienvidaustrumu Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm, lai piedalītos šajā pretīgajā tūrisma veidā, un viņus gandrīz nekad nesoda. Vēsts, ko vēlamies izplatīt ar šo pilsoņu iniciatīvu, ir, ka tas vairs nav pieņemams. Arī Eiropas Savienība nedrīkst vairs pievērt acis, redzot to, un mums, piemēram, ir jānostiprina Europol loma.

Es priecājos, ka varu jums pastāstīt, ka īsā laikā mēs esam savākuši 14 000 parakstu. Kampaņa, protams, turpinās. Es vēlos arī pateikties par lielo atbalstu, ko tā ir saņēmusi, arī no Parlamenta deputātiem. Parakstījušies ir ne tikai manas grupas, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas deputāti. Es esmu redzējis arī savu kolēģu vārdus no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas, un Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā, Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas un citu vārdus šajā sarakstā – kas, protams, ir apsveicami.

Es vēlos izmantot Francijas prezidentūras klātbūtni šeit, lai pateiktos Francijas valdībai par tās iepriekšējām iniciatīvām šajā jomā, bieži sastopoties ar citu dalībvalstu pretestību. Es tomēr ceru, ka tas neliek jums zaudēt drosmi un ka jūs šajos sešos mēnešos uzņemsieties turpmākās iniciatīvas.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pirms vairākiem mēnešiem mums bija debates šajā plenārsēžu zālē par stāvokli Gdaņskas kuģu būvētavā. Visu grupu pārstāvji vērsa uzmanību uz efektīvas konkurences nepieciešamību starp Eiropas un citām kuģu būvētavām pasaules tirgū, jo īpaši Korejas kuģu būvniecības nozari. Viņi uzsvēra, ka divu stāpeļu slēgšana no trim Gdaņskas kuģu būvētavas stāpeļiem izslēgs to no konkurences un laupīs tai izredzes uz izdzīvošanu.

Mēs sanākam Strasbūrā, pilsētā, kas simbolizē Eiropas integrāciju. Uzturēt šo simbolu kā Eiropas Parlamenta galveno mītni katru gadu izmaksā simtiem miljonu euro, bet mēs cienām šo simbolu. Gdaņskas kuģu būvētava ir komunisma sakāves un Rietumeiropas un Centrālās, un Austrumeiropas integrācijas simbols. Būtu vērts ļaut šim simbolam saglabāties kā ekonomiski dzīvotspējīgam uzņēmumam, kā darbavietai tūkstošiem darba ņēmēju. Tāds bija kuģu būvētavas strādnieku lūgums, ar ko viņi nesen demonstrācijā Briselē vērsās pie Eiropas Komisijas.

  Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz pašreizējiem notikumiem Gafsas kalnrūpniecības baseinā Tunisijā.

Jau vairākas nedēļas šajā baseinā tiek organizētas manifestācijas pret nabadzību, lai gan šis baseins ir bagāts, jo tajā ir daudz fosfātu. Jāsaka, ka vietējie iedzīvotāji neko neiegūst no peļņas, un pašlaik mēs redzam ārkārtīgi nopietnas policijas un militāras represijas ar vajāšanu, ieslodzījumu un arestus, un pilsētu slēgšanu, jo īpaši Redeyef pilsētu.

Es lūdzu ES misijas vadītāju – ar jūsu starpniecību, jo es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam ir jāiejaucas – apspriest šo jautājumu ar Tunisijas iestādēm, lai tās ievērotu cilvēktiesību aizstāvju pamatnostādnes, jo ieslodzīti tiek arodbiedrību biedri, un mums ir vairākkārt ziņots par spīdzināšanām, un lai misijas vadītāji apmeklē tiesas procesus, satiekas ar ieslodzīto ģimenēm un pieprasa paskaidrojumus no Tunisijas iestādēm par valstī notiekošajām represijām.

  Mihaela Popa (PPE-DE). - (RO) Vārda brīvība ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartas pamatprincips. Ikvienai valstij ir jāgarantē vārda brīvība, nodrošinot arī neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem pienācīgus apstākļus.

Diemžēl Moldovas Republikā Žurnālistu savienība sūdzas par pasākumiem, ko Kišiņevas valdība ir vērsusi pret plašsaziņas līdzekļiem no 2001. līdz 2008. gadam. Pasākumi, par ko sūdzas žurnālisti un ko valdība izmanto, cenšoties politiski kontrolēt sabiedriskos plašsaziņas līdzekļus, ir informācijas cenzūra, kriminālizmeklēšana, kas vērsta pret žurnālistiem, kuri izplata valsts politikai pretējus viedokļus, apmelojumi, negodīgas konkurences veicināšana presē, maksimāli laika ierobežojumi debatēm sabiedriskajos audio-vizuālajos plašsaziņas līdzekļos, kas galu galā, ietekmē politisko plurālismu un netieši – demokrātiju.

Ņemot vērā šos pasākumus, es uzskatu, ka Eiropas Savienībai daudz rūpīgāk jāuzrauga vārda brīvības ievērošana šajā valstī.

  Viktória Mohácsi (ALDE). - (HU) Es vēlos paskaidrot András Léderer, Ungārijas Liberālās partijas „Jaunā paaudze” priekšsēdētāja vārdus. Sestdien Budapeštā sākās Ungārijas „Gājiens cieņai”. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad uzmanību pievērsa aizspriedumu mazināšanai pret homoseksuālistiem, kaut vai uz vienu dienu. Pēc pēdējo nedēļu uzbrukumiem homoseksuālistiem ar „Molotova kokteiļiem” vairāki simti pilsoņu, kas tiem simpatizē, piedalījās gājienā.

Gājienam sekoja nepieredzēta vardarbība. Daudzus civiliedzīvotājus, policijas virsniekus un demonstrantus ievainoja, tostarp Ungārijas Liberālās partijas administrācijas direktoru Gábor Horn un Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā deputāti Katalin Lévai. Kopš Ungārijas Gvardes izveides vairāki galējā labējā spārna neonacistu portāli ir nepārtraukti organizējuši agresīvus uzbrukumus vai nu ebreju biļešu kasei, vai romu nometnēm un tagad arī homoseksuālistiem, bet valdība acīmredzot ir bezspēcīga, un kriminālizmeklēšanas iestādes nespēj panākt nekādus rezultātus. Ļoti pateicos.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vērst jūsu un Francijas prezidentūras uzmanību uz Eiropas skolu jautājumu, kas, kalpodamas par mērauklu un Eiropas izglītības paraugmodeli, neņem vērā skolēnu grūtības mācību procesā (disleksija, stostīšanās), tāpēc daudzi bērni šo grūtību dēļ atpaliek mācībās un vēlāk profesionālajā karjerā.

Mēs esam redzējuši nesekmību un to, ka skolēni pamet skolas, radot lielas grūtības saviem vecākiem, kas ir mūsu kolēģi un ES amatpersonas; viņi ir spiesti pārcelties, lai viņu bērni varētu apmeklēt parastas dalībvalstu skolas, kurās ir pietiekami daudz iejūtības, lai apmierinātu to bērnu īpašās vajadzības, kam ir grūtības mācībās, kā to prasa likumi un cilvēka cieņa, jo īpaši, lai aizsargātu bērnus.

Parlamentam būs vēl izdevība izskatīt problēmas, ar ko sastopas šie bērni.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Tas, kas notiek Zimbabvē, ir ārkārtīgi bēdīgi un bezgalīgi šausmīgi. Mugabe kungs, kādreizējais cīnītājs par brīvību no koloniālās verdzības tagad ir kļuvis par nežēlīgu diktatoru un barbarisku taisnīguma un cilvēktiesību apspiedēju miljoniem savu tautiešu.

Starptautiskā sabiedrība, arī ES, ir izsmēlusi sevi ar retoriku, nosodošiem paziņojumiem un lielā mērā neefektīvām sankcijām.

Ir pienācis laiks pārvēlēšanām. Es uzskatu, ka šajā nolūkā Mugabe kungs jāsauc pie starptautiskās krimināltiesas un jāapsūdz noziegumos pret cilvēci. Es noteikti uzskatu, ka šāds pasākums ir pilnīgi attaisnojams un reāls, un es esmu pārliecināts, ka tas dos vēlamos un neatliekami vajadzīgos rezultātus, kas palīdzēs Zimbabves tautai atbrīvoties no totalitāra režīma, kurš strauji ved šo valsti uz pašiznīcināšanos. Es uzskatu, ka ES jābūt galvenajai ierosinātājai, kas liks Mugabe stāties starptautiskās tiesas priekšā.

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vēlreiz šeit Eiropas Parlamentā runāt par jautājumu, kas skar manas valsts zvejniekus, Vidusjūras zvejniekus, un ikvienu, kam rūp vide.

Grieķi un vispār Eiropas zvejnieki ir pakļauti stingriem ierobežojumiem – un pamatoti – attiecībā uz zvejošanas veidu un zvejas rīkiem, zvejošanas laiku utt.

Tomēr trešās valstis – no kurām Turcijas zvejnieki ir tipisks piemērs – zvejo, kā un kad tie vēlas, lietojot kādu vien aprīkojumu tie vēlas, tā ka zivju krājumi izsīkst, jūra tiek noplicināta, vide noplicināta.

Manuprāt, mums ir jāuzņemas iniciatīva attiecībā uz Turciju, lai šī valsts ieviestu pareizu zvejošanas praksi. Pirmajā vietā, protams, ir vide, un, protams, kad es runāju par Turciju, es ar to domāju visas trešās valstis, kas zvejo ar nestandarta metodēm.

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es arī priecājos sveikt Francijas prezidentvalsti un Francijas ministru Jouyet kungu, kas ir mūsu vidū. Patiešām, ir neparasti, ka prezidentūra ir šeit pirmdienā šo jautājumu laikā.

Es runāšu par policijas izvietošanu, policiju sabiedriskā miera un kārtības uzturēšanai, kas šodien atradās Parlamenta priekšā. Es ierados agrāk un gāju cauri diviem policijas kordoniem. Es gribu zināt, kas rada tik lielus draudus Parlamentam, ka tiek izsaukta tāda policijas armāda. Divreiz man bija jādeklarē sava identitāte, man jautāja, kāpēc es atrodos Eiropas Parlamenta tuvumā. Es biju patiešām ļoti pārsteigta, Jouyet kungs, jo es nejūtos šeit apdraudēta, bet gluži otrādi, mani diezgan stipri nomāc šīs barjeras. Es vēlos jums atgādināt, ka, apjožot Eiropas iedzīvotāju Parlamentu ar policiju sabiedriskā miera un kārtības uzturēšanai, ir dīvains veids, kā sākt Francijas prezidentūru, un es ļoti gribu norādīt, ka mēs vēlamies, lai šī māja arī turpmāk saglabātos kā tautas māja, kas ir atvērta pilsoņiem.

  Anna Záborská (PPE-DE). – (SK) Tā kā mēs tiksimies tikai pēc 21. augusta, kas ir 40. gadadiena, kopš Čehoslovākiju okupēja Varšavas pakta karaspēks, es uzskatu, ka mans pienākums ir vērst jūsu uzmanību uz šiem dramatiskajiem notikumiem.

Tajās dienās tie skaidri parādīja, ka komunisma režīms ir noziegums pret cilvēci, kā ikviens totalitārs režīms. Pēc 1968. gada augusta manā dzimtenē mēs piedzīvojām vēl 20 gadus dažāda veida komunistu vardarbību un šīs organizētās ļaunuma mašinērijas teroru. Mūsu cieņa pienākas tiem, kas nepadevās un saglabāja pašcieņu. Ļaujiet man pārfrāzēt slovāku priestera Anton Srholec, Slovākijas Politisko ieslodzīto konfederācijas priekšsēdētāja vārdus: „Mēs nekad nedrīkstam pārstāt liecināt par to, ka Slovākijā ir simtiem tūkstošu cienījamu cilvēku, kas deva lielu ieguldījumu brīvības un cilvēktiesību saglabāšanā. Tikai pateicoties viņiem, mums atkal ir demokrātija, brīvība un tiesības”.

SĒDI VADA: MORGANTINI KUNDZE
Priekšsēdētāja vietniece

  Csaba Sógor (PPE-DE). - (HU) Pateicos. Hantimansijskas pilsēta Sibīrijas Jugras apgabalā ir Krievijas un somugru tautu galotņu tikšanās vieta, un pēc divām dienām tā būs Piektā pasaules somugru tautu kongresa norises vieta. ES arī sniedz somugru tautām finansiālu atbalstu cīņai par savas identitātes saglabāšanu. Klātesošo ES delegātu un četru valdību vadītāju runās, un jo īpaši Ungārijas valdības vadītāja runā, ir uzsvērts, cik svarīgi apdraudētām tautām ir ne tikai saglabāt tautas deju ansambļus un korus, bet iegūt izglītību savā dzimtajā valodā, kā arī tiesības uz pašnoteikšanos.

Šim kongresam ir divas vēstis Eiropas Savienībai. Pirmā ir tā, ka starpkultūru dialoga gadam nav jābūt tikai dialoga gadam starp lielu tautu kultūrām. Otrā ir tā, ka mēs redzam tādu nesaprotamu parādību, ka Eiropas valsts parlaments vēlas balsot, lai nolemtu, ka šī valsts būs vienvalodīga, lai gan tajā ir 75 reģionālas valodas. Ja ES un Krievija uzskata, ka ir svarīgi saglabāt tajās dzīvojošo tautu kultūru un dzimto valodu, tad tam jābūt arī sekošanas cienīgam piemēram dalībvalstīm un ES. Pateicos.

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Dažas nedēļas pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm vienīgais neatkarīgais informācijas kanāls, New Tang Dynasty televīzija, pārtrauca pārraides Ķīnai.

Lai gan šāda situācija ilgst jau vairākas nedēļas, mēs nezinām, kas izraisīja avāriju, par ko paziņoja satelīta operators Eutel Communications, mēs nezinām arī, kad avāriju likvidēs. Tomēr mēs zinām, kam rodas labums un kas zaudē no avārijas. Miljoniem pašreizējo neatkarīgās bezpeļņas televīzijas klientu, kas skatās raidījumus ķīniešu un angļu valodā, Ķīnas iestādes spiež paciest informācijas cenzūru, informācijas, no kuras viņi būtu uzzinājuši, cik efektīvi Ķīnas karaspēks tiek galā ar Tibetas teroristiem. Viņi nedzirdēs par streikiem, nemieriem un problēmām, kas notiek olimpisko spēļu organizēšanā.

Mēs, Eiropas Savienības pilsoņi un pārstāvji, izturamies pret Ķīnu ar cieņu, ko tā neapšaubāmi ir pelnījusi kā liela nācija, kas ir devusi milzīgu ieguldījumu visas cilvēces mantojumā. Žēl, ka Pekinas iestādes izturas pret mūsu cieņu ārkārtīgi nevērīgi. Nolīgumu un vienādu principu ievērošana ir jāprasa gan no sevis, gan no mūsu Ķīnas partneriem.

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze! Saskaņā ar rakstu, kas pirms dažām dienām parādījās The New York Times, tiek izskatīts nolīgums starp ASV valdību un Eiropas Komisiju, kas atļaus tām Eiropas valdībām, bankām un uzņēmumiem, kas atrodas Eiropas Savienībā, sniegt informāciju par Eiropas pilsoņiem ASV aģentūrām, kā informāciju par kredītkaršu darījumiem, ziņas par ceļojumiem, e-pastu un tīmekļa vietņu apmeklējumiem – visu to terorisma apkarošanas vārdā.

Notiek sarunas par iespēju, ka Eiropas pilsoņiem varētu atļaut celt prasību tiesā pret ASV valdību, ja viņi uzskata, ka viņu personas datu izmantošanas dēļ ir pārkāptas viņu personiskās tiesības.

Es aicinu priekšsēdētāju un Eiropas Parlamenta deputātus izmeklēt šo lietu, un es aicinu Eiropas Komisiju sniegt paskaidrojumus, lai Parlaments būtu informēts par šo sarunu saturu un veidu. Eiropas Parlamentam ir pienākums aizstāvēt Eiropas pilsoņu personiskās tiesības un privātumu, ja tie tiek pārkāpti.

  Eoin Ryan (UEN). - Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos runāt par naftas cenu pieaugumu un jo īpaši par naftas nākotnes līgumu tirgu. Tiek minēts daudz iemeslu naftas tirgu cenu pieaugumam. Viens no iemesliem ir pieprasījums, otrs ir piegāde un ilggadīgie niecīgie ieguldījumi naftas infrastruktūrā. Naftas rūpniecības un tirgus speciālisti arvien biežāk runā par smieklīgi zemo maržu jēlnaftas nākotnes līgumiem. Tā ir starp 5 % un 7 %. Citiem vārdiem, ja jūs vēlaties pirkt 10 miljonu vērtus naftas līgumus, viss, kas jums jādara, ir jāsamaksā pusmiljons euro kā iemaksa.

TrimTabs Investment Research, vadošs ASV neatkarīgais pētniecības dienests, apgalvo, ka, paceļot maržu starp 25 % un 50 %, kas ir tikpat daudz, cik iemaksā tie cilvēki, kas iegulda naudu fondu biržā, varētu stipri ietekmēt naftas cenu pazemināšanos. Zemā marža tirgū nozīmē, ka tirgus ir atvērts manipulācijām. Par to nevar būt nekādu runu. Man nav nekādu problēmu ar cilvēkiem, kas iegulda naudu nākotnes līgumos un precēs, bet tā ir smieklīgi zema marža.

Mums ir jānodarbojas ar šo jautājumu. Marža ir jāpalielina, jo globālā ekonomiskā ietekme ir ārkārtīgi liela, un mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai samazinātu naftas cenas visā pasaulē.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Polijas prezidents ir nolēmis neparakstīt aktu, ar ko tiek ratificēts Lisabonas līgums, jo viņš atzīst šo līgumu par neeksistējošu, tāpēc ka īri ir to noraidījuši referendumā. Polijas prezidents tādējādi atgādina Eiropas Savienības darbības principu, proti, ka līgumi stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos ir ratificējušas visas ES dalībvalstis. Šī principa piemērošana līdz šim ir bijusi acīmredzama, un to piemēroja arī pēc tam, kad Konstitucionālo līgumu noraidīja franči un holandieši. Kad tas notika, – lai gan šī līguma ratifikācijas process daudzās valstīs turpinājās – tika atzīts, ka Konstitucionālais līgums tomēr neeksistē. Diemžēl pēc referenduma iznākuma Īrijā un Polijas prezidenta lēmuma Eiropas Savienībā bija dzirdamas balsis, arī dažu ievērojamu politiķu balsis, kas pieprasīja, lai Polija ratificē šo dokumentu, kas nozīmē Eiropas demokrātijas būtības noliegumu. Es vēlos izteikt kategorisku protestu pret šīm balsīm, to izdarīto spiedienu un sava veida šantāžu.

  Priekšsēdētāja. − Ar to vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem ir slēgtas.

16. 2009. gada budžets – pirmās pārdomas par pilnvarām saistībā ar 2009. PBP saskaņošanu (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Jutta Haug ziņojums (A6-0262/2008) Budžeta komitejas vārdā par 2009. gada budžetu – pirmās pārdomas par pilnvarām saistībā ar 2009. gada provizoriskā budžeta projekta saskaņošanu – III  iedaļa– Komisija (2008/2025).

  Jutta Haug, referente. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, amatā esošais Padomes priekšsēdētāj, komisār! Kādam jābūt Eiropas Savienības 2009. gada budžetam un kāds tas varētu būt? Mēs esam par to runājuši kopš šī gada sākuma, un tagad Eiropas Parlaments gatavojas spert otru soli šī gada budžeta procedūrā, kas nedaudz atšķiras no iepriekšējo gadu procedūras. Tā atšķiras tāpēc, ka mēs vēlamies sākt nedaudz sagatavoties grozītajai procedūrai saskaņā ar Reformas līgumu.

Pēc rezolūcijas par budžeta shēmu un 2009. gada prioritātēm aprīlī sekos mūsu rezolūcija „Pirmās pārdomas par pilnvarām saistībā ar 2009. gada provizoriskā budžeta projekta saskaņošanu”. Šo rezolūciju budžeta komiteja pieņēma bez iebildumiem, un es ļoti ceru, ka plenārsesijā pieņems par to vienprātīgu lēmumu, jo īpaši tāpēc, ka speciālistu komiteju komentāri un ieteikumi ir tajā ietverti.

Ar ko mums šeit ir darīšana? Nosaukums izsaka visu. Mēs novērtējam provizorisko budžeta projektu, ko Komisija mums iesniegusi, un atrodam tajā daudz kritizējama. Mēs nesaskatām, ka projekts atspoguļotu budžeta patiesīgumu un budžeta skaidrību un ka tas būtu pietiekami pārredzams. Mēs jau zinām, ka Komisijai bija jācenšas dzīvot pēc vidēja termiņa finanšu shēmas ierobežotajiem līdzekļiem. Tomēr tas nedod tai tiesības izmantot „radošas” budžeta veidošanas metodes, lai radītu pieejamas rezerves.

Tomēr šādas metodes ir izmantotas, piemēram, „atlikumu” veidošana daudzgadu programmās; tas, ka zināmas un viegli nosakāmas finansēšanas vajadzības netiek ņemtas vērā; un tas, ka netiek veidots budžets Garantiju fondam, kura apjoms ir EUR 200 miljonu gadā. Mēs neredzam, ka Komisija būtu skaitliski atspoguļojusi politiskās prioritātes, kuras tā pati noteica savā Ikgadējā politikas stratēģijā. Tās ir prioritātes, ko Parlaments stingri atbalstīja, proti, cīņu pret klimata pārmaiņām un konkurētspājas veicināšanu izaugsmei un nodarbinātībai, kas ir cieši saistītas ar ilgtspējīgas Eiropas sekmēšanu, un, protams, kopējas imigrācijas politikas īstenošanu.

Vissvarīgāk, mēs gaidījām lielākas saistības cīņai pret klimata pārmaiņām. Komisija apgalvo, ka tā ir piešķīrusi gandrīz EUR 14 miljardus vides budžetam, bet, tuvāk ieskatoties budžetā, mēs redzam, ka no EUR 13,842 miljardiem EUR 13 miljardi ir jau piešķirti Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai, kā arī Kohēzijas fondam un Eiropas Reģionālās attīstības fondam. Šī summa tāpēc būs jāpapildina.

Mums arī ir daudz vairāk jādara konkurētspējas jomā, galvenokārt mazo un vidējo, bet jo īpaši mazo uzņēmumu konkurētspējas jomā. Pirmais solis bija Mazās uzņēmējdarbības akts. 2009. gada budžetam ir jānodrošina īpašs MVU instruments, kas ir pieejams MVU, kuriem vispirms ir jāierosina tiesvedība par parādu nomaksu. Ir jau labi, ka mums ir tiesību akti, kas paredz, ka 30 dienu termiņu nedrīkst pārsniegt, bet kā gan MVU varētu to īstenot? Īstermiņa aizdevumi, izmantojot šo instrumentu, tomēr var novērst bankrotu un darbavietu zaudējumu, un tas ir arī mūsu interesēs.

Es negribu pašlaik runāt par nepietiekamo finansējumu, lai apmierinātu pārtikas palīdzības, pārtikas nodrošinājuma, Kosovas, Palestīnas, Afganistānas, patiesībā visas 4. pozīcijas vajadzības. Par to pēc brīža runās mana kolēģe.

Es tikai vēlos teikt Padomei, kuras pārstāvis diemžēl vairs nav šeit – es nevaru saprast, kādēļ viņš bija šeit vienas minūtes runu laikā, nevis tad, kad mēs sākam runāt par budžetu – ka Parlaments ir stingri nolēmis sākt īstu politisku dialogu ar to. Mēs vēlamies īstenot Eiropas prioritātes, un, lai to darītu, ir vajadzīgs pienācīgs budžets. Galu galā mūsu Eiropas budžets nav nekas cits kā politika, izteikta skaitļos.

(Aplausi)

  Dalia Grybauskaitė, Komisijas locekle. – (LT) Šodien mums ir unikāla izdevība šajā agrajā posmā iepazīties ar Eiropas Parlamenta galvenajām prioritātēm nākamajam gadam un uzzināt, kas deputātiem izraisa bažas attiecībā uz Komisijas iesniegto projektu. Es vēlos pateikties šīs agrās diskusijas iniciatorei, referentei Haug kundzei.

Es varu jums apliecināt, ka Eiropas Komisija un es veltām daudz uzmanības efektīvai finanšu pārvaldībai un stingrai finanšu disciplīnai. Dāmas un kungi! Mēs augstu vērtējam jūsu pastāvīgo uzmanību un interesi par šiem jautājumiem.

Tāpēc, pilnīgi saprotot jūsu bažas, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka 2009. gada provizorisko budžeta projektu Komisija sagatavoja finanšu plānošanas robežās laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam pēc rūpīga ekonomiskās un sociālās attīstības prognožu novērtējuma, paredzot pamatotu un pietiekamu rezervi neparedzētiem izdevumiem.

Plānojot nākamā gada budžetu, mēs centāmies nodrošināt, lai politiskās prioritātes būtu atspoguļotas konkrētā finansiālā izteiksmē un lai mērķiem būtu piešķirti ievērojami un stabili budžeta līdzekļi. Tāpēc vislielāko finansiālo pieaugumu var gaidīt no programmām, kas veicina ekonomisko attīstību un konkurētspēju, kā arī no programmām, kas sekmē brīvību, drošību un tiesiskumu un tiek finansētas no attiecīgajām budžeta kategorijām.

Lai nodrošinātu budžetu 2009. gadam, kas atspoguļo Eiropas Savienības ārpolitikas mērķus, kā arī tās pilnīgu piedalīšanos starptautiskos pasākumos, Komisija tuvākajā laikā iesniegs projekta grozījumu, kurā būs precīzi aprēķini Palestīnas un Kosovas finansēšanai. Pat pirms sāksies iepriekšēja 2009. gada budžeta projekta apspriede Parlamentā, Komisija iesniegs priekšlikumus attiecībā uz īstermiņa pasākumu finansēšanu jaunattīstības valstīs, kas cīnās, lai novērstu pārtikas cenu celšanās sekas; mēs esam gatavi izveidot „pārtikas fondu” jaunattīstības valstu vajadzībām.

Es esmu ievērojusi jūsu bažas par finanšu izdevumiem, jo īpaši tiem, kas nav iekļauti 5. pozīcijā. Jūs varat būt pārliecināti, ka 2009. gada provizoriskais budžeta projekts sniedz šajā ziņā pietiekami sīku informāciju, un mēs esam gatavi nodrošināt visu informāciju, kas jums vajadzīga rezolūcijai.

Nobeigumā es vēlos pateikties referentei Haug kundzei par viņas pūlēm, kas mums pirmo reizi tik agri devušas jauno izmēģinājuma projektu un sagatavošanās pasākumu sarakstu. Tas sekmēs savlaicīgu šo projektu finansēšanas iespēju novērtējumu un atvieglos Parlamenta apstiprināto projektu efektīvu īstenošanu.

Jau nākamajā nedēļā – drīzāk šajā – mums būs trīspusēja sanāksme, un nākamajā nedēļā – pirmā saskaņošanas sanāksme, lai sagatavotos projekta pirmajam lasījumam Padomē.

Esmu pārliecināta, ka šogad nebūs nekādu pārmaiņu konstruktīvas sadarbības gaisotnē, kuru esam baudījuši jau vairākus gadus, un mēs veiksmīgi panāksim vienošanos šī gada beigās.

  Véronique De Keyser, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotāja. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Vispārīgi runājot, es nemaz neesmu apmierināta ar budžeta projekta 4. pozīciju.

Pirmkārt, es atkal ievēroju šai pozīcijai piešķirtā finansējuma nepietiekamību. Tas ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas Savienības paziņotajiem godkārīgajiem mērķiem piedalīties globālajos procesos. 4. pozīcijā finansējums, salīdzinot ar 2008. gada budžetu, ir palielinājies tikai par 1,8 %, un šis palielinājums ir zemāks par vidējo budžeta palielinājumu, kas ir 3,1 %. Tāpēc var teikt, ka finansējums, kas rezervēts ārējām attiecībām un attīstībai, provizoriskajā budžeta projektā ir samazināts.

Otrkārt, es noraidu Komisijas pieeju, jo tā ierosina izmantot elastības instrumentu un finansējumu palīdzībai ārkārtas gadījumos izdevumiem, kas ir patiesībā paredzami un plānoti. Tādējādi Vidējie Austrumi, Kosova, pārtikas palīdzība un makrofinansiālais atbalsts ir nenoliedzami novērtēti pārāk zemu.

Palūkojieties, piemēram, uz Palestīnu. Šī gada provizoriskajā budžeta projektā ir ierosināts piešķirt EUR 171 miljonu saistību apropriācijām un EUR 100 miljonu maksājumu apropriācijām. Tomēr 2007. gadā mēs izdevām pusmiljardu okupētajām teritorijām. Pašlaik, 2008. gada jūlijā, mēs jau esam izdevuši EUR 365 miljonus. Ko gan mēs darīsim nākamgad? Šķiedīsim elastības instrumenta naudu? Samazināsim rezervi, kas jau tā ir maza?

Treškārt, mani satrauc pārtikas krīze, kas pašlaik pieņemas spēkā, un klimata pārmaiņu sekas. Ja ES ir kāda prioritāte, tad tā ir šī! 2009. gada provizoriskajā budžeta projektā apropriācijas, kas piešķirtas pārtikas palīdzībai, ir palielinājušās tikai par EUR 6,8 miljoniem, bēdīgi slavenajiem 3 %, lai gan 2008. gada aprīļa beigās Komisija pieprasīja papildu samaksu EUR 60 miljonu apjomā, un tagad tā papildus prasa tikai EUR 40 miljonus; tas ir izsmiekls. Es atzinīgi vērtēju Pasaules klimata pārmaiņu alianses un Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonda izveidi, bet mums ir jāpalielina šo iniciatīvu finansējums 2009. gada budžetā papildus saistībām, kas paredzētas attīstībai.

Visbeidzot, es saprotu, cik svarīga Padomei ir Eiropas kaimiņattiecību politika un mūsu sadarbība ar Vidusjūras reģiona valstīm, bet es atsakos ar pašreizējo 4. pozīcijas finansējumu atbalstīt jebkādas papildu izmaksas, pēc kurām ES varētu rasties vajadzība Vidusjūras reģionā. Par Eiropas Savienības ārpolitiku un attīstības politiku spriež pēc šīm ilgtermiņa saistībām jomās, kurās radusies vajadzība pēc finansējuma. Bez pietiekamiem resursiem budžeta „pašdarbības” stratēģija, kas izraudzīta 4. pozīcijai, atstās ļoti sliktu iespaidu.

  Maria Martens, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. − (NL) Tas viss, protams, ir ārkārtīgi svarīgi, un ir labi zināt, ka šī lieta ir labās rokās, Haug kundzes rokās. Es varu teikt, ka sadarbība ar viņu ir bijusi ārkārtīgi patīkama. Es runāju kā referente par budžetu sadarbībai attīstības jomā, un es piekrītu tiem, kas saka, ka budžeta palielinājums 4. pozīcijai ir steidzami vajadzīgs.

Tomēr es vēlos pievērst jūsu uzmanību diviem jautājumiem, kas ir svarīgi sadarbībai attīstības jomā. Pirmais jautājums ir par pārtikas krīzi un otrais – par rezultātu novērtējumu.

Kā jau teikts, pārtikas krīze ir ļoti liela problēma, un tāpēc mums ar budžeta palīdzību ir jāmeklē risinājumi gan īsam, gan vidējam laika posmam. Īstermiņā ir pieejama pārtikas palīdzība. Es atzinīgi vērtēju iniciatīvas, ko šajā jomā izstrādājusi Eiropas Komisija. Ilgtermiņam mums patiesībā ir Īpašā programma nodrošinājumam ar pārtiku saskaņā ar Attīstības sadarbības instrumentu (DCI). Tomēr diemžēl tā tikai tagad tiek ieviesta un vēl labi nedarbojas. Vislielākās problēmas tāpēc ir ar vidēja termiņa programmām..

Gan dalībvalstis, gan ES velta pārāk maz uzmanības nodrošinājumam ar pārtiku un pārtikas ražošanai jaunattīstības valstīs. Mums ir lauku attīstības programma, bet tā bieži nedod nekādu labumu pārtikas ražošanai, bet gan ceļu būvniecībai.

Es varu saprast Eiropas Komisijas priekšlikumu izmantot šim nolūkam neiztērētos lauksaimniecības budžeta līdzekļus, bet tas ir ļoti nedroši ne tikai no budžeta, bet arī no citiem viedokļiem. Valstis, kas izpilda savas saistības rezervēt 0,7 % no IKP attīstības atbalstam, teiks: „Lai citas valstis dara to pašu. Lai tās arī izpilda savas saistības, tad mēs varbūt varēsim gūt vēl lielākus panākumus”. Viņiem ir labs arguments, kas jāņem vērā. Katrā ziņā būs skaidri jāpasaka, ka nauda patiešām jāatvēl nodrošinājumam ar pārtiku, ražošanas apjoma palielināšanai, nabadzīgu zemkopju atbalstam nabadzīgās valstīs.

Mans otrais jautājums attiecas uz rezultātu novērtēšanu. Eiropā arvien biežāk ir dzirdamas kritiskas balsis par sadarbību attīstības jomā, pat tādās valstīs, kas vienmēr ir bijušas devīgas un labvēlīgi noskaņotas pret attīstību. Priekšsēdētājas kundze! Mums ir kaut kas jādara, ne tikai jālolo labi nodomi, mums jāveic rezultātu novērtējums. Jo efektīvāks darbs, jo labāki rezultāti. Tikai tā var pārliecināt cilvēkus.

  Göran Färm, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. − (SV) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms liels paldies Jutta Haug. Viņa ir ņēmusi vērā vairākus Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas viedokļus. Viņa, piemēram, ir uzsvērusi to, ko mēs uzskatām par svarīgu, proti, ka pastāv nesakritība starp Komisijas Ikgadējo politikas stratēģiju un to, kas faktiski tiek ierosināts budžetā, piemēram, klimata un enerģētikas politikā.

Galu galā, pagājušā gadā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas pārrunas par budžetu skāra galvenokārt divas lielas jomas, Galileo projektu un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Mēs tagad redzam, ka īstenošana šajās jomās ir sākusies labi, lai gan, protams, mēs arī turpmāk paturēsim acīs īstenošanu. Tādējādi šogad mēs varam vairāk vērības piegriezt enerģētikai un klimata politikai.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā ir daudz viedokļu par šiem jautājumiem. Jo īpaši mums bažas izraisa nepietiekamās rezerves, 82 miljoni euro, 1.A pozīcijai. Tas ne tuvu nav pietiekami šīm svarīgajām prioritātēm. Mēs zinām, ka Padome tagad pirms 2009. gada budžeta pieņemšanas cita starpā cenšas palielināt rezerves, samazinot administratīvos izdevumus. Tas ir labi, ja tikai tas neapgrūtinās Septītās pamatprogrammas īstenošanu, bet, šķiet, ka tas nebūs pietiekami.

Es sniegšu piemēru apjomam, par ko ir runa. Buzek kungs, ziņojot par Eiropas Energotehnoloģiju stratēģisko plānu, runā par EUR 2 miljardiem gadā, sākot ar 2009. gadu, tikai Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajam plānam. Es nezinu, vai tas ir reāli, bet tas liecina, ka enerģētikas un klimata politikai ir vajadzīgs jauns liela apjoma finansējums.

Septītajā pamatprogrammā un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā (CIP) diezgan liela summa ir atvēlēta enerģētikas un klimata politikai, bet atcerieties, ka šie līmeņi tika noteikti jau 2005. gadā, t.i., vēl ilgi, pirms mums radās ideja par to, kāda būs 2008. gada klimata un enerģētikas politika.

Mēs gatavojamies sākt arī vairākus kopējus pasākumus, piemēram, lai izstrādātu kurināmā elementus un ūdeņraža tehnoloģijas. Komisija ierosina pirmajā reizē piešķirt 30 miljonus euro. Tomēr ir ierosināts, ka nauda jāņem no Septītās pamatprogrammas sadarbības programmas un tās enerģētikas iedaļas. Tā patiesībā nav papildu nauda, tas ir tikai pārdalīšanas vingrinājums.

Mēs vēlamies iegūt pilnīgu ieskatu enerģētikas un klimata politikas finansējumā, jo pašreiz to gandrīz nav iespējams izdarīt. Ir jāsāk piešķirt nopietnus jaunus resursus jau 2009. gadā. Turklāt mēs esam pārliecināti, ka enerģētikas un klimata joma sniedz ļoti spēcīgu pamatojumu ilgtermiņa budžeta pienācīgam vidēja termiņa pārskatam nākamajā gadā.

  Eva Lichtenberger, Transporta un tūrisma komitejas atzinuma sagatavotāja. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Būtībā es varu tikai piekrist referentes Haug kundzes apgalvojumiem. Manuprāt, tos var attiecināt arī uz budžetu, kas pieejams transportam. Budžeta proporcija, kas piešķirta transportam, ir, protams, pieaugusi, bet tas ir noticis galvenokārt, palielinot finansējumu Galileo programmai. Šī palielinājuma iemesli ir nebeidzams stāsts, un tie attiecas uz rūpniecības politiku Eiropā.

Kritika, kas man jāizsaka par mums iesniegto Provizorisko budžeta projektu, ir tāda, ka mums ir vajadzīgs vairāk naudas pasažieru tiesībām, jo šī joma skar Eiropas pilsoņu tiesības. Vissvarīgākais tomēr ir tas, ka mums ir vajadzīgs vairāk naudas pētniecībai un jaunām transporta stratēģijām, lai mēs beidzot nonāktu pie mobilitātes, kas nekaitē klimatam. Eiropas Komunikāciju tīklam arī ir vajadzīga stingra uzraudzība, jo šajā jomā tiks izdotas lielas naudas summas.

  Kyösti Virrankoski, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (FI) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos pateikties Haug kundzei par labo ziņojumu.

Lauksaimniecības budžetam ir svarīgs tiešs atbalsts un tirgus pasākumi, kam finanšu sistēmā ir sava maksimālā robeža. Izdevumi ir EUR 2 027 000 000 zem maksimālās robežas, kas ir EUR 42,8 miljardi. Tas ir palielinājums par pieciem procentiem.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja vēlas, lai daļu no šīs rezerves izlieto augļu izdalīšanas programmai skolēniem, tādējādi veicinot veselīgas pārtikas lietošanas paražas. Aptaukošanās kļūst par arvien lielāku problēmu jauniem cilvēkiem.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja vēlas arī pasākumus pārstukturēšanas fonda izveidei piensaimniecības nozarē. Komiteja raizējas par plāniem izmantot šo rezervi jaunattīstības valstu lauksaimniecības modernizēšanai. Šim nolūkam ir jāizmanto nevis finansējums, kas paredzēts otrajai pozīcijai, bet finansējums, kas paredzēts ārējiem pasākumiem ceturtajā pozīcijā.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai bažas rada arī lauku attīstības pasākumi. Pagājušā gadā EUR 2,8 miljardi palika neizmantoti, tāpēc Parlaments cieši uzraudzīs lauku attīstības programmas īstenošanu.

  László Surján, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Pateicos, ka devāt man vārdu. Haug kundzes ziņojums, par kuru es gribu izteikt savu atzinību un pateicību, precīzi apkopo Parlamenta viedokli par provizorisko budžeta projektu. Klausoties komisāres runā, es jutu, ka referentes un komisāres viedokļi saskan, un tas varētu iedvest mums entuziasmu Man ir tikai viena maza problēma – Haug kundzes izteikumiem bija mazliet kritizējoša pieskaņa, bet komisāres nolūks bija mūs iedrošināt. Es priecājos par šo nolūku, bet es vēlētos arī redzēt skaitļus, kas atbilstu šim nolūkam.

Tagad es gribu uzsvērt divas idejas no šī sarežģītā materiāla. Francijas prezidentvalsts, tāpat kā mēs, ir ieinteresēta, lai Eiropa būtu stipra, bet diemžēl pašlaik tā ir devusies projām, lai to celtu. Šim nolūkam ir vajadzīgs pienācīgs budžets. Francija saprot Eiropu un ir daudz darījusi tās labā. Mēs ceram, ka beidzot pienāks gals zāliena pļaujmašīnas stila cirpšanai. Prezidentūrai ir jāsaprot, ka ikviens cents, ko izlieto nepilnīgi finansētām programmām, ir naudas izšķiešana.

Tautas partija vēlas, lai no budžeta izdevumiem rodas vērtības, tāpēc tā ir gatava rīkoties lielāka ražīguma interesēs, citiem vārdiem, pret slikti izpildītām programmām, korupciju un izdevumiem, ko motivē iekšpolitika.

Pārpalikums lauksaimniecības budžetā mainās globālo tirgu ietekmē. Ir parādījušās daudzas idejas, kādiem nolūkiem to izlietot. Es esmu pret visiem pēkšņiem nepamatotiem lēmumiem gan par 2008. gada budžetu, gan 2009. gada budžetu. Turklāt Eiropas Savienībai ir nopietni parādi šajā jomā. Divpadsmit jaunajām dalībvalstīm būs jāgaida desmit gadu, lai saņemtu tādu pašu atbalstu, kādu saņem vecās dalībvalstis. Tāpēc veselus desmit gadus konkurence vienotajā iekšējā tirgū būs izkropļota. Šī netaisnīgā situācija ir radusies naudas trūkuma dēļ. Ja tagad izrādīsies, ka lauksaimniecības budžetā ir lieka nauda, mums būs morāls pienākums izlabot šo konkurences nelīdzsvarotību.

Novirzot lauksaimniecības naudu citiem nolūkiem, ir ideja, ko atbalsta arī daži jauno dalībvalstu vadītāji, bet pēckomunistu vadītāju tieksmei piekāpties nevajadzētu nevienu apmuļķot; tagad viņi gaida plikšķināšanu uz pleca ne vairs no Maskavas, bet no Briseles.

Cita starpā mums ir jārisina arī Āfrikas problēmas, jo palīdzība no lauksaimniecības budžeta sēklu un mēslojuma veidā ir nopietna realitāte. Finansiāla palīdzība diez vai var atrisināt pārtikas nepietiekamības problēmu.

Mana grupa atbalstīs trīspusējo grozījumu par klimata pārmaiņām un ar interesi gaidīs, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz pārsteidzošā maksājumu līmeņa krituma. Paldies par jūsu laipno uzmanību.

  Catherine Guy-Quint, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Šonedēļ Parlaments ļoti grūtos apstākļos, gan iekšējos, gan ārējos, lems par budžeta politiskajām prioritātēm. Mums jātiek galā ar daudziem uzdevumiem, bet finanšu plāna apjoms ir ļoti ierobežots. Es tāpēc īpaši atzinīgi vērtēju drosmīgo politisko darbu, ko veikusi referente Haug kundze. Viņai ir izdevies paredzēt budžeta procedūras posmus, ļaujot mums noteikt, kādā virzienā mūsu iestāde dodas. Šī jaunā procedūra sniedz lielāku skaidrību un tāpēc lielāku demokrātiju pilsoņiem. Tādējādi ir bijis iespējams saprast un apspriest Parlamenta komiteju un politisko grupu prioritātes.

Par nelaimi man atkal jānožēlo tas, ka Padomei trūkst godkārības, un tā sistemātiski samazināja finansējumu Komisijas provizoriskajā budžeta projektā. Mēs pamanījām, ka tās mērķis ir taupīt naudu uz administratīvo izmaksu rēķina. Tas nenozīmē politiskas prioritātes izvēli, bet gan tehniskus ietaupījumus, kas bieži dubulto dažu pozīciju rezerves, kā Färm kungs teica par 1.A apakšpozīciju. Es nevaru izskaidrot arī lineāros maksājumu samazinājumus: EUR 1 miljardu mazāk nekā paredzēts provizoriskajā budžeta projektā.

Attiecībā uz 2. pozīciju jautājums ir skaidrs. 2008. gadā mēs neizmantojām rezerves par vairāk nekā EUR 3 miljardiem. 2009. gada budžetam Komisija ierosina rezerves vairāk nekā EUR 2 miljardu apmērā, un Padome iet vēl tālāk, palielinot šīs rezerves līdz EUR 2,4 miljardiem. Tomēr lauku attīstībai ir daudz vajadzību, kā arī enerģētikai, imigrācijai, klimata pārmaiņām un starptautiskajai solidaritātei.

Laikā, kad pārtikas apgādes neatkarības jautājums kļūst ar katru dienu aktuālāks un kad šķiet, ka ēšana Eiropā kļūs par lielu greznumu, Padome ir nolēmusi samazināt izdevumus lauksaimniecībai. Pat ja jūs neesat aizskāruši mūsu tradicionālo prioritāšu budžeta pozīcijas, jūs esat aizmirsuši palielināt budžetu tām pozīcijām, kurām jūs solījāt to darīt. Vai nešķiet arī pēc nesenā Īrijas referenduma neveiksmes un Francijas, un Holandes referendumiem pirms diviem gadiem°, ka saziņa ar pilsoņiem un viņu informēšana ir svarīgi pasākumi, kas prasa ievērojamus ieguldījumus? Noliedzot būtisko vajadzību informēt pilsoņus, sazināties ar tiem un uzklausīt tos, mēs esam spiesti rēķināties ar šī autisma rezultātiem ikvienā apspriedē un sabiedriskās domas aptaujā.

Visbeidzot, es nekad nespēšu saprast Padomes rīcību attiecībā uz 4. pozīciju. Secinājumi ir skaidri un vienmēr vieni un tie paši. Šai pozīcijai ir satriecoši mazs finansējums, tāpēc mēs nedrīkstam ļaut dot solījumus, kas nekad netiks izpildīti. Kā mēs varam cerēt atrisināt problēmas, kas saistītas ar daudzpusējām attiecībām, ar bada problēmām pasaulē vai demokrātijas nostiprināšanu, neierosinot budžeta palielinājumu? Jūs ierosināt budžeta samazinājumu pat politikas jomām, kas veiksmīgi darbojas.

Ir tikai viena lieta, ko varam darīt dažās nākamajās nedēļās – vēlreiz pārskatīt katras budžeta pozīcijas uzraudzību un izstrādi un arī izpētīt visas iespējas tāda budžeta apjoma sasniegšanai, kas dos Eiropas Savienībai reālu, visus apvienojošu budžetu 2009. gadam.

  Anne E. Jensen, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Es vēlos sākt ar pateicību Haug kundzei par sadarbību, sagatavojot šo ziņojumu, ko mana grupa var atbalstīt. Mēs varam atbalstīt arī dažus grozījumus, ko iesniegusi Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa, kā arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa. Protams, ES budžets ir svarīgs politisks instruments, pat ja tas ir pieticīgs budžets attiecībā pret visu ekonomiku. 2009. gada budžetam, protams, ir jāatspoguļo arī politiskās prioritātes, bet vai mēs to redzam? ES valstu un valdību vadītāji ir pieņēmuši godkārīgu enerģētikas politikas stratēģiju, bet vai šie godkārīgie plāni ir atrodami budžetā? Nē, tie nav. Nav atrodamas nekādas jaunas, skaidri izteiktas prioritātes. Piemēram, valstu un valdību vadītāji ir nolēmuši, ka ir jāizstrādā 12 izmēģinājuma projekti ogļu spēkstacijām, kas uztver un uzkrāj CO2, bet neviens nezina, no kurienes būtu jānāk finansējumam. Vai šiem izmēģinājuma projektiem nevajadzētu būt atspoguļotiem ES budžetā? Es tikai uzdodu jautājumu.

Valstu vai valdību vadītāji vēlas redzēt godkārīgu kopējo bēgļu politiku, šoruden pieņemot imigrācijas paktu. Ko var teikt par godkārīgajiem mērķiem, ko lolo robežaģentūra Frontex, kuras uzdevums ir palīdzēt īpašā stāvokli nokļuvušām valstīm pārvaldīt bēgļu plūsmu, kuri bēg no nabadzības? Mēs esam dzirdējuši, ka tai nepietiek naudas, lai tiktu galā ar uzdevumiem, ko rada šī problēma.

Ārpolitika ir hroniski nepietiekami finansēta. To var redzēt arī šogad, kad kārtējo reizi trūkst pietiekama budžeta Palestīnai un Kosovai. Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā ir ierosinājusi pārvietot neiztērētos budžeta līdzekļus no lauksaimniecības budžeta uz jomām, kurām budžeta apjoms ir pārāk mazs. Šo risinājumu mēs izmantojām, lai finansētu Galileo satelītu navigācijas sistēmu. Komisija, no otras puses, ir ierosinājusi finansēt atbalstu attīstības jomai no lauksaimniecības budžeta. Man tā nepavisam nešķiet laba ideja. Tas ir juceklis.

Mana grupa nevar a priori pieņemt, ka mēs pašlaik apspriežam finanšu plāna pārskatīšanu. Pirmkārt, tieši dalībvalstu finanšu ministriem ir jāparāda, kā viņi ir iecerējuši saskaņot valstu vai valdību vadītāju politiskās ambīcijas ar maksimālajām robežām, kas noteiktas budžetā.

  Gérard Onesta, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Haug kundze pareizi dara, vēršot Komisijas uzmanību uz iespējamiem uzlabojumiem budžeta projektā, kad viņa runā par administratīvo izdevumu, jo īpaši aģentūru, pārredzamību, labāku finansiālo plānošanu un labāku cilvēku resursu novērtējumu.

Tagad es komentēšu Haug kundzes ziņojuma punktu. kurā norādīta nesakritība starp prasību apkarot klimata pārmaiņas un ES budžetu. Mūsu budžets ir pamatā 1 % no Eiropas IKP, kas ir smieklīgs salīdzinājumā ar 20 % no IKP, ko Amerikas Savienotās valstis piešķir federālā līmenī.

Komisija informē mūs, ka tā atvēl klimata pārmaiņām 10 % no šī niecīgā procenta, tas ir 0,1 % no IKP – lai gan ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām, Stern ziņojumā, ANO Attīstības programmā (UNDP) un Pasaules Bankas izteikumos apgalvots, ka mums jāatrod starp 0,6 un 1,6 % no IKP, ja mēs gribam patiešām apkarot klimata pārmaiņu sekas. Stern ziņojumā ir minēti pat 2 % no IKP. Komisija tāpēc dod par 500 % līdz 2 000 % mazāk, nekā minēts šajos starptautiskajos ziņojumos.

Šeit ir vēl viens interesants skaitlis: lai palīdzētu jaunattīstības valstīm, ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām – atkal šī konvencija – ir teikts, ka aptuveni 100 miljardu gadā būs vajadzīgi, lai finansētu visus tās projektus. Komisija apgalvo, ka tas ir interesanti, ka tā gatavojas izveidot Globālo klimata pārmaiņu aliansi un ka tā trīs gadus pēc kārtas piešķirs tai EUR 20 miljonu gadā. Tāpēc ir liela plaisa starp vajadzībām un pieejamajiem resursiem. Kad es saku plaisa, ar to es domāju tādu bezdibeni, kurā pazustu viss oglekļa dioksīds, kas izdalīts no atmosfēras.

Es zinu, ka Komisijai nav manevrēšanas iespēju: izdevumi ir nemainīgi, finansējuma pakete katrai programmai ir nemainīga, pasākumi, kas finansējami katrai programmai, un noteikumi ir nemainīgi, un turklāt Padome nevēlas neko darīt, un, kas ir vēl sliktāk, tā samazina izdevumus. Par laimi Komisijai ir iniciatīvas tiesības, ja vien tā tās liktu lietā! Mēs esam iespiesti maksimālajās finanšu plāna robežās, kā teica Guy-Quint kundze. Mums ir rezerve vismaz EUR 2 miljardu apjomā. Ja mēs neizmantojam šo EUR 2 miljardu lielo rezervi, tā nav tikai burvīga budžeta plānošanas tehnikas kļūda, bet nespēja atbalstīt Eiropas projektu, kas ir apdraudēts, nespēja atbalstīt planētu, kas ir briesmās.

(Aplausi)

  Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Savu amata pilnvaru sākuma posmā mēs visi centāmies palielināt finansējumu ES uzdevumiem. Bēdīgi ir tas, ka, pieņemot budžetu 2007.-2013. gadam, Padome nesaskatīja nekādu vajadzību palielināt budžeta līmeni. Mēs tagad esam liecinieki šī liktenīgā lēmuma sekām.

Blakus to uzdevumu izpildei, kas saistīti ar Lisabonas stratēģiju, mēs pēdējā laikā esam pieredzējuši citu kopēju pasākumu palielinājumu. Ļaujiet man minēt tikai dažus: Eiropas transporta tīklu, Eiropas Tehnoloģiju institūtu, klimata pārmainu apkarošanu. Mēs jau esam sastapušies ar finansiālām grūtībām Galileo programmas īstenošanā, un tagad jau parādās nākamās problēmas daudz plašākā mērogā. Kādēļ gan izvirzīt cēlus mērķus, ja mēs zinām, ka mums nebūs naudas, lai tos finansētu? Finansējuma samazināšana kopējai lauksaimniecības politikai un tā pārvietošana, lai finansētu citus uzdevumus, mūs nekur tālu nenovedīs, un kas notiks ar programmām, kas jau ir iesāktas?

Manai kolēģei Haug kundzei bija ārkārtīgi grūts uzdevums, ja viņa gribēja kaut vai daļēji attaisnot mūsu cerības. Tāpēc es no visas sirds apsveicu viņu par šī smagā uzdevuma izpildi un ceru, ka tam nebūs pārāk daudz grozījumu.

  Esko Seppänen, GUE/NGL grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Komisijas budžets ir askētisks.

Haug kundzes ziņojumā pamatoti ir pievērsta uzmanība ierobežotajām rezervēm daudzās iedaļās. Vismazāk elastības ir ceturtajā iedaļā. Ir acīmredzams, ka summas, kas jāpiešķir Palestīnai un Kosovai 2009. gadā, neiekļausies dotajā budžeta līdzekļu apjomā. Patiesībā var apšaubīt, vai elastības instrumentu var izmantot šīm zināmajām vajadzībām, kas pārsniedz budžeta apjomu šai iedaļai.

Mūsu grupa atbalsta klimata pārmaiņu apturēšanu, un mēs būtu vēlējušies, lai šis mērķis skaidrāk atspoguļojas budžetā. Bet finansējums, kas atvēlēts drošības un aizsardzības politikai, kura kalpo ES militarizācijai, nepieder pie kopējā budžeta, lai gan Padome to iesaka, jo īpaši Francijas prezidentūras laikā.

Radās jauna situācija, kad Īrija demokrātiskā veidā noraidīja ES konstitūcijas projektu, un tam ir neparedzēta ietekme uz 2009. gada budžeta projektu.

(Aplausi)

  Sergej Kozlík (NI). – (SK) Jau trešo gadu pēc kārtas pakāpeniski parādās plaisa starp plānoto ilgtermiņa budžetu un reālo budžetu.

Dalībvalstu valdības pietiekami dinamiski neizmanto budžeta resursus, un tie tiek aizslaucīti kā iesaldēti budžeta resursi. Gadu pēc gada šie apjomi palielinās.

No otras puses, tendence gada vidū palielināt maksājumus samazinās ne tikai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, bet arī absolūtajā gada vidus izteiksmē. Pieņemot šādu pieeju, Parlaments veido vieglāku un mazāk prasīgu vidi dalībvalstu valdībām. Nākotnē tas atspoguļosies zemākā Eiropas Savienības galveno politikas jomu īstenošanas intensitātē. Šī situācija ir satraucoša, un referente Jutta Haug pamatoti vērš uzmanību uz to vairākos aspektos.

Es īpaši vēlos vērst jūsu uzmanību uz ilgstošo relatīvo un absolūto izdevumu kritumu konkurētspējai un kohēzijas politikai, kas paredzēta, lai atbalstītu saimniecisko izaugsmi un nodarbinātību. Šāda virzība nevairo pilsoņu ticību Eiropas Savienības politikai. Tās nav iepriecinošas ziņas pirms vēlēšanām 2009. gadā.

  Reimer Böge (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Haug kundzes ziņojums ļoti agrā posmā sniedz mūsu pirmās pārdomas par provizorisko budžeta projektu, un mēs tās apvienojam ar plenārsēdes mandātu saskaņošanai, kas notiks17. jūlijā.

Protams, bez Reformas līguma daži svarīgi uz nākotni orientētās kopējās politikas aspekti vēl nav zināmi, bet pat bez līguma ir daudz faktoru, kas norāda, ka provizoriskais budžeta projekts ir jāpārstrādā, vispirms nepārvaramais un uzkrītošais budžeta deficīts, jo īpaši ārpolitikai un drošības politikai, un ES kā globālo procesu dalībniecei saskaņā ar 4. pozīciju; un rezultāti, ko gaida no G8 galotņu tikšanās, un Eiropadomes secinājumi 19.-20. jūnijā arī ir jāņem vērā.

Vismaz 13 punktos Eiropadome ir faktiski sniegusi intensīvu programmu daudzgadu finanšu plānošanas pārskatīšanai: turpmākā Frontex attīstība, Europol, Eurojust stiprināšana, pasākumi dabas katastrofu likvidēšanai, otrās paaudzes biodegvielu un tīro ogļu izmēģinājuma projekti, finansējums lauksaimniecībai jaunattīstības valstīs, atbalsts nodrošinājumam ar pārtiku un stabilizācija, atbalsta palielinājums valsts attīstībai līdz 0,7 % no IKP līdz 2015. gadam; atbalsts jaunattīstības valstu tirdzniecībai, imigrācijas politika un jauni finanšu resursi, lai apkarotu klimata pārmaiņas.

Es gribu zināt, kā finanšu ministrs, ar kuru mums tagad jāved sarunas, risinās veselas jauninājumu virknes problēmu, ko ierosināja valstu vai valdību vadītāji, un kādus skaitļus un priekšlikumus šie valsts vai valdību vadītāji sniegs, lai atbalstītu savus politiskos secinājumus.

Es vēlos pievērst uzmanību diviem papildu aspektiem – es visnotaļ atbalstu vispārējo kursu, ko referente ir iezīmējusi, pateicoties intensīvai sadarbībai, arī ar speciālistu komitejām. Ja Komisija tagad ir nolēmusi gūt ietaupījumus uz lauksaimniecības rēķina jaunai programmai, kas dos labumu zemkopjiem jaunattīstības valstīs, tad mums jāapspriež, no kurienes šie ietaupījumi nāks. Tomēr iedabūt šādu projektu 2. pozīcijā, izveidojot jaunu tiesisko pamatu, vienkārši nav reāli. Ja ir nodoms to finansēt šādā veidā, ņemot vērā saistības, ko esam uzņēmušies, tas nozīmē finanšu plāna, jo īpaši 4. Pozīcijas, pārskatīšanu.

Otrkārt, mums ir nopietni jāapspriež, kā turpmāk rīkoties, vai vienkārši nodot šo finansējumu Apvienoto Nāciju Organizācijai vai Pasaules Bankai bez iekšējās revīzijas un bez konkrētām garantijām attiecībā uz pareizām politiskajām prioritātēm. Ņemot vērā mūsu pieredzi, tas nav tik vienkārši izdarāms.

Protams, mēs zinām, ka, piemēram, 2008. gadā mēs Palestīnai iztērējam trīs reizes vairāk, nekā teikts 2009. gada provizoriskajā budžeta projektā. Ņemot vērā jaunos uzdevumus, ņemot vērā politiskos lēmumus, vecais triks finansēt kopējo ārlietu un drošības politiku un jaunās prioritātes uz jaunattīstības valstu rēķina 4. pozīcijā nav vairs pieņemams, un mēs ar to nesamierināsimies.

  Costas Botopoulos (PSE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Budžets ir politisks instruments, un šim ziņojumam, manuprāt, ir liela priekšrocība, jo tas var neņemt vērā tehnisko pusi, lai uzsvērtu dažus politiskus aspektus.

Divi vissvarīgākie jautājumi ir, pirmkārt, tas, ka ES budžets neatbilst ES vajadzībām un uzdevumiem, un, otrkārt, ka šis budžets neatspoguļo ES politiskās prioritātes, kā to īpaši plānojušas citas ES aģentūras.

Runājot par pirmo jautājumu, ko mēs varam darīt? Kas ir teikts ziņojumā? Mēs pieprasām palielinājumu zema līmeņa maksājumu apropriācijām. Turklāt – un ir jau teikts, ka tas ir ļoti svarīgi, bet es vēlos to atkārtot – mēs prasām, lai rezerves tiktu pēc iespējas labāk izmantotas. Citiem vārdiem, ja vien varam izvairīties no naudas izšķiešanas saskaņā ar konkrētu politiku, lai dotu iespēju ES izmantot šo naudu savas politikas īstenošanai, tad ir ļoti svarīgi, lai mēs to darām.

Runājot par otro jautājumu, mēs, kā jau teicu, redzam, ka budžets neatspoguļo politiskās prioritātes. Es pievērsīšos diviem piemēriem. Tos jau ir pieminējuši citi deputāti, bet es tos atkārtošu.

Kas gan bija visneatliekamākā problēma pagājušajā politiskajā gadā, ar ko bija jāsaskaras ES? Enerģētikas politika, klimata pārmaiņas, pārtikas apgādes problēma. Piešķirtās summas no budžeta, lai risinātu šīs milzīgās politiskās problēmas, ir ļoti zemas.

Otrais jautājums, kā daudzi jau teikuši, ir ārpolitika. Tagad, kad Eiropa palielina ātrumu un paceļas spārnos, mūs atkal aicina samazināt izdevumus..

Treškārt, un ļaujiet man pastāvēt uz to, komunikācijas politika. Jūs redzat, kas notiek, jūs redzat institucionālās krīzes problēmu, ar ko saskaras ES. Mums ir vajadzīgas politiskas iniciatīvas, un šīm politiskajām iniciatīvām mums ir vajadzīga komunikācija un nauda.

  Jan Mulder (ALDE). – (NL) Iesākumā arī es vēlos pateikties Haug kundzei un komisārei. Savās piezīmēs es pieminēju arī Francijas prezidentūru, bet diemžēl tās pārstāvis ir jau nozudis.

Viens no šī budžeta aspektiem, kas ir pievilcīgs dalībvalstīm, ir maksājumu apropriāciju zemie procenti. Manuprāt, 0,9 % ir starp zemākajiem procentiem, ko pēdējos gados esam pieredzējuši. Mūsu ziņā ir apsvērt, vai tie ir reāli vai nē. Pret zemiem procentiem nevar būt nekādu iebildumu, bet tiem jābūt reāliem, un mēs jau esam dzirdējuši, ka mums jāsaskaras ar lielu skaitu jaunu prioritāšu.

Viena no problēmām, kas mums būs jārisina, kā jau daudzi teikuši, ir saistīta ar 4. pozīciju. Ja mēs palūkojamies uz šo pozīciju, tad redzam, ka viena no organizācijām, kam piešķirts finansējums, ir ANO. Es esmu tikko atgriezies no Kosovas, ko apmeklēju Budžeta kontroles komitejas sastāvā. Tas, ko mēs dzirdējām par ANO, neradīja lielu optimismu. Manuprāt, Komisijai vēlreiz labi jāapsver politika attiecībā uz šo organizāciju.

Vēl viens aspekts ir 5. budžeta pozīcija. Manuprāt, rezerves pašlaik ir 121 vai 123 miljoni euro. Vai šīs rezerves ir pietiekamas, ņemot vērā augošo inflāciju? Četri līdz pieci procenti gadā. Kā tas ietekmē Komisijas izdevumus cilvēku resursu attīstībai, ēkām un tā tālāk, un kādus secinājumus mēs no tā varam izdarīt?

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Šajās debatēs ir četri jautājumi, kuriem es vēlos vērst jūsu uzmanību. Finansējuma apjoms saistībām 2009. gada budžetā ir 1,04 %, un tikai 0,9 % no IKP ir atvēlēti maksājumiem, kas nozīmē 3,3 % samazinājumu salīdzinājumā ar maksājumu apropriācijām 2008. gadā. Ar tik mazu budžetu būs grūti īstenot prioritātes, ko paredzējusi gan Eiropas Komisija, gan Parlaments, jo īpaši tāpēc, ka šīs prioritātes ar katru gadu nepārprotami palielinās. Treškārt, finansējums 4. pozīcijai, kam ir dots zīmīgs nosaukums „ES kā globālo procesu dalībniece” ir pelnījis īpašu uzmanību, jo tas ir tikai par 1,8 % lielāks nekā 2008. gadā, lai gan jau gadiem ir bijis skaidrs, ka šai jomai pastāvīgi ir bijis piešķirts pārāk mazs finansējums. Ceturtkārt, tik pieticīgs finansējuma palielinājums 4. pozīcijai ir vēl jo mulsinošāks, jo tajā ir iekļauts ES atbalsts jaunattīstības valstīm pārtikas jomā, un galveno lauksaimniecības izejvielu cenas pēdējos 10 - 15 mēnešos ir cēlušās par vairākiem desmitiem procentu.

Noslēgumā es vēlos apsveikt referenti Haug kundzi par ļoti rūpīgi sagatavotu ziņojumu, kas vēlreiz parāda, ka gan Komisija, gan Padome diemžēl pieiet budžeta projekta izstrādei galvenokārt no rēķinvedības viedokļa.

  Margaritis Schinas (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Mēs esam skaidru pilnvaru noteikšanas procesā nākamās nedēļas sarunām ar Padomi.

Es saprotu, kāpēc daudzi deputāti, kas uzstājās, ir pielikuši īpašas pūles, runājot par jautājumiem, kas saistīti ar viņu pilnvaru sfēru (ārējās attiecības utt.), bet es uzskatu, ka šoreiz pilnvaras jānosaka atkarībā no tā, ko pilsoņi gaida no budžeta, nevis no tā, ko daudzi no mums gaida īpašu interešu vai citu apsvērumu dēļ.

Mums jāpievērš uzmanība galvenokārt četriem jautājumiem, kas, manuprāt, šodien ir visneatliekamākie jautājumi Eiropas pilsoņiem. Šie četri jautājumi ir: augstās cenas, klimata pārmaiņas, konkurētspēja un vide.

Šie ir tie četri stūrakmeņi, ar kuriem mums jāpamato savas pilnvaras.: Manuprāt, mēs esam uz pareizā ceļa, bet mēs šos pamatprincipus nedrīkstam izlaist no acīm.

Es vēlos teikt paris vārdus par ideju, ko priekšsēdētājs Barroso vakar izvilka no azotes un ko viņš šodien vai rīt piedāvās G8 sammitam, ja es nekļūdos, par nodrošinājumu ar pārtiku. Tā ir ideja, kas mums jāizpēta no vispārpieņemtās perspektīvas, ko izmantojām, izstrādājot ES budžetu: citiem vārdiem, mums tā ir jāapspriež ar Padomi kā budžeta princips un jānolemj, vai tā jāiesniedz kā ES priekšlikums starptautiskos forumos.

Nobeigumā es vēlos teikt dažus vārdus par imigrāciju. Es nāku no dalībvalsts, kas ir pakļauta milzīgam spiedienam pie savām ārējām robežām, jo īpaši pie jūras robežām. Man šķiet, ka šogad mums ir jāpieliek īpašas pūles , lai atrisinātu Frontex jautājumu, jo īpaši tās pasākumus jūrā, tādus kā Poseidona operācija Egejas jūrā, kas pagājušā gada vasaras mēnešos vien reaģēja vidēji uz 700-800 nelegālās imigrācijas gadījumiem.

Mums šie pasākumi ir vajadzīgi, tāpat kā mums ir beidzot jāietekmē budžets – un es uzturu kontaktus ar citiem deputātiem, lai to panāktu – lai pirmo reizi nodrošinātu solidaritātes mehānismu starp dalībvalstīm, regulējot administratīvās izmaksas un administratīvo slogu, ko dod imigrantu uzņemšana.

Tas ir kaut kas tāds, kā mums vēl nav, bet kas mums ir vajadzīgs. Tas izdara lielu spiedienu uz dažām dalībvalstīm, un, manuprāt, mums ir īpašs pienākums likt tam darboties.

Es beigšu ar savu sākotnējo domu. Neviens budžets nevar būt sekmīgs, ja tas nereaģē uz pilsoņu cerībām, bet uz īpašām interešu un lobija grupām.

  Vladimír Maňka (PSE). – (SK) Es pateicos Haug kundzei par viņas lielisko ziņojumu.

Budžeta projekts 2009. gadam ļauj apvienot programmas, kas apstiprinātas 2007. – 2013. gada finanšu periodam un, no otras puses, no jauna uzsver vajadzību atrisināt neatliekamus jautājumus un uzdevumus. Runājot par reģionālo politiku, mūsu interesēs ir uzlabot mazāk attīstītu reģionu iedzīvotāju sociālo un ekonomisko stāvokli. Mūsu mērķis ir samazināt Eiropas reģionu nevienlīdzību. Salīdzinot ar 2008. gadu, maksājumi izdevumu 1.b apakšpozīcijā ir samazinājušies par aptuveni 14 %. Mēs, protams, vēlamies stāties pretī pašreizējiem un turpmākajiem izaicinājumiem, ievērojot solidaritātes principu visā Kopienā. Tāpēc mums jānodrošina, lai resursi, kas vajadzīgi kohēzijas politikai, būtu garantēti arī nākotnē.

Lai spētu pārliecināt mūsu pilsoņus, ka viņu finanšu resursi jālieto ar atbildības sajūtu, mums jānodrošina efektīva darba programmu un lielu projektu īstenošana. Analīzei un turpmākajiem pasākumiem, ko ierosinājušas dalībvalstis, tādējādi būs izšķiroša nozīme. Būs svarīgi novērtēt 200. – 2006. gada kohēzijas politikas rezultātus.

  Nathalie Griesbeck (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos teikt, ka es ļoti cienu Haug kundzi, kas kaismīgi iepazīstināja mūs ar visaptverošu, prasīgu un tajā pašā laikā drosmīgu ziņojumu par budžetu, par kuru vienprātīgi nobalsoja Budžeta komiteja un kura mērķis ir paskaidrot Parlamenta prasību pēc pārredzamības un skaidrības, izstrādājot 2009. gada budžetu.

Protams, ka tas precizē Parlamenta galvenās vajadzības – politiku, kas saistīta ar konkurētspēju, reģionālo politiku, pētniecību un izstrādi, attīstību, lauksaimniecību un nodrošinājumu ar pārtiku, un mazāk – vajadzības, kas saistītas ar ārpolitiku un Eiropas kaimiņattiecību politiku, kā jau norādīts iepriekš.

Tomēr tajā īsajā laika sprīdī, kas man atvēlēts, es gribu uzsvērt, cik svarīgi pašlaik vairāk nekā jebkad ir izvairīties no 3.b apakšpozīcijas apropriāciju upurēšanas. Pašreizējā gaisotnē, kad sabiedrībai trūkst ticības Eiropas Savienībai un Eiropa cīnās, lai iedvesmotu savus pilsoņus, šķiet būtiski ar kultūras, jaunatnes un veselības politikas palīdzību izveidot patiesu Eiropas pilsonību. Es pievienojos Haug kundzei, nožēlojot to, ka tieši to pasākumu budžets, kas palīdz atklāt, ko Eiropa dara savu pilsoņu labā, ir vismazāk palielināts.

Nobeigumā es gribu lūgt Padomi un tās prezidentvalsti – un man arī ir žēl, ka Padomes pārstāvja nav klāt šajā izšķirošajā debašu brīdī – ieviest samazinājumus provizoriskajā budžeta projektā pirmajā lasījumā, kā tas ir parasti darīts iepriekšējos gados. Šai nolūkā mūsu iestādēm ir cieši jāsadarbojas un jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu kā kopējās politikas veidotāju Eiropā, bet, kas ir vēl svarīgāk, kā pilsoņu pārstāvim galvenajā politiskajā lēmumā, tas ir, budžeta pieņemšanā.

  Valdis Dombrovskis (PPE-DE). – (LV) Priekšsēdētājas kundze, cienījamā komisāres kundze, godātie kolēģi! Runājot par Eiropas Komisijas sagatavoto 2009. gada budžeta projektu, vispirms jāatzīmē, ka kopējais saistību apropriāciju apjoms ir pieaudzis līdz 134,4 miljardiem eiro jeb par 3,1 % . Tajā pašā laikā maksājumu apropriāciju apjoms samazinās par 3,3 %, turklāt visstraujāk – par 14 % – maksājumu apropriācijas apjoms samazinās ES kohēzijas politikai. Saprotams, ka maksājumu apropriācijas samazinājums ES kohēzijas politikai ir saistīts ar ieilgušajām programmēšanas problēmām, kas kavē dalībvalstis sākt pilnvērtīgu ES fondu apguvi. Tomēr Eiropas Komisijai būtu vairāk jākoncentrējas uz sekmīgu fondu apguves sākšanu un administratīvā sloga samazināšanu, nevis uz mehānisku maksājumu apropriāciju samazināšanu. Uzskatu, ka šis jautājums būs vēlreiz nopietni jāizvērtē saskaņošanas sanāksmē. Attiecībā uz ES budžeta 4. sadaļu – ES kā globālais partneris, ir acīmredzams, ka Eiropas Komisijas piedāvātais līdzekļu apjoms ir nepietiekams. Ir nepieciešams pārskatīt 4. sadaļas budžeta projektu, ņemot vērā ES saistības Kosovā, Palestīnā un citur, un nonākt pie reāliem skaitļiem. Attiecībā uz ES jaunajām prioritātēm – ES kopējo enerģētikas politiku un cīņu ar klimata izmaiņām – pašreizējais ES budžeta līdzekļu apjoms šiem mērķiem ir acīmredzami nepietiekams. Saprotams, ka būtiskas ES budžeta struktūras izmaiņas varēs veikt tikai saistībā ar ES finanšu perspektīvas vidustermiņa pārskatu, tomēr atsevišķas izmaiņas var ieviest jau ātrāk, piemēram, atļaujot jaunajām dalībvalstīm energoefektivitātes mērķiem un mājokļu siltināšanas programmām novirzīt lielāku ES fondu daļu. Un nobeigumā par institucionālajiem jautājumiem. 2009. gada budžeta procedūra tika sākta ar pieņēmumu, ka nākošgad stāsies spēkā Lisabonas līgums. Pašreiz situācija ar Lisabonas līgumu nav tik skaidra, un ir svarīgi vienoties par to, kādas procedurālas nianses tas ienesīs Eiropas Savienības institūciju darbā saistībā ar Eiropas Savienības budžetu. Paldies par uzmanību!

  Gabriela Creţu (PSE). - (RO) Vienotā tirgus atbalstīšana ir pilnīgi pamatota, ja mēs sasniedzam augstu patērētāju apmierinātības pakāpi ar drošām precēm un pakalpojumiem, kā arī efektīvi atrisinot problēmas, kas var atgadīties, visu darot saskaņā ar godīgas konkurences noteikumiem.

Priekšlikumi, ko iesniegusi IMCO komiteja 2009. gada budžetam, seko šim virzienam. Mēs lūdzam papildu finansējumu SOLVIT tīklam, kas par spīti pamatotām cerībām nav sasniedzis aprēķināto efektivitāti pilsoņu juridisko problēmu risināšanā, kas saistītas ar iekšējo tirgu.

Mēs arī atbalstām turpmāko finansējumu projektiem, kas saistīti ar patērētājiem, tirgus izpēti, ieskaitot cenas, kā arī ar tirgus uzraudzības pasākumiem.

Savāktie dati var izskaidrot iespējamos kropļojumus un palīdzēt atrast piemērotus pasākumus, lai izlabotu negatīvas situācijas. Mēs ievērojām, ka vairākumā nodaļu, par ko mēs debatējam, finansējums ir pietiekams, bet mums ir bažas par konkrētu aspektu – pašreizējā budžeta izdevumu struktūra ir pilnīgi nepārredzama.

Tādējādi tiek vājināta demokrātiska kontrole pār valsts naudas saņēmējiem, bet šo faktu Parlaments stingri noliedz.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). - (RO) Eiropas Parlamenta pirmajam ziņojumam par provizorisko budžeta projektu 2009. gadam ir skaidri jānorāda Eiropas Savienības pašreizējās politiskās prioritātes.

Tādējādi es uzskatu, ka ziņojumā ļoti uzsvērta finansējuma nepietiekamība globālās sasilšanas apkarošanai, bet tajā nav pietiekami atspoguļota pārtikas krīzes problēma, ar ko saskaras Eiropas Savienības pilsoņi. Cenu krīzei un pārtikas nodrošinājuma nepietiekamībai, ar ko mēs saskaramies pirmo reizi pēc vairāk nekā trīsdesmit gadiem, ir jāpieder pie mūsu budžeta prioritātēm.

Es uzskatu, ka vienīgais instruments, ar kura palīdzību mēs varam efektīvi risināt šo situāciju, ir kopējā lauksaimniecības politika. Tikai tā var garantēt pietiekama apjoma pārtikas produktu ražošanu Eiropā.

Šī iemesla dēļ es nepiekrītu rezervju izmantošanai, kas pieejamas Eiropas budžeta 2. sadaļā, citām jomām, nevis lauksaimniecībai. Otrkārt, jau vairākus gadus mēs esam redzējuši dažādu pirmā pīlāra naudas līdzekļu novirzīšanu no tiešajiem maksājumiem zemniekiem uz otrā pīlāra lauku attīstības projektiem.

Es atgādinu jums, ka lauku attīstības projekti nenovedīs pie ražošanas palielinājuma Eiropā un netieši pie pašreizējās pārtikas krīzes atrisinājuma.

Pat ja šo pārvietojumu tendence ar transponēšanas instrumenta palīdzību ir pastāvējusi jau vairākus gadus, tomēr pašlaik mums ir vajadzīgi vislabākie pasākumi pašreizējiem uzdevumiem, un šie pasākumi ir kopējās lauksaimniecības politikas tradicionālie instrumenti.

SĒDI VADA: DIANA WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Szabolcs Fazakas (PSE). - (HU) Pateicos, ka devāt man vārdu, priekšsēdētājas kundze! Komisāre, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos apsveikt referenti Haug kundzi par lielisko darbu, ko viņa līdz šim paveikusi, un par visaptverošo nostādni, ko pašlaik redzam, kuras rezultātā viņa cenšas izveidot budžetu no ierobežotajiem līdzekļiem, kas ir pieejami un kas var palīdzēt piepildīt mūsu prioritātes un tajā pašā laikā reaģēt uz globālajiem izaicinājumiem, ar ko mums jāsaskaras.

Ņemot vērā stagflāciju, kas draud Eiropas Savienībai, svarīgs pozitīvs solis ir tas, ka lielākā budžeta pozīcija ir iedaļa, kas veltīta izaugsmei, nodarbinātībai, jauninājumiem un kohēzijai. Avoti, kas kalpo klimata pārmaiņu mērķiem un nodrošina konkurētspējīgus enerģijas krājumus, arī ir atrodami starp rindām. Būtu bijis pat labāk, ja šiem uzdevumiem būtu atvēlētas atsevišķas pozīcijas, proti, CO2 emisiju samazināšanai, enerģijas taupīšanai un atjaunojamai enerģijai, tādējādi veicinot kopējas, ilgtspējīgas Eiropas enerģētikas politikas attīstību. Pateicos.

  Brigitte Douay (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Pēc Īrijas referenduma ir vēl lielāka vajadzība, lai ES vairāk uzklausītu savus pilsoņus un labāk informētu viņus par to, kas viņiem ir svarīgs ikdienā, jo īpaši tagad, kad ir palicis mazāk par gadu līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un, ja mēs gribam izraisīt vēlētājos interesi par Eiropas jautājumiem un nodrošināt vienprātību par tās mērķiem un politiku.

Šis ir grūts laiks 2009. gada budžetam, par kuru Haug kundze ir izstrādājusi izcilu ziņojumu ar savu jauno pieeju galvenajiem jautājumiem un plašajām apspriedēm. Es atceros punktus no viņas ziņojuma par pilsonību un informāciju, kam 2009. gadā jāspēj risināt dažādus uzdevumus, kas prasīs ievērojamus resursus no pozīcijas, kurā diemžēl ir maz rezervju..

Informācija ir būtisks demokrātijas instruments. Pilsoņiem jābūt labāk informētiem par notikumiem ES un jo īpaši par tās budžetu, vienalga, kur tie dzīvo, vai vecā, vai jaunā dalībvalstī. Tāpēc galvenajām iestādēm jāsniedz tiem skaidra, piemērota un saskaņota informācija. Šajā ziņā aicinājums ieviest īpašu Eiropas Savienības zīmolu, ko pazītu visā Eiropā un kas patiktu ikvienam, šķiet svarīgs faktors pilsoņu iesaistīšanai Eiropas projektā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ikgadējais budžets ir sava veida kompromiss starp stratēģiskajiem mērķiem, kas iekļauti daudzgadu finanšu plānos, un pašreizējo politisko un ekonomisko situāciju, un jo īpaši vajadzību rīkoties tirgus izraisītās neparedzētās situācijās.

Tieši tāda ir situācija, ar ko sastopamies šodien: strauji ir cēlušās enerģijas cenas, ieskaitot kurināmā cenas, un ir skaidri redzami globālās pārtikas krīzes simptomi, un tajā pašā laikā cēlušās pārtikas preču cenas. Kādu rīcību paredz Komisija un kādas budžeta summas mēs varam piešķirt, lai dotu pretsparu šai grūtajai pašreizējai situācijai, lai novērstu krīzes padziļināšanos?

Mēs esam ilgus gadus strādājuši ar enerģētikas un klimata paketi, un tas ir ļoti svarīgi. Bet vai šo mērķi var redzēt starp finanšu prioritātēm 2009. gada budžetā? Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 2009. gadā. Mums būs jāatskaitās par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu un par to, kā šis izlietojums atbilst Eiropas un tās pilsoņu mērķiem un vajadzībām.

  Jutta Haug, referente. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ļoti pateicos par daudzajiem laipnajiem vārdiem, par atzinīgo mana darba novērtējumu un, protams, par jūsu atbalstu. Tomēr jūs tāpat kā es labi zināt, ka darbu pienācīgi var paveikt tikai tad, ja visi deputāti kopīgi pie tā strādā. Tikai tad mēs esam pietiekami stipri, lai Padomē izdabūtu cauri lietas, kas mums šķiet būtiskas.

Man jo īpaši patika tas, kā Surján kungs raksturoja komisāri un mani, sakot, ka mēs esam kā divi savienoti zobrati. Man tas šķiet īpaši labs tēls, jo, kad divi zobrati sakabinās, tie var iekustināt lietas, un tas ir tieši tas, ko mēs vēlamies. Mēs gribam kaut ko iekustināt, mēs vēlamies izvairīties no statiska budžeta, un visvairāk mēs vēlamies iekustināt Padomi. Kā jau priekšsēdētāja teica, valstu vai valdību vadītāji galotņu apspriedēs var izdot oficiālus paziņojumus par visvisādām brīnišķīgām lietām, bet beigās Komisijai un Parlamentam ir tas viss jāvirza. Protams, arī Padome ir tajā iesaistīta kā budžeta lēmējinstitūcijas viena puse, bet man rodas iespaids, ka galvenokārt mums ir jāvelk Padome sev līdzi šajā virzībā, jo Padome pati neuzņemas iniciatīvu un nedod stimulu.

Mēs atkal ļoti agrīnā stadijā pirms vasaras atvaļinājuma esam izanalizējuši provizorisko budžeta projektu, apmainījušies viedokļiem par to un skaidri izkristalizējuši, ko mēs nākamajā gadā vēlamies redzēt Eiropas Savienības budžetā. Tas dod mums labu pamatu, lai sagatavotos pirmajam lasījumam pēc vasaras atvaļinājuma.

Es ceru, ka visi deputāti to atbalstīs tikpat nešaubīgi, kā viņi to darīja šodien.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2008. gada 8. jūlijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Cătălin-Ioan Nechifor (PSE), rakstiski. – (RO) Budžeta komiteja ir lūgusi reālu atbalstu nabadzīgiem reģioniem, prasot lielāku budžetu Eiropas solidaritātes principa dēļ. Jutta Haug ziņojums pamatojas uz 2009. gada budžeta detalizētu izklāstu, uzsverot pašreizējās prioritātes Eiropas Savienības mērogā, ietverot klimata pārmaiņu apkarošanu un solidaritāti ar nabadzīgākiem reģioniem.

Šai jaunajai pieejai jānodrošina labāka nabadzīgāko reģionu grūtību un vajadzību izpratne un jāgarantē lielāks finansējums, kas, attiecīgajām Eiropas iestādēm, uzraugot attīstības progresu, novedīs pie būtisko atšķirību samazināšanās un nodrošinās saimniecisko un sociālo kohēziju.

Rumānijai šīs budžeta pārmaiņas varētu būt izdevīgas attīstības reģionu finansēšanas dēļ, jo 6 no 8 valsts attīstības reģioniem pieder pie 15 Eiropas Savienības visnabadzīgākajiem reģioniem, un ziemeļaustrumu attīstības reģions saglabā pēdējo vietu starp citiem arī šogad. Tāpēc mums ir labas izredzes cīņā un pastāvīgajās rūpēs samazināt ievērojamās atšķirības, kas šķir mūs no Rietumeiropas valstu reģioniem saimnieciskā, sociālā, kultūras un civilizācijas ziņā.

17. Airbus/Boeing strīds PTO (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir debates par Helmuth Markov mutisku jautājumu Komisijai Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par Airbus/Boeing strīdu PTO (O-0033/2008 – B6-0155/2008).

  Helmuth Markov, jautājuma iesniedzējs. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Tirdzniecības strīds starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm nav parasta nesaprašanās par lieliem gaisa kuģiem kā citas, kas ir iesniegtas PTO lēmuma saņemšanai. Šis strīds ir novedis pie lielākās un sarežģītākās tiesvedības, kas jebkad uzsākta. Tas atklāj milzīgu interešu konfliktu.

Amerikas Savienotās Valsis ir kritizējušas veidu, kādā ES un tās dalībvalstis, kas iesaistītas Eiropas Aeronautikas un kosmosa uzņēmumu (EADS) konsorcijā, pēdējos 20 gados ir subsidējušas jaunu lielu gaisa kuģu ieviešanu. Savukārt ES ir apsūdzējusi Amerikas Savienotās Valstis slepenu subsīdiju piešķiršanā Boeing no finansējuma aizsardzības un kosmiskās aviācijas projektiem, kuros šis uzņēmums ir iesaistīts. Mēs vēl nezinām, ko lems PTO Strīdu izšķiršanas padome. Es pieļauju, ka lēmumā būs teikts, ka abas puses ir pārkāpušas spēkā esošos PTO noteikumus. Lai kāds būs tiesvedības rezultāts, ir tomēr iespējams sniegt dažus ieteikumus.

Pirmkārt, varbūt ir pienācis laiks gan Boeing, gan Airbus paļauties vairāk uz saviem resursiem, nevis gaidīt lielas subsīdijas no valsts, pašiem paturot atbalsta summu un peļņu, bet izvairoties no riska ar uzņēmuma struktūras palīdzību. Labāka darbība un lielāka pārredzamība aviācijas nozarē neapšaubāmi dos labumu visiem šīs nozares aspektiem un arī klientiem.

Tas nenozīmē, ka lielu gaisa kuģu ražotājiem nav vairs jāsaņem nekāds finansiāls atbalsts. Es vienkārši vēlos uzsvērt, ka ir vajadzīga līdzsvarota un atbilstīga sistēma, kas neprotežē lielus uzņēmumus, bet ņem arī vērā svarīgus jautājumus, kā, piemēram, darbavietu radīšanu un vides aizsardzību, kā arī pasažieru drošības uzlabojumus.

Otrkārt, svarīgs jautājums ir tas, ka 2007. gadā uzņēmuma pārstrukturēšanas dēļ tūkstošiem Airbus darbinieku pazaudēja darbu, kas, manuprāt, nebija nepieciešams, jo daudzus gadus šis Eiropas konsorcijs guva milzīgu peļņu. Tas nav piemērots veids, kā vadībai tikt galā ar krīzēm, jo īpaši tāpēc, ka vainīgi nebija darbinieki, bet gan vadība, kas netika galā ar savu darbu.

Treškārt, PTO Strīdu izšķiršanas padomes pastāvēšana ir liels solis uz priekšu starptautiskās tirdzniecības režīmā, jo tā sniedz norādījumus, uz kuriem var paļauties, ja rodas dažādas Urugvajas kārtas nolīgumu interpretācijas. Mums arī sniegs tās lēmumu, bet tas ir pareizais atrisinājums?

Ceturtkārt, ļoti žēl, ka ar 1992. gada ES un ASV Nolīgumu par lieliem gaisa kuģiem nepietika, lai sarunu veidā un nevis ar tiesas nolēmumu rastu risinājumu lielu gaisa kuģu problēmai.

Piektkārt, aviācijas rūpniecībai pastāvīgi rodas jauni izaicinājumi. Ekonomiskajai krīzei un augstajām naftas cenām ir daudz lielāka ietekme uz aviotransporta sistēmu nekā jebkad iepriekš. Nekavējoties ir jārod risinājums, un varbūt ir laiks sākt domāt nevis par strīdiem, bet par sadarbību.

Sestkārt, attiecībā uz publisko iepirkumu mans personīgais viedoklis ir, ka būtu pareizāk pilnībā neiekļaut šo svarīgo tautsaimniecības nozari PTO sistēmā. Gandrīz visu valstu tautsaimniecībā publiskais iepirkums ir svarīgs ekonomiskās attīstības katalizators. Politiķiem arī ir jābūt zināmai ietekmei jomās, kas ir svarīgas sabiedrības attīstībai.

Septītkārt, ir laiks Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai saprast, ka jābūt iespējai veikt pasākumus valsts ekonomikas politiskai pārvaldībai, tostarp, piešķirot valsts pasūtījuma līgumus un finansiālu atbalstu. Tomēr ir vajadzīga pārredzamība un demokrātiska kontrole, lai nodrošinātu, ka ikviens ievēro spēkā esošos noteikumus.

Astotkārt, Boeing lieta rāda, ka valdībai ir nevajadzētu slēpties aiz apgalvojumiem par valsts aizsardzības interesēm, lai atbalstītu savu rūpniecību vai drīzāk dažu ietekmīgu lobija grupu intereses, ar kurām tā ir cieši saistīta.

Devītkārt, šis strīds starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm ir kas vairāk par parastu nesaprašanos. Tas ir vēl viens pierādījums, ka tie, kas iztēlo sevi par brīvās tirdzniecības aizstāvjiem, savu interešu dēļ padodas valsts protekcionisma kārdinājumiem. Mums ir jānorobežojas no abiem, jo šāda izturēšanās nerada labākus dzīves apstākļus pilsoņiem, bet noved pie diskriminācijas un negodīgas konkurences, kuras pamatā ir dempings.

  Dalia Grybauskaitė, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos atbildēt uz mutisko jautājumu komisāra Mandelson vārdā, kurš nevarēja šodien šeit ierasties, jo viņš piedalās Dohas kārtas divpusējās sarunās.

ASV procesu pret Eiropu par atbalstu Airbus un Eiropas procesu pret ASV par subsīdijām Boeing pašlaik izskata PTO ekspertu grupa, un Eiropas juridiskā nostāja ir aizstāvēta. Mēs tagad gaidām starpposma ziņojumu par abiem procesiem, kam jābūt sagatavotam rudenī vai ziemā. Nākamos pasākumus noteiks strīda rezultāts un intereses, kas ir tam pamatā un kas pie tā noveda.

Uz jautājumu, kā tas ietekmēs nozares konkurētspēju, mēs gribam teikt, ka mēs neredzam iemeslu, kāpēc neizšķirtajai ES un ASV tiesas prāvai PTO par atbalstu Airbus un Boeing vajadzētu ietekmēt Eiropas rūpniecības spēju godīgi konkurēt ar Amerikas Savienotajām Valstīm publiskā iepirkuma konkursos.

Valdības iepirkuma mērķis ir nodrošināt vislabākās iekārtas par vislabāko cenu nodokļu maksātājiem, iepērkot degvielas uzpildes gaisa kuģus. ASV gaisa spēki ir nolēmuši, ka degvielas uzpildes lidmašīna, ko piedāvā Northrop Grumman un EADS, ir pārāka par Boeing un vislabāk atbilst viņu vajadzībām. Jautājumam par atbalstu Airbus šajā vērtējumā nav nozīmes. Tiesvedība PTO un publiskais iepirkums nav savā starpā saistīti.

Redzot Amerikas Savienoto Valstu valdības Atbildības biroja reakciju, mēs vēlamies teikt, ka ASV gaisa spēku Northrop Grumman KC-45 izvēle paliek spēkā. Pastāv maldīgs uzskats, ka Northrop Grumman un Ziemeļamerikas EADS ir zaudējuši un ka Boeing piešķīrums ir anulēts. Northrop Grumman un Ziemeļamerikas EADS vēl arvien ir līgumsaistības, lai gan ir pavēle darbu apturēt, ar kuru saskaņā līgumdarbs ir atlikts uz vēlāku laiku.

Amerikas Savienoto Valstu valdības Atbildības birojs pārbaudīja gaisa spēku vērtēšanas procesu, nevis gaisa kuģa labās īpašības. Atbildības birojs nav pieprasījis vai norādījis, lai sarīko jaunu konkursu līguma noslēgšanai. Gaisa spēki un Aizsardzības departaments ir norādījuši, ka KC-45 vislabāk atbilst ASV gaisa spēku prasībām. Atbildības birojs ir pieprasījis atbildi no gaisa spēkiem par soļiem, ko tie spers 60 dienu laikā pēc 18. jūnija paziņojuma.

Vispār valdības atbalsts kosmiskajai aviācijai atbilst vajadzībām, jo konkrētas izstrādes lielo civilo gaisa kuģu rūpniecībā prasa ļoti lielus ieguldījumus. Komisija uzskata, ka valdības atbalstam kosmiskajai aviācijai abās Atlantijas okeāna pusēs ir jābūt līdzsvarotam, lai nodrošinātu, ka konkurences noteikumi netiek izkropļoti. Ja tas tā ir, atbalsts var sekmēt jauninājumus, palielināt drošību un mazāk ietekmēt vidi, un uzlabot aviotransporta efektivitāti. Aviosabiedrību, patērētāju un valdību interesēs ir uzturēt augstu veselīgas konkurences līmeni aviācijas nozarē.

Par 1992. gada divpusējiem nolīgumiem mēs vēlamies informēt jūs, ka iepriekšējos gados, par spīti vairākiem labas gribas mēģinājumiem atrisināt strīdu mierīgi, nesaskaņas starp abām pusēm – ASV un ES – ir izrādījušās pārāk lielas. ASV ir noliegušas, ka Boeing ir saņēmis subsīdijas, tajā pašā laikā pieprasot, lai ES beidz atbalstīt Airbus. Tāpēc nav bijis iespējams radīt godīgu un līdzsvarotu pamatu, lai jautājumu atrisinātu sarunās.

2007. gada 18. oktobrī Boeing publiski noraidīja Airbus piedāvājumu rast mierīgu atrisinājumu. Mums ir jāapzinās arī, ka pašreizējā pirmsvēlēšanu gaisotnē ASV nebūs viegli rast līdzsvarotu vienošanos. Tāpēc mēs negaidām, ka šo strīdu atrisinās tuvākajā nākotnē, pirms PTO būs pieņēmusi lēmumu par Airbus un Boeing lietu.

Es vēlos izmantot izdevību, lai pateiktos cienījamajam Eiropas Parlamenta deputātam par viņa interesi šajā lietā un atbalstu tai, par ko liecina viņa mutiskais jautājums un mums iesniegtais lēmums.

  Georgios Papastamkos, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Eiroatlantiskās ekonomiskās attiecības ir ārkārtīgi svarīgas abām pusēm. Jebkuri komerciāli strīdi ir jānokārto, meklējot pārredzamus un līdzsvarotus risinājumus.

Šajā gadījumā vēlamais mērķis ir nodrošināt godīgu abu pušu uzklausīšanu un līdzsvarotu pieeju valsts atbalstam aviācijas rūpniecībai. Šis finansiālais atbalsts ir jo īpaši svarīgs, lai veicinātu pētniecību, jauninājumus un vides pārvaldību un lai uzlabotu aviotransporta drošību un efektivitāti.

Vienpusēja Amerikas Savienoto Valstu 1992. gada divpusējā nolīguma anulēšana rada bažas, jo Eiropas valsts atbalsts aviorūpniecībai pilnīgi atbilst šī nolīguma burtam un garam.

Eiropai ir taisnība, uzskatot, ka finanšu resursi, kas ieguldīti Airbus, ir ierobežoti, tie ir jāatmaksā, un tiem nav ietekmes uz konkurenci atšķirībā no ASV subsīdijām, kas ir aizliegtas, par tām var ierosināt lietu, un tās nav jāatmaksā.

Kā jūs zināt, Eiropas Savienība ir ļoti pūlējusies sarunās panākt bona fide vienošanos par šo lietu. Tomēr tā nav guvusi atsaucību. Tāpēc Eiropas Komisiju aicina ieņemt stingras sarunu pozīcijas, lai ilgtermiņā panāktu vienošanos par šo lietu saskaņā ar likumīgu, līdzsvarotu konkurenci.

ASV prasība beigt subsidēt Airbus kā noteikums sarunu sākšanai nav pieņemams strīdu risināšanai.

  Erika Mann, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Ir tikai viens iemesls, kāpēc mēs vēlamies šovakar debatēt, un tas ir tāpēc, ka uzbrukumi no Amerikas puses, gan no Boeing, gan no daudzu kongresmeņu puses par līguma piešķiršanu Northrop Grumman/EADS ir ļoti asi un pat iet tik tālu, ka par mērķi izvēlas atsevišķas dalībvalstis. Tāpēc mēs šeit debatējam, un tāpēc būs arī rezolūcija, par ko es esmu ļoti pateicīga, jo mēs komitejā esam ilgi centušies panākt, lai šo rezolūciju izstrādātu.

Neapmierinātību ir izraisījis tas, ka Northrop Grumman/EADS iesniedza labāku piedāvājumu, kam ASV gaisa spēki publiskajā konkursā deva priekšroku, un nevis Boeing. Tā ir visdabiskākā lieta pasaulē. Mums šajā gadījumā ir darīšana ar NATO partneriem un nevis ar valstīm, kas regulāri nesadarbojas. Mums ir transatlantiskās partnerattiecības, kas tiek apliecinātas katrā galotņu tikšanās reizē. Trijās deklarētajās jomās Eiropa pērk četras reizes vairāk no amerikāņiem, un tādējādi šajā ziņā mums jau ir ļoti intensīvas savstarpējas „partnerattiecības”.

Amerikāņiem nav absolūti nekāda iemesla būt neapmierinātiem, un to mēs šeit šovakar gribam paskaidrot. Mums nav vēlreiz jāiedziļinās sīkumos – es esmu ļoti pateicīga, ka komisāre un Papastamkos kungs to jau ir paveikuši. Mēs šodien gribam izteikt politisku protestu, kas, starp citu, ir vairākkārt ietekmējis pārrunas PTO amerikāņu pusē, jo nepārtraukti tiek izteikti komentāri. ASV gaisa spēkiem nevar atļaut piešķirt līgumu, cita starpā, Eiropas konsorcijam tajā pašā laikā, kad lietu izlemj PTO. Tāpēc ir skaidrs, ka šie divi jautājumi ir politiski savstarpēji saistīti, bet komisārei ir absolūta taisnība, norādot, ka patiesībā tie nav saistīti.

Es vēlos personīgi pateikties Komisijai un dalībvalstīm par to, ka tās piešķir lielu nozīmi tam, lai fakti būtu pareizi. Es vēlos pateikties arī saviem kolēģiem par to, ka mums beidzot notiek šīs debates un ka mēs varam iesniegt rezolūciju. Tas nozīmē, ka amerikāņi mūs labi uzklausīs.

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Jau dažus gadus lielu gaisa kuģu tirgus ir patiesībā bijis divu ražotāju rokās. Toni uzdod Airbus un Boeing. Divos pēdējos gados mēs tomēr esam bijuši liecinieki Pasaules Tirdzniecības organizācijas veiktai ES un ASV strīda izmeklēšanai par subsīdijām šiem diviem ietekmīgajiem koncerniem. Uz spēles ir likta liela nauda un arī – kas ir vēl svarīgāk – ambīcijas būt par vadošo uzņēmumu jaunāko tehnoloģiju jomā.

Amerikas Savienotās Valstis apsūdz Airbus par to, ka tas saņem lielas subsīdijas un izdevīgus kredītus no ES dalībvalstu valdībām. Tikmēr no Eiropas puses mēs arī dzirdam nopietnus iebildumus par lielajām valsts atbalsta summām Boeing nodokļu atvieglojumu veidā, ko sniedz Ilinoisas, Kanzasas un Vašingtonas štats, kā arī par atbalstu no armijas un NASA publiskā iepirkuma veidā.

Mēs baidāmies, ka šis strīds var beigties ar Pirra uzvaru. Abi uzņēmumi gūst labumu no valdības atbalsta, kura likumība ir apšaubāma. Tomēr neaizmirsīsim, ka abi uzņēmumi ir vienīgie lielu pasažieru gaisa kuģu ražotāji pasaulē. Tie sacenšas savā starpā, bet tiem ir arī jāsadarbojas, ja tie vēlas izmantot labākos dizaina un tehnoloģiju risinājumus. Tam visam jādod labums pasažieriem.

Man šķiet, ka šajā gadījumā ir vajadzīgas labākas partnerattiecības un draudzīgas sarunas, jo pasaules tirgū ir vietas diezgan kā Airbus, tā Boeing. Saskaņā ar maniem aprēķiniem nākamajos 15 gados pasaulē būs pieprasīti aptuveni 36 000 modernu, drošu civilo lidmašīnu. Domājams, 1 500  no tiem būs lielie gaisa kuģi. Ir grūti nemaldīgi pateikt, kurš uzvarēs, Boeing vai Airbus, bet paturēsim prāta to, ka arī Krievija ir sākusi figurēt šajā tirgū un ka Krievija arī piešķir valdības subsīdijas.

  Jacky Hénin, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, strīds PTO starp Airbus un Boeing nav nekas vairāk kā slikts joks. Amerikāņi ar visiem iespējamajiem līdzekļiem cenšas pretoties Airbus pārākumam, pat vēršoties tiesā. Tomēr, ja Airbus ir saņēmis atmaksājamu finansējumu, tad Boeing ļimst zem finansējuma smaguma, ko tas saņem no dažādām valstīm, jo īpaši zem milzīgā militāro pētījumu smaguma. Tāpēc Dreamliner ir visvairāk subsidētā lidmašīna pasaulē.

Tas, kas šajā gadījumā stāv aiz negodīgās konkurences, ir vājais dolārs. Diemžēl šajā lietā ASV līdzdalībniece ir Eiropas Centrālā Banka. Īstais jautājums tāpēc ir, vai Airbus turpinās konstruēt un ražot lidmašīnas eiro zonā. Ja mēs teiksim „jā”, tas nozīmēs, ka Eiropas Centrālā Banka ir pilnīgi rūpniecības rīcībā bez jebkādām atmaksājumu garantijām, nevis nodarbojas ar investīciju banku refinansēšanu. Ja mēs teiksim „jā”, tas nozīmēs, ka mēs veidojam neatkarīgu Eiropas valsts līdzekļu fondu, kas aizvietos privātos EADS akcionārus, kuri ir nodemonstrējuši savu nespēju izstrādāt būtisku rūpniecības stratēģiju, dodot priekšroku savu dividenžu aizsardzībai.

A320 aizvietošana ar lidmašīnu, kas piedāvā degvielas ietaupījumus par 20 %, būs iespējama tikai tad, kad būs tik lieli ieguldījumi, kādus akcionāri nevēlas dot. Eiropai ir vajadzīga spēcīga EADS grupa, kas par 100% pieder valstij, ja tā vēlas rūpniecības politiku, kas to spēj nodrošināt ar energoefektīvu gaisa transportu.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Ikviena objektīva persona, kas ir sekojusi abiem procesiem PTO, patiešām secinās, ka, lietojot angļu izteicienu, „tie ir tie paši vēži, tikai citā kulītē”. Boeing, piemēram, saņem ASV Valsts un federālās valdības atbalstu, kas neatbilst 1992. gada ES un ASV nolīgumam, Boeing saņem subsīdijas no NASA un Aizsardzības departamenta programmām, Boeing gūst labumu no ārpuskonkursa militārajiem līgumiem, kuru cenas ir „uzpūstas”. Boeing iedzīvojas no ASV ārvalstu tirdzniecības sabiedrību nodokļu atvieglojumiem, pārkāpjot PTO likumus. Tomēr ASV sūdzas, ka Airbus saņem atbalstu darbības sākšanai, kas saistīta ar pētniecības un izstrādes programmām, tas saņem dotācijas attīstībai un ražotnēm, tas saņem aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem, tam noraksta parādus, kas saistīti ar lielu civilās aviācijas gaisa kuģu ražošanu, tas saņem finansējumu attīstībai, tas saņem dotācijas pētniecībai un izstrādei, kas dod tiešu labumu Airbus, un ASV sūdzas, ka tas saņem nelikumīgas eksporta subsīdijas.

Pozitīvi ir tas, ka daudzas ES aviosabiedrības turpina pasūtīt Boeing lidmašīnas un ka ASV Aizsardzības departaments pirmām kārtām piešķīra līgumu EADS Northrop Grumman tanker. Tie ir pozitīvi signāli. Lai gan abām pusēm ir iemesls sūdzēties, baidos, ka šajā jautājumā mēs redzam atklātu antiamerikānismu un sīkmanīgu Eiropas mentalitāti.

Airbus tiek iztēlots kā eņģelisks Eiropas debesu glābējs, bet Boeing ir ļaunais amerikāņu uzņēmums, kas tiecas negodīgi dominēt globālajā aviācijā. Es no sirds ceru, ka mana grupa, EPP, neuzskatīs par piemērotu atbalstīt šo rezolūciju, jo tas parādīs manu grupu nepievilcīgā gaismā – antiamerikānisma, protekcionisma un konkurences neatzīšanas gaismā. Varbūt mēs ļaujam sevi pārāk ietekmēt Francijas prezidentvalstij, bet, lūdzu, neļausim abreviatūrai EPP nozīmēt „Eiropas Protekcionistu partija”.

  Kader Arif (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Rezolūcija, par ko mēs balsosim, sniedz vairākus ieteikumus Komisijai, atgādinot tai, ka ES vārdā tā aizstāv dalībvalstu intereses, kā arī lielo civilo gaisa kuģu rūpniecības intereses.

Ņemot vērā to, ka ASV Kongress jau neskaitāmos gadījumos ir atbalstījis Boeing, un paturot prātā to, ka degvielas uzpildes gaisa kuģu nolīguma pārkāpums vājina Eiropas lidaparātu ražotāju pozīcijas, Eiropas Savienības neatslābstošs atbalsts – gan dalībvalstu, gan Komisijas un Parlamenta – ir būtiskāks nekā jebkad. Tik daudz mēs zinām. EADS ir bijis plaši kritizēts, un ir apšaubīta tā nopietnība un uzticamība.

Komisijai šodien no jauna ir jāapliecina divas lietas: no vienas puses, tas, ka Boeing apelācija sakarā ar uzpildes gaisa kuģu iepirkuma procesu nekādā ziņā nedrīkst ietekmēt piedāvājumu EADS/Northrop Grumman partnerattiecībām, jo Boeing ir apstrīdējis tikai atlases procesu. ASV gaisa spēku lēmuma anulēšana būtu nepieņemama. Komisijai tas skaidri jāpaziņo.

Komisijai ir arī jāatceras, ka uzbrukumi Airbus Pasaules Tirdzniecības organizācijā ir nepamatoti. Atmaksājama finansējuma sistēma ir ne tikai nevainojama, jo pēc definīcijas nauda tiek atmaksāta, bet Amerikas Savienoto Valstu nostāja ir vēl jo pārsteidzošāka tāpēc, ka ASV atbalsts neatbilst PTO noteikumiem un saistošajiem nolīgumiem starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Lai izvairītos no neauglīgas konfrontācijas, kas ietekmētu abu pušu rūpnieciskās intereses un ES un ASV attiecības, kas mums jāuzlabo, vienīgais iespējamais turpmākais risinājums ir sarunas. Pirms tam ir jābūt sagatavošanās posmam, kurā abām pusēm jāparāda laba griba.

Vēl viens pēdējais jautājums, vai jaunā situācija ietekmē lēmumu, ko varētu pieņemt strīda izšķiršanas laikā?

  Richard Seeber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es gribu vispirms atvainoties sava kolēģa Sturdy kunga vārdā, kas ir ticis aizkavēts un nevar ierasties uz plenārsesiju.

Es jau iepriekš gribu atgādināt, ka gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Eiropa – vismaz vairākums dalībvalstu – ir NATO partneres. Tas ir konflikts starp grupējumiem, kuru attiecības ir draudzīgas. Es gribu arī iepriekš atgādināt, ka Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa 1992. gadā parakstīja nolīgumu par lielajiem civilajiem gaisa kuģiem. Tas faktiski darbojās ļoti labi, līdz Amerikas Savienotās Valstis atkāpās no nolīguma noteikumiem, 2004. gadā griežoties pie PTO Strīdu izšķiršanas padomes.

Mēs zinām, ka zināmā mērā valsts atbalsts ir vispārēja prakse, jo īpaši lielu komerciālu un militāru lidaparātu tirgū. Tomēr ir svarīgi šo valsta atbalstu stingri kontrolēt un uzlikt tam stingrus noteikumus. Eiropas Savienība tos līdz šim ir stingri ievērojusi, un EADS Airbus arī ir atmaksājis lielāko daļu subsīdiju un pat atmaksājis vairāk, nekā tas saņēma no publiskajiem fondiem. Mēs to esam visos sīkumos dokumentējuši. Pretstatā tam Amerikas Savienotās Valstis nav varējušas iesniegt šādu dokumentāciju, un nav arī īsti skaidrs, kādā apjomā Boeing ir ievērojis šīs saistības.

Visumā es vēlos teikt, ka, tā kā Eiropas Savienība, protams, atbalsta brīvo tirdzniecību, šajā rezolūcijā nevajadzētu aicināt lietot pretamerikānisku retoriku. Ir svarīgi tiekties pēc godīgas attieksmes pret abiem partneriem, un es pieņemu, ka PTO Padome pieņems lēmumu tieši šādā garā.

Atklāts antiamerikānisms būtu pārāk šaura attieksme, bet mums tomēr ir jāaicina Amerikas Savienotās Valstis ievērot noteikumus, par kuriem mēs visi esam vienojušies.

  Glyn Ford (PSE). - Priekšsēdētājas kundze! Es atbalstīšu šo rezolūciju un vairākumu iesniegto grozījumu, ieskaitot tos, kas iesniegti manas kolēģes Erika Mann vārdā.

Manā vēlēšanu apgabalā tūkstošiem darbavietu ir tieši atkarīgas no Airbus, jo īpaši Bristoles Filtonas priekšpilsētā, un, protams, visā Apvienotajā Karalistē un Eiropas Savienībā desmitiem tūkstoši darbavietu ir atkarīgas no Airbus panākumiem.

Es būtu Kamall kungam acīs izteicis savu kritiku par viņa pieeju, kas ir eiroskeptiska un antieiropeiska, bet, tā kā viņš aizlaidās divās minūtēs pēc savas runas, man nebūs izdevības vērst savu kritiku pret viņu. Es ceru, ka kāds no viņa kolēģiem to viņam pastāstīs un pateiks, ka parasti mēs cenšamies palikt šeit līdz debašu beigām, kurās mēs piedalāmies, bet nevis ierodamies, norunājam savu runu un tad metamies projām, lai sagatavotu preses relīzi.

1992. gadā tika noslēgts nolīgums starp Boeing un Airbus – vai drīzāk starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas uzlika tām pienākumu savstarpēji atturēties no sūdzībām, lai gan tas deva priekšrocības Boeing, kas caur NASA un Aizsardzības departamentu saņēma tiešas subsīdijas no ASV valdības, bet Airbus saņem tikai aizdevumus projektu sākšanai, kas pēc tam ir jāatdod kopā ar procentiem. EUR 7 miljardi ir jau atmaksāti.

2004. gadā Amerikas Savienotās Valstis lauza nolīgumu un nodeva visu lietu PTO. Arodbiedrība Unite un Airbus vadība Apvienotajā Karalistē pieprasa, lai mēs izdarām pēc iespējas lielāku spiedienu uz Amerikas Savienotajām Valstīm sakarā ar šo lietu.

Kritika no Boeing un Kongresa ir jāatspēko un stingri jāatspēko. Ja mēs zaudēsim konkurētspēju attiecībā uz Airbus, atstājot Boeing vienu pašu monopolstāvoklī pasaulē, tad mēs piedzīvosim līgumu un darbavietu zaudējumus. Vienošanās sarunu veidā ir vislabākais atrisinājums, un vislabākais veids, kā panākt progresu, ir varbūt sākt ar 1992, gada nolīgumu. Bet, kamēr tā nav, mums nav citas alternatīvas, kā visiem spēkiem aizstāvēt savu nostāju un Eiropas ekonomikas, konkurētspējas un darbavietu intereses.

SĒDI VADA MAURO KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Priekšsēdētājs. − Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu⁽¹⁾ saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2008. gada 9. jūlijā.

Rakstiskas deklarācijasi (Reglamenta 142. pants)

  Christine De Veyrac (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pēc debatēm, kas notika sakarā ar Boeing sūdzību pret Airbus PTO un atbildot uz ASV Senāta rezolūciju par šo pašu jautājumu, es priecājos redzēt, ka mēs šodien aizstāvam rezolūciju, kas nodrošinās Airbus Eiropas Parlamenta atbalstu.

Boeing sūdzība pret Airbus, šķiet, ir vairāk saistīta ar komerciālām interesēm nekā ar konkurences noteikumu ievērošanu.

Tikai tad, kad Airbus uzvarēja konkursos un saņēma vairākus gaisa kuģu pasūtījumus, Boeing iesniedza sūdzību PTO. ASV lidaparātu ražotājs arī ir pārkāpis 1992. gada divpusējo nolīgumu, jo tas ir saņēmis subsīdijas, kas bija aizliegtas saskaņā ar šo nolīgumu.

Jā, Airbus arī saņēma subsīdijas, bet tas bija atmaksājams finansējums, kas saskaņā ar noteikumiem ir atļauts. Airbus šo finansējumu ne tikai pilnā mērā atmaksāja, bet arī atmaksāja 40 % vairāk par summu, ko tam aizdeva ES valdības.

Es atbalstu rezolūciju, par kuru mēs rīt balsosim. Eiropas Parlamentam ir jāaicina godīgi un ātri izbeigt strīdu, tajā pašā laikā publiski izrādot atbalstu Airbus.

(1) Sk. Protokolu.

18. Romu pirkstu nospiedumu datu bāzes veidošana Itālijā (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir debates par

–Monica Frassoni mutisko jautājumu Komisijai Verts/ALE grupas vārdā par romu pirkstu nospiedumu datu bāzes veidošanu Itālijā (O-0076/2008 – B6-0170/2008);

–Giusto Catania mutisko jautājumu Komisijai GUE/NGL grupas vārdā par romu pirkstu nospiedumu datu bāzes veidošanu Itālijā (O-0077/2008 – B6-0451/2008);

–Jan Marinus Wiersma, Claudio Fava, Kristian Vigenin, Gianni Pittella, Adrian Severin un Katalin Lévai mutisko jautājumu Komisijai PSE grupas vārdā par romu pirkstu nospiedumu datu bāzes veidošanu Itālijā (O-0078/2008 – B6-0452/2008);

–Viktória Mohácsi, Marco Cappato, Alexander Alvaro, Sophia in 't Veld, Sarah Ludford, Jeanine Hennis-Plasschaert, Ignasi Guardans Cambó, Adina-Ioana Vălean, Renate Weber un Gérard Deprez mutisko jautājumu Komisijai ALDE grupas vārdā par romu pirkstu nospiedumu datu bāzes veidošanu Itālijā (O-0080/2008 – B6-0453/2008).

  Monica Frassoni, jautājuma iesniedzēja. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ministrs Maroni ir nosaucis šīs debates par absurdām, bet patiesībā šodien viņš ir pārstājis dižoties kā kovbojs un cenšas pārliecināt savus Eiropas kolēģus, ka tā ir preses un kreiso vaina un ka viņa vienīgais mērķis bijis darīt labu nabaga čigāniem, kas ieslodzīti šausmīgās nometnēs, un ka, veicot etnisko profilēšanu, būs iespējams piespiest visus romu bērnus apmeklēt skolu, un ka visi ceļotāji nav jāuzskata – un viņš arī to nevēloties – par noziedzniekiem. Tāpēc šīs debates esot absurdas.

Tomēr es tam nepiekrītu. Es uzskatu, ka šīs debates un uzmanība, ko mums izdevies tām pievērst kopā ar tik daudzām NVO un tik daudziem dažādu tautību kolēģiem – jo tas nav tikai Itālijas jautājums – un tik daudziem cilvēkiem, kas ir vienkārši norūpējušies par tiesībām, ka šīs debates ir svarīgas un ir svarīgas tāpēc, ka tās notiek šeit, Eiropā, un ka mēs runājam par tiesību jautājumu un pilsoņiem, un tādējādi tās ir mazs devums šodienas dzīves jēgas krīzes mazināšanā Eiropā.

Eiropai ir mērķis, un tās mērķis ir iegrožot kovboju nostāju un politiku, kas ir cietsirdīga un galvenokārt neefektīva, tās mērķis ir apkarot rasismu un diskrimināciju, kas radusies no asiņainas vēstures, ar likuma varu un spēkā esošajiem nolīgumiem. Šīm debatēm ir mērķis apstiprināt, ka Eiropā nav vietas etniskai profilēšanai: tik lielā mērā, ka valdība, šķiet, ir izdarījusi radikālu pagriezienu šajā jautājumā, un mēs to atzinīgi vērtējam, ja tas patiešām ir taisnība. Šīm debatēm ir arī mērķis publiski un likumīgi apšaubīt vajadzību attīstītā valstī, kurā ir 58 miljoni iedzīvotāju, kurā mafijai pieder EUR 120 miljardi un milzīgs apgrozījums, un liela daļa valsts teritorijas, kurā atkritumi nomāc vienu no bagātākajām provincēm Eiropas vēsturē, izsludināt uz 12 mēnešiem ārkārtas stāvokli, ko varētu pamatot ar cunami vai zemestrīci, tikai tāpēc, ka valstī ir 160 000 „ceļotāju”, no kuriem puse ir Itālijas pilsoņi.

Mēs uzskatām, ka šīs debates ir svarīgas tāpēc, ka, pastāvot etniskās profilēšanas draudiem un nemainīgiem uzskatiem, ka romi un sinti ir noziedznieki, arī mēs nebūsim vairs drošībā. To cilvēku pūles, kas strādā ar romu un sinti kopienām, lai tās izvestu no marginālas situācijas, kurā valda nabadzība un vardarbība pret sievietēm un bērniem – kas objektīvi pastāv, ko ne es, ne citi nevēlas noliegt – ir nonākušas strupceļā, un nav nekādas izejas, ja situācija nemainīsies.

Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs apspriežam šos jautājumus jau trešo reizi nedaudzos mēnešos. Es ceru, ka pozitīvs, draudzīgs un konstruktīvs spiediens, ko redzam arī šajās debatēs, pārliecinās manus tautiešus un citus Eiropas pilsoņus, ka centieni tikt no visiem vaļā, izmantojot vardarbīgu, primitīvu un rasistisku pieeju, lai atrisinātu to, kas patiesība ir atstumtības, kā arī ekonomiska problēma, kā arī mūsu valsts un kontinenta kultūras problēma, ka tas nav pareizais ceļš.

Es tāpēc aicinu jūs, komisār, piešķirt lielu nozīmi un atpazīstamību Komisijas darbam, darbam, ko darām Parlamentā, un arī naudai, ko atvēl šāda veida pozitīvai politikai, kas mūsdienās ir maz zināma, jo to noklusē un noraida cilvēku aizspriedumu dēļ, kas ir dziļi iesakņojušies ne tikai Itālijā, bet arī citur Eiropā.

  Jan Marinus Wiersma, jautājuma iesniedzējs. – (NL) Mūs arī ir apmulsinājuši Itālijas valdības pēdējā laika pasākumi, lai atrisinātu „romu problēmu” Itālijā. Manuprāt, tas ir liels kauns, ka mums šodien šeit jānotur šādas debates. Es daudzus gadus biju referents Slovākijas pievienošanās jautājumā, un man bija daudz jānodarbojas ar romu jautājumu. Es vienmēr esmu teicis, ka diskriminācija nav pieļaujama, tā gluži vienkārši ir aizliegta – tā rakstīts Eiropas Savienības tiesību aktos un nolīgumos. Romu reģistrācija stipri atgādina diskrimināciju, un Slovākijas gadījumā tas nenotika. Ir apkaunojoši, ka man tagad jāvada šīs debates par ilggadīgas dalībvalsts valdības rīcību.

Itālijas iekšlietu ministra Roberto Maroni nesen izdotā tiesību aktu pakete, lai risinātu „romu ārkārtas situāciju”, kā to tagad sauc valdība, atstāj sliktu garšu mutē. Romu bērnu pirkstu nospiedumu datu bāzes veidošana ir pretrunā ar ES pamatprincipiem – diskriminācijas aizliegumam, vienlīdzībai likuma priekšā un mazākumtautību aizsardzībai.

Šo pasākumu paziņoja, lai gan Eiropas Komisija nav vēl pabeigusi iepriekšējās Itālijas pasākumu paketes novērtēšanu. Šī gada maijā lielu pilsētu prefektiem piešķīra ārkārtas pilnvaras veikt pasākumus pret nelegālajiem imigrantiem un romu tautības personām, pilnvaras, par kurām mēs brīnījāmies jau toreiz. Tāpēc es vēlos aicināt Itālijas valdību izrādīt lielu savaldību, lai izvairītos pārsniegt Eiropā pieļaujamās robežas. Es to mudinu atteikties no šī pasākuma, jo tam nav vietas Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienība atrodas situācijā, kurā tā, cik es zinu, nekad iepriekš nav bijusi, un tāpēc mēs lūdzam to rūpīgi pārbaudīt. Komisijai ir jāieņem objektīva nostāja, ievērojot līguma burtu, neļaujot politiskiem apsvērumiem sevi ietekmēt. Itālijas pieeja liecina, ka Līgums par Eiropas Savienību netiek ievērots, un mums ir kristālskaidri jāpaziņo, kur ir robežas.

Ir jāpaskaidro, ka jautājums nav tikai par Itāliju. Šis pēdējais gadījums ir vēl viens pierādījums, ka ir vajadzīga daudz aktīvāka politika, lai salauztu romu sociālo un ekonomisko izolāciju un apkarotu diskrimināciju pret tiem.

Pagājušajā trešdienā Komisija sniedza pārskatu par to, ko tagad var panākt ar Eiropas instrumentiem, par ko es vēlos izteikt pateicību. Kā Komisija apgalvo, dalībvalstīm ir iespēja vairāk un labāk izmantot pašreizējos instrumentus, lai veicinātu romu integrāciju. Es arī gaidu, kad Komisija iesniegs īpašos plānus, kas pagājušajā nedēļā vēl nebija gatavi, tomēr Parlaments vairākās rezolūcijās aicina to darīt, no kurām pēdējā ir datēta šī gada janvārī.

Viena lieta ir kļuvusi skaidra, mēs nedrīkstam vairs vilcināties, bet mums ir jāuztver romi un viņu situācija Eiropā nopietni. Romi ir īpaša mazākumtautība, kuru nevar uzskatīt par tradicionālu mazākumtautību. Šis jautājums attiecas uz visu Eiropu, jo īpaši kopš nesenajām paplašināšanās kārtām, kuru rezultātā daudz romu kļuva par ES pilsoņiem. Galu galā, represiju politika neatrisinās romu problēmas, nedz arī problēmas un spriedzi, ko viņi dažkārt izraisa mūsu sabiedrībā. Svarīga ir integrēta pieeja, un mans viedoklis ir, ka Itālijas valdības pieeja problēmai ir nepieņemama.

  Viktória Mohácsi, jautājuma iesniedzēja. − (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisār Špidla, dāmas un kungi! Jūnija beigās mūsu priekšsēdētājs Graham Watson un es nosūtījām kopēju vēstuli Komisijai, lūdzot to izmeklēt nopietno situāciju Itālijā un veikt pienācīgus pasākumus, lai to nosodītu, ja tā pārkāpj Eiropas Savienības principus un solījumus.

Sakarā ar notikumiem Itālijā daži no maniem kolēģiem atgādinās mums par nesen notikušo netaisnību, pirkstu nospiedumu vākšanu. Es drīzāk liktu meklēt alternatīvus risinājumus, kā mans kolēģis Wiersma kungs teica.

Es esmu ļoti apmierināta ar paziņojumu, ko Komisija nesen izdeva, un es esmu vēl vairāk apmierināta par to, ka tajā romu mazākumtautības problēma un Eiropas integrācija ir uztvertas nopietni, vēl vairāk, ka tās ir neatliekamas.

Es nespēju nemaz vārdos izteikt, cik apmierināta es esmu par jaunās Horizontālās direktīvas izstrādi. Manuprāt, Horizontālajai direktīvai jāapvieno tie elementi, kas var labot pašreizējos tiesību aktus.

Es nemaz nespēju savā runā pienācīgi akcentēt, cik svarīgi ir paziņot, ka segregācija skolās ir diskriminācija likumdošanā, kā noteikts Rasu Direktīvā 2000/43, lai gan šajā direktīvā ir teikts tikai tas, ka diskriminācija skolās pret bērnu grupām, kas pieder citai rasei vai etniskai grupai, ir aizliegta.

Šajā direktīvā nav teikts, ka segregācija un segregācija izglītībā ir diskriminācija. Mums ir daudz pierādījumu tam, to ir apstiprinājušas ne tikai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ne tikai Eiropas Komisija un ne tikai cilvēki, kam ir dažādi viedokļi Eiropas Parlamentā, bet pat Ungārijas tiesību aktos ir rodams apstiprinājums, ka tā ir diskriminācija. Būtu ļoti svarīgi apsvērt šo būtisko aspektu un tā saucamās Romu integrācijas desmitgades ieteikumus, ko attiecināja uz piecām dalībvalstīm, kad izstrādāja jauno Horizontālo direktīvu kā Eiropas romu stratēģiju, kas varētu būt efektīva no Eiropas romu integrācijas viedokļa. Pateicos.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pateicos Mohácsi kundzei un Frassoni kundzei, Wiersma kungam, Catania kungam un visiem deputātiem par jautājumiem. Jau ceturto reizi Parlamentā mums ir izdevība runāt par romu situāciju Itālijā. Manuprāt, ikviens šajā Parlamentā, visu politisko grupu deputāti piekritīs, ka romu situācija ir jāatrisina nekavējoties ar piemērotiem pasākumiem, lai pārvarētu sociālo, ekonomisko un humāno krīzi. Komisija bija satraukta, lasot presē par to, ka Itālijas iestādes ņem nomadu nometnēs dzīvojošu cilvēku pirkstu nospiedumus, lai veidotu datu bāzi.

Pagaidām Itālijas iestādes ir sniegušas Komisijai informāciju par vispārējo tiesisko regulējumu. Šķiet, ka saskaņā ar 24. maijā izziņoto ārkārtas stāvokli 30. maijā tika izdots dekrēts, ar kuru Romas, Neapoles un Milānas mēri saņēma pilnvaras konkrētu pasākumu ieviešanai. Šie pasākumi ietver „cilvēku identitātes noteikšanu un skaitīšanu, tostarp nomadu nometnēs dzīvojošu nepilngadīgu personu skaitīšanu”. Tajā ir teikts arī, ka mēru īstenotajiem pasākumiem jābūt „saskaņā ar Kopienas vispārējiem tiesību un direktīvu principiem”. Itālijas iestādes apgalvo, ka šie pasākumi ir pieņemti to cilvēku interesēs, kas dzīvo šajās nometnēs, jo īpaši, lai viņi varētu dzīvot cilvēku cienīgos apstākļos.

Komisija pozitīvi vērtē Itālijas iestāžu gatavību sadarboties. Šī informācija ir noderīga, bet vēl arvien nav skaidra mēru īstenoto pasākumu būtība un ietekme. Pirkstu nospiedumus var ņemt un uzglabāt datu bāzē tikai saskaņā ar tiesisko regulējumu, stingri ievērojot Kopienas noteikumus un pamattiesības. Ņemot to vērā, Komisija ir pieprasījusi šo pasākumu nolūka skaidrojumu, norādot, ka to īstenošanā ir stingri jāievēro likumība un proporcionalitāte. Lai novērtētu, vai šie principi ir ievēroti, galvenais faktors būs veids, kādā Itālijā šie pasākumi tiks īstenoti.

Lai Komisija varētu iegūt precīzāku ieskatu par tiesisko regulējumu, ar kuru saskaņā šie pasākumi attīstās, tā nolēma rakstīt Itālijas iestādēm, lai pieprasītu papildu informāciju par šo jautājumu. 7. jūlijā Itālijas iestādes atsūtīja Komisijai papildu informāciju, ko tā sīki analizēs.

Komisija zina par sociālo spriedzi Itālijā. Maijā mēs Parlamentā apspriedām romu stāvokli Itālijā un citās valstīs. Komisija toreiz uzsvēra, ka nav iespējams ignorēt reālās nabadzības un sociālās atstumtības problēmas, ar ko sastopas romi Itālijā un citās valstīs. Tā uzsvēra arī to, ka šāds stāvoklis izraisa cilvēku ciešanas un sociālu spriedzi.

Lai reaģētu uz šo situāciju, mums jāapkaro noziedzība un jāatrod pareizs risinājums problēmām, ar kurām saskaras romi, jo īpaši romu bērni, kas ir pirmie nabadzības un sociālās atstumtības upuri. Romiem jāpalīdz, nevis jāuzspiež tiem kauna zīme. Tāpēc Komisija ziņojumā, ko tā pieņēma pagājušajā nedēļā, uzsvēra, ka Eiropas Savienībai, dalībvalstīm un pilsoniskajai sabiedrībai ir jāapvieno spēki, lai nodrošinātu efektīvu pasākumu koordināciju.

Nobeigumā gribu teikt, ka Komisija, jo īpaši priekšsēdētāja vietnieks Jacques Barrot, turpina uzturēt regulāru kontaktu ar Itālijas iestādēm, kas ir apņēmušās nodrošināt sīku ziņojumu par šo jautājumu līdz jūlija beigām. Komisija turpinās arī novērtēt, kā dalībvalstis ir transponējušas 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK savu valstu tiesību aktos un kā tās to iemieso praksē.

Es stingri ticu, ka Itālijas valdība īstenos politiku, kuras mērķis ir sociālā integrācija, ievērojot pamattiesības un Kopienas tiesības.

  Edit Bauer, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Ļoti pateicos priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Eiropas Tautas partijas grupas un savas kolēģes Járóka kundzes vārdā, kas diemžēl nespēja šeit ierasties, es vēlos teikt, lūk, ko. Gadu desmitiem pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociologi ir centušies vērst uzmanību uz to romu ārkārtīgi grūtajiem dzīves apstākļiem, kas dzīvo Eiropas Savienībā un kuru skaits un proporcija ir pieauguši kopš 2007. gada paplašināšanās.

Lai atrisinātu šo situāciju, nav vajadzīga imigrācijas politika, bet drīzāk programmas, kas veicina sociālo integrāciju. Ir svarīgi iekļaut darba kārtībā jautājumus par diskrimināciju un sociālo atstumtību, kas sagādā ciešanas romu tautības cilvēkiem, un patiešām ir nepieņemami, ka apspiestība, no kuras ir cietuši Eiropas romi kā sekas atstumtībai, marginalizācijai un neatzīšanai vairāku gadu simtu garumā no visu laikmetu politiskās elites puses, atkal kļūtu par ieroci partiju politiskajās batālijās.

Tas nesaskan ar romu interesēm, tas nesaskan ar to interesēm, kas nepieder pie romu tautības, kā arī ar Eiropas interesēm, un tas ļoti pasliktina Eiropas Parlamenta autoritāti, ja tas pieņem atzinumu, pamatojoties uz nepārbaudītām baumām un pieņēmumiem.

Jau vairākus mēnešus situācija Itālijā ir bijusi slikta, un patiešām, nerosinot reālu rīcību, partijas izraisa histēriju un izmanto romu jautājumu savām īslaicīgajām, savtīgajām interesēm, un tām neviens netraucē, jo romu pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir pārāk vājas, lai protestētu vai pretotos tam. Kad Prodi valdības iekšlietu ministrs Giuliano Amato atklāti izteicās par romu ārkārtas stāvokli, mani cienījamie sociāldemokrātu un liberāļu kolēģi neprotestēja.

Es vēlos apgalvot, ka tas, kas pašlaik notiek Itālijā, nav etnisks jautājums, un mums jāpretojas netaisnībai, vienalga, no kuras puses tā nāk. Pateicos par uzmanību.

  Priekšsēdētājs. − Pirms došu vārdu Pittella kungam, man jālūdz deputāti, kas izrāda teniskrekliņus – un man jāuzsver, nevis valkā tos, bet izrāda teniskrekliņus kā karogus vai transparentus – novākt tos, jo mūsu Reglaments ir visiem zināms: 146. panta 16. pielikumā ir nepārprotami teikts, ka tas nav pieļaujams. Es lūdzu šos deputātus tos aizvākt, citādi es būšu spiests lūgt, lai šveicari tos aizvāc, vai vēl sliktāk – pārtraukt sēdi. Tāpēc es lūdzu deputātus nekavējoties novākt teniskrekliņus, kas tiek izrādīti, it kā tie būtu afišas. Tas attiecas arī uz Ferrari kungu.

  Gianni Pittella, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Eiropas valsts iekšlietu ministrs nedrīkst nosaukt Eiropas Parlamenta debates par absurdām. Tas ir apgalvojums, kas mazina Eiropas Parlamenta cieņu.. Mums nepatīk, ka Itālijas valdības pasākumi ir jānovērtē mūsu Parlamentā. Mūsu acīs Eiropa nav atsevišķu valstu problēmu grēkāzis, tā nav arī žandarms, kam jāuzmana Itālijas premjerministrs.

Lai gan mēs savā valstī esam opozīcijā, mēs uzskatām, ka ir pareizi starptautiskās aprindās atbalstīt un aizstāvēt Itālijas pamatoto izvēli. Itālijas valdībai un iekšlietu ministram tomēr bija jāatrod citi līdzekļi, kas pilnīgi atbilst Eiropas standartiem, kā arī jāinformē Eiropas Komisija iepriekš un nevis tik vēlu.

Mēs esam centušies risināt romu jautājumu jau gadiem: vērojama nepilngadīgu personu ekspluatācija, ubagošana, bandītisms, laupīšana un citas patoloģiskas parādības, tomēr atrisinājums nav etniska profilēšana, bet drīzāk īpaša politika, kas apvieno trīs pīlārus – pilsonību, godprātību un drošību. Romu bērnu identitātes noteikšana un ne tikai viņu identitātes noteikšana, ir garantija tiem, kas ir iesaistīti un neaizstājami cīņā pret bandītismu un tirdzniecību ar mazgadīgām personām, bet to nedrīkst darīt, pamatojoties uz tautību un izmantojot tādas agresīvas metodes kā pirkstu nospiedumu noņemšana.

Mēs esam pateicīgi komisāram Špidla par viņa apņemšanos sniegt Eiropas atbildi uz svarīgu Eiropas jautājumu, un mēs lūdzam viņu pateikt skaidri par pasākumiem, ko pieņēmusi Itālijas valdība un ziņot par to Eiropas Parlamentam. Ir pārsteidzoši, ka trešais gadu tūkstotis, kam vajadzēja iezvanīt jaunu cilvēktiesību laikmetu, faktiski ir iekritis kultūras atpalicības bezdibenī. Lai Eiropas institūcijas pašas ceļas kājās pret karojošu konformismu, aizstāvot godprātības vērtības, kuras Eiropa pārstāv pasaulē.

  Marco Cappato, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisār! Kā jūs jau teicāt, Itālijas valdība mēneša beigās atsūtīs sīku informāciju par pasākumu, bet vispirms mums ir jāizskata vēl viens jautājums, proti, ārkārtas stāvoklis, Eiropas iestādēm jāizvērtē šis jautājums. Pirmkārt, kad tiek izziņots ārkārtas stāvoklis, šādos gadījumos vispirms ir jāinformē Eiropas Padome. Šķiet, ka tas netika darīts. Mēs jautājam, vai jūs informēja un vai to darīja?

Ārkārtas stāvoklis ir attaisnojams stihisku nelaimju vai katastrofu, vai tamlīdzīgu notikumu gadījumos. Tomēr ir iespējams noteikt – pirms brīža Bauer kundze teica: „Pasākumi, kurus iepriekš ieteica ministrs Amato” – , bet tā ir, protams, taisnība, lai mums tas būtu skaidrs: romu jautājuma nemākulīgais risinājums nav tikai Berlusconi valdības vaina, tas ir gadiem, gadu desmitiem ilgs romu jautājuma neveiksmīgas risināšanas mantojums. Šī iemesla dēļ šodien ir neiedomājami, neciešami izziņot ārkārtas stāvokli, ja tāda stāvokļa nav. Ārkārtas stāvoklis, kas mums ir šodien, ir, ja vēlaties, likumības un demokrātijas trūkums tādā valstī kā Itālija, kas ir Eiropas Cilvēktiesību tiesā visvairāk nosodīta. Tā ir ārkārtas situācija. Jūs nevarat izsludināt „romu ārkārtas situāciju”, ja šāda ārkārtas situācija nepastāv.

Problēma ir jārisina. Tā jārisina ar pieņemšanu, ar integrāciju, ieguldot tajā līdzekļus, nevis izšķiežot tos, kā tas notiek, kad neizmanto Eiropas fondus, nevis paļaujoties uz iluzorisku biometrisku tehnoloģiju, lai slēptu valdības nespēju atrisināt šo problēmu.

  Elly de Groen-Kouwenhoven, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Digitālie pirkstu nospiedumi ir nacistu metožu mūsdienu variants, lai nošķirtu čigānus no citiem pilsoņiem. Digitālo pirkstu nospiedumu datu bāze ir visbrutālākā rasisma atdzīvināšana kopš 1940.-1945. gada, jo pirkstu nospiedumi ir valsts sankcionēts pirmais solis etnisko grupu masveida izraidīšanas atvieglošanai. Vairākums romu, kas likumīgi šķērso bezrobežu Eiropas robežas, ir nabadzīgi un mazizglītoti. Tiem galvenokārt ir vajadzīga apmešanās vieta. Nabadzības problēma ir jāatrisina uz vietas, nevis izraidot cilvēkus, un paturēsim prātā to, ka romi ir lielākā Eiropas mazākumtautība – ne mazāk kā 19 dalībvalstīs iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā Eiropas romu kopienā.

Komunisma valdīšanas laikā romiem bija darbs un brīva piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītībai, pēckomunisma laikā viņu dzīves līmenis ir pazeminājies. Bet nabadzība bija auglīga augsne līdzekļu vākšanai. Parādījās čigānu rūpniecība; tādas NVO kā Oxfam un CARE ieguva lielu naudu kā projektu izpildītāji, bet romi no tā ieguva maz un devās uz Rietumiem, tiklīdz viņiem to atļāva. Ministru Padomes mudināta izpētīt politiku romu integrācijas sekmēšanai, Komisija 2. jūlija dokumentā atzīst .šī jautājuma neatliekamību. Tā atsaucas uz Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas pamatstratēģiju un atzīst savu uzdevumu būt par koordinatori – beidzot! Dokumentā ar nosaukumu „Gūtā pieredze” es lasīju: „Efektīvai romu integrācijai, pilsoniskās sabiedrības pilnīgai iesaistīšanai jo īpaši romu NVO ir faktors, kas sola veiksmi”. Romi ir kļuvuši par partneriem! Es ceru, ka mēs drīz redzēsim, kā tas ir iespējams, pašas Komisijas struktūrā.

Tikmēr es ļoti iesaku Komisijai izpētīt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (OSCE) rīcības plānu. Kādēļ no jauna izgudrot riteni? Visbeidzot es aicinu Komisiju paskaidrot Itālijas valdībai, ka fašistisks režīms neatbilst ES tiesību aktiem un ka cietušajiem romiem, kas zaudējuši savus īpašumus, ir jāsniedz kompensācija. Kādreiz Itālija eksportēja modes, tagad tā eksportē rasismu.

  Roberta Angelilli, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šīs debates dod man iespēju uzdot dažus jautājumus kreisajiem, kam pieder gudra ideja jau n-to reizi izmantot Eiropas Parlamentu, lai šādā pilnīgi nepiemērotā, māņpilnā un priekšlaicīgā veidā nosodītu Itālijas tiesību akta piemērošanu, kurš ir vēl sagatavošanas stadijā.

Mans pirmais jautājums: kur bija kreisie, kas ir bijuši pie varas Itālijā gadu desmitiem ilgi, kad šīs nelegālās nometnes tika izveidotas un vairojās, kurās pilnīgi trūkst pašu nepieciešamāko veselības aprūpes un drošības standartu? Es vēlos jums jautāt arī, vai jūsu klusēšana visus šos gadus jūs nenospiež kā pieķēdētas svaru bumbas, kas veidotas no vienaldzības un liekulības, kad jūs lūkojāties uz otru pusi, kad jums acīmredzot nebija acu, nedz arī politiskās intereses, lai redzētu, ka katru gadu dučiem bērnu mirst no aukstuma vai apdegumiem drošības trūkuma dēļ šajās būdeļnieku nometnēs.

Varbūt jūs nemaz neinteresē uzzināt, ka Romā, kur dzīvo gandrīz 7 000 nepilngadīgu personu, miljoniem eiro tika piešķirti izglītībai, veltīgai izglītībai, jo pagājušajā gadā tikai 25 % no šiem bērniem regulāri apmeklēja skolu. Dievs vien zina, vai jūs zināt, vai arī izliekaties nezinām, ka ar šo izglītošanu dažām asociācijām radīja faktiski monopolstāvokli, kuras motivēja ne tik daudz darbs nepilngadīgo interesēs kā piekļuve valsts naudai.

Es atbalstu romu tautības cilvēku tiesības uz tautas skaitīšanu, kā tas regulāri notiek visiem Itālijas pilsoņiem, jo tautas skaitīšana garantē tiesības uz veselības aprūpi, sociālo integrāciju un integrāciju skolu sistēmā. Es atbalstu arī romu kopienas tiesības uz identitātes pārbaudēm. Acīmredzot nav nekādu plānu plašiem pasākumiem: ikvienu, kura dokumenti ir kārtībā, nepārbaudīs. Tomēr bērns, kas piedzimstot nav reģistrēts un kuram nav atpazīstamas identitātes, kļūst par neredzamu bērnu, kas viegli krīt par upuri visāda veida izmantošanai: orgānu tirdzniecībai, nelegālai adopcijai, seksuālai izmantošanai un mazgadīgo darbam. To var vienādi attiecināt uz visiem nepilngadīgajiem, kas dzīvo Itālijā: itāļiem, ES pilsoņiem un tiem, kas nepieder pie ES pilsoņiem.

Visbeidzot daži vārdi par jūsu mutisko jautājumu virsrakstu. Tiesību aktā ne tikai nav minētas etniskās grupas, bet nepastāv nekādi plāni īpašu datu bāzu izveidošanai, nekādā ziņā romu pirkstu nospiedumu datu bāzu. Labāki priekšlikumi ir, protams, apsveicami, mēs esam atvērti konstruktīviem priekšlikumiem. Tomēr mēs nepieņemsim pamācības no cilvēkiem, kas gadu no gada nav pacēluši ne pirksta, lai atrisinātu nopietnu sociālu ārkārtas problēmu.

  Vittorio Agnoletto, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tieši pirms septiņdesmit gadiem 1938. gada 14. jūlijā fašistu režīms Itālijā ieviesa dekrētu par rasēm, piemērojot to Vācijas likumiem par rasēm. Mēs zinām savu vēsturi – vairāk nekā 500 000 romu nogalināja nāves nometnēs. Arī toreiz viss sākās ar tautas skaitīšanu.

Itālijā mēs redzam, ka romu profilēšana norit pilnā sparā, ieskaitot bērnu profilēšanu, no kuriem ņem pirkstu nospiedumus, un, ieskaitot Kopienas pilsoņus un pat Itālijas pilsoņus, lai gan viņu dati ir jau reģistrēti. Anketa, ko lieto Neapolē, Angelilli kungs, satur jautājumus par reliģiju un etnisko izcelsmi un stipri līdzinās anketai, ko izmantoja Višī republikā nacistu okupācijas laikā. Milānā savāca datus par kādu vecāka gadu gājuma romu, Itālijas pilsoni, kas izdzīvoja pēc deportācijas uz nacistu nāves nometnēm. Kādam nolūkam izmantos šos datus?

Pašlaik Itālijas parlamentā Bērnu lietu komiteju pilnīgā vienaldzībā un klusumā vada Alessandra Mussolini, dučes mazmeita, nejaušība, kas pastiprina simbolisko saikni starp tagadni un pagātni, kuru mēs uzskatījām par Itālijā un Eiropā mirušu un apglabātu, bet tā šodien atkal paceļ savu pretīgo galvu.

Lai gan vēsture neatkārtojas, nav šaubu, ka Itālijas valdība ir uzsākusi rasistiskas procedūras, kas ir pretrunā Direktīvām 2000/43/EK un 2004/38/ECK. Es aicinu Parlamentu apstiprināt šo rezolūciju, kas nosoda Itālijas valdību, kā arī Komisiju steidzami uzsākt pienākumu neizpildes procedūru pret Itāliju.

  Stefano Zappalà (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nav šaubu un ir skaidrs, ka Itālijas galēji kreisie praktiski vada šo Parlamentu. Sekojot sliktai praksei, kas pašlaik iesakņojusies, galēji kreiso parlamentārieši un zaļie turpina izmantot Strasbūras Parlamentu par ieroci uzbrukumiem Itālijas valdībai.

Aizslaucītas no politiskās skatuves pēc aprīļa tautas balsošanas, Sociāldemokrātu un Liberālās partijas ir atradušas jaunu skatuvi savu valsts mēroga melu izplatīšanai. Tās kopīgi uzbrūk stipri eiropeiski noskaņotas dalībvalsts likumīgajai valdībai, ko ir izvēlējušies un ko atbalsta 60 % itāliešu. Un tad mēs esam pārsteigti par rezultātiem Īrijā!

Visa šī lieta, priekšsēdētāja kungs, komisār Špidla, attiecas uz dalībvalsts iekšējiem jautājumiem, nevis uz ES kompetenci. Tomēr Itālijas valdība ir vienmēr sniegusi Komisijai jebkādus skaidrojumus, ko tā saņēmusi. Es mudinu jūs, komisār, pievērst mazāk uzmanības laikrakstiem un vairāk – dokumentiem, ko Itālijas valdība oficiāli atsūta.

Tiesību akti neattiecas uz romiem, nedz uz pirkstu nospiedumu ņemšanu, tie attiecas uz pilsoņiem, kas nepieder pie Eiropas Savienības, un ceļotājiem, no kuriem daži jau kādu laiku figurē Itālijas kriminālhronikā. Mums jābūt skaidrībai par cilvēku identitāti, lai nodrošinātu tiem piekļuvi skolām, sociālajiem pabalstiem, veselības aprūpei un mājoklim. Tiesību aktos nekas nav teikts par etnisko izcelsmi, tie nav spēkā uz nenoteiktu laiku, tie neattiecas uz visu valsts teritoriju, bet tikai uz trim konkrētām teritorijām.

Nopietno identitātes dokumentu trūkuma problēmu 19.-20. jūnijā ierosināja pat Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs. Mērķis ir veikt identitātes pārskatus, ko sankcionē un pieprasa daudzās valstīs un visā Eiropā ceļošanas dokumentiem un uzturēšanās atļaujām, un tie ietver aprakstus, fotogrāfijas, pirkstu nospiedumus un antropoloģiskus datus. Tos atbalsta Itālijas tiesu sistēma, jo īpaši to daļu, kas attiecas uz nepilngadīgām personām, un to īsteno sadarbībā ar Itālijas Sarkano Krustu utt.

Es varētu vēl turpināt, bet savai kolēģei es vēlos teikt, ka man nekad prātā nenāktu doma par rasismu savā dzimtenē. Es vēlos viņai atgādināt, ka pēdējos 3000 gados Itālija ir izplatījusi kultūru citās valstīs u turpina to darīt vēl šodien, un ka tad, kad augsta civilizācija valdīja Itālijā, kā to redzam šodien, cilvēki daudzās citās valstīs vēl dzīvoja primitīvos apstākļos.

  Adrian Severin (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Šī ir jau ceturtā reize dažos pēdējos mēnešos, kad runājam par vienu un to pašu jautājumu. Iznākums ir pieticīgs, tikpat pieticīgs, cik pieticīgs šovakar ir deputātu skaits Parlamentā. Tas varbūt pats par sevi ir šokējošs notikums un iemesls bažām.

Romu tauta ir Eiropas etniska un kultūras kopiena, kam nav savas nacionālās valsts. Romi jau dzīvoja Eiropā, kad Eiropas nacionālās valstis vēl tikai veidojās. Šīs valstis turēja viņus nabadzībā, ja ne pat verdzībā, vai sūtīja viņus uz koncentrācijas nometnēm.

Eiropas Savienības paplašināšanās bija pēdējais cēliens romu atbrīvošanā. Romi šodien ir Eiropas pilsoņi. Varbūt viņi galu galā ir paši īstākie Eiropas pilsoņi, tāpēc ka viņi ir tikai eiropieši. Viņu kultūras, sociālā un ekonomiskā integrācija ir Eiropas uzdevums.

Tāpēc mums jāīsteno politika attiecībā uz romiem Kopienas līmenī. Stratēģija, kas tikai dod ieteikumus dalībvalstīs, atstājot galīgo izvēli un atbildību to ziņā, nedarbojas.

No otras puses, tas, ko šodien redzam Itālijā, ir bīstamās Eiropas nacionālisma atdzimšanas parādības nejaukā seja. Tas ir šīs parādības nacionālo populistu izpausme. Itāliešiem ir patiešām tiesības nebaidīties, bet jebkuram Itālijas pilsonim pašreizējā Itālijas valdības rasistiskā politika ir visai biedējoša.

Šodien pirkstu nospiedumi, rīt spaidu darbi, parīt koncentrācijas nometnes – un ne tikai romiem, bet arī citiem.

Mēs esam lūguši Komisiju pārbaudīt Itālijas tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības standartiem. Tas nav izdarīts. Pārbaudi atlika, gaidot, kad pieņems tiesību aktus. Tagad situācija ir vēl sliktāka. Mums ir jārīkojas un jāpiemēro instrumenti, kurus nodrošina līgumi, lai apturētu šos bīstamos notikumus Itālijā, tādējādi atturot citus no līdzīgas pieejas.

Mēs nedrīkstam sagaidīt vēl vienu holokaustu, lai organizētu jaunus referendumus Eiropas integrācijas atbalstam.

  Adina-Ioana Vălean (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Šodien mums Parlamenta ir vēl vienas debates par to, kā Itālija attiecas pret romu iedzīvotājiem. Šoreiz plāns, ko ierosina Itālijas valdība, ir ne mazāks kā izsludināt ārkārtas stāvokli, saskaitīt romu iedzīvotājus, noņemt viņu pirkstu nospiedumus un tad izraidīt viņus.

Šodien es atkal aicinu Komisiju un Padomi reaģēt. Diezgan ir solīts, tagad mēs vēlamies, lai Padome un Komisija sper konkrētus soļus, lai piespiestu Itāliju ņemt vērā ES tiesību aktus un vērtības. Mums ir vajadzīgs ES Pretdiskriminācijas direktīvas novērtējums, kādu mēs sniedzām Brīvas pārvietošanās direktīvai. Mums ir jāievieš integrēta pieeja un jāpaātrina ES romu stratēģijas īstenošana.

Mums ir visi pieejamie instrumenti, bet, kad runa ir par pilsoņu brīvību aizstāvēšanu, pretī liekot drošību, ir vērojams zināms biklums to piemērošanā.

Ir pagājis gads, kopš Itālija sāka izgudrot nesamērīgus un šokējošus drošības pasākumus ar brūnā nacisma populisma pieskaņu. Tagad šķiet, ka brūnā krāsa pārvēršas melnajā.

Vai viņi patiešām dzīsies pakaļ romiem Itālijas ielās? Vai Eiropa turpinās būt tikai novērotāja un klusējoša līdzvainīgā?

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tā ir nopietna lieta, ka iemeslu dēļ, kam ir sakars tikai ar Itālijas politiku, mēs nespējam mierīgi apsvērt vajadzīgos pasākumus. Ir teikts, ka nav izsludināts nekāds ārkārtas stāvoklis. Man faktiski šķiet, ka Prodi valdība ar pasākumu palīdzību, ko sagatavojis ministrs Amato, ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli un vajadzību veikt pasākumus pret romiem. Pašreizējā Itālijas valdība to nav darījusi, jo tā tikai veic tautas skaitīšanu. Tas ir teikts vēstulēs, kas iesniegtas Eiropas Komisijai, kas tās izskatīja un nevarēja darīt neko citu, kā atzīt, ka tā ir patiesība, jo politiskām spekulācijām ir sava nokrāsa, bet patiesībai ir cita, daudz pārliecinošāka.

Pasākumi skar visus. Varbūt kāds šeit izliekas, ka to nezina, bet varbūt zināt patiesību par to, ka ceļotāju nometnēs ir nepilngadīgie, kas ir kā rēgi, jo viņiem nav identitātes, un vai tad pie cilvēktiesībām nepieder identitāte? Viņi nav vakcinēti, nespēj apmeklēt skolu, pat ja viņi gribētu, jo viņiem to liedz darīt, bet ar viņiem notiek tirgošanās, kā mēs visi labi zinām.

Nav izveidotas nekādas datu bāzes. Pastāv skaidri un specifiski noteikumi, kuros teikts, ka nevar izmantot nevienu datu bāzi, ja tas neatbilst privātuma noteikumiem. Tas nav reģistrs, kam var piekļūt ikviens, šie dati tiek vākti tikai nepieciešamības gadījumiem. Kad tiesneši pierakstīja datus nepilngadīgo tiesās, to uzskatīja par vispārpieņemtu praksi.

Beigās valdība gudri nolēma likt, lai šo tiesību aktu īsteno Itālijas Sarkanais Krusts. Tie nav SS, kas apmeklē nometnes, bet Itālijas Sarkanais Krusts, ko visā pasaulē pazīst kompetences un iejūtīguma dēļ, palīdzot marginalizētiem un vajātiem cilvēkiem visā pasaulē.

  Umberto Guidoni (GUE/NGL). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Tikai iedzīvotāju etniskās profilēšanas dēļ faktiski ir tapis šis priekšlikums ņemt romu pirkstu nospiedumus, ieskaitot nepilngadīgu personu pirkstu nospiedumus.

Šī Itālijas valdības iniciatīva atgādina tumšos laikus un traģisko politiku, ko Eiropa ir piedzīvojusi senāk un ko mēs labprāt uzticētu tikai vēstures grāmatām. Tā ir pretīga rīcība, kas pārkāpj cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas ietvertas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā. Itālijas iekšlietu ministrs parāda, ka viņš nezina pat Eiropas direktīvas, kad viņš apgalvo, ka šis tiesību akts atbilst Regulai (EK) Nr. 380/2008, kas pieprasa, lai no visiem pilsoņiem, kas nepieder pie ES, ņemtu pirkstu nospiedumus, Bet romi, kas dzīvo Itālijā, jo īpaši nepilngadīgie romi, gandrīz visi ir Itālijas vai vismaz ES pilsoņi.

Ja problēma, ko vēlamies atrisināt, ir necilvēcīgie apstākļi nometnēs, kurās bērniem ir jādzīvo kopā ar žurkām, kā ministrs saka, viņam ir jāpaskaidro mums, kā pirkstu nospiedumu noņemšana var atrisināt šo problēmu, tā kā pat Romas prefekts ir teicis, ka tas nav vajadzīgs. Ja tā patiešām attiecas uz nepilngadīgu personu dzīves apstākļiem, Itālijas valdībai jārīkojas, lai nodrošinātu cilvēku veselībai pienācīgus apstākļus nometnēs, jāveicina sociālā iekļaušana un integrācija un jāsekmē izglītība un iekļaušanās darba dzīvē. No otras puses, etniskas mazākumtautības rasiska profilēšana var drīzāk apdraudēt nepilngadīgu personu nākotni un kompromitēt jebkuras izredzes uz integrāciju, un paradoksālā veidā upurus pārvērst par noziedzniekiem.

Galēji kreisie nesaka to, ko saku es. Es beidzu, citējot žurnālu Famiglia Cristiana: „Šodien ar digitālajiem pirkstu nospiedumiem policejiska valsts rāda savu skarbāko seju romu bērniem, kas, galu galā, ir Itālijas pilsoņi. Kāpēc? ” brīnās žurnālists, „Vai ir redzama tāda pati apņēmība, apkarojot īstus noziegumus plašās valsts teritorijās? Varbūt tāpēc, ka no tā var iegūt mazāk politiska kapitāla? ”

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE). - (RO) Mazākumtautību grupu stāvoklis Rumānijā bija viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem pievienošanās sarunu laikā.

Attiecībā uz romu tautības cilvēkiem Rumānijas iestādes sagatavoja integrācijas stratēģiju, kuru apstiprināja un uzraudzīja Eiropas Komisija. Šī stratēģija ietver vairākus pasākumus, jo īpaši izglītībā un piekļuvē darba tirgum, kas pilnīgi atbilst Eiropas standartiem.

No 2004. gada daži romu iedzīvotāji ir aizceļojuši uz citām Eiropas Savienības valstīm saskaņā ar brīvas pārvietošanās principu. Es neapstrīdu to, ka daži no viņiem ir pārkāpuši to valstu likumus, uz kurām viņi ir aizceļojuši. Viņiem par savu rīcību jāatbild likuma priekšā.

Tomēr es uzskatu, ka tas, ko prasa no Rumānijas, no šī brīža ir jāprasa no jebkuras citas dalībvalsts – saskaņotas integrācijas programmas, kas pamatojas uz Eiropas principiem. Šajās programmās pilnīgi jāizvairās no diskriminējošiem pasākumiem, tādiem kā nesenie Itālijas valdības lēmumi par pirkstu nospiedumu noņemšanu, vai arī piespiedu pasākumiem, kas varētu ietekmēt godīgus pilsoņus.

Šī attieksme var radīt – un es baidos, ka tas jau ir noticis – negatīvu to Eiropas Kopienas pilsoņu tēlu, kas dzīvo un strādā Itālijā un ko kopienas, kurās viņi dzīvo, augstu vērtē.

Es lūdzu Francijas prezidentvalsti ņemt vērā visus šos aspektus un iekļaut savā pusgada darba kārtībā reālu Eiropas politiku romu tautības cilvēku integrācijai. Es lūdzu Komisiju sniegt sistemātisku informāciju par romu stāvokli, atspoguļojot konkrētos integrācijas, sociālās iekļaušanas pasākumus un veidu, kādā ir izlietots Eiropas finansējums, kā arī, kādi rezultāti ir sasniegti.

Šodien es vēršos arī pie nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv romu iedzīvotājus, un lūdzu tās informēt un mudināt pilsoņus, kuru intereses tie aizstāv, pēc iespējas efektīvāk izmantot instrumentus, kas Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir bijuši pieejami līdz šim.

  Kristian Vigenin (PSE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Dažādu politisko grupu kopēja darbība, aizstāvot cilvēktiesības un cilvēka cieņu, ir mūsu Parlamenta brieduma pazīme. Es izsaku nožēlu par to, ka EPP grupa nepievienojās kopējam rezolūcijas projektam, bet tai vēl ir iespēja to atbalstīt balsojot. Mēs nedrīkstam vienkārši stāvēt malā un vērot, kā robežas, kas pēc Otrā pasaules kara tika uzskatītas par nepārkāpjamām, tiek pārkāptas.

Itālijas valdības plāns izveidot datu bāzi ar romu tautības cilvēku biometriskajiem datiem ir vēl viens provokatīvs pasākums pēc Berlusconi atgriešanās pie varas. Es vēlos atgādināt viņa paziņojumus par to, ka imigranti ir ļaunuma armija, kā arī lēmumu uzskatīt nelegālo imigrāciju par noziegumu. Tas demonstrē pilnīgu nespēju saprast šo problēmu, vēršot pūles to atrisināt pilnīgi nepareizā virzienā. Šajā plānā attieksme pret romiem ir tāda, ka tā nevis atbalsta integrāciju, bet iznīcina visas tās iespējas un praktiski meklē atrisinājumu izolācijā un segregācijā, rada pret romiem vērstu noskaņojumu un vairo bailes no sabiedrības. Un mēs visi redzējām, pie kā tas noved. Atcerieties nesenos notikumus Romā un Neapolē. Dzēst uguni ar benzīnu nozīmē, ka šis cilvēks ar nolūku vēlas sakurt lielāku uguni vai arī viņš nesaprot, ko dara.

Romi ir lielākā mazākumtautība Eiropā un, iespējams, visvairāk diskriminētā tautība. Vairākumā gadījumu romiem nav piekļuves pienācīgai veselības aprūpei, sabiedriskajiem pakalpojumiem, skolām un darbam. Risināt šīs problēmas ir visas Eiropas uzdevums, un līdz šai dienai nevienai atsevišķai valstij tas nav izdevies. Itālijai arī tas neizdosies. Tāpēc atrisinājums jāmeklē sadarbībā starp vietējām un valsts iestādēm ar Eiropas līmeņa koordināciju un atbalstu. Tāpēc Eiropas Komisijai jāizstrādā skaidrāka un finansiāli atbalstīta politika attiecībā uz romiem. Pašreizējais plāns iznīcina Eiropas Savienības pamatprincipus un ir pretrunā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 12. un 13. pantam. Kā šī līguma kuratorei Eiropas Komisijai jārīkojas bez kompromisiem, ja tos pārkāpj kāda dalībvalsts.

Nobeigumā es tikai vēlos atgādināt, ka Romas integrācijas politika bija viens no galvenajiem rādītājiem, pēc kura tika vērtēta manas valsts gatavība kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Es vaicāju, komisār, kā jūs to vērtētu, ja Bulgārija būtu īstenojusi Itālijas plānu attiecībā uz saviem romu tautības iedzīvotajiem? Un, ja jūs šodien paziņojat, ka Itālijas politika ir pieņemama, kāda ietekme, jūsuprāt, būs jūsu nostājai imigrācijas jautājumā Bulgārijā?

  Gianluca Susta (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es, godīgi sakot, būtu atturējusies būt klāt šīs pēcpusdienas debatēs. Novēlotā politikas maiņa, ko veica ministrs Maroni, kas uzpūš rasisma liesmas Itālijā, tajā pašā laikā cenšoties tās nodzēst Eiropā kā nemākulīgs ugunsdzēsējs, kam jāstājas aizkaitinātā komisāra Barrot priekšā, ir patiešām vienīgā absurdā situācija, ko pašreiz redzam Eiropā.

Itālijā romu ārkārtas situācija ir galvenokārt vērsta pret romiem, Angelilli kundze, Romā, Neapolē un arī Milānā. Protams, ir plaši izplatīta prasība pēc drošības, jo valdībai jāsastopas ar vispārēju noziedzību tāpat kā citām Eiropas valstīm, un tā nereaģē ar pienācīgiem resursiem, personālsastāvu un politiku, lai savaldītu un novērstu sociālās vainas, no kurām tik daudz mafiju locekļu un sīku noziedznieku smeļas spēku.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka pēcvēlēšanu vajadzība nomierināt neapmierināto vairākumu kompromitē 60 gadu ilgu konstitucionālo brīvību. Eiropa nevar un nedrīkst to pieļaut.

(Protestējošas balsis)

  Priekšsēdētājs. − Atvainojiet, Susta kungs. Kas šeit notiek? Mēs šeit Parlamentā nepieļaujam nekāda veida citu deputātu iebaidīšanu. Lūdzu, atstājiet sēžu zāli.

  Gianluca Susta (ALDE). – (IT) Eiropa nevar un nedrīkst pieļaut cilvēku diskrimināciju viņu etniskās piederības dēļ. Tāpēc mums Eiropā, šajā Parlamentā, kas ir nosaukts par absurdu, jābūt modriem, lai nodrošinātu pilsoņu vienlīdzību, varbūt visiem piemērojot vienus un tos pašus līdzekļus tautas skaitīšanā, kas ir paredzēta nākamgad un garantējot jo īpaši nepilngadīgām un nabadzīgām personām neatkarīgi no viņu etniskās piederības tiesības uz izglītību, veselības aprūpi, cieņu, kas viņiem pienākas kā cilvēciskām būtnēm, vai viņi ir pilsoņi, vai nav.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Cilvēktiesības ir nedalāmas. Piederība pie kādas etniskas grupas nevar būt par iemeslu diskriminācijai, tāpat kā ādas krāsa, dzimums, reliģija, seksuālā orientācija vai kas cits. Tas ir mūsu kopējās Eiropas tiesību sistēmas sasniegums. Tomēr daļa no šīs kopējās tiesību sistēmas paštēla un identitātes ir tas, ka mēs uztveram vienlīdzību likuma priekšā nopietni, un tas nozīmē, ka mums ir vispārējs regulējums sociālā atbalsta, izglītības, darba tirgus un noziedzības apkarošanas jautājumos un ka mēs to piemērojam visiem bez atšķirības. Personas identitātes noteikšana ir priekšnoteikums daudzām šīs politikas jomām. Komisārs Špidla pamatoti pieminēja šo juridisko aspektu, ko reizēm sauc par „romu problēmu”. Viņš teica arī, ka viņš nevēlas darīt to, uz ko aicina prese, bet prasa, lai Itālijas valdība sniedz paskaidrojumus. Tas ir pareizs veids, kā to risināt.

Bez šī jautājuma tiesiskās puses, vēl ir cilvēku ciešanas. Daudzi romi – un tāpēc daudz bērnu – dzīvo nožēlojamā nabadzībā, nav integrēti, un viņiem ir maz iespēju tikt uz priekšu mūsu sabiedrībā, vai šo iespēju nav nemaz. Palīdzība ir norādīta šeit. Manā dzimtajā pilsētā Grācā gadiem notiek sparīgas diskusijas par romu ubagošanu un diskusijas ar romiem par to, kā cilvēki var izvairīties no šīs grūtās situācijas vai vismaz, kā panest grūtības. Viens no risinājumiem Grācas pilsoņiem ir finansēt darbavietas Slovākijā un valstīs, no kurienes šie romi nāk: šādā veidā vismaz daudzi bērni tiek pasargāti no ubagošanas un no ielas. Mums jādara vairāk, un mēs darīsim vairāk!

Vēl ir viena pēdējā problēma, kas saistīta ar romu tautības cilvēkiem, un tā attiecas uz mums. Tā ir politikas problēma. Šis jautājums, šie cilvēki un viņu ciešanas ir pateicīgs materiāls politikai, vietējai populistu politikai – un kā mūsu debates šeit liecina – arī Eiropas populistu politikai.

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Čigāni, kas ir viena no vissenākajām ļaužu grupām Eiropā, ir pelnījuši Eiropas Savienības uzmanību, ko viņi nav saņēmuši līdz šai dienai. Tas, ko šodien piemēro Itālijā, ir, protams, neciešams, un mēs to visnotaļ noraidām, jo tā ir likumdošana, kas pamatojas uz rasi un uzskata konkrētu etnisko grupu par noziedzniekiem.

Tomēr mums skaidri jāpasaka, ka nepietiek ar šīs prakses apturēšanu, it kā, apturot to, ko mēs tagad kritizējam, mēs šo problēmu atrisinātu. Nē! Patiesībā – un tas ir kaut kas tāds, kas mums jānosoda – aiz visa tā slēpjas nopietnas sociālas problēmas, ko dažas valdības pārāk ilgi ir pametušas novārtā un ko Eiropas Komisija, kam bija pilnvaras reaģēt uz tām, ir ignorējusi.

Mums ir vajadzīga Eiropas politika, kā arī saistības, resursi, iniciatīvas un pasākumi, kas būtu piemēroti problēmai, ko risinām. Komisijai ir aktīvi jārīkojas, lai panāktu romu tautības cilvēku, čigānu, integrāciju. Visā Eiropā (piemēram, Spānijā izglītības jomā) var atrast pozitīvus piemērus. Tie pastāv, bet mums vēl ir jārisina daudz problēmu.

Mēs esam pavadījuši daudz stundu, runājot par Eiropas pilsonību, un ir pienācis laiks saprast, ka šī pilsonība pienākas visiem neatkarīgi no rases.

  Vito Bonsignore (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas Parlamentu izmanto, debatēm, it kā tas būtu Itālijas nacionālā parlamenta trešā palāta, kas pamatojas uz neprecīzām laikrakstu ziņām. Komisija vēl izmeklē šo lietu un sniegs ziņojumu par valdības iniciatīvu šī mēneša beigās.

Pagaidām Itālijas valdība nav pārkāpusi neviena tiesības, jo īpaši ne mazākumtautību vai bērnu tiesības, un ministrs Maroni jau vairākas reizes ir paziņojis un garantējis, ka neviena datu bāze netiek veidota, bet visus datus apstrādās pilnīgā saskaņā ar personas datu aizsardzības noteikumiem. Turklāt šis būs tikai pagaidu pasākums, un to izmantos tikai ļoti ierobežotu laiku. Ministrs Maroni ir arī apstiprinājis, ka ceļotāju un to nepilngadīgo personu skaitīšana, kas dzīvo ceļotāju apmetnēs, notiek pilnīgā saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju un ka tās mērķis ir īstenot bērnu un pusaudžu izglītības un integrācijas programmas, kas paredzētas civilās aizsardzības tiesību aktos.

Es ļoti nožēloju, ka atkal dažādi kreiso spēki ir iesaistījuši Eiropas Parlamentu strīdā, kura atrisinājums ir pilnīgi Itālijas kompetencē. Esmu pārliecināts, ka daudz kas bija jādara savlaicīgāk.. Izaicinājums ir mests. Ārkārtas situācija ir reāla, un to atzīst daudzi deputāti, kas šodien uzstājās, bet to neatzina iepriekšējās valdības pirms Berlusconi administrācijas vai arī lielās pašvaldības. Taču mēneša beigās mēs redzēsim Komisijas ziņojumu, un mēs tad redzēsim, cik oportūnistiska ir kreiso nostāja. Kreiso draugi, jūs sākāt par agru, un jūs slikti tikāt galā ar to mazumiņu informācijas, kas bija jūsu rīcībā.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es neesmu itāliete, un es nepiederu pie kreisajiem, tāpēc, kad Zappalà kungs un Angelilli kundze lūdz mani piekrist, ka Itālijas dekrēts par ārkārtas stāvokli ir labdabīgs, lai nodrošinātu, ka romu kopiena saņem pienācīgus sabiedriskos pakalpojumus, man šķiet, ka man ir tiesības lūgt to apšaubīt, ņemot vērā populistisko un pretīgo politisko retoriku, kas pēdējās nedēļās ir saistīta ar šo jautājumu. Romu tautības cilvēku pirkstu nospiedumu ņemšana ir, protams, diskriminējoša un nelikumīga – vai esam aizmirsuši nacistu un fašistu veikto rasu vajāšanu?

Es uzskatu, ka komisārs Špidla parādīja pietiekami lielu apņemšanos nosodīt diskriminējošu attieksmi, un es ceru, ka viņš novedīs lietu līdz galam – viņš atgūs Komisijas labo slavu, sekojot Franco Frattini piemēram, kas vēl tikai pirms dažām nedēļām centās pierunāt mūs ievērot taisnīgumu un vienlīdzību un tagad ir kļuvis par aizspriedumu apoloģētu. Mums ir vajadzīga Eiropas romu stratēģija un finansējums, lai uzlabotu romu tautības cilvēku sabiedrisko stāvokli, izglītību un integrāciju, nevis attieksme, kas nolemj tos aizmirstībai un uzspiež tiem kauna zīmogu. Ja mums ir kopējā lauksaimniecības politika, mums var arī noteikti būt kopēja politika attiecībā uz romiem.

  Carlo Casini (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Mūsdienu cilvēktiesību kultūrā ir svarīgāk būt cilvēkam, nevis pilsonim. Tas ir princips, kas prasa, lai mēs izturētos pret ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un ceļotājiem kā vienlīdzīgiem pilsoņiem, ņemot vērā viņu cilvēcisko cieņu, kas prasa īpašu solidaritāti pret vājākām personām, jo īpaši pret bērniem.

Tomēr šī iejūtība nav pamatots iemesls, lai pārvērstu Eiropas Parlamentu par skatuvi, uz kuras var izteikt visabsurdākās apsūdzības, proti, rasismā pret kādas valsts valdību, kas paziņo – vismaz tāds ir dokumentu saturs, par kuriem runājam – , ka tā rūpējas ne tikai par sabiedrisko kārtību, bet arī par to bērnu aizsardzību, kas dzīvo nomadu kopienās ārkārtas apstākļos.

Atbildi uz iesniegtajiem jautājumiem var rast, vienkārši lasot tiesību aktus, ko pieņēmusi Itālijas valdība, kas aprobežojas, ka jau bija teikts, ar trīs reģioniem no divdesmit. Jūs būsiet pārsteigti, uzzinot, ka vārdi „romi” un „pirkstu nospiedumi” nav sastopami šajos dokumentos. Tāpēc nav taisnība, ka tajos ir skaidri formulēts noteikums reģistrēt ikvienu konkrētas rases personu, tāpat nav taisnība, ka tiks ieviests militārs tautas skaitīšanas režīms. Lai gan policijas komisāriem ir piešķirta diskrecionāra vara, viņiem ir jārēķinās ar humānisma un labklājības vērtībām un jācenšas – vismaz tāds ir deklarētais nolūks – atbalstīt cilvēktiesības, integrāciju, jo īpaši nepilngadīgu personu, pievēršot īpašu vērību izglītībai.

Protams, varētu būt iemesls baidīties, ka minētos pasākumus varētu īstenot ar militāriem vai represīviem līdzekļiem. Tāpēc ir pareizi cerēt, bet ciešas sadarbības garā, ka prioritāte tiks piešķirta pozitīvai rīcībai un atbalsta, pieņemšanas, integrācijas pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgām personām, lai gan ikvienas valsts iestādes pienākums ir likumu izpilde. Ir neracionāli gaidīt ko vairāk.

  Fabio Ciani (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es nožēloju to, kas notika pirms brīža, bet man, protams, nebija nolūka iebiedēt savu kolēģi, un es atvainojos viņai. Tomēr, tā kā viņa apgalvo, ka mēs nezinām, par ko runājam, es gribu sniegt reģistrācijas kartītes piemēru, ko es šeit nolasīšu.

Šī ir reģistrācijas kartīte, ne baumas. „Policijas komisāram, kas ir atbildīgs par ārkārtas stāvokli un ceļotāju kopienu nometnēm Kampānijas reģionā: tautas skaitīšana, piena centrālais birojs, ģimene, uzvārds, vārds, dzimšanas datums, reliģija, etniskā izcelsme”. „Reliģija un etniskā izcelsme” nozīmē rasismu. Tas ir pretrunā visam, kas teikts Regulā (EK) Nr. 2043, un gadījumos, kad identifikāciju ar pirkstu nospiedumu palīdzību pamato atsauce uz Regulu (EK) Nr. 380/2008, es vēlos norādīt, ka šī regula attiecas tikai uz trešo valstu pilsoņiem. Tomēr Itālijas romu nometnēs trīs ceturtdaļas romu ir rumāņi, un citi ir Itālijas romi un sinti pilsoņi.

Mums jāaizstāv romu dzīvība un nākotne, un viņu nepilngadīgie bērni, jo īpaši tie, kuriem ir novirzes un kuri ir pamesti, bet nediskreditējot un neturot aizdomās visu kopienu, un jāizvairās no naidīga noskaņojuma radīšanas pret čigāniem. Itālijā pastāv ļoti augsts risks, ka tas var notikt.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Es tikai vēlos sniegt īsu paziņojumu par romu situāciju, ko šeit apspriež.

Es nāku no Slovākijas, valsts, kura nesen piešķīra romu valodai kodificētas valodas statusu, normālas mazākumtautības valodas statusu, un kurā romiem ir pilnīga piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem un pilnīga piekļuve izglītībai. Jautājums par to, vai romu bērni apmeklē skolu un pilnīgi izmanto visas citas iespējas, ir cita lieta.

Pateicoties sociālā nodrošinājuma pabalstiem, šī mazākumtautība attīstās dinamiski, un tā ir viena no mazākumtautībām, kas attīstās visdinamiskāk, spriežot pēc to skaita Slovākijā. Ir integrācijas un mājokļu jautājuma risināšanas programmas ar daudzu miljonu finansējumu. Es uzskatu, ka Itālijas valdība atrodas līdzīgā situācijā un solidarizējas ar nabadzīgiem cilvēkiem, bērniem un pusaudžiem, un, protams, vēlas uzturēt sabiedrisko kārtību, kas vajadzīga, lai aizstāvētu bērnus un pusaudžus. Protams, pirkstu nospiedumu ņemšana ir kaut kas tāds, kas pārsniedz visas robežas.

  Martin Schulz (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka daudz kas no teiktā ir patiesība, bet daudz kas ir arī nepatiesība. Mums ir jāievēro trīs lietas. Pirmkārt, nejauši izvēlēties cilvēku grupas, lai vāktu informāciju par šīm personām, ir nelikumīgi, gan vispār, gan saskaņā ar Itālijas konstitūciju. Otrkārt, aizsardzības pasākumi bērniem, tādiem kā romu bērniem, jāveic saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem gan Eiropas Savienībā, gan Itālijā. Treškārt, Itālijas ārlietu ministrs Franco Frattini pirms stundas piezvanīja man, lai paziņotu, ka viņš vēlas norādīt – vismaz manai grupai – , ka iekšlietu ministrs Roberto Maroni ir Kannās ticies ar komisāru Barrot. Es zinu, ka tikšanās ar kompetentās komitejas priekšsēdētāju Deprez kungu arī tur notika.

Ar Frattini kunga telefona zvanu un Maroni kunga paziņojumiem Itālijas valdība ir parādījusi, ka tā nevēlas veikt nekādus likumdošanas pasākumus, kas jebkādā veidā pārkāpj Eiropas juridiskās normas. Komisār Špidla, es tāpēc pieļauju, ka jūs sazināsieties ar komisāru Barrot, kad viņš atgriezīsies no Kannām, un es jūs lūdzu pēc tam nekavējoties par to ziņot Parlamentam, jo Itālijas valdība ir acīmredzot sapratusi, ka iniciatīvas, ko tā līdz šim izrādījusi, nesaskan ar Eiropas tiesību aktiem. Ja tā tagad izdara pareizos secinājumus, tad, manuprāt, tas ir ļoti apsveicami.

(Aplausi)

  Gérard Deprez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājs es šorīt biju Kannās, kur notika neoficiāla Tieslietu un iekšlietu (JHA) padomes sanāksme. Tur man bija izdevība apspriest šos jautājumus ar Maroni kungu. Bija skaidrs, ka mūsu uzskati nesakrīt,, bet ne jau tādēļ es lūdzu vārdu. Es runāšu, atbildot uz apgalvojumiem, ko izteikuši daži no maniem Itālijas kolēģiem, kas saka, ka tā ir Itālijas un neviena cita darīšana un ka mēs nepamatoti apvainojam Itālijas valdību. Tā nav taisnība.

No sarunas, kas man bija ar Maroni kungu, kļuva skaidrs, ka cilvēki, pret kuriem ir vērsts šis jaunais instruments, ietver Kopienas pilsoņus, kam jābauda pārvietošanās brīvība, tas ir mans pirmais punkts.

Otrais punkts ir tas, ka jaunais instruments, kam ir pilnvaras apturēt konkrētu Itālijas tiesību aktu piemērošanu, nav atbrīvots no Eiropas tiesību aktu un Eiropas regulu darbības. Tas ir skaidri formulēts Itālijas tiesību aktos, un tāpēc es jautāju Maroni kungam: „Ministra kungs! Vai jums būtu kas iebilstams, ja Eiropas Parlamenta delegācija ierastos Itālijā, lai mierīgi novērtētu situāciju, tiktos ar visām iesaistītajām pusēm un ziņotu par to Eiropas Parlamentam? ” Viņam nebija nekādu iebildumu, un viņš piekrita.

Tas nozīmē, ka, cenšoties piešķirt ticamību stāstam, ka tā ir tikai Itālijas darīšana… Atvainojiet, bet tas ir par daudz. Ja viss norisināsies labi, no kā jūs baidāties?

(Aplausi)

  Monica Frassoni (Verts/ALE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man nevajadzēs daudz laika, es gribu runāt tikai par komisāra Špidla atbildi uz mūsu jautājumu. Es vēlētos, ja iespējams, jo šodien, manuprāt, viņš, atbildot mums, runāja mazliet vispārīgi, izvairīgi un zināmā mērā nedaudz pretrunīgi. Man šķiet, ka viņš droši vien saņēma kādas ziņas, par ko daļēji liecina to deputātu runas, kas uzstājās pirms manis. Es vēlos jums, komisār, jautāt, vai tā ir taisnība, un, ja tā ir, tad atklājiet arī mums šīs ziņas, lai mēs visi tās uzzinām.

  Roberto Fiore (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos jums atgādināt, ka sabiedriskā doma Itālijā labi saprot, kas notiek romu nometnēs. Romu nometnes un romu kopienas ir nelegālas un amorālas. Civilizētās kristīgās Eiropas tautas uzskata sievietes un bērnus par aizsargājamiem un aizstāvamiem, bet romu kopienās tie ir bieži labprātīgi pakļauti ekspluatācijai, piespiesti veikt noziegumus un nodarboties ar prostitūciju..

Itālijas valdībai tāpēc ir pienākums, pat gaidot šo cilvēku izraidīšanu, rīkoties, lai garantētu tiesiskumu un sieviešu un bērnu aizsardzību un, izmantojot tautas skaitīšanu, novērstu noziegumu izplatīšanos visā kopienā, it īpaši to bērnu noziegumus, kurus vajā vai kuri ir pedofilijas upuri, vai spiesti izdarīt noziegumus.

  Renate Weber (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, ir absolūti nepieņemami paciest nacistu runas šajā Parlamentā!

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Dāmas un kungi! Runājot par pirkstu nospiedumu ņemšanu, pievērsties tikai vienai etniskajai grupai, vai tieši vai netieši, ir nepārprotami nepieņemami no Eiropas tiesību aktu viedokļa. Datu aizsardzības direktīva izvirza dažus ļoti stingrus noteikumus, un es uzskatu, ka debates, kas ir bijušas ļoti plašas un sarežģītas, liecina par to, ka situācija attīstās ļoti strauji. Es tāpēc pieņemu dažu Parlamenta deputātu aicinājumu, un pēc pārrunām ar savu kolēģi Jacques Barrot, es ieteikšu, lai viņš tieši informē Parlamentu par pēdējiem šīs lietas notikumiem.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2008. gada 10. jūlijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Petru Filip (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Apspriežot kādas pie Eiropas Savienības piederošas etniskas mazākumtautības grupas kontroli, mēs uzņemamies lielu, bet vajadzīgu atbildību ES mērogā.

Jautājums par etniskas grupas pirkstu nospiedumu noņemšanu pieder pie Eiropas Parlamenta kompetences, un mums ir stingri jānolemj, ka ES valstis tiek pakļautas Eiropas tiesību aktiem šajā jomā.

Kāpēc romu etniskās grupas pirkstu nospiedumu ņemšana nenoved pie lēmuma arī par visu Eiropas pilsoņu pirkstu nospiedumu ņemšanu? Tā mēs nonākam pie izpratnes, ka ir vajadzīga Eiropas pilsonības tehniska un praktiska attīstība, kas iemiesosies unikālā elektroniskā Eiropas identitātē.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Romu pilsoņu pirkstu nospiedumu ņemšanas pasākums neatbilst ne Eiropas tiesību aktiem, ne jebkuriem citiem tiesību aktiem, kas garantē cilvēktiesības Eiropā.

Lai atbalstītu šo pasākumu, tika iesaistīta 2008. gada 28. aprīļa Direktīva Nr.  380, kas sniedz iespēju ņemt pirkstu nospiedumus no trešo valstu pilsoņiem. Tomēr es uzsveru, ka šis tiesību akts attiecas tikai uz valstīm, kas nepieder pie Eiropas Savienības teritorijas, tāpēc šo pasākumu nevar pamatot šādā veidā..

Būtībā Direktīva 2004/38 garantē pārvietošanās brīvību visiem ES dalībvalstu pilsoņiem, neņemot vērā viņu etnisko izcelsmi. Tātad pret Itāliju var ierosināt pienākumu neizpildes procedūru, un Eiropas Komisijai ir jāpaziņo par šī pasākuma nelikumību saskaņā ar Itālijas Dekrētu par civilo aizsardzību.

Dažas starptautiskas iestādes jau ir izteikušas savu nostāju pret šo pasākumu. Eiropas Padome ir stingri nosodījusi pirkstu nospiedumu ņemšanas iniciatīvu. Manuprāt, ir pienācis laiks Eiropas Parlamentam ieņemt savu nostāju un sniegt stingru atbildi uz šo situāciju.

  Mihaela Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Sakarā ar debatēm citā Eiropas Parlamenta plenārsēdē par romu stāvokli Itālijā es vēlos pievērst jūsu uzmanību aspektam, ko uzskatu par būtisku romu kopienu integrēšanas pasākumiem.

Es runāju par izglītību, jomu, kam nav robežu, kuras ir būtisks aspekts, ja mēs ņemam vērā romu tautības cilvēku klejošanu.

Pieredze, kas man ir bijusi izglītības laukā, ir pierādījusi, ka izglītība agrā vecumā var mainīt cilvēku mentalitāti, uzvedību un attieksmi.

Itālijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, kurās dzīvo romu tautības cilvēki, ir jāizstrādā mūžizglītības programmas un mācību programmas, kas veicina noteiktas etniskās grupas īpašās paražas, tradīcijas un amata prasmes, lai viņi lepotos ar piederību šai grupai.

Manuprāt, romu tautības cilvēku izglītībai ir jābūt prioritātei Eiropas Savienībā, demokrātiskā veidā integrējot šo etnisko grupu un galvenokārt jauniešus.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Pret romu izcelsmes iedzīvotājiem, lai kādā ES dalībvalstī viņi nebūtu, ir jāizturas ar cieņu, ko ir pelnījuši visi Eiropas pilsoņi.

Kļūst arvien skaidrāks, ka būs jāmaksā liela cena, ja nerīkosimies Eiropas un dalībvalstu līmenī attiecībā uz romu iedzīvotāju ekonomisko, sociālo un kultūras integrāciju. Pienācis laiks dalībvalstīm, Eiropas Komisijai un Padomei pieņemt un īstenot konkrētas programmas viņu iekļaušanai.

Es kategoriski noraidu Itālijas valdības pasākumus, proti, romu izcelsmes cilvēku pirkstu nospiedumu ņemšanu. Es gaidu no Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas skaidru rīcību, lai noraidītu šos rasistiskos pasākumus un pieprasītu Itālijas valdībai tos atcelt.

19. Vienotu atļauju piešķiršanas procedūra attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem – Pārtikas piedevas – Aromatizētāji un pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām – Pārtikas fermenti (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir kopīgas debates par šādiem ieteikumiem otrajam lasījumam Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā:

– (A6-0179/2008) par vienotu atļaujas piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (16673/2/2007 - C6-0138/2008 - 2006/0143(COD)) (Referente: Westlund kundze);

– (A6-0180/2008) par pārtikas piedevām (16675/2/2007 - C6-0141/2008 - 2006/0145(COD)) (Referente: Westlund kundze);

– (A6-0177/2008) par aromatizētājiem un pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām, kas lietojami pārtikā un kā pārtikas piedevas, un grozījumiem Padomes Regulām (EEK) Nr. 1576/89 un (EEK) Nr. 1601/91, Regulai (EK) Nr. 2232/96, un Direktīvai 2000/13/EK (16677/3/2007 - C6-0139/2008 - 2006/0147(COD)) – (Referente: Drčar Murko kundze);

– (A6-0176/2008) par pārtikas fermentiem un grozījumiem Padomes Direktīvai 83/417/EEK, Padomes Regulai (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvai 2000/13/EK un Padomes Direktīvai 2001/112/EK (16676/1/2007 - C6-0140/2008 - 2006/0144(COD)) (Referente: Doyle kundze).

  Åsa Westlund, referente. − (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt ar pateicību Komisijai, komisārei Vassiliou un viņas izpalīdzīgajam personālam, Slovēnijas prezidentvalstij, Ministru Padomei, manām līdzreferentēm Avril Doyle un Mojca Drčar Murko un, protams, ēnu referentiem no visām partijām par lielisko sadarbību vairāku gadu garumā, strādājot pie šiem jautājumiem.

Es priecājos, ka mēs tagad esam vienojušies par kompromisu, kas ieviesīs vienkāršojumus šajā nozarē un tajā pašā laikā stiprinās patērētāju aizsardzību vairākās jomās. Piemēram, iepriekš cilvēki, kas cieta no alerģijas, nebija nemaz pieminēti tiesību aktos. Viņus minēs, ja mēs rīt pieņemsim šo kompromisu, un tad turpmāk būs vieglāk izskaidrot, kā alerģijas slimniekus ietekmē pārtikas piedevas.

Es lepojos arī ar to, ka mēs Parlamentā esam panākuši trīs būtiskus grozījumus jaunajos noteikumos. Pirmais attiecas uz tā saucamajām azokrāsvielām. Tās var atrast, piemēram, bezalkoholiskajos dzērienos un saldumos, un ir zinātniski pierādīts, ka dažas azokrāsvielas izraisa bērnos hiperaktivitāti. Tāpēc man un Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai bija svarīgi panākt, lai šīs vielas aizliegtu. Mēs to nepanācām, jo dalībvalstis ir kategoriski pret aizliegumu un īpašu marķējumu. Par spīti šai pretestībai mēs vismaz panācām solījumu, ka azokrāsvielām pievienos skaidri brīdinošu tekstu.

Otrais grozījums attiecas uz pārtikas piedevu ietekmi uz vidi. Piemērs pārtikas piedevu spējai ietekmēt vidi ir saldinātājs sukraloze. Ir konstatēts, ka sukraloze neuzsūcas, bet tīrā veidā izdalās no ķermeņa un netiek apstrādāta kanalizācijas sistēmās. Ja kompromisu pieņems, būs skaidrs, ka mums vide jāņem vērā, pieņemot lēmumus par pārtikas piedevām.

Trešais grozījums attiecas uz nanotehnoloģiju. Saskaņā ar kompromisu, ja pārtikas piedeva, kas ir apstiprināta, ar nanotehnoloģiju palīdzību maina savas īpašības, tā ir jāuzskata par jaunu pārtikas piedevu un jāpakļauj jaunai apstiprināšanas procedūrai.

Attiecībā uz Regulu par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru, es, pirmkārt, atzinīgi vērtēju to, ka mums tagad būs šāda vienota procedūra. Otrkārt, bija svarīgi nodrošināt, lai Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) atvēlētu pietiekami daudz laika dažādu vielu novērtējumam.

Zaļie ir iesnieguši grozījumu, lai aizliegtu azokrāsvielas, kas tādējādi ir pretrunā ar kompromisu ar Padomi par pārtikas piedevām. To darot, viņi apdraud visus minētos uzlabojumus, ieskaitot īpašo brīdinošo tekstu par azokrāsvielām. Es arī vēlētos redzēt aizliegumu, bet nav iespējams panākt, lai Ministru Padome to pieņem. Tāpēc es esmu nolēmusi balsot pret aizliegumu, jo citādi mēs riskējam nedabūt ne aizliegumu, ne brīdinājuma tekstu, kas nudien nebūtu bērnu interesēs.

Visbeidzot es mudinu deputātus šajā plenārsēžu zālē rīt atbalstīt kompromisu un balsot pret visiem pārējiem grozījumiem.

  Mojca Drčar Murko, referente. − Priekšsēdētāja kungs! Aromatizētājus definē kā smaržas un garšas pievienošanu ēdieniem, un tie galvenokārt ir daudzu aromātisku preparātu sajaukums.

Eiropas Parlaments pastāvēja uz grozījumiem, kurus uzskata par pamatu līdzsvarotai un realizējamai regulai, ņemot vērā zinātniskus un tehnoloģiskus uzlabojumus. Ir zināms, ka Padomei un Parlamentam bija atšķirīga nostāja attiecībā uz garšaugiem un garšvielām. Parlaments uzskata, ka vēl nav neapgāžami pierādīts, ka sagatavotai barībai, kurā ir daži nevēlami savienojumi, ir tāda pati toksikoloģiska iedarbība, kāda ir šīm sastāvdaļām, ja tās pārbauda izolēti. Garšaugi un garšvielas ir lietotas no senseniem laikiem bez kaitīgas iedarbības.

Kā referente es netiecos pēc pilnīga garšaugu un garšvielu atbrīvojuma no visiem ierobežojumiem, kas noteikti III pielikumā. Pienācīgi izņēmumi tika pieprasīti tikai tad, ja zinātniskie pierādījumi nebija pilnīgi, un tāpēc, iespējams, situācija nav vēl pietiekami nobriedusi, lai to saskaņotu Eiropas līmenī.

Tāpēc kompromiss otrajā lasījumā ietvēra pienācīgas garantijas dažiem garšaugiem un garšvielām, kas tās atbrīvoja no ierobežojumiem, kas noteikti III pielikumā. Tas palīdz saglabāt ierobežojumus, ko ierosināja Padome: 4 no 11  no attīrītām aktīvām vielām attiecībā uz aptuveni 30 no 40 pārtikas vielu kategorijām. Tas bija augstākais, ko varējām sasniegt, un tāpēc es lūdzu Eiropas Parlamentu balsot par to.

Kā individuālai EP deputātei man ir nelielas bažas, kuras, es ceru, Komisija centīsies kliedēt īstenošanas stadijā. Kompromiss parindē nav piemērojams, ja garšaugi un garšvielas ir kopā ar aromatizētājiem kombinētos pārtikas produktos. Šādā gadījumā neparedzētas sekas varētu būt tādas, ka pārtikas rūpniecība atsakās no garšaugiem un garšvielām, jo ekstraktus un aromatizētājus var daudz vieglāk standartizēt. Dažādo aktīvo vielu līmeņu dēļ garšaugos un garšvielās pārtikas ražotājiem būs jāmaina receptes katrai jaunai pārtikas partijai, un tas var izmaksāt dārgi. Garšaugu un garšvielu ražošanas nozari varētu pavisam izspiest no Eiropas tirgus.

Tas nedrīkst notikt, jo Eiropas patērētāji nevēlas šādus ierobežojumus savām izvēles tiesībām, kā arī sabiedrības veselības dēļ. Patērētājs šajā gadījumā paradoksālā veidā patērē lielāku aromatizētāju apjomu, kas saskaņā ar tā saukto attīrīšanas hierarhiju ir tuvāk nevēlamajām aktīvajām vielām nekā garšaugi un garšvielas. Es būtu pateicīga, ja komisāre varētu pārliecināt mani, ka iespējamās negatīvās parādības pienācīgi uzraudzīs un vajadzības gadījumā apturēs.

  Pilar Ayuso, pārstāvot referenti. − (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu referentes Doyle kundzes vārdā.. Es atvainojos viņas vietā par to, ka viņa nevar būt šeit, jo viņa ir ceļā uz Strasbūru. Doyle kundze atzinīgi vērtē kompromisu ar Padomi par šo pārtikas uzlabotāju paketi, kas ir būtiska.

A fermentus pievieno pārtikai, lai nodrosinātu plašu tehnoloģisko funkciju klāstu ražojot, pārstrādājot, bagātinot, iesaiņojot, transportējot un uzglabājot šādu pārtiku. Tos visvairāk lieto cepšanā, alus darīšanā, siera izgatavošanā un alkohola, kā arī citu dzērienu ražošanā. Tiem ir arvien lielāka nozīme pārtikas ražošanā, un tos var lietot ka alternatīvu ķimikālijām, uzlabojot pārtikas kvalitāti, izskatu, barības vērtību un garšu. Tie arī sekmē dažus ražošanas procesus.

Faktiski šis priekšlikums ir pirmais īpašais Eiropas Savienības tiesību akts par pārtikas fermentiem. Pašlaik Kopienas līmenī nav nekādu saskaņotu noteikumu, kas regulētu fermentu lietošanu, bet tas ne tikai rada šķēršļus tirdzniecībai un nesniedz juridisku skaidrību, bet arī veicina atšķirīgus patērētāju aizsardzības standartus 27 dalībvalstīs. Tikai trim dalībvalstīm ir savas riska novērtējuma procedūras – Apvienotajai Karalistei, Francijai un Dānijai.

Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem, par kuriem balsosim rīt, Eiropas Savienībā ieviesīs saskaņotus noteikumus pārtikā lietoto fermentu novērtējumam, apstiprinājumam un kontrolei.

Referente uzskata, ka tas viss ir ļoti svarīgi, jo uzlabosies pārtikas drošība un palielināsies patērētāju izvēles iespējas, un patērētājiem būs vairāk informācijas par to, kas ir tās pārtikas sastāvā, ko viņi ēd.

Viņa īpaši atzinīgi vērtē to, ka Padome ir piekritusi, ka abas atļauju piešķiršanas procedūras jebkurai vielai, kas ražota no ģenētiski modificētiem organismiem, var veikt vienlaicīgi, tādējādi izvairoties no divreizējas atļauju piešķiršanas šiem produktiem.

Viņa ir arī ļoti apmierināta, ka Padome ir piekritusi Parlamenta vēlmei pēc viena tiesiskā pamata, proti, EK līguma 95. panta par iekšējo tirgu saskaņā ar grozījumu, ko viņa iesniedza pirmajā lasījumā. Pārtikas nozarei īpaši palīdz tas, ka Padome ir garantējusi vienu gadu ilgu pārejas periodu, sākot no ierosinātās regulas spēkā stāšanās dienas, kura laikā pārtiku, kas ir likumīgi laista apgrozībā un marķēta pārejas gadā, var pārdot līdz obligātā uzglabāšanas laika beigu termiņa.

Nobeigumā referente vēlas pateikties saviem kolēģiem par atbalstu un sadarbību, jo īpaši Westlund kundzei un Drčar Murko kundzei, un visiem ēnu referentiem, kā arī Slovēnijas prezidentvalstij par viņu centīgo darbu. Mēs esam veiksmīgi koordinējuši četrus priekšlikumus tiesību aktiem, un mēs tāpēc uzlabosim vienoto tirgu šajā nozarē, veicinot jauninājumus un konkurētspēju Eiropā, tajā pašā laikā garantējot augstu pārtikas drošības līmeni un vides aizsardzību.

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties Parlamentam un jo īpaši visām trim referentēm – Drčar Murko kundzei, Doyle kundzei un Westlund kundzei – par lielajām pūlēm un laiku, ko viņas ziedoja šai svarīgajai tiesību aktu paketei. Sevišķi augstu es vērtēju centienus apvienot priekšlikumus vienā paketē, tādējādi panākot konsekventu pieeju šajos līdzīgajos jautājumos.

Tiesību aktu pakete dod lielu ieguldījumu Komisijas vienkāršošanas programmā. Tā nodrošina šo trīs jomu saskaņojumu un veicina konsekvenci. Vienotā atļauju piešķiršanas procedūra iedibinās konsekventu sistēmu pārtikas piedevu, fermentu un aromatizētāju novērtējumam un atļauju piešķiršanai.

Tam ir liela nozīme patērētāju drošības un pārtikas rūpniecība konkurētspējas ziņā. Vislielāko labumu no centralizētas, pārredzamas un laikā ierobežotas procedūras gūs operatori.

Runājot par pārtikas piedevu priekšlikumu, šādu vielu regulējums ir svarīgs, lai garantētu pārtikas drošību un lai patērētājs netiktu maldināts. Šie kritēriji kopā ar apliecinājumu tehnoloģiskai vajadzībai lietot pārtikas piedevas ir svarīgi priekšnoteikumi pārtikas piedevu izmantošanā. Lai gan šie principi ir iemiesoti jau pašreizējos tiesību aktos, es atzinīgi vērtēju grozījumus un papildu skaidrojumus, kas ieviesti, lai pastiprinātu šos svarīgos aspektus. Ir arī prasība, lai tiesību akti tiktu atjaunināti, ņemot vērā jaunākos zinātniskos un tehnoloģiskos sasniegumus.

Šajā ziņā es varu jo īpaši atbalstīt grozījumus, ko ieviesa pēc tam, kad Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde novērtēja Sauthemptonas pētījuma rezultātus. Tie prasa, lai tiktu marķēta tādu vielu kā pārtikas krāsvielas iespējamā nelabvēlīgā iedarbība uz bērnu uzvedību. Šis marķējums nodrošinās adekvātu informāciju patērētājiem, kas vēlas izvairīties no šīm krāsvielām.

Apspriežot šo priekšlikumu, ir izteiktas bažas par dažu pārtikas krāsvielu, ko parasti sauc par azokrāsvielām, varbūtējo alerģisko iedarbību. Īpašas procedūras un tiesību akti attiecas uz iespējami alerģiju izraisošām krāsvielām, un tāpēc es varu skaidri paziņot, ka Eiropas Komisija lūgs Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi pievērsties azokrāsvielu varbūtējai alerģiskai iedarbībai, sniedzot otrreizēju šo pārtikas piedevu novērtējumu. Ja šī otrreizējā novērtējuma rezultāti rādīs, ka tas ir vajadzīgs, Komisija lems par pienācīgu rīcību, lai grozītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK III pielikuma A daļu, pieprasot sniegt pienācīgu informāciju patērētājiem, kas cieš no alerģijas.

Runājot par fermentiem, jāsaka, ka tie ir tradicionāli lietoti tādas pārtikas ražošanā kā maize, siers, alus un vīns. Fermenti var uzlabot pārtikas kvalitāti, izskatu un barības vērtību, un tos var lietot kā aizstājējus tehnoloģijās, kur izmanto ķimikālijas. Līdz šim tiesību akti par pārtikas fermentiem nav bijuši pilnīgi saskaņoti ES, un tāpēc šis saskaņošanas trūkums ir radījis šķēršļus tirdzniecībai un kavējis šīs nozares attīstību.

Veiksmīga ierosinātās regulas ieviešana novērsīs pašreizējo regulējuma trūkumu, izdodot saskaņotus noteikumus pārtikas fermentu zinātniskam novērtējumam, atļauju piešķiršanai un lietošanai Kopienā.

Mani iepriecina pārmaiņas, kas stiprina piesardzības principu un patērētāju nemaldināšanas kritēriju, kuri ir piedāvātās regulas galvenie principi. Es atzinīgi vērtēju arī pārmaiņas, kas sīkāk paskaidro mijiedarbību starp regulu par enzīmiem un tiesību aktiem par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību.

Attiecībā uz aromatizētājiem priekšlikums piedāvā augstu patērētāju aizsardzību, tajā pašā laikā ļaujot šai nozarei izstrādāt jaunus aromatizētājus un jaunus to pielietojumus, lai apmierinātu arvien pieaugošo patērētāju pieprasījumu pēc piemērotākas pārtikas. Regula palīdzēs Eiropas rūpniecībai saglabāt un nostiprināt vadošo lomu globālajā tirgū.

Aromatizētājus lieto, lai piešķirtu pārtikai smaržu un/vai garšu vai modificētu to patērētāja labā. Aromatizētāju lietošanai nevajadzētu maldināt patērētāju par viņa vai viņas pārtikas īpašībām un kvalitāti. Jaunie noteikumi par aromatizētāju marķēšanu patiešām labāk informēs patērētāju un palīdzēs izvairīties no maldināšanas.

Diskusijās atklājās atšķirīgi uzskati par vajadzību iekļaut regulas darbības jomā garšvielas un garšaugus. Komisija atzinīgi vērtē panākto vienošanos, jo tā ļaus uzlabot patērētāju aizsardzību, tajā pašā laikā ņemot vērā tās iespējamo ietekmi uz to tradicionālajiem lietošanas veidiem.

Es uzmanīgi klausījos, ko saka Drčar Murko kundze, un es vēlos viņai apliecināt, kā arī garantēt, ka no šīs regulas spēkā stāšanās dienas Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko sniegs dalībvalstis, rūpīgi uzraudzīs garšvielu un garšaugu, kā arī dabisku aromatizētāju ekstraktu lietošanu. Ņemot vērā šo informāciju un jaunākos zinātniskos atklājumus par šo vielu toksikoloģisko iedarbību un ietekmi uz patērētāju, tā vajadzības gadījumā ierosinās III pielikuma B daļas grozījumus.

  Pilar Ayuso, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Es pašlaik runāju pati savā vārdā, un es vēlos sākt ar apsveikumu referentei Drčar Murko kundzei par lielo darbu, ko viņa paveikusi, kā arī citiem ēnu referentiem un Slovēnijas prezidentvalstij, un Komisijai par gatavību uz sarunām, lai panāktu vienošanos par šo ziņojumu otrajā lasījumā. Es vēlos pateikties arī citiem referentiem par šīs paketes ziņojumiem, Westlund kundzei un Doyle kundzei, kā arī ēnu reportieriem par palīdzību un sadarbību, meklējot risinājumu horizontālajām problēmām, ko izraisīja šie priekšlikumi.

Vispretrunīgākais temats, kas jau pašā debašu sākumā tika ierosināts šajā priekšlikumā par aromatizētājiem, skar bioloģiski aktīvās vielas, kas ir dabiski garšaugu un garšvielu sastāvā un kas sagādāja lielu problēmu garšaugu un garšvielu ražotājiem, jo viņi saprata, ka nespēj ievērot priekšlikumā izvirzītās prasības šo produktu īpašību dēļ: atšķirīgas ražas ievākšanas vietas, atšķirīgi gadalaiki, kuros raža ievākta, ēšanas paražas dažādās valstīs utt.

Runājot par šo aspektu, es gribu teikt, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas mērķis jau no paša sākuma ir bijis patērētāju aizsardzība. Es tāpēc domāju, ka pozitīva ir vienošanās ar Padomi un Komisiju par to, ka maksimālos līmeņus nepiemēros konkrētām vielām, kā gadījumos, ja pārtika, kurā ir vairākas sastāvdaļas, nesatur nekādus aromatizētājus un vienīgās pievienotās pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām ir svaigi kaltēti vai saldēti garšaugi vai garšvielas.

Nobeigumā es gribu atzinīgi vērtēt to, ka par šiem tiesību aktu priekšlikumiem par pārtikas uzlabotāju paketi balsojums notiks rīt, jo tie ne tikai atjauninās tiesību aktus, bet arī dos iespēju novērtēt aromatizētāju tirgū laišanas risku, nodrošinot augstu aizsardzību Eiropas patērētājiem.

  Edite Estrela, PSE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Vispirms Sociālistdemokrātu grupas Eiropas Parlamentā vārdā es vēlos apsveikt referenti par darbu, par centieniem panākt vienprātību ar ēnu referentiem un par pūlēm, tiecoties panākt vēlamo vienošanos partiju starpā.

Priekšlikuma Regulai par aromatizētājiem nolūks ir noskaidrot un precizēt noteikumus par aromatizētāju un pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām lietošanu, ņemot vērā tehnoloģisko un zinātnisko progresu aromatizētāju jomā, tiesību aktu par pārtiku attīstību Eiropas Savienībā un tajā pašā laikā – cilvēku veselības aizsardzības prasības.

Regula paredz aromatizētāju vai pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām lietošanas vispārējos noteikumus, tajā ir sniegta skaidra aromatizētāju definīcija, vispārējie lietošanas noteikumi, marķēšanas noteikumi un maksimālo to vielu līmeņi, kas rada risku cilvēku veselībai. Kompromiss, kas panākts otrā lasījuma procesā, ir sadarbības rezultāts starp Komisiju, Padomi un Parlamentu. Ir notikušas vairākas sanāksmes, par vispretrunīgākajiem jautājumiem sarunās ir panākta vienošanās, un visas puses ir piekāpušās. Vienošanās tomēr atspoguļo vairāku grozījumu principus, kurus ierosinājis Parlaments un kurā ņemti vērā divi galvenie uzdevumi – informēt patērētājus un aizsargāt viņu intereses, ka arī aizsargāt sabiedrības veselību.

Aromatizētājiem un aromatizējošām vielām jābūt nekaitīgām, un par to lietošanu nedrīkst maldināt patērētājus. Tāpēc jaunie tiesību akti nosaka maksimālos līmeņus konkrētām vielām, ko satur aromatizētāji, un pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām, kas varētu būt toksiskas un riskantas cilvēka veselībai, ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskos atzinumus. Šie maksimālie līmeņi netiek piemēroti trim vielām – estragolam, safrolam un metileigenolam, ja tās ir pārtikas vielās, kurām ir vairākas sastāvdaļas un kurām nav pievienoti aromatizētāji, bet tikai pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, tādas kā garšaugi un/vai garšvielas. Tomēr šo izņēmumu pārskatīs, ja tiks zinātniski pierādīts, ka to lietošana rada risku veselībai.

Dabiskā jēdziens vēl arvien mulsina patērētājus, bet jaunais priekšlikums par dabisku aromatizētāju marķēšanu labāk atbilst tam, ko patērētāji no pārtikas precēm gaida, tā kā terminu „dabisks” lieto tikai, lai apzīmētu aromatizētājus, ko iegūst no dabiskām aromatizētājvielām, turklāt vismaz 95 % šī aromatizētāja sastāvdaļu jābūt iegūtām no attiecīgā dabiskā avota.

  Mojca Drčar Murko, ALDE grupas vārdā. – Prezidenta kungs! Attiecībā uz Regulu par pārtikas piedevām mana grupa atzinīgi vērtēja priekšlikumu atjaunināt un saskaņot Eiropas tiesību aktus un atbalstīja referentes Westlund kundzes pūles nodrošināt ilgtspējīgu patērētāju un viņu veselības aizsardzību, jo īpaši neaizsargāto iedzīvotāju grupu veselību.

Ir vispārzināms fakts, ka pārtikas ražotāji atbild uz pieaugošo patērētāju pieprasījumu, pastāvīgi izstrādājot jaunus produktus un to dažādošanu panākot ar pārtikas piedevām. Tiesību aktiem par pārtikas produktiem ir jābūt samērīgiem un līdzsvarotiem, jo tie nodrošina sabiedrības veselību un garantē vienādus noteikumus pārtikas ražotājiem.

Šis princips ir vienkāršs, bet acīmredzot ir daudz tā interpretāciju. Kā mēs varam panākt lielu ieguvumu sabiedrības veselības labā, tajā pašā laikā nekavējot Eiropas pārtikas rūpniecības tehnoloģiju attīstību?

Es uzskatu, ka, tiecoties aizstāvēt patērētāju intereses, jo īpaši ar precīzu marķējumu, mēs vienojāmies par saprātīgiem grozījumiem, bet mēs vēlējāmies arī palielināt patērētāju informētību. Esmu pārliecināta, ka informēts un uzmanīgs patērētājs var stipri ietekmēt gatavo pārtikas produktu ražošanu Eiropas Savienībā. Mēs atbalstījām grozījumus, kas stiprina Komisijas priekšlikumu īpaši trijos punktos: iesaistīšanos atļauju piešķiršanā pārtikas piedevām, atļauju piešķiršanas procedūras pārredzamību un īpašos noteikumus par atļauju piešķiršanu.

  Carl Schlyter, Verts/ALE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Mūsu vēlētāji grib labu, drošu pārtiku, kam var uzticēties. Vai viņi to iegūs ar šo regulu? Parlamentam izdevās panākt, ka pieņem dažus uzlabojumus. Es esmu personīgi ļoti apmierināts par to, ka nanotehnoloģijai beidzot būs regulējums un ka viņi vairs nevarēs iedabūt tirgū savus produktus bez pienācīgas veterinārās kontroles. Vides iekļaušana kā vienu no kritērijiem atļauju piešķiršanai pārtikas produktiem nozīmē uzlabojumu. Tas, ka azokrāsvielu klātbūtne ir jānorāda marķējumā, ir uzlabojums. Tātad ir lietas, par ko var priecāties. Turklāt, runājot par aromatizētājiem, Parlamentam izdevās nodrošināt, ka produkti, kas aromatizēti ar dabiskām vielām, nebūs pilnīgi neizdevīgā stāvoklī, salīdzinot ar mākslīgo aromatizētāju rūpniecību.

Tomēr es esmu pārsteigts, ka Padome nostājas pret vēlētāju interesēm. Kā gan mūsu valdības var aktīvi nostāties pret tekstu, kurā teikts, ka pārtikas piedevas nedrīkst maldināt patērētājus, liekot tiem domāt, ka pārtika satur citas sastāvdaļas nekā tās, ko tā patiesībā satur? Kā gan tās var aktīvi nostāties pret to? Ministri aktīvi pretojas domai, ka ir jābūt īpašam iemeslam, lai lietotu krāsvielas produktos, kas citādi ir bezkrāsaini. Ministru Padome aktīvi pretojās azokrāsvielu aizliegumam. Tā aktīvi pretojās prasībai, ka produktu marķējumam jāuzrāda, ka produkts satur pesticīdus, kurus lieto kā konservantus, lai patērētāji būtu par to informēti.

Manuprāt, ja mēs pieņemsim Zaļo grupas priekšlikumu aizliegt azokrāsvielas bērnu produktos, mēs piespiedīsim Padomi atklāti aizstāvēt savu nostāju publiskās debatēs. Galu galā Padomei ir viegli turēties pie savas nostājas par šīm lietām, kad tā ved sarunas ar mums aiz slēgtām durvīm, bet kāda valdība gan aizstāvēs un apstiprinās pārtikas piedevas, par kurām ir zināms, ka tās noved pie bērnu hiperaktivitātes un par kurām ir iemesls domāt, ka tās izraisa bērnos alerģiju? Man šķiet, ka Komisija varētu tās nekavējoties aizliegt. Galu galā krāsvielas nevar uzskatīt par svarīgām un neaizvietojamām pārtikas piedevām. Turklāt bez azokrāsvielām ir vēl citas krāsvielas. Ja mēs pastāvam uz piesardzības principa piemērošanu, tikko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde brīdina, ka pastāv alerģijas risks un paaugstināts alerģijas risks, tad viss, kas mums jādara, ir tās jāaizliedz. Pēc tam mums vairs nebūs jāapspriež azokrāsvielas.

  Kartika Tamara Liotard, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Es vēlos sākt, izsakot sirsnīgu pateicību referentēm un ēnu referentiem par sadarbību šajā velnišķīgajā darbā, ko esam paveikuši. Gala rezultāts nav gluži tāds, kā es to vēlētos, bet, manuprāt, tas ir labākais, ko varējām sasniegt šajos politiskajos apstākļos.

Manā skatījumā visos šajos dokumentos divām lietām ir prioritāte: maksimālai patērētāju aizsardzībai un pilnīgai pārredzamībai. Es uzskatu, ka ekonomiskās intereses ir otršķirīgas, salīdzinot ar šiem diviem galvenajiem apsvērumiem. Maksimāla patērētāju aizsardzība nozīmē sistemātisku piesardzības principa piemērošanu. Ja nav simtprocentīgi zināms, ka viela ir droša, atļauju to tirgot nedrīkst piešķirt. Patērētāju maldināšana produktu iegādes laikā ir par katru cenu jānovērš. Maksimāla pārredzamība nozīmē, ka mēs nepadodamies daudzu valstu pārtikas ražotāju spiedienam, kas vēlas paturēt noslēpumā savas formulas un ražošanas metodes. Patērētājiem ir tiesības zināt, kāds ir viņu pārtikas sastāvs un kādi ir apstākļi, kuros tā ražota.

Novērtējot šos četrus ziņojumus no minēto divu principu viedokļa, es varu teikt, ka tie liecina par neapšaubāmu sākotnējo priekšlikumu uzlabojumu, lai gan tie nav nevainojami. Tie dod ieguldījumu patērētāju aizsardzībā un pārredzamībā, un tāpēc es atbalstīšu kompromisus. Žēl, ka mēs nevaram tieši regulēt arī ģenētiski modificēto produktu marķējumu.

Nobeigumā es vēlos piebilst vēl vienu lietu. Manuprāt, ir neparasti, ka jaunajos priekšlikumos par jauniem pārtikas produktiem Komisija sāk vienotu procedūru vēl pirms Parlamenta apstiprinājuma. Maigi izsakoties, man šķiet, ka tas neliecina par cieņu pret demokrātiju Eiropā.

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Vispirms es gribētu minēt Doyle kundzes darbu un pateikties viņai par pūlēm, izstrādājot līdzsvarotu dokumentu, kas paredzēts galvenokārt pilsoņu veselības aizsardzībai.

Pārtikas fermentus satur daudzi produkti, ko katru dienu patērē dažādas sabiedrības aprindas, piemēram, bulciņas un maize. Tāpēc ir ļoti svarīgi uzraudzīt to ražošanu. Ir ļoti svarīgi arī nodrošināt, lai tie nekaitētu veselībai un saskaņot kontroles mehānismu visā Eiropas Savienībā.

Ir ļoti svarīgi iegūt Eiropas Savienības pilsoņu uzticību, izstrādājot Eiropas direktīvas, jo īpaši tagad, kad visu Eiropu ir satricinājis „pūstošā siera pārstrādes” skandāls. Lai novērstu šādas situācijas atkārtošanos, mums uzmanība ir jāpievērš ne tikai direktīvas sagatavošanai, bet galvenokārt tās īstenošanas uzraudzībai dažādās dalībvalstīs. Tā kā līdz 80 % pārtikas fermentu ražo četri uzņēmumi, produkcijas kvalitātes kontrolei, manuprāt, nevajadzētu sagādāt grūtības. Tomēr ražošanas metožu kontrole var radīt problēmas, un tāpēc es uzskatu, ka Doyle kundze savā ziņojumā pamatoti vērš uzmanību uz šo galveno problēmu.

  Françoise Grossetête (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Laikā, kad dažās ES dalībvalstīs uzliesmo vēl viens pārtikas skandāls, lai gan tā ir neapšaubāmi liela mēroga krāpšana, nav jābrīnās, ka patērētājs iztaujā un izsaka šaubas par visu, kas šķiet „mākslīgs”. Eiropa, kas piedāvā aizsardzību, arī garantē patērētāju drošību un sabiedrības veselību.

Pārtikas piedevām, aromatizētājiem un fermentiem ir liela nozīme mūsu pārtikas ražošanā. Tāpēc mums ir vajadzīgi skaidri, saskaņoti noteikumi par šādu vielu drošumu, atļauju piešķiršanu un pārdošanu, lai aizsargātu patērētājus un, galvenokārt, lai vairotu sabiedrības uzticību pārtikai, ko ražo, izmantojot šīs vielas. Tāpēc ir svarīgi, lai noteikumi tiktu pamatoti ar drošiem zinātniskiem atzinumiem.

Mums ir arī jāaizpilda tas juridiskais vakuums, kas ir vienmēr Eiropas līmenī pastāvējis, ja runa ir par fermentiem, ko, piemēram, izmanto maizes cepšanā un piena produktos. Man ir prieks, ka ir ieviesti papildu drošības līdzekļi skaidra un aptverošāka marķējuma veidā. Tas ir īpaši svarīgi, ja tiek apgalvots, ka šie produkti ir „dabiski”.

Tiesību aktu projekta galvenais aspekts attiecas uz vienotu atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, aromatizētājiem un fermentiem, pie kam Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei ir jāveic to drošības novērtējums, jo tie, protams, tiek arvien vairāk izmantoti pārtikas rūpniecībā.

Protams, Parlaments rūpēsies, lai šīs vielas uzraudzītu. Pārtikas piedevas nekādā ziņā nedrīkst apdraudēt patērētāju veselību vai maldināt viņus, jo ir absolūti būtiski garantēt patērētāju aizsardzību un pārtikas drošību, tajā pašā laikā saglabājot pārtikas rūpniecības spēju ieviest jauninājumus.

  Linda McAvan (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos runāt ar komisāri par vienu no ziņojumiem par pārtikas piedevām un jo īpaši par pārtikas krāsvielām, kas pazīstamas kā azokrāsvielas. Mani iepriecina tas, ka mums ir labas ziņas: no šīs dienas tās būs jāmarķē visiem pārtikas produktiem. Es vēlos apsveikt Åsa Westlund, kas ir daudz strādājusi, lai to panāktu. Kad viņa sāka šo darbu, nekas neliecināja, ka varētu būt šāds progress, un tomēr mēs to esam panākuši. Tas ir īsts uzlabojums, salīdzinot ar pašreizējo stāvokli. Tomēr es domāju, ka šis progress nav pietiekams.

Es esmu pārliecināta, ka jūs zināt Sauthemptonas Universitātes pagājušā rudens pētījumu, kas parāda sakarību starp bērnu uzvedību un viņiem dotajiem dažādiem saldumiem, bezalkoholiskiem dzērieniem, kuros ir azokrāsvielas. Tas ir ļoti nopietns pētījums, un tas bija publicēts žurnālā Lancet. To recenzē medicīnas nozares pārstāvji, un šis jautājums ir tik nopietns, ka Apvienotas Karalistes Standartu aģentūra ir pieprasījusi šo krāsvielu aizliegumu pārtikas produktos. Daudz uzņēmumu Eiropā maina savu nostāju un pamazām labprātīgi no tām atsakās.

Vienotais tirgus šajā ziņā jau cieš zaudējumus. Ir labi zināms, ka šiem produktiem nav barības vērtības un ka ir pieejami dabiski aromatizētāji. Es redzēju mūsu laikrakstos šādu jautājumu: „Vai mēs vēlamies, lai Smarties vairs nebūtu?” (tie ir ļoti spilgti krāsaini saldumi), bet ir pieejamas lieliskas dabiskas alternatīvas šīm krāsvielām.

Mēs atzinīgi vērtējam to, kas notika šodien, bet ceram, ka jūs turpināsiet sadarboties ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, lai paātrinātu šo vielu pārbaudes darbu. Man šķiet, ka cilvēki Eiropā nevēlas šīs mākslīgās krāsvielas, un es uzskatu, ka mums vairāk jārūpējas par to, kas cilvēkiem jālieto uzturā, nevis par to, ko uzņēmumi vēlas tam pievienot. Es ceru, ka jūs piespiedīsiet Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi strādāt veicīgāk un pieņemt rezolūciju par šo problēmu.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos runāt par pārtikas fermentu priekšlikumu, kam es biju ēnu referents. Tāpēc es vēlos apsveikt Doyle kundzi – un es ceru, ka viņa šovakar droši nokļūs mājās no Īrijas – par lielisko ziņojumu.

Es vēlos pateikties arī par ļoti labo sadarbību, ko piedāvāja ēnu referentiem, sadarbību, kas vienmēr norisinājās labas saprašanās garā, efektīvi apmainoties ar politiskiem un lietderīgiem zinātniskiem atzinumiem.

Šī sadarbība bija pietiekami laba, lai panāktu tik ļoti vēlamo kompromisu, kam ir plašs Parlamenta politisko grupu atbalsts un kas, es ceru, satur augstākā mērā saprātīgus radītājus, kas stiprinās aplūkojamos tiesību aktus un padarīs tos efektīvākus un vieglāk piemērojamus.

Ar šo kompromisa paketi, manuprāt, būs ievērojami sasniegts ierosinātās regulas mērķis – kas, kā labi zināms, ir saskaņot tiesību aktus, kuri regulē fermentu lietošanu pārtikas apstrādē ES, pirmkārt aizsargājot cilvēku veselību, un arī veicinot godīgu tirdzniecību un konkurenci.

Mēs esam īpaši apmierināti par to, ka piesardzības principam, ko svētā cieņā tur ne tikai mūsu deputātu grupa Eiropas Parlamentā, bet vispār lielais vairākums Parlamenta deputātu, šajā ziņojumā ir ierādīta izcila vieta, un tam vajadzētu likt Eiropas patērētājiem just, ka daudz tiek darīts, lai nodrošinātu viņu veselības aizsardzību pret fermentiem pārtikā.

Papildus īpašs uzsvars ir likts uz garantijām, ka patērētājiem sniegtā informācija ir precīza un noderīga.

Kā jau gaidījām, jautājums par ģenētiski modificētiem organismiem izraisīja domstarpības. Tomēr ir panākts pietiekami liels kompromiss.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka šis ir labs ziņojums un ka mana grupa to visnotaļ atbalstīs.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs! Mēs šeit ļoti daudz runājam par bērnu aizsardzību. Ir daudz pierādījumu, kas liecina, ka mākslīgie aromatizētāji un uztura bagātinātāji daudzos gadījumos kaitē bērnu veselībai. Vispirms mums jāvērš uzmanība uz 435 % bērnu autisma līmeņa palielinājumu pēdējos 15 gados un uzmanības deficīta līmeni, kas pašreiz skar 3-5 % bērnu. Tad mēs varam aplūkot simptomus, ko izraisa krāsvielas, kuru ir tik daudz, ņemsim, piemēram, nātrija glutamātu (MSG), kas ir atrodams bērnu saldumos, dzērienos, uzkodās un pusdienās. Tam ir 92 simptomi, bet to starpā ir hiperaktivitāte un bieža garastāvokļa maiņa.

Tā kā esmu māte, es vispirms rūpējos par pārtikas drošību un pārredzamību. Es uzskatu, ka mēs nopietni pakļaujam briesmām bērnus un viņu spēju mācīties, ja mēs ļaujam viņiem lietot barību, kurā ir daudz dažādu krāsvielu, konservantu un pārtikas piedevu. Bērniem ir vajadzīga laba, svaiga barība, kas audzēta uz vietas, lietojot pēc iespējas dabiskākus līdzekļus. Tāpēc sāksim nopietni aizstāvēt bērnus!

  Anja Weisgerber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pateicos referentēm, jo īpaši Drčar Murko kundzei un Ayuso kundzei par konstruktīvu sadarbību un uzticēšanos. Pārtikas uzlabotājvielu pakete novedīs pie vienotiem, saskaņotiem noteikumiem par pārtikas piedevu lietošanu, kas būs piemērojami visā Eiropā. Arī turpmāk, kad pārtikas piedevas, fermentus un aromatizētājus lietos pārtikā, pastāvēs augsts patērētāju veselības aizsardzības līmenis, kā tam ir jābūt.

Pakete pielāgo pašreizējos tiesību aktus tehniskajiem un zinātniskajiem atklājumiem pārtikas piedevu jomā. Ja ir zinātnisks pamatojums, kas liecina par risku veselībai, ir jānosaka robežvērtības, lai risku novērstu.

Tomēr mēs nedrīkstam kļūt histēriski vai izraisīt nepamatotu paniku. Ir tādas pārtikas piedevas kā konjaks, mitruma uzturētājs, bišu vasks, pretsalpes vielas, kas lietotas ēdienu un dzērienu pagatavošanā jau gadsimtiem. Turklāt daži kauleņi, tādi kā ķirši, persiki un aprikozes, dabiski satur nelielu daudzumu ciānūdeņražskābes, bet mēs esam ēduši šos augļus tūkstošiem gadu bez jebkādām problēmām. Arī daži garšaugi un garšvielas dabiski satur vielas, kas, lietotas lielā koncentrācijā, var izraisīt veselības problēmas. Tomēr tādus garšaugus un garšvielas kā baziliks, estragons un muskatrieksti mēs esam lietojuši ēdiena pagatavošanā kopš neatminamiem laikiem bez jebkādām problēmām, bet, protams, mazās, drošās devās.

Es tāpēc atzinīgi vērtēju kompromisu jaunajā Regulā par aromatizētājiem un konkrētām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām, ko lieto pārtikā un kopā ar to. Ja nav nekāda iemesla bažām, tiek pieļauti robežvērtību izņēmumi, lai gan tikai tad, ja vienīgi svaigi un kaltēti garšaugi ir lietoti, pagatavojot pārtiku. Tādējādi mēs veicinām dabisku produktu un dabisku sastāvdaļu lietošanu. Tāpēc receptes, kam ir tūkstošiem gadu ilga vēsture, tādas kā itāliešu pesto, saglabāsies arī turpmāk.

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Es atzinīgi vērtēju to, ka pēc REACH regulas un Regulas par pesticīdiem mēs pievēršamies regulai par bieži nopelto ķīmisko vielu lietošanu un pārtikas piedevām.

Arvien lielāka skaita skandālu sekas ir tādas, ka Eiropas sabiedriskā doma ir pievērsusies šīm vielām, kas patērētājiem šķiet arvien aizdomīgākas. Vidusmēra cilvēks patērē katru gadu aptuveni 3 kg vai 2 600 dažādu pārtikas piedevu ar E skaitļu marķējumu, nenojauzdams to kaitīgo iedarbību.

Ir bijušas dažas pamatotas apsūdzības par lielo pārtikas piedevu proporciju. Pārtikas piedevas rada patērētājos maldinošu iespaidu un piešķir pārtikai košas, spilgtas krāsas, kādas nav sastopamas dabā. Turklāt bez riska veselībai, tās kaitē bērnu psiholoģijai, pieradinot tos pie nedabiskas pārtikas, lai gan mums jauniešiem un pieaugušajiem tieši būtu jāpopularizē atgriešanās pie dabiskas pārtikas.

Es vēlos apsveikt Westlund kundzi par ziņojumu. Viņai ir izdevies sasniegt to, ka saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem pārtikas piedevas, kas ir kaitīgas cilvēku veselībai un videi, nedrīkstēs vairs turpmāk lietot. Ir svarīgi, ka tādas bīstamas vielas kā pārtikas azokrāsvielas, kas bērnībā izraisa hiperaktivitāti, vismaz tiek marķētas pārtikas vielu etiķetēs, lai gan es piekrītu saviem kolēģiem, ka mums būtu bijis tās jāaizliedz.

Es tomēr nožēloju to, ka par spīti Parlamenta ieteikumam noteikumi to pārtikas piedevu marķēšanai, kas satur ģenētiski modificētus organismus, nav tik stingri. Liela daļa Eiropas iedzīvotāju nevēlas lietot pārtiku, kas satur GMO, un saskaņā ar aptauju datiem 90 % no tiem grib zināt, vai attiecīgie pārtikas produkti satur GMO. Mēs nedrīkstam izturēties nevērīgi pret mūsu pilsoņu veselīgo interesi un tiesībām uz informāciju.

Starp citu, daži mani kolēģi un es protestējam, oficiāli paziņojot, ka Komisija vēlas slepeni ieviest Eiropā jaunus GMO. Mums ir jāaizsargā ikviena cilvēka tiesības uz dabisku, veselīgu pārtiku.

  Horst Schnellhardt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Mums ir jāpateicas referentei Westlund kundzei. Viņa strādāja ar lielu atdevi un ciešā sadarbībā ar citiem. Es to vērtēju atzinīgi, un tas nozīmē, ka varam būt apmierināti ar rezultātiem. Es uzskatu, ka jaunā Regula par pārtikas piedevām var apmierināt gan ražotājus, gan patērētājus.

Pašreizējie tiesību akti par pārtikas piedevām ir gandrīz 20 gadu veci. Pārveidojot jaunas direktīvas un divus lēmumus divās regulās, teksts ir vienkāršots un precizēts saskaņā ar jaunajiem tehnoloģiskajiem un zinātniskajiem sasniegumiem. Tas ir ļoti liels sasniegums, jo mums ir pilnīgs saraksts, kas skaidri pasaka, kādas vielas var lietot. Manuprāt, tā ir laba lieta, un es piekrītu arī komitoloģijas procedūras izmantošanai gadījumos, kad šim sarakstam jāpievieno jaunas vielas. Mums šajā jautājumā jārīkojas ātri.

Esmu apmierināts ar noteikumiem par GM produktiem. Mums ir vajadzīgas abas atļauju piešķiršanas procedūras – un būs novērtējumi – , un tāpēc es neredzu iemesla, kāpēc mēs attiecīgi nerīkojamies, kā daži deputāti ir teikuši. Domājot par azokrāsvielām, ja Sauthemptonas pētījuma rezultāti ir patiešām pieejami, mums ir arī jāņem vērā tas, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir veikusi pētījumu un publicējusi sākotnējos atzinumus, kuros tā skaidri paziņojusi, ka Sauthemptonas Universitātes pētījums nav nekļūdīgs. Tas nav simtprocentīgi nekļūdīgs. Mēs nedrīkstam kļūt histēriski un sākt svītrot vielas tikai tāpēc, ka ir ieviesta procedūra.

Licencēšanas procedūra Pārtikas nekaitīguma iestādē ir teicama, bet mani uztrauc tas, – un es vēlos lūgt Komisiju to vēlreiz apsvērt – ka mēs dodam Pārtikas nekaitīguma iestādei deviņus mēnešus laika atļauju piešķiršanai vai riska analīzei. Komisijai arī ir vajadzīgi deviņi mēneši, lai pieņemtu lēmumu par riska pārvaldību. Uzņēmumam tāpēc jāgaida 18 mēnešu, lai saņemtu atļauju laist produktu tirgū. Tas ir tālu no birokrātijas samazināšanas, tāpēc mums patiešām jāpārdomā, kā to varētu izdarīt ātrāk.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Jaunu regulu stāšanās spēkā par mākslīgo pārtikas piedevu (fermentu, aromatizētāju) lietošanas principiem pārtikas produktos ne tikai vienveido tiesību aktus šajā jomā, bet arī atbalsta patērētāju veselības aizsardzību un atvieglo pārtikas produktu tirdzniecību Eiropas Savienībā. Fermentu lietošanas saskaņošanu ES atbalsta Eiropas pārtikas rūpniecība, ko interesē ne tikai principu vienādošana, bet visvairāk tas, lai patērētāji nezaudē ticību viņu produktiem.

Kā šāds patērētājs es arī gribu būt pārliecināts, ka manis pirktā pārtika ir droša. Simtiem mākslīgu pārtikas piedevu un tūkstošiem aromatizētāju, kas pievienoti pārtikai, nedrīkst kaitēt mūsu veselībai. Kvalitātes prasībām jāgarantē pilnīga drošība. Ir svarīgi, lai pārtika pēc iespējas vairāk saglabātu dabiskumu.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šajās debatēs ir trīs jautājumi, kam es vēlos pievērst uzmanību.

Pirmkārt, Eiropas Komisijas centieniem vienādot atļauju izsniegšanas procedūras pārtikas piedevu – fermentu un aromatizētāju – lietošanai Eiropas Savienībā un jo īpaši šo procedūru pārredzamības palielināšanai, jāsniedz atbalsts.

Otrkārt, atļauju izsniegšanas procedūrām jānodrošina maksimāla patērētāju veselības aizsardzība. Patērētājam jābūt pārliecinātam, ka Eiropas un dalībvalstu iestādes ir gatavas sniegt viņam maksimālu veselības aizsardzību un ka, pateicoties to darbībai, viņš vai viņa saņem veselīgu pārtiku, kas ir tik dabiska un droša, cik vien var būt.

Treškārt un visbeidzot, ir jāievēro pilnīgas patērētāja informēšanas principi par pārtikas piedevām viņa pārtikā. Informācijai par tām jābūt skaidri marķētai uz paciņas patērētājam skaidrā un saprotamā valodā.

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti vēlos, lai jūs atbalstāt priekšlikumus, kurus izvirzījusi Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, jo mēs gribam, lai aizliedz azokrāsvielas. Eiropas patērētāju politikai ir raksturīga drošība un arī piesardzības principa piemērošana. Bez aizlieguma piesardzības principu samīdīs kājām. Turklāt tehniski pēc azokrāsvielām nav nekādas vajadzības, jo ir pieejamas alternatīvas. Tādējādi mēs krāpjam patērētāju, kas tic tam, kas neatbilst patiesībai.

Es atkal mudinu jūs uztvert šo satraucošo pētījumu nopietni un no visas tiesas piemērot piesardzības principu, kuru, galu galā, mēs esam iemiesojuši Eiropas tiesību aktos. Es jūs vēlreiz mudinu arī novērst marķēšanas trūkumus pārtikas piedevām, kuru izgatavošanā lieto ģenētisko tehnoloģiju – mēs pašlaik cenšamies novērst marķēšanas trūkumus dzīvnieku izcelsmes GM produktiem, un būtu galīgi absurdi, ja mēs neizmantotu šo izdevību.

Mums ir vajadzīga vispusīga atļauju piešķiršanas procedūra, kas pienācīgi ņem vērā piesardzības principu un kam nav marķēšanas trūkumu, dodot patērētājiem tiesību brīvi izvēlēties, ko ēst.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Es augstu vērtēju referentes pūles panākt lielāku pārredzamību pārtikas piedevu, aromatizētāju un fermentu apstiprināšanas procesā un palielināt patērētāju aizsardzību, īpaši to patērētāju, kam ir alerģija pret konkrētām vielām.

Pārtikas piedevas ir pastāvīgi jāuzrauga un no jauna jānovērtē mainīgo apstākļu un jaunas zinātniskās informācijas dēļ. Daudzas no tām ražo no ķimikālijām, un to ilgākai lietošanai var būt negatīva ietekme uz veselību. Tāpēc ir svarīgi marķēt šos produktus patērētājiem skaidrā un nepārprotamā veidā. Tas attiecas uz patēriņa produktiem, kurus lietojot, var rasties sekas, kas saistītas ar nepilnīgu marķēšanu vai tās trūkumu.

Es arī vēlos uzsvērt savu viedokli, ka, piemēram, ģenētiski modificētiem pārtikas produktiem jābūt skaidri un saprotami marķētiem, kā tas, piemēram, notiek Kanādā, kur patērē rapšus vai rapšu eļļu.

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju šīs priekšlikumu paketes veiksmīgo pabeigšanu un ceru, ka Parlaments rīt atbalstīs kompromisa priekšlikumu. Vēl svarīgāk ir tas, ka šī pakete stiprinās patērētāju aizsardzību un pārtikas drošību. Es īpaši gribu minēt dažus grūtus jautājumus, kas tika apspriesti, un teikt, ka es augstu vērtēju vēlēšanos rast kompromisu. Es vēlos vēlreiz pateikties visām trim referentēm par viņu cītīgo darbu un par labo sadarbību ar Komisiju, lai panāktu šo kompromisa priekšlikumu.

Sevišķi es vēlos pateikties Westlund kundzei par viņas pūlēm krāsvielu jautājumā. Viņa labi zina, ka Komisija atbalstīja viņas priekšlikumus. Mēs esam panākuši kompromisa priekšlikumu, bet es jums apliecinu, ka mēs ar to neapmierināsimies. Mēs jau esam lūguši Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi vēlreiz novērtēt visas pārtikas piedevas, kam piešķirtas atļaujas, un, ja tās atzinums izraisīs šaubas, mēs nekavēsimies piemērot jaunus noteikumus šīm pārtikas piedevām.

Es vēlos to teikt arī vispār, jo, kā jau teicu, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde vēlreiz novērtēs visas vielas. Ja kādā brīdī EFSA nostāja pret kādu vielu liecinās par risku cilvēku veselībai, mēs nekavēsimies izmantot savas privilēģijas un pieprasīt grozījumus..

Tika uzdots jautājums par fermentiem un Regulu par ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību. Ja kāds ferments ir iegūts no ģenētiski modificēta organisma, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību, tā GM izcelsme būs norādīta etiķetē. Tomēr Regulas (EK) Nr. 1829/2003 darbības jomā nav iekļauti fermenti, ko iegūst rūgšanas procesā, izmantojot ģenētiski modificētus mikroorganismus. Šī priekšlikuma nolūks ir pakļaut šos fermentus drošības novērtējuma apstiprinājumam, nevis īpašai GM marķēšanai.

Bija pieminēti tie deviņi mēneši, ko atvēl Komisijai riska pārvaldībai. Priekšlikumā ir paredzēti deviņi mēneši, lai Komisija iesniegtu priekšlikumu pastāvīgajai komitejai atzinuma sniegšanai. Tas ir maksimālais ierosinātais termiņš, un, protams, daudzos gadījumos priekšlikumus par saraksta precizējumiem iesniegs īsākā laika posmā. Tomēr ir gadījumi, īpaši ar pārtikas piedevām, kad Komisijai būs vajadzīgi deviņi mēneši, lai par dažādiem jautājumiem apspriestos ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām pusēm. To var panākt tikai tad, ja ieinteresētajām pusēm dod pietiekami daudz laika, lai atbildētu, tāpēc man šķiet, ka maksimālais deviņu mēnešu laikposms nav pārspīlēts termiņš.

Es vēlos beigt, vēlreiz pateicoties jums par sadarbību, un gaidīšu ar nepacietību priekšlikuma pieņemšanu rītdienas sēdē.

  Åsa Westlund, referente. − (SV) Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man vēlreiz pateikties komisārei Vassiliou par atbalstu azokrāsvielu jautājumā. Mēs patiešām mākam novērtēt to, ka tā bija viena no jūsu pirmajām lietām, kas jums bija jārisina, kad jūs stājāties amatā. Tas parādīja, ka jūs esat gatava uzņemties savus pienākumus Komisijā, nesekojot tikai EFSA ieteikumiem, bet uzņemoties veikt visu ar likumdošanu saistīto aspektu neatkarīgu novērtējumu. Jūs patiešām esat parādījusi, ka esat gatava uzņemties šo atbildību.

Manuprāt, šīvakara debates ir skaidri parādījušas, ka Eiropas Parlaments arī cieši sekos EFSA azokrāsvielu alerģiskā efekta novērtējumam, kā arī cieši sekos Komisijas nostājai pret šo novērtējumu. Bez šaubām, mēs pārbaudīsim arī citus iesniegtos pētījumus par azokrāsvielu ietekmi uz bērnu uzvedību, lai, iespējams, vēlāk atgrieztos pie šī jautājuma.

Visbeidzot, es vēlos arī teikt, ka viena lieta ir izstrādāt tiesību aktus, bet tiesību akti ir arī jāpiemēro. Manuprāt, daudzi patērētāji man piekrīt, ka mūs šodien veikalos bieži apmāna. Es vēlos, lai dalībvalstis – un, manuprāt, tā ir pamatota prasība – padara stingrākas savas pārbaudes sistēmas un kopā ar Komisiju nodrošina, lai tiesību aktiem, par kuriem mums rīt jābalso, seko un tos ievēro, tā lai, piemēram, patērētāji nepārnāk mājās ar trauciņu augļu jogurta, domādami, ka tas satur daudz augļu vai ogu, bet, uzmanīgi izlasot uzrakstus uz trauciņa, atklāj, ka tajā nav nekas cits kā krāsvielas.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Pārtikas rūpniecība izmanto 300 pārtikas piedevu, 2 600 dabisku vai mākslīgu aromatizētāju un vēl tradicionālās diastāzes jeb fermentus. Tāpēc ir jāsaskaņo mūsu tiesību akti. Tā kā tie attiecas uz zosu un pīļu aknām, konservētām trifelēm vai gliemežiem, mēs varam noteikti saprast, kāpēc mums ir ducis tiesību aktu un četras regulas, kas kopā ar produktu sarakstu paredzētas parastajai atļauju piešķiršanas procedūrai.

Jā, pārtikas piedevas palielina dažkārt nopietnu alerģiju risku, bet varbūt piesardzības princips šajā gadījumā ir pārāk pārspīlēts. 2008. gadā, kad trako pārtikas krīze, kad, priekšsēdētāja kungs, Itālija pārdod mums ar dioksīnu saindētu mozarella sieru, tas ir darījums, kurš ir EUR 10 miljonu vērts. Man ir grūti ticēt, ka 15 miljonu bezdarbnieku Eiropā būtu pārāk norūpējušies par fermentiem un aromatizētājiem, lai gan Eiropas Savienībai ir raksturīgi uztraukties par bezgala mazo un bezgala lielo pasauli.

  Mojca Drčar Murko (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Papildinot to, kas jau šodien teikts, es vēlos atkārtot, ka aromatizētājiem ir ievērojama tirgus vērtība. Saskaņojot valstu noteikumus, kuru mērķis ir garantēt gatavo pārtikas produktu mikrobioloģisko drošību, Eiropas likumdevējiem jābūt skaidrībai par šīs jomas jutīgumu un jāizvairās no tirgus kropļojumiem. Es ceru, ka tā būs, un es pateicos komisārei Vassiliou par šodienas paziņojumu.

Mēs kopā ar Padomi un Komisiju esam nogājuši garu ceļu, noskaidrojot strīdīgos jautājumus, novēršot lielu skaitu neskaidrību un panākot vienošanos otrajā lasījumā.

Bez pārtikas drošības un iekšējā tirgus stiprināšanas arī citas patērētāju intereses bija jāņem vērā. Viena no vislielākajām bija vēlēšanās, lai pārtika būtu pēc iespējas dabiskāka. Nav taisnība, ka visi aromatizētāji ir droši toksikoloģiskā ziņā un derīgi patērētājiem. Parlaments vēlējās jo īpaši uzsvērt to, ka patērētājam ir izvēles tiesības.

Aromatizētāju apstiprināšanas procedūrā „saprātīga tehnoloģiska vajadzība”, piemēram, nosaka citas Eiropas stratēģijas, tādas kā cīņu pret aptaukošanos, jo pārāk spēcīgu aromatizētāju pievienošana var maskēt gatavo pārtikas produktu slikto kvalitāti. Manuprāt, tas ir skaidri parādīts apsvērumos.

Nobeigumā es vēlos pateikties visiem, kas piedalījās darbā pie pārtikas uzlabotāju paketes un palīdzēja mums izstrādāt praktisku un realizējamu regulu.

SĒDI VADA: COCILOVO KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. – Vispirms es vēlos apsveikt referentes par ziņojumiem par pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem. Ir svarīgi, lai mūsu Parlaments pievērstu vislielāko uzmanību šīm regulām, jo tām ir ļoti liela ietekme uz sabiedrības veselību, un mums tāpēc jānodrošina, lai grozījumi, ko mēs atbalstījām pirmajā lasījumā, būtu iekļauti galīgajā tekstā.

Patērētāju interešu aizsardzībai un pārtikas drošības garantēšanai ir jābūt mūsu galvenajām prioritātēm. Saskaņā ar piesardzības principu mums jāizvairās lietot konkrētus vielu savienojumus, par kuriem mums nav drošu datu un neatkarīga zinātniska novērtējuma par to ietekmi uz patērētāju veselību. Mums patiešām jānodrošina mūsu pilsoņiem labas kvalitātes un droša pārtika, un tāpēc mums jāizstrādā efektīvas metodes varbūtēji bīstamu savienojumu ietekmes uz patērētāju veselību uzskaitei un uzraudzībai.

Turklāt mums jāpalielina ražošanas, marķēšanas un atļauju piešķiršanas pārredzamība, kā arī jāsaskaņo regulas par pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem, lai izveidotu visaptverošu regulējuma paketi, kas nodrošina labāku patērētāju aizsardzību un sabiedrības veselību. Bez patērētāju aizsardzības garantijām īstais uzdevums patiesībā ir patērētāju uzticības atgūšana un labas kvalitātes pārtikas ražošanas nodrošināšana viņu labā.

20. Kļūdas labojums (Reglamenta 204.a pants): sk. protokolu

21. „Politisko grupu izveidošana” grozīšana (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Corbett kunga ziņojums (A6-0206/2008) Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Reglamenta 29. panta „Politisko grupu izveidošana” grozīšanu [2006/2201(REG)].

  Richard Corbett, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sniegt ziņojumu Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Reglamenta pantu, kurā mēs izskatījām jautājumu par slieksni – obligāto slieksni, kas vajadzīgs, lai izveidotu politisku grupu Parlamentā.

Visiem parlamentiem, kam ir politisko grupu sistēma, protams, ir obligātais slieksnis. Parasti vienam vai diviem deputātiem nav atļauts izveidot politisku grupu; vienmēr ir jānosaka, kādam ir jābūt slieksnim. Un, tā kā mūsu Parlaments turpina augt, ir loģiski, ka mēs apstājamies un pārdomājam, kādam nākamajā Parlamentā jābūt slieksnim, lai izveidotu politisku grupu.

Konstitucionālo jautājumu komitejā mēs šo jautājumu esam sīki izskatījuši, un pretējie viedokļi komitejā dalījās diezgan līdzīgās daļās. Komitejā pret sliekšņa pacelšanu bija tikai par vienu balsi vairāk, lai gan, protams, šis jautājums ir atkal nodots mums izskatīšanai Parlamentā.

Mēs izskatījām arī pašreiz izveidotās grupas, kas ir nedaudz zem sliekšņa, kad viens vai divi deputāti pamet tās, un apspriedām, vai ir pareizi, ka šādas grupas automātiski un nekavējoties pārstāj darboties, vai arī mums noteiktos apstākļos jāļauj šādām grupām turpināt darbību. Komiteja apstiprināja manu priekšlikumu, kas pamatojas uz Bonde kunga, kādreizējā IND/DEM grupas līdzpriekšsēdētāja, ieteikumu, kurš norādīja, ar kādām grūtībām viņam ka grupas vadītājam būtu jāsastopas, vadot grupu, kuras dalībnieku skaits ir tikai mazliet virs sliekšņa, kad viens vai divi deputāti piedraudētu, ka pametīs grupu, ja kādā jautājumā neizpildīs viņu vēlēšanos, tādējādi efektīvi šantažējot grupu.

Pēc šī ieteikuma komiteja saprātīgi pieņēma manu priekšlikumu, ka mums jāpalīdz mazākām grupām, kas pastāvējušas ilgāku laiku, dodot tām šādā gadījumā iespēju – atstājot to Parlamenta priekšsēdētāja ziņā – turpināt darbību ierobežotā laika posmā līdz nākamā Parlamenta sesijai, protams, ja tajā vēl ir pieņemams deputātu skaits, pat ja tas ir zem sliekšņa, bet mēs nevaram ļaut darboties grupai, kurā ir viens vai divi deputāti.

Nodoms bija atrast līdzsvaru starp saprātīgu slieksni un palīdzību mazākām grupām, lai nodrošinātu, ka tām nav jāsastopas ar drūmajām šantāžas izredzēm no grupas deputātu mazākuma puses, kas var to izmēģināt jebkuru mirkli.

Kā jau teicu, komiteja vilcinājās pacelt slieksni - pret to bija tikai viena balss vairāk. Bet jautājums ir atkal nodots mums. Ja jūs pašreiz palūkojaties uz visiem pasaules parlamentiem, mums ir viens no zemākajiem sliekšņiem, kas ļauj izveidot politisku grupu. Tikai 2,5 % no deputātu skaita var izveidot politisku grupu. Ja jūs atceraties, tad grupas izveidošana dod tās locekļiem papildu resursus bez tiem, ko tie saņem kā parasti Parlamenta deputāti – papildu resursus no nodokļu maksātājiem kā grupa, papildu personālu un papildu privilēģijas procedūru ziņā – tam vajadzētu dot mums iemeslu pārdomām.

Vai mēs gribam dot tik lielus resursus grupai, kurā, atklāti runājot, ir ļoti mazs un nereprezentatīvs deputātu skaits – 2,55 %? Es uzskatu, ka tas ir ļoti zems slieksnis: pastāv risks, ka tādējādi mēs piešķirsim tik lielus resursus ļoti mazām, iespējams, nereprezentatīvām un pat ekstrēmistu grupām. Daži cilvēki ir norādījuši, ka pie šāda zema sliekšņa galēji labie var, iespējams, izveidot grupu, ja viņiem izdodas iegūt pietiekami daudz vietu Parlamentā.

Tas ir pamatots jautājums. Kādam jābūt obligātajam slieksnim? Mans priekšlikums bija pacelt to līdz 4 %, kas vēl joprojām ir diezgan zems, ja jūs to salīdzināt ar dalībvalstu parlamentu slieksni Eiropas Savienībā, zem daudzu dalībvalstu parlamentu parastās normas, bet varbūt tas ir saprātīgs līdzsvars. Es tagad saprotu, ka dažas mazākas grupas, kas sākumā pretojās šai idejai, tagad ir gatavas vienoties par kompromisu starp 30 deputātiem, ko es ierosināju, un 20 deputātiem, ko paredz pašreizējais Reglaments, viņi ir ar mieru vienoties par 25 deputātiem.

Mainot lomu un runājot kā savas grupas koordinators un nevis kā referents, es varu teikt kolēģiem, ka mana grupa ir gatava pieņemt šādu kompromisu – ja tas patiešām ir kompromiss – , un mēs visi varam tam pievienoties. Ja tas nav kompromiss – ja tas nav pieņemams – , tad mana grupa turpinās atbalstīt priekšlikumu par 30  un nevis 25 deputātiem.

  József Szájer, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) priekšsēdētāja kungs! Mana partija un es esam to starpā, kas ir atbalstījuši ideju par stiprāku Parlamenta kohēziju, paceļot slieksni, kāds bija noteikts līdz šim un kāds ir noteikts pašreiz, lai varētu izveidot grupu.

Es saku, ka tas novedīs pie stiprāka Parlamenta, jo man šķiet, ka Eiropas Parlamenta interesēs ir ciešāka kohēzija starp politiskajām partijām un politiskajām grupām Parlamentā un ka partijas būs pat stiprākas Eiropas mērogā.

Kā Corbett kungs tikko teica, mēs zinām, ka šī mēraukla pašlaik ir ļoti zema, un tā ir zema, ja mēs to salīdzinām ar citu parlamentu mērauklu. Šī iemesla dēļ Eiropas Tautas partijas vārdā mēs esam atbalstījuši šo ieteikumu, un mēs esam atbalstījuši viedokli, ka šai robežai jābūt elastīgai, lai gan es vēlos piebilst, ka, runājot par elastību, es būtu apstiprinājis šādu grupu izveidi īsākam laika posmam.

Tomēr, protams, mēs redzējām, ka ne visi pievienojas šim viedoklim, un es esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlamentā, kurā ir tik daudz dažādu uzskatu, ļoti daudz dažādu politisku partiju un ļoti daudz dažādu politisku pārliecību, ir jācenšas panākt kaut kādu vienprātību šajā jautājumā. Tāpēc es priecājos, ka kompromiss izrādījās iespējams, kas dos mums izdevību noteikt augstāku robežu politisko partiju izveidei nekā līdz šim, lai gan zemāku, nekā bija plānots.

Vēl pēdējā piezīme, esmu pārliecināts, ka attiecībā uz valstu skaitu un obligāto politisko grupu skaitu būtu labāk piemērot nevis skaitļus, bet procentu rādītājus. Tādā gadījumā šos procentus nevajadzētu nepārtraukti mainīt, jo īpaši tāpēc, ka tagad, kad Lisabonas līguma liktenis ir kļuvis neskaidrs, mēs droši nezinām, kāds deputātu skaits būs nākamajā Parlamentā 2009. gadā, un vai mums šis pants nebūs atkal jāgroza. Pateicos par uzmanību; Tautas partija atbalsta ieteikumu.

  Jo Leinen, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es jo īpaši vēlos pateikties Corbett kungam par šo ziņojumu sagatavošanu. Jau pašā sākumā bija skaidrs ne tikai tas, ka šajā jautājumā tiks panākta vienošanās, bet arī tas, ka debates par šo jautājumu būs sīvas. Tomēr mums jāatzīst, ka šis Parlaments ir palielinājies no 626 līdz 785 deputātiem, un, ja jaunais līgums stāsies spēkā, tad deputātu skaits droši vien būs 751. Acīmredzot mums būs jāpielāgo noteikumi, ar kuriem mēs strādājam.

Mums ir Parlamenta reformas darba grupa, kas risina jautājumus daudzās jomās, kurās Parlamentam jāvirzās uz priekšu, kurās tas nevar palikt uz vietas, kā tas notika pirms daudziem gadiem.. Status quo vienmēr ir vieglākā izvēle. Aizstāvēt acquis communautaire nozīmē neko nemodernizēt un nemainīt, bet šajā gadījumā ir skaidrs, ka jautājums par Parlamenta politisko grupu lielumu ir tagad jāatrisina.

Corbett kungs jau teica, ka mums ir viens no zemākajiem sliekšņiem salīdzinājumā ar pasaules valstu parlamentiem. Tāds varētu būt mērķis – kāpēc ne? Un otrādi, kā Szájer kungs mēs varētu teikt: „Man šķiet, ka mums Parlamentā vajadzīga lielāka saskaņotība. Mēs vairs neesam padomdevēja asambleja, mēs tagad esam likumdevējs orgāns. Mēs izdodam likumus 500 miljoniem cilvēku, un ir vajadzīga zināma saskaņotība, lai to darītu”.

Tāpēc es vēlos, lai mūsu Parlamentā būtu īstas politiskas grupas, nevis tikai tehniskas grupas – grupas, kas sanāk tikai naudas dēļ un kam patiesībā nav nekā kopēja politiskā ziņā. Priekšlikums, kas bija iesniegts, kurā bija ierosināts palielināt grupas deputātu skaitu no 20 līdz30, būtu bijis pavisam mērens un nepavisam ne pārmērīgs. Nu, tas netika tālāk par komiteju posmu, un mums ir jābūt gataviem uz kompromisiem. Lai gan pēdējais ierosinājums ir 25 deputāti, tas tomēr ir progress un mazs pieņemams solītis uz priekšu.

Mums ir 10 reģistrētas politiskās grupas – no galēji labajām līdz galēji kreisajām. Nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās pilsoņi varēs izvēlēties no plaša politisko grupu spektra, lai paziņotu, kādu Eiropu viņi vēlas. Tāpēc man nav nekādu šaubu par reformas vajadzību. Šī Parlamenta daudzveidība saglabāsies, bet varbūt mēs dosim kādu ieguldījumu tā saskaņotībā, un tā ir visa šī pasākuma jēga. Tāpēc Corbett kungam pienākas pateicība.

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Kā mēs zinām, komiteja cenšas būt saskanīga, bet šovakar saskaņa ir izjukusi, un man ir lieli iebildumi pret Corbett kunga priekšlikumu gan principiālu, gan praktisku apsvērumu dēļ.

Es vienkārši nevaru pieņemt, ka septiņu grupu pastāvēšana Parlamentā varētu radīt īpašas efektivitātes problēmas. Mācība, ko esam guvuši no dalībvalstu parlamentiem, mūs nekur tālu nevar novest. Mums ir jāpadomā par sarežģītāku un tālejošāku sabiedrisko domu, kas nāk no 27 dalībvalstīm. Patiesībā šajā jutīgajā integrācijas stadijā ir svarīgi, ka dažādi mazākuma viedokļi var organizēties profesionālās grupās, lai skaidri formulētu savas domas. Grupas dod ieguldījumu asamblejas darbā, nevis kavē to.

Corbett kunga priekšlikums un arī kompromiss beigsies ar to, ka būs jāslēdz UEN un IND/DEM grupas. Tagad bieži, varbūt vienmēr, es nepiekrītu šo grupu viedokļiem, bet viņiem ir pilnīgas tiesības izteikt savu viedokli, un viņi, protams, pārstāv konkrētas sabiedrības daļas viedokli.

Ja mēs šīs grupas slēgsim, to locekļi būs spiesti pievienoties kādām lielākām grupām, tādējādi visu sarežģījot un palielinot šo grupu nesaskaņotību. Viņi pārmaiņus papildinās pie politiskajām partijām nepiederošo deputātu rindas.

Nobeigumā gribu teikt, ka efektivitātes, plurālisma, saskaņotības, taisnīguma un liberālisma interesēs, lūdzu, atbalstiet komitejas nostāju un noraidiet grozījumus.

  Johannes Voggenhuber, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Dažreiz – ne visai bieži – notiek tā, ka Parlamenta lielajām grupām ir netīra sirdsapziņa. Dažreiz jūs to varat nojaust, ja kādu lietu izskata Strasbūrā vēlu pirmdienas vakarā.

Tā tas notiek arī šodien, jo citādi cilvēki varētu interesēties, kāpēc ziņojums, kuru noraidīja komiteja, parādās šajā plenārsesijā. Cilvēki varētu arī interesēties, kāpēc referents, kas runā komitejas vārdā, sniedz ziņojumu, kas nesatur to, ko viņš iesaka, un ko nenoraidīja ar vienas balss vairākumu, kā apgalvoja Corbett kungs, bet vairākums komitejas locekļu, un pamatoti.

Cilvēkus varētu arī interesēt tas, ka jūs iesniedzat šo priekšlikumu plenārsēdē, pārkāpjot Reglamentu – tas ir, nevis lai balsotu par priekšlikumu, bet lai darītu pavisam ko citu.

Es esmu bijis Parlamenta deputāts kopš 1990. gada. Šajā laikā es esmu iepazinies ar vienprātību, runājot par parlamentāro kultūru, un tā ir tāda, ka parlamenta vairākums neizmanto savu balsi, tās svarīgumu, lai iegūtu sev privilēģijas un ietekmīgu pozīciju Reglamentā uz citu grupu rēķina, tas ir tas, ko jūs esat izdarījis. Jūs esat pārkāpis šo tabu. Tas, ko šeit saka, ir krāpšana.

Lielās grupas vienkārši grib aizkavēt mazāku grupu veidošanos un izdarīt spiedienu uz visu Eiropas Savienības dalībvalstu deputātiem, lai tie pievienotos viņu grupām un tādējādi novērstu to, ka daļa no viņu pašu grupām, kas gatavojas tos pamest, to patiešām izdara. Viņi vēlas pielāgot Reglamentu savai gaumei un veidot savas grupas pēc pasūtījuma. To darot, viņi neņem vērā citu tabu, ar kuru saskaņā nav pieņemami formāli triki, lai tiktu vaļā no pašreizējam grupām, tādām kā Neatkarības un demokrātijas grupa. Par to nevar būt runas politiskā demokrātijā.

Tas kļūst par tradīciju, Corbett kungs. Es esmu izpētījis pēdējos divus gadus, un mēs to apspriedīsim pirms vēlēšanām: pēdējos divos gados lielākās grupas plenārsēžu zālē ir iesniegušas vairākus Reglamenta grozījumu priekšlikumus, no kuriem visiem bija viens rezultāts – tie stiprināja lielāko grupu varu, ierobežoja dažādību, mazinot atsevišķu deputātu tiesības un vājinot mazāko grupu tiesības.

Ja tas ir veids, kā padarīt Parlamentu populāru, veids, kā reaģēt uz pilsoņu uzticības krīzi un sagatavoties vēlēšanu kampaņām nākamajā gadā, tad jūs atklāsiet, ka mēs esam stipri pretinieki šādai jautājuma nostādnei un demokrātijas propagandētāji šajā Parlamentā.

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Plurālisms un cieņa pret atšķirīgo ir svarīgas Eiropas Parlamenta vērtības. Tas ir tāpēc, ka Eiropas Savienībai kā tādai ir jāatspoguļo vienotība dažādībā. Šī iemesla dēļ Eiropas Parlamentam ne tikai jāciena, bet patiesībā jāatbalsta krāsu dažādība politiskajā kartē, tā atsevišķo daļu daudzveidība.

Pienācīgi aizstāvot etnisko, reliģisko un seksuālo minoritāšu tiesības, mums ir jāpatur prātā arī politiskās minoritātes. Jebkura manipulācija vai politiski motivēti Reglamenta grozījumi atklāti ierobežos Parlamenta lomu kā iestādes, kas pārstāv tautas un kopienas visā Eiropas Savienībā. Mēs neredzam nekādu vajadzību aiztikt tos Reglamenta punktus, kas attiecas uz vairākām valstīm, kuru pārstāvji veido politisku grupu. Pašreizējais stāvoklis ir labs. Pašreizējais Eiropas Parlaments strādā efektīvi, un, kā saka ķīniešu sakāmvārds, „lieciet to mierā”. Šajā kontekstā pietiek ar sešām valstīm, un tās nav jāaizvieto ar septiņām. Tas tikai palielinās nepiesaistīto deputātu skaitu, kas bieži pilnīgi, līdz galējībai atšķiras cits no cita. Tāda pārmaiņa kā sliekšņa pacelšana līdz 30 deputātiem, kas vajadzīgs, lai veidotu politisku grupu, var patiesībā ietekmēt plurālismu, domas brīvību, Eiropas iestāžu reprezentablumu un uzticību mums kā Eiropas Parlamenta pārstāvjiem.

Tādas pārmaiņas nepiešķirs Eiropas Parlamenta tēlam autoritāti vēlēšanu gadā, kas, manuprāt, ir īpaši svarīgi vēlētāju skaita ziņā, kas piedalīsies šajās vēlēšanās. Šīs pārmaiņas nedrīkst stāties spēkā ne 2009. gadā, ne vēlāk, un es to saku kā tādas grupas pārstāvis, kas būtu veiksmīga pat tad, ja šos grozījumus ieviestu.

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Palūkosimies uz faktiem. Eiropas integrācijas vēsture, tās galvenie ideoloģiskie strāvojumi, prakse, kas iegūta pusgadsimtu ilgā sadarbībā starp Komisiju, Padomi un Parlamentu – tas viss ir beidzies ar kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu kopdzīvi Eiropas iestādēs. Es šeit nesniedzu savu vērtējumu, es tikai konstatēju faktu.

Šajā Parlamentā kvalificētais vairākums, kas vajadzīgs, lai koplēmuma procedūrā pieņemtu kādu tiesību aktu, nozīmē pastāvīgus vienprātības meklējumus divu galveno grupu starpā, kas pēc tam neņem vērā domstarpības un atšķirības. Jautājums tāpēc ir vienkāršs: vai mēs vēlamies mazināt tendenci izvairīties no konflikta, padarot stingrākus politisko grupu izveides noteikumus vēlēšanu priekšvakarā, kurās EP deputātu skaits no katras valsts samazināsies, tādējādi vēl vairāk sodot minoritāšu grupas, jo īpaši valstīs ar mazāku iedzīvotāju skaitu? Cik liela tad būs uzticība apgalvojumiem par plurālisma ievērošanu? Demokrātisku debašu kvalitāte neuzlabosies, papildinot pie partijām nepiederošu deputātu rindas.

Tieši tāpēc mana grupa vienprātīgi ir par pašreizējo noteikumu par politisku grupu veidošanu saglabāšanu, lai gan mūsu viedokļi atšķiras par divu galveno grupu atteikšanos pieņemt mūsu prasību par procedūrām, kas jāpiemēro: vai atzīt domstarpības, vai pieņemt kompromisu. Manas grupas vairākums, ieskaitot mani, ir izteikušies par labu kompromisam, vienīgi lai palīdzētu arī turpmāk nodrošināt plurālisma izpausmes Parlamentā, izrādot vislielāko cieņu tiem, kas domā citādi, jo, galu galā, mēs atbalstām vienus un tos pašus principus. Šiem principiem ir vārds, un šis vārds ir demokrātija.

  Hanne Dahl, IND/DEM grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Debates, kurās mēs pašreiz piedalāmie, ir sirreālas. Tās ir patiešām absurdas kā Kafkas „Process”. Man būs jāatgādina notikumu gaita, lai paskaidrotu, kāpēc es atļaujos šo salīdzinājumu, jo es saprotu, ka tas ir diezgan skarbs.

Konstitucionālo jautājumu komiteja 27. maija sanāksmē izskatīja ziņojuma projektu, kura mērķis bija apgrūtināt politisko grupu veidošanu. Corbett kungs, ziņojuma referents, vēlējās palielināt deputātu skaitu no 20 uz 30, tajā pašā laikā pieprasot, lai grupa pārstāvētu nevis piekto daļu valstu, kā tas bija līdz šim, bet ceturto daļu. Šo ziņojuma projektu noraidīja, kas jebkurā citā gadījumā nozīmētu, ka ziņojumu izņem no darba kārtības. Bet komitejas priekšsēdētājs Leinen kungs atļāva turpināt balsošanu par sākotnējā ziņojuma teksta grozījumiem, lai gan nebija nekāda ziņojuma, ko varētu grozīt! Šis manevrs deva iespēju uzturēt pie dzīvības ziņojumu, kas patiesībā jau bija miris. Visi noteikumi un parastās procedūras tika pārkāptas, bet šķiet, ka tas neuztrauc Corbett kungu, kuru aizsargā komitejas priekšsēdētājs. Mums jājautā, kāpēc? Galu galā 2004. gadā slieksni pacēla tāpēc, ka Eiropas Parlamentā 15 valstu vietā tad bija 25 valstis. Kopš tā laika ir pievienojušās divas valstis, bet tas neattaisno tik krasus noteikumu grozījumus. Saka, ka slieksnis daudzu valstu parlamentos ir augstāks, bet viņi aizmirst pateikt, ka Eiropas Parlamentam ir papildu ierobežojums – ģeogrāfisks ierobežojums. Cik man zināms, šādu ierobežojumu nav nevienas valsts parlamentā. Kāpēc tad ir vajadzīgs šis krasais noteikumu grozījums par politisku grupu veidošanu? Tas stipri atgādina „nesvēto” aliansi starp divām lielākajām grupām Parlamentā, lai radītu divpartiju sistēmu. Patiešām, ja es ciestu no paranojas, es teiktu, ka tas atgādina „nesvēto” aliansi ar draudīgu slēptu nodomu apgrūtināt to politisko grupu veidošanu, kas pieder pie opozīcijas, tādu grupu, pie kuras es pati piederu. Parlamentam nav tiesību vadīties pēc politiskiem viedokļiem. Tikai vēlētājiem ir šādas tiesības. Deputāti, kas ievēlēti likumīgās demokrātiskās vēlēšanās, ir likumīgi politiskā procesa dalībnieki. Viņiem ir visas tiesības darboties šajā jomā, un ne Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā, ne Eiropas Tautas partija (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa nedrīkst traucēt viņiem īstenot savas pilnvaras.

Es ieteiktu visiem deputātiem balsot pret neeksistējošu ziņojumu grozījumiem. Tāds ir mans ieteikums šodien un turpmāk. Tas vienkārši pārsniedz visas robežas, ja mēs vēlamies, lai mūs uztver nopietni kā likumdevēju asambleju.

  Frank Vanhecke (NI). − (NL) Referents patiesībā pats pateica, par ko ir šis ziņojums: tas ir par Eiropas Parlamenta turpmāko lomas palielināšanu eirokrātiskas, viendimensijas domāšanas garā, iznīcinot to mazumiņu brīvības, ko baudīja mazākās politiskās grupas. Parlamentam ir jākalpo Eiropas mandarīniem un vairs nav jāpārstāv mūsu tautu politiskā daudzveidība. Par kādu nedemokrātisku farsu pārvēršas jūsu Eiropa!

Slavenais 6. grozījums par Parlamenta jautājumiem ir vēl viens mūsu tiesību apcirpšanas gadījums. Turklāt mēs lasām, ka šo noteikumu ievieš tāpēc, ka Eiropas Komisija – es citēju - „stipri sūdzas par šo jautājumu lielo skaitu un administratīvo slogu, ko atbildēšana uz tiem uzliek tās pakalpojumiem”. Tomēr, manuprāt, drīzāk EP deputāti jūt vajadzību stipri sūdzēties par Eiropas komisāru drausmīgo manieri tik tikko atbildēt uz mūsu rakstiskajiem jautājumiem, proti, ne pēc būtības, nepilnīgi un dažkārt ar slikti slēptu nepatiku sniegt mums pareizu informāciju.

Būtu labāk, ja mēs ieviestu disciplinēšanas procedūru komisāriem, nevis atkal traucētu EP deputātiem darīt darbu, par ko viņiem maksā.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates ir par Parlamenta pamatiem, un mūsu pienākums ir jautāt, vai priekšlikumi par grupām ir praktiski. Un tieši domājot par praktisko pusi un apsverot pamatprasību pēc 30 deputātiem, es iesniedzu savu grozījumu – manuprāt, tas bija mans grozījums, Corbett kungs – , kas ļāva Parlamenta priekšsēdētājam ar Priekšsēdētāju konferences piekrišanu atļaut grupai ierobežotu laiku turpināt darbu, ja tās locekļu skaits samazinās par noteikto slieksni.

Komiteja vispār piekrita, ka tā ir laba ideja, lai izvairītos no ķīlnieku likteņa, ja kāds deputāts draudētu atstāt grupu, tādējādi nekavējoties izjaucot šo grupu. Tāpēc mani nedaudz vilina šis jaunais kompromiss, kas piedāvā 25 deputātu robežu. Tā man šķiet prātīga ideja, kas atvieglos vienu no problēmām, ko minēju, kad sagatavoju savu grozījumu.

Mums tomēr vienmēr jāatceras, ka mūs ievēlēja, lai mēs pārstāvētu visu mūsu vēlētāju viedokļus un intereses. Jāatzīst, ka mūsu Eiropas vēlētāju spektrs pārstāv arvien plašāku viedokļu dažādību, kas sekmē demokrātiju. Šajā Parlamentā palielinās ne tikai deputātu skaits, palielinās arī pausto viedokļu dažādība. Ja mēs vēlamies sekmīgi īstenot savas parlamentārās pilnvaras, mums ir jābūt iespējai plaši atspoguļot mūsu valstu vēlētāju viedokļus. Maza grupa Eiropas Parlamentā var labi pārstāvēt daudzu dalībvalstu pilsoņu viedokļus. Mūsu Parlamentam jābūt iespējai strādāt konstruktīvi, un ir svarīgi, lai tas strādātu saskaņā ar to cilvēku vēlmēm, ko mēs pārstāvam, bet tas izpaužas mūsu grupu nostājā un sastāvā.

Tādējādi es atzinīgi vērtēju iespējamo kompromisu, bet es atzinīgi vērtēju arī saprātīgu un pragmatisku pieeju šai lietai. Es ceru, ka mēs neiekritīsim slazdā, domājot, ka mazāk grupu katrā ziņā nozīmē vairāk demokrātijas.

  Kristian Vigenin (PSE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka priekšlikums Corbett kunga ziņojumā ir pelnījis uzmanību un, manuprāt, nāk īstajā brīdī, jo patiesībā, to pieņemot, mēs neapdraudam pašlaik pastāvošās grupas Eiropas Parlamentā. Es atbalstu efektīvāku Parlamenta darbību nākamajā pilnvaru laikā no 2009. līdz 2014. gadam. Mēs esam vairākkārt apsprieduši šo pārmaiņu nozīmi, un Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu ierobežotās iespējas izteikt savu viedokli vēl nekad nav bijušas apspriestas. Bet, tā kā mūsu Parlaments ir liels parlaments, un varbūt, kā mēs sakām, tas ir lielākais demokrātiski ievēlētais parlaments pasaulē, tā būtība izpaužas tieši parlamentārajās grupās, politiskajās grupās, kas pārstāv nevis to ievēlēto deputātu valstis, kas šajās grupās darbojas, bet politiskos strāvojumus, kas apvieno šos deputātus. Tā ir arī tās lielās varas un iespēju nozīme, kas ir politiskajām grupām un to vadītājiem mūsu Parlamentā.

Tāpēc es domāju, ka tagad, ja mēs kļūdīsimies un sāksim vainot sociāldemokrātus vai kristīgos demokrātus par to, ka viņi nav demokrātiski, mums nebūs taisnība. Gluži otrādi, manuprāt, šādā veidā mēs nodrošināsim iespēju noteikt daudz skaidrāku to politisko grupu struktūru, kam izdosies izveidoties un darboties nākamajā Eiropas Parlamenta pilnvaru laikā. Protams, ka ir viegli runāt tādas politiskās grupas vārdā, kam nedraud briesmas, ka tā varētu nesavākt vajadzīgo deputātu skaitu nākamajā Parlamentā. Manuprāt, tās grupas, kas pašreiz pastāv, katrā ziņā spēs pastāvēt arī nākamajā Parlamenta pilnvaru laikā. Turklāt par mūsu klātbūtni šeit, šajā Parlamentā mums jāpateicas to politisko partiju spēkam, kuras mēs pārstāvam. Šie abi jēdzieni nav šķirami. Tāpēc mēs nedrīkstam domāt, ka Eiropas politiskā dzīve norisinās absolūti tikai šeit, Eiropas Parlamentā, un ir atkarīga no divām politiskajām grupām, mēs nedrīkstam aizmirst arī partijas, kuras mēs pārstāvam. Un tāpēc es lieku priekšā pieņemt ierosināto kompromisu un atbalstīt Corbett kunga priekšlikumu.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs! Šis Parlaments bieži runā par atklātību, pārredzamību un demokrātiju, bet ne vienmēr seko šiem principiem.

Šajā gadījumā referents Corbett kungs bija ļoti atklāts, un labi varēja redzēt, ko viņš cenšas sasniegt: viņš vēlas apgrūtināt mazu grupu veidošanos un darbību, viņš vēlas liegt tām resursus un privilēģijas, uz kurām tām pašreiz ir tiesības un kuras dod tām iespēju pārstāvēt to cilvēku gribu, kas viņus ievēlēja. Corbett kungs vēlas izstumt tās politiskās grupas, kas viņam nepatīk, ja vien viņš to spēj. Tas ir absolūti nedemokrātiski. Kāpēc gan Eiropas vēlētāju griba nevarētu izpausties politiskajās grupās, ko veido tie, kurus viņi ir ievēlējuši, lai cik mazas šīs grupas būtu. Kāpēc ne? Tikai tāpēc, ka Corbett kungs domā, ka tām to nevajadzētu atļaut!

Ja šos noteikumus pieņems, tie, piemēram, manai grupai – Neatkarības un demokrātijas grupai – liks pārstāt darboties. IND/DEM grupu, protams, izveidoja, lai tā pretotos Eiropas Konstitūcijai, un mums ir labi veicies, izdodot naudu kampaņām, kas teica „nē” Francijas, Holandes un vēl nesen Īrijas referendumā. Tāpēc Corbett kungs un citi eirofili grib izstumt mūs un mums līdzīgas grupas, ko ievēlēs pēc 2009. gada, ja vien viņi spēs. Viņa absolūti nedemokrātiskās pilnvaras ir labi pārredzamas mums visiem.

  Maria da Assunção Esteves (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Parlamentam ir jāskaidro demokrātija demokrātiskā veidā. Tas nozīmē, ka Reglamentu nedrīkst skatīt atsevišķi no visa cita, bet gan saistībā ar balsstiesību un pārstāvības principa morālo pamatu, tiesībām pašiem noteikt savus likumus un pilsoņu pašnoteikšanos. Runājot par dažiem šī principa punktiem, es vēlos teikt, lūk, ko: manuprāt, grozījums, ko ierosinājis Corbett kungs, ir pareizs kā princips, bet iemesls, kāpēc grupai, kas nesasniedz obligāto slieksni, kurš vajadzīgs Parlamenta pilnvaru laikā, ir jāturpina pastāvēt, ir jo īpaši tas, ka vēlētāju demokrātisko izvēli arī gandrīz vienmēr nosaka EP politiskā grupa, kurai kandidāti pieder.

Vēlētāji nav vienaldzīgi pret to, vai kandidāts ir ievēlēts, lai sēdētu sociāldemokrātu solos Eiropas Parlamentā, vai Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas solos. Tādā gadījumā, manuprāt, šim grozījumam nevajadzētu dot Parlamenta priekšsēdētājam diskrecionāru varu, bet gan ierobežotu varu, nevis atļauju, bet pienākumu, un grupas darbības laiks no demokrātijas viedokļa var būt tikai Parlamenta pilnvaru laiks. Citādi mēs pilnīgi iznīcinātu brīvības principus, kas mūs padara par tiem, kas esam.

Mana otrā piezīme attiecas uz kārdinājumu atdarināt to, ko dara dalībvalstu parlamenti. Dalībvalstu parlamenti patiešām kalpo mums par modeli, bet šajā gadījumā mums tie jāatdarina kritiski, cum grano salis, uzmanīgi, tā kā grupu vairošanās Eiropas demokrātiskajās valstīs var kompensēt reprezentabluma trūkumu, kas met Eiropu no vienas krīzes otrā.

Grupu vairošanās šajā gadījumā var kompensēt pastāvīgo plaisu starp Eiropas pilsoņiem un tiem, kas viņus pārstāv. Turklāt, jo vairāk ir pluralitātes, jo acīmredzamāka kļūs cīņa un intensīva politizēšana, kas parasti noved pie vienprātības, bet sistemātiska vienprātība arī šeit nav brīva no strīdiem.

Ja ir daudz grupu, tas var palīdzēt Parlamentam politizēt birokrātisko Eiropu, jo demokrātija ir demokrātija un nevis ideāla kārtība.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mums nav jāpiešķir papildu finansiālais atbalsts deputātiem un pārstāvjiem, kas nostājas pret demokrātiju Eiropas mērogā.

  Jim Allister (NI). − Priekšsēdētāja kungs! Ir ļoti vienkārši atpazīt to cilvēku stratēģiju, kas uzstāj, lai palielina politisko grupu kvalificēto balsu vairākumu Parlamentā. Tas ir nepārprotams, kliedzošs mēģinājums izspiest mazākās grupas, kas bieži vien ir mazāk entuziastiskas un patiešām bieži vien apšauba nenovērtējamo Eiropas projektu. Corbett kungs efektīvi meklē „tvaika veltņa” pieeju politikā. Tāpēc viņš šovakar vada uzbrukumu, lai aizstāvētu komitejas demokrātisko lēmumu.

Ir ļoti pareizi teikts, ka jūs varat spriest par parlamentu, tā vērtību un godprātību pēc tā, kā tas izturas pret savām minoritātēm. Spriežot pēc šī ziņojuma standartiem, Corbett kungs vēlas, lai Parlaments atgrieztos pie nedemokrātiskās lielu grupu kabalas, kad lēmumus nepieņem Parlaments, bet tie rodas kā darījums starp divām galvenajām partijām.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apstrīdēt kādu būtisku pieņēmumu, proti, pieņēmumu, ka sadalīšanās mazākā skaitā grupu dos mums vairāk politiskās saskaņas. Es varētu pievienoties Sociāldemokrātu grupai Eiropas Parlamentā, bet tas nevairos grupas politisko saskaņu. Es varētu arī pievienoties Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupai, bet es varu garantēt, ka tas nevairos grupas politisko saskaņu – nekādā ziņā. Šim priekšlikumam nav nekāda sakara ar politisko saskaņu. Tas ir domāts pie politiskajām partijām nepiederošu deputātu skaita vairošanai, kuri nevēlas piederēt ne pie vienas grupas, kam ir pietiekamas pilnvaras, lai to izveidotu. Tas savukārt nozīmē miljoniem eiropiešu, ka tos Eiropas Parlamentā nepārstāv neviena politiska grupa. Es to neuzskatu par labu tendenci. Vēl vairāk, es to neuzskatu par demokrātisku tendenci. Visbeidzot, es vēlos jautāt Corbett kungam – ja jau runājam par politisko saskaņu –vai priekšlikumu, ko viņš iesniedzis, vienprātīgi atbalsta PSE grupa, vai patiesībā par šo priekšlikumu grupā ir dziļas domstarpības.

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Šīvakara debates ir interesantas, jo es klausījos, kā referents saka, ka viņa ziņojumu iedvesmojis Bonde kungs, kas gluži kā varonis Rodrogo Diaz de Vivar uzvarēja kaujās pēc savas nāves. Tad nāca Dahl kundze, kas aizvietoja Bonde kungu, un salīdzināja referentu ar Kafku, kas, protams, ir glaimojošs salīdzinājums, proti, Dahl kundzei nevajadzētu vienmēr piekrist Bonde kungam. Tad Batten kungs atzinās, ka Parlamenta grupas nauda ir izlietota, lai iejauktos dalībvalstu referendumos. Man šķiet, ka kvestoriem būs kāds vārds sakāms par Batten kungu, jo ir aizliegts izdot naudu par šādām lietām.

Un kā ir ar Voggenhuber kungu? Ko es varu teikt par Voggenhuber kungu, kas nāk no valsts, kura tik apbrīnojami organizēja Euro 2008, par ko mēs, spāņi, esam tik aizgrābti? Voggenhuber kungs ir apvainojis mūs manipulācijās un kritizējis kompromisa grozījumu, un tagad izrādās, ka viņš to ir parakstījis.

Īsi sakot, priekšsēdētāja kungs, konsekvences dēļ un, piekrītot tam, ko teica Szájer kungs, Kirkhope kungs, Esteves kundze un Rübig kungs, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa balsos par šo grozījumu.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! „Riskēsim ar pārdrošu demokrātiju”, tāds ir liela raksta virsraksts, ko es pirms divām nedēļām uzrakstīju laikrakstam Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung. Cilvēki no sociāldemokrātu aprindām nāca pie manis un teica: „Tieši tā!”, ne tikai tāpēc, ka virsraksts sabalsojas ar dižā Willy Brandt slaveno teicienu. Ko jūs šeit darāt, Corbett kungs un Leinen kungs? Jūs apgriežat lietas otrādi, un jūs zināt, ko darāt.

Es labi atceros, ko jūs teicāt, kad apsprieda pēdējo grupas veidošanas barjeras palielinājumu. Es atceros Leinen kungu no dienām, kad viņš vēl bija godīgs demokrāts. Viņam vajadzētu apstāties un rūpīgi pārdomāt, kādai lietai viņš kalpo. Ar to, ko jūs darāt šeit, jūs iznīcināt demokrātiju. Jūs sekojat Haiders un Straches, galēji kreisajiem, cilvēkiem, kas piegriezti pēc olekts, kas liktu Lafontaine kungam izskatīties kā centristam. Kaunieties! Apstājieties un pārdomājiet, un Eiropas labā atsauciet šo grozījumu. Nekļūstiet par Eiropas pretiniekiem!

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Tā kā ir vienotais tirgus, vienota valūta, tad loģiski būtu, ja pastāvētu tikai viena grupa, kas katrā ziņā būtu daudz efektīvāka. Tad būtu tikai viens runātājs, un dalīties viedokļiem būtu daudz vieglāk. Corbett kungs ierosina pacelt slieksni līdz 30 deputātiem. Tas šķiet augstākā mērā bīstami, jo īri, franči un holandieši spēj atsūtīt 31 deputātu, un tad mums radīsies īstas problēmas. Es personīgi domāju, ka mums vajadzētu svārstīgo slieksni. Tas tad būtu 30, bet priekšsēdētājs varētu lemt pēc saviem ieskatiem, lai palielinātu to līdz 35 vai40 , ja kādi EP deputāti vēlas pievienoties un nav vēl uzņemti.

Ceturtās Republikas laikā izmantoja paņēmienu, kas bija pazīstams kā mandāta atņemšana. Uzņemoties pilnvaras, vairākums nolēma, vai atjaunot amatā konkrētu parlamenta deputātu, vai arī atņemt viņam vai viņai mandātu. Šī metode ir nevainojama. Corbett kungam, piemēram, varētu uzticēt atņemt mandātu ikvienam, kas nepiekrīt viņa viedoklim. Mēs šo lietu varētu arī pielāgot: tie, kas nepiekrīt Corbett kunga viedoklim, maksātu savu algu viņam vai viņa grupai. Tomēr tam visam nav nozīmes, īri ir pierādījuši, ka jūs varat pieņemt, kādus vien noteikumus jūs vēlaties. Tas tā vairs nedarbojas, Corbett kungs.

  Richard Corbett, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Man patika šīs debates. Man patika nesavaldīgie apgalvojumi par šīm pārmaiņām, apgalvojumi, ka, sliekšņa pacelšana grupas izveidei Parlamentā no 20 uz 25 vai varbūt30 deputātiem iezvanīs demokrātijas un plurālisma galu Parlamentā. Kādas muļķības! Šis ir pieticīgs priekšlikums. Pat 30 būtu stipri zem sliekšņa, kāds noteikts vairākumā valstu parlamentu, ko mēs atzīstam par absolūti demokrātiskiem. Kāpēc tad ne šeit?

Doma, ka tas ir uzbrukums pašreizējām grupām, ir blēņas. Es priecājos, kad UEN grupas runātājs atzina, ka viņa grupu tas neietekmēs. Mani pārsteidza Batten kunga pārliecība, ka viņa grupu tas ietekmēs. Man šķita, viņš cerēja, ka viņa grupa iegūs vietas nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Es tomēr domāju, ka viņi pazaudēs vietas un viņus iznīcinās, tā ka viņi pat nesasniegs pašreizējo slieksni. Tā kā viņus tas nekādā veidā neietekmēs.

Par domu, ka tas ir vērsts pret konkrētu viedokli, tādu kā eiroskeptiķu viedokli, kā daži apgalvoja, varu vēlreiz teikt, ka tās ir muļķības. Eiroskeptiķi ir vienmēr bijuši pārstāvēti Parlamentā, labi pārstāvēti, un viņiem gandrīz vienmēr ir bijusi politiska grupa, un es esmu pārliecināts, ka tā tas arī turpināsies. Viņi pārstāv mazu, bet svarīgu sabiedriskās domas strāvojumu, un, protams, viņi piedalīsies mūsu debatēs. To šis priekšlikums nemainīs.

Šis priekšlikums nav visai radikāls. Tas ir prātīgs, veselajam saprātam raksturīgs, praktisks priekšlikums uzzināt, kāds paplašinātajā Parlamentā ir sliekšņa līmenis, lai izveidotu politisku grupu.

Tas nav radikāls priekšlikums. Tas nav vērsts ne pret vienu. Es priecājos, ka daudzas grupas saskata jēgu kompromisā starp diviem viedokļiem par šo lietu un pieņem pieticīgo kompromisa priekšlikumu par 25 deputātiem.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2008. gada 9. jūlijā.

22. Parlamenta Reglamenta grozīšana, ņemot vērā parlamentārās reformas darba grupas ierosinājumus attiecībā uz darbu plenārsēdēs (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Corbett kunga ziņojums (A6-0197/2008) Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Parlamenta Reglamenta grozīšanu, ņemot vērā parlamentārās reformas darba grupas ierosinājumus attiecībā uz darbu plenārsēdēs (2007/2272(REG)).

  Richard Corbett, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Es ceru, ka kolēģi neprotestēs pret to, ka es vēlreiz prasu vārdu, lai runātu par Reglamenta grozīšanu, ko, šķiet, vienmēr apspriež pirmdienas vakarā.

Kā kolēģi jau zina, Parlamentam ir darba grupa, ko ļoti veiksmīgi vada mūsu kolēģe Dagmar Roth-Behrendt un kas aplūkoja jautājumu par to, kā uzlabot Parlamenta darbu.

Mēs esam pārtapuši no diskusiju kluba par daļu no likumdevējas iestādes. Vienalga, kas notiks ar Lisabonas līgumu, šī būtiskā pārmaiņa jau ir notikusi. Tāpēc ir racionāli un loģiski pārskatīt, kā mēs organizējam savu darbu.

Viens no šī jautājuma galvenajiem aspektiem neizbēgami un pamatoti ir atteikšanās no komiteju patstāvīgajiem ziņojumiem, kam nav nekāda likumdošanas spēka, lai vairāk pievērstos likumdošanai.

Tā ir pirmā un, iespējams, vissvarīgākā priekšlikumu paketes daļa, ko es jums šodien iesniedzu. Darba grupas priekšlikumi, protams, bija plaša spektra: tikai daži no tiem prasa pielāgojumu mūsu Reglamentam, bet šis ir viens no tiem.

Galvenā ideja ir, ka mums ir jāatšķir pašu patstāvīgo ziņojumu veidi un to nozīme. Daži, protams būs pelnījuši izsmeļošas diskusijas un balsošanu plenārsēdē, bet daži varbūt ne.

Mēs nedrīkstam pārvērst plenārsēžu zāli par redakcijas komiteju, kas rindkopu pēc rindkopas pārstrādā detalizētu patstāvīgo ziņojumu par speciālu tematu, ko izstrādājusi speciālistu komiteja.

Es būtu gribējis iet vēl tālāk un jautāt, kāpēc šādus ziņojumus, šāda veida patstāvīgos ziņojumus, nevar ar pilnām tiesībām iesniegt kā komitejas ziņojumus?

Lordu palātas ziņojumi, par ko mēs visi runājam, ir Lordu palātas komiteju ziņojumi, par tiem nebalso, un tos nepārraksta Lordu palātas kamera, tie bieži paši par sevi ir ļoti labi, dziļi, analītiski ziņojumi. Tie neizmanto Lordu palātu kā redakcijas palātu, pārskatot rindkopu pēc rindkopas. Mums arī attiecībā uz šo patstāvīgo ziņojumu veidu tas nav jādara.

Ar šo noteikumu maiņu, kas būs iespējama – tas ir šis kompromiss – , mēs, protams, iesniegsim ziņojumu plenārsēdē, lai saņemtu piekrišanu vai noraidījumu. Mēs arī atļausim grupām, kas tam nepiekrīt, iesniegt alternatīvu rezolūcijas priekšlikumu, bet mēs stundām ilgi nebalsosim par rindkopu pēc rindkopas, lai pārstrādātu tāda veida komitejas ziņojumu. Tas tad ir pirmais ļoti svarīgais grozījums.

Vēl viens, pilnīgi citāds grozījums skar uzdevumu padarīt dzīvākas mūsu debates un to, kā mēs izmantojam runāšanas laiku. Referenta loma pieaugs, referents sniegs komitejas ziņojumu, reaģējot uz Komisijas likumprojekta priekšlikumu, un nekavējoties paziņos, kāds ir Parlamenta viedoklis par Komisijas priekšlikumu, un beigās noslēgs debates, iespējams, atbildot uz deputātu izteikumiem, kā es centos to darīt mūsu iepriekšējās debatēs. Tas padarīs mūsu debates dzīvākas, un ir vērts to pamēģināt.

Tomēr ir viens sīkums, kas, šķiet, ir izraisījis daudz komentāru, – tas ir ierosinājums, ka mums ir jāizstrādā pamatnostādnes rakstiskiem Parlamenta jautājumiem, tāpat kā mums jau ir pamatnostādnes jautājumiem citām iestādēm jautājumu laikā.

Es neredzu iemesla, kāpēc tas jāuzskata par tādu traģēdiju. Tas nav mēģinājums ieviest jautājumiem cenzūru. Ar to pamatnostādnēs tiek tikai teikts, ka rakstiskiem Parlamenta jautājumiem, tāpat kā jautājumiem jautājumu laikā, ir jābūt to iestāžu kompetencē, kam lūdz atbildēt jautājumu. Tas šķiet loģiski un racionāli, bet pašlaik šāda noteikuma nav.

Tas, ka pašlaik šāda noteikuma nav, ir ļāvis kādam Parlamenta deputātam iesniegt vairāk par tūkstoti rakstisku Parlamenta jautājumu par tematiem, kam nav nekāda sakara ar Eiropas Savienību. Tas ir aizsprostojis visu sistēmu, liekot mums pārējiem gaidīt atbildes uz mūsu jautājumiem ilgāk, kas izmaksā veselu bagātību, jo visi šie jautājumi ir jātulko ikvienā valodā, jānosūta visiem komisāriem kolektīvai atbildei un koleģiālai atbildei, un tie ir laika un resursu zaudējumi. Vienkārša pamatnostādņu noteikšana par to, ka jautājumiem jāattiecas uz Eiropas Savienību un tās iestādēm, šķiet saprātīga.

Un kam tas ir jānolemj? Saskaņā ar manu priekšlikumu to nolemj mūsu priekšsēdētājs, Parlamenta priekšsēdētājs. Ja mēs nosakām pamatnostādnes, mēs neatstāsim lemšanu Komisijas ziņā, lai viņi varētu sacīt: „Nē, mēs neatbildēsim šo jautājumu vai to jautājumu”. Nē, mēs nolemsim, un tas ir paredzēts, lai aizsargātu deputātus, un tam ir jābūt garantijai deputātu labā. Esmu pārsteigts par to, ka daži deputāti, kuru šovakar nav šeit, ir uzskatījuši par pareizu uzbrukt man e-pastā, kas adresēts visiem Parlamenta deputātiem.

Šie ir pieticīgi, saprātīgi priekšlikumi, ko izstrādājusi priekšsēdētāju vietnieku darba grupa un Dagmar Roth-Behrendt, un es tos iesaku Parlamentam.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētāja kungs! Reformēts Parlaments, kas veicina dzīvākas politiskas debates par ES, ir visu mūsu pilsoņu interesēs, kā arī visu iestāžu interesēs. Mums ir vajadzīgas dinamiskākas diskusijas par Eiropas jautājumiem, un es piederu pie tiem cilvēkiem, kam ir dziļa pārliecība, ka debates ir jebkuras labi funkcionējošas demokrātijas dzīvinošais spēks.

Komisijas vārdā es vēlos apsveikt Corbett kungu par ziņojumu par deputātu darbu plenārsēdēs un rakstisku jautājumu iesniegšanas kārtību. Gadu gaitā ir iesniegts arvien lielāks skaits Parlamenta jautājumu. 2007. gadā Komisija atbildēja uz vairāk nekā 6 700 jautājumiem. Tas ir12 % pieaugums salīdzinājumā ar 2006. gadu un gandrīz 35 %pieaugums salīdzinājumā ar 2005. gadu, un šī gada tendence liecina par vēl lielāku pieaugumu.

Jautājumu pieplūdums tajā pašā laikā nozīmē īstu izaicinājumu: gandrīz 25 % no kopējā rakstisko jautājumu skaita ir iesnieguši ne vairāk kā astoņi Parlamenta deputāti. Turklāt diezgan liels skaits jautājumu nav saistīti ar problēmām, kas ir Kopienas kompetencē. Ja vēlaties, es varu sniegt dažus piemērus.

Komisija ir absolūti nodevusies savu pienākumu izpildei un sniedz augstas kvalitātes atbildes uz Parlamenta jautājumiem. Tas ir pienākums, ko nosaka Līgumi, tas arī raksturo mūsu atbildību Parlamenta priekšā. Komisija atzinīgi vērtē dažu pamatnostādņu ieviešanu un Parlamenta jautājumu pieņemamības kritērijus, kas ierosināti ziņojumā. Pašlaik ir sagatavota pamatnostādņu sistēma mutiskiem jautājumiem, kas adresēti Komisijai un Padomei, un Corbett kunga ziņojumā ir ierosināta metode, ko Parlaments jau ir ieviesis un kas ir Padomei un Komisijai labi zināma. Efektīva pamatnostādņu īstenošana palielinās atsevišķiem deputātiem iespēju iesniegt jautājumus Komisijai un saņemt savlaicīgas atbildes, kā jau referents teica. Mums būs iespēja veltīt vairāk uzmanības jautājumiem, kas patiešām ir Komisijas kompetencē vai kas ir vispārējas nozīmes jautājumi.

Ļaujiet man izteikt dažas piezīmes par citu jautājumu, kas skarts ziņojumā, tas ir par runu secību plenārsēdes debatēs. Komisija atzīst, ka ir loģiski atklāt likumdošanas debates ar referentu paziņojumu. Attiecībā uz runu secību un runāšanas laiku es tomēr vēlos uzsvērt vajadzību ievērot vienādas attieksmes principu pret Komisiju un Padomi.

Beigās ļaujiet man atgādināt, ka mēs nesen paziņojām savu nostāju sakarā ar otro starpziņojumu, ko pieņēma Parlamenta reformas darba grupa, un mēs ar nepacietību gaidām iespēju apspriest šos jautājumus ar Parlamentu, pirms jūsu iestāde pieņems galīgo nostāju attiecībā uz reformu paketi. Esmu pārliecināta, ka labas starpiestāžu sadarbības gars, ko abas iestādes ir līdz šim parādījušas, turpinās valdīt visā reformu procesa gaitā.

  József Szájer, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Mums atkal ir jādzird balsis, kas saka, ka šī ieteikuma nolūks ir ierobežot konkrētu EP deputātu darbību. Es vēlos vērst EP eiroskeptiķu deputātu uzmanību uz to, ka viņiem vajadzētu vispirms izlasīt ieteikumu un tad runāt.

Šim ziņojumam un šiem noteikumu grozījumiem vajadzēja parādīties jau sen, tā kā Eiropas Parlamentam jau sen ir likumdevēja pilnvaras. Bet pagaidām mums jāpiegriež vērība tam, ka vispār 17,4 % no mūsu laika, laika, ko pavadām plenārsesiju debatēs, ir veltīti likumdošanai, un pārējais laiks tiek pavadīts citos pasākumos.

Patiesībā ziņojums dod iespēju Parlamentam nodarboties ar to, ko Līgumi tam uzliek par pienākumu nodarboties. Citiem vārdiem, mums tagad būs iespēja veltīt visu uzmanību likumdošanai, un tas nenozīmē, ka mēs zemu vērtēsim patstāvīgos ziņojumus, jo tie arī satur svarīgus jautājumus, bet mums pašiem jāzina, ka to ietekme ir daudz mazāka nekā tas, ko varam panākt ar likumdošanu.

Kad mēs izdodam likumus, mēs ieviešam pārmaiņas, kas daudzus gadus tieši ietekmēs 500 miljonu cilvēku dzīvi , bet patstāvīgo ziņojumu ietekme ir daudz lēnāka un mazāka. Tāpēc Parlamentam ir jānodarbojas ar likumdošanu daudz vairāk, un šis ziņojums piedāvā šādu iespēju.

Mums ir panākta vienošanos arī par jautājumiem, jo ir svarīgi, lai uz jautājumiem patiešām tiktu sniegtas atbildes. Ļoti bieži mēs EP deputāti nesaņemam īstas atbildes no Komisijas, lai gan, kā komisāre teica, ikvienam EP deputātam ir tiesības saņemt atbildes uz saviem jautājumiem, bet tiem jābūt jautājumiem, kas attiecas uz Eiropas Savienību un Komisiju.

Es esmu apmierināts arī par to, ka Komisija ir beidzot noraidījusi ierobežojumu, kas nosaka, ka vienā mēnesī var uzdot tikai divus jautājumus.. Tas bija gudrs lēmums, bet katrā gadījumā mēs varam sasniegt labāku rezultātu, Un šis jaunais noteikums palīdzēs padarīt jautājumus efektīvākus, un tāpēc es apsveicu referentu Corbett kungu. Pateicos.

  Jo Leinen, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Patstāvīgie ziņojumi ir, protams, attaisnojušies šajā Parlamentā. Mūsu Parlaments ietver 27 valstis un tautas, un ļaužu prātus urda daudzi jautājumi par problēmām, kas saistītas ar ES un citām pasaules daļām.

Tomēr es arī piekrītu tiem, kas ir teikuši, ka Parlaments arvien vairāk attīstās no padomdevējas asamblejas par likumdevēju orgānu. Lisabonas līgums šajā ziņā spers lielu soli uz priekšu. Tāpēc mums ir jānosaka prioritātes. Es dzirdēju, ka mēs pavadām tikai 17,4 % no sava laika likumdošanas darbā: ar to nepietiek. Mēs dzīvojam spriedzē, laika trūkumā. Mēs vēlamies labāku likumdošanu, tāpēc mums vajag vairāk laika un prioritāšu.

Labi ir arī tas, ka mēs atzīstam, ka ne katrs ziņojums ir vēlreiz apspriežams plenārsēdē. Ir iespējams balsot bez sākotnējām debatēm, un deputāti var iesniegt rakstisku deklarāciju, ja viņi vēlas izteikt savu viedokli par ziņojumu. Tas nav jādara mutiski plenārsesijā.

Priekšsēdētāja vietnieces kundze! Man šķiet pareizi, ka referentam dod vārdu kā pirmajam un pēdējam Parlamentā, jo kā sava veida „pilsoņu palātai” mums jāizsakās pirmajiem un pēdējiem debatēs. Tas ir labs jauninājums.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais temats ir par jautājumiem. Šī sistēma ir ļoti laba, ja vien to neizmanto ļaunprātīgi. Mēs dzirdējām skaitļus, ka astoņi deputāti uzdod 25 % no visiem jautājumiem. Tas ir 1700 jautājumu no astoņiem deputātiem. Mēs varētu teikt, ka viņi ir ļoti strādīgi, bet patiesībā šķiet, ka viņi nepamatoti un ļaunprātīgi izmanto ES sistēmu, kā daudzos citos gadījumos to dara ES pretinieki. Mums jāievieš noteikumi attiecībā uz to, un pamatnostādnes ir izejas punkts, pamats pēc kā vadīties.

Apsveicu Corbett kungu par to, ka viņš atkal un atkal sparīgi ķeras pie lietas, lai tālāk attīstītu Parlamentu. Ļoti pateicos.

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos, ka varu savā runā izrādīt vairāk vienprātības nekā iepriekšējā. Liberāļu grupa visnotaļ atbalsta reformu idejas, kas ietvertas šajā priekšlikumu paketē, jo īpaši par Parlamenta jautājumiem.

Manuprāt, mēs rīkojāmies pareizi, atmetot referenta pirmo ierosinājumu samazināt vai ierobežot Parlamenta jautājumu skaitu.

Atklāti runājot, es ieteiktu vēl divus mazus uzlabojumus. Pirmais attiecas uz procedūras paplašināšanu, lai apturētu sliktas kvalitātes komiteju ziņojumus – diemžēl, dažreiz tādi ir – pirms tie bez uzlabojumiem tiek cauri plenārsēdei, un tāpēc būtu pareizi atļaut komitejai pašai un nevis vienkārši referentam vai divām politiskajām grupām, vai 10 % Parlamenta deputātu iesniegt grozījumus.

Mans otrais priekšlikums ir pievienot nepieteiktās uzstāšanās šīm jaunajām īsajām runām, ko piedāvā referents. Manuprāt, šie divi jaunievedumi nedaudz paplašinās Parlamenta debates un domu apmaiņu, nekaitējot darba grupas mērķim, kas, protams, ir racionalizēt un padarīt dzīvāku sanāksmju darba gaitu.

  Sylvia-Yvonne Kaufmann, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es domāju tāpat kā Duff kungs. Tagad es vēlos teikt, ka atšķirībā no iepriekšējā ziņojuma mēs kā grupa varam atbalstīt šo ziņojumu kopumā, jo tas atspoguļo parlamentārās reformas darba grupas priekšlikumus un īsteno tos kā Reglamenta grozījumus.

Tomēr mēs nevaram atbalstīt – ko es arī vēlos tagad īsi minēt – priekšlikumu nepieļaut grozījumus patstāvīgajos ziņojumos. Mūsu grupa uzskata, ka grozījumi pieder pie politiskās kultūras un politiskajām debatēm, un jo īpaši pie individuālu grupu tiesībām, un ka šo grupu tiesības nedrīkst samazināt.

Nobeidzot es vēlos piebilst, ka, manuprāt, 13. un 15. grozījums, ko iesniedza Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, ir pelnījuši atbalstu. Pat ja mums nav vajadzīgas garas, detalizētas debates par individuāliem ziņojumiem plenārsēdē, tomēr ir jānotiek apspriedei, un tai jābūt īsai – vienam runātājam no grupas, kā Verts/ALE grupa ierosina, vai arī nepieteiktās uzstāšanās procedūrai. Nenoturēt nekādas debates mums būtu lāča pakalpojums. Ja mēs nepieļaujam debates, tad mēs sevi neuztveram nopietni, un es uzskatu, ka tas nav labi.

  Hanne Dahl, IND/DEM grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Visas likumdošanas struktūras ir vienmēr jāpakļauj pārbaudei, un tām jābūt gatavām veikt arī pašuzraudzību. Tomēr es baidos, ka pašuzraudzība pašreizējā ziņojumā iet pārāk tālu. Es atļaušos to nosaukt par pašcenzūru. Ja šo ziņojumu pieņems tā sākotnējā veidā, tas nozīmēs, ka Parlaments pats ierosina ierobežot savu deputātu tiesības uzdot svarīgus jautājumus Padomei un Komisijai. Tam visam ir kaut kāda jēga, bet ziņojumā ir teikts arī tas, ka priekšsēdētāja ziņā ir noteikt, vai attiecīgo jautājumu drīkst vispār uzdot. Tādējādi Parlamenta priekšsēdētājam ir jānosaka, kādus jautājumus pieklājas uzdot citām ES iestādēm. Tādējādi mēs ieviešam papildu pašcenzūru un turklāt atļaujam Parlamenta priekšsēdētājam veikt arī cenzūru.

Es vēlos Parlamentam atgādināt, ka mēs esam vienīgā tiešās vēlēšanās ievēlētā iestāde un ka mums ir īpašs uzdevums. Mūsu uzdevums ir veikt parlamentāro kontroli, un tāpēc mēs nekādā ziņā nedrīkstam sev uzspiest pašcenzūru, ko bieži izmanto ļaunprātīgi. Protams, mums visiem ir morāls pienākums lieki neizšķiest nevienas iestādes laiku ar nepiederīgiem jautājumiem, bet mēs nevaram pieņemt, ka jautājuma svarīguma noteikšanai izstrādā „objektīvus kritērijus”. Politikā nav nekādu objektīvu kritēriju, un, ja mēs tos nosakām, mēs riskējam ar to, ka tos izmantos ļaunprātīgi.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Savā sākotnējā formā šis ziņojums bija daudz drakoniskāks un nedemokrātiskāks nekā tā galīgais variants. Mūsu eirofanātiskais referents parādīja savu īsto seju, kad viņš ierosināja samazināt ievēlētu Parlamenta deputātu tiesības uzdot jautājumus neievēlētajai Komisijai un Padomei, tāpēc arī ir šis absurdais priekšlikums ierobežot deputātus, atļaujot tiem trīs jautājumus mēnesī.

Par laimi viņam bija steidzīgi jāatkāpjas, bet viņa ziņojumā ir saglabājušās dažas represīvas iezīmes, kas bija priekšlikumā. Jo īpaši nepieņemamas ir veto tiesības, ko viņš cenšas piešķirt priekšsēdētājam attiecībā uz to, kādus jautājumus var uzdot, daļēji tāpēc, ka pašreizējais priekšsēdētājs nebauda vispārēju Parlamenta uzticību, ņemot vērā viņa nespēju paciest domstarpības, kā liecināja viņa spaidi pret tiem Parlamenta deputātiem, kas iedrošinājās pieprasīt saviem vēlētājiem tiesības uz nacionālajiem referendumiem par Lisabonas līgumu.

Priekšsēdētājs izrādīja savu neiecietību, un cits priekšsēdētājs nodeva viņam cenzūras pilnvaras, kas ļaus viņam aizsargāt Eiropas eliti pret deputātu neatlaidīgajiem jautājumiem – šāds priekšsēdētājs ar prieku izmantos savas cenzora tiesības. Tāpēc ir muļķīgi, nepareizi un nedemokrātiski sasiet Parlamenta deputātiem rokas un aizbāzt viņiem muti, kā to mūsu referents, nevienu nepārsteidzot, tiecas darīt.

  Costas Botopoulos (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Parlamenta procedūra mūsu darbā nav tikai formalitāte, tā ir jebkura parlamenta būtība, pat tāda parlamenta kā mūsējais, kurā ir 780 deputāti no tik daudzām dažādām valstīm, kas ir tālu no sabiedrības acīm un tāpēc ir arī bieži tālu no lietām, kas interesē sabiedrību; mēs esam parlaments ar konkrētām procedūrām, runājot par debatēm, – un debates plenārsēdēs ir vienkārši formāla procedūra, jo īstais darbs norisinās komitejās.

Tāpēc jebkuri centieni uzlabot Parlamenta plenārsesiju darbu, pamatojoties ar konkrētiem principiem, ir vienmēr apsveicami: pirmkārt, ar efektivitātes principu, lai mūsu apspriedes novestu pie izvēles un beigās pie lēmumiem; otrkārt, ar demokrātijas principu, kas nosaka vienādus noteikumus visiem, vienalga, kāda vara viņiem pieder, lai ikviens tiek uzklausīts; un treškārt, es to sauktu par „vitalitātes” principu, lai viss, ko sakām, interesētu sabiedrību.

Kā šos principus sekmē priekšlikums šajā ziņojumā? Manuprāt, apmierinoši, lai gan tajā ir vieta dažiem maziem uzlabojumiem, kurus es ierosināšu.

Es piekrītu jautājumam par „īsu uzstāšanos”. Ir viens iemesls, kāpēc „īsa uzstāšanās” ir ļoti laba ideja: tas nozīmē, ka nekad nebūs tāda ziņojuma, ko vispār neapspriedīs. Es sniegšu piemēru: Duff kunga interesanto ziņojumu, par kuru mēs rīt balsosim, par to, kā ir veicama kontrole pār Komisiju, vispār neapspriedīs, lai gan tas dotu labu iespēju izmantot šo saīsināto procedūru.

Es tāpēc saku tam „jā”, bet es tomēr vēlos norādīt, ka mēs to redzam šodien, mēs to redzam katru reizi, cik interesantas ir patstāvīgās uzstāšanās un cik neinteresantas ir apspriedes, kurās piedalās tikai referents un Komisija, lai gan tās būtu interesantas, ja arī citi varētu uzstāties.

Vēl viens pēdējais komentārs attiecībā uz jautājumiem. Man šķiet, ka mūsu uzņemtais kurss ir gluži pareizs. Visbeidzot, runājot par patstāvīgajiem ziņojumiem, man šķiet, ka šo ziņojumu grozījumi ir jāapspriež.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs! Dažreiz, rakstot šīs īsās runas, mani pārsteidz tas, ka patiešām būtu vajadzīgs George Orwell talants, lai tie tiktu pienācīgi novērtēti.

Tāds gadījums ir instinktīvā satīriķa un humorista Corbett kunga ziņojums. Kādai monumentālai nedemokrātiskai arogancei ir jābūt, lai ierosinātu cenzēt Parlamenta deputātu jautājumus Padomei un Komisijai! Mums saka, ka tas ir tāpēc, lai novērstu ļaunprātīgu tiesību izmantošanu vai lai apturētu aizvainojošus izteikumus.

Varbūt Corbett kungs ir norūpējies, ka mēs varētu uzdot jautājumus par dažu komisāru kriminālo pagātni vai viņu kādreizējo karjeru kā Austrumeiropas komunistisko režīmu „aparatčikiem”, vai arī varbūt par bijušo ES priekšsēdētāju varbūtējām karjerām kā VDK aģentiem?

Nesen Parlamenta priekšsēdētājs saņēma šķīrējtiesneša pilnvaras, lai kontrolētu EP deputātu tiesības teikt runu plenārsēžu zālē. Tagad Corbett kungs vēlas cenzēt, ko EP deputāti var savu vēlētāju vārdā teikt Padomei un Komisijai.

Es vēlos atbildēt uz Corbett kunga komentāru par manu runu pēdējās debatēs. Es, protams, runāju par viņa ierosinātajiem noteikumiem par politisku grupu veidošanu attiecībā uz Neatkarības un demokrātijas grupu tās pašreizējā sastāvā. Tieši Leiboristu partijai draud iznīcība Lielbritānijā. Viens no iemesliem ir tās eirofilu fanātisms, un es varu jums apliecināt, ka 2009. gadā AK Neatkarības partijas EP deputāti atgriezīsies šeit vēl lielākā skaitā.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Jautājumi liecina tieši par to informācijas apjomu, ko pilsoņi vēlas saņemt no ES. Tā kā komisāre Wallström ir šodien šeit, es aicinu viņu ļaut izskatīt šos jautājumus un varbūt likt izgatavot brošūru, kurā jautājumu un atbilžu rezultāti būtu padarīti pieejami Eiropas pilsoņiem, tostarp internetā, lai viņi redzētu, kā tiek atbildēti jautājumi, ko viņu EP deputāti uzdod Komisijai un Padomei. Tas būtu fantastiski žurnālistiem un Eiropas pilsoņiem, ja to varētu izdarīt pirms vēlēšanām.

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es lūdzu vārdu, lai atbildētu uz Leinen kunga runu. Leinen kungs! Ja jūs mani kādu brīdi uzklausītu, es vēlētos runāt par jūsu piezīmēm attiecībā uz patstāvīgiem ziņojumiem. Par to patstāvīgo ziņojumu kvalitāti, kas tiek iesniegti un pieņemti šeit, var vēl šaubīties, bet, ja jūs aizliegsiet grozījumus, kā tad varēs uzlabot šos patstāvīgos ziņojumus? Es vēlos jums atgādināt, ka Parlamentam nav iniciatīvas tiesību attiecībā uz likumdošanu. Šajā jautājumā mēs esam atkarīgi no Komisijas. Kā mēs varam pateikt Komisijai, kādas iniciatīvas mēs vēlamies redzēt, ja mēs izmetam patstāvīgos ziņojumus vai arī nevirzām ziņojumus tā, lai kaut ko uzlabotu? Ja es pareizi saprotu, saskaņā ar Līgumu, vai to, ko mēs kādreiz saucām par Konstitūciju, mums pašiem nav iniciatīvas tiesību likumdošanas jomā. Viss, kas mums ir, ir iespēja paziņot patstāvīgajos ziņojumos, ko mēs vēlamies. Manuprāt, būtu nepareizi, ja jūs tos pienācīgi nenovērtētu, jo tas atņem mums mūsu iespējas. Es uzskatu, ka jums būtu tas vēlreiz jāpārdomā – jums abiem, jums, Leinen kungs, un referentam.

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Referentam nav vajadzīgi aizstāvji, man nav šaubu, ka viņš pats var sevi aizstāvēt, bet man jāsaka, ka es lūdzu vārdu, jo man šķita, ka dažas no runām bija pārmērīgas.

Es uzskatu, ka Parlamentā ir jānotur debates un jāizvirza argumenti. Es tikko noklausījos Graefe zu Baringdorf runu, un mums vienmēr ir bijušas domstarpības par to, bet man šķiet, ka daži no aprakstiem, apvainojumiem un kariķējumiem, galu galā, kaitē šai iestādei un tiem, kas par to ir atbildīgi, priekšsēdētāja kungs. Tā kā mēs esam Francijā, man šķiet, ka tas bija franču rakstnieks, kas teica, ka visam, kas ir pārmērīgs, nav vērtības. Šodien šeit ir bijušas dažas runas, kam nav vērtības.

Mēs augstu vērtējam to, ko Corbett kungs ir paveicis, kas tikai atspoguļo visu, ko ir paveikusi Parlamenta priekšsēdētāju vietnieku grupa, kurā ir pārstāvētas visas Parlamenta grupas. Tas atspoguļojas regulā, par kuru mēs ar viņu debatējām, un mēs augstu vērtējam darbu, ko viņš dara,

  Richard Corbett, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Pēc mūsu iepriekšējām debatēm es priecājos, ka mēs vēl esam draugi un ka spējam sasniegt plašāku vienprātību par šiem jautājumiem.

Ļaujiet man paskaidrot dažus punktus, par kuriem radās nesaprašanās. Par Parlamenta jautājumiem: mēs neierosinām nekādus ierobežojumus Parlamenta jautājumiem, mēs vienkārši sakām, ka tās pašas pamatnostādnes, ko mēs Parlamentā esam jau pieņēmuši jautājumu laika jautājumiem, ir jāpiemēro arī rakstiskiem jautājumiem, proti, tiem jāattiecas uz Eiropas Savienību un iestādēm, kam jāatbild uz šiem jautājumiem.

Jautājumiem par slimnīcām AK, kas pakļautas Valsts Veselības aizsardzības dienestam, un par personāla pārcelšanu no vienas slimnīcas uz citu nav nekāda sakara ar Eiropas Savienību, un tiem nav jābūt Parlamenta jautājumiem, kas Eiropas līmenī izmaksā daudz naudas. Man šķiet, ka to nosaka veselais saprāts: tikai AK Neatkarības partija un tās draugi atļaujas to aprakstīt kā sava veida konspirāciju vai sava veida cenzūru. Pēc kritērijiem, ko nosakām mēs paši, par ko mūsu priekšsēdētājs ir aicināts lemt, nevis Komisija vai Padome? Ja tā ir cenzūra, tad Dieva dēļ...

Otrais jautājums, kas izraisīja nesaprašanos, bija runāšanas laiks. Varbūt es iepriekš neizskaidroju to pietiekami skaidri. Mēs saglabāsim tās divas izvēles, kas mums pašlaik ir debašu organizēšanai, un pievienosim trešo. Pašlaik mums ir plašas debates, bet ir iespējamas arī īsas debates, uzstājoties vienam runātājam no katras politiskās grupas. Mēs tagad varam arī izvēlēties vienkāršotu procedūru, kad referents vienkārši sniedz 2 minūšu ziņojumu balsošanas laikā, to mēs saglabāsim.

Tas, ko mēs piedāvājam, ir trešā izvēle: īsu uzstāšanos, kuras ziņojums ir saskaņots un patstāvīgs utt. un neprasa plašas debates, lai gan mēs tās neizslēdzam. Saskaņā ar īso uzstāšanās procedūru referents sniedz komitejas secinājumus, Komisija uz to atbild, un ikviens, kas vēlas, var dot papildu ieguldījumu rakstiski. Tas paplašina Parlamenta izvēles iespējas, bet neierobežo neviena deputāta tiesības. Tas palielina jautājumu risināšanas elastību, un es atkal to iesaku Parlamentam.

Visbeidzot, pāris īsu jautājumu. Atbildot Rübig kungam, jautājumi un atbildes jau ir tiešsaistē. Tie ir redzami visiem deputātiem, varbūt mums vajadzētu vairāk to izmantot, bet jautājumi ir tur, tas ir rīks, kas ir pieejams. Baringdorf kungam es teiktu jā, ziņojumā ir norādīta atšķirība starp dažādiem patstāvīgo ziņojumu veidiem. Likumdošanas iniciatīvas veidu, uz kuru viņš norādīja, nepakļaus vienkāršotajai procedūrai, kuru mēs iesakām: šis veids ir pakļauts parastajām procedūrām, kā paredz šīs likumdošanas iniciatīvas īpašais veids. Mēs par to parūpējāmies.

Attiecībā uz ļoti dīvainajām AK Neatkarības partijas deputāta Batten kunga piezīmēm un viņa norādījumu par nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām mēs vēl redzēsim. Jā, pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās AK viņa partija ieguva tikpat daudz vietu, cik Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, patērējot, manuprāt, 10 reizes vairāk līdzekļu – Duff kungs māj ar galvu, tāpēc man, šķiet, tā ir taisnība. Redzēsim, cik daudz miljonāru viņš piedabūs ieguldīt viņa kampaņā šoreiz, bet es ceru, ka šoreiz būs lielāka sabiedrības izpratne, jo tā ir redzējusi viņu darbību Eiropas Parlamentā šajos pēdējos piecos gados un ko tas patiesība nozīmē, ja jūs ievēlējat kādu no AK Neatkarības partijas šajā amatā. Un ja vēlētāji to sapratīs, es esmu pārliecināts, ka viņiem nākamajās Eiropas Parlamenta velēšanās tik labi neveiksies.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

23. Nākamās sēdes darba kārtība: sk. protokolu

24. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.15.)