Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 10. jūlijs - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: M. ROURE
Priekšsēdētāja vietniece

(Sēde tika atklāta plkst. 9.00.)

  Daniel Cohn-Bendit (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, es gribētu par kaut ko pārliecināties. Šķiet, pēc Francijas prezidentūras pieprasījuma tika nolemts kontrolēt fotografēšanu prezidenta N. Sarkozy runas laikā.

Es gribētu zināt, kurš pieņēma šo lēmumu, kurš to pieprasīja un kurš ir atbildīgs par fotografēšanu Eiropas Parlamentā. Vai tas ir Eiropas Parlaments vai Francijas prezidentūra? Es augstu novērtētu atbildi pirms sēdes sākuma.

  Priekšsēdētāja. – D. Cohn-Bendit, jūs saņemsiet atbildi pirms sēdes sākuma, bet pagaidām, ja jūs neiebilstat, turpināsim balsošanu.

  Astrid Lulling (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, kā šī Parlamenta kvestore es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka ceļu uz Parlamenta ieeju no vienas puses bloķē kārtības policija. Viņi neļauj iebraukt amatpersonu automašīnām. Ja daži deputāti nokavējas tāpēc, ka viņiem jābrauc pa apkārtceļu, viņi nebūtu jāsoda, ja viņi nevar piedalīties balsošanā.

  Priekšsēdētāja. – A. Lulling, skaidrs, ka ņemsim vērā to, ka dažiem deputātiem ir grūtības piekļūt Parlamentam.

2. Apropriāciju pārvietojumi: skatīt protokolu

3. Dokumentu iesniegšana: skatīt protokolu

4. Romu pirkstu nospiedumu datubāzes veidošana Itālijā (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi): skatīt protokolu

5. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir balsošanas laiks.

(Par rezultātiem un citām balsošanas detaļām: skatīt protokolu)

5.1. Kopīgā konsulārā instrukcija: biometriskie identifikatori un vīzas pieprasījumi (A6-0459/2007, Sarah Ludford) (balsošana)

5.2. EK un Mauritānijas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums laika posmam no 2008. gada 1. augusta līdz 2012. gada 31. jūlijam (A6-0278/2008, Carmen Fraga Estévez) (balsošana)

– Pirms balsošanas par grozījumiem Nr. 1 līdz Nr. 4:

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es augstu novērtētu atbalstu šādam nelielam grozījumam tekstā, kur rakstīts: „Lisabonas Līguma stāšanās spēkā paredz iestāžu ciešāku savstarpēju sadarbību”. Es augstu novērtētu, ja kolēģi saprotamu iemeslu dēļ piekristu to grozīt uz: „Lisabonas līguma stāšanās spēkā, ja tas tiktu ratificēts, paredzētu iestāžu ciešāku savstarpēju sadarbību”.

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

5.3. Eiropas Savienības zvejas flotes, ko skārusi ekonomiskā krīze (balsošana)

5.4. Romu uzskaite pēc etniskās piederības Itālijā (balsošana)

– Pirms balsošanas:

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, pirmdienas vakarā jums bija debates par plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, ka Itālijas iestādes noņems pirkstu nospiedumus klejotāju apmetņu iedzīvotājiem. Es, protams, varu apstiprināt Komisijas nostāju, ko pirmdien ieskicēja komisārs V. Špidla, kas konkrēti atsaucās uz vēstuli, kuru es Itālijas iestādēm nosūtīju 3. jūlijā. Šajās debatēs M. Schulz pauda uzskatu, par kuru man jāinformē Eiropas Parlaments.

Turklāt – tā kā G. Deprez ir šeit, es varu sacīt to Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai – es informēju biroju un koordinatorus. Vakar, priekšsēdētājas kundze, ja es pareizi sapratu, Priekšsēdētāju konference gribēja, lai es sniedzu īsu ziņojumu, informējot Parlamentu par jaunākajām ziņām. Es īsumā pārskatīšu Komisijas veiktos pasākumus, kas, protams, ir ārkārtīgi piesardzīgi, kad rodas šādi jautājumi. Es satikos ar E. Ronchi 26. maijā. Es 3. jūlijā lūdzu Itālijas valdību paskaidrot pasākumu nolūku un samērīgumu. Neformālās padomes laikā mums bija sākotnējā tikšanās ar R. Maroni Kannās. R. Maroni ir Itālijas iekšlietu ministrs.

Šajā sanāksmē R. Maroni paskaidroja, ka uzskaite tiks izmantota, lai pārbaudītu tiesības uz sociālās labklājības pabalstiem klejotāju apmetņu iedzīvotājiem. Viņš paskaidroja, ka pirkstu nospiedumi tiks ņemti tikai tad, ja nebūs iespējams noteikt identitāti citiem līdzekļiem, un ka bērniem pirkstu nospiedumi tiks ņemti tikai ar tiesas rīkojumu.

(Troksnis)

Es tikai atkārtoju to, ko teica ministrs. Es jums tūlīt pateikšu, ko es darīju. Viņš teica, ka viņš ir lūdzis atcelt jebkādu uzskaiti pēc reliģiskās vai etniskās piederības un ka Itālijas valdība sadarbībā ar Unicef ir iedarbinājusi rīcības plānu nepilngadīgo izglītībai. Tomēr man jāsaka, ka Itālijas valdība ir piekritusi nosūtīt ziņojumu par situāciju jūlija beigās, kas ir ārkārtīgi svarīgs.

Pēc šīs neformālās sanāksmes es lūdzu Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru Jonathan Faull uzrakstīt Itālijas iestādēm, lai iegūtu šīs informācijas rakstisku apstiprinājumu, un lūgt papildu paskaidrojumu par jūlija beigās sagaidāmo ziņojumu. Vēstule tika nosūtīta 9. jūlijā. Vēlu vakarvakarā mans personāls Briselē saņēma pagaidu atbildi. Šis dokuments sniedz paskaidrojumu par etniskās un reliģiskās piederības identifikāciju.

Attiecībā uz pārējiem aspektiem es šobrīd nevaru pasacīt, vai šobrīd tie pilnīgi atbild uz Komisijas uzdotajiem jautājumiem. Mūsu nodoms ir iegūt visu nepieciešamo informāciju par pirkstu nospiedumu noņemšanas procesu. Kāds ir pirkstu nospiedumu ņemšanas mērķis un kā pirkstu nospiedumi tiks apstrādāti? Kāds ir tiesiskais pamatojums, kas atļauj šāda veida personas datu apstrādi? Vai šie dati tiks glabāti? Kā tie tiks glabāti? Vai tos var izmantot citiem mērķiem? Vai cilvēkiem, kam tiek ņemti pirkstu nospiedumi, tiek sniegta iepriekšēja rakstiska informācija?

Attiecībā uz bērniem mēs pieprasījām apstiprinājumu ziņojumiem, ka tiem, kas jaunāki par 14 gadiem, pirkstu nospiedumi tiks ņemti tikai tad, ja to sankcionēs tiesnesis viņu identitātes noteikšanas nolūkiem.

Mēs jautājām arī par situāciju 17 Itālijas reģionos, kurus neietekmē ārkārtas dekrēts.

Noslēgumā mēs pieprasījām sūtīt tekstus, pasākumus, lēmumus un leģislatīvus, reglamentējošus vai administratīvus aktus, kas dos mums priekšstatu par situāciju. Tas jānolemj jums, vai mēs plānojam sekot šim jautājumam ar visu nepieciešamo modrību un, protams, vai mēs veidojam nepieciešamo dialogu ar Itālijas iestādēm.

Tātad, priekšsēdētājas kundze, Komisija grib, lai šis jautājums tiek izskatīts pārskatāmi un respektējot pamattiesības un Kopienas tiesības. Mūsu loma ir rīkoties kā Līgumu sargam, objektīvi pārbaudot, ja mums ir visa atbilstošā informācija, vai Itālija ir pareizi piemērojusi Kopienas tiesības, kas jāpiemēro šajos gadījumos.

Vispārīgi runājot, kā komisārs V. Špidla paskaidroja, es esmu pārliecināts – un to es teicu Itālijas valdībai – ka nepieciešams atrast efektīvus risinājumus tieši tām problēmām, ar kurām saskaras tieši romi, it īpaši romu bērni, kas ir nabadzības un atstumtības situācijas galvenie upuri. Romiem jāpalīdz un nevis jāiezīmē viņi ar kauna zīmi; tāpēc ziņojumā, kuru tā iesniedza pagājušajā nedēļā, Komisija uzsvēra, ka Eiropas Savienībai, dalībvalstīm un pilsoniskajai sabiedrībai jāapvieno spēki, lai efektīvi saskaņotu savus centienus šim mērķim.

  Manfred Weber, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es atsaucos uz mūsu Reglamenta 170. punktu un vēlos iesniegt priekšlikumu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā attiecībā uz šo balsošanu.

Ir jautājumi un politiskie uzskati, kas mūs šķeļ, bet ir arī lietas, kas mūs šajā Parlamentā vieno — ieguldījums cilvēktiesībās, cīņā pret visām rasisma formām — tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut šķelšanos šajos jautājumos, par kuriem mēs esam vienojušies, jo citādi mēs vājināsim pašu jautājumu, kas mūs vieno. Mūsu atbildīgais komisārs Jacques Barrot ir paskaidrojis, ka, novērtējot faktus par problēmām, kuras mums var būt Itālijā, joprojām ir daži neatbildēti jautājumi.

Pašlaik mēs atsaucamies galvenokārt uz rakstiem presē, un mēs atsaucamies uz dažnedažādām anketām, kas pēdējās nedēļās tiek izplatītas Parlamentā. Tāpēc mēs, PPE-DE grupa, ierosinām, lai šodienas balsošana par rezolūciju tiktu atlikta līdz septembra sesijai, jo tad fakti būs noskaidroti, un mums jāzina, par ko mēs balsojam.

Es gribētu sacīt visiem deputātiem, kuri tam nepiekrīt, ka, ja vien jūs nemeklējat ātru sensāciju, bet jūsu mērķi ir sadarbība un visu šī Parlamenta politisko grupu, gan lielo, gan mazo, vienošanās kopīgam mērķim, lai kaut ko sasniegtu mazākumtautībām Eiropā, tad kopīgi mēs kaut ko varam sasniegt šo cilvēku labā. Tiem, kas grib tikai ātru sensāciju, grib tikai iegūt publicitāti, jābalso tagad. Mēs atbalstām atlikšanu, līdz mēs zināsim faktus par jautājumu. Man jāatzīst, ka debatēm, kuras mums bija pēdējās dienās, bija pietiekams spiediens, lai izkustinātu jautājumu no vietas. Es gribētu lūgt tos, kuri grib saņemt pienācīgas atbildes, atbalstīt priekšlikumu apspriest to septembrī.

(Aplausi labajā pusē)

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā pirmdienas vakarā un vakar atkal lūdza Komisijai sniegt ziņojumu par tās diskusijām ar Itālijas valdību. Komisārs J. Barrot lietišķā, bet nepārprotamā veidā ziņoja, ka Itālijas valdība ir sniegusi pirmām kārtām ļoti nepilnīgu un, pēc manām domām, ne pārāk būtisku informāciju.

Jūs visi pazīstat šo anketu. Tā ir tāda veida anketa, kādu parasti izmanto, lai reģistrētu noziegumus, anketa, kas skaidri parāda, ka Itālijas valdība veic pasākumus, kādi vislabāk būtu piemēroti kriminālizmeklēšanai, bet kas noteikti nav saistīti ar bērnu aizsardzību. Spriežot pēc tā, ko J. Barrot mums tikko teica, kategoriskāk nepieciešams nekā jebkad ir pieņemt šo rezolūciju šodien, nosūtīt skaidru signālu no Eiropas Parlamenta.

(Aplausi centrā un kreisajā pusē)

  Roberta Angelilli, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es runāju, atbalstot M. Weber priekšlikumu, un es gribētu pateikties komisāram J. Barrot ne tikai par to, ko viņš teica šajā namā, bet arī par viņa apņemšanos vislabākā un viskonstruktīvākā veidā atrisināt situāciju, kas Itālijai ir jāatzīst kā ārkārtas situācija, kurā iesaistīti tūkstošiem cilvēku. Es apliecinu jums, ka tūkstošiem nepilngadīgo dzīvo pilnīgas pamestības apstākļos bez tiesībām uz veselības aprūpi, vakcinācijām vai izglītību.

Man šķiet, ka Komisija un Itālijas valdība strādā kopā… – priekšsēdētājas kundze, vai drīkstu pabeigt savu domu? Vai drīkstu turpināt vai man jābeidz runāt? Vai jūs, lūdzu, neatgādinātu Parlamentam, ka man ir tiesības runāt? – Es teicu, ka Komisija un valdība ietur pareizo virzienu, un es jo īpaši uzskatu, ka mēs nedrīkstam balsot par rezolūciju, kas ir pārpilna neprecizitātēm, faktiskām kļūdām no juridiskā viedokļa, t.i., pārpilna juridiskām nepatiesībām. Tāpēc tā ir pilnībā politiska rezolūcija, bez pamatojuma faktos.

Cita starpā es gribētu atgādināt Parlamentam – un es tuvojos noslēgumam – ka, lai arī komisārs J. Barrot šodien bija ārkārtīgi pārliecināts, pirms trim dienām komisārs V. Špidla teica, ka viņam vēl jālasa tiesību akts, kas, kā es domāju, sastāv no ne vairāk kā divām lappusēm. Tāpēc, ja tiem kreisajā pusē katrā ziņā jāizsaka priekšlaicīgs spriedums par valdības metodēm, es uzskatu, ka tas ir absolūti nelikumīgi.

(Parlaments noraidīja pieprasījumu atlikt balsošanu)

– Pirms balsošanas par grozījumu Nr. 10:

  Marco Cappato (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, pievienot „katrā atsevišķā gadījumā” grozījuma otrajā daļā, kur mēs prasām izmantot parastās, nediskriminējošās identifikācijas procedūras. Tātad angliski „izmantot katrā atsevišķā gadījumā parastās, nediskriminējošās…”.

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

5.5. Situācija Ķīnā pēc zemestrīces un pirms olimpiskajām spēlēm (balsošana)

– Pirms balsošanas par grozījumu Nr. 7:

  Vytautas Landsbergis (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, mans mutiskais grozījums attiecas uz 8. rindkopu, kas mudina Ķīnas iestādes izbeigt dažādu grupu diskrimināciju. Mans priekšlikums ir pēc „arodbiedrību aktīvisti” iekļaut vārdus „Falun Gong biedri”. Tie ir cilvēki, kas nodarbojas ar īpaša veida kustībām un elpošanu, bet komunistu iestādes viņus uzskata par disidentiem un vajā.

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

– Pēc balsošanas:

  Reinhard Rack (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, mums šodien bija krietni daudz svarīgu balsošanu. Ņemot to vērā, tiešām nav nepieciešams, ka D. Cohn-Bendit balsošanas laikā nepārtraukti sniedz komentārus un sarunājas; tas novērš uzmanību.

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es gribētu pievērst uzmanību faktam, ka mēs tikko noraidījām grozījumu, kas aicina atbrīvot kādu, ko mēs ieteicām Saharova balvai. Nākamo reizi, kad mēs piešķirsim Saharova balvu, decembrī, mums labāk būtu dot viņiem važu komplektu, un viņi varēs doties pa tiešo uz cietumu!

(Skaļi aplausi)

5.6. Komisijas 2007. gada stratēģijas dokuments attiecībā uz paplašināšanos (A6-0266/2008, Elmar Brok) (balsošana)

5.7. Stāvoklis Zimbabvē (balsošana)

– Pirms balsošanas:

  Michael Gahler (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, lai visu uzturētu aktuālā stāvoklī, es lūgtu iekļaut šādu tekstu, kuru jūs atradīsiet savā balsošanas sarakstā:

„Atzinīgi vērtē G8 vadītāju 8. jūlija paziņojumu par Zimbabvi, it īpaši viņu atteikumu atzīt jebkuras valdības likumību, kura neatspoguļo Zimbabves tautas gribu, viņu ieteikumu iecelt ANO ģenerālsekretāra īpašo sūtni, lai ziņotu par politiskajām un humanitārajām tiesībām, cilvēktiesībām un drošības situāciju un atbalstītu reģionālos centienus pievērsties starpniecībai, lai palīdzētu politiskām partijām kārtot attiecības, tajā pašā laikā respektējot 2008. gada 29. marta vēlēšanu rezultātus un viņu nodomu veikt turpmākus pasākumus, arī īstenot finanšu un citus pasākumus, pret tiem indivīdiem, kas atbildīgi par vardarbību;”.

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

5.8. Kosmoss un drošība (A6-0250/2008, Karl von Wogau) (balsojums)

  Priekšsēdētāja. - Ar to noslēdzas balsošanas laiks.

6. Balsojuma skaidrojumi

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir balsojuma skaidrojumi.

Mutiskie balsojuma skaidrojumi

– Ziņojums: Sarah Ludford (A6-0459/2007)

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētājas kundze, mums nevajadzēja pārāk daudz laika, lai atgrieztos pie savu lietu kārtošanas kā parasti. Sagatavošanās darbu laikā pirms Īrijas referenduma nebija gala ziņojumiem, kuros bija teikts „lūdzu, nepublicējiet to, kamēr īri nav nobalsojuši”. Tiklīdz balsis bija droši saskaitītas, mēs atgriezāmies pie mūsu saskaņošanas politikas darba kārtības, it īpaši militarizācijas, tieslietu un iekšlietu jomā.

Pēdējoreiz, kad mēs tikāmies šajā parlamentā kā asambleja, runātājs pēc runātāja runāja par Īrijas balsojuma respektēšanu, „bet ...”. Tagad mēs saprotam, ko „bet” nozīmēja. „Bet” nozīmēja, ka mums jāignorē iznākums un jātraucas uz priekšu ar šo krimināltiesību, civiltiesību, imigrācijas, patvēruma un pārējo iekšlietu jomu saskaņošanas procesu. Mēs vairs pat neizliekamies, ka respektējam tautas lēmumu. Mēs esam atgriezušies savā mazajā pasaulītē, kur mēs izliekamies, ka balsotāji neeksistē un mēs tik un tā turpinām darīt to, ko mēs darījām.

  Bogusław Rogalski (UEN). - Priekšsēdētājas kundze, Strasbūrā šodien veikto stingrāko drošības pasākumu dēļ, kas lielā mērā ir izņēmuma stāvoklis, kāds nekad iepriekš plenārsēdes laikā nav radies, es nevarēju būt klāt pirmajā balsošanas daļā. Vai es tāpēc drīkstu reģistrēt attaisnojumu savai prombūtnei balsošanas pēc saraksta laikā? Automašīna, kurai, kā bija domāts, bija jāatved mani uz Eiropas Parlamentu, nokavējās par vairāk nekā pusstundu, un es pieprasu, lai šis attaisnojums tiktu reģistrēts.

  Priekšsēdētāja. - B. Rogalski, mēs par to runājām sākumā: cilvēki, kas ierodas sēdes laikā, protams, tiks attaisnoti.

– Priekšlikums regulai: Ekonomiskās krīzes ietekme uz Eiropas Savienības zvejas flotēm

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es esmu pārliecināts, ka daudzus cilvēkus interesē tas, ko es teikšu.

Es patiešām gribu runāt par priekšstatu, ka mēs zvejniecības jomā atkārtoti ejam no vienas krīzes uz otru krīzi, reāli nemēģinot risināt pamatproblēmu. Un pamatproblēma zvejniecības nozarē faktiski ir kopējā zvejniecības politika, politika, kas pamatojas uz centralizēto plānošanu padomju gaumē, kur dažādām dalībvalstīm tiek piešķirtas kvotas.

Protams, pienācis laiks noārdīt šo komunistisko centralizēto plānošanu un pāriet uz situāciju, kur mums ir īpašuma tiesībās pamatoti risinājumi.

Paskatīsimies uz dažiem no veiksmīgākajiem risinājumiem zivju krājumu saglabāšanā: Jaunzēlandē, piemēram, un Īslandē, kur tie pamatojas uz īpašuma tiesībām un citam nododamām īpašuma tiesībām.

Ir laiks izbeigt ES domāšanu centralizētās plānošanas jēdzienos un kļūt par „EPSRS”. Pāriesim uz brīvā tirgus ekonomiku.

– Rezolūcijas priekšlikumi: Romu pirkstu nospiedumu datubāzes veidošana Itālijā (B6-0348/2008)

  Frank Vanhecke (NI). – Fakts, ka šis Parlaments pēdējās dienās meties virsū perfekti saprātīgam Itālijas valdības lēmumam, ir simptoms, kas liecina par kreisā spārna politkorektuma slāpējošo atmosfēru šajā iestādē. Taču es varu jums apliecināt, ka Eiropas valstu iedzīvotāju lielum lielā vairākuma domas ir absolūti pretējas tam, par ko acīmredzami nobalsoja deputātu vairākums. Pirkstu nospiedumu ņemšanas sistēmas uzsākšanai, ko veica Itālijas valdība kā impulsu, lai risinātu milzīgās problēmas, kas rodas no romu masveida imigrācijas valstīm, noteikti ir cilvēku lielum lielā vairākuma atbalsts.

Turklāt Eiropas iejaukšanās šajā lietā ir nepieņemama. Esmu pārsteigts, ka Eiropas Savienība neatver savas greznās ēkas romiem un savas privātās skolas romu bērniem. Daudz cildinātās „cilvēktiesības” acīmredzami apstājas pie eirokrātijas privileģēto īpašumu robežām.

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētājas kundze, es saprotu, ka šī Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ir gandrīz pēdējā vieta, kur var sagaidīt pilsoņu brīvību aizstāvību. Mēs redzējām diezgan uztraucoša neiecietības laika posma sākumu šajā komitejā, kad bija pretestība pret R. Buttiglione kā Komisijas kandidātu. Mēs tad redzējām, ka tiek izsisti cauri visdrakoniskākie tiesību akti, aizbildinoties ar pretterorisma noteikumiem.

Es nevaru aizmirst liberālo demokrātu vadītāja Graham Watson komentāru, ka Osama bin Laden ir izdarījis vairāk Eiropas integrācijas procesam nekā jebkurš cits kopš Jacques Delors! Un tagad balsojumā, kas mums tikko bija, mēs redzam šo pavisam dīvaino atteikumu pat izskatīt lietas faktus.

Es nezinu, vai Itālijas valdībai ir taisnība, kad tā apgalvo, ka ziņojumā ir neprecizitātes. Manis paša instinkti ir bez aizspriedumiem par to. Man nepatīk doma par datubāzēm, man nepatīk doma par pirkstu nospiedumu ņemšanu. Bet, protams, vienkāršai pieklājībai un vienkāršam godīgumam bija jāmudina mūs ļaut valdībai uzaicināt grupu no šī Parlamenta, lai novērtētu lietas faktus pirms balsošanas. Traukšanās uz priekšu ar balsošanu pat pirms visu faktu noklausīšanās apstiprina, ka tāpat kā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir pēdējā vieta, kur aizstāvēt nodarbinātību, tāpat kā Zivsaimniecības komiteja ir pēdējā vieta, kur aizstāvēt zivsaimniecību…

(Priekšsēdētāja pārtrauc runātāju.)

  Reinhard Rack (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, Austrijas Tautas partijas delegācijas vārdā es gribētu teikt, ka dabiski mēs visi piekrītam, ka mums jāveic visi pasākumi, lai uzlabotu romu grūto stāvokli ne tikai Itālijā, bet arī visur citur, un jārīkojas gudri. Tomēr mēs uzskatām, ka pašreizējā situācijā, kurā mūsu rīcībā nav visu faktu, mēs nedrīkstējām pieņemt rezolūciju, jo darīt tā nozīmētu aizsteigties priekšā faktiem.

– Rezolūciju priekšlikumi: Situācija Ķīnā pēc zemestrīces un pirms olimpiskajām spēlēm (RC-B6-0340/2008)

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – Es atturējos no balsošanas par priekšlikumu rezolūcijai par stāvokli Ķīnā pēc zemestrīces un pirms olimpiskajām spēlēm, jo balsošana neaptvēra grozījumus, kas prasīja politisko ieslodzīto atbrīvošanu, jo īpaši Saharova balvas kandidāta atbrīvošanu. Es gribētu arī izmantot šo izdevību, lai vēlreiz pievērstu uzmanību vārda brīvības nozīmei, kura ir galvenais priekšnoteikums demokratizācijas procesa sākumam Ķīnā.

Preses brīvība ir ļoti svarīga, jo tas ir neatkarīgs plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz informāciju par cilvēktiesību stāvokli Ķīnā bez cenzūras. Tāpēc svarīgi, lai varētu raidīt neatkarīgas televīzijas stacijas, piemēram, NTDTV (Jaunās Taņu dinastijas televīzija). Šī satelītu televīzijas stacija raida 24 stundas dienā ķīniešu un angļu valodā, izmantojot satelītus virs Āzijas, Eiropas, Austrālijas un Ziemeļamerikas. Francijas sabiedrība Eutelsat, kas nodrošina NTDTV satelīta pārraides, 2008. gada 16. jūnijā pēkšņi pārtrauca šīs televīzijas pārraides Āzijā, nepārprotami Ķīnas Komunistiskās partijas spiediena dēļ.

Lai gūtu panākumus, mums rezolūcijas vārdi jāpapildina ar rīcību. Mēs aicinām Eiropas Parlamenta vadību neatlaidīgi pieprasīt šo televīzijas pārraižu atsākšanu Āzijā.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, šim Parlamentam ir stipra cilvēktiesību tradīcija, par kuru varam būt lepni. Tas ne mazākā mērā attiecas uz mūsu politiku Ķīnā un Tibetā. Tāpēc es uzskatu, ka ir jo nožēlojamāk, ka mūsu rezolūcija šodien nekādā ziņā neatbilst šīm prasībām. Vēsturiskā brīdī tai nebija spēka izvirzīt to, kas tai jāizvirza, gatavojoties olimpiskajām spēlēm Ķīnā.

Tāpēc ļaujiet man paziņot kategoriski: mūsu priekšsēdētājs H.G. Pöttering pēdējos mēnešos ir noteikti pārstāvējis mūsu cilvēktiesību principus. Vācijas kanclere Angela Merkel nepārprotami un iespaidīgi darījusi to pašu. Tāpēc es gribētu aicināt šo Parlamentu atgriezties pie skaidrajiem paziņojumiem par tā politiku attiecībā uz Ķīnu un Tibetu pēdējos gados un desmitgadēs un uzskatīt šo rezolūciju kā vājuma mirkli pirms vasaras brīvdienām.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – Es gribētu pateikt dažus vārdus par dokumentu, par Ķīnu. Es balsoju par šo dokumentu, taču par nožēlošanu daudzi svarīgi grozījumi tika noraidīti. Šodien mēs esam paziņojuši, ka stāvoklis Tibetā ir normāls, kas nav taisnība. Mēs atteicāmies uzaicināt Tibetas garīgo līderi uz Vispārējo jautājumu padomi, un tas ir ļoti nepareizs lēmums; mēs nespējām pat nobalsot pret tiem, kas nodarbojas ar Falun Gong. Tāpēc es to nožēloju, un es uzskatu, ka šie jautājumi jāsāk risināt atkal pēc iespējas drīz.

  Vytautas Landsbergis (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es gribu teikt tikai, ka mani un daudzus manā grupā samulsināja balsošanas saraksts, jo saskaņā ar tā norādījumiem mēs esam balsojuši par dažām absurdām pozīcijām. Uzaicināt dalailamu – nē, pret. Stāvoklis Tibetā nav normāls – nē, mēs balsojām, ka tas ir normāls. Daudzi no mums ir apmulsuši. Protams, es mēģināju izlabot situāciju, bet informācija bija falsificēta, un mūsu saraksts bija ļoti nekorekts.

  Georg Jarzembowski (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es neticu, ka V. Landsbergis faktiski ir izlasījis rezolūciju, kuru mēs pieņēmām ar divu trešdaļu vairākumu. Ja viņš būtu izlasījis, viņš zinātu, ka mēs pieminējām neatbalstāmo stāvokli Tibetā četras reizes un aicinājām Ķīnas valdību respektēt cilvēktiesības un kultūras tiesības Tibetā. V. Landsbergis, nestāstiet nepatiesības. Lielum lielais vairākums no mums – tas ir, šī Parlamenta vairākums – ir izteikušies par cilvēktiesībām un Tibetas kultūras autonomiju.

– Ziņojums: Elmar Brok (A6-0266/2008)

  Ryszard Czarnecki (UEN). - Priekšsēdētājas kundze, es gribētu izklāstīt savu pamatojumu balsošanai pret šo ziņojumu. Es uzskatu, ka šis ziņojums ir faktiski – un es to saku ar lielu pārliecību – viens no vispretrunīgākajiem dokumentiem, ko Parlaments pieņēmis pēdējā laikā. Es esmu pārliecināts, ka jebkāda skaidra plāna trūkums, kā ES atvērsies austrumiem, it īpaši kontekstā ar Ukrainas iespējamo pievienošanos nākotnē, ir pilnīgi pamatots iemesls, lai balsotu pret ziņojumu. Es neievērošu faktu, ka šī ziņojuma pagaidu projekts bija pilnīgi juceklīgs.

Noslēgumā piezīme jums, priekšsēdētājas kundze: jūs atļāvāt runāt diviem cilvēkiem, kas nebija runātāju sarakstā. Lūdzu ievērot procedūru.

  Priekšsēdētāja. - Priekšsēdētājs var dot vārdu jebkuram, ko viņš vai viņa izvēlas. Es gribēju dot vārdu deputātiem, kuri faktiski ir politiskām grupām nepiederoši deputāti, bet man ir visas tiesības tā darīt.

  Philip Claeys (NI). – Viens no iemesliem, kāpēc es balsoju pret E. Brok ziņojumu, kas atšķaidīts ar grozījumiem, ir tā ieteikums par „komunikācijas politiku”, kas faktiski sabiezēs par vēl lielāku ES propagandu.

Tas ir simptoms, kas liecina par to, kas Eiropas Savienībā notiek pamatos nepareizi. Tā vietā, lai ņemtu vērā elektorāta uzskatus, ES mēģina mainīt šos uzskatus ar propagandas palīdzību. Taču referendums Īrijā ir vēlreiz parādījis, ka šāda veida sociālā tehnoloģija rada pretēju efektu. No tā izriet, ka ES labāk būtu to izbeigt un izrādīt respektu eiropiešu viedokļiem un sūdzībām, nevis darīt tieši pretējo.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par E. Brok ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas ir svarīgs solis pareizajā virzienā. Es arī atbalstu komunikācijas politiku, uz kuru tas aicina. Taču komunikācija ietver sevī arī patiesību un skaidrību. Ir laiks, lai mēs beidzot skaidri paziņotu, ka Horvātija var pievienoties ES šajā desmitgadē un tai jāpievienojas. Dienvidaustrumu Eiropas valstīm ir noteiktas izredzes pievienoties ES nākamajā desmitgadē, bet patiesība un skaidrība prasa arī atzīt, ka Turcijas pievienošanās steidzināšana grautu ES. Tāpēc mums jābūt godīgiem pret mūsu partneri Turciju un jāsaka beidzot, ka mums jāatrod citi sadarbības veidi. Lai arī E. Brok ziņojumā faktiski tādā veidā nav rakstīts, tas ir loģisks secinājums no tā satura, kas ir tāds, kādam tam jābūt.

– Rezolūcijas priekšlikums: Stāvoklis Zimbabvē (B6-0347/2008)

  Ryszard Czarnecki (UEN). - Priekšsēdētājas kundze, es esmu viens no šī ziņojuma autoriem. Vai drīkstu teikt, ka stāvoklis Zimbabvē ir kā „Nebeidzamais stāsts”. Eiropas Parlaments liek atkal saklausīt savu balsi par šo tematu, un es esmu ļoti apmierināts, ka mums izdevās pārvarēt politisko sašķeltību un izteikties tik spēcīgi un noteikti par skandalozo stāvokli, kas tur izveidojies. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, kuru galu galā es palīdzēju sagatavot.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es esmu ļoti laimīgs, ka varu runāt par šo priekšlikumu, jo es faktiski balsoju par to tāpat kā daudzi kolēģi šajā Parlamentā.

Tomēr mans lūgums parlamentāriešiem un politiķiem visā Eiropā ir: pārliecināsimies, ka tie nav tikai silti vārdi, lai tikai nomierinātu mūsu sirdsapziņu. Skatīsimies uz rīcību, nevis vārdiem. Es, protams, domāju Lisabonas sammitu, uz kuru mēs par spīti sankcijām uzaicinājām R. Mugabe.

Es, protams, domāju Romas sammitu par pārtikas krīzi un pārtikas drošību: mēs uzaicinājām Robert Mugabe un viņa rokaspuišus iepirkties dažos no Eiropas greznākajiem veikaliem, kamēr viņa tauta cieš badu.

Laiks siltiem vārdiem ir pagājis. Ļoti labi, ka mēs jūtamies lieliski par to, ko mēs teicām, bet mums jāpārvērš šie vārdi rīcībā: mums jāuzliek šīs sankcijas R. Mugabe režīmam. Beigsim liekuļot, it īpaši mani Portugāles un mani Itālijas draugi.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo rezolūciju un tāpat kā S. Kamall pēdējos gados es esmu saņēmis aizvien vairāk vēstuļu par stāvokli Zimbabvē.

Cilvēki, kurus es pārstāvu, Apvienotās Karalistes Austrummidlendā vienkārši nevar saprast, kā mēs šeit vienmēr varam paziņot tādus spēcīgus atzinumus par Zimbabvi, bet ļaujam R. Mugabe Eiropā izmantot mūsu vadītāju viesmīlību. Kaut kas ir visā nopietnībā nepareizi un liekulīgi; tas devalvē šo iestādi un daudzas citas. Tāpēc es ceru, ka nākotnē mēs varēsim nokārtot šo situāciju, atbrīvoties no šī briesmīgā cilvēka, un Zimbabvē varēs uzplaukt demokrātija.

– Ziņojums: Karl von Wogau (A6-0250/2008)

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sākt ar atvainošanos visiem saviem kolēģiem šajā Parlamentā, ka aizkavēju nākamo runātāju. Es aizmirsu viņa vārdu, bet es arī ceru, ka viņš piecelsies, kad viņš runās, un izrādīs cieņu šim Parlamentam.

Mums apsolīja, ka Galileo nebūs kā dārga, bet neizmantojama dāvana, no kuras grūti tikt vaļā, bet, ka mēs meklēsim tās pielietojumu. Izvērtējot visas satelītu sistēmas, – Ķīnas un Krievijas satelītu sistēmām un Amerikas GPS – cilvēki jautā, kāpēc mums vajag Galileo. Paraugoties debesīs uz šo sistēmu – dāvanu, no kuras grūti tikt vaļā, – kļūst skaidrs, ka mēs meklējam aizvien jaunus tās pielietojumus.

Tagad mēs izvērtējam militāro dimensiju. Kāpēc mums vajag šo militāro dimensiju? Skaidrs, ka mums to nevajag. To nosaka tikai skaudība uz amerikāņiem un „man arī” politika. Atmetīsim šīs pilnīgās blēņas un ietaupīsim nodokļu maksātāju naudu, atdosim to atpakaļ nodokļu maksātājiem un paļausimies uz daudz labāku tehnoloģiju.

  Ewa Klamt (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka veids, kādā mēs to darām, ir pretrunā labajai reputācijai, kādu šis Parlaments bauda. Nepieņemami, ka viss Parlaments tērzē, kad runātāji pieceļas, lai runātu. Es gribētu pārliecināt jūs, priekšsēdētājas kundze, lai jūs apklusināt deputātus un nodrošināt, lai tie, kas neklausās, atstāj šo telpu.

  Priekšsēdētāja. - Es jums pilnībā piekrītu, E. Klamt, bet kā jūs zināt, mēs vienmēr lūdzam vienu un to pašu, un vienmēr mums ir tās pašas problēmas.

Rakstiskie balsojuma skaidrojumi

– Ziņojums: Sarah Ludford (A6-0459/2007)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – Pamatojoties uz manas britu kolēģes S. Ludford ziņojumu, es balsoju par leģislatīvo rezolūciju, ar kuru koplēmuma procedūras pirmajā lasījumā groza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Kopīgo konsulāro instrukciju diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām, nosakot biometrisko identifikatoru ieviešanu un paredzot arī noteikumus par vīzu pieteikumu pieņemšanu un apstrādi. Šī priekšlikuma mērķis ir radīt tiesisko pamatojumu, kas nepieciešams dalībvalstīm, lai identificētu vīzas pieprasītāju obligātos biometriskos identifikatorus – sejas attēlus un 10 pirkstu nospiedumus – un izveidot tiesisku sistēmu dalībvalstu konsulātu organizācijai, lai ieviestu Vīzu informācijas sistēmu (VIS) kopā ar kopīgo vīzu pieteikumu centru izveidošanu. Tas novērsīs to, ka visām dalībvalstīm būtu jāapgādā savi konsulāti ar aprīkojumu, kas nepieciešams, lai savāktu biometriskos datus. Es atbalstu lielāko daļu grozījumu, it īpaši grozījumus par to, ka viena dalībvalsts pārstāv otru, par drošības pasākumiem attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējiem un par informācijas kampaņām.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − Šīs regulas priekšlikuma mērķi ir vīzu pieteikumu pieņemšanas un izskatīšanas organizācija saistībā ar biometrisko identifikatoru ieviešanu Vīzu informācijas sistēmā (VIS) ES līmenī, paredzot, pirmkārt, pienākumu sniegt biometriskos datus, kas jāglabā VIS, un standartus par to, kā tas jādara, un, otrkārt, noteikumus par vīzu pieteikumu pieņemšanas organizāciju.

Šis priekšlikums, kas ir daļa no robežu apsaimniekošanas (Šengenas zona) centralizācijas, ieviesīs vīzu pieteicēju „biometrisko identifikatoru” (fotogrāfiju un pirkstu nospiedumu) savākšanu, pasākumu, kas, nemaz nepārspīlējot, ir apšaubāms un tāds, kur paliek neatbildēti vairāki jautājumi, proti, attiecībā uz tā efektivitāti, šo personas datu aizsardzību, datu savākšanas mērķiem un kritērijiem, standartiem, kas nosaka VIS datņu saturu, piekļuves tiesībām (proti, nolīgumu sistēmā starp ES un dažādām valstīm par informācijas apmaiņu) un visbeidzot attiecībā uz pilsoņu tiesību, brīvību un garantiju nodrošināšanu.

Mēs nepiekrītam tieslietu un iekšlietu centralizācijai un uzraudzības un kontroles struktūru un instrumentu radīšanai ES līmenī, veicinot stingru likumu ieviešanas politiku.

No tā izriet mūsu balsojums pret.

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. − Es ceru, ka balss, kuru es šodien nodevu, atvieglos sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par vīzu atteikumiem un ka drīz visi dalībvalstu pilsoņi varēs ceļot brīvi, un pret viņiem būs vienāda attieksme.

Tas ir imperatīvs, ka viens no tematiem, par kuru sarunas risina Francijas prezidentūra, attiecas uz kritērijiem Amerikas Savienoto Valstu vīzas piešķiršanai visiem Eiropas Kopienas pilsoņiem.

– Ziņojums: Carmen Fraga Estévez (A6-0278/2008)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − ES un Mauritānijas Nolīgums par zvejniecību noteikti ir svarīgs abām pusēm.

Ar šī nolīguma palīdzību zvejnieki no Vidusjūras var nodarboties ar savu amatu citur, jo Vidusjūrā zivis ir pārmērīgi nozvejotas. Nesenais tunču jautājums ir tikai sākums. Es esmu informēts, ka divas zvejniecības sabiedrības no Maltas ir izmantojušas šo nolīgumu, lai zvejotu Atlantijā. Es to uzzināju, kad es biju oficiālā EP delegācijā uz Mauritāniju un delegāciju priekšsēdētājs informēja, ka visi centieni atrast risinājumu šim nolīgumam līdz šim cietuši neveiksmi.

Tajā brīdī lūdzu atļauju runāt ar priekšsēdētāju privāti. Es jautāju, vai viņš jautājumu kādreiz ir apspriedis ar komisāru Dr. Joe Borg, kas ir Maltas komisārs. Priekšsēdētājs mani informēja, ka viņš nav runājis ar viņu un ka es varot pats runāt ar viņu, ja vēloties. Es nolēmu nekavējoties sazināties ar J. Borg, kurš pēc lietas izskatīšanas sniedza man konspektu par šiem jautājumiem. Es pievērsu tam priekšsēdētāja uzmanību, informējot viņu arī par komisāra vēlēšanos atsākt diskusijas.

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. − Eiropas Savienība atkal uzurpē tiesības būt kā atsevišķai valstij. Es domāju, ka starptautisku nolīgumu slēgšana ir valsts, nevis reģionālas, starptautiskas organizācijas, kāda ir Eiropas Savienība, kompetencē, tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Dorette Corbey (PSE), rakstiski. – Nīderlandes Darba partijas delegācija balsoja par nolīgumu ar Mauritāniju nevis tāpēc, ka tas ir labs nolīgums, bet tāpēc, ka tas ir neliels uzlabojums pastāvošajā situācijā (samazinātas nozvejas).

Kopumā mēs esam pret šādiem nolīgumiem, jo tie atņem jaunattīstības valstīm to pārtikas un ienākumu avotus. Mauritānijas gadījumā vēl skumīgāk ir tas, ka attīstības fondi tiek izmantoti, lai atbalstītu zivsaimniecības intereses. Tas ir kauns!

  Christofer Fjellner (PPE-DE), rakstiski. − Mēs šodien atturējāmies no balsošanas par ES un Mauritānijas partnerattiecību nolīgumu par zivsaimniecību. Mēs saskārāmies ar divām nevēlamām alternatīvām: vai nu īsāks nolīgums ar lielākām zivju kvotām, vai garāks nolīgums ar mazākām zivju kvotām. Diemžēl nav izvēles iespējas balsot par nolīguma izbeigšanu.

Mēs, moderāti, esam pret zvejas nolīgumiem ar Āfrikas valstīm. Ziņojumā ir ļoti maznozīmīgi uzlabojumi salīdzinājumā ar pašreizējo nolīgumu, bet arī pasliktinoši nosacījumi, piemēram, darbības laika posma pagarinājums.

Saskardamies ar izvēli starp šīm nevēlamajām alternatīvām, mēs balsošanā atturējāmies.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju zivsaimniecības nolīguma ar Mauritāniju pagarinājumu, lai arī ir piemēroti norādīt, ka sarunu process ne vienmēr tika vadīts visatklātākajā un pārredzamākajā veidā.

Sarunu laikā nenotika pietiekama apspriešanās ar dalībvalstīm, kas iznākumā deva protokolu, ar kuru saskaņā zvejas iespējas ir ievērojami kritušās, tajā pašā laikā finansiālā kompensācija paturēta šķietami tajā pašā līmenī. Galvenie tehniskie aspekti, kas ietekmē galvenās flotes, nav atrisināti; tieši pretēji, uzlikti jauni ierobežojumi, piemēram, papildu bioloģiskās atjaunošanās periods bez zinātniskas precizitātes.

Par spīti tam Portugāle ieņēmusi pamatotu nostāju attiecībā uz zvejas iespējām šajās zvejas platībās, proti, 886 GT gadā 1. kategorijai (Kuģi, kas zvejo vēžveidīgos, izņemot langustus un krabjus), licences iegūšana 5. kategorijai (Galvkāji) un 300 GT saglabāšana langustiem.

Pamatojoties uz šo informāciju, es uzskatu, ka tas ir pozitīvs nolīgums manai valstij un es balsoju par.

– Regulas priekšlikums: Eiropas Savienības zvejas flotes, ko skārusi ekonomiskā krīze

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – Es balsoju par Eiropas Parlamenta 2008. gada 10. jūlija leģislatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes Regulai, ar kuru izveido pagaidu īpašu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Savienības zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai. Viena no galvenajām problēmām, ar kurām saskaras ES zivsaimniecības nozare, daudzos gadījumos paliek strukturālā nelīdzsvarotība starp flotes jaudu un pieejamajiem resursiem. ES flotes jaudas pārpalikums pirms dažiem gadiem bija aplēsts apmēram 40 %. Šis jaudas pārpalikums apvienojumā ar zivju krājumu izsmelšanu pārmērīgās nozvejas desmitgažu laikā nozīmē, ka nozare cīnās, lai noturētos pret ārējo ekonomisko spiedienu, piemēram, pēkšņu degvielas cenu kāpumu. Es vēlos, lai tiktu paredzēts Kopienas instruments, kas aprēķinātu naftas cenu pieaugumu gadam tā, ka iekšējam tirgum būtu laiks reaģēt uz pieaugušajām izmaksu cenām. Es atzinīgi vērtēju Francijas lauksaimniecības un zivsaimniecības ministra Michel Barnier darbību, kurš smagi strādāja, lai sasniegtu šo rezultātu. Pateicoties viņam, tika iegūti atbalsta pasākumi.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − Zivsaimniecības nozare ir viena no nozarēm, kas visvairāk cietusi no pašreizējās enerģētikas krīzes.

Reibinošais degvielu cenu kāpums kopā ar KZP ieviesto nozvejas samazinājumu un pirmās pārdošanas zivju cenu stagnācija kuģu īpašniekus un zvejniekus nostādījusi kutelīgā stāvoklī.

Tāpēc šis priekšlikums steidzami ierosina izstrādāt Padomes Regulu, lai nodrošinātu, ka ES flote pielāgojas pašreizējai ekonomiskajai situācijai, kuru diktē enerģētiskā krīze.

Faktiski šis priekšlikums seko Komisijas paziņojumam, kurā, šķiet, pareizi diagnosticētas zivsaimniecības nozares problēmas un ierobežojumi, kā arī nepieciešamie pasākumi, lai atvieglotu pašreizējo krīzi.

Lai arī es uzskatu, ka regulas prezentācijas pamatā esošā iniciatīva ir pozitīva, es uzskatu, ka pēc iepriekš minētā paziņojuma izlasīšanas no tās varēja sagaidīt kaut ko vairāk.

Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana, kas minēta 6. pantā, ar pienākumu iekļauties flotes pārstrukturēšanas plānos, dzinēju neiekļaušana 7. pantā, viss 9. pants un 12. panta 3. punkts, kas tikai aizstāv traļu zvejas intereses, šķiet, mazāk veiksmīgi šajā priekšlikumā.

Par spīti iepriekš minētajam un ņemot vērā lielās grūtības, kādas zivsaimniecības nozare pieredz Eiropas līmenī, dokuments ir pelnījis, lai es balsotu par.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − Kā mēs paskaidrojām runā vakardienas debatēs, iemesli mūsu balsojumam pret šo regulas priekšlikumu ir fundamentāli. Ja būtu kādas šaubas par to pamatotību, pietiktu noklausīties Eiropas Komisijas runas, lai tās izkliedētu.

Eiropas Komisijai problēma ir jaudas pārpalikums, un mērķis un risinājums ir „flotes pārstrukturēšana”. Kā ar sociāli ekonomisko krīzi? Kā ar augošajām degvielas cenām (dīzeļdegvielai un jo īpaši benzīnam)? Kā ar pirmās pārdošanas zivju cenu? Komisijai tas ir pavisam vienkārši: „ja dažas dalībvalstis samazina jaudu, tad citas dalībvalstis gūst labumu, jo, ja jaudas samazināšanai seko piepūles samazināšana, būs vairāk resursu un vairāk tirgus iespēju.”

No tā izriet ierosinājums par 1,6 miljardiem eiro (!) tikai kuģu izņemšanai no ekspluatācijas.

„Vienkārši” – ja slimība nenogalinās zivsaimniecības nozari, to izdarīs „ārstēšana”.

Nav finansējuma, kas palīdzētu nozarei stāties pretī pieaugušajām ražošanas izmaksām un garantētu algas. Taču 1,6 miljardi eiro piedāvāti pastāvīgai, daļējai vai „pagaidu” zvejas darbību pārtraukšanai.

Portugāles valdība ievēro šo principu un, kā publiski jau zināms, piešķir ap 8,2 miljoniem eiro 27 kuģu izņemšanai no apgrozības 2008. gadā.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Pašreizējo naftas un degvielas cenu negatīvā ietekme iespaido visus ES pilsoņus. Šī „iedomātās glābšanas” pakete maz ko dod, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zvejas nozari. Lai arī es atbalstu jaudas samazināšanu – pašlaik dažām Kopienas zivsaimniecībām ir vismaz 40 % jaudas pārpalikuma – es nedomāju, ka šis priekšlikums panāks pārmaiņas, kas vajadzīgas, lai panāktu ilgtspējīgu ES zvejas nozari. Pastāvīgā pārzveja ir drauds 80 % ES krājumu, un mums patiesi jāsamazina jauda, nevis jāatjauno kuģu celtniecība uz nodokļu maksātāju rēķina.

– Rezolūcijas priekšlikumi: Romu pirkstu nospiedumu datubāzes veidošana Itālijā (B6-0348/2008)

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. − Diskusija par Romu iedzīvotāju stāvokli atsākta ārkārtīgi svarīgā brīdī, kad konkrēti notikumi pierāda, ka joprojām ir ievērojami trūkumi dalībvalstu un Eiropas politikas līmenī šajā jomā un ka vajadzība to uzraudzīt un konsolidēt ir acīmredzama.

Es domāju, ka debašu rezultātiem un rezolūcijai attiecībā uz pirkstu nospiedumu ņemšanu romiem Itālijā jāpamatojas uz diviem galvenajiem secinājumiem. Pirmkārt, ir svarīgi, ka valstu pasākumi attiecībā uz romiem ir orientēti uz sociālo integrāciju un tiesību un pienākumu sistēmas radīšanu šiem pilsoņiem. Tomēr šādām tiesībām un pienākumiem jāatbilst ES nediskriminācijas pamatprincipiem, kā arī pamatbrīvību un cilvēka cieņas respektēšanai. Pirmām kārtām jānodrošina nepilngadīgo tiesības neatkarīgi no viņu etniskās piederības. Šī pieeja izmantota Rumānijā, un tā tāpat jāpaplašina uz situāciju citās dalībvalstīs.

Otrkārt, ņemot vērā romu tautas kultūras īpatnības, risinājums tās integrācijai jāatrod Eiropas līmenī, izstrādājot iekšēji nepretrunīgu un visaptverošu stratēģiju. Papildus pamattiesību garantēšanai šai stratēģijai jāveicina arī pieeja izglītībai, it īpaši iecietības izglītībai kontekstā ar 2008. gadu kā Starpkultūru dialoga gadu.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā Itālijai izvirzīta prasība pārtraukt romu datubāzes veidošanu, jo tas šķiet pāragri, un izsaku nožēlu par to, ka Parlaments nenobalsoja par manas politiskās grupas, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas, iesniegto priekšlikumu par jautājuma atlikšanu līdz 2008. gada septembrim. Būsim godīgi, protams, es atbalstu aizliegumu noņemt pirkstu nospiedumus romu iedzīvotājiem, arī nepilngadīgajiem, un izmantot iegūtos pirkstu nospiedumus, jo tas nepārprotami būtu diskriminācijas akts un tieša diskriminācija rases vai etniskās izcelsmes dēļ, ko aizliedz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 14. pants. Tomēr mani neatstāja vienaldzīgu mana drauga, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka, Jacques Barrot argumenti, jo viņš skaidri pateica, ka Komisija rūpīgi un pilnīgā pārredzamībā vēroja situāciju, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem. Patiesību sakot, esmu pārliecināts, ka vispirms mums vairākos jautājumos būtu jāsagaida Itālijas valdības atbildes un tikai pēc tam jāveic tādas politiskas iniciatīvas kā šī pieņemtā rezolūcija, ko Eiropas iedzīvotāji varētu nepareizi interpretēt.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par šo rezolūciju, lai gan ceru, ka partijas to neizmantos politisko mērķu sasniegšanai. Romu jautājums nav ne labējo, ne kreiso spēku jautājums, bet vienkārši nopietna un neatrisināta problēma, kura steidzami jārisina un kura pārāk ilgi ir tikusi atlikta. Mēs esam par integrācijas kultūru un tāpēc mums ir vajadzīgi praktiski centieni un apņemšanās.

Pasākums, ko patlaban apspriež mūsu valdība, par spīti ministra R. Maroni miglainajiem solījumiem, būtu jāsašaurina līdz būtiskākajam − šī pasākuma problēma nav pati identifikācija, bet gan fakts, ka ir paredzēts izmantot etnisko kritēriju un ka šāda darbība (pirkstu nospiedumu noņemšana) ir ārkārtīgi diskriminējoša, it sevišķi attiecībā uz nepilngadīgajiem. Mēs neesam vienīgie, kas uzsver šo nelikumību; skaļus protestus ir izteikušas plašas katoļu baznīcas aprindas, kā arī laicīgās un reliģiskās brīvprātīgās apvienības un organizācijas. Arī UNICEF priekšsēdētājs stingri iebilst pret šī lēmuma nostādni. Es ceru, ka no šī balsojuma, kas faktiski nozīmē Itālijas nosodījumu, valdība izdarīs vajadzīgos secinājumus un atteiksies no savām kļūdainajām iecerēm.

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Britu konservatīvie deputāti balsoja pret šo rezolūciju, jo tekstā aplūkotais jautājums pilnībā ir vienas dalībvalsts iekšlietu problēma un tādējādi tas neattiecas uz ES līmeni.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Vārda „romi” vietā atliek tikai ielikt vārdu „ebreji” un būs skaidrs, no kurienes nāk šis priekšlikums un kur tas nonāks, ja nesaņems spēcīgu pretsparu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs ar bažām vērojam, kā Eiropā veidojas nepieņemams rasisma un ksenofobijas klimats, ko it īpaši veicina neoliberālās politikas izpausmes, kas nevis sniedz risinājumu, bet vēl vairāk saasina tās vajadzības un problēmas, kuru dēļ darba ņēmēju un iedzīvotāju situācija kļūst nedrošāka un dzīves apstākļi sliktāki.

Nesenā Itālijas rīcība, 21. maijā izziņojot gadu ilgu „ārkārtas stāvokli saistībā ar klejotāju apmetnēm Kampānijas, Lacio un Lombardijas reģionos”, ir piemērs šiem bīstamajiem un nepieņemamajiem pasākumiem, kuri veicina pilsoņu un iedzīvotāju diskrimināciju, segregāciju un „kriminalizāciju”, pārkāpjot viņu tiesības, brīvības un garantijas − viņu pamattiesības.

Šādi palielinās nabadzības, nošķiršanās un sociālās sašķeltības risks, kas savukārt veicina atstumtību un geto veidošanos, analfabētismu un iesaistīšanos ēnu ekonomikā, kā arī daudziem romu izcelsmes iedzīvotājiem liek izvairīties no dalības sabiedriskajā dzīvē.

Gluži otrādi − kā jau teikts, vislabākais veids, kā aizsargāt romu tiesības, ir garantēt piekļuvi izglītībai, mājokļiem un veselības aprūpei, kā arī risināt nodarbinātības un sociālās nodrošināšanas jautājumus atbilstīgi iekļaušanas un integrācijas politikas nostādnēm.

  Gunnar Hökmark (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Romu diskriminācija ir nopietna problēma, un tā ir jārisina ikvienā ES dalībvalstī. Visiem Eiropas pilsoņiem ir vienādas tiesības neatkarīgi no tautības, etniskās izcelsmes, reliģijas vai dzimuma. Tas ir Eiropas Savienības panākumu un izaugsmes pamats, un mums ir kopīgs pienākums ievērot šo principu.

Tas nosaka prasību pēc piekļuves izglītībai un veselības aprūpei, kā arī tiesībām uz cilvēka cieņas principu ievērošanu. Pašreizējā situācija, kas veidojusi attieksmi pret romiem Itālijā, ir jāaplūko tieši šādā perspektīvā. Eiropas Savienības pienākums ir nodrošināt cilvēku pamattiesību ievērošanu visās valstīs.

Taču tas izvirza prasības arī jebkuras izcelsmes cilvēkiem iekļauties tajā sabiedrībā, kurā viņi dzīvo, un šāda integrācija vienlaikus nozīmē arī vienlīdzīgu, nediskriminējošu attieksmi pret visiem iedzīvotājiem. Šim aspektam ir būtiska nozīme cīņā pret cilvēku tirdzniecību, prostitūciju un sociālo atstumtību. Caur šīs atbildības tīklu nedrīkst izslīdēt ne pieaugušie, ne bērni.

Šādā kontekstā mēs uzskatījām, ka nevaram atbalstīt nevienu no rezolūcijām, kas šodien apspriestas Parlamentā.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par šo rezolūciju un atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments stingri iebilst pret šādu rīcību, kas no Eiropas cilvēktiesību normu viedokļa ir diskriminējoša un nelikumīga.

Tomēr es gribu vērst uzmanību uz faktu, ka pamatproblēmas atrisināšanai ar rezolūciju vien nepietiks, jo šis tiesību akts nav saistošs. Tāpēc, manuprāt, mums ir jāprasa Eiropas Komisijai vērsties pret Itāliju, lai piespiestu to pārtraukt diskriminējošo politiku pret romu izcelsmes cilvēkiem.

Pirkstu nospiedumu noņemšana neatbilst ne Eiropas tiesībām, ne arī citiem Eiropas cilvēktiesību garantēšanas instrumentiem. Eiropas Kopienas līmenī pastāv 2008. gada 28. aprīļa Direktīva Nr. 380, kurā noteikta prasība noņemt pirkstu nospiedumus trešo valstu pilsoņiem, kas sasnieguši sešu gadu vecumu. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka tā attiecas uz trešām valstīm, kas nepieder Eiropas Savienībai. Turklāt Direktīvā 2008/38/EK ikvienam dalībvalsts pilsonim ir garantēta pārvietošanās brīvība, tāpēc etniskā izcelsme nekādā gadījumā nevar būt tiesību akta pamats.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Itālijas rīcība ir klajā pretrunā visiem Eiropas Parlamenta aicinājumiem veidot saskaņotu ES politiku attiecībā uz romu integrāciju. Romi ir vieni no galvenajiem rasisma un diskriminācijas upuriem. Šo rasismu un diskrimināciju Itālijas valdība cenšas attaisnot un institucionalizēt. Itālijas iestādēm ir jāatsakās no pirkstu nospiedumu noņemšanas romiem, un es balsoju par šo rezolūciju.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par ierosinājumu atlikt balsojumu par šo sarežģīto jautājumu un uzskatu, ka pareizāk būtu nogaidīt, kamēr mums būs pieejama visa informācija, ko Itālijas valdībai ir pieprasījusi Komisija.

Lai gan Parlaments nobalsoja pret šādu atlikšanu, es atturējos galīgajā balsojumā, nevēloties atbalstīt rezolūciju, kamēr nav pieejami visi fakti, un arī tāpēc, ka man ir zināmas bažas attiecībā uz dažām teksta daļām, bet vienlaikus arī atzīstot, ka nav piedodama neviena patvarīga rīcība, ko kāda iestāde vērš pret konkrētu sabiedrības grupu.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Attieksme pret Itālijas romu iedzīvotājiem ir trauksmes signāls, kas brīdina par populistiskās labējās valdības necilvēcīgo, diskriminējošo un pazemojošo attieksmi pret Eiropas minoritātēm. Pirkstu nospiedumu noņemšana bērniem vienkārši ir nepieļaujama. Šāda rīcība atgādina pagājušos laikus un mūsdienu Eiropā tai nav vietas. Es aicinu visas valdības nosodīt Itālijas valdību un nekavējoties rīkoties, lai aizsargātu romu bērnus Itālijā.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Es uzskatu, ka Itālijas valdības lēmums noņemt pirkstu nospiedumus romu izcelsmes cilvēkiem un it sevišķi bērniem ir nopietns Eiropas pilsoņu pamattiesību pārkāpums.

Pirkstu nospiedumu noņemšana agrīnā vecumā var ietekmēt visu turpmāko dzīvi. Bērniem, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu, pirkstu nospiedumu noņemšanu veic, izmantojot kriminālizmeklēšanas veidlapu, un tas ir pilsoņu pamattiesību pārkāpums.

Es nepiekritu balsojuma par rezolūciju atlikšanai, jo situācija ir steidzama un ir jāpārtrauc pirkstu nospiedumu noņemšana bērniem. Nedrīkst par attaisnojumu izmantot pieņēmumu par atsevišķu bērnu vainu, un pašreizējā attieksme pret romu izcelsmes bērniem Itālijā ir nepieņemama.

Mēs pieprasām Itālijas valdībai pārtraukt pirkstu nospiedumu noņemšanu romu izcelsmes nepilngadīgajiem Itālijā.

Pamattiesību ievērošanas jomā Eiropas Savienībai ir jābūt par piemēru, un tāpēc Komisijai ir jāizmeklē situācija Itālijā un jāpieprasa Itālijas valdībai nekavējoties pārtraukt pirkstu nospiedumu noņemšanu romu izcelsmes bērniem.

Tāpēc es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā pieprasīts pārtraukt pirkstu nospiedumu noņemšanu romu izcelsmes cilvēkiem un it īpaši romu bērniem, ko veic saistībā ar plašāku programmu „Romu pirkstu nospiedumu datubāzes veidošana Itālijā”.

  Manfred Weber (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Būdams Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas koordinators Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, vēlos paskaidrot balsojumu gan pats savā vārdā, gan savas grupas kolēģu vārdā. Visas grupas ir vienotas cīņā pret rasismu un jebkādu etnisku diskrimināciju un atbalsta cilvēktiesību veicināšanu. Nav nekādu šaubu, ka arī PPE-DE grupa vēlas noskaidrot patiesību par notikumiem Itālijā.

Rezolūcijas pamatā galvenokārt ir paziņojumi presē, kā arī vairāku organizāciju un atsevišķu personu iesniegtie dokumenti un liecības. Vairumam deputātu nebija iespējas gūt priekšstatu par situāciju, izmantojot savus pašu resursus.

Itālijas iestādes ir uzaicinājušas Parlamenta pārstāvjus doties uz Itāliju un tuvāk noskaidrot situāciju, kā arī ir piedāvājušas sniegt papildu informāciju. Atbildīgais komisārs Jacques Barrot ir apsolījis līdz jūlija beigām sniegt informatīvu ziņojumu, un mūsu grupa ļoti vēlējās to sagaidīt. Mūsu mērķis joprojām ir nemainīgs − vispirms precīzi noskaidrot faktus. Tāpēc mēs vēlējāmies balsojumu par rezolūciju atlikt līdz septembra sesijai. Diemžēl mūsu priekšlikumu noraidīja, tāpat kā vairākus iesniegtos grozījumus, un tieši tāpēc mēs izšķīrāmies par šādu balsojumu.

PPE-DE grupa joprojām uzskata, ka rūpīga situācijas izpēte būtu bijusi lietderīgāka par šo rezolūciju, kuras pieņemšana bija sasteigta. Vienīgais mūsu oponentu mērķis bija iekļūt dienas ziņās, taču tādējādi cilvēkiem ir izdarīts lāča pakalpojums.

– Rezolūciju priekšlikumi: situācija Ķīnā pēc zemestrīces un pirms Olimpiskajām spēlēm (RC-B6-0340/2008)

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Lēmums par to, vai apmeklēt Olimpiādes atklāšanas ceremoniju, manuprāt, ir risināms kolektīvi. Ne visiem maniem kolēģiem no Sociālistu grupas šai ziņā ir vienota nostāja. Tomēr es neuzskatu, ka tas ir pietiekams pamats Olimpisko spēļu ceremonijas boikotēšanai. Šādu nostāju atbalsta pat Dalai Lama.

Līdzīgi arī ierosinājums uzaicināt Dalai Lama uz Vispārējo lietu padomi šķiet absurds ikvienam, kas necenšas tīši graut ES un Ķīnas attiecības. Attiecībā uz diskrimināciju pret tādām Ķīnas iedzīvotāju grupām kā arodbiedrību biedri, neapšaubāmi, ir pamats bažām, taču tiem, kas vēlas uzspiest kauna zīmi Itālijas romiem, diez vai ir tiesības paust kritiku. „Izvelc pa priekšu baļķi no savas acs, un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.”

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Esmu gandarīts par to, ka ir pieņemta šī kopīgā rezolūcija par situāciju Ķīnā. Pirms Olimpiskajām spēlēm, kas sāksies pēc nepilna mēneša, ir svarīgi turpināt izdarīt spiedienu uz Ķīnu.

Mēs nedrīkstam izlikties neredzam nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus, kas notiek par spīti Ķīnas dotajiem solījumiem. Eiropas Parlamenta pienākums ir atgādināt Ķīnai tās publisko apņemšanos. Ir svarīgi pieminēt arī minoritāšu tiesības, tiesiskumu un joprojām bieži piespriesto nāves sodu.

Visbeidzot, man būtu gribējies, lai attiecībā uz Ķīnu tiktu pieņemti stingrāki grozījumi; šeit es it īpaši domāju lūgumrakstus par tādu disidentu un cilvēktiesību kampaņas dalībnieku kā Hu Jia un viņa sievas Zeng Jinyan atbrīvošanu, norādi uz situāciju Tibetā, kas ne tuvu nav atrisināta, kā arī nesamērīgos un nepārredzamos spriedumus, kas piespriesti šajā pavasarī notikušo demonstrāciju dalībniekiem.

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Es atturējos no balsošanas par rezolūciju saistībā ar situāciju Ķīnā pēc zemestrīces un pirms Olimpiskajām spēlēm. To es darīju tāpēc, ka Parlaments noraidīja grozījumus, kuros bija izvirzīti jautājumi par cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā. Rezultātā šīs rezolūcijas zemteksts atšķiras no šo debašu ierosinātāju sākotnējās ieceres. Kāpēc Parlaments nepieņēma rezolūciju pirms nesenā EURO 2008 Eiropas futbola čempionāta? Tāpēc, ka Austrijā un Šveicē cilvēktiesību ievērošanas jomā nav problēmu. Norādīt Ķīnai uz šīm problēmām nenozīmē veikt pret Ķīnu vērstas darbības, bet gan vienkārši paust cerību, ka tiks ievēroti elementārie standarti, ko izveidojusi mūsu civilizācija.

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par grozījumu Nr. 19, jo esmu pārliecināts, ka ļoti atbalstāma ir Dalai Lama uzaicināšana Vispārējo lietu padomē iepazīstināt ar savu Tibetas situācijas vērtējumu un izskaidrot 27 valstu ārlietu ministriem vidusceļa pieeju un savu skatījumu uz patiesu autonomiju, kas būtu īstenojama attiecībā uz visiem Ķīnas tibetiešiem.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Rezolūcijā par situāciju Ķīnā es balsoju par Zaļo grupas ierosināto grozījumu, jo grozījumā Nr. 15 ir precīzi raksturota neatbilstība starp pašreizējo situāciju Ķīnā, tuvojoties Olimpiskajām spēlēm, un šīs valsts dotajiem solījumiem un publiskajām saistībām uzlabot gan cilvēktiesību ievērošanu, gan situāciju Tibetā.

Īpaši svarīga, manuprāt, ir grozījumā Nr. 16 izteiktā prasība līdz Olimpisko spēļu sākumam panākt reālus rezultātus Dalai Lama un Ķīnas pārstāvju sarunās. Uzmanība būtu pievēršama arī grozījumos Nr. 11 un Nr. 12 izteiktajām bažām par notikumiem Lasā.

Ļoti pamatots ir grozījumā Nr. 20 paustais aicinājums Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm veikt pasākumus attiecībā uz Ķīnu. Es neizslēgtu arī pilnīgu Olimpiādes boikotu. Priekšsēdētāja H. G. Pöttering lēmums bija saprātīgs un cilvēcisks. Reizi par visām reizēm, olimpisko ideālu un mūsu vērtību vārdā, mēs nevaram ļaut Ķīnai turpināt olimpisko spēļu sagatavošanu ar velnišķīgu triku palīdzību.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Veids, kādā tika likvidētas zemestrīces sekas Ķīnas dienvidrietumos, liecina par progresu, ko šī valsts panākusi pēdējos gados. Tomēr cilvēktiesību jautājumos šajā valstī ir jāturpina attīstība. Reālu progresu šai jomā var panākt tikai ar abu pušu iesaistīšanos konstruktīvā dialogā. Olimpiskās spēles ir lieliska iespēja pastiprināt šī dialoga nozīmi un veicināt uzlabojumus cilvēktiesību un brīvību jomā. Tādēļ es vēlētos uzsvērt, ka Ķīnai ir jāpastiprina centieni un jāizpilda Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai publiski dotie solījumi uzlabot situāciju cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Es balsoju par šo rezolūciju.

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Kā delegācijas loceklis attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku, es ceru, ka mūsu šodienas balsojums pārliecinās Ķīnas iestādes rīkoties saskaņā ar saviem publiskajiem solījumiem attiecībā uz cilvēktiesībām, minoritāšu tiesībām, demokrātiju un tiesiskumu.

Es aicinu Ķīnas iestādes steidzami rīkoties, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju, un apžēlot visus apcietinātos politiskos ieslodzītos un cilvēktiesību aktīvistus, arī tos, kas pēc 2008. gada martā notikušajiem protestiem ieslodzīti Tibetā.

− Ziņojums: Elmar Brok (A6-0266/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, atturējāmies no balsojuma par Elmar Brok ziņojumu. Šajā balsojuma skaidrojumā mēs vēlamies precizēt savu nostāju attiecībā uz ES turpmāko paplašināšanos.

Mūsuprāt, Kopenhāgenas kritēriji ir vienīgās prasības, kas izvirzāmas kandidātvalstīm, ar kurām notiek sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai. Mēs atbalstām turpmāku ES paplašināšanos un uzskatām to par vienu no svarīgākajiem Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem. Turklāt mēs uzskatām, ka ir jāturpina sarunas ar Turciju un ka šī valsts ir jāvērtē pēc tiem pašiem objektīviem kritērijiem kā citas kandidātvalstis.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētājas kundze! Elmar Brok ziņojumā ir uzsvērta vēlme uzlabot mūsu attiecības ar austrumu valstīm, un tāpēc es to atbalstīju. Tomēr, manuprāt, ziņojums ir samērā neizteiksmīgs un tajā trūkst gaidītā skaidrā plāna, kā panākt Eiropas Savienības atvērtību attiecībā pret austrumu valstīm. No bijušā Ārlietu komitejas vadītāja mēs cerējām sagaidīt labāk sagatavotu dokumentu.

  Petru Filip (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Priekšsēdētāja kungs! Novērtējot Komisijas 2007. gada paplašināšanās stratēģijas dokumenta sarežģītību un precīzo lietderību, mēs uzskatām, ka jaunajā kontekstā, kas izveidojies pēc Īrijas iedzīvotāju balsojuma, būtu vajadzīgas atkārtotas lietišķas debates vismaz attiecībā uz paplašināšanās stratēģijas iekšējo dimensiju. Eiropas Savienības spēja izpildīt savus politiskos uzdevumus un panākt reģionu funkcionālu sadarbību, it īpaši ar dienvidaustrumu Eiropas valstīm, ir atkarīga no tā, kādā veidā tiks risinātas Kopienas iekšējās attiecības.

Es gribētu uzsvērt, ka jebkura sarunu formula, kas paredz diferencētu attieksmi pret kādu citu dalībvalsti, neatkarīgi no tās iemesliem, radīs „vājo vietu ķēdi” un, manuprāt, ilgtermiņā šāda pieeja nedos labumu. Mūsu turpmāko darbību panākumi ir atkarīgi no tā, kā mēs pratīsim sabiedrībai izskaidrot paplašināšanās tiešo ietekmi un tās ilgtermiņa priekšrocības. Es pat gribētu teikt, ka Īrijas balsojums mums ir jāuzlūko konstruktīvā perspektīvā − šis balsojums apliecina faktu, ka mēs ne vienmēr esam pratuši būt pretimnākoši partneri vienkāršajam iedzīvotājam, kurš drīzāk ir efektīvas politikas mērķis, nevis ideju un nerealizējamu koncepciju aizstāvis.

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Elmar Brok ziņojumu par ES turpmākas paplašināšanās stratēģiju, jo vēlējos atkārtoti apstiprināt savu pārliecību, ka turpmāka paplašināšanās nebūs iespējama bez jauna līguma, kas ļautu darboties 27 vai vairāk valstu Savienībai, un bez atbilstīgas finanšu shēmas.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, cienījamie kolēģi! No Elmar Brok ziņojuma par paplašināšanos es saprotu, ka jaunu valstu uzņemšana būs veiksmīga tikai tad, ja − citēju − „būs skaidrs un ilglaicīgs sabiedrības atbalsts”.

Šī frāze izklausās pilnīgi liekulīga, jo ir pagājušas tikai dažas dienas kopš eirokrātijas nicīgās reakcijas uz Īrijas nepārprotamo „nē” Lisabonas līgumam, lai gan tā bija tikai atbalss tam „nē”, ko 2005. gadā pateica Francijas un Nīderlandes sabiedrība. Turklāt Francijas Konstitūcijā obligātais referendums par ES paplašināšanos ir aizstāts ar pseidoreferendumu, kura pamatā ir „tautas iniciatīva” un kurš patiesībā ir atkarīgs no Francijas asamblejas un senāta labās gribas.

Protams, Elmar Brok, zinot par vairuma eiropiešu negatīvo nostāju pret Turcijas pievienošanos ES, pat nepiemin konsultēšanos ar sabiedrību referenduma veidā. Lai iegūtu minēto atbalstu, viņš vienkārši ierosina veco labo propagandu attiecībā pret sabiedrību, ko uzskata par neinformētu vai pat vientiesīgu.

Ja Elmar Brok un viņa domubiedri Eiropā un dalībvalstīs tik ļoti baidās no sabiedrības vai to nicina, viņiem vismaz būtu jābūt godprātīgiem un jāpārtrauc meklēt tās atbalstu. Eiropas demokrātija tādā veidā kļūtu tikai stiprāka.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Elmar Brok ziņojumu par Komisijas 2007. gada paplašināšanās stratēģijas dokumentu. Eiropas Savienībai ir jāparāda, ka tā joprojām ievēro iepriekš dotos solījumus attiecībā uz paplašināšanos. Patiesi, stingri un taisnīgi noteikumi ir jāattiecina uz visām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kurām mēs dodam šādus solījumus. Es uzskatu, ka šie jautājumi ziņojumā ir pienācīgi atspoguļoti, un balsoju par Elmar Brok ziņojumu.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Šī rezolūcija nedzirdētā veidā izkropļo realitāti, ar ko saskaras Eiropas Savienības veco un jauno dalībvalstu iedzīvotāji, un Savienības nostiprināšanās un paplašināšanās tajā atspoguļota kā viņu ieguvums, lai gan patiesībā ir pilnīgi pretēji. Ierosināto jaunās paplašināšanās plānu mērķis ir palielināt ekspluatāciju un manipulāciju, kas vērsta pret pievienošanās valstu tautām, kuras jau tagad atrodas smagā situācijā, un padziļināt šo valstu izlaupīšanu, ko veic Eiropas kapitāls. Piemēram, paplašināšanās Rietumbalkānu virzienā ir cieši saistīta ar milzīgu šo valstu tautu pakļaušanas un pazemošanas operāciju. Raksturīgs piemērs ir prasība pilnībā sadarboties ar Bijušās Dienvidslāvijas Starptautisko krimināltribunālu − Amerikas un Eiropas imperiālistisko huligānu izveidoto pseidotiesu, kuras uzdevums ir tiesāt cilvēkus, kuri krituši par upuri viņu kariem un noziegumiem šai reģionā, un kas iznīcināja bijušo prezidentu Slobodan Milošević. Šīs tautas it īpaši apdraud arī fakts, ka paplašināšanās procesa pamatā joprojām ir robežu mainīšana un tādu imperiālistu protektorātu kā Kosovas protektorāts veidošana, kas novedīs pie kārtējā imperiālistu antagonisma un sadursmju viļņa, kura upuri būs šī reģiona tautas.

Tāpēc mēs, Eiropas Parlamenta deputāti no Grieķijas Komunistiskās partijas, balsojam pret šo rezolūciju, atkārtoti apstiprinot mūsu nostāju pret imperiālistisko Eiropas Savienību un tās paplašināšanos.

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Britu Konservatīvā partija vienmēr ir stingri atbalstījusi un turpina atbalstīt ES paplašināšanos, jo tā nodrošina lielāku vienoto tirgu un lielāku brīvību un elastīgumu nacionālu valstu Eiropā.

Tomēr šajā ziņojumā ir tādi elementi, ko mēs nevaram atbalstīt. Mēs neuzskatām, ka Eiropa ir „politiskās integrācijas projekts”. Turklāt mēs nepiekrītam galvenajām nostādnēm 19. punktā, kurā aicināts veidot „kopējās politikas jomas” tādās sfērās kā tieslietas, drošība, migrācija, ceļošana bez vīzām un izglītība − britu konservatīvie to nevar atbalstīt. Mēs neesam apmierināti arī ar 6. punktu, kurā teikts: „attīstīt brīvības, drošības un tieslietu jomu, saglabāt un attīstīt savu tiesību kopumu un aizstāvēt pamattiesības un brīvības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā”.

Mūsu bažas saistībā ar šīm un citām ziņojuma daļām nekādā veidā nemazina mūsu atbalstu ES turpmākai paplašināšanai, ja kandidātvalstis atbilst Kopenhāgenas kritērijiem.

Minēto iemeslu dēļ esam nolēmuši atturēties no balsošanas par šo ziņojumu.

− Rezolūcijas priekšlikums: situācija Zimbabvē (B6-0347/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs! Ir labi, ka Eiropas balss tiek sadzirdēta šajā Āfrikas daļā, kas pēc farsam līdzīgās prezidenta vēlēšanu kampaņas, ko vērojām pirms dažām dienām, kārtējo reizi var nokļūt draudīgas vardarbības epicentrā.

Arī G8 nostāja ir ļoti skaidra − netiek ieviestas sankcijas, jo tās kaitētu galvenokārt civiliedzīvotājiem, bet gan „finansiāli pasākumi”, kuri īpaši attiecas uz uzņēmumiem, bankām un personām, kas kopš 1980. gada saistītas ar valdošo režīmu. Pašreizējā situācija ir nepieņemama, un vēlēšanas notiek nepiemērotos apstākļos, sistemātiskas vardarbības ielenkumā. Es ceru arī, ka mūsu Kopienas diplomātiskās aprindas nolems atbalstīt Āfrikas Savienības ierosinājumu un pieprasīs nacionālās vienotības valdībai pārvarēt šo smago krīzi.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es atbalstīju šodienas rezolūciju, jo uzskatu, ka attiecībā uz vardarbību Zimbabvē mums jābūt ļoti stingriem, jāpastiprina sankcijas un jāaicina atsaukt Mugabe režīma atzīšanu. Valsts finansētā vardarbības kampaņa, kas vērsta pret politiskajiem pretiniekiem, ir atņēmusi iespēju sarīkot prezidenta vēlēšanu brīvu otro kārtu.

  Marie-Arlette Carlotti (PSE), rakstiski. – (FR) Tāpat kā cilvēki visā pasaulē, Zimbabves iedzīvotāji vēlas mieru, demokrātiju un pārticību.

Robert Mugabe vadībā viņiem nav nekā no tā. Bijušais valsts atbrīvotājs tagad ir kļuvis par tās mocītāju. Šodien Parlaments dod skaidru vēstījumu, ka vairs nevēlas Mugabe un viņa režīmu. Tā ir lēmusi Zimbabves tauta. Eiropas Savienībai jāliek lietā visa sava ietekme, lai palīdzētu Zimbabves un Āfrikas iedzīvotājiem atrisināt šo krīzi.

Galvenais uzdevums ir pārtraukt vardarbību. Tikai tāds dialogs, kurā piedalīsies visi Zimbabves sabiedrības locekļi, ļaus nodibināt pārejas režīmu ar skaidrām pilnvarām brīvu un pārredzamu vēlēšanu sarīkošanai, ko uzraudzītu starptautiskā sabiedrība.

Tomēr Robert Mugabe no laba prāta nesēdīsies pie sarunu galda. Tāpēc pret šo režīmu mums ir jāpastiprina mūsu sankciju arsenāls.

Visbeidzot, mums šobrīd ir jāstrādā pie Zimbabves atjaunošanas plāna − es atzinīgi vērtēju Komisijas ierosinājumu nodrošināt ārkārtas finansējumu 250 miljonu eiro apmērā, tiklīdz Zimbabvē būs likumīga un uzticības cienīga valdība.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta rezolūcijai par situāciju Zimbabvē un Mugabe režīma nosodīšanu.

Nav pieņemama valdības izvērstā vardarbības kampaņa pret opozīciju, regulārie cilvēktiesību pārkāpumi un demokrātisko principu ignorēšana. Civilizētajai pasaulei bez vilcināšanās ir jānosoda Zimbabvē notiekošais. Politiskās vajāšanas, nepamatota vardarbība, daudzu pilsoņu bads, ciešanas un nāve ─ tie ir Mugabe jaunākie „sasniegumi”, kas pelnījuši nogrimt vēstures annālēs. Zimbabves tauta ir pelnījusi ko labāku. Uzskatu, ka pašreizējās humanitārās krīzes atrisināšanā vislielākā nozīme ir starptautiskās sabiedrības rīcībai. Eiropas Savienībai ir jārāda piemērs.

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par labu rezolūcijai par Zimbabvi. Robert Mugabe rīcība ir nepieņemama. Es viņu nesaucu par prezidentu, jo tas, kas nesen notika Zimbabvē, nav saucams par vēlēšanām. Esmu vienisprātis ar kādu Namībijas politiķi, kurš teica, ka līdzās parastajām slimībām, ar ko jācīnās Āfrikai − malārijai, tuberkulozei un AIDS − visļaunākā mūsdienu kaite, kas jāapkaro bez mazākās vilcināšanās, ir „mugabeisms”. Mugabe ir kļuvis par savas paša tautas ienaidnieku. Ir ļoti skumji, ka cilvēks, kas cīnījies par brīvību un neatkarību, ar laiku pārvēršas ļaunā despotā. Es ceru, ka Āfrikas ļaudis atvērs acis un sapratīs, ka tādi cilvēki kā Mugabe ir bīstami visai Āfrikai.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par rezolūciju attiecībā uz situāciju Zimbabvē, jo 27. jūnijā prezidenta Mugabe baisais režīms kārtējo reizi atklāti ņirgājās par starptautiskās sabiedrības viedokli, tiesiskumu un demokrātiju. Nav nekādu šaubu, ka Zimbabves prezidenta vēlēšanas bija prettiesiskas un ka visbrutālākās tiesiskuma trūkuma izpausmes valstī ir vardarbība, slepkavības, aresti un opozīcijas vajāšana.

Kā norādīts rezolūcijā, Zimbabvei ir ļoti nepieciešams starpniecības process, kurā jāiesaistās dažādiem starptautiskās sabiedrības un Āfrikas pārstāvjiem. Dialoga dalībniekiem ir jāpanāk Zimbabvei ilgtspējīgs rezultāts, un tas būs iespējams vienīgi ar visas starptautiskās sabiedrības un plašu tās demokrātisko pilnvaru palīdzību. Zimbabves tautā ir dziļi iesakņojušās ilgas pēc demokrātijas.

Situācija Zimbabvē ir visas starptautiskās sabiedrības un visas Āfrikas jautājums, un ir absolūti nepieciešams, lai mēs apzinātos, ka Mugabe režīms ir tirānija. Diemžēl Ķīna un Lībija šai jautājumā nav vienisprātis ar starptautiskās sabiedrības viedokli.

Eiropas Savienības un Āfrikas attiecību kontekstā mums ir jāatbalsta un jāiedrošina tās Āfrikas valstis, kas vēlas boikotēt Zimbabvi. Turpretī Dienvidāfrikas politiskais un ekonomiskais atbalsts Mugabe varai un Zimbabves bēgļu izraidīšana no Dienvidāfrikas ir darbības, kas neatbilst mūsu kopējām vērtībām. Es vēlētos arī pievienoties rezolūcijā paustajai domai, ka šis strīds, visticamāk, var negatīvi ietekmēt ES un Dienvidāfrikas attiecības.

  Jean Lambert (Verts/ALE), rakstiski. − Šodien es balsoju pa šo rezolūciju un ceru, ka Padomes rīcība šajā sakarā būs saskaņota. Ceru arī, ka patlaban vērojamā Āfrikas līderu attieksmes maiņa nozīmē, ka mums vairs nebūs jāpacieš pazemojošais skats, kā R. Mugabe ES teritorijā apmeklē starptautiskas sanāksmes. Savu pašreizējo varu Mugabe ir ieguvis uz savas tautas asiņu un ciešanu rēķina. Mūsu valstu valdības nedrīkst situāciju vēl vairāk sarežģīt, ar varu piespiežot cilvēkus atgriezties Zimbabvē. Atgriežoties šie cilvēki ne tikai var nokļūt fiziskās briesmās, bet arī neviļus padziļināt situācijas nestabilitāti un spiedienu uz trūcīgajiem resursiem. Legālu imigrantu statusa un darba atļaujas piešķiršana šiem ļaudīm būtu viens no nepārprotami pozitīvajiem risinājumiem, ko mūsu valdības var piedāvāt − tas nozīmētu arī, ka brīdī, kad ir iespējams atgriezties, šie cilvēki aizvestu sev līdzi jaunas prasmes un potenciālus finanšu resursus, tādējādi liekot pamatus attīstībai. Būtībā šāda politika valdībām būtu jāīsteno attiecībā uz cilvēkiem, kam nav iespējams atgriezties savās konfliktu pārņemtajās valstīs. Mums ir jāsniedz Zimbabves ļaudīm visa iespējamā palīdzība.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Situācija Zimbabvē raisa bažas. Es pievienojos kolēģiem, kas nosoda Zanu-PF partijas rīcību vēlēšanu laikā, un gribu arī uzsvērt, ka 27. jūnija vēlēšanas nav uzskatāmas par likumīgām. Ir jārīko jaunas vēlēšanas, kurās tiktu ievērotas demokrātijas normas. Ir vērts apsvērt priekšlikumu par vienošanās panākšanu saistībā ar pārejas perioda pārvaldi valstī, jo tas varētu būt veids, kā izkļūt no demokrātiskā strupceļa, kurā patlaban ir nonākusi Zimbabve. Es balsoju par šo rezolūciju.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es vēlos paust nožēlu par situāciju Zimbabvē un aicināt visus Parlamenta deputātus, Komisiju, Padomi, kā arī visas dalībvalstu valdības nosodīt R. Mugabe un meklēt izeju no šīs krīzes. Es atzinīgi vērtēju G8 paziņojumu par atteikšanos atzīt par likumīgu jebkādu valdību, kas nepārstāv Zimbabves tautas gribu.

− Ziņojums: Karl von Wogau (A6-0250/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par vācu kolēģa K. von Wogau patstāvīgo ziņojumu par kosmosu un drošību. Ir pienācis laiks izstrādāt vienotu pieeju, lai aizsargātu Eiropas intereses kosmosa jomā. Ar katru dienu kļūst arvien skaidrāks, ka kosmosa resursi ir nepieciešami, lai Eiropas Savienības politisko un diplomātisko darbību pamatā būtu neatkarīga, droša un pilnīga informācija, ko iespējams izmantot konfliktu novēršanā, krīžu vadības operācijās un drošības uzturēšanai visā pasaulē (īpaši uzraugot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un pārvadāšanas veidus), pārbaudot starptautisku līgumu ievērošanu, uzraugot vieglo un kājnieku ieroču starptautisko kontrabandu, aizsargājot stratēģiski nozīmīgu infrastruktūru un ES robežas, kā arī civilajā aizsardzībā dabas vai cilvēka darbības izraisītu katastrofu un krīžu gadījumā. Šajā aspektā Galileo ir stūrakmens, kas ļauj stiprināt ES lomu kosmosa jomā. Attiecībā uz Eiropas aizsardzību, Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšanu un it īpaši kosmiskās aviācijas nozari šāda pieeja ir neaizstājama.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Kosmosa jomā Eiropas Savienībai ir jāattīsta pašai savs potenciāls. Mēs neatbalstām kosmosa bruņošanu, taču saprotam, ka laikā, kad ASV atsakās veidot ciešu sadarbību un miera vai kara apstākļos kopīgi ar ES izmantot satelītu sistēmas, mums nav citas alternatīvas kā vien izvietot Eiropā pašiem savu sistēmu.

Lai attīstītu Eiropas kopējo ārpolitiku un drošības un aizsardzības politiku, un Eiropas drošības un aizsardzības spējas, ir vajadzīga kosmosa dimensija. Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētājs K. von Wogau ar šo ziņojumu ir izdarījis pakalpojumu Parlamentam un visai Eiropai, un mums ir jāturpina rīkoties šajā virzienā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Skaidrāk vairs nav iespējams.

Saistībā ar patstāvīgo ziņojumu „Kosmoss un drošība” EP vairākums noraidīja šādus mūsu priekšlikumus:

- uzsvērt, ka kosmosa izmantošana ir pieļaujama tikai nemilitāru mērķu vārdā, noraidot jebkādu tiešu vai netiešu militāru izmantošanu;

- vērst uzmanību uz to, ka Galileo ir pilnībā nemilitārs projekts.

Turpretī tika atbalstīti vairāki bīstami pasākumi, tostarp šādi:

- nepieciešamība pēc Galileo saistībā ar neatkarīgām EDAP darbībām un kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP);

- kopīgas koncepcijas izstrāde attiecībā uz ģeotelpiskajiem izlūkdatiem, radot nosacījumus ESSC iesaistīšanai visu to EDAP operāciju plānošanā, kurās ir vajadzīga kosmiskā novērošana un kosmiskie izlūkdati;

- nepieciešamība Eiropas Savienībai izskatīt iespēju finansiāli atbalstīt ESSC no ES budžeta, tādējādi nodrošinot pietiekamus līdzekļus pieaugošo EDAP operāciju vajadzību apmierināšanai;

- iespēja nākotnē EDAP operācijām nepieciešamās satelīta telekomunikāciju sistēmas finansēt no ES budžeta.

Citiem vārdiem sakot, tā ir Galileo projekta militarizācija un arvien plašāka Kopienas budžeta izmantošana militāriem mērķiem. Tādēļ mēs balsojām pret.

  Anna Hedh (PSE), rakstiski. − (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo uzskatu, ka kosmoss ir izmantojams tikai miermīlīgiem mērķiem. Ziņojums pārkāpj šīs robežas.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Kopumā es atzinīgi vērtēju K. von Wogau ziņojumu par kosmosu un drošību. Es atbalstu referenta izvirzīto nosacījumu, ka nav pieļaujama kosmosa bruņošana. Brīvprātīgu instrumentu izstrāde kosmosa drošības palielināšanas nolūkā ir pozitīvs solis, kas veicinās atbildīgu kosmosa politiku. Kopienas budžets, no kura finansē EDAP, patlaban ir starpvaldību budžets, tāpēc, manuprāt, šādus tēriņus apspriest ziņojumā ir nepareizi. Šie apsvērumi ir atspoguļoti manā balsojumā.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Kosmosa izmantošanai ir ļoti liela nozīme ES kapitālistiskās intervences efektivitātes veicināšanā. Tāds secinājums ir izdarāms no Eiropas Parlamenta pieņemtā ziņojuma par kosmosu un ES drošību. Ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība pēc kosmosa izmantošanas, „ES dalībvalstīm” izvēršot savu darbību ANO, NATO un līdzīgās organizācijās. Ir aicināts pasteidzināt programmu EGNOS un Galileo izstrādi, pilnībā izveidot ES Satelītu centru un ar Eiropas Kosmosa aģentūras starpniecību spiegošanas un novērošanas nolūkā koordinēt ES dalībvalstu satelītsakaru sistēmas, lai nodrošinātu „neatkarīgu, drošu un pilnīgu informāciju, ko iespējams izmantot konfliktu novēršanā, krīžu vadības operācijās…”

Taču no ES budžeta šiem mērķiem jau šobrīd ir piešķirta astronomiska summa − 5,25 miljardi eiro tikai 2007.–2013. gada periodam vien. Šis fakts, tāpat kā lēmums pasteidzināt Galileo izstrādi, liecina, ka ES plāno savu stratēģisko resursu un potenciāla arsenālā iekļaut kosmosa izmantošanu, lai veicinātu kopējo ārpolitiku un drošības politiku un Eiropas drošības un aizsardzības politiku − citiem vārdiem sakot, mehānismu, ar kura palīdzību realizēt ES imperiālistisko intervenci visā pasaulē.

Ņemot vērā visu minēto, ziņojumā paustais aicinājums „nemilitarizēt kosmosu” − tipisks pierādījums imperiālistu politisko ruporu nedzirdētajai divkosībai − ir uzskatāms par absolūti liekulīgu.

  Glenis Willmott (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta Leiboristu partija atzinīgi vērtē šo Parlamenta ziņojumu, un it īpaši mēs atbalstām ES Rīcības kodeksa izveidošanu attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar kosmosu, kā arī tādu brīvprātīgu instrumentu izstrādi, kas sekmētu drošību kosmosā.

Tomēr mēs aicinātu nesteigties ar lēmumiem par ES nākotnes budžetu; EDAP darbības finansē no kopienas budžetiem, kas patlaban ir valdību budžeti. Šī iemesla dēļ mēs balsojām pret diviem grozījumiem, kuros bija ietverts attiecīgs ieteikums saistībā ar EDAP kosmosa pasākumiem.

  Priekšsēdētājs. - Līdz ar to balsojuma skaidrojumi ir galā.

7. Balsojumu labojumi un nodomi balsot: sk. protokolu

SĒDI VADA: H. G. PÖTTERING
priekšsēdētājs

8. Iepazīstināšana ar Francijas prezidentūras pasākumu plānu (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais jautājums ir Padomes paziņojums par Francijas prezidentūras programmu.

Prezident Sarkozy, atļaujiet man jūs sveikt Eiropas Parlamentā kā Padomes priekšsēdētāju.

(Aplausi)

Es zinu, ka šodien esat pie mums ieradies pēc gara ceļa no Japānas. Esiet sveicināts Eiropas Parlamentā, Padomes priekšsēdētāja kungs!

(Aplausi)

Es vēlētos sveikt arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāju José Manuel Durão Barroso, kurš, tāpat kā Eiropadomes priekšsēdētājs, nupat ir atgriezies no Japānas. Tas bijis nogurdinošs brauciens, tāpēc nekādas citas ievada piezīmes es vairs neizteikšu.

Padomes priekšsēdētāja kungs, ja esat gatavs, es gribētu jūs aicināt uzstāties Eiropas Parlamenta priekšā.

  Nicolas Sarkozy, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Esmu ļoti pagodināts uzrunāt jūsu asambleju Eiropai tik izšķirošā brīdī. Es labi apzinos, ka uz mums visiem gulstas ļoti liela atbildība. Neapšaubāmi, man kā Padomes priekšsēdētājam ir liela atbildība, taču tāda pati atbildība ir visiem, kas atbalsta Eiropu.

Kā mums izvest Eiropu no krīzes, kurā tā nonākusi? Kā mums to pasargāt no sastinguma? Kā mums pārvarēt nevienprātību un likt tai kalpot kopīgajiem Eiropas ideāliem? Šobrīd mēs atrodamies pašā Eiropas demokrātijas viducī. Ikvienam no jums, lai izpelnītos godu atrasties šai Parlamentā, bija jāgūst savu tautiešu atbalsts. Šeit ir gan kreisie, gan centriskie, gan labējie, − šeit ir 27 valstu ievēlēti pārstāvji. Taču šodien mūsu domstarpībām jāpārvēršas par spēku, kas palīdzētu atspirgt Eiropas Savienībai.

Šīs domstarpības mums jāpadara par izdevību, par iespēju pārliecināt Eiropas pilsoņus, kas patlaban ir nobažījušies. Mums ir jāsaglabā demokrātijas dzīvotspēja, un tas nozīmē iesaistīšanos diskusijās, vienlaikus radot priekšstatu par tādu Eiropu, kas nesamierinās ar sastingumu. Ir jāiesaistās ikvienam Eiropas ģimenes loceklim no visām 27 dalībvalstīm – neviens nedrīkst palikt ārpusē. Tikai daži mēneši mūs šķir no datuma, kas Eiropas Parlamentam ir būtisks. Ir skaidrs, ka tas jāapzinās ikvienam. Tajā pašā laikā mums šodien ir jāparāda, ka Eiropa darbojas ikviena cilvēka labā.

Esmu pieredzējis arī vieglākus laikus nekā tie, kas tagad pienākuši Eiropai. Ja drīkstu izteikties vaļsirdīgi, − kā Padomes priekšsēdētājs es zinu, ka man jārunā visu vārdā, man jāņem vērā visi jūtīgie aspekti un vienlaikus jārod pareizās atbildes.

Pirmais secinājums − mums ir institucionāla problēma. Valstu un valdību vadītāji ir centušies panākt kompromisu ar Lisabonas līguma palīdzību. Neviens nav teicis, ka Lisabonas līgums būtu atrisinājis visas mūsu problēmas, tomēr tas bija un joprojām ir kompromisa risinājums, kas pieņemams ikvienam. Kā Francijas Republikas prezidentam man nācās uzņemties savu daļu atbildības. Francija 2005. gadā nobalsoja pret, un šis „pret” sagādāja problēmas Francijai. Dāmas un kungi! Mums risināmi ļoti smagi un sarežģīti jautājumi; centīsimies ikvienam radīt pamatotu pārliecību, ka šai darbā mūs nevada aprēķins vai slēpti motīvi. Cilvēki to no mums gaida.

(Aplausi)

Pirms vēlēšanām es franču tautai piedāvāju ratificēt Lisabonas līgumu parlamentā. Pirms vēlēšanām es teicu, ka es nerīkotu referendumu Francijā. Tas, ka es to pateicu Francijas iedzīvotājiem, bija pilnīgi demokrātiski; šo izvēli es izdarīju trīs dienas pirms vēlēšanām un tai būtu varējusi būt ļoti liela nozīme. Šo izvēli es nenožēloju. Es patiesi ticu, ka institucionālie jautājumi, Eiropas funkcionēšanas veids, ir kas tāds, kas izlemjams parlamenta deputātiem, nevis referendumā. Tā ir mana politiskā izvēle (aplausi) un šo politisko izvēli es izdarīju pirms vēlēšanām savā valstī. Tāpēc šī izvēle ir pilnībā demokrātiska.

Šobrīd mūsu problēma ir Īrijas noraidošais balsojums. Ir skaidrs, ka ne jau francūzim izteikt vērtējumu par šādu rezultātu, ņemot vērā iepriekšējos Nīderlandes un Francijas noraidošos balsojumus. Tāpēc 21. jūlijā es pirmo reizi Padomes priekšsēdētāja statusā došos uz Īriju, lai uzklausītu, lai dalītos domās un lai meklētu risinājumu. Oktobrī vai decembrī Francijas prezidentūra nāks klajā ar metodi un, cerams, risinājumu, kas būs saskaņots ar Īrijas valdību.

Problēma ir šāda − mums nevajadzētu steidzināt mūsu īru draugus, bet vienlaikus mums ir jātiek skaidrībā par to, ar kādiem nosacījumiem un ar kādu līgumu rīkot 2009. gada Eiropas vēlēšanas. Mums vēl ir laiks, taču tā nav pārlieku daudz. Mūsu līdzpilsoņi ir pelnījuši zināt, uz kādiem pamatiem mēs rīkosim Eiropas vēlēšanas. Pamats būs vai nu Lisabonas līgums, vai Nicas līgums. Nebūs jaunas institucionālas konferences. Nebūs jauna līguma. Būs vai nu Lisabona, vai Nica.

Pilnīgas skaidrības labad piebildīšu, − tas ir mans viedoklis, bet ne jau tikai tāpēc vien tā ir patiesība −, ka esmu viens no tiem, kas vienmēr ir atbalstījuši Eiropas paplašināšanos. Paplašināšanās 2004. gadā bija veiksmīga. Ģimene atkal ir kopā − to nedrīkst aizmirst. Tomēr esmu arī viens no tiem, kas vienmēr ir vēlējušies, kaut mēs būtu bijuši tālredzīgāki un pirms paplašināšanās būtu pielāgojuši savu iestāžu sistēmu. Tā bija kļūda, un tagad mēs par to maksājam. Drosmīgāk būtu bijis pārveidot iestāžu sistēmu pirms paplašināšanās.

Es gribu, lai šī lieta būtu pilnīgi skaidra. Protams, es nenožēloju paplašināšanos. Ģimenei ir jābūt vienotai. Tomēr esmu nelokāmi pārliecināts, priekšsēdētāj Pöttering, ka šīs kļūdas mēs nedrīkstam pieļaut vēlreiz. Ja mēs paliekam pie Nicas, tad tā būs 27 valstu Eiropa. Ja mēs vēlamies paplašināšanos − un es to vēlos −, tad pirms paplašināšanās mums vajag jaunu iestāžu sistēmu. Kurš gan būtu domājis, ka Eiropas Savienība ar tās 27 dalībvalstīm nespēs pārkārtot pati savu iestāžu sistēmu un ka tai nebūs citu prioritāšu kā vien nemitīgi paplašināties! Tas ir jāpasaka skaidri. Ja mēs vēlamies paplašināšanos − un mēs to vēlamies −, tad mums ir vajadzīga jauna iestāžu sistēma.

(Aplausi)

Es gribētu piebilst − un to es saku Martin Schulz kungam −, ka es atbalstu Balkānu iesaistīšanos un ka mūsu horvātu draugi, tāpat kā mūsu serbu draugi, neapšaubāmi ir piederīgi Eiropai. Tomēr pat valstis, kas ir vislabvēlīgāk noskaņotas pret paplašināšanos, nevar vienlaikus teikt: „mēs nevēlamies Lisabonu” un „mēs vēlamies paplašināšanos”. Lisabona ir kopā ar paplašināšanos. Tā nav šantāža, jo Eiropā ar šantāžu nenodarbojas. Tas ir konsekvences, godīguma un loģikas jautājums. Tāpēc attiecībā uz Horvātiju mums ir jāturpina sarunas, taču ikvienam ir jāuzņemas saistības. Ja Eiropai ir jāpaplašinās − un tas ir jādara −, tad tas ir jādara ar jaunu iestāžu sistēmu.

Vēl kāds aspekts. Šad un tad Eiropas diskusijās esmu dzirdējis ļaudis sakām, ka galu galā dažādu ātrumu Eiropa nav liela bēda. Var pienākt laiks, kad mums diemžēl būs jāsamierinās ar vairāku ātrumu Eiropu, taču tas ir jāatstāj kā pēdējais līdzeklis. Eiropa ir dārgi maksājusi par to, ka bija sadalīta ar kauna mūri. Eiropa ir dārgi maksājusi par diktatūru, kas tika uzspiesta 80 miljoniem eiropiešu. Pārdomāsim to, pirms atstājam kādu aiz muguras.

Briselē apspriežot Lisabonas līgumu, Francija pielika lielas pūles, lai Polijai Lisabonas līgumā tiktu ierādīta tai pienācīgā vieta. Kā lai mēs pasakām 38 miljoniem poļu, ka daudz vieglāk viņiem bija nokratīt diktatūras jūgu, no kura viņi atbrīvojās, pateicoties tādiem dižgariem kā Lehs Valensa un Jānis Pāvils II, nekā palikt brīvā Eiropā? Šajā ģimenē ir 27 radinieki. Nedrīkst pamest nevienu. Mums ir jāuzņem savā lokā visi Eiropas ģimenes locekļi; katrā gadījumā Francijas prezidentūra strādās šajā virzienā.

(Aplausi)

Runājot par citiem jautājumiem, − un es ceru, ka tajos mēs varam būt vienisprātis −, nevar būt nekā ļaunāka par tādu Eiropu, kas rada sastinguma iespaidu, jo pārdzīvo kārtējo institucionālo drāmu. Šajās briesmīgajās lamatās mēs nedrīkstam iekrist. Mēs noraidām tādu iestāžu sistēmu, kas mūs nolemj sastingumam, taču tajā pašā laikā eiropieši kļūst nepacietīgi, jo uzskata mūs par pārlieku sastingušiem.

Neatkarīgi no institucionālajām problēmām, bet varbūt tieši institucionālo problēmu dēļ, Eiropai ir pienākums rīkoties, − nekavējoties rīkoties. Tāds ir signāls, kas, kā uzskata Francijas prezidentūra, mums visiem ir jāsūta Eiropas pilsoņiem. Patlaban mēs risinām institucionālās problēmas, taču mēs neesam nolemti bezdarbībai. Kas ir mūsu prioritātes?

Pirmā − parādīt eiropiešiem, ka Eiropa spēj viņus aizsargāt. Es gribētu parunāt par šo vārdu − „aizsardzība”. Kopš senseniem laikiem cilvēki ir ievēlējuši vadoņus ar vienu mērķi − lai tie viņus aizsargātu. Priekšsēdētāja kungs, Eiropai ir jāspēj aizsargāt, bet bez protekcionisma. Protekcionisms ir ceļš uz nekurieni. Ja eiropiešiem šodien ir pamats uzskatīt, ka tā Eiropa, kas tika radīta viņu aizsargāšanai, aizsardzības vietā drīzāk raisa bažas, tad tas ir reāls solis atpakaļ. Tāpēc mums ir jāparāda saviem pilsoņiem konkrētas jomas, kādās Eiropa viņus aizsargās.

Pirmā no tām ir enerģētikas un klimata pakete. Ja ir kāda joma, kurā mūsu tautas, darbodamās vienatnē, neko nespēs panākt, tad tā ir planētas ekoloģiskā līdzsvara saglabāšana. Kad runa ir par piesārņojumu, CO2 un ozona slāni, valstu robežām nav nekādas nozīmes. Likmes ir augstas; kopš Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ekspertu sanāksmes mums ir skaidrs, ka esam pēdējā paaudze, kuras spēkos ir novērst katastrofu. Pēdējā paaudze! Ja mēs nekavējoties kaut ko nedarīsim, nākamās paaudzes varbūt spēs ierobežot postījuma apmēru, taču nespēs to apturēt.

Ikviena pasaules valsts saka: „Mēs esam gatavi kaut ko darīt, ja citi sāks pirmie.” Turpinoties šādai nostājai, pat mūsu mazbērnu mazbērni nepieredzēs nekādu lēmumu pieņemšanu. Ja mēs, eiropieši, gaidīsim, kamēr citi sāks rīkoties, mums var nākties gaidīt ilgi. Mēs radījām Eiropu tāpēc, lai pasaulei parādītu mūsu civilizācijas modeli un aizstāvētu mūsu vērtības.

Viena no šīm vērtībām ir arī pārliecība, ka pasaule ir lemta bojāejai, ja mēs nekavējoties nepieņemsim lēmumu. Eiropai ir jārāda piemērs. Eiropai ir jābūt par paraugu. Mums ir mērķis − 2009. gada konference. Šajā konferencē ir jānosaka darbi, kas veicami periodā pēc Kioto protokola darbības beigām. Eiropai tajā ir jāierodas vienotai, ar pieņemtu lēmumu − īstenot enerģētikas un klimata paketi. Ja tas nebūs izdarīts, mums nebūs pamata aicināt Ķīnu, Indiju, strauji augošās ekonomikas valstis un Ameriku īstenot to, par ko esam vienojušies. Tāpēc ir būtiski, lai Francijas prezidentūras laikā mēs pieņemtu Komisijas iesniegto enerģētikas un klimata paketi.

(Aplausi)

Šī pakete ir prasīga, šī pakete ir smaga, taču es gribētu vērsties pie ikviena cilvēka atbildības sajūtas. Ja katra valsts sagribēs atsākt sarunas par tiem aspektiem, kas tām sagādā neērtības vai problēmas, tad, dāmas un kungi, mēs nekad nespēsim vienoties. Tāpēc Francijas prezidentūra aicina Eiropas Parlamentu pievienoties šai darbā, lai tuvākā pusgada laikā mēs varētu pieņemt šo enerģētikas un klimata paketi. Tā ir prioritāte. Nevis labējo vai kreiso prioritāte, bet vienkārši veselais saprāts. Ja mēs iesaistīsimies sarunās ar visām dalībvalstīm pēc kārtas, mums nav nekādu izredžu gūt panākumus.

Protams, atsevišķi elementi ir precizējami vai pielāgojami. It sevišķi es domāju par kādu ļoti sarežģītu aspektu, proti, par mūsu uzņēmumiem, kuriem mēs pamatoti piemērosim noteikumus, lai varētu saglabāt planētas līdzsvaru. Vai mums vajadzētu piemērot šos svarīgos noteikumus Eiropas uzņēmumiem un vienlaikus turpināt importēt produkciju no tādām valstīm, kurās nav neviena no tiem noteikumiem, kas attiecas uz mūsu uzņēmējiem? Šeit nav runa par protekcionismu, runa ir par godīgumu, taisnīgumu un atteikšanos būt naiviem. Problemātisks būs lēmums attiecībā uz robežu mehānismu. Vai būtu vajadzīgas bezmaksas kvotas vai pielāgošanas mehānismi? Es nezinu, taču jebkurā gadījumā mums tas ir jāapspriež.

(Aplausi)

Otrs jautājums. Es saprotu, ka dažām valstīm − galvenokārt tām, kuras mums pievienojās 2004. gadā un kuru enerģētikas pamatā galvenokārt ir fosilie kurināmie − šīm valstīm tādas prasības nozīmē ievērojamu slogu. Šīs valstis mums saka: desmit gadus mēs esam baudījuši izaugsmi, lūdzu, nelieciet mums no tās atteikties. Nav šaubu, ka ir iespējams panākt, lai neviens netiktu atstāts ārpusē, un mēs ar Komisijas priekšsēdētāju strādāsim pie šāda mērķa, lai pārliecinātu ikvienu, ka viņš nav nolemts lejupslīdei, postam, nabadzībai un bezdarbam. Tomēr enerģētikas un klimata pakete mums ir absolūta prioritāte. Pasaulei nav laika gaidīt, un Eiropai ir jārāda ceļš.

Otrs aspekts. No 27 valstīm 24 šobrīd ir Šengenas zonā; citiem vārdiem sakot, 24 valstis no 27. Jūs sakāt − 23? Nu labi, 23, tomēr tas nav slikts rādītājs. Šeit es neskaitu tās valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, tomēr − un tas ir biežu diskusiju avots − ietilpst Šengenas zonā. Ko tas mums nozīmē? Tas nozīmē, ka esam vienojušies par pilnīgu pārvietošanās brīvību starp visām Šengenas zonas valstīm.

Politisko grupu vadītājiem un Parlamenta deputātiem es gribētu teikt, ka kopā ar Bernard Kouchner un Jean-Pierre Jouyet mēs Francijā esam pieņēmuši lēmumu, kas nebūt nebija viegls. Kopš 1. jūlija vairs nav nekādu šķēršļu piekļuvei Francijas darba tirgum, jo esmu paziņojis par visu to ierobežojumu atcelšanu, par kuriem bija vienojušies mani priekšgājēji. Ikviens ES darba ņēmējs var braukt strādāt uz Franciju.

(Aplausi)

Tas nebūt nebija viegli, tas nebūt nebija vienkārši. Katrā gadījumā − un Francijas Eiropas Parlamenta deputāti man neļaus sameloties − man teica, ka ar šāda lēmuma paziņošanu es izraisīšot katastrofu. Notika kā parasti − mēs pieņēmām šo lēmumu un nekāda katastrofa neiestājās. Es nebiju sajūsmā par polemiku attiecībā uz apkaunojošo „poļu santehniķi”, kas radīja ne visai labu iespaidu gan par manu valsti, gan par Eiropu. Ne jau tāpēc mēs visi kopā veidojām Eiropas Savienību.

(Aplausi)

Tomēr tagad, kad mūsu starpā vairs nav robežu, vai ir taisnīgi, vai ir saprātīgi katram no mums pieņemt savu imigrācijas politiku, neņemot vērā citu noteiktos ierobežojumus? Divu aspektu dēļ Francijas prezidentūrai ļoti svarīgs dokuments ir Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakts.

Pirmais no tiem − un šeit es vispirms gribētu vērsties pie sēžu zāles kreisā flanga − ja mums visiem, visām Eiropas valstīm, būs Eiropas imigrācijas politika, tad imigrācijas jautājums vairs nebūs jāapspriež dalībvalstu debatēs, kur ekstrēmisti izmanto gan nabadzību, gan bailes, lai izdabātu tādām vērtībām, ko mēs neuzskatām par savām. Vienīgais veids, kā debates par imigrāciju padarīt atbildīgākas, ir risināt šo jautājumu Eiropas līmenī. Tas ļautu atbrīvoties no slēpta aprēķina ietekmes un liktu sadarboties valstīm ar dažādiem uzskatiem un vajadzībām.

Brice Hortefeux ieteikums, ko apstiprināja visi ministri un kas būtu jāapspriež Pastāvīgo pārstāvju komitejā un Eiropadomē, manuprāt, ir prioritārs. Tas demonstrēs, ka Eiropa negrib būt cietoksnis, ka Eiropa neatsakās uzņemt cilvēkus, ka Eiropai ir vajadzīgi migrējošie darba ņēmēji, tomēr Eiropa nevar uzņemt visus, kas vēlas ierasties Eiropā.

Piebildīšu, ka attiecībā uz politisko patvērumu ir neloģiski, ka persona var iesniegt divdesmit septiņus pieteikumus divdesmit septiņās demokrātiskās valstīs un saņemt dažādas atbildes saistībā ar vienu un to pašu problēmu. Piebildīšu, ka attiecībā uz progresu Āfrikas jautājumā mēs būsim stiprāki, ja darbosimies kopā; šī ir Francijas prezidentūras otrā prioritāte.

Trešā prioritāte − mēs gribam turpināt attīstīt koncepciju, par kuru Eiropā bieži diskutēts, bet kurā progress varētu būt straujāks − tā ir Eiropas aizsardzības politika. Es labi zinu, ka šajā jautājumā ir daudz domstarpību, bet ļaujiet man izklāstīt savu pārliecību. Kā gan, pēc jūsu domām, Eiropa var kļūt par politisku spēku un cerēt tikt uzklausīta, ja tā nespēj pati sevi aizsargāt un novirzīt resursus savas politikas atbalstam?

Paraudzīsimies kaut vai uz Kosovu, kas, pēc manām domām, ir liels Eiropas Savienības panākums. Tā ir Eiropas problēma, un tā jārisina eiropiešiem. Kā gan eiropieši varēs to darīt, ja nepiešķirs militāros un cilvēku resursus to lēmumu izpildei, kurus mēs kopīgi esam pieņēmuši? Kā gan Eiropa varēs kļūt par ekonomiski plaukstošāko reģionu pasaulē, ja tā nespēs sevi aizsargāt?

Jā, mums ir NATO. NATO lietderīgumu nevienam neienāktu prātā apšaubīt, − vismazāk jau man. Nav runa par izvēli starp Eiropas aizsardzības politiku un NATO, bet gan par NATO − aliansi ar ASV − kombinācijā ar autonomu Eiropas drošības politiku. Ir runa par abām kopā, nevis vienu vai otru. Turklāt mēs vairs nevaram turpināt garantēt Eiropas drošību, izmantojot tikai četru vai piecu valstu resursus, kamēr citas valstis paļaujas uz šo četru vai piecu valstu ieguldītajiem pūliņiem. Dalībvalstis nevar atsevišķi būvēt katra savas lidmašīnas vai savā starpā līdz spēku izsīkumam konkurēt bruņojuma ražošanā, rezultātā vājinot visu nozari, tikai tāpēc, ka tās nav pietiekami stipras, lai īstenotu Eiropas aizsardzības politiku.

Ceturtā prioritāte − ārkārtīgi sarežģītais kopējās lauksaimniecības politikas jautājums. Ar to ir saistīts arī mans secinājums, pie kura es drīz nonākšu. Par šo jautājumu mums ir jārunā tieši tāpēc, ka tas ir sarežģīts. Es ļoti labi apzinos, ka starp mums ir lauksaimniecības valstis, kas kaismīgi aizstāv savu zemnieku darbu, un vienlaikus ir arī valstis, kas šo politiku uzskata par pārāk dārgu.

Dāmas un kungi, ļaujiet man apelēt pie jūsu veselā saprāta. Pasaulē 2050. gadā būs 9 miljardi iedzīvotāju. Jau tagad 800 miljoni cilvēku mirst badā. Ik 30 sekundēs kāds bērns mirst bada nāvē. Vai ir saprātīgi prasīt, lai Eiropa samazinātu savu lauksaimniecības ražošanu, ja pasaulē ir tik liela nepieciešamība pēc pārtikas? Manuprāt, tas nav saprātīgi. Nav runa par Francijas lauksaimniecību − runa ir par veselo saprātu.

(Aplausi)

Ļaujiet man norādīt arī uz otru aspektu − neatkarīgi no tā, vai jūsu valsts ir lauksaimnieciska, pārtikas drošums skar mūs visus. Vai ir saprātīgi piemērot pamatotus izsekojamības un nekaitīguma noteikumus mūsu lopkopjiem un lauksaimniekiem un vienlaikus turpināt ievest Eiropā gaļu no citām valstīm, kurās nav jāievēro neviens no tiem noteikumiem, ko attiecinām uz mūsu lauksaimniekiem?

(Aplausi)

Trešais aspekts. Lauksaimniecības produktu cenas vēl nekad nav bijušas tik augstas. Ir pats īstākais brīdis, lai runātu par cenām, par subsīdijām un par Kopienas priekšrocību. Es domāju arī, ka starp kopējās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudi” un finansiālu arbitrāžu mēs varētu vienoties par tādām koncepcijām kā Eiropas pārtikas pietiekamība un pārtikas nodrošinājums.

Dāmas un kungi, ir arī daudzi citi temati; ļoti apjomīgs jautājums ir, piemēram, sociālā dimensija. Ļaujiet man norādīt uz kādu apstākli. Reizumis esmu saskāries ar kādu pretrunu. Pastāv vienpusīgs viedoklis, ka Eiropai nebūtu jāiejaucas visur, bet gan tikai tajās jomās, kas uz to attiecas. Tomēr tieši tie ļaudis, kas pārmet Eiropai, ka tā visur bāž savu degunu, paši pirmie paceļ balsi tajās reizēs, kad mēs nerunājam par sociālo dimensiju. Līdz šim dalībvalstis vienmēr ir vēlējušās paturēt sociālo politiku galvenokārt valsts kompetencē, jo pensijas un veselības aprūpe pirmkārt ir valsts jautājumi.

Dāmas un kungi, ir vairākas sociālās direktīvas, ko priekšsēdētājs J. M. Barroso pamatoti ir iekļāvis darba kārtībā. Es runāju par tām, kas saistītas ar uzņēmumu padomēm, pagaidu darbu un vairākiem pamatnoteikumiem, kuri Eiropā jāpiemēro ikvienam. Tā būs Francijas prezidentūras prioritāte.

Francijas prezidentūras darba kārtībā būtu jāietver arī citi temati, lai arī tie nav Eiropas kompetencē. Minēšu ko tādu, kas skar mūs visus, − Alcheimera slimība. (D. Cohn-Bendit komentē no vietas: „Vēl ne!”). Cohn-Bendit kungs, man ne prātā nebūtu nācis, ka tik jaunu cilvēku kā jūs varētu būt jau skārusi šī slimība, tomēr, pat ja tā neskar jūs, tā skar miljoniem eiropiešu. Šie miljoni eiropiešu man ir tikpat svarīgi kā jūsu veselība.

(Aplausi)

Protams, subsidiaritāte nozīmē, ka jautājums nav Eiropas kompetencē. Tomēr es vēlētos, lai Francijas prezidentūra sarīkotu visu Eiropas valstu speciālistu tikšanos, lai mūsu pētnieki varētu dalīties paraugprakses pieredzē un dziļāk izpētītu šo slimību, apvienojot savas prasmes un kopīgi meklējot risinājumu. Padomājiet, ko eiropieši tādā gadījumā teiktu par Eiropu, − ka tas ir veids, kā izdziedēt šīs briesmīgās slimības. To pašu, ko teicu par Alcheimera slimību, var attiecināt arī uz vēzi, kura dēļ izjūk ģimenes. Meklējot vēža ārstēšanas veidus, mums nav iemesla darboties katram atsevišķi, ja kopā mūsu spēks un resursi ir lielāki.

(Aplausi)

Visbeidzot, attiecībā uz kultūru un sportu es gribu teikt, ka ir liela kļūda nerunāt par jautājumiem, kas attiecas uz eiropiešu ikdienas dzīvi. Pastāv tāds jēdziens kā Eiropas kultūras izņēmums. Kultūrai ir jākļūst par Eiropas ikdienas debašu tematu. Pasaulei nav jātaisa reveranss vienas valodas un vienas kultūras priekšā. Mums ir jāizvirza konkrēts jautājums par PVN attiecībā uz videoierakstiem un kompaktdiskiem, līdzīgi jautājumam par PVN grāmatām, ko jūs esat apstiprinājuši.

Runājot par sportu, kas vieno visas politiskās nometnes, es vēlētos, lai Eiropā, līdzīgi kultūras izņēmumam, būtu arī sporta izņēmums. Es atbalstu personu un preču brīvu apriti, taču neatbalstu maksas noteikšanu mūsu futbola klubiem, tādējādi apdraudot daudzu klubu veikto ieguldījumu attiecībā uz pusaudžu zēniem, kam treniņu nolūkā daudz laika ir jāpavada klubos. Visiem Eiropas Parlamenta deputātiem būtu vērts atbalstīt sporta izņēmumu, tādējādi padarot sportu neatkarīgu no tirgus ekonomikas.

(Aplausi)

Noslēgumā, dāmas un kungi, priekšsēdētāja kungs, − un es, protams, atvainojos par šo garo uzrunu − man gribētos izteikt vēl kādu secinājumu. Es zinu, ka, to teikdams, es atrodos vietā, kur pukst Eiropas demokrātijas sirds. Eiropa ir pārcietusi daudz. Galvenokārt tā ir cietusi no gļēvulības, kad daži no mums tai likuši maksāt un uzņemties atbildību to politisko līderu vietā, kuri neuzdrošinājās publiski izdarīt to izvēli, ko viņi bija atteikušies aizstāvēt Briselē.

(Aplausi)

To sauc par gļēvulību. Es saku Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam ─ prezidentūra roku rokā strādās kopā ar jums. Ja kāda no dalībvalstīm nav vienisprātis, lai tā pauž to atklāti. To pašu es teicu Polijas prezidentam − viņš piedalījās Lisabonas līguma sarunās, viņš deva savu vārdu, un dotais vārds ir jātur. Tas nav politikas, bet morāles jautājums.

(Aplausi)

Tomēr Eiropa ir cietusi arī no kā cita. Eiropa ir cietusi no diskusiju trūkuma. Tieši to es gribētu teikt noslēgumā, jo tas man ir ļoti svarīgi. Mūsu iestādes ir neatkarīgas, taču neatkarība nenozīmē vienaldzību. Ja mums, politiskajiem līderiem, nebūs drosmes diskutēt, kurš cits to darīs? Par ko diskutēt? Kāda būtu pareizā ekonomikas stratēģija? Kāda būtu pareizā monetārā stratēģija? Kāda būtu pareizā valūtas maiņas kursa stratēģija? Kāda būtu pareizā procentu likmju stratēģija? Ikvienam, neapšaubāmi, ir tiesības uz saviem uzskatiem, un es to saku galvenokārt mūsu vācu draugiem. Taču nevienam nav tiesību aizkavēt debates, ja tās ir konstruktīvas.

Protams, ikvienam ir vajadzīgs nolīgums − tāds tirdzniecības nolīgums, par kādu patlaban notiek sarunas. Tomēr nevienam nav jābaidās teikt, ka Eiropa nedrīkst būt naiva. Par brīvās tirdzniecības priekšrocībām mums ir jādiskutē, taču mums arī jāsaka strauji augošās ekonomikas valstīm, ka tās nevar pieprasīt tās pašas tiesības, vienlaikus neuzņemoties tos pašus pienākumus. Mums nav jābaidās no Eiropas mēroga diskusijām. Mums ir jāiesaistās cieņas pilnās diskusijās, taču nav jābaidās aizstāvēt savus uzskatus.

Mēs neapšaubām ECB neatkarību, kad jautājam, vai ir prātīgi palielināt procentu likmes līdz 4,25 %, ja ASV procentu likmes ir 2 %. Tās vienkārši ir diskusijas. Mierīgas diskusijas, kurās nevienam nepieder patiesības monopols. Tāda neapšaubāmi nav nedz man, nedz ekspertiem, kuriem ir jāpierāda savu lēmumu efektivitāte.

Šādas ir manas nostādnes, dāmas un kungi, kopā ar Francijas ministriem uzņemoties šo atbildību. Es zinu, ka tas ir sarežģīti. Zinu, ka Padomes priekšsēdētājam ir jāaizstāv nevis savas valsts intereses, bet gan Savienības intereses. Es labi apzinos, priekšsēdētāja kungs, ka mums kopā ir jāstrādā, aizstāvot 27 valstu Savienības intereses, un ceru, ka pēc sešiem mēnešiem ikviens varēs teikt: „Eiropa ir panākusi progresu, pateicoties jūsu līdzdalībai un atbalstam.”

(Skaļi aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Paldies par jūsu uzrunu, Eiropadomes priekšsēdētāja kungs. Mēs vēlam jums nenogurstošu drosmi, apņēmību un, pats galvenais, panākumus jūsu prezidentūras laikā, jo jūsu panākumi būs visas Eiropas Savienības un tātad arī Eiropas Parlamenta panākumi. Varu jums apsolīt, ka Eiropas Parlaments būs jūsu pusē un atbalstīs jūsu apņēmīgos centienus nodrošināt Eiropas Savienībai veiksmīgu nākotni. Eiropas Parlaments jums palīdzēs šajā darbā.

Es gribētu apsveikt arī ministrus, kas šodien ieradušies kopā ar jums: Bernard Kouchner, mūsu bijušo kolēģi Brice Hortefeux un it īpaši jūsu Eiropas lietu valsts ministru Jean-Pierre Jouyet, kurš ir ļoti biežs Parlamenta viesis. Es jūs visus sirsnīgi sveicu Eiropas Parlamentā.

(Aplausi)

  José Manuel Barroso , Komisijas priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man ir prieks šodien būt šeit, Eiropas Parlamentā, kad Francija − Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts − iepazīstina ar savu pusgada programmu. Manuprāt, šai prezidentūrai netrūks spara un apņēmības un tā sasniegs daudzus konkrētus rezultātus, kuru labā strādāsim mēs visi. Jūs vēlējāties, lai Francija atgriežas Eiropā, Padomes priekšsēdētāja kungs, un tas neapšaubāmi mums visiem nāks ļoti par labu.

Eiropas pilsoņi un Eiropas Parlaments, kas šodien šeit sapulcējies, liek ļoti lielas cerības uz Francijas prezidentūru. Kā jau teicu mūsu tikšanās laikā 1. jūlijā Parīzē, Komisija strādās plecu pie pleca ar Francijas prezidentūru un pilnībā to atbalstīs, lai šajā pusgadā nodrošinātu Eiropas Savienības panākumus. Pārbaudījumu netrūks.

Globalizācija ir neizbēgama, un starptautiskā konkurence kļūst aizvien sīvāka. Pasaule saskaras ar jauniem pārbaudījumiem − fosilā kurināmā nepietiekamību un klimata pārmaiņām. Ir nekavējoties kopīgi jārīkojas, lai rastu risinājumu šīm problēmām. Visi šie faktori nozīmē, ka konkurētspējas palielināšanas labad Eiropai vajadzīgas ekonomikas reformas, sociālo modeļu modernizēšana un ieguldījumi izglītībā, pētniecībā un jauninājumos. Eiropas rīcībā ir daudz trumpju, jo tā ir viena no lielākajām pasaules tirdzniecības dalībniecēm. Tomēr ir vajadzīga drosme, lai pielāgotos. Ja mēs vēlamies aizsargāt, mums ir jāpielāgojas. Tas ir pats galvenais.

Nav noliedzams, ka Eiropa pārdzīvo grūtu periodu; Īrijas noraidošais balsojums un pasaules ekonomiskais klimats, strauji augošās naftas un patēriņa preču cenas, pārtikas cenu lēciens un inflācijas spiediens − šie faktori ir lielākie pirktspējas ienaidnieki. Lielākais sociālā taisnīguma ienaidnieks ir arī inflācija, jo ļoti augstas inflācijas apstākļos visvairāk cieš tie, kuru algas ir zemas vai kuri pārtiek no pensijas. Visi šie faktori met ēnu uz mūsu ekonomiku un spiež gan Eiropas, gan dalībvalstu politiķus izdarīt sarežģītu izvēli. Mums ir drosmīgi jāskatās acīs šai realitātei un jārīkojas reālistiski un apņēmīgi.

Mēs nupat esam atgriezušies no G8 sanāksmes Japānā, kur bija skaidri redzams, ka Eiropas Savienības ietekme, tāpat kā cerības un cieņa, ko tā raisa visā pasaulē, ļoti kontrastē ar to grūtsirdību, ko bieži dzird paužam šeit, Eiropas Savienībā. Varu jums apliecināt, ka tagad vairāk nekā jebkad iepriekš Eiropas Savienību ārpus Eiropas uztver kā pozitīvu un nopietnu dalībnieci, kurai ir milzīga ietekme pasaulē.

Aplūkosim divus konkrētus tematus, kas bija G8 sanāksmes uzmanības centrā − klimata pārmaiņas un attīstība − divi jautājumi, kuros Eiropai pieder iniciatīva pasaules līmenī. Amerikas Savienotās Valstis tagad ir mums pievienojušās cīņā pret klimata pārmaiņām un lielā mērā atbalsta mūsu viedokli. Es atceros, cik grūti mums bija pagājušajā gadā Hailigendammā − prezidents N. Sarkozy toreiz bija klāt − pārliecināt Ameriku un Krieviju atbalstīt obligātos mērķus 2050. gadam. Tagad mēs to esam panākuši. Tas bija iespējams, pateicoties Eiropas vadošajai lomai; kā Eiropas iestādes priekšsēdētājs es ar to lepojos. Par šo panākumu mums kārtējo reizi jāpateicas Eiropas vienotībai.

Otrs piemērs ir attīstība un it īpaši augošās pārtikas cenas, kas apdraud visu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu. Arī šajā jomā mēs spējām kalpot par katalizatoru, pateicoties pagājušā mēneša Eiropadomes secinājumiem, kuros atzinīgi vērtēts, citēju, „Komisijas nodoms sagatavot priekšlikumu jaunam jaunattīstības valstu lauksaimniecības atbalsta fondam”.

Šo priekšlikumu Eiropas Komisija pieņems nākamnedēļ. Es paļaujos uz abu budžeta lēmējiestāžu pilnīgu atbalstu, lai Eiropa ciešā sadarbībā ar kompetentajām daudzpusējām organizācijām varētu steidzami sniegt palīdzību, kas sevišķi vajadzīga Āfrikas lauksaimniekiem. Šis atbalsts ir nepieciešams, lai panāktu „zaļo revolūciju”, kas vajadzīga Āfrikas stabilitātes un uzplaukuma nodrošināšanai, un tajā, kā zināms, tieši ieinteresēta ir arī Eiropa. Atbilstīgi Eiropadomes prasībai mūsu priekšlikums nepārsniegs pašreizējā finanšu plāna robežas. Mūsu pieejas pamatā ir princips, ka ietaupījumi, ko starptautisko cenu pieaugums ļauj veidot saistībā ar Eiropas lauksaimniecības atbalsta politiku, tiek piešķirti tiem, kurus šis pieaugums skar vissmagāk. Visā pasaulē ir vērojamas katastrofālas ārkārtas situācijas. Ja jūs būtu varējuši dzirdēt Pasaules Bankas prezidenta teikto, ja jūs būtu varējuši dzirdēt to, ko teica vairāki Āfrikas valstu un citu valstu vadītāji, kas paplašinātajās sanāksmēs runāja par badu un izsalkumu, kas šobrīd draud neskaitāmiem cilvēkiem visā pasaulē, jūs saprastu, cik ļoti nepieciešama un neaizstājama ir Eiropas palīdzība.

(Aplausi)

Tāpēc es ticu, ka mēs vēlreiz varēsim rādīt labu Eiropas un Āfrikas lauksaimnieku solidaritātes piemēru, apliecinot faktu, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un attīstības politika ir cieši saistītas un tām jābūt cieši saistītām, jo, kā tikko teica prezidents N. Sarkozy, pārtikas nodrošinātība ir globāla mēroga jautājums un tas mums jārisina kopā. Nevis atsevišķi, bet kopā.

Protams, ir tiesa, ka pastāv bažas, taču ir tiesa arī tas, ka to novēršanā Eiropas Savienības loma šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad. Tā vietā, lai slīgtu tajā, ko es reizēm saucu par „krīzofīliju” − Eiropā pat dzird runājam par deklinisma jeb norieta apoloģētikas fenomenu −, labāk pievērsīsimies konkrēto un pozitīvo ES darbību vērtībai. Jebkurā gadījumā tas ir labākais veids, kā risināt starptautiskos jautājumus, ko izraisījusi Īrijas atteikšanās ratificēt Lisabonas līgumu. Šis jautājums ir jārisina, jo Lisabonas līgums ļautu mums darboties efektīvāk un demokrātiskāk, tomēr mēs nedrīkstam to izmantot par attaisnojumu savai nespējai nekavējoties reaģēt uz mūsu pilsoņu vajadzībām.

Eiropas pilsoņi gaida no mums atbildes. Labākā atbilde, ko varam sniegt, ir runāt vaļsirdīgi un pierādīt mūsu politisko drosmi. Abu šo īpašību Francijas prezidentūrai netrūkst.

Ir runa par Eiropas uzticamību, un mums tā ir jāpierāda. Visvairāk mums ir jāstrādā pie tiem politikas virzieniem, kas tuvina Eiropu tās pilsoņiem un pozitīvi ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Vairāk nekā jebkad mums ir vajadzīga tāda Eiropa, kas pamatota uz rezultātiem.

Es personīgi esmu drošs. Jūsu prezidentūras prioritātes ļaus Eiropai stāties pretī vislielākajiem pārbaudījumiem, vienlaikus gatavojoties risināt arī nākotnes uzdevumus.

Es atzinīgi vērtēju Francijas prezidentūras prioritāti, kas saistīta ar integrētas enerģētikas un klimata pārmaiņu politikas ieviešanu. Jūs, Padomes priekšsēdētāja kungs, teicāt, ka šī būs jūsu prezidentūras galvenā prioritāte, un mēs zinām par jūsu apņēmību līdz gada beigām panākt šo stratēģisko nolīgumu, kas Eiropas Savienībai būtu labs pamats Kopenhāgenas sarunu sākšanai tuvākā gada laikā. Komisija jūs pilnā mērā atbalstīs, lai mēs varētu panākt vērienīgu un līdzsvarotu vienošanos ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm. Esmu to noteicis par manis vadītās iestādes prioritāti un vēlos vēlreiz pateikties Padomes priekšsēdētājam par nenogurstošo atbalstu Eiropas Komisijas ierosinātajai enerģētikas un klimata paketei.

Mums ir jāstrādā arī pie kontrolētas Eiropas imigrācijas politikas izveides. Imigrācijas jautājums ir jārisina, jo Eiropa noveco un atsevišķās svarīgās ekonomikas nozarēs imigrācija tai ir vajadzīga, taču tai ir jābūt saistītai ar veiksmīgu integrācijas politiku, lai mēs Eiropā varētu lepoties ar humānistisku integrāciju, ko nodrošinām cilvēkiem, kuri patiesi vēlas šeit strādāt. Šajā ziņā ļoti svarīgs solis būtu „zilās kartes” sistēmas ieviešana Francijas prezidentūras vadībā.

Taču ir jārisina arī nelegālās imigrācijas jautājums un ar to bieži saistītā ekspluatācija; šajā kontekstā mums galvenokārt jāvirza priekšlikums sodīt tos, kas izmanto nelegālo darbaspēku. Tieši šajā jomā mums ir efektīvi jāiegulda vislielākais darbs − mums nav jādraud nabadzīgajiem darba ņēmējiem, kas vēlas tikai strādāt Eiropā, bet gan jāsoda tie, kas grib viņus ekspluatēt. Šāda prakse ir apkaunojums Eiropai. Šeit nedrīkst būt nekādu pārpratumu; imigrācijas jautājuma risināšanā ir vajadzīga reālistiska pieeja.

Dāmas un kungi! Esmu cieši pārliecināts, ka mūsu nespēja nopietni un atbildīgi risināt šo jautājumu ir viens no lielākajiem draudiem Eiropai. Imigrācijas jautājumu mēs neatrisināsim ar vispārējiem aizliegumiem. Tas būtu gardākais kumoss ekstrēmistiskajiem spēkiem, gardākais kumoss ksenofobiem. Ir stingri jāvēršas pret nelegālo imigrāciju, bet vienlaikus jāizrāda dāsnums un solidaritāte, integrējot tās migrantu kopienas, kas vēlas dot ieguldījumu Eiropas izaugsmē un attīstībā. Manuprāt, šajā ziņā ir vajadzīga skaidrība − mums jābūt neiecietīgiem pret noziedzību, taču jāturpina darbs pie Eiropas integrācijas un arī turpmāk jāievēro cilvēktiesības, jo tās ir Eiropas civilizācijas zīmols.

Protams, šie ir jutīgi jautājumi un labs iegansts polemikai un pārpratumiem. Tieši tāpēc Komisija vēlējās izvirzīt līdzsvarotu priekšlikumu un tāpēc tā ir izstrādājusi 10 galvenos kopīgā darba principus. Esmu gandarīts, ka šonedēļ Kannās notikušajā neformālajā sanāksmē Francijas prezidentūra kopīgi ar Francijas tieslietu ministru un iekšlietu ministru atbalstīja šo integrēto pieeju.

Es ļoti vēlētos uzsvērt, dāmas un kungi, ka Eiropā un Šengenas zonā, kur valda reāla pārvietošanās brīvība, ir absurds saglabāt 27 dažādas imigrācijas politikas. Ir vajadzīga Eiropas imigrācijas politika.

Vēl viens darbalauks ir mūsu sociālā programma. Nav iespējams dinamisks, konkurētspējīgs ekonomikas modelis bez reāliem sociāliem ieguldījumiem, kas novērstu nabadzības, atstumtības un norobežošanās risku. Jaunā sociālā programma, ko Eiropas Komisija izstrādāja pirms dažām dienām, ir iekļauta Francijas prioritāšu sarakstā. Es to vērtēju atzinīgi. Lai sagatavotu eiropiešus nākotnei, mums viņiem jāpiedāvā iespējas un nepārtraukta solidaritāte, kā arī piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem, izglītībai un veselības aprūpei. Eiropa nevienu nedrīkst pamest ceļmalā. Iespējas un solidaritāte − tā ir Eiropas būtība.

Godātie deputāti! Turpmākajos sešos mēnešos tiks sākti arī daudzi citi projekti. Par visiem es šeit nevarēšu pastāstīt, taču, ja drīkstu īsumā raksturot divus, tad es vēlētos izcelt Eiropas aizsardzības un Vidusjūras reģiona valstu savienības projektus, par kuriem nākamsvētdien paziņos Parīzē. Manā skatījumā tās ir divas iespējas apliecināt Eiropas lomu pasaulē. Arī šeit mūsu pienākums būs pārvērst šo ieceri konkrētā darbībā.

Es vēlu Padomes prezidējošajai valstij Francijai vislielākos panākumus un apliecinu, ka šajā aizraujošajā pusgadā Komisija tai sniegs visaptverošu atbalstu.

Politiķu pirmais pienākums ir stāties pretī pārbaudījumiem un divkāršot pūles to veiksmīgai pārvarēšanai.

Kopā mēs varam izdarīt daudz. Es vēlētos izteikt atzinību Francijas valdības vadītāju centieniem dažu pagājušo mēnešu laikā cieši sadarboties ar Eiropas iestādēm. Gan iestādēm, gan prezidentūrai, gan dalībvalstīm ir jāstrādā plecu pie pleca. Tā ir kopējo panākumu atslēga, un šos panākumus no mums gaida Eiropas pilsoņi, tāpēc atļaujiet man vēlreiz izteikt atzinību tai apņēmībai, ko šodien pauda Padomes priekšsēdētājs − ka Padome, Parlaments un Komisija kopīgi spēs rast konkrētus risinājumus konkrētām problēmām, ar ko mūsu pilsoņi saskaras diendienā.

  Joseph Daul, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Francija ir nolēmusi, ka tās prezidentūra būs politiskās gribas sinonīms.

Politiskā griba ir vajadzīga, lai pārvarētu grūtības, kas saistītas ar Eiropas integrāciju. Vissarežģītākā no tām neapšaubāmi ir šorīt apspriestā problēma saistībā ar Īrijas negatīvo balsojumu. Mums ir jāpanāk pilsoņu līdzdalība Eiropas projektā. Viņu bažām ir daudz iemeslu: bailes no globalizācijas, pieaugošās cenas, tradicionālās ģimenes un sociālo vērtību sistēmas maiņa.

Mums nav paredzama mierpilna nākotne, ja nespēsim ikvienu pārliecināt, ka tādus būtiskus jautājumus kā drošība, klimata pārmaiņas, enerģētika un migrācija iespējams efektīvi risināt tikai Eiropas līmenī, un attiecībā uz pasaules lielākajiem reģioniem Eiropai ir jābūt pietiekami nepiekāpīgai, lai pārliecinātu Amerikas Savienotās Valstis, Indiju, Ķīnu un Brazīliju.

Politiskā griba būs vajadzīga arī Francijas prezidentūrai, lai pārliecinātu savus partnerus, ka Lisabonas līgums ļaus daudz efektīvāk un demokrātiskāk izdarīt izvēli tajos jautājumos, kuros mūs vieno kopīgas intereses. Tie manas grupas deputāti, kas ir Eiropas Tautas partijas biedri, vēlētos, lai Francijas prezidentūras laikā Līgumu ratificētu visas dalībvalstis, kuras to vēl nav paveikušas. Ar visu pienācīgo cieņu mēs tomēr ceram, ka pēc pārdomu perioda Īrija, tāpat kā Francija un Nīderlande, piedāvās savām 26 partnervalstīm risinājumu izkļūšanai no šī strupceļa. Mēs aicinām ikvienu dalībvalsti nesacensties citai ar citu un rīkoties atbildīgi. Mūsu grupa vēlas, lai drīzāk izbeigtos šīs institucionālās debates, un mēs esam pārliecināti, ka Francijas prezidentūra darīs visu, lai sasniegtu šo mērķi.

Godātie priekšsēdētāji, dāmas un kungi! Kamēr mēs cenšamies rast labāku lēmumu pieņemšanas mehānismu, mūsu problēmas samilzt. Tas patērē enerģiju, ko būtu labāk izmantot jaunu darbavietu radīšanā, aizstāvot mūsu intereses un uzlabojot mūsu sociālo modeli un Eiropu kopumā. Kā ja teicu, mēs noteikti neiztiksim bez politiskās gribas. Mums vajadzīga arī skaidra apņēmība pievērsties Padomes priekšsēdētāja nule izklāstītajām prioritātēm. Mums nekavējoties jāsāk risināt problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģētiku, migrāciju, pārtikas pietiekamību un aizsardzību.

Attiecībā uz klimata pārmaiņām un enerģētiku alternatīva ir skaidra — vai nu dalībvalstis ir pārliecinātas, ka tām jāgūst panākumi un jārāda piemērs vēl pirms Kopenhāgenas samita, un tādā gadījumā mums līdz decembrim jāpieņem konkrēti lēmumi, lai nodrošinātu savstarpīgumu no mūsu starptautisko partneru puses, vai arī dalībvalstis nolems, ka, par spīti klimata apstākļu izmaiņām un mūsu enerģētiskajai atkarībai, nekādi steidzami pasākumi nav vajadzīgi. Nedomāju, ka man jāpaskaidro mūsu grupas nostāja šajā jautājumā.

Arī migrācijas jautājumā mums ir jābeidz liekuļot. Daudzas valstis visā pasaulē ar apmierinošiem rezultātiem jau ir pieņēmušas imigrācijas politiku, turpretī vairums mūsu dalībvalstu kavējas to darīt. Ir pienācis laiks debatēm, un mums ir jāpieņem pozitīvs, humāns un atbildīgs lēmums. Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakta projekts, kuru apspriedīs oktobrī, ir solis pareizā virzienā, un es izsaku atzinību ES dalībvalstu ministriem par viņu šonedēļ sniegtajām atsauksmēm saistībā ar Brice Hortefeux sagatavoto projektu. Mēs jūs atbalstām, Hortefeux kungs.

Nobeigumā es gribētu skart divas tēmas, kas ir ļoti būtiskas man un vitāli svarīgas mūsu nākotnei un neatkarībai, — pārtikas pietiekamību un aizsardzību. Es aicinu mūs visus padomāt par tiem vismazāk aizsargātajiem cilvēkiem gan visā pasaulē, gan mūsu valstīs, kuriem pārtikas cenu kāpums ir reāla problēma. Es aicinu Eiropu un Francijas prezidentūru veikt pasākumus, kas palīdzētu šiem ļaudīm šajos grūtajos laikos.

Attiecībā uz aizsardzību es vēlētos uzdot tikai vienu jautājumu: vai Eiropa var likt ar sevi rēķināties, ja tai nav pienācīgas aizsardzības? Mūsu aizsardzībai jāspēj garantēt mieru Eiropā un aizstāvēt vismazāk aizsargātos cilvēkus visā pasaulē. Mūsu grupa atbalsta Francijas prezidentūras apņēmību uzņemties vadību un šajās stratēģiski svarīgajās jomās nākt klajā ar drosmīgiem priekšlikumiem saviem partneriem.

Dāmas un kungi, Eiropas integrācija ir augstākā mērā politisks jautājums. Man nav šaubu, ka tad, ja mēs būsim pietiekami drosmīgi, lai izdarītu skaidru politisku izvēli, mūsu pilsoņi no jauna apzināsies savas ciešās saites ar Eiropu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka jaunā prezidentūra mūs iedrošinās šim solim un līdz 2009. gada Eiropas vēlēšanām mēs spēsim iegūt iedzīvotāju uzticību.

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sarkozy kungs, atsevišķos aspektos mēs piekrītam jūsu uzskatiem, un iesākumā es vēlētos sīkāk aplūkot dažus no tiem. Man prieks, ka esat atgriezies no Japānas sveiks un vesels. Mēs nupat vēlreiz dzirdējām par nākamajām saistībām attiecībā uz klimata pārmaiņām, un ir pienācis laiks tās uzņemties.

Jums ir taisnība, ka klimata pakete ir prioritāra; šajā jautājumā mūsu grupa ir vienisprātis ar jums. Tāpat jums ir taisnība, ka atsevišķām valstīm vienām pašām nebūs pa spēkam atrisināt šo problēmu; starp citu, tas attiecas arī uz Franciju un Vāciju un to savstarpējo vienošanos Štraubingā. Arī pārējās 25 valstis ir iesaistītas, un nevajag aizmirst, ka galīgo lēmumu pieņems Eiropas Parlaments. Mēs strādāsim kopā ar jums, bet neuzņemieties nekādas blakus iniciatīvas — pat ne ar Angela Merkel, lai arī cik prātīga šāda doma varētu šķist.

Jūs pieminējāt sportu; es šorīt pārlapoju Francijas avīzes, lai uzzinātu, ko tās raksta par N. Sarkozy vizīti Eiropas Parlamentā. Pilnīgi neko! Tās plaši apraksta Tour de France velobraucienu, un, starp citu, tas ir vācietis, kas šobrīd ieguvis dzelteno līdera krekliņu.

(Neapmierināti izsaucieni)

Padomes priekšsēdētāja kungs, es ļoti uzmanīgi klausījos jūsu runā, kad jūs pieminējāt vēl citus aspektus saistībā ar klimata pārmaiņām un sevišķi ar Lisabonas līgumu. Patiesi, ja mēs vēlamies sasniegt rezultātus, mums ir vajadzīgi attiecīgie instrumenti, un tas mūs nostāda dilemmas priekšā. Iedzīvotāji vēlas, lai mūsu rīcība būtu efektīvāka, pārskatāmāka un demokrātiskāka, un tāpat viņi vēlas demokrātiskākus valstu parlamentus ar lielāku ietekmi. Tas viss ir labi, bet ikreiz, kad mēs cenšamies to sasniegt, vajadzīgais instruments — pārstrādātais līgums — tiek izrauts mums no rokām.

Jums taisnība; tas nozīmē, ka mums vajadzīga jauna pieeja, jauns sākums. Mums jācenšas panākt, lai Līgums stājas spēkā. Manuprāt, ir lieliski, ka jūs dodaties uz Īriju veikt konstruktīvu darbu un pārliecināt Īrijas ļaudis. Ja es drīkstētu jums dot padomu, tad šoreiz labāk atstājiet Bernard Kouchner Parīzē. Man ir aizdomas, ka viņa iepriekšējie centieni mums lāgā nepalīdzēja pārliecināt īrus.

(Aplausi, neapmierināti izsaucieni)

Tomēr es runāju par jautājumu, kurā mūsu viedoklis ir pilnīgi pretējs jūsējam. Jūs runājāt par savas prezidentūras četrām prioritātēm, un es cerēju sagaidīt arī piekto. Pēc tam jūs minējāt vairākus citus, jūsuprāt, svarīgus jautājumus, taču ne prioritātes — vienkārši citus jautājumus. Šie „citi jautājumi” skāra arī sociālās Eiropas tēmu, kura, kā jūs apgalvojāt, ir dalībvalstu kompetencē. Manuprāt, tā ir rupja kļūda.

(Aplausi)

Man jāsaka, ka no Francijas prezidentūras mēs ceram sagaidīt citādu pieeju. Sociāla Eiropa nenozīmē to, ka mēs vēlamies izveidot Eiropas sociālās nodrošināšanas iestādi vai ieviest Eiropas ģimenes atbalsta sistēmu. Sociālā Eiropa ir pavisam kas cits; cilvēki jau ilgu laiku ir ticējuši, un pamatoti, ka Eiropa spēs panākt ekonomisko progresu. Mēs 50 gadus strādājām, lai panāktu tādu Eiropas ekonomisko progresu, kas veicinātu izaugsmi un radītu vairāk darbavietu, un vienmēr garantētu lielāku sociālo nodrošinājumu.

Tagad aizvien vairāk cilvēku sliecas domāt gluži pretējo — ka Eiropas ekonomiskais progress ir izdevīgs tikai pāris lielajiem konglomerātiem, konkrētām apdrošināšanas sabiedrībām, riska ieguldījumu fondiem un lielajiem uzņēmumiem, bet ne iedzīvotājiem. Eiropas Savienības uzdevums ir atjaunot viņos ticību tam, ka Eiropas izaugsme un šī kontinenta ekonomiskais progress kalpo nevis bankām un lielajiem konglomerātiem, bet gan katram iedzīvotājam. Turklāt, ja visām dalībvalstīm tas ir jāgarantē, tad jums, Eiropas Padomes priekšsēdētāja kungs, ir pienākums darīt zināmu valstu un valdību vadītājiem, ka centrālā vieta viņu valstīs ir jāierāda sociālajam taisnīgumam, nevis brīvā tirgus radikālismam.

(Aplausi)

Piebildīšu, ka mums ir Eiropas Kopienu Tiesa, kas katru dienu paziņo spriedumus, un šie spriedumi var mainīt ikvienas dalībvalsts sociālās labklājības līmeni, savukārt dalībvalstīm nav nekādu pretošanās līdzekļu. Tāpēc mums ir vajadzīga sociāla Eiropa, Padomes priekšsēdētāja kungs, un tāpēc es ceru, ka jūs līdz decembrim būsiet mainījis savas domas šajā jautājumā. Pretējā gadījumā Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa nespēs nodrošināt jums atbalstu.

Padomes priekšsēdētāja kungs, bailes no sociālās atstumtības var radīt bīstamas situācijas, un tāda bīstama situācija veidojas arī tad, ja valdības, kas ieņēmušas aizsargnostāju, cer izdzēst šīs bailes no cilvēku prātiem, vajājot minoritātes. Tas šobrīd vērojams vienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Es nepateikšu, cik liels Itālijas iedzīvotāju vidū ir romu tautības bērnu īpatsvars, bet es zinu, ka valdības paziņojums, ka „viņus piereģistrēs policijas iestādes datu bāzē, noņemot pirkstu nospiedumus”, acīmredzot lai nodrošinātu viņu sociālo aizsardzību, ir smags ES pamattiesību pārkāpums.

Jūsu valsts, Francija, dāvāja Eiropas tautu kopienai pirmo pamattiesību hartu. Tā izstrādāja arī pirmo cilvēktiesību deklarāciju. Jūs kā šīs valsts prezidents esat daļa no savas valsts tradīcijām. Es jūs lūdzu kā Eiropas Padomes priekšsēdētāju ietekmēt Silvio Berlusconi valdību un paskaidrot tai, ka Eiropa ir kopiena, kuras pamatā ir tiesiskums, nevis iegribas.

(Skaļi aplausi)

Eiropas Savienībai nākas saskarties ar daudzām lielām problēmām, un, ja mēs nevaram garantēt sociālo labklājību Eiropā, tad cilvēki no šādas Eiropas novērsīsies, Lisabonas līgumam vairs nebūs nekādas nozīmes un šis projekts cietīs neveiksmi. Tāpēc mums ir vajadzīga drosme. Es zinu, ka jūs esat drosmīgs vīrs. Mēs atbalstām jūsu izvirzītās prioritātes un aicinām jūs atbalstīt arī mūsējās — sociālu Eiropu un klimata pārmaiņas, institucionālo reformu un cilvēktiesības. Tādā gadījumā jūsu prezidentūra būs veiksmīga.

(Aplausi no zāles kreisās puses)

  Graham Watson , ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos aizrādīt Padomes priekšsēdētājam, ka Līguma noraidījums Īrijas referendumā ir sagādājis problemātisku situāciju tik iespaidīgi sagatavotajai prezidentūrai. Tas arī skaidrāk nekā jebkad agrāk norāda uz vajadzību pēc pragmatiskas Eiropas, kas spēj risināt problēmas.

Ar katru dienu aizvien aktuālāka kļūst enerģētikas un klimata pakete. PVN ierobežošana ir īslaicīgs mierinājums; ir jāierobežo Eiropas atkarība no naftas un gāzes. Mums ir vajadzīgi ieguldījumi atjaunojamajā enerģijā, piemēram, nelieli un vietēja mēroga ieguldījumi, kas samazinātu mājsaimniecību rēķinus, un liela apjoma ieguldījumi, piemēram, Vidusjūras savienības ieguldījums augstsprieguma saules enerģijas ražošanā Ziemeļāfrikā.

G8 valstis, kas rada gandrīz divas trešdaļas no visas pasaules CO2 emisijām, otrdien apstiprināja mērķi emisiju samazināšanai par 50 %. Tomēr jaunās ekonomikas valstis pamatoti prasa, lai šis mērķis būtu vēl augstāks — iespējams, 80 % — iekļaujot starpposma mērķus.

Pārtikas cenu stabilizēšanai mums ir vajadzīgas tādas labas idejas kā komisāres M. Fischer Boel nesen veiktās KLP reformas, un nevis protekcionisms, lai kā tas tiktu maskēts. Patiesībā cilvēkiem daudz vairāk rūp degvielas un maizes cenas, nevis Savienības grandiozie mērķi. Šodien neviens nedrīkstētu teikt: „Qu’ils mangent de la brioche” (‘Tad lai viņi ēd kūkas!’)

Padomes priekšsēdētājs pamatoti pievērsa uzmanību migrācijas jautājumam. Taču migrācijas jautājums būs risināms tikai tad, ja spēsim novērst izmisuma cēloni, kas liek tik daudziem riskēt ar visu, lai nokļūtu šeit. Ir vajadzīgi likumīgi migrācijas ceļi, jāapkaro cilvēku kontrabanda, jāveic reformas mūsu lauksaimniecības politikā, lai veicinātu izaugsmi izcelsmes valstīs. Laikam būtu pārāk optimistiski prasīt, lai Francijas prezidentūra liberalizē tirgus. Tomēr drošība šaipus mūsu robežām ir atkarīga no cerības ārpus tām.

Francijas prezidentūrai ir vēl kāda iespēja, kā izveidot jaunu pamatu. Francija mums ir devusi cilvēktiesības. Tagad Francijai jābūt galvenajai to aizstāvei. Savās mājās tai jāpasteidzina pretdiskriminācijas direktīvas pieņemšana. Savukārt ārzemēs tai Eiropas nākotnes vārdā jānostiprina miers Balkānos, ar Vidusjūras savienības palīdzību jāuzlabo cilvēktiesības Ziemeļāfrikā, jābūt saliedētai darījumos ar Krieviju un jānosoda Ķīnas represijas pret disidentiem.

– (FR) Padomes priekšsēdētāja kungs, nebrauciet uz Pekinu. Spēlējiet komandā.

(Aplausi)

Voltērs reiz teica: „Mirstīgie ir vienlīdzīgi; nevis izcelsme, bet vienīgi tikums padara tos atšķirīgus.”

Uzņemoties vadošo lomu, Eiropa var nodemonstrēt savu tikumu un pieprasīt cieņpilnu izturēšanos pret ikvienu cilvēku.

Padomes priekšsēdētāja kungs, lai gūtu sekmes, jums būs jāpanāk vienprātība. Jums būs jāpanāk, lai Parlaments, Padome un Komisija kopīgi strādātu pie vienotās darba kārtības, ko noteikušas 27 dalībvalstis un Parlaments. Ja mums nāksies strīdēties, tad strīdam jābūt par saturu, nevis tā izstrādātājiem. Jūs esat iesaistījies polemikā ar ECB prezidentu un diviem komisāriem, taču viņi pārstāv Savienību un politikas virzienus, par kuriem esam vienojušies. Eiropai nepiedien skaldīt un valdīt. Mums ir jāpieturas pie saviem principiem, bet jāsadarbojas kopējo mērķu sasniegšanas labad.

– (FR) Priekšsēdētāja kungs, es zinu, ka man jābeidz runāt, tomēr es lūdzu vēl „soixante petites secondes pour ma derničre minute” (‘tikai sešdesmit sekundes — pēdējo minūti’), kuru es gribētu veltīt Karlas Bruni vīram.

(Smiekli)

– Padomes priekšsēdētāja kungs, ja jūs aizstāvēsiet savus principus un sekmēsiet sadarbību kopēju mērķu sasniegšanā, mēs, liberāļi un demokrāti, sadarbosimies ar jums.

(Aplausi)

  Cristiana Muscardini, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā es jau teicu Eiropas Konventā par jauno Līgumu, lai tuvinātu pilsoņus Eiropai, mums tai jāpiešķir dvēsele, kas cienītu dažādās valodas un identitātes un stiprinātu kopīgās saknes un vērtības; jūsu šodienas runa, Padomes priekšsēdētāja kungs, bija mēģinājums ļaut runāt šai dvēselei.

Strasbūra ir atjaunotā miera simbols, tāpēc šodien Eiropas karogs plīvo līdzās dalībvalstu karogiem kā simbols visu pilsoņu vienotībai kopējā projektā, kurā ietverta aizsardzība, drošība, kultūras un ekonomiskā izaugsme un Centrālās bankas pārskatāmība; iespējams, ka tiešo šo aspektu pietrūkst jaunajā Līgumā.

Politikai ir jānorāda skaidri mērķi jaunatnei. Ekonomikai nebūs nākotnes, ja necienīsim vidi, savukārt tiesības nevar cienīt, vienlaikus neuzņemoties attiecīgus pienākumus. Mēs ceram, ka Francijas prezidentūra savos mērķos iekļaus Eiropas Pienākumu hartas izstrādi. Demokrātijas un brīvības pamatā ir noteikumu piemērošana. Internets nedrīkst kļūt par ieroci terorismam, bērnu tirdzniecībai un kūdīšanai uz vardarbību. Mums ir jāsaskaņo savu valstu likumi, sākot no imigrācijas līdz nepilngadīgo aizsardzībai, no enerģētikas līdz saskaņotam progresam.

Jauna Eiropa jaunām attiecībām ar Āfriku. Ne tikai zaļie sertifikāti vai tirdzniecība, bet arī savstarpēja izaugsme, kopīgi piedaloties Eiropas un Vidusjūras projektā; mums jādomā arī par terorismu Mogadišā un vardarbību Zimbabvē, kas kavē demokrātijas attīstību. Eiropa pārāk ilgi vilcinās; mēs aicinām Padomi apstiprināt „made in” principu, lai izstrādātu skaidrus noteikumus starptautiskajai tirdzniecībai.

Viltojumu un nelikumību apkarošana ir ekonomisks jautājums, taču tas ietekmē arī mūsu iedzīvotāju veselību, un mazie un vidējie uzņēmumi ir aizsargājama kultūras vērtība. Mēs nelokāmi atbalstām Francijas prezidentūru, jo vēlamies, lai pilsoņu cerības kļūtu par vispārēju realitāti, un, līdzīgi kā atbalsts zinātnes attīstībai var palīdzēt izskaust retas slimības, mēs varbūt varam izārstēt mūsu inteliģentā drauga Schulz kunga endēmisko alerģiju pret premjerministru S. Berlusconi.

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Jūsu Eiropas voluntārisms, jūsu vērienīgās ieceres attiecībā uz Eiropu ─ tie ir izaicinājumi, kurus kopā ar jums ir gatava pieņemt arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa. Pārfrāzējot kādu jums zināmu dziesmu, es pat teiktu, ka „tā ir narkotika, no kuras visi esam atkarīgi”.

Tomēr ir kāda lieta, ko es gribētu pateikt. Ja vienā mirklī mēs ar vērienu paziņojam, ka klimata pakete ir jāpieņem tāda, kāda tā ir, un nākamajā mirklī klanāmies Vācijas autorūpniecības lobija priekšā, tad esam zaudējuši, jo ikviens varēs nākt un teikt: neaizmirstiet arī par mums! Tāda ir problēma. Mēs nevaram sūdzēties par pārāk augstām benzīna cenām un vienlaikus ļaut ražot automašīnas, kas patērē milzumu degvielas. Mūsu rīcībā jau 15 gadus ir energoefektīvu automobiļu ražošanas tehnoloģijas, taču nav noteikumu, ar kuriem piespiest rūpniekus tādus ražot, tāpēc patērētājiem ir jāmaksā pašreizējās benzīna cenas. Tāda ir patiesība, un tāda ir realitāte.

(Aplausi no zāles centra un kreisās puses)

Jūs pieminējāt Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu. Labi, tad pieņemsim Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu. Rosiniet dialogu, lai saskaņā ar koplēmuma procedūru Eiropas Parlaments varētu piedalīties legālās emigrācijas jautājumu risināšanā; lai veidotos patiesi politiskas diskusijas, patiesi demokrātiskas diskusijas. Daul kungs, man ir apnicis, ka ik reizi, runājot par emigrāciju, mēs pēc 15 sekundēm sākam spriest par nelegālo imigrāciju, par imigrācijas radītajiem draudiem. Galu galā par šodienas Eiropu mēs varam pateikties tiem, kas to veidojuši kopā ar mums. Tāda ir patiesība.

(Aplausi no zāles centra un kreisās puses)

Dabiski, ka es neesmu nekāds eņģelis, taču mēs esam uzcēluši māju bez durvīm. Ļaudis kāpj iekšā pa logiem. Es jums saku: „Plaši atvērsim durvis, lai cilvēki var ienākt Eiropā, un pēc tam tiksim skaidrībā, ko darīt ar nelegālajiem ieceļotājiem.” Jūs mums sakāt: „Mums vajag prasmīgus strādniekus”, bet tajā pašā laikā Eiropa ik gadus sūta mājās desmitiem tūkstošu studentu, kas šeit atbraukuši mācīties. Ļausim viņiem te palikt; ja viņi ir šeit studējuši, tad viņi nav nelegālie imigranti.

Tagad par citiem jautājumiem, kuros jūs teicāt, ka sociālā dimensija nav Eiropas kompetencē. Padomes priekšsēdētāja kungs, jūs nevarēsiet aizsargāt eiropiešus, ja mēs kopīgi necentīsimies apkarot sociālo un fiskālo dempingu. Eiropiešiem šī problēma ir jāapzinās. Mums ir jādara tai gals, un šajā ziņā mēs jūs atbalstām. Ir vajadzīgas diskusijas ar Centrālo banku? Tad diskutēsim. Ir vajadzīgas diskusijas ar Īriju? Diskutēsim. Ir jāpārstāj teikt, ka sociālā dimensija nav Eiropas kompetencē. Tas nedrīkst turpināties.

(Aplausi no zāles centra un kreisās puses)

Tagad es gribu pievērsties jautājumiem, kuros mūsu viedokļi krasi atšķiras. Jūs dosieties uz Ķīnu, lai kopā ar Ķīnas prezidentu apmeklētu Olimpisko spēļu atklāšanu. Ceru, ka jūs labi izklaidēsieties! Es personiski gan domāšu par visiem tiem ieslodzītajiem, kas pūst Ķīnas cietumos. Es domāšu par visiem arestētajiem. Domāšu par visiem tibetiešiem, kas cietuši no nežēlīgas izturēšanās. Jums bija vienreizēja izdevība aizstāvēt Eiropas demokrātijas un brīvības vērtības, sakot: „Es neapmeklēšu Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju ─ šo Ķīnas Komunistiskās partijas maskarādi”. To mēs gribējām dzirdēt.

(Aplausi no zāles centra un kreisās puses)

Varu jums apgalvot ─ ja kādreiz rakstīsiet memuārus, jums nāksies nožēlot izdarīto. Jūs to nožēlosiet, jo tie, kuri ir ieslodzījuši nevainīgos iedzīvotājus, viņiem teiks: „Redzat? Mēs varam darīt, ko vien gribam, jo Rietumus interesē tikai mūsu tirgi.” Priekšsēdētāja kungs, apmeklēt Olimpiādes atklāšanas ceremoniju ir apkaunojoši un nožēlojami.

(Aplausi no zāles centra un kreisās puses)

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja kungs! Savā runā es vēlētos pievērst uzmanību Francijas prezidentūras divējādajam raksturam, proti, tās neapšaubāmi stiprajām pusēm un tās nepārprotamajiem trūkumiem.

Tās spēks, atbilstīgi Savienības parastajai būtībai, ─ ka tā neapgalvo, ka Eiropai klājas labi un ka ir jāturpina tādā pašā garā, kamēr arvien vairāk eiropiešu uzskata, ka klājas slikti un ka ir vajadzīgas pārmaiņas. Tiktāl būtu labi. Bet ko tālāk? Tieši tā ir problēma. Kādus secinājumus jūs, priekšsēdētāja kungs, izdarāt no šīs skaidri un gaiši redzamās leģitimitātes krīzes, kādā šobrīd ir nonākusi Eiropa, it īpaši tās ekonomiskais modelis un funkcionēšanas veids?

Jūs sakāt, ka vēlaties saprast un ka cienāt eiropiešu bažas attiecībā uz Savienību, tomēr jūs izdarāt spiedienu uz Īrijas iedzīvotājiem, lai viņi pārskatītu savu lēmumu, taču viņi tikai izpauda to, ko domā arī francūži, nīderlandieši un miljoniem citu eiropiešu. Jūs pamatoti kritizējat veidu, kādā Eiropas Centrālā banka no saviem ziloņkaula troņa augstumiem pārvalda eiro, taču jūs nekad neesat ierosinājis pārskatīt statūtus, kuros tai piešķirtas tādas pilnvaras un kuros pat ir paredzēts šāds bankas uzdevums!

Attiecībā uz imigrāciju jūs paužat vēlmi „kalpot mūsu vērtībām”, taču jūs atbalstījāt kaunpilno direktīvu, ko nosodīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos, visas cilvēktiesību organizācijas un Eiropas baznīcas ─ tieši tāpēc, ka tā neatbilst būtiskām cilvēciskām vērtībām. Jūs ignorējat sociālo jautājumu un sakāt, ka tam pilnībā jāpaliek dalībvalstu kompetencē, taču jūs ne vārda nebilstat par Eiropas Kopienu Tiesu, kas uz Līguma 43. un 49. panta pamata pasludina vienu spriedumu pēc otra, liekot Eiropas Savienības dažādajiem sociālajiem modeļiem konkurēt savā starpā.

Jūs sakāt, ka jums nepatika „poļu santehniķa” tēls. Man arī ne. Šo izteicienu radīja labējie populisti un televīzijā popularizēja Bolkestein kungs. Taču es teiktu „laipni lūdzu!” visu nozaru darbiniekiem no visām valstīm, ar vienādiem noteikumiem.

(Aplausi no zāles kreisās puses)

Tieši to patlaban neļauj Eiropas tiesību akti. Padomes priekšsēdētāja kungs, atļaušos jums atgādināt, ka saskaņā ar Komisijas informāciju par vienu un to pašu darbu vienā un tajā pašā Lejassaksijas būvlaukumā strādniekam no citas dalībvalsts var maksāt pusi no tās minimālās algas, ko maksā vācu strādniekam. Lūk, to mēs nevēlamies. Vai zināt, ko domā cilvēks, kam nevar pārmest populismu ─ John Monks, Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretārs? Šos lēmumus viņš uzskata par lielā mērā problemātiskiem, jo, viņa vārdiem runājot, tie „ekonomiskajām brīvībām piešķir prioritāti pār pamattiesībām un darba tiesībām”. Ko jūs uz to atbildētu?

Jūs apgalvojat, ka vēlaties veidot Eiropu, kas spēj aizsargāt, taču mēs nedzirdam jūs kritizējam visus tos strukturālos pasākumus, kas eiropiešu dzīvi padara nedrošu: prasību atvērt konkurencei sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumus, Stabilitātes pakta radīto spiedienu uz algām un sociālā sektora izdevumiem, kā arī daudzās Komisijas sagatavotās un Padomes pieņemtās pamatnostādnes, kuras jūs tik centīgi piemērojat savā valstī.

Minēšu 2. pamatnostādni ─ pensiju, sociālā nodrošinājuma un veselības aprūpes sistēmu reformu. 5. pamatnostādne ─ darba tirgus elastīgums. 13. pamatnostādne ─ konkurenci ierobežojošo regulatīvo, komerciālo un citu šķēršļu likvidēšana. Tā varētu turpināt.

Francijas un Itālijas nostājas maiņa nupat ir ļāvusi Padomei iet tālāk par pašas noteiktajām saistībām, vienojoties par direktīvas projektu, kurā paredzēts atļaut 65 stundu darba nedēļu. Tas ir tikpat kā iesvētīt Dikensu par jauno Eiropas tēvu!

Un nobeigumā ─ vēl kāda lieta, priekšsēdētāja kungs. Šajā nedēļas nogalē, uzstājoties savu Eiropas viesu ─ Parlamenta priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāja un 2000 franču labējo uzņēmējdarbības vadītāju ─ priekšā, jūs noslēdzāt savu uzrunu ar vārdiem, ko visa arodbiedrību kustība uztvēra kā provokāciju, turklāt ļoti nesaprātīgu, ─ jūs teicāt, ka Francijas iedzīvotāji pat vairs nepamana, ja notiek streiks. Nākamajā dienā pēc šī izsmalcinātā pasākuma jūsu izglītības ministrs skaidroja, ka tas bija domāts kā „atkārtots apliecinājums mūsu Eiropas partneriem viņu izcilāko pārstāvju klātbūtnē”. Ja Eiropas vadītāju pārliecināšanas labad jums nācās apvainot arodbiedrības, tad Eiropai nepārprotami ir vajadzīgas pārmaiņas.

(Aplausi no zāles kreisās puses)

  Philippe de Villiers, IND/DEM grupas vārdā. – (FR) Francijas Republikas prezidenta kungs! Ikdienas dzīvē Eiropas iedzīvotājiem diemžēl jāsaskaras ar graujošām sekām, ko izraisa Eiropas iestāžu politika gan Briselē, gan Frankfurtē. Eiropas iedzīvotājiem ik dienu jāpieredz, kā viņu vara aizvien vairāk izslīd caur pirkstiem, kā viņiem tiek atņemtas tādas brīvības kā pirktspēja, vērtīgs eiro, ĢMO, nodokļi, zvejniecība, tirdzniecības aizsardzības trūkums, imigrācija un pat futbols, ko jūs pirms brīža pieminējāt. Viss viņiem izslīd caur pirkstiem, un es teiktu, Francijas prezidenta kungs, Eiropas Savienības priekšsēdētāja kungs, ka arī jums viss izslīd caur pirkstiem. Jūs pats tā sakāt, jūs to uzsverat, jūs to skaidrojat kā kritiku. Ir pēdējais laiks rīkoties un panākt, lai jūsu vārdi saskan ar darbiem.

Pirms brīža jūs kritizējāt Kopienas prioritātes trūkumu, un jums ir taisnība. Tomēr es jums gribētu atgādināt, ka to atcēla ar jūsu apstiprināto Marakešas nolīgumu, un tās nav arī jūsu sastādītajā Lisabonas līgumā.

Jūs paužat nožēlu par Centrālās bankas bezatbildību un aicināt sākt debates. Mēs savukārt gribam lēmumus. Atļaušos jums atgādināt, ka šī Centrālās bankas neatkarība, šī bezatbildība, ko mēs pieredzam ik dienas, tika ieviesta un oficiāli nostiprināta ar Māstrihtas līgumu. Jūs nožēlojat panākto Briseles nolīgumu par naftas nodokļu pazeminājumu, taču tās ir tikai sekas Nicas un Amsterdamas līgumiem, kurus jūs ratificējāt parlamentārā ceļā.

Īsi sakot, šodien, tāpat kā ik dienu, jūs sūdzaties par sekām, ko veicināt ik dienu, proti, valstu pilnvaru samazināšanu par labu postdemokrātiskiem forumiem, ko veido ierēdņi, baņķieri un tiesneši. Fakts, ka jūs pārņemat Eiropas Savienības prezidentūru, ir vēsturiska izdevība atkal pavērst Eiropas attīstību pareizā virzienā un atcerēties, ka šīs Eiropas pamatā ir brīvas un demokrātiju cienošas nācijas. Tieši tāpēc mēs jūs aicinām cienīt Īrijas iedzīvotāju balsojumu un pasludināt Lisabonas līgumu par mirušu. Ne jau Eiropas iedzīvotājiem ir jāpieskaņojas Briselei; tā ir Brisele, kam jāpieskaņojas Eiropas iedzīvotājiem!

(Aplausi no runātāja grupas)

  Jean-Marie Le Pen (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Te nu jūs esat ─ uz sešiem mēnešiem iesprostots rotējošajā un īslaicīgajā Eiropas Savienības prezidenta lomā. Pretēji Francijas elektorāta vairākumam jūs sevi esat parādījis kā kaislīgu Eiropas piekritēju un pat vēlreiz nācis klajā ar Lisabonas līgumu, kas gandrīz neatšķiras no tās Konstitūcijas, kuru 2005. gadā noraidīja gan Nīderlandes, gan Francijas iedzīvotāji. Par nožēlu, jūsu plāns ir atdūries pret šķērsli ─ Īrijas tautas gribu.

Tādējādi Lisabonas līgums ir kļuvis nederīgs, par spīti visām shēmām, kādas tajā bija paredzēts uztiept Eiropas iedzīvotājiem, par spīti valdošajai eiroglobālistu kliķei.

Būdams jauns parlamenta deputāts, es 1957. gadā balsoju pret Romas līgumu ─ pirmo posmu procesā, kam, pēc tā autoru J. Monnet, R. Coudenhove-Kalergi un citu domām, vajadzēja novest pie Eiropas Savienoto Valstu izveidošanas ─ šī Bābeles torņa, ko var uzcelt vienīgi uz tautu drupām, un pirmā no tām būtu mana tēvzeme Francija. Kopš tā laika vienmēr esmu stingri pret to iebildis.

Mums stāsta, ka globalizācija it visu izmainīs līdz pašiem pamatiem un ka mums tai ir jāpakļaujas. Tomēr patiesībā nācijas, dedzīga patriotisma atbalstītas, kļūst stiprākas; tā notiek visā pasaulē, izņemot vienu reģionu ─ Eiropu, kur tautas un to dzimtenes upurē, likvidē un demoralizē vārga un bezpersoniska projekta dēļ; kuru pakāpeniski iekaro aizvien lielāka ārzemju imigrantu straume un kur ekonomisko robežu atvēršana ir pakļāvusi visu reģionu mežonīgai citu valstu konkurencei.

Nav turēts neviens no solījumiem, kas doti Eiropas iedzīvotājiem, lai piedabūtu viņus atteikties no savas neatkarības, suverenitātes, identitātes un kultūras; nav ne izaugsmes, ne pilnīgas nodarbinātības, ne pārticības, ne drošības, toties valda satraukums, jo mēs stāvam uz draudošas krīzes sliekšņa ─ enerģijas, pārtikas un finanšu krīzes sliekšņa. Tajā pašā laikā plašsaziņas līdzekļu cirks turpinās. Vakar ─ Eiropas futbola čempionāts un teniss Roland Garros kortos, rīt ─ Olimpiskās spēles Pekinā, bet šodien ─ brīnišķā sāga par svēto Ingrīdu, kas smejas, raud, skaita lūgsnas un pastaigājas, karādamās jūsu brālīgajā elkonī.

Alkdams kļūt par atbrīvotāju, jūs pat atļāvāties iesaistīties sarunās ar FARC teroristiem, taču Kolumbijas senatores I. Betancourt atbrīvotājs nebijāt ne jūs, ne H. Chavez. Tas bija prezidents A. Uribe, kurš ar savu neatlaidību, pretēji vispārējam globālajam progresīvismam, panāca izšķirošo uzvaru pret noziedzīgo terorismu. Jūsu vairākkārtējie mēģinājumi bija veltīgi, un jūs pat atļāvāties piedāvāt nožēlojamajiem FARC komunistiskajiem teroristiem patvērumu Francijā; no kā jūs viņus grasījāties pasargāt? No demokrātiskā prezidenta A. Uribe? Ja jau bijāt gatavs uz tādu soli, tad kāpēc ne Taliban, Hezbollah vai „Tamilu Tīģerus”? Jūs esat kā divgalvainā čūska, ko tik ļoti mīlēja Césaire. Varat nešaubīties, prezidenta kungs, ─ ar visu jūsu plašsaziņas līdzekļu diriģēšanas talantu nepietiks, lai atvairītu draudošās briesmas, ar ko jums