Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 10. jūlijs - Strasbūra

11.2. Stāvoklis Bangladešā

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par stāvokli Bangladešā⁽¹⁾.

  Ewa Tomaszewska, autore. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, saistībā ar nemieriem 2007. gada janvārī Bangladešas pagaidu valdība izziņoja ārkārtas stāvokli un šī gada 11. jūnijā tā pieņēma jaunu regulu, kas ierobežo cilvēktiesības, izmantojot neprecīzu terorakta definīciju.

Jūnijā Bangladešā notika masveida aresti, izmantojot ārkārtas pilnvaras, kas pieļāva arestus bez ordera, ja varēja pieņemt, ka arestētā persona ir saistīta ar kriminālnoziegumiem. Patiesībā aresti attiecās uz divu galveno opozīcijas grupu – Awami līga un Bangladešas tautas partija – vadītājiem, locekļiem un atbalstītājiem, kas attiecās sadarboties ar valdību vispārējo vēlēšanu organizēšanā līdz viņu vadītājos neatbrīvos no apcietinājuma. Šodienas sākotnējās sarunas ar Awami līgu vieš cerību. Tomēr, milzīgais pārtikas cenu pieaugums apdraud valsts stabilitāti. Šādos apstākļos decembrī plānotās vēlēšanas nevar garantēt, ka Bangladeša virzās uz demokrātiju.

Mēs aicinām Bangladešas valdību atcelt ārkārtas stāvokli un ņemt vērā cilvēktiesības, kas palīdzēs saglabāt demokrātiskus standartus vēlēšanu laikā. Mēs aicinām beigt iesaistīt bruņotos spēkus darbībās, kas saistītas ar velēšanu organizēšanu.

  Jean Lambert, autors. − Priekšsēdētāja kungs, kā zinām, Parlaments jau labu laiku ir biji nobažījies par situāciju Bangladešā. Mēs atbalstījām aicinājumus nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanas, un atbalstījām arī pilsoniskās sabiedrības aicinājumus ieviest pārskatītus un atjaunotus vēlēšanu reģistrus, lai nodrošinātu, ka šajās velēšanās būtu ir iespējama maksimāla dalība.

Es domāju, ka ir svarīgi sacīt, ka mēs patiesi atzinīgi vērtējam progresu, kas panākts saistībā ar jauno vēlēšanu reģistru. Tas ir liels uzdevums, ko esam uzņēmušies un kas patiesi tiek pildīts laikus, kā arī kas nodrošina, ka minoritātes u.c. arī tiek iekļautas reģistrā; tas patiesi būs Bangladešas iestāžu vēsturisks sasniegums. Mēs zinām, ka vēlēšanu reģistrs ir jau atstājis labvēlīgu ietekmi noteikti attiecībā uz sievietēm no nabadzīgākām ģimenēm un izcelsmes, kuras tagad beidzot izjūt savu identitāti un var tagad aizņemties mazas naudas summas, lai sāktu savu uzņēmējdarbību utt.

Tātad bijusi zināma pozitīva attīstība. Mēs arī atzinīgi vērtējam neseno rīcību, ko īstenoja attiecībā uz kara noziedzniekiem, un rīcību, kuru valdība vai vismaz tās daļa ir īstenojusi pret korupciju.

Bet esam ļoti nobažījušies par joprojām pastāvošās pagaidu valdības nozīmi un darbībām, kā arī par izsludināto ārkārtas stāvokli. Daži pārstāvji sacīja, ka ārkārtas stāvoklis ir tehniska problēma, kas paredzēta, lai nodrošinātu, ka valdība var turpināt savu darbību vismaz pēc pagaidu pilnvaru perioda.

Taču, vai nu piekrītam vai nē, es domāju, ka notiekošais saistībā ar ārkārtas stāvokli patiesi sāk atspoguļot reālu pārbaužu un līdzsvara trūkumu Bangladešas sistēmā, jo īpaši ņemot vērā ziņojumus, par kuriem mūs nupat informēja, par masveida apcietināšanām, pienācīgu procesu trūkumu, aizdomām par spīdzināšanu, ziņojumus par slepkavībām bez notiesāšanas, spiedienu uz žurnālistiem un pieaugošo vardarbību pret sievietēm.

Tātad pagaidu valdībai patiesi ir nepieciešams iegrožot drošības spēkus, lai apturētu masveida apcietināšanas un sāktu tiesas procedūras vai atbrīvotu šos cilvēkus, kā arī nodrošinātu pienācīgas procedūras. Šī rezolūcija noteikti atspoguļo vēlmi, kas, manuprāt, valda Parlamentā – atcelt ārkārtas stāvokli un nodrošināt, ka pilsoniskā sabiedrība var piedalīties pilnīgās, godīgās un brīvās vēlēšanās ar ES atbalstu, izmantojot savas velēšanu novērotājas spējas.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs, Bangladeša ir viena no nabadzīgākajām valstīm uz planētas un valsts, kuras fiziskajai integritātei ir beigu datums, jo, ka globālās sasilšanas lāsts netiks apturēts, lielākā daļa valsts būs zem jūras ūdens vēl pirms 2050. gada. Visas personas, kas ir aizturētas saskaņā ar ārkārtas stāvokļa noteikumiem, būtu jānodod tiesai vai jatbrīvo.

Turklāt jaunais pretterorisma rīkojums steidzami jāsaskaņo ar starptautiski pieņemtiem standartiem, aizsargājot personas tiesības un brīvības. Turklāt valsts bruņotajiem spēkiem jāpārtrauc iesaistīties valsts politiskajos procesos, un gaidāmās vēlēšanas jāorganizē nemilitārā politiskā miera vidē.

  Esko Seppänen, autors. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, mūsu nupat pieņemtajā rezolūcijā EP pieprasīja cilvēktiesības Indijas cilvēkiem.

Situācija Bangladešā ir ļoti problemātiska. Visa valsts ir bijusi ārkārtas stāvoklī 18 mēnešus, un tuvākajā nākotnē nav gaidāmas brīvas vēlēšanas. Bangladeša nav demokrātiska valsts, bet pasaulē, protams, ir daudz nedemokrātisku valstu un demokrātijas pārkāpumu. No visām nedemokrātiskajām valstīm tikai Zimbabve saņēma ES un ASV nosodījumu. Šo velēšanu nedemokrātisko raksturu var brīvi kritizēt rietumu plašsaziņas līdzekļos, jo šai valstij nav naftas. Nafta ir aizsargājoša buferzona pret nosodījumiem par demokrātijas pārkāpumiem.

Arī Bangladeša nav naftas valsts. Tādēļ plašsaziņas līdzekļi varēja uzsvērt situāciju šajā valstī, saņemot klusu svētību no varām, kas ir atkarīgas no naftas piegādes. Bangladešā ir atkārtoti ieviests nāvessods un pēc ārkārtas stāvokļa izziņošanas ar šaubīgu attaisnojumu tika apcietināti 300 000 cilvēki, no kuriem pagājušajā mēnesī 12 000 zaudēja dzīvības. Vairāki no pēdējās nedēļās apcietinātajiem cilvēkiem bija demokrātija aizstāvji, vietējo politisko partiju aktīvisti un demokrātijas atbalstītāji, ko valsts un valdība uzskata par noziedzniekiem.

Terorisms ir nozīmīgs vārds Bangladešā, jo der par aizklāju cilvēktiesību pārkāpumiem. Bangladeša nav uz likumu pamatota valsts. Cilvēktiesību pārkāpumi dažādu aizturēšanu veidā, nepilnības apsūdzētā tiesībās tikt aizstāvētam un trūkumi gan spriedumu publicēšana gan to pamata esošajā informācijā. Konstitūcijā paredzētās cilvēktiesības netiek ņemtas vērā. Tādēļ aicinām Parlamentu atbalstīt kopējo rezolūciju, kas pieprasa nekavējoties atcelt ārkārtas stāvokli un organizēt brīvas vēlēšanas.

  Thomas Mann, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Ahmed pārejas valdībai jāvērš uzmanība uz patiesiem mērķiem. Šie mērķi ir korupcijas apkarošana, drošība valstī un priekšnosacījumu radīšana vēlēšanām augustā reģionālā līmenī un decembrī visā valstī. Tomēr vēlēšanām jānotiek godīgi, tajās jāņem vērā starptautiskas konvencijas un jādod etniskajām un reliģiskajām minoritātēm iespēja iesaistīties gan pasīvi, gan aktīvi. Vēlēšanu novērotājiem, arī no ES, būtu jānodrošina nepieciešamā uzraudzība valstī.

Protams, jānovērš ekstrēmistu uzbrukumi. Tomēr jaunajam 2008. gada pretterorisma rīkojumam, kura mērķis ir iepriekš minētā sasniegšana, jāatbilst likumam. Tas gan tā vel nav. Pašlaik to galvenokārt izmanto, lai vērstos pret cilvēkiem, kas ir politiskās vajāšanas upuri. Tas pārsteigums, ka Bangladešā mīt bailes, kad tiek apcietināti cilvēktiesību aktīvisti un pilsoņi, kas pauž kritiku.

Apcietinātajiem ir tiesības uz atbilstīgu procedūru. Cilvēktiesību organizācija Odhikar ir paziņojusi, ka informācija par masveida apcietināšanu un vardarbību ir pamatota. Kā Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības EP delegācijas asociācijas (SAARC) loceklis es vairākkārt esmu apmeklējis Bangladešu. Šodien ir klāt arī daudzi citi locekļi. Šajā vienkāršajā Islāma valstī ir daudzas atbildības jomas, kas tiek izdevīgi izmantotas. Viņi izmisīgi gaida atbalstu no ārpuses, proti, no ES – Komisijas un Padomes.

Priekšsēdētāja kungs, es jūs apsveicu saistībā ar nupat pieņemto lēmumu par kvorumiem Eiropas Parlamentā. Gill kundze, es vēlētos, lai mēs varētu saglabāt dzīvus visus mūsu steidzamos jautājumus un lai mums nevajadzētu visu laiku sacīt, ka tos risinās attiecīgā komiteja. Matsakis kungam ir pilnīga taisnība. Vēl viens solis šajā virzienā un vairs nebūtu starpgrupu. Tas būtu fatāli, jo komiteja nevar paveikt šo uzdevumu.

Mums pilnība jāizmanto iespēja, kad mums ir pietiekami daudz laika, lai mēs vairs nenokļūstam šādā situācijā, kurā nabaga priekšsēdētājam ir jāizmanto āmuriņš, jo nākotnē mēs, cerams, varēsim runāt divtik ilgi, lai EP būtu zināms kā cilvēktiesību balss un lai tas var kļūt stiprāks, un tam vajadzīgs laiks.

  Neena Gill, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, esot delegācijas attiecībām ar Dienvidāzijas valstīm priekšsēdētāja un vairakkārt apmeklējot Bangladešu, es vēlos sacīt, ka tā ir trausla valsts, kas saskārusies ar vēl vairāk nekā tikai savām politiskajām, vides, ekonomiskajām un sociālajām neveiksmēm. Tomēr, kad biju tur, mani patīkami pārsteidza dzīvīgie un brīvie plašsaziņas līdzekļi un cilvēku apņēmība pārvarēt grūtības.

Es uzskatu, ka mūsu attiecībās ar Bangladešu galvenā vērība jāvērš uz atbalstu demokrātiskām kustībām valstī un likuma varas ieviešanai, kā arī palīdzību demokrātisku iestāžu izveidošanai. Kamēr ES ir liela nozīme palīdzības sniegšanā Bangladešai, lai tā sasniegtu šos mērķus, tas būtu jātulko jā konstruktīva rīcība virzībā uz palīdzības sniegšanu valstij, nevis mēģinājumiem „mikropārvaldīt” viņu problēmas.

Es patiesi atzinīgi vērtēju paziņojumu par vēlēšanām, kas plānotas šī gada decembrī, un es aicinu pagaidu valdību nodrošināt, lai šīs velēšanas ir brīvas un godīgas, kā arī ļaut vēlēšanu komisijai turpināt īstenot tas plānu.

Es vēlos runāt par Mann kunga pret mani vērstajiem jautājumiem, jo es domāju, ka ir nepiemēroti atgriezties pie iepriekšējo debašu punktiem. Es vēlos sacīt, ka, ja mēs patiesi nopietni uztveram mūsu steidzamos jautājumus, Mann kungam būtu jānodrošina, ka šie cilvēki ir šeit. Mēs visi esam atbildīgi nodrošināt, lai mūsu kolēģi ir šeit, jo minoritāšu grupas ietekmē to, kā pasaulē uztver EP. Šo debašu laikā ir svarīgi paturēt prātā, ka steidzami jautājumi ir svarīgi, bet nodrošiniet, ka piedalās visi jūsu cilvēki.

  Janusz Onyszkiewicz, ALDE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, runājot par iedzīvotāju skaitu, Bangladeša ir septītā lielākā pasaules valsts, jo šis skaits pārsniedz 150 miljonus. Tā ir valsts, kas 1971. gadā atguva neatkarību, bet 20 gadus ir cietusi no autokrātiskas valdības jūga, kam nereti bijušas militāras iezīmes. Tomēr 1991. gadā kaut kas cits sākas šajā valstī. Sāka veidoties demokrātija, un bija 5 % pieaugums. Labi pazīstamais uzņēmums Goldman Sachs paziņoja, ka Bangladeša ir valsts ar ļoti daudzsološu nākotni, runājot par strauju ekonomikas izaugsmi. Šodien mēs redzam milzīgu regresiju, un valstī ir politiskā krīze. Ielās ir armija. Turklāt armija vēlas mainīt konstitūciju, lai ieviestu sava veida demokrātiju, kā armija pati saka. Mēs to esam dzirdējuši iepriekš. Mums ir bijusi iespēja tuvienē redzēt, kāds ir šis īpašais demokrātijas veids. Ja šis jaunais veids ir saistīts ar armijas iesaistīšanu politikā, manuprāt, tas ir ļoti slikts virziens.

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, stāvoklis Bangladešā vienmēr ir bijis ļoti nopietns, bet jo īpaši pēdējos 18 mēnešus, kopš tur tika izziņots ārkārtas stāvoklis. Piemēram, dažas no sekām ir nāvessodu skaits un vairāk nekā 300 000 apcietināto, no kuriem daļa tikusi spīdzināta. Problēma ir, ka šīs apsiešanas nerāda nekādas samazināšanās iezīmes. Pirms sešām nedēļām apcietināja vairāk nekā 12 000 cilvēku. Tas viss notiek dramatiskos ekonomika apstākļos. Par trīs reizēm ir pieaugušas rīsu un pamata pārtikas preču cenas. Visticamāk gaidāms milzīgs emigrācijas vilnis, kas nākamajos 40 gados sasniegs 25 miljonus. Šo masveida izceļošanu būs radījuši plūdi, kas ir ļoti iespējami saistība ar pieaugošo ūdens līmeni Bengālijas līcī. Tas viss ved pie viena secinājuma: Bangladeša ir valsts, par kuru mums ir jāinteresējas un kurai mums jāsniedz atbalsts. Mums arī jāatbalsta ekonomikas un demokrātiskās izmaiņas šajā valstī, kas ir nabadzīgākā pasaules valsts.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, 2007. gadā sāktā ārkārtas stāvokļa dēļ cilvēku var apcietināt uz nenoteiktu laiku bez ordera, pamatojoties uz saprātīgām aizdomām par iesaistīšanos ar korupciju saistītās darbībās. Pēc nesenās Motiur Rahman Nizami apcietināšanas, ir aizturēti trīs Bangladešas galveno politisko partiju vadītāji, pamatojoties uz iluzoriskām apsūdzībām korupcijā.

Kopš 2008. gada marta ir apcietināti vismaz 12 000 cilvēki, kuriem ir liegtas tiesības uz atbrīvošanu ar galvojumu. Starp tiem ir simtiem politisko partiju locekļu, bet arī uzņēmēji un žurnālisti ir kļuvuši par pretkorupcijas raganu medību upuriem.

Gaidot vēlēšanas šī gada decembrī, galvenie politiskie vadītāji nevar piedalīties dialogā, sekmējot demokrātisku procesu. Lai gan pagaidu valdība noliedz visas apsūdzības, ka šie aresti ir politiski motivēti, šo notikumu stratēģiskais laiks ir pārāk nejauš, lai to ignorētu.

Aizturētie būtu likumīgi jātiesā, pamatojoties uz pamatotiem pierādījumiem, vai nekavējoties jāatbrīvo. Pretējā gadījumā vēlēšanu rezultāts būs krāpniecisks un tālu no demokrātijas.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Bangladešas problēmas, kam mēs nu jau vairākus gadus pievēršamies, joprojām nav atrisinātas. Pasaule aizvien vairāk un vairāk dzird par cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī. Kopš 2007. gada janvāra Bangladešā ir izziņots ārkārtas stāvoklis. 11. jūnijā ieviestais pretterorisma rīkojums ir piemērojis papildu ierobežojumus cilvēktiesībām un kļuvis par vel vienu instrumentu politiskajā cīņā. Pēdējo 18 mēnešu laikā notikuši 300 000 aresti, un ir paplašināta nāvessodu piemērošanas joma. Apcietinātos spīdzina, un viņi mirst neizskaidrotos apstākļos. Bangladešas iestādes maz ko dara, lai atbalstītu valsts ekonomiku, kur pārtikas cenas pēdējos mēnešos ir pieaugušas par vairāk nekā trīs reizēm un kur ceturtdaļu teritorijas apdraud nemitīgs applūšanas un humanitārās katastrofas risks. Iespēju izmaiņām šajā valstī piedāvā brīvas parlamenta vēlēšanas, pirms kurām jāatceļ ārkārtas stāvoklis valstī. Ir būtiski, lai pagaidu valdība nodrošina plašsaziņas līdzekļu brīvību pirmsvēlēšanu periodā un valsts etnisko un reliģisko minoritāšu iesaistīšanos. Es būtu pēc iespējas ātrāk jāatjauno sava vēlēšanu novērošanas misija Bangladešā, un pirms tam EK birojam Bangladešā rūpīgi jāuzrauga politiskā situācija valstī, kā arī cilvēktiesību ievērošana.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, brīvība un valsts statuss Bangladešā tika nodrošināts un nopirkts par daudzu miljonu pilsoņu dzīvībām. Šī nācija arī cieš lielus zaudējumus savas situācijas un novietojuma dēļ. To apstājušas dabas katastrofas. Valsts ir pārapdzīvota ar 1040 cilvēkiem uz vienu kvadrātkilometru; tā nav urbanizēta un tai ir ļoti mazi ienākumi uz iedzīvotāju. Šo valsti ir grūti vadīt, jo pastāv analfabētisms. un trūkst ceļu, kā arī komunikācijas tehnoloģiju. Pastāvīgi nepieciešama palīdzība no ārpuses, kā arī efektīvas demokrātiskas sistēmas izveidošana, kas ir svarīga un sarežģīta problēma Islāma valstīs. Ir ļoti svarīgi apsvērt efektīvus palīdzības veidus, lai Bangladešu nevadītu totalitāras valdības. Es atbalstu rezolūcijas. Diskusija par demokrātiju varētu stimulēt pozitīvu Parlamenta rīcību.

  Filip Kaczmarek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Bangladešas pagaidu valdība, ko atbalsta armija, apcietina tūkstošiem ļaužu, tostarp opozīcijas pārstāvjus. Viņus mēnešiem tur apcietinājumā, neīstenojot nekādas apsūdzības. Tas tiek darīts, aizpildinoties ar cīņu pret korupciju un terorismu. Valdība arī vajā neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un pieļauj spīdzināšanu. Tas notiek valstī, kas ir pasaules nabadzīgāko un visapdzīvotāko valstu saraksta augšgalā. Šādā situācijā ar bažām jāsaka, ka ES pievērš pārāk maz uzmanības Bangladešas problēmām. Tam jāmainās. Labu iespēju sniedz parlamenta velēšanas, kas paredzētas gada beigās. EK un Padomei noteikti aktīvi jāpiedalās, lai tiktu atcelts ārkārtas stāvoklis un pārtraukti cilvēktiesību pārkāpumi. ES jāpiemēro specifisks spiediens jo īpaši gaidāmajām velēšanām un rūpīgi jāuzrauga gan vēlēšanu sagatavošana, gan to norite.

  Jo Leinen (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ES ir liela ieinteresētība demokrātiskos apstākļos un cilvēktiesību ievērošanā Bangladešā. Es arī pievienojos aicinājumam rīkot brīvas un godīgas velēšanas un tuvākajā nākotnē atcelt ārkārtas pasākumus. Nepārprotami nevar būt demokrātiskas debates, ja pastāv bailes un iebiedēšana.

Mēs pagaidu valdībai paužam savas prasības, bet mums arī jānorāda, ka Bangladešas politiskajiem spēkiem ir samērā nekulturāls darbības veids un ka nav miermīlīgas attīstības, bet gan vardarbīgi notikumi, jo īpaši vēlēšanu kampaņu laikā. Vēlēšanu kampaņas nemitīgi izmanto, lai iebiedētu minoritātes. Tādejādi mūsu vēstījums ir vērsts uz visiem dalībniekiem un galvenokārt uz valdību, bet arī uz partijām.

Tomēr, priekšsēdētāja kungs, es cienu jūsu lēmumu, bet es velos arī norādīt, ka Reglamentā sacīts, ka „Ja balsojums liecina, ka kvoruma nav, jautājumu iekļauj nākamās sēdes darba kārtībā”. (Reglamenta 149. panta 3. punkts). Es ceru, ka šādi balsojumi nenotiks ar 30 deputāti dalību, bet ar 600 deputātu dalību, kas tāda parasti ir dienvidus balsojumos.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Bangladeša ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm. Tā ir arī vien no pasaules visapdzīvotākajām valstīm. Bangladešu lielā mērā apdraud klimata pārmaiņas. Visbeidzot tā ir viena no vismazāk demokrātiskajām valstīm.

Esmu uzskaitījis problēmas – četrus draudus, pat tikai viens no kuriem varētu samazināt pat attīstītas valsts spēku. Tādēļ, lai pārtrauktu šo ķēdi, atkāroti jānostiprina demokrātija; pat šodienas debatēm būtu jāvēršas tādā virzienā.

  Marios Matsakis (ALDE). − Priekšsēdētāja kungs, atvainojos, ka atkal lūdzu iespēju runāt, bet man jāatbild Gill kundzei. Viņa aizrādīja, ka ceturtdienas pēcpusdienu diskusijas un rezolūcijas ir mazu minoritāšu grupu vēlmju rezultāts. Vai varu sacīt, ka tā ir necieņa, ka tas ir negodīgi un nepamatoti? Šīs rezolūcijas tikušas plaši apspriestas sanāksmēs, kurās piedalījās visu grupu pārstāvji, arī PSE grupa, pirms vienas vai divām dienām pirms došanās uz šejieni. Šo grupu pārstāvji tās apstiprina, ja piekrīt to saturam, un tad tās var pieņemt un par tām var balsot.

Tātad, ja pastāv problēma saistība ar Sociālistu partiju, tā nav mūsu problēma. Tā ir Gill kundzes grupas problēma un rūpes. Iespējams, ka viņi nediskutē par šiem jautājumiem pietiekami vai laikus, bet tā ir viņas problēma. Runājot par ceturtdienas pēcpusdienu, ir tieši pretējais. Tās nav minoritāšu grupas. PPE-DE grupa ir vairākumā ceturtdienas pēcpusdienā un tieši PPE-DE grupas vēlmes tiek pieņemtas, jo tā ir vairākumā.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, par EP praksi ir kļuvusi cilvēktiesību, demokrātisku principu un likuma pārkāpumu apspriešana un attiecīgu rezolūciju pieņemšana plenārsēdē. Viena no lietā, ko aplūkojam šodien, ir stāvoklis Bangladešā, kur 2007. gada 22. janvārī plānotās velēšanas nenotika un ir pārceltas uz 2008. gada decembri. Tas ir saasinājis situāciju, novedot, no vienas puses, pie daudziem sociopolitiskiem protestiem un, no otras puses, pie striktākiem juridiskiem noteikumiem un smagākas reakcijas no valdības spēkiem. Terorisma izpausmes, rīcība, kas kaitē precēm un cilvēkiem, kā arī nopietni noziegumi, ko nereti izmanto kā apcietinājumu un tiesu procesu pamatojumu. Nemierus palielina pārtikas krīze, kas radījusi izdevumu par pārtiku pieaugumu par 60 %. Problēmu nevar atrisināt ar spēku – arestiem, tiesu lēmumiem un ieslodzījumiem. Ir nepieciešama attiecību atjaunošana starp karojošajām pusēm. Šādu attiecību atjaunošanu var panākt ar demokrātiskām velēšanām, tādēļ rezolūcija, kas aicina tās rīkot, ir lietderīga un tā būtu jāatbalsta.

  Priekšsēdētājs. – Pirms dodu vārdu Komisijai, vēlos atbildēt savas draugam Jo Leinen.

Jo, jūs sacījāt, ka, ja mēs šajā pēcpusdienā nebalsosim, balsojums notiktu nākamajā reizē. Jums būtu taisnība, ja tas nebūtu balsojums par steidzamu jautājumu, jo Reglamenta 115. panta 6. punkts saskaņā ar jūsu vadīto Konstitucionālo lietu komitejas sniegto interpretāciju skaidri nosaka, ka, ja rezolūciju priekšlikumus par steidzamiem jautājumiem nevar risināt laikposmā, kas tiem piešķirts, debates zaudē spēku. Tas pats attiecas uz rezolūcijas priekšlikumiem, kad ir noteikts, ka nav kvoruma.

Tādēļ attiecībā uz steidzamiem jautājumiem un tikai, ja pirms balsojuma ir noteikts, ka nav kvoruma, balsojums nevar notikt. To nevar atlikt; tas ir sacīts 115. panta 6. punktā.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, parlamentārās velēšanas decembrī patiesi ir būtiskas, lai nodrošinātu Bangladešā ilgtspējīgu demokrātiju. Ir progress, tomēr ir nepieciešams daudz lielāks progress, jo īpaši cilvēktiesību jomā.

Līdz šim mēs esam novērojuši galvenokārt pozitīvu attīstību, ko nodrošinājusi valdība, lai gatavotos vēlēšanām, saistībā ar velēšanu sistēmu un dialogu ar politiskajām partijām. Ievērojams progress panākts tehniskajos sagatavošanas darbos.

Tomēr, tā kā Bangladeša atrodas ārkārtas stāvoklī, mēs cieši uzraudzīsim, vai pakāpeniska civilo un politisko tiesību ierobežojumu atcelšana nodrošina ticamas, brīvas un godīgas velēšanas. Ļaujiet man arī paskaidrot, ka mūsu iesaistīšanas procesā, arī iespējamā velēšanu novērošanas misijas, ko pārtrauca 2007. gadā, atsākšanā, būs saistīta ar šo valdības apņemšanos.

Mēs arī esam nobažījušies par pagājušā gada 6. septembra rezolūcijā, kā arī šodien politisko grupu iesniegtajos priekšlikumos paustajiem jautājumiem. Ierobežojumi izmantot pamattiesības ir jāierobežo, lai tos izmanto tikai un vienīgi drošības garantēšanai.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks debašu beigās.

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. – Bangladeša ir liela un stratēģiska Dienvidāzijas valsts ar 153 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz 80 miljoniem reģistrētu velētāju, kas to padara par vienu no pasaules lielākajām demokrātiskajām valstīm.

Pagaidu valdība ir tagad informējusi ES un ASV, ka turpinās rīkot demokrātiskas vēlēšanas, lai tās notiktu 2008. gada decembrī, pēc tam, kad bija sekmīgi pabeigusi velēšanu reģistru, kas strikti pieiet krāpšanai. Tagad armijai jāpārtrauc iesaistīties politikas veidošanā. Bijušais premjerministrs Sheikh Hasina ir atbrīvots, pamatojoties uz humanitāriem principiem. Ārkārtas stāvokļa pilnvaras, ko šī rezolūcija pareizi vēlas atcelt, joprojām ir spēkā un jāatceļ pirms vēlēšanām. Lielais apcietināto skaits pēc vardarbības pagājušajā gadā, kas noveda pie ārkārtas stāvokļa, ir jāatbrīvo vai jātiesā. Ilgtermiņa ES novērotājiem, būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, lai uzraudzītu pirmsvēlēšanu situāciju.

ES rūpīgi vēro Bangladešu, ņemot vērā bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos pēdējos dažos gados un islāmistu radikāļu skaita pieaugumu sabiedrībā ar indiešu, ahmadiešu un kristiešu masveida izceļošanu, kā arī valdības šķietamo atteikšanos no sekmīga laicīgas daudzpartiju demokrātijas modeļa. Bangladešai ir sekmīgas demokrātijas dotības musulmaņu pasaulē, un ES tas stingri jāatbalsta.

(1) Sk. protokolu.