Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 9. jūlijs - Strasbūra

21. Eiropas Kopienas un Mauritānijas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums Carmen Fraga Estévez kundzes ziņojums (A6-0278/2008) Zivsaimniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes regulai par Protokola parakstīšanu, kurā paredzētas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, ko paredz Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas islāmisko republiku laika periodam no 2008. gada 1. augusta līdz 2012. gada 31. jūlijam (COM(2008)0243 - C6-0199/2008 - 2008/0093(CNS)).

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, atļaujiet man vispirms izteikt pateicību Zivsaimniecības komitejai un jo īpaši tās referentei Fraga kundzei par viņas ziņojumu.

Pārskatītajā protokolā ir noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums laika periodam no 2008. gada 1. augusta līdz 2012. gada 31. jūlijam. Tas ir ilga un sarežģīta pārrunu procesa rezultāts, kas notika starp Eiropas Komisiju un Mauritāniju un tika uzsākts 2007. gada oktobrī pēc Eiropas kuģu īpašnieku protokola nopietnas pārvērtēšanas, respektīvi, tika pārvērtēta vēžveidīgo un sīko jūras zivju izmantošana.

Galvenās izmaiņas, kas ieviestas jaunajā protokolā, pirmkārt, attiecas uz protokola garumu, kas ir pagarināts no diviem uz četriem gadiem, un, otrkārt, pēc zinātnieku ieteikuma tiek samazinātas vēžveidīgo zvejas iespējas, kā arī saskaņā ar reālo izmantošanu un prognozēm Eiropas Savienības flotei, tiek samazinātas sīko okeāna zivju zvejas iespējas. Treškārt, tiek samazināts kopējais finansiālais ieguldījums par četru gadu periodu no vidējā 86 miljoniem iero gadā uz vidējo 72,25 miljoniem eiro gadā, bet palielinot šajā piešķīrumā to daļu, kas attiecas uz valsts zivsaimniecības politikas atbalstu: no 11 miljoniem eiro gadā laika posmā 2008-9 uz 20 miljoniem eiro gadā laika posmā 2011-2012. Ceturtkārt, tika pārskatīta procedūra, kas attiecas uz pārkāpumiem Mauritānijas ūdeņos.

Šis ir labi sabalansēts protokols, kas apmierina dažādas intereses: vajadzību koriģēt ES finansiālo ieguldījumu samazinātām zvejas iespējām ES flotei, un to, cik svarīgi ir sniegt lielāku atbalstu zivsaimniecības nozarei Mauritānijā, lai tādējādi veicinātu šīs nozares integrāciju Mauritānijas valsts attīstības stratēģijā.

Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums dod ieguldījumu 20% apmērā no Mauritānijas valsts budžeta ieņēmumiem, salīdzinot ar apmēram 30-35% laika periodā 2004-2005. Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma summa ir līdz 80% no valsts budžeta kopējiem ieņēmumiem zivsaimniecības nozarē. Eiropas Kopienas zivsaimniecības apjoms Mauritānijas EEZ ir 20% no kopējā apjoma – tas ir gan amatnieciskā, gan rūpnieciskā zvejā.

Sarunu laikā Mauritānijas puse lūdza Komisijai pielikt visas pūles, lai pirmais gada finansiālais ieguldījums tiktu samaksāts līdz 2008. gada augusta beigām. Šis ieguldījums ir izšķirošs Mauritānijas valsts budžetam, ņemot vērā, kā jau es teicu iepriekš, ka saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu gada maksājumi ir 15 līdz 20% no valsts budžeta. Tas ir arī būtiski svarīgs šī reģiona ES operatoriem, kuru darbība var tikt kavēta, ja šis maksājums netiks veikts līdz šim datumam – tas ir, ja Kopienas puse neratificēs to.

Es vēlētos arī atsaukties uz jautājumu par relatīvu stabilitāti, ko viens no deputātiem izvirzīja jūnija Padomes laikā, un atgādināt jums, ka Komisijai nav juridiskas saistības piemērot iepriekšminēto zvejas iespēju piešķīrumu (t.i. relatīvo stabilitāti) saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, tas ir, nolīgumiem, kam ir finansiāla kompensācija, kā tam, ko mēs apspriežam šodien. Tas ir tāpēc, ka tam jāgarantē, ka piešķīrums atspoguļo vislabāko iespējamo iespēju nodrošināt naudai vērtību (t.i. finansiālā ieguldījuma izmantošanas optimizācija). Saskaņā ar šiem līgumiem, zvejas iespējas jāpiešķir saskaņā ar citiem kritērijiem, piemēram, iepriekšējā protokola izmantošanas koeficientu, dalībvalstu lūgumiem sarunu laikā un dalībvalstīm piešķirtajām vēsturiskajām zvejas iespējām, kā arī flotes situācijai/jaudai.

  Carmen Fraga Estévez, referente. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlreiz gribētu teikt, ka mēs Zivsaimniecības komitejā ļoti smagi strādājām, lai Komisija un Eiropas Savienība varētu godam pildīt savas saistības.

Iespējams, Komisijas sākotnējā intereses trūkuma dēļ ziņojums saņēma kritiku par procedūru, kas sekoja, neskatoties uz to, ka Mauritānija joprojām ir viena no Eiropas Savienības lielākajām zvejas partnerēm, un finansiālais ieguldījums joprojām ir viens no lielākajiem un uzliek vislielākās saistības Kopienas zivsaimniecības nozares attīstībā.

Tāpēc ir grūti saprast, kāpēc tekstā, kas tika pārrunāts, ir parādījies pieļaujamajo zvejas iespēju liels samazinājums no 25% līdz 50% gandrīz visās zivju kategorijās un kāpēc papildu tehniskajiem pasākumiem, ir apstiprināti apstākļi, kurus mums grūti izprast.

Kā jau mēs vairākos gadījumos esam runājuši šajā forumā, un kā Europêche ir ziņojusi jums, Borg kungs, nav lielas jēgas apspriest brīnišķīgas zvejas iespējas – kā tas nav šajā nolīgumā – ja mēs tad apstiprinām tehniskus apstākļus, kas neļauj mums pienācīgi izmantot šo iespēju priekšrocības.

Astoņkājiem noteiktais minimālais izmērs nav nekādi saistīts ar izmēru, kāds noteikts blakus teritorijās; divu mēnešu bioloģiskās reģenerācijas papildu periods, ko apsprieda pēdējā brīdī, burtiski nezināms zivsaimniecības nozarē, pamatojās uz sliktas kvalitātes zinātnisku ziņojumu un tika ieviests pēc Mauritānijas puses lūguma, iepriekš neapspriežoties, kas bija nepieciešami, ar apvienoto zinātnisko komiteju; tas tiek pamatots vienīgi ar vēžveidīgajiem, neskatoties uz to, ka reģenerācijas periods attiecas uz visām kategorijām. Tas viss sāpīgi norāda, kā Eiropas Komisija dažreiz ved pārrunas.

Šī iemesla dēļ, Priekšsēdētāja kungs, Borg kungs, mums jāatkārto pieprasījums Eiropas Parlamentam ciešāk iesaistīties, vismaz kā novērotājam apvienotās komitejas sanāksmēs, tā ir minimāla iestāžu pārredzamības prasība, kura bija jāievēro jau kādu laiku iepriekš.

Tā nebūtu slikta lieta, ņemot vērā, ka Eiropas Parlaments iegūs jaunas pilnvaras, mēs ceram, līdz ar Lisabonas Līguma stāšanos spēkā – tas bija nenovēršami un esmu pārliecināts, ka tas notiks drīz – lai Padome un Komisija būtu gatava piešķirt Parlamentam lomu, kuru agrāk vai vēlāk tas tiks aicināts pildīt.

Mēs ziņojumā arī norādījām, ka bijām vīlušies, ka Komisija, un šeit es baidos, ka nevaru jums piekrist, Borg kungs, neievēroja nolīguma relatīvo stabilitāti, piešķirot sev pilnvaras samazināt kritēriju, kuru citos gadījumos tā uzskatīja par burtiski neaizskaramu; tā ir rīcība, ko mēs cieši kontrolēsim, kā to prasa mūsu pienākums.

Es ceru, ka gadījumā ar vēžveidīgajiem, ko jūs pieminējāt, šajā zvejas jomā tiks ievērots piešķīruma mehānisms, kas pamatojas uz relatīvo stabilitāti un vēsturiskajām tiesībām uz zveju.

Mūs ļoti interesē to sanāksmju rezultāti, kas tiek plānotas dažādos forumos un apvienotajās komitejās, lai atrisinātu dažus tehniskus jautājumus, kurus es minēju šajā ziņojumā un kuri, kāds joprojām ir Marokas gadījums, var sasaistīt flotes rokas, kurai ārkārtīgi ir nepieciešams piekļūt zvejas iespējām, par ko tā maksā lielu naudu.

Neskatoties uz visu to, lai gan šī protokola darbības laiks ir pagarināts par četriem gadiem, kā jūs teicāt, tas, tāpat kā Marokas protokols, joprojām ir vissvarīgākā sadarbība zvejniecības jomā starp Eiropas Savienību un jaunattīstības valstīm, un šī iemesla dēļ mēs acīmredzami aicinām balsot pret ierosinātajiem diviem jaunajiem grozījumiem un ātri apstiprināt Komisijas priekšlikumu.

  Cornelis Visser, PPE-DE grupas vārdā. – (NL) Zivsaimniecības nolīgums ar Mauritāniju, kas tika noslēgts nesen, 2006. gada 1. augustā, šogad jāpagarina. Pagājušā gada 14. decembrī Komisija pēkšņi ierosināja, ka tas jāpārtrauc, jo Eiropas zvejas flote pilnībā neizmanto zvejas iespējas, jo īpaši attiecībā uz sīko okeāna zivju nozveju.

Tas mums bija liels pārsteigums. Daļēji Parlamenta ierosmes dēļ tika risinātas sarunas, lai zivsaimniecības protokols tiktu pārskatīts. Jaunais protokols, ar ko Komisija mūs tagad iepazīstināja, uzrāda ļoti stingru samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo. Ir samazinātas zvejas iespējas ne tikai tām sugām, kuru zvejas iespējas netika pilnībā izmantotas iepriekšējos gados, bet ievērojami samazinātas ir zvejas iespējas visām zivju sugām: 25% vēžveidīgajiem, 10 līdz 50% dziļūdens sugām un 43% sīkajām oekāna zivīm, kamēr finansiālā kompensācija, kas tiek maksāta Mauritānijai, turpmākajos gados paliek nemainīga vai tikai nedaudz samazināta. Mēs vēlamies uzzināt, vai šis samazinājums tiešām bija nepieciešams, un kāds tam bija loģisks pamats, jo īpaši tāpēc, ka zivsaimniecības nozare pašlaik piedzīvo lielas grūtības degvielu cenu krīzes un zvejas iespēju samazināšanas dēļ. Tāpēc, šķiet, nebūtu pamatotu iemeslu turpmāk ierobežot zvejas iespējas, noteikti ne tad, kad nav nekādas bioloģiskas vai zinātniskas nepieciešamības to darīt.

Zivsaimniecības nozarei jāspēj izmantot jebkāda zvejas iespēja, kāda vien šodien pastāv. Viena no iespējām, piemēram, varētu būt Vidusjūras tunča zveju pārcelt uz Mauritāniju. Holandes sīko jūras zivju nozvejas floti arī skars ierosinātie ierobežojumi, jo īpaši attiecībā uz pollaka, mencas un makreļu zveju. Tiktāl par Mauritāniju.

Īsi pāris vārdu par Komisijas priekšlikumiem. Es esmu ar tiem ļoti apmierināts, izņemot priekšlikumus attiecībā uz Mauritāniju. Es domāju, ka tajos ir daudz labu norādījumu, kā piemērot floti degvielas krīzes laikā, un es ceru, ka ar šiem jaunajiem pasākumiem tiks novērsta nodarbinātības zaudēšana šajā nozarē.

  Rosa Miguélez Ramos, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vērā ņemams fakts saistībā ar šo jauno protokolu ir tas, ka, lai gan tā darbība tiek pagarināta no diviem uz četriem gadiem, zvejas iespējas tiek samazinātas.

Saskaņā ar protokolu licenču piešķiršana 5. kategorijā (vēžveidīgie), kur Spānijai tiek piešķirtas 24 licences, neapmierinās Spānijas administrāciju, jo ar šo skaitli nepietiek, lai apmierinātu pieteikumus šajā nozarē, ko tieši ietekmē šī kategorija.

Padomei ir pilnvaras lemt par jaunu licenču piešķiršanu, ņemot vērā to izmantošanu. Tomēr šajā gadījumā lēmumā nav ņemts vērā vidējais aprēķins, bet gan laika periods no 2007. gada beigām līdz 2008. gada sākumam, kad situāciju apdraudēja strīdi ar Mauritāniju; noteiktu tehnisku pasākumu lietošanas dēļ liela daļa Eiropas flotes nespēja noslēgt šo nolīgumu, baidoties no abordāžas, kā tas bija noticis 2008. gada pirmajā ceturksnī.

Tā kā jaunais protokols tika atrisinājis tehniskās problēmas un radījis daudz drošāku procedūru tehnisko atšķirību koriģēšanai starp pusēm, tad, protams, bija daudz vairāk kuģu, kas vēlējās piekļūt zvejas jomai, kas pamazām kļūst drošāka un tāpēc piedāvā vairāk garantiju kā iepriekšējā protokolā.

  Marie Anne Isler Béguin, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, dāmas un kungi, kad runa nonāk līdz zivsaimniecības nolīgumiem, mums, zaļajiem, ir skaidrojums, kas nedaudz atšķiras no citām grupām. Mēs uzskatām, ka zivsaimniecības nolīgumi ir ne tikai tīri un stingri tirdzniecības nolīgumi, bet tā ir arī Eiropas politika. Tāpēc es atsaukšos uz Attīstības komitejas viedokli, kas arī uzsver mūsu saistības sniegt attīstības palīdzību un atbalstīt demokrātiju un labu pārvaldību.

Jautājums, kas jau tika uzdots pārrunās ar Zivsaimniecības komiteju, ir, kāpēc Komisija ir draudējusi pārtraukt zivsaimniecības nolīgumus ar Mauritāniju burtiski gadu pēc to parakstīšanas.

Kas attiecas uz mums, zivsaimniecības nolīgumi nav tikai nolīgumi, ar kuriem mums ir atļauts izmantot resursu un maksāt par to, un jo mēs mazāk izmantojam, jo mazāk maksājam. Nē, mēs samazinām zvejas iespējas, jo Eiropas zvejas flote ir izmantojusi mazāk attiecīgajās teritorijās. Bet vai tā ir Mauritānijas atbildība, vai tā ir Mauritānijas vaina, ja Eiropas flote ir meklējusi citur noteiktas zivju kategorijas?

Mēs vienmēr esam prasījuši, lai citos zivsaimniecības nolīgumos tiktu ņemti vērā zvejas resursi, un mēs vienmēr esam teikuši, ka ir pārāk daudz izmantots un jebkurā gadījumā reiz pienāks laiks, kad resursi tiks samazināti. Tas ir tas, kas tieši patlaban notiek. Mēs piekrītam Komisijai, ka resursi jāatjauno tādā līmenī, lai zivsaimniecība būtu dzīvotspējīga, un ka tā ir laba lieta. Tomēr ir vēl kas, kam mēs noteikti nepiekrītam. Notikušajās pārrunās mēs jautājām, kas notiktu, ja kompensāciju samazinātu, ņemot vērā zvejas līmeni, tā, ka kompensācija tiktu samazināta no 86 miljoniem eiro uz 70 miljoniem eiro, kas nozīmētu, ka trīs gadu laikā Mauritānijas ienākumi tiktu samazināti par 40 miljoniem.

Jūs mums teicāt: “Nav problēmu. Mēs nevaram pārslēgties no zvejas kvotām uz kaut ko citu un tā vietā pieņemt lēmumu strādāt attīstības jomā”. Mēs to arī saprotam, un jūs Komisijas vārdā uzņēmāties nodrošināt, ka šie 40 miljoni eiro tiks kompensēti kā daļa no attīstības politikas. Tomēr šodien, šajā līgumā, nav ne vēsts no šīs kompensācijas, izņemot piebildi, kurā teikts, ka pastāv kompensācijas iespēja. Tāpēc mēs neticam šai kompensācijai, un es domāju, ka jūs zināmā mērā esat piemānījuši Mauritāniju šajā nolīgumā, jo nav nekādu nosacījumu par apstiprināto kompensāciju.

Ja jūs atļausiet, es vēlētos tikai atgādināt jums, ka tad, kad es vadīju ES misiju par vēlēšanām Mauritānijā, Eiropas Savienība apņēmās atbalstīt šo jauno demokrātiju, bet mūsu pirmais politiskais akts ir draudi pārtraukt zvejas līgumus. Manā uztverē tā nav attīstības palīdzības politika, un es tiešām vēlētos zināt, kādas garantijas jūs varētu mums kā Parlamenta deputātiem dot attiecībā uz šo kompensāciju par nolemto samazinājumu.

  Jean-Claude Martinez (NI). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, zivsaimniecības nolīgums starp Eiropu un Mauritāniju, par kuru mūsu kolēģe deputāte un draugs Fraga Estévez kundze ir uzrakstījusi ziņojumu, ietver vienu no bagātākajiem reģioniem pasaulē zivju krājumu ziņā. Tāpēc, piemēram, Daklā, bijušajā šī spāņu reģiona galvaspilsētā Villa Cisneros, (šī Rietumsahāras daļa tagad ir Marokas kontrolē), atrodas 40 kilometru gara ieeja jūrā, kas saucas Rio de Oro, vai Zelta upe, jo saules gaisma atspoguļojas uz milzīga daudzuma zivju zvīņām.

Agrāk šīs lielās zivju bagātības patiesībā mums radīja problāmas ar Maroku. Tagad mums jātisina līdzīga problēma, kas attiecas uz zveju Mauritānijā no 2008. līdz 2012. gadam. Tā ir teritorija, kur var samazināties, piemēram, astoņkāju un vēžveidīgo krājumi, tāpēc arī tiek ieviests bioloģiskās reģenerācijas periods, bet, pretēji tam, būtiski ir zvejot sardīnes, jo tās izķer astoņkājus.

Praktiski tas nozīmē, pirmkārt, sadalīt zvejas kvotas, licences starp piecām Eiropas valstīm, tostarp Spāniju un acīmredzami Itāliju, bet arī Portugāli, Priekšsēdētāja kungs, un ir vēl citi kuģi, saldētājtraleri, iespējams, no Baltijas valstīm. Pēc tam jāsamazina nozveja no apmēram 400 000 tonnām uz 250 000 tonnām, jo – pietiekami dīvaini – šīs kvotas netiek izmantotas, un tas attiecas arī uz Marokas kontrolēto Rietumsahāru, par ko, ģenerāli Morillon, mūsu Vidusjūras tunča zvejnieki var tikai sapņot.

Mauritānijā zvejas iespēju izmantošanas vidējais koeficients svārstās no 90% vēžveidīgajiem līdz tikai 22% tuncim. Kā visos šajos nolīgumos un protokolos, šeit acīmredzami ir finansiāls ieguldījums, ko maksā par tiesībām zvejot un kas ir apmēram 300-305 miljoni eiro par četriem gadiem, apmēram 70 līdz 80 miljoni eiro gadā. Borg kungs mums pastāstīja, cik svarīgs ir šis ieguldījums, jo tas veido apmēram 15% no Mauritānijas gada budžeta. Šī operācija ir arī ieguvums Mauritānijai, jo ieguldījums paliek vairāk vai mazāk tādā pašā līmenī, kamēr nozvejas turpretī samazinās. Neskatoties uz to, Mauritānijas iedzīvotāji rada nopietnas problēmas, uzbrūkot mūsu kuģiem un veicot abordāžu, vienkārši, lai pieprasītu nodevas pa ceļam, lai gan, tā ir tiesa, ka Eiropas Komisija, kā Isler Béguin kundze mums tikko atgādināja, nav bijusi īpaši līdzjūtīga šajā jautājumā, un tagad izdara spiedienu uz Mauritānijas valdību.

Lai gan zvejniecība šajās teritorijās acīmredzami ir ļoti svarīga, no Marokas puses, piemēram, Daklā, zivis tiek eksportētas uz Brazīliju un nodrošina veselas pilsētas izdzīvošanu, tāpēc arī FAO un ĀKK valstis bažījas par ilgtspējīgu zivsaimniecības rūpniecību un labas uzvedības kodeksu. Priekšsēdētāja kungs, varbūt, neskatoties uz Eiropas Komisijas rīcību, kas ne vienmēr ir bijusi ļoti “laba” šo sarunu laikā ar jauno demokrātisko Mauritāniju, mums tomēr šis nolīgums jāvērtē atzinīgi, jo tas, iespējams, ir viens no pēdējiem, ko mēs varam iegūt šajā reģionā, kad tagad Maroka grib saglabāt un atjaunot kontroli pār saviem dabas resursiem.

  Daniel Varela Suanzes-Carpegna (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, dāmas un kungi, mēs ļoti cerējām, ka nolīgumam ar Mauritāniju pievienotā protokola atkārtota apspriešana varētu panākt vienošanos attiecībā uz iepriekšējo vājo apspriedi; mēs arī domājām, ka tas palīdzēs koriģēt neapmierinošos rezultātus pārrunām par Marokas nolīgumu attiecībā uz komerciāli svarīgo vēžveidīgo zvejas floti, kam ir milzīga sociāli ekonomiska nozīme Galīcijā un tāpēc ir jūtama šo abu neveiksmīgo sarunu rezultātā noslēgto nolīgumu ietekme, kā arī vispārēja krīze zivsaimniecības nozarē.

Tomēr tam tā nevajadzēja būt un tāpēc mēs nevaram slavēt vai apsveikt Komisiju par šādu rezultātu. Visumā zvejas iespējas ir ievērojami samazinātas un finansiālais ieguldījums nav pieskaņots šim samazinājumam. Šai nozarei tiek pievērsta maza uzmanība, un apstiprināties tehniskie paņēmieni ir ne tikai neskaidri, bet arī Kopienas flotei kaitīgi. Vēžveidīgo gadījumā astoņkāju minimālais izmērs, kā teikts ziņojumā, ir vislielākais visā reģionā, un pēc tā nav nekādas vajadzības, jo šo vēžveidīgo zvejas flote ir efektīvi nokomplektēta, un it kā ar to vien nepietiktu, licenžu piešķiršana kaitē relatīvajai stabilitātei, kas ir kaitē Spānijas flotei.

Kā jūs saprotat, Borg kungs, lai gan mēs to ļoti nožēlojam, visi šie apsvērumi nozīmē, ka mēs šajā gadījumā nevaram apsveikt jūs par sasniegtajiem rezultātiem, jo es uzskatu, ka tie varēju būt un tiem vajadzēja būt daudz labākiem.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties par interesantajiem komentāriem un debatēm, kas bija. Es vēlētos pievērsties pāris jautājumiem, kas tika izvirzīti.

Pirmkārt jūs pareizi uzsvērāt, ka šajā pārskatītajā protokolā ir samazinātas zvejas iespējas. Tas bija tieši tas iemesls, kāpēc mēs nolēmām atkārtot sarunas, jo mums bija jānodrošina zvejas iespēju maksimāla izmantošana, tā kā psāreizējā situācijā zvejas iespējas tika izmantotas ļoti mazā mērā, gan attiecībā uz sīkajām okeāna zivīm, gan vēžveidīgajiem.

Jautājumā par tehniskajām prasībām, piemēram, attiecībā uz bagarēšanu, mēs ceram drīz rast risinājumu un Mauritānijas iestādes ir ļoti ieinteresētas risināt šo jautājumu tā, lai abas puses būtu apmierinātas. Kas attiecas uz atpūtas periodiem, šo prasību sākotnēji izvirzīja industrija, jo viņi pastāv uz to, ka pēc šādiem atpūtas periodiem lomi ir lielāki.

Jautājumā par to, ka minimālais svars astoņkājiem ir noteikts 500 g, man jāpiezīmē, ka mums ir darīšana ar trešo valsti, suverēnu nāciju Mauritāniju, un tās iekšējie noteikumi nosaka, ka astoņkāju minimālajam svaram jābūt 500 g. Mēs šo robežu nedrīkstējām pārkāpt sarunu laikā: mēs nevaram prasīt trešajai valstij mainīt savu likumdošanu tāpēc, ka tajā ir ieinteresēti mūsu pašu zvejnieki, lai varētu noķert mazāka izmēra vēžveidīgos. Tomēr mēs atzīstam, ka reģionā nav vienas saskaņotas regulas par šo tematu. Ir valstis, kas atļauj zvejot mazāka izmēra vēžveidīgos, un tāpēc lēmumu šajā jautājumā būtu jāpieņem COPACE organizācijai.

Jautājumā par piešķīruma mehānismu, t.i. tā saukto “relatīvās stabilitātes” kritēriju, kā jau es teicu iepriekš, Komisijai nav jāpārceļ šo kritēriju no viena nolīguma uz otru vai no viena protokola uz otru.

Tomēr nolīgumā un protokolā ir paredzēts, ka, ja dalībvalstīm nepieciešamas vairāk iespēju un ja šādas prasības ir zinātniski pamatotas, par krājumu stāvokli, tad šādas prasības noteikti var izskatīt, un es uzņemtos tās izskatīt ar Mauritāniju, lai apspriestu palielinājumu, kā tas ir gadījumā ar vēžveidīgajiem, ja ir konkrēta prasība to darīt.

Man jāuzsver, ka, kas attiecas uz licencēm vēžveidīgajiem, tās tika izmantotas 22 gadījumos un jaunajā protokolā tiek paredzēts 25, tā kā mēs patiesībā nodrošinām platformu, lai pieļautu izmantošanu.

Ja kāda iesaistītā dalībvalsts uzskata, ka tai būs pieprasījums, kas pārsniedz 25, tā kā tās iesniedz mums konkrētus faktus, mēs tos iesniegsim Mauritānijai, lai panāktu palielinājumu, tas ir vienmēr, cik valsts, kurai pieder krājumi, atļauj. Man jāuzsver tas, ka, kas attiecas uz vēžveidīgajiem, mums ir problēmas attiecībā uz krājumu ilgtspējību un veselību.

Vēlreiz visā šajā jautājumā par relatīvo stabilitāti, es vēlētos arī uzsvērt, ka nevar vienkārši visu paņemt un apēst. No vienas puses, ja ir runa par vēžveidīgo piešķīrumu, šķiet, ka tas neapmierina vienu konkrētu dalībvalsti. Bet, tiklīdz ir runa par tunci, kur šai pašai dalībvalstij ir ievērojams piešķīruma palielinājums, tad tas ir dalībvalsts labā un mēs neesam saņēmuši sūdzības šajā sakarā..

Kas attiecas uz iemesliem, kāpēc protokols tika noraidīts un vēlreiz pārskatīts, respektīvi, netika novērtēta izmantošana, es atkal vēlētos atzīmēt to, ko teica Isler Béguin kundze, ka šādi nolīgumi nav tikai par zivsaimniecības jautājumiem, bet arī par attīstības palīdzību. Būtībā, tā kā mēs esam samazinājuši finansiālo komponentu zvejas iespējām, mēs esam no savas puses skaidri apņēmušies palielināt attīstības komponentu, un mēs pilnībā to ievērosim.

Tāpēc kopumā finansiālais piešķīrums ir uzturēts četrus gadus. Budžeta atbalsts desmitajam EDF kompensēs atlikušos 40 miljonus eiro laika posmam 2009/10-2012 ar likmi 10 miljonu eiro gadā, un tas nozīmē, ka Mauritānija saņems finanšu paketi, kura – ja ņem vērā otru, ko tā saņem kā kompensāciju par zvejas iespējām – ir samazināta, pamatojoties uz to, kas īsti tiek zvejots Mauritānijas ūdeņos – kā arī budžeta atbalsta palielinājumu, izmantojot desmito EDF speciālo kompensāciju pēc šī protokola, mēs nonākam pie situācijas, kad kopējā pakete ir vienāda ar zivsaimniecības paketi, kāda tai bija saskaņā ar iepriekšējo finansiālo protokolu.

Visbeidzot jautājumā par abordāžu es vēlētos sacīt, ka šīs nedēļas beigās, svētdien tiks sasaukta darba grupas sanāksme, lai apspriestu šo konkrēto jautājumu un vienotos par ieteikumiem un pamatnostādnēm, kam jāatrisina šis jautājums. Attiecībā uz jautājumu, kam pieskārās Fraga kundze pašā sākumā par Parlamenta deputātu piedalīšanos, Komisija uzskata, ka tā pieeja, kas tiek ievērota attiecībā uz Parlamenta deputātu piedalīšanos divpusējās sarunās, jāievēro arī attiecībā uz piedalīšanos kopējās komitejās, kur oficiāli tiek pārstāvētas divas puses.

Tomēr Komisija turpinās sadarboties ar Parlamentu, pamatojoties uz esošo pamatlīgumu.

  Carmen Fraga Estévez, referents. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, es centīšos būt sistemātiska. Pirmkārt, ņemot vērā jautājumu, ko izvirzīja  Isler Béguin kundze, es vēlētos norādīt, ka finansējums attīstības sadarbībai palielinās četru gadu laikā, kopš protokols ir spēkā.

Samazināts ir kopējais finansiālais ieguldījums par 19 %, bet attīstības sadarbībai piešķirtās summas ir pieaugušas uz 11 miljoniem eiro, 16 miljoniem eiro, 18 miljoniem eiro un 20 miljoniem eiro, tātad, ciktāl ir runa par attīstības sadarbību, jums nevajadzētu uztraukties, jo šīs summas patiesībā tiek palielinātas.

Borg kungs, kas attiecas uz astoņkāju minimālo svaru, un tā kā tehniskie pasākumi ir svarīgi, lai uzņemtos zvejas iespējas, es teiktu, ka tā nav problēma, par kuru būtu jāuztraucas šajā situācijā. Jūs ļoti labi zināt, ka šis jautājums vēl tiek risināts.

Es turpinu sacīt to pašu: svars ir vislielākais visā reģionā. Centrālās Atlantijas zvejniecības komiteja (CECAF) šogad savā sanāksmē teica, ka jānosaka vienots minimālais svars visam reģionam, un es domāju, ka šeit Komisijai vajadzētu pielikt pūles, lai nodrošinātu, ka šis jautājums tiek atrisināts.

Mauritānijas zinātniskās komitejas izstrādātais ziņojums konstatē, ka novembrī, piemēram 50% no Mauritānijas zvejas vietām drīkst ķert astoņkājus, kuru svars ir no 300 līdz 500 gramiem, citiem vārdiem, Mauritānijas zvejas vietās un citur ir problēma ar minimālo izmēru.

Kas attiecas uz relatīvo stabilitāti, es netaisos ar jums strīdēties, bet šo tēmu mēs esam apsprieduši Parlamentā, tā ir ietverta pamata regulā, ko mēs apspriežam kopā ar regulu par licencēm trešajām valstīm, bet sākotnējais piešķīrums ir cits jautājums.

Sākotnējā piešķīrumā jārespektē vēsturiskās tiesības un tad, ja šajā piešķīrumā nav ņemtas vērā zvejas iespējas, Komisija var, es piekrītu, dot viņiem visu ko tie grib un prasa, bet sākotnēji ir jāievēro vēsturiskās tiesības, un piektās kategorijas gadījumā Mauritānijā tas nav tas gadījums, Borg kungs.

Tālāk es vairs nerunāšu. Es varētu atbildēt arī uz citiem jautājumiem, bet es domāju, ka, lai gan es slikti redzu bez brillēm, esmu pārsniegusi sev atvēlēto laiku.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt, 2008. gada 10. jūlijā.