Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 8. jūlijs - Strasbūra

18. Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir Reinhard Rack Transporta un tūrisma komitejas vārdā sagatavotais ziņojums (A6-0252/2008) ,,Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru” (2008/2041(INI)).

  Reinhard Rack, referents. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, pagājušajā rudenī Komisija iesniedza Zaļo grāmatu ,,Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru” un tās nodomu turpmāko mēnešu laikā iesniegt rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem.

Eiropas Parlaments uzskatīja, ka tam kā turpmāko pasākumu otrajam likumdevējam un par budžetu atbildīgajai iestādei ir pienākums un atbildība laikus paust savu nostāju par Zaļo grāmatu. Mēs sākām izskatīt šo jautājumu pārliecināti un uzmanīgi: pārliecināti tādā nozīmē, ka mēs vēlamies paust Eiropas Parlamenta viedokli par vēlamo virzienu, un uzmanīgi, jo mēs nevēlamies apšaubīt Komisijas iniciatīvas tiesības, bet gaidīsim tās precizētos ierosinājumus.

Par šo tematu Transporta un tūrisma komitejas apspriedēs bija plaša vienprātība. Es īsumā vēlos apskatīt dažus būtiskus jautājumus.

Galvenais temats, kas pelnīti uztrauca dažus kolēģus, bija subsidiaritāte. Viņi jautāja, kam šajā saistībā jāpiedalās, un vai tas vispār bija Eiropas jautājums, un uzskatīja, ka mums varbūt nevajadzētu pārāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā utt.

Mūsu atbilde varētu būt šāda: mēs pieņemam, ka Zaļās grāmatas iesniegšana, kam sekoja rīcības plāns, neietekmēs atbildības jomu izkārtojumu Eiropā, bet visi kompetentie spēlētāji — Eiropas Savienība, dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes izmantos savu kompetenci un, galvenais, saprātīgi saskaņos to savā starpā. Šajā saistībā mēs vēlētos sagaidīt integrētu vispārēju koncepciju un pilsētu lēmumus, kas patiesībā ir pareizi un būtiski atsevišķām pašvaldībām.

Vēl viens jautājums ir nodrošināt to, ka transports atbilst cilvēku vajadzībām. Mums nevajadzētu maldināt Eiropas pilsoņus Eiropas iekšējā transporta tirgū. Ja vienā pilsētā ir zaļa teritorija un vēl viena zaļa teritorija kaimiņpilsētā, tam nevajadzētu nozīmēt, ka viņi ir nonākuši jaunā pasaulē, vienkārši šķērsojot vietējās pašpārvaldes robežas. Mēs ceram, ka šajā ziņā Eiropa tiks saskaņota un parādīs paraugpraksi.

Trešais jautājums ir papildu pasākumi. Mēs noorganizējam noklausīšanos, kurā mēri sūdzējās par to, ka viņi bieži saņem norādījumus no Eiropas un tad, kad pienāk laiks tos īstenot, viņi konstatē, ka dalībvalstis viņus pametušas novārtā vai, precīzāk sakot, ir atstājušas viņus bez līdzekļiem šo pasākumu īstenošanai.

Mēs vēlamies pievēst īpašu uzmanību darbnespējīgiem pasažieriem. Manuprāt, un kā es vienmēr atkārtoju, tas attiecas arī uz vīriešiem un sievietēm ar maziem bērniem. Viņiem nav viegli pārvietoties ar sabiedrisko transportu un transportu kopumā.

Mēs vēlamies laikus nosūtīt ziņu nozarē un nozares pārstāvjiem, mudinot tos attīstīt labāku loģistiku un jaunas tehnoloģijas. Galvenokārt mēs vēlamies palielināt cilvēku informētību. Viņiem pašiem jāpalīdz nodrošināt tas, lai mēs ar transporta sistēmu spētu sasniegt veselīgu vidi.

Cramer kungs brauks ar velosipēdu, Marinescu kungs dosies mājup ar jaunu ātrvilcienu, Costa kungs izmantos satiksmes kuģīti, priekšsēdētāja vietnieks A. Tajani Romā brauks ar motorolleru, un es savā mītnes pilsētā labprāt eju ar kājām. Ja mēs darīsim visas šīs lietas, mēs patiešām radīsim mazu, bet ne nenozīmīgu uzlabojumu.

Nobeigumā es izsaku pateicību diviem komisāriem, kas iedziļinājušies šajā tematā — priekšsēdētāja vietniekam Jacques Barrot un priekšsēdētāja vietniekam Antonio Tajani, kurš pašlaik ir atbildīgais komisārs. Es pateicos ēnu referentiem, kas arī strādāja pie šī ziņojuma un kolēģiem, kuri komitejā palīdzēja sasniegt labu iznākumu. Es vēlos pateikties par darbu arī saviem kolēģiem komitejā, savā grupā un savā birojā. Es ceru, ka tas turpmāk sasniegs labu iznākumu.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sākt ar pateicību Rack kungam par dokumentu, ko viņš izstrādāja ar Parlamenta palīdzību. Es esmu viņam arī pateicīgs par možo runu. Es došos viņu apciemot, lai nākamreiz, kā viņš ierosināja, mēs atrastu dažādus transporta veidus, lai pārvietotos pa savām pilsētām.

Parlamenta darbs, reaģējot uz Komisijas iniciatīvu, neapšaubāmi ir bijis pozitīvs, tāpat kā šīs debates, kurās uzmanība tika vērsta uz trim pamatpunktiem: kā vislabāk uzlabot Eiropas pilsētu mobilitāti; Kopienas līmenī veiktās intervences pievienotā vērtība un uzdevumu pārdale starp dažādiem pārvaldes līmeņiem. Komisijas Zaļā grāmata uzsāka līdzdalības procesu Eiropas līmeņa pasākumos pilsētu mobilitātes un transporta jomā. Tā izvirza pilsētu mobilitāti Eiropas debatēs par labāko veidu, kā nodrošināt mobilitāti, lai tā būtu ilgtspējīga mūsdienu sabiedrībai un turpmākajām paaudzēm.

Mūsu debašu pamatā galvenokārt ir bažas par klimata pārmaiņām, sastrēgumiem, ietekmi uz veselību, jo īpaši no atmosfēras piesārņojuma, enerģijas krājumu drošība un drošība uz ceļa. Daudzi grozījumi, ko Transporta komitejas deputāti iesniedza ziņojuma projekta apspriešanas laikā, un Vides, sabiedrības veselības un Pārtikas drošuma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas noderīgais ieguldījums parāda to, cik būtiska Eiropas Parlamentam ir pilsētu mobilitāte — temats, kas attiecas uz lielo vairumu ES pilsoņu.

Kā jums zināms, apspriedes par Zaļo grāmatu beidzās 15. martā un mēs saņēmām vairāk nekā 400 iesniegumus. Visu iesaistīto pušu viedokļi un, protams, Eiropas iestāžu priekšlikumi sniegs vērtīgu ieguldījumu gaidāmajā tajā rīcības plānā par pilsētu mobilitāti, ko es šoruden plānoju iesniegt.

Pievērsīsimies ziņojumam. Man patika dokumentā paustais aicinājums izstrādāt plašu Eiropas pilsētu mobilitātes stratēģiju un atziņa, ka darbība Kopienas līmenī dažās jomās sniedz skaidru pievienoto vērtību. Ziņojums norāda uz darbības galvenajām jomām strukturētā, mērķtiecīgā un arī ļoti skaidrā veidā, un tāpēc es vēlos vēlreiz izteikt atzinību profesoram R. Rack. Ziņojumā tiek analizēta ES loma dažādās jomās: likumdošana, standartizēšana un saskaņošana, paraugprakses apmaiņa un izpēte. Turklāt tas izvirza jautājumu par koordināciju starp iestādēm un integrētu pieeju, kā arī par cilvēku atbildību un līdzekļu piešķiršanu.

Es atbalstu lielāko daļu dokumentā pausto ideju, bet starp daudzajiem ziņojuma punktiem es vēlos īpaši izskatīt dažus konkrētus punktus. Piemēram, es ievēroju, ka ziņojums apstiprina to, ka ir vajadzīgi salīdzināmi dati un kā ir jāievēro pilsētu mobilitāte darbībai citās jomās, kur Eiropas Savienībai ir likumdevēja vara. Šajā saistībā ierosināto Eiropas platformu, lai apkopotu datus, paraugpraksi un politikas informāciju, neiesaistot birokrātiju, neapšaubāmi vērts turpināt izskatīt.

Es pilnībā piekrītu, ka ir būtiski, lai ES vadītu transporta sistēmu standartizēšanu un saskaņošanu, jo īpaši attiecībā uz zaļajām teritorijām un ceļa maksas noteikšanu, ja vēlamies izvairīties no sadrumstalotiem risinājumiem, kas izstrādāti dažādās Eiropas pilsētās. Es atbalstu arī tos priekšlikumus par sociālo dimensiju, kas paredzēti konkrētām grupām, un tos priekšlikumus par izglītības, apmācības un informētības paaugstināšanas kampaņu uzlabošanu, kas varētu veicināt izmaiņas pilsoņu uzvedībā. Attiecībā uz finansējumu es piekrītu ziņojumā paustajam, ka papildus Kopienas līdzekļu izmantošanai vislabākajā iespējamā veidā jāizstrādā arī jauni finanšu instrumenti.

Nobeigumā, priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es pilnībā apstiprinu ziņojumā minēto novērojumu: ir steidzami vajadzīga jauna domāšana un novatoriskas koncepcijas par mūsu pilsētu mobilitāti. Pienācīgi ievērojot ES principus un tiesību aktus, mums jāveicina un nav jātraucē jaunrade un elastība vietējā, reģionālā un valsts līmenī. Tā ir subsidiaritātes jēdziena būtība. Jūsu vērtīgais ziņojums sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas politikas veidošanā šajā jomā — jomā, kas ir būtiska pilsoņiem, uzņēmumiem un politiķiem visā Eiropā, jo īpaši vietējām amatpersonām.

Vēlreiz paldies jums par uzmanību, un izsaku atzinību referentam par viņa izcilo darbu.

  Justas Vincas Paleckis, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošuma komitejas atzinuma sastādītājs. – (LT) Es vēlos izteikt atzinību referentam Rack kungam par viņa ziņojumu. Ja 80 % cilvēku, kas dzīvo pilsētās, veiktu ierosinātos pasākumus attiecībā uz pilsētu mobilitāti, ikvienam dzīve kļūtu daudz labāka un veselīgāka. Tas ir labs piemērs tam, kā ES rūpējas par saviem pilsoņiem.

Mums jāpaplašina sabiedriskais transports un velosipēdu maršrutu tīkls un jāveicina videi draudzīgāku transporta līdzekļu izmantošana. Tomēr visbūtiskākais un visgrūtākais uzdevums ir mainīt cilvēku paradumus. Piemēram, Lietuvā aptuveni 50 % visu autobraucienu ir īsāki par vienu kilometru. Pat jauni un veseli cilvēki aizmirst, ka viņiem ir kājas un ka velosipēds jau tika izgudrots. Ar Komisijas palīdzību mums jāspēj atrast dažādas finanšu sviras, lai novērstu vai samazinātu satiksmes sastrēgumus, kas paralizē pilsētu un to iedzīvotāju dzīvi. Ir jāizvēlas vai nu kustība, mobilitāte, vai nosmakšana starp dzelzs nezvēriem, kas spļauj piesārņotājus.

  Jan Olbrycht, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sastādītājs. − (PL) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, es vēlos izteikt atzinību Rack kungam par viņa ziņojumu un kā Reģionālās attīstības komitejas pārstāvis es vēlos pateikt, ka starp Transporta komiteju un Reģionālās attīstības komiteju bija ļoti laba sadarbība. Es ceru, ka tā būs paraugs turpmākiem projektiem.

Rack kunga ziņojumā ir izskatīti būtiski jēdzieni daudzās dažādās jomās. No vienas puses, tās ir tehniskas un organizatoriskas problēmas, kas saistītas ar vidi un, no otras puses, jautājumi, kuri attiecas uz sociālām lietām, kā arī uz vides plānošanu un pilsētu plānošanu. Šajā ziņojumā arī padziļināti izpētīts jautājums, par ko Rack kungs runāja, citiem vārdiem sakot, subsidiaritātes principa darbība praksē. Ziņojumā apskatīts jautājums, kas ir neapšaubāmi vietējo iestāžu kompetences ziņā, bet pārsniedz to darbības jomu. Tomēr saskaņā ar subsidiaritātes principu struktūrām citos līmeņos jāpalīdz pilsētām šajā saistībā — to paredz izpalīdzības princips. Struktūrām citos līmeņos jāpalīdz pilsētām, un tām arī vispirms jāpalīdz dalībvalstīm un arī Eiropas Savienībai, radot organizatoriskas un finansiālas iespējas, finansējot izmēģinājuma projektus un eksperimentālo izpēti.

