Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 9. jūlijs - Strasbūra

7. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

- Ieteikums otrajam lasījumam: Arūnas Degutis (A6-0264/2008)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE) – (LT) Šodien Eiropas Parlamentā otrajā lasījumā mēs esam pieņēmuši rezolūciju par kopējiem noteikumiem gaisa transporta pakalpojumu sniegšanai Kopienā.

Mēs grozām regulu, kas bijusi spēkā kopš 1992. gada, un es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka šie grozījumi ir ļoti svarīgi mūsu iedzīvotājiem un galvenokārt pasažieriem un lidmašīnu apkalpei. Es runāju par pasākumiem, kas palīdzētu panākt lidojumu cenu pārskatāmību un aktīvāk aizliegtu maldinošu reklāmu un negodīgu konkurenci gaisa transporta jomā.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt lidojumu drošības standartu stingrāku ievērošanu. Arī lidmašīnu apkalpes sociālās garantijas ir svarīgas. Izskatās, ka ir atrisinātas visas domstarpības starp Komisiju un Padomi, tā ka regulai vajadzētu stāties spēkā gada beigās.

Es patiešām ceru, ka grozīto regulu pareizi īstenos visās dalībvalstīs.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Dāmas un kungi, šodien, pēc 16 gadiem, mēs beidzot dodam zaļo gaismu vienkāršotiem, vienotiem un vienlaicīgi stingrākiem ierobežojumiem attiecībā uz gaisa pārvadātāju licenču piešķiršanu un atcelšanu. Es ceru, ka regulas īstenošanas sekas nebūs mazo sporta uzņēmumu likvidēšana. Es balsoju par regulu. Es no visas sirds ticu, ka regula patiešām ļaus atņemt licences uzņēmumiem, kas krāpj klientus, norādot savus tarifus bez jebkādiem nodokļiem, nodevām vai degvielas uzcenojuma un tādējādi nenorādot lidojuma biļetes pilnu cenu. Es ceru, ka uzraugošā aģentūra arī pievērsīs uzmanību cenu diskriminācijai dzīvesvietas dēļ. Es ticu, ka grozītā regula uzlabos gaisa pārvadātāju pakalpojumu drošību, jo īpaši nosakot vienotus noteikumus lidmašīnu un apkalpes nomai ES, kā arī trešās valstīs.

- Ziņojums: Miroslav Ouzký (A6-0135/2008)

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs! Kā Sociāldemokrātu grupas pārstāvis, kas atbild par šo tematu, es atbalstīju kompromisa ieteikumus, kurus ierosināja M. Ouzký. Es uzskatu, ka Padomes apstiprinājums tam, ka mums vajadzētu ierobežot vēl divu glikola šķīdinātāju izmantošanu un tādējādi aizsargāt mūsu pilsoņu veselību, ir Parlamenta un Sociāldemokrātu grupas panākums.

Viela, kas tiek saukta par DEGME, nodara kaitējumu veselībai, uzsūcoties caur ādu. Labi zināms, ka tā arī nodara kaitējumu reproduktīvajai veselībai, tādēļ tā ir liela veiksme, ka mēs esam aizlieguši tās izmantošanu ne tikai krāsvielās, bet arī tīrīšanas līdzekļos un grīdas uzkopšanas līdzekļos. Sākotnēji Komisija plānoja aizliegt DEGME izmantošanu vienīgi krāsvielās, taču visu pušu sadarbības rezultātā mēs panācām aizliegumu to izmantot arī tīrīšanas līdzekļos.

Šķīdinātāja DEGME ieelpošana rada kaitējumu cilvēka veselībai. Ņemot vērā Eiropas Komisijas ziņojumu, šķīdinātājs būtu aizliegts tikai smidzināmās krāsvielās, bet pēc Sociāldemokrātu grupas ierosinājuma to aizliedza arī tīrīšanas līdzekļu aerosolos. Tā kā plenārsēdē nebija debates, tad es vēlējos pieminēt kompromisa ieteikumu būtību.

- Ziņojums: Romano Maria La Russa (A6-0257/2008)

  John Attard-Montalto (PSE). – (MT) Ir svarīgi, ka Eiropas Parlaments apzinās situāciju manā valstī attiecībā uz ūdens un elektrības cenām un šodienas lēmuma ietekmi uz šo jomu. Tādēļ es paskaidroju savu balsojumu. Kopš valdība paaugstināja degvielas cenu, patērētājiem ir bijis jāmaksā uzcenojums. Šomēnes mums paziņoja, ka tas sasniegs 96 %. Tas izraisīs jaunu nabadzības vilni, nabadzības, ko dēvēs par enerģētikas nabadzību. Vienlaicīgi valdība nepiedāvā nekādus īstermiņa vai ilgtermiņa risinājumus. Netiek pieņemta politika attiecībā uz alternatīviem enerģijas avotiem, lai gan manā valstī ir daudz saules un vēja. Šādas politikas nav pat attiecībā uz tīrāku enerģijas ieguves veidu, piemēram, gāzi, jo valdība to pat nav sākusi apsvērt. Tādēļ es šādi balsoju, un tādēļ tas, ko mēs šodien paveicām, ir svarīgi, ja ne vēsturiski.

  Oldřich Vlasák (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es paskaidrošu, kāpēc es šādi balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu. Direktīvas galvenā daļa neapšaubāmi attiecas uz priekšlikumu par īpašumtiesību atdalīšanu, kas ļoti kavētu vertikāli integrētus uzņēmumus gūt peļņu gan no gāzes uzglabāšanas, gan pārvades. Es balsoju par grozīto kompromisa priekšlikumu, jo esmu pārliecināts, ka to valstu paustās bažas, kuras bija pret pilnīgu īpašumtiesību sadalīšanu, ir jāņem vērā. Es piekrītu Komisijai, ka Eiropas dabasgāzes tirgus cieš no investīciju trūkuma pārvades infrastruktūrā un nepietiekamas koordinācijas starp individuāliem pārvades sistēmu operatoriem. Tomēr, pēc manām domām, mums ir jāņem vērā dabasgāzes un elektrības tirgus strukturālā dažādība, un tādēļ tie ir jānodala. Gāzes tirgus liberalizācijai ir jānotiek pakāpeniski un simetriski. Tas ir nepieciešams, lai pievērstu īpašu uzmanību nacionālo tirgu atklātības līmeņa saskaņošanai.

  Marco Cappato (ALDE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, es atturējos no galīgā balsojuma un balsoju pret priekšlikumu par tā saucamo „trešo variantu” attiecībā uz piegādātāju un tīklu atdalīšanos gāzes tirgū, jo mēs esam zaudējuši lielu iespēju apstiprināt brīvas konkurences principu gāzes tirgū. Mums vajadzēja gūt pieredzi no tā, kas notika elektrības tirgū. Taču tieši pretēji — šis trešais variants praktiski piedāvā garantiju monopoluzņēmumiem un bijušajiem monopoluzņēmumiem Eiropā. Tādējādi mūsu nacionālajos tirgos joprojām trūks salīdzināmības, un tas vēl vairāk attālinās izredzes uz patiesu Eiropas enerģētikas tirgu.

Vēl sliktāk ir tas, ka šis neskaidrais trešais variants praktiski nozīmē to, ka bijušos monopoluzņēmumus atbalstīs vēl vairāk un palīdzēs tiem slēgt nolīgumus, līdzīgi kā ar Krievijas gāzes gigantu Gazprom.

- Ziņojums: Jean Lambert (A6-0251/2008)

  Hubert Pirker (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, kā jau visi šajā Parlamentā zina, mums ir bijusi EK Regula par Eiropas sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu kopš 2004. gada, taču diemžēl nav bijusi īstenošanas regula. Eiropas Parlamenta pieņemtais lēmums beidzot mums nosaka arī piemērošanas noteikumus, kas nozīmē, ka mums ir instruments, ar ko mēs varam veicināt mobilitāti Eiropas Savienībā, nezaudējot sociālo nodrošinājumu.

Sadarbības iestāžu izveidošana arī ļauj mums sniegt praktisku palīdzību tiem, kas strādā ārpus dzimtās valsts, piemēram, mēs varam sniegt atbildi uz jautājumiem par to, kur un kā viņiem ir jāsaņem pensija. Citiem vārdiem sakot, mēs Eiropas Parlamentā esam nodrošinājuši, ka cilvēki var gūt patiesu palīdzību labklājības jautājumu risināšanā.

- Ziņojums: Emine Bozkurt (A6-0229/2008)

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Es atturējos no balsojuma par E. Bozkurt ziņojumu, lai gan principā man nav iebildumu pret to, ka ES dalībvalstis ierobežoti koordinē savas dažādās sociālā nodrošinājuma sistēmas, noteikti nav, ja tas palīdz Eiropas valstu pilsoņiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, kura nav viņu dzimtā valsts.

Tomēr es vēlreiz brīdinu par saskaņošanas nevajadzīgumu vai, vēl ļaunāk, dalībvalstu dažādo sociālā nodrošinājuma sistēmu vienotību. Būdams flāms pēc runasveida, es esmu priviliģēts vērotājs tam, kā Beļģijā sociālā nodrošinājuma vienota sistēma tikai divām iedzīvotāju grupām, flāmiem un valoņiem, ir pilnīgi nelietojama un tiek ļaunprātīgi izmantota. Dieva dēļ, ļaujiet katrai dalībvalstij organizēt un finansēt savu sociālo nodrošinājumu pašai, citādi jūs katrā ziņā panāksiet ļaunprātīgi izmantojamu sistēmu, kas ir sliktāk, dārgāk un mazāk efektīvi un rezultātā rada mazāku, nevis lielāku Eiropas tautu solidaritāti.

  Hubert Pirker (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es arī gribēju paskaidrot, ka es balsoju par šo ziņojumu, jo tas aizstāj veco regulu ar jaunu, tādējādi nodrošinot, ka mūsu sociālā nodrošinājuma sistēmas tagad var koordinēt efektīvāk, jo attiecīgie tiesību akti ir vienkāršoti un grozīti. J. Lambert ziņojums arī nodrošina mūsu mērķu sasniegšanu, sekmējot lielāku mobilitāti Eiropas Savienībā un ļaujot cilvēkiem baudīt viņu tiesības uz labklājības pabalstiem tajā laikā, kad viņi ir nodarbināti citā dalībvalstī.

Tas ir ieguldījums Eiropas Savienības sociālajā nodrošinājumā.

- Ziņojums: Richard Corbett (A6-0206/2008)

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Tātad šodien šeit mēs esam nonākuši R. Corbett centienu otrajā līmenī sagatavot Parlamentu vēl labāk kā politiski korektās eirokrātu kastas „klēpja suni”.

Vakar tika nolemts, ka mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, gandrīz nav atļauts iesniegt parlamentāros jautājumus un ir jābūt Parlamenta priekšsēdētāja pašcenzūras sistēmai. Šodien tiek atvieglota grupu veidošana, un referents uzsvērti un zināmā mērā godīgi atzīst, ka šis pasākums ir vērsts, galvenokārt, pret eiroskeptiķu tiesībām Parlamentā. Tātad šajā jautājumā loks ir noslēdzies. Eiroskeptiķu viedoklis šajā Parlamentā, protams, par politiskajām tiesībām, ir jāapklusina. Eiroskeptiķu balsojums referendumos Īrijā, Nīderlandē un Francijā tiek, kā parasti, vienkārši ignorēts, it kā tāda nebūtu bijis. Šī ir Mugabes stila demokrātijas Eiropas versija. Mazliet demokrātijas!

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, referents R. Corbett patiesībā pauda savu viedokli, izmantojot aizvainojošus izteicienus, jāpiebilst, ārpus Konstitucionālo jautājumu komitejas, attiecībā uz to politisko grupu, kuras viens no pārstāvjiem šajā Parlamentā esmu es; tas nepārprotami rada nopietnas šaubas par viņa objektivitāti.

Ziņojums ir ļoti apšaubāms, un tā saturs komitejā tika krasi sašaurināts; palika tikai pasākumi, lai nodrošinātu to politiski korekto grupu izdzīvošanu, kuru kopējais deputātu skaits būtu mazāks par minimālo nepieciešamo skaitu, un ir ticis veikli iekļauts grozījums, lai īpaši aizkavētu to, ka mūsu politiskā grupa veido atsevišķu grupu. Norādītie iemesli pilnīgi nesaskan ar faktiem; jums ir tikai jāatsaucas uz šī ziņojuma pielikumu, lai saprastu, ka nav tāda dalībvalsts parlamenta, kurā deputātu minimālais nepieciešamais skaits, lai izveidotu grupu, ir lielāks par 20 deputātiem. Starp citu, šis skaits bieži ir daudz mazāks, proti, 15, 10 vai 8 deputāti, un dažos gadījumos pietiek ar vienu deputātu, lai izveidotu politisko grupu.

Tādēļ R. Corbett ziņojums ir uzbrukums demokrātijai un gluži vienkārši pamatnoteikumiem par godīgu spēli.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Šim R. Corbett ziņojumam ir tikai un vienīgi viens uzdevums, proti, apklusināt labējo politiķu nacionālās balsis Eiropas Parlamentā. R. Corbett grupas priekšsēdētājs neslēpj šo faktu. Kad 2007. gada janvārī tika izveidota ITS grupa, viņš diezgan atklāti teica, ka regula būtu jāgroza sevišķi tāpēc, lai turpmāk bloķētu labējo grupu izveidošanu.

Citām grupām tādēļ bez šaubām tiktu nodarīts netiešs kaitējums, bet R. Corbett par to nemaz neuztrauksies. Viņa priekšlikuma mērķis droši vien ir eiroskeptiķu grupa. Protams, sociāldemokrātiem Parlamentā tā ir sodība, ka visu politisko virzienu grupām ir jāpiešķir vienādus līdzekļus un politiskās tiesības. Šī Mugabes stila domāšana ir Eiropas demokrātijas deficīta neatņemama sastāvdaļa, tāpat kā tas, ka ir ticis stūrgalvīgi ignorēts balsotāju demokrātiskais spriedums Francijā, Nīderlandē un Īrijā. Esiet drošs, priekšsēdētāj, mēs ierosināsim šo kā vēlēšanu jautājumu nākamgad Flandrijā.

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, ar to, ka mēs vispār balsojām par šo jautājumu, man šķiet, tiek pārkāpts šī Parlamenta Reglaments. Komiteja balsojumā neatbalstīja šo ziņojumu, jo, es domāju, komitejas priekšsēdētājs bija pārrēķinājies attiecībā uz to, kuri deputāti atradās balsošanas telpā, kad viņš vienkārši pretēji reglamenta noteikumiem turpināja darbu ar grozīto versiju.

Kādēļ mēs esam aizgājuši tik tālu? Kas ir tas, kas ir tik svarīgs, lai mums vajadzētu šādi atmest mūsu noteikumus? Tiešām, atbilde, kā mēs, protams, zinām – un referents to ir skaidri izklāstījis – ir, lai novērstu to, ka eiroskeptiķi izveido grupu.

Bet kādēļ jūs tā baidāties? Kas jūs tā satrauc? Mēs esam tikai 50, varbūt maksimāli 60 cilvēki no Eiropas Parlamenta 785 deputātiem. Vai varētu būt, ka cilvēki, par kuriem jūs patiešām uztraucaties, ir jūsu pašu vēlētāji un ka jūs sublimējat un vēršat pret mums nicinājumu un bailes, ko jūs jūtat pret tiem Eiropas vēlētājiem, kas balso pret, kad vien tiek dota iespēja, ka jūs izgāžat uz mums, viņu redzamajiem pārstāvjiem šajā Parlamentā, to, ko jūs neuzdrīkstaties izteikt par cilvēkiem, kuri ieliek jūs šajā vietā.

Ja man nav taisnība, pierādiet to: rīkojiet referendumus, kā jūs kādreiz solījāt. Pactio Olisipiensis censenda est!

  Bogdan Pęk (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret R. Corbett ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas ir ārkārtējas diskriminācijas simptoms, iespējams, demokrātiskā Eiropas Parlamenta sirdī; šis ziņojums mēģina izmantot administratīvas metodes, lai padarītu par neiespējamu tādu politisko grupu izveidošanu, kas nedomā un nerīkojas tā, kā vairākums uzskata, ka tas ir politiski korekti. Šī ir divējāda diskriminācija, jo administratīvas metodes ir tikušas izmantotas, lai pārtrauktu grupu veidošanu, un tajā pašā laikā nozīmīgas papildu finansiālā atbalsta summas ir tikušas piešķirtas organizētajām politiskajām grupām, kas dod tām papildu priekšrocības. Šī diskriminācija vēršas pret Eiropas Savienības pamatu un tiem pamatiem, uz kuriem Eiropas Savienība, domājams, ir jāveido. Es visstingrāk iebilstu pret šo virzību; jums nevajadzētu būt nekādām ilūzijām par to, ka pat tad, ja jums tas izdosies, jūs nevarēsiet saņemt piekrišanu no Eiropas tautām, kas noteikti iebildīs.

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es reti esmu dzirdējis tādas blēņas, kādas es tikko dzirdēju no Vlaams Blok, Front national un Dan Hannan. Šis ziņojums nevienu necenzē, kā arī šie noteikumu grozījumi nenovestu pie tā, ka kāds zaudētu savas tiesības balsot, tiesības runāt un savas tiesības rīkoties kā Eiropas Parlamenta deputātam.

Šie noteikumu grozījumi attiecas uz to, kādā līmenī jūs nosakāt deputātu skaitu, kas ļauj deputātiem izveidot grupu un tādējādi dod iespēju piekļūt papildu nodokļu maksātāju naudai un papildu resursiem, lai veiktu politiskas darbības. Katrs valsts parlaments, kurā ir grupu sistēma, nosaka slieksni. Mums šis slieksnis bija sevišķi zems – procentos gandrīz zemāks nekā jebkurā valsts parlamentā. Tas ir gluži pareizi, ka mēs atgriežamies pie šī jautājuma un pārbaudām to.

Es atzīmēju, ka beigās gandrīz visas grupas atbalstīja šo kompromisu – lielās grupas un mazās grupas. Es atzīmēju, ka runātājs no Neatkarības un demokrātijas grupas – eiroskeptiskās IND/DEM grupas – ierosināja alternatīvu skaitli – 3 % jeb 22 Eiropas Parlamenta deputātus. Tātad viņi paši atzīst, ka pašreizējais skaits ir jāpalielina, ka tas ir pārāk zems. Atklāti runājot, vai šī atšķirība starp viņu ierosināto skaitli 22 un pieņemto skaitli 25 patiešām ir uzbrukums demokrātijai? Ak, izbeidziet!

- Ziņojums: Jerzy Buzek (A6-0255/2008)

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, J. Buzek ziņojums nodrošina visu stratēģisko pasākumu detalizētu izvērtējumu enerģētikas tehnoloģiju jomā. Diemžēl finansējuma trūkums, kas nepieciešams visai pētniecībai, līdz ar pēkšņo gāzes un naftas cenu celšanos, noteica to, ka mums bija jāvirza sava pētniecība uz jautājumiem, kas saistās ar to izmantošanas samazināšanu, ražojot elektroenerģiju. Šī prioritāte arī samazinās CO2 emisiju daudzumu, un tā būtu jāietver šajā stratēģijā. Es uzskatu, ka ir svarīgi veicināt pētniecību attiecībā uz drošu, modernu atomelektrostaciju celtniecību un tādu jaunāko spēkstaciju celtniecību, kas pamatojas uz hēlija un ūdeņraža ražošanu, kā arī attiecībā uz trešās paaudzes biodegvielām, kuras var ražot vietējā teritorijā, atvieglojot pārmērīgās degvielas izmaksas. Balsojumā es atbalstīju tos grozījumus, kuros bija izklāstītas šīs prioritātes.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Dāmas un kungi, mēs esam atzinuši svarīgo ziņojumu, ko ir sagatavojis profesors J. Buzek. Eiropas Savienības pieaugošā atkarība no enerģijas importa, kam 2030. gadā ir jāsasniedz 65 % līmenis, ir piespiedusi mūs veikt pasākumus, lai nodrošinātu to izejvielu piegāžu drošību, ko izmanto elektroenerģijas ražošanā, pamatojoties uz solidaritātes principu. Ir arī jārada papildu instrumenti, lai samazinātu riskus atsevišķu dalībvalstu enerģētikas drošībai, ko ir izraisījusi enerģētikas nozares ilgstošā liberalizācija. Lai sasniegtu ES mērķus attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un siltumnīcefekta gāzu samazināšanu, mums ir jāveicina jaunu tehnoloģiju attīstība, jo sevišķi oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju attīstība. Ir svarīgi atbalstīt tīrās ogļu tehnoloģijas un pastiprināt mūsu pasākumus attiecībā uz otrās un trešās paaudzes biodegvielām, kā arī uz pētniecības palielināšanu atomenerģijas jomā. Darbs efektivitātes un enerģijas ietaupījumu palielināšanai arī ir ieguvis daudz lielāku nozīmi.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0336/2008) – Gada darbības programmas Brazīlijai un Argentīnai 2008. gadam

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo rezolūciju. Es esmu Attīstības komitejas referents par Erasmus Mundus programmu, un manu ziņojumu nesen vienprātīgi pieņēma. Es ceru, ka mēs varēsim apstiprināt galīgo tekstu septembra plenārsēdē, lai tādējādi jaunā programma varētu sākties 2009. gada janvārī.

Mērķis ir popularizēt mūsu lielisko augstskolu sistēmu aiz Savienības robežām, dodot iespēju ārzemju studentiem studēt mūsu fakultātēs, un dodot iespēju studentiem no Eiropas Savienības, izmantojot atbalstu, iegūt pieredzi valstīs ārpus Eiropas Savienības. Es domāju, ka Erasmus programma ir galvenais instruments ilgtspējīgai attīstībai, jo, kā ir uzsvērts manā ziņojumā, tai ir jāveicina studentu atgriešanās savās valstīs un tādējādi jādod ieguldījums šo valstu ekonomikas izaugsmē, izmantojot to ideju, zināšanu un starptautisko sakaru kopumu, ko viņi ir ieguvuši.

Nozīmīga finansējuma daļa saistībā ar 2. darbību ir ņemta no apropriācijām, kas piešķirtas attīstībai. Pēc manām domām ir jānodrošina, ka finanšu apropriācijas 2008. gada darbības programmām Argentīnai un Brazīlijai, kas īpaši piešķirtas ekonomiskās attīstības un labklājības veicināšanai, tiek patiesībā izmantotas gan izglītībai, gan konkrētiem pasākumiem šajā jomā un ka tās nodrošina infrastruktūru un ražošanas līdzekļus, kas ir piemēroti ilgtspējīgai attīstībai.

- Ziņojums: Alexander Graf Lambsdorff (A6-0265/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Tā kā nav iespējams pieminēt visus svarīgos punktus šajā ziņojumā, es gribētu uzsvērt, ka pēc Īrijas iedzīvotāju izteiksmīgā NĒ Lisabonas līgumam šis Parlaments turpina izlikties un rīkoties tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Tomēr ir gluži pretēji, kā ir parādījušas šī ziņojuma nekaunīgās ambīcijas. Cita starpā, Eiropas Parlamenta vairākums uzskata, ka:

- katras valsts nostāja, proti, tās ārpolitika ir jāsaista ar saistošu politisko platformu, ko ir izveidojusi ES;

- ES ir jāapsver tās ANO biroju reorganizācija un paplašināšana, ņemot vērā „lielākas pilnvaras un pienākumus, kas būs jāuzņemas ES pārstāvjiem, lai ratificētu Lisabonas līgumu”;

- Padomei ir jānosaka „pēc iespējas ātrāk ES novērotāja statusa darbības raksturs Apvienoto Nāciju Organizācijā”;

- dalībvalstīm ir jāvienojas par „vienotāku nostāju attiecībā uz ANO Drošības padomes reformu, kas, nemainot galīgo mērķi pēc ANO reformām nodrošināt Eiropas Savienībai vienu pastāvīgu vietu padomē, vienlaikus tiektos palielināt Savienības ietekmi”.

Federālisms „zem lielvalstu tupeles” Vācijas vadībā vienā no savām vērienīgajām un skaidrajām izpausmēm ...

  Richard Howitt (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta leiboristu partija atzinīgi vērtē šo ziņojumu un, sevišķi, stingros aicinājumus ES dalībvalstīm koncentrēt un stiprināt savas saistības attiecībā uz Tūkstošgades attīstības mērķiem. Mēs stingri piekrītam, ka jākoncentrējas uz doto solījumu izpildi un pašreizējo procedūru mēroga palielināšanu.

Eiropas Parlamenta leiboristu deputāti tomēr nepiekrīt ieteikumam par vienas vietas piešķiršanu Eiropas Savienībai ANO Drošības padomē un nevar atbalstīt šo ieteikumu. Mēs neuzskatām, ka tā būtu laba lieta attiecībā uz Eiropas pārstāvības līmeni. Saskaņā ar 19. pantu ANO Drošības padomes Eiropas locekļi formāli nepauž ES nostāju padomē. Turklāt ANO Harta pati par sevi nosaka, ka tā tas nevar būt. Tomēr gan Ņujorkā, gan vēl plašāk notiek veselīgs neoficiālas koordinēšanas process, un tas ir tas, ko vajadzētu veicināt.

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE), rakstiski. − (IT) Zaļo/ALE grupa ir vienmēr uzskatījusi, ka Eiropas Savienībai pienākas pastāvīga vieta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē, kā tas izklāstīts A. Lambsdorff ziņojumā. Tomēr mūsu grupa neatzīst „prioritātes” statusu, kas ir piešķirts iniciatīvai, kas pazīstama kā „Visaptverošs process”, saskaņā ar kuru tiktu palielināts pastāvīgo valsts locekļu skaits un kura, pēc mūsu domām, ir jāskata kā tikai viena no iniciatīvu klāsta.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es vērtēju atzinīgi A. Lambsdorff ziņojumu, kas izklāsta ES prioritātes attiecībā uz ANO Ģenerālās asamblejas 63. sesiju. Es sevišķi atbalstu to, ka ir jāturpina virzīt šajā sanāksmē drosmīgo apņemšanos attiecībā uz Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM). ES Tūkstošgades attīstības mērķu darba kārtībai ir jārāda piemērs pasaulei, un mums ir jāpanāk, lai šim piemēram seko visa pārējā starptautiskā kopiena septembra ANO Ģenerālajā asamblejā. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − Šodien A. Lambsdorff priekšlikums Eiropas Parlamenta ieteikumam Padomei par ES prioritātēm attiecībā uz ANO Ģenerālās asamblejas 63. sesiju tika pieņemts bez balsojuma plenārsēdē. Šī prakse, kas ir iespējama, pateicoties „90. pantam”, ir ne tikai ļoti apšaubāma, bet tā arī rada kļūdainu iespaidu, ka viss Eiropas Parlaments piekrīt šī ziņojuma saturam, kā tas šajā gadījumā noteikti nav. Mēs stingri noraidām ieteikumu, ka Lisabonas līguma pašreizējais statuss aicinātu „reorganizēt un paplašināt Padomes un Komisijas birojus Ņujorkā un Ženēvā, ņemot vērā lielākas pilnvaras un pienākumus, kas būs jāuzņemas ES pārstāvjiem, lai ratificētu Lisabonas līgumu”. Tas ir ne vien apvainojums tiem Īrijas balsotājiem, kuri referendumā ar plašu vairākumu noraidīja Lisabonas līgumu, tas ir arī mēģinājums interpretēt Lisabonas līgumu tā, ka tas „piešķirtu ES juridiskas personas statusu”, tādējādi izveidojot to par „supervalsti”.

  Cristiana Muscardini (UEN), rakstiski. − (IT) A. Lambsdorff ziņojums (un attiecīgais ieteikums) dod skaidru politisku signālu par Eiropas Savienības nozīmes stiprināšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā; Komisiju un dalībvalstis kopā ņemot, Savienība nodrošina vairāk nekā 40 % no ANO finansējuma, bet līdz šim nav ieguvusi pretī nekādu politisko ietekmi vai ietekmes spēju.

Tomēr viena šī dokumenta daļa ir maldinoša un var kaitēt diskusijām Ņujorkā par Drošības padomes reformu. Uzsverot galīgo mērķi par ES pastāvīgo vietu kā tādu, ieteikums no dažādām apspriežamām iniciatīvām min vienīgi tā saukto „Visaptverošo procesu”, pasākumu, ko vada tās valstis, kas apņēmušās atbalstīt tikai vienu no daudzajiem iesniegtajiem priekšlikumiem, tas ir, to, kurā ir ierosināts palielināt pastāvīgo valsts locekļu skaitu. Šis priekšlikums, ko ir atbalstījusi mazāk kā viena trešdaļa no locekļiem, kopš paša sākuma ir šķitis strīdīgs un nelīdzsvarots, kā Ģenerālās Asamblejas priekšsēdētājs pats ir norādījis.

Kaut arī mēs uzsveram, ka mēs ļoti atzinīgi vērtējam to politisko uzmanību, ko Eiropas Parlaments pievērš, lai stiprinātu vispārējo Eiropas Savienības nozīmi Apvienoto Nāciju Organizācijā, mēs uzskatām, ka mūsu iebildumi un noraidījums attiecībā uz ieteikuma daļu par „Visaptverošu procesu” ir jāiekļauj protokolā.

  Pasqualina Napoletano (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos paust labvēlīgu viedokli par A. Lambsdorff ziņojumu, kas vēlreiz uzsver Eiropas Parlamenta apņemšanos stiprināt Eiropas Savienības nozīmi Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Es tomēr gribētu uzsvērt, ka par Drošības padomes reformas jautājumu šis ziņojums izvirza vērtējošu spriedumu, kas kaitē notiekošajām diskusijām Ņujorkā.

Konkrēti starp daudzajām iesniegtajām reformas izvēles iespējām ir minēts „Visaptverošs process” (Q punkts), proti, priekšlikums palielināt pastāvīgo valsts locekļu skaitu Drošības padomē.

Šo priekšlikumu līdz šim ir atbalstījusi mazāk kā viena trešdaļa no Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas dalībvalstīm.

Es tādēļ lūgtu jūs iekļaut protokolā manu iebildumu par šo ieteikuma iedaļu.

  Gianni Pittella (PSE), rakstiski. − (IT) A. Lambsdorff ziņojums sniedz skaidru politisku signālu par Eiropas Savienības veidola stiprināšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā; kopā ar Komisiju un dalībvalstīm Savienība dod ANO vairāk par 40 % no tās finansējuma, bet līdz šim pretī nav guvusi nekādu politisku svaru vai ietekmes iespēju.

Viena dokumenta daļa ir maldinoša un aizspriedumaina attiecībā uz diskusijām, kas notiek Ņujorkā par Drošības padomes reformu. Uzsverot kā gala mērķi ES pastāvīgo vietu, ieteikums citē no dažādajām sarunu iniciatīvām tikai tā saukto „Visaptverošo procesu”, ko atbalsta valstis, kuras gribētu redzēt tikai vienu no daudzajiem iesniegtajiem priekšlikumiem, t.i., par pastāvīgo dalībvalstu locekļu skaita palielināšanu. Šis priekšlikums, ko ir atbalstījuši mazāk par vienu trešo daļu locekļu, kopš paša sākuma ir šķitis strīdīgs un nelīdzsvarots, kā Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājs pats to ir norādījis.

Lai gan es gribu uzsvērt, ka es ļoti atzinīgi vērtēju politisko uzmanību, ko Eiropas Parlaments pievērš Eiropas Savienības vispārējā veidola stiprināšanai Apvienoto Nāciju Organizācijā, es uzskatu, ka mani iebildumi pret ieteikumu daļā par „Visaptverošo procesu” ir jāieprotokolē.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Tas ir uztraucoši, ka jautājums par Apvienoto Nāciju Organizācijas reformu uzpeld tik regulāri. Reformas nepieciešamība ir tikusi atzīta vairākus gadus, bet tāpat arī tika atzīta neiespējamība šādu reformu veikt. Šis strupceļš ir nopietns divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas padziļina faktorus, kas veicina organizācijas neveiksmes, un to ir visai daudz. Otrkārt, tas veicina tāda diskursa parādīšanos, kuru uztur un pamato alternatīvu nepieciešamība.

Sadarbības stiprināšana starp demokrātijām ir nenoliedzami vērtīga, veicināma ideja, lai gan tā neparedz vispārēju piederību Demokrātiju līgas projektam. Tomēr būtu arī prātīgi būt reālistiem. Tieši tāpēc ANO ir jāpielāgojas varas realitātēm, ne tik daudz leģitimitātes jautājuma dēļ, bet gan dzīvotspējas jautājuma dēļ.

Attiecībā uz Eiropas Savienības lomu mums jāatzīst, ka neviena valsts, kurai ir vieta Drošības padomē vai kas varētu tādu vietu iegūt, nepiekrīt tās aizstāšanai ar vienotu ES vietu.

Visbeidzot, mēs esam pārliecinājušies, ka jaunā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padome ne tuvu nav pārvarējusi savas priekšgājējas trūkumus.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE-DE). − (ES) Attiecībā uz ieteikumiem ANO Ģenerālās asamblejas 63. sesijai, kura notiks septembrī Ņujorkā, Reglamenta 90. panta 4. punkts nosaka, ka ieteikums kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, par kuru ir notikusi balsošana komitejā, tiek uzskatīts par pieņemtu un tiek iekļauts plenārsēdes darba kārtībā bez prasības plenārsēdei ratificēt tekstu un bez jebkādām debatēm un grozījumu procedūras.

Tāpēc, tā kā mēs esam apmierināti praktiski ar visu dokumentu, izņemot vienu punktu, mana grupa gribētu izteikt savu atzinumu par punktu, kas attiecas uz seksuālās un reproduktīvās veselības dienestiem. Šis koncepts, kas ir nedaudz neskaidrs, skar jautājumus, kas lielā mērā ir individuālās sirdsapziņas un morāles lieta, un mēs uzskatām, ka tiem NAV jākļūst par pamatu jebkādam šī Parlamenta paziņojumam, it sevišķi sakarā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas jauno sesiju. Mūsu grupa pieprasīja atsevišķu balsojumu AFET komitejā un balsoja pret to iepriekš minēto iemeslu dēļ.

  Konrad Szymański (UEN), rakstiski. − A. Lambsdorff ziņojums un ieteikumi politiski ir īpaši svarīgi, jo tie veicina spēcīgāku Eiropas Savienības klātbūtni Apvienoto Nāciju Organizācijā. Būtu labi atcerēties, ka, lai gan Komisija un dalībvalstis nodrošina vairāk nekā 40 % no ANO budžeta, ES iespaids un ietekme Apvienoto Nāciju Organizācijā vēl arvien ir daudz vājāka, nekā tai vajadzētu būt.

Tomēr ziņojuma teksts satur maldinošu daļu par diskusijām, kas pašlaik notiek Ņujorkā par Drošības padomes reformu. Lai gan ieteikums apliecina ilgtermiņa mērķi par pastāvīgu vietu Eiropas Savienībai, tas citē tikai vienu no daudziem citiem iesniegtajiem priekšlikumiem, tā saucamo visaptverošo procesu. Ir labi zināms, ka šis priekšlikums ir izrādījies ļoti strīdīgs un ir ieguvis tikai mazāk nekā vienas trešās daļas ANO locekļu piekrišanu, kā to atzīmēja Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājs.

Tāpēc, kaut arī paužot stingru atzinību šī Eiropas Parlamenta ieteikuma vispārējam saturam un struktūrai, es uzskatu par nepieciešamu uzsvērt mūsu skaidri izteikto atturību un iebildumus pret to daļu, kurā ir minēts „visaptverošais process”.

  Marcello Vernola (PPE-DE), rakstiski. − (IT) A. Lambsdorff ziņojums (un ar to saistītais ieteikums) sniedz skaidru politisku signālu par Eiropas Savienības veidola stiprināšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā; kopā ar Komisiju un dalībvalstīm Savienība dod ANO vairāk nekā 40 % no tās finansējuma, bet līdz šim pretī nav guvusi nekādu politisku svaru vai ietekmes iespēju.

Viena dokumenta daļa ir maldinoša un aizspriedumaina attiecībā uz diskusijām, kas notiek Ņujorkā par Drošības padomes reformu. Uzsverot kā gala mērķi ES pastāvīgo vietu kā tādu, ieteikums no dažādajām sarunu iniciatīvām citē tikai tā saukto Visaptverošo procesu, kas ir pasākums, ko vada valstis, kas apņēmušās atbalstīt tikai vienu no daudzajiem iesniegtajiem priekšlikumiem, t.i., par pastāvīgo dalībvalstu locekļu skaita palielināšanu. Šis priekšlikums, ko ir atbalstījuši mazāk nekā viena trešā daļa locekļu, kopš paša sākuma ir šķitis strīdīgs un nelīdzsvarots, kā Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājs pats to ir norādījis.

Lai gan es gribu uzsvērt, ka es ļoti atzinīgi vērtēju politisko uzmanību, ko Eiropas Parlaments pievērš Eiropas Savienības vispārējā veidola stiprināšanai Apvienoto Nāciju Organizācijā, es uzskatu, ka mani iebildumi pret ieteikumu daļā par „Visaptverošo procesu” ir jāieprotokolē.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Es esmu ļoti gandarīts, ka Eiropas Parlaments šodien ir skatījis jautājumu par Eiropas Savienības prioritātēm nākamajai ANO sanāksmei. Referenta priekšlikumā ir minēts tas, ka ANO domā par „jaunu iestāžu izveidi, citu iestāžu radikālu pārveidi, izmaiņām operāciju vadībā uz zemes, palīdzības sniegšanas reorganizēšanu un būtisku sekretariāta reformu”. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka visu šo pasākumu nolūks ir cilvēks un cilvēktiesības, kuru pamatā ir cilvēka cieņa. Pāvests Jānis Pāvils II runāja par to pirms dažiem gadiem ANO forumā, teikdams, ka pirmais sistemātiska drauda veids cilvēktiesībām ir saistīts ar materiālo labumu sadales jomu, kas bieži ir netaisna; ka otrs drauda veids saistās ar dažādām netaisnības formām gara jomā un ka ir iespējams darīt ļaunu personai tās iekšējā attieksmē pret patiesību, tās sirdsapziņā, jomā, ko sauc par pilsoņu tiesībām, kas visiem pienākas bez diskriminācijas pēc izcelsmes, rases, dzimuma, tautības, reliģijas vai politiskās pārliecības. Manuprāt, viņa vārdiem ir jābūt par ceļrādi Apvienoto Nāciju Organizācijas darbībām.

- Ieteikums otrajam lasījumam: Paolo Costa (A6-0223/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Pašreizējais priekšlikums ir daļa no paketes (līdzās priekšlikumiem direktīvām par savietojamību un Eiropas Dzelzceļa aģentūru), kas tiecas pēc „brīvas lokomotīvju kustības veicināšanas visā ES” kā Eiropas Savienības dzelzceļa transporta liberalizācijas sastāvdaļas.

Pirms aplūkot jebkādus citus apsvērumus, mums tāpēc ir jāuzsver, ka šīs direktīvas galvenais mērķis ir novākt visus šķēršļus dzelzceļa transporta liberalizēšanai, saskaņojot dzelzceļa drošības tiesību aktus katrā valstī.

Nav šaubu, ka katrā valstī ir jāpieņem un jāpiemēro visaugstākie standarti dzelzceļa drošības regulēšanai. Tomēr mums ir jāatceras, ka dzelzceļa liberalizēšana un privatizācija dažās valstīs tika apšaubīta, piemēram, Apvienotajā Karalistē, pēc tam, kad pakalpojumu pasliktināšanās un citas nopietnas izmaiņas lika vēlreiz pārdomāt uzbrukumu šim sabiedriskajam pakalpojuma veidam.

Es uzsveru, ka dzelzceļa drošības tiesību aktu saskaņošana Kopienas līmenī nekad nedrīkst ne apdraudēt visprogresīvākos tiesību aktus, kas izstrādāti katrā valstī, ne arī atņemt katras valsts tiesības paturēt šādus tiesību aktus.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Paolo Costa ziņojumu attiecībā uz grozījumiem Direktīvā 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos.

Drošība Eiropas dzelzceļu tīklā nav sasniedzama bez kopējiem mērķiem un kopējas rīcības, kas ir iemesls, kāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju dzelzceļa paketi. Viens no galvenajiem aspektiem ir dzelzceļa transportlīdzekļu licencēšana; saskaņā ar ražotājiem un dzelzceļa operatoriem pašreizējās licencēšanas prasības, ko noteikušas kompetentās iestādes, tehniski ir maz pamatotas. Ar dzelzceļa sistēmu savietojamību saistītās direktīvas arī ir jākonsolidē un jāapvieno.

Vēl labi ir tas, ka jaunais tiesību akta priekšlikums sniedz skaidrus noteikumus par transportlīdzekļu apkopi. Tāpēc nākamais solis ir Komisijas lēmums par labu saistošai regulatīvai apkopes sistēmai.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsojumā atbalstīju P. Costa ziņojumu „Drošība Kopienas dzelzceļos”. Referenta ieteikumi palīdzēs sakārtot tiesību aktus un veicināt vilcienu brīvu kustību visā ES. Šie ieteikumi mazinās birokrātiju, un tiem jāstimulē dzelzceļa transporta attīstība Eiropā.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Ir būtiski saskaņot nacionālās drošības procedūras dalībvalstīs. Šis jautājums sniedz vēl vienu piemēru tam, cik svarīgi ir veikt ieguldījumus dzelzceļa transportā. Ja mēs gribam ilgtspējīgu Eiropas transporta sistēmas attīstību un ja mēs gatavojamies sasniegt mērķus un ievērot solījumus, ko devām pilsoņiem un arī starptautiskā līmenī pēdējo gadu laikā, mums ir jāinvestē dzelzceļos un jāgarantē Eiropas transporta sistēmas savietojamība.

Pasākumu vienkāršošana un savstarpējas atzīšanas principa ieviešana ir šī ziņojuma pamatpunkti. Cits ļoti svarīgs punkts ir stingrāku apmācības un sertificēšanas prasību piemērošana visām ieinteresētajām un atbildīgajām pusēm Kopienas dzelzceļa tirgū, sākot ar dzelzceļa sabiedrībām un beidzot ar infrastruktūras vadītājiem.

Es domāju, ka šis ziņojums ir vēl viens pozitīvs solis mūsu virzībā uz daudzveidību kā Eiropas transporta politikas galveno asi.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es balsoju, lai atbrīvotu dzelzceļus, kam ir kultūrvēsturiska mantojuma nozīme, no šīs direktīvas prasībām. Tas atspoguļo, cik augstu es vērtēju to neatkārtojamo un īpašo, ko šīs sabiedrības pārstāv. Ja šīm sabiedrībām būtu bijis jāpakļaujas šīs direktīvas noteikumiem, tas nozīmētu virkni nospiedošu izmaksu šīm galvenokārt brīvprātīgu ziedojumu organizācijām. Tādi dzelzceļi kā Romney, Hythe un Dymchurch dzelzceļš, un Kentas un Austrumsaseksas Vieglais dzelzceļš (kurā es esmu mūža biedrs) ir daļa no tūrisma industrijas vēsturiskā pamata Anglijas dienvidaustrumos un visā ES. Kauns, ka daži šajā Parlamentā, kas grib būt „nacionāli” tendēti, nevarēja atbalstīt šo atbrīvojumu.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Kopēja dzelzceļa tirgus radīšana transporta pakalpojumiem prasa izmaiņas esošajās regulās. Dalībvalstis ir attīstījušas pašas savus drošības standartus valsts maršrutiem, pamatojoties uz valsts tehniskajām un darbības režīma koncepcijām. Īpaši svarīgi ir radīt līdzvērtīgas regulatīvās struktūras dalībvalstīs, kopējus drošības regulu tekstus, vienādus dzelzceļa sabiedrību drošības sertifikātus, līdzīgu atbildību un kompetences drošības iestādēm un saistībā ar dzelzceļa negadījumu izmeklēšanas procedūrām.

Ir jārada neatkarīgas iestādes dzelzceļa regulēšanai un pārraudzībai katrā dalībvalstī. Lai nodrošinātu atbilstošu sadarbību šo iestāžu starpā ES līmenī, tām ir jāpiešķir vienādas pakāpes minimālie obligātie uzdevumi un atbildības.

Sabiedriskās drošības un kārtības aizsardzībai, kurā ietilpst kārtības uzturēšana dzelzceļa satiksmē, kas domāta sabiedriskai lietošanai, ir jābūt vienam no pamatuzdevumiem, par ko ES ir atbildīga.

- Ieteikums otrajam lasījumam: Paolo Costa (A6-0210/2008)

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstīju visus grozījumus Transporta un tūrisma komitejas ziņojumam par grozījumu Regulai (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu.

Apvienotajā Karalistē mēs esam piedzīvojuši pasažieru skaita pieaugumu vilcienos par vairāk nekā vienu piekto daļu. Īsā laika periodā tas ir radījis milzīgas grūtības, jo pārpildītie vilcieni ir izsaukuši milzīgus sastrēgumus, un pasažieri dažos reģionos — arī manā, dienvidrietumu Anglijas reģionā — ir dusmojušies un protestējuši pret ritošā sastāva pārvietošanos pa visu valsti. Tajā pašā laikā notiek kampaņas sen slēgtu staciju un līniju atvēršanai, lai spētu apmierināt pieprasījumu un vajadzību samazināt oglekļa izplūdes, piemēram, kampaņa Radstokā, Somersetā.

Ilgākā laika periodā jauni ritošā sastāva pasūtījumi atvieglos krīzi, bet, ja gribam, lai Eiropas dzelzceļi turpina zelt un plaukt, mums ir vajadzīga nedaudz stratēģiska domāšana, ko, cerams, Eiropas Dzelzceļa aģentūra varēs nodrošināt.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Pašreizējais priekšlikums ir pasākumu paketes sastāvdaļa (līdzās priekšlikumiem direktīvām par savietojamību un drošību), lai liberalizētu dzelzceļa transportu Eiropas Savienībā, kur „aģentūra” uzņemas centrālo „regulatora” lomu.

Šī politika veicinās pakāpenisku dzelzceļa transporta kā sabiedriska pakalpojuma pasliktināšanos un atdos rentablākos maršrutus privātiem uzņēmumiem privatizēšanai (valsts un privātā partnerība) uz sabiedrības nodokļu maksātāju rēķina un neatkarīgi no katras valsts un tās cilvēku interesēm un vajadzībām.

Portugālē, kā to ir rādījis laiks, šīs politikas īstenošana ir novedusi pie sabiedrisko pakalpojumu pasliktināšanās, ierobežotas mobilitātes un augstākām biļešu cenām. Tas ir beidzies ar simtiem kilometru dzelzceļa līniju slēgšanu, staciju slēgšanu, pasažieru skaita un pakalpojuma kvalitātes samazināšanos, nodarbināto strādnieku skaita samazināšanos dzelzceļa nozarē un apdraudējumu viņu algām un darba tiesībām.

Dzelzceļa nozarei ir stratēģiska nozīme sociāli ekonomiskajā attīstībā. Mums ir vajadzīga politika, kas veicina sabiedriskā dzelzceļa transporta sistēmu attīstību un uzlabošanu mūsu valstīs.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Paolo Costa ziņojumu par grozījumu Regulai (EK) Nr. 881/2004, ar ko izveido Eiropas Dzelzceļa aģentūru.

Tehniskā un tiesiskā pamata uzlabošana Kopienas dzelzceļiem kā trešās dzelzceļa paketes sastāvdaļa ir būtiska un apsveicama attīstība, kurā ietilpst pasākumi Eiropas Dzelzceļa aģentūras stiprināšanai. Aģentūrai kā centrālajai iestādei ir jānodrošina, ka visā Eiropā tiek īstenota vienota stratēģija. Īpaša nozīme šajā ziņā tiek piešķirta turpmākai Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas attīstībai, kuras savietojamība un atbilstība ir jānodrošina par katru cenu.

EK pārbaudes procedūras radīšana ir tam piemērots līdzeklis, bet tā efektivitāte būs atkarīga no spēcīgas un prasmīgas Eiropas Dzelzceļa aģentūras. Šī iemesla dēļ es atbalstu aģentūras turpmāku attīstību, kā to ierosina referents.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Paolo Costa ziņojums par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidi pamatoti atbalsta prasību par Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu, kas sastāv no visattīstītākās dzelzceļa drošības tehnoloģijas. Es atbalstu šo iniciatīvu, kas tandēmā ar ziņojumu „Kopienas dzelzceļu drošība” dos iespēju radīt vienotāku Eiropas dzelzceļa tīklu. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Robert Navarro (PSE), rakstiski. - (FR) Jautājums par sliežu savietojamību ir kritiski svarīgs Eiropas dzelzceļu attīstībai un panākumiem. Tāpēc es esmu ļoti gandarīts, ka mums ir bijusi iespēja panākt kompromisu Kopienas tiesību aktu uzlabošanas interesēs šajā jomā. Lai gan es balsoju par referenta Paolo Costa ierosinātajiem priekšlikumiem, es apzinos arī šī kompromisa robežas. Desmit gadi, lai panāktu visa veida ritošā sastāva sertificēšanu, ir ievērojami ilgs laiks. Runājot par Eiropas Dzelzceļa aģentūras lomu, tai būtu jābūt daudz būtiskākai, īpaši attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (EDSVS) attīstību un ieviešanu. Dalībvalstis nolēma citādi, baidoties pieredzēt, ka dzelzceļa aģentūras un citas valsts iestādes — tiesa, jaunizveidotas — būs lemtas neveiksmei. Tomēr, ja mēs tagad esam šajā situācijā, tad tas ir tāpēc, ka 2004. gadā tām nebija drosmes dot īstu impulsu Eiropas dzelzceļiem. Tā, lūk, risinās Eiropas integrācija: rāvieniem un grūdieniem, un sīkiem solīšiem. Tomēr, ja mēs pieņemam šo piesardzīgo pieeju, mēs, iespējams, zaudēsim dažas izdevības, tāpēc es ceru, ka dalībvalstis piedalīsies šajā spēlē, nelokāmi ievērojot to, ko tās pašas ir ierosinājušas.

- Ieteikums otrajam lasījumam: Arūnas Degutis (A6-0264/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Atkārtoti apliecinot mūsu kritiku par tās galveno mērķi, tas ir, gaisa satiksmes kā sabiedriska pakalpojuma liberalizāciju Eiropas Savienībā, mēs gribam atgādināt jums to, uz ko norādījām jau pirms gada. Tas ir mēģinājums:

- slēpt to, ka liberalizācijai bija negatīva ietekme uz nodarbinātību un darba apstākļiem; ir jāizvērtē tās iespaids uz drošību un flotes kvalitātes uzturēšanu;

- pilnībā izvairīties no strādājošo tiesību ievērošanas un izvairīties pieminēt to, ka:

a) līgumus un darba apstākļus ekipāžai regulēs tās valsts tiesību akti, kolektīvie līgumi un attiecīgās tiesības, kurā darbinieki parasti veic savu darbu vai no kuras uzsāk un kurā atgriežas pēc darba, pat ja viņi atrodas pagaidu norīkojumā citā valstī;

b) „Kopienas” gaisa satiksmes darbiniekiem, kas sniedz pakalpojumus no operatīvās bāzes, kura izvietota ārpus dalībvalstu teritorijas, tiks piemērota tās valsts sociālā likumdošana un kolektīvie līgumi, kurā atrodas operatora galvenais birojs;

tiks garantēta strādājošo organizāciju pārstāvja dalība lēmumos, kas tiek pieņemti par gaisa satiksmes nozari.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Regula, ko Eiropas Parlaments ir pieņēmis, maina likumdošanu, kas regulē gaisa satiksmes nosacījumus Eiropas Savienībā, par labu kā gaisa pārvadātājiem, tā pasažieriem. Regula ir svarīga iekšējā tirgus pareizai funkcionēšanai. Tā rada konkurencei labvēlīgāku vidi Eiropas pārvadātāju darbībai, kas cīnās ar saviem starptautiskajiem konkurentiem.

Ar to tiks noteikti vienādi nosacījumi darbības licenču izsniegšanai un to anulēšanai, kam ir jālikvidē konkurences izkropļojumi, kas pašlaik pārsvarā valda tirgū un ko bez dažādiem citiem faktoriem rada atšķirīgi noteikumi attiecībā uz prasībām par darbības licencēm, diskriminācija pret atsevišķiem ES pārvadātājiem viņu valsts piederības dēļ vai arī diskriminācija, apkalpojot maršrutus uz trešām valstīm.

Tomēr vislielākais ieguvējs no ieviestajām izmaiņām būs patērētājs. Padarot par obligātu visu nodokļu un papildu maksājumu iekļaušanu lidojuma biļetes cenā, būs lielāka cenu pārredzamība un atbalsts principam veikt papildu maksājumus brīvprātīgi. Tas pieliks punktu arī patērētāju pienākumam maksāt augstākus tarifus un ļaus patērētājiem izmantot informāciju lēmumu pieņemšanai. Turklāt, atbrīvojoties no finansiāli šaubīgām aviosabiedrībām, pasažieri būs brīvi no riska, ko rada iespēja, ka viņu pārvadātājs bankrotē.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Arūnas Degutis ziņojumu par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā.

Priekšlikumi esošo tiesību aktu stiprināšanai un uzlabošanai ir jāatbalsta, it īpaši attiecībā uz lidojuma izmaksu pārredzamību. Pasažieriem ir tiesības saņemt savu lidojuma biļešu cenu izvērstu aprēķinu. Jaunais instruments padarīs biļešu cenas pārredzamākas un saprotamākas. Šādā veidā Eiropas Savienība rīkojas, lai cīnītos pret maldinošu reklāmu un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuru pamatā ir kvalitāte, nevis šķietama darījuma pievilcība, īpaši internetā.

Pasākumi, lai nodrošinātu atbilstošu dzīves un darba apstākļu ievērošanu, ir vēl viens uzlabojums, ko dod jaunais instruments, sniedzot darbiniekiem labākas garantijas un vienādus darba apstākļus. Kopīgie noteikumi nodrošinās patērētāju un darbinieku tiesības un garantēs nepieciešamo pārredzamību un informācijas saņemšanu no Kopienas gaisa pārvadātājiem.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Es piekrītu referenta uzskatam attiecībā uz Padomes kopīgās nostājas pieņemšanu bez grozījumiem. Es arī domāju, ka šī regula stiprina un uzlabo esošos tiesību aktus attiecībā uz darbības licenču pārraudzīšanu, gaisa kuģu iznomāšanu, gaisa satiksmes sadali un cenu pārredzamību.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Arūnas Degutis ziņojums par noteikumiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā Kopienā nodrošinās to, ka cena, ko jūs redzat par lidojumiem, ir tā pati, ko jūs maksājat. Galīgajām lidojuma cenām tagad ir jāietver maksa par lidojumu, nodokļi, lidostas nodevas un citi maksājumi. Tā ir pozitīva virzība pretī lielākai pārredzamībai aviācijas nozarē un patērētāja aizsardzībai. Gaisa satiksmes pakalpojumu nozares darbinieki arī jutīs lielāku sociālo aizsardzību saskaņā ar ziņojuma priekšlikumiem. Tāpēc es balsoju par šī ziņojuma ieteikumiem.

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu, kas izbeigs netaisno praksi, kad aviosabiedrības reklamēja lidojuma cenas, no kurām bija svītroti nodokļi, nodevas un daudz dažādu citu papildu maksu. Pašreizējā situācija ļauj aviosabiedrībām nesodīti reklamēt maldinošas maksas par lidojumu, kas gluži vienkārši izrādās nepatiesas.

Rezultātā ir nopietni trūkumi cenu pārredzamībā attiecībā uz gaisa satiksmes izcenojumiem, kas kropļo konkurenci un ietekmē patērētāja spēju pieņemt informētu lēmumu. Daudzos gadījumos cilvēki beigu beigās samaksā daudz vairāk, nekā viņi sākotnēji domāja, jo reklamētajām cenām maz kopīga ar galīgo cenu.

Komisija un Parlaments ir strādājuši kopā, lai nodrošinātu, ka tas mainīsies. Šis ziņojums nozīmēs, ka lidojumu maksas ir jāreklamē vienkārši un skaidri, ietverot visus nodokļus un papildu maksājumus. Eiropas Savienības „apvērsums”, kas vērsts pret šo praksi, ir labas ziņas patērētājam.

- Ziņojums: Christoph Konrad (A6-0240/2008)

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Statistikas datus plaši izmanto ne tikai uzņēmumi vai iestādes, kas ir saistīti ar ekonomiku. Tiem ir svarīga nozīme plānošanā vai tirgus tendenču uzraudzīšanā. Šī iemesla dēļ ir svarīgi, lai rādītājiem, kurus izmanto šo datu vākšanā, var uzticēties, un tiem pareizi jāatspoguļo realitāte un tirgus izmaiņas. Esošie rādītāji ir jāpārskata, bet jādomā arī par jaunām jomām datu vākšanā.

Nepieciešamība modernizēt mūsu statistiku izriet arī no dažādu sistēmu un dažādas statistikas prakses pastāvēšanas dalībvalstīs, kas bieži apgrūtina datu salīdzināmību visā Eiropas Savienībā.

Protams, izmaiņām šajā jomā nav jāpalielina datu sniegšanas slogs uzņēmumiem, īpaši maziem un vidēja lieluma uzņēmumiem. Sarežģītajai pieejai, kas ir izmantota Eiropas uzņēmumu un tirdzniecības statistikas modernizēšanas programmā, ir jāveicina racionalizācija, kā arī metožu koordinēšana, kuras izmanto statistikas datu iegūšanai no dažādiem avotiem, un, vēl jo svarīgāk, nozīmēs to, ka uzņēmumiem nebūs jāsniedz vieni un tie paši dati dažādām iestādēm, kas ir iesaistītas datu vākšanā.

Es uzskatu, ka Eiropas uzņēmumu un tirdzniecības statistikas modernizēšanas programma ir labs solis pretī administratīvā sloga mazināšanai uzņēmējiem, kas palīdzēs panākt mērķi, ko izvirzījusi Eiropas Komisija - samazināt šo slogu par 25 % līdz 2012. gadam.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu C. Konrad ziņojumu par Eiropas uzņēmumu un tirdzniecības statistikas modernizēšanas programmu. Ziņojums mēģina dot ieguldījumu statistiskas veidošanas efektivitātes uzlabošanā, lai var apmierināt jaunas prasības, bet pienākumu slogs uzņēmumiem tiek samazināts. Es balsoju par šo ziņojumu.

- Ziņojums: Johannes Blokland (A6-0244/2008)

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Es esmu par šo ziņojumu. Baterijas un akumulatori, kas neatbilst Direktīvas 2006/66/EK prasībām, ir jāizņem no apgrozības un nedrīkst nonākt pārdošanā. Komisija nolēma, ka baterijas, kas atbilst esošajiem noteikumiem, kas ir noteikti Eiropas Savienības tirgum pirms 2008. gada 26. septembra, netiks izņemtas. Es uzskatu, ka tas ir ļoti saprātīgs risinājums.

Bateriju, kas neatbilst prasībām, izņemšanas rezultātā palielināsies atkritumi. Es uzskatu, ka visvienkāršākais un labākais veids, kā rīkoties šajā situācijā, ir pievienot šīm baterijām un akumulatoriem uzlīmes ar paziņojumu, ka tie neatbilst ES noteikumiem.

- Ziņojums: Miroslav Ouzkż (A6-0135/2008)

  David Martin (PSE), rakstiski. − Līdz ar M.  Ouzkż ziņojumu divu vielu — 2-(2-metoksietoksi)etanola (DEGME) un 2-(2-butoksietoksi)etanola (DEGBE) — izmantošana būs lielā mērā ierobežota un dažos gadījumos aizliegta produktos, kas tiek pārdoti iedzīvotājiem. Ziņojuma ieteikumi uzlabo patērētāja aizsardzību, un es balsoju par šo ziņojumu.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Toksiskas vielas, ko satur produkti, kas tiek izmantoti tīrīšanai, skalošanai un dezinfekcijai, kā arī krāsās un šķīdinātājos, var radīt risku cilvēka veselībai, kairinot elpošanas ceļus un acis un izsaucot alerģiju.

Ierobežojumi tirdzniecībā ar produktiem, kas nepilda noteiktos drošības standartus, varētu ievērojami palīdzēt aizsargāt mūsu veselību un vidi. Lielākā daļa šo produktu lietošana var būt kaitīga, izsaucot dažādus nepatīkamus simptomus. Tie var būt kaitīgi arī videi, nonākot ekosistēmā. Vietās, kur tie piesārņo augsni vai ūdens avotus, bieži ir neiespējami paredzēt, kādi būs rezultāti.

MEE un BEE līmeņu ierobežošana dažāda veida mazgāšanas vai tīrīšanas līdzekļos ir ļoti pozitīvs solis, un šī iemesla dēļ es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāpieliek visas pūles un apņēmība, lai izvāktu šīs neveselīgās vielas no mūsu dzīves un vides.

- Ziņojums: Atanas Paparizov (A6-0253/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo tas ir gāzes tirgus liberalizācijas paketes sastāvdaļa un nepārprotami atbalsta pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu iekšējā tirgus izveidi, pat ja tas kopumā neapstiprina Eiropas Komisijas ierosinātos instrumentus un regulas.

Ir daži interesanti kritiski vērojumi, kas vērsti uz iesniegtajiem ietekmes novērtējumiem, nespēju dažkārt ievērot subsidiaritātes principu, kā arī nekonsekvento pilnvaru sadali Eiropas struktūru starpā.

Tomēr ziņojumā izraudzītā līnija ir veicināt uzņēmumu piekļuvi dabasgāzes pārvades tīklam, tas ir, veicināt visa, kas palicis pāri no valsts sektora, privatizāciju un likt tam kalpot ekonomisko grupējumu stratēģijai, kuri vēlas ienākt tirgū.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Atanas Paparizov ziņojums par piekļuves nosacījumiem dabasgāzes pārvades tīkliem veicinās ES iekšējā dabasgāzes tirgus integrāciju. Ziņojums risina pārrobežu jautājumus starp dalībvalstīm un palielinās regulatīvo pārskatāmību Eiropas līmenī. ES ir svarīgi darboties dabasgāzes iekšējā tirgus virzienā, un es balsoju par atbalstu šim ziņojumam.

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Šis ziņojums pelna manu un visu to manu kolēģu balsojumu „par”, kuri uzskata, ka trešās enerģētikas paketes īstenošanas kvalitāte ir atkarīga no efektīva un nevis tikai kosmētiska dabasgāzes tirdzniecības regulējuma.

Es atzinīgi vērtēju vēlēšanos radīt nosacījumus, lai palielinātu ieguldījumus gāzes tīklos. Tas pats par sevi dos iespēju palielināt konkurētspēju un konkurenci nozarē.

Es atzinīgi vērtēju centienus, kas virzīti uz efektīvu dabasgāzes tirgu liberalizēšanu un trešo pušu piekļuvi tīklam, kas paaugstinās pārredzamības līmeni.

Visbeidzot es atzinīgi vērtēju no šā dokumenta izrietošo gatavību īstenot dzīvē Eiropas pilsoņu vēlmi redzēt labāk pārredzamu un mazāk monopolizētu enerģētikas tirgu.

Trešajai enerģētikas paketei tāpat kā mūsu Eiropas līdzpilsoņiem ir vajadzīgs, lai šis ziņojums tiek pieņemts.

- Ziņojums: Romano Maria La Russa (A6-0257/2008)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Nostāja, ko esmu pieņēmis, atspoguļo manu uzskatu attiecībā uz dabasgāzes nozīmi un tās pieejamību patērētājiem par viszemāko iespējamo cenu. Gāzes cauruļvads savienos Lībiju ar Sicīliju. Tas ies netālu garām Maltai, tādējādi manai valstij, lai gūtu labumu, būs vai nu jāpievienojas cauruļvadam vai, kā ir ticis ierosināts, būs vajadzīgs cauruļvads no Sicīlijas uz Maltu. Manā valstī nav liela vietējā tirgus, un patēriņš tajā svārstās starp 16 un 18 miljoniem vienību gadā. Ja gadījumā dabasgāzes izmantošana kļūs plašāka, tas, bez šaubām, grozīs enerģētikas politiku gan Maltā, gan Gozo. Tas var notikt, ja gāzi lieto pašas enerģijas ražošanai. Pirms kādiem 15 gadiem es vērsu toreizējās nacionālistu valdības uzmanību uz to, cik svarīgas mums ir ar gāzi darbināmas elektrostacijas.

Valdība nepievērsa tam nekādu uzmanību un galu galā ierīkoja tikai vienu mazu ar gāzi darbināmu elektrostaciju kā esošās pagarinājumu. Tā kā attālumi Maltā ir mazi, gāzi ir iespējams izmantot arī privātu un komerciālu transportlīdzekļu dzinējos. Transportlīdzekļu dzinēju pārveidošana nav problēma. Gāze ir arī daudz lētāka un daudz tīrāka nekā benzīns vai dīzeļdegviela. Bet valdība ar tās aģentūru EneMalta pat nav padomājusi par infrastruktūru, kas nepieciešama tās sadalei.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Priekšlikums direktīvai par iekšējo gāzes tirgu ir „trešās enerģētikas paketes” sastāvdaļa, kas pabeidz dabasgāzes piegādes pakalpojumu privatizāciju.

Priekšlikums direktīvai un ziņojums izvirza mērķi izskaust augsta līmeņa centralizāciju, kura vēl pastāv noteiktās valstīs, lai pabeigtu ES monopolu iekļūšanu tirgū, tādējādi paātrinot liberalizācijas īstenošanu, vienlaikus arī uzliekot sankcijas dalībvalstīm, kas vēl nav pilnībā to īstenojušas.

Paketē ir divi galvenie punkti: īpašumtiesību nošķiršana gāzes piegādes darbībām no gāzes pārvades un uzkrāšanas darbībām, lai kapitāls var efektīvi izmantot sabiedrisko infrastruktūru tās gāzes ražošanai, uzglabāšanai un pārvadāšanai, kura paliek dalībvalstīs. Tā saucamo neatkarīgo regulatīvo iestāžu nostiprināšana, kuras nolūks ir izskaust katru iespēju dalībvalstij veikt nacionālu pielāgošanu vai valsts intervenciju, garantē pilnīgu neaizskaramību uzņēmēju grupējumiem, kuri laupīs gāzes nozarē.

Šī ES politika nesīs darbiniekiem tikpat šausminošus rezultātus kā citu enerģētikas nozaru privatizācijā: augstākas cenas un sliktāku pakalpojumu kvalitāti. Cīņa pret monopolu interesēm mainīt šo politiku ir vienīgais veids, kā apmierināt strādnieku ģimeņu pašreizējās vajadzības.

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Šis pasākums nepārprotami pierāda mūsu kopējo gatavību panākt enerģētikas tirgus liberalizācijas mērķi. Es tāpēc balsoju par to.

Es uzskatu, ka dabasgāzes ražošanas un pārvades infrastruktūras aktīvu īpašumtiesību nošķiršana ir nepieciešams, bet ne per se pietiekams nosacījums.

Tāpēc jārūpējas par nepieciešamo nosacījumu radīšanu, lai veicinātu starptautiskus ieguldījumus tīkla infrastruktūrā.

Tāpēc jārūpējas par vienlīdzīgas attieksmes pieprasīšanu trešām valstīm, kuras gatavojas investēt Eiropas enerģētikas tirgū.

Tāpēc jārūpējas par labāku koordināciju valstu enerģētikas nozares regulatoru starpā.

Šis pasākums padarīs tirgu konkurētspējīgu un tāpēc ir patērētāju interesēs, kuri būs ieguvēji no jaunajiem noteikumiem veselīgākam, brīvākam un pārredzamākam enerģētikas tirgum.

- Ziņojums: Jean Lambert (A6-0251/2008)

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas atvieglos dzīvi cilvēkiem, kas maina dzīvesvietu un ceļo no vienas dalībvalsts uz otru, nenododot nekādas pilnvaras Eiropas Savienībai.

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par J. Lambert ziņojumu, jo tas dod atbildi pilsoņu vajadzībām. Mēs dzīvojam globalizācijas pasaulē, kur tūkstošiem cilvēku strādā citā valstī, nevis viņu mītnes zemē, un mums ir vajadzīga sociālās drošības sistēmas koordinācija visiem cilvēkiem, kas izmanto savas tiesības strādāt citās valstīs, lai nodrošinātu un atbalstītu mobilitāti, kas ir viena no pamattiesībām Eiropas Savienībā.

Eiropa ļauj mums brīvi pārvietoties, bet tai arī jāsniedz mums vairāk sociālo tiesību, kuras nedrīkst izbeigties līdz ar valsts robežām.

Cerot, ka Eiropas pilsoņi varēs gūt labumu, raugoties no sociālās drošības, no vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas viedokļa, es atbalstu šo iniciatīvu veicināt strādājošo brīvu pārvietošanos. Mums ir jāizskauž visi šķēršļi mobilitātei.

- Ziņojums: Emine Bozkurt (A6-0229/2008)

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas ietver priekšlikumus par tādu jautājumu konkrētu regulējumu ES līmenī kā Zviedrijas vecāku pabalstu maksājumi, kas radīs grūtības individuāliem izvērtējumiem, un tas dod ES pārāk daudz varas.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Šī dokumenta nolūks ir padarīt ES noteikumus attiecībā uz sociālo drošības sistēmu koordinēšanu atsevišķās dalībvalstīs labākus un efektīvākus. Noteikumi, ko tas satur, noteikti vienkāršos vidēja ES pilsoņa dzīvi, kas gūst labumu, ko dod pārvietošanās brīvība visā Eiropas Savienībā. Ikviens — vai tas būtu darbinieks vai administrācijas ierēdnis, students, pensionārs vai uzņēmējs — varēs saglabāt savas tiesības pretendēt uz sociālās nodrošināšanas maksājumiem, kad būs mainījis savu mītnes zemi. Es noteikti atbalstu vēl viena šķēršļa novākšanu brīvai personu kustībai Eiropas Savienībā, un šis dokuments ir vēl viens svarīgs solis šajā virzienā.

- Ziņojums: Jean Lambert (A6-0209/2008)

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. - (FR) Man ir divi komentāri par J. Lambert ziņojumu un regulu, kuru tas groza.

1. Par spīti referenta noliegumiem, regulas projekts pieņem, ka trešās valsts pilsoņi bauda brīvu pārvietošanos, brīvību veikt uzņēmējdarbību un brīvu piekļuvi darba tirgum visā Eiropas Savienībā; jāatceras, ka tas viss, paldies Dievam, vēl nav kļuvis par īstenību. Tas, kas ir izdarīts, ir, lūk, kas: ir vēl mazliet nošķelts no dalībvalstu prerogatīvām imigrācijas politikas jomā, citiem vārdiem sakot, no viņu suverēnām tiesībām izvēlēties ārzemniekus, kam ir atļauts iebraukt viņu teritorijā, un kontrolēt šo ārzemnieku iebraukšanas, uzturēšanās un tiesību apjomu.

2. Šķiet pieņemami ļaut ES dalībvalstu pilsoņiem gūt labumu no sociālo drošības sistēmu koordinēšanas un nodrošināt to, ka sociālā aizsardzība, uz ko viņi ir tiesīgi pretendēt (tādēļ, ka viņi strādā un izdara maksājumus), netiek negatīvi ietekmēta „starptautiskās” mobilitātes dēļ, kurā viņus ir mudinājuši piedalīties. Tomēr, darot visu, lai nodrošinātu šajā jomā pilnīgu attieksmes vienlīdzību starp Eiropas pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem, neparedzot nekādas savstarpīguma garantijas, tas vienkārši kalpo kā spēcīgs stimuls imigrēt, kas jau tā pastāv mūsu sociālo drošības sistēmu milzīgajā, bez izšķirības piešķirtajā un pašnāvnieciskajā dāsnumā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Cilvēku ticība Eiropas Savienībai ir atkarīga lielā mērā no viņu pārliecības par Eiropas sociālo stabilitāti, un tā ir viena no jomām, kas ir piedzīvojusi lielas izmaiņas pēdējos gados un gadu desmitos. Praktiski nepilnas darba slodzes dēļ un jauno nodarbinātības nosacījumu dēļ (zemu atalgotos gadījuma darbos) Eiropas darba ņēmēji bieži beigās nopelna tikai nedaudz vairāk nekā viens otrs bezdarbnieks. Neiegrožotas ekonomiskas izaugsmes un pastāvīgu labklājības uzkrājumu slēptā puse ir nabadzības pieaugums un sociālā atstumtība.

2005. gadā Eiropas Savienībā, kas ir viena no pasaules visbagātākajām daļām, 16 % iedzīvotāju dzīvoja zem nabadzības sliekšņa. Naftas un pārtikas cenu palielināšanās rezultātā arvien vairāk cilvēku ir noslīdējuši zem nabadzības sliekšņa vai tagad dzīvo uz nabadzības robežas. ES kā neatliekamam uzdevumam ir jāpievēršas cīņai ar nabadzību savu iedzīvotāju vidū, un labklājības sistēmām ir jābūt pieejamām vispirms eiropiešiem.

- Ziņojums: Richard Corbett (A6-0206/2008)

  Catherine Boursier (PSE), rakstiski. - (FR) Šodien es balsoju par R. Corbett ziņojumu par Eiropas Parlamenta Reglamenta 29. panta grozījumu attiecībā uz politisku grupu veidošanu, proti, prasību, lai politiskas grupas locekļi pārstāv vismaz vienu ceturto daļu dalībvalstu (pašreiz prasītās vienas piektdaļas vietā) un ka minimālais dalībnieku skaits ir 25 (nevis 20), un es to darīju vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tāpēc, ka, manuprāt, šī reforma ir absolūti nepieciešama, lai mūsu institūcijas varētu strādāt efektīvāk un lai izbeigtu lielo sadrumstalotību, ko pieļauj noteikumi, kas ir palikuši nemainīti, neskatoties uz vairākkārtīgu paplašināšanos un mūsu asamblejas palielināšanos kopš 2004. gada.

Turklāt risinājums, ko piedāvā mans kolēģis sociāldemokrāts, kura nenogurstošajām pūlēm ir jāpateicas par sasniegto kompromisu ar politisko grupu vairākumu, man šķiet ļoti saprātīgs salīdzinājumā ar to, kas notiek valstu līmenī Eiropas Savienībā.

Turklāt, ņemot vērā gan cilvēku, gan finanšu resursus, ko institūcija izdala politiskajām grupām, skaidra pārstāvniecība arī man šķiet pietiekama, lai pamatotu šo izmaiņu.

Visbeidzot, nolūks ir tikai un vienkārši veicināt noteiktu konsekvenci politisko spēku vidū Eiropas līmenī; mūsu demokrātija no tā var tikai kļūt spēcīgāka.

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. − (PL) Šis dokuments ir vēl viens vairākuma mēģinājums pārņemt kontroli uz mazākuma rēķina. Lielāko politisko grupu iedomība Eiropas Parlamentā ir sasniegusi jaunus augstumus. Šī dokumenta mērķis ir palielināt no 21 uz 30 obligāto EP deputātu skaitu, kas tiek prasīts, lai radītu politisku grupu. Mazas grupas, piemēram, tādas kā Neatkarības un demokrātijas grupa, šāds nosacījums nopietni apdraud. Neapšaubāmi, es balsoju pret šo dokumentu.

  Andrew Duff (ALDE). rakstiski, − ALDE grupa balsoja pret 29. panta reformu šādu iemeslu dēļ:

- pašreizējo septiņu grupu pastāvēšana nerada nekādas īstas problēmas efektivitātei;

- mazākuma viedokļiem ir tieši tikpat daudz tiesību tikt profesionāli organizētiem kā vairākuma viedokļiem;

- respektējamam Eiropas Parlamentam ir jāatspoguļo plašāka politisko uzskatu dažādība, nekā tas notiek Savienībā: mums nav burtiski jāatdarina valstu parlamenti, kuru pienākums ir nodrošināt valdību;

- mazāku grupu slēgšana vai nu spiedīs neizlēmīgos deputātus pievienoties lielākām grupām, padarot tās nesakarīgākas, vai uzpūtīs nepievienojušos rindas, palielinot neefektivitāti;

- Parlamenta deputātu skaitam jebkurā gadījumā ir jāsamazinās no 785 uz 751 (Lisabona) vai 736 (Nica).

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mūsu balsojums pret šo ziņojumu un attiecīgo apņemšanos ir saistīts ar to, ka mēs aizstāvam plurālismu, demokrātiju un cieņu pret dažādiem uzskatiem. Ir nepieņemami, ka šis ziņojums maina noteikumus par politisko grupu veidošanu un rada vairāk šķēršļu politisku grupu veidošanai Eiropas Parlamentā pēc nākamajām vēlēšanām.

Līdz šim ne mazāk kā 20 EP deputātiem no sešām dalībvalstīm bija ļauts veidot politisku grupu.

Priekšlikums, par kuru tagad ir vienojušies, prasa 25 EP deputātus no septiņām dalībvalstīm, lai veidotu politisku grupu. Tas nozīmē, ka būs grūtāk veidot mazas politiskas grupas Eiropas Parlamentā, kas ir vēl viens šķērslis, lai paustu nostājas, kas atšķiras no dominējošās ideoloģijas šajā Eiropas Savienībā, kas kļūst arvien vairāk neoliberāla, militāra un federāla.

Viena piezīme nobeigumā par to procesuālo veidu, kuru piekopj vairākuma grupas PPE-DE un PSE. Viņi sāka ar priekšlikumu, kas prasīja ne mazāk kā 30 deputātus, lai veidotu politisku grupu. Pēc tam viņi šantažēja dažas mazākas politiskās grupas, lai iegūtu viņu atbalstu tā sauktajam kompromisa priekšlikumam, tam, kurš nu jau ir apstiprināts. Kas attiecas uz mums, Portugāles Komunistiskās partijas EP delegātiem, mēs jau kopš sākuma esam saglabājuši atbilstošu nostāju pret jebkādu papildu šķēršļu radīšanu politisku grupu veidošanai.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE), rakstiski. − (ES) Mana atturēšanās attiecībā uz šo ziņojumu ir skaidrojama ar to, ka, lai gan pragmātiski noteikumi parlamentāru grupu veidošanai, protams, ir nepieciešami, es jūtu, ka ierosinātais deputātu un dalībvalstu skaits ir pārāk augsts. Ja šim Parlamentam ir jāaizstāv daudzveidība un dažādība, tiem, uz kuriem tas attiecas, ir labāk izveidot politisku grupu, nevis papildināt pie politiskām grupām nepiederošo pulku, kas kļūs arvien raibāks un neefektīvāks.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. − (FI) Lielākās grupas sākotnēji ierosināja, ka ir vajadzīgi 30 deputāti no septiņām dalībvalstīm, lai veidotu grupu. Par laimi šis projekts tika noraidīts ar nelielu balsu starpību Konstitucionālo jautājumu komitejā maijā, kad balsojums bija 15 pret 14.

Arī es tagad balsoju pret ierosinātajiem grozījumiem, jo mazās grupas bieži paliks malā, kad tiks pieņemti lēmumi. Nav pareizi, ka uzskatu dažādība ir jāierobežo vai ka mazo grupu darbošanās tagad būtu jāpadara grūtāka nekā iepriekš.

Tas ir dīvaini arī, ņemot vērā, ka lielākās atšķirības viedokļos bieži atklājas grupu iekšienē. Lielākā grupa, konservatīvie, ir sašķēlušies divās vai pat trijās grupās daudzos svarīgos jautājumos.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvie EP deputāti ir balsojuši pret abiem R. Corbett ierosinātajiem grozījumiem par sliekšņa pacelšanu politisko grupu izveidošanai Eiropas Parlamentā. Ir rūpīgi jāsaglabā līdzsvars starp Parlamenta efektīvu darbošanos un vajadzību atzīt balsu un viedokļu daudzveidību Parlamentā. Tas ir labāk izdarāms, saglabājot tādus sliekšņus politisko grupu veidošanai, kādi ir pašlaik. Lai gan mēs atzīstam, ka ir taisnīgs pamats prasībai par deputātu skaita palielināšanu, lai veidotu grupu, jebkāda prasība par dalībvalstu skaita palielinājumu netaisni un nevajadzīgi nostāda neizdevīgā situācijā mazākas grupas un delegācijas. Atbilstīgi tam pēc R. Corbett ziņojuma izskatīšanas Konstitucionālo jautājumu komiteja neieteica sliekšņu grozījumus, kas noteikti Reglamenta 29. pantā.

Konservatīvie EP deputāti tomēr balsojumā atbalstīja vienu grozījumu, ko sākotnēji iesniedza T. Kirkhope, kuru ir apstiprinājusi Konstitucionālo jautājumu komiteja. Šis grozījums paredz vairāk pragmatisku un pamatotu pieeju apstākļiem, kad politiska grupa var nokļūt zem prasītajiem sliekšņu līmeņiem.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstīju Richard Corbett ziņojumu, kas groza Reglamentu attiecībā uz politisko grupu veidošanu. Kad ir 27 dalībvalstis, ES noteikumi šajā jautājumā ir jāuzlabo. Eiropas Parlaments nevar attaisnot miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, lai finansētu partiju grupējumus, īpaši fašistus, kas sanāk kopā, vienīgi lai gūtu finansiālu labumu.

Eiropas Parlamentam ir gandrīz viszemākais sliekšņa līmenis, kāds ir jebkādā parlamentā, grupu veidošanai. Netiek apdraudēta neviena esošā grupa — noteikuma grozījums nav arī mēģinājums nospiest eiroskeptiķus, kuru ir vairāk nekā jaunais obligātais skaits. Tāpēc es balsoju par R. Corbett ziņojumu.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Divas lielākās grupas dod priekšroku divpartiju sistēmai. Tāda veida sistēmas galvenā iezīme ir tā, ka abām partijām ir kopīga interese, proti, lai otras, trešās vai ceturtās partijas nespēj ielikt kāju politisko lēmumu pieņemšanas durvīs un tādējādi paliek pilnīgi nebūtiskas vēlētāju uztverē. Vienīgi vislielākās grupas skaitās; protesti un alternatīvas ir jānostumj malā. Ja izņēmuma kārtā pārējiem tomēr izdodas iekļūt parlamentā, ideālā gadījumā viņiem piešķir iespējami nepievilcīgāko vietu kā indivīdiem ar ierobežotām tiesībām.

Daži šī Parlamenta deputāti nepieder nevienai grupai. Parasti tas ir rezultāts spiedienam no pārējo puses. Citiem deputātiem šis spiediens liek pievienoties grupai, kuras uzskatiem viņi daļēji nepiekrīt. Savu interešu dēļ grupas uzņem deputātus, lai gan tās zina, ka šo deputātu uzskati ievērojami atšķiras no partijas līnijas. Iemesls tam ir, ka nevar izveidot grupu, ja nav vismaz 20 vairāk vai mazāk vienādi domājošu deputātu. Ja ir demokrātiski jāpārstāv visas sabiedrības viedokļu nokrāsas, ir labāk atteikties no šī obligātā skaitļa, nevis palielināt to līdz 25 vai 30 un ieviest bargus noteikumus pret disidentiem. Es esmu pilnīgi pret to.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Manuprāt, nav nekāda ticama iemesla, kāpēc jāpalielina EP deputātu obligātais skaits, kas nepieciešams politiskas grupas radīšanai. Tuvāk aplūkojot, referenta dotie argumenti ir nepamatoti, īpaši viņa atsaukšanās uz it kā augstākiem sliekšņu līmeņiem politisko grupu veidošanai dalībvalstu parlamentos. Ja ir godīgi jāsalīdzina ar Eiropas Parlamentu, vienādojumā ir jāietver vienīgi tieši ievēlētās palātas. Otrās palātas parasti sastāv no federālo pavalstu vai reģionu delegātiem, un šī iemesla dēļ tās nav salīdzināmas. Vidējie skaitļi, ko izmanto tiešās vēlēšanās ievēlētos parlamentos politisku grupu veidošanai, praktiski ir identiski tam sliekšņa līmenim, ko izmanto Eiropas Parlaments.

Katrā gadījumā šo ierosinājumu palielināt obligāto skaitu politiskas grupas izveidošanai acīmredzami vada cita darba kārtība. Komitejā, piemēram, referents atsaucās uz Identitātes, tradīciju un suverenitātes grupu (ITS) kā neveiksmīgu apstākli un pasvītroja nepieciešamību turpmāk novērst kaut ko tamlīdzīgu. Šī uzbrukuma demokrātijai un izteiksmes brīvībai, un EP deputātu vienlīdzībai, kas ir pasludināti Līgumā un Eiropas Parlamenta Reglamentā, dēļ, es, dabiski, balsoju pret šo ziņojumu.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Ziņojums tajā veidā, kādā tas pieņemts, papildina nepieņemamo Eiropas Parlamenta Reglamentu, kura mērķis ir kontrolēt un nobremzēt to pilnvaras, kuri pilnībā neatbalsta ES. Šis ir jauns nedemokrātisks un autoritārs lēmums, kas traucē turpmāk veidoties politiskām grupām. Politiskais mērķis ir klaji redzams: viņi vēlas izslēgt radikālus spēkus, īpaši komunistiskos, apklusināt visas balsis, kas oponē, un ikvienu izteiksmes veidu, kas izaicina ES un tās politiku.

Šo nedemokrātisko rīcību pavadīja iespējama politiskā šantāža, ko veica Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas un Eiropas Demokrātu un Sociāldemokrātu grupas koalīcija Eiropas Parlamentā, lai piespiestu arī citus spēkus pieņemt šo palielinājumu, draudēdami, ka, ja viņi tam nepakļausies, viņi balsos par priekšlikumu, kas paredz vēl lielāku pieprasīto EP deputātu skaitu, proti, 30. Tas, kā notika balsojums, pierāda, ka šo vienošanos kārtoja vienvirziena Eiropas spēki kā alibi viņu nedemokrātiskajam lēmumam.

Nea Demokratia un PASOK EP deputāti, un Synaspismos EP deputāti ir balsojuši par šo nicināmo grozījumu un lēmumu kopumā, pierādot, ka galvenajos jautājumos Eiropas vienvirziena attīstības spēki dodas kopīgā virzienā.

Mēs, EP deputāti no Grieķijas Komunistiskās partijas, esam balsojuši pret skaita palielināšanu līdz 25 un pret ziņojumu kopumā, tādējādi noraidot nedemokrātiskas mahinācijas un politiskas spēles.

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Pārlieki stingru ierobežojumu noteikšana un šķēršļu radīšana politisku grupu veidošanai nekad nevar būt nekas labs nevienam parlamentam. Papildus tam, ka šādus soļus ir iespējams uzskatīt par pamattiesību pārkāpumu, to ietekme bieži ir tieši pretēja tam, ko aizstāvji cerēja sagaidīt. Tāpēc šī ir slikta reforma.

Eiropas Parlamentam ir jāapliecina sevi kā būtisku demokrātisku atsauces punktu gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē. Tas nepanāks to, ja nespēs kalpot par paraugu. Es nepiekrītu, ka šis ir īstais virziens, kas jāizvēlas.

Turklāt, vairāk kā jebkad, Eiropai ir nepieciešams nepārtraukti uzturēt savos pilsoņos, visos savos pilsoņos pārliecību par tās institūcijām. Visiem eiropiešiem ir jājūt, ka viņi ir pārstāvēti neatkarīgi no viņu politiskās nostājas. Tieši tāpēc šī reforma ir slikta un nāk nelaikā. Es balsoju pret.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − (SV) Es iebilstu pret visiem mēģinājumiem samazināt demokrātiju un viedokļu dažādību Parlamentā ar tādiem pasākumiem kā deputātu un dalībvalstu skaita maiņa, lai iegūtu tiesības veidot politiskas grupas. Neskatoties uz to, es balsoju par R. Corbett ziņojuma kompromisa grozījumu. Iemesls ir pragmatisks — tas bija vienīgais veids, kā varēja balsot, lai neriskētu saņemt lēmumu, kas būtu vēl sliktāks no demokrātijas viedokļa un kas politiskas grupas veidošanu padarītu vēl grūtāku.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Šodien Eiropas Parlaments pieņēma grozījumu Reglamentam, kura rezultātā norādes par politisku grupu veidošanu mainīsies. Pēc vēlēšanām 2009. gada jūnijā politiskajās grupās Eiropas Parlamentā būs jābūt ne mazāk par 25 deputātiem, kas pārstāv ne mazāk kā 7 dalībvalstis.

Es gribu izteikt savu pilnīgo atbalstu šim sliekšņa palielinājumam politisku grupu veidošanai Eiropas Parlamentā, jo tas palīdzēs izvairīties no pārmērīgas parlamentāras sadrumstalošanās un padarīs tā darbu efektīvāku. Gan Parlamenta saliedētība, gan tā efektivitāte ir cietusi no mazo grupu pārlieku lielā skaita Parlamentā. Tomēr, lai stiprinātu demokrātiju, mazās politiskās grupas ir jāaizsargā pret to locekļu skaita pagaidu samazināšanos, ja tas noslīd zem prasītā sliekšņa.

- Ziņojums: Diana Wallis (A6-0224/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs balsojām par šo ziņojumu, jo labāka sadarbība un lielāka atklātība starp valsts tiesām un tiesnešiem, un Eiropas Kopienu Tiesu ir sevišķi svarīga Eiropas tiesību sistēmas darbībai. Tā jāpadara labāk pārskatāma un jāuzlabo tās piemērošana, nodrošinot labāku apmācību un iespējas tīklu veidošanai un zināšanu apmaiņai. Tomēr mēs uzskatām, ka diskusija 26. un 27. punktā par Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru dažās jomās ir jautājums, kas attiecas uz Līgumu, par ko Eiropas Parlaments jau ir izteicis savu atzinumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu nepieņemamā spiediena dēļ, kas tika izdarīts pret dalībvalstīm, tai skaitā pret mūsu valsts tiesnešiem, kas ir katras suverēnas valsts tiesu sistēmas stūrakmens.

Šis ziņojums skaidri parāda, kas bija domāts ar tā saucamo Eiropas konstitūciju un nelaiķi Lisabonas līgumu, ko mēģina atdzīvināt īsteni nedemokrātiskā veidā. Pats ziņojums apliecina nodomu izveidot vienotu Eiropas tiesību sistēmu. Lai to sasniegtu, viņi vēlas „aktīvāk iesaistīt valsts tiesnešus un piešķirt viņiem lielāku atbildību par Kopienas tiesību aktu īstenošanu”.

Valsts tiesnešiem ir būtiska loma kā tiesiskuma, tostarp arī Kopienas tiesību aktu, garantiem. Tomēr subsidiaritātes princips un konstitucionālie jautājumi katrā dalībvalstī nevar tikt apšaubīti „Kopienas tiesību aktu pārākuma, tiešās iedarbības, skaidrojumu saskaņotības un valsts atbildības vārdā par Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem”, kā to ir iecerējusi Komisija un Eiropas Parlamenta vairākums. Šī spiediena turpināšana ir nepieņemama tagad, kad Līgums ir noraidīts.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. - (FR) Šis ziņojums ir pret mums pilnīgi atklāts. Jau ar 1. punktu tas nosaka savu mērķi - Eiropas vienotas tiesību sistēmas izveidošana.

Patiešām, šis ziņojums, īsts sacerējums Kopienas tiesību sistēmas aizstāvībai, mēģina iesaistīt valsts tiesnešus aktīvāk un piešķirt viņiem lielāku atbildību par Kopienas tiesību sistēmas īstenošanu. Atbilstoši tam tiek ieteikts Kopienas tiesību aktus un ar tiem saistīto tiesu praksi integrēt valsts kodeksos pēc iespējas ātrāk.

Ziņojums izvērš domu par valsts un Kopienas tiesību sistēmu apvienošanu, ne reizes nepaceļot jautājumu par pārmērīgiem Kopienas standartiem, to neskaidro formulējumu un biežo konsekvences trūkumu tajos.

Šis priekšlikums Kopienas tiesību aktu vienkāršošanas un kodificēšanas virzienā, protams, ir laba lieta. Tas pats attiecas uz regulu pieņemšanu, lai nodrošinātu tiesisku noteiktību; es īpaši domāju par tām regulām, kas attiecas uz noteikumu saskaņošanu, kuri regulē tiesību aktu konfliktus. Tomēr EK Tiesas tiesu prakse bieži vien izrādās nederīga valsts tiesību aktu piemērošanai, kas pakļauti Tiesas saistošiem principiem un dogmām, pat ja tās ir skaidrā pretrunā ar vislabākajām dalībvalstu tiesiskajām tradīcijām.

- Rezolūcijas priekšlikums: Airbus/Boeing strīds (B6-0334/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) „Draugi, draugi, liksim biznesu mierā...”

Es pieminēšu vēl vienu pretrunu starp ES un ASV, šoreiz aviorūpniecībā, kur, neraugoties uz 1992. gada nolīgumu par valdību atbalstu, katra puse cenšas aizstāvēt savas intereses, jo tieši tā darbojas kapitālistiskā sāncensība.

Eiropas Parlaments sūdzas, ka „ES ir pastāvīgi ievērojusi 1992. gada nolīguma burtu un garu, kā arī regulāri sniegusi dokumentētus pierādījumus tam”, savukārt „ASV savus pienākumus lielākoties nav ievērojusi”, „tādējādi vienpusēji atsakoties” no nolīguma un ierosinot „Pasaules Tirdzniecības organizācijā lietu pret ES saistībā ar Eiropas atmaksājamo finansējumu, kas pilnīgi atbilda 1992. gada nolīgumam un kas līdzinās Boeing sniegtajam finansējumam”.

Tajā pašā laikā, saskaroties ar „smagiem uzbrukumiem” no Boeing un ASV kongresa puses pret līgumu, kas piešķirts Northrop Grumman Corporation EADS ASV gaisa spēku aviācijas tankkuģa rekapitalizācijas programmai, Eiropas Parlaments mēģina liet eļļu ugunī, norādot uz nepieciešamību „panākt pragmatisku līdzsvaru starp Eiropas pilsoņu atbalstu un ASV militāri rūpniecisko shēmu”.

Šķiet, ka ne visas valstis ir tiesīgas uz suverenitāti un „brīvu tirdzniecību”…

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsošu par šo ziņojumu ne jau tāpēc, ka man patīk PTO strīdi vai man būtu paranoja attiecībā uz ASV, bet gan tāpēc, ka man ir apnikušas ASV protekcionistiskās darbības vairāku gadu garumā, it īpaši civilās aviācijas jomā.

Amerikāņi ir pilnveidojuši mākslu raudāt un sūdzēties par citām valstīm un brīvās tirdzniecības trūkumu tajās, taču viņi paši ir pieņēmuši pasākumus, kas ļauj bankrotējušām aviosabiedrībām turpināt tirdzniecību, un viņi ir iztērējuši miljoniem dolāru Boeing atbalstam.

Starptautiskās tirdzniecības komiteja ir tiesīga atbalstīt Eiropas Savienību Pasaules Tirdzniecības organizācijā pret ASV ierosinātajā lietā.

Mums visiem vajadzētu izvirzīt par mērķi godīgu un atklātu konkurenci starp lidmašīnu ražotājiem, dodot aviosabiedrībām brīvību izvēlēties vislabāko viņu vajadzībām piemēroto lidmašīnu par vislabāko cenu.

ASV oficiālais moto ir „Mēs paļaujamies uz Dievu”. Varbūt to vajadzētu aizstāt ar „Nedari, kā es daru. Dari, kā es saku”.

- Ziņojums: Jerzy Buzek (A6-0255/2008)

  Göran Färm (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, balsojām par Jerzy Buzek ziņojumu par Eiropas energotehnoloģijas stratēģisko plānu.

Mums ir pozitīvs viedoklis par CO2 uztveršanu un uzglabāšanu, taču jautājums ir, vai ir nepieciešams atbalstīt tādas lietas kā ogļu pārvēršana par gāzi šīs tehnoloģijas turpmākai attīstībai. Mums ir arī labvēlīga nostāja attiecībā uz tādu jaunu enerģijas avotu pētniecību un izstrādi, kam ir zems vai nulles vērtības CO2 emisijas līmenis.

Mēs atbalstām to, ka ES šo pētniecību līdzfinansē, taču nedomājam, ka mums ir jāietekmē budžeta process, šajā posmā aicinot Komisiju atlikt noteiktas summas. Tāpēc mēs esam izvēlējušies šajos divos jautājumos atturēties.

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. − Es balsoju pret 26. punkta otro daļu, jo es neatbalstu to, ka kodolenerģija ir viena no prioritārām iniciatīvām. Tomēr es balsošu par ziņojumu, jo tā mērķis ir paātrināt inovāciju pašas modernākās Eiropas zema oglekļa satura emisiju tehnoloģijas jomā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropai būtu enerģētikas pētniecības plāns, kas atbalsta tās tālejošo enerģētikas politiku un klimata pārmaiņu mērķus.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Es piekrītu Jerzy Buzek uzskatiem jautājumā par jaunas elektrības ražošanas tehnoloģijas ieviešanu, ņemot vērā grūtības, ar ko saskaras Eiropas Savienība, proti, vides aizsardzības jomā, garantējot energoapgādes drošību un uzturot Eiropas Savienības augsto konkurētspējas līmeni.

Es arī piekrītu referenta paustajam viedoklim par nepietiekamiem līdzekļiem, kas piešķirti jaunai elektrības ražošanas tehnoloģijai pašreizējā ES finanšu struktūrā. Mums jāatceras, ka panākumi jaunas elektrības ražošanas tehnoloģijas jomā ir jāsasniedz, izmantojot partnerattiecības starp valsts un privāto sektoru.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Kā mēs no savas rūgtās pieredzes zinām, ES mērķim strauji paaugstināt biodegvielas izmantojuma procentu ir bijusi negatīva ietekme. Monokultūras, tropu mežu izciršana un sāncensība ar lopbarības kultūru, kas veicināja pašreizējo pārtikas krīzi, acīmredzot ir mudinājusi ES ministrus vēlreiz padomāt un kaitējusi to mērķim līdz 2020. gadam palielināt par 10 % atjaunojamo resursu īpatsvaru degvielas ražošanā.

Lai gan mums ir atzinīgi jāvērtē tas, ka biodegvielu vairs neražos no lopbarībai paredzētās kultūras un ir vispārēja vēlme nogaidīt uz otrās paaudzes biodegvielu, piemēram, biodegvielu, ko iegūst no ražošanas atkritumiem, tas nekādā gadījumā nedrīkst radīt ES centienos atslābumu atjaunojamo resursu jomā. Satraucošā naftas cenu pieauguma tendence vēl lielāku nozīmi nekā jebkad piešķir tam, lai tiktu veicināta enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem un šādas enerģijas izmantošana. Visi tie miljardi, kas tiek tērēti uz kodolenerģijas ražošanu un visām ar to saistītajām problēmām, ir jāiegulda atjaunojamos resursos.

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0304/2008) - ES rīcība attiecībā uz valsts ieguldījumu fondiem

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Valsts ieguldījumu fondi – šie valstij piederošie līdzekļi, kas tiek ieguldīti visā pasaulē – vai tie ir labi vai slikti? Ja mēs ticam šai rezolūcijai, tad drīzāk labi. Tomēr taisnība, ka Eiropa, kas piedzīvo ekonomikas stagnāciju uz savas ekonomikas un monetārās politikas rēķina, nevar atļauties noraidīt tūkstošiem miljardu eiro potenciālā ieguldījuma, ko šie fondi piedāvā.

Taisnība, ka kādu laiku valsts ieguldījumu fondi netraucē finanšu tirgiem (tie pat ir palīdzējuši ASV banku sistēmai) un tie vairāk vērsti uz ilgtermiņa ieguldījumiem. Tomēr tas var mainīties. Mēs visi zinām, ka lielākajā daļā šo fondu valda nepārredzamība attiecībā uz līdzekļu apjomu, līdzekļu sadali, fondu pārvaldes struktūrām un ieguldīšanas stratēģijām, kam raksturīgi gan ētiski ieguldījumi, gan tiekšanās pēc augstiem rezultātiem, kontroles pozīcijām, iespējams, radot nopietnu kaitējumu nākotnē. Visas valstis, kam pieder šie fondi, nav Eiropas draugi, pat ne tuvu. Viena no tām ir jau radījusi draudus ar savu „finanšu kodolieroci”.

Tomēr mēs no balsošanas par šo dokumentu atturēsimies, nevis balsosim pret to, jo, lai gan tajā atbalstīta brīva kapitāla kustība visā pasaulē, tajā piesardzīgi aicināts ieviest nelielu uzraudzību šiem fondiem un aizsardzību pret tiem.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Šī rezolūcija ir par nozīmīgu tematu. Valsts ieguldījumi fondiem ir aizvien svarīgāka loma pasaules tirdzniecībā un ieguldījumos. Kaut kas tajā ir pozitīvs, taču ne vienmēr, jo bezatbildīgās administrācijas pieņem lēmumus, kas maksimāli palielina īstermiņa peļņu uz valstu, kopienu un ģimeņu rēķina. Mums ir jāmeklē veidi, kā palielināt šo līdzekļu pārredzamību un atbildību par šiem līdzekļiem, kas bieži vien ir svarīgāki par līdzekļiem, kuri pieejami valstīm.

- Ziņojums: Reinhard Rack (A6-0252/2008)

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, Reinhard Rack ziņojums par jaunu pilsētu mobilitātes kultūru, par kuru es balsoju, ir jaunās visaptverošās Komisijas enerģētikas un klimata paketes pieejas nozīmīga daļa: nozīmīgus emisiju samazinājumus Eiropā var panākt, izmantojot saprātīgu un efektīvu apdzīvoto vietu un transporta plānošanu.

Tomēr ir jāņem vērā tas, ka dalībvalstis atšķiras pēc to ģeogrāfiskā stāvokļa un sadzīves apstākļiem. Tieši šā iemesla dēļ es balsoju par abiem mūsu grupas ierosinātajiem grozījumiem. Es esmu no valsts, kurā apdzīvotas vietas atrodas tālu cita no citas un kur ir salīdzinoši mazas pilsētas. Ir pilnīgi skaidrs, ka iespējas samazināt privātus braucienus ar automobiļiem ievērojami mazākas ir, piemēram, mazapdzīvotās Somijas pilsētu kopienās ziemeļos nekā blīvi apdzīvotos Centrāleiropas reģionos.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Reinhard Rack ziņojumu par jaunu pilsētu mobilitātes kultūru. Ziņojuma projekts par Zaļo grāmatu ir būtisks ieguldījums jautājumā par pilsētu attīstību. Mazpilsētas vai lielpilsētas ekonomiskā attīstība un tās pieejamība ir atkarīga no labākas mobilitātes, taču pēdējo nedrīkst panākt uz cilvēku labklājības vai vides rēķina.

Šā iemesla dēļ ziņojumam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību sociāliem faktoriem un nodarbinātības politikai. Tas arī jāpamato uz apziņu, ka dalībvalstu daudzveidība neļaus panākt vienu Eiropas risinājumu un ka tāpēc jāturpina stingri ievērot subsidiaritātes principu. Es arī uzskatu, ka valstīs, kur ir jau notikusi liberalizācija, ir jāizvērtē tās ietekme uz nodarbinātību. Turklāt es aicinu izveidot sertificēšanas sistēmu daļiņu filtru atjaunošanai automobiļiem, kravas transportlīdzekļiem un apvidus transportlīdzekļiem.

Lai gan Zaļajā grāmatā ir pasvītrota lielākā daļa problēmu, kas ietekmē pilsētu mobilitāti mūsdienās, kā arī sniegtas dažas jaunas un novatoriskas idejas to risināšanai, tajā nav ietverti tie aspekti, par kuriem jārunā, tāpēc to var uzskatīt tikai par sākumu diskusijai par šo jautājumu.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Vissvarīgākais jautājums, ko pieminēja referents, ir par jomu attēlošanu, kurās Eiropas Savienībai vajadzētu piedalīties jautājumos saistībā ar pilsētu mobilitāti.

Referents pareizi norāda, ka līdzīgas problēmas pastāv visā Eiropas Savienībā pilsētu mobilitātes jomā, bet nav iespējams izstrādāt vienotu metodi, kā šīs problēmas risināt. Šajā ziņā referenta viedoklis par mazpilsētu vai lielpilsētu, kas spēj izvēlēties metodi, lai panāktu noteiktos mērķus, ir saprātīgs, un es vēlos paust šādam viedoklim atbalstu.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Mazpilsētas un pilsētas ir blīvi apdzīvotas ar maz brīvām vietām un lielu transportlīdzekļu daudzumu, kuri pārvietojas salīdzinoši īsos attālumos. Situācijā, kad vieta ir kļuvusi par luksusa preci, smagajiem transportlīdzekļiem vienkārši nav vietas, un pārmērīgs troksnis un gaisa piesārņojums ir papildu iemesli, lai liktu mums mēģināt pēc iespējas vairāk ierobežot automobiļu daudzumu mūsu pilsētās. Protams, pilsētām jābūt pieejamām ugunsdzēsēju dienestam, policijai, ātrajai palīdzībai, furgoniem un to cilvēku automobiļiem, kam ir ierobežotas iespējas pārvietoties, taču nelielas atklātas vietas ir jāsaglabā galvenokārt gājējiem, riteņbraucējiem, tramvajiem, bērnu rotaļlaukumiem, parkiem un dārziem. Tikai tad pilsēta kļūs par vietu, kur var dzīvot.

Tekstā, par kuru šodien balsojam, netiek izdarīta tik skaidra izvēle, bet gan vienkārši ir mēģināts samierināt pretējas intereses un idejas. Par laimi šī joma neietilpst Eiropas Savienībai kompetencē. Viss, ko ES var darīt, ir palīdzēt veicināt labu praksi, labu pieredzi, uz kuras balstīties un kuru uzlabot. Šādi uzlabojumi ir nozīmīgi ne tikai pilsētai, kas tos jau izdarījusi, bet arī kā piemērs citām pilsētām. Daži no piemēriem ir Londonas centra pārslogotības maksas sistēma, jaunie tramvaju tīkli Strasbūrā un Bordo vai ilgstošs satiksmes ierobežojums Groningenas pilsētas centrā. Diemžēl ES nedos gandrīz nekādu ieguldījumu šajā ziņojumā.

  Gabriele Stauner (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo ES par šiem jautājumiem nav atbildīga. Tas, ka Parlaments uzņemas iniciatīvu sagatavot ziņojumus par jautājumiem, kas neietilpst ES regulatīvās kompetences jomā, juridiskajai noteiktībai neko nedod un Eiropu cilvēkiem netuvina.

- Ziņojums: Olle Schmidt (A6-0241/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs balsojām par Olle Schmidt ziņojumu par ECB 2007. gada pārskatu. Tomēr mēs vēlamies norādīt saistībā ar tekstu ziņojuma paskaidrojumā, kurā runāts par nepieciešamību Zviedrijai ieviest eiro, ka mēs cienām Zviedrijas 2003. gada referenduma iznākumu, kurā tika nolemts, ka Zviedrija saglabās savu valūtu — kronu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo tajā vēlreiz apstiprināts atbalsts Eiropas Centrālās bankas darbam, nav kritizēti secīgie pamatlikmes pieaugumi, lai gan šī likme jau sasniegusi 4,25 %, kas ir daudz augstāka nekā ASV Federālās rezerves pamatlikme.

Turklāt ziņojumā netiek ņemts vērā tas, ka bankas darbība kaitē darba ņēmējiem, iedzīvotājiem vispār, mikrouzņēmumiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tā palīdz tikai lielāko ekonomisko grupu un finanšu kapitāla mērķiem, pat ja tie rada problēmas valstīm ar neaizsargātāku un nepatstāvīgāku ekonomiku, piemēram, Portugālei.

Piemēram, Portugālē, kur parāda līmenis ir sasniedzis 114 % no IKP, šis pieaugums kopā ar eiro vērtības pārmērīgo pieaugumu ir vēl viena nagla mikrouzņēmumu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu zārkā, tas pasliktina deficītu tirdzniecības bilancē un palielina valsts atkarību. Grūtāk būs risināt bezdarbu, pilnas darba slodzes strādnieku pārcelšanu uz nepilnu slodzi, zemās algas un vispārējo cenu pieaugumu, ņemot vērā to, ka portugāļu ģimeņu parāda līmenis nu ir sasniedzis 129 % no tiem pieejamā ienākuma.

Tāpēc mēs no jauna apstiprinām vajadzību lauzt šo labējo politiku un ECB neīsto autonomiju, kas tikai palīdz slēpt to, ka tā kalpo lielajam kapitālam.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Olle Schmidt ziņojums kārtējo reizi parāda, ka Parlaments pliķē Eiropas Centrālajai bankai pa plecu par tās devību.

Kā parasti, šķiet, ka tajā ir aizmirsts galvenais — draudošais peļņas samazinājums, kas grauj eiropiešu pirktspēju un par ko daļēji jāvaino ECB un Eiropas Savienība. Neviens netic, ka oficiālie inflācijas rādītāji (3 % 2008. gadā saskaņā ar ziņojumu), kas ir tikai jaukti rādītāji, atspoguļo iedzīvotāju dzīves dārdzības pieauguma realitāti, it īpaši attiecībā uz preču, elektroenerģijas un mājokļa cenām. Visi atceras ECB amatpersonu paustos izteikumus, brīdinot par algu paaugstināšanas ietekmi uz inflāciju, it kā to pašu eiropiešu algas nebūtu tikušas pazeminātas negodīgas globālās konkurences un Eiropas Savienības veicinātās imigrācijas politikas dēļ.

Attiecībā uz ārkārtīgi pieaugušo eiro valūtas vērtību ir taisnība, ka šādi mums tiek aiztaupīts ļaunākais, ņemot vērā naftas cenu pieaugumu. Tomēr tas apdraud konkurētspēju daudzām nozarēm, kas tāpēc vēlas pāriet uz dolāra zonu, kā to izdarīja Airbus.

Tāpēc mēs nevaram atbalstīt šo situāciju, kurā viens otram turpina pliķēt pa plecu.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Savā ziņojumā par ECB 2007. gada pārskatu referents ir pievērsies grūtībām, ar kādām banka saskaras. Dažu pēdējo mēnešu laikā ir dzirdēts daudz informācijas, kas liek satraukties par Eiropas valstu tautsaimniecībām, un diemžēl šādas informācijas ir vairāk nekā 2007. gadā. Krīze finanšu tirgos un pēkšņais naftas un pārtikas cenu pieaugums palēnina ekonomikas izaugsmi un paaugstina inflāciju, un ir jāsatraucas par bezdarba rādītāju pieaugumu. ECB būs viena no vadošajām iestādēm, kurām būs jāmēģina šīs grūtības atrisināt.

2007. gada augustā veiktie soļi nodrošināja finanšu tirgiem likviditāti, taču tie problēmu neatrisināja. Ir palielinājies arī to valstu skaits, kas pievienojas kopējas valūtas zonai. Slovākija būs pirmā valsts no centrālās un austrumu Eiropas, kas šo soli veiks. Tomēr Slovākija noteikti nebūs pēdējā. Tas, vai cita jauna ES dalībvalsts ienāks eirozonā, šķiet tikai laika jautājums. Slovākijas pieredzi šajā ziņā nešaubīgi vēros šā reģiona valstis, kas arī domā par pievienošanos vienotas valūtas zonai.

Referents arī pareizi norādīja, ka dažādi ekonomiskās izaugsmes līmeņi, dažādi izaugsmes rādītāji vai dažādi brieduma līmeņi ES valstu ekonomikā varētu radīt problēmas ECB lēmumu pieņemšanas procesā. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka ierosinājums sākt pārskatīt iespējas saistībā ar izmaiņu ieviešanu lēmumu pieņemšanas procesā ir prātīgs. Pārskatot iespējas, jāietver ne tikai pašreizējās eirozonas dalībvalstis, bet arī turpmākās un potenciālās dalībvalstis.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Olle Schmidt ziņojumu par ECB gada pārskatu. Es pievienojos referentam, kad viņš aicina ECB turpināt uzlabot attiecības ar citām centrālajām bankām un attiecīgajām iestādēm. Es tiešām gribētu atkārtot Olle Schmidt ieteikumu, ka ir jāievēro piesardzība attiecībā uz turpmāko procentu likmes pieaugumu, lai neapdraudētu ekonomisko izaugsmi. Es balsoju par referenta vērtējumu.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Rezolūcija, pret kuru mēs, Parlamenta deputāti no Grieķijas Komunistiskās partijas, balsojām, ir mēģināts provokatīvā veidā atspoguļot 10 gadus ilgo EMS īstenošanu un eiro pasludināšanu par lielu „panākumu”, lai gan darba ņēmēji un sabiedrības nabadzīgā strādnieku šķira ES valstīs, arī Grieķijā, saskaras ar tā šausmīgajām sekām, piemēram, augstām cenām, algu un pensiju iesaldēšanu, bezdarbu, pārmērīgiem nodokļiem darba ņēmējiem un trūcīgām pašnodarbinātām personām, kā arī nodarbinātības, sociālo un demokrātisko tiesību likvidēšanu. Jebkurš sasniegtais „panākums” attiecas tikai uz Eiropas plutokrātu peļņu un pārpalikumu un pilnīgi neattiecas uz darba ņēmēju un tautas interesēm. Eiropas Centrālajai bankai, kas ir tikai Eiropas kapitāla instruments, ir jāpieņem aktīvāka un efektīvāka nostāja šajā virzienā, izmantojot nepopulārus pasākumus, piemēram, procentu likmju paaugstināšanu utt.

Tomēr piezīmes un bažas, kas paustas rezolūcijā par monetāro „nemieru” un ES „kohēzijas” jautājumiem, kas ir aktuāli un faktiski kļūst izplatītāki, apstiprina mūsu vērtējumu attiecībā uz nebeidzamo un neizbēgamo kapitālistiskās sistēmas un tās neproporcionālās izaugsmes krīzi, kā arī attiecībā uz nepieciešamību to gāzt un aizvietot ar plānotu populāru ekonomikas sistēmu, kurā vara pieder tautai, un nepieciešamību pārraut saites ar imperiālistisko Eiropas Savienību. Eiropas Savienībā nav iespējama tāda izaugsme, kurā par prioritāti būtu izvirzīti vienkāršie cilvēki.