Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 9. jūlijs - Strasbūra

15. Palestīniešu ieslodzītie Izraēlas cietumos (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir debates par:

─ mutisko jautājumu Padomei par palestīniešu ieslodzītajiem Izraēlas cietumos (O-0040/2008 - B6-0166/2008);

─ mutisko jautājumu Padomei par palestīniešu ieslodzītajiem Izraēlas cietumos (O-0041/2008 - B6-0167/2008);

  Luisa Morgantini, autore. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs 47 dažādu politisko grupu locekļiem uzdevām vienkāršu jautājumu: kā Padome un Komisija ir nolēmusi rīkoties saistībā ar Izraēlas valsts iestāžu pārkāpto starptautisko konvenciju attiecībā pret palestīniešu ieslodzītajiem? Lielākā daļa ieslodzīto tiek turēti apcietinājumā Izraēlas teritorijā, kas pārkāpj Ženēvas Konvencijas 76. pantu: patvaļīgi aresti, dzīves vietas pārmeklēšana, administratīvā aizturēšana, spīdzināšana un ņirgāšanās pratināšanās laikā apcietinājuma vietās. No trīs ar pus miljoniem iedzīvotāju apmēram 10 000 cilvēku — vīrieši, sievietes, pusaudži, studenti, parlamenta deputāti un mēri — ir ieslodzīti; ieslodzītajiem vecumā no 16 līdz 35 gadiem ir aizliegti apmeklējumi, tāpēc ieslodzītajiem gadiem ilgi nav bijis ļauts satikties ar brāļiem un māsām, mātēm un tēviem.

Šos apstākļus dokumentāri ir apstiprinājušas vairākas starptautiskas organizācijas, arī Amnesty International, Apvienoto Nāciju Organizācija un tādas ievērojamas Izraēlas organizācijas kā B’Tselem un Hamoked, Palestīnas organizācija Addameer un Starptautiskā bērnu aizsardzības organizācija. Tomēr uz Izraēlas iestādēm nav izdarīts spiediens, lai panāktu, ka tās ievēro konvencijas un noteikumus, ko pašas ir apstiprinājušas un ko arī mēs esam apstiprinājuši.

Es gribētu nolasīt kādu ziņojumu ─ kādas mātes lūgumu: „Es esmu ieslodzītā Said Al Atabeh māte no Nablus. Mans dēls atrodas cietumā kopš 1977. gada, man ir 78 gadi un es slimoju ar augstu asinsspiedienu un diabētu; es pamazām zaudēju redzi, un es patiesībā vairs nevaru iziet no savas mājas. Varbūt jūs būsiet pārsteigti, taču mana vienīgā vēlēšanās šajā dzīvē, pirms es mirstu, ir redzēt savu dēlu un ar mīlestību apskaut viņu. Visi mani bērni, dēli un meitas jau ir izauguši, apprecējušies un atstājuši manu māju. Said ir zaudējis visu, un es viņu nevaru satikt, nevis tāpēc, ka es esmu veca un slima, bet gan tāpēc, ka Izraēlas iestādes nedod man atļauju viņu apmeklēt ─ kā viņi saka ─ drošības iemeslu dēļ. Mani paņēma līdzi Izraēlas sanitārais transports, kas sadarbojas ar Sarkano Krustu, un tas bija pirms astoņiem gadiem, kad viņš cietumā bija pavadījis jau 29 gadus. Tā bija pirmā un pēdēja reize, kad es apskāvu savu mīļoto dēlu. Viņš mani turēja savās rokās un teica: „Es jūtos tā, it kā es būtu no jauna piedzimis”. Šīs minūtes man un viņam bija visdārgākās, bet brīdis, kad mūs izšķīra, bija vissmagākais un sāpīgākais”. Šī māte lūdz: „Es gribētu viņu redzēt vēlreiz.”

Vai mēs kaut ko tādu varam pieļaut? Vai vīrietim, kas pavadījis ieslodzījumā 32 gadus var neļaut satikties ar māti? Kur ir starptautiskie noteikumi? Es sev jautāju: kur ir cilvēcība? Es ticu, ka mums ─ Padomei, Komisijai un Parlamentam ─ jāpaliek pie savas pārliecības un cik vien stingri iespējams jāuzstāj, ka ir jāievēro starptautiskie noteikumi un jāatbrīvo 10 000 palestīniešu ieslodzītie, lai bruģētu ceļu mieram starp Palestīnu un Izraēlu.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētājas kungs, komisāre, priekšsēdētāja vietniece, L. Morgantini, dāmas un kungi, jūs esat izcēluši tematus par palestīniešu, arī nepilngadīgu palestīniešu, apcietināšanu un administratīvu aizturēšanu Izraēlā un par izturēšanos pret viņiem okupētajās teritorijās un Izraēlā.

Padome uzskata, ka sodu noteikšanas politikā un praksē visos gadījumos ir jāievēro cilvēka pamattiesību principi, kā tas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, īpaši Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Starptautiskajā paktā par civilajām un politiskajām tiesībām.

Visi apcietināšanas veidi, kurus var raksturot kā patvaļīgus, ir jāaizliedz, it sevišķi ņemot vērā to, ka aizturētajai personai nav paskaidrotas pret viņu celtās apsūdzības. Tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā ir pamatprincips tiesiskā valstī, un mēs atzīmējam, ka īpašas tiesas var izveidot vienīgi ļoti ierobežotos un skaidri noteiktos gadījumos.

Būtiski ir arī ievērot prasību pareizi izturēties pret aizturētajām personām, un, protams, spīdzināšana un cita veida nežēlīga, necilvēciska un pazemojoša izturēšanās pret cietumniekiem ir stingri jāaizliedz un jānovērš.

Padome atzīst, ka cilvēktiesību stāvoklis Tuvējos Austrumos rada bažas. Tomēr Padome ir gandarīta, ka dialogs starp Eiropas Savienību un Izraēlu pievēršas šiem jautājumiem, tostarp stāvoklim Palestīnas teritorijās. Cilvēktiesību jautājums ir temats, kas joprojām tiek nepārtraukti apspriests visos līmeņos ES un Izraēlas politiskajos kontaktos.

Tā, savā 2008. gada 16. jūnija deklarācijā, ko publicēja ES un Izraēlas Asociācijas padomes nobeigumā, Eiropas Savienība aicināja neoficiālo cilvēktiesību jautājuma apspriešanas grupu izveidot par pastāvīgu apakškomiteju.

Padome zina par faktiem, ko ir izklāstījuši godājamie Parlamenta deputāti, sevišķi priekšsēdētāja vietniece, un ko īpaši minējis Apvienoto Nāciju Organizācijas speciālkorespondents John Dugard savā pēdējā ziņojumā par cilvēktiesību situāciju Palestīnas teritorijās, kā arī dažādas nevalstiskas organizācijas.

Padomei ir bijusi izdevība paust savas bažas, un tā ir daudzkārt aicinājusi atbrīvot lielāku skaitu palestīniešu cietumnieku. Turklāt tā vēlreiz apliecina savu nostāju, ka 2007. gada novembrī Anapolē sāktais politiskais process, kam jānotiek kopā ar uzticības pasākumiem uz vietas, ir vienīgais veids, kā panākt pušu vienošanās ceļā risinājumu, kas pamatojas uz divu valstu līdzāspastāvēšanu, proti, neatkarīgas Palestīnas valsts, kas ir demokrātiska un dzīvotspējīga, mierīgu pastāvēšanu līdzās Izraēlai drošās un atzītās robežās.

Šajā sakarībā un ar mērķi atjaunot uzticību pušu starpā un iesaistīt civiliedzīvotājus pašreizējā politiskajā procesā Padome aicina Izraēlu dot nozīmīgus mājienus, īpaši atbrīvojot prioritārā kārtā palestīniešu bērnus, sievietes un vēlētos pārstāvjus, kas atrodas cietumā vai ir administratīvi aizturēti.

(Aplausi)

Attiecībā uz atsaukšanos uz starptautisko tiesību aktu instrumentiem, ko minēja L. Morgantini, Padomes saglabā savu nostāju, ka starptautiskie tiesību akti ir jāaizstāv un jāattīsta, kā tas noteikts Eiropas Drošības stratēģijā, ko Padome pieņēma 2003. gada decembrī.

Es gribu uzsvērt, ka prezidentūra Eiropas Savienības vārdā pauž prieku par apmaiņas nolīguma parakstīšanu starp Izraēlu un Hezbollah, par ko mēs uzzinājām pirmdien. Šis nolīgums paredz atdot Hezbollah kaujinieku līķus un atbrīvot palestīniešu cietumniekus apmaiņā pret Izraēlas karavīru Ehud Goldwasser un Eldad Regev, kurus sagūstīja 2006. gadā, līķu izdošanu.

Mēs ceram, ka šī apmaiņa tiks izpildīta, kā nolīgts, bet šis jautājums arī atklāj, cik sarežģīts ir „cietumnieku” jautājums Tuvajos Austrumos un cik svarīgi ir to turpmāk atrisināt.

Padome norāda, ka politiskais process, kā tas ir noteikts darbības plānā, ir vienīgais līdzeklis pušu sarunu ceļā panākta atrisinājuma sasniegšanai un — kā es esmu norādījis un ar manis norādītajiem nosacījumiem — divu valstu līdzāspastāvēšanai.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu teikt L. Morgantini, ka es ļoti jūtīgi uztveru jautājumu, kuru jūs šodien mums izklāstījāt. Pagājušajā februārī arī es satiku Palestīnas cietumnieku lietu ministru, ko pavadīja Fadwa Barghouti, kas ir sieva Marwan Barghouti, kurš atrodas cietumā. Es ļoti uzmanīgi viņos klausījos. Viņu stāstītais par cietumnieku stāvokli sasaucas ar godājamo deputātu ziņojumiem, un jūs pati citējat viņus šajā jautājumā.

Tāpēc es gribu uzsvērt, ka man ir lielas bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem un man ir liela līdzjūtība pret Palestīnas cietumnieku ciešanām Izraēlas cietumos.

Komisija ir ļoti norūpējusies par Izraēlas kā okupācijas varas atbildību un par konfliktiem ar starptautiskiem tiesību aktiem, ko šie apstākļi parāda. Tāpēc mēs, piemēram, regulāri runājam par administratīvās aizturēšanas jautājumu ar mūsu Izraēlas partneriem gan neoficiālās, gan oficiālās sēdēs. Konkrētais gadījums, kuru jūs šodien minējāt, aizskar mani ļoti spēcīgi, un, ja man būtu dokumenti, es personīgi mēģinātu darīt visu, kas ir manos spēkos. Varbūt ir iespēja, ka šī māte atkal redz savu dēlu.

Eiropas Savienība ir arī daudzkārt aicinājusi nekavējoties atbrīvot Palestīnas likumdevējus, kurus Izraēla ir aizturējusi. Komisija arī zina par Palestīnas bērniem, kas tiek turēti Izraēlas cietumos un apcietinājuma centros. Tas ir pretrunā ar ANO Bērna tiesību konvenciju, kas nosaka minimālo vecumu 18 gadus nepilngadīgajiem, kā arī ar Ceturto Ženēvas konvenciju, kas prasa, lai cietumnieki tiek turēti okupētajā teritorijā. Šie apcietinātie bērni ir īpaši ievainojami. Mēs to zinām. Pret viņiem ir jāizturas atbilstīgi starptautiskajiem tiesību aktiem.

Mums ir jāvelta lielāka uzmanība bērnu stāvoklim, kurus ietekmē konflikta situācija. Šī iemesla dēļ Eiropas Savienība ir pievienojusi Izraēlu un okupētās Palestīnas teritoriju to valstu sarakstam, kurās prioritāte ir ieviest ES pamatnostādnes par bērniem un bruņotu konfliktu.

Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm Eiropas Savienība arī integrē visus tiesību un labklājības aspektus bērniem, kurus ietekmē konflikts politiskajā dialogā ar Izraēlu. Turklāt Eiropas Savienība arī cieši sadarbojas ar ANO aģentūrām, kā arī ar Izraēlas un Palestīnas NVO, kas aktīvi iesaistās bērnu tiesību pārraudzīšanā, atspoguļošanā un aizstāvībā.

Cilvēktiesību ievērošana un saskaņa ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām Tā ir mūsu ārpolitikas būtisks aspekts. Tātad cilvēktiesību aizsardzība ir ļoti svarīga mūsu attiecībās ar Izraēlu. Mūsu cilvēktiesību dialogs ar Izraēlas iestādēm dažādos līmeņos liecina par to.

Komisija savās sanāksmēs ar Izraēlas iestādēm un es personīgi savās sanāksmēs ar Izraēlas lēmumu pieņēmējiem noteikti turpināšu mudināt Izraēlu pilnībā ievērot starptautiskos tiesību aktus un konvencijas. Eiropas Savienība ļoti nesen pēdējā Asociācijas padomē ar Izraēlu izteica savu vēlēšanos izveidot oficiālu apakškomiteju par cilvēktiesībām. Tas būtu svarīgs solis uz priekšu, lai turpmāk formalizētu dialogu šajos jautājumos.

ES un Izraēlas Asociācijas nolīguma 2. pants joprojām atgādinās gan Eiropas Savienībai, gan Izraēlai, ka cilvēktiesību un demokrātisku principu ievērošana ir mūsu divpusējo attiecību pamats. Mēs uzskatām, ka dialogs ir visdaudzsološākais līdzeklis pozitīvas ietekmes radīšanai uz Izraēlu. Mēs neizvairāmies no tādiem smagiem jautājumiem, kā šis, par ko godājamie deputāti ir interesējušies.

Es pilnībā piekrītu prezidentūrai, kad tā saka, ka uz to visu ir jāskatās Tuvo Austrumu konflikta kontekstā, un tāpēc es domāju, ka šī konflikta atrisinājums galu galā mazinātu vai pat atrisinātu cietumnieku problēmu.

  Charles Tannock, PPE-DE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, un atkal pret izraēliešiem vērstie spēki šajā Parlamentā meklē izdevību uzbrukt ebreju valstij, un atkal mēs, kas tiecamies pēc līdzsvarotām debatēm un patiesa miera Tuvajos Austrumos, esam spiesti nākt Izraēlai palīgā aizstāvēties. Galu galā Izraēla ir demokrātiska valsts, kas saduras ar eksistenciālu apdraudējumu no džihādas teroristiem un viņu iedvesmotājiem, kas ir tieši tie indivīdi, kurus pašlaik Izraēla tur administratīvā apcietinājumā.

Attiecībā uz bērnu jautājumu ir skumji, ka teroristi bērnus ir ievilkuši un iesaukuši intifadā un izmantojuši pat kā potenciālus spridzinātājus pašnāvniekus.

Es īpaši apšaubu šī rezolūcijas priekšlikuma nepieciešamību pamiera laikā ar Hamas, kas tikko ir pārtraucis raidīt raķetes no Gazas civiliedzīvotājiem, un kad notiek arī apmaiņa ar cietumniekiem starp Izraēlu un Hizbollah, kurā pieci teroristu cietumnieki atgriezās atpakaļ savās mājās un ģimenēs, kamēr divi Izraēlas karavīri atgriezīsies līķu maisos. Viens no šiem teroristiem — Samir Kuntar — noslepkavoja jaunu izraēliešu vīrieti, noslīcinot viņu, un tad ņēma viņa meitu, svieda viņu pret klintīm un sadragāja viņas galvaskausu ar šautenes laidni. Viņš nogalināja arī policistu. Palestīnas teroristi, kas nolaupīja Achille Lauro — kad viņi noslepkavoja kādu vecāku ebreju vīrieti, pārsviežot viņa ķermeni pār bortu — pieprasīja S. Kuntari atbrīvošanu.

Darījumi ar teroristiem ir saistīti ar dārgu cenu, kas jāmaksā par visa veida demokrātiju, bet tas ir vēl divkārt dārgāk Izraēlas gadījumā. Samir Kuntar ir solījis atsākt džihādu pret Izraēlu tagad, kad viņš ir atbrīvots.

Tāpēc es aplaudēju Izraēlas drosmīgajai rīcībai. Es ceru, ka tā galu galā dos pozitīvus rezultātus, bet es baidos, ka tas nenotiks, jo tie, kuri vēlas iznīcināt Izraēlu kā valsti, gūst spēku no tādiem politiķiem kā L. Morgantini, kas iesniedz tādas rezolūcijas kā šī šajā laika brīdī.

Kamēr viņa nodarbojas ar šo tematu, viņa varētu arī pārbaudīt apgalvojumus britu presē par palestīniešu cietumos regulāri piekopto spīdzināšanu pret viņu pašu cilvēkiem, ko veic Hamas Gazā un varbūt vēl pārsteidzošāki — pati Palestīnas pašpārvalde.

  Véronique De Keyser, PSE grupas vārdā. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es nesen piedalījos Berlīnes konferencē, kur galvenais jautājums bija tiesiskuma atjaunošana okupētajās teritorijās. Tas, kas attiecas uz Palestīnu — valsti pastāvīgā veidošanās procesā — vēl jo vairāk ir attiecināms uz Izraēlu. Un šajā punktā Palestīnas cietumnieku liktenis ir īsta paradigma, jo runa ir par vairāk nekā 8 500 Palestīnas cietumnieku likteni un viņu apcietināšanas iemesliem un apstākļiem.

Es gribu norādīt, ka 48 vēlēti Palestīnas Likumdošanas padomes locekļi pašlaik ir cietumā. Tas ir nepieņemami. Ir nepieņemami tas, ka apcietināto lielum lielais vairākums ir ticis pārvests uz Izraēlas cietumiem pretēji Ženēvas Konvencijai, kas aizliedz apcietināto pārvešanu no okupētajām teritorijām uz okupantu teritoriju; ka soda kodekss, ko piemēro okupētajās teritorijās, attiecas vienīgi uz palestīniešiem un nevis kolonistiem. Vienkārši sakot, kas ir noziegums vienai grupai, vairs nav noziegums otrajai grupai. Tas ir nepieņemami. Ir nepieņemami tas, ka aptuveni 100 sieviešu ir tikušas apcietinātas un ka šīs sievietes, kas ir grūtnieces vai kas baro ar krūti, nesaņem aprūpi, ko pieprasa viņu stāvoklis; ka 310 nepilngadīgie tiek turēti apcietinājumā tādos pašos apstākļos kā pieaugušie, lai gan Izraēla ir parakstījusi Konvenciju par bērna tiesībām. Un lai neviens nemēģina man iestāstīt, kā es tikko dzirdēju, proti, ka 15 gadu vecumā šie mazie arābi jau ir pieauguši un spējīgi uz visu.

Kas tur ir vainojams, C. Tannock, ja ne okupācija, kas viņiem ir atņēmusi bērnību? Un saraksts turpinās: spīdzināšana, slikta apiešanās, liegtas aizstāvības tiesības, sprieduma trūkums un tā tālāk. Es gribu atgādināt jums, ka šie fakti ir dokumentēti gan Izraēlas, gan starptautiskos avotos. Protams, Eiropas Parlaments nevar pamāt ar burvju nūjiņu un izbeigt šo konfliktu, bet es apliecinu jums, ka tas liks centrā cilvēktiesības, veicot Izraēlas statusa pārskatu, par kuru debates notiks visu šo gadu. Šī nolīguma 2. pants nosaka skaidri: „Pušu attiecības, kā arī paša nolīguma nosacījumi pamatojas uz cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu, kas nosaka viņu iekšējo un starptautisko politiku un veido šī nolīguma būtisku sastāvdaļu.”

Dabiski, ka ir jāizdara apmaiņa. Ir jāvienojas par tādu cietumnieku apmaiņu un atbrīvošanu kā, piemēram, Gilad Shalit no vienas un Salah Hamouri, no otras puses. Un es noteikti esmu ļoti gandarīta, ka ir parakstīts apmaiņas nolīgums ar Hezbollah. Tomēr es gribu atgādināt mūsu Izraēlas partneriem, ka Eiropas Parlamentam cilvēktiesības nav apstrīdamas. Tāpēc man ir prieks un es apsveicu jūs, ministr, kā Padomes pārstāvi un jūs, komisāre, par jūsu vārdu noteiktību, kas mums vēlreiz apliecina, ka mūsu trīs iestādes patiešām veido vienu Eiropas Savienību.

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, es par šo jautājumu runāju uz personiska pamata.

Visas valdības pēc kārtas Izraēlā īsteno politiku, kas mēģina apspiest Palestīnas cilvēku vēlēšanos dzīvot brīvi savā zemē, liekot lietā dzelzs dūri un lodi un patvaļīgi arestējot, ieslogot cietumā, spīdzinot un noslepkavojot civiliedzīvotājus, tostarp sievietes un bērnus. To viņi dara ļoti neapdomīgi, nesaprotot, ka patiesās drošības problēmas, ar kurām Izraēlai nākas sastapties, nevar tikt atrisinātas ar šāda veida necilvēcisku reakciju. Tieši otrādi, šāda brutalitāte var nest tikai vēl vairāk vardarbības un var tikai lēni noārdīt katru starptautisku atbalstu, ko viņi varbūt ir baudījuši pagātnē.

Jau sen ir pienācis laiks ES vadībai drosmīgi brīdināt valdošos ebreju politiķus, ka gadījumā, ja viņi turpinās rīkoties kā nacistiski militāri komandieri un ja viņi turpinās domāt, ka ASV vadības un tās ietekmēto Eiropas pārstāvju atbalsts — nesvītrojot no saraksta arī EP deputātus — būs mūžīgs, viņi diemžēl nenovēršami un ar matemātisku precizitāti novedīs savu valsti nebūtībā.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, Obeida Assida ir palestīniešu students. Viņu arestēja 2003. gadā 17 gadu vecumā, un viņš tiek turēts administratīvā apcietinājumā Izraēlā bez izvirzītas apsūdzības un tiesas. Saed Yassine ir palestīniešu cīnītājs par cilvēktiesībām. Viņam ir 34 gadi. Viņš tiek turēts administratīvā apcietinājumā Izraēlā kopš 2006. gada. Viņam nav izvirzīta apsūdzība un nav zināms, kas ir celts pret viņu, un viņa sieva un bērni ir varējuši apmeklēt viņu tikai trīs reizes. Noura al Hashlamoun ir 36 gadus veca mājsaimniece un sešu bērnu māte. Viņa tiek turēta administratīvā apcietinājumā Izraēlā kopš 2006. gada septembra bez apsūdzības un bez tiesas. Marwan Barghouti, cietumnieku dokumenta iniciators un autors, ir aizturēts Izraēlā kopš 2002. gada aprīļa. Turklāt es gribu pievērst kolēģu EP deputātu uzmanību, ka prasība par viņa atbrīvošanu vēl joprojām cirkulē, un jūs esat laipni aicināti to jebkurā laikā parakstīt.

Ikviens zina, ka, ja man būtu jānosauc garais saraksts ar tūkstošiem palestīniešu cietumnieku, kas pašlaik atrodas Izraēlas cietumos, pilnīgi pārkāpjot starptautiskos un cilvēktiesību aktus, man runāšanai būtu vajadzīgs daudz ilgāks laiks. Tomēr katrs no viņiem, katra ģimene ir pelnījusi garāku runu. Jo viņiem nav ticis aiztaupīts nekas — ne brutāla pratināšana, kas var ilgt pat līdz 188 dienām, un ir zināms, ka tajā ir iekļauta arī spīdzināšana, atzīšanās un spriedumi, kas jāparaksta ivritā, ne apcietināšana bez pamatojuma Izraēlā ārpus viņu pašu teritorijas, ne reizi sešos mēnešos patvaļīga pakļaušana ad hoc un diskriminējošajai kara judikatūrai, kurai nav absolūti nekāda tiesiska pamatojuma, ne liegtas iespējas piekļūt advokātam viņu apcietinājuma pirmajās 90 dienās un praktiski nekādu apmeklējuma tiesību.

V. De Keyser ir taisnība, sakot, ka tieši šis ir tas, ko ES nevar pieņemt. Tas viss ir pilnīgi nepieņemams. Un jūs sakāt, ka jūs grasāties izmantot šo jauno dialogu. Kādēļ mums būtu jātic, ka rīt Eiropas Savienība, jūs, Komisija un Padome, būsiet spējīgāki uzspiest cieņu pret klauzulām, kuras jau ir ietvertas nolīgumā, kas mums ir, rīt ar ...

(Priekšsēdētājs atslēdza runātāju)

  Kyriacos Triantaphyllides, GUE/NGL grupas vārdā. - (EL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu iepriekšējās plenārsēdes laikā 16. jūnijā Strasbūrā jūs sniedzāt paziņojumu par stāvokli Palestīnā. Šis paziņojums atspoguļoja nepatīkamus ad hoc komitejas atklājumus, kas pēc jūsu iniciatīvas apmeklēja Palestīnas teritorijas jūnija sākumā un novēroja palestīniešu nožēlojamos dzīves apstākļus, ko radījusi Izraēlas okupācija.

Tagad ir laiks Padomei un Komisijai dot atbildes par darbībām, ko tās gatavojas veikt, lai panāktu, ka okupācijas spēki, Izraēlas valsts ievēro starptautiskos tiesību aktus attiecībā uz apcietināto palestīniešu stāvokli Izraēlas cietumos.

Šodien mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, pieprasām, lai Padome un Komisija sniedz paskaidrojumu par to, ka 16. jūnijā tās uzlaboja attiecības starp Eiropas Savienību un Izraēlu laikā, kad 11 000 apcietināto, tostarp 376 bērni, 118 sievietes un 44 Palestīnas Likumdošanas padomes locekļi, kā arī 800 administratīvi apcietinātie atrodas Izraēlas cietumos, pārkāpjot starptautiskās tiesības.

Mēs atkārtoti apmeklēsim Palestīnu divu mēnešu laikā. Pa šo laiku mēs prasām, lai jūs pieprasāt visa Parlamenta vārdā Izraēlas iestādēm nekavējoties atbrīvot visus Izraēlas cietumos aizturētos bērnus, kā arī tos, kuri normālu tiesisku procedūru ievērošanas gadījumā ...

(Priekšsēdētājs atslēdza runātāju)

  Nickolay Mladenov (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka šis Parlaments kopā ar Komisiju un Padomi, un ikvienu politiķi Eiropā ir pārliecināts, ka indivīda cilvēktiesību aizstāvēšana ir daudz lielāks pamatpienākums kara un terorisma laikos nekā miera un drošības laikos. Es uzskatu, ka šajā izpratnē mēs esam vienisprātis.

Šī ir izpratne, kurai pievienojas arī Izraēlas Augstākā tiesa. Vairākos nolēmumos Izraēlas Augstākā tiesa ir uzturējusi gan palestīniešu cietumnieku, gan lūgumrakstu iesniedzēju tiesības pret Izraēlas aizsardzības spēku vai valdības rīcību.

Ļaujiet man atgādināt jums, ka 1991. gadā, kad Izraēlai draudēja ķīmisku un bioloģisku ieroču uzbrukums, tās Augstākā tiesa apstiprināja petīciju, kas burtiski teica, ka sabiedrības spēks stāties pretī ienaidniekiem pamatojas uz atziņu, ka tā cīnās par vērtībām, kuras ir vērts aizsargāt. Vislabākais sabiedrotais palestīniešu tiesību aizsardzībā Izraēlā ir Izraēlas Augstākā tiesa. Es uzskatu, ka tādā demokrātiskā valstī kā Izraēla ir jāvēršas pie šīs tiesību sistēmas ar visām bažām, kādas deputātiem šeit ir.

Bet paprasiet šī Parlamenta deputātiem: kura konvencija aizstāv to tiesības, kuri ir tikuši nolaupīti vai terorizēti, vai nogalināti vairāku pēdējo gadu laikā? Kurā tiesā Alan Johnson bija atļauts pārsūdzēt viņa nolaupīšanu? Kādas apmeklējuma tiesības bija dotas Gilad Shalit? Kādas tiesības bija sešpadsmit gadīgajam Ophir Rakhum? Kāda tiesiska aizsardzība tika viņam piešķirta?

Es rosinu Parlamenta deputātus, es rosinu viņus godīgi un no visas sirds celties un atbalstīt Komisijas un Padomes līdzsvaroto pieeju šim konfliktam un to tiesību aizstāvēšanai, kuru tiesības ir tikušas pārkāptas. Mums nav jānostājas tajā pusē, kura apdraudēs Eiropas Savienības spēju iestāties par atbalstu miera procesam Tuvajos Austrumos, kā pašlaik notiek.

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākumā teikt Padomes priekšsēdētājam, ka Amnesty International ir ziņojusi, ka 8 500 palestīniešu no okupētajām Palestīnas teritorijām, kuri atrodas apcietinājumā Izraēlas cietumos, tiek turēti pretēji Ženēvas Konvencijas 76. pantam, un daudzām šo cietumnieku ģimenēm apmeklējumi ir neiespējami sakarā ar ierobežotajām ceļošanas atļaujām. Lai gan saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību standartiem Izraēla ir atbildīga par apmeklējumu nodrošināšanu Palestīnas apcietinātajiem, tā, kas palīdz segt izmaksas par tiem apmeklējumiem, kuri ir atļauti, ir starptautiskā sabiedrība ar Sarkanā Krusta Starptautiskās komitejas starpniecību. Tas ir iemesls, kāpēc ir pareizi mums Eiropas Parlamentā pieprasīt, lai Eiropas Padome rīkojas.

Tāpat kā komisāre B. Ferrero-Waldner es esmu saticis F. Barghouti kundzi, un es pateicos komisārei par to, ka viņa īpaši pieminēja mūsu parlamentāros kolēģus no Palestīnas Likumdošanas padomes, kas ir apcietināto vidū.

Lai gan es piekrītu N. Mladenov un C. Tannock, ka Izraēlas pilsoņu nolaupīšana un ģimeņu apmeklējumu nenodrošināšana ir tāds pats starptautisko tiesību pārkāpums, es izsaku nožēlu, ka C. Tannock mēģināja attēlot manu līdzautori L. Morgantini kā kādu, kas ir apņēmusies iznīcināt Izraēlu, kad viņa tāpat kā es aizstāv cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības.

  Frédérique Ries (ALDE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, jautājums par mūsu demokrātisko vērtību saglabāšanu cīņā pret terorismu ir ļoti grūts, kas arī ir mūsu debašu īstā virzība šodien. Man diemžēl nav laika pievērsties punktiem, kas apskatīti dokumentos, kurus iesniedza mūsu kolēģi deputāti, pat tiem ne, kas iesniegti rakstiski, un es neatkārtošu mana kolēģa N. Mladenov komentāru par Izraēlas Augstāko tiesu.

Tomēr es pievērsīšos jautājumam par nepilngadīgajiem. Jā, cietumā ir nepilngadīgie, lielāko tiesu pusaudži, ar kuriem Hamas manipulē un sūta nāvē, apbruņotus ar granātām vai jostām, kas piepildītas ar sprāgstvielām. Jūs, kā arī kolēģi deputāti esat pieminējuši starptautiskās tiesības. Tās nosoda arī bērnu izmantošanu par karavīriem. Katra jauna persona cietumā ir zaudējums ikvienai sabiedrībai. Izraēlu saista pienākums stāties pretī šai problēmai saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, bet īstā traģēdija ir miera zaudējums veselai paaudzei Palestīnā.

Tikai vienu vārdu par Gilad Shalit. Es domāju, ka man ir taisnība, sakot, ka viņš ir cietumnieks, kas ir gan Izraēlas, gan Francijas pilsonis. Viņam pienākas kaut kas vairāk nekā tikt pamestam novārtā, kam viņu nolemj dažu manu kolēģu deputātu nekonsekventais sašutums. Nemaz nerunājot par globālo politisko fonu, ko minēja valsts sekretārs un komisāre.

Priekšsēdētāja kungs, es beigšu ar ļoti trauslajiem, bet reālajiem pamieriem, kas valda vairākās frontēs. Es tikai gribēju teikt, ka, vispār sakot, tas, ko es gribu kritizēt, ir dažu cilvēku apsēstība šeit ar runāšanu katrā sēdē par to, kā demokrātiskai valstij būtu jābūt organizētai.

  Caroline Lucas (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs, es jau vairs nespēju saskaitīt, cik daudz reižu mēs te Parlamentā ceļamies, lai nosodītu Izraēlas iestādes par viņu sistemātisko palestīniešu cilvēktiesību pārkāpšanu.

Okupācija, atdalīšanas mūris, Gazas aplenkums — šis saraksts turpinās. Šodien mēs pievēršam uzmanību briesmīgajam stāvoklim, kādā atrodas palestīniešu cietumnieki, kuru starpā ir 44 Likumdošanas padomes locekļi. Viņi ir tādi kā mēs, mūsu partneri, kas vēl joprojām nīkst cietumā bez apsūdzības un bez tiesas.

Mans jautājums ir šāds: kad Eiropas Padome sāks rīkoties? Cik daudz starptautisko tiesību pārkāpumu vēl tai vajag? Cik daudz palestīniešu vēl ir jāarestē, jāapcietina un jāspīdzina, lai ES beigtu tikai runāt par cilvēktiesībām un sāktu rīkoties, lai tās aizstāvētu?

Apsvērt ES un Izraēlas attiecību uzlabošanu šādā laikā nozīmē izrādīt elpu aizraujošu nevērību pret mūsu atbildību Palestīnas tautas priekšā. Neatsaukšanās uz Asociācijas nolīguma 2. pantu pierāda visnožēlojamāko politisko gļēvulību.

Mūsu pārmetums nav Izraēlas tautai, no kuras daudzi pievienojas mums Izraēlas iestāžu nosodījumā. Mans pārmetums pašlaik nav pat Izraēlai. Tas ir Eiropas Padomei un tās groteski neveiksmīgajai politiskajai vadībai.

  Chris Davies (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā piekrītu Caroline Lucas. Tā ir ironiska sakritība, ka mūsu nākamās debates ir par Zimbabvi. R. Mugabe nepatika vēlēšanu rezultāti, un tādēļ viņš tos laboja; viņš tagad arestē parlamentāriešus, mēģinot un panākot jaunu līdzsvaru, un padara stāvokli sliktāku. Mēs grasāmies viņu pilnībā nosodīt.

Salīdzinājumi, protams, atšķiras, bet pirms diviem ar pusi gadiem mēs maksājām par vēlēšanām Palestīnā. Izraēlai nepatika rezultāts, tādēļ mēs atsacījāmies atzīt jauno valdību. Kopš tā laika Izraēla ir arestējusi vairāk nekā 40 parlamentāriešu, cilvēkus, kas pieder pie nepareizās puses, cilvēkus, kas netika lietojuši lodi, bet kas izmantoja vēlēšanu urnu.

Mēs negatavojamies piemērot sankcijas. To vietā mēs gādājam par ciešāku partnerību ar Izraēlu. Tādējādi, komisāre un ministr, pretrunas ir pavisam uzskatāmas. Jūs sakāt, ka jums ir līdzsvarota pieeja — bet kur ir liecība, ka jūsu pieeja kaut ko sasniedz?

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es neattaisnoju un neatļauju Izraēlai darīt, ko grib, bet Eiropas Parlamentam ārkārtīgi maz līdzēs pievēršanās tikai vienai pusei — Izraēlai — sarežģītā konfliktā, kur cilvēktiesību pārkāpumi prasa līdzsvarotu pieeju. Arī debates tikai par Izraēlas rīcību ir ļoti nelaikā.

Vai mēs aizmirstam, ka mūsu vispārējais mērķis ir mudināt puses panākt miermīlīgu divu valstu atrisinājumu? Tikai tad, ja mūsu kritika būs precīza un konstruktīva, un neitrāla, mūs sadzirdēs abas puses un mūsu ietekmei būs spožākas izredzes.

Es domāju, ka Human Rights Watch un Martin Scheinin no ANO panāca šādu standartu. Pēdējais no iepriekš minētajiem atzīmē Izraēlas Augstākās tiesas lēmumu nozīmi — kas pilnīgi izpaliek mutiskajos jautājumos. Pat John Dugard ziņojumā bija teikts, ka viņš ir dziļi nobažījies par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izdara palestīnieši pret palestīniešiem un palestīnieši pret izraēliešiem, un tos nosoda. Ne ar vārdu tas nav pieminēts.

Es izsaku nožēlu, ka Izraēla vēl joprojām pamatojas uz 1945. gada ārkārtas noteikumiem, kurus mantoja no britu koloniālās varas, bet der atzīmēt, ka tie ir tikuši piemēroti ebreju teroristiem Hebronā tāpat kā palestīniešiem.

  John Bowis (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, šis nav jautājums par arestētiem, tiesātiem, sodītiem un ieslodzītiem teroristiem; tas vienkārši ir jautājums par indivīdiem, kas notverti un aizturēti. Un tas ir jautājums īpaši par bērniem, nevis bērniem karavīriem — daži bērni ir metuši ar akmeņiem un tā tālāk, tas ir tiesa, bet tie ir bērni.

Iedomājieties šo telpu pilnu ar bērniem. Paņemiet pusi no viņiem, uzmauciet viņiem galvā maisu, sasieniet viņiem rokas uz muguras, aizvediet viņus prom, nesakot viņu vecākiem, kurp jūs viņus vedat, ielieciet viņus cietumā, ielieciet viņus 1,5 m2 lielās telpās bez logiem, iededziet uguni, liedziet viņiem medicīnisku uzmanību, turiet viņus izolētus no jebkādiem apmeklējumiem no ārpuses un tā joprojām, neatļaujiet viņiem mainīt drēbes. Mēs runājam tieši par to. Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par bērna tiesībām ir jābūt tieši par to.

Mans lūgums Izraēlai ir šāds: Dieva dēļ, jūs negūstat sev draugus, šādi rīkodamies. Lūdzu, Izraēla, mans sauciens ir: Laidiet bērnus vaļā!

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, tieši tāpēc, ka daži no mums uzskata, ka Izraēla ir demokrātija — demokrātiska valsts — un tāpēc, ka Eiropas Savienība izturas pret to kā tādu valsti, mēs saucam to pie atbildības par tiesiskumu. Ja tā nebūtu demokrātiska valsts, mēs nemēģinātu to saukt pie atbildības par tiesiskumu.

Nav nekādas augstākās tiesas tiem, kas vispār nav tiesiskā sistēmā. Mēs zinām, ko Augstākā tiesa saka, bet tas attiecas tikai uz tiem, kuri var nokļūt līdz Augstākajai tiesai. Ja jūs esat administratīvā apcietinājumā un jums nav pieejama pilnīgi nekāda tiesa, nekāds Augstākās tiesas spriedums jūs neaizsargās.

Konfliktu nevar izmantot kā argumentu šādiem pārkāpumiem. Tā nav līdzsvarota pieeja, ja paliek neitrāls un izturas pret šiem indivīdiem tā, it kā viņu nebūtu. Šie indivīdi ir arestēti bez nekādas garantijas, bez nekādas procedūras; viņu ģimenes mokās neziņā, un viņu mājas daudzos gadījumos tiek sagrautas un ģimenes sodītas par to, ko viņi ir izdarījuši vai par ko viņus apvaino, un uz to Eiropas Savienībai pienākas reaģēt.

  Frieda Brepoels (PPE-DE). - (NL) Es gribu atgādināt C. Tannock, ka šo jautājumu neiesniedza tikai L. Morgantini viena pati, bet arī divi EPP-ED grupas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieki E. McMillan-Scott un R. Kratsa-Tsagaropoulou, un J. Bowis, I. Kasoulides un es. Tas tā sākumam, lai ir skaidrība. Kā Parlamenta delegācijas locekle attiecībām ar Palestīnas Likumdošanas padomi es pati vairākos gadījumos esmu piedzīvojusi, ko nozīmē nespēt satikt savus demokrātiski ievēlētos kolēģus tāpēc, ka viņi ir cietumā.

Patiesi, ko var teikt par daudzajām sievietēm un bērniem, kas ir izkaisīti pa dažādiem cietumiem ārpus Palestīnas teritorijām, kas padara gandrīz neiespējamu viņu advokātiem un ģimenēm viņus apmeklēt. Ikviens ir runājis par ikdienas dzīves apstākļiem un medicīniskās aprūpes trūkumu. Cik ilgi starptautiskā sabiedrība un Eiropas Savienība taisās to paciest? Es rosinu Komisiju un Padomi panākt, lai šī nepieņemamā situācija tiek pakļauta kontrolei.

  Bernard Lehideux (ALDE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es gribu izteikt divas piebildes.

Pirmā ir par to, ka šajā Parlamentā noteiktas problēmas tiek apzinātas diezgan dīvainā veidā; tiek nosodīti vienmēr vieni un tie paši cilvēki, un tiek spriests vienmēr par vieniem un tiem pašiem cilvēkiem. Mēģiniet šeit nosodīt Kubu par politisku cietumnieku esamību tās cietumos, un jūs man stāstīsiet par to, kā cilvēktiesības tiek risinātas Eiropas Parlamentā.

Mans otrs punkts ir par to, ka ir risinājums, kā nodrošināt, lai Izraēla beidzot atbrīvo tos, kas ir jāatbrīvo — izbeigt uzbrukumus, izbeigt Izraēlas ciemu bombardēšanu, izbeigt bērnu nogalināšanu, izbeigt uzbrukumus ar mehāniskiem ekskavatoriem un izbeigt sūtīt bērnus ar dinamītu piepildītām kabatām. Tad Izraēla atbrīvos tās cietumniekus!

  Antonio López-Istúriz White (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, L. Morgantini vārdi ir ļoti aizkustinoši, un mēs nevaram nepaust savu solidaritāti ar šiem pienācīgi dokumentētajiem palestīniešu cietumnieku cilvēktiesību iespējamas pārkāpšanas gadījumiem. Es saku, ka ir ieteicama pienācīga dokumentēšana, jo daži kreisie kolēģi deputāti ir vērsuši ļoti nopietnus un neciešamus apvainojumus pret Izraēlas valsti. Vai viņi ir kaut kad tikuši apsūdzēti par sieviešu un bērnu slepkavošanu vai rīkošanos līdzīgi nacistiem? Vai tādā veidā ir jāturpina miera process?

L. Morgantini, es zinu, ka jūsu iniciatīvas pamatā ir īpašs un aizkustinošs gadījums un ka jūsu nodomi ir cienījami. Tomēr daži no jūsu kreisajiem kolēģiem ir izmantojuši šo iespēju vēlreiz mēģināt satriekt un pazemot Izraēlas tautu.

Ir skaidrs, ka mums ir jāiznīdē padomju antisemītisms, kas vēl joprojām ietekmē dažu jūsu kolēģu mentalitāti šeit Parlamentā.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, es runāšu īsi, jo būtiskos punktus es uzsvēru savā atklāšanas runā. Tomēr mūsu debates ir bijušas ļoti aizkustinošas dažos aspektos, un es gribēju apliecināt jums, ka Padomei ir zināms par minētajiem faktiem un ka tā turpinās paust savas bažas un atsaukties uz starptautisko tiesību instrumentiem.

Prezidentūra turpinās pievērsties šim jautājumam politiskajos kontaktos, kas veidojas starp Eiropas Savienību un Izraēlu mūsu prezidentūras laikā. Mēs atzīmējam arī to, ka pašreiz notiekošais politiskais process var attīstīties vienīgi tad, ja palielinās uzticību veicinoši pasākumi uz vietas. Kolonizācijas procesa turpināšana, terorisma un vardarbības saglabāšanās un apcietināto palestīniešu liktenis ir šķēršļi centieniem panākt mieru, tāpat kā Izraēlas gūstekņu stāvoklis, kuri atrodas teroristu gūstā; es konkrēti domāju par Gilad Shalit.

Lai nobeigtu runu cerīgākā noskaņā, es gribēju atzīmēt Parlamentam, ka Eiropas Savienībai ir galvenā loma šajā procesā, pateicoties tam, ka tā ir Četrinieka dalībniece, ka tai ir galvenā finansējuma avota statuss un ka tā darbojas Palestīnas pašpārvaldes atbalstam, kā arī tās pozīcijai kā Izraēlas galvenajai partnerei. Eiropas Savienība ir vienmēr atzinusi, ka Izraēlai ir tiesības justies drošai atzītajās robežās, pastāvot līdzās ar Palestīnu, kā es teicu ievadā.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks nākamās sēdes laikā 2008. gada septembrī.