Šajā ziņojumā apskatīts tas, ko mēs zinām teorētiski, bet šeit mēs redzam, ko integrēta pieeja nozīmē praksē. Tā ir pieeja, kas paredz daudzu dažāda veida faktoru kopdarbību. Mēs ar cerībām raugāmies uz Eiropas Komisijas darbu šajā jomā un ar nepacietību gaidām rīcības plānu.

  Markus Ferber, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, ja Eiropa vispār ir bagāta, tad tā ir bagāta savā dažādībā. Mums tas vienmēr jāatceras tad, kad runājam par pilsētu mobilitāti, lai mēs saglabātu uzturētu šo bagātību ilgtermiņā.

Tāpēc pēc pirmo runātāju noklausīšanās es esmu mazliet satraukts par to, ka mēs zaudēsim līdzsvaru, kuru referents noteica savā ziņojumā starp to, ko saskaņā ar subsidiaritātes principu var lemt vietējā līmenī un to mazumiņu, kurā mēs kā Eiropas Savienība varam sniegt ieguldījumu. Ja tā notiktu, mēs iegūtu vienveidīgas Eiropas pilsētas un zaudētu Eiropas bagātīgumu.

Es teikšu diezgan vienkārši: vietējām un reģionālajām iestādēm, kas jau ir atrisinājušas transporta organizēšanas problēmas, Zaļā grāmata nav vajadzīga, bet vietējās un reģionālās iestādēs, kas līdz šim ir attiekušās risināt šo jautājumu, diez vai spēs to izdarīt pēc Zaļās grāmatas vai mūsu rezolūcijas pieņemšanas.

Mums jāsaprot, ka, lai kādā mērā mums patiktu ieslīgt sīkumos, Eiropai gūs panākumus tikai tad, ja tās pilsoņi to pieņems vietējā līmenī. Viņi to nepieņems vietējā līmenī, ja tā viņiem traucē visās viņu vietējās dzīves jomās. Tāpēc es izteicu spēcīgu kritiku arī komitejā. Man ļoti žēl, ka Transporta un tūrisma komiteja nepieņēma manus grozījumus komitejā, jo es baidos, ka beigās — sākot, protams, ar paraugpraksi, ar struktūrfondu un kohēzijas fonda stimuliem — mēs darām to, kur mums patiešām nevajadzētu iejaukties.

Tāpēc es lūdzu, lai mēs noteiktu kompromisu, par ko vienojāmies komitejā, kā mūsu turpmākās rīcības robežu. Nepārkāpsim to pēc daudzajiem grozījumiem, kas tika iesniegti tagad. Eiropa negūs panākumus, ja tā iejauksies katrā cilvēku dzīves jomā.

  Saïd El Khadraoui, PSE grupas vārdā. – (NL) Es vēlos sākt ar pateicību referentam Rack kungam par labo sadarbību. Es uzskatu, ka kopā mēs esam daudz sasnieguši. Viņš zina, ka mēs vēlējāmies izvirzīt augstākus mērķus dažos punktos un ka mēs vēlējāmies konkrētāk apkopot ieguldījumu, kāds ir vajadzīgs no Eiropas Savienības. Es saprotu, ka daži viņa grupas deputāti tam nepiekrīt.

Ņemot vērā iepriekš sacīto, šajā ziņojumā ir daudzi labi elementi un tādējādi mūsu grupa to pilnībā atbalsta. Kā pirmo minēšu to, ka tajā tiek atzīts, ka pilsētas visā Eiropas teritorijā saskaras ar tām pašām grūtībām. Visur ir sastrēgumi, un šī ir tā problēma, kas visur rada daudz stresa, un iznieko laiku. Visur ir satiksmes negadījumi. Es uzskatu, ka puse negadījumu Eiropas Savienībā notiek pilsētu teritorijās.

Mēs arī vēlamies sasniegt augstos klimata mērķus, ko esam sev izvirzījuši. Vairums pilsētu un lielpilsētu saskaras ar grūtībām infrastruktūras finansēšanā, un Eiropas Savienība var spēlēt pozitīvu atbalsta lomu visās šajās jomās, lai gan — un es noteikti to atzīstu — situācija katrā vietā atšķiras. Tomēr mēs varam mācīties viens no otra, un tāpēc es uzskatu, ka ir jāattīsta ideja par tādu kā pilsētu mobilitātes novērošanas punktu vai platformu, kurā būs iespēja apmainīties ar labām idejām.

Pilsētas un lielpilsētas jāmudina vai tām pat jāprasa uzrakstīt mobilitātes plānus, lai kopā sasauktu visas ieinteresētās puses, panāktu vienprātību par kopēju pieeju un noslēgtu pozitīvu vienošanos. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienībai jāuzņemas vadošā loma saskaņošanas, standartizēšanas, savietojamības un izpētes, un attīstības jomā, lai sniegtu jauniem projektiem, arī projektiem sabiedriskā transporta jomā lielāku izdošanās iespēju un veicinātu ilgtspējīgu risinājumu izplatību visā Eiropas teritorijā.

Nobeigumā, komisār, mēs ceram, ka jūs drīz iesniegsiet pēc iespējas konkrētu rīcības plānu ar skaidru atbildību sadalījumu starp dažādiem politikas līmeņiem, bet tādu plānu, kurā liela loma būs paredzēta Eiropas Savienībai.

  Jean Marie Beaupuy, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es vēlos sākt ar pateicību Reinhard Rack par viņa izcilo ziņojumu, un es saku paldies Komisijai par to, ka tā vispirms izstrādāja Zaļo grāmatu, par ko pašlaik noris plašas apspriedes un kura līdz 2008. gada beigām pārtaps par rīcības plānu.

Es un mani kolēģi sadarbības grupā ,,Pilsētbūvniecība un mājoklis”, jo īpaši Jan Olbrycht, kurš tikko runāja, pagājušajā gadā uzaicinājām komisāru J. Barrot apspriest ar mums šo tematu. Debates bija ļoti dzīvas, jo īpaši par jautājumu par integrētu pieeju. Komisār, man atvēlētajā īsajā laikā es vēlos uzsvērt ieguvumus no sīkākas šī aspekta izvērtēšanas. Starp pilsētu plānošanas koncepcijām un pilsētu mobilitāti ir būtiska saikne. Kad es saku ,,pilsētu plānošanas koncepcijas”, es patiesībā domāju pilsētu plānošanas koncepciju neesamību. Lai to paskaidrotu, es minēšu četrus elementus.

Pirmkārt, ir skaidrs, ka pašlaik līdz ar komerciālu, rūpniecības, mājokļu un atpūtas sektoru un teritoriju parādīšanos palielinās mūsu pilsētu teritorijas, vai tās būtu mazas, lielas vai vidēja lieluma. Katru reizi tiek izveidotas jaunas teritorijas, attīstās mobilitāte. Vai man jums jāatgādina, ka mūsu pilsētu teritorijas izmēra ziņā ir pieaugušas par 11 %, bet to iedzīvotāju skaits ir pieaudzis tikai par 2,5%? Ka 10 gadu laikā no 1990. līdz 2000. gadam pilsētas teritoriju paplašināšanās trīskārt pārsniedza Luksemburgas izmēru? Šie skaitļi parāda to, ka katru reizi, kad pilsētas teritorija paplašinās, mūsu ceļojumi kļūst ilgāki, neņemot vērā mūsu galamērķi. Turklāt šajās pilsētu teritorijās 10 gadu laikā ikdienas braucienu skaits privātajās automašīnās palielinājās par 70 %, un katrs atsevišķais brauciens par 20 %.

Šie skaitļi, šie piemēri skaidri parāda to, ka bez veiksmīgas integrētas pieejas, kas izmanto dažādos pilsētu parametrus, pat ar efektīvākiem, drošākiem, viedākiem transportlīdzekļiem, pat ar ātrāku, ērtāku sabiedrisko transportu mēs pilnībā neatrisināsim pilsētu mobilitātes problēmu un neatrisināsim to problēmu, kas skar mūsu līdzpilsoņus, kuri vienmēr būs spiesti veikt arvien vairāk ilgu, dārgu un nepatīkamu ceļojumu.

Komisār, dāmas un kungi, šajās pilsētu plānošanas koncepcijās jāņem vērā pilsētas transports ne tikai pilsētās un lielpilsētās, pilsētu teritorijās, bet arī, kā teica mans kolēģis Rack kungs, piepilsētu līmenī. Visiem mūsu pilsoņiem, kuri strādā, atpūšas, mācās utt. šajā pilsētas un piepilsētas perimetrā, jābūt noteiktam konsekvences līmenim. Tomēr problēma, kas rodas, un tā tikko tika pieminēta, ir kā panākt dažādu administratīvu struktūru, dažādu rajonu un citu teritoriju līdzāspastāvēšanu. Tāpēc, komisār, mēs jums lūdzam jūsu turpmākajos rīcības plānos īpaši apsvērt integrētu pieeju.

  Michael Cramer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es arī vēlos pateikt sirsnīgu palies referentam. Tomēr es nevaru pateikt neko pozitīvu par šī ziņojuma gala iznākumu. Eiropas pilsētas joprojām ir atstātas novārtā; tās nesaņem palīdzību. Tā vietā, lai izveidotu konkrētu un noderīgu pilsētas teritoriju sistēmu 27 dalībvalstīs, lielākā daļa komitejas deputātu izvēlējās virspusēju dokumentu: pilsētām jākļūst zaļākām, būs mazāk trokšņu un labāka dzīves kvalitāte. Ziņojums ir tikpat neskaidrs attiecībā uz to, kā to sasniegt, cik ES un Komisijas Zaļā grāmata par pilsētu mobilitāti.

Rack kungs mums piedāvāja ,,suši bāra ēdienkartes” principu transporta problēmu atrisināšanai. Tomēr ziņojums lielākoties sniedz mums pievienoto sastāvdaļu sarakstu, bet ne pašu recepti. Tomēr ES līmenī ir steidzami jārīkojas. Astoņi no desmit ES pilsoņiem dzīvo pilsētās un viņi gandrīz visi cieš no vienādām problēmām: sastrēgumi, negadījumi troksnis un piesārņojums. Mūsu pilsētas arī spēlē nozīmīgu lomu saistībā ar klimata pārmaiņām. Pilsētu satiksme rada apmēram 40 % visu CO2 emisiju un 70 % visu siltumnīcefekta gāzu. ES nesasniegs tās pašas izvirzīto klimata aizsardzības mērķi, ja netiks samazināta satiksme un cilvēki mašīnu vietā nesāks izmantot vilcienus, autobusus, velosipēdus un neies ar kājām.

Satiksmes radītās emisijas kopš 1999. gada patiesībā ir pieaugušas par 30 %, bet emisijas no citiem avotiem samazinājušās par 10 %. Tas nozīmē, ka satiksme īstenībā ir ,,apēdusi” sasniegumus citās jomās. Tomēr lielākā daļa deputātu uzskata, ka pat šo skaitļu citēšana ziņojumā, lai norādītu uz saikni starp pilsētas satiksmi un klimata pārmaiņām, ir solis par tālu.

Rītdienas balsojumā zaļie iesniegs grozījumus, lai ziņojumam par pilsētu mobilitāti piešķirtu saturu, kas ziņojumam tik steidzami ir vajadzīgs. Pirmkārt, mēs vēlamies sakārtot ES līdzfinansējumu, lai tas būtu videi draudzīgāks; saskaņā ar mūsu grozījumu tas konkrēti nozīmē to, ka mums jāiešķir 40 % dzelzceļam un 10 %, lai attīstītu braukšanu ar velosipēdu. Līdz pat šim brīdim 60 % ES transportam paredzēto līdzekļu tikuši piešķirti ceļa projektiem, tikai pa 20 % piešķirot vietējam sabiedriskajam transportam un dzelzceļa transportam. Tāpēc nav brīnums, ka mūsu sasniegumi ir pretēji mūsu apgalvojumiem par vēlamo.

Otrkārt, mēs vēlamies piešķirt ES līdzekļus tikai tad, ja pilsētas var iesniegt ilgtspējīgu mobilitātes plānu, kas izbeigtu lielu daļu bezjēdzīgu ceļa projektu. Treškārt, mēs vēlamies uzlabot transporta drošību, nosakot vispārēju ātruma ierobežojumu 30 km/h, atļaujot pilsētām uz atsevišķiem ceļiem noteikt savas augstākas ātruma robežas.

Ja mēs vēlamies darīt vairāk saistībā ar vidi un klimata pārmaiņām un nodrošināt drošu transportu, Eiropas pilsētām vajadzēs būtisku ES atbalstu. Tās to saņems tikai tad, ja tiks pieņemti mūsu grozījumi. Ja tos noraida, un ja tiek pieņemts kārtējais ziņojums, kas neatrisina vienu problēmu, zaļie par to nebalsos.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Pirmkārt, es vēlos sākt ar pateicību Rack kungam par viņa smago darbu. Pilsētu mobilitāte ir sarežģīts jautājums, lai izstrādātu politiku Eiropas līmenī. Nav viegli novilkt atbildības robežas, un tas ir redzams ziņojumā, ko šeit apspriežam.

No vienas puses, ziņojumā vairākās vietās tiek apgalvots, ka Eiropas Savienībai ir nozīme pilsētu mobilitātes plānu īstenošanā, un tad citā vietā ir apgalvojums, ka pilsētu mobilitāte ir Eiropas pilsētu un vietējo iestāžu atbildība un, pamatojoties uz subsidiaritātes principu, ka Eiropas Savienībai jābūt tikai ierobežotai regulējošai lomai. Īsi sakot, atbildību līdzsvarošana šajā jomā ir sarežģīta. Tomēr es uzskatu, ka referents Rack kungs ir labi atrisinājis šo jautājumu un labi noformulējis dokumentu attiecībā uz subsidiaritātes principu.

Tomēr man ir pāris kritisku piezīmju. Pirmkārt, es uzskatu, ka ziņojums ir kļuvis pārāk sīks. Tas rada iespaidu, ka ir iespējams izstrādāt Eiropas sistēmu, ko varētu izmantot, lai atrisinātu visas problēmas visās Eiropas pilsētās. Es saprotu sīko sarakstu ar tematiem, kas jāapsver saskaņošanai, un rīcības jomu sarakstu, un tie visi ir labi domāti, bet es apšaubu to, vai mēs tos varēsim īstenot. Es uzskatu, ka vispārēja pieeja būtu daudz praktiskāka. Tādējādi lielāks uzsvars tiktu likts uz paraugprakses apmaiņu un tehnoloģiskiem jauninājumiem pilsētu mobilitātes jomā. Es saprotu, ka šādai pieejai nav tik augstu mērķu, bet, manuprāt, mums jāatceras, ka pilsētu mobilitāte ir Eiropas pilsētu un vietējo iestāžu problēma.

Turklāt saskaņošanai paredzēto tematu sarakstā ir arī dažas sociālas normas. Man tā nešķiet laba doma. Sociālas normas, piemēram, darbnespējīgu cilvēku mobilitāte ir ļoti cieši saistītas ar atsevišķām dalībvalstīm, un tāpēc tās labāk nesaskaņot vai nestandartizēt.

Neņemot vērā šīs kritiskās piezīmes, es balsošu par šo ziņojumu. Jo Rack kungam ir izdevies skaidri ziņojumā uzsvērt to, ka droša, ilgtspējīga un efektīva pilsētu mobilitātes struktūra ir Eiropas pilsētām un vietējām iestādēm nozīmīgs jautājums, un es uzskatu, ka tieši šajā ziņā ziņojums ir vērtīgs. Eiropas Savienība var pasniegt palīdzīgu roku mērķfinansējuma un būtiskas informācijas apmaiņas veidā, bet šajā jomā nav vajadzīgas un vēlamas ES regulas.

Nobeigumā es vēlos pateikt to, ka mums nevajadzētu no redzesloka pazaudēt iepriekšminēto tādēļ, ka atbildība par pilsētu transporta sistēmām paliek Eiropas pilsētu un lielpilsētu ziņā. Tām būs jāizstrādā sistēmas un efektīvi jāstrādā ar visām attiecīgajām iestādēm. Nobeigumā es vēlos uzsvērt to, ka šo transporta sistēmu veiksmes pamatā ir pilsoņu līdzdalība. Arī viņiem ir pienākums sniegt ieguldījumu, lai sasniegtu pilsētu mobilitātes plānu mērķus: ilgtspējīgs, drošs un uzticams transports pilsētu teritorijās.

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE). - (RO) Pilsētu politika saskaņā ar subsidiaritātes principu nav Eiropas Savienības kompetencē, bet vietējo un reģionālo iestāžu kompetencē. Tomēr urbanizācijas līmenis Savienībā pastāvīgi palielinās. Vairāk nekā trīssimt miljonu pilsoņu dzīvo pilsētās, un pilsētu iedzīvotāju procentuālais daudzums līdz 2020. gadam pārsniegs 80 %.

Urbanizācija un aglomerācija kļuvusi par Eiropas problēmu, jo tās ietekmē visu Eiropas pilsoņu labklājību. Patiesībā mēs pašlaik risinām pieaugošo pieprasījumu pēc jauniem un dažādiem transporta līdzekļiem, kas palielina enerģijas patēriņu, zemes izmantošanas apmēru un gaisa un augsnes kvalitātes pakāpenisku degradāciju.

Lai gan valsts tiesību aktos attiecībā uz pilsētu transportu un zemes izmantošanas plānošanu ir būtiskas atšķirības, Eiropas Kopienas iestādes varētu aktīvi iesaistīties stabilas pilsētu attīstības koordinēšanā un, pirmkārt, pilsētu transporta pakalpojumu plānošanā, un pielikt pūles, lai nodrošinātu paraugprakses efektīvu izplatīšanu.

Mūsu kolēģis R. Rack piedāvā uzskatāmus risinājumu piemērus, ko sniedz gan mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, virtuālā mobilitāte, gan konsekventa multimodālas pieejas izmantošana, infrastruktūras izmantošanas optimizēšana, alternatīvu transporta līdzekļu izmantošana.

Izglītībai un privātajai iniciatīvai ir būtiska loma ,,zaļo pilsētu” Eiropā, un Kopienas politikām kopumā jāņem vērā visas ilgtermiņa izmaksas un jāizvirza piemēroti priekšlikumi, efektīvi starpreģionu un pārrobežu sadarbības mehānismi, kā arī vajadzīgie informācijas resursi.

Strukturālajiem un kohēzijas fondiem, kas ir galvenais urbanizācijas iemesls, tos piemēroti izmantojot vietējā un reģionālā līmenī, jākļūst par efektīvāko un pieejamāko resursu, lai atrisinātu problēmu, ar kuru saskaras Eiropa 21. gadsimtā.

  Inés Ayala Sender (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, es vispirms vēlos pateikties Komisijai par palīdzību sniegt mūsu pilsoņiem risinājumus mobilitātes problēmām, piemēram, ceļu drošībai, sastrēgumiem un ietekmei uz vidi; lielākā daļa mūsu pilsoņu savās pilsētās un lielpilsētās saskaras un cieš no šīm problēmām.

Ņemot vērā ierobežojumus un atturību, kas tika pausta attiecībā uz vajadzību nodrošināt to, ka šāda veida rīcība tiek pārvaldīta saskaņā ar subsidiaritātes principu, es uzskatu, ka šādi priekšlikumi ne tikai izraisa būtiskas un vajadzīgas debates; tās arī sniedz atbildi uz būtiskiem un aktuāliem valsts, reģionu un, galvenokārt, vietējo pašvaldību jautājumiem.

Mēs šodien apspriežam šo tematu kontekstā ar lielākām debatēm par pasākumiem cīņai pret klimata pārmaiņām pirms lielajām debatēm par izmaksu globalizāciju dažādos transporta veidos. Šīs debates ir ļoti būtiskas, bet tām jāatspoguļojas praksē cilvēku ikdienas dzīvē, viņu apkārtnē, piemēram, pilsētās.

Tāpēc mēs atbalstam šos mūsu iestādes lieliskos centienus Rack kunga ziņojumā. Es vēlos izteikt atzinību referentam par viņa precīzajām piezīmēm un pateikties viņam par vēlmi iekļaut manus grozījumus, tādējādi pieņemot, sekmējot un veicinot daudzus būtiskus jautājumus, piemēram, alternatīvas veselīgākas pilsētu mobilitātes formas — iešana, riteņbraukšanu vai sabiedrisko transportu — un stimulus drošībai uz ceļa, kas, kā jau tika pieminēts, parāda pilsētu vides kaitīgo un agresīvo pusi. Jāņem vērā ne tikai cilvēki ar ierobežotu mobilitāti, bet arī bērni saliekamajos ratiņos, kas bieži netiek ievēroti, kā to pierāda pilsētas šķēršļi, kas pārpilda ielu segumus.

Ziņojums arī aicina izmantot efektīvu preču transportu, arī uzticamas iekraušanas un izkraušanas sistēmas, lai veicinātu ,,pēdējās jūdzes” darbības, atzīstot vajadzību veicināt cilvēku un preču mobilitātes līdzāspastāvēšanu.

Papildus iepriekšminētajam, tas atbalsta uzlabotas ,,viedās” transporta sistēmas ar lūgumu papildus elastīgiem instrumentiem nodrošināt piekļuvi un savietojamību. Tajā tiek veicināta arī aktīva līdzdalība pilsētu mobilitātes forumos.

  Renate Sommer (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, ko mēs patiesībā šeit darām? Mēs risinām jautājumu, kas nav mūsu kompetencē. Šīs Zaļās grāmatas par pilsētu mobilitāti pamatā bija izdomāta kompetence, kā slēgtā lokā atzina Komisija. Man tika pateikts, ka debašu par klimatu dēļ un jo 80 % eiropiešu dzīvo pilsētās, Komisija šajā jomā sevi ir pasludinājusi par kompetentu.

Izmantojot tādu pašu pamatojumu, es varētu teikt, ka 80 % eiropiešu dzīvo vai reiz dzīvoja ģimenēs. Tāpēc pārņemsim ģimeņu politiku. Tā būtu vienlīdz izdomāta kompetence, ko nebūtu iespējams pamatot. Attiecībā uz pilsētu mobilitāti vienīgais, ko Eiropas līmenī var veicināt, ir paraugprakses apmaiņu, neko vairāk. Normatīvu pasākumu pieņemšana būru līdzvērtīga subsidiaritātes principa pārkāpumam.

Mēs varam pieņemt, ka vietējās iestādes pašas labprāt risina savas transporta problēmas, jo šīs problēmas ir saistītas ar to, kā darbojas to ekonomika un iekšējais, pilsētas tirgus. Tajā pašā laikā, protams, tas ir jautājums par to pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kuri pretējā gadījumā pilsētu pamestu. Problēmas, ar ko saskaras mūsu pilsētas, varbūt ir līdzīgas, bet tās gluži vienkārši nav tādas pašas. Tāpēc mums ir vajadzīgs, lai vietējie spēlētāji pieņem lēmumus, kas ir piemēroti viņu teritorijai. Par pilsētu transporta politiku jālemj un tā jāformulē uz vietas, un vietējām iestādēm jābūt atbildīgām par plānošanu.

Es brīdinu deputātus nepieprasīt šajā ziņojumā iekļaut tiesību aktu pasākumus vai, iespējams, tulkot dokumentu tā, lai iekļautu šādus pasākumus pēc tā apstiprināšanas. Es arī brīdinu neradīt vēl lielākus datu kalnus un, iespējams, vēl lielāku birokrātiju. Izveidojot Eiropas platformu pilsētu mobilitātei, mēs to noteikti izdarītu. Nav šaubu, ka beigās mums būtu kārtējā Eiropas aģentūra, kas saražotu vēl vairāk dokumentu, un, protams, izmaksātu krietnu naudas summu.

Tas ir veids, kā noskaņot pilsoņus pret Eiropu. Mēs to nevaram atļauties. Es lūdzu jūs nodrošināt, lai mēs nenonāktu līdz šādai situācijai.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Kā arhitekte/pilsētas plānotāja, kurai arī ir daudzu gadu pieredze kā reģionālai politiķei vietējā un reģionālā pārvaldē, es noteikti varu apstiprināt, ka pilsētu mobilitātes jautājums ir ļoti aktuāls un sarežģīts, un es vēlos pateikties referentam par viņa pieeju.

Daudz pilsētas bieži neapzinās to, ka tās ar pienācīgu vietējo ceļu infrastruktūras plānošanu var novērst transporta organizācijas problēmas. Lemjot par došanos vizītēs uz Eiropas pilsētām, tūristi arī ņem vērā to pieejamību un to, kā tajās ir organizēts transports. Satiksmes sastrēgumi noteikti nerada pievilcīgu iespaidu par pilsētām un to centru.

Veiksmes pamatā jābūt novatoriskiem risinājumiem, piemēram, satiksmes sloga atvieglošana, tādu alternatīvu transporta veidu izmantošana, kā riteņbraukšana vai automobiļu kopēja lietošana. Es uzskatu, ka izpēte un attīstība piedāvā ievērojamu, bet vēl neizmantotu potenciālu attiecībā uz jauniem, drošākiem un videi draudzīgākiem transporta veidiem un ilgtspējīgām transporta sistēmām.

Visiem jāpalīdz risināt transporta problēmas: ES, pilsētām un iedzīvotājiem, kā arī tūristiem. Es uzskatu, ka ir būtiski sadalīt atbildību starp ES un pilsētām. Šajā saistībā ES jābūt skaidri precizētai lomai.

  Pierre Pribetich (PSE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es vispirms vēlos izteikt atzinību mana kolēģa Reinhard Rack ziņojumam. Šī jaunā pilsētu mobilitātes kultūra ir patiesa revolūcija mūsu domāšanas un ceļošanas ziņā.

Pārfrāzējot slaveno Sieyès izteicienu par Trešo kārtu: ,,Kas ir pilsētas mobilitāte pilsētā? Viss. Kas tā līdz šim bijusi? Nekas. Ko tā vēlas? Būt kaut kas.” Ar šiem vārdiem es izsaku savu absolūto piekrišanu šai revolūcijai mūsu uzvedībā un steidzamajai vajadzībai izstrādāt integrētu un vispārēju Eiropas pieeju šai jaunajai pilsētu mobilitātei, kurā uzsvars ir likts uz veiksmīgas pilsētu plānošanas galveno principu saskaņu. Es arī vēlos paust savu atbalstu iespējai piedāvāt standartveida risinājumus, kas dod iespēju katram teritoriālajam līmenim izstrādāt piemērotu pasākumu kopumu.

Komisār, tas nozīmē, ka Komisijai jāuzņemas tās finanšu saistības un praksē jāīsteno sava pieeja. Vienas runas laikā mūsu kolēģis pieminēja šo metodi, izmantojot līdzību ar ,,suši bāru”, kurā Eiropa piedāvātu dažādus ēdienus, un pilsētu teritorijas tos varētu pēc izvēles ņemt vai neņemt. Šī elastīgā pieeja nedrīkst novirzīties no kursa: mūsu pilsētas. Mums ir vajadzīgas visas sastāvdaļas, lai spētu radikāli pārveidot pilsētu mobilitāti un izveidot šo jauno kultūru.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētājas kundze, lūdzu, atvainojiet, ka uzstājos par ātru. Tagad es vēlētos piedalīties debatēs par Rack kunga ziņojumu par jaunu pilsētu mobilitātes kultūru. Kā jau minēju iepriekš, man patīk braukt ar velosipēdu Briselē un Strasbūrā, kur es izbaudu veloceliņu drošību un jo īpaši uzmanību, ar kādu autobraucēji attiecas pret velosipēdistiem, jo ne tikai kājāmgājējiem, bet arī velosipēdistiem šeit ir absolūta prioritāte. Es daudz vairāk baidos mājās, Prāgā, kur es redzu, kā tūristi tikko spēj izvairīties no mašīnām, un es izvēlos vairs nebraukt ar velosipēdu. Atšķirīga kultūra ir saistīta ar atšķirīgām ceļa satiksmes noteikumu tradīcijām, kad spēcīgākā puse bija uzvarētāja puse. Es uzskatu, ka Eiropas mobilitātes uzlabošana nozīmē gan ceļa satiksmes noteikumu saskaņošanu dalībvalstīs, gan pakāpenisku sodu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem konverģenci. Atšķirīgi noteikumi uzturēs atšķirīgu kultūru. Līdz ar to izlutinātiem ārzemju velosipēdistiem un gājējiem (un es pieskaitu sevi pie viņiem) ceļi jaunajās dalībvalstīs būs ļoti riskanti.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Es izsaku atzinību Rack kungam par viņa ziņojumu.

Eiropas Savienībai ir vajadzīga jauna pilsētu mobilitātes kultūra, kurā sabiedriskajam transportam un braukšanai ar velosipēdu jābūt lielākai nozīmei.

Sabiedriskā transporta attīstībai ir vajadzīga politika vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, lai daļēji vai pilnībā subsidētu sabiedriskā transporta pakalpojumus atsevišķām cilvēku kategorijām, piemēram: skolēni, studenti, pensionāri un invalīdi.

Es uzskatu, ka pilsētu attīstība un plānošana ir jāveic integrētā veidā, ņemot arī vērā esošās un turpmākās vajadzības pilsētu transporta jomā. Ātrvilcienu satiksmes ieviešanai starp pilsētu centriem un ostām vai dzelzceļa stacijām, lidostām un jo īpaši reģioniem, jābūt prioritātei lielu pilsētu attīstībā un modernizēšanā.

Apdzīvotas vietas ar pieeju iekšzemes ūdensceļiem varētu attīstīt kombinēta veida transportu, kas samazinātu piesārņojumu, kuru izraisa ceļa satiksme lielās pilsētās.

Jaunajā pilsētu mobilitātes politikā jāintegrē viedās transporta sistēmas un zaļā teritorijas.

  Inés Ayala Sender (PSE). - (ES) Es vēlos pateikties jums, priekšsēdētājas kundze, par augstsirdību. Šī nav pirmā reize, kad man bijis jāatgriežas sēžu zālē laika ierobežojumu dēļ. Es tikai vēlējos saistībā ar Rack kunga ziņojumu pateikt, ka man bija komentāri vēl par diviem ziņojuma aspektiem, un, man šķiet, ka komisārs attiecībā uz tiem ir diezgan jutīgs.

Pirmkārt, es vēlos pieminēt to, ka trūkst stimula jaunām profesijām saistībā ar pilsētu mobilitāti. Man šķiet, ka attiecībā uz tām ir jāveic sagatavošanas darbi un ka tās jāņem vērā, ņemot vērā attīstību, ko tās simbolizē. Otrs aspekts ir tas, ko mēs sākotnēji paredzējām kā plašu apspriešanos ar dalībniekiem, lai noteiktu tādu pasākumu sociālo ietekmi, kā, piemēram, pilsētu nodevas, kas ir būtisks apsvērums.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos atgādināt patieso vārda subsidium nozīmi manu senču valodā — latīņu valodā. Subsidium nozīmē ,,palīdzība”, tāpēc subsidiaritāte nozīmē „palīdzēšana”. Es to saku, lai mazinātu Ferber kunga, Marinescu kunga un Sommer kundzes bailes — Komisija negrasās ieņemt vietējo, provinces vai reģionālo iestāžu vietu. Eiropas ziņā nav noteikt vietējās administratīvās politikas, ne arī lemt, ko darīt atsevišķās pilsētās.

Subsidium nozīmē palīdzība, tāpēc Eiropa, Eiropas Komisija, Eiropas iestādes var sniegt ieguldījumu, sniedzot risinājumus, tās var sniegt ieguldījumu, uzsākot debates, tās var sniegt ieguldījumu informācijas apmaiņā ar pilsētām, lai meklētu risinājumus — ja iespējams, kopējus — kas var noderēt pilsoņiem, lai atvieglotu viņu dzīvi, ceļošanu un drošību uz ceļa vai aizsargājot viņu veselību pret piesārņojumu.

Finanšu ieguldījums, protams, ir iespēja. Es atceros Civitas programmu, kas sasniedza labus rezultātus un varētu būt labs piemērs. Rīcības plānu, ko esmu paredzējis iesniegt — kura mērķis ir koordinēt un ierosināt idejas rīcībai — es izstrādāšu, pamatojoties uz visiem jautājumiem, kas izskanēja šodienas debatēs, mēģinot minēt idejas un ierosinājumus, vienmēr ievērojot subsidiaritātes principu, jo es labi zinu, kādas ir Eiropas Savienības pilnvaras. Es uzskatu, ka, ņemot vērā, ka ES pilsoņi dzīvo lielās pilsētās, Eiropas Savienībai ir pienākums palīdzēt.

Palīdzība — es atkārtoju — nenozīmē aizstāšanu; arī es esmu pārliecināts, ka cilvēku problēmu risināšana ir cilvēku ievēlēto vietējo iestāžu ziņā. Tomēr Eiropas Savienībai ir būtiska nozīme, palīdzot un koordinējot kaut tikai dažas iniciatīvas, un izmaksājot nedaudz līdzekļu, lai vietējās iestādes un amatpersonas varētu labāk pārvaldīt mūsu pilsoņus.

  Reinhard Rack, referents. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, es izsaku pateicību visiem saviem kolēģiem, kas piedalījās šī vakara debatēs, kuras bija ļoti dzīvīgas un noteikti ar dažiem asumiem.

Šajā saistībā pēdējās 40 vai 50 minūtes ir atspoguļojušas to, kas pēdējo mēnešu laikā notika Transporta un tūrisma komitejā. Arī tajā mēs pieredzējām diezgan plašu viedokļu dažādību. Mums bija jābalso par vairāk nekā 350 grozījumu projektiem. Mums izdevās samazināt šos 350 grozījumu projektus līdz diezgan saskaņotam dokumentam, kas pēc tam komitejā tika pieņemts ar lielu balsu vairākumu, t.i. 27 balsīm par un 2 pret. Es būtu priecīgs, ja mēs varētu sasniegt līdzīgu iznākumu rītdienas balsojumā, un es darīšu visu, kas manos spēkos, lai to nodrošinātu.

Viena grupa nebija apmierināta ar Transporta un tūrisma komitejas apspriežu iznākumu un šodien to atkal skaidri parādīja. Mēs arī dzirdējām aicinājumu kolēģiem rīt mainīt savu nostāju. Es būtu ļoti pateicīga, ja mani kolēģi turpinātu sadarbību tādā pašā apmērā kā Transporta un vides komitejā, un vērstu uzmanību uz dokumenta, kuru izstrādājām komitejā, apstiprināšanu rītdienas plenārsēdē. Šajā saistībā es aicinātu viņus izskatīt ieteikumus referents ir izklāstījis rītdienas balsošanas sarakstā.

Attiecībā uz pārējo es ar prieku gaidu turpmāko darbu pie šī temata un novēlu Komisijai un priekšsēdētāja vietniekam veiksmi saistībā ar rīcības plānu un turpmākajiem pasākumiem šajā jomā.

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

  Corina Creţu (PSE), rakstiski. – (RO) Pēc manām domām modernā lielpilsētā ir būtiska jauna pieeja pilsētu mobilitātei. Eiropā ekonomikas pieaugums 1950. un 1960. gados izraisīja tādu horizontālu lielpilsētu attīstību, kuru iedzīvotāji pametuši pilsētas centru par labu piepilsētai. Šis modelis, ko sekmēja automašīnu izmantošanas izplatība, mūsdienās vairāk nav ilgtspējīgs, ņemot vērā vēl nepieredzētu degvielas cenu pieaugumu un bažas par klimata pārmaiņām globālā līmenī, pārmaiņas, kuras galvenokārt radījusi iekšdedzes dzinēja radītais piesārņojums.

Ir jāatbalsta iniciatīvas, kas dod iespēju Eiropas pilsētām plānot efektīvas sabiedriskā transporta sistēmas, kas atbilst vides aizsardzības prasībām un ir pieejamas visiem, kā arī tādu alternatīvu transporta līdzekļu integrēšana pilsētu plānošanā, kas der īsiem attālumiem vai mainās atkarībā no dienas laika. Vēl viena problēma ir pilsētas preču transports, kas ir būtisks pilsētas ekonomikas labai attīstībai. Tādēļ es uzskatu, ka ir būtiski īstenot praksi, piemēram, pieredzes apmaiņu starp Eiropas pilsētu pārvaldēm, pilsētu optimizēšanas datubāzes, kā arī mudināt pilsoņus mainīt pieeju personīgā transporta jautājumam pilsētas vidē.