Debates

Otrdiena, 2008. gada 8. jūlijs - Strasbūra

13. ES rīcība attiecībā uz valsts ieguldījumu fondiem (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir kopīgas debates par šādiem mutiskiem jautājumiem:

– P. Berès kundzes mutisks jautājums Padomei Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par ES rīcību attiecībā uz valsts ieguldījumu fondiem (O-0067/2008 – B6-0164/2008) un

– P. Berès kundzes mutisks jautājums Komisijai Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par ES rīcību attiecībā uz valsts ieguldījumu fondiem (O-0068/2008 – B6-0165/2008).

  Pervenche Berès, autore. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētājas kundze, paldies par mums doto iespēju diskutēt ar abām minētajām institūcijām. Es ceru, G. Verheugen kungs, ka jūs varēset informēt komisāru Charlie McCreevy par šo debašu norisi.

Ilgu laiku mums Eiropā ir bijuši aktīvi valsts ieguldījumu fondi, galvenokārt Norvēģijas fonds, un līdz šim neviens no šiem fondiem nav radījis mums problēmas. Tomēr divi notikumi ir sašūpojuši pašreizējo situāciju. Naftas monarhiju un valstu, kuras ir uzkrājušas tirdzniecības bilances pārpalikumus, no kuriem tiek finansēti šie fondi, noteiktā svarīgo rezervju struktūra ir pirmais. Otrs notikums ir paaugstināta riska kredītu krīze, kas ir izskaidrojusi šo valsts ieguldījumu fondu iespējamo stratēģisko nozīmi.

Iepriekš, kad šie fondi tika izmantoti dažādām investīcijām, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, to stratēģiskā būtība tika apšaubīta. Tagad, kad mēs aplūkojam valsts ieguldījumu fondu lomu, ko tie pārņēmuši no investīciju bankām likviditātes un pašu līdzekļu iepludināšanas ziņā, mēs saprotam, ka tie ir kļuvuši par pēdējās instances investoriem.

Šādos apstākļos virsroku ņem emocijas, un tāpēc mēs vēlamies uzdot šo jautājumu. Neapšaubāmi ir arī tas, kāpēc, pretēji par iekšējo tirgu atbildīgā komisāra nostājai, Komisijas priekšsēdētājam šķita lietderīgi un nepieciešami 27. februārī publiskot dokumentu, kas ir mūsu šīs dienas diskusijas pamatā.

Pastāv risks, ka dienas beigās visās dalībvalstīs īstenotā stratēģija varētu nepalīdzēt mums tikt galā ar realitāti, kad valsts ieguldījumu fondi ir uzņēmušies atbildību un aktīvu lomu kapitāla tirgū. Tā rezultātā šī jaunā situācija zināmā mērā uzliek saistības viņiem un mums dialogā, kuru mēs vēlamies uzsākt ar šo fondu vadītājiem.

Tāpēc Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā mēs šodien vēlamies diskutēt par pieciem jautājumiem.

Pirmkārt, mums ir radies iespaids, ka līdz šim Komisijas reakcija ir bijusi pateikt: „Lai katra dalībvalsts ievieš savu stratēģiju saistībā ar šo fondu pārredzamības un pārvaldības prasībām, bet Kopienas līmenī mēs vienkārši pārbaudīsim, vai prasības katrā dalībvalstī nepārkāpj Līguma vai iekšējā tirgus noteikumus.”

Mums nešķiet, ka šāda stratēģija ir pareiza. Mūsuprāt, šādā gadījumā mums vajadzētu strādāt, lai izveidotu proaktīvu pieeju un koordināciju Kopienas līmenī: no vienas puses, novērst negodīgu konkurenci dalībvalstu starpā – jo ir skaidrs, ka starp dalībvalstīm pastāv zināma sacensība par to, kura gūs vislielāko labumu no šo valsts ieguldījumu fondu drošajām ilgtermiņa investīcijām, – bet, no otras puses, definēt stratēģiskos vai jutīgos sektorus, kuri ir jāsaglabā, un strādāt kopā.

Otrais jautājums ir saistīts ar šo fondu reģistrācijas problēmu. Vai Kopienas līmenī būtu iespējams noteikt šo fondu reģistrēšanos tieši tāpat, kā mēs patlaban darām ar reitinga aģentūrām?

Trešais jautājums ir par 58. panta par kapitāla brīvas aprites ierobežojumiem, pamatojoties uz sabiedrisko kārtību, interpretāciju. Runājot par Padomi un Komisiju šodien, vai ir viena interpretācija, kurai tiek dota priekšroka šajā jomā? Mēs vēlētos saņemt detalizētāku informāciju par šo.

Ceturtais jautājums ir šāds: vai šīs nav starptautiska līmeņa debates? Mūsuprāt, Eiropas Savienība būtu daudz labāk apbruņota un sagatavota dalībai šajās starptautiskajā debatēs, ja mēs kaut kādā mērā būtu definējuši mūsu bāzes nometnes, Eiropas Savienības, nostāju, nevis finansiālo iespēju pievilinātas un šajā sacensībā iesaistītas vienas vai otras dalībvalsts nostāju.

Pēdējais jautājums ir par valūtas kursu. Kāds ir jūsu viedoklis par situāciju, kad naftas monarhijas patlaban investē eiro aktīvos līdzekļus no dolāros pārdotās naftas, tādējādi pasliktinot saspringto valūtas kursa situāciju ar no tā izrietošajām sekām mūsu tirdzniecības bilancēs?

Priekšsēdētājas kundze, priekšsēdētāja vietnieka kungs, šie ir jautājumi, kurus Ekonomikas un monetārā komiteja vēlas uzdot, un mēs ceram sagaidīt atbildes no Padomes un Komisijas.

  Anne-Marie Idrac, Padomes priekšsēdētāja. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja vietnieka kungs, P. Berès kundze teicami apkopoja jautājumus par valsts ieguldījumu fondiem. Vēlos nosaukt vēl vairākus iemeslus, kāpēc par šiem fondiem tiek diskutēts. Protams, tie ir radušies pēdējo gadu laikā: pēc SVF datiem šodien tie rada no EUR 2 200 miljardiem līdz EUR 300 000 miljardiem. Tomēr mums ir jāaplūko arī to investīciju stratēģijas, to pārredzamība, to stratēģiju skaidrība un jaunu fondu izveides iespējas.

2007. gada oktobrī G8 valstu finanšu ministri lūdza SVF un OECD izskatīt šos jautājumus. Pēc šī lūguma abas institūcijas ķērās pie darba: SVF koncentrējās uz valstīm, kuras ir atbildīgas par valsts ieguldījumu fondiem, savukārt OECD pievērsās saņēmējvalstīm. SVF pārbaudīja fondu spēkā esošās kārtības, organizēja apaļā galda sanāksmi, kurā uzmanība galvenokārt tika pievērsta šiem jautājumiem, un izveidoja starptautisku darba grupu no 25 valstīm, kurām pieder šie fondi, lai sagatavotu ziņojumu, ko paredzēts publiskot šā gada oktobrī. Mērķis ir izstrādāt kārtības, kuras varētu brīvi piemērot valsts ieguldījumu fondiem, īpaši attiecībā uz pārredzamību, investīciju stratēģijām un pārvaldību. Šajā sakarā ir jāpiemin, ka Norvēģijas valdības pensiju fonds tika bieži pieminēts kā paraugs šajā jomā.

Runājot par OECD, uzsvars tika likts uz labākajām procedūrām saņēmējvalstīm, un OECD ministri pirms pāris nedēļām pieņēma deklarāciju. Tagad darbs turpināsies Investīciju komitejā, kas koncentrēsies galvenokārt uz darba grupas veiktu pētījumu par politikas izstrādi un organizēs plašākas debates par ārvalstu valdību kontrolētajām investīcijām.

Tagad es pāriešu pie Kopienas līmeņa. Kā jūs zināt, 2008. gada februārī publiskoja paziņojumu ar nosaukumu „Kopēja Eiropas pieeja valsts ieguldījumu fondiem”. Šajā paziņojumā Komisija norāda, ka Kopienas līmenī nav nepieciešami jauni tiesību akti, taču tā atbalsta kopēju Eiropas pieeju, pamatojoties uz saņēmējvalstu, pašu fondu un par tiem atbildīgo valstu sadarbību, lai izveidotu, es citēju, „principu kopumu, kas nodrošinātu VIF investīciju pārredzamību, paredzamību un pakļautību”.

Komisijas ierosinātās kopējās pieejas pamatā būtu jābūt pieciem principiem: atvērtas investīciju vides veidošana, daudzpusēja darba atbalsts, esošo instrumentu izmantošana, EK līguma un starptautisko saistību izpilde un, visbeidzot, proporcionalitāte un pārredzamība. Ir svarīgi pieminēt, ka Komisijas paziņojumā ir ieteikts izmantot kopējo Eiropas pieeju kā papildinājumu dalībvalstu privilēģijām izmantot pašiem savus tiesību aktus.

4. martā Padome izskatīja šo paziņojumu un iesniedza ziņojumu Eiropadomes pavasara sanāksmē. Eiropadome atbalstīja Komisijas izteiktās idejas, precizējot divus principus. No vienas puses, tā vietā, lai sniegtu atbalstu daudzpusējai pieejai kopumā, tā deva priekšroku paust savu nostāju par SVF un OECD darbu, par kuru es minēju iepriekš. No otras puses, tā vietā, lai runātu par esošo instrumentu izmantošanu un atkal izmantotu daudz vispārīgāku pieeju, Padomei šķita piemērotāk pieņemt par pamatprincipu valstu un ES instrumentu izmantošanu pēc nepieciešamības.

Lai neko neatstātu neizrunātu, ir svarīgi pieminēt arī to, ka jautājums par valsts ieguldījumu fondiem tika izrunāts Transatlantiskajā Ekonomikas padomē 2007. gada 9. novembrī Vašingtonā, par ko komisārs G. Verheugen ir labi informēts.

Runājot par valstu iniciatīvām, dažas dalībvalstis patiešām jau ir īstenojušas vai plāno īstenot kādu iniciatīvu. Tas attiecas arī uz citām saņēmējvalstīm ārpus Eiropas Savienības. Protams, šādi valstu pasākumi nedrīkst nonākt pretrunā ar kopējo Eiropas pieeju, kuru atbalsta Komisija, pamatojoties uz manis nupat pieminētajiem un Eiropadomē atbalstītajiem principiem. Valstu pasākumi ir jāplāno kopējās Eiropas pieejas kontekstā, kas tiem ir jāpapildina. Es domāju, ka tas saskan ar P. Berès kundzes paustajām bažām.

Valstu pasākumu koordinācija ir viens no stūrakmeņiem Komisijas piedāvātajā kopējā Eiropas pieejā. Kā jūs minējāt, dalībvalstīs esošo iniciatīvu analīze, iespējams, būs nepieciešama, lai efektīvi veidotu tādu koordināciju un nodrošinātu, ka tas neskar valstu privilēģijas un kompetences aizsardzības ziņā. Šī analīze varētu sākties no OECD Investīciju komitejas darba grupas pētījuma rezultātiem, par ko es minēju pirms mirkļa.

Runājot par 58. pantu, kuru jūs, P. Berès kundze, minējāt, tajā ir noteikts, ka dalībvalstis ir tiesīgas ieviest ierobežojumus, pamatojoties uz sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību. Tomēr, cik zināms Padomei, šis pants nekad nav piesaukts valsts ieguldījumu fondu kontekstā. Runājot par nepieciešamību precizēt šo pantu, es vienkārši uzsvēršu, ka Lisabonas līgums to negroza.

Nobeigumā Padome vēlas aplūkot Eiropas Savienības lomu starptautiskās organizācijās. Komisijas paziņojumā ir skaidri parādīts, ka mēs aktīvi piedalāmies un turpināsim piedalīties SVF, OECD un citu organizāciju darbā. Tā kā valsts ieguldījumu fondiem ir starptautisks vēriens, ir skaidrs, ka Eiropai ir svarīgi sadarboties ar saņēmējvalstīm, no vienas puses, un valsts ieguldījumu fondiem un par tiem atbildīgajām valstīm, no otras puses. Tāpēc Eiropas Savienībai vajadzētu aktīvi iesaistīties šo manis pieminēto organizāciju darba virzībā, nevis vienkārši klusi novērot diskusijas. Tāpēc Eiropadomes pavasara sanāksmē tika atbalstītas Komisijas ierosinātās idejas. Konkrēti, tā skaidri pauda savu atbalstu darbam, kas patlaban tiek veikts, lai panāktu starptautisku vienošanos par paraugprakses kodeksu, ko brīvi varētu pieņemt valsts ieguldījumu fondi un kurā būtu noteikti uz saņēmējvalstīm attiecināmi principi starptautiskā līmenī. Eiropadome arī piebilda, ka Eiropas Savienībai vajadzētu pacensties koordinēti iesaistīties pašreizējās debatēs, un tā aicināja Komisiju un Padomi turpināt darbu šajā virzienā. Padome ir apņēmusies turpināt rīkoties šādā veidā.

Runājot par jūsu pēdējo jautājumu par finansiālajiem aspektiem saistībā ar naftu, kā tika minēts šodien G8 sanāksmē, mēs visi labi zinām par globālās nelīdzsvarotības samazināšanas problēmām. Dažās jaunattīstības valstīs, sevišķi naftas eksportētājvalstīs, ir lieli pārpalikumi. Ir svarīgi veikt korekcijas, izmantojot piemērotu valūtas kursa paaugstināšanu. Šos jautājumus, protams, ļoti stingri novēro G7-G8, kā arī SVF ar ES dalībvalstu iesaistīšanos.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, valsts ieguldījumu fondi ir kļuvuši par svarīgiem globālās finanšu sistēmas dalībniekiem un pēdējā laikā pamatoti ir piesaistījuši sabiedrības uzmanību. Iepriekš minētajā paziņojumā Eiropas Komisija ir izklāstījusi, kā, mūsuprāt, vajadzētu reaģēt uz šīm problēmām.

Pavasara sanāksmē Eiropadome bez iebildumiem apstiprināja Komisijas piedāvāto pieeju. Situācija ir vienkārša: Eiropas Savienība ir pasaulē lielākā tiešo investīciju eksportētāja un tajā pašā laikā arī piesaista ļoti lielu investīciju kapitālu pretējā virzienā. Arī tas ir ļoti apsveicami. Investīcijas un atvērtība ir divi galvenie izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēki Eiropā. Mēs nevaram atkāpties no savas apņemšanās nodrošināt atvērtu investīciju vidi.

Valsts ieguldījumu fondi neparādījās investīciju jomā tikai vakar, bet patiesībā investē Eiropā jau aptuveni 50 gadus. Šie atbildīgie un uzticamie investori ir īstenojuši ilgtermiņa, stabilu politiku, kas turklāt izturēja nesenos finanšu tirgus nemierus. Šie fondi sniedza finansējumu tieši tad, kad tas bija visvairāk nepieciešams.

Mums patlaban arī nav iemeslu apgalvot, ka valsts ieguldījumu fondi negatīvi ietekmē valūtas kursus. Nav nekādu reālu rādītāju par šo fondu pāriešanu no ASV dolāriem uz eiro, turklāt to nozīme vēl nav tik liela, lai būtiski ietekmētu starptautisko valūtas tirgu attīstību.

Šo fondu skaits un izmēri patlaban strauji pieaug. Mainās investīciju partneri, mainās pat šos fondu dibinošo valstu ģeopolitiskā karte. Fondu informācija, kas ir pieejama tirgū, apjoms un kvalitāte ir ļoti atšķirīgi dažādiem fondiem, un no šejienes arī bailes, ka šīs naudas investēšana varētu dot pārlieku lielu politisko ietekmi ārvalstu valdībām, un šī ir problēma, kas mums būtu jāuztver nopietni.

Ja fondi ir pārredzami un atbilst visiem grāmatvedības noteikumiem, tad faktam, ka tie ir valstij piederoši investīciju instrumenti, nevajadzētu radīt bažas. Mums ir nepieciešama pārliecība, ka to mērķi ir tīri komerciāli, kas nozīmē, ka šo fondu galvenie faktori ir pārredzamība un korporatīva vadība.

Komisijas paziņojumā ir izklāstītas dažas no iespējamām izvēles iespējām. Noteikumi reti ir labākā atbilde. Visiem investoriem vienā tirgū būtu jāievēro vieni un tie paši noteikumi attiecībā uz konkurenci, iekšējo tirgu un nodarbinātību. Dažādajiem ārvalstu investīciju instrumentiem, kurus pieņem dalībvalstis, lai aizsargātu sabiedrības drošību, likumus un kārtību, ir jāpakļaujas Kopienas vadlīnijām.

Tomēr, P. Berès kundze, es vēlos uzsvērt, ka dalībvalstīm ir tiesības pieņemt šādus pasākumus, un patiesībā dažas no tām kādu laiku jau to dara. Komisija cieši novēros šo situāciju, jo pagaidām netiek plānots veikt detalizētu revīziju. Pārskatos par investīcijām ES jutīgajos sektoros ir jāapskata visi investīciju avoti, ne tikai ārvalstu ieguldījumu fondi. Mēs noteikti piekrītam, ka ir fondi, kuri rada lielākas bažas nekā ārvalstu ieguldījumu fondi un par kuriem nav viegli runāt no pārredzamības un korporatīvās vadības viedokļa.

Ir pareizi teikt, ka mēs nevaram atrisināt globālu jautājumu, piemērojot šauru Eiropas pieeju, tā vietā mums ir jāmeklē starptautisks un globāls risinājums. Komisija uzskata, ka labākā atbilde būtu uzvedības kodekss, kuru globālā mērogā kopīgi izstrādātu saņēmējvalstis un paši fondi. Brīvprātīgs uzvedības kodekss, kurā būtu noteikti vadības un pārredzamības pamata standarti, ieviestu lielāku skaidrību fondu darbībā.

Tā kā sanāksmē martā Eiropadome apliecināja savu atbalstu šai pieejai, Eiropas Komisija ir aktīvi iesaistījusies darbā ar SVF un OECD paraugprakses definēšanā. Progress ir panākts abās šajās organizācijās. Es varu droši teikt, ka risinājums tagad tiek noformēts un mēs esam ieguvuši labi definētu un integrētu Eiropas pieeju, kuru mēs tagad izmantojam.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka šis ir divpusējs process. Skaidrības nodrošināšana ir visu interesēs. Pašiem fondiem tas nozīmēs stabilitāti un samazinātu šķēršļu parādīšanās risku. Tām tautsaimniecībām, kurās fondi investē, stabila, paredzama un nediskriminējoša sistēma samazinās risku, ka šie svarīgākie investori pametīs Eiropu un investēs citur.

Mēs paredzam turpināt SVF un OECD darbu. Eiropas Savienībā ir stingra vienprātība, un tas nozīmē, ka mums ir vienota pieeja. Neviena dalībvalsts nav izvēlējusies iet pati par sevi. Patiesībā neviena dalībvalsts nevēlas būt vientuļa. Tas pastiprina mūsu argumentu, un ir svarīgi, lai mēs to saglabātu neatkarīgi no situācijas. Ar šādu atbalstu mēs varam cerēt, ka mūsu politikai būs liela ietekme, un Komisija ir pārliecināta, ka līdz šī gada beigām mēs sasniegsim konkrētus pozitīvus rezultātus, par kuriem atskaitīties Eiropas Parlamentam.

  Piia-Noora Kauppi, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es pilnībā piekrītu Komisijas un Padomes vērtējumam par valsts ieguldījumu fondiem. Tie liecina par 21. gadsimta tendenci, un šīs debates ir ļoti apsveicamas.

Šie fondi atkal ir kļuvuši redzami laikā, kad valda finanšu krīze, kurā iesaistītas daudzas bankas un investīciju uzņēmumi, jo tie sniedz tik ļoti nepieciešamos kapitāla ieguldījumus šiem uzņēmumiem.

Paredzams, ka tuvākajā laikā valsts ieguldījumu fondi strauji pieaugs, no kā mums nevajadzētu baidīties. Tā ir tirgus attīstības neatņemama sastāvdaļa. Kapitāls, ko valsts ieguldījumu fondi ievieš globālajā tirgū, ir nepieciešams investīciju plūsmas uzturēšanai. Tie spēj nodrošināt finanšu tirgus un uzņēmumu likviditāti. Dažkārt tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai izdzīvotu.

Pateicoties saviem izmēriem un resursiem, valsts ieguldījumu fondi var investēt tur, kur līdzekļi dažkārt ir izmisīgi nepieciešami, bet kur citi nevar vai nevēlas investēt.

Teorētiski arī SVF, tāpat kā citi līdzīgi investīciju fondi, meklē labumu no saprātīgām investīcijām, kuras turklāt bieži ir ilgtermiņa. Tie neapdraud globālos finanšu tirgus vai Eiropas ekonomiku, bet gan ir tiem ļoti labvēlīgi.

Lai arī šodien bažas raisa dažu naftas lielvalstu, kā arī tādu valstu kā Ķīna pieaugošā ekonomiskā vara un ar to saistītā iejaukšanās, tomēr atbildei šajā situācijā nevajadzētu būt šo valstu izslēgšanai no globālajiem finanšu un investīciju tirgiem. Tieši pretēji, Eiropai vajadzētu atbalstīt līdzekļu ieplūšanu no šīm valstīm un to investīciju fondiem.

Protams, fakts, ka dažas no šīm valstīm neievēro tādus pašus pamatprincipus kā mēs, ir iemesls zināmām politiskām bažām. Ja to investīciju stratēģiju pamatā ir politiski mērķi – kas tomēr tā nav –, nav pierādījumu, ka valsts ieguldījumu fondi ir radījuši kādu lielu krīzi. Tie ir darbojušies saprātīgi bez politiskās iejaukšanās. Visu valsts ieguldījumu fondu diskriminēšana to izcelsmes dēļ ir gan neproduktīvi, gan pretēji pārdomāta regulējuma principiem.

Finanšu tirgus un korporatīvās vadības noteikumu pamatprincipam vajadzētu būt vienādai attieksmei pret visām vienādās darbībās iesaistītajām pusēm. Protams, uzvedības kodekss varētu būt atbalstāms, taču tā pamatā vajadzētu būt ienākumu avotu nediferencēšanai.

  Elisa Ferreira, PSE grupas vārdā. – (PT) Atvēršanās tirdzniecībai un investīcijām ir raksturīga Eiropas integrācijas iezīme. Valsts ieguldījumu fondi ir darbojušies ilgu laiku. Šodienas nopietno ekonomisko problēmu kontekstā, kā tika minēts, tie ir kapitalizācijas potenciāls, un interese par šo kapitalizācijas potenciālu pieaug. Vēl viena Eiropas Savienības iezīme ir stratēģisko sektoru atvēršana un svarīgu valsts īpašumu nodošana privātai iniciatīvai. Tomēr ir svarīgi garantēt, ka visi operatori, īpaši valsts ieguldījumu fondi, darbojas saskaņā ar skaidriem un pārredzamiem noteikumiem un to mērķi atbilst pareiziem tirgus darbības, godīgas konkurences, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa Eiropas iedzīvotāju tiesību aizsardzības principiem.

Mēs atbalstām Komisijas apņemšanos izveidot daudzpusēju uzvedības kodeksu Starptautiskā Valūtas fonda vadībā. Tomēr, kā var redzēt no nodrošinājuma fondiem un privāto akciju fondiem, ar labas prakses kodeksu ir par maz. Mēs vēlamies lūgt Komisiju sniegt neatkarīgu un lielāku garantiju, ka iekšējā tirgū pārredzamības un vadības principi tiks ievēroti visās finanšu operācijās, tajā skaitā šajos fondos, kuru pamatā būtu Eiropas, nevis tikai atsevišķu valstu vai starptautiski kritēriji.

  Wolf Klinz, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, valsts ieguldījumu fondi pēdējo mēnešu laikā arvien biežāk ir sarunu temats, jo tie ir iesaistījušies Eiropas un ASV banku sektorā. Daudzi uzskata, ka šī iesaistīšanās ir tikai pirmais solis un ka valsts ieguldījumu fondi tagad gatavojas masu iepirkšanās priekiem, kā rezultātā daudzi uzņēmumi Eiropā un, iespējams, arī citviet nokļūs šo fondu ietekmē vai pat kontrolē. Šeit politiskā ietekme mijas ar raizēm, ka beigās varētu tikt izdarīts mēģinājums piekļūt tehnoloģijām, kuras citkārt nebūtu pieejamas, īpaši tāpēc, ka patlaban mēs sadarbojamies ar partneriem un tirgus dalībniekiem, kuri iepriekš nav bijuši aktīvi starptautiskā līmenī, proti, valsts ieguldījumu fondiem no Krievijas un Ķīnas.

Tur noteikti ir nauda. Ar rīcībā esošiem 3 miljardiem USD šiem fondiem patlaban pieder divas reizes vairāk līdzekļu nekā starptautiskajiem nodrošinājuma fondiem. Tomēr no vēsturiskā viedokļa ir jāsaka, ka nav pierādījumu par labu šādam pieņēmumam. Fondi – kā jau tika minēts – līdz šim vienmēr ir bijuši labi akcionāri. Tos interesē uzņēmumu pozitīva ilgtermiņa attīstība un tādējādi arī laba atdeve no to investīcijām ilgtermiņā.

Tomēr mēs nedrīkstam būt naivi, vērojot, kā attīstās šie notikumi. Mums ir nepieciešami noteikumi, taču mēs nevēlamies izolētību vai protekcionismu attiecībā uz valsts ieguldījumu fondiem, jo valsts ieguldījumu fondi galvenokārt ir piemērs tam, ka brīvā kapitāla tirgus darbojas, un mūsu interesēs ir, lai tā būtu arī turpmāk.

Tāpēc mēs, liberāļi, atbalstām Komisijas pieeju un ceram, ka kodekss patiesi ieviesīs pārredzamību, skaidrību par to, kādi ir valsts ieguldījumu fondu veikto investīciju galvenie motīvi, kā arī pārliecinās mūs, ka paši fondi piemēro sev korporatīvo vadību.

Tomēr mums ir nepieciešami ES mēroga risinājumi, un mums ir nepieciešams arī starptautisks risinājums. Tāpēc es atbalstu komisāra sacīto, proti, ka patlaban notiek intensīvas sarunas ar OECD un Starptautisko Valūtas fondu.

Laika gaitā brīva kapitāla aprite ir veicinājusi izaugsmi Eiropā un pasaulē kopumā. Mēs nedrīkstam to apdraudēt nākotnē ar pārlieku stingru regulējumu un protekcionismu, tā vietā mums tā ir jāuztur ar brīva tirgus principiem.

  Cornelis Visser (PPE-DE). – (NL) Valsts ieguldījumu fondi ir bijuši aktīvi finanšu tirgū vairāk nekā 50 gadus. Pēdējo gadu laikā valsts ieguldījumu fondu līdzekļi ir ārkārtīgi pieauguši, piemēram, Ķīnā, Krievijā un arābu valstīs.

Valsts ieguldījumu fondu mērķis ir investēt valstu rezervju pārpalikumu, lai gūtu peļņu. Es domāju, ka šīs valstis varētu labi iesaistīties savu rezervju investēšanā ārvalstu valūtā, tāpēc es pozitīvi uztveru šo fondu darbību. Šie fondi uzlabo finanšu tirgu likviditāti, stimulē izaugsmi un rada darba vietas. Tie arī veicina ilgtermiņa investīcijas. Tie nodrošina stabilitāti uzņēmumos, kuros tie iegulda, tāpēc mums vajadzētu ļaut tiem turpināt veikt investīcijas. Tomēr šie fondi var arī radīt apdraudējumu. Mums būs jāskatās, kāda veida investīcijas tie veic, un vai tie rīkojas atbilstoši pārredzamības prasībām.

Vēl nav pilnīgas skaidrībā jautājumā par valsts ieguldījumu fondu politisko ietekmi. Nepietiekamas pārredzamības trūkums ir tāds, ka tā rezultātā mūsos tiek radīts satraukums par šiem valsts ieguldījumu fondiem. Tāpēc Komisijai būtu jārīkojas, un tas ir labi. Pretējā gadījumā valstis risinās jautājumu par valsts ieguldījumu fondiem valstiskā līmenī. Es esmu pret pārāk nacionalizētu pieeju šim jautājumam. Eiropa ir īstais līmenis, kurā risināt šo jautājumu, un mums ir jāpanāk vienota nostāja.

Ir svarīgi panākt koordinētu nostāju Eiropas līmenī. Tāpēc man ir prieks par Padomes un Komisijas apņemšanos cieši sadarboties SVF un OECD līmenī. Es ceru ieraudzīt SVF, Pasaules Bankas un OECD izstrādātas vadlīnijas, un es ceru, ka tajās būs iekļauta pārredzamība, laba pārvaldība un savstarpīgums.

Runājot par savstarpīgumu, es uzskatu, ka mums vajadzētu ierobežot sevi ar valsts ieguldījumu fondiem. Mēs vienmēr vēlamies privātus investorus, taču mēs varam pieprasīt savstarpīgumu no valsts ieguldījumu fondiem

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). - (ES), Priekšsēdētājas kundze, pēdējo 50 gadu laikā vairāk nekā 30 valstis ir izveidojušas valsts ieguldījumu fondus. To izaugsmi pēdējos gados ir veicinājusi ārvalstu valūta no naftas pārdošanas un tirdzniecības pārpalikumi, un dažas valstis patlaban pat meklē iespējas, kā tos izmantot valsts pensiju sistēmu uzlabošanai.

Valsts ieguldījumu fondi var veicināt globālo finanšu stabilitāti, kā mēs esam redzējuši, un arī ekonomisko izaugsmi, lai nodrošinātu vienprātību starp paaudzēm.

Tie var arī izraisīt problēmas un sagrozījumus. Tāpēc mums ir nepieciešama kopēja Eiropas pieeja, kā arī jānodrošina, ka tie darbojas atbilstīgi pārredzamības, paredzamības un saprātīgas pārvaldības principiem. Mums ir jānovērš interešu konfliktu rašanās un paradokss, ka Eiropas sektori, kuru produktivitāte bija atkarīga no tirgus loģikas, atkal kļūst par sabiedrības piesardzības iemeslu; tomēr šoreiz tā ir piesardzība attiecībā pret trešām valstīm. Mums ir ne tikai jānodrošina vienprātība un savstarpīgums, bet arī jāatspoguļo šis jautājums un jāvirzās uz priekšu, definējot starptautiskus noteikumus.

  Olle Schmidt (ALDE). - (SV) Priekšsēdētājas kundze, komisār, es esmu dedzīgs brīvas tirdzniecības aizstāvis un man ir alerģija pret protekcionismu, taču tas nenozīmē, ka es esmu naivs. Viena no valstij piederošo fondu problēmām ir to ārprātīgā izaugsme. Tikai kopš šī gada februāra to līdzekļi ir pieauguši par 600 miljardiem dolāru līdz apmēram 4 triljoniem dolāru, t.i., 4000 miljardiem dolāru. Kāds spēks! Tas apvienojumā ar faktu, ka daudzos šajos fondos nav atbilstīgas minētās pārredzamības attiecībā uz investīciju veikšanas kārtību un ka daži no šiem fondiem ir radušies nedemokrātiskās valstīs, manuprāt, liecina par to, ka mums vajadzētu būt ieinteresētiem.

Šie fondi ir nepieciešami, taču mums ir vajadzīgi spēles noteikumi un tiesiskās sistēmas, kuras būtu piemērojamas visiem un kurās pārredzamībai būtu pievērsta īpaša uzmanība. Manuprāt, Norvēģijas naftas fonds ir piemērs, kurš tika minēts šajās debatēs. Tam arī vajadzētu būt modelim, izstrādājot uzvedības kodeksu. Priekšsēdētājas kundze, kad spīd saule, mums nav nepieciešami lietussargi, taču, kad līst lietus, tad gan mums tie ir ļoti nepieciešami.

  José Manuel García-Margallo y Marfil (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, es centīšos neatkārtot jau minētos komentārus. Tomēr vēlos uzsvērt, ka pirmā reize, kad es dzirdēju par valsts ieguldījumu fondiem, bija 1993. gadā saistībā ar „KIO skandālu” Spānijā, kas pēc Kuveitas varas institūciju sacītā nodarīja lielāku ekonomisko kaitējumu nekā Saddam Hussein iebrukums 1991. gadā.

Kopš tā laika ir parādījušies arī citi vārdi. Mēs jau runājām par „Gazprom”, Ķīnas aktivitātēm Āfrikā un fondu izmantošanu Venecuēlā, lai izraisītu Bolivāra revolūciju, un šodien runāsim vēl saistībā ar finanšu krīzes rezultātiem. Daudzi uzņēmumi ir nopirkti vai saņem finanšu palīdzību ar šo fondu starpniecību.

Kā manas grupas vārdā sacīja P.-N. Kauppi kundze, ir taisnība, ka šiem fondiem ir dažas neapšaubāmas priekšrocības: tie palīdz uzlabot līdzekļu sadalījumu, tie palielina likviditāti un samazina nepastāvību, kā arī tie ir ļoti lietderīgi tieši šajos apstākļos.

Tika pieminētas arī bažas par fondiem: lielāka valdību iejaukšanās ekonomikā, iejaukšanās, ko laiku pa laikam var diktēt politiski, nevis ekonomiski mērķi, kas var izraisīt tirgus kropļojumus un apdraudēt valsts drošību, un katras valsts valdības reakcija, kas var vēl vairāk sadalīt iekšējo tirgu.

Pārfrāzējot Ļeņinu, ko darīt? Acīmredzot mums ir jāturpina pētīt, kā šie fondi darbojas, jāizdara pareizi secinājumi par to darbībām, un ir jāpārskata Kopienas noteikumi. Uz šiem fondiem patiešām attiecas noteikumi par kompetenci un investoru aizsardzību, taču vai ar to pietiek? Mums ir arī jāizstrādā brīvprātīgs uzvedības kodekss, ar ko tiktu nodrošināta pārredzamība, paredzamība un atbildība. Visbeidzot, uzvedības kodekss ir jāizved starptautiskā sistēmā.

Tāpēc es ļoti atbalstu transatlantisku sadarbību un sadarbību ar tādām institūcijām kā OECD un Starptautiskais Valūtas fonds. Ir jārīkojas, un tas ir jādara pēc iespējas ātrāk.

  Ieke van den Burg (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es piekrītu daudzu cilvēku paustajām bažām par valstij piederošajiem fondiem, taču es vēlos uzsvērt arī to, ka privātie uzņēmējdarbības fondi, tādi kā nodrošinājuma fondi un privātā kapitāla fondi, rada vēl lielākas bažas. Tas ir tāpēc, ka tiem bieži nav ilgtermiņa skatījuma, savukārt valsts ieguldījumu fondiem, kā arī pensiju fondiem bieži ir šī ilgtermiņa perspektīva, un tie var stiprināt mazākuma akcionāru nozīmi, kā arī nodrošināt tirgus likviditāti.

Lieta ir tāda, ka bieži to investīciju stratēģijas un plāni nav pietiekami pārredzami, un es ceru, ka Komisija uz to koncentrēsies. Juridiskā komiteja nesen šajā Parlamentā apstiprināja ziņojumu par institucionālo investoru pārredzamību, un tur mēs lūdzām Komitejai nākt klajā ar direktīvu, kas garantētu vienotus pārredzamības standartus. Es ceru, ka Komisija reaģēs uz šo lūgumu.

Pēdējais punkts, kuru es vēlos pieminēt, ir par uzvedības kodeksu un „izpildi vai paskaidro” procedūru. Vai arī šo elementu Komisija ir apsvērusi?

  Harald Ettl (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, valsts ieguldījumu fondi ir nonākuši uzmanības centrā, īpaši, kopš Ķīna paziņoja par savu ieceri investēt 3 miljardus USD, tikai 3 miljardus USD no tās fonda rezervēm privātos uzņēmumos. Patlaban valsts ieguldījumu fondos kopā ir vairāk nekā 3 triljoni USD, kas ir divas reizes vairāk nekā nodrošinājuma fondos: tas ir iemesls mums visiem tagad ielūkoties visā šajā lietā. Līdz šim mēs zinājām tikai par labi pārvaldītās Norvēģijas sistēmas pārredzamību. Tomēr, tieši tāpat kā privātais riska kapitāls, arī valsts ieguldījumu fondi var noslēpt to, kas ir uzņēmējs.

Valsts ieguldījumu fondi var investēt stratēģiski un augt ātri. Tāpēc pārredzamība ir ļoti nepieciešama. Valsts ieguldījumu fondu ietekmēto uzņēmumu darbinieku pārcelšanas rezultātā var tikt ierobežotas nodarbināto tiesības un var būt mainīti nodarbinātības apstākļi. Tāpēc šajā jomā ir nepieciešama pārredzamība un savlaicīga informēšana. Vēl viens pieminēšanas vērts punkts ir tas, ka SVF, ASV Finanšu ministrija un Vācijas kanclers aicina pastiprināt kontroli un noteikumus. Tas noteikti liecina par to, ka mums kaut kas ir jādara.

  John Purvis (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos brīdināt savus kolēģus par apsēstību ar valsts ieguldījumu fondiem, nemaz nerunājot par privāto akciju fondiem, I. van den Burg kundze. Pārpalikumu izmantošana ir ļoti vēlama neatkarīgi no tā, vai tie tiek tērēti vai investēti. 1930-to gadu depresija bija to valstu uzkrājumu rezultāts, kurām bija pārpalikumi. Daudz labāk ir izmantot šos pārpalikumus, investējot tur, kur tas ir nepieciešams – mūsu bankās ar kapitāla deficītu, mūsu infrastruktūrā, kuru ir nepieciešams modernizēt, mūsu nekustamajos īpašumos, kuri patlaban ir saskārušies ar grūtībām, un mūsu uzņēmējdarbībā un rūpniecībā kopumā, lai izveidotu un uzturētu darba vietas.

Jā, mums ir nepieciešams savstarpīgums, taču jebkurā gadījumā ES ir lielākais starptautiskais investors. Tas nedrīkst būt attaisnojums protekcionismam, pārējo investoru atturēšanai. Protams, mums ir konkurences politika, lai tiktu galā ar karteļiem un monopoliem. Mums ir nodarbinātības, veselības un drošības noteikumi mūsu darbinieku aizsardzībai, un, visbeidzot, mums ir mūsu suverēnās tiesības izdot tiesību aktus pret nepieļaujamu politisko iejaukšanos. Neskatieties dāvinātam zirgam zobos!

  Zsolt László Becsey (PPE-DE). - (HU) Tikai dažas lietas īsumā. Mēs esam heterogēni, piemēram, es esmu no jaunas dalībvalsts – un es esmu pirmais šīs valsts pārstāvis, kurš šodien runā, – valsts, kurai ir maz līdzekļu, neaizsargāts valsts sektors un ļoti bēdīga pagātne, kas draud ar savu atgriešanos imperiālistiskā veidā. Un visiem vajadzētu to uztvert nopietni.

Otra lieta, par kuru šodien tika runāts, ir tāda, ka bieži valsts ieguldījumu fondi tiek izmantoti ļoti imperiālistisku mērķu sasniegšanai, un ne tikai vidēja termiņa investīcijām, bet arī attiecībā uz pasaules enerģijas resursiem: paskatieties uz Ķīnas iepirkumiem Āfrikā. Tāpēc nav pārliecības, ka ar šo starptautisko vienošanos vai uzvedības kodeksu būs pietiekami.

Pēc atbilstīgas analīzes mums ir ilgi un kārtīgi jāpadomā par to, vai dažas dalībvalstis veic tādus drošības pasākumus uz vienotas bāzes, kas varētu novērst ārzemju bandītu investīciju ieplūšanu stratēģiskos sektoros, un vai tas nebūtu pretrunā brīvai kapitāla plūsmai, bet tomēr nozīmētu drošību. Paldies!

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). – (LT) Es vēlos norādīt maniem kolēģiem deputātiem, ka, iespējams, mums nevajadzētu tērēt tik daudz laika ārvalstu fondiem, bet gan koncentrēties uz mūsu pašu fondiem, kā sacīja J.Purvis kungs - mēs pārāk daudz investējam trešajās valstīs un zaudējam naudu; tāpēc mums ir nepieciešamas valsts ieguldījumu fondu investīcijas. Iespējams, mums vajadzētu organizēt savu ekonomikas politiku tā, ka mūsu iedzīvotāju ietaupījumus varētu droši investēt Eiropā; tad mums nevajadzētu raizēties par trešo valstu ieguldījumu fondiem.

Vēlos beigt ar pateicību Francijas prezidentūrai par to, ka tā beidzot ir atnākusi paklausīties mūsu debates. Slovēnija ir daudz mazāka valsts, taču es nevaru nepieminēt, ka tās pārstāvji vienmēr piedalās parlamentārajās debatēs. Bet Francijas pārstāvji, lai arī Francija ir liela valsts, līdz šim nav bijuši diez cik aktīvi, un es neceru, ka šīs debates liks viņiem aktīvāk iesaistīties mūsu sesijās.

  Ieke van den Burg (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, paldies par man atkārtoti sniegto iespēju uzstāties. Tas ir nepieciešams tāpēc, ka J.Purvis kungs sacīja, ka mēs kļūstam apsēsti ar valstu ieguldījumu fondiem, privāto akciju fondiem un nodrošinājuma fondiem, taču es nedomāju, ka tā ir.

Arī mēs mutiskajā jautājumā, kāds tas tika iesniegts un kāds tas ir rezolūcijā, izvēlamies ļoti līdzsvarotu pieeju, un es domāju, ka ir pareizi neignorēt un nenoliegt to, ka mums kā Eiropas Parlamentam ir svarīgi ņemt vērā notiekošo šajā jomā. Es domāju, ka tas ir mūsu pienākums, mums ir tiesības tā rīkoties, un es nevēlētos redzēt, ka tas tiek pārvērsts par apsēstību.

  Anne-Marie Idrac, Padomes priekšsēdētāja. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, mani pārsteidz vienprātība, kas bija jaušama jūsu runās, kuras es apkopotu šādi: ne apsēstība, ne naivitāte.

Mēs visi dzirdējām Eiropas Parlamenta deputātu komentārus par to, ka mēs nedrīkstam lietderīgi neizmantot valsts ieguldījumu fondus, un tika aprakstīti dažādi pielietojuma varianti Eiropas labklājības veicināšanai. Tomēr tika panākta vienošanās par vairākiem politiskiem principiem, kuri neļautu mums būt pārāk naiviem.

Tie ir pārredzamības, godīguma, paredzamības un savstarpīguma principi. Šis deputātu sniegtais ieguldījums noteikti palīdzēs mums turpināt darbu Padomē un Komisijā, izstrādājot uzvedības kodeksu. Tas, ka deputāti uzsvēra nepieciešamību pēc koordinētas sadarbības, ir ļoti stimulējoši un svarīgi. Un, no šī viedokļa raugoties, es vēlos teikt, ka esmu ļoti gandarīta dzirdēt, ka eiro zonas valstis runā vienā balsī, jo tās var īstenot koordinēšanu pret straumi un saskaņošanu ar ECB.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es patiesi vēlos jūs vēlreiz apsveikt ar plašo atbalstu Komisijas priekšlikumam šo debašu ietvaros. Es saklausīju dažas atšķirības prioritātēs, taču ne politiskajā nostājā, un par to es esmu ļoti pateicīgs.

Daži vaicāja, kā šis darbs risinās starptautiskā līmenī. Ļaujiet man pieminēt tikai to, ka, lai arī darbs SVF un OECD notiek paralēli, tas nav saistīts ar vienu un to pašu. Šo institūciju veiktie darbi drīzāk papildina viens otru. Starptautiskā Valūtas fonda darba grupa, kas sanāk kopā reizi mēnesī, mēģina noteikt, kā paši valstu ieguldījumu fondi varētu ietekmēt savu darbību veidos, par kuriem mēs šeit diskutējam. OECD darba grupa mēģina noteikt, kā mums pašiem vajadzētu reaģēt uz valstu ieguldījumu fondu radīto ietekmi.

Šis jautājums tiek risināts no divām pusēm, un es vēlreiz vēlos pateikt, ka līdz šim panāktais progress ir apmierinošs. Mēs esam diezgan pārliecināti, ka mums kaut kas ir jāsasniedz – runājot O. Schmidt kunga vārdiem – mums patiešām būs lietussargs, ja mums to vajadzēs.

  Priekšsēdētājs. – Debašu noslēgumā es esmu saņēmis vienu priekšlikumu par rezolūciju saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2008. gada 9. jūlijā.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks