Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2030(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0250/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0250/2008

Debates :

PV 09/07/2008 - 20
CRE 09/07/2008 - 20

Balsojumi :

PV 10/07/2008 - 5.8
CRE 10/07/2008 - 5.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0365

Debašu stenogramma
Trešdiena, 2008. gada 9. jūlijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

20. Kosmoss un drošība (debates)
Protokols
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Karl von Wogau ziņojums (A6-0250/2008) Ārlietu komitejas vārdā par kosmosu un drošību (INI/2008/2030).

 
  
MPphoto
 
 

  Karl von Wogau, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Komisijas Priekšsēdētāja vietniek, dāmas un kungi, Eiropas drošības un aizsardzības politikas operācijas kļūst bīstamākas. To pierāda fakts, ka pirmoreiz operācijas laikā tika nogalināts kareivis pēc Eiropas komandas. Gilles Polin tika nogalināts uz Čadas un Darfūras robežas.

Tāpēc mums jāapsver, vai nav iespējams izvairīties no dažiem šiem riskiem. Tie rodas nepareizu komandu struktūru rezultātā, kā arī tad, ja specifisku operāciju veikšanai nav pieejams nepieciešamais aprīkojums.

Apsverot šo jautājumu, mēs vispirms ņemam vērā Havēra Solanas padziļināto pieeju drošības stratēģijai, kas ietver bruņotos spēkus un arī Eiropas Savienības kritisko infrastruktūru, tās ārējās robežas un humanitārās operācijas. Šeit mēs joprojām saskatām vājos punktus kosmosa jomā, uz satelītiem balstītajā izlūkošanā, uz satelītiem balstītajās telekomunikācijās un uz satelītiem balstītajā navigācijā. Ja mēs sadarbotos ciešāk šajā jomā, mēs varētu tērēt naudu daudz ekonomiskāk un sasniegt lielāku efektivitāti.

Es sākšu ar izlūkošanu. Mums ir Helios izlūkošanas satelītu sistēma, Vācijas SAR Lupe sistēma un Itālijas Cosmo-Skymed. Ir būtiski svarīgi nodrošināt, lai no šīm izlūkošanas satelītsistēmām saņemtie attēli būtu reāli pieejami mūsu satelītu centrā Torrejón.

Tad vēl ir MUSIS projekts, paredzēts nākotnē. Savā ziņojumā es mudinu, lai šis projekts beidzot tiktu īstenots pienācīgā Eiropas sistēmā. Tad vēl mums ir satelītu navigācija, Galileo projekts. Ziņojumā pietiekami skaidri ir pateikts, ka Galileo projektam nākotnē jābūt pieejamam arī militārām operācijām, jo tiem mūsu bruņotajiem spēkiem, kas plāno un veic šādas operācijas, ir nepieciešami Galileo norādījumi.

Te es nonāku pie telekomunikācijām, kurām arī jābūt balstītām uz satelītu. Ciešākā sadarbība šajā jomā būtu ļoti noderīga. Es uzskatu arī, ka programmvadāmā radio kopīgais projekts sniedz plašas iespējas; tas nosaka kopīgu standartu telekomunikāciju aizsardzībai, kas varētu nodrošināt sadarbspēju starp bruņotajiem spēkiem no vienas puses un policiju no otras, kā arī ar spēkiem, kas atbild par drošību.

Mums ir nepieciešama arī kosmosa novērošana, lai uzraudzītu mūsu kosmosa infrastruktūru un aizsargātu mūsu satelītus. Šeit mums jāizstrādā vienota Eiropas sistēma. Mums ir nepieciešama ballistisko raķešu, sakaru un elektronisko datu agrā brīdinājuma sistēma.

Pāris vārdu par finansējumu. Mēs atzīmējām, ka mēs jau tērējam ievērojamas summas no Eiropas budžeta drošībai, pirmkārt, drošības pētniecībai, otrkārt, GMES – satelīta novērošanas sistēmai, kam ir nozīme arī drošības nodrošināšanā, un tagad arī Galileo programmai. Būtībā mēs tērējam 750 m eiro no budžeta drošības jautājumiem. Varbūt mums vajadzētu apsvērt Eiropas budžeta fondu pieejamību arī citiem paredzētajiem projektiem, ko es minēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, nākamo sešu mēnešu laikā kosmosa politikai tiks piešķirta ļoti svarīga loma, jo tā ir viena no Francijas prezidentūras prioritātēm. Komisija to ļoti atzinīgi novērtē. Mēs visi šeit, protams, zinām, ka kosmosa tēma ir ļoti vilinoša. Mēs to šodien redzam, sekojot Phoenix Mars zondes zinātniskajiem piedzīvojumiem, kā mēs to darījām pirms dažiem mēnešiem, kad Eiropas Columbus laboratorijas modulis tika sekmīgi uzstādīts Starptautiskajā kosmosa stacijā.

Man jāpiebilst, ka līdztekus saviem lielākajiem sasniegumiem kosmosa tehnoloģija piedāvā tādu instrumentu pieaugošu skaitu, kas nepieciešami, lai mēs sasniegtu savus politiskos mērķus. Tas attiecas uz politiku vides jomā, transporta jomā, lauksaimniecības jomā, kā arī uz lielāko daļu ārpolitikas jomu, piemēram, attīstības politiku, humanitāro palīdzību un starptautisko palīdzību katastrofu gadījumos, kā arī, protams, un te es nonāku pie temata, ko fon Wogau kungs sekmīgi uztur dienaskārtībā un par ko Komisija ir ļoti pateicīga viņam – kosmosa politika un Eiropas drošība.

Komisija pagājušajā gadā savā paziņojumā par Eiropas kosmosa politiku raksturoja, cik svarīga ir kosmosa jomas iekļaušana Eiropas Drošības un aizsardzības politikā. Es piekrītu referentam, ka tās abas ir cieši saistītas. Tāpēc Komisija atzinīgi vērtē šo ziņojumu par kosmosu un drošību, kā arī tajā izteiktos priekšlikumus un detaļas par konkrētām iniciatīvām un pasākumiem.

Es vēlētos dažus punktus izskatīt sīkāk. Ziņojumā ir uzsvērts, ka Eiropas Savienība piešķir vairāk nekā 5 miljardus eiro kosmosa projektu finansēšanai saskaņā ar pašreizējo finanšu plānu. Šī finansējuma lauvas tiesu saņem GMES sistēmas lietojumprogramma Vides un drošības globālā uzraudzība, kurai drīz tiks piešķirts oriģinālais nosaukums, pēc manām domām, ļoti pievilcīgs, līdzīgi kā Galileo. Tas būs septembrī.

GMES potenciālās lietojumprogrammas ir arī ļoti svarīgas Eiropas Drošības un aizsardzības politikā. Es vēlētos, lai nebūtu nekādu šaubu šajā jomā, lai mēs neatkārtotu pagātnes kļūdas: GMES izmantošanas iespējas ir daudzpusīgas, mēs to nenoliedzam, un šis daudzpusīgais potenciāls jāizlieto uzmanīgi, lai nepieļautu dublēšanos un nevajadzīgas izmaksas. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam nodrošināt, lai mūsu kosmosa industrija būtu konkurētspējīga un mēs varētu attīstīt tās tehnoloģijas.

Nākošais jautājums, kam es pievērsīšos, ir ļoti nozīmīgs Komisijai, ņemot vērā arī mūsu pieredzi ar Galileo. Ja mēs gribam, lai GMES pakalpojumi būtu pieejami ilgtermiņā, mums ir nepieciešama pastāvīga operatīvā finansiālā bže. Pašlaik mums tādas nav. Mēs joprojām esam attīstības procesā un finansējam GMES no pētniecībai un attīstībai paredzētajiem resursiem. Tomēr mēs ļoti drīz ieiesim operatīvajā fāzē un tad mums jābūt gataviem izdarīt nepieciešamos slēdzienus no tā, par ko līdz šim esam pieņēmuši kopīgus lēmumus, ne tikai konkrēti attiecībā uz kosmosa politiku, bet arī pamatojoties uz Eiropas budžetu. Būtu maza jēga tērēt miljardus tehnoloģijas attīstībai un pēc tam nefinansēt to, ja reiz mūsu nostāja ir to pielietot.

Ja mēs vēlamies ilgtermiņa operatīvu finansiālu pamatu – un šeit runāju bez jebkādām šaubām – tad mums jāīsteno drošībai un aizsardzībai būtiski kosmosa projekti.

Te es nonāku pie nākamā punkta. Mēs piekrītam, ka kosmosa jomai ir cieša saistība ar drošības un aizsardzības politiku. Tāpēc mums optimāli jāizmanto sinerģijas starp kosmosa, civilo un militāro drošību, gan tehnoloģiju jomā, gan operatīvajā jomā. Tāpēc es esmu ļoti iepriecināts, ka ziņojumā tiek mudināts īstenot ciešu sadarbību starp pīlāriem, t.i. starp Komisiju, Padomi, Eiropas Aizsardzības aģentūru un Eiropas Savienības Satelītu centru.

Es arī vēlētos uzsvērt, ka mums jāņem vērā jautājums par kosmosu un tā saistību ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku visā tā spektrā, ievērojot Līguma noteikumus – Komisija nekad tiem nepieskarsies un tā ir pietiekami skaidri pateikusi, ka mēs nevaram finansēt nekādus Eiropas aizsardzības pasākumus vai militāras dabas pasākumus ārpus ES budžeta. Komisija ļoti atzinīgi vērtē to, ka ziņojumā ir stingrāk izskatīti ārlietu un drošības politikas aspekti, piemēram, uzvedības kodeksa izstrādāšana kosmosa darbībām vai satelītu iespējas uzraudzīt starptautisko ieroču kontroles līgumus.

Galvenās bažas mūsu politikā ir veltītas kosmosa izmantošana vienīgi mierīgos nolūkos. Eiropas Savienība – un te es varu minēt daudzas Eiropas Parlamenta rezolūcijas – atbalsta visas iniciatīvas, lai nepieļautu ieroču izmantošanu kosmosā. Tāpēc arī Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Kosmosa aģentūras centienus izstrādāt instrumentu šim nolūkam, kas saucas “informētība par situāciju kosmosā”, kas var ne tikai pārbaudīt atbilstīgo līgumu ievērošanu, bet arī uzraudzīt mūsu satelītu drošību.

Tagad mēs apspriedīsim, kā to saskaņot ar Kopienas pasākumiem pēc dažām dienām par kosmosa jautājumiem atbildīgo ministru sanāksmē, ko rīko Francijas prezidentūra un Komisija Kourou, mūsu Eiropas kosmosa stacijā Francijas Gviānā.

Ziņojums par kosmosu un drošību noskaidro uzdevumus drošības jomā, kas Eiropai būs jārisina tuvāko gadu laikā. Tā mums jāuzskata par izdevību Eiropai kļūt rīcībspējīgākai un konkurētspējīgākai. Inovatīva Eiropas kosmosa politika un kopīga Eiropas drošības un aizsardzības politika var palīdzēt mums to sasniegt.

 
  
MPphoto
 
 

  Romana Jordan Cizelj, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojuma projekta izstrādātāja. − (SL) Eiropas kosmosa politika ir ārkārtīgi svarīga divu iemeslu dēļ: pirmkārt, jo tā dod ieguldījumu lielākas drošības nodrošināšanā, un, otrkārt, tā dod ieguldījumu Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai paredzēto mērķu sasniegšanai. Mēs Rūpniecības momitejā vērsām uzmanību, pirmkārt, tieši uz šo aspektu.

Mēs esam gandarīti, ka nodaļā par pētniecību un tehnoloģiju attīstību Lisabonas līgums nodrošina tiesisku pamatu Eiropas kosmosa politikai. Mēs rūpīgi pārbaudīsim priekšlikumus Eiropas kosmosa programmai, kas Komisijai jāizstrādā, un tad pieņemsim savu nostāju par tiem. Mums attiecīgi arī jānosaka attiecības ar Eiropas Kosmosa aģentūru.

Es esmu gandarīta arī, ka tieši šodien ir parakstīta svarīga regula, kas garantē EGNOS un Galileo programmu praktisku uzsākšanu. Mūsu pieredze ar šīm abām programmām ļaus mums vienoties, kā pārvaldīt citas programmas. Mums tagad praktiski jāizstrādā un jāizveido vide, kurā mums būs vieglāk efektīvi izmantot jaunās sistēmas un tik plašu lietojumprogrammu klāstu, cik vien iespējams, iepriekš neaprobežojoties ar pārāk šauru specifiku.

Dāmas un kungi, kosmoss ir dabiska, kopīga vērtība, un ne tikai vienas valsts vai kopienas īpašums. Tāpēc mums turpmākajā Eiropas tiesību aktu izstrādes procesā jāņem vērā starptautiskā sistēma. Te es domāju pašreizējos ANO līgumus, kā arī kosmosa likumdošanas principus.

Visbeidzot, es vēlētos pateikties referentam par sadarbību un to, ka viņš ņēma vērā Rūpniecības komitejas viedokli, un es esmu pārliecināta, ka ar šāda veida kopdarbību mēs varam sasniegt vēl vairāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Ibrisagic, PPE-DE grupas vārdā. (SV) Priekšsēdētāja kungs, pateicos jums, fon Wogau kungs, par labu, skaidru ziņojumu. Atļaujiet man sākt ar tēmu, kas pirmajā acu uzmetienā, šķiet, nav saistīta ar kosmosu, respektīvi, Balkānu karš. Mēs beidzot esam sapratuši, ka Eiropa pieļāva pietiekami daudz kļūdu dažādos konfliktos Balkānos 1990-os. Eiropai šīs kļūdas nebija sliktas kopējās ārpolitikas vai drošības politikas dēļ, bet tāpēc, ka kopējās ārpolitikas un drošības politikas vispār nebija. Joprojām ir ļaudis, kas iebilst gan pret kopējo ārpolitiku un drošības politiku, gan jomām, kas skartas ziņojumā.

Es piekrītu fon Wogau kunga viedoklim, ka satelītu novērošanas sistēmas ir jāfinansē no Eiropas budžeta, ne tikai tāpēc, ka šādas sistēmas var izmantot drošības nolūkos, bet arī tāpēc, ka tās var izmantot citiem nolūkiem, kas ir mūsu kopējās interesēs, piemēram, vides jomai.

Es vēlētos uzsvērt, ka šajos svarīgajos, bet arī jutīgajos jautājumos, uz kuriem atbild Eiropas drošības kosmosa dimensija, ir labi, ja ir sistēma, kas nav atkarīga no ASV, tiek radīta, pamatojoties uz pastiprinātu sadarbību dalībvalstu starpā un kas labāk izmanto resursus. Šāda sistēma, kas aprakstīta šajā ziņojumā, ir arī garantija, ka nākotnē mēs varēsim labāk risināt konfliktus, ko mēs nevēlamies Eiropā, bet mums vienalga ar tiem jāsastopas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ana Maria Gomes, PSE grupas vārdā. (PT) Priekšsēdētāja kungs, es apsveicu mūsu kolēģi deputātu Karl von Wogau par viņa ziņojumu un nenogurdināmību, ar kādu viņš atbalstīja Eiropas projekta padziļināšanu, veidojot Eiropas aizsardzības politiku. Ziņojumā ir panākts atbilstīgs līdzsvars jautājumā, kādi varētu būt Eiropas politikas galvenie mērķi kosmosa un drošības jomā. Pirmkārt, galvenā nozīme visu diplomātisko un politisko kanālu izmantošanā, lai nepieļautu ieroču lietošanu kosmosā, kā uzsvēra komisārs Verheugen, lai kosmoss joprojām varētu tikt izmantots kā publiska vērtība visai cilvēcei. Otrkārt, nodrošināt Eiropai politikas virzienus, finanšu resursus un aprīkojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu tās stratēģisko autonomiju uz starptautiskās skatuves.

Kas attiecas uz pirmo mērķi, ir svarīgi uzsvērt, ka mēs šeit nerunājam par kosmosa izmantošanu militāros nolūkos. Mēs zinām, ka no kosmosa izpētes sākuma satelīti tiek izmantoti, lai atbalstītu bruņotos spēkus sakaru jomā daudzās valstīs. Daži mūsu kolēģi deputāti uzstāj, ka šāda veida operācijas, kas atbilst starptautiskajiem likumiem, kad nesen bijuši mēģinājumi, jo īpaši no Amerikas Savienoto Valstu puses, ieviest ieročus kosmosā un pārvērst to par ceturto kaujas lauku līdztekus zemei, gaisam un ūdenim. Šādas karojošas stratēģijas un citas nepieņemamas iniciatīvas, piemēram, Ķīnas antisatelīta tests 2007. gada janvārī, ir jāapkaro.

Ziņojuma reakcija uz šiem draudiem ir noteikt Eiropas Savienības aktīvu diplomātisko lomu. Eiropas uzdevums ir īstenot globālu stratēģiju, kas cenšas starptautiskajai kopienai nodrošināt efektīvu tiesisko shēmu, kas garantē ieorču pilnīgu izslēgšanu no kosmosa telpas, pārskatot un nostiprinot Līgumu par valstu darbības principiem kosmosa izpētē un izmantošanā.

Kas attiecas uz otro uzdevumu, ziņojumā ir brīdinājums nenoliegt kosmosa telpas izšķirošo lomu Eiropas stratēģiskajā autonomijā. Kā parādīja Galileo projects, pārliecinoš Parlamenta deputātu vairākums uzskata, ka finansiālo un tehnoloģisko resursu un iekārtu sadalījums starp Eiropas iedzīvotājiem ir vienīgais veids, kā Eiropai izvairīties no atkarības no Amerikas Savienotajām Valstīm, Krievijas un Ķīnas būtiski svarīgās stratēģiskās darbībās, piemēram, navigācijā.

Ziņojumā ir uzsvērta Galileo un citu Eiropas nacionālo programmu nozīme, kas bieži tiek ignorēta, vai šķiet draudoša, nopietnas kopīgās ārpolitikas un drošības politikas veidošanā. Bez mierīgas un efektīvas kosmosa telpas izmantošanas mūsu ekonomika, transporta sistēmas un meteoroloģija, kā arī visa mūsu dzīve būtu neiespējama. Eiropai jādomā stratēģiski par šo svarīgo jomu, tāpat kā tas tiek darīts Vašingtonā, Pekinā un Maskavā. Domā un rīkojies. Ar šo domu es paužu nožēlu, ka Padomes prezidentūra nav šeit klāt šajās debatēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Tobias Pflüger, GUE/NGL grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, ziņojuma 41. punkts vēsta: “mudina Eiropas kosmosa politikai nekādos apstākļos nedot ieguldījumu kosmosa telpas militarizācijā un ieroču izmantošanā”. Tiktāl viss ir labi. Tomēr viss ziņojums runā pretī šim apgalvojumam. Tajā patiesībā ir uzskaitīti militāri pasākumi. 5. punktā, piemēram, ir konstatēts, ka militārajā jomā ir nepieciešamas telekomunikācijas, informācijas pārvaldība, novērošana un navigācija. Ziņojumā pat ir uzsvērta Galileo satelīta projekta, kas pilnīgi skaidri ir civilprojekts, nepieciešamība autonomās ESDP operācijās.

Es esmu pateicīgs Verheugen kungam, kurš vēlreiz izskaidroja budžeta aspektus. Pašreizējais Eiropas Savienības līgums pilnīgi skaidri nosaka, ka ES budžetu nedrīkst izmantot militāriem mērķiem. Tāpēc GUE/NGL grupa ir iesniegusi grozījumus, lai koriģētu tiesisko situāciju šai nolūkā, lai kosmosa telpa tiktu izmantota tikai un vienīgi civiliem mērķiem, un ka Galileo ir tikai un vienīgi civila rakstura projekts.

Lūkojoties uz pārējiem grozījumiem, ir interesanti redzēt, cik pretrunīgi ir daži no tiem. Man vislabāk patika zaļo ierosinātais grozījums, kura sākumā ir uzsvērts, ka Galileo jāpaliek kosmosa projektam civiliem mērķiem, bet turpinājumā tomēr apliecina tā nozīmīgumu autonomās ESDP operācijās. Tā acīmredzami ir noteikumu pretruna. Mums pilnīgi skaidri jānosaka, ka jautājums šeit ir par Eiropas Savienības nostāja kosmosa telpas militarizācijā.

Ir jau viegli rādīt ar pirkstu uz citiem, kas (arī) nosoda kosmosa telpas militarizāciju. Šāda militāra izmantošana ir tieši tas, ko mēs nevēlamies redzēt! Tāpēc šī ziņojuma saturs, kopumā ņemot, šādā formulējumā ir nepareizs, jo tas precīzi aicina uz šādu militarizāciju. Mēs to noliedzam. Mēs vēlamies, lai kosmosa telpa tiktu izmantota civiliem mērķiem un Galileo paliktu vienīgi civils projekts. Ar šo pēdējo aicinājumu uz konkursu tagad mēs esam novēluši nastu uz nodokļu maksātājiem – 3,4 miljardi eiro. Mēs turpinām teikt, ka vēlamies sistēmu, ka sir neatkarīga no ASV, bet tagad Boeing ir acīmredzami ieinteresējies par šo konkursu, tā kā tas vairs nešķiet īsti patiesi.

Mēs vēlamies kosmosa telpas izmantošanu vienīgi civilos nolūkos, nost ar militarizāciju!

 
  
MPphoto
 
 

  Gerard Batten, IND/DEM grupas vārdā. –Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums sākas ar frāzi “dažādie politiskie un drošības uzdevumi, kas pieaug Eiropas Savienībai, nosaka autonomas Eiropas kosmosa politikas īstenošanu par stratēģisku nepieciešamību”.

Ja šo ievada nosacījumu pieņemtu kā absolūtu patiesību, tad, protams, sekojošie ziņojuma ieteikumi ir loģiskas sekas: kopīga Eiropas kosmosa politika, Eiropas drošības un aizsardzības politikas īstenošana, Galileo satelītu sistēmas izmantošana militāriem mērķiem un, protams, budžets, kas par to visu maksās.

Bet, ja mēs nepiekrītam šim pieņēmumam, loģika sabrūk. if we do not accept the proposition, the logic falls apart. Eiropas kontinentam patiesi ir jārisina politiski un drošības uzdevumi, bet kāpēc Eiropas Savienībai būtu vajadzīga autonoma kosmosa un drošības un aizsardzības politika?

Tas, kas interesē lielākajai daļai tās pilsoņu, ir, lai Eiropas Savienība nebūtu politiska valsts, un tādai tai nav jābūt. Un vienīgi valstīm likumīgi ir drošības politika un militāras potenciālas iespējas. Kā teikts ziņojumā, Lisabonas līgums ietver tiesisku pamatu Eiropas kosmosa politikai un nepārtrauktas strukturētas sadarbības iespējai drošības un aizsardzības jomā.

Bet tiesiski, protams, Lisabonas līgums ir miris. To nogalināja Īrijas “nē” nesenajā referendumā, tātad arī kosmosa un drošības un aizsardzības politikas īstenošanai arī jābūt mirušai.

Kosmosa un drošības un aizsardzības politikai, protams, ir nepieciešama kopīga komunikācijas sistēma, un ziņojums uzsver, ka Galileo ir nepieciešams izmantot autonomā Eiropas drošības un aizsardzības politikā. Bet līdz šim brīdim mums teica, ka Galileo ir paredzēta vienīgi civiliem mērķiem. Visbeidzot jāatzīst, ka tā īstā izmantošana ir ES militāriem mērķiem.

Ziņojumā ir pausta griba izmantot to abējādi. Tas vēlas, lai ES kosmosa programma būtu piesaistīta drošības un aizsardzības politikai, bet vienlaikus saka, ka kosmosa politikai nevajadzētu dot ieguldījumu kosmosa militarizācijā un apbruņošanā. Protams, kosmosa telpa tiks militarizēta un apbruņota. Ta sir nenovēršami. To izdarīs ASV, iespējams, Krievija un pēc zināma laika noteikti Ķīna.

Rietumu drošības intereses kosmosā jāpārstāv nevis neleģitīmai Eiropas Savienībai, bet savienībā ar ASV, partnerībā ar vienīgo likumīgo drošības organizāciju, kam ir demokrātiskas tiesības aizstāvēt Eiropas iedzīvotājus, un tā ir NATO.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (PSE).(LT) Es apsveicu referentu fon Wogau kungu, kurš ir izstrādājis ļoti svarīgu un aktuālu ziņojumu. Pēc manām domām, ziņojuma kopsavilkums varētu būt šāds: vairāk miera kosmosa telpā, labāku sadarbību starp ES dalībvalstīm un citām valstīm, un lielāku finansējumu kopīgajiem kosmosa projektiem.

Es apstiprinu ierosinātos grozījumus, kas vēlreiz pasvītro Galileo’s kā stingri civila projekta nozīmi un noraida jebkādu iespēju izmantot kosmosa telpu militāros nolūkos.

Aizvien vairāk valstu iesaistās kosmosa projektos, un kosmosa telpas loma mūsu dzīvē pamazām palielinās. Militāras un civilās satelīta sistēmas, kas paredzētas Zemes novērošanai, kā arī telekomunikācijas, navigācija, pozicionēšana un laika koordinācija ir kļuvusi par mūsu acīm un ausīm. Sen atpakaļ ģeopolitikas klasiķi ir secinājuši, ka “tas, kurš valda kosmosā, valda pasaulē.”Eiropas Savienības mērķis nav sasniegt valdošo stāvokli.

Daudz pievilcīgāka ir polāra pasaule, kurā visu nāciju tiesības ir nodrošinātas. Apvienojušas savus spēkus kosmosā, 27 ES dalībvalstis palielinātu savu potenciālu, lai veiktu sekmīgas neatkarīgas civilās un profilaktiskās darbības kopīgas ārpolitikas un drošības politikas nodrošināšanā. Tā būtu nozīmīga ES priekšrocība buruņošanās paplašināšanās novērošanā un starptautisko līgumu īstenošanas uzraudzībā.

ES valstis ir radījušas vairākus kosmosa projektus ar mērķi palielināt savu drošību. Lai izvairītos no izšķērdīgas dublēšanās, būtu labāk pilnībā izmantot šo sistēmu piedāvāto potenciālu un samazināt Zemes novērošanas izdevumus. Telekomunikāciju satelīta nozarei nepieciešama efektīvāka standartizācija. Mums nepieciešama intensīvāka savstarpējā sadarbība ES izstrādātajos kosmosa projektos. ES jāpiešķir apjomīgāks finansējums un jābūt vienotam budžetam, lai nepieļautu atsevišķām valstīm tērēt savus spēkus un resursus.

Vienlaikus tuvojošās sarunas par ES un Krievijas stratēģisko partnerību dod mums labu iespēju organizēt vēl produktīvāku sadarbību kosmosā, nešaubīgi cenšoties paplašināt stratēģisko sadarbību kopīgās kosmosa programmās ar Amerikas Savienotajām Valstīm un NATO visos iespējamos veidos.

 
  
MPphoto
 
 

  Philippe Morillon (ALDE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es pieteicos runāt, kad izdzirdēju, kā Ibrisagic kundze aprakstīja krīzi, kas valdīja Balkānos, kurā es, kā jūs varbūt atceraties, biju iesaistīts.

Reiz mūsu bijušais kolēģis, deputāts Jean-François Deniau teica: “Eiropa nomira Sarajevā”, un es atbildēju: “Eiropa nenomira Sarajevā, jo Eiropa neeksistē”.

Eiropa joprojām neeksistē, un es apsveicu mūsu kolēģi deputātu fon Wogau kungu par cīnīšanos, ko viņš ir darījis kopš kļuva par Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētāju, lai nodrošinātu, ka Eiropa piepilda ļaužu cerības ne tikai ārpus Eiropas, katrā pasaules stūrītī, bet arī pašā Eiropā, kur, kā jūs zināt, 70% no mūsu pilsoņiem aicina Eiropu ieņemt savu vietu uz starptautiskās skatuves un pierādīt sava mantojuma vērtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, tā kā mūsu šeit nav pārāk daudz, es arī vēlētos izmantot izdevību un piebilst tajā pašā virzienā, kā Morillon kungs, ka ļaudis patiesībā gaida ļoti daudz no Eiropas un pat šodien – kā fon Wogau kungs to zina – Gruzija, valsts, uz kuru attiecas mūsu kaimiņzemju politika, ir gandrīz uz kara sākšanās robežas. Katru dienu notiek sadursmes starp Gruziju un Abhāzijas separātistiem. Es teiktu, ka situācija pasliktinās ar katru aizejošo stundu.

Turklāt, šo pēcpusdien mēs esam saņēmuši steidzamu lūgumu no Gruzijas varas iestādēm, kurā mudināts Eiropas Savienībai iesaistīties šī konflikta risināšanā, un tas ir tikai pierādījums, cik ļoti mums ir nepieciešama Eiropa. Ja mēs uzsākam kaimiņvalstu politiku, tad mums arī jāuzņemas to īstenot praksē.

 
  
MPphoto
 
 

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā jau to varēja cerēt, šajās debatēs ļoti tieši tiek skarti patiešām izšķiroši jautājumi. Mums būtu jārunā par tiem atklāti, jo tā ir realitāte un nevis ilgpilna domāšana.

Realitāte ir pavisam vienkārša. Tradicionālās konfliktu shēmas vairs nav tādas kā agrāk. Tradicionālā robeža starp iekšējo un ārējo robežu pamazām kļūst neskaidrāka. Piemēram, ne visi šajā Parlamentā piekritīs amerikāņu uzskatam, ka cīņa pret terorismu ir karš. Tomēr lielākā daļa amerikāņu piekrīt šim viedoklim.

Iekšējās drošības uzturēšanai izmantotajām tehnoloģijām, jo īpaši, lai apkarotu starptautisko noziedzību un terorismu, ir tendence aizvien vairāk un vairāk tikt izstrādātām tajos pašos pētniecības centros un tajos pašos uzņēmumos, kā arī tikt īstenotām tiem pašiem mērķiem, lai arī piemērotām dažādās jomās.

Mums ir skaidri jāatzīst, ka mums robežas jāzīmē citur, respektīvi, vietā, kur tiek pieņemti politiskie lēmumi par instrumentu pielietošanu. Šajā punktā ļaujiet man konstatēt pavisam skaidri: Līgums tiek piemērots šeit.

Ģenerālis Morillon – ja es drīkstu lietot Morillon kunga titulu šeit, ņemot vērā, ka viņš atsaucās uz savu svarīgo lomu Balkānos – atkal pievērsa mūsu uzmanību šim jautājumam. Notika Eiropas operācijas, lai nepieļautu konfliktu, atrisinātu konfliktus un izvairītos no tiem uz ilgu laiku. Man nav jāaicina neviens vecākais virsnieks par liecinieku, tā kā visi šeit zina, ka tie, kas ir atbildīgi par šajās misijās nosūtīto Eiropas karavīru drošību, stingri paļaujas uz to, ka viņiem ir konkrēta un precīza informācija par situāciju. Mūsdienu apstākļos vairs nav iespējams iegūt šādu informāciju bez kosmosa tehnoloģiju palīdzības, jo citādi to darīs otra puse. Mēs savus spēkus pakļautu ārkārtējām briesmām un vājinātu tos, ja mēs paziņotu, ka principa pēc mēs, eiropieši, nevaram to atļauties.

Es vēlos vēlreiz pievērst uzmanību šīm problēmām, lai parādītu, ka es ļoti labi tās apzinos. Tās attiecas gan uz mūsu kosmosa politiku, gan drošības pētniecības jomu.

Es varu tikai mudināt Parlamentu saskatīt tā lomu arī lai nodrošinātu, ka šajā grūtajā situācijā, kurā mēs atrodamies, kur lietas nav tikai melnās un baltās krāsās, bet ir ļoti liela pelēkā zona, mēs joprojām rīkotos tā, lai netiktu kompromitētas mūsu vērtības un principi.

 
  
MPphoto
 
 

  Karl von Wogau, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos turpināt to, ko Verheugen kungs teica, kā arī atbildēt Pflüger un Batten kungiem uz viņu jautājumu, ko Eiropas Savienības pilsoņi vēlas.

Eirobarometra pārskati parāda, ka 70% līdz 80% ES pilsoņu uzskata, ka mums ir nepieciešama kopēja drošības un aizsardzības politika. Tas kļuva īpaši skaidrs līdz ar briesmīgajiem notikumiem Balkānos. 27 Eiropas valstis katru gadu tērē 170 miljardus eiro aizsardzībai, tomēr dažas valstis nespēja izbeigt asinsizliešanu Balkānos, jo mums vienkārši vēl nav kopējas Eiropas organizācijas šādām operācijām. Bija Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas, Luksemburgas un citu valstu spēki, bet vienlaikus tie bija tikai amerikāņi, ne eiropieši, kas spēja izbeigt šo asinsizliešanu. Morillon kungs redzēja to pats ar savām acīm un ļoti pārdzīvoja to pats personīgi.

Ir arī pilnīgi nepareizi runāt šeit par bruņošanos kosmosā. Kādi tur ir draudi? Ja mēs, piemēram, uzstādām staciju Galileo vai novērošanas satelītus kosmosā, lai noskaidrotu, kas notiek, tas tiek darīts mūsu pilsoņu drošības dēļ. Īstās briesmas ir, ja kosmosā tiek uzstādīti ieroči, kas tiek lietoti, lai iznīcinātu mūsu komunikāciju satelītus, jo tad var tikt pārtraukta visa mūsu sociālā sistēma ar relatīvi mazākiem līdzekļiem. Iedomājieties, kas varētu notikt, ja tiktu iznīcināti telekomunikāciju satelīti televīzijai, radio, visam, kas šodien uztur mūsu sabiedrību.

Tāpēc uzskatu, ka mēs esam uz pareizā ceļa, arī ar Galileo. Iespējams, ka rīt balsojums parādīs, ka Eiropas Parlamentā domas ir mainījušās. Pirmais solis bija, ka mēs panācām to, ka Galileo tiek finansēts no Eiropas budžeta. Budžeta komiteja un Ārlietu komiteja to pieprasīja ļoti stingri un panāca tā izpildi. Otrias solis ir, ka Galileo, protams, ir civils projekts, tas savā veidā ir atšķirīgs no amerikāņu sistēmas, bet tas arī ir nepieciešams un tas ir iespējams ES spēkiem izpildīt operācijas, piemēram, Kongo, Bosnijā un Hercogovīnā vai Čadā.

Tāpēc es uzskatu, ka rīt būs redzama viedokļa maiņa lielākajā daļā Eiropas Parlamenta.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt, 2008. gada 10. jūlijā.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika