Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 8. jūlijs - Strasbūra

9. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

- Åsa Westlund (A6-0179/2008), (A6-0180/2008), Mojca Drčar Murko (A6-0177/2008), Avril Doyle (A6-0176/2008) ieteikumi otrajam lasījumam

  Hiltrud Breyer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, esmu ļoti neapmierināta, ka Westlund kundzes ieteikumā otrajam lasījumam nebija iespējams iekļaut azo krāsu aizliegumu. Tas patiešām ļoti apbēdina, jo etiķetes negarantē drošību. Eiropas Parlaments ir zaudējis kontroli pār šo jomu un ir vienkārši padevies, un diemžēl nav izmantojis piesardzības pieeju. Tas ir ļoti nožēlojami.

Tieši tāpat mūs apbēdina fakts, ka mēs nevarējām iekļaut un regulēt ģenētiski modificētās pārtikas piedevas, kas patiešām liecinātu par to, cik nopietni mēs uztveram patērētāju aizsardzību. Tomēr nožēlojamākais ir tas, ka mēs nespējām nodrošināt bērnu aizsardzību pret azo krāsām. Satraucošie Sauthemptonas pētījuma secinājumi skaidri parāda, ka mums ir jāievieš aizliegums un ka mums ir nepieciešams aizliegums.

Ko patiesībā nosaka piesardzības princips, ja ne to, ka mums ir jāpieņem secinājumi, ja pastāv norādes uz risku? Šajā gadījumā secinājumi patiešām liecina par to, ka ir nepieciešams aizliegums. Turklāt, tā kā vispārīgais aizliegums ir cietis neveiksmi, man ir ļoti žēl, ka mēs vēl joprojām neesam panākuši aizliegumu attiecībā uz produktiem, kuri ir galvenokārt paredzēti bērniem.

- Åsa Westlund ieteikums otrajam lasījumam (A6-0180/2008)

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu izmantoto pieeju.

Es atbalstu pārtikas piedevu izmantošanas harmonizēšanu ES. Kopējs pārtikas piedevu regulējums palīdzēs uzraudzīt, atjaunināt un grozīt esošos tiesību aktus šajā jomā un uzlabot pārtikas drošību.

Esmu ļoti noraizējusies par risku, ko rada šādas piedevas un fermenti veselībai, un to, ka tie ietekmē bērnus, jo dažādie „E” skaitļi nodara kaitējumu viņu prātiem, kā arī var izraisīt alerģijas un saslimšanas.

Tomēr, tiecoties pēc lielākas pārredzamības un labākiem etiķešu tekstiem, mums ir jāpatur prātā tas, ka Eiropā dzīvo dažādi cilvēki, kuri ir pieraduši izmantot sastāvdaļas no visas pasaules, piemēram, zaļumus un garšvielas, kuras var nebūt viegli pieejamas. Tāpēc mēs nedrīkstam ierobežot šo cilvēku izvēli, un mums ir jāļauj cilvēkiem turpināt izmantot zaļumus un garšvielas, kuras viņi ir izmantojuši gadsimtiem ilgi.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums ir ārkārtīgi svarīgs mūsu ikdienas dzīvei. Cilvēki vēlas saņemt veselīgu un drošu pārtiku. Tāpēc ir svarīgi, ka licenču izsniegšana par pārtikas piedevu, fermentu un garšas pastiprinātāju izmantošanu ir pārredzama. Lai pastiprinātu patērētāju aizsardzību, īpaši to cilvēku aizsardzību, kuri nepanes noteiktas vielas, patērētājiem ir jābūt pilnībā informētiem par vielām, kuras ir izmantotas pārtikā. Šī iemesla dēļ ir svarīgi, lai informācija uz etiķetēm būtu skaidri saprotama parastam patērētājam, tajā skaitā alerģiskiem patērētājiem. Pilnvarotām un kompetentām institūcijām ir jāpieņem lēmums atļaut vai neatļaut izmantot vielas produktu garšas, izskata un uzturvērtības pastiprināšanai, pamatojoties uz zinātniskiem faktiem un riska novērtējumu. Atbilstība vadlīnijām un prasībām ir jāuzrauga, kā arī ir jākontrolē kopējā iekšzemes tirgū esošās patēriņa preces.

- Mojca Drčar Murko ieteikums otrajam lasījumam (A6-0177/2008)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Es atbalstu minēto priekšlikumu, kura mērķis ir nodrošināt, ka etiķetēs ir precīzi un skaidri norādīts produkta sastāvs, tajā skaitā arī izmantotie aromatizētāji.

Es arī pilnībā atbalstu mērķi aizsargāt patērēju veselību. Lai sasniegtu šo mērķu, ir skaidrs, ka nedrīkst pieļaut tādu produktu nokļūšanu tirgū, kuriem ir bīstama toksikoloģiska ietekme. Vienlīdz svarīgi ir arī aizsargāt sabiedrību, īpaši neaizsargātās grupas, no negatīvās ietekmes, ko rada pārmērīga aromatizētāju izmantošana, piemēram, aptaukošanās vai garšas izjūtas pasliktināšanās bērniem.

Es uzskatu, ka šie priekšlikumi uzlabo tiesību aktu kvalitāti, pastiprina to loģiku un piedāvāto risinājumu praktiskumu. Tas īpaši attiecas uz komitejas nostāju, ka nedrīkst izmantot atsevišķu sastāvdaļu maksimālo daudzumu, ja produkts satur tikai zaļumus un garšvielas, kurās šīs sastāvdaļas ir dabīgas, nevis pievienotas pārtikas piedevu veidā.

- Avril Doyle ieteikums otrajam lasījumam (A6-0176/2008)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Tiesību aktu saskaņošana attiecībā uz enzīmu izmantošanu pārtikas apstrādē ir visas Eiropas Kopienas interesēs.

Mūsu galvenais uzdevums ir garantēt augstu pārtikas drošības līmeni, lai aizsargātu cilvēka veselību. Tajā pašā laikā ir jānodrošina vienādi nosacījumi visiem ražotājiem, tādējādi atbalstot godīgu tirdzniecību pārtikas piedevu jomā.

Es stingri atbalstu nosacījumus par patērētāju aizsardzību. Pārtikas enzīmu izmantošana nedrīkst maldināt patērētājus par produktu kvalitāti, pamatīpašībām, svaigumu vai uzturvērtībām. Patērētājiem ir jābūt informētiem par produkta fiziskajām īpašībām vai speciālu apstrādi, kurai tas ticis pakļauts. Informācijā par pārtika enzīmiem un piedevām ir jāiekļauj precīzs apraksts, un tai ir jābūt skaidri salasāmai, kā arī viegli saprotamai patērētājam.

- Peter Liese ieteikums otrajam lasījumam (A6-0220/2008)

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Eiropadome un Eiropas Parlaments kopīgi ir nolēmuši samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 20% līdz 2020. gadam, bet starptautiskajos nolīgumos ir noteikts samazinājums par 30%, tad 60% vai 80% līdz 2050. gadam.

Lai sasniegtu šos mērķus, visiem emisiju radītājiem, visām nozarēm un pat cilvēkiem, mūsu mājsaimniecību vārdā, ir jāpieliek lielas pūles. Ja mēs dzīvotu ideālā pasaulē, kur mums pieejamā nafta būtu neierobežotā daudzumā un lēta, un ja nebūtu mūžīgi pieaugošo vides problēmu, es nebalsotu par šo tiesību aktu.

Es nebalsotu par to, jo tas ir acīmredzami ierobežojošs un neizdevīgs jauno dalībvalstu, arī Ungārijas, aviolīnijām. Tomēr mēs nedzīvojam perfektā pasaulē, naftas krājumi samazinās, un naftas cenas aug, bet mums ir jārīkojas, lai apturētu klimata pārmaiņas.

Un tāpēc, lai arī zinu, ka šis tiesību akts nostādīs jaunās dalībvalstis grūtā situācijā, es balsoju par šo tiesību aktu, jo man šķiet, ka nākotnes vārdā mums ir jāsasniedz kopīgi izvirzītie mērķi. Mums ir jāaptur klimata pārmaiņas.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, es cienu Peter Liese kunga darbu, kurš, sarunās ar Padomi, spēja virzīt uz priekšu lielāko daļu no tā, ko jau pirmajā lasījumā novembrī piedāvāja Eiropas Parlaments. Rezultāts ir konceptuāli saskaņots teksts, kas ir pilnīgi piemērots aviācijas iekļaušanai siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, tādējādi līdz 2012. gada beigām atceļot patlaban spēkā esošo sistēmu, kas ir izdevīgāks gaisa transportam salīdzinājumā ar sauszemes transportu. Turklāt jaunās rezolūcijas ideja ir labvēlīga jaunajiem uzņēmumiem, pateicoties15% emisijas kvotu, kas tiks pārdotas izsolēs, kā arī tā paplašina sistēmu, iekļaujot lidojumus gan no, gan uz Eiropu. Turpinot manas domas gājienu no pagājušā novembra, vēlos uzsvērt, ka, lai samazinātu emisijas atmosfērā, mums ir jāpārliecina pārējā pasaule par nepieciešamību pēc regulējuma. Es ticu, ka drīz mēs parakstīsim vienošanos ar ASV un citām valstīm. Es atbalstu atvieglojumu ierobežojumus. Es personīgi neredzu, kāpēc valsts vadītāju vai monarhu lidojumus (pretēji ārkārtas lidojumiem) nevajadzētu pakļaut vides aizsardzības noteikumiem.

  Christoph Konrad (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es neatbalstu kopējo nostāju par aviācijas iekļaušanu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā vairāku iemeslu dēļ.

Aviācijas nozare rada mazāk nekā 5% no kopējā transporta sektora radītā emisiju daudzumu, un šajā ziņā mēs šeit spēlējam šķietamu politiku. Turklāt mēs kā eiropieši neesam varējuši rast globālu pieeju šim jautājumam, kas nozīmē, ka mūsu veiktie pasākumi radīs neizdevīgus apstākļus Eiropas aviolīnijām. Pie tam mēs neesam varējuši veikt pienācīgu izmaksu un labuma analīzi.

Tas nozīmē, ka mūsu šodien pieņemtie pasākumi nav nedz saprātīgi, nedz nepieciešami, un mēs esam radījuši situāciju, kas nav ērta un pamatā ir pretrunā Lisabonas stratēģijai. Mēs faktiski neesam stiprinājuši Eiropas pozīciju, mēs esam radījuši Eiropai šķēršļus, un mēs to esam izdarījuši vienpusēji, un tāpēc es esmu pret kopējo nostāju. Mēs būtu rīkojušies labāk, vairāk pievēršoties mūsu infrastruktūrai un kopējas Eiropas gaisa telpas izveidei. Tas palīdzētu ietaupīt, kas būtu daudz izdevīgāk nekā pasākumi, par kuriem mēs šodien šeit runājam

- Richard Corbett ziņojums (A6-0197/2008)

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es, tāpat kā lielākā daļa konservatīvo, uzskatu, ka šim Eiropas Parlamentam ir nepieciešama steidzama reforma.

Man ir bijis gods savas dzīves laikā strādāt ne tikai šeit, bet arī Apakšpalātā un vietējās varas iestādēs Apvienotajā Karalistē. Man ir jāsaka, ka šajā iestādēs – vietējās varas iestādēs un valsts parlamentā – ir lielāka demokrātija un līdzdalība nekā Eiropas Parlamentā.

Tas, kas mums ir nepieciešams, ir Eiropas Parlamenta locekļu iesaistīšana debatēs. Šeit nav debates, nav argumentu, nav dedzības, nav entuziasma, un šī Corbett kunga ziņojuma problēma – un es esmu pārliecināts, ka tā nodoms bija labs – ir tajā, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam tiek dotas vēl lielākas pilnvaras. Tas ir nepareizi! Ja mēs domājam par turpmākajiem gadiem, mums ir jādomā par to, kā dot Eiropas Parlamenta locekļiem lielākas pilnvaras, bet priekšsēdētāja pilnvaras samazināt. Tas ir iemesls, kāpēc es balsoju tā, kā balsoju.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, kā lemingi lielākā daļa Eiropas Parlamenta locekļu maldās no vienas Corbett reformas pie citas, un katra no šīm Corbett reformām nozīmē mazāku demokrātiju un mazākas tiesības Eiropas Parlamenta locekļiem. Tomēr tiek pieprasīts pretējais. Tiek apgalvots, ka cilvēki vēlas redzēt vairāk debates, tomēr tajā pašā laikā debates par ziņojumiem pēc pašu iniciatīvas tiek atceltas un nomainītas ar rakstiskiem paziņojumiem. Tomēr vārds „parlaments” ir cēlies no vārda parlare, nevis no „protokolēšanas”. Tas vairāk attiecas uz birokrātiju. Cilvēki runā par to, ka tiesību aku izstrādei ir nepieciešams vairāk laika. Mums tas ir dots ceturtdienās un piektdienās. Problēma ir tajā, ka mēs to neizmantojam. Tas ir iemesls, kāpēc mums nepietiek laika tiesību aktu izstrādei.

Īsta parlamentāra reforma – un šeit es piekāpjos Sumberg kungam – būtu kaut kas pilnīgi cits. Mēs atsakāmies no savām tiesībām, mēs samazinām runāšanas laiku, mēs vairs nevaram iesniegt grozījumus, kas nozīmē, ka mēs atsakāmies no savām spējām par labu kompromisam. Turpmāk būs tikai ideoloģiski argumenti pret nemaināmu tekstu.

Es uzskatu, ka šī neapšaubāmi ir melna diena Eiropas Parlamenta vēsturē, kurā es esmu nostrādājis 29 gadus: 15 gadus kā štata darbinieks un žurnālists un 14 gadus kā Eiropas Parlamenta loceklis. Es domāju, ka šis Parlamenta paškastrācijas process ir aizgājis par tālu. Pat Ārlietu komiteja tagad ir zaudējusi lielu daļu savu pilnvaru un potenciāla. Man ir ļoti žēl, ka tā notiek.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Maskējoties ar reformām, kuru mērķis ir padarīt Eiropas Parlamentu efektīvāku, Corbett ziņojums ievieš vairākus pasākumus, kuriem ar to nav nekāda sakara. Tieši pretēji, tie ir saistīti ar Reglamenta izmaiņām, ierobežojot ierastās parlamentāriešu darbības. Vispārsteidzošākais piemērs ir grozījumi 110. panta 4. punktā, ar kuriem tiek noteikts, ka normālo rakstisko jautājumu skaits tiek samazināts līdz trim jautājumiem mēnesī. Savā paskaidrojumā referents norāda, ka šis ierobežojums tiek ieviests, lai novērstu tā dēvēto ļaunprātīgo Eiropas Parlamenta locekļiem piešķirto tiesību uzdot jautājumu izmantošanu.

Rakstisku jautājumu iesniegšana ir viens no galvenajiem veidiem, kādā mēs kā Eiropas Parlamenta locekļi pildām savu uzrauga lomu. Izteikums par to, ka tas var izraisīt tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, patiesībā ir apvainojums ikvienam Eiropas Parlamenta loceklis, kurš vai kura nopietni uztver savus pienākumus. Šis tipiskais sociālistu piesiešanās piemērs nekādā gadījumā nav šī Parlamenta, un patiesībā jebkura parlamenta, cienīgs!

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Šis Parlaments patiešām dara visu, lai stiprinātu eirokrātijas tēlu, kā tādu totalitārisma doktrīnu, kas vairs nepieļauj opozīciju. Šoreiz runa ir par drastisku Eiropas Parlamenta locekļu tiesību samazināšanu attiecībā uz jautājumu uzdošanu Komisijai.

Acīmredzot Komisija, šis gigants ar 10 000 ierēdņu, kuri ir aizņemti ar dažādām lietām, ar pārāk daudz lietām, skaļi sūdzas par pārāk lielo noslodzi, ko rada parlamentāriešu jautājumi. Dieva vārdā, kāda uzpūtība no tādas iestādes puses kā Komisija, kas atklāj savu acīmredzamo nicinājumu dažādās demokrātiskas kontroles formā, tik tikko atbildot uz parlamentāriešu jautājumiem, parasti sniedzot pilnīgi neadekvātas atbildes un runājot ne par tēmu. Fakts, ka Eiropas Parlaments lien uz vēdera ietekmīgu eirokrātijas personu priekšā, ir vienkārši apkaunojošs!

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, jūs varētu sev jautāt, kāpēc es piecēlos un skaidroju savu balsojumu par lielāko daļu šeit izskatāmo jautājumu: tas ir dēļ tādām lietām kā Corbett reformas. Kā cilvēks ar diez gan atšķirīgu skatījumu no lielākās daļas šeit klātesošo, man diez gan bieži netiek dota iespēja uzstāties ar runām galveno debašu laikā, un tas noteikti ir iemesls, kāpēc šajā vietā ir jāveicina lielāka demokrātija, vairāk mazāku grupu un jādod lielākas tiesības Eiropas Parlamenta locekļiem.

Katru reizi, kad es redzu Corbett ziņojumu, es pie sevis nodomāju, ka Richard Corbett Eiropas Parlamentam ir tas pats, kas Wormtongue bija karalim Théoden „Gredzenu pavēlniekā”. Katru reizi, kad viņš saka, ka mums ir lielāka demokrātija, mēs speram soli atpakaļ. Patlaban šajā Parlamenta notiek kaut kas pilnīgi nepareizs. Tas ir ļauni, tas ir antidemokrātiski un tas ir pilnīgi nepareizi. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, pirms dažiem mēnešiem daži parlamentārieši, tajā skaitā arī es, domāja par esošās kārtības izmantošanu, lai anulētu balsojumu par Lisabonas līgumā „ietērpto” Konstitūciju. Tajā laikā priekšsēdētājs ignorēja Reglamentu, lai samazinātu skaidrojumus par balsojumu. Vēlāk viņš sev patvaļīgi piešķīra pilnvaras ar Konstitucionālo jautājumu komitejas starpniecību.

Tagad ar Corbett ziņojumu tiek mēģināts samazināt Eiropas Parlamenta locekļu demokrātiskās tiesības uzdot jautājumus Komisijai un Padomei. Kā šis Parlaments var runāt par tā sauktā demokrātijas deficīta novēršanu, ja Eiropas Parlamenta locekļu demokrātiskās tiesības mazina antidemokrātiski spēki? Protams, ikvienas demokrātijas pārbaudījums ir iecietība pret pretējiem viedokļiem vai mazākuma viedokļiem. Mums ir jājautā, kādi soļi tiks sperti tālāk? Kurš apturēs šo tā dēvēto slīdēšanu lejup pa slīdceliņu tā dēvētās efektivitātes vārdā? Iespējams priekšroka tiek dota apslēptai diktatūrai, nevis demokrātijai.

- Jutta Haug ziņojums (A6-0262/2008)

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, iespējams tas ir pārsteidzoši, ka konservatīvajiem un arī man bija atsevišķs uzaicinājums izteikties par šo jautājumu, bet beigās, lai arī mēs visi atbalstījām stingru Eiropas Parlamenta budžeta kontroli – faktiski mēs pārāk ilgi esam cietuši no tā, ka revidenti atsakās parakstīt Eiropas Savienības atskaites – mēs tomēr ieņēmām atšķirīgu nostāju saistībā ar šo ziņojumu. Kāpēc? Tāpēc, ka tas atkārtoti atsaucas uz Lisabonas līgumu.

Šī ziņa būtu jānosūta tiem, kuriem ir ietekme šajos jautājumos: Lisabonas līgums ir miris. Īri rīkojās gudri un demokrātiskā balsojumā noraidīja šo līgumu, un, lai arī cilvēki Briselē un šeit, Strasbūrā, strādās, lišķēsies, uzpirks un vērps intrigas, lai mēģinātu pārliecināt īrus mainīt viņu nostāju, tomēr cilvēku lēmumam vajadzētu būt dominējošam, un šajā gadījumā Īrija iestājās par cilvēkiem Eiropā. Lai viņu teiktais paliek spēkā.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, jums blakus sēdošie kolēģi jums pateiks, ka es vienmēr mēģinu uzstāties ar budžetu saistītos jautājumos.

Man ļoti patika šogad strādāt ar Jutta Haug, referenti par budžetu. Pēdējā reizē, kad viņa gatavoja ziņojumu par budžetu, es iesniedzu gandrīz 500 grozījumus par viņas budžetu apspriešanai komitejā, un daudzi no tiem tika vēlāk izskatīti plenārsēdē. Ar viņu ir labi strādāt kopā, un viņa saprot daudzas problēmas, kuras man bija saistībā ar Lisabonas līgumu, kas jau ir iekļauts budžetā, domājams, ka uz Padomē apstiprināto finanšu perspektīvu juridiskā pamata – lai arī es esmu diez gan pārliecināts, ka tas nav pareizi. Viņa saprot, ka man bija liela problēma ar daudzajām NVO, kuras tiek finansētas no Komisijas budžeta, lai dīvainā simbiotiskā veidā lobētu Komisiju, lai tā darītu vairāk, kam vairs nevajadzētu notikt, un viņa zina arī par manām īpašajām attiecībā ar Speciālo olimpisko spēļu kustību, kurai nākotnē vajadzētu gūt labumu no Eiropas budžeta.

Visos šajos jautājumos es ļoti cienu referenti, un mani interesē, vai šeit ir vēl kāds, izņemot dažus budžeta dīvaiņu pāris komitejās, kurš pievērš budžetam tik lielu uzmanību?

- Marcin Libicki ziņojums (A6-0225/2008)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – (LT) Kā jūs zināt, pirms vairāk nekā pusgada vairāki simti tūkstoši ES iedzīvotāju iesniedza petīciju Eiropas Parlamentā par „Nord Stream” gāzes cauruļvada ietekmi uz vidi, un šodien, pēc vairāk nekā pusgada, viņi ir saņēmuši Eiropas Parlamenta atbildi, iepazinušies ar tā nostāju šajā svarīgajā jautājumā.

Paldies visiem, kuri balsoja par šo dokumentu, liels paldies Libicki kungam un Beazley kungam, kā arī pārējiem maniem kolēģiem par viņu ieguldījumu šī dokumenta sagatavošanā. Esmu patiesi pateicīgs Eiropas Parlamenta locekļiem, kuri ar savu balsojumu ir skaidri pateikuši, ka Eiropas Savienībai, pirmkārt, ir nepieciešama gāze, un, otrkārt, pie Baltijas jūras dzīvojošie cilvēki ir atbildīgi par jūras saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

  Victor Boştinaru (PSE). - (RO) Vispirms es vēlos pateikties visiem kolēģiem, kuri šodien balsoja par Libicki ziņojumu. Šajā ziņojumā runa nav par krievu fobiju vai gāzes fobiju, tas ir par to, ka Eiropas Parlaments nevar noliegt un pagriezt muguru petīcijas iesniedzēju sūdzībām par politiski jutīgu jautājumu.

Jautājums par kopējo enerģētisko politiku ir jārisina Eiropas Kopienas līmenī. Tomēr līdz tam divpusējiem nolīgumiem vajadzētu būt integrētiem autentiskā iekšpolitikā enerģētikas jomā, lai nodrošinātu divu svarīgu mērķu sasniegšanu:

1. visu pārrunu rezultātiem ir jābūt labvēlīgiem visām dalībvalstīm;

2. tādā veidā būtu iespējams izvairīties no to dalībvalstu neaizsargātības, kuras ir iesaistītas nolīgumos ar trešajām valstīm.

Manuprāt, šīs prasības būtu attiecināmas uz jebkuru Eiropas Savienības enerģētikas stratēģiju, un šis ir liels izaicinājums, ar kuru nākamajā periodā ir jātiek galā Eiropas Parlamentam.

  Zuzana Roithová (PPE-DE), rakstiski. – (CS) Arī es esmu satraukta par desmitiem tūkstošu petīcijas iesniedzēju paustajām bažām par risku, ko rada lielākā gāzes cauruļvada būvniecības seklās Baltijas jūras gultnē.

Šīs petīcijas rezultātā notika publiska uzklausīšana un tika sagatavots Eiropas Parlamenta ziņojums, kurā tika uzsvērta nepieciešamība iesaistīt lēmumu pieņemšanas procesā pārējās valstis un īpaši ES. Problēmas ir saistītas ar ekoloģisku risku, ko rada jūras gultnē esošie karakuģi un munīcija, kā ir ķīmiskās metodes, kuras ir nepieciešams izmantot cauruļvada tīrīšanai pirms tā ekspluatācijas.

Es neizteikšu viedokli par alternatīva maršruta būvniecību virszemē, taču es esmu pilnīgi pārliecināta, ka Eiropas Komisijai un Padomei ir jāuzņemas koordinatoru lomas un jāpieprasa – Baltijas jūras un citu valstu interesēs –, lai investori pilnībā uzņemtos atbildību par iespējamo ekoloģisko kaitējumu. Komisijai un Padomei arī ir jāpieprasa, lai tiktu veikts neatkarīgs ietekmes novērtējums un alternatīva virszemes maršruta būvniecības novērtējums.

Ziemeļu gāzes padeves maršruts no Krievijas ir svarīgs. Tāpēc ES ir obligāti jāparaksta ar Krieviju vienošanās par gāzes cauruļvada būvniecības uzraudzības un tā drošas lietošanas nosacījumiem. Galu galā Krievija vēl nav ratificējusi Espoo konvenciju. Diemžēl mums vēl nav kopējas ES enerģētikas politikas vai standarti. Mēs varam skaidri redzēt, ka divpusējas vienošanās starp Vāciju un Krieviju vietā eiropiešiem ir nepieciešama ES vienošanās un Baltijas valstu piekrišana būvniecībai. Eiropas Parlaments tagad sūta skaidru politisku signālu šajā jautājumā.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā atbalstu Libicki kunga ziņojumu. Nav nekāda labuma no grozījumiem, kuri tikai vājina secinājumus. Gāzes cauruļvads ir bīstams videi, jūrai un Baltijas jūras valstīm. Vēl viens jautājums ir celtniecības izmaksas, kuras ir vairākas reizes lielākas nekā „Nord Stream” celtniecības izmaksas virszemē. Vācijas un Eiropas iedzīvotājiem būs jāsedz šīs papildu izmaksas, jo celtniecības izmaksas tiks pievienotas cenai par katru pārdoto gāzes kubikmetru. Kurš no tā gūs peļņu? Lobisti, celtniecības uzņēmums un Krievijas politiķi. Par šo naudu var uzcelt vairākas atomelektrostacijas, kuras samazinātu gāzes patēriņu un CO2 emisijas.

Mūsu pienākums ir uzraudzīt Eiropas Savienības cilvēku drošību un līdzekļus. Tas ir mūsu morālais pienākums, un es saku Matsakis kungam, ka esmu pret cauruļvada celtniecību Baltijas jūrā.

  Bogusław Rogalski (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, vēlos izteikt savu apmierinātību par to, ka šis Parlaments gandrīz vienbalsīgi apstiprināja ziņojumu par tā dēvētā Baltijas cauruļvada, kas savienotu Vāciju un Krieviju, celtniecības ietekmi uz Baltijas jūras vidi.

Baltijas jūra ir tipiska iekšzemes jūra ar seklu baseinu un ierobežotu ūdens apmaiņu ar pasaules okeāniem. Turklāt Baltijas jūras gultnē ir nogrimis liels daudzums ķīmisko ieroču, un tas celtniecības laikā var izraisīt ekoloģisku katastrofu, kas eiropiešu skatījumā ir ļoti svarīgi.

Tomēr šajā ziņojumā ir apskatīts vēl kāds svarīgs jautājums. ES dalībvalstu investīcijām enerģētikas jomā ir jāpievērš visas Eiropas, ES un tās iedzīvotāju, nevis tikai vienas valsts, šajā gadījumā Vācijas, uzmanība. Mums, pirmkārt un galvenokārt, ir jādomā par eiropiešu solidaritāti un visas Eiropas enerģijas drošību. Tas ir tas, ko nevar redzēt šodien.

Es ceru, ka šis ziņojums būs skaidrs Eiropas Parlamenta signāls Padomei un Komisijai, bet īpaši Vācijas valdībai, ka tikai divas valstis vien nevar pieņemt lēmumus par Baltijas jūras cauruļvadu, tas ir jādara ar Eiropas Parlamenta un visu dalībvalstu piekrišanu un sapratni.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo svarīgo Libicki ziņojumu, jo Ziemeļeiropas cauruļvads ir projekts, kas var ietekmēt astoņas Eiropas Savienības dalībvalstis. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāsagatavo sava nostāja šajā jautājumā. Lai to izdarītu, ir svarīgi veikt uzticamu, neatkarīgu pētījumu un analīzi par ekoloģiskajiem riskiem, kā arī ir svarīgi ieviest atbilstošus mehānismus darbību uzraudzībai šajā jomā. Tas, kas mums šodien ir nepieciešams, ir kopēja enerģētikas politika, nevainojot vienam otru par savu nacionālo interešu aizstāvību uz visas Kopienas rēķina. Mums ir jāsagatavo kopēja nostāja šajā jautājumā, ņemot vērā gan enerģētikas un vides jautājumus, gan jautājumu par atsevišķu dalībvalstu drošību. Īpaši šajā jautājumā Eiropai ir jāparāda vienota fronte.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, bijušais Vācijas kanclers Gerhard Schröder, kurš tagad saņem samaksu par Baltijas cauruļvada sistēmas konsultatīvās padomes vadīšanu, virzīja šo projektu jau tad, kad viņš bija valdības vadītājs. Viņš nesaudzīgi vienojās par rīcības detaļām ar Maskavu aiz viņa Eiropas kaimiņu mugurām, un tādā veidā ne tikai uzjundīja vēsturiskās bailes, bet arī izraisīja diez gan pamatotus ekoloģiskus un ekonomiskus jautājums, uz kuriem nav saņemtas apmierinošas atbildes.

Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka šis projekts ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja tiks nopietni uztvertas Eiropas valstu un ES partneru bažas un bailes un ja viņi tam piekritīs. Šāda veida lēmumu pieņemšana aiz kaimiņvalstu mugurām, manuprāt, nav eiropeiska un tāpēc arī nav pieņemama. Turklāt, un to es saku Eiropas Parlamenta locekļiem no Polijas un Čehijas, tas pats attiecas uz tādiem jautājumiem kā raķešu bāzes un vīzu izsniegšana.

