Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 8. jūlijs - Strasbūra

12. Dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumi - Dabasgāzes iekšējais tirgus - Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir debates par:

– Atanas Paparizov Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā sagatavoto ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1775/2005 par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem (COM(2007)0532 – C6-0319/2007 – 2007/0199(COD)) (A6-0253/2008);

– Romano Maria La Russa Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā sagatavoto ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (COM(2007)0529 – C6-0317/2007 – 2007/0196(COD)) (A6-0257/2008), un

– Jerzy Buzek Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā sagatavoto ziņojumu par Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu (2008/2005(INI)) (A6-0255/2008).

  Nathalie Kosciusko-Morizet, Padomes priekšsēdētāja. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, referenti, dāmas un kungi, Eiropas enerģētikas nākotnei būs jātiek galā ar diviem uzdevumiem. Pirmais ir nodrošināt drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu piegādi pa efektīvu, darboties spējīgu un savstarpēji savienotu tīklu. Otrs ir pārmaiņas, kas nepieciešamas, lai apkarotu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un klimata pārmaiņas.

Attiecībā uz pirmo punktu un īpaši uz šo jomu kopumā es vēlētos uzsvērt Slovēnijas prezidentūras sasniegto progresu, kura rezultātā jūnijā Padomē tika pieņemta „iekšējā enerģijas tirgus” tiesību aktu paketes vispārējā sistēma. Panāktā kompromisa svarīgākais elements attiecas uz efektīvu, es uzsveru vārdu „efektīvu”, ražošanas un piegādes darbību, no vienas puses, nošķiršanu no tīkla operatoru pakalpojumiem, no otras puses. Es šeit minēšu to risinājuma veidu, kādu Padome pieņēma mutatis mutandis attiecībā uz gāzes un elektroenerģijas nozarēm.

Lai gan vairākas dalībvalstis un Komisija priekšroku dod pilnīgai īpašumtiesību nošķiršanai, dalībvalstis tomēr gribēja saglabāt zināmu elastīgumu, un Padome piekrita iespējai, kas paredzēja neatkarīgu pārvades operatoru. Šāda iespēja būtu pieejama tām dalībvalstīm, kuru pārvades sistēmas pieder vertikāli integrētam uzņēmumam direktīvas spēkā stāšanās datumā. Šī iespēja paredz būtiskas pārmaiņas, lai garantētu pārvades operatoru neatkarību attiecībā uz lēmumu pieņemšanu un, protams, arī uz finansēšanu.

Varētu likties, ka pieņemtais mehānisms dod iespēju izvairīties no interešu konfliktiem starp dažādiem integrētā uzņēmuma dienestiem un nodrošināt līdzsvaru starp pārvades operatora neatkarību, tā attīstības plānu un investīciju vajadzībām, no vienas puses, un starp mātes uzņēmuma finansiālajām interesēm, no otras puses.

Šajā sakarībā īpaša uzmanība tika pievērsta sistēmas attīstībai un kompromisa garantijai, kas nediskriminē nevienu no sistēmas operatoriem. Šo operatoru darbību uzraudzīs regulatori. Regulatoru loma un darbība tiks stiprināta, izveidojot Energoregulatoru sadarbības aģentūru, kuras izveide jau ilgi tiek gaidīta, un šo izveidi Eiropas Parlaments apstiprināja pagājušajā mēnesī.

Es vēlētos uzsvērt dažus citus svarīgus šīs „iekšējā tirgus liberalizācijas” tiesību aktu paketes elementus: pirmkārt, svarīgais infrastruktūras jautājums un Eiropas mēroga 10 gadu investīciju plāns. Šis ir būtisks, jauns elements, kuram būtu jāveicina integrācija un modernizācija.

Tomēr vēl viens būtisks aspekts ir trešo valstu investīcijas pārvades sistēmās, kas ir ļoti cieši saistītas ar energodrošības jautājumiem. Mums ir jāatrod pragmatisks risinājums, kas piemērojams katram konkrētajam gadījumam. Tieši šobrīd Padomē notiek diskusijas, un es esmu pārliecināta, ka tajās tiks panākts visām dalībvalstīm pieņemams kompromiss.

Nākamais posms, dāmas un kungi, būs šo galveno elementu apstiprināšana, 10. oktobrī Enerģētikas padomē pieņemot politisku vienošanos, kam sekos kopējās nostājas pieņemšana novembrī vai decembrī. Tas ļaus uzsākt diskusijas starp iestādēm saistībā ar otro lasījumu.

Tagad es vēlētos pievērsties otrajam punktam. Es uzskatu, ka ir būtiski izveidot zema oglekļa satura ekonomiku, kurā katra dalībvalsts, protams, varēs brīvi izvēlēties, kādus enerģijas avotus tā vēlas izmantot. Šo globālo ekonomikas pārmaiņu mērķiem un investīcijām ir jākoncentrējas uz ilgtermiņa jautājumiem, un tie nākamajiem 10 gadiem rada daudz tehnoloģisku uzdevumu.

Vairākus no tiem es vēlētos pieminēt: CO2 uztveršanas un uzglabāšanas izmantošana komerciāliem nolūkiem, lielāko vēja ģeneratoru staciju ražošanas kapacitātes dubultošana, termodinamikas vai saules fotoelementu enerģijas gatavība izmantošanai komerciālos nolūkos, ilgtspējīgā veidā ražota otrās paaudzes biodegviela, tādu mehānismu ieviešana tirgū, kas būvniecībā, transportā un rūpniecībā enerģiju ļauj izmantot efektīvāk, būtiski sasniegumi materiālu energoefektivitātē, biozinātnes un informācijas tehnoloģijas.

Komisāra kungs, februārī, pamatojoties uz Komisijas pamatnostādnēm, Padome pieņēma secinājumus, kas ietvēra vairākus darbības elementus, kurus šeit minēšu. Pirmais ir Komisijas ierosināto sešu rūpniecības iniciatīvu ieviešana un uzsākšana: vēja un saules enerģija, bioenerģija, CO2 uztveršana, transportēšana un uzglabāšana, elektrotīkli un visbeidzot arī ilgtspējīga kodoldalīšana. Pasākumi ir domāti arī tam, lai atbalstītu un veicinātu pētījumus, it īpaši energoefektivitātes jomā, un vienošanās panākšanu starp valsts iestādēm, rūpniecības nozari un pētniekiem, lai veicinātu stratēģiskajā plānā noteikto mērķu sasniegšanu.

Nobeigumā es vēlos pateikties Komisijai un referentam par līdz šim paveikto darbu un ceru, ka mūsu viedokļi par iekšējo enerģijas tirgu sakritīs otrajā lasījumā.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es ļoti priecājos šodien atkal būt šeit, lai apspriestu iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktu paketes otro daļu, proti, par gāzi.

Pagājušajā mēnesī Parlaments apsprieda elektroenerģijas un aģentūras jautājumus. Daudzi grozījumi attiecībā uz gāzi ir ļoti līdzīgi, un es neiedziļināšos visos jautājumos, kas tika minēti, apspriežot elektroenerģijas jautājumus.

Vispirms ļaujiet apsveikt referentus La Russa kungu un Paparizov kungu par izcilajiem ziņojumiem, kā arī pārējos iesaistītos referentus un visus komiteju locekļus. Jums ir izdevies saglabāt kvalitatīvas debates, ņemot vērā īso laika periodu, kas bija dots sarežģītu tiesību aktu izstrādei.

Ļaujiet paskaidrot, kādēļ gāzes tirgus liberalizēšana konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģijas piegādes nodrošināšanai Eiropai ir tikpat svarīga kā elektroenerģijas tirgus liberalizācija. Es vēlos uzsvērt arī to, ka tām abām ir nepieciešami vieni un tie paši likumdošanas pasākumi.

Gāze ES ir viens no galvenajiem enerģijas avotiem gan rūpniecībā, gan mājsaimniecībās. Enerģijas cenas strauji pieaug: patlaban vairāk nekā jebkad agrāk ES patērētājiem ir nepieciešams konkurētspējīgs gāzes tirgus, lai viņi varētu maksāt tikai par efektīvu piegādi.

Turklāt elektroenerģijas tirgus nevarēs pienācīgi darboties, ja pienācīgi nedarbosies gāzes tirgus. Es vēlētos citēt Starptautisko Enerģētikas aģentūru: „Daudzos reģionos gāzes elektrostacijas nosaka būtisku daļu elektroenerģijas cenas. Tādēļ dārga gāze nozīmē dārgu elektroenerģiju. ... Politikas veidotājiem ir jānovērtē pieaugošā gāzes un elektroenerģijas rūpniecības savstarpējā sajaukšanās un attiecīgi jāpielāgo tirgi un likumdošanas sistēmas.”

Vēl patiesāk tas ir laikā, kad mums ir nepieciešams vairāk atjaunojamās enerģijas. Tā kā vējš un saule ne vienmēr uzvedas tā, kā mēs to vēlētos, elektroenerģijas ražošanu ir grūti iepriekš paredzēt. Ir nepieciešams rezerves elektroenerģijas ražošanas avots, kas būtu paredzams un ļoti elastīgs, un tā ir gāze.

Gāze ir arī vistīrākā no visām fosilajām degvielām. Ja vēlamies samazinās oglekļa emisijas un apkarot klimata pārmaiņas, tad šis ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā to izdarīt, taču ir jāpārliecinās par to, ka mūsu gāzes piegāde ir konkurētspējīga.

Piegādes drošība arī ir svarīga. Vislabākais veids, kā ES garantēt drošu gāzes piegādi, ir izveidot vienu iekšējo tirgu ar 500 miljoniem patērētāju. Ja ES runā vienā balsī, tā ir pietiekami skaļa un skaidri saprotama. Ir ļoti grūti kaut ko saprast, ka vienlaikus skan 27 balsis. Kopējā tirgū mums ir jāstrādā kopā, jo mums ir vienas, kopīgas intereses.

Visi šie argumenti uzsver, cik svarīgi ir pasākumi, par kuriem šodien lemsim. Es priecājos teikt, ka tie atbalsta lielāko daļu jūsu ierosināto grozījumu.

Lai nodrošinātu investīcijas un optimālu tīkla izmantošanu, mums ir nepieciešama efektīva operatoru sistēmas neatkarība.

Komisijai šķiet, ka īpašumtiesību nošķiršana ir visefektīvākais veids, kā panākt šo neatkarību. Taču ne visi tam piekrīt, un, kā jums zināms, Padome ir panākusi vienošanos, ka būs iespēja izvēlēties neatkarīgu pārvades operatoru. Es uzskatu, ka ir jādod iespēja arī kādiem alternatīviem veidiem, ne tikai vienkāršai īpašumtiesību nošķiršanai, tieši tāpat kā Eiropa tika veidota, izmantojot pakāpenisku pieeju.

Jūs aicinājāt stiprināt aģentūru. Principā es jums piekrītu, taču mums ir jāievēro Līguma noteiktās robežas. Mums ir jāievēro Līgums un tā saucamā Eiropas Kopienu Tiesas Meroni jurisprudence. Īpaši mums ir nepieciešama komitoloģija, lai kodeksus padarītu saistošus. Tad aģentūra varēs kontrolēt procedūru un īstenošanu. Spēcīga aģentūra nav pretrunā komitoloģijai. Tieši pretēji, aģentūrai ir vajadzīgas pamatnostādnes, lai tās pilnvaras izstrādātu tā, ka tā par tirgus dalībniekiem var pieņemt atsevišķus saistošus lēmumus.

Piekļuve uzglabāšanai un sašķidrinātajai dabasgāzei ir tikpat svarīga kā piekļuve tīkliem. Mēs atzinīgi vērtējam jūsu centienus ar direktīvas palīdzību uzlabot piekļuvi uzglabāšanai. Lai pārliecinātos, ka šie piekļuves noteikumi ir efektīvi, mums ir nepieciešams juridiski nošķirt uzglabāšanas sistēmas operatorus.

Atklātība ir arī mūsu priekšlikumu galvenā daļa, ko esat uzsvēruši iepriekšējos balsojumos. Atklātībai ir jābūt kā likumam un konfidencialitātei kā izņēmumam ne tikai attiecībā uz tīklu izmantošanu, bet arī uz līdzsvarošanas pakalpojumiem, uzglabāšanu un sašķidrināto dabasgāzi.

Es priecājos redzēt, ka daudzas horizontālās problēmas, kas saistītas ar neaizsargātāko patērētāju aizsardzību un cīņu pret enerģijas trūkumu, arī tiek izskatītas ziņojumā par gāzi. Šie elementi ir būtiski tirgus atvēršanas īstenošanā, un tie ir jāstiprina. Komisija rūpīgi izskatīs formulējumu, lai tiktu ievērots subsidiaritātes princips. Ir svarīgi vēlreiz apliecināt, ka mūsu politikai nevajadzētu novērst atbilstošu investīciju signālu saņemšanu un piekļuvi tirgum.

Es domāju, ka Padome ir skaidri parādījusi savu vēlmi otrajā lasījumā mēģināt rast risinājumu. Es varu jums apliecināt, ka Komisija spēlēs ļoti konstruktīvu lomu tāda risinājuma meklēšanā, kurš sniegtu labumu visiem ES pilsoņiem un attīstītu mūsu stipro pusi, kas ir iekšējais enerģijas tirgus.

Kas attiecas uz otro ziņojumu, es vēlētos apsveikt Buzek kungu par viņa izcilo ziņojumu un izteikt pateicību par Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atbalstu Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna iniciatīvai.

Šķiet, ka esmu jau pārsniedzis sev atvēlēto laiku. Mēs ar kolēģi Janez Potočnik esam strādājuši ļoti ciešā sadarbībā, un tādēļ es pievienošos viņa viedoklim, ne tikai tāpēc, ka es ļoti augstu vērtēju Buzek kunga paveikto, bet arī tāpēc, ka mēs Komisijā patiešām kopā strādājām, lai virzītu šo lietu uz priekšu.

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos teikt dažus vārdus par mūsu kopīgo projektu — ETS plānu.

Mēs visi zinām, ka enerģijas un klimata pārmaiņu jomā mēs saskaramies ar milzīgu izaicinājumu. Tas, iespējams, ir galvenais 21. gadsimta izaicinājums. Nelolosim ilūzijas, ka tas varētu būt viegli. Mērķi, kurus Eiropā esam izvirzījuši 2020. gadam, ir svarīgs pagrieziena punkts, taču nekas vairāk. Ilgākā termiņā ir nepieciešamas daudz pamatīgākas pārmaiņas: mūsu pašreizējo labklājību un bagātību sniegušās enerģijas sistēmas kārtīga pārbaude.

Lai izpildītu solījumus, mums būs nepieciešamas jaunas zināšanas un jauni instrumenti. Tos nodrošinās enerģijas tehnoloģiju pētījumi un inovācijas. Tādēļ ETS plāns Eiropai ir tik svarīgs. Mums ir jāatbrīvojas no letarģijas, kas pēdējās desmitgadēs bija raksturīga inovācijām enerģijas jomā. Mums ir vairāk jāinvestē un tas jādara labāk. Mums ir nepieciešama jauna domāšana, Eiropā kopīgi strādājot, lai izstrādātu un ieviestu šādas tehnoloģijas.

Es ļoti atzinīgi vērtēju Parlamenta ziņojumu par ETS plānu. Tas parāda, ka ES līmenī pastāv stabila vienprātība, kas ļaus šajā jomā efektīvi rīkoties. Protams, mēs neesam vienisprātis par to, kuras tehnoloģijas mums ir nepieciešamas, taču, kā mums zināms, katra dalībvalsts pati var izlemt, kam dot priekšroku, balstoties uz vēlamo enerģijas spektru, vietējo resursu bāzi un izmantošanas potenciālu.

Taču man daudz svarīgāks par to, kam mēs nepiekrītam, šķiet tas, kam mēs visi piekrītam. Mēs visi piekrītam energotaupīšanas un energoefektivitātes nozīmīgumam.

Mēs piekrītam, ka Eiropas izpētes bāzes kapacitāte ir jāpalielina, jāstiprina un jāatver daudz dinamiskākai un starptautiskākai darbībai Mēs piekrītam, ka ir nepieciešams vairāk līdzekļu, gan valsts, gan privāto. Un mēs piekrītam, ka ir nepieciešama lielāka starptautiskā sadarbība, lai stātos pretī globālajām problēmām.

Jūs zināt, kādas ir manas ambīcijas saistībā ar ES izpētes politiku un Eiropas Pētniecības telpas attīstību.

ETS plāns un mūsu izpētes politikas izstrāde iet roku rokā. Es to uzskatu par pionieri daudzējādā ziņā, tostarp arī saistībā ar tādām EPT iniciatīvām kā kopēju programmu izstrāde. Es uzskatu, ka ETS plāns uzsāks procesu, kas kalpos par modeli pētniecības un inovāciju aktivitāšu organizēšanai Eiropā, procesu, kas mainīs pētniecības darbu Eiropā un beigās mainīs arī pašu Eiropu.

Pagājušajā nedēļā es piedalījos Vācijas Pētniecības padomes DFG ikgadējā sanāksmē. Tās priekšsēdētājs Matthias Kleiner pateica kaut ko neaizmirstamu: vīzija bez rīcības ir sapnis; rīcība bez vīzijas ir murgs. Iespējams, ka šī apgalvojuma patiesumam nav labāka piemēra par ETS plānu, kuru šodien apspriežam. Mums ir nepieciešama skaidra vīzija un ir steidzami jārīkojas.

  Atanas Paparizov, referents. – (BG) Priekšsēdētāja kungs, trešās enerģētikas tiesību aktu paketes apspriešana beigsies ar diskusiju un balsojumu jūlija plenārsēdē par regulu par piekļuvi pārvades tīkliem, kā arī par La Russa kunga ziņojumu.

Es domāju, ka tādēļ varu vispirmām kārtām pateikties visiem citiem referentiem, ar kuriem kopā strādāju ziņojuma sagatavošanas procesā, kā arī divu pārējo regulu referentiem, ar kuriem kopīgi esam panākuši vienotu pieeju trešās enerģētikas tiesību aktu paketes problēmu risināšanai. Īpaši vēlētos uzsvērt to, ka savā darbā mēs apstiprinājām Komisijas priekšlikumus attiecībā uz pārvades tīklu operatoru tīkla izveidi un precīzi ierobežojām to funkcijas, lai tās nepārsniegtu pienākumus izpildīt tehniskus uzdevumus un attīstīt tīklu un nesāktu noteikt tirdzniecības noteikumus.

Savos priekšlikumos mēs lielu lomu paredzējām nākotnē izveidojamajai Aģentūrai sadarbībai starp valstu regulatoriem. Tieši šī aģentūra mūsuprāt ir svarīga iestāde, kurai Komisijas vadībā vajadzētu noteikt enerģētikas tirgus, tostarp arī gāzes tirgus, attīstības galvenās tendences un pamatnostādnes. Šajā ziņā aģentūra ne tikai pildīs šobrīd brīvprātīgā kārtā ievērojamo kodeksu apstiprināšanas funkcijas, bet saskaņā ar mūsu pēdējiem priekšlikumiem tā ar Komisijas palīdzību komitoloģijas ceļā varēs arī ierosināt, ka dažiem kodeksiem ir jākļūst obligātiem.

Es domāju, ka teksti, kas attiecas uz reģionālajām iniciatīvām, tirgus attīstībai ir ļoti svarīgi. ŠŠis reģionālo investīciju plāns, kas tiks izstrādāts, pamatojoties uz desmit gadu investīciju plānu, dalībvalstīm patiešām palīdzēs sadarboties reģionālā līmenī, kas būs kā posms ceļā uz kopējo enerģijas tirgu. Ziņojumā ir atrisināti arī daudzi citi jautājumi, kas saistīti ar atklātību un mijiedarbības veicināšanu starp tirgus dalībniekiem.

Mani ļoti iedrošināja tas, ko komisārs Piebalgs teica par savu attieksmi pret mūsu priekšlikumiem par Aģentūru, un es uzskatu, ka mēs saskaņā ar Meroni lietas principiem un Parlamenta priekšlikumiem varam izveidot dzīvotspējīgu aģentūru, kas būs paralēla Komisijas centieniem attīstīt tirgu.

Tajā pašā laikā mani ļoti iedrošināja tas, kas 6. jūnijā notika Padomē, un es uzskatu, ka ir atrasts labs pamats kompromisam. Es priecājos, ka komisārs Piebalgs šodien pieminēja šo iespējamo kompromisu pretēji tam, kā bija iepriekšējā sēdē, kurā apspriedām elektroenerģijas jautājumu. Es domāju, ka ar Komisijas atbalstu un, protams, trīspusējās sarunās līdz gada beigām būs iespējams rast risinājumu.

Mani mazliet sarūgtina Francijas prezidentūras ierosinātā vilcināšanās. Es domāju, ka mēs varētu ātrāk strādāt, lai piepildītu iepriekšējās Eiropadomes vēlmi šo darbu pabeigt līdz šī gada beigām, nevis līdz šī sasaukuma beigām, kas nozīmētu nākamā gada vidu.

  Romano Maria La Russa, referents. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pēc ilgiem darba mēnešiem beidzot esam nonākuši finiša taisnē. Tas noteikti nebija viegli. Lai arī ar zināmām bažām, es tomēr uzskatu, ka komitejas priekšlikumi atbilst grūtajam uzdevumam izjaukt izveidojušos monopolus. Tie tāpat kā jaunu konkurentu neielaišana tirgū ilgu laiku ierobežoja investīcijas un tīklu starpsavienojumu kapacitāti.

Ikviens, kurš ir dzirdējis manas runas komitejā, zina, ka es jau no paša sākuma īpašumtiesību nošķiršanu uzskatīju par prioritāti, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kas transportē gāzi, ir pilnībā neatkarīgi no gāzi ražojošajiem uzņēmumiem, lai gan īpašumtiesību nošķiršana, protams, nav zāles pret visām kaitēm. Tas ir pats par sevi saprotams, ka ja reiz vertikāli integrētam uzņēmumam tiek ļauts kaut vai tikai īslaicīgi saglabāt transporta sistēmas īpašumtiesības, tad ir nepieciešams izveidot efektīvus kontroles mehānismus, kas nebūtu ne pārāk apgrūtinoši, ne arī pārāk agresīvi.

Acīmredzot, kā mēs visi zinām, Gāzes direktīvas īstenošanas pasākumi nenovēršami būs citādi nekā elektroenerģijas gadījumā. Šī atšķirība skaidri parādījās Rūpniecības komitejā, kura kā alternatīvu īpašumtiesību nošķiršanai izvēlējās neatkarīgo pārvades operatoru iespēju. Tas ir kompromisa priekšlikums un noteikti nav tāda iespēja, kādu es vēlētos, tomēr tāda, kas iet lielākas liberalizācijas virzienā. Patiesi, atšķirībā no neatkarīgajiem sistēmas operatoriem, neatkarīgie pārvades operatori būs atbildīgi neatkarīgas iestādes priekšā, kurai būs uzraudzības pilnvaras. Es ceru, ka Padome priekšlikumu par neatkarīgajiem pārvades operatoriem uzņems kā Rūpniecības komitejas apstiprinātu priekšlikumu. Ir jāuzsver būtiskā loma, kuru Aģentūrai piešķirs gaidāmā likumdošanas sistēma: tā nedrīkst būt tikai konsultatīva loma, kāds, es baidos, varētu būt Padomes nodoms; tai jābūt tādai, kas nākotnē aģentūrai paredz plašākas pilnvaras.

Ja vēlamies sasniegt mērķi samazināt mūsu atkarību enerģijas jomā, tad mums ir vajadzīgs vienots enerģijas tirgus un vienots integrēts tīkls. Tādēļ es aicinu kolēģus atbalstīt manis un citu kolēģu no dažādām politiskajām grupām iesniegtos grozījumus attiecībā uz iespēju dažādos transporta operatorus apvienot vienotā Eiropas tīkla uzņēmumā, lai nodrošinātu, ka tiek piemērota vienota likumdošanas sistēma un lai visiem operatoriem garantētu piekļuvi tirgum, tādējādi pārvarot šķērsli, kas saka „jā nošķiršanai un nē īpašumtiesību nošķiršanai”.

Vēl viens ļoti svarīgs mana ziņojuma aspekts ir patērētāju galvenā loma. Izteikšos īsi. Ir jābūt atklātam, visaptverošam tarifu noteikšanas veidam, kas patērētājiem ļautu jebkurā laikā piekļūt patēriņa datiem un dotu iespēju brīvi izvēlēties un mainīt piegādātāju. Kas attiecas uz komitoloģijas procedūru, es priecājos, ka Komisija manu nostāju ir pieņēmusi: es uzskatu, ka pamatnostādņu izstrāde ir jāveic dalībvalstīm, nevis komitejai, kas runā tikai Komisijas vārdā.

Visbeidzot, es vēlētos pieminēt starp politiskajām grupām panākto un manā ziņojumā izklāstīto vienošanos attiecībā uz nacionālo regulatoru pilnvarām un lomu: es domāju, ka šī ir svarīga vienošanās, it īpaši attiecībā uz iespēju piemērot sankcijas. Mums, dāmas un kungi, ir jāizlemj, vai vēlamies, lai rītdienu atceras kā svarīgu brīdi vienota, integrēta enerģijas tirgus izveidē, kas Eiropai nepieciešams, lai stātos pretī nākamās tūkstošgades izaicinājumiem, jeb lai šī diena iezīmētu kārtējo, neskaitāmo piekāpšanos strīdā, mēreno, gļēvo reformu, kas būtībā tiek pārceltas uz nākamo likumdošanas termiņu, rezultātu. Turklāt, es ceru, ka Padome rūpīgi apspriedīs Parlamenta lēmumus. Vienmēr tas tā nav.

  Jerzy Buzek, referents. − Priekšsēdētāja kungs, es biju diezgan pārsteigts, kad izlasīju, ka gan ETS plāns, gan mūsu enerģētikas tiesību aktu pakete būs vienā programmā kā vienots bloks. Tas ir tā it kā vienā blokā runātu par cilvēktiesībām un cilvēku slimībām tikai tādēļ, ka tās abas ir saistītas ar cilvēkiem, kas nebūt nav laba doma. Līdzīgi ar to, ka šie abi jautājumi ir par enerģiju, nepietiek, lai energotehnoloģijas apvienotu ar enerģētikas tiesību aktu paketi, jo tie ir ļoti dažādi jautājumi.

Taču redzot šeit abus komisārus, es ļoti priecājos par šo lēmumu, jo ETS plāns Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgs un tam ir nepieciešams stingrs atbalsts no dažu komisāru un visas Komisijas puses. Kā redzams no Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas balsojuma, jums ir Eiropas Parlamenta atbalsts.

Es tagad izskatīšu ETS plāna saturu. Taču varbūt būs vieglāk, ja pāriešu uz savu dzimto valodu, ko tagad arī darīšu.

(PL) Eiropas Savienība ir nolēmusi iekasēt maksu par oglekļa dioksīda emisijām. Šis ir svarīgs lēmums. Mēs rādām, ka cīnīsimies pret klimata pārmaiņām. Mēs rādām, ka šajā cīņā esam līderi. No otras puses, mums ir jāatceras, ka maksa par oglekļa dioksīda emisijām rada grūtības ekonomikai un augstākas ražošanas cenas gandrīz katrā nozarē. Es vēlētos uzsvērt, ka vissmagāk tiks skarta pati enerģētikas nozare, it īpaši tajās valstīs, kur elektroenerģija vai siltums tiek ražoti, izmantojot ogles.

Eiropas Komisijas ierosinātais priekšlikums par energotehnoloģiju stratēģisko programmu, manuprāt, ir lieliska reakcija uz draudiem Eiropas ekonomikai. Galvenais tajā ir enerģijas izmaksu samazināšana. Eiropas Komisija ir ieviesusi atbalstu tehnoloģijām, kas nerada oglekļa emisijas, un tehnoloģijām ar zemu oglekļa emisiju apjomu „enerģētikas, ražošanas un enerģijas pārstrādes jomās”. Pirmo reizi mums vienā dokumentā ir iekļautas visas metodes klimata pārmaiņu apkarošanai un energodrošībai. Tas nozīmē, ka arī kodolenerģija ir iekļauta. Faktiski, kas attiecas uz mūsu kolēģu, galvenokārt mūsu kolēģu no Zaļās partijas, nepārtrauktajām bažām, visus riskus, kas saistās ar kodolenerģijas ražošanu, ir iesnieguši viņi paši. Tomēr šodien atomelektrostaciju trešā paaudze ir pilnīgi citādāka nekā stacija, kas tika uzbūvēta Černobiļā.

Šķiet, ka valda pilnīga vienprātība attiecībā uz vēl vienu lielu problēmu un jautājumu, proti, oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu. Šī ir jauna tehnoloģija, tādēļ tai, kā jau ikvienai jaunai un daudzsološai tehnoloģijai, ir vajadzīgi stimuli. Kas attiecas uz atbalstu ilgtspējīgām tehnoloģijām enerģijas ražošanas nozarē, Parlaments to nekad nav apšaubījis. Parlaments energoefektivitāti un energotaupīšanu uzskata par vissvarīgāko jautājumu. Iespējams tieši tādēļ būs iespējams novērst vienas vai divu atomelektrostaciju būvniecību, jo mēs uzlabosim efektivitāti un energotaupīšanu.

Es vēlētos beigt savu runu, minot vēl divas lietas. Pētniecības organizēšana Eiropas līmenī ir lieliska ideja, un mēs to atbalstām. Šī varētu būt pirmā nozare, kurā Eiropas Savienība ko tādu dara. Šajā jomā tas ir kopējā enerģijas tirgus sākums, kā arī brīvas zināšanu aprites sākums. Šajā ziņojumā es ierosināju noteiktus finansējuma apjomus jaunu tehnoloģiju atbalstam. Tas ir būtiski, ja vēlamies palīdzēt mūsu rūpniecībai un enerģētikas nozarei un ja vēlamies, lai Lisabonas stratēģija izrādītos veiksmīga.

  Christian Ehler, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāru kungi, debates par gāzes tirgu un gāzes piegādes tīkliem, kas notika Ekonomikas un monetārajā komitejā, nebija tādā mērā ideoloģizētas. Mēs Ekonomikas un monetārajā komitejā savu lēmumu pieņēmām ļoti saskaņoti un ar lielu vairākumu. Skaidrs, ka topošo kompromisu par tīklu nošķiršanu nevajadzētu uztvert tik ideoloģizētā veidā.

Daudz lielāku uzsvaru mūsu ziņojums liek uz jautājumu par to, cik piemērotas patiesībā ir valstu apstiprināšanas procedūras situācijās, kad ir jānodrošina nākotnes progress pārrobežu tīklu, tīklu attīstības un tīkla investīciju jomās. Mēs uzskatām, ka šeit vēl ir daudz darāmā, un izsakām nožēlu, piemēram, par to, ka plenārsēdē pieņemtajā nostājā ļoti mazs uzsvars ir likts uz nepieciešamību valstu līmenī paātrināt apstiprināšanas procesu.

Otrs aspekts, kas mums šķiet svarīgs, ir regulatora jautājums. Valstis būtu daudz gatavākas pieņemt regulatoru, ja tam būtu dota lielāka neatkarība. Šajā sakarībā tika pieminētas bažas saistībā ar līgumiem. Tomēr, skatoties uz visu no regulēšanas viedokļa, izteikt argumentus par labu regulatoram var vienīgi tad, ja šādam birojam būtu arī attiecīgas iejaukšanās tiesības.

Tieši par to es vēlētos vēlreiz izteikt sirsnīgu pateicību savam kolēģim Buzek kungam. Mums bija vienotas diskusijas par enerģētikas politiku, un Buzek kungs ierosināja dažus ļoti konstruktīvus priekšlikumus kā ETS plāna daļu. Būdams oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju demonstrācijas projektu referents, es arī to atbalstīšu ar būtiskiem finansējuma priekšlikumiem.

Es domāju, ka pēc šādām karstām un ideoloģiskām debatēm mums par prioritāru būtu jāizvirza jautājums par to, kādi tieši soļi ir jāsper. Tas nozīmē, ka pašlaik mums ir pārejas periods, kura laikā mums ir jānovērtē, vai ierosinātie pasākumi tiešām darbojas. Man tas šķiet daudz svarīgāk par ideoloģijas nomāktām diskusijām par tīklu īpašumtiesībām.

  Inés Ayala Sender, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotāja. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Padomes pašreizējā priekšsēdētājas kundze, principā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu vērtē atzinīgi, jo tas palīdz pārveidot kopējo enerģijas tirgu un sniedz atbalstu Lisabonas līgumam, un īpaši palīdz cīņā pret klimata pārmaiņām.

Mēs arī jūtam, ka notikušais konsultāciju process bija ļoti pozitīvs, un mūsuprāt, tā tam arī būtu jāturpinās.

Tomēr, mēs paužam nožēlu par to, ka ETS plānā galvenā uzmanība ir pievērsta piegādes pasākumiem, nevis pasākumiem, kas mazinātu pieprasījumu pēc enerģijas, it īpaši energotaupīšanas un energoefektivitātes pasākumiem, un mēs aicinām šiem diviem aspektiem pievērst lielāku uzmanību. Tādēļ mēs vēlētos, lai tiktu noteikta Eiropas rūpniecības iniciatīvu prioritārā secība un lai visi pasākumi tiktu koncentrēti uz tām iniciatīvām, kurām ir lielāks potenciāls īstermiņā samazināt emisiju apjomu par 20% līdz 2020. gadam, protams, neatstājot novārtā ilgtermiņa pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt 2050. gadam nospraustos mērķus.

Attiecībā uz šīm prioritātēm mēs arī domājam, ka būtu jāņem vērā katras tehnoloģijas dzīves cikls un tās ietekme uz vidi ražošanas procesā un ka būtu jāņem vērā šo tehnoloģiju nodošana jaunattīstības valstīm, lai samazinātu ES un šo valstu atšķirības tehnoloģijas attīstības ziņā. Mēs arī domājam, ka Eiropas rūpniecības iniciatīvas vajadzētu attiecināt arī uz citām nozarēm, kurās ir ļoti daudz iespēju samazināt emisiju apjomu, piemēram, uz koģenerāciju, ūdeņraža izmantošanu, būvniecības un mājokļu nozari, apkures un dzesēšanas sistēmām, labākām enerģijas uzglabāšanas un sadales infrastruktūrām.

Visbeidzot, mēs vēlamies teikt, ka uzskatām, ka līdzekļi šīm tehnoloģijām būtu jāapspriež debatēs par ES politiku finansēšanu nākotnē, un tādēļ dalībvalstīm būtu jāprasa pielikt vairāk pūļu, lai strādātu vismaz tikpat intensīvi, kā risinot enerģētikas krīzi pagājušā gadsimta 80-tajos gados.

  Bernhard Rapkay, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es tūlīt izklāstīšu Ekonomikas un monetārās komitejas lēmumus, kas ir mazliet neprātīgs pasākums, tieši tikpat neprātīgs kā veids, kā tika organizētas dažas debates, kuras deva šādus rezultātus. Šī iemesla dēļ es vēlētos izteikt tikai vienu komentāru, jo nekam vairāk nepietiks laika.

