Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir jautājumi Padomei (B6-0168/2008).
Priekšsēdētājs. −
Jautājums Nr. 1 (Claude Moraes) (H-0426/08)
Temats: horizontālā direktīva par diskriminācijas apkarošanu
Kādus pasākumus ir iecerējusi veikt Padome, lai cīnītos par lielāku iespēju vienlīdzību ES?
Kāda ir prezidentūras programma vienlīdzīgu iespēju sniegšanai, un kā Padome nodrošinās, ka tiesību akti par diskriminācijas apkarošanu tiks efektīvi ieviesti dalībvalstīs?
Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padome ir informēta par horizontālo pasākumu pret diskrimināciju nozīmi un patiesībā jau ir pieņēmusi tiesību aktus šajā jomā.
Es domāju par Padomes Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un Padomes Direktīvu 2000/78/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personu nodarbinātību un profesiju neatkarīgi no ticības vai reliģiskās pārliecības, vecuma vai seksuālās orientācijas.
Komisija ir atbildīga par Eiropas Savienībā pieņemto tiesību aktu transponēšanas uzraudzību un ir tiesīga ierosināt pārkāpuma procedūras. Komisija arī stingri uzrauga esošo direktīvu efektīvu ieviešanu, un 2. jūlijā tā apstiprināja direktīvas priekšlikumu, lai nodrošinātu aizsardzību pret diskrimināciju vecuma, darbnespējas, seksuālās orientācijas, kā arī ticības vai reliģiskās pārliecības dēļ ārpus darba tirgus.
Šī jaunā direktīva ievieš vienādas attieksmes principu šādās jomās: sociālā aizsardzība, izglītība, sabiedrībai pieejamo preču un pakalpojumu pieejamība un piegāde, tajā skaitā, protams, arī mājokļu jomā.
Tāpēc Padome nākamo mēnešu laikā ļoti stingri pārbaudīs šo iniciatīvu.
Claude Moraes (PSE). - Vēlos pateikties pašreizējam priekšsēdētājam. Es atbalstu faktu, ka Padome pozitīvi uztver tiesību aktus par diskriminācijas apkarošanu. Tomēr viņš, protams, zina – vai, ja nezina, drīz uzzinās –, ka viņš ir pārmantojis pret diskrimināciju vērsto direktīvu neīstenošanu - gan attiecībā uz rasu vienlīdzības direktīvu, gan nodarbinātības direktīvu.
Tagad mums ir ļoti atbalstāmā jaunā tiesību aktu pakete, jauna horizontālā direktīva par precēm un pakalpojumiem.
Vēlos lūgt Padomi, pirmkārt, nodrošināt, lai šī pārmantotā tiesību aktu neīstenošana neieilgtu. Piemēram, neīstenošana ir pārmantota attiecībā uz Padomes pamatlēmumu par rasistiskiem noziegumiem. Padomei ir savlaicīgi jāīsteno šī tiesību aktu pakete, jo tā ir svarīga Eiropas iedzīvotājiem, un mēs lūdzam to uztvert pozitīvi.
Jean-Pierre Jouyet. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, mēs zinām, ka tas nebūs viegli, taču es varu pateikt C. Moraes kungam, ka no juridiskā viedokļa mēs čakli strādājam, lai nodrošinātu, ka tā tiek ieviesta, un ka prezidentūra no savas puses pieliks visas pūles, lai panāktu, ka šī Komisijas tiesību aktu pakete tiek īstenota.
Mēs jau zinām no iesaistīto pušu tradīcijām un Komisijas priekšlikumu vēriena, ka tas nekādā ziņā nebūs viegli.
Elizabeth Lynne (ALDE). - Esmu ļoti gandarīta, ka horizontālā direktīva tiek virzīta uz priekšu jūsu pieminētajās jomās.
Vai varat pateikt, cik lielu atbalstu šai direktīvai, jūsuprāt, jūs saņemsit no Padomes locekļiem un vai patiešām Francijas prezidentūra īstenos reālus lobēšanas pasākumus, lai šī direktīva kļūtu par realitāti?
Ir ļoti svarīgi ieviest šos tiesību aktus par diskriminācijas apkarošanu, lai pabeigtu tiesību aktu paketes 13. pantu, un, kā sacīja Claude Moraes, īstenošana pēc tam ir galvenais punkts.
Jörg Leichtfried (PSE). – (DE) Es vēlētos šo jautājumu vēl mazliet sadalīt. Tagad ir acīmredzams, ka Eiropas Savienībā ir vērojams klasisks etniskās diskriminācijas gadījums, un tas notiek Itālijā, kur cilvēki tiek pasludināti par noziedzniekiem viņu etniskās izcelsmes dēļ. Ko Padome domā par šādiem gadījumiem? Vai tā atbalsta ideju, ka ir jāvēršas pret Itālijas valdību?
Jean-Pierre Jouyet. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka šie divi jautājumi labi atspoguļo starp dalībvalstīm pastāvošās pretrunas. Padomē vēl nav notikušas nekādas sarunas, tāpēc es nevaru atbildēt Eiropas Savienības vārdā.
Tomēr es gribētu pateikt, ka prezidentūra uzskata šīs vadlīnijas par svarīgām. Tās ir saistītas ar Eiropas Savienības sociālās situācijas stiprināšanu, un tāpēc ir viens no uzdevumiem, kuriem tā ir īpaši nodevusies. Mēs darīsim visu iespējamo, lai panāktu vienprātību, un būsim arī pragmatiski un panāksim rezultātus, cik ātri vien iespējams.
Es rūpīgi noklausījos to, kas tika sacīts par etnisko diskrimināciju un kas, protams, rada bažas prezidentūrā.
Priekšsēdētājs. −
Jautājums Nr. 2 (Marian Harkin) (H-0428/08)
Temats: Francijas prezidentūras prioritātes
Francijas prioritāšu kontekstā saistībā ar mobilitāti izglītībā un mūžizglītībā: vai Padome piekrīt, ka 2011. gada pasludināšana par Eiropas brīvprātīgā darba gadu būtu ideāls veids, kādā Padome varētu veicināt mobilitāti ar visu paaudžu brīvprātīgu darbu Eiropas Savienībā?
Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, lai arī Padome nevar pieņemt oficiālu nostāju attiecībā uz turpmāko Eiropas gadu tematiem, M. Harkin kundzes ieteikums ir ļoti interesants.
Tematus Eiropas gadiem var ierosināt personas, cilvēku grupas vai iestādes, taču vispirms tās ir jāapstiprina un jāizvēlas Eiropas Komisijai, kas sagatavo tiesību akta projektu. To savukārt izskata Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar koplēmuma procedūru. Tāpēc Padome iesaka cienījamajai Eiropas Parlamenta loceklei iesniegt savu priekšlikumu Eiropas Komisijai, kas ir vienīgā institūcija, kurai ir tiesības uz šāda veida ierosinājumu iniciēšanu.
Runājot par 2008. gadu, kā jūs zināt, tas ir veltīts starpkultūru dialogam, un mūsu iecere ir izvirzīt šo jautājumu par vienu no Francijas prezidentūras prioritātēm.
Marian Harkin (ALDE). – Paldies par jūsu atbildi! Iemesls, kāpēc es izmantoju 2011. gadu kā Eiropas brīvprātīgā darba gadu, ir tāds, ka man un vēl četriem Eiropas Parlamenta locekļiem ir gatava deklarācija par to, un es domāju, ka šodien mēs panācām nepieciešamo atbalstītāju skaitu. Vismaz tāds būs Eiropas Parlamenta viedoklis. Ja Francijas prezidentūrai ir kāda ietekme šajā jautājumā, es vēlētos lūgt arī jūsu atbalstu šajā ziņā.
Kā jau es teicu, mēs esam panākuši nepieciešamo atbalstītāju skaitu, un tas ļauj mums īstenot plānus un politiku attiecībā uz 2011. gadu, ja Komisija tā nolems.
Tajā pašā laikā es vēlos lūgt Francijas prezidentūru, vai tā nevarētu nodrošināt, ka jauniešu brīvprātīgais darbs tiktu attīstīts tik lielā mērā, lai uzlabotu jauniešu mobilitāti un nodarbinātību.
Jean-Pierre Jouyet. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es, protams, saprotu M. Harkin kundzes bažas. Es vēlos uzsvērt, ka prezidentūra kopumā - un konkrēti Francijas prezidentūra - ļoti labi apzinās viņas ierosināto jautājumu nozīmi, īpaši attiecībā uz jauniešu mobilitāti un nodarbinātību, un vēlas apliecināt, ka šiem jautājumiem tiek pievērsta īpaša uzmanība.
Mēs arī apliecinām, ka šīs bažas ņems vērā Komisija, jo Komisija ir atbildīga par šāda veida ierosinājumiem. No mūsu puses mēs centīsimies uzlabot situāciju saistībā ar M. Harkin kundzes raizēm.
Priekšsēdētājs. − Jautājumi Nr. 3 un Nr. 4 ir anulēti.
Priekšsēdētājs. −
Jautājums Nr. 5 (Brian Crowley) (H-0432/08)
Temats: ES biodegvielai noteiktā 10% mērķa atcelšana
Ziņojumā, par kuru patlaban diskutē Eiropas Parlaments, ir izteikts aicinājums samazināt vai pilnībā atcelt ES biodegvielai noteikto 10% mērķi, jo tas ietekmē dzīvo dabu, cilvēkus un pasaules pārtikas piegādes. Vai Padome var sniegt komentāru par to, vai 2007. gada martā apstiprinātais 10% mērķis ir apdraudēts, un par to, vai saikne starp pārtikas cenu pieaugumu un palielinātu biodegvielas ražošanu ir mākslīgi radīta?
Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, tā ir taisnība, ka 2007. gada martā Eiropadome apstiprināja 10% minimālo mērķi biodegvielas īpatsvaram kopējā ES transportlīdzekļos izmantojamā benzīna un dīzeļdegvielas patēriņā līdz 2020. gadam.
Tomēr Padome definēja arī dažus priekšnosacījumus: mērķis ir jāsasniedz, izmantojot rentablus paņēmienus, biodegvielas ražošanai ir jābūt ilgtspējīgai, otrās paaudzes biodegvielai ir jābūt komerciāli pieejamai, un ir jāizdara tādi grozījumi direktīvā par degvielas kvalitāti, lai atļautu piemērotu maisījuma līmeni.
Atbildot B. Crowley kungam, Padome ir aicinājusi Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt nepieciešamos priekšlikumus. 2008. gada janvārī Komisija pieņēma priekšlikumu direktīvai par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Kā jūs zināt, ar to tiek noteikts saistošs mērķis visām dalībvalstīm līdz 2020. gadam sasniegt vismaz 10% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta nozarē, un šis nosacījums ir attiecināms ne tikai uz biodegvielu.
Diskusijas par Komisijas priekšlikumu vēl joprojām notiek Padomes sagatavošanas struktūrās un Eiropas Parlamenta atbildīgajās komitejās. 10% mērķis, protams, ir svarīgs šo diskusiju elements, taču mēs nevaram izdarīt nekādus citus secinājumus, kā vien pateikt, ka būs grūti sasniegt pašreizējo mērķi.
Runājot par pārtikas cenu pieaugumu, šī ir sarežģīta parādība, kam ir daudzi dziļi iesakņojušies iemesli un daudzas sekas. Eiropadome 19. un 20. jūnijā uzsvēra to, cik svarīgi ir nodrošināt biodegvielas politikas ilgtspēju, piemēram, uzlabojot pirmās paaudzes biodegvielas ražošanu un veicinot no blakusproduktiem ražotās otrās paaudzes biodegvielas attīstību.
Tika uzsvērta arī nepieciešamība steidzami novērtēt iespējamo ietekmi uz lauksaimniecības pārtikas produktiem un, ja nepieciešams, rīkoties, lai novērstu nepilnības. Tika panākta vienošanās arī par nepieciešamību veikt biodegvielas ražošanas un patēriņa ietekmes uz vidi un sociālo seku novērtējumu Eiropas Savienībā un tās partnervalstīs. Tāpēc mēs ļoti rūpīgi izskatīsim Komisijas priekšlikumus gan no ilgtspējas, gan no uzraudzības un izvērtēšanas procedūru viedokļa. Mēs zinām, ka Eiropas Parlaments ļoti apzinīgi attiecas pret šiem jautājumiem, un uzskatām, ka mēs varēsim vienoties par noteikumiem, kuri ļaus mums izmantot biodegvielas sniegtās priekšrocības, tajā pašā laikā samazinot netiešo kaitīgo ietekmi.
Brian Crowley (UEN). - Vēlos pateikties pašreizējam Padomes priekšsēdētājam par atbildi un novēlu viņam veiksmi nākamajos sešos mēnešos. Es zinu, ka tie būs ļoti grūti; viņš var būt drošs par mūsu atbalstu.
Tomēr, runājot par biodegvielas jautājumu – un pašreizējais priekšsēdētājs runāja par pirmo un otro paaudzi –, realitāte ir tāda, ka problēmas, ar kurām mēs patlaban saskaramies saistībā ar mijiedarbību starp biodegvielas un pārtikas ražošanu, ir tikai pirmās paaudzes biodegvielas izmantošanas rezultāts. Mums vajadzētu domāt par trešo paaudzi – pāriešanu no biodegvielas jautājuma pie biomasas, bioenerģijas un visa enerģijas sektora blakusproduktiem, kas varētu mums palīdzēs samazināt atkarību no fosilās degvielas un kaitīgo ietekmi uz vidi. Tomēr tam ir nepieciešami divi galvenie elementi. Pirmkārt, tehnoloģiju izpētes un attīstības saskaņošana un, otrkārt, Padomes 2008. gada janvārī apstiprināto vadlīniju elastība.
Jean-Pierre Jouyet. − (FR) Priekšsēdētāj M. A. dos Santos, metode, kas tiek izmantota, lai aprēķinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumu, un īpaši uz šo metodi balstītās izvēles ņems vērā degvielas patēriņu. Tomēr B. Crowley kungam noteikti ir taisnība. Mums ir jādomā par biomasu un citiem bioenerģijas elementiem un jāmēģina izvairīties no kaitīgās ietekmes uz pārtikas ražošanu.
Visbeidzot, mums ir jāturpina rīkoties, lai koordinētu pētījumus un attīstību, un, iespējams, arī jāuzstāda mērķi saskaņā ar pētījumu koordināciju. Padomē darbs ir sācies. Jau ir notikušas sarunas par šo tematu, un mēs atkal redzam, ka mums būs jāņem vērā dažādie B. Crowley kunga runā pieminētie elementi.
Josu Ortuondo Larrea (ALDE). - (ES) Padomes pašreizējais priekšsēdētāja kungs, es zinu, ka jūs esat informēts par to, ko finanšu un akciju tirgos nozīmē „tuvākā nākotne”. Ir daudz runāts arī par lauksaimniecības produktu novirzīšanu biodegvielas ražošanai kā par vienu no galvenajiem pārtikas cenu palielināšanās iemesliem.
Vēlos pajautāt, vai prezidentūra un Padome ir veikusi pētījumu par tuvāko nākotni pārtikas tirgos un ogļūdeņraža tirgos, kā arī par to, cik lielā mērā varētu palielināties pārtikas cenas.
Mairead McGuinness (PPE-DE). - Vēlos novēlēt veiksmi Francijas prezidentūrai!
Vai problēma nav tajā, ka biodegviela ir ieguvusi sliktu slavu nevis tā dēļ, ko ir izdarījusi Eiropa, bet gan tāpēc, ka ASV lielu daudzumu labības izbaro automašīnām, nevis govīm?
Un vai Eiropā un pasaulē galvenais jautājums nav saistīts ar ilgtspējīgu zemes izmantošanas politiku, kas mums dos pārtiku, ēdienu, enerģiju un videi nekaitīgas preces? Taču nekļūsim apsēsti ar vienu no šiem elementiem, padarot pārtikas ražošanu par stūrakmeni.
Jean-Pierre Jouyet. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, cienījamie Eiropas Parlamenta locekļi, es neesmu informēts par jūsu pieminētajiem pētījumiem. Es gribēju piebilst „diemžēl”, jo domāju, ka būtu lietderīgi detalizēti pārbaudīt, kāda varētu būt tirgu un nākotnes produktu nozīme šajā jomā. Es arī uzskatu, ka būtu gudri veikt padziļinātus pētījumus šajā jomā, jo, tāpat kā citos tirgos, arī šeit ir iespējamas prognozes un pieņēmumi atkarībā no šo vārdu blakus nozīmēm.
Runājot par M.McGuinness kundzes komentāriem, es uzskatu, ka jums ir taisnība – tāda ir arī prezidentūras iecere – mums ir jāvirzās uz daudz ilgtspējīgāku lauksaimniecisko ražošanu, lai izvairītos no pārpalikumiem, kādus mēs esam novērojuši dažos rajonos, un jūs minējāt konkrēti ASV, kas patiešām tā arī ir.
Mēs ceram mūsu prezidentūras laikā izstrādāt iniciatīvas, kuras veicinās ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas metodes.
Priekšsēdētājs. −
Jautājums Nr. 6 (Liam Aylward) (H-0434/08)
Temats: TAM 2 un ILO konvencijas par bērnu darbu
Šā gada maijā Padomes izdarītie secinājumi par bērna tiesībām un progresa kāpināšanu ceļā uz Tūkstošgades attīstības mērķiem ir ļoti atbalstāmi. Tomēr, ņemot vērā to, ka Padome atzīst to, cik ļoti neaizsargāti ir nodarbinātie bērni, vai tā ir ieinteresēta likvidēt atšķirību starp TAM 2 un ILO konvencijām par bērnu darbu? TAM 2 valstis tiek aicinātas sniegt visaptverošu pamatizglītību, bet ILO konvencijās 15 gadu vecums – bet dažās attīstības valstīs 14 gadi – ir noteikts kā slieksnis bērnu darbam. Tādējādi bērni vecumā no 11 un 12 gadiem līdz 14 un 15 gadiem ir neaizsargāti un neaprūpēti, īpaši daudzās attīstības valstīs, kur nav resursu un, iespējams, arī vēlēšanās iet tālāk par TAM 2 un kur bērniem draud vislielākais risks būt ekspluatētiem darbā.
Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, L. Aylward kungs, patiesi ir starpība starp vecumu, kas minēts Starptautiskās darba organizācijas – ILO - konvencijās un Tūkstošgades attīstības mērķos attiecībā uz aizsardzību pret bērnu darbu. Tomēr starptautiskās konvencijas un Tūkstošgades attīstības mērķi ir divas pilnīgi atšķirīgas, taču arī viena otru papildinošas pieejas.
Vēlos jums atgādināt, ka 2000. gadā pieņemto Tūkstošgades mērķu nolūks ir uzlabot dzīves apstākļus līdz 2015. gadam, īstenojot precīzus un konkrētus mērķus, un, kā jūs zināt, otrais no tiem ir vispārīgas pamatizglītības nodrošināšana.
Tūkstošgades mērķos starptautiskā kopiena ir atzinusi izglītību par vienu no pamattiesībām un par svarīgu ekonomiskās attīstības faktoru. Tiesību uz izglītību atzīšana, protams, ir viens no veidiem, kā cīnīties pret bērnu darbu, taču tas nav vienīgais veids: pirmais no Tūkstošgades mērķiem, proti, vispārīga nabadzības izskaušana, ir izšķirošs faktors cīņā pret bērnu darbu un par skolu apmeklējušo bērnu skaita palielināšanu. Starptautiskās darba organizācijas konvencijas nosaka tiesību normas cīņai pret bērnu darbu, un to var skaidri redzēt gan Tūkstošgades mērķos, gan ILO aizsardzības konvencijās, kas papildina viens otru tāpat kā likumdošana papildina rīcību vai kā vispārīgā sistēma papildina tiesību normu piemērošanu.
Pastāv vecuma atšķirība arī Tūkstošgades mērķu un ILO saistošo tiesību normu piemērošanas ziņā. Fakts, ka šāda atšķirība pastāv, kā minēja L. Aylward kungs, nekādā veidā neietekmē Padomes apņemšanos atbalstīt cīņu pret jebkāda veida bērnu darbu un par Starptautiskās darba organizācijas konvenciju piemērošanu.
Secinājumi, kurus Padome apstiprināja maijā, pierāda, ka Eiropas Savienība izmantos tās rīcībā esošos instrumentus, lai rīkotos, un izmantos politisko dialogu starp Eiropas Savienību, dalībvalstīm un trešām valstīm - gan tirdzniecības pārrunas, gan sadarbību attīstības jomā un dalību starptautiskās institūcijās - lai nodrošinātu, ka šīs konvencijas tiek piemērotas visur.
Savos secinājumos Padome uzsvēra nepieciešamību pēc pārrunām Eiropas Kopienā un vienošanās starp Eiropas Savienību un trešām valstīm, lai veicinātu ILO konvenciju par bērnu darbu ratifikāciju un visa veida bērnu darba izskaušanu.
Eiropas Savienība centīsies darīt visu iespējamo, lai arī turpmāk stiprinātu partnervalstu sistēmas un spēju sniegt pamatpakalpojumus bez diskriminācijas; Padomes secinājumos ir arī skaidri izteikts atbalsts aizsardzībai pret vardarbību un ekspluatāciju. Tajos minēta arī nepieciešamība pēc atbilstošām profesionālās apmācības un prasmju attīstības sistēmām, kā arī iespējām būt nodarbinātiem produktīvi un pieklājīgi pēc minimālā darbā pieņemšanas vecuma sasniegšanas.
Liam Aylward (UEN). - Vai Padomes priekšsēdētājs var dot politisku solījumu, ka bērnu darba izskaušana būs Padomes prioritāte nākamajos sešos mēnešos? Vai mēs varam cerēt ieraudzīt saskaņotākas starptautiskās darbības attīstības palīdzības jomā un ārlietu jautājumos?
Visbeidzot, vai Padomes priekšsēdētājs nesniegtu komentāru par neseno BBC Panorama programmu par bērnu nodarbināšanu kāda labi zināma un veiksmīga Eiropas apģērbu zīmola piegādes ķēdē? Vai Padome neapsver iespēju ieviest sistēmu, ka Eiropas valstīm būtu jāziņo par visiem piegādes ķēdes līmeņiem?
Jean-Pierre Jouyet. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es atbildēšu uz jautājumiem apgrieztā secībā. Es neesmu informēts par cienījamā kolēģa minēto paziņojumu, taču, ja šī informācija apstiprinātos, jautājums noteikti būtu jāizmeklē padziļināti; mums ir jāpārbauda fakti piegādes ķēdes importa līmenī. Taču esiet droši par to, ka prezidentūra ļoti labi zina par šo aspektu un ir apņēmusies ar to cīnīties, it īpaši, piemērojot savstarpīguma principus šajā jomā un nodrošinot, ka tiek ievēroti starptautiski sociālie standarti.
Otrkārt, runājot par attīstību, jums ir pilnīga taisnība. Tas ir jautājums, kura risināšanai ir jāpieliek bezgalīgas pūles, un mēs turpināsim nodrošināt labāku koordināciju attīstības jomā. Visbeidzot, tāpat kā visi jautājumi saistībā ar Eiropas Savienības sociālās jomas veicināšanu, arī cīņa pret bērnu darbu un Eiropas Savienības izvēlētais ceļš šajā jomā ir ļoti svarīgi prezidentūrai.
Priekšsēdētājs. −
Jautājums Nr. 7 (Seán Ó Neachtain) (H-0436/08)
Temats: līdzekļu atguves dienestu izveide
Vai Padome varētu informēt par virzību saistībā ar līdzekļu atguves dienestu izveidi visās dalībvalstīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijai?
Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, S. Ó Neachtain kungs, Padomes Lēmums 2007/845 attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā, kā jūs zināt, tika pieņemts Ārlietu un Juridiskajā Padomē 2007. gada 6. decembrī 2007.
Šī lēmuma 8. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka līdz 2008. gada 18. decembrim tās spēj pilnībā sadarboties saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem. Līdz tam pašam datumam dalībvalstīm ir jānosūta Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai jebkuru valsts tiesību aktu teksts, kas dod tām iespēju izpildīt saistības, kuras nosaka saskaņā ar šo lēmumu. Diemžēl līdz šim Padomes Ģenerālsekretariāts nav saņēmis nevienu šādu paziņojumu.
Seán Ó Neachtain (UEN). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, vēlos pajautāt Padomes pašreizējam priekšsēdētājam, vai prezidentūra atbalsta priekšlikumu par to, ka, vienreiz izveidoti, šādi dienesti varēs konfiscēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus, tādējādi padarot šo Eiropas līmeņa apvienību par efektīvu noziegumu samazināšanas un noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiscēšanas instrumentu, kā tas notiek citās valstīs, bet, protams, patlaban nav iespējams noziegumu novēršanā Eiropas līmenī.
Jean-Pierre Jouyet. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu cienījamajam Eiropas Parlamenta loceklim, jo pēc veiktajiem šo jautājumu novērojumiem savas karjeras laikā es uzskatu, ka šāda sadarbība patiesi ir jāveicina Eiropas līmenī. Gan personiski, gan prezidentūras vārdā es ceru, ka mēs nodrošināsim, ka no Padomes lēmuma izrietošās dalībvalstu saistības šajā jomā tiks pilnībā izpildītas un ka kopā ar Padomes Ģenerālsekretariātu mēs nodrošināsim, ka šīs saistības tiks izpildītas noteiktajā termiņā, t.i., līdz šā gada beigām, kas ir arī mūsu prezidentūras beigas. Es tikai vēlos pateikt, ka cienījamā Eiropas Parlamenta locekļa paustās bažas ir pilnībā pamatotas.
Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) J.-P. Jouyet kungs, Eiropas Savienībā diezgan ilgi bija spēkā naudas atmazgāšanas direktīva, kas tika ieviesta diezgan piesardzīgi, lai mēģinātu aizpludināt no noziedzīgām darbībām, īpaši narkotiku tirdzniecības un citām līdzīgām darbībām, gūtos līdzekļus. Vai jūsu minētais lēmums kaut kādā veidā varēs konkurēt ar šo direktīvu? Vai šī direktīva un pieredze, ko tā mums ir devusi, nav labāks risinājums par jūsu piedāvāto? Vai mēs varam cerēt, ka tiks pieņemta stingrāka pieeja ar juridiski saistošākiem pasākumiem?
Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, arī es sveicu jauno Padomes pašreizējo priekšsēdētāju un vēlu viņam veiksmi nākamajos sešos mēnešos.
Es tikai vēlos zināt, vai Padomes priekšsēdētājs ir informēts par Kriminālo līdzekļu biroja darbību Īrijā, un vai to nevarētu ņemt par piemēru. Tas ir rīkojies ļoti efektīvi, izmeklējot naudas atmazgāšanas, narkotiku tirdzniecības un noziedzīgo darbību lietas kopumā. Mani interesē viņa viedoklis par šo.
Jean-Pierre Jouyet. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, atbildot R. Rack kungam un A. Doyle kundzei, es vēlos uzzināt vairāk par Īrijas biroja efektīvo darbu. Ja tas ir efektīvs, es domāju, ka nav iemesla ņemt tā metodoloģiju un mainīt Eiropas līmenī.
R. Rack kunga jautājums ir vienlīdz svarīgs. Novērojot naudas atmazgāšanas jautājumus iepriekš, es uzskatu, ka ir iespējams nodalīt noziedzīgi iegūtos līdzekļus per se un naudas atmazgāšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc izdarītā, īpaši kopš 2001. gada 11. septembra Eiropas kontekstā. Tomēr es uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt tādu pašu ierobežojumu, un prezidentūras laikā es personīgi domāšu par to, ko varētu darīt, lai izveidotu sistēmu, kas, lai arī tikpat ierobežojoša, tomēr būtu daudz loģiskāka. Runājot par naudas atmazgāšanu, jums ir pilnīga taisnība, R. Rack kungs: Eiropas līmenī ir panākti diezgan apmierinoši rezultāti. Tāpēc, kā liecina mana pieredze, būtu lietderīgi izmantot tos par pamatu.
Priekšsēdētājs. −
Jautājums Nr. 8 (Eoin Ryan) (H-0438/08)
Temats: ES Ātrās reaģēšanas sistēma attiecībā uz bērnu nolaupīšanu
Kādi ir prezidentūras un Padomes plāni saistībā ar Ātrās reaģēšanas sistēmas attiecībā uz bērnu nolaupīšanu ieviešanu ES dalībvalstīs?
Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, E. Ryan kungs, šis ir ļoti svarīgs jautājums. Dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas brīdināšanas mehānismus, kuri ļauj ļoti īsā laikā mobilizēt visas valsts iestādes un civiliedzīvotājus, lai meklētu un atrastu upuri. Šāda veida aizsardzība, kas ir efektīva valstiskā līmenī, var izrādīties neefektīva, ja jums ir tikai jāšķērso robeža, lai aizbēgtu no brīdināšanas mehānisma, vai ja jums ir pietiekami daudz laika, pirms tas tiek iedarbināts.
2007. gadā Eiropas Komisija ierosināja risināt šo jautājumu, identificējot esošos noteikumus un pārbaudot ES līmeņa darbību iespējamību un pievienoto vērtību, un šim nolūkam tika izveidota darba grupa.
Tajā pašā laikā dažas dalībvalstis, proti, Francija kopā ar dažām citām valstīm – Nīderlandi, Beļģiju un Luksemburgu – 2008. gada 12. jūnijā organizēja mācības, lai iedarbinātu pārrobežas nolaupīšanas reaģēšanas sistēmu. Pārējās dalībvalstis, tādas kā Vācija, Spānija, Portugāle, Čehija un Zviedrija, piedalījās šajās mācībās kā novērotājas.
Jautājums, kurš satrauc E. Ryan kungu, ir Francijas prezidentūras prioritāte, kas pragmatiskā veidā turpinās pārdomas par šo tematu, lai veicinātu cīņu pret bērnu nolaupīšanu un pierādītu, ka Eiropas Savienība ir cieši iesaistījusies šīs problēmas risināšanā.
Dažu dalībvalstu veikto mācību rezultāti tika iesniegti tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē, kas beidzas šodien Kannās, un R. Dati kundze diskutēja par šo svarīgo jautājumu ar saviem kolēģiem. Es domāju, ka būtu interesanti ierosināt diskusijas par labākajiem piemēriem šajā jomā, kas ļautu tos apvienot vienā tīklā un iegūt visefektīvāko reaģēšanas sistēmu. Protams, Padome turpinās informēt Eiropas Parlamentu par visām iniciatīvām, kuras varētu tikt ierosinātas nākamo sešu mēnešu laikā par šo ļoti jutīgo un svarīgo jautājumu.
Eoin Ryan (UEN). - Arī es vēlos apsveikt Padomes pašreizējo priekšsēdētāju un novēlēt veiksmi Francijas prezidentūrai.
Man ir divi jautājumi. Pirmais: vai prezidentūra ir apsvērusi ideju par ārkārtējo situāciju tālruņa līniju ieviešanu? Tas būtu ļoti labs sākums. Jau tagad daudzās valstīs ir šādas tālruņa līnijas. Vai tādas varētu ieviest arī pārējās valstīs?
Otrkārt, kādi varētu būt iespējamie termiņi šajā jautājumā? Šis ir viens no jautājumiem, kam piekrīt visi un vēlas redzēt risinājumu, taču šķiet, ka tas ir iestidzis birokrātijā. Kad kaut kas notiks, visi jautās, kāpēc tas nenotika agrāk.
Mani interesē, vai Padomes priekšsēdētājs var minēt kādus termiņus šajā jautājumā un arī pateikt, vai ideja par ārkārtējo situāciju tālruņa līniju ir apskatīta.
Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, ārkārtējo situāciju tālruņa līnija ir teicama ideja, jo šāda sistēma pastāv jau vairākās dalībvalstīs. Jums ir taisnība, E. Ryan kungs, un šī ir ideja, kurai prezidentūras priekšlikumu ietvarā varētu pievērsties vispārīgi.
Mūsu laika grafiks ir viens no jutīgākajiem aspektiem, pierādot, ka Eiropa veic konkrētas darbības, lai veicinātu koordinēšanu tādu traģisku notikumu gadījumos kā bērnu nolaupīšana, īpaši pateicoties plašsaziņas līdzekļiem un vairākām jaunām metodēm. Mūsu mērķis ir saskaņot procedūras un panākt politisku vienošanos, ja iespējams, līdz Francijas prezidentūras beigām. Vismaz tāds ir mūsu pašu izvirzītais mērķis.
Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) J-P. Jouyet kungs, nolaupītās Madeleine McCann vecāki piedalījās pagājušajā sesijā Strasbūrā, lai panāktu Eiropas Parlamenta atbalstu Eiropas līmeņa rīcības izstrādei, kas nodrošinātu lielāku uzmanību bērnu nolaupīšanas novēršanai un nolaupīto bērnu aizsardzībai Eiropas Savienības pieejas ietvaros. Vai Padome paredz sniegt atbalstu šajā jomā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Komisiju?
Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Es pārstāvu McCann ģimeni un reģionu, no kura ir šī ģimene, tāpēc es esmu ļoti cieši sekojis šajā jomā notiekošajam. Pārejot pie E. Ryan kunga jautājuma, ir skaitlis, pret kuru, manuprāt, jau ir iebildušas vairākas dalībvalstis – 116 000. Patiesībā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētājs to vakar vakarā iestrādāja telekomunikāciju paketē, tāpēc, iespējams, jūs vēlēsities ieskatīties šī tiesību akta izstrādes procesā. Tomēr mans jautājums ir šāds: vai šajā jautājumā ir nepieciešami jauni tiesību akti? Vai nevar rīkoties, pamatojoties tikai uz sadarbību?
Jean-Pierre Jouyet. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Madeleine McCann nolaupīšanas gadījums ir ļoti jūtīgs, un, lai būtu pilnīgi skaidrs, mēs vēlamies redzēt sadarbību starp prezidentūru, Padomi un Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu vienotu rīcību. R. Rack kungam ir pilnīga taisnība. Es nesaku, ka mums noteikti ir nepieciešami tiesību akti. Manuprāt, mums ir nepieciešama konverģence, laba sadarbība un labas procedūras, un mums ir jāskatās uz labāko, kas ir izdarīts dažādās dalībvalstīs.
Tāpēc bija interesanti veikt šīs izmēģinājuma mācības starp dažām dalībvalstīm ar mērķi izdarīt secinājumus un iesniegt tos partneriem sadarbībā ar šo Parlamentu, kā minēja R. Rack kungs, līdz Francijas prezidentūras beigām. Es domāju, ka mums ir jārīkojas efektīvi, pamatojoties uz esošo sadarbību, kā jūs teicāt, nevis uz tiesību aktiem.
Priekšsēdētājs. −
Jautājums Nr. 9 (Manuel Medina Ortega) (H-0440/08)
Temats: Projekti saistībā ar „plašāka mēroga kaimiņattiecībām”
Tā kā dažādas puses, tajā skaitā Komisija, ir izteikušas priekšlikumus par tādas „plašāka mēroga kaimiņattiecību” politikas izstrādi, kurā tiktu izmantots visattālāko reģionu ģeogrāfiskais stāvoklis to Rietumu un Centrālāfrikas, kā arī Karību jūras reģiona kaimiņvalstu attīstības veicināšanai, vai Padome uzskata, ka būtu iespējams piešķirt šiem priekšlikumiem konkrētu veidolu un izstrādāt kaut kādus plānus šajā sakarā?
Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, acīmredzot M. M. Ortega kungs ir informēts par ziņojumu saistībā ar Seviļas Eiropadomi, kuru Komisija iesniedza, pamatojoties uz globālo pieeju specifiskajai visattālāko reģionu situācijai un kura mērķis ir noteikt pasākumus, kas būtu ieviešami šo reģionu attīstībai, ņemot vērā to specifiskās vajadzības.
Nesen, 2007. gada septembrī, Komisija iepazīstināja Padomi un Eiropas Komisiju ar šīs stratēģijas rezultātiem un nākotnes plāniem. Turklāt, kā cienījamais Eiropas Parlamenta loceklis zina, nupat ir publiskota Zaļā grāmata „Turpmākās attiecības starp ES un aizjūras zemēm un teritorijām”. Tādējādi Komisija ir sākusi plašu publisku apspriedi, kas bruģēs ceļu uz jaunu partnerības politiku ar aizjūras zemēm un teritorijām.
Šīm teritorijām, kā jūs zināt, ir daudz kopīga: tālums, izolētība no ES teritorijas, neaizsargātība, tajā skaitā pret klimata izmaiņām, un, protams, visi ar transportu - gan gaisa, gan jūras - saistītie jautājumi, migrācijas plūsmas vadība, lauksaimniecības un jūrniecības politika. Visi šie jautājumi ir kopīgi aizjūras teritorijām un visattālākajiem reģioniem.
Aplūkojot šī brīža situāciju pasaulē, mēs sapratām, ka, lai gūtu sekmes, saskaņotai attīstības politikai ir jābūt plašākas reģionālās sistēmas daļai, proti, arī 2004. gada stratēģijas ietvaros Seviļā ieviestā „plašāka mēroga kaimiņattiecību” rīcības plāna daļai, kura mērķis ir stiprināt ģeogrāfiski visattālāko reģionu, t.i., Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu, integrāciju.
Šī perspektīva, šis reģionālais jautājums tiek ņemts vērā arī ekonomiskās partnerības līgumos starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm ar mērķi nodrošināt lielāku šo valstu reģionālo integrāciju.
Mums šī mērķa panākšanai ir pieejami daudz dažādi instrumenti, par kuriem jūs, bez šaubām, zināt. Pirmkārt un galvenokārt, finanšu instrumenti ir labāk jākoordinē – vai tie būtu 10. EAF, vai ERAF, vai līdzfinansēšanas fondi. Mums ir jāstiprina esošie jūras savienojumi starp visattālākajiem reģioniem un to kaimiņvalstīm ārpus ES. Ir svarīgi arī piedalīties Kopienas pētniecības tīklos starp šiem visattālākajiem reģioniem, aizjūras zemēm un teritorijām un to kaimiņvalstīm, lai tās varētu piedalīties Kopienas programmās. Visbeidzot, mums ir jāpieņem jaunas vadlīnijas migrācijas jomā, īpaši sadarbības ietvaros starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību.
Kā sacīja cienījamais M. M. Ortega kungs, visattālāko reģionu stratēģijas ieviešana, kuras mērķi tiks ņemti vērā arī Regulas par specifisko iespēju programmu ultraperifērisko reģionu tālumam un insularitātei otrreizējā izskatīšanā, ir daļa no Francijas, Čehijas un Zviedrijas prezidentūras darba programmas.
Kā jūs zināt, Francijas prezidentūra ir īpaši ieinteresēta šajos jautājumos: pierādījums tam ir svarīgā sanāksme, kas sākās vakar Rejunjonas salā un beigsies 11. jūlijā, par stratēģijām, kuras ir jāievieš, lai apkarotu klimata izmaiņas un bioloģiskās daudzveidības mazināšanos šajos visattālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās. Mēs ceram, ka arī šī sanāksme dos jaunu impulsu šai politikai, kas, mūsuprāt, ir ļoti svarīga.
Manuel Medina Ortega (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Padomes priekšsēdētājam par atbildi. Kā Padomes priekšsēdētājam ir zināms, tas bija izcilā komisāra Barnier kunga priekšlikums, kurā tika pieminēts plašāku kaimiņattiecību jēdziens, un Padomes priekšsēdētājs šajā saistībā norādīja uz vairākiem instrumentiem.
Es esmu pārliecināts, ka Francijas prezidentūras laikā līdz gada beigām tiks veikta konkrēta rīcība. Kā viņam zināms, ir acīmredzami daudz dokumentu, ko es un mēs visi pārzinām. Tomēr visbūtiskāk ir, lai mēs gūstam panākumus, jo laiks iet uz priekšu, un pašlaik visattālākajiem reģioniem nav šīs ārējās plānošanas.
Visattālākie reģioni ir ES daļa, tās kontinentālā teritorija, un tie mums sniedz lieliskas iespējas. Es noteikti ceru, ka līdz gada beigām Francijas prezidentūra ierosinās pasākumus šo vispārējo teoriju īstenošanai attiecībā uz plaša mēroga kaimiņattiecībām ar visattālākajiem reģioniem.
Jean-Pierre Jouyet. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Ortega kungs, pamatojoties uz to, kopš 2004. gada ir pieņemti vairāki konkrēti pasākumi, un Ortega kungam bija taisnība, pieminot Michel Barnier rīcību šajā saistībā, kas noveda pie vairākām būtiskām reformām dažādās Kopienas politikās: kohēzijas politikā un struktūrfondos, Eiropas Lauksaimniecības fondā, Eiropas Reģionālās attīstības fondā, Eiropas Zivsaimniecības fondā un reģionālajā atbalstā, POSEI programmās un pētniecības programmās.
Es vēlos kopumā pateikt Ortega kungam, ka, neņemot vērā grūtības, kas saistītas ar kavēšanos ieviest Lisabonas līgumu Francijas prezidentūras laikā, mēs centīsimies šīm politikām patiesi pievienot jaunu dimensiju un nodrošināt to, ka to horizontālās dimensijas pēc iespējas tiek īstenotas konkrētās darbībās. Mūsu mērķis ir īpaši pievērst uzmanību jūrniecības nozarei, un mēs šajā jautājumā ļoti cieši strādāsim ar Komisiju un ar Hübner kungu, saskaņojot reģionālās politikas. Jūs varat būt pārliecināti, ka mēs šim jautājumam pievēršam īpašu uzmanību.
Priekšsēdētājs. −
Jautājums nr. 10, ko iesniedza Robert Evans (H-0442/08)
Temats: Šrilanka
Padome ņems vērā pieaugošo vardarbību Šrilankā un to, ka palielinās totāla pilsoņkara uzliesmojuma iespēja. Pavisam nesen 11 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 70 tika ievainoti bumbas sprādzienā pārpildītā piepilsētas vilcienā, vēl divi tika nogalināti sprādzienā galvaspilsētā, Kolombo, un mājupceļā no darba tika nāvīgi ievainots tamilu izcelsmes televīzijas reportieris Paranirupasingam Devakumar, devītais žurnālists, kas nogalināts Šrilankā pēdējo divu gadu laikā.
Padome arī ņems vērā Šrilankas neveiksmīgo pārvēlēšanas priekšlikumu ANO Cilvēktiesību padomei, ANO dalībvalstu skaidru atteikumu valstij, par kuru daudzi uzskata, ka tā ir ļaunprātīgi izmantojusi savu pozīciju Padomē nevis, lai veicinātu cilvēktiesības, bet aizsargātu sev no starptautiskas pārbaudes, pamatojoties uz plaši izplatītiem un dokumentāri apstiprinātiem pierādījumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izdarījusi ne tikai LTTE, bet, iespējams, arī valdības pašas drošības spēki.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vai Padome piekrīt, ka ES aktīvi jācenšas meklēt mierīgu un ilgstošu konflikta risinājumu? Kādu pieeju Padome apsver izmantot šim nolūkam un kā tā ietekmēs pārrunas ar Šrilanku attiecībā uz VPS (vispārējo preferenču sistēma) plus statusa piešķiršanu?
Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Evans kungs, Padome saprot jūsu bažas par situāciju Šrilankā. Kopš 2008. gada sākuma Eiropas Savienība ir aktīvi pastiprinājusi savu dialogu ar Šrilankas valdību. No 16.-18. martam augstu amatpersonu trijotne apmeklēja Kolombo, kurā tikās ar četriem valdības ministriem un citiem ievērojamiem politiķiem. 10. jūnijā augsta līmeņa Eiropas Komisijas delegācija piedalījās ES-Šrilankas apvienotās komisijas 17. sanāksmē, kas notika Kolombo. Abas vizītes sniedza iespēju apspriest Eiropas Savienības bažas attiecībā uz pašreizējo situāciju Šrilankā.
ES trijotnes Šrilankā vizītes laikā Eiropas Savienība vēlreiz apstiprināja apņemšanos ieņemt Tokijas procesa līdzpriekšsēdētāja lomu un sniegs humāno palīdzību. Kā jums zināms, Eiropas Savienība ir Šrilankas lielākais palīdzības donors. Tā tomēr uzsvēra, ka ir būtiski nodrošināt labvēlīgāku klimatu NVO, Apvienoto Nāciju Organizācijas un Sarkanā Krusta starptautiskās komitejas efektīvākam darbam.
Šrilanka pašlaik gūst lielas priekšrocības no īpašiem ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību stimulējošiem pasākumiem, kas ir Eiropas Savienības vispārējo preferenču sistēmas daļa. Šo pasākumu noteikumi paredz, ka visām valstīm, kas vēlas turpināt gūt priekšrocības no VPS Plus, būs atkal uz to jāpiesakās līdz 2008. gada oktobrim. Šī pasākuma piešķiršanas nosacījumu pamatā ir ekonomikas ievainojamības kritēriji un 27 starptautisku cilvēktiesību, darba tiesību, vides un pārvaldības principu ratificēšana un ieviešana.
Robert Evans (PSE). - Es vēlos pateikties priekšsēdētājam par atbildi, bet es īsumā vēlos pateikt divas lietas.
Lai ES varētu aktīvi piedalīties miera procesā, tai būtu jāmaina politika attiecībā uz ceļošanas aizliegumu, jo sarunas notika Ženēvā, kas nav ES teritorijā, un norvēģi, kas arī nav ES sastāvā, arī ir bijuši aktīvi miera procesā. Vai priekšsēdētājs ir ar to apmierināts ?
Priekšsēdētājs izteica ļoti visaptverošu viedokli par VPS sarunām, bet, ņemot vērā viņa iebildumus vai iebildumus par Šrilanku šajā brīdī, cik lielā mērā viņš šajā posmā paļaujas uz to, ka Šrilanka ievēros tos 27 nosacījumus, kurus viņš minēja, pirms tai var tikt piešķirta šī tirdzniecības preferenču sistēma?
Jean-Pierre Jouyet. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Evans kungs, es ņēmu vērā jūsu komentārus par Ženēvas procesu, un ir taisnība, ka norvēģiem tajā ir būtiska loma. Tomēr es uzskatu, ka nozīme, kāda ir Eiropas Savienībai, kas, kā jau minēju, ir lielākais donors, ir īpaši būtiska. Tāpēc mums ir jāizmanto šī nozīme, lai ietekmētu Ženēvas procesu un stabilizācijas procesus valstī.
Nosacījumu, lai Šrilankai piešķirtu VPS Plus, pamatā galvenokārt ir ekonomikas ievainojamības kritēriji un tas, ka ir jāpiemēro starptautiskās konvencijas, ko es pieminēju attiecībā uz pamattiesībām. Šrilankai patiešām arī jāiesniedz pieteikums uz pasākumiem.
Cik man zināms, lai gan es neesmu pārliecināts, mums no Šrilankas iestādēm ir jāsaņem visaptverošs dosjē pirms mēs varam lemt, piešķirt vai nepiešķirt VPS Plus. Pašlaik man nav zināms, ka Padome nevēlētos to piešķirt. Mums būs jāizskata, kāda precīzi ir Šrilankas iestāžu pieteikuma būtība.
Avril Doyle (PPE-DE). - Es vēlos pajautāt ministram, vai viņš piekrīt, ka valdības pašas spēki, kā arī Tamil Tigers ir pārkāpuši cilvēktiesības. Vai viņš to varētu, lūdzu, komentēt?
Jean-Pierre Jouyet. − (FR) Doyle kundze, es zinu, ka trijotne, kas šo misiju veic Slovēnijas prezidentūras laikā, iesniedza ziņojumu Padomei. Šīs trijotnes vadītāja bija Slovēnijas Ārlietu departamenta Āzijas direktore Campbell kundze un Nicolaj kungs, kurš vada Šrilankas nodaļu. Vienīgie pārkāpumi, kas man zināmi, ir tie, uz kuriem viņi norādīja. Tomēr es sazināšos ar jums vēlāk ar papildu informāciju, ja jūs neiebilstat, Doyle kundze, un es atvainojos, ka nespēju jums dot precīzāku atbildi.
President. −
Jautājums nr. 11, ko iesniedza Avril Doyle (H-0445/08)
Temats: Padomes prioritātes attiecībā uz klimata paketi
Kādi ir Francijas prezidentūras mērķi attiecībā uz klimata un enerģētikas paketi? Kādi līdz šim ir bijuši Padomes panākumi? Kādu termiņu Padome paredz?
Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Francijas prezidentūra neapšaubāmi atbalsta Komisijas šī gada sākumā iesniegto ,,enerģētikas un klimata” paketi, kas pareizi atspoguļoja tos mērķus, kurus noteica valstu vai valdību vadītāji 2007. gada marta samitā: lai ko tas prasītu, līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcas efekta radītās gāzu emisijas par 20 % un pat par 30 %, ja veiksies sarunas par globālu vienošanos par režīmu periodam pēc 2012. gada; ierosināt regulējošu sistēmu ogļskābās gāzes uztveršanai un ģeoloģiskai uzglabāšanai, un, Doyle kundze, šajā jomā uzsākt demonstrēšanas projektus; un līdz 2020. gadam sasniegt 20 % atjaunojamās enerģijas īpatsvaru Eiropas Savienības kopējā enerģijas patēriņā. Arī jūs to visu labi zināt, Doyle kundze.
Francijas prezidentūra arī atbalsta panākumus, kas sasniegti Slovēnijas prezidentūras laikā. Šajā saistībā jūs bez šaubām esat informēta par progresa ziņojumu, ko Padomei jūnijā iesniedza iepriekšējā prezidentūra. No debatēm par šo ziņojumu izrietēja, ka Padome atbalstīja paketes kopējo struktūru. Turklāt tika nolemts, ka daži priekšlikumi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības shēmas pārskatīšanu un kopējiem centieniem nozarēs, kas nav iekļautas shēmā, ir sīkāk jāanalizē.
Jo īpaši būs sīkāk jāizvērtē noteikumi, kas attiecas uz cīņu pret oglekļa noplūdi, izsoles ieņēmumu izmantošanu, elastību, kas ir vajadzīga, lai sasniegtu valstu mērķus, un pieaugumu no 20 % līdz 30 %, kā arī dažu dalībvalstu īpašo situāciju.
Mēs zinām, ka būs grūti sasniegt visus šos mērķus. Mēs zinām arī to, ka Francijas prezidentūrai būs jāsniedz skaidrojums par visiem šiem punktiem, ka ir pretējas intereses un ka mums vēl jāveic visaptveroša to elementu analīze, ko es tikko pieminēju, jo īpaši mehānismi izsoles atļauju piešķiršanai, lai novērstu oglekļa noplūdi, un dažādi vajadzīgie elastības mehānismi.
Tomēr mēs arī zinām, Doyle kundze, ka, protams, pirms Poznaņas konferences šī gada beigās ir absolūti būtiski panākt politisku vienošanos, bet tā galvenokārt ir vajadzīga Kopenhāgenas konferencei. Attiecībā uz mūsu prezidentūras iestāžu, par ko jūs zināt tikpat daudz, cik es, un tiesību aktu gala termiņiem mums kopā ar jūsu Parlamentu ir jāpanāk vienošanās, kas būtu pietiekami uzstājīga, lai Eiropas Savienībai nodrošinātu spēcīgu pozīciju tās starptautiskajām sarunām Kopenhāgenā 2009. gada decembrī, un mūsu rīcībā esošais likumdošanai paredzētais laiks drīz beigsies. Šī neapšaubāmi ir vissarežģītākā problēma, kas mums būs jāatrisina, Doyle kundze.
Avril Doyle (PPE-DE). - Vai politiska vienošanās attiecas uz vienošanos pirmajā lasījumā vai sagatavošanos ātram vienošanās procesam otrajā lasījumā Francijas prezidentūras laikā? Un kādu prioritāti priekšsēdētājs nosaka robežas koriģēšanas pasākumiem vai aizliegumam? Vai prezidentūra man piekrīt, ka tie jāpatur rezervē B plānam gadījumā, ja mēs nesasniedzam mērķi par starptautisku vienošanos, bet tos nevajadzētu izmantot kā nūju sarunās, lai panāktu starptautisku vienošanos?
Jean-Pierre Jouyet. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Doyle kundze, atbildot uz jūsu pirmo jautājumu, mēs centīsimies sasniegt pēc iespējas vairāk. Mēs centīsimies panākt vienošanos pirmajā lasījumā. Mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai to sasniegtu; ja varēsim panākt vienošanos otrajā lasījuma, mēs to darīsim. Es uzskatu, ka tas atbilst visu Eiropas iestāžu un Eiropas Savienības kopumā interesēm. Runājot skaidri, tas ir mans personīgais viedoklis, es zinu, ka būs grūti.
Attiecībā uz mehānismiem, lai novērstu oglekļa noplūdi, es uzskatu, ka ir būtiski — un šajā gadījumā es pārstāvu prezidentūru, nevis Padomi — ka, no vienas puses, mēs tehniskā ziņā varam kopā strādāt pie šiem pasākumiem, kas nebūt nav vienkārši, un ka, no otras puses, mums ir priekšrocības, ko mēs varam izmantot gaidāmajās starptautiskajās sarunās. Ja globālā līmenī par šo jautājumu netiks panākta vienošanās, tad, kā jūs diezgan pareizi minējāt, mums būs jāīsteno B plāns. Tomēr mums būs labākas iespējas ierosināt B plānu, ja mums būs priekšlikumi, ko izvirzīt starptautiskajās sarunās, un ja tie būs pietiekami drīz. Šāds ir mans uzskats.
Robert Evans (PSE). - Ņemot vērā to, ka ministrs ir savās mājās un ka prezidentūras loma ir vadīt 27 valstis šajā sešu mēnešu periodā, vai viņš varētu minēt jomas, kurās pēc viņa domām Francija ir īpaši labs piemērs un šajā jomā ir pārējo Eiropas Savienības valstu priekšgalā?
Jean-Pierre Jouyet. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, paldies jums par gudro jautājumu. Es uzskatu, ka šajā jomā Francijas prezidentūrai ir jāaizmirst par grūtībām, kas varētu rasties to priekšlikumu šādā vai tamlīdzīgā aspektā, kuri noteikti nemaz nav viegli risināmi. Mēs zinām, ka ne viss ir viegli. Es to attiecinu uz atjaunojamo enerģiju un citiem elementiem. Tomēr prezidentūras mērķis un mūsu atbildība, Evans kungs, patiesi ir par katru cenu līdz šā gada beigām panākt vienošanos, un attiecībā uz dažiem šīs paketes aspektiem būs jāmaksā cena šī vārda tiešajā nozīmē.
Priekšsēdētājs. − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).
Jautājums nr. 37 netiks uzdots, ņemot vērā to, ka šo tematu apskata cits šīs sesijas dienaskārtības punkts.
.
(Sēdi pārtrauca plkst. 19.00 un atsāka plkst. 21.00.)
SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU Priekšsēdētāja vietniece