Visām pusēm vajadzētu paskatīties uz sevi un saprast, ka tad, kad runa ir par ārpolitiku, mums Eiropā ir jābūt vienotiem šajos politiski svarīgajos jautājumos, jo tikai tad mūsu starptautiskie partneri uztvers mūs nopietni. Kā Eiropas Parlamenta pārstāvis no Vācijas es balsoju par Libicki ziņojumu un pret nelabvēlīgo Baltijas cauruļvada celtniecību.

  Rainer Wieland (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka tagad mēs visam esam tikuši pie teksta, ko varam pamatoti atbalstīt. Tomēr man ir žēl, ka vēl pastāv vairākas vienotības problēmas. Visnožēlojamākā man šķiet to cilvēku rīcība, kuri šodien sūdzējās par to, ka nedarbojas ekrāni.

Pirms četrām nedēļām mēs komitejā redzējām, kā nesaudzīgi turpinājās balsošana par spīti faktam, ka 22 valodas nebija pārstāvētas. Tāpēc es īpaši iebilstu pret mūsu izveidoto kārtību. Tas viss ir saistīts ar ekonomiskiem un vēsturiskiem jautājumiem, un tas, protams, ietver arī enerģētiku un iespējams arī vidi. Tomēr vide tiek pasniegta kā monstrance, un patiesi vērā ņemami ir tas, ka Eiropas Parlamenta Vides komiteja, kurai patiesībā bija jārīkojas pirmajai, vispār atteicās paust savu viedokli.

Mūsu izvēlētā kārtība nav pareiza. Mums vajadzēja sagatavot labāku tekstu. Šī iemesla dēļ – un īpaši procesuālu iemeslu dēļ un dēļ Lūgumrakstu komitejas izturēšanās – es galu galā nebalsoju par šo ziņojumu.

- André Brie ziņojums (A6-0269/2008)

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlējos izskaidrot savu balsojumu par šo jautājumu tāpēc, lai pateiktu vienu lietu. Šodien Afganistānā pretestību izrāda Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija un viena vai divas citas valstis. Tās izrāda pretestību, manuprāt, lielākajam Eiropas apdraudējumam kopš Otrā pasaules kara, un tas ir starptautiskā terora apdraudējums.

Problēma ir tajā, ka vairākas Eiropas valstis neizrāda šādu pretestību. Kaut arī tās ir Afganistānā. Jā, to spēki uzturas Afganistānā, taču, godīgi runājot, triecienu uzņem Lielbritānijas un Amerikas karaspēks, un es apliecinu savu cieņu īpaši Lielbritānijas karaspēka drošsirdībai, kā arī jaunajiem vīriešiem un sievietēm, kuri ir ziedojuši savas dzīvības šajās sadursmēs.

Eiropā mums vajadzēja būt guvušiem mācību, ka nevar nomierināt tos, kuri vēlas tevi iznīcināt. Šo mācību vajadzēja gūt 1930-tajos gados, to vajadzēja gūt attiecībās ar padomju komunismu – taču es baidos, ka tā vēl nav gūta, un ir svarīgi to gūt.

  Eoin Ryan, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka daudzi no mums zina par problēmām, kuras rada heroīna lietošana cilvēkiem, viņu ģimenēm un kopienām visā pasaulē un arī Eiropā. Eiropa ir izmantojusi daudzus politikas virzienus Kopienas līmenī, lai cīnītos pret heroīna lietošanu, un daudzējādā ziņā tā rāda pasaulei, kā cīnīties ar šo problēmu, izmantojot ārstniecības un citas programmas.

Tomēr patlaban 90% Eiropas ielās esošā heroīna tiek piegādāti no Afganistānas. Es uzskatu, ka patlaban spēkā esošā politika īsti nedarbojas. Atvērtā Afganistānas ekonomika un nemieri savstarpēji pastiprina viens otru. Narkotikas finansē Taliban, bet nelikumības un vardarbība veicina magoņu kultivēšanu. Daudz mēģinājumu ir veikti, lai pārliecinātu lauksaimniekus pāriet no magoņu audzēšanas pie citām kultūrām, taču diemžēl tie ir bijuši neveiksmīgi.

Nav pārsteigums, ka Afganistānā vēl joprojām ir magoņu lauki, īpaši Helmandā un Kandaharā, jo šis izdevīgais bizness nes USD 500 miljonu peļņu gadā opija audzētājiem, bet USD 3,5 miljardus kontrabandas un rafinēšanas biznesam. Nerodot efektīvu šīs problēmas risinājumu jau tās saknē un nenodrošinot opija audzētājiem ilgtspējīgas alternatīvas, mēs pieviļam ne tikai Afganistānas, bet arī Eiropas iedzīvotāju cerības. Tas, kas notiek patlaban, diemžēl ir tas, ka Afganistāna pārvēršas par vēl vienu narkotiku valsti, un paskatieties, kādas problēmas radās Kolumbijā, kad tika pieļauta šāda notikumu attīstība.

Es saprotu, ka tas nav viegli. Es saprotu, ka mēģināt pret to cīnīties Afganistānā ir ļoti grūti visiem cilvēkiem, kuri mēģina to darīt, taču es uzskatu, ka patlaban īstenotā politika īsti nedarbojas. Es nezinu, kāds ir risinājums. Es esmu daudz par to lasījis, un es saprotu, ka ir cilvēki, kuri atdod savas dzīvības cīņā pret šo problēmu.

Es uzskatu, ka heroīna problēma Eiropā sāk palielināties. Īrijā šogad varas iestādes konfiscēja rekordlielu heroīna daudzumu, un pēdējie pētījumi liecina par lielu problēmu saistībā ar sieviešu atkarību no heroīna šajā valstī. Kā bijušais ministrs, atbildīgs par narkotikām, es tikai uzskatu, ka visām ES dalībvalstīm un valstīm ap Afganistānu ir jārīkojas saskaņoti, lai efektīvi cīnītos pret nelikumīgu narkotiku tirdzniecību.

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu, jo ir jābūt aklam, lai neredzētu, ka demokrātiskās pasaules opozīcijas čūsku midzenis atrodas Afganistānā. Demokrātiskā pasaule mēģina aizsargāt sevi pret teroristu uzbrukumiem, kuri ir notikuši vairākās lielajās pasaules valstīs, un pēc dažām uzvarām pār teroristiem tagad tā cīnās pret organizāciju, kas ir jānoslauka no zemes virsmas, un pēc izšķirošās sakāves, ko tā cieš Irākā, mēģina pārgrupēties Afganistānā. Tāpēc Eiropai ir jāstāv plecu pie pleca ar Amerikas Savienotajām Valstīm šajā riskantajā pasākumā.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, izcilais ārpolitikas stratēģis Franz Josef Strauss, kura nāves dienu tieši pirms 20 gadiem mēs pieminēsim šī gada 3. oktobrī, vienmēr teica, ja tu nepareizi sapogā žaketi, tev tā ir jāpogā vēlreiz, lai aizpogātu pareizi. Tieši tāda ir situācija patlaban Afganistānā, kur mēs izmantojam nepareizu politisko stratēģiju. Mēs esam koncentrējuši savas pūles uz Ziemeļu alianses minoritāšu grupām, bet mēs esam ignorējuši lielākās sabiedrības daļas, proti, puštunu, varu. Tieši tāpēc politika un demokrātija tur vienkārši nedarbojas.

Ja mēs nespēsim pārliecināt puštunu kopienas pārstāvjus piekrist Rietumiem, demokrātijai un mūsu pārliecībai, tad mēs dramatiski zaudēsim cīņu Afganistānā, kas tagad šķiet diez gan iespējami. Tāpēc es vienkārši aicinu visus iesaistītos pieņemt svaigu politisko pieeju Afganistānā un nelikt puštuniem bruņotiem ar to, ko ir atstājis Taliban, nenošķirot puštunus no Taliban. Tā būtu liela kļūda. Mums ir nepieciešama jauna politiskā stratēģija, tāda, kas būtu daudz izšķirt spējīgāka.

Kā eiropieši mēs zinām visu par nacionalitāšu problēmām, iespējams pat labāk nekā pārējie. Mums vajadzētu gudri un kompetenti izmantot šo pieredzi Afganistānā.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos vēlreiz pateikties tulkiem par ilgo darbu, ēdot savos pusdienu pārtraukumos, klausoties mūsu balsojumu skaidrojumos. Ja nebūtu Corbett ziņojuma un citu lietu, par kurām mums tagad ir jāsniedz balsojumu skaidrojumi, mēs varētu doties pusdienās daudz ātrāk.

Pirmkārt, es vēlos pievienoties Eoin Ryan kunga vārdiem. Man šķiet, ka viņš ļoti daiļrunīgi izskaidroja vienu no lielākajām mūsu problēmām Afganistānā. Es vēlējos runāt par tiem pašiem punktiem, kurus minēja mans gudrais kolēģis David Sumberg kungs. Es nevaru noticēt nekaunībai, kāda šeit valda, runājot pat to, cik dalībvalstis ir ievedušas savus karaspēkus Afganistānā. Man ir daudz balsotāju, divi no kuriem atgriezās no Afganistānas līķu maisos, un es jums apgalvoju, ka neviens nevēlas pakļaut briesmām savu karaspēku, taču šis mums ir patiešām ārkārtīgi svarīgs jautājums.

Es izjūtu riebumu pret šo vispārīgo antiamerikānisko nostāju šeit. Es nesaprotu šīs vietas antimilitāro nostāju, un šeit ir daži cilvēki, kuri ir gļēvi savā rīcībā, kuri atrodas drošībā šajā vietā, kamēr citi riskē ar savu dzīvību, lai uzlabotu situāciju mums visiem.

Rakstiski balsojuma skaidrojumi

- Jacek Saryusz-Wolski ziņojums (A6-0271/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par cienījamā poļu kolēģa Jacek Saryusz-Wolski ziņojumu, kurā piedāvāts pirmajā koplēmuma procedūras lasījumā apstiprināt priekšlikumu par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko groza 2006. gada Regulu par vispārīgiem nosacījumiem Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidei Ņemot vērā finansējuma nepieciešamību, bija svarīgi precizēt esošos nosacījumus par finanšu starpnieku vadītajiem Kopienas fondiem, jo esošais teksts par iespēju turpināt šādu līdzekļu atkārtotu investēšanu ir neskaidrs. Turklāt šķiet loģiski pilnvarot Eiropas Investīciju banku (EIB) atkārtoti investēt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumenta (FEMIP) ietvaros līdzekļus, kuri ir atpelnīti no iepriekšējām darbībām. Tā kā iepriekšējie noteikumi neparedzēja iespēju atkārtoti investēt, „atpelnītie” līdzekļi tiek atgriezti Kopienas budžetā. Ar piedāvāto priekšlikumu EIB tiek pilnvarota veikt atkārtotas investīcijas FEMIP ietvarā, līdz Komisija pieņems lēmumu izbeigt šīs darbības.

  Titus Corlăţean (PSE), rakstiski. − (RO) Es atbalstīju vispārīgo nosacījumu par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidi pieņemšanu.

Es domāju, ka šim instrumentam ir jāattīstās, bet Eiropas Savienības finanšu un budžeta prioritātēm ir jābūt vērstām kaimiņattiecību politikas austrumu, tajā skaitā arī Moldovas un Ukrainas, virzienā.

Es atbalstīju ziņojuma pieņemšanu, lai vairāk runātu par Eiropas aicinājumu un Moldovas integrāciju ES, kas ir acīmredzami saistīta ar plašsaziņas līdzekļu brīvību, tieslietu reformām, cilvēku pamattiesībām un opozīcijas partiju tiesībām piedalīties vēlēšanās 2009. gadā.

- Neil Parish ziņojums (A6-0270/2008)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Es atsaucos uz savu nostāju par kopēju kritēriju izstrādi attiecībā uz grantu shēmām, kuras izveidotas KLP ietvaros. Tāpat es arī vēlos atsaukties uz palīdzības sniegšanu lauksaimniekiem un lopkopjiem, viņu tiesībām un pienākumiem.

Iesniegtais priekšlikums ir izstrādāt skaidrus kritējus, lai dalībvalstis būtu pilnvarotas sniegt atbalstu lopkopjiem, kuri ražo liellopu un teļa gaļu.

Šī sistēma tehniski tiek uzskatīta par „saistītu”, un tā kā Malta par alternatīvu izvēlējās nesaistītus maksājumus, es balsoju par šo jautājumu, kas ir valsts interesēs.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Cilvēki jūtas nedroši par pārtiku, jo BSE, gaļas skandāli un citi gadījumi ne vienmēr ir atstājuši labu iespaidu par ES. Ja Bavārijas varas iestādes gadiem ilgi tika turētas neziņā par itāļu kriminālnoziedznieku apcietināšanu par darbībām ar bojātu sieru un ja nesenā vīna skandāla ietvaros nenotika sadarbība, tas viss uzsver to, cik slikta ir Eiropas ziņošanas sistēma, kas ir nekavējoties jāuzlabo.

Arī pastāvošā krīze pārtikas sektorā skaidri pierāda to, cik svarīga jebkurai valstij ir lauksaimniecības pašpietiekamība. Tāpēc mums būtu jāsniedz lielāks atbalsts mazajām lauku saimniecībā, bet īpaši tām, kuras nodarbojas ar organisko lauksaimniecību. Nepieciešamību stimulēt lauksaimniecības ražīgumu noteikti nedrīkst izmantot kā ieganstu, lai slepus visā Eiropā ieviestu ĢM tehnoloģijas Ja sabiedrība neatbalsta ģenētiski modificētus produktus, tad ES ir jāpakļaujas šim lēmumam, nevis dažu lielo korporāciju interesēm.

- Lidia Joanna Geringer de Oedenberg ziņojums (A6-0290/2008)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Maltas vēsturiskā nozare ir kuģu remonts. Strādāt kuģu remonta rūpnīcās ir bīstami. Šī un celtniecības nozare ir divas nelaimes gadījumiem visvairāk pakļautās jomas. Lai arī celtniecības nozare lēnām pievēršas drošu darba instrumentu izmantošanai, kuģu remonta rūpnīcas pievērš lielu uzmanību darba drošībai.

Šodien Maltas kuģu remonta rūpnīcas ir pakļautas grūtam pārbaudījumam. Nacionālistiskā valdība vēlas par katru cenu tās privatizēt. Šķiet, ka netiek izskatītas nekādas alternatīvas. Šķiet, ka netiek paredzētas diskusijas par diversificēšanu, nišu nozarēm vai tādu specializāciju kā kruīza laineru atjaunošana.

Tas viss notiek par spīti tam, ka gan Maltas Tautas partija, gan Vispārējā strādnieku kustība ir teikušas valdībai, ka tās ir gatavas piedalīties rūpnīcu glābšanā. Kuģu remonta rūpnīcas ir nepārtraukti nodrošinājušas ne tikai pašas sevi, bet arī Maltas rūpniecību ar augsti kvalificētiem tirgotājiem. Viņi ir nepārspējami.

Es esmu personīgi pārliecinājies par viņu izcilajām spējām, kad, tuvojoties leiboristu valdības beigām, premjerministrs apstiprināja mani par atbildīgo par kuģu remontu rūpnīcām. Varu piebilst, ka esmu personīgi ieinteresēts šajā jautājumā, jo mans tēvs 1950-tajos gados bija strādnieks kādā kuģu remonta rūpnīcā.

- Dariusz Rosati ziņojums (A6-0232/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz mana poļu kolēģa Dariusz Rosati ziņojumu, es balsoju par tiesību akta projektu, kas saskaņā ar konsultāciju procedūru groza priekšlikumu Padomes direktīvai, kas groza vairākus 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu nosacījumus. Saskaņā ar EK līguma 171. pantu Kopiena var izveidot kopuzņēmumu vai kādas citas struktūras, kas vajadzīgas, lai efektīvi īstenotu Kopienas pētniecības, tehnoloģijas attīstības programmas un demonstrācijas programmas. Tāpēc bija loģiski izveidot piemērotu nodokļu ietvaru šāda veida uzņēmumiem, uztverot tos kā starptautiskas iestādes. Turklāt Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās kontekstā, tāpat kā citas dalībvalstis, tās ir pilnvarotas piemērot ierobežojumus attiecībā uz atbrīvojumiem no nodokļiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un piemērot PVN shēmu starptautiskiem pasažieru pārvadātājiem. Pārredzamības un atbilstības nolūkā šie atvieglojumi ir jāietver PVN direktīvā.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Kā manas grupas līdzreferents es balsoju par Rosati ziņojumu par grozījumiem dažos nosacījumos par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Komisijas piedāvātie grozījumi PVN direktīvā, manuprāt, ir svarīgi vienkāršojumi un uzlabojumi.

PVN sistēmas piemērošanas apjoma precizēšana attiecībā uz dabasgāzi, apkuri un dzesēšanu ļaus dalībvalstīm samazināt PVN likmes šiem produktiem direktīvā noteiktajā veidā. Pieaugošo enerģijas cenu kontekstā, manuprāt, ir svarīgi, ka dalībvalstis var reaģēt uz enerģijas cenu pieaugumu, samazinot netiešos nodokļus. Šis pasākums palīdz samazināt inflācijas radīto slogu, kam ir negatīva ietekme uz ekonomisko situāciju un patērētāju pirktspēju.

Es arī gribu uzsvērt, ka dalībvalstis, kuras vēlas samazināt PVN likmes enerģijas piegādēm, var tā darīt atbilstīgi esošajām direktīvām, īpaši attiecībā uz minimālajām likmēm. Mums Eiropā nav nepieciešami jauni tiesību akti šajā jomā; Eiropas galvaspilsētām, kuras vēlas rīkoties ātri, ir viss tam nepieciešamais.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu Rosati ziņojumā minētos priekšlikumus. Tādu PVN direktīvas elementu kā tiesības uz atskaitījumiem skaidrojums palīdzēs maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri saskaras ar nevajadzīgu birokrātiju saskaņā ar vecajiem nosacījumiem. Tāpēc es balsoju par ziņojumā piedāvātajām izmaiņām.

- Bogusław Sonik ziņojums (A6-0221/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ziņojuma mērķis ir veicināt ANO/EEK 1991. gada Espo konvencijas „Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu (SEA protokols). Komisija parakstīja SEA protokolu Eiropas Kopienas vārdā 2003. gada 21. maijā Kijevā, Ukrainā, Piektajā ministru konferencē „Vide Eiropai”.

SEA protokola mērķis ir sniegt augsta līmeņa vides, tajā skaitā veselības, aizsardzību, nodrošinot, ka ar vidi un veselību saistītajām bažām tiek piemēroti ilgtspējīgas attīstības pasākumi un instrumenti.

Šajā kontekstā Eiropas Kopiena plāno attiecināt SEA protokola 13. pantu uz Espo konvenciju caur ietekmes novērtējuma procedūrām, kas minētas paziņojumos par ietekmes novērtējumu, kas vienlīdzīgi ietver ilgtspējīgas attīstības ekonomiskos, sociālos un vides elementus.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Boguslaw Sonik ziņojums par ANO/EEK 1991. gada Espo konvencijas „Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu ir jāatbalsta. Bažas par vidi un veselību ir jāņem vērā, veicinot ilgtspējīgu attīstību. Es balsoju par ziņojumā minētajiem priekšlikumiem.

- Ewa Klamt ziņojums (A6-0246/2008)

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Kad 2004. gada oktobrī tika parakstīts Nolīgums par Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, nebija iespējams asociēt Lihtenšteinu, jo nebija noslēgts nolīgums par uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem (tas tika noslēgts gadu vēlāk).

Tā kā starp Šveici un Lihtenšteinu vairākas desmitgades ir pastāvējusi atvērtu robežu politika attiecībā uz personu pārvietošanos, bija svarīgi asociēt Lihtenšteinu ar šo nolīgumu.

Tāpēc es atbalstu šo iniciatīvu, kas ar šim nolīgumam pievienoto protokolu asociē šo valsti ar Šengenu. Lihtenšteinai būs pilnībā jāpieņem un jāpiemēro acquis, izņemot jauno tiesību aktu vai pasākumu nosacījumus par rīkojumu izdošanu meklēt un/vai konfiscēt pierādījumus noziegumu izmeklēšanas vai lietas izskatīšanas laikā tiešo nodokļu jomā (uz kuriem saskaņā ar Lihtenšteinas valsts likumiem nav attiecināms cietumsods).

Es atbalstu referentes Ewa Klamt nostāju, ka Eiropas Parlamentam ir jāsniedz sava piekrišana, kā tas bija Nolīguma gadījumā, ar kuru šis protokols ir saistīts. Turklāt Eiropas Parlamentam vajadzētu nodrošināt piekļuvi plašākai informācijai par notiekošajām starptautiskajām sarunām, lai tas varētu pienācīgi un pastāvīgi pildīt savus pienākumus.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es balsoju pret šo ziņojumu, tādējādi iebilstot pret Komisijas un Padomes nespēju atrisināt jautājumu par tām Eiropas valstīm, kurās ir zemi nodokļi. Protams, Lihtenšteina nav vienīgā valsts ar zemiem nodokļiem, taču vienīgais veids, kā pārliecināt šīs mikrovalstis, ir izdarīt uz tām politisku spiedienu. Tomēr mēs turpinām attiekties pret šīm valstīm ļoti uzmanīgi, lai arī to banku noteikumi un slepenība atņem dalībvalstīm miljardiem eiro katru gadu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Līdz šim Šveicei un Lihtenšteinai ir bijušas priviliģētas attiecības ar ES, pamatojoties uz dažādiem divpusējiem līgumiem, ko noteikti varētu ieteikt jebkurai valstij, kura vēlas saglabāt savu suverenitāti un identitāti. ES gan neko daudz nenozīmē tas, ka Lihtenšteinas dalību Šengenas programmā noteica līgumi saistībā ar uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem. Tas atgādina par Šengenas-Dublinas draudiem, kuru mērķis bija likt Šveicei saprast iemeslu.

Nav pareizi sniegt miljoniem lielu palīdzību un dažādus iluzoriskus solījumus, lai pievilinātu jaunus dalībniekus vai ciešāk piesaistītu valstis ES, lai atņemtu tām iespēju iet savu ceļu Kopienā.

- Gérard Deprez ziņojums (A6-0268/2008)

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Esošais regulējums nosaka vienotu vīzu formātu, taču tas nav definējis vienotu vīzu numerāciju dalībvalstīs.

Numurs tiek piešķirts, lai identificētu katru kādas dalībvalsts vīzu, kas piešķirta trešās valsts pilsonim. Par spīti dažām atšķirībām starp dalībvalstīm, līdz šim tas nav bijis tik svarīgi, jo vīzas tiek pārbaudītas tikai uz robežas vai ar mašīnu nolasot mašīnlasāmo daļu.

Tiklīdz stāsies spēkā Vīzu informācijas sistēma (VIS), šķērsojot ārējās robežas robežšķērsošanas vietu, pārbaude tiks veikta, salīdzinot numuru uz vīzas uzlīmes un pases turētāja pirkstu nospiedumus.

Ir jāmaina vīzas pašreizējā numerācija, lai tas būtu unikāls vīzas uzlīmes numurs, kas garantētu, ka pārbaudes laikā paradīsies attiecīgā lieta, kurā pārbaudes laikā uz robežas tiks pārbaudīti pases turētāja pirkstu nospiedumi.

Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu, lai nodrošinātu saskaņotu un unikālu vīzu uzlīmju numerāciju, kas tiktu izmantota VIS, tādējādi garantējot, ka tad, kad šī vīzu datu apmaiņas sistēma stāsies spēkā, to varētu izmantot pēc iespējas precīzāk, samazinot risku saistībā ar neatļautu piekļūšanu personu datiem.

- Christian Ehler ziņojums (A6-0254/2008)

  Neena Gill (PSE), rakstiski. − Priekšsēdētāj, es balsoju par šo ziņojumu un ceru, ka jaunais Nolīgums par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropu un Indiju būs nozīmīgāks, nekā esošais, jo zinātniskā sadarbība nav īstenota pilnībā. Līdz šim šis šī sadarbība ir bijusi tikai uz papīra, bet es ceru, ka jaunais nolīgums tiks realizēts arī konkrētās abu pušu darbībās.

Zinātne un tehnoloģijas ir galvenās ES-Indijas stratēģiskās partnerības sastāvdaļas un vienas no daudzsološākajām sadarbības jomām, kurās abas puses var gūt sev labumu.

Esošā nolīguma pastiprināšana ir pozitīva lieta, tomēr šim jaunajam nolīgumam vajadzētu koncentrēties uz klimata pārmaiņu, enerģijas drošības un epidēmiju problēmām. Šī ir reāla iespēja apvienot resursus, lai rastu kopīgus risinājumus pētniecībā un attīstībā.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt, ka šis nolīgums dod iespēju ne tikai sadarboties globālos jautājumos, bet arī būtiski manīt Indijas iedzīvotāju dzīvi, kuriem vēl joprojām nav piekļuves pamattehnoloģijām. Eiropa, nododot daļu tai piederošo tehnoloģiju, var palīdzēt Indijai attīstīties ekonomiski un sociāli.

- Diana Wallis ziņojums (A6-0277/2008)

  Ewa Tomaszewska (UEN), rakstiski. − (PL) Ņemot vērā jucekli balsošanas laikā, vēlos paskaidrot, ka mans mērķis bija atbalstīt Witold Tomczak imunitātes saglabāšanu, un tas bija atkarīgs no ziņojumu noraidošo balsu skaita.

- Giuseppe Gargani ziņojums (A6-0222/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis priekšlikums ir pretrunīgs, un tāpēc mēs atturējāmies no balsojuma. Jāatzīst, ka daži aspekti ir pozitīvi, īpaši iespējamie grozījumi Eiropas Kopienu Tiesas Statūtos, kas dotu Eiropas Parlamentam tiesības iesniegt savus novērojumus Tiesai visos gadījumos, kad tieši vai netieši tiek apšaubītas tā prerogatīvas, lai Eiropas Parlamenta iesaistīšanās, gadījumos, kad tas oficiāli nav dalībnieks izskatāmajā lietā, nebūtu atstāta Tiesas ziņā. Tomēr fakts ir tāds, ka citi aspekti var vienkārši veicināt federālismu, tāpēc mēs nepiekritām šim priekšlikumam.

Turklāt mēs uzskatām par svarīgu Eiropas Parlamenta izrādīto cieņu pret dalībvalstu suverenitāti un tādējādi arī valstu tiesām Lai arī mēs piekrītam, ka Eiropas Parlamenta un valstu tiesu sadarbības politika varētu būt apsvērta, mēs uzstājam, ka nedrīkstam pieļaut, ka šī sadarbība apstrīd valsts tiesības, tajā skaitā valstu tiesu suverenitāti, un subsidiaritātes principu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Gargani kunga ziņojums pēta Eiropas Parlamenta iespējas aizsargāt savas prerogatīvas dalībvalstu tiesās. Patlaban Parlaments nespēj aizsargāt savus lēmumus dalībvalstu tiesās. Es atzinīgi vērtēju šo patstāvīgo ziņojumu, kura mērķis ir atrast veidus, kā uzlabot politikas īstenošanas saskaņotību starp dalībvalstīm.

- Ieteikums otrajam lasījumam: Åsa Westlund (A6-0179/2008)

  Liam Aylward (UEN), rakstiski. − Šodien Parlaments nobalsoja par ES patērētāju veselību un aizsardzību. Patērētāju aizsardzība un mūsu pilsoņu veselība ir galvenais elements šajā pārtikas tiesību aktu paketē, kas regulē piedevu, fermentu un aromatizētāju izmantošanu un par ko Parlamentā nobalsoja liels vairākums.

Pirms piedevu, fermentu un aromatizētāju pievienošanas pārtikai būs jāsaņem atļauja to izmantošanai. Tas ir labi arī pašai nozarei, jo ir lielāka konsekvence saskaņošanā un skaidrība visās ES dalībvalstīs. Produktos esošās pārtikas krāsvielas tiks skaidri norādītas uz marķējuma. Divi patērētājiem svarīgi jautājumi ietver noteiktu vielu (piemēram, azokrāsvielu) nepanesību un marķējumu, kurā norādīts maldinošs produkta apraksts, svaiguma rādītāji, tā sastāvdaļu kvalitāte, dabīgums un uzturvielu kvalitāte. Kas attiecas uz pārtikas aromatizētājiem, ir vēlams, lai pārtika būtu tik dabīga, cik vien iespējams. Parlaments balsoja pret drogu un garšvielu izmantošanas ierobežošanu. Tās tiek lietotas gadsimtiem ilgi un nerada nekādas nelabvēlīgas sekas.

Kas attiecas uz jauno zinātnisko informāciju no Sauthemptonas, kura liecina par dažu pārtikas piedevu kaitīgumu bērniem, es šo pētījumu un tā norādes uztveru nopietni un sagaidu, ka Komisija to atbalstīs.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Åsa Westlund priekšlikumu regulai par vienotas atļauju piešķiršanas procedūras izveidi attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem. Lielāka atklātība šādu sastāvdaļu izmantošanas atļauju piešķiršanas procedūrā vēl vairāk veicinātu patērētāju aizsardzību visā Eiropā. Patērētāju rīcībā ir jābūt visiem līdzekļiem, kas nepieciešami informētas izvēles izdarīšanai par mūsu veikalu plauktos pieejamajiem pārtikas produktiem. Es balsoju par ziņojuma ieteikumiem.

- Ieteikums otrajam lasījumam: Åsa Westlund (A6-0180/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs izlēmām balsot pret 14.–19. grozījumu. Šis lēmums tika pieņemts otrajā lasījumā. Ministru padomē dalībvalstis bija pret marķēšanu un pret azokrāsvielu aizliegšanu, taču tika piespiestas piekrist kompromisam par marķēšanu. Tā ir liela uzvara, kuru mēs nevēlamies apdraudēt ar balsošanu par populistiskiem grozījumiem, kuri nesniedz nekādas reālu uzlabojumu iespējas.

Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, esam uzstājuši uz azokrāsvielu aizliegšanu un turpināsim to darīt, taču mēs nedomājam atbalstīt populistiskas iniciatīvas vai populistisku balsojumu, kura rezultātā mēs varam nevajadzīgi apdraudēt bērnu veselību.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. — (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju Westlund kundzes ziņojumu, jo piekrītu referentei, ka tiesību akti par mākslīgajām pārtikas piedevām ir jākonsolidē. Es uzskatu, ka mums lielāks uzsvars ir jāliek uz to, lai patērētāji saņemtu skaidru informāciju par konservantu saturu nopirktajos pārtikas produktos.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mums ir jātiecas pēc lielākas atklātības pārtikas piedevu apstiprināšanas procesā, kā arī jāstiprina patērētāju aizsardzība un īpaši to patērētāju aizsardzība, kuri nepanes kādas konkrētas vielas. Tāpat arī vides aizsardzībai ir jābūt vienam no faktoriem, kas tiek ņemts vērā, apstiprinot kādas piedevas izmantošanu.

Kā vienojāmies pirmajā lasījumā, ir būtiski noskaidrot, ar kāda veida maldināšanu patērētājs saskaras, kā arī noteikt vides aizsardzību kā vienu no faktoriem, kas jāņem vērā, apstiprinot kādas piedevas izmantošanu.

Otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi būtībā ir paredzēti šo aspektu pozīciju nostiprināšanai teksta galīgajā redakcijā, patērētāju un vides aizsardzības tālākai stiprināšanai, kā arī piedevu apstiprināšanas nosacījumu noskaidrošanai.

Pēc regulas stāšanās spēkā pārtikas piedevām būs jāatbilst šīm prasībām.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par Åsa Westlund ziņojumu par pārtikas piedevām. Sauthemptonas Universitātes nesenais pētījums šajā plenārsēžu zālē klātesošos ir brīdinājis par atsevišķu saldumu un dzērienu iekrāsošanai izmantoto azokrāsvielu potenciālo kaitīgumu. Informācijas par šo kaitīgumu iekļaušana marķējumā ir svarīgs solis, lai aizsargātu patērētājus no tādām nevēlamām sekām, ko var izraisīt šīs piedevas, kā bērnu hiperaktivitāte. Eiropas Savienībā regula par šādām piedevām ir ļoti nepieciešama, un es apsveicu referenti par viņas ziņojumu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE) , rakstiski. − (SK) Azokrāsvielas pārtikas produktiem un dzērieniem tiek pievienotas, lai mainītu to izskatu. Taču tās rada nevajadzīgu risku pilsoņu veselībai. Sauthemptonas Universitātes pētījums apstiprina, ka azokrāsvielas ir bīstamas bērnu veselībai, jo var izraisīt hiperaktivitāti un palielināt mācīšanās grūtību risku. Es atbalstu Eiropas ražotāju iniciatīvu Dānijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē pakāpeniski un brīvprātīgi pārtraukt azokrāsvielu izmantošanu pārtikas produktos.

Patērētāju, it īpaši bērnu, kas ir visneaizsargātākā grupa, aizsardzība ir Eiropas Parlamenta prioritāte. Tādēļ es atzinīgi vērtēju un balsoju par referentes Åsa Westlund ziņojumu, kas sniedz jaunu pieeju Eiropas veselības aizsardzības un slimību novēršanas politikai it īpaši attiecībā uz bērniem.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu šī ziņojuma centienus panākt, lai produkti, kuros ir izmantotas azokrāsvielas saturošas piedevas, tiktu atbilstoši marķēti. Es uzskatu, ka, ja reiz patērētājiem ir jādod iespēja savā ģimenē izvēlēties pārtraukt šādu piedevu izmantošanu un patērēšanu, tad marķēšanas process varētu būt labs kompromiss.

Ir skaidrs, ka azokrāsvielas izraisa veselības pasliktināšanos un, iespējams, uzvedības problēmas. Ir pareizi tieši tagad rīkoties, lai izveidotu vislabākos iespējamos standartus.

- Ieteikumi otrajam lasījumam: Åsa Westlund (A6-0179/2008 un A6-0180/2008)

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Atbilstoša pārtikas piedevu marķēšana un dažu pārtikas piedevu lietošanas pārtraukšana īpaši būtiska ir bērnu veselības aizsardzībai. Es atzinīgi vērtēju Åsa Westlund ziņojumus un Parlamentam iesaku balsot par tiem.

- Ieteikums otrajam lasījumam: Mojca Drčar Murko (A6-0177/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis ziņojums īpaši uzsver tos aspektus, kuru mērķis ir nodrošināt pārtikas nekaitīgumu, paturot prātā arī citas patērētāju intereses, un kā pirmā no tām ir vēlme iegādāties pēc iespējas dabīgāku pārtiku.

Ir labi zināms, ka ne visi no toksikoloģiskā viedokļa drošie aromatizētāji sniedz patērētājiem patiesu labumu, tādēļ ir nepieciešams patērētājam garantēt tiesības izvēlēties.

Aromatizētāju apstiprināšanas procesā „pamatota tehnoloģiska vajadzība” tiek apvienota ar citām ES stratēģijām, tādām kā aptaukošanās novēršana, tāpēc ka īpaši stipru aromatizētāju pievienošana var noslēpt gatavo pārtikas produktu slikto kvalitāti.

Padomei un Parlamentam ir atšķirīgi viedokļi jautājumā par dažu pārtikas produktu sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām izmantošanu pārtikas produktos un uz tiem, kā arī par III pielikumā noteikto sastāvdaļu maksimāli pieļaujamo daudzumu.

Mēs zinām, ka princips, ka garšaugu un garšvielu ražotājiem ir jāatspēko juridiskā prezumpcija par katra atsevišķa produkta kaitīgumu, ir apstrīdams. Daudz loģiskāk būtu pagriezt šo procedūru pretējā virzienā. Šis jautājums joprojām būs pretrunīgs.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Mojca Drčar Murko ziņojumu par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās. Es uzskatu, ka ziņojums aizstāv pārtikas nekaitīguma un patērētāju aizsardzības konceptus. Ir svarīgi, lai patērētāji visā Eiropā netiktu maldināti par pārtikā esošo aromatizētāju īpašībām. Terminam „dabīgs aromatizētājs” tieši tas arī ir jānozīmē, un es atbalstu ziņojuma ieteikumus, kā nodrošināt, lai tā arī būtu. Es balsoju par šo ziņojumu.

- Ieteikums otrajam lasījumam: Avril Doyle (A6-0176/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis ziņojums ir par regulu, kuras mērķis ir noteikt pārtikas fermentu apstiprināšanas noteikumus un procedūras, izņemot tos fermentus, kas tiek uzskatīti par pārtikas piedevām. Eiropas Komisija saka, ka ražošanas uzņēmumi ir uzstājīgi pieprasījuši saskaņotu likumdošanu, kas ietvertu Kopienas noteikto procedūru pārtikas fermentu apstiprināšanai, jo ES tiesību aktu neesība šajā jomā ir veicinājusi negodīgus tirdzniecības darījumus.

Parlaments uzstāj, lai Komisijas ierosinātajā regulas priekšlikumā tiktu iekļauti vairāki svarīgi grozījumi, ko Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā. Šī iemesla dēļ tas atkārto savu viedokli, ka jebkurā ietekmes novērtējumā galvenā uzmanība jāpievērš piesardzības principam un tādēļ tas jāuzsver šajā priekšlikumā. Parlaments iepriekš padarīja stingrākus arī noteikumus par patērētāju aizsardzību, lai novērstu, ka pārtikas fermentu lietojums maldina patērētājus attiecībā uz produkta veidu, kvalitāti un sastāvu, un atkārtoti ieviesa šo jēdzienu.

Turklāt pārtikas fermenti nav un nevar būt ģenētiski modificēti mikroorganismi (ĢMO). Mums ir arī jānovērš to veidošana no ĢMO. Tomēr, ja tas notiek, tad jābūt skaidram nošķīrumam, lai nemaldinātu patērētājus. Ir svarīgi nodrošināt augstu pārtikas nekaitīguma līmeni.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Doyle kundzes ziņojums cenšas saskaņot pārtikas fermentu kontroli. Ražošanas uzņēmumu un dalībvalstu pienākums informēt Komisiju par ikvienu iespējamo, ar fermentiem saistīto drošības jautājumu ir pozitīvs solis ceļā uz maksimāli augstu pārtikas nekaitīguma standartu nodrošināšanu visā Eiropas Savienībā. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

- Ziņojums: Peter Liese (A6-0220/2008)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Es atturējos no balsošanas, lai pievērstu uzmanību tam, ka šajā ziņojumā nav ņemtas vērā atšķirības starp valstīm, kas atrodas uz salām, un pārējām valstīm.

Malta ar kontinentu nav savienota ar dzelzceļa līniju, un no tās kontinentā var nokļūt vienīgi pa jūru vai gaisu. Turklāt Maltas ekonomika ir ļoti atkarīga no tūrisma, kas gadā piesaista vairāk nekā miljonu cilvēku, kuri šeit ierodas ar gaisa transportu, un tuvu pusmiljonam cilvēku, kuri ierodas ar jūras transportu. Ir aprēķināts, ka pēc tiesību aktu stāšanās spēkā, piemēram, no Apvienotās Karalistes nākušo ģimeņu izdevumi palielināsies par 160 mārciņām.

Ir svarīgi kontrolēt emisijas, taču svarīgi ir arī saskatīt atšķirības starp attiecīgo ES valstu dažādajām vēlmēm un realitāti. „Vienas mērauklas” princips ir diskriminējošs situācijās, kad rodas īpaši apstākļi.

  Christine De Veyrac (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Peter Liese ziņojumu par aviācijas darbību iekļaušanu emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS), jo domāju, ka starp Parlamentu un Padomi panāktais kompromiss ir sabalansēts un reālistisks.

Nepieciešamība strauji un efektīvi rīkoties, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un īpaši transporta ietekmi uz globālo sasilšanu, vairs nav apšaubāma.

Tomēr, lai šie tiesību akti būtu veiksmīgi, bija svarīgi vides prasības saskaņot ar pilsoņu mobilitāti.

Prasībām aviācijas nozarei ir jābūt pietiekami lielām, lai nekompromitētu citās nozarēs veiktos emisiju samazinājumus, un pietiekami sabalansētām, lai nekavētu šīs nozares izaugsmi.

Es atzinīgi vērtēju mūsu pieņemtos tiesību aktus, jo tajos ir ņemtas vērā šīs prasības.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Peter Liese ziņojumu par ieteikumu otrajam lasījumam attiecībā uz priekšlikumu aviācijas darbības iekļaut siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, jo domāju, ka ierobežot globālās temperatūras paaugstināšanos ne vairāk kā par 2 °C ir gan svarīgi, gan steidzami.

Aviācijas nozare paplašinās. Gaisa kuģu radītās oglekļa dioksīda emisijas kopš 1990. gada ir palielinājušās par 87 %, un ir aprēķināts, ka līdz 2020. gadam tās dubultosies. Tādēļ ir nepieciešami pasākumi, lai starptautiskā līmenī skaidri norādītu, ka ES ir apņēmusies cīnīties pret klimata pārmaiņām, ņemot vērā starptautiskā nolīguma noslēgšanu pirms Kopenhāgenas konferences 2009. gadā.

Panāktais kompromiss ietver daudzus pozitīvus aspektus, piemēram, «attālākajiem reģioniem izveidoto atvieglojumu shēmu, ieņēmumu no emisijas kvotu izsoles izmantošanu cīņā pret klimata pārmaiņām un pasākumus mežu izciršanas apkarošanai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Priekšlikums, par kuru balsoja Parlaments, jau pats par sevi ir kompromiss, lai arī neapmierinošs, attiecībā uz Komisijas sākotnējo priekšlikumu, un tajā nav ņemtas vērā ekonomiskās grūtībās esošu valstu problēmas, it īpaši attālāko reģionu problēmas. Mēs zinām, ka piesārņojums ir jāsamazina, taču mums ir jāņem vērā arī grūtības, ar kurām saskaras valstis ar vājāku ekonomiku.

Kompromiss, par kuru šodien tika balsots, nenovērš visas šīs tirdzniecības sistēmas negatīvās sekas, taču samazina to apjomu, atliekot Parlamenta sākotnējā priekšlikuma spēkā stāšanās datumu un samazinot izsoļu apmēru un spiedienu uz vājākiem uzņēmumiem.

Diskusijas par atvieglojumiem attālākajiem reģioniem ir kļuvušas par ļoti svarīgu jautājumu šajā Parlamentā, jo, kā jums labi zināms, Komisijas sākotnējais priekšlikums šiem reģioniem neparedzēja nekādus atvieglojumus. Tas nozīmēja, ka visi lidojumi no un uz šiem reģioniem būtu iekļauti vispārējā sistēmā.

Pieņemtajā teksta galīgajā redakcijā atvieglojumu iespēja ir saglabāta, taču tās darbības lauks nav tik plašs, cik vajadzētu. Tādēļ mēs uzstājam, lai ne tikai lidojumi starp salām, bet arī lidojumi starp salām un kontinentu tiktu izslēgti no šīs kvotu tirdzniecības sistēmas.

  Petru Filip (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Ir skaidrs, ka ikvienam Eiropas Savienības programmā paredzētajam saistību periodam, kurā iekļautas aviācijas darbības, ir jānosaka mērķi, pamatojoties uz vispārējiem centieniem, kas visās dalībvalstīs ir nepieciešami pārējās nozarēs, kuras ir nemainīgi piesārņojuma rašanās avoti. Aviācijas nozares neiekļaušana šajā sistēmā ilgtermiņā varētu radīt būtiskas kompensācijas izmaksas.

Es balsoju par šo ziņojumu, būdams pārliecināts, ka Kopienā ir nepieciešama integrēta pieeja siltumnīcas efektu izraisošo emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai. Tā kā aviācijas nozare arī papildina cilvēka darbības globālo ietekmi uz klimata pārmaiņām, ir normāli, ka šī nozare gūst labumu no taisnīgas attieksmes un no Kopienā saskaņotiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ir skaidrs, ka ikvienam Eiropas Savienības programmā paredzētajam saistību periodam, kurā tiks iekļautas aviācijas darbības, ir jānosaka mērķi, pamatojoties uz vispārējiem centieniem, kas visās dalībvalstīs ir nepieciešami pārējās nozarēs, kuras ir nemainīgi piesārņojuma rašanās avoti. Aviācijas nozares neiekļaušana šajā sistēmā ilgtermiņā varētu radīt būtiskas kompensācijas izmaksas.

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Galīgajā balsojumā par Peter Liese ziņojumu es atturējos. Es uzskatu, ka Eiropas Savienība pašlaik sper vienpusēju soli, atkāpjoties no Kioto Protokola, kurā nav ietvertas aviācijas un jūrniecības nozares. Pat ja ir daudz iemeslu, lai apsvērtu divu starptautiskajai tirdzniecībai svarīgāko nozaru ietekmi uz klimatu, Eiropas Savienība tomēr nevar vienpusēji mainīt daudzpusēju nolīgumu, tajā pašā laikā pieprasot, piemēram, lai Amerikas Savienotās Valstis ratificētu Kioto Protokolu. ES priekšlikumi attiecībā uz aviācijas nozari vislabāk varētu attiekties uz laika periodu pēc Kioto Protokola darbības beigām, t.i., uz 2013. gadu, un tikai pēc starptautiskā nolīguma noslēgšanas Kopenhāgenā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Liese kunga ziņojumu par aviācijas darbību iekļaušanu Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmā. Parlamentam ir skaidri jāparāda sava apņemšanās apkarot klimata pārmaiņas un ieviest vērienīgus vides tiesību aktus. Lēmumi, kurus pieņēma pēc diskusijām ar Padomi, šķiet, ir solis pareizajā virzienā.« 15 % aviācijas nozares radīto emisiju piedāvāšana izsolē šķiet apmierinošs kompromiss, kura mērķis ir līdz 2013. gadam šo rādītāju palielināt.

Lai gan es atbalstu ziņojuma ieteikumus, Parlamentam tomēr jāturpina izvirzīt vērienīgus mērķus ES emisiju tirdzniecības sistēmai attiecībā uz aviācijas nozares radītajām emisijām un nākotnē jābalstās uz Liese kunga priekšlikumiem, lai veiktu vispārēju emisiju tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE) , rakstiski. − (SK) Gaisa kuģu radīto gāzu emisiju apjoms kopš 1990. gada ir dubultojies un turpina palielināties. Ja ES nopietni domā par klimata pārmaiņu apkarošanu, tai ir jākļūst par globālu līderi šajā jomā. Mēs nevaram par to tikai runāt; mums ir jāpieņem arī likumdošanas pasākumi. Direktīvu, kuras mērķis ir aviācijas darbības iekļaut Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, es uzskatu par pozitīvu soli.

Referenta Peter Liese ziņojums ir sabalansēts un reālistisks risinājums, kompromiss starp vides aizsardzību no vienas puses un Eiropas aviācijas nozares konkurētspējas nodrošināšanu no otras puses. Mēs nedrīkstam diskriminēt Eiropas aviācijas kompānijas, it īpaši tās, kuras atrodas jaunajās dalībvalstīs, kas cenšas sekot vispārējām tendencēm. Tāpēc veselīgas ekonomiskās konkurences noteikumiem ir vienādā apmērā jāattiecas arī uz aviācijas kompānijām no trešām valstīm. Ir nepieciešams noslēgt starptautisku nolīgumu, un tādēļ ES ir jārisina sarunas ar ASV, Krieviju un Ķīnu.

Mums ir arī jāatceras, ka reizēm aviācija ir vienīgais iespējamais transporta veids, kas ES savieno ar attālākajiem reģioniem. Tā dod lielu ieguldījumu tūrisma attīstībā, un tādēļ to nedrīkstētu uzskatīt par īpašu greznību.

Es domāju, ka Eiropas Parlamenta un Padomes kopējā nostāja dos ieguldījumu tīru gaisa kuģu tehnoloģiju izstrādē un jaunu tehnoloģiju ieviešanā aviācijas nozarē, un tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Šodien pieņemot direktīvu, kuras mērķis ir gaisa satiksmi iekļaut Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmā, Eiropas Savienība turpina gūt panākumus cīņā pret klimata pārmaiņām.

Nav iespējams noniecināt šo Eiropas Parlamenta un Padomes vienošanos, kura nodrošinās pakāpenisku un reālu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu visos lidojumos, kuri no 2012. gada notiks uz Eiropu un no tās.

Sevišķi atzinīgi es vērtēju divu īpašu pasākumu pieņemšanu, kas, par laimi, parāda, ka Eiropa tomēr bieži pieņem ļoti sabalansētus tiesību aktus, kuros ir ņemtas vērā mazāko iesaistīto pušu intereses: čārterreisi, izpētes lidmašīnas un mazās aviolīnijas varēs turpināt lidojumus, neuztraucoties par direktīvas saistošajiem nosacījumiem; ieņēmumi no 15 % CO2 emisijas kvotu izsolīšanas tiks izmantoti pētījumiem un attīstībai aviācijas sektorā.

Vēl svarīgāk tas ir tādēļ, ka, ja ES visas cerības ir jāliek uz inovācijām, kā tas patlaban šķiet, tad inženieriem būs jābūt ļoti atjautīgiem, lai samazinātu lidmašīnu radīto piesārņojumu laikā, kad gaisa satiksme palielinās par 5 % gadā.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es šodien atbalstīšu Peter Liese ziņojumu, jo tas ir sabalansēts un praktisks, taču nedaudz sarežģīts.

Civilajai aviācijai ir jāapzinās, ka tai ir nepieciešams iesaistīties emisiju tirdzniecības sistēmā, un vides aizstāvjiem ir jāapzinās, ka cilvēki vēlas lidot un ka aviācijas nozare dod lielu ieguldījumu daudzu reģionu, kā arī valstu ekonomiskajā labklājībā.

Es joprojām uzskatu, ka ar šo vienošanos saistās arī problēmas. Es vēl arvien domāju, ka 100 % emisiju izsolīšanas ieviešana līdz 2020. gadam varētu radīt nopietnas problēmas mazajām un reģionālajām aviolīnijām.

Tomēr mums šeit ir kompromisa risinājums. Es joprojām uzskatu, ka šī regula saskarsies ar tiesiskām un cita veida problēmām valstīs ārpus ES, it īpaši ASV un Krievijā, tādējādi radot grūtības noslēgt vispasaules vienošanos. Taču šis ir sākums, un tāpēc mums Komisija ir jāapsveic par tās drosmi un tālredzību.

Aviācijas nozare pašlaik cīnās par izdzīvošanu galvenokārt augsto degvielas cenu dēļ, tādēļ kompromiss attiecībā uz emisiju tirdzniecības sistēmu bija tik būtisks. Es zinu, ka aviolīnijas ir nelaimīgas; es zinu, ka vides aizstāvji ir nelaimīgi. Varbūt tad vismaz mūsu referentiem ir izdevies ko labot!

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Ja ES vēlas sasniegt savu klimata mērķi — līdz 2020. gadam CO2 emisijas samazināt par 20 %, tad aviācijas nozarei ir jāiesaistās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju tirdzniecības sistēmā. Aviācijas radītās emisijas dažu pēdējo gadu laikā ir palielinājušās gandrīz par 90 %.

Tajā pašā laikā aviācija var nemaksāt akcīzes nodokli par aviācijas degvielu un PVN par lidojumu biļetēm. Tādēļ ir nepieciešami likumdošanas pasākumi. Ziņojuma mērķis ir no 2011. gada tirdzniecības sistēmu sākt izmantot attiecībā uz visiem lidojumiem uz Eiropas lidostām un no tām. No 2012. gada šai nozarei gadā būs jānodrošina par 1,5 % mazāk siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju. Ierosinātais brīvo izsoles tiesību līmenis ir pārāk augsts. Es domāju, ka aviācijas nozarē izsolīšana būtu jāsāk vismaz 25 % apmērā. Galu galā mērķis ir nevis tirdzniecība kā tāda, bet gan emisiju samazināšana.

Parlaments ir arī izteicis viedokli par izsolēs iegūto ieņēmumu izmantošanu: tas vēlas, lai nauda tiktu izmantota to nodokļu samazināšanai, kas tiek iekasēti par videi draudzīgajiem transporta veidiem, un investēta pētījumos, kuru mērķis ir izstrādāt mazāk piesārņojošu gaisa kuģu tehnoloģijas. Šis kompromiss ne tuvu nav ideāls, taču tas ir solis uz priekšu, tādēļ mēs, Zaļie, arī varam atbalstīt panākto vienošanos.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Aviācijas darbību iekļaušana siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju tirdzniecības sistēmā ir jāvērtē atzinīgi.

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es izsaku nožēlu par to, ka attālākie reģioni netika pilnībā atbrīvoti no civilās aviācijas iekļaušanas emisiju tirdzniecības sistēmā, lai gan to attālums no Eiropas kontinenta būtu to lielā mērā attaisnojis.

Tomēr es priecājos, ka, pateicoties apņēmīgiem centieniem, ir panākts zināms progress.

Apspriestā vienošanās īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, ar kuriem var samazināt vai pat novērst piekļuves un konkurētspējas problēmas, kas raksturīgas attālākajiem reģioniem. Turklāt pēc asām diskusijām tika nolemts, ka uz lidojumiem starp attālākajiem reģioniem attieksies atkāpe un tie nekādi netiks ietekmēti. Es priecājos, ka attālākie reģioni ir iekļauti pārskatīšanas klauzulā par emisiju tirdzniecības sistēmas ietekmes uz gaisa transportu izvērtēšanu.

Es vēlētos it īpaši pateikties Eiropas Parlamentam, kurš jau no paša sākuma ieklausījās manā lūgumā nodrošināt īpašu attieksmi pret attālākajiem reģioniem — tā ir nostāja, kādu beigās ieņēma arī dalībvalstis. Es vēlētos arī apliecināt cieņu Eiropas komisāram Jacques Barrot, kurš iepriekš bija atbildīgs par transporta jomu, par nemitīgo atbalstu no viņa puses.

Visbeidzot, es izsaku nožēlu, ka galīgā vienošanās neietver nevienu no priekšlikumiem attālāko reģionu labā, kuri būtu ļāvuši no kvotu izsolīšanas iegūtos ieņēmumus izmantot attālākajiem reģioniem raksturīgo grūtību novēršanai.

- Ziņojums: Richard Corbett (A6-0197/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par britu kolēģa Richard Corbett ziņojumu par Parlamenta Reglamenta grozīšanu attiecībā uz darbu plenārsēdēs un patstāvīgiem ziņojumiem. Es piekrītu ziņojumā izteiktajām bažām par to, ka Parlamenta darbam ir jābūt vienkāršākam, racionālākam un ātrākam. Lai gan es piekrītu, ka ir svarīgi nepieļaut šīs sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr deputātiem ir jābūt iespējai iesniegt rakstiskus jautājumus Komisijai un Padomei. Es atzinīgi vērtēju to, ka sēdē klātesošajiem deputātiem tiks dotas lielākas iespējas izteikties. Ideja, ka 40 deputāti tieši tāpat kā politiskās grupas var iesniegt alternatīvas rezolūcijas, manuprāt, arī ir solis demokrātijas virzienā.

  Charlotte Cederschiöld (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs šodien balsojām pret ziņojumu par grozījumiem Eiropas Parlamenta Reglamentā.

Mēs izlēmām tā darīt, jo patstāvīgie ziņojumi, kas attiecas uz likumdošanas aktivitātēm, var būtiski ietekmēt pašreizējo darbu. Tādēļ Eiropas Parlamenta deputātiem ir jādod iespēja šādus ziņojumus plenārsēdē ietekmēt atbilstoši procedūrai, kas attiecas uz normatīviem ziņojumiem.

Lai gan ir nepieciešama rakstisku jautājumu iesniegšanas procedūras pārskatīšana, mēs uzskatām, ka vissvarīgāk ir nodrošināt deputātu neatkarību un tiesības citām iestādēm uzdot jautājumus par to lēmumiem un atbildību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo tā galvenais mērķis ir vājināt Eiropas Parlamenta demokrātisko un plurālistisko darbību. Jau sākot ar principu, kas pat neatbilst patiesībai, ar Reformu līguma eksistenci, šī Parlamenta vairākums patiesībā vēlas samazināt deputātu tiesības un novērst iespēju, ka tie rīkojas pēc savas iniciatīvas, palielināt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja varu un rezultātā samazināt parlamentāro debašu plurālismu.

Šī vēlme vājināt demokrātiju un deputātu spēju rīkoties ir redzama arī pamatnostādņu izveidē attiecībā uz Padomei un Komisijai uzdotajiem rakstiskajiem jautājumiem.

Tomēr, šis lēmums ir tikai viens elements vispārīgākā antidemokrātiskā virzienā, kurā virzās šī Parlamenta vairākums, it īpaši lielākās politiskās grupas (PPE un PSE). Vēl viens būtisks elements ir nepieciešamība pēc jauniem un stingrākiem kritērijiem attiecībā uz politisko grupu veidošanu, kas arī ir izpelnījušies mūsu noraidījumu un skaļu protestu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Corbett kunga priekšlikumi grozīt Parlamenta Reglamentu attiecībā uz darbu plenārsēdēs un patstāvīgiem ziņojumiem Parlamentam ļauj strādāt efektīvāk un produktīvāk. Es balsoju par Corbett kunga ieteikumiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Kā demokrāts es esmu īpaši pārsteigts par diviem Corbett kunga ziņojumā ieteiktajiem grozījumiem, jo es nedomāju, ka tie varētu būt domāti nopietni.

Praktiski ikvienā pēc būtības demokrātiskā valstī parlamenta deputātu demokrātiskajās tiesībās ietilpst iespēja ievēlētajām personām uzdot jautājumus par viņu jurisdikciju un pienākumiem.

Šo jautājumu skaita un satura ierobežošana tradicionāli izriet vairāk no tiesas procedūrām, nevis no demokrātiskas un leģitīmas iestādes noteikumiem, un tādēļ šis priekšlikums ir pilnībā noraidāms. Tā ka es varu balsot vienīgi pret šo ziņojumu.

- Ziņojums: Jutta Haug (A6-0262/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par savas vācu kolēģes Jutta Haug ziņojumu par pirmajām pārdomām par provizorisko budžeta projektu un saskaņošanas pilnvarām, kas mums sniedz norādes, kā pārdomāt ES nākotnes budžeta struktūru. Provizoriskais budžeta projekts kopsummā ir EUR 134 395 miljardi saistību apropriācijās, kas atbilst 1,04 % no NKI, t.i., par 3,1 % vairāk nekā 2008. gada budžetā, un EUR 116,7 miljardi maksājumu apropriācijās, obligātajiem maksājumiem nodrošinot EUR 2,6 miljardus no saistību apropriācijām un EUR 7,4 miljardus no maksājumu apropriācijām. Ņemot vērā to, ka Eiropai ir nepieciešami rezultāti, es nespēju saprast maksājumu apropriāciju zemo līmeni. Papildus prioritātēm būs svarīgi nodrošināt arī to, ka atbilstoši līdzekļi tiek piešķirti kohēzijas politikai, Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) politikas finansēšanai un ārējām darbībām. Visbeidzot ļoti svarīgi būs neaizmirst galvenās Eiropas infrastruktūras (transporta tīklus, enerģētiku, kosmosu, ūdeni, jaunās tehnoloģijas, veselības aprūpi utt.), kas regulāri saņem nepietiekamu finansējumu, lai gan tās ir Eiropas konkurētspējas mugurkauls globālajā ekonomikas un sociālās konkurences sistēmā.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. − (PL) Saskaņā ar plānoto Lisabonas līguma ratifikācijas grafiku Parlamentam un Padomei 2009. gadā būtu vienādas tiesības tiesību aktu izstrādē, kā arī budžeta jautājumos, sniedzot Eiropas Savienībai jaunas pilnvaras un veicot būtiskas izmaiņas patlaban izmantotajā budžeta veidošanas procedūrā.

Tādēļ Eiropas Savienībai ir vēl svarīgāk, lai tai būtu finanšu resursi, kas nepieciešami pašreizējo politiku un aktivitāšu īstenošanai dažādās jomās, un lai tajā pašā laikā tā būtu pietiekami elastīga, risinot jaunās politiskās problēmas. Tādēļ ļoti pārsteidzošs ir sākotnējā budžeta projektā maksājumiem paredzētais neparasti zemais līdzekļu apmērs (EUR 116 736 miljardi), kas ir 0,90 % no nacionālā kopprodukta un ir par 3,3 % mazāk nekā 2008. gada budžetā. Bažas raisa arī Eiropas Komisijas ierosinātie budžeta samazinājumi tām informācijas kampaņām par Eiropas Parlamenta vēlēšanām un iespējamo Lisabonas līguma stāšanos spēkā, kuras jau pirms laba laika bija iecerētas 2009. gadam.

Jūlijā paredzētajai budžeta saskaņošanas sanāksmes prioritātei jābūt — nodrošināt atbilstošu līdzekļu apmēru maksājumiem un Eiropas Savienības informācijas sniegšanas politikai. Svarīgi ir arī iesniegt Komisijai izmēģinājumu projektu un sagatavošanas darbu finansējuma priekšlikumus, lai novērstu to finansēšanu no daudzgadu finanšu shēmu rezervēm. Turklāt mums būtu jānodrošina pietiekami finanšu resursi, lai Eiropas Savienība spētu reaģēt uz jauniem uzdevumiem „konkurētspējas izaugsmei un nodarbinātībai” jomā, nesamazinot pašreizējo finansējumu svarīgām programmām, kuras pašlaik tiek īstenotas.

  Roger Knapman (NI), rakstiski. − Es uzskatu, ka manai valstij nekādos konkrētos vai tikai iespējamos apstākļos nevajadzētu finansēt nekādas ES budžeta programmas. Eiropas Ārējās darbības dienests un visi citi Lisabonas līguma aspekti man ir kā lāsts. Tādēļ, lai gan šādu programmu finansēšanas kavēšanās ir vēlama, es nevaru atbalstīt grozījumu, kurš principā pieņem to, ka Eiropas Ārējās darbības dienests un citas Līgumā minētās jaunās budžeta programmas patiešām būtu jāfinansē „tad, kad Līgumu ir ratificējušas visas 27 dalībvalstis”. Neskatoties uz to, vai ratifikācija visās valstīs ir iespējama vai ne, tāda varbūtība tomēr pastāv, un es nevaru pieļaut grozījumu, kas rada noteiktus apstākļus, kuros grozījuma ierosinātāji Eiropas Ārējās darbības dienesta un citu Lisabonas līgumā minēto jauno budžeta programmu finansēšanu principā varēs atzīt par likumīgu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par Jutta Haug ziņojumu par pirmajām pārdomām par 2009. gada provizorisko budžeta projektu un saskaņošanas pilnvarām. Šis ziņojums izklāsta Parlamenta nākamā gada prioritātes. Es sevišķi atzinīgi vērtēju aicinājumu atbilstīgi reaģēt uz prasībām pārtikas atbalsta un pārtikas nodrošinājuma jomā, ņemot vērā pārtikas cenu pieaugumu un ražošanas izmaksu pieaugumu zemnieku saimniecībās.

Es ceru, ka šī reakcija būs pārdomāta un atbilstoša un ietvers nopietnu investīciju programmu lauksaimniecības nozarē gan jaunattīstības valstīs, gan ES.

Es balsoju arī par 15. grozījumu, kas nosaka 2. izdevumu kategorijas rezerves.

Tomēr centienus iekļaut mehānismus, lai neiztērētos līdzekļus pārvietotu no KLP izdevumu kategorijas uz citām budžeta izdevumu kategorijām, nevar apstiprināt.

2007. gadā KLP neiztērētā nauda tika novirzīta Galileo projekta finansēšanai. Tas nedrīkst kļūt par normu.

  Thomas Wise (NI), rakstiski. − Es nevarēju atbalstīt šo grozījumu, jo esmu pilnībā pret Eiropas Ārējās darbības dienesta un citu no Lisabonas līguma ratifikācijas atkarīgu programmu izveidi un finansēšanu. Ir tiešām svarīgi pateikt, ka programmām, kuras izveidos tā saucamais Lisabonas līgums, nav nekāda tiesiska pamata līdz brīdim, kad visas 27 dalībvalstis būs Līgumu ratificējušas: taču es pilnībā noraidu tādas programmas un nedomāju, ka tās vispār kādreiz būtu jāizstrādā vai jāfinansē.

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Haug kundzes ziņojums prasa plašas pilnvaras budžeta sarunām ar Padomi. Pamatojums ir tāds, ka ir nepieciešams garantēt pietiekamus līdzekļus Komisijas ierosinātajiem izdevumu posteņiem. Šķiet, ka summām, ko Eiropas Parlaments gatavojas tērēt, nav nekādu ierobežojumu. Manuprāt, tā ir nepareiza pieeja. Vajadzētu sākt ar vispārēju shēmu, par kuru ir pieņemts lēmums; nepieciešamās prioritātes tad būtu jānosaka starp dažādiem izdevumu posteņiem.

Daudzgadu finanšu shēmā ir nepieciešama lielāka elastība. Tādēļ es atbalstu ideju, ka lauksaimniecības nozarē radušās rezerves ir jāizmanto citiem mērķiem.

- Ziņojums: Marcin Libicki (A6-0225/2008)

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Būdama Melnās jūras sinerģijas referente, es vēlētos izteikt atbalstu Marcin Libicki ziņojumam tā vienkāršā iemesla dēļ, ka ziņojuma temats ir stratēģisks un pārsniedz Baltijas jūras reģiona un vides aizsardzības jomas robežas. Patiesībā mēs apspriedām jautājumu, kas ir kopīgs gan Baltijas jūras reģionam, gan Melnās jūras reģionam un kas ietekmē visu Eiropu: energodrošības jautājumu un Eiropas politiku šajā jomā.

Ņemot vērā ES atkarību no ierobežota enerģijas avotu, piegādātāju un transportēšanas maršrutu skaita, ir svarīgi, lai to dažādošana būtu būtisks princips Eiropas energodrošības konceptā. Vēl ļoti svarīgi ir izstrādāt saskaņotu Eiropas politiku enerģētikas nozarē, kura balstītos uz solidaritāti un saskaņošanu, lai novērstu divpusēju nolīgumu noslēgšanu, kas varētu ietekmēt citu dalībvalstu intereses un it īpaši varētu kaitēt tādiem lieliem projektiem kā Nabucco projekts, kurš atzīts Eiropas līmenī.

Tāpēc es vēlreiz atkārtoju un uzstāju, ka Komisija un Padome ir jāaicina dubultot centienus, lai veiksmīgi īstenotu Nabucco projektu, kā arī skaidri formulētu kopējo enerģētikas politiku. Situācija Baltijas jūras reģionā un situācija Melnās jūras reģionā norāda uz steidzamu nepieciešamību sākt konkrētas un striktas darbības.

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, izlēmām balsot par Marcin Libicki ziņojumu par plānoto gāzes vadu Baltijas jūrā, lai gan vēlējāmies dzirdēt skaidrāku aicinājumu izpētīt alternatīvus maršrutus pa sauszemi. Tomēr, mēs domājam, ka attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu Parlaments ir noteicis skaidru darbības virzienu, ko mēs atbalstām un vērtējam atzinīgi. Mēs sagaidām, ka tālākie lēmumi būs atkarīgi no vispusīgas un neatkarīgas izpētes. Baltijas jūra ir jutīga, un jau tagad uz tās vidi tiek izdarīts liels spiediens. Tādēļ, ja tiks dota atļauja cauruļvada būvniecībai, ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai ietekme uz vidi būtu minimāla.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. — (PL) Priekšsēdētāja kungs, Nord Stream cauruļvada izbūves laikā varētu nejauši aizķert ieročus, kas palikuši no pēdējā kara laikiem. Jūrā atrodas 40 000–60 000 megatonnu ķīmisko ieroču, un konkrēta to atrašanās vieta nav zināma. Šo palieku aizķeršana varētu izraisīt milzīgu ekoloģisko katastrofu.

Es atbalstīju šo ziņojumu, jo piekrītu referentam, ka tas ir skandalozi, ka šāds grandiozs pārrobežu projekts tiek uztverts kā divpusēji risināms jautājums starp Krieviju un Vāciju. Baltijas jūras un Baltijas valstu iedzīvotāju aizsardzībai vajadzētu būt vienai no galvenajām ES prioritātēm.

  Titus Corlăţean (PSE), rakstiski. − (RO) Es atzinīgi vērtēju nostāju, kādu Eiropas Parlaments ir ieņēmis attiecībā uz gāzes cauruļvada būvniecību, kam jāsavieno Krievija un Vācija.

Eiropas Savienībai ir nepieciešama integrēta, kopēja un saskaņota enerģētikas politika, kā arī ilgtermiņa stratēģija, lai nodrošinātu dalībvalstu neatkarību enerģētikas jomā.

Eiropas Savienībai ar energodrošību saistītie vides un ģeopolitiskie jautājumi būtu jārisina, ņemot vērā visu dalībvalstu saskaņotu rīcību, nevis ar divpusējiem nolīgumiem, kurus dažas dalībvalstis noslēdz ar Krieviju. Tas ir vienīgais veids, kā Eiropas Savienība var iegūt stingras pozīcijas sarunās ar Krieviju, novēršot to, ka energoresursi tiek pārvērsti par politiskā spiediena faktoru, un kā ES varētu kļūt par līdzvērtīgu partneri Krievijai.

Tādējādi mēs varam arī reaģēt uz pamatoto Rumānijas pilsoņu sašutumu par nepārtraukto gāzes un elektroenerģijas cenu pieaugumu, kas uz rumāņiem un viņu dzīves līmeni atstāj būtiskas negatīvas sociāli ekonomiskās sekas.

Tajā pašā laikā Eiropas kopējās enerģētikas politikas risinājums varētu papildināt Bukarestes labējo varasvīru nespēju attiecībās ar Krieviju aizstāvēt Rumānijas intereses.

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Marcin Libicki ziņojumu. Šis ir svarīgs ziņojums. Tomēr es vēlētos atgādināt, ka ir nepareizi teikt, ka šis jautājums Eiropas Parlamentā ir nonācis pilsoņu lūgumrakstu iesniegšanas rezultātā. Mans kolēģis Bogusław Sonik debates par Ziemeļeiropas gāzes vadu ierosināja organizēt daudzus mēnešus pirms lūgumrakstu saņemšanas.

Esmu pārsteigts par iebildumiem pret šo ziņojumu. Mēs bieži runājam par ekoloģijas jautājumiem, un tas nekādu pretestību neizraisa. Tomēr šajā konkrētajā gadījumā daži deputāti nevēlas, lai tiktu veikti pētījumi par projekta ietekmi uz vidi. Kāpēc? Atbilde ir vienkārša: dažām valstīm un politiķiem šis projekts ir daudz svarīgāks par vidi. Varbūt tieši šī iemesla dēļ mums vajadzētu pārdomāt plānoto investīciju politisko un ekonomisko kontekstu. Esmu informēts par argumentu, ka šis ir privāts projekts. Tomēr mums nevajadzētu aizmirst, ka tā uzņēmuma valdē, kurš būvēs šo cauruļvadu, figurē bijušie politiķi. Krievijai privātu projektu izmantošana politisko mērķu sasniegšanai nesagādā pilnīgi nekādas problēmas.

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju pret šo grozījumu, jo tas būtībā maina sākotnējā teksta galveno domu. Sākotnējā versija aicina izskatīt pašreizējā gāzes cauruļvada projekta alternatīvas — alternatīvas, kas būtu vismaz trīs reizes lētākas un neradītu lielu risku videi. Es nevaru piekrist grozījumam, kurš par prioritāti nosaka pieprasījumu pēc gāzes, neievērojot vides tiesību aktus un pilsoņu bažas. Es vēlētos arī norādīt, ka minētais gāzes cauruļvads jau no sākuma bija ieplānots tā, lai apietu septiņas citas Baltijas jūras valstis, apgādājot tikai vienu vai divas ES dalībvalstis, tādēļ argumentu par pieaugošā gāzes pieprasījuma apmierināšanu šeit nevar uzskatīt par atbilstošu.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Es stingri atbalstu komitejas ziņojumā ierosināto Nord Stream gāzes cauruļvada ietekmes uz vidi novērtēšanu. Taču šeit runa ir ne tikai par to: ar enerģētikas politiku saistītos aspektus arī nedrīkst aizmirst. Mēs nevaram īstenot enerģētikas politiku, kas nav saistīta ar klimata politiku. Tās pašā pamatā ir savā starpā saistītas, tāpat kā nodokļi un budžets vai tieslietas un tiesas.

Enerģētikas politika bez finanšu vai citiem instrumentiem, kas ļauj to īstenot, vairs nedrīkst pastāvēt. Baltās grāmatas, kurās tika apspriesti Eiropas Savienības un tās dalībvalstu enerģētikas jautājumi, atkārtoti pieprasīja tīras, neatkarīgas un konkurētspējīgas enerģijas formas, taču funkcionējošs tirgus mehānisms ir tikai pēdējam kritērijam — konkurētspējai.

Es vēl arvien neredzu nekādus tirgus mehānismus, kas samazinātu mūsu atkarību enerģijas jomā, — it īpaši no Krievijas piegādātās gāzes. Šonedēļ Eiropas Enerģētikas forumam notiks sarunas ar Naftas eksportētājvalstu organizāciju (OPEC). Tas, ka OPEC ir ļoti nepieciešams kartelis, kuram ir pārāk liela ietekme uz mūsu ekonomiku, to padara tikai stiprāku.

Iepriekšējo paaudžu pieļauto kļūdu dēļ izraisītajai atkarībai enerģētikas jomā ļāva plaukt un zelt uz mūsu rēķina. Tas ir faktors, kas mums jāpatur prātā, kad pieņemsim lēmumus par nākotnes risinājumiem arī gāzes cauruļvadu un cita veida ekonomiskās atkarības gadījumā. Vai tā ir ilgtspējīga attīstība un vai tas ir pareizais virziens, ja cenšamies izveidot ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju apjomu?

Klimata pārmaiņas ir realitāte, un energoresursu cenas arī palielinās. Atkarība no gāzes piegādes pieaug, un ES kaimiņam sniedz varu, ko tas zaudēja pirms 20 gadiem.

Mēs noteikti nevēlamies atkārtot savu politisko priekšteču kļūdas. Mums ir daudz jāpadara īsā laikā.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Es pilnībā piekrītu referenta Marcin Libicki viedoklim, ka projekta, kas plašāk pazīstams kā „Baltijas cauruļvads”, realizācija varētu radīt ekoloģisku risku astoņām Eiropas Savienības valstīm: Vācijai, Zviedrijai, Somijai, Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Dānijai un Polijai. Tā varētu negatīvi ietekmēt arī patērētājus, jo, lai segtu cauruļvada būvniecības izmaksas, palielināsies cenas.

Svarīgi ir tas, ka alternatīvā veidā Ziemeļeiropas cauruļvadu varētu būvēt pa sauszemi caur Eiropas Savienības valstīm. Tādējādi tiktu izpildītas visas Lēmuma Nr. 1364/2006/EK stratēģiskās un ekonomiskās prasības. Alternatīvais priekšlikums ir drošāks no vides viedokļa un ir arī lētāks.

Es it īpaši atbalstu neatkarīgu ziņojumu izstrādi un cauruļvada būvniecības ietekmes uz vidi izpēti.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Tāda mēroga projekts kā Nordstream gāzes cauruļvads prasa pilnīgu un rūpīgu ietekmes uz vidi izpēti. Pirms projekta uzsākšanas mums ir jāpārliecinās, ka projekts atbilst visstingrākajiem vides kritērijiem. Šis viedoklis atspoguļojas manā balsojumā par Marcin Libicki ziņojumu par plānotā gāzes vada Baltijas jūrā, kuram jāsavieno Krievija un Vācija, ietekmi uz vidi.

  Bogusław Sonik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Šodien mēs balsosim par ļoti svarīgu ziņojumu par tā saucamā Baltijas cauruļvada, kam jāsavieno Krievija un Vācija, plānotās būvniecības ietekmi uz Baltijas jūras vidi. Plānotais projekts ir viens no daudzajiem gāzes infrastruktūras projektiem, kas nepieciešami, lai apmierinātu ES pieaugošo nepieciešamību pēc gāzes. Taču īpaša uzmanība ir jāpievērš vairākiem ar būvniecību saistītiem faktoriem.

Šis pasaulē garākais un visseklāk izvietotais gāzes cauruļvads rada nopietnus draudus bioloģiskajai daudzveidībai un dabiskajām dzīvotnēm, kā arī kuģniecības drošībai un kuģu kustībai šajā reģionā, nemaz nerunājot par apmēram 80 000 tonnām munīcijas, kas Otrā pasaules kara laikā šeit tika nogremdēta. Būdams Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas loceklis un arī Espo Konvencijas referents, es vēlētos uzsvērt, ka šāda veida investīcijām ar starptautisku dimensiju ir jānotiek tikai pēc rūpīgām konsultācijām ar visām ieinteresētajām pusēm. Mums ir jāpievērš uzmanība visu alternatīvo risinājumu, tādu kā sauszemes maršruti, novērtējumam, kurā būtu jāņem vērā gan būvniecības izmaksas, gan ekoloģiskā drošība.

Tā kā ES atkarība no neliela skaita energoresursu avotiem un piegādātājiem pieaug, ir svarīgi atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir dažādošana; mums ir jābeidz domāt par to, vai Krievijas kompānija Gazprom, kurai pieder 51 % Nordstream konsorcija akciju, šajā kontekstā ir labākais risinājums.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju to, ka Lūgumrakstu komiteja šo ziņojumu par plānotā gāzes vada Baltijas jūrā ietekmi uz vidi nodeva balsošanai. Parlamenta deputātiem ir jābūt informētiem par šī priekšlikuma sekām.

  Ewa Tomaszewska (UEN), rakstiski. − (PL) Es Marcin Libicki ziņojumu atbalstu tāpēc, ka cauruļvads Baltijas jūrai rada nopietnus ekoloģisko draudus, tāpēc, ka tika mēģināts izvairīties no pienākuma saņemt piekrišanu no visām piekrastes valstīm, un tāpēc, ka nav neatkarīga un pozitīva šī cauruļvada ietekmes uz vidi novērtējuma. Īpaši svarīgi šajā sakarībā ir Eiropas Savienības enerģētikas politikā ievērot solidaritātes principu.

Cauruļvads ir ieplānots tādā veidā, lai ES valstis padarītu politiski atkarīgas no Krievijas, kura savus dabas resursus izmantos, lai izdarītu spiedienu uz to pircējiem. Es vēlētos vērst uzmanību arī uz to, ka jūras maršruta izvēlēšanās cauruļvadam nozīmē gāzes cenas palielināšanos, jo šāds maršruts izmaksās daudz vairāk nekā būvniecība uz sauszemes.

- Ziņojums: André Brie (A6-0269/2008)

  Richard Howitt (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta Leiboristu partija šo Parlamenta ziņojumu vērtē atzinīgi. Kad 2001. gadā krita Taliban režīms, skolas apmeklēja tikai 900 000 bērnu. Tagad šis rādītājs ir 6 miljoni un turpina pieaugt. Pieci miljoni bēgļu ir atgriezušies mājās, un veselības aprūpe ir pieejama 82 % iedzīvotāju, kas ir deviņas reizes vairāk nekā 2002. gadā. Tomēr mēs piekrītam Parlamenta nopietnajām bažām par ilgstošajām drošības problēmām, jo bez drošības nevar notikt atgriešanās normālā dzīvē.

Tomēr mēs atturējāmies no balsošanas par šo ziņojumu, jo vairāki tā punkti neatspoguļo reālo situāciju Afganistānā. D apsvērums faktiski ir nepareizs, jo jaunu NATO spēku izvietošana Afganistānā turpinās un gan Apvienotā Karaliste, gan Vācija nesen paziņoja par savu karavīru skaita palielināšanu. Mēs nepiekrītam arī tam, kā 32. punktā ir aprakstīta situācija opija ražošanā. Šķiet, ka ziņojumā tiek ignorēts smagais darbs, ko Afganistānas valdība ir veikusi, ņemot vērā nacionālās narkotiku kontroles stratēģiju, un kā rezultātā ir panākts progress to provinču skaita samazināšanā, kurās tiek vākta opija magoņu raža.

Visbeidzot mēs vēlamies atbalstīt turpmāku Eiropas Savienības sadarbību ar Afganistānas tiesībaizsardzības iestādēm, jo tā ietilpst atbalstā šīs valsts pārejas perioda reformām tieslietās un drošības sektorā.

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. – (RO) Afganistānas stabilizācija ir galvenais starptautiskās sabiedrības drošības politikas uzdevums cīņā pret terorismu. Neveiksmes gadījumā Rietumvalstis turpmāk var nevēlēties iesaistīties nākotnes konfliktu novēršanā, iejaukties, pieņemot rezolūcijas, un iesaistīties miera uzturēšanas operācijās. No otras puses, afgāņi, kuri pašreiz piedzīvo jau trešo konflikta desmitgadi un kuru valsts vienmēr ir bijis instruments, ko ārējie dalībnieki izmanto savām vajadzībām, arī varētu iegūt no ilgstoša miera.

Militārās operācijas ir nepieciešamas, taču ar tām nepietiek, lai stabilizētu Afganistānu. Svarīgs risinājums šajā procesā būtu jāmeklē arī diplomātiskajā līmenī, un svarīga ir arī sadarbība ar Irānu, Indiju un Pakistānu, it īpaši pierobežas reģionos, kur darbojas nemiernieku grupas. Tādēļ ir ļoti svarīgi stiprināt demokrātiskās struktūras un starptautiskajai sabiedrībai būtu jācīnās pret Afganistānas valdības atbīdīšanu malā un jāpalielina politiskās sistēmas un vietējā un reģionālā līmeņa demokrātijas darbinieku nozīmība.

Afganistānā Eiropas Savienībai ir humanitāras organizācijas tēls, taču, lai spēlētu nozīmīgāku lomu, eiropiešiem ir jāņem vērā tas, ka nabadzības un nestabilitātes problēmas risinājums nav ieročos un vardarbībā, bet gan pasākumos, kas uzlabotu Afganistānas iedzīvotāju labklājību. Ar šādu cerību es balsoju par Brie kunga ziņojumu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atturējos no šī balsojuma. Brie kunga ziņojums par Afganistānas stabilizāciju pārlieku vienkāršo šīs valsts ļoti sarežģīto situāciju. Lai gan Eiropas Parlamentam būtu uzmanīgi jāuzrauga notikumu attīstība Afganistānā, es uzskatu, ka tā ieguldījumam ir jābūt konstruktīvam un vērstam uz to, lai izveidotu stabilu afgāņu valsti. Es neesmu pārliecināts par ziņojuma spēju ierosināt praktiski realizējamus risinājumus šajā sarežģītajā konfliktā, kurā mūsu bruņotie spēki nodrošina stabilu un reālu progresu.

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Nesenās Parīzē notikušās līdzekļu devēju konferences pozitīvie rezultāti ir pierādījuši, ka ES un starptautiskā sabiedrība Afganistānu neizlaiž no acīm.

Šis ziņojums, kas tapis valsts nākotnei svarīgā laikā, uzsver problēmas, ar kurām Eiropas Savienība saskaras, nodrošinot efektīvu ieguldījumu šīs valsts stabilizācijā. Tas norāda uz atjaunošanas centieniem, kas jau īstenoti, lai stiprinātu iestādes un uzlabotu dzīves apstākļus. Šajā ziņā būtiskais zīdaiņu mirstības rādītāju samazinājums un skolu apmeklējošo bērnu skaita palielināšanās ir pozitīvas zīmes.

Lai Afganistānā viss izdotos, būs nepieciešama labāka koordinācija starp dažādu stratēģiju līdzekļu devējiem. Drošībai, protams, ir jāturpina būt prioritātei, taču Afganistānas tautai ir svarīgi arī redzēt, kā tieši šī palīdzība viņiem sniedz labumu. Ir būtiski veidot papildu galveno infrastruktūru — ceļus, skolas, slimnīcas utt.

Lai šis process izdotos, būs nepieciešams stabilizāciju piemērot Afganistānas apstākļiem: afgāņu cilvēkiem ir jādod iespēja uzņemties atbildību par savu nākotni. Šajā sakarībā tiek cerēts uz Afganistānas Valsts attīstības stratēģiju (ANDS), kura starptautiskajai sabiedrībai un Eiropas Savienībai ir jāatbalsta.

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Manuprāt, ziņojums par situāciju Afganistānā un par ierosinājumiem situācijas stabilizācijai šajā valstī nav konsekvents un pārāk lielu uzsvaru liek uz militāro operāciju nozīmi un uz NATO lomas nozīmību šajā reģionā. No vienas puses, ziņojumā ir teikts, ka Taliban militārās darbības nerada tiešus draudus Afganistānas suverenitātei, bet, no otras puses, ziņojums brīdina par to, ka Afganistāna pašlaik atrodas krustcelēs.

Es uz to skatītos citādi. Prezidents Karzai pats skaidri saka, ka koalīcijas spēki cīņā ar Taliban neuzvar, un piebilst — manuprāt, ļoti precīzi —, ka uzvarēt karā pret terorismu būs iespējams tikai tad, ja daži no afgāņu valdības partneriem pārstās apmierināt paši savas (dažādās) intereses. Bijušās Padomju Savienības agrāk izvērstā karadarbība Afganistānā pierādīja, ka šo valsti ar militāriem līdzekļiem nav iespējams stabilizēt, nemaz jau nerunājot par pārvaldīšanu. Politiski, ekonomiski un sociāli pasākumi, kas ietekmētu ne tikai Afganistānu, bet arī tās kaimiņvalstis, ir vienīgais efektīvais veids, kā panākt stabilizāciju. Ļaujiet piebilst, ka ASV galvenās intereses šajā reģionā, iespējams, ir būtiskākais šīs nopietnās problēmas aspekts.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojums ir atklāts imperiālistu izaicinājums. Tajā teikts, ka tas „pauž atbalstu NATO spēku centieniem [...] apkarot vietējo un starptautisko terorismu un uzskata, ka šo spēku klātbūtnei ir būtiska nozīme valsts nākotnes nodrošināšanā”. Tas aicina stiprināt ASV, ES un NATO okupācijas spēkus ar „papildu bruņotajiem spēkiem” un ciniski pieprasa, lai tos „neierobežo valstu atrunas”, ar to domājot, ka tiem atklāti un bez jebkādām atrunām jārīkojas kā okupācijas spēkiem. Tajā ir uzsvērts, ka ES „ir jāizmanto to dalībvalstu pieredze un zināšanas, kuru militārie vai civilie speciālisti jau atrodas Afganistānas teritorijā”. Citiem vārdiem sakot, ES savu bruņoto spēku slepkavnieciskās darbības šajā valstī ir jāizmanto kā iespēja iegūt pieredzi, ko var izmantot imperiālistiskās iejaukšanās arī citur. ES kapitāla politisko pārstāvju galvenās bažas ir par to, kā sev nodrošināt lielāku daļu reģiona imperiālistu laupījuma sadalē; tādēļ viņi uzsver, ka „ES ir jāmudina Eiropas ieguldītāji un jāpalīdz tiem iesaistīties Afganistānas atjaunošanā”.

Ziņojuma ciniskās atzīšanās atklāj ES lomu un imperiālistiskos nolūkus un vēlreiz apliecina, ka „ES un NATO ir slepkavnieciska sindikāta dalībnieces”. Tautas cīņa ir jāapvieno un jāvērš pret imperiālisma sistēmu kā tādu.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es, tāpat kā visa Kreiso grupa, balsoju pret ziņojumu par Afganistānu, jo ziņojums uzstāj uz militāru invāziju un klātbūtni šajā valstī, kurā valda karš, un pēdējo 30 gadu laikā tas ir prasījis vairāk nekā 1,5 miljonus upuru. Afganistānas problēmas nevar atrisināt ar militāriem līdzekļiem. Šīs valsts cilvēkiem ir vajadzīga Eiropas solidaritāte. Eiropas militārās klātbūtnes turpināšana un stiprināšana ir viens no galvenajiem nestabilitātes un nedrošības iemesliem šajā reģionā.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Afganistāna pašlaik ir kaujas lauks, kurā cīnās par drošību, stabilitāti un demokrātiju un vienlaikus pret islāma džihadismu, kurš cenšas gūt uzvaru, lai savā propagandā varētu atkārtot apgalvojumu, ka impērija sāk brukt. Tādēļ starptautiskie centieni, it īpaši Eiropas centieni, ir tik svarīgi. Problēma, ar ko saskaras sabiedrotie, it īpaši tie, kas uzskata, ka NATO ir jāstiprina, ir saistīta ar to, kā pārvarēt milzīgās grūtības un palīdzēt ar aktīviem spēkiem uz vietas, kas nozīmē nepieciešamību samazināt visus iebildumus, jo uzvara ir svarīga.

Afganistānā uz spēles lielā mērā tiek likta mūsu alianšu nākotne, kā arī mūsu miera un drošības nākotne. Lai kā kompromisu un piekāpšanās atbalstītāji ieteiktu šo ceļu, mēs nevaram ignorēt pret mums vērstos draudus, vienkārši izliekoties, ka tas ir kaut kas cits. Mums steidzami ir jāstiprina efektīvā militārā kapacitāte Afganistānā un visi citi pasākumi, it īpaši palīdzība demokrātiska tiesiskuma attīstīšanai un veicināšanai. Ja mēs Afganistānā cietīsim neveiksmi, tad mums vēlāk varbūt nāksies atkal karot, bet jau tuvāk mūsu mājām.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Ziņojumā ir norādīts, ka, lai gan ir sasniegts zināms progress, vēl ir tāls ceļš ejams līdz brīdim, kad Afganistānā būs sasniegta drošība un stabilitāte. Lai situāciju uzlabotu, Eiropas Parlaments ierosina vairākus pozitīvus pasākumus. Diemžēl Parlaments izlēma atbalstīt arī tādu priekšlikumu, kas paredz opija lauku, kuri atrodami lielā daļā valsts teritorijas, apsmidzināšanas pārtraukšanu. Protams, ir jāatbalsta iedzīvotāji, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, taču opija audzēšana nevar būt ilgtermiņa alternatīva Afganistānas izaugsmei, demokrātijai un politiskajai stabilitātei. Tas sagrauj gan Afganistānas iespējas, gan citu cilvēku veselību.

  Priekšsēdētājs. − Ar šo ir beigušies balsojumu skaidrojumi.