Komisārs tikko atkal norādīja, ka saskaņā ar Komisijas domām, īpašumtiesību nošķiršana ir, viņa vārdiem runājot, visefektīvākais risinājums. Mēs to apšaubām, jo to nevar pārbaudīt ne empīriskā, ne teorētiskā veidā; pavisam noteikti ne empīriskā ceļā, jo pastāv daudz piemēru, kas apliecina, ka pat pēc īpašumtiesību nošķiršanas uzņēmumiem nemaz tik labi neveicas. To nevar pierādīt arī teorētiskā veidā. Tas ir un paliek monopols, dabisks monopols, un monopoliem nav daudz kopīga ar brīvo konkurenci.

Tādēļ svarīgākais nav jautājums par īpašumtiesībām, bet gan par regulāciju. Šī nozare ir stingri jāregulē, un regulācijai ir vienādā mērā jāattiecas gan uz nošķirto tīklu operatoriem, gan arī uz nenošķirto tīklu operatoriem. Mēs Ekonomikas un monetārajā komitejā šim nolūkam esam izstrādājuši vairākus priekšlikumus un ceram, ka šie priekšlikumi tiks ņemti vērā.

  Emmanouil Angelakas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es, būdams Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs, arī vēlētos komentēt šo jautājumu par piekļuves nosacījumiem dabasgāzes transporta tīkliem un apsveikt Paparizov kungu ar izcilo darbu pie mūsu komitejā apspriestās priekšlikumu paketes izskatīšanas.

Mūsu galvenais kritērijs bija aizsargāt patērētājus un apstiprināt sociāli pieņemamus un atklātus pasākumus to aizsardzībai.

Es vēlos piebilst, ka šis ir ziņojums, kuru neietekmēja antagonisms vai negatīvas reakcijas un kuru pieņēma tās Parlamenta komitejas, kurās tas tika izskatīts, pretēji pārējai enerģētikas tiesību aktu paketes daļai, kur galveno lomu ieņēma īpašumtiesību nošķiršanas jautājums.

Konkrētāk atsaucoties uz patērētājiem, mūsu komiteja koncentrējās uz jautājumiem, kas saistīti ar patērētāju aizsardzību, un uz priekšlikumiem, kas veicina un aizsargā patiesu Eiropas iekšējo dabasgāzes tirgu.

Mūsu nostāja attiecībā uz efektīvas reģionālās sadarbības veicināšanu starp dalībvalstīm ir ļoti būtisks aspekts patiesa iekšējā pārrobežu tirgus nodrošināšanā. Tādēļ ir nepieciešams izveidot Eiropas transporta sistēmas administratoru tīklu, kurā sadarbība balstītos uz efektīva, pārstāvnieciska un atklāta Eiropas dabasgāzes tirgus nodrošināšanu.

Šobrīd es vēlos uzsvērt to, ka sadarbība transporta sistēmu jomā neprasa tīkla aktivitāšu nošķiršanu no ražošanas un piegādes darbībām. Transporta tīkls visās iesaistītajās dalībvalstīs viegli var kļūt efektīvs arī bez jebkādas īpašumtiesību nošķiršanas.

Mēs esam apgalvojuši, ka Eiropas transporta sistēmu tīkla administratoriem ir svarīgi vest sarunas ar iesaistītajām iestādēm un it īpaši ar patērētājiem un patērētāju apvienībām, jo šīs ir svarīgas iesaistītās puses tā iemesla dēļ, ka tie ir arī gala patērētāji.

Mēs atbalstām informācijas un dabasgāzes uzglabāšanas potenciāla atklātību, lai patērētāju labā tiktu stiprinātas mērenas cenas un patiesi atvērts tirgus.

  Toine Manders, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (NL) Es arī domāju, ka viena minūte patiesi ir ļoti īsa, taču saku paldies komisāram, ministram, godājamajiem deputātiem un arī La Russa kungam par sagatavošanas darbu.

Es izteikšos īsi. Enerģijas tirgum ir jāspēj darboties Eiropas līmenī galvenokārt tādēļ, lai gala patērētājiem garantētu enerģijas piegādi par tirgus cenām. Tāds ir mūsu mērķis. Nošķiršana pati par sevi nav mērķis, taču mēs domājam, ka šis varētu būt ceļš uz funkcionējošu tirgu. Ja tā saucamais trešais vai ceturtais veids, ko ierosinājusi Padome, var radīt darbojošos tirgu, tad arī tas, protams, ir labi.

Tomēr, gadījumā, ja šis trešais vai ceturtais veids nedarbojas, mēs jau esam izstrādājuši priekšlikumu, lai būtu gatavi piedāvāt iespējamo alternatīvo risinājumu par Eiropas Savienības vadītu un kontrolētu „Eiropas tīklu operatoru”, kas, cerams, tiks pieņemts rītdien. Es ceru, ka gan Komisija, gan Padome var šo priekšlikumu atbalstīt, lai mums pēc dažiem gadiem beidzot būtu gatava alternatīva. Priekšsēdētāja kungs, oktobrī mēs vēlamies organizēt apaļā galda diskusiju, kurā piedalīsies visas ieinteresētās puses, un ceram, ka šī ideja tiks plaši atbalstīta.

  Herbert Reul, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šīs debates par enerģētikas tiesību aktu paketi man paliks atmiņā kā debates, kas visos sīkumos netika atbilstoši vadītas, jo mēs vienkārši izskrējām paketei cauri. Mēs ne vienmēr tai veltījām nepieciešamo laiku. Es to vēlos pateikt šeit, šajās debatēs un tieši šobrīd. Es ceru, ka tas viss mums kādreiz neatspēlēsies.

Es šobrīd atkal redzu, ka politikā pastāv reāls risks visu likt uz universālo līdzekļu kārts, un tad steidzīgi to pieņemt, cilvēkiem solot, ka tas atrisinās visas viņu problēmas. Es ceru, ka dienas beigās mēs tiešām atradīsim risinājumu problēmām, ar kurām saskaramies, proti, kā piesaistīt vairāk investīciju un iegūt pamatotākas cenas un kā panākt piegādes drošību Eiropas enerģijas nozarē. No rīta līdz vakaram mēs lasām laikrakstos un dzirdam televīzijā par bēdām un ciešanām, ko tas viss pasaulē rada. Vai tas ir risinājums, pie kā visu šo laiku šajās debatēs esam strādājuši? Es šaubos.

Tādēļ esmu pateicīgs, ka esam panākuši zināmu progresu attiecībā uz Gāzes direktīvu, ka esam nedaudz pietuvojušies kompromisam, ka esam spējuši vairāk pamanīt atšķirības un esam pamanījuši, ka elektroenerģija un gāze ir divas dažādas lietas, ka vairs nav iespējams visiem gadījumiem piemērots risinājums. Tas ir labi, ka tagad mūsu mērķis ir trešais veids un ka nošķiršanu vairs neuzskatām par galveno iespēju, un ka esam spējuši izdarīt dažus grozījumus lielākajā daļā Komisijas priekšlikumu. Tikai laiks rādīs, vai ar to pietiek.

Es priecājos, ka jūnijā Padome ar savu jauno priekšlikumu parādīja, ka pat šādās sarežģītās situācijās mēs spējam pacelties pāri valstu robežām un viedokļu dažādībai, lai rastu risinājumus. Es gribētu cerēt, ka šodienas vienošanās par gāzi rītdien tiks nedaudz pārskatīta un mazliet vairāk pietuvosies kompromisam, kas Padomē jau ir atrasts. Ja vēlamies ātri panākt vienošanos, tad mums ir jāpanāk kompromiss starp Komisiju, Padomi un Parlamentu. Es uzskatu, ka tas, ko Padome mums stādīja priekšā, ir ļoti tuvs tam, ko mēs šeit esam ierosinājuši attiecībā uz gāzi. Varbūt mums to vajadzētu uzskatīt par etalonu arī attiecībā uz elektroenerģijas tirgu.

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos sirsnīgi apsveikt visus trīs referentus ar izcilo darbu. Jums man jāpiedod, ka koncentrēšos galvenokārt uz sava kolēģa La Russa kunga ziņojumu par Gāzes direktīvu. Referents La Russa kungs un dažādi citi referenti bija ļoti labi sadarbojušies.

Mēs jau esam apsprieduši jautājumu par nošķiršanu, tīkla nodalīšanu un gāzes piegādi. Tas nav viens no svarīgākajiem vai centrālajiem jautājumiem. Es esmu apmierināts ar mūsu panākto kompromisu, lai gan tas ir ļoti spiedīgs, jo, no vienas puses, tas vēl arvien paredz iespēju faktiski neveikt pilnīgu nodalīšanu, lai gan tā ir pakļauta ļoti stingriem nosacījumiem, bet no otras puses, Komisija jebkurā gadījumā var izmantot pārskatīšanas klauzulu, lai izdarītu diezgan lielu spiedienu, lai nodrošinātu konkurences pastāvēšanu un konkurētspējīgu apstākļu uzturēšanu.

Protams, mums uz lietām ir jāskatās no ilgtermiņa viedokļa. Šajā sakarībā mēs pilnībā piekristu kolēģa Manders kunga izteiktajam viedoklim tajā ziņā, ka mums ir jānoskaidro, vai ir iespējams atrast apmierinošu vienotu Eiropas infrastruktūru. Taču tā ir iespējamā nākotnes alternatīva, kurā mēs pagaidām nevaram iedziļināties.

Ir svarīgi, lai mums būtu tādi ierobežojumi kā tie, kas attiecas uz jebkurām lielām investīcijām, kurās ir iesaistīts liels kapitāls un par kurām mēs vēl aizvien nevaram pateikt, vai tās patiesi ved uz kādu risinājumu, kā tas ir, piemēram, Nabucco projekta gadījumā. Arī šeit mums ir jābūt pietiekami elastīgiem. Šāda veida investīcijas ir ilgtermiņa investīcijas, un mēs tieši nezinām, kad panāksim līgumu noslēgšanu. Tas ir īpaši svarīgi.

Es ceru, ka šī Parlamenta vairākums rīt atbalstīs mūsu grozījumus. Citādi mēs pieņemsim tādu ziņojumu, par kādu tika nobalsots attiecībā uz atklātību, patērētāju aizsardzību, enerģiju un enerģijas trūkumu. Kad skatos, ko Komisija un Komisijas priekšsēdētājs pēdējo reizi teica par šo tematu, būtu svarīgi, lai mums šajā jomā būtu skaidrs paziņojums, pirmkārt, par atklātu informāciju patērētājiem, kas tāda ne vienmēr ir, otrkārt, par palīdzības dienesta izveidi tīkla lietotājiem, lai arī viņi varētu pieprasīt informāciju, treškārt, par neatkarīgu kontaktpunktu sūdzībām, jo sūdzības ir vienmēr, un mēs visi zinām šādus gadījumus, pat ja tie tiešā veidā mūs nav skāruši, kas arī ir samērā svarīgi, un ceturtkārt, par neaizsargāto patērētāju, it īpaši pensionāru, invalīdu un citu personu aizsardzību.

Šīs visas ir reālas problēmas, it īpaši ņemot vērā augošās enerģijas cenas. Es nesaprotu to, ka no vienas puses komiteja to diemžēl nav ņēmusi vērā, it īpaši attiecībā uz gāzes nozari, un ka no otras puses konservatīvie un beigās arī pats priekšsēdētājs Barroso kungs atkārtoti saka, ka mums ir jācenšas palīdzēt patērētājiem un īpaši visneaizsargātākajiem patērētājiem. Es nevēlos izteikt spekulācijas par to, vai tas nozīmē subsidētas likmes vai kādu citu iespēju. Arī tas tiks atstāts atsevišķu valstu ziņā. Dalībvalstīm nevajadzētu atbildību vienmēr novelt uz Komisiju, bet ir jābūt gatavām pieņemt pašām savus lēmumus. Tomēr, Eiropas Komisijai un Parlamentam vajadzētu uzņemties vadošo lomu, parādot, ka šāda iespēja pastāv un varbūt var dot labumu, ja augsto enerģijas cenu laikā vēlamies aizsargāt arī patērētāju sociālās intereses.

  Danutė Budreikaitė, ALDE grupas vārdā. – (LT) ES nav kopējā gāzes tirgus; tas ir ļoti sadrumstalots un lielākoties reģionāls. Taču dažās ES vietās nav pat reģionāla gāzes tirgus. Tās ir Baltijas valstis Lietuva, Latvija un Igaunija, kuras nav integrētas, un tām nav saiknes ar ES gāzes tirgu.

Atkarība no viena piegādātāja apvienojumā ar tieksmi enerģijas piegādi izmantot politiskiem mērķiem ir diezgan bīstama gan energodrošībai, gan arī vispārīgi ES drošībai.

„Enerģijas salu” likvidēšanai un savienojumu izveidei starp valstīm un reģioniem ir jābūt ES enerģētikas politikas galvenajai prioritātei, ko atbalstītu Eiropas Savienības finansējums un politiskā griba.

Trešo enerģētikas tiesību aktu paketi attiecībā uz gāzes tirgu var īstenot tikai ar ES palīdzību, un tā veido instrumentu, kas Eiropas Savienībai dotu iespēju būt vēl drošākai.

Trešā iespēja ir piecu gadu periods, kura laikā ES dalībvalstīm ir jārod politiskais gribasspēks un finansējums, lai gāzes tirgū likvidētu „enerģijas salas”.

  Roberts Zīle, UEN grupas vārdā. – (LV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Vispirms gribētu sveikt gan komisāra kungu Piebalgu, gan arī ziņotāju Larousse kungu ar gāzes tirgus liberalizācijas nopietna soļa speršanu. Lai arī tas, protams, nav ideāli. Tā problēma, ko es redzu, ir tā pati, ko runāja iepriekšējā runātāja par tā saucamajām gāzes tirgus salām Eiropā – Baltijas valstis un Somija. Mani ne īsti pārliecina arī 6. jūlijā Padomē panāktā vienošanās, ka tik ilgi, kamēr šajās valstīs nebūs parādījušies citi savienojumi, esošajiem īpašniekiem, pamatā Gazprom un ar viņu saistītajām kompānijām, nebūtu jāatdala savas īpašumtiesības. Šajā gadījumā es redzu mazliet olas un vistas jautājumu, jo visdrīzākais, ka neradīsies jauni savienojumi, ja nevarēs iepriekš vienoties un būt pilnīgā skaidrībā par pieeju esošajiem tīkliem. Tā kā iespējams, ka šeit ir jālieto kāds konkrēts termiņš ar neatkarīgā pārvades operatora ieviešanu arī šajos monopolstāvokļos.

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, šodien šeit uz spēles ir likts gāzes tirgus. Kad runājam par gāzi, mums ir jānošķir divi tirgi. Pirmkārt, fakts ir tāds, ka mums gāze uz Eiropu ir jāatved. Lai to izdarītu, mums ir nepieciešama stabila investīciju politika, kurā vērā tiek ņemtas arī gāzes piegādātāju valstis. Tam mums ir nepieciešami ilgtermiņa līgumi, un Eiropas kompānijām ir jādod iespēja investēt cauruļvados, lai šo gāzi uz Eiropu attransportētu. Tas, kas mums ir nepieciešams līdz ar mazliet lielāku centību no visu puses un it īpaši no valstu valdību puses, ir vienota Eiropas politika attiecībā uz gāzi, kas 27 ES balsīm starptautiskā līmenī ļautu skanēt vienādi. Tā varbūt ir labāka definīcija tam, kas mums ir nepieciešams.

Ja Nord Stream tiks uzbūvēts, mums būs gāze Greifsvaldē un patiešām arī visur citur Eiropā. Tad mums būs sašķidrinātās dabasgāzes tirgus, kas nozīmē arī Eiropas gāzes tirgu. Jautājums, kas rodas, ir par to, vai mums ir jāizstrādā politikas patērētājiem jeb šajā Eiropas gāzes tirgū iesaistītajiem uzņēmumiem.

Kas uzņēmumam ir vajadzīgs, lai izveidotu karteli? Pirmā lieta ir kontrole pār cauruļvadiem, lai konkurenti nevarētu piekļūt šo uzņēmumu tirgum. Otrā ir kontrole pār gāzes uzglabāšanas iekārtām, lai spējot uzkrāt saņemtās piegādes, uzņēmumam pēc tam nebūtu grūtību, kad jāsāk veikt piegādes. Treškārt, pastāv tirgus dominance: E.ON pašlaik kontrolē 60-70% no Vācijas tirgus, savukārt Gaz de France kontrolē 70-80% lielu Francijas tirgus daļu, un nav nekādu mehānismu, kā kaut ko šajā jomā darīt. Ceturtkārt, Eiropas regulēšanas sistēma ir vāja, kas nozīmē, ka pastāv starptautiskas problēmas, un valstu regulatoru iestādes vienmēr ieņem tikai otro vietu labāko sarakstā. Un piektkārt, trūkst atklātības.

Ko tad piedāvā Reul kungs un pārējie? Tieši to pašu! Citiem vārdiem sakot, mēs veidojam politikas uzņēmumiem, nevis patērētājiem. Tādēļ mēs Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā atbalstām divas pamatpieejas. Mums ir nepieciešams gāzi atgādāt uz Eiropu, taču tiklīdz gāze ir nonākusi Eiropas vienotajā tirgū, tajā ir jābūt konkurencei: tīklu nodalīšanai, labākai piekļuvei uzglabāšanas iekārtām un gāzes realizācijas programmai.

Cienījamie konservatīvie un liberāļi, jūs vairs ilgāk nevarat pieļaut situāciju, kurā valstu tirgos pastāv 70%, 80% vai 90% liela dominance, un vienīgais ierocis cīņai pret to ir gāzes realizācija. Mēs esam iesnieguši grozījumu no jauna ieviest gāzes realizācijas programmu, un mums tā ir vajadzīga. Kas attiecas uz ceturto punktu, mēs, protams, pieprasām Eiropas regulatora iestādi. Tas nozīmē, ka Brīvo demokrātu partijas (FDP) un Kristīgi demokrātiskās savienības un Kristīgi sociālās savienības (CDU/CSU) locekļiem, kā arī liberāļiem un konservatīvajiem, rītdien būs diena, kad izlemt: vai nu mēs izstrādājam politiku patērētājiem, vai nu arī izstrādājam to uzņēmumiem.

  Esko Seppänen, GUE/NGL grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāru kungi, mums apspriešanai nodotā ziņojuma mērķis ir enerģijas tirgu liberalizēšana, šoreiz tas ir gāzes tirgus.

Parlamenta vairākums saistībā ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju aicina ražošanu nošķirt no tīkla īpašumtiesībām. Taču Padome pret Parlamentu ir izturējusies augstprātīgi, un tas ir labi darīts.

Īpašumtiesību nošķiršana nebūt negarantē patēriņa cenu samazināšanos. Lai kas arī notiktu ar gāzi, dalībvalstīm vēl arvien būs iespēja īpašumtiesības nošķirt vai arī turpināt strādāt tieši tāpat, kā tās to dara pašlaik.

Tīklu būvniecība un uzturēšana nav ienesīga uzņēmējdarbības aktivitāte, un tas ir jāsaprot, ja pašreizējie īpašnieki ir gatavi pārtraukt to darīt. Uzņēmumu peļņa veidojas, nosakot elektrības un gāzes cenas, un Komisijas priekšlikums no tā nepasargā, tāpat kā tas patērētājus nepasargā no enerģijas trūkuma.

Tirgus liberalizēšanā es jums vēlreiz vēlētos atgādināt situāciju Amerikas Savienotajās Valstīs. Saskaņā ar NVO Public Citizen aprēķiniem, 14 štatos, kur elektrības cena netiek regulēta, tā ir par 52 procentiem augstāka nekā pārējos 36 štatos, kur tā tiek regulēta. Liberalizācija, konkurence un īpašumtiesību nošķiršana automātiski nenovedīs pie cenu samazinājuma.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šajās debatēs tiek pieņemts, ka ES enerģijas iegūšanā būs ļoti atkarīga no dabasgāzes. Es to apstrīdu kaut vai tādēļ, ka gandrīz visa dabasgāze ir jāimportē. Tā mēs kļūstam atkarīgi no citiem, un ne visi tie ir īpaši draudzīgi noskaņoti. Vai man jāatgādina, kā Krievija pārtrauca gāzes piegādi Ukrainai pirms diviem gadiem Ziemassvētkos?

Kā ir ar alternatīviem vietējiem resursiem? Rietumeiropa ir bagāta ar oglēm, kuras līdz elektrostacijai ir jāved tikai nelielu gabalu. Oglēm ir slikta slava daļēji piesārņojuma un daļēji papildu oglekļa dioksīda daudzuma dēļ, ko tās salīdzinājumā ar gāzi rada uz vienu kilovatu elektrības.

Taču jūs esat atpalikuši. Mūsdienās ogles var sadedzināt daudz efektīvāk, radot daudz mazāk CO2, nekā izmantojot iepriekšējās metodes. Personīgi es labāk redzu tās pārstrādājam koksā, nevis sadedzinām. Pārvēršot ogles koksā, tiek iegūti divi enerģijas avoti, kas nerada dūmus: gāze un kokss, kurus pareizi kopā dedzinot, var iegūt vairāk enerģijas nekā no oglēm, no kā tie radušies, un rādītājs ir 5:4. Turklāt, kārtīgi attīrot gāzi, tiek novērsta piesārņojošu vielu klātbūtne. Faktiski, tie ir tie paši blakusprodukti, ko iegūstam no naftas. Un tas viss ir mums zem kājām.

Vēl elektroenerģiju var iegūt arī no kodolenerģijas. Arī tai ir slikta slava pēc nopietnā incidenta Černobiļā, taču tā bija veca padomju iekārta, kas būvēta pēc slikta projekta un nonākusi tādu operatoru rokās, kuri izmēģināja nekontrolētu iekārtas izslēgšanu, kas nogāja greizi.

Kādēļ ir šaubas par kodolenerģiju, it īpaši šeit, Francijā, kur kodolspēkstacijas saražo 70 % visas elektrības? Ļaujiet atzīmēt, ka Somija, kas ļoti uztraucas par vides jautājumiem, tikko ir apstiprinājusi trešās kodolspēkstacijas būvi.

Tikko mēs vērojām ES biodegvielas ražošanas veicināšanu, kas tagad tiek lielā mērā apšaubīta. Biodegviela tiek ražota vai nu izmantojot jaunas zemes platības, tādējādi iznīcinot tropu mežus, vai arī mainot pašreizējās lauksaimniecības zemes izmantošanas veidu. Iepriekš minētās darbības rada vairāk CO2 nekā biodegviela ietaupa, savukārt tā izraisa pārtikas trūkumu, it īpaši vājāk attīstītās valstīs.

Protams, dabas gāze mums ir vajadzīga, ja nekam citam, tad vismaz izmantošanai mājsaimniecībās, taču šo ziņojumu galvenais mērķis ir, lai gāzes piegādi uz ES pati ES regulēšanas ceļā arī kontrolētu. Ja tas būs līdzīgi kopējai zivsaimniecības politikai, kurā zivsaimniecības nozares saglabāšanai paredzētās regulas to gandrīz iznīcināja, tad lai dievs mums palīdz. Bez šaubām, gāzes piegādes regulas būs birokrātijas murgs tieši tajā laikā, kad Komisija ir pateikusi, ka vēlas to samazināt. Kā citādi varēsiet radīt situāciju, kurā gāzes piegāde ir sadalīta divās daļās: transportā un uzglabāšanā? Skaidrs, ka visefektīvākā sistēma būtu gāzes uzglabātājam to arī piegādāt, taču nē, jūs vēlaties to nodalīt un palielināt birokrātiju.

Ziņojums ierosina cauruļvadu operatoriem piešķirt licences, savukārt, lai varētu cieši uzraudzīt patērētāju, piegādes ķēdes otrā galā tiks uzstādīti individuālie skaitītāji. Kas īsti to darīs? Tādējādi valsts uzraudzība tiek palielināta, savukārt enerģijas piegādes pārrāvumi būs sabiedriskās kārtības jautājums, policijai dodot tiesības iejaukties.

Vēl papildus patērētāju nodošanai neuzticamu režīmu nedrošajās rokās šie ziņojumi paplašina valsts varu pār privātpersonām. Īsumā, viss ir saistīts ar kontroli.

Jāatzīmē, ka šajā pašā dienā Parlaments nobalsoja par to, lai tiktu veikts Baltijas jūrā plānotā gāzes cauruļvada ietekmes uz vidi novērtējums. Tas ir tas pats, kas apstiprināt projektu, lai Krievijas dabasgāzi transportētu tieši uz Vāciju, apejot Poliju un tādējādi sev saglabājot piegādes un neliekoties ne zinis par citiem. Vai tā ir solidaritāte?

  Luca Romagnoli (NI). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es pilnībā atbalstu La Russa kunga priekšlikuma metodi un saturu. Beidzot mēs lemjam par to, lai nodalītu dabasgāzes ražošanas darbību īpašumtiesības no tās transportēšanas īpašumtiesībām, vai arī vismaz izplatīšanu uzticam atsevišķam operatoram. Tas ir Parlamenta veiktā grozījuma, kas ieviesa neatkarīgā pārvades operatora konceptu, mērķis.

Šis ir apsveicams mēģinājums izjaukt bīstamos monopolus, kā to tikko teica Zīles kungs, un tādējādi visefektīvākajā veidā novērst interešu konfliktus: ir svarīgi to darīt, lai nodrošinātu piegādes drošību. Turklāt, tiek īstenots apsveicams mēģinājums pretoties ģeoekonomiskajai un ģeopolitiskajai ietekmei, aizliedzot trešo valstu operatoriem kontrolēt gāzes cauruļvadu tīklu, kas Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgs. Šis aizliegums gan ir ar zināmiem atvieglojumiem, bet es ceru, ka to mūžs būs īss.

Viens no La Russa kunga ziņojuma nopelniem ir šāds: ja tas ir patiesi, un tas ir patiesi, ka Kopienas līmeņa iekšējā gāzes tirgus mērķis ir visiem ES patērētajiem piedāvāt iespēju izvēlēties piegādātāju un tajā pašā laikā radīt jaunas komerciespējas, tad mēs varam sagaidīt daudz efektīvāka pakalpojuma sniegšanu, kas atspoguļosies konkurētspējīgās cenās. Ieguldījums piegādes drošībā arī šķiet acīmredzams. Visbeidzot, vēl viens pieminēšanas vērts aspekts, ņemot vērā tā milzīgo sociālo ietekmi, ir lietotāju aizsardzības stiprināšana valstu līmenī: visneaizsargātāko patērētāju un to patērētāju, kuri dzīvo nelabvēlīgās vai attālās vietās un reģionos. Šādu aizsardzību vajadzētu varēt atļauties, pateicoties atvieglotiem piegādes tarifiem.

Es apsveicu savu kolēģi un ceru, ka viņa ziņojums saņems plašu atbalstu, ko tas ir pelnījis.

SĒDI VADA: ADAM BIELAN
Priekšsēdētāja vietnieks

  Alejo Vidal-Quadras (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, rīt mēs balsosim par otro un pēdējo enerģijas tirgus liberalizēšanas trešās tiesību aktu paketes daļu, citiem vārdiem sakot, par to daļu, kas attiecas uz gāzes nozari.

Šis Parlaments vienmēr ir apgalvojis, ka gāzes tirgus atšķiras no elektroenerģijas tirgus, jo sektors, kas kontrolē visas tā darbības jomas no ražošanas līdz izplatīšanai, nav tas pats sektors, kas kontrolē tikai transportēšanu un pārdošanu un ieguves un ražošanas fāzē ir pakļauts lielam ģeopolitiskam spiedienam.

Tādēļ liels vairākums Eiropas Parlamenta juta un turpina just, ka mums vajadzētu apsvērt citu alternatīvu, nevis īpašumtiesību nošķiršanu gāzes nozarē. Šim nolūkam Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja pieņēma kompromisa grozījumu La Russa kunga ziņojumā, nodrošinot pieņemamu nostāju lielam vairākumam deputātu, kas to uzskata par labu alternatīvu īpašumtiesību nošķiršanai, par tādu alternatīvu, kas nodrošina patiesu neatkarību no sistēmas operatora, jo tikai tā var nodrošināt lielākas investīcijas kapacitātes palielināšanā, kas savukārt atceļ galvenās barjeras jaunpienācējiem un nodrošina labāku un lielāku konkurenci.

Tie no mūsu vidus, kas atbalsta īpašumtiesību nošķiršanu, vienmēr ir teikuši, ka mēs varētu pieņemt labu alternatīvu, kas garantētu tos pašus rezultātus. Es domāju, ka ar šo kompromisu gāzes jomā mums ir izdevies izstrādāt piemērotu plānu.

Tomēr, mēs zinām, ka noteikti cilvēki atbalsta alternatīvo plānu, ko ierosināja Padome, kas neatbalsta pilnvaroto personu konceptu un plāno ierosināt atsevišķu balsojumu. Es vēlos Padomei darīt zināmu, ka bez šī koncepta tās ierosinātā alternatīva nebūs reāla alternatīva īpašumtiesību nošķiršanai, bet gan tiesiska formula, kas noteiktām dalībvalstīm attiecībā uz tirgu atvēršanu ļaus būt līdzvērtīgākām nekā citām. Dabiski, ka šāda iespēja nešķiet loģiska.

Visbeidzot, es vēlos apliecināt sirsnīgu atbalstu Paparizov kunga ziņojumam par gāzes regulu un izteikt pateicību Paparizov kungam par viņa lielisko, mums sniegto palīdzību pirmā lasījuma laikā.

  Teresa Riera Madurell (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāru kungi, Padomes pašreizējā priekšsēdētājas kundze, es vēlos sākt ar Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu un apsveikt Buzek kungu un pateikties viņam par to grozījumu iekļaušanu, kurus mana grupa uzskatīja par būtiskiem. Mēs esam apmierināti ar to, kā kopīgi risinājām finansējuma jautājumu, kas šādā svarīgā plānā bažas darīja visiem. Mums ir jāpiemin arī cilvēkresursi, ne tikai tādēļ, ka tie ir jāpalielina, bet arī tādēļ, ka plāns ietver arī tādus citus aspektus kā apmācības, mobilitāte un saskaņošana.

Viens ļoti svarīgs mērķis jau ir sasniegts, daudz būtiskāku lomu piešķirot tehnoloģijām, kas palielina energoefektivitāti, un pētniecībai kopumā, izmantojot visu Eiropas pētniecības telpas potenciālu. Ziņojums veicina pētniecību un galvenās zinātnes, kas ir būtiskas progresa sasniegšanai energotehnoloģijās, un aicina privāto sektoru vairāk investēt pētniecībā un uzņemties lielākus riskus, lai ES padarītu par līderi šajā jomā.

Ir jāuzlabo arī tehnoloģiju nodošanas process, un šo uzdevumu jāuzņemas Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam; jābūt arī lielākai sadarbībai starp dalībvalstīm un citiem Kopienas līmeņa instrumentiem, lai šajās jomās sniegtu atbalstu pētniecībai, izstrādei un jauninājumu iespējām. Koordinēšanai ir jāattiecas uz visām jomām, kurām to daudznozaru specifikas dēļ ir nozīme energotehnoloģiju pētniecībā un izstrādē, it īpaši uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām.

Kas attiecas uz gāzi, jāsaka, ka sašķidrinātās dabasgāzes iekārtas un tās uzglabāšanas infrastruktūra, ar noteikumu, ka tā ir savienota ar transporta tīkliem, darbojas kā papildu iekārtas, kas ir svarīgas, jauniem operatoriem garantējot piekļuvi un paātrinot patiesa Eiropas iekšējā tirgus izveidi. Tādēļ šķiet loģiski šajā jomā piemērot tādus pašus noteikumus.

Šajā kontekstā, darbojoties pēc šī Parlamenta apstiprinātā „vienas pieturas punkta” principa, visefektīvākā iespēja šķiet komplekss neatkarīgu infrastruktūru operators. Viena operatora izmantošana lietotājiem ļauj piekļūt gāzes infrastruktūrai, jo viņi saskarsies ar līdzīgiem līgumiem un kodeksiem, tādu pašu atklātības līmeni un iespēju pakalpojumus apvienot grupās.

Tāds ir mūsu trīs plenārsēdei iesniegto grozījumu pamatojums, un es kolēģus aicinu balsot par tiem.

  Adina-Ioana Vălean (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, būdama Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna referente, es šo iniciatīvu vērtēju ļoti atzinīgi. Mēs Eiropai izstrādājam jaunu enerģijas pētniecības darba kārtību, kas ir ļoti nepieciešama, ja ņem vērā problēmas, ar ko saskarsimies nākamajā desmitgadē.

Komisija uzskata, ka Eiropai vajadzētu samazināt tīrās enerģijas izmaksas un panākt, lai mūsu rūpniecība būtu līdere zema oglekļa satura tehnoloģiju sektorā. Lai gan es šiem mērķiem piekrītu, es vēlētos teikt arī to, ka bez atbilstoša finansējuma vislabākie nodomi nekad nekļūst par realitāti. Tādēļ es izsaku nožēlu par to, ka Komisija nepublicēja paziņojumu par zema oglekļa satura tehnoloģiju finansēšanu. Kā Komisija plāno finansēt šīs darbības? Jebkurā gadījumā, ļaujiet jums apliecināt, ka Parlaments nepieņems līdzekļu pārvirzīšanu no Septītās pamatprogrammas vai no Kopējās lauksaimniecības politikas.

Šis finansējuma jautājums tiek ierosināts arī saistībā ar 12 oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju demonstrācijas projektiem. Lai gan es uzskatu, ka šī tehnoloģija rūpniecībai varētu palīdzēt samazināt CO2 emisijas, es nevaru pieņemt, ka Eiropas nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju demonstrācijas infrastruktūras attīstībai, kas galu galā būs kāda bizness. Kā liberāle, es uzskatu, ka mums ir jāļauj tirgum darboties un, ja nepieciešams, izveidot partnerību ar rūpniecību.

  Dariusz Maciej Grabowski (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības pieeja enerģētikas jautājumiem ir pretrunu pilna. Mēs dzirdam aizvien vairāk aicinājumu uz draudzīgu, vienotu, ilgtermiņa sadarbību un stratēģiju, tajā pašā laikā saskaroties ar nesaskaņotu darbību, nepilnīgu priekšlikumu un investīciju, kas uz citu rēķina kalpo kādas vienas puses interesēm, piemēriem.

Iesniegtie ziņojumi ir mēģinājums šo problēmu risināt vai vismaz vērst uzmanību uz jautājumiem un dilemmām, kuras vēl nav pietiekami apsvērtas. Referents par to ir pelnījis mūsu atzinību. Pasaule vēl nekad tās vēsturē nav sastapusies ar piemēru, kad kādas citas preces cena tik īsā laikā būtu tik ļoti pieaugusi, kā tas ir noticis ar naftas un gāzes cenām. Šī iemesla dēļ mēs skaidri varam teikt, ka paredzot nākotni, tika pieļautas kļūdas.

Nav šaubu, ka šī ekonomiskā dilemma ir jāatrisina, virzoties divos virzienos: pirmkārt, palielinot energoresursu, arī jaunu un efektīvāku energoresursu, piegādes, un, otrkārt, palēninot pieprasījuma pieaugumu, izmantojot jaunas, ekonomiskākas tehnoloģijas. Eiropas Savienībai ir jāparāda, ka tā pati šajā jomā ir efektīvāka, un nedrīkst pieļaut, ka monopoliem ir kādas privilēģijas piekļuvē izejmateriāliem vai ka vairākums akciju īpašnieku var noteikt situāciju tirgū. Tādēļ noderīgi ierosinājumi ir piekļuve gāzes izplatīšanas tīkliem, jaunu tehnoloģiju izpēte un jaunas aģentūras.

Šodien ir pienācis laiks, kad mums ir vajadzīga steidzama rīcība un pasākumu īstenošana. Tādēļ CO2 emisiju radītos draudus klimata stabilitātei zinātniekiem atkal ir jāanalizē, lai pārliecinātos par to pareizību, lai mums nākotnē nenāktos konstatēt, ka emisiju samazināšana labumu dod tikai dažām atsevišķām pusēm, kas galvenokārt būs lielie uzņēmumi, nevis patērētāji, tajā pašā laikā sagraujot ogļu nozari.

  Rebecca Harms (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, nesen saņēmām ziņas no Japānas, kas noteikti iepriecināja referentu Buzek kungu. Ziņa bija tāda, ka mana valsts, Vācija no kodolenerģijas lietošanas viedokļa ir pilnībā izolēta. Es dažreiz brīnos, kā šādas reportāžas vispār ir iespējamas, un vai cilvēki tiešām nezina, cik nedaudzas pasaules valstis faktiski izmanto kodolenerģiju.

Ja iedziļināsieties šajā jautājumā, tad redzēsiet, ka trīs ceturtdaļas visas pasaules kodolenerģijas tiek saražotas tikai sešās valstīs, un ir vēl viena vai divas citas valstis, kurām kodolenerģijas tirgū ir ierobežota daļa. Tas nozīmē, ka globālā līmenī kodolenerģija līdz šim ir devusi nelielu ieguldījumu vai arī nav to devusi vispār. Nozīmīga tā ir tikai daļā Eiropas un Ziemeļamerikā, kur tā tiek daudz izmantota.

Ir daudz faktoru, kas noteiks, vai šī situācija mainīsies jeb nē, un viens no tiem ir tas, cik daudz valsts naudas atkal tiks iepumpēts šajā mirstošajā nozarē. ASV, kas Hokaido bija tik uzkrītoši, tagad, pateicoties aizejošajam prezidentam Bušam, ir solījušas USD 18 miljonus, lai veicinātu divu vai trīs reaktoru projektus. Nekas tāds tur nav būvēts divdesmit gadus, un kodolindustrijai ir vajadzīgs daudz valsts naudas, lai mākslīgā veidā radītu tirgu.

EUR 6 miljoni ir apsolīti Apvienotajai Karalistei. Tik daudz maksājot reaktors, ja to būvēs Vācijas uzņēmums E.ON. Ja paskatāmies apkārt, tad redzam, ka Belene stacija tiks uzbūvēta par mazāku naudas summu, lai gan Bulgārija no Briseles vēlas saņemt EUR 600 miljonus, lai šo plānu realizētu.

Mums tiešām ir jāizlemj, vai turpmākajos gados valsts naudu ieguldīsim nākotnes tehnoloģijās un jaunos tirgos, jeb arī vēlamies turēties pie pagājušā gadsimta tehnoloģijām, kas rada milzīgus riskus. Es esmu par nākotni un pret kodolenerģiju, jo esmu pārliecināta, ka šīs tehnoloģijas radītos riskus nevar novērst. Šodienas ziņas par vēl vienu nelaimes gadījumu Paks atomelektrostacijā Ungārijā vēl vairāk apliecina manu viedokli. Paldies visiem par uzmanību.

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). - (CS) Dāmas un kungi, komisāri, Padomes pārstāvji, vēlos teikt, ka šodien esam tādā pašā situācijā kā cilvēki John Bunyan grāmatā „Svētceļnieka takas”, kur tiek uzdots jautājums „Vai jūs esat darītāji vai tikai runātāji?”. Es domāju, ka ir pienācis laiks rīkoties un ka Eiropas vēlētāji vēlas, lai mēs pieņemtu pasākumus, kas enerģijas tirgos nodrošinātu mērenas cenas. Spekulāciju daļa šodien sastāda 30-40% no gala cenas, un pašreizējā situācijā, kad pieaugums no gada uz gadu pārsniedz 30%, būtu labi ieviest enerģijas cenu moratoriju. Es domāju, ka cilvēki gaida, ka mēs to darīsim. Ir skaidrs, ka glābiņš nav meklējams tikai tirgos vien, un vēlreiz apstiprinās senais teiciens, ka „finansisti valsti atbalsta tieši tikpat lielā mērā kā virve balsta pakārušos cilvēku”. Manuprāt, pašreizējā situācijā liberalizācija mums nepalīdzēs. Mums palīdzēs jaunu jaudu veidošana (tostarp vairākkārt nosodītā kodolenerģija) un investīcijas, masveida investīcijas jaunās tehnoloģijās. Šeit mēs saskaramies ar patiesu izaicinājumu: izveidot pamatu jaunai, ilgtermiņa tehnoloģiskajai ērai enerģijas nozarē. Krīzes, tostarp arī enerģijas krīzes, ir pārvaramas ar inovāciju palīdzību.

  Jana Bobošíková (NI). - (CS) Dāmas un kungi, baidos, ka mēs šodien atkal risinām daļējās enerģētikas tirgu problēmas tā vietā, lai uz brīdi pārstātu domāt kompleksā veidā par stratēģiskām problēmām. Vai mēs patiešām zinām, kādas būs Eiropas Savienības valstu enerģētiskās vajadzības nākamajās desmitgadēs, un vai šīs zināšanās parādās mūsu regulās un direktīvās? Vai mēs patiešām zinām, kādai kopumā būtu jāizskatās stabilai situācijai enerģētikas jomā Eiropā? Vai mēs varam noteikt valstis, kuras aktīvi meklē risinājumus, lai nodrošinātu to enerģētiskās vajadzības, un - tajā pašā laikā - vai mēs varam ar pirkstu parādīt uz tiem, kuri izraisa problēmas, kuri ir tikai enerģijas importētāji, taču vienlaikus nekaunīgi kritizē enerģijas ražotājus un eksportētājus? Vai mēs esam kļuvuši kaut nedaudz reālistiskāki, pamatojoties uz pēdējo Pasaules Bankas pētījumu par Eiropas Savienības muļķīgajiem mērķiem biodegvielas jomā?

Dāmas un kungi, neviens tirgus nefunkcionēs, ja pieprasījums pārsniegs piedāvājumu. Enerģētikas jomā Eiropas Savienībā tas var notikt pavisam drīz. Tādēļ mums ir nepieciešams sākt atbalstīt pētījumus un attīstību un, kas ir vissvarīgāk, pieņemt lēmumus par visiem posmiem enerģētikas ķēdē, piemēram, ražošanu, pārvadīšanu, sadalīšanu un patērēšanu. Runājot par resursiem, patīk mums tas vai nē, ir nepieciešams sākt jaunu ēku celtniecību, lai nomainītu esošās, kuru mūža ilgums tuvojas beigām, lai nodrošinātu pieaugošo enerģijas pieprasījumu. Es uzskatu, ka mums ir jāsāk runāt par enerģijas sajaukumu, kas nebūs diskriminējošs pret kādu enerģijas avotu, tajā skaitā kodolenerģiju, ņems vērā izejmateriālu ģeogrāfisko un politisko karti, kā arī būs pamatots ar mūsdienīgām zinātniskām atziņām, kuras varēs izmantot praksē, nevis tikai sapņos.

Dāmas un kungi, protams, es atbalstu tā dēvēto trešo ceļu, saskaņā ar kuru dalībvalstis saglabās savas tiesības brīvi noteikt īpašumtiesības starp enerģijas ražotājiem un pārvades tīkliem. Es arī atbalstu pārvades tīklu potenciālo operatoru kompetenču un pienākumu neatkarības veicināšanu. Es uzskatu, ka šādā veidā mēs varēsim novērst pieaugošo vienpusējo atkarību no Krievijas gāzes padeves un tajā pašā laikā investēt dabasgāzes piegāžu sadalē un drošībā.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, enerģija ir nākotnes resurss, un tāpēc ir svarīgi, debatējot par enerģijas piegādi Eiropai, aplūkot situāciju ilgtermiņā. Ļoti svarīgi ir neizslēgt ilgtermiņa līgumus un nodrošināt, ka tie tiek ņemti vērā, plānojot stabilas enerģijas piegādes Eiropai.

Mums arī vajadzētu padomāt par ražošanas un piegādes nosacījumiem Eiropas Komunikāciju tīklos. Sniedzot atbalstu un stimulējot, no vienas puses, mēs varētu, bet, no otras puses, mēs pieprasām, lai ražošanas un piegādes nosacījumu izstrādes pamatā būtu nodalīšana, pat īpašumtiesību nodalīšana. Ir neskaitāmi modeļi, kurus varētu izmantot, lai aizsargātu tirgus nākotnē.

Svarīgs jautājums, par kuru šodien jau bija diskusijas, ir saistīts ar atomelektrostacijām. Ir laiks, kad Eiropas Komisijai ir svarīga loma šajā jomā, izveidojot aģentūru vai regulatoru, kas būtu atbildīgs par atomelektrostaciju uzstādīšanas drošību. Šim regulatoram būtu jābūt tiesīgam arī atslēgt nedrošas atomelektrostacijas no tīkla.

Šajā ziņā Francijas aģentūra varētu tikt izmantota kā modelis. Francija mums ir devusi izcilu piemēru, kā izveidot neatkarīgu regulatoru. Būtu lietderīgi, ja šis Francijas regulators noteiktu regulatoru darbības pārējās 26 dalībvalstīs. Tas stiprinātu valstu regulatorus un rūpētos par veselības un drošības jautājumiem visā Eiropā. Mēs visi esam par to atbildīgi. Mums ir jāpadomā par ilgtermiņa stratēģiju cilvēku aizsardzībai Eiropā turpmākajos gados.

  Reino Paasilinna (PSE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, referenti un līdzreferenti, Gāzes direktīvā panāktais kompromiss ir labs, un mēs to varam atbalstīt.

Tomēr nepietiekami daudz uzmanības ir pievērsts klientiem un patērētājiem, kuri atrodas sliktās pozīcijās, - tas attiecas uz nabadzīgajiem iedzīvotājiem un tiem, kuri dzīvo attālās vietās. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt mūsu ierosināto grozījumu. Otrkārt, ir labi, ka ir panākts kompromiss ar Padomi, kas nodrošina, ka valstis, kurām nav uz citām dalībvalstīm izejošu cauruļvadu, nepārstās ieviest visus iekšējā tirgus nosacījumus tāpēc, ka tās nepiedalās iekšējos tirgos.

Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā programma patiešām ir nepieciešama, un es vēlos apsveikt referentu ar faktu, ka ir ietverta energoefektivitāte. Energotehnoloģiju finansējums nav bijis pietiekams. Tas ir izraisījis nesakritīgu piedāvājumu un pieprasījumu. Krīze, kas radusies visās enerģētikas nozares jomās, ir izveidojusi tādu nozari, kura, pamodusies klimata izmaiņu rezultātā, neiegūst tehnoloģijas tik ātri, cik tas ir nepieciešams. Diezgan vienkārši – nav pietiekami daudz atsevišķu komponenšu piegādātāju.

Pamošanās klimata izmaiņu dēļ pierādīja, cik slikti sagatavoti mēs esam. Tomēr ir skaidri redzamas izmaiņas iedzīvotāju attieksmē, un tagad ir nepieciešama sadarbība ar Kopienu, Eiropas Savienību, tās dalībvalstīm un nozari vienlaicīgi, jo mēs nedrīkstam pieļaut, ka jaunattīstības ekonomikas sabojā mūsu dzīves apstākļus ar piesārņošanu.

Mums ir jāuzlabo sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm vides jomā, un tajā pašā laikā mums ir jānoslēdz sadarbības līgums ar Krieviju enerģētikas jomā. Tāpēc ir svarīgi ņemt vērā patērētājus, nozares attīstību un sadarbību ar ASV un Krieviju.

  Anne Laperrouze (ALDE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos uzsvērt divus elementus saistībā ar gāzes tirgu. Pirmais ir ilgtermiņa līgumi. Šāda veida līgumi ir svarīgs instruments patērētājiem, gan vietējiem, gan rūpnieciskajiem. Tas sniedz mums ilgtermiņa ieskatu tirgū un tādējādi garantē, ka tas darbojas efektīvāk un stabilāk.

Otrs ir sistēmu drošība un galvenokārt gāzes piegādes drošība. Gāzes pārvades tīkli ir stratēģiski vēl svarīgāki nekā elektroenerģijas tīkli. Tāpēc ir svarīgs jautājums par īpašumtiesībām saistībā ar Eiropas modeļa, kuram raksturīga liela atkarība no ražojošajām valstīm ārpus Eiropas, konfigurēšanu.

Šo iemeslu dēļ es atbalstu grozījumu par labu trešajai izvēles iespējai, kas garantē nediskriminējošu piekļuvi tīklam. Turklāt, kā tas bija ar elektroenerģiju, mana grupa ierosināja izveidot kopēju Eiropas pārvades sistēmas operatoru, kas aizstāvētu mūsu stratēģiskās intereses. Šajā sakarā es vēlos pārliecināt manu kolēģi Claude Turmes. Šīs direktīvas par gāzes tirgu mērķis nav aizsargāt valstu vēsturiskos operatorus, bet gan sniegt tiem iespēju būt par Eiropas lielajiem enerģētikas čempioniem.

  Liam Aylward (UEN). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, investēšanai jaunās un tīrākās tehnoloģijās ir jābūt centrālajam ES stratēģiju elementam, lai nodrošinātu, ka mēs sasniedzam ES mērķi piegādāt 25% enerģijas no atjaunojamo resursu sektora. Vienlīdz svarīgi ir tas, lai citi tirdzniecības bloki visā pasaulē vienotos par līdzīgiem uzdevumiem tuvākajā nākotnē. Tomēr Eiropas valstu iedzīvotājus visvairāk satrauc degvielas cenas. Eiropas Savienībai ir jāievieš inovatīva politika, lai palīdzētu apturēt naftas cenu kāpumu. Naftas produktu ražošanas palielināšana ir galvenais elements šajā procesā.

– Priekšsēdētāja kungs, patlaban situācija starptautiskajos finanšu tirgos ir neskaidra. Daudzi spekulanti ir pārvirzījuši savas investīciju stratēģijas uz preču tirgu, un šādas spekulācijas ir izraisījušas naftas cenu kāpumu pa spirāli uz augšu. Laikā, kad palielinās ekonomiskās grūtības, naftas cenu kāpums ir pēdējā lieta, kas nepieciešama Eiropas uzņēmējiem un patērētājiem. Eiropas Savienībai ir jāīsteno progresīva kaimiņu politika, kas nodrošinātu, ka mēs nākotnē varēsim nodrošināt mūsu pieprasījumu pēc enerģijas.

  Jacky Hénin (GUE/NGL). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, kad runa ir par gāzi un enerģiju kopumā, mēs sastopamies ar divām radikāli pretējām pieejām. Liberālās pieejas gadījumā gāze un tās piegāde tiek uzskatītas par preci un pakalpojumu, tieši tāpat kā citi energoresursi, palielinot nekontrolētu konkurenci un ļoti dārgu integrēto sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu izslēgšanas gadījumu skaitu.

Nenovēršami cenas palielinās, sniegtie pakalpojumi pasliktinās, bet komerciālie un mārketinga izdevumi ievērojami pieaug, kaitējot pētniecībai, attīstībai un drošībai. Vēl sliktāk ir tas, ka rodas kaitīga konkurence dažādu enerģijas veidu starpā, tādējādi veicinot īstermiņa izvēles, kuru pamatā ir vienīgi maksimālas peļņas gūšana minimālā laika periodā.

Šāda pieeja ir mums piedāvātā ziņojuma pamatā. Tomēr ir vēl viena pieeja, kas paredz, ka enerģija, gāze un to piegāde ir sabiedrisks pakalpojums, kas tiek sniegts visiem vienlīdzīgi neatkarīgi no teritorijas. Tās rezultātā enerģētikas jomas pamatā Eiropā būtu sadarbība un kopīgas intereses. Tā būtu veidota ap Eiropas enerģijas aģentūru, kas koordinētu un apvienotu visu dalībvalstu zinātnieku pūles un garantētu vienlīdzīgu piekļuvi enerģijai visiem iedzīvotājiem. Tās pamatā būtu Eiropas enerģētikas uzņēmumu, gan valsts, gan privāto, apvienība. Šī apvienība savstarpējas sadarbības ietvaros varētu realizēt lielus rūpnieciskus projektus ES līmenī un garantētu mums energoresursu apvienošanu.

  Romana Jordan Cizelj (PPE-DE). - (SL) Enerģētikas jomā mēs saskaramies ar vismaz trim izaicinājumiem: vides izaicinājumu, Eiropas ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanas izaicinājumu un regulāras enerģijas piegādes nodrošināšanas izaicinājumu.

Svarīgs nosacījums un nepieciešamā prasība, lai reaģētu uz šiem izaicinājumiem, ir tāda, ka iesaistītajiem dalībniekiem ir jāstrādā pārredzamā iekšējā tirgū un pēc vienotiem noteikumiem.

Protams, ir atšķirība starp elektroenerģijas un gāzes sektoru. Gāzes sektorā mēs esam par 60% atkarīgi, un saskaņā ar dažām aplēsēm līdz 2030. gadam šī atkarība pieaugs līdz 80%. Tikai no Krievijas mēs importējam 40% no kopējā gāzes importa, bet dažas dalībvalstis importē visu savu gāzi, kas nozīmē, ka tās ir 100% atkarīgas. Šī iemesla dēļ mums ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka Eiropa ir kompetenta un vienlīdzīga Krievijas partnere.

Liberalizējot enerģētikas sektoru, mēs ieviešam dažus neatkarīgus galvenos dalībniekus. Jau tagad Eiropā ir grūti nodrošināt izglītota darbaspēka kritisko masu, bet turpmākas liberalizēšanās gadījumā nākotnē būs vēl grūtāk nodrošināt ekspertus. Tas īpaši attiecas uz mazajām dalībvalstīm ar salīdzinoši mazsvarīgiem enerģijas ražošanas uzņēmumiem. Papildu izaicinājums šajā sakarā ir politiskās atbildības uzturēšana par valsts labklājību par spīti izmaiņām Eiropas enerģijas tirgos.

Labi apmācīts darbaspēks arī ir nepieciešams, lai izmantotu SET sniegtās iespējas. Tikai pēdējo četru gadu laikā mēs esam ieviesuši vairākus mehānismus pētniecības un attīstības veicināšanai enerģētikas sektorā. Tāpēc es sagaidu, kad Komisija pievērsīs īpašu uzmanību dažādo līgumu harmonizēšanai.

Dāmas un kungi, Slovēnijas prezidentūra ir pielikusi lielas pūles, lai veicinātu trešo tirgus liberalizācijas tiesību aktu paketi. Es ceru, ka Francijas prezidentūra turpinās strādāt ar tādu pašu pārliecību.

  Šarūnas Birutis (ALDE). – (LT) Vienīgais veids, kā panākt vienmērīgi strādājošu, aizsargātu gāzes tirgu, ir izvēlēties monopolu vertikālo sadalīšanu. Bez šaubām, ir liela atšķirība starp elektroenerģijas un gāzes tirgu, un mums būtu jānošķir tie arī mūsu dokumentos, kā to pareizi izdarīja Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja. Diemžēl mums ir tikai daži gāzes piegādātāji, un, ja mēs nedarīsim neko, lai maksimāli samazinātu atkarību, mēs būsim ļoti atkarīgi no viņiem gan tagad, gan - ļoti iespējams - arī nākotnē. Ir ļoti svarīgi samazināt mūsu atkarību, un apskatāmie dokumenti būs ļoti svarīgi šajā procesā.

Skatīsimies reāli un izvēlēsimies trešo ceļu. Ir nepieciešams apsvērt reālo situāciju dalībvalstu gāzes tirgos. Piemēram, Lietuva, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, ir atkarīga no viena gāzes piegādātāja – „Gazprom”. Nav šaubu, ka Kremlis ir gatavs saglabāt un palielināt savu ietekmi ES gāzes sektorā. Netiek taupīti nekādi finanšu resursi. Ikviens varēja redzēt lobēšanas apmērus saistībā ar „Nord Stream” un citiem projektiem. Tā nav ekonomika, tā ir politika, un pie tam diezgan agresīva.

Vienīgais veids, kā mēs varam pretoties šai diktatūrai, ir būt vienotiem mūsu darbībās un kopīgas ES enerģētikas sistēmas izveidē, kā arī atbalstot un ieviešot alternatīvu un, protams, kodolenerģijas projektus. Tam mums būs nepieciešama politiskā griba un kopīgs finansējums.

  Guntars Krasts (UEN). – (LV) Paldies priekšsēdētājam! Šis ir periods, kad Eiropas Savienībai jāatbild gāzes cenu kāpumam ar tirgus liberalizāciju, kas ir vienīgais instruments pieprasījuma un piedāvājuma attiecību korektai atspoguļošanai. Diemžēl Eiropas vertikāle un ar Eiropas valstu politiskajā līmenī integrēto enerģijas kompāniju tvēriens pār enerģijas sektoru vēl aizvien ir ievērojams. Tāpēc vēlos izteikt atzinību Parlamenta atbildīgajai komitejai par centieniem virzīt reformu tirgus liberalizācijas virzienā. Tomēr taisnība ir komisāram Piebalgam, kurš saka, ka īpašumtiesību nodalīšanai ir jādod iespēja. Jo vairāk tāpēc, ka septiņas Eiropas Savienības dalībvalstis to ir paveikušas. Eiropas Savienības Padome paredzējusi atkāpes no direktīvas mazajiem, izolētajiem gāzes tirgiem. Vismaz valsts, ko Eiropas Parlamentā pārstāvu es – Latvija – nevar runāt par pilnīgu izolāciju, jo tai ir kopīgs gāzes tirgus ar divām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un gāzes krātuve, kas apgādā reģionu. Tie ir pietiekami priekšnoteikumi tam, lai reģionā varētu veidot tirgus elementus. Tāpēc aicinu neatbalstīt Padomes priekšlikumus šajā virzienā, vismaz ne trijām Baltijas valstīm, piešķirot atkāpes no direktīvas. Tām jāgatavojas integrācijai Eiropas Savienības gāzes tirgū.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, svarīgs punkts, par ko mēs šeit diskutējam, ir dabasgāzes tirgus liberalizēšana, izdarot lielāku spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās paātrinātu to īpašumu privatizāciju, kuri vēl pieder valstij. Lai to panāktu ātrāk, priekšlikuma atbalstītāji uzstāj uz tīklu īpašumtiesību sadalīšanu, nedomājot par enerģētisko drošību.

Fakts ir tāds, ka notikušās elektroenerģijas tirgus liberalizēšanas rezultāti pierāda, ka ne darbinieki, ne patērētāji neguva labumu no šādas liberalizēšanas. Tieši pretēji, tas ir samazinājis nodarbināto tiesības un palielinājis cenas, kuras maksā patērētāji. Ir skaidrs, ka ir palielinājusies elektroenerģijas sektora ekonomisko grupu peļņa, citiem vārdiem sakot, vairāk cilvēku un ģimeņu cīnās par piekļuvi enerģijai. Tāpēc mums ir žēl, ka tāds pats ceļš ir izvēlēts arī dabasgāzes sektorā. Lai arī tie ir dažādi sektori, tomēr ekonomiskās un sociālās sekas būs identiskas, tādējādi ir iemesls mūsu opozīcijai.

  Gunnar Hökmark (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, lai arī par ko mēs runātu - vides vai drošības jautājumiem, klimata izmaiņām vai Eiropas konkurētspēju, enerģijas tirgi un tas, kā tie funkcionē, nākotnē būs ļoti svarīgi. Tas pats attiecas arī uz diskusiju par nākamo likumdošanas fāzi attiecībā uz oglekļa dioksīda emisijām: kā dalīt slogu un kā attīstīt Eiropas Emisiju tirdzniecības sistēmu.

Tāpēc es vēlos vērsties pie prezidentūras un uzsvērt, ka tad, kad mēs šodien šeit būsim beiguši diskusijas, bet rīt nobalsosim par enerģētikas tiesību aktu paketes otro daļu, būs ļoti svarīgi, lai prezidentūra sāktu diskusijas starp Eiropas Parlamentu un Padomi. Nedrīkst būt nekādas kavēšanās, jo šiem tirgiem ir jāfunkcionē saskaņā ar jaunajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem. Mēs varam sev pajautāt, vai Eiropas enerģētikas tirgi darbojas tā, kā tiem vajadzētu darboties. Atbilde ir ļoti vienkārša: nē.

Ir atšķirība starp elektroenerģijas un gāzes tirgu. Elektroenerģija ir atkarīga no daudziem dažādiem enerģijas avotiem un dažādiem ražotājiem, bet gāze ir vairāk atkarīga no piegādātājiem. Tāpēc tās atšķirības tiesību aktos, par kurām mēs runājam – proti, pilnīga īpašumtiesību sadalīšana elektroenerģijas sektorā un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas piedāvātā shēma – ir pieņemamas. Taču ir svarīgi nodrošināt, ka tas tiek pēc iespējas ātrāk izrunāts. Ir svarīgi pārliecināties, ka tiesību akti gāzes jomā ļauj nodalīt ražošanu un sadales, kas arī pastiprina enerģētikas tiesību aktu paketes pantu par trešām valstīm.

Es vēlos vēlreiz norādīt, ka prezidentūrai būtu pēc iespējas ātrāk jāsāk sarunas. Neatlieciet uz oktobri! Mums ir jāsāk tagad.

  Catherine Trautmann (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, lai arī es runāju pēc mana kolēģa G. Hökmark kunga, es neatbalstu viņa nostāju. Es uzskatu, ka, gatavojoties pieņemt šo tiesību aktu paketi enerģētikas jomā, mums ir jāpatur prātā trīs izaicinājumi.

Pirmais ir enerģētikas jeb klimata izaicinājums, kas uzsver, cik piesardzīgiem mums ir jābūt attiecībā pret gāzi kā pret resursu un ka mums pret to ir jāizturas ļoti īpašā veidā. Otrais izaicinājums ir tas, kam mūsu uzmanību pievērš iedzīvotāji: cenas. Patlaban viņu pirktspēju ietekmē naftas cenas; viņi vēlas piekļūt augstas kvalitātes, uzticamam, konstantam resursam un - lai viņu intereses būtu aizsargātas. Trešais, protams, ir izaicinājums uzņēmumiem un darbiniekiem. Patlaban daudzi ir nobijušies: gan patērētāji par piekļuvi enerģijai, gan darbinieki par iespējamo gāzes uzņēmumu likvidēšanu. Tāpēc, priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka mums ir jāpievērš liela uzmanība visiem piedāvātajiem risinājumiem.

Tā kā ir svarīgi par to runāt, es pieminēšu trešās izvēles jautājumu. Pirmkārt, es vēlos pateikties maniem kolēģiem no ITRE komitejas, kuri rīkojās gudri, pagājušajā mēnesī pieņemot Vidal-Quadras/Laperrouze kompromisu. Es stingri uzskatu, ka šī vienprātīgā pieeja, kas ļauj katrai dalībvalstij veikt nepieciešamos uzlabojumus savos gāzes tirgos atbilstoši savām tradīcijām, būtu labs pamats sarunām ar Padomi, un es vēlos aicināt savus kolēģus to apstiprināt.

Protams, kad cenas ir augstākas, pieaug izpratne par klimata izmaiņu trauslo dabu. Tomēr mums ir jāreaģē uz šiem trim izaicinājumiem, ekoloģisko problēmu un piegādes drošības problēmu, un tāpēc mums ir jāizvēlas vislabākā opcija, kas ir trešā.

  Vladko Todorov Panayotov (ALDE). - (BG) Es aicinu Komisiju ņemt vērā jauno dalībvalstu, tajā skaitā Bulgārijas, potenciālu jaunu energotehnoloģiju attīstībā un izmantošanā. Komisijai vajadzētu ieviest mehānismus pētniecības atbalstam, lai varētu sasniegt 2020. gada mērķus un lai siltumnīcas efekta gāzu emisijas līdz 2050. gadam samazinātos par 60% līdz 80%. Tirgū būtu jāienāk tehnoloģijām, kuras rada zemu oglekļa daudzumu un samazina oglekļa saturu elektroenerģijas un siltuma ražošanā.

Šos mērķus, kā arī mērķi saistībā ar atjaunināmiem resursiem, var sasniegt tikai, koordinēti izmantojot visu inovāciju potenciālu Eiropas Savienībā. Es aicinu dalībvalstīm labāk sadarboties, attīstot jaunas energotehnoloģijas. Atšķirīgie valstu noteikumi un tehniskās specifikācijas sadala tirgu un kavē rūpnieciskās investīcijas riska tehnoloģijās. Tāpēc es vēlreiz aicinu Komisiju ņemt vērā jauno dalībvalstu, tajā skaitā Bulgārijas, potenciālu jaunu energotehnoloģiju attīstībā un izmantošanā.

  Nathalie Kosciusko-Morizet, Padomes priekšsēdētāja. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, pateicos par man sniegto iespēju runāt, jo mans grafiks ir ļoti saspringts, kas liek man jūs atstāt, lai es varētu noķert vilcienu, un es vēlos atvainoties Parlamentam par to.

Pirmkārt, es vēlos pateikties Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamenta locekļiem par šīm interesantajām debatēm un par darbu, kas ir paveikt saistībā ar šo „iekšējā enerģētikas tirgus” tiesību aktu paketi.

Daži no jums uzsvēra, ka šīs paketes apstiprināšana tieši ietekmēs iedzīvotāju dzīvi. Mēs risinām jautājumu, kas atspoguļo Eiropas cilvēku cerības. Manuprāt, uzlabojumi, kurus sagaida iedzīvotāji, varētu nākt no divām pusēm. Pirmā ir vajadzība pēc atbilstīgiem noteikumiem un mehānismiem visā Eiropas Savienībā, ko sniegs šī pakete.

Otrā ir vajadzība pēc skaidri zināmiem un pārredzamiem tirgus dalībniekiem un patērētājiem. Runājot par patērētājiem, direktīvu A pielikumi ir jātransponē dalībvalstīm; tie nodrošina labāku informētību, izpratni par iedzīvotāju bažām un acīmredzami pieaugošajām bažām par situāciju ar neaizsargātajiem patērētājiem.

Darbs nav pabeigts. Vienprātība vēl ir jāpanāk vairākos jautājumos, sevišķi par efektīvu nodalīšanu ne tikai attiecībā uz gāzi, jo mūsu nostājas šajā ziņā jau ir diezgan līdzīgas, bet arī attiecībā uz elektroenerģiju. Francijas prezidentūra nostiprinās 6. jūnija vispārējo sistēmu, kas tika apstiprināta Enerģētikas padomes 10. oktobra sēdē. Tas nenotiks līdz brīdim, kamēr mums nebūs vienotas nostājas ar Padomi. Konkrētāk, mums ir jāstrādā pie trešo valstu panta, lai ņemtu vērā dalībvalstu bažas.

Tad prezidentūra informēs Eiropas Parlamentu par šo vienoto nostāju, lai „iekšējā tirgus” paketi varētu pabeigt līdz Eiropas Parlamenta sasaukuma beigām; jebkurā gadījumā tāds ir mūsu mērķis. Es ceru, ka jūsu kopējās pūles vainagosies ar konstruktīvu garu un vēlmi panākt kompromisu visu jūsu institūciju starpā.

  Jan Březina (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāri, es, pirmkārt, vēlētos pateikties visiem mūsu debatēs iesaistītajiem referentiem par viņu pūlēm. Divi ziņojumi par dabasgāzes tirgu atbalsta šī tirgus liberalizēšanu Eiropā. Tiesību aktos tiek piedāvāta alternatīva pilnībā sadalīt īpašumtiesības, izmantojot ISO modeli. Pozitīvās īpašības šeit ir, piemēram, valsts varas iestāžu pienākumi iekļaut atjaunojamos resursus pārvades tīklos, vadlīnijas trešo valstu piekļuvei, tarifu noteikšana, lai piekļūtu tīkliem, un sankciju ieviešana par diskriminējošu izturēšanos. Vērtīga ir arī gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla, t.i., institūcijas, kas būtu aktīva sadarbības jomā, un Energoregulatoru sadarbības aģentūras izveide. Šīs institūcijas ir priekšnoteikums integrēta dabasgāzes tirgus izveidei.

Tomēr ir jāpiemin, ka tirgus liberalizēšana var būt produktīva tikai tur, kur šodien jau ir dažādots piegādātāju tirgus, un tas ir lielākajā daļā Rietumeiropas valstu. Turpretī lielākajā daļā jauno dalībvalstu dabasgāzes piegādātāji ir monopoli. Paradoksāli, bet šīs valstis liberalizēšanās gadījumā var ciest zaudējumus, jo piedāvātie tiesību akti vājinās to pārvades operatoru pozīcijas, kuriem ir noslēgti līgumi ar ražotājiem —monopoliem. Tā dēvētais trešais ceļš ir labāk piemērots šādam ekonomisko attiecību modelim. Es atbalstu tirgus liberalizēšanu, bet, kad runa ir par dabasgāzi, lielākajā daļā jauno dalībvalstu mums vispirms ir jātiek galā ar monopoliem un jāievieš vairāk piegādātāju; tikai tad mēs varam turpināt, piemēram, ar īpašumtiesību sadalīšanu bez jebkāda riska.

Nobeigumā vēlos pateikt dažus vārdus par Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu. Tas ir cieši saistīts ar enerģijas patēriņu Eiropas Savienībā, ar CO2 emisiju samazināšanu, ar Eiropas enerģētisko atkarību. Tomēr, kā uzsvēra referents, maz uzmanības ir pievērsts ekonomiskai ražošanai, galalietotāju ietaupījumiem un enerģijas rūpnieciskajai efektivitātei, bet budžets izvirzīto mērķu sasniegšanai ir ļoti mazs. Līdzekļu trūkst arī tehnoloģiju demonstrēšanai, piemēram, oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai. Būtu jauki, ja Eiropas radikālajiem žestiem un apgalvojumiem sekotu arī atbilstošu budžeta resursu piešķiršana.

  Adam Gierek (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, ikvienā plānā būtu jābūt iekļautiem lēmumiem par situāciju laikā un telpā, taču pašreizējie Komisijas lēmumi bremzē iepriekšējo plānu ieviešanu, piemēram, plānus saistībā ar koģenerācijas investīcijām kontrolē tirgus, jo nav vērts pārvērst siltuma ražošanas stacijas par produktīvām siltuma un atomelektrostacijām, kuras apgrūtina maksa par emisijām un tīkla problēmas. Turklāt Komisija ir sadalījusi ES valstis labajās, kuras drīkst palielināt emisijas, un sliktajās, kurām tās ir jāsamazina. Pēdējās, protams, galvenokārt ir Centrālās un Austrumeiropas valstis. Saskaņā ar Kioto protokolu emisiju aprēķināšanas gads ETS ietvaros ir 1990. gads, nevis 2005. gads, kā to noteica Komisija. Tas būtu godīgāk un liecinātu par lielāku vienotību. Līdera noteikšanai šaubīgajā emisiju ietekmes uz klimata izmaiņām jomā nevajadzētu notikt uz nabadzīgo valstu rēķina. Savukārt produktivitātes un energoresursu palielināšanai vajadzētu būt prioritātei, bet atjaunojamiem energoresursiem vajadzētu būt papildinājumam, nevis alternatīvai. Vidējā termiņā nākotne pieder tīrai ogļu enerģijai, bet ilgtermiņā, kā jau ir skaidrs, atomenerģijai.

  Lena Ek (ALDE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas enerģētikas tirgum ir milzīgas problēmas. 2030. gadā importa pieprasījums pieaugs līdz 65%. Mums ir patērētāji, kuri nezina, kāda veida enerģijai viņiem būtu jāpiekļūst un ko skar energoresursu cenu pieaugums, kā arī siltumnīcas efekta gāzes un klimata izmaiņas.

A. Paparizov ziņojumā, par kuru mēs šodien debatējam, ir secināts, ka ir nepieciešama lielāka sadarbība starp sistēmas operatoriem un lielākas investīcijas gāzes tirgū. Tas ir labi, bet ar to nepietiek. J. Buzek ziņojumā par pētniecību un inovāciju ir secināts, ka mēs investējam stipri par maz. Vēlos jums atgādināt, ka arī Eiropas Parlaments vēlējās palielināt investīcijas pētniecībā un ka mēs drīz sāksim jaunas sarunas par budžetu. R.M. La Russa ziņojums ir par monopolu sadalīšanu un gāzes tirgus funkcionalitātes uzlabošanu. Tie, kuri ir pret šo ziņojumu, uzskata, ka, ja īpašumtiesības un sadales monopoli tiks sadalīti, tas stimulēs cenu pieaugumu. Tāpēc man ir jāuzdod šāds jautājums: kad palielināsies enerģijas cenas un klimata izmaiņu ietekme, vai mēs risināsim problēmu ar vēl vairāk monopoliem? Noteikti nē! Komitejas balsojuma rezultāts ir devis to, kas mums ir nepieciešams, taču mums vēl ir daudz darāmā, lai panāktu efektīvu un videi draudzīgu gāzes tirgu Eiropā.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE) - (RO) Vēlos pateikties referentiem par ilgtermiņa stratēģisko pieeju dabasgāzes jautājumam Eiropas Savienībā un pētniecībai enerģētikas jomā.

2006. gadā Eiropas Savienība importēja 62% gāzes, un 2030. gadā tās pieprasījums pēc gāzes un atkarība no tās importa pieaugs līdz 80%. Tāpēc ir svarīgi atrast konkrētas atbildes uz jautājumiem par Eiropas Savienības enerģētiskās drošības un efektīva gāzes tirgus nodrošināšanu.

Es uzskatu, ka referenta ziņojumā ir trīs svarīgi punkti. Pirmkārt, kā referents par Melnās jūras sinerģiju es vēlos uzsvērt veiksmīgas reģionālās sadarbības un pārrobežu sakaru nozīmi. Reģionālais aspekts ir piemērota sistēma, lai izveidotu kopējus noteikumus un principus, kā arī, lai nodrošinātu gāzes sektora koordinēšanu un pārredzamību.

Otrkārt, ir svarīgi ieviest šādas normas attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Savienības enerģētikas jomā.

Un, visbeidzot, es pilnībā atbalstu ideju konsolidēt zinātnisko pētījumu sektoru enerģētikas jomā, kas būtu galvenais elements dotajā ilgtermiņa politikā.

  Giovanna Corda (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāri, dāmas un kungi, mūsu mērķim ir jābūt izstrādāt nediskriminējošus noteikumus attiecībā uz piekļuves nosacījumiem gāzes pārvades sistēmām, sašķidrināšanas un uzglabāšanas iespējām.

Tāpēc šiem noteikumiem ir jāpadara attiecības starp uzņēmumiem daudz pārredzamākas, harmonizējot tarifus, šo tarifu aprēķināšanas metodes un gāzes pārvades sistēmu darbību. Pie tam visiem sistēmu operatoriem ir jāapvienojas Eiropas tīklā, kas garantētu investīcijas optimālas gāzes padeves Eiropā uzturēšanā.

Jauno Eiropas tiesību aktu elementi ir ļoti būtiski iedzīvotājiem laikā, kad strauji palielinās enerģijas cenas. Kā līdzreferents es visvairāk uzsveru patērētāju tiesības. Patiesībā patērētājiem vajadzētu būt ieguvējiem no konkurences; mums ir nepieciešami pasākumi tirgus regulēšanai un cenu kontrolēšanai, īpaši attiecībā uz mazāk aizsargātajiem cilvēkiem.

  Anni Podimata (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, lai gan šīs dienas, protams, ir koncentrētas uz iekšējo enerģijas tirgu, lai būtu līdzsvars, es vēlos pievērsties Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna nozīmei attiecībā uz Eiropas spēju tikt galā ar lielo izaicinājumu, ar kuru tā patlaban saskaras enerģijas un vides jomā.

Mums ir jāpārskata mūsu prioritātes, taču mums ir arī vēlreiz jādefinē pašreizējais attīstības modelis, lai mēs varētu pieturēties pie zemu vai nulles oglekļa emisiju līmeņa, tajā pašā laikā radot attīstības iespējas tādai rūpniecībai Eiropā, kas spēj vadīt zemu un nulles oglekļa emisiju tehnoloģiju sektoru, kurš attīstītās ļoti strauji.

Lai tiktu galā ar šodienas izaicinājumiem, ir absolūti nepieciešams palielināt ES finansējumu enerģētikas sektoram un šajā sektorā veicināt tādas inovācijas kā atjaunojamie energoresursu avoti un inteliģentie tīkli.

(Aplausi)

  Pierre Pribetich (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, es vēlos sākt ar pateicības izteikšanu maniem kolēģiem, īpaši Jerzy Buzek par viņa ziņojumu.

Kā ir teicis Aristotelis: „Labs sākums jau ir puse padarīta darba.” Patiesībā sākums drīzāk nekā dziedinošu mērķu virknes veicināšana būs pamats cīņai pret klimata izmaiņām.

Šī sarežģītā problēma pieprasa jaunu Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna definīciju, pamatojoties uz diviem atkārtoti definētajiem pīlāriem: nodrošināt labāku - CO2 ziņā tīrāku - ražošanu, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un samazināt enerģijas izmantošanu visās tās formās, veicinot visus risinājumus. Šis pamatā esošais veselais saprāts diemžēl ir nepietiekami pamanāms mūsu galvenajos politikas virzienos, bet pasākumi enerģijas izmantošanas samazināšanai nav guvuši pietiekamu atbalstu Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā vai ES galvenajos strukturālajos politikas virzienos.

Vēl viens svarīgs mērķis ir nepieciešamība palielināt gan finanšu, gan cilvēkresursus, lai sasniegtu mūsu Eiropas mērķus. Kad mēs beidzot sniegsim konkrētu atbildi uz šo svarīgo prasību, briesmīgo izaicinājumu, kas ir klimata izmaiņas? Mēs atpaliekam, kad runa ir par tehnoloģiju ar zemu oglekļa saturu izpētes finansēšanu. Atkal runājot Aristoteļa vārdiem, priekšsēdētāja kungs, ja mēs sāksim piešķirt lielāku finansējumu šo tehnoloģiju pētniecībai, mēs jau būsim uzvarējuši pusi kaujas jaunajā pasaulē. Mēs būsim panākuši pilnīgu enerģijas produktivitāti un vienā mirklī ārkārtīgu enerģijas efektivitāti.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Eiropas Savienībai ir nepieciešama kopēja enerģētikas politika.

Arī tādi prioritāri projekti, kāds ir Eiropadomes apstiprinātais Nabucco projekts, dažādos Eiropas Savienības dabasgāzes piegādes avotus, un tie ir jāīsteno.

Lai nodrošinātu enerģijas piegādi Eiropas Savienībā, ir būtiska reģionālā sadarbība. Tāpēc es uzskatu un pieprasīju ar grozījumu, lai Komisija definētu ģeogrāfiskos rajonus, kurus sedz katra reģionālās sadarbības struktūra, tikai pēc konsultācijām ar dalībvalstīm attiecīgajā ģeogrāfiskajā rajonā.

Šī iemesla dēļ es ar grozījumu pieprasīju, lai Komisija un attiecīgās dalībvalstis veiktu ietekmes pētījumu par visiem dabasgāzes cauruļvadu projektiem, kas šķērso jūras, ar kurām robežojas Eiropas Savienība.

Es uzskatu, ka ir svarīgi labāk konsolidēt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un tā rezultātā noteiktos minimālos kopējos standartus, lai garantētu, ka gāzes pakalpojumi būtu pieejami sabiedrībai un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

  Dragoş Florin David (PPE-DE). - (RO) Šodien mēs debatējam par trim svarīgiem ziņojumiem saistībā ar Eiropas Savienības enerģētikas politiku, ziņojumiem par energotehnoloģijām, enerģētisko drošību un cīņu pret enerģētisko nabadzību, kas ir svarīgi faktori, lai sasniegtu mērķus attiecībā un enerģiju un klimata izmaiņām.

Mūsu kolēģa A. Paparizov ziņojumā ir no jauna definēts jēdziens par piekļuvi dabasgāzes transportēšanas tīkliem; kolēģa R. M. La Russa ziņojuma sniegtais ieguldījums ir vidēja un ilgtermiņa stratēģijas definēšana iekšējā dabasgāzes tirgū, bet kolēģa J. Buzek ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība pēc stratēģisku enerģijas tehnoloģiju attīstības.

Ātra šo ziņojumu ieviešana attīstīs efektīvāku un pārredzamāku iekšējo tirgu ar tiešu ietekmi uz pieaugošo konkurētspēju, cenu, ar kurām saskaras galalietotājs, pārredzamību un patērētāju tiesību aizsardzību.

Šodien ir laiks, kad Komisija un Padome skaidri un konkrēti atbalsta piegādes avotu dažādošanu un jaunu gāzes krātuvju attīstību, lai nodrošinātu Eiropas Savienības enerģētisko neatkarību un drošību.

Beigās es vēlos apsveikt trīs mūsu kolēģus ar veidu, kādā viņi ir sagatavojuši ziņojumus.

  Andrzej Jan Szejna (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, noteikumu, par kuriem mēs šodien diskutējam, mērķis ir atvieglot atsevišķu tirgu integrēšanos gāzes tirgos un palielināt izpildes uzraudzību Eiropas līmenī. Gāzes tirgus ir jāskata atsevišķi no elektroenerģijas tirgus, jo Eiropas Savienība ir lielā mērā atkarīga no gāzes importa. Īpašumtiesību sadalīšana varētu būt ārkārtīgi lietderīgs instruments vienota Eiropas Savienības gāzes tirgus izveides nodrošināšanai un reālas konkurences ES gāzes tirgū radīšanai, kas praktiski varētu samazināt vai vismaz nostabilizēt enerģijas cenas.

Tomēr mums ir jābūt uzmanīgiem. Liberalizācijas procesā ir nepieciešamas konkrētas strukturālas izmaiņas, kurām ne visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir gatavas. Tirgus liberalizēšana un īpašumtiesību sadalīšana tikai Polijā, neskarot visus galvenos enerģijas ražotājus ES, dotu Rietumeiropas uzņēmumiem priekšrocības salīdzinājumā ar Poliju. Eiropai ir nepieciešams tāds enerģētikas modelis, kas ne tikai nodrošinātu konkurenci reģionālajos tirgos un Eiropas kopējā tirgū, bet arī garantētu galalietotāja aizsardzību un, kas ir vissvarīgāk, enerģētisko drošību.

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man apskatīt šo aktuālo jautājumu plašākā politiskā perspektīvā. Šodien enerģētika ir gandrīz sinonīms ārpolitikai, un tā tiecas novirzīt otrajā plānā pat klimata izmaiņas. Ir skaidri redzams, ka pašreizējā situācija ir pārsteigusi Eiropu nesagatavotu. Mūsu valstu enerģētikas sistēmas ir ierobežotas, monopolistiskas, sarežģītas un neskaidras. Tāpēc tendence mēģināt tikt galā ar šiem izaicinājumiem ir neizbēgama. Tādējādi pūles izveidot kopēju integrētu enerģētikas tirgu tiek arvien vairāk apslāpētas, bet Eiropas mērķus samazināt tās atkarību no ārvalstu piegādes avotiem kļūst gandrīz neiespējami sasniegt. Arī mēģinājumi ieviest jaunus risinājumus vecā ietvarā tikai vēl vairāk apgrūtinātu šo uzdevumu. Tāpēc Eiropai steidzami ir jāpārskata pašreizējās kārtības, pārliecinoši jāvirzās uz kopēju enerģētikas tirgu un jāveic lielas investīcijas alternatīvu enerģijas avotu izpētē. Eiropai tas vienkārši ir izdzīvošanas jautājums.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE-DE). - (RO) Es vēlos apsveikt trīs referentus un tajā pašā laikā arī pateikt, ka Rumānija ir rīkojusies atbilstīgi kopējā dabasgāzes tirgus nosacījumiem, pilnībā nodalot, arī no īpašumtiesību viedokļa, transportēšanas aktivitātes no dabasgāzes ražošanas un sadalīšanas aktivitātēm.

Diemžēl Eiropas Savienībā vēl nav konkurētspējīga kopēja dabasgāzes tirgus, un dažas dalībvalstis ļoti negrib nodalīt ražošanu no izplatīšanas.

Kopēja dabasgāzes tirgus neesamība ļauj importētās dabasgāzes piegādātājiem risināt sarunas par piegādes līgumiem ar katru dalībvalsti citādi, dažkārt mēģinot pieņemt vai ietekmēt politiskus lēmumus.

Tāpēc es uzskatu, ka šīs direktīvas būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk un pilnībā jāīsteno.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, viens no apskatāmajiem jautājumiem ir piegādes drošība. Enerģētikas politikā ir jāņem vērā fakts, ka ir ļoti lielas atšķirības starp atsevišķu dalībvalstu potenciālu dažādot importētās gāzes avotus. Spējas iegūt un iegādāties šo izejmateriālu ir ļoti dažādas. Es esmu bieži uzsvēris, ka ir svarīgi izstrādāt kopēju enerģētikas politiku, kas garantētu atsevišķu dalībvalstu enerģētisko drošību. Pasākumi, kas vērsti uz īpašumtiesību sadalīšanu dabasgāzes tirgū, noteikti uzlabos konkurenci un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tomēr dēļ lielajām atšķirībām gāzes un enerģētikas tirgū es atbalstītu referenta priekšlikumu par to, ka sektori ir jāregulē nošķirti. Gāzes tirgus būtu patiešām konkurētspējīgs, ja klientiem būtu pilnīga piekļuve informācijai par viņu izmantotās dabasgāzes daudzumu un iespējamām piegādātāju nomaiņām.

  Inés Ayala Sender, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotāja. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, laika trūkuma dēļ man nebija iespējas pateikties referentam J. Buzek kungam par viņa izrādīto augstsirdību, iekļaujot Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšlikumus, īpaši tos, kuri attiecas uz energoefektivitāti, dažādu enerģijas veidu dzīves ciklu un dažādiem cilvēkresursu, apmācības un sadarbības ar jaunattīstības valstīm aspektiem.

Tāpēc es vēlos izteikt savu pateicību J. Buzek kungam, jo laika faktors neļāva man to izdarīt iepriekš.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, runājot par gāzes piegādātājiem, ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka viņu darbības tiek veiktas atbilstīgā konkurētspējīgā vidē. No vienas puses, atjaunojamiem energoresursiem šeit ir liela nozīme, tomēr, no otras puses, dabasgāze, protams, rada konkurenci atjaunojamiem energoresursiem. Es uzskatu, ka šī konkurence sniedz mums iespēju virzīt cenas pareizajā virzienā, un, atbalstot to ar piemērotiem līdzekļiem, mēs varam panākt arī atbilstīgu cenu samazināšanos.

Piemērotai enerģijas sadalei Eiropā būs ārkārtīgi liela nozīmē tuvākajos gados, bet mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs arvien lielāka ietekme uz energoefektivitātes palielināšanu, jo ēku atjaunošanai un vecu īpašumu restaurācijai, protams, šeit ir svarīga loma, un arī konkurences līmenis gāzes piegādēm pašmāju tirgū būs jūtams.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, ir skaidrs, ka viedokļi par trijiem ziņojumiem ir diezgan līdzīgi. Es vēlos vēlreiz pateikties referentiem J. Buzek, R. M. La Russa un A. Paparizov kungiem par šādas vienprātības radīšanu. Mēs zinām, ka meklējam drošas, pastāvīgas un reālas enerģijas piegādes, un tajā pašā laikā mēs saprotam, ka izmaiņas enerģētikas sektorā notiek nedaudz ātrāk, nekā visi to bija gaidījuši. Tas liek mums rīkoties daudz ātrāk un būt apņēmīgākiem.

Es vēlos pieminēt vienu konkrētu sinerģiju, kuru esmu redzējis un kas ir ļoti saistīta. Vakar es apmeklēju Tehniskās termodinamikas institūtu netālu no Strasbūras Štutgartē. Viņi ir izstrādājuši projektu par to, kā palielināt enerģijas piegādes efektivitāti, apvienojot gāzes turbīnu ciklu un kurināmā elementus, tādējādi mēģinot paļauties uz esošajiem enerģijas avotiem un palielinot to efektivitāti ar jaunām tehnoloģijām. Viņi virzās uz priekšu diezgan labi, taču ir ļoti daudz tehnisku problēmu. Lai patiešām ietu uz priekšu, mums ir nepieciešams atbalsts šāda veida projektiem. Taču tajā pašā laikā mums ir arī jāsaprot, ka, ja tirgū nav konkurences, šie projekti uz visiem laikiem paliks laboratorijās. Tāpēc mums ir jārīkojas abos virzienos, lai turpinātu iesākto.

Runājot par iekšējā tirgus tiesību aktu paketi, es uzskatu, ka tagad pēc balsojuma ir ļoti svarīgi visām trim institūcijām ļoti ātri pabeigt šo posmu un turpināt ar ieviešanu.

Komisija patiešām dara visu iespējamo, lai ātri atrastu kompromisu otrajā lasījumā un panāktu, ka šī pakete tiek apstiprināta.

Runājot par Enerģētikas stratēģisko pārskatu: tas ir procesa sākums. Tehnoloģiskais plāns ir tikai sākums. Mums vēl būs nepieciešami daudzi pasākumi, lai virzītos uz priekšu. Viens no pasākumiem, kuru es esmu apsolījis saviem kolēģiem un arī šeit Eiropas Parlamentā, ir sarunas par finansējumu enerģijas avotiem ar zemu oglekļa saturu, taču tas nav vienīgais. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešami daudzi soļi, lai mēs patiešām virzītos uz priekšu. Ļoti gudri vārdi tika pateikti pirmās naftas krīzes laikā. Mums nav pārāk daudz naftas, taču mums ir idejas.

Es uzskatu – tas ir mans viedoklis, un tas tika pieminēts arī šajās debatēs – mums patiešām ir jāizmanto idejas, kuras mums ir. Eiropas Savienības augsnē nav palicis pārāk daudz naftas.

, Komisijas loceklis —

Komisijas viedoklis par Eiropas Parlamenta grozījumiem

A. Paparizov ziņojums (A6-0253/2008)

Komisija piekrīt šādiem grozījumiem: 2, 3, 5, 6, 8, 9, 10, 12, 14, 16, 17, 25, 31, 39, 41, 43, 44.

Komisija daļēji piekrīt šādiem grozījumiem: 1, 11, 18, 19, 20, 21, 22, 24, 26, 27, 29, 30, 32, 33, 34, 35, 36, 37, 38, 46, 47, 49, 50, 51, 53.

Komisija nepiekrīt šādiem grozījumiem: 4, 7, 13, 15, 23, 28, 40, 42, 45, 48, 52, 54.

R. M. La Russa ziņojums (A6-0257/2008)

Komisija piekrīt šādiem grozījumiem: 2, 3, 7, 16, 20, 24, 27, 31, 32, 33, 34, 36, 40, 44, 50, 56, 60, 64, 73, 74, 87, 92, 98, 99, 100, 101, 102, 103, 112, 120, 122, 124, 136, 140, 142.

Komisija daļēji piekrīt šādiem grozījumiem: 5, 6, 8, 9, 11, 12, 13, 17, 21, 23, 25, 26, 28, 29, 35, 45, 46, 48, 49, 51, 52, 53, 55, 61, 63, 64, 68, 69, 75, 76, 77, 78, 80, 81, 84, 85, 86, 88, 91, 93, 94, 95, 96, 104, 107, 111, 115, 117, 118, 119, 125, 127, 132, 135, 138, 139, 141, 143.

Komisija nepiekrīt šādiem grozījumiem: 1, 4, 10, 14, 15, 18, 19, 22, 30, 37, 38, 39, 41, 42, 43, 47, 54, 57, 58, 59, 62, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 79, 82, 83, 89, 90, 97, 105, 106, 108, 109, 110, 113, 114, 116, 121, 123, 126, 128, 129, 130, 131, 133, 134, 137, 144, 145.

SĒDI VADA: M. ROTHE KUNDZE
Priekšsēdētāja vietniece

  Atanas Paparizov, referents. − Priekšsēdētājas kundze, mani ļoti pārliecināja debates un manu kolēģu sacītais par labu noteikumiem, par labu stingrām prasībām, kuras varētu padarīt par obligātām, par labu spēcīgai aģentūrai. Ir skaidrs, ka gāzes tirgus nav tirgus, kurā ir brīva konkurence; 90% līgumu ir ilgtermiņa, tāpēc ir ļoti svarīgi ieviest stingrus noteikumus, nevis risināt problēmas tikai ar sadalīšanas modeli. Tas tika pateikts šajā plenārsēžu zālē, un es domāju, ka tā ir laba ziņa nākamajam pārrunu posmam.

Ļoti svarīgs bija atbalsts manam priekšlikumam par 10 gadu plānu reģionālo iniciatīvu attīstībai, kas būtu pamats kopējam tirgum: mēs nedrīkstam kļūt ideoloģiski; kā sacīja daudzi mūsu kolēģi, mums ir jābūt pragmatiskiem un jāattīsta pārskatāms tirgus ar skaidriem noteikumiem.

Ļoti svarīgi bija arī tas, kas tika pateikts šajās debatēs par dažādu tirgus dalībnieku nozīmi. Ir taisnība, ka ENTSOG, jauna iestāde, varētu izstrādāt daudzus tehniskus kodus, taču taisnība ir arī tas, ka aģentūra, pamatojoties uz valstu regulatoru iniciatīvām un pieredzi, varētu izstrādāt principus šo kodu attīstībai un kopā ar Komisiju nodrošināt, ka tos regulēs visiem piemērojami noteikumi.

Es nebūtu priecīgs, ja tiktu pārāk attīstīti kontroles mehānismi dažādos uzņēmumos, tāpēc es uzskatu, ka Padomē panāktais kompromiss būtu pamats, ko varētu piemērot gan gāzei, gan elektroenerģijai un kas varētu paātrināt trešās tiesību aktu paketes enerģētikas jomā pieņemšanu, jo tajā ir ļoti daudz jaunu uzlabojumu gan attiecībā uz patērētājiem, gan pārredzamību. Būtu žēl, ja ideoloģisku iemeslu dēļ šīs paketes pieņemšana tiktu atcelta, jo tā ir ļoti svarīga un nepieciešama mūsu enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

  Romano Maria La Russa, referents. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es no paša sākuma jau zināju, ka šī nebūs viegla vai vienkārša diskusija. Šo direktīvu, bez šaubām, ir grūti novest līdz piepildījumam, taču pēc šodienas debatēm, kuras bija ļoti intensīvas un vērienīgas, es uzskatu, ka es un mēs visi varam būt pārliecinātāki par to, ka tiks rasts pozitīvs risinājums.

Daudzi kolēģi runāja, un būtu nepieciešama vēl viena diena, lai visiem atbildētu. Mūsu laika grafiks to nepieļauj. Turklāt man ir teikts daudz – par daudz – uzslavu un glaimu: es ceru, ka nesadomāšos par daudz. Es domāju, ka man izteiktos komplimentus drīzāk vajadzētu adresēt Rūpniecības komitejai, kura ir ļoti rūpīgi strādājusi visus šos mēnešus.

Tāpēc es vēlos īpaši pateikties maniem kolēģiem T. Manders, H. Swoboda un H. Reul kungam, protams, arī komisāram A.Piebalgam un A.Vidal-Quadras kungam. Paldies jums visiem! Es domāju, ka mūsu darbs šajā laikā ir bijis pārredzams un kooperatīvs, mēģinot sniegt konsultācijas visiem un iesaistīt visus šajā direktīvā. Es ticu, ka esam panākuši skaidrību un pārredzamību. Dažos gadījumos es, iespējams, lūdzu dažus kolēģus nomest viņu nacionālo parlamentu apmetņus, citiem vārdiem sakot, atmest savu partizāņu lojalitāti un vairāk darboties kā šī Parlamenta locekļiem visu ES iedzīvotāju interesēs.

Nobeigumā es vēlos mazināt R. Zīles kunga bailes par „Gazprom” un Krieviju. Mēs, protams, zinām, ka šī ir ļoti nopietna problēma, par kuru ir jārunā, kas ir jāpēta un jāatrisina ļoti uzmanīgi un rūpīgi.

Runājot par patērētājiem, es uzskatu, ka ikvienā savā runā un arī ziņojumos šo mēnešu laikā es esmu atbalstījis pārredzamību un palīdzības sniegšanu patērētājiem, protams, neaizmirstot operatorus, kuriem ir savi nopelni. Tāpēc mēs nedrīkstam padoties lielvarām vai Eiropas, un ne tikai Eiropas, monopoliem.

  Jerzy Buzek, referents. − Priekšsēdētājas kundze, es pateicos visiem saviem kolēģiem par diskusiju – tā bija ļoti laba, ļoti piesātināta diskusija –, īpaši līdzreferentiem un kolēģiem, kuri gatavoja atzinumus citās komitejās. Es apsveicu abus referentus A. Paparizov kungu un R M. La Russa kungu. Es pilnībā atbalstu jūsu ziņojumus – un, protams, es atbalstu arī savu ziņojumu, bet, iespējams, es neesmu pārāk objektīvs.

Kā jūs varat redzēt no diskusijas, nav lielu pretrunu par SET plānu, taču ir viena lieta, uz kuru es vēlētos sniegt atbildi. Adina-Ioana Vălean neatbalsta CCS instalācijas – CCS instalācijas komerciālai demonstrēšanai –, jo uzņēmumi, kurus mēs vēlamies atbalstīt, veic uzņēmējdarbību.

Vēlos minēt piemēru. Šie paši uzņēmumi saņem milzīgu stimulu no iedzīvotāju nodokļiem par atjaunojamiem energoresursiem. Ir arī atjaunojamo resursu komerciālās instalācijas, un uzņēmumi nodarbojas ar uzņēmējdarbību – nekas vairāk –, un es ļoti atbalstu šos atjaunojamo energoresursu stimulus. Ja jūs patiešām vēlaties risināt klimata izmaiņu problēmu uz mūsu planētas, mums ir jāatrisina CCS jautājums, jo mēs nezinām īsto atbildi uz to. Tāpēc no tāda viedokļa, kā tas ir atjaunojamo energoresursu gadījumā, mums ir jāstimulē arī pirmie iniciatori CCS jautājumā.

Es pateicos un apsveicu abus komisārus. Jūs darāt lielisku darbu enerģētikas, kā arī pētniecības, attīstības un inovāciju jomā.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2008. gada 9. jūlijā.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. — (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas vājums attiecībās ar Krieviju rodas no brīva un vienota enerģētikas tirgus neesamības. Patlaban Eiropā ir vairāki enerģētikas centri, kurus vada valstu regulatori. Ir saprotams, ka valstu valdības vēlas apgādāt sevi ar lētu enerģiju, kā arī darbavietām sektorā, kuru tās uzskata par prioritāru. Tomēr šādā veidā, kad noteicošs ir valstu savtīgums, mēs zaudējam „Gazprom” enerģijas uzbrukumā Eiropā. Integrēts Eiropas tirgus un vienota fronte pret piegādātājiem ārpus ES garantētu mūsu enerģētisko drošību, pat pirms mēs dažādosim enerģijas piegādes.

Līdz šim ES nespēju izveidot brīvu un konkurētspējīgu enerģētikas tirgu, bez šaubām, ir izmantojusi Krievija. Eiropas iekšējā gāzes tirgus atvēršana konkurencei radīs lielāku efektivitāti un nostiprinās patērētāju tiesības, kā arī nacionālos regulatorus. Savienoto tvertņu sistēmas izveide palīdzēs vieglāk reaģēt enerģijas piegādes krīzes gadījumā atsevišķās dalībvalstīs, un tas samazinās šantāžas risku enerģētikas sektorā.

Mums ir jāaptur Krievijas uzņēmumu izplešanās Eiropā un jāliek Krievijai cienīt abpusējas investīcijas enerģētikas sektorā.

Es pilnībā piekrītu referentam, ka dalībvalstīm būtu jāatbalsta valstu tirgu integrācija un sadarbība starp tīkla operatoriem gan Eiropas, gan reģionālā līmenī.

  András Gyürk (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Enerģijas cenu lēciens ir pievērsis mūsu uzmanību vairāk nekā jebkad iepriekš efektīva regulējuma trūkumam enerģētikas tirgū. Šī iemesla dēļ, ja Eiropas Parlaments atbalstīs ziņojumu par gāzes tirgu, to varēs uzskatīt par svarīgu soli uz priekšu. Mums šķiet, ka Eiropas Komisijas sagatavotais dokuments ir piemērots pirmais solis ceļā uz efektīvāku regulējumu.

Jaunā tiesību aktu pakete varētu palīdzēt radīt reālu konkurenci Eiropas tirgū. Tas ir ļoti nepieciešams, jo lielākā daļa dalībvalstu ir lielā mērā atkarīgas no ārējo piegādātāju žēlastības. Runājot par dabasgāzes importu, Eiropa jau ir par 50% atkarīga, un šī atkarība nākamajos desmit gados var vēl vairāk pieaugt. Vēlos pievērst jūsu uzmanību faktam, ka dažu dalībvalstu neaizsargātība pat pārsniedz šo līmeni. Piemēram, Ungārija ir par 80% atkarīga no viena piegādātāja - Krievijas. Jaunais regulējums vienā mirklī nepieliks punktu šai atkarībai, taču tas padarīs attiecības pārredzamākas. Tas veicinās spēcīgāku konkurenci un samazinās patērētājiem uzlikto slogu.

Mums šķiet, ka šis ir svarīgs solis uz priekšu, un jaunie tiesību akti pastiprinās jau spēkā esošos patērētāju aizsardzības pasākumus. Tas ir īpaši svarīgi, ja mēs zinām, ka pieaugošās enerģijas cenas ir viens no galvenajiem nabadzības iemesliem. Mēs ceram, ka jaunais regulējums palīdzēs iedzīvotājiem nesaskarties ar neizturamām cenām nākotnē.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Dabasgāzes tirgus liberalizācija ir svarīga daļa no mēģinājuma izveidot kopēju iekšējo enerģijas tirgu. Patlaban ar dabasgāzes tirgu saistās lielas bažas, kas bieži attiecas gan uz gāzes ražošanu, gan sadali.

Efektīvs iekšējais enerģijas tirgus ir svarīgs Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai un enerģijas patērētājiem pieņemamu cenu nodrošināšanai. Tomēr šo debašu laikā mums nevajadzētu aizmirst par enerģētisko drošību, kas būtu jāgarantē, dažādojot importēto enerģijas izejmateriālu piegādes.

Tas nenozīmē, ka enerģētikas tirgus ir vienāds visās sfērās. Dabasgāzes tirgus būtiski atšķiras no elektroenerģijas tirgus, un šī iemesla dēļ nav iespējams elektroenerģijas sektoram piemērotos noteikumus attiecināt arī uz dabasgāzes sektoru.

Reālas dabasgāzes tirgus liberalizēšanas pamatā vajadzētu būt pārvades sistēmas operatoru īpašumtiesību sadalīšanai. Šis ir vienīgais veids, kādā mēs varam izvairīties no interešu konfliktiem un veicināt nediskriminējošu un godīgu piekļuvi tīklam. Lai veidotu godīgu konkurenci kopējā enerģijas tirgū, investoriem no trešajām valstīm būtu jāpiemēro tādi paši īpašumtiesību sadalīšanas un neatkarības kritēriji kā uzņēmumiem dalībvalstīs, un uz to mums būtu jāliek liels uzsvars.

Es ceru, ka Eiropas tirgus drīz būs atvērts tirgus ar efektīvi nodalītu enerģijas ražošanu un piegādi, no vienas puses, un tīkla darbībām, no otras puses, tādējādi nodrošinot lielāku tirgus pārredzamību.

  Dominique Vlasto (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Gāzes sektoram piemīt specifiskas īpašības, kuras ir jāņem vērā. Tās ir saistītas ar būtiskiem piegādes ierobežojumiem, kuru dēļ ir nepieciešams garantēt ilgtermiņa līgumus ar piegādes valstīm, un arī ar īpaši augstajām investīciju izmaksām pārvades un sadales tīklos, kam būtu jāsniedz visaugstākā līmeņa drošība. Visbeidzot, politiskā problēma šeit ir stimulēt investīcijas un inovācijas, lai veicinātu zināšanu un prasmju apguvi un nodrošinātu mūsu piegāžu drošību.

Koncentrējoties savā priekšlikumā uz īpašumtiesību sadalīšanu un uzmācīgo ideju par konkurenci, Eiropas Komisija nekādā veidā nerisina šīs problēmas. Tā teksts destabilizē specifisku stratēģisko tirgu: mēs lielā mērā esam atkarīgi no ārvalstu importa un uzņēmumiem, sarunās ar kuriem mums būtu jābūt stingriem, nevis novājinātiem iespējamās rūpnieciskās demontāžas dēļ.

Pieņemot grozījumu par efektīvu un produktīvu aktivitāšu nodalīšanu kā iespējamu īpašumtiesību sadalīšanas alternatīvu, mēs varētu panākt lielāku līdzsvaru un, kas ir vissvarīgākais, padarīt tekstu samērīgu. Tāpēc ir svarīgi atbalstīt šo nostāju, kas pastiprinās izcilo darbu saistībā ar investīcijām, piekļuvi sistēmai un sistēmas darbību. Šādā veidā drošība un konkurence varēs pastāvēt līdzās.