Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 10. jūlijs - Strasbūra

11.1. Aizdomas par masu kapiem Indijas pārvaldītajā Kašmiras daļā

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir par sešiem rezolūciju priekšlikumiem saistībā ar aizdomām par masu kapiem Indijas pārvaldītajā Kašmiras daļā⁽¹⁾.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs, esmu ļoti priecīgs par jūsu gudro lēmumu.

Komisār, tūkstošiem civilo iedzīvotāju ir krituši par nelikumīgu slepkavību un vardarbīgu pazušanu, spīdzināšanu, izvarošanas un citu nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu upuriem, kuri notikuši Džammu un Kašmirā kopš 1989. gada, kad tur sākās bruņots konflikts. Diemžēl lielākā daļa šo noziegumu joprojām nav pilnība atrisināti. Turklāt pastāv reālas bažas par cilvēktiesību aktīvistu drošību, arī to, kuri mēģina izmeklēt daudzu bezvēsts pazudušo likteņus.

Šis Parlaments asi nosoda visas darbības, kas saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem šajā reģionā, un aicina visas iesaistītās valdības parādīt stipru gribu, lai nodrošinātu likuma un taisnīguma ievērošanu, un dubultot savus centienus, lai nodrošinātu pilnas izmeklēšanas par politiski motivētiem noziegumiem Džammā un Kašmirā.

  Ryszard Czarnecki, autors. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, man jāsaka, ka nav labi, kad priekšsēdētājs no vecās ES diskriminē deputātus no jaunās ES, divreiz ļaujot runāt vecās ES deputātam – Posselt kungam – savukārt man, trīs ziņojumu līdzautoram, neļaujot par šo jautājumu runāt ne reizi. Es to uzskatu par diskrimināciju, kas ir kaut kas pilnīgi nepieņemams. Es par to iesniegšu attiecīgu vēstuli, priekšsēdētāja kungs. Tā ir ļoti uztraucoša problēma.

Runājot par šo situāciju, mēs neskatāmies melnbaltu filmu. Uz Indijas un Pakistānas robežas rodas konflikti, ko nereti izprovocē Pakistānas valsts, kā mēs ļoti labi zinām. Mēs zinām par tā saukto kontroles līniju, ko apsargā abu valstu bruņotie spēki. Pēc nesenā 20 gadu miera perioda uz šīs robežas Pakistāna ir atsākusi uzbrukumus Kašmiras valstij. Tādēļ aicinu pievērst uzmanību arī otrai pusei. Protams, es nemazinu nozīmi, kas piemīt masu kapiem, par kuriem šodien runājam, lai gan upuru skaits šeit, iespējams, ir ievērojami mazāks.

  Jean Lambert, autors. − Priekšsēdētāja kungs, es priecājos par iespēju diskutēt par šo jautājumu, jo tas daudziem no mums šajā Parlamentā rada bažas, kad kādā pasaules daļā tiek atklāts ievērojams skaits kapavietu, kam var piekļūt tikai ar drošības spēku atļauju.

Tādēļ šis rezolūcijas priekšlikums, ko nākamnedēļ uzklausīs Cilvēktiesību apakškomitejā, ir vēl nozīmīgāks saistībā ar politisko un drošības situāciju reģionā. Kā šis Parlaments labi zina, mēs esam apsvēruši šo situāciju jau iepriekš, iespējams, mazāk pārredzamos apstākļos.

Reģionā patiesi notikuši neskaitāmi pazušanas gadījumi. Mēs zinām, ka daļa šo gadījumi ir bijuši saistīti ar drošības dienestu darbībām. Mēs zinām, ka tas ir pasaules reģions, kurā ir visblīvākā militarizācija. Mēs zinām, ka tas ir arī reģions, kur aresti un ilgstošas aizturēšanas notiek bez tiesas. Tādēļ tas nosaka mūsu interpretāciju, kādā interpretējam šos atklājumus, kas nosaka, ka ir vēl būtiskāk, lai notiktu patiesi atklāta izmeklēšana, kura nodrošina pilnīgu pārredzamību un starptautiskās kopienas pilnīgu piekļuvi.

Es ceru, ka Eiropas Savienība, kā sacīts rezolūcijā, piedāvās savu atbalstu ļoti kvalitatīvai tiesas ekspertīzei, kā arī jebkādu citu palīdzību, kas nepieciešama šai izmeklēšanai, jo mūsu interpretācijai par to, kas tur notiek, ir svarīgi, lai mēs panākam plašāko iespējamo izpratni. Kopā ar to, kā citi jau sacīja, ir cilvēktiesību aktīvistu aizsardzība, kuri mēģina izmeklēt tādu jautājumus kā Pervez Imroz.

Es domāju, ka mēs visi piekritīsim, ka visu demokrātiski ievēlēto valdību pienākums ir izmeklēt šādus atklājumus pilnībā, piemērojot vispārēju pārredzamību, un mēģināt atklāt tos, kuru mirstīgās atliekas ir tur apglabātas, un viņu radiniekus, lai mēs pilnība varam saprast situāciju un nepiemērot dažādas interpretācijas, kas var nebūt patiesas.

Es domāju, ka Parlaments rīkojas pareizi, diskutējot par šo jautājumu, un absolūti pareizi, aicinot Komisiju piedāvāt palīdzību, jo īpaši, ja ņemam vērā pašreizējās reģiona problēmas.

  Esko Seppänen, autors. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, es jūsu interpretāciju par Reglamentu uzskatu par politiski korektu, bet juridiski nekorektu, un es noteikti gribētu, lai šo jautājumu izskata priekšsēdētāji un Parlamenta Juridiskais dienests; tas ir tādēļ, ka šī panta piemērošana nepieļauj interpretācijas, kādu jūs veicāt šodien, un tam nepieciešama sīkāka izpēte.

Runājot par šo darba kārtības punktu, Indija ir nosaukta par pasaules lielāko demokrātisko valsti. Tā patiesi ir liela pēc iedzīvotāju skaita, bet valsts demokrātiskums ir atkarīgs arī no cilvēktiesību situācijas valstī. Pasākumi, kurus valdības drošības dienesti, iespējams, ir piemērojuši pret cilvēktiesību aktīvistiem Džammā un Kašmirā, norāda, ka ne visus likumīguma principus Indijā ņem vērā, neskatoties uz to, ka valsts valdība ir skaidri paziņojusi, ka nepieļauj cilvēktiesību pārkāpumus.

Mēs uzskatām, ka Indijas valdības rīcībai trūkst pārredzamības, un prasām, kur ir pazuduši tūkstošiem cilvēku, kā arī kas tie ir par cilvēkiem, kuru mirušās atliekas ir atrastas masu kapos. Mēs nosodām vardarbīgas pazušanas, spīdzināšanu, izvarošanu un citus cilvēktiesību pārkāpumus. Tas, ka mēs turam aizdomās Indijas valdību par piedalīšanos šajā visā, ir jo īpaši nopietns jautājums. Tādēļ mēs Eiropas Parlamentā pieprasām, lai Indijas valdība veic neatkarīgas izmeklēšanas nolūkā noteikt masu kapu izcelsmi un slepkavu un viņu upuru identitātes.

Jautājums nav maznozīmīgs, ņemot vērā Kašmiras reģiona iezīmes. Pastāv risks, ka kaimiņvalsts Pakistāna būs jebkāda jauna konflikta puse, un tādā gadījumā šie notikumi var būt kā dzirkstele nacionālistu aizkuram šajā sprādzienveidīgajā reģionā. Mums jāatbalsta kopējā rezolūcija par visaptverošu šo gadījumu izmeklēšanu, kuri notikuši Džammā un Kašmirā.

  Bernd Posselt, autors. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs nereti esam diskutējuši par Kašmiras konfliktu, un man jāpiebilst, ka bija laiks, kad pastāvēja cerība par Pakistānas un Indijas attiecību atjaunošanu. Tika cerēts, ka situācija uzlabosies. Ak, vai! Iekšējā politiskā krīze abās valstīs ir atjaunojusi konfliktus, un mēs, Eiropas Parlaments, smagi strādājam, lai virzītu situāciju uz priekšu.

Esmu ļoti pateicīgs Gahler kungam, kurš kā mūsu vēlēšanu novērošanas misijas Pakistānā galvenais novērotājs ir smagi strādājis Pakistānas demokrātijas labā, lai nodrošinātu, ka mūsu kontakti ar Indiju noder tam pašam mērķim un ka mēs atbalstam uzticības veidošanu.

Varētu likties, kādēļ gan runājam par masu kapiem, jo tas taču neatgriezīs mirušos dzīvē un var pasliktināt attiecības starp šīm divām valstīm. Mēs to darām, jo patiesu mieru var panākt tikai tad, kad upuri ir saņēmuši taisnīgumu – un šajā reģionā nav upuri tikai ar Pakistānas vai Indijas pasēm. Ir upuri abās pusēs, un galvenokārt ir cietuši Kašmiras cilvēki. Tādēļ mums jāizmeklē šie masu kapi, mums jānosaka, kur pazuda daudzie cilvēki, ko apraud viņu ģimenes. Tikai tad var izveidot uzticību, kas nepieciešama, lai rastu patiesi miermīlīgu risinājumu, ar ko sevi spēj saistīt cilvēki.

Kašmira pirmām kārtām pieder pašas Kašmiras cilvēkiem. Tādēļ mums jāatbalsta risinājums, kas beidzot Kašmiras cilvēkiem nodrošina mazliet atelpas, nodrošina politisko brīvību un saprātīgu kompromisu, jo šis ir viens no visvairāk ieilgušajiem konfliktiem. Tas notiek kopš Otrā pasaules kara, un ir apkaunojoši, ka neviens vēl nav spējis sākt kontrolēt šo problēmu.

Tādēļ mēs atbalstām visus centienus veikt šīs izmeklēšanas un palīdzēt nodrošināt upuriem cieņu un taisnīgumu, kas viņiem pienākas.

  Neena Gill, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, lai nebūtu pārpratumu, es neesmu šīs rezolūcijas autore. Es nezinu, kas ir ierakstījis manu vārdu, jo es to neesmu darījusi.

Es tikai vēlējos sacīt, ka esmu patiesi pārsteigta redzēt šo jautājumu kā steidzamības jautājumu pirms esam par to pienācīgi debatējuši vai nu Cilvēktiesību apakškomitejā vai arī citā šī Parlamenta apakškomitejā vai delegācijā. Šis nav jauns jautājums, un to lielā mērā izmeklē Indijas plašsaziņas līdzekļi. To nemitīgi ierosina. Būtu bijis labi no sākuma par to organizēt debates. Tādēļ mēs, Sociālistu grupa, esam pret šī jautājuma noteikšanu par steidzamu jautājumu, jo uzskatām, ka par to vispirms ir pienācīgi jādiskutē komitejā.

Steidzamības statuss ir pamatots tikai uz vienas NVO ziņojumiem. Es nenoliedzu, ka šīs lietas notiek, bet esmu sazinājusies ar Komisiju, kas apšauba vairākas lietas šajā ziņojumā. Tādēļ es patiesi vēlos jautāt, ko tas liecina par EP ticamību, ja steidzamības statuss tiek piešķirts pirms jautājums ir pienācīgi izmeklēts.

Kā Eiropas Parlamenta delegācijas attiecībām ar Indiju priekšsēdētāja es personiski būtu vēlējusies gūt iespēju apskatīt šo ziņojumu un izskatīt, cik daudz gadījumus mēs apskatām, kā arī konflikta rezultātu reģionā, kur bijuši jau apmēram 4500 nāves gadījumu starp militāro personālu un 13 000 nāves civilo iedzīvotāju nāves gadījumu. Kapavietas, par ko runājam, atrodas kontroles līnijā.

Šajā rezolūcijā ignorē to, ka jautājumu izmeklē pēdējos piecus gadus pēc velēšanām 2002. gadā, un manā rīcībā ir informācija, ka NVO ir bijusi piekļuve šai vietai un ka piederīgie ir tikuši aicināti iesniegt pazudušo personu vārdus, lai palīdzētu iestādēm identificēt mirušos. Neviens nenoliedz, ka drošības dienesti ir bijuši iesaistīti pazušanās. Šī rezolūcija ignorē to, ka to iestādes to izmeklē. Es personiski mudinātu Parlamentu nebalsot par šo rezolūciju.

  Tunne Kelam, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es varu tikai pievienoties bažām par simtiem kapavietu atrašanu Džammā un Kašmirā kopš 2006. gada, bet es jo īpaši esmu norūpējies par bruņoto uzbrukumu cienījamam cilvēktiesību advokātam tikai pirms 11 dienām Šrinagarā, un par vairāku cilvēktiesību aktīvistu nepārtraukto vajāšanu. Es domāju, ka tādēļ ir piemēroti mudināt Indijas valdību sākt neatkarīgas izmeklēšanas par šiem masu kapiem un pirmām kārtām apsargāt kapavietas, lai saglabātu pierādījumus.

Mēs arī aicinām Eiropas Komisiju piedāvāt Indijas valdībai finansiālu un tehnisko palīdzību, izmantojot Stabilitātes instrumentu, šādai izmeklēšanai, kā arī iespējamus tālākus pasākumus konflikta risināšanai Kašmirā.

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka būtu skaidri jānosaka, kas šis rezolūcijas priekšlikums nav. Tas nav samērā pretrunīgā un strīdīgā ziņojuma atkārtojums, ko pieņēma pagājušajā gadā; tas nerunā par to, kā panākt politisku risinājumu teritoriālajam strīdam un konfliktam par Kašmiru. Tas nav nekas tamlīdzīgs. Tā vienkārši ir pievēršanās humanitāriem jautājumiem, pieprasot neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu un pārskatatbildību par šīm pazušanām.

To varēja risināt vairākos veidos. Tiesa, ka šie neidentificēto kapu atklājumi sākās jau 2006. gadā. Taču steidzamības pakāpes piešķiršanu mudināja divas lietas. Viena ir saistīta ar 29. marta ziņojums, ko iesniedza Pazudušo personu vecāku asociācija, un otra ir 30. jūnija uzbrukums, kuru veica nezināmas personas, Pervez Imroz, kas ir atzīts cilvēktiesību advokāts un šīs asociācijas dibinātājs. Manuprāt, tas attaisno steidzamību.

Vismaz daļēji šīs rezolūcijas mērķis ir mudināt ES rīkoties. Jo īpaši 2. punktā, kurā Komisiju mudina piedāvāt finansiālu un tehnisko palīdzību Indijas valdībai. Tajā arī aicina ES dalībvalstis iekļaut šo jautājumu dialogā par cilvēktiesībām ar Indijas valdību šī gada otrajā pusē. Tātad uzmanība ir vērsta uz neatkarīgas izmeklēšanas panākšanu un jo īpaši uzdevuma piešķiršana civillietu prokuroram. Es domāju, ka tas ir pamatoti, kā arī rezolūcija, kas vērš īpašu un ierobežotu vērību un kas nerunā par visu Kašmiras jautājumu.

  Leopold Józef Rutowicz, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, rezolūcijā runā par faktiem, kas ir rezultāts konfliktam par Kašmiru starp Pakistānu un Indiju, kurš ildzis jau pēdējos 50 gadus. Šis konflikts ir bijis par cēloni vairākiem kariem. Tikai Ķīna ir bijusi ieguvēja tā rezultātā. Konfliktā netieši ir iesaistījusies Krievija un ASV, un no arābu valstīm un Ķīnas ir nākuši līdzekļi. Konflikta situācijas uzlabošanā pozitīva nozīme ir bijusi ANO. Šis konflikts joprojām turpinās, un fundamentālistu uzbrukumi turpina liet asinis. Tā ir Kašmiras iedzīvotāju nopietnākā problēma. Indijas puses upuri ir apglabāti, savukārt Pakistānas puses upuri daudzos gadījumos kļūst pat atriebības objektiem. Galvenajai nozīmei konflikta atrisinājumā un faktu izvērtēšanā būtu jāpiemīt ANO, nevis mums. Mēs jūtamies morāli atbildīgi – kad runa ir par to, ka demokrātiskā Indijas valdība to neuzņemas – nodrošināt palīdzību un stabilitāti Kašmiras situācijā un konflikta laikā veikto darbību morāles novērtēšanā. Es diskusijas par šo tematu uzskatu drīzāk par politisku izpausmi, nevis pragmatisku rīcību. Es neatbalstu rezolūciju.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – (LT) Mēs pilnībā apzināmies, ka militārais konflikts Džammā un Kašmirā ir risinājies gadu desmitiem. Tomēr šodien vissvarīgākais ir tas, ka, neskatoties uz Indijas valdības apņemšanos nepieņemt cilvēktiesību pārkāpumus Džammā un Kašmirā, starptautiskā kopiena joprojām saņem informāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem – pats nesenākais ir paziņojums par liela skaita neidentificētu kapavietu atklāšanu ar simtiem neatpazītu cilvēku mirstīgajām atliekām. Mēs vēlamies zināt un mums ir jāzina, kas bija šie cilvēki, kā upuri viņi ir un kādos noziegumos viņus apvainoja.

Mēs nevara tikai nosodīt nelikumīgas slepkavības un pazušanas, mums ir arī jāpierpasa, lai Indijas valdība veic visaptverošu izmeklēšanu šajos masu kapos, pirms tam tos nosargājot, lai saglabātu pierādījumus. Es ticu, ka Eiropas Komisija atradīs veidus, lai sniegtu finansiālu un tehnisko palīdzību Indijas valdībai nolūkā sekmēt izmeklēšanu.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlējos vēlreiz runāt, jo kā šīs rezolūcijas autors es jūtos atbildīgs par atbildes sniegšanu Gill kundzei. Ārkārtīgi reti steidzami jautājumi, ko izskatām ceturtdienās, tiek apspriesti komitejā pirms ierodas šeit, pretējā gadījumā tie nebūtu steidzami. Šis ir steidzams jautājums, jo ir nesen atklāti masu kapi, un mums ir jārisina šī problēma.

Otrkārt, ja Sociālistu partija vēlas, tad, iespējams, Gill kundzes grupai būtu jānodrošina, ka viņu deputāti nedodas prom pirms sesijas beigām, lai ātrāk atgrieztos mājās, kamēr mēs palieka šeit un balsojam. Es Gill kundzei sacītu: es domāju, ka jums pirmām kārtām jāpaskatās uz saviem deputātiem, jo jūs esat tā, kas par to sūdzas, un tad jādiskutē par citiem deputātiem.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, tūkstošiem cilvēku masu kapi un masu apglabāšana Džammas un Kašmiras teritorijās liek asinīm sastingt vēnās. Mums eiropiešiem tas atgādina par Vācijas un Padomju Savienības noziegumiem un fašisma un staļinisma ēnas pusēm. Tas atdzīvina atmiņas par Hitlera koncentrācijas nometnēm un Padomju īstenotās Polijas virsnieku slepkavības Katinā. Pēc mūsu attālās un ne tik attālās pieredzes mums būtu jādara viss, ko varam, lai apturētu genocīdu, un, ja tas jau ir noticis, mums tas jāpiemin un jāpiešķir ģimenēm tiesības apmeklēt piederīgo kapavietas, kā arī kompensācijas. Situācijai Kašmirā nepieciešama finansiālās un tehniskās palīdzības piešķiršanas Indijas valdībai, kā arī ANO reakcijas nostiprināšana, lai normalizētu situāciju šajā pasaules reģionā.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, kad tiek atklāti masu kapi, lai kur tas būtu, ir obligāti jānoskaidro, kas ir upuri, kā un kādēļ viņi tika nogalināti, kas izmeklē un kuru izmeklē. Tas noskaidro patiesību un pauž cieņu upuriem, kas ir patiesības sākums, kura mūs visus atbrīvo, ko nevar teikt par apzinīgu bezdarbību šajā jautājumā.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Komisija ir informēta par un ir redzējusi ziņojumus par masu kapiem pārvaldītajā Kašmiras daļā, un mēs visi cieši sekojam NVO pieprasījumiem Indijas valdībai sākt steidzamas, objektīvas un neatkarīgas izmeklēšanas par šo jautājumu. Pašlaik Indijas iestādes un valdība centralizēti nepauž viedokli par ziņojumu.

Mēs esam arī saņēmuši informāciju par advokāta Pervez Imroz un citu NVO aktīvistu, kas izmeklēja apsūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem Kašmirā, iebiedēšanu un vajāšanu 20. un 21. jūnijā.

Komisijas delegācija Deli turpina izmeklēt šo jautājumu, cieši sadarbojoties ar Francijas prezidentūru un dalībvalstu vēstniecībām Indijas galvaspilsētā. Prezidentūra tagad ir sazinājusies ar komisāru, kurš uzturas Indijas pārvaldītajā Kašmirā, Deli, un paudusi ES bažas par šo situāciju. Ja šie ziņojumi būtu precīzi, tie atspoguļotu ļoti uztraucošus notikumus saistībā ar demokrātisku principu un likuma varas ievērošanu, kā arī būtu pretrunā dažiem pozitīviem notikumiem Indijas pārvaldītajā Kašmirā, piemēram, „sastāva dialogs”, kas joprojām notiek.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks pēc debatēm, ja vien, kā iepriekš sacīju, netiks iesniegts piemērots pieprasījums un netiks noskaidrots, ka nav kvoruma.

(1) Sk. protokolu.