Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 8. jūlijs - Strasbūra

8.22. Gāzesvada, ko plānots būvēt Baltijas jūrā, lai savienotu Krieviju un Vāciju, ietekme uz vidi (A6-0225/2008, Marcin Libicki) (balsošana)

- Pirms balsojuma par 23. grozījumu:

  Dirk Sterckx (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ir radušās problēmas ar jūsu paziņojumu dēli. Balsojuma rezultātu vietā mēs redzam nulli, mēs nevaram redzēt, cik daudzi ir balsojuši par vai pret.

  Priekšsēdētājs. − Labi, paldies, Sterckx kungs! Es to nevaru redzēt, jo atrodos ar muguru pret to, jūs saprotat.

Plenārsēžu zāles tehniskais personāls man saka, ka mums patiešām ir problēmas ar elektronisko balsu skaitīšanas kārtību, un tāpēc es lūdzu jūs paciesties dažas sekundes, kamēr šī problēma tiks atrisināta.

- Pirms balsojuma par 50. grozījumu:

  Justas Vincas Paleckis (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, mēs jums pilnībā uzticamies, taču es būtu ļoti pateicīga, ja jūs paziņotu mums precīzi, cik nobalsoja par, cik – pret un cik atturējās.

  Priekšsēdētājs. − Tā kā lielais ekrāns nedarbojas, es nolasīšu skaitļus, ja tā būs labi. Tas būs labākais risinājums.

(Balsošana uz dažām minūtēm tika pārtraukta, lai salabotu ekrānus, uz kuriem ir redzami balsošanas rezultāti)

  Graham Booth (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, es nupat mēģināju noķert jūsu skatienu, taču jūs mani neredzējāt. Kad mēs pārbaudījām balsojumu par 49. grozījumu, rezultāts bija: 474 par, 181 pret, un jūs sacījāt: „Apstiprināts, kā jau es teicu”. Taču jūs neteicām „apstiprināts”, jūs sacījāt „noraidīts”.

  Priekšsēdētājs. − Es neatceros. Ja jūs tā sakāt, tad labi.

- Pēc balsojuma par 51. grozījumu:

  Marcin Libicki, referents. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mēs, lai arī negribīgi, tomēr varam piekrist, ka ekrāni nedarbojas. Tas ir apkaunojoši, ka Eiropas Parlamentā nevar redzēt balsošanas rezultātus. Šādos apstākļos es vēlos jūs lūgt, kad pārbaudāt rezultātus, precīzi nosaukt, cik ir balsojuši par, cik – pret un cik ir atturējušies. Tā kā to nav iespējams redzēt uz ekrāna, es lūdzu jūs nolasīt šos skaitļus, bet jūsu darbiniekiem pierakstīt.

  Werner Langen (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vēlos norādīt, ka sistēma darbojas katra Eiropas Parlamenta locekļa darba vietā, ka mēs ieviesām šos mistiskos ekrānus tikai pirms gada, ka līdz tam viss darbojās labi un ka jebkurā gadījumā mūsu uzticība priekšsēdētājam ir priekšnosacījums pienācīgai lietu kārtībai.

(Aplausi)

- Pirms balsojuma par 30. grozījumu:

  Christopher Beazley (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, viss ir ļoti vienkārši. Mēs tikai lūdzam dalītu balsojumu par teikuma daļu pēc semikola, citiem vārdiem sakot, pēc vārdiem „ir svarīgi, ka Krievija izrāda savu labo gribu sadarboties ar Eiropas enerģētikas politikas jomā”. No šīs vietas mēs vēlamies dalītu balsojumu. Mēs, šajā plenārsēžu zāles pusē, uzskatām, ka šī daļa nav vajadzīga un pirmā grozījuma daļa var tikt pārprasta, taču mēs vēlamies atbalstīt otro daļu, kurā uzsvērts, cik svarīgi ir tas, lai Krievija ratificētu Enerģētikas hartu.

(Parlaments apstiprināja priekšlikumu)

- Pirms balsojuma par 37. grozījumu:

  Andres Tarand (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, Q apsvērums ir par aļģu populāciju, kuras ziedēšana apdraud Somiju, Zviedriju un Vāciju. Es pieņemu, ka aļģes neatšķir Zviedriju, Latviju vai kādu citu valsti, jo tās vada vējš.

Tāpēc mutiskā grozījuma teksts ir šāds: „turpretim darbu veikšana speciālos apstākļos Baltijas jūrā izraisīs pēkšņu aļģu populācijas palielināšanos, kas varētu apdraudēt Somiju, Zviedriju, Vāciju un Baltijas valstis”. Šajā vietā teksts beidzas. Man žēl, ka Polija nav iekļauta, bet tas ir tehnisku iemeslu dēļ.

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

- Pēc galīgā balsojuma:

  Marcin Libicki, referents. − (PL) Vēlos pateikties visiem, kuri atbalstīja šo ziņojumu. Es ceru, ka komisārs Dimas, Komisija, Padome un visa lielā un labā Eiropas Savienība ņems vērā šo Eiropas Parlamenta viedokli. Tas šeit tika pausts skaidri un saprotami. Enerģētiskā solidaritāte, solidaritāte plašākā politiskajā kontekstā, kā arī vides aizsardzība ir ļoti svarīga Eiropas Parlamentam. Šim ziņojumam un balsojumam, kur 90% balsoja par, vajadzētu būs skaidram signālam varas iestādēm Eiropas Savienībā, ka nedrīkst ignorēt Eiropas Parlamenta uzskatus, un ka šī rezolūcija, lai arī tā nav juridiski saistoša, tomēr būtu jāuztver kā saistoša.