Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2614(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B6-0348/2008

Debates :

PV 10/07/2008 - 4

Balsojumi :

PV 10/07/2008 - 5.4
CRE 10/07/2008 - 5.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0361

Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2008. gada 10. jūlijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

6. Balsojuma skaidrojumi
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir balsojuma skaidrojumi.

 
  
  

Mutiskie balsojuma skaidrojumi

 
  
  

– Ziņojums: Sarah Ludford (A6-0459/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētājas kundze, mums nevajadzēja pārāk daudz laika, lai atgrieztos pie savu lietu kārtošanas kā parasti. Sagatavošanās darbu laikā pirms Īrijas referenduma nebija gala ziņojumiem, kuros bija teikts „lūdzu, nepublicējiet to, kamēr īri nav nobalsojuši”. Tiklīdz balsis bija droši saskaitītas, mēs atgriezāmies pie mūsu saskaņošanas politikas darba kārtības, it īpaši militarizācijas, tieslietu un iekšlietu jomā.

Pēdējoreiz, kad mēs tikāmies šajā parlamentā kā asambleja, runātājs pēc runātāja runāja par Īrijas balsojuma respektēšanu, „bet ...”. Tagad mēs saprotam, ko „bet” nozīmēja. „Bet” nozīmēja, ka mums jāignorē iznākums un jātraucas uz priekšu ar šo krimināltiesību, civiltiesību, imigrācijas, patvēruma un pārējo iekšlietu jomu saskaņošanas procesu. Mēs vairs pat neizliekamies, ka respektējam tautas lēmumu. Mēs esam atgriezušies savā mazajā pasaulītē, kur mēs izliekamies, ka balsotāji neeksistē un mēs tik un tā turpinām darīt to, ko mēs darījām.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Rogalski (UEN). - Priekšsēdētājas kundze, Strasbūrā šodien veikto stingrāko drošības pasākumu dēļ, kas lielā mērā ir izņēmuma stāvoklis, kāds nekad iepriekš plenārsēdes laikā nav radies, es nevarēju būt klāt pirmajā balsošanas daļā. Vai es tāpēc drīkstu reģistrēt attaisnojumu savai prombūtnei balsošanas pēc saraksta laikā? Automašīna, kurai, kā bija domāts, bija jāatved mani uz Eiropas Parlamentu, nokavējās par vairāk nekā pusstundu, un es pieprasu, lai šis attaisnojums tiktu reģistrēts.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - B. Rogalski, mēs par to runājām sākumā: cilvēki, kas ierodas sēdes laikā, protams, tiks attaisnoti.

 
  
  

– Priekšlikums regulai: Ekonomiskās krīzes ietekme uz Eiropas Savienības zvejas flotēm

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es esmu pārliecināts, ka daudzus cilvēkus interesē tas, ko es teikšu.

Es patiešām gribu runāt par priekšstatu, ka mēs zvejniecības jomā atkārtoti ejam no vienas krīzes uz otru krīzi, reāli nemēģinot risināt pamatproblēmu. Un pamatproblēma zvejniecības nozarē faktiski ir kopējā zvejniecības politika, politika, kas pamatojas uz centralizēto plānošanu padomju gaumē, kur dažādām dalībvalstīm tiek piešķirtas kvotas.

Protams, pienācis laiks noārdīt šo komunistisko centralizēto plānošanu un pāriet uz situāciju, kur mums ir īpašuma tiesībās pamatoti risinājumi.

Paskatīsimies uz dažiem no veiksmīgākajiem risinājumiem zivju krājumu saglabāšanā: Jaunzēlandē, piemēram, un Īslandē, kur tie pamatojas uz īpašuma tiesībām un citam nododamām īpašuma tiesībām.

Ir laiks izbeigt ES domāšanu centralizētās plānošanas jēdzienos un kļūt par „EPSRS”. Pāriesim uz brīvā tirgus ekonomiku.

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikumi: Romu pirkstu nospiedumu datubāzes veidošana Itālijā (B6-0348/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). – Fakts, ka šis Parlaments pēdējās dienās meties virsū perfekti saprātīgam Itālijas valdības lēmumam, ir simptoms, kas liecina par kreisā spārna politkorektuma slāpējošo atmosfēru šajā iestādē. Taču es varu jums apliecināt, ka Eiropas valstu iedzīvotāju lielum lielā vairākuma domas ir absolūti pretējas tam, par ko acīmredzami nobalsoja deputātu vairākums. Pirkstu nospiedumu ņemšanas sistēmas uzsākšanai, ko veica Itālijas valdība kā impulsu, lai risinātu milzīgās problēmas, kas rodas no romu masveida imigrācijas valstīm, noteikti ir cilvēku lielum lielā vairākuma atbalsts.

Turklāt Eiropas iejaukšanās šajā lietā ir nepieņemama. Esmu pārsteigts, ka Eiropas Savienība neatver savas greznās ēkas romiem un savas privātās skolas romu bērniem. Daudz cildinātās „cilvēktiesības” acīmredzami apstājas pie eirokrātijas privileģēto īpašumu robežām.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētājas kundze, es saprotu, ka šī Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ir gandrīz pēdējā vieta, kur var sagaidīt pilsoņu brīvību aizstāvību. Mēs redzējām diezgan uztraucoša neiecietības laika posma sākumu šajā komitejā, kad bija pretestība pret R. Buttiglione kā Komisijas kandidātu. Mēs tad redzējām, ka tiek izsisti cauri visdrakoniskākie tiesību akti, aizbildinoties ar pretterorisma noteikumiem.

Es nevaru aizmirst liberālo demokrātu vadītāja Graham Watson komentāru, ka Osama bin Laden ir izdarījis vairāk Eiropas integrācijas procesam nekā jebkurš cits kopš Jacques Delors! Un tagad balsojumā, kas mums tikko bija, mēs redzam šo pavisam dīvaino atteikumu pat izskatīt lietas faktus.

Es nezinu, vai Itālijas valdībai ir taisnība, kad tā apgalvo, ka ziņojumā ir neprecizitātes. Manis paša instinkti ir bez aizspriedumiem par to. Man nepatīk doma par datubāzēm, man nepatīk doma par pirkstu nospiedumu ņemšanu. Bet, protams, vienkāršai pieklājībai un vienkāršam godīgumam bija jāmudina mūs ļaut valdībai uzaicināt grupu no šī Parlamenta, lai novērtētu lietas faktus pirms balsošanas. Traukšanās uz priekšu ar balsošanu pat pirms visu faktu noklausīšanās apstiprina, ka tāpat kā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir pēdējā vieta, kur aizstāvēt nodarbinātību, tāpat kā Zivsaimniecības komiteja ir pēdējā vieta, kur aizstāvēt zivsaimniecību…

(Priekšsēdētāja pārtrauc runātāju.)

 
  
MPphoto
 
 

  Reinhard Rack (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, Austrijas Tautas partijas delegācijas vārdā es gribētu teikt, ka dabiski mēs visi piekrītam, ka mums jāveic visi pasākumi, lai uzlabotu romu grūto stāvokli ne tikai Itālijā, bet arī visur citur, un jārīkojas gudri. Tomēr mēs uzskatām, ka pašreizējā situācijā, kurā mūsu rīcībā nav visu faktu, mēs nedrīkstējām pieņemt rezolūciju, jo darīt tā nozīmētu aizsteigties priekšā faktiem.

 
  
  

– Rezolūciju priekšlikumi: Situācija Ķīnā pēc zemestrīces un pirms olimpiskajām spēlēm (RC-B6-0340/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – Es atturējos no balsošanas par priekšlikumu rezolūcijai par stāvokli Ķīnā pēc zemestrīces un pirms olimpiskajām spēlēm, jo balsošana neaptvēra grozījumus, kas prasīja politisko ieslodzīto atbrīvošanu, jo īpaši Saharova balvas kandidāta atbrīvošanu. Es gribētu arī izmantot šo izdevību, lai vēlreiz pievērstu uzmanību vārda brīvības nozīmei, kura ir galvenais priekšnoteikums demokratizācijas procesa sākumam Ķīnā.

Preses brīvība ir ļoti svarīga, jo tas ir neatkarīgs plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz informāciju par cilvēktiesību stāvokli Ķīnā bez cenzūras. Tāpēc svarīgi, lai varētu raidīt neatkarīgas televīzijas stacijas, piemēram, NTDTV (Jaunās Taņu dinastijas televīzija). Šī satelītu televīzijas stacija raida 24 stundas dienā ķīniešu un angļu valodā, izmantojot satelītus virs Āzijas, Eiropas, Austrālijas un Ziemeļamerikas. Francijas sabiedrība Eutelsat, kas nodrošina NTDTV satelīta pārraides, 2008. gada 16. jūnijā pēkšņi pārtrauca šīs televīzijas pārraides Āzijā, nepārprotami Ķīnas Komunistiskās partijas spiediena dēļ.

Lai gūtu panākumus, mums rezolūcijas vārdi jāpapildina ar rīcību. Mēs aicinām Eiropas Parlamenta vadību neatlaidīgi pieprasīt šo televīzijas pārraižu atsākšanu Āzijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernd Posselt (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, šim Parlamentam ir stipra cilvēktiesību tradīcija, par kuru varam būt lepni. Tas ne mazākā mērā attiecas uz mūsu politiku Ķīnā un Tibetā. Tāpēc es uzskatu, ka ir jo nožēlojamāk, ka mūsu rezolūcija šodien nekādā ziņā neatbilst šīm prasībām. Vēsturiskā brīdī tai nebija spēka izvirzīt to, kas tai jāizvirza, gatavojoties olimpiskajām spēlēm Ķīnā.

Tāpēc ļaujiet man paziņot kategoriski: mūsu priekšsēdētājs H.G. Pöttering pēdējos mēnešos ir noteikti pārstāvējis mūsu cilvēktiesību principus. Vācijas kanclere Angela Merkel nepārprotami un iespaidīgi darījusi to pašu. Tāpēc es gribētu aicināt šo Parlamentu atgriezties pie skaidrajiem paziņojumiem par tā politiku attiecībā uz Ķīnu un Tibetu pēdējos gados un desmitgadēs un uzskatīt šo rezolūciju kā vājuma mirkli pirms vasaras brīvdienām.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – Es gribētu pateikt dažus vārdus par dokumentu, par Ķīnu. Es balsoju par šo dokumentu, taču par nožēlošanu daudzi svarīgi grozījumi tika noraidīti. Šodien mēs esam paziņojuši, ka stāvoklis Tibetā ir normāls, kas nav taisnība. Mēs atteicāmies uzaicināt Tibetas garīgo līderi uz Vispārējo jautājumu padomi, un tas ir ļoti nepareizs lēmums; mēs nespējām pat nobalsot pret tiem, kas nodarbojas ar Falun Gong. Tāpēc es to nožēloju, un es uzskatu, ka šie jautājumi jāsāk risināt atkal pēc iespējas drīz.

 
  
MPphoto
 
 

  Vytautas Landsbergis (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es gribu teikt tikai, ka mani un daudzus manā grupā samulsināja balsošanas saraksts, jo saskaņā ar tā norādījumiem mēs esam balsojuši par dažām absurdām pozīcijām. Uzaicināt dalailamu – nē, pret. Stāvoklis Tibetā nav normāls – nē, mēs balsojām, ka tas ir normāls. Daudzi no mums ir apmulsuši. Protams, es mēģināju izlabot situāciju, bet informācija bija falsificēta, un mūsu saraksts bija ļoti nekorekts.

 
  
MPphoto
 
 

  Georg Jarzembowski (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es neticu, ka V. Landsbergis faktiski ir izlasījis rezolūciju, kuru mēs pieņēmām ar divu trešdaļu vairākumu. Ja viņš būtu izlasījis, viņš zinātu, ka mēs pieminējām neatbalstāmo stāvokli Tibetā četras reizes un aicinājām Ķīnas valdību respektēt cilvēktiesības un kultūras tiesības Tibetā. V. Landsbergis, nestāstiet nepatiesības. Lielum lielais vairākums no mums – tas ir, šī Parlamenta vairākums – ir izteikušies par cilvēktiesībām un Tibetas kultūras autonomiju.

 
  
  

– Ziņojums: Elmar Brok (A6-0266/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ryszard Czarnecki (UEN). - Priekšsēdētājas kundze, es gribētu izklāstīt savu pamatojumu balsošanai pret šo ziņojumu. Es uzskatu, ka šis ziņojums ir faktiski – un es to saku ar lielu pārliecību – viens no vispretrunīgākajiem dokumentiem, ko Parlaments pieņēmis pēdējā laikā. Es esmu pārliecināts, ka jebkāda skaidra plāna trūkums, kā ES atvērsies austrumiem, it īpaši kontekstā ar Ukrainas iespējamo pievienošanos nākotnē, ir pilnīgi pamatots iemesls, lai balsotu pret ziņojumu. Es neievērošu faktu, ka šī ziņojuma pagaidu projekts bija pilnīgi juceklīgs.

Noslēgumā piezīme jums, priekšsēdētājas kundze: jūs atļāvāt runāt diviem cilvēkiem, kas nebija runātāju sarakstā. Lūdzu ievērot procedūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Priekšsēdētājs var dot vārdu jebkuram, ko viņš vai viņa izvēlas. Es gribēju dot vārdu deputātiem, kuri faktiski ir politiskām grupām nepiederoši deputāti, bet man ir visas tiesības tā darīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI). – Viens no iemesliem, kāpēc es balsoju pret E. Brok ziņojumu, kas atšķaidīts ar grozījumiem, ir tā ieteikums par „komunikācijas politiku”, kas faktiski sabiezēs par vēl lielāku ES propagandu.

Tas ir simptoms, kas liecina par to, kas Eiropas Savienībā notiek pamatos nepareizi. Tā vietā, lai ņemtu vērā elektorāta uzskatus, ES mēģina mainīt šos uzskatus ar propagandas palīdzību. Taču referendums Īrijā ir vēlreiz parādījis, ka šāda veida sociālā tehnoloģija rada pretēju efektu. No tā izriet, ka ES labāk būtu to izbeigt un izrādīt respektu eiropiešu viedokļiem un sūdzībām, nevis darīt tieši pretējo.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernd Posselt (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par E. Brok ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas ir svarīgs solis pareizajā virzienā. Es arī atbalstu komunikācijas politiku, uz kuru tas aicina. Taču komunikācija ietver sevī arī patiesību un skaidrību. Ir laiks, lai mēs beidzot skaidri paziņotu, ka Horvātija var pievienoties ES šajā desmitgadē un tai jāpievienojas. Dienvidaustrumu Eiropas valstīm ir noteiktas izredzes pievienoties ES nākamajā desmitgadē, bet patiesība un skaidrība prasa arī atzīt, ka Turcijas pievienošanās steidzināšana grautu ES. Tāpēc mums jābūt godīgiem pret mūsu partneri Turciju un jāsaka beidzot, ka mums jāatrod citi sadarbības veidi. Lai arī E. Brok ziņojumā faktiski tādā veidā nav rakstīts, tas ir loģisks secinājums no tā satura, kas ir tāds, kādam tam jābūt.

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikums: Stāvoklis Zimbabvē (B6-0347/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ryszard Czarnecki (UEN). - Priekšsēdētājas kundze, es esmu viens no šī ziņojuma autoriem. Vai drīkstu teikt, ka stāvoklis Zimbabvē ir kā „Nebeidzamais stāsts”. Eiropas Parlaments liek atkal saklausīt savu balsi par šo tematu, un es esmu ļoti apmierināts, ka mums izdevās pārvarēt politisko sašķeltību un izteikties tik spēcīgi un noteikti par skandalozo stāvokli, kas tur izveidojies. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, kuru galu galā es palīdzēju sagatavot.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es esmu ļoti laimīgs, ka varu runāt par šo priekšlikumu, jo es faktiski balsoju par to tāpat kā daudzi kolēģi šajā Parlamentā.

Tomēr mans lūgums parlamentāriešiem un politiķiem visā Eiropā ir: pārliecināsimies, ka tie nav tikai silti vārdi, lai tikai nomierinātu mūsu sirdsapziņu. Skatīsimies uz rīcību, nevis vārdiem. Es, protams, domāju Lisabonas sammitu, uz kuru mēs par spīti sankcijām uzaicinājām R. Mugabe.

Es, protams, domāju Romas sammitu par pārtikas krīzi un pārtikas drošību: mēs uzaicinājām Robert Mugabe un viņa rokaspuišus iepirkties dažos no Eiropas greznākajiem veikaliem, kamēr viņa tauta cieš badu.

Laiks siltiem vārdiem ir pagājis. Ļoti labi, ka mēs jūtamies lieliski par to, ko mēs teicām, bet mums jāpārvērš šie vārdi rīcībā: mums jāuzliek šīs sankcijas R. Mugabe režīmam. Beigsim liekuļot, it īpaši mani Portugāles un mani Itālijas draugi.

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo rezolūciju un tāpat kā S. Kamall pēdējos gados es esmu saņēmis aizvien vairāk vēstuļu par stāvokli Zimbabvē.

Cilvēki, kurus es pārstāvu, Apvienotās Karalistes Austrummidlendā vienkārši nevar saprast, kā mēs šeit vienmēr varam paziņot tādus spēcīgus atzinumus par Zimbabvi, bet ļaujam R. Mugabe Eiropā izmantot mūsu vadītāju viesmīlību. Kaut kas ir visā nopietnībā nepareizi un liekulīgi; tas devalvē šo iestādi un daudzas citas. Tāpēc es ceru, ka nākotnē mēs varēsim nokārtot šo situāciju, atbrīvoties no šī briesmīgā cilvēka, un Zimbabvē varēs uzplaukt demokrātija.

 
  
  

– Ziņojums: Karl von Wogau (A6-0250/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sākt ar atvainošanos visiem saviem kolēģiem šajā Parlamentā, ka aizkavēju nākamo runātāju. Es aizmirsu viņa vārdu, bet es arī ceru, ka viņš piecelsies, kad viņš runās, un izrādīs cieņu šim Parlamentam.

Mums apsolīja, ka Galileo nebūs kā dārga, bet neizmantojama dāvana, no kuras grūti tikt vaļā, bet, ka mēs meklēsim tās pielietojumu. Izvērtējot visas satelītu sistēmas, – Ķīnas un Krievijas satelītu sistēmām un Amerikas GPS – cilvēki jautā, kāpēc mums vajag Galileo. Paraugoties debesīs uz šo sistēmu – dāvanu, no kuras grūti tikt vaļā, – kļūst skaidrs, ka mēs meklējam aizvien jaunus tās pielietojumus.

Tagad mēs izvērtējam militāro dimensiju. Kāpēc mums vajag šo militāro dimensiju? Skaidrs, ka mums to nevajag. To nosaka tikai skaudība uz amerikāņiem un „man arī” politika. Atmetīsim šīs pilnīgās blēņas un ietaupīsim nodokļu maksātāju naudu, atdosim to atpakaļ nodokļu maksātājiem un paļausimies uz daudz labāku tehnoloģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Klamt (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka veids, kādā mēs to darām, ir pretrunā labajai reputācijai, kādu šis Parlaments bauda. Nepieņemami, ka viss Parlaments tērzē, kad runātāji pieceļas, lai runātu. Es gribētu pārliecināt jūs, priekšsēdētājas kundze, lai jūs apklusināt deputātus un nodrošināt, lai tie, kas neklausās, atstāj šo telpu.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Es jums pilnībā piekrītu, E. Klamt, bet kā jūs zināt, mēs vienmēr lūdzam vienu un to pašu, un vienmēr mums ir tās pašas problēmas.

 
  
  

Rakstiskie balsojuma skaidrojumi

 
  
  

– Ziņojums: Sarah Ludford (A6-0459/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski.Pamatojoties uz manas britu kolēģes S. Ludford ziņojumu, es balsoju par leģislatīvo rezolūciju, ar kuru koplēmuma procedūras pirmajā lasījumā groza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Kopīgo konsulāro instrukciju diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām, nosakot biometrisko identifikatoru ieviešanu un paredzot arī noteikumus par vīzu pieteikumu pieņemšanu un apstrādi. Šī priekšlikuma mērķis ir radīt tiesisko pamatojumu, kas nepieciešams dalībvalstīm, lai identificētu vīzas pieprasītāju obligātos biometriskos identifikatorus – sejas attēlus un 10 pirkstu nospiedumus – un izveidot tiesisku sistēmu dalībvalstu konsulātu organizācijai, lai ieviestu Vīzu informācijas sistēmu (VIS) kopā ar kopīgo vīzu pieteikumu centru izveidošanu. Tas novērsīs to, ka visām dalībvalstīm būtu jāapgādā savi konsulāti ar aprīkojumu, kas nepieciešams, lai savāktu biometriskos datus. Es atbalstu lielāko daļu grozījumu, it īpaši grozījumus par to, ka viena dalībvalsts pārstāv otru, par drošības pasākumiem attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējiem un par informācijas kampaņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − Šīs regulas priekšlikuma mērķi ir vīzu pieteikumu pieņemšanas un izskatīšanas organizācija saistībā ar biometrisko identifikatoru ieviešanu Vīzu informācijas sistēmā (VIS) ES līmenī, paredzot, pirmkārt, pienākumu sniegt biometriskos datus, kas jāglabā VIS, un standartus par to, kā tas jādara, un, otrkārt, noteikumus par vīzu pieteikumu pieņemšanas organizāciju.

Šis priekšlikums, kas ir daļa no robežu apsaimniekošanas (Šengenas zona) centralizācijas, ieviesīs vīzu pieteicēju „biometrisko identifikatoru” (fotogrāfiju un pirkstu nospiedumu) savākšanu, pasākumu, kas, nemaz nepārspīlējot, ir apšaubāms un tāds, kur paliek neatbildēti vairāki jautājumi, proti, attiecībā uz tā efektivitāti, šo personas datu aizsardzību, datu savākšanas mērķiem un kritērijiem, standartiem, kas nosaka VIS datņu saturu, piekļuves tiesībām (proti, nolīgumu sistēmā starp ES un dažādām valstīm par informācijas apmaiņu) un visbeidzot attiecībā uz pilsoņu tiesību, brīvību un garantiju nodrošināšanu.

Mēs nepiekrītam tieslietu un iekšlietu centralizācijai un uzraudzības un kontroles struktūru un instrumentu radīšanai ES līmenī, veicinot stingru likumu ieviešanas politiku.

No tā izriet mūsu balsojums pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. Es ceru, ka balss, kuru es šodien nodevu, atvieglos sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par vīzu atteikumiem un ka drīz visi dalībvalstu pilsoņi varēs ceļot brīvi, un pret viņiem būs vienāda attieksme.

Tas ir imperatīvs, ka viens no tematiem, par kuru sarunas risina Francijas prezidentūra, attiecas uz kritērijiem Amerikas Savienoto Valstu vīzas piešķiršanai visiem Eiropas Kopienas pilsoņiem.

 
  
  

– Ziņojums: Carmen Fraga Estévez (A6-0278/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − ES un Mauritānijas Nolīgums par zvejniecību noteikti ir svarīgs abām pusēm.

Ar šī nolīguma palīdzību zvejnieki no Vidusjūras var nodarboties ar savu amatu citur, jo Vidusjūrā zivis ir pārmērīgi nozvejotas. Nesenais tunču jautājums ir tikai sākums. Es esmu informēts, ka divas zvejniecības sabiedrības no Maltas ir izmantojušas šo nolīgumu, lai zvejotu Atlantijā. Es to uzzināju, kad es biju oficiālā EP delegācijā uz Mauritāniju un delegāciju priekšsēdētājs informēja, ka visi centieni atrast risinājumu šim nolīgumam līdz šim cietuši neveiksmi.

Tajā brīdī lūdzu atļauju runāt ar priekšsēdētāju privāti. Es jautāju, vai viņš jautājumu kādreiz ir apspriedis ar komisāru Dr. Joe Borg, kas ir Maltas komisārs. Priekšsēdētājs mani informēja, ka viņš nav runājis ar viņu un ka es varot pats runāt ar viņu, ja vēloties. Es nolēmu nekavējoties sazināties ar J. Borg, kurš pēc lietas izskatīšanas sniedza man konspektu par šiem jautājumiem. Es pievērsu tam priekšsēdētāja uzmanību, informējot viņu arī par komisāra vēlēšanos atsākt diskusijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. Eiropas Savienība atkal uzurpē tiesības būt kā atsevišķai valstij. Es domāju, ka starptautisku nolīgumu slēgšana ir valsts, nevis reģionālas, starptautiskas organizācijas, kāda ir Eiropas Savienība, kompetencē, tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Dorette Corbey (PSE), rakstiski. – Nīderlandes Darba partijas delegācija balsoja par nolīgumu ar Mauritāniju nevis tāpēc, ka tas ir labs nolīgums, bet tāpēc, ka tas ir neliels uzlabojums pastāvošajā situācijā (samazinātas nozvejas).

Kopumā mēs esam pret šādiem nolīgumiem, jo tie atņem jaunattīstības valstīm to pārtikas un ienākumu avotus. Mauritānijas gadījumā vēl skumīgāk ir tas, ka attīstības fondi tiek izmantoti, lai atbalstītu zivsaimniecības intereses. Tas ir kauns!

 
  
MPphoto
 
 

  Christofer Fjellner (PPE-DE), rakstiski. Mēs šodien atturējāmies no balsošanas par ES un Mauritānijas partnerattiecību nolīgumu par zivsaimniecību. Mēs saskārāmies ar divām nevēlamām alternatīvām: vai nu īsāks nolīgums ar lielākām zivju kvotām, vai garāks nolīgums ar mazākām zivju kvotām. Diemžēl nav izvēles iespējas balsot par nolīguma izbeigšanu.

Mēs, moderāti, esam pret zvejas nolīgumiem ar Āfrikas valstīm. Ziņojumā ir ļoti maznozīmīgi uzlabojumi salīdzinājumā ar pašreizējo nolīgumu, bet arī pasliktinoši nosacījumi, piemēram, darbības laika posma pagarinājums.

Saskardamies ar izvēli starp šīm nevēlamajām alternatīvām, mēs balsošanā atturējāmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju zivsaimniecības nolīguma ar Mauritāniju pagarinājumu, lai arī ir piemēroti norādīt, ka sarunu process ne vienmēr tika vadīts visatklātākajā un pārredzamākajā veidā.

Sarunu laikā nenotika pietiekama apspriešanās ar dalībvalstīm, kas iznākumā deva protokolu, ar kuru saskaņā zvejas iespējas ir ievērojami kritušās, tajā pašā laikā finansiālā kompensācija paturēta šķietami tajā pašā līmenī. Galvenie tehniskie aspekti, kas ietekmē galvenās flotes, nav atrisināti; tieši pretēji, uzlikti jauni ierobežojumi, piemēram, papildu bioloģiskās atjaunošanās periods bez zinātniskas precizitātes.

Par spīti tam Portugāle ieņēmusi pamatotu nostāju attiecībā uz zvejas iespējām šajās zvejas platībās, proti, 886 GT gadā 1. kategorijai (Kuģi, kas zvejo vēžveidīgos, izņemot langustus un krabjus), licences iegūšana 5. kategorijai (Galvkāji) un 300 GT saglabāšana langustiem.

Pamatojoties uz šo informāciju, es uzskatu, ka tas ir pozitīvs nolīgums manai valstij un es balsoju par.

 
  
  

– Regulas priekšlikums: Eiropas Savienības zvejas flotes, ko skārusi ekonomiskā krīze

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. Es balsoju par Eiropas Parlamenta 2008. gada 10. jūlija leģislatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes Regulai, ar kuru izveido pagaidu īpašu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Savienības zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai. Viena no galvenajām problēmām, ar kurām saskaras ES zivsaimniecības nozare, daudzos gadījumos paliek strukturālā nelīdzsvarotība starp flotes jaudu un pieejamajiem resursiem. ES flotes jaudas pārpalikums pirms dažiem gadiem bija aplēsts apmēram 40 %. Šis jaudas pārpalikums apvienojumā ar zivju krājumu izsmelšanu pārmērīgās nozvejas desmitgažu laikā nozīmē, ka nozare cīnās, lai noturētos pret ārējo ekonomisko spiedienu, piemēram, pēkšņu degvielas cenu kāpumu. Es vēlos, lai tiktu paredzēts Kopienas instruments, kas aprēķinātu naftas cenu pieaugumu gadam tā, ka iekšējam tirgum būtu laiks reaģēt uz pieaugušajām izmaksu cenām. Es atzinīgi vērtēju Francijas lauksaimniecības un zivsaimniecības ministra Michel Barnier darbību, kurš smagi strādāja, lai sasniegtu šo rezultātu. Pateicoties viņam, tika iegūti atbalsta pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − Zivsaimniecības nozare ir viena no nozarēm, kas visvairāk cietusi no pašreizējās enerģētikas krīzes.

Reibinošais degvielu cenu kāpums kopā ar KZP ieviesto nozvejas samazinājumu un pirmās pārdošanas zivju cenu stagnācija kuģu īpašniekus un zvejniekus nostādījusi kutelīgā stāvoklī.

Tāpēc šis priekšlikums steidzami ierosina izstrādāt Padomes Regulu, lai nodrošinātu, ka ES flote pielāgojas pašreizējai ekonomiskajai situācijai, kuru diktē enerģētiskā krīze.

Faktiski šis priekšlikums seko Komisijas paziņojumam, kurā, šķiet, pareizi diagnosticētas zivsaimniecības nozares problēmas un ierobežojumi, kā arī nepieciešamie pasākumi, lai atvieglotu pašreizējo krīzi.

Lai arī es uzskatu, ka regulas prezentācijas pamatā esošā iniciatīva ir pozitīva, es uzskatu, ka pēc iepriekš minētā paziņojuma izlasīšanas no tās varēja sagaidīt kaut ko vairāk.

Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana, kas minēta 6. pantā, ar pienākumu iekļauties flotes pārstrukturēšanas plānos, dzinēju neiekļaušana 7. pantā, viss 9. pants un 12. panta 3. punkts, kas tikai aizstāv traļu zvejas intereses, šķiet, mazāk veiksmīgi šajā priekšlikumā.

Par spīti iepriekš minētajam un ņemot vērā lielās grūtības, kādas zivsaimniecības nozare pieredz Eiropas līmenī, dokuments ir pelnījis, lai es balsotu par.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − Kā mēs paskaidrojām runā vakardienas debatēs, iemesli mūsu balsojumam pret šo regulas priekšlikumu ir fundamentāli. Ja būtu kādas šaubas par to pamatotību, pietiktu noklausīties Eiropas Komisijas runas, lai tās izkliedētu.

Eiropas Komisijai problēma ir jaudas pārpalikums, un mērķis un risinājums ir „flotes pārstrukturēšana”. Kā ar sociāli ekonomisko krīzi? Kā ar augošajām degvielas cenām (dīzeļdegvielai un jo īpaši benzīnam)? Kā ar pirmās pārdošanas zivju cenu? Komisijai tas ir pavisam vienkārši: „ja dažas dalībvalstis samazina jaudu, tad citas dalībvalstis gūst labumu, jo, ja jaudas samazināšanai seko piepūles samazināšana, būs vairāk resursu un vairāk tirgus iespēju.”

No tā izriet ierosinājums par 1,6 miljardiem eiro (!) tikai kuģu izņemšanai no ekspluatācijas.

„Vienkārši” – ja slimība nenogalinās zivsaimniecības nozari, to izdarīs „ārstēšana”.

Nav finansējuma, kas palīdzētu nozarei stāties pretī pieaugušajām ražošanas izmaksām un garantētu algas. Taču 1,6 miljardi eiro piedāvāti pastāvīgai, daļējai vai „pagaidu” zvejas darbību pārtraukšanai.

Portugāles valdība ievēro šo principu un, kā publiski jau zināms, piešķir ap 8,2 miljoniem eiro 27 kuģu izņemšanai no apgrozības 2008. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Pašreizējo naftas un degvielas cenu negatīvā ietekme iespaido visus ES pilsoņus. Šī „iedomātās glābšanas” pakete maz ko dod, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zvejas nozari. Lai arī es atbalstu jaudas samazināšanu – pašlaik dažām Kopienas zivsaimniecībām ir vismaz 40 % jaudas pārpalikuma – es nedomāju, ka šis priekšlikums panāks pārmaiņas, kas vajadzīgas, lai panāktu ilgtspējīgu ES zvejas nozari. Pastāvīgā pārzveja ir drauds 80 % ES krājumu, un mums patiesi jāsamazina jauda, nevis jāatjauno kuģu celtniecība uz nodokļu maksātāju rēķina.

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikumi: Romu pirkstu nospiedumu datubāzes veidošana Itālijā (B6-0348/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. Diskusija par Romu iedzīvotāju stāvokli atsākta ārkārtīgi svarīgā brīdī, kad konkrēti notikumi pierāda, ka joprojām ir ievērojami trūkumi dalībvalstu un Eiropas politikas līmenī šajā jomā un ka vajadzība to uzraudzīt un konsolidēt ir acīmredzama.

Es domāju, ka debašu rezultātiem un rezolūcijai attiecībā uz pirkstu nospiedumu ņemšanu romiem Itālijā jāpamatojas uz diviem galvenajiem secinājumiem. Pirmkārt, ir svarīgi, ka valstu pasākumi attiecībā uz romiem ir orientēti uz sociālo integrāciju un tiesību un pienākumu sistēmas radīšanu šiem pilsoņiem. Tomēr šādām tiesībām un pienākumiem jāatbilst ES nediskriminācijas pamatprincipiem, kā arī pamatbrīvību un cilvēka cieņas respektēšanai. Pirmām kārtām jānodrošina nepilngadīgo tiesības neatkarīgi no viņu etniskās piederības. Šī pieeja izmantota Rumānijā, un tā tāpat jāpaplašina uz situāciju citās dalībvalstīs.

Otrkārt, ņemot vērā romu tautas kultūras īpatnības, risinājums tās integrācijai jāatrod Eiropas līmenī, izstrādājot iekšēji nepretrunīgu un visaptverošu stratēģiju. Papildus pamattiesību garantēšanai šai stratēģijai jāveicina arī pieeja izglītībai, it īpaši iecietības izglītībai kontekstā ar 2008. gadu kā Starpkultūru dialoga gadu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā Itālijai izvirzīta prasība pārtraukt romu datubāzes veidošanu, jo tas šķiet pāragri, un izsaku nožēlu par to, ka Parlaments nenobalsoja par manas politiskās grupas, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas, iesniegto priekšlikumu par jautājuma atlikšanu līdz 2008. gada septembrim. Būsim godīgi, protams, es atbalstu aizliegumu noņemt pirkstu nospiedumus romu iedzīvotājiem, arī nepilngadīgajiem, un izmantot iegūtos pirkstu nospiedumus, jo tas nepārprotami būtu diskriminācijas akts un tieša diskriminācija rases vai etniskās izcelsmes dēļ, ko aizliedz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 14. pants. Tomēr mani neatstāja vienaldzīgu mana drauga, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka, Jacques Barrot argumenti, jo viņš skaidri pateica, ka Komisija rūpīgi un pilnīgā pārredzamībā vēroja situāciju, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem. Patiesību sakot, esmu pārliecināts, ka vispirms mums vairākos jautājumos būtu jāsagaida Itālijas valdības atbildes un tikai pēc tam jāveic tādas politiskas iniciatīvas kā šī pieņemtā rezolūcija, ko Eiropas iedzīvotāji varētu nepareizi interpretēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo rezolūciju, lai gan ceru, ka partijas to neizmantos politisko mērķu sasniegšanai. Romu jautājums nav ne labējo, ne kreiso spēku jautājums, bet vienkārši nopietna un neatrisināta problēma, kura steidzami jārisina un kura pārāk ilgi ir tikusi atlikta. Mēs esam par integrācijas kultūru un tāpēc mums ir vajadzīgi praktiski centieni un apņemšanās.

Pasākums, ko patlaban apspriež mūsu valdība, par spīti ministra R. Maroni miglainajiem solījumiem, būtu jāsašaurina līdz būtiskākajam šī pasākuma problēma nav pati identifikācija, bet gan fakts, ka ir paredzēts izmantot etnisko kritēriju un ka šāda darbība (pirkstu nospiedumu noņemšana) ir ārkārtīgi diskriminējoša, it sevišķi attiecībā uz nepilngadīgajiem. Mēs neesam vienīgie, kas uzsver šo nelikumību; skaļus protestus ir izteikušas plašas katoļu baznīcas aprindas, kā arī laicīgās un reliģiskās brīvprātīgās apvienības un organizācijas. Arī UNICEF priekšsēdētājs stingri iebilst pret šī lēmuma nostādni. Es ceru, ka no šī balsojuma, kas faktiski nozīmē Itālijas nosodījumu, valdība izdarīs vajadzīgos secinājumus un atteiksies no savām kļūdainajām iecerēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Britu konservatīvie deputāti balsoja pret šo rezolūciju, jo tekstā aplūkotais jautājums pilnībā ir vienas dalībvalsts iekšlietu problēma un tādējādi tas neattiecas uz ES līmeni.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Vārda „romi” vietā atliek tikai ielikt vārdu „ebreji” un būs skaidrs, no kurienes nāk šis priekšlikums un kur tas nonāks, ja nesaņems spēcīgu pretsparu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs ar bažām vērojam, kā Eiropā veidojas nepieņemams rasisma un ksenofobijas klimats, ko it īpaši veicina neoliberālās politikas izpausmes, kas nevis sniedz risinājumu, bet vēl vairāk saasina tās vajadzības un problēmas, kuru dēļ darba ņēmēju un iedzīvotāju situācija kļūst nedrošāka un dzīves apstākļi sliktāki.

Nesenā Itālijas rīcība, 21. maijā izziņojot gadu ilgu „ārkārtas stāvokli saistībā ar klejotāju apmetnēm Kampānijas, Lacio un Lombardijas reģionos”, ir piemērs šiem bīstamajiem un nepieņemamajiem pasākumiem, kuri veicina pilsoņu un iedzīvotāju diskrimināciju, segregāciju un „kriminalizāciju”, pārkāpjot viņu tiesības, brīvības un garantijas viņu pamattiesības.

Šādi palielinās nabadzības, nošķiršanās un sociālās sašķeltības risks, kas savukārt veicina atstumtību un geto veidošanos, analfabētismu un iesaistīšanos ēnu ekonomikā, kā arī daudziem romu izcelsmes iedzīvotājiem liek izvairīties no dalības sabiedriskajā dzīvē.

Gluži otrādi kā jau teikts, vislabākais veids, kā aizsargāt romu tiesības, ir garantēt piekļuvi izglītībai, mājokļiem un veselības aprūpei, kā arī risināt nodarbinātības un sociālās nodrošināšanas jautājumus atbilstīgi iekļaušanas un integrācijas politikas nostādnēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Gunnar Hökmark (PPE-DE), rakstiski. (SV) Romu diskriminācija ir nopietna problēma, un tā ir jārisina ikvienā ES dalībvalstī. Visiem Eiropas pilsoņiem ir vienādas tiesības neatkarīgi no tautības, etniskās izcelsmes, reliģijas vai dzimuma. Tas ir Eiropas Savienības panākumu un izaugsmes pamats, un mums ir kopīgs pienākums ievērot šo principu.

Tas nosaka prasību pēc piekļuves izglītībai un veselības aprūpei, kā arī tiesībām uz cilvēka cieņas principu ievērošanu. Pašreizējā situācija, kas veidojusi attieksmi pret romiem Itālijā, ir jāaplūko tieši šādā perspektīvā. Eiropas Savienības pienākums ir nodrošināt cilvēku pamattiesību ievērošanu visās valstīs.

Taču tas izvirza prasības arī jebkuras izcelsmes cilvēkiem iekļauties tajā sabiedrībā, kurā viņi dzīvo, un šāda integrācija vienlaikus nozīmē arī vienlīdzīgu, nediskriminējošu attieksmi pret visiem iedzīvotājiem. Šim aspektam ir būtiska nozīme cīņā pret cilvēku tirdzniecību, prostitūciju un sociālo atstumtību. Caur šīs atbildības tīklu nedrīkst izslīdēt ne pieaugušie, ne bērni.

Šādā kontekstā mēs uzskatījām, ka nevaram atbalstīt nevienu no rezolūcijām, kas šodien apspriestas Parlamentā.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par šo rezolūciju un atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments stingri iebilst pret šādu rīcību, kas no Eiropas cilvēktiesību normu viedokļa ir diskriminējoša un nelikumīga.

Tomēr es gribu vērst uzmanību uz faktu, ka pamatproblēmas atrisināšanai ar rezolūciju vien nepietiks, jo šis tiesību akts nav saistošs. Tāpēc, manuprāt, mums ir jāprasa Eiropas Komisijai vērsties pret Itāliju, lai piespiestu to pārtraukt diskriminējošo politiku pret romu izcelsmes cilvēkiem.

Pirkstu nospiedumu noņemšana neatbilst ne Eiropas tiesībām, ne arī citiem Eiropas cilvēktiesību garantēšanas instrumentiem. Eiropas Kopienas līmenī pastāv 2008. gada 28. aprīļa Direktīva Nr. 380, kurā noteikta prasība noņemt pirkstu nospiedumus trešo valstu pilsoņiem, kas sasnieguši sešu gadu vecumu. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka tā attiecas uz trešām valstīm, kas nepieder Eiropas Savienībai. Turklāt Direktīvā 2008/38/EK ikvienam dalībvalsts pilsonim ir garantēta pārvietošanās brīvība, tāpēc etniskā izcelsme nekādā gadījumā nevar būt tiesību akta pamats.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Itālijas rīcība ir klajā pretrunā visiem Eiropas Parlamenta aicinājumiem veidot saskaņotu ES politiku attiecībā uz romu integrāciju. Romi ir vieni no galvenajiem rasisma un diskriminācijas upuriem. Šo rasismu un diskrimināciju Itālijas valdība cenšas attaisnot un institucionalizēt. Itālijas iestādēm ir jāatsakās no pirkstu nospiedumu noņemšanas romiem, un es balsoju par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par ierosinājumu atlikt balsojumu par šo sarežģīto jautājumu un uzskatu, ka pareizāk būtu nogaidīt, kamēr mums būs pieejama visa informācija, ko Itālijas valdībai ir pieprasījusi Komisija.

Lai gan Parlaments nobalsoja pret šādu atlikšanu, es atturējos galīgajā balsojumā, nevēloties atbalstīt rezolūciju, kamēr nav pieejami visi fakti, un arī tāpēc, ka man ir zināmas bažas attiecībā uz dažām teksta daļām, bet vienlaikus arī atzīstot, ka nav piedodama neviena patvarīga rīcība, ko kāda iestāde vērš pret konkrētu sabiedrības grupu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. Attieksme pret Itālijas romu iedzīvotājiem ir trauksmes signāls, kas brīdina par populistiskās labējās valdības necilvēcīgo, diskriminējošo un pazemojošo attieksmi pret Eiropas minoritātēm. Pirkstu nospiedumu noņemšana bērniem vienkārši ir nepieļaujama. Šāda rīcība atgādina pagājušos laikus un mūsdienu Eiropā tai nav vietas. Es aicinu visas valdības nosodīt Itālijas valdību un nekavējoties rīkoties, lai aizsargātu romu bērnus Itālijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. (RO) Es uzskatu, ka Itālijas valdības lēmums noņemt pirkstu nospiedumus romu izcelsmes cilvēkiem un it sevišķi bērniem ir nopietns Eiropas pilsoņu pamattiesību pārkāpums.

Pirkstu nospiedumu noņemšana agrīnā vecumā var ietekmēt visu turpmāko dzīvi. Bērniem, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu, pirkstu nospiedumu noņemšanu veic, izmantojot kriminālizmeklēšanas veidlapu, un tas ir pilsoņu pamattiesību pārkāpums.

Es nepiekritu balsojuma par rezolūciju atlikšanai, jo situācija ir steidzama un ir jāpārtrauc pirkstu nospiedumu noņemšana bērniem. Nedrīkst par attaisnojumu izmantot pieņēmumu par atsevišķu bērnu vainu, un pašreizējā attieksme pret romu izcelsmes bērniem Itālijā ir nepieņemama.

Mēs pieprasām Itālijas valdībai pārtraukt pirkstu nospiedumu noņemšanu romu izcelsmes nepilngadīgajiem Itālijā.

Pamattiesību ievērošanas jomā Eiropas Savienībai ir jābūt par piemēru, un tāpēc Komisijai ir jāizmeklē situācija Itālijā un jāpieprasa Itālijas valdībai nekavējoties pārtraukt pirkstu nospiedumu noņemšanu romu izcelsmes bērniem.

Tāpēc es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā pieprasīts pārtraukt pirkstu nospiedumu noņemšanu romu izcelsmes cilvēkiem un it īpaši romu bērniem, ko veic saistībā ar plašāku programmu „Romu pirkstu nospiedumu datubāzes veidošana Itālijā”.

 
  
MPphoto
 
 

  Manfred Weber (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Būdams Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas koordinators Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, vēlos paskaidrot balsojumu gan pats savā vārdā, gan savas grupas kolēģu vārdā. Visas grupas ir vienotas cīņā pret rasismu un jebkādu etnisku diskrimināciju un atbalsta cilvēktiesību veicināšanu. Nav nekādu šaubu, ka arī PPE-DE grupa vēlas noskaidrot patiesību par notikumiem Itālijā.

Rezolūcijas pamatā galvenokārt ir paziņojumi presē, kā arī vairāku organizāciju un atsevišķu personu iesniegtie dokumenti un liecības. Vairumam deputātu nebija iespējas gūt priekšstatu par situāciju, izmantojot savus pašu resursus.

Itālijas iestādes ir uzaicinājušas Parlamenta pārstāvjus doties uz Itāliju un tuvāk noskaidrot situāciju, kā arī ir piedāvājušas sniegt papildu informāciju. Atbildīgais komisārs Jacques Barrot ir apsolījis līdz jūlija beigām sniegt informatīvu ziņojumu, un mūsu grupa ļoti vēlējās to sagaidīt. Mūsu mērķis joprojām ir nemainīgs vispirms precīzi noskaidrot faktus. Tāpēc mēs vēlējāmies balsojumu par rezolūciju atlikt līdz septembra sesijai. Diemžēl mūsu priekšlikumu noraidīja, tāpat kā vairākus iesniegtos grozījumus, un tieši tāpēc mēs izšķīrāmies par šādu balsojumu.

PPE-DE grupa joprojām uzskata, ka rūpīga situācijas izpēte būtu bijusi lietderīgāka par šo rezolūciju, kuras pieņemšana bija sasteigta. Vienīgais mūsu oponentu mērķis bija iekļūt dienas ziņās, taču tādējādi cilvēkiem ir izdarīts lāča pakalpojums.

 
  
  

– Rezolūciju priekšlikumi: situācija Ķīnā pēc zemestrīces un pirms Olimpiskajām spēlēm (RC-B6-0340/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Lēmums par to, vai apmeklēt Olimpiādes atklāšanas ceremoniju, manuprāt, ir risināms kolektīvi. Ne visiem maniem kolēģiem no Sociālistu grupas šai ziņā ir vienota nostāja. Tomēr es neuzskatu, ka tas ir pietiekams pamats Olimpisko spēļu ceremonijas boikotēšanai. Šādu nostāju atbalsta pat Dalai Lama.

Līdzīgi arī ierosinājums uzaicināt Dalai Lama uz Vispārējo lietu padomi šķiet absurds ikvienam, kas necenšas tīši graut ES un Ķīnas attiecības. Attiecībā uz diskrimināciju pret tādām Ķīnas iedzīvotāju grupām kā arodbiedrību biedri, neapšaubāmi, ir pamats bažām, taču tiem, kas vēlas uzspiest kauna zīmi Itālijas romiem, diez vai ir tiesības paust kritiku. „Izvelc pa priekšu baļķi no savas acs, un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.”

 
  
MPphoto
 
 

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. (FR) Esmu gandarīts par to, ka ir pieņemta šī kopīgā rezolūcija par situāciju Ķīnā. Pirms Olimpiskajām spēlēm, kas sāksies pēc nepilna mēneša, ir svarīgi turpināt izdarīt spiedienu uz Ķīnu.

Mēs nedrīkstam izlikties neredzam nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus, kas notiek par spīti Ķīnas dotajiem solījumiem. Eiropas Parlamenta pienākums ir atgādināt Ķīnai tās publisko apņemšanos. Ir svarīgi pieminēt arī minoritāšu tiesības, tiesiskumu un joprojām bieži piespriesto nāves sodu.

Visbeidzot, man būtu gribējies, lai attiecībā uz Ķīnu tiktu pieņemti stingrāki grozījumi; šeit es it īpaši domāju lūgumrakstus par tādu disidentu un cilvēktiesību kampaņas dalībnieku kā Hu Jia un viņa sievas Zeng Jinyan atbrīvošanu, norādi uz situāciju Tibetā, kas ne tuvu nav atrisināta, kā arī nesamērīgos un nepārredzamos spriedumus, kas piespriesti šajā pavasarī notikušo demonstrāciju dalībniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. (PL) Es atturējos no balsošanas par rezolūciju saistībā ar situāciju Ķīnā pēc zemestrīces un pirms Olimpiskajām spēlēm. To es darīju tāpēc, ka Parlaments noraidīja grozījumus, kuros bija izvirzīti jautājumi par cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā. Rezultātā šīs rezolūcijas zemteksts atšķiras no šo debašu ierosinātāju sākotnējās ieceres. Kāpēc Parlaments nepieņēma rezolūciju pirms nesenā EURO 2008 Eiropas futbola čempionāta? Tāpēc, ka Austrijā un Šveicē cilvēktiesību ievērošanas jomā nav problēmu. Norādīt Ķīnai uz šīm problēmām nenozīmē veikt pret Ķīnu vērstas darbības, bet gan vienkārši paust cerību, ka tiks ievēroti elementārie standarti, ko izveidojusi mūsu civilizācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par grozījumu Nr. 19, jo esmu pārliecināts, ka ļoti atbalstāma ir Dalai Lama uzaicināšana Vispārējo lietu padomē iepazīstināt ar savu Tibetas situācijas vērtējumu un izskaidrot 27 valstu ārlietu ministriem vidusceļa pieeju un savu skatījumu uz patiesu autonomiju, kas būtu īstenojama attiecībā uz visiem Ķīnas tibetiešiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Rezolūcijā par situāciju Ķīnā es balsoju par Zaļo grupas ierosināto grozījumu, jo grozījumā Nr. 15 ir precīzi raksturota neatbilstība starp pašreizējo situāciju Ķīnā, tuvojoties Olimpiskajām spēlēm, un šīs valsts dotajiem solījumiem un publiskajām saistībām uzlabot gan cilvēktiesību ievērošanu, gan situāciju Tibetā.

Īpaši svarīga, manuprāt, ir grozījumā Nr. 16 izteiktā prasība līdz Olimpisko spēļu sākumam panākt reālus rezultātus Dalai Lama un Ķīnas pārstāvju sarunās. Uzmanība būtu pievēršama arī grozījumos Nr. 11 un Nr. 12 izteiktajām bažām par notikumiem Lasā.

Ļoti pamatots ir grozījumā Nr. 20 paustais aicinājums Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm veikt pasākumus attiecībā uz Ķīnu. Es neizslēgtu arī pilnīgu Olimpiādes boikotu. Priekšsēdētāja H. G. Pöttering lēmums bija saprātīgs un cilvēcisks. Reizi par visām reizēm, olimpisko ideālu un mūsu vērtību vārdā, mēs nevaram ļaut Ķīnai turpināt olimpisko spēļu sagatavošanu ar velnišķīgu triku palīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Veids, kādā tika likvidētas zemestrīces sekas Ķīnas dienvidrietumos, liecina par progresu, ko šī valsts panākusi pēdējos gados. Tomēr cilvēktiesību jautājumos šajā valstī ir jāturpina attīstība. Reālu progresu šai jomā var panākt tikai ar abu pušu iesaistīšanos konstruktīvā dialogā. Olimpiskās spēles ir lieliska iespēja pastiprināt šī dialoga nozīmi un veicināt uzlabojumus cilvēktiesību un brīvību jomā. Tādēļ es vēlētos uzsvērt, ka Ķīnai ir jāpastiprina centieni un jāizpilda Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai publiski dotie solījumi uzlabot situāciju cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Es balsoju par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. (RO) Kā delegācijas loceklis attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku, es ceru, ka mūsu šodienas balsojums pārliecinās Ķīnas iestādes rīkoties saskaņā ar saviem publiskajiem solījumiem attiecībā uz cilvēktiesībām, minoritāšu tiesībām, demokrātiju un tiesiskumu.

Es aicinu Ķīnas iestādes steidzami rīkoties, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju, un apžēlot visus apcietinātos politiskos ieslodzītos un cilvēktiesību aktīvistus, arī tos, kas pēc 2008. gada martā notikušajiem protestiem ieslodzīti Tibetā.

 
  
  

− Ziņojums: Elmar Brok (A6-0266/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, atturējāmies no balsojuma par Elmar Brok ziņojumu. Šajā balsojuma skaidrojumā mēs vēlamies precizēt savu nostāju attiecībā uz ES turpmāko paplašināšanos.

Mūsuprāt, Kopenhāgenas kritēriji ir vienīgās prasības, kas izvirzāmas kandidātvalstīm, ar kurām notiek sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai. Mēs atbalstām turpmāku ES paplašināšanos un uzskatām to par vienu no svarīgākajiem Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem. Turklāt mēs uzskatām, ka ir jāturpina sarunas ar Turciju un ka šī valsts ir jāvērtē pēc tiem pašiem objektīviem kritērijiem kā citas kandidātvalstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. (PL) Priekšsēdētājas kundze! Elmar Brok ziņojumā ir uzsvērta vēlme uzlabot mūsu attiecības ar austrumu valstīm, un tāpēc es to atbalstīju. Tomēr, manuprāt, ziņojums ir samērā neizteiksmīgs un tajā trūkst gaidītā skaidrā plāna, kā panākt Eiropas Savienības atvērtību attiecībā pret austrumu valstīm. No bijušā Ārlietu komitejas vadītāja mēs cerējām sagaidīt labāk sagatavotu dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Filip (PPE-DE), rakstiski. (RO) Priekšsēdētāja kungs! Novērtējot Komisijas 2007. gada paplašināšanās stratēģijas dokumenta sarežģītību un precīzo lietderību, mēs uzskatām, ka jaunajā kontekstā, kas izveidojies pēc Īrijas iedzīvotāju balsojuma, būtu vajadzīgas atkārtotas lietišķas debates vismaz attiecībā uz paplašināšanās stratēģijas iekšējo dimensiju. Eiropas Savienības spēja izpildīt savus politiskos uzdevumus un panākt reģionu funkcionālu sadarbību, it īpaši ar dienvidaustrumu Eiropas valstīm, ir atkarīga no tā, kādā veidā tiks risinātas Kopienas iekšējās attiecības.

Es gribētu uzsvērt, ka jebkura sarunu formula, kas paredz diferencētu attieksmi pret kādu citu dalībvalsti, neatkarīgi no tās iemesliem, radīs „vājo vietu ķēdi” un, manuprāt, ilgtermiņā šāda pieeja nedos labumu. Mūsu turpmāko darbību panākumi ir atkarīgi no tā, kā mēs pratīsim sabiedrībai izskaidrot paplašināšanās tiešo ietekmi un tās ilgtermiņa priekšrocības. Es pat gribētu teikt, ka Īrijas balsojums mums ir jāuzlūko konstruktīvā perspektīvā šis balsojums apliecina faktu, ka mēs ne vienmēr esam pratuši būt pretimnākoši partneri vienkāršajam iedzīvotājam, kurš drīzāk ir efektīvas politikas mērķis, nevis ideju un nerealizējamu koncepciju aizstāvis.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Elmar Brok ziņojumu par ES turpmākas paplašināšanās stratēģiju, jo vēlējos atkārtoti apstiprināt savu pārliecību, ka turpmāka paplašināšanās nebūs iespējama bez jauna līguma, kas ļautu darboties 27 vai vairāk valstu Savienībai, un bez atbilstīgas finanšu shēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, cienījamie kolēģi! No Elmar Brok ziņojuma par paplašināšanos es saprotu, ka jaunu valstu uzņemšana būs veiksmīga tikai tad, ja citēju „būs skaidrs un ilglaicīgs sabiedrības atbalsts”.

Šī frāze izklausās pilnīgi liekulīga, jo ir pagājušas tikai dažas dienas kopš eirokrātijas nicīgās reakcijas uz Īrijas nepārprotamo „nē” Lisabonas līgumam, lai gan tā bija tikai atbalss tam „nē”, ko 2005. gadā pateica Francijas un Nīderlandes sabiedrība. Turklāt Francijas Konstitūcijā obligātais referendums par ES paplašināšanos ir aizstāts ar pseidoreferendumu, kura pamatā ir „tautas iniciatīva” un kurš patiesībā ir atkarīgs no Francijas asamblejas un senāta labās gribas.

Protams, Elmar Brok, zinot par vairuma eiropiešu negatīvo nostāju pret Turcijas pievienošanos ES, pat nepiemin konsultēšanos ar sabiedrību referenduma veidā. Lai iegūtu minēto atbalstu, viņš vienkārši ierosina veco labo propagandu attiecībā pret sabiedrību, ko uzskata par neinformētu vai pat vientiesīgu.

Ja Elmar Brok un viņa domubiedri Eiropā un dalībvalstīs tik ļoti baidās no sabiedrības vai to nicina, viņiem vismaz būtu jābūt godprātīgiem un jāpārtrauc meklēt tās atbalstu. Eiropas demokrātija tādā veidā kļūtu tikai stiprāka.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Elmar Brok ziņojumu par Komisijas 2007. gada paplašināšanās stratēģijas dokumentu. Eiropas Savienībai ir jāparāda, ka tā joprojām ievēro iepriekš dotos solījumus attiecībā uz paplašināšanos. Patiesi, stingri un taisnīgi noteikumi ir jāattiecina uz visām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kurām mēs dodam šādus solījumus. Es uzskatu, ka šie jautājumi ziņojumā ir pienācīgi atspoguļoti, un balsoju par Elmar Brok ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Šī rezolūcija nedzirdētā veidā izkropļo realitāti, ar ko saskaras Eiropas Savienības veco un jauno dalībvalstu iedzīvotāji, un Savienības nostiprināšanās un paplašināšanās tajā atspoguļota kā viņu ieguvums, lai gan patiesībā ir pilnīgi pretēji. Ierosināto jaunās paplašināšanās plānu mērķis ir palielināt ekspluatāciju un manipulāciju, kas vērsta pret pievienošanās valstu tautām, kuras jau tagad atrodas smagā situācijā, un padziļināt šo valstu izlaupīšanu, ko veic Eiropas kapitāls. Piemēram, paplašināšanās Rietumbalkānu virzienā ir cieši saistīta ar milzīgu šo valstu tautu pakļaušanas un pazemošanas operāciju. Raksturīgs piemērs ir prasība pilnībā sadarboties ar Bijušās Dienvidslāvijas Starptautisko krimināltribunālu Amerikas un Eiropas imperiālistisko huligānu izveidoto pseidotiesu, kuras uzdevums ir tiesāt cilvēkus, kuri krituši par upuri viņu kariem un noziegumiem šai reģionā, un kas iznīcināja bijušo prezidentu Slobodan Milošević. Šīs tautas it īpaši apdraud arī fakts, ka paplašināšanās procesa pamatā joprojām ir robežu mainīšana un tādu imperiālistu protektorātu kā Kosovas protektorāts veidošana, kas novedīs pie kārtējā imperiālistu antagonisma un sadursmju viļņa, kura upuri būs šī reģiona tautas.

Tāpēc mēs, Eiropas Parlamenta deputāti no Grieķijas Komunistiskās partijas, balsojam pret šo rezolūciju, atkārtoti apstiprinot mūsu nostāju pret imperiālistisko Eiropas Savienību un tās paplašināšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Britu Konservatīvā partija vienmēr ir stingri atbalstījusi un turpina atbalstīt ES paplašināšanos, jo tā nodrošina lielāku vienoto tirgu un lielāku brīvību un elastīgumu nacionālu valstu Eiropā.

Tomēr šajā ziņojumā ir tādi elementi, ko mēs nevaram atbalstīt. Mēs neuzskatām, ka Eiropa ir „politiskās integrācijas projekts”. Turklāt mēs nepiekrītam galvenajām nostādnēm 19. punktā, kurā aicināts veidot „kopējās politikas jomas” tādās sfērās kā tieslietas, drošība, migrācija, ceļošana bez vīzām un izglītība britu konservatīvie to nevar atbalstīt. Mēs neesam apmierināti arī ar 6. punktu, kurā teikts: „attīstīt brīvības, drošības un tieslietu jomu, saglabāt un attīstīt savu tiesību kopumu un aizstāvēt pamattiesības un brīvības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā”.

Mūsu bažas saistībā ar šīm un citām ziņojuma daļām nekādā veidā nemazina mūsu atbalstu ES turpmākai paplašināšanai, ja kandidātvalstis atbilst Kopenhāgenas kritērijiem.

Minēto iemeslu dēļ esam nolēmuši atturēties no balsošanas par šo ziņojumu.

 
  
  

− Rezolūcijas priekšlikums: situācija Zimbabvē (B6-0347/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs! Ir labi, ka Eiropas balss tiek sadzirdēta šajā Āfrikas daļā, kas pēc farsam līdzīgās prezidenta vēlēšanu kampaņas, ko vērojām pirms dažām dienām, kārtējo reizi var nokļūt draudīgas vardarbības epicentrā.

Arī G8 nostāja ir ļoti skaidra netiek ieviestas sankcijas, jo tās kaitētu galvenokārt civiliedzīvotājiem, bet gan „finansiāli pasākumi”, kuri īpaši attiecas uz uzņēmumiem, bankām un personām, kas kopš 1980. gada saistītas ar valdošo režīmu. Pašreizējā situācija ir nepieņemama, un vēlēšanas notiek nepiemērotos apstākļos, sistemātiskas vardarbības ielenkumā. Es ceru arī, ka mūsu Kopienas diplomātiskās aprindas nolems atbalstīt Āfrikas Savienības ierosinājumu un pieprasīs nacionālās vienotības valdībai pārvarēt šo smago krīzi.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es atbalstīju šodienas rezolūciju, jo uzskatu, ka attiecībā uz vardarbību Zimbabvē mums jābūt ļoti stingriem, jāpastiprina sankcijas un jāaicina atsaukt Mugabe režīma atzīšanu. Valsts finansētā vardarbības kampaņa, kas vērsta pret politiskajiem pretiniekiem, ir atņēmusi iespēju sarīkot prezidenta vēlēšanu brīvu otro kārtu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Arlette Carlotti (PSE), rakstiski.(FR) Tāpat kā cilvēki visā pasaulē, Zimbabves iedzīvotāji vēlas mieru, demokrātiju un pārticību.

Robert Mugabe vadībā viņiem nav nekā no tā. Bijušais valsts atbrīvotājs tagad ir kļuvis par tās mocītāju. Šodien Parlaments dod skaidru vēstījumu, ka vairs nevēlas Mugabe un viņa režīmu. Tā ir lēmusi Zimbabves tauta. Eiropas Savienībai jāliek lietā visa sava ietekme, lai palīdzētu Zimbabves un Āfrikas iedzīvotājiem atrisināt šo krīzi.

Galvenais uzdevums ir pārtraukt vardarbību. Tikai tāds dialogs, kurā piedalīsies visi Zimbabves sabiedrības locekļi, ļaus nodibināt pārejas režīmu ar skaidrām pilnvarām brīvu un pārredzamu vēlēšanu sarīkošanai, ko uzraudzītu starptautiskā sabiedrība.

Tomēr Robert Mugabe no laba prāta nesēdīsies pie sarunu galda. Tāpēc pret šo režīmu mums ir jāpastiprina mūsu sankciju arsenāls.

Visbeidzot, mums šobrīd ir jāstrādā pie Zimbabves atjaunošanas plāna es atzinīgi vērtēju Komisijas ierosinājumu nodrošināt ārkārtas finansējumu 250 miljonu eiro apmērā, tiklīdz Zimbabvē būs likumīga un uzticības cienīga valdība.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta rezolūcijai par situāciju Zimbabvē un Mugabe režīma nosodīšanu.

Nav pieņemama valdības izvērstā vardarbības kampaņa pret opozīciju, regulārie cilvēktiesību pārkāpumi un demokrātisko principu ignorēšana. Civilizētajai pasaulei bez vilcināšanās ir jānosoda Zimbabvē notiekošais. Politiskās vajāšanas, nepamatota vardarbība, daudzu pilsoņu bads, ciešanas un nāve ─ tie ir Mugabe jaunākie „sasniegumi”, kas pelnījuši nogrimt vēstures annālēs. Zimbabves tauta ir pelnījusi ko labāku. Uzskatu, ka pašreizējās humanitārās krīzes atrisināšanā vislielākā nozīme ir starptautiskās sabiedrības rīcībai. Eiropas Savienībai ir jārāda piemērs.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. (PL) Es balsoju par labu rezolūcijai par Zimbabvi. Robert Mugabe rīcība ir nepieņemama. Es viņu nesaucu par prezidentu, jo tas, kas nesen notika Zimbabvē, nav saucams par vēlēšanām. Esmu vienisprātis ar kādu Namībijas politiķi, kurš teica, ka līdzās parastajām slimībām, ar ko jācīnās Āfrikai malārijai, tuberkulozei un AIDS visļaunākā mūsdienu kaite, kas jāapkaro bez mazākās vilcināšanās, ir „mugabeisms”. Mugabe ir kļuvis par savas paša tautas ienaidnieku. Ir ļoti skumji, ka cilvēks, kas cīnījies par brīvību un neatkarību, ar laiku pārvēršas ļaunā despotā. Es ceru, ka Āfrikas ļaudis atvērs acis un sapratīs, ka tādi cilvēki kā Mugabe ir bīstami visai Āfrikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par rezolūciju attiecībā uz situāciju Zimbabvē, jo 27. jūnijā prezidenta Mugabe baisais režīms kārtējo reizi atklāti ņirgājās par starptautiskās sabiedrības viedokli, tiesiskumu un demokrātiju. Nav nekādu šaubu, ka Zimbabves prezidenta vēlēšanas bija prettiesiskas un ka visbrutālākās tiesiskuma trūkuma izpausmes valstī ir vardarbība, slepkavības, aresti un opozīcijas vajāšana.

Kā norādīts rezolūcijā, Zimbabvei ir ļoti nepieciešams starpniecības process, kurā jāiesaistās dažādiem starptautiskās sabiedrības un Āfrikas pārstāvjiem. Dialoga dalībniekiem ir jāpanāk Zimbabvei ilgtspējīgs rezultāts, un tas būs iespējams vienīgi ar visas starptautiskās sabiedrības un plašu tās demokrātisko pilnvaru palīdzību. Zimbabves tautā ir dziļi iesakņojušās ilgas pēc demokrātijas.

Situācija Zimbabvē ir visas starptautiskās sabiedrības un visas Āfrikas jautājums, un ir absolūti nepieciešams, lai mēs apzinātos, ka Mugabe režīms ir tirānija. Diemžēl Ķīna un Lībija šai jautājumā nav vienisprātis ar starptautiskās sabiedrības viedokli.

Eiropas Savienības un Āfrikas attiecību kontekstā mums ir jāatbalsta un jāiedrošina tās Āfrikas valstis, kas vēlas boikotēt Zimbabvi. Turpretī Dienvidāfrikas politiskais un ekonomiskais atbalsts Mugabe varai un Zimbabves bēgļu izraidīšana no Dienvidāfrikas ir darbības, kas neatbilst mūsu kopējām vērtībām. Es vēlētos arī pievienoties rezolūcijā paustajai domai, ka šis strīds, visticamāk, var negatīvi ietekmēt ES un Dienvidāfrikas attiecības.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean Lambert (Verts/ALE), rakstiski. Šodien es balsoju pa šo rezolūciju un ceru, ka Padomes rīcība šajā sakarā būs saskaņota. Ceru arī, ka patlaban vērojamā Āfrikas līderu attieksmes maiņa nozīmē, ka mums vairs nebūs jāpacieš pazemojošais skats, kā R. Mugabe ES teritorijā apmeklē starptautiskas sanāksmes. Savu pašreizējo varu Mugabe ir ieguvis uz savas tautas asiņu un ciešanu rēķina. Mūsu valstu valdības nedrīkst situāciju vēl vairāk sarežģīt, ar varu piespiežot cilvēkus atgriezties Zimbabvē. Atgriežoties šie cilvēki ne tikai var nokļūt fiziskās briesmās, bet arī neviļus padziļināt situācijas nestabilitāti un spiedienu uz trūcīgajiem resursiem. Legālu imigrantu statusa un darba atļaujas piešķiršana šiem ļaudīm būtu viens no nepārprotami pozitīvajiem risinājumiem, ko mūsu valdības var piedāvāt tas nozīmētu arī, ka brīdī, kad ir iespējams atgriezties, šie cilvēki aizvestu sev līdzi jaunas prasmes un potenciālus finanšu resursus, tādējādi liekot pamatus attīstībai. Būtībā šāda politika valdībām būtu jāīsteno attiecībā uz cilvēkiem, kam nav iespējams atgriezties savās konfliktu pārņemtajās valstīs. Mums ir jāsniedz Zimbabves ļaudīm visa iespējamā palīdzība.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Situācija Zimbabvē raisa bažas. Es pievienojos kolēģiem, kas nosoda Zanu-PF partijas rīcību vēlēšanu laikā, un gribu arī uzsvērt, ka 27. jūnija vēlēšanas nav uzskatāmas par likumīgām. Ir jārīko jaunas vēlēšanas, kurās tiktu ievērotas demokrātijas normas. Ir vērts apsvērt priekšlikumu par vienošanās panākšanu saistībā ar pārejas perioda pārvaldi valstī, jo tas varētu būt veids, kā izkļūt no demokrātiskā strupceļa, kurā patlaban ir nonākusi Zimbabve. Es balsoju par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. Es vēlos paust nožēlu par situāciju Zimbabvē un aicināt visus Parlamenta deputātus, Komisiju, Padomi, kā arī visas dalībvalstu valdības nosodīt R. Mugabe un meklēt izeju no šīs krīzes. Es atzinīgi vērtēju G8 paziņojumu par atteikšanos atzīt par likumīgu jebkādu valdību, kas nepārstāv Zimbabves tautas gribu.

 
  
  

− Ziņojums: Karl von Wogau (A6-0250/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par vācu kolēģa K. von Wogau patstāvīgo ziņojumu par kosmosu un drošību. Ir pienācis laiks izstrādāt vienotu pieeju, lai aizsargātu Eiropas intereses kosmosa jomā. Ar katru dienu kļūst arvien skaidrāks, ka kosmosa resursi ir nepieciešami, lai Eiropas Savienības politisko un diplomātisko darbību pamatā būtu neatkarīga, droša un pilnīga informācija, ko iespējams izmantot konfliktu novēršanā, krīžu vadības operācijās un drošības uzturēšanai visā pasaulē (īpaši uzraugot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un pārvadāšanas veidus), pārbaudot starptautisku līgumu ievērošanu, uzraugot vieglo un kājnieku ieroču starptautisko kontrabandu, aizsargājot stratēģiski nozīmīgu infrastruktūru un ES robežas, kā arī civilajā aizsardzībā dabas vai cilvēka darbības izraisītu katastrofu un krīžu gadījumā. Šajā aspektā Galileo ir stūrakmens, kas ļauj stiprināt ES lomu kosmosa jomā. Attiecībā uz Eiropas aizsardzību, Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšanu un it īpaši kosmiskās aviācijas nozari šāda pieeja ir neaizstājama.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Kosmosa jomā Eiropas Savienībai ir jāattīsta pašai savs potenciāls. Mēs neatbalstām kosmosa bruņošanu, taču saprotam, ka laikā, kad ASV atsakās veidot ciešu sadarbību un miera vai kara apstākļos kopīgi ar ES izmantot satelītu sistēmas, mums nav citas alternatīvas kā vien izvietot Eiropā pašiem savu sistēmu.

Lai attīstītu Eiropas kopējo ārpolitiku un drošības un aizsardzības politiku, un Eiropas drošības un aizsardzības spējas, ir vajadzīga kosmosa dimensija. Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētājs K. von Wogau ar šo ziņojumu ir izdarījis pakalpojumu Parlamentam un visai Eiropai, un mums ir jāturpina rīkoties šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Skaidrāk vairs nav iespējams.

Saistībā ar patstāvīgo ziņojumu „Kosmoss un drošība” EP vairākums noraidīja šādus mūsu priekšlikumus:

- uzsvērt, ka kosmosa izmantošana ir pieļaujama tikai nemilitāru mērķu vārdā, noraidot jebkādu tiešu vai netiešu militāru izmantošanu;

- vērst uzmanību uz to, ka Galileo ir pilnībā nemilitārs projekts.

Turpretī tika atbalstīti vairāki bīstami pasākumi, tostarp šādi:

- nepieciešamība pēc Galileo saistībā ar neatkarīgām EDAP darbībām un kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP);

- kopīgas koncepcijas izstrāde attiecībā uz ģeotelpiskajiem izlūkdatiem, radot nosacījumus ESSC iesaistīšanai visu to EDAP operāciju plānošanā, kurās ir vajadzīga kosmiskā novērošana un kosmiskie izlūkdati;

- nepieciešamība Eiropas Savienībai izskatīt iespēju finansiāli atbalstīt ESSC no ES budžeta, tādējādi nodrošinot pietiekamus līdzekļus pieaugošo EDAP operāciju vajadzību apmierināšanai;

- iespēja nākotnē EDAP operācijām nepieciešamās satelīta telekomunikāciju sistēmas finansēt no ES budžeta.

Citiem vārdiem sakot, tā ir Galileo projekta militarizācija un arvien plašāka Kopienas budžeta izmantošana militāriem mērķiem. Tādēļ mēs balsojām pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Hedh (PSE), rakstiski. (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo uzskatu, ka kosmoss ir izmantojams tikai miermīlīgiem mērķiem. Ziņojums pārkāpj šīs robežas.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Kopumā es atzinīgi vērtēju K. von Wogau ziņojumu par kosmosu un drošību. Es atbalstu referenta izvirzīto nosacījumu, ka nav pieļaujama kosmosa bruņošana. Brīvprātīgu instrumentu izstrāde kosmosa drošības palielināšanas nolūkā ir pozitīvs solis, kas veicinās atbildīgu kosmosa politiku. Kopienas budžets, no kura finansē EDAP, patlaban ir starpvaldību budžets, tāpēc, manuprāt, šādus tēriņus apspriest ziņojumā ir nepareizi. Šie apsvērumi ir atspoguļoti manā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Kosmosa izmantošanai ir ļoti liela nozīme ES kapitālistiskās intervences efektivitātes veicināšanā. Tāds secinājums ir izdarāms no Eiropas Parlamenta pieņemtā ziņojuma par kosmosu un ES drošību. Ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība pēc kosmosa izmantošanas, „ES dalībvalstīm” izvēršot savu darbību ANO, NATO un līdzīgās organizācijās. Ir aicināts pasteidzināt programmu EGNOS un Galileo izstrādi, pilnībā izveidot ES Satelītu centru un ar Eiropas Kosmosa aģentūras starpniecību spiegošanas un novērošanas nolūkā koordinēt ES dalībvalstu satelītsakaru sistēmas, lai nodrošinātu „neatkarīgu, drošu un pilnīgu informāciju, ko iespējams izmantot konfliktu novēršanā, krīžu vadības operācijās…”

Taču no ES budžeta šiem mērķiem jau šobrīd ir piešķirta astronomiska summa 5,25 miljardi eiro tikai 2007.–2013. gada periodam vien. Šis fakts, tāpat kā lēmums pasteidzināt Galileo izstrādi, liecina, ka ES plāno savu stratēģisko resursu un potenciāla arsenālā iekļaut kosmosa izmantošanu, lai veicinātu kopējo ārpolitiku un drošības politiku un Eiropas drošības un aizsardzības politiku citiem vārdiem sakot, mehānismu, ar kura palīdzību realizēt ES imperiālistisko intervenci visā pasaulē.

Ņemot vērā visu minēto, ziņojumā paustais aicinājums „nemilitarizēt kosmosu” tipisks pierādījums imperiālistu politisko ruporu nedzirdētajai divkosībai ir uzskatāms par absolūti liekulīgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Glenis Willmott (PSE), rakstiski. Eiropas Parlamenta Leiboristu partija atzinīgi vērtē šo Parlamenta ziņojumu, un it īpaši mēs atbalstām ES Rīcības kodeksa izveidošanu attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar kosmosu, kā arī tādu brīvprātīgu instrumentu izstrādi, kas sekmētu drošību kosmosā.

Tomēr mēs aicinātu nesteigties ar lēmumiem par ES nākotnes budžetu; EDAP darbības finansē no kopienas budžetiem, kas patlaban ir valdību budžeti. Šī iemesla dēļ mēs balsojām pret diviem grozījumiem, kuros bija ietverts attiecīgs ieteikums saistībā ar EDAP kosmosa pasākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. - Līdz ar to balsojuma skaidrojumi ir galā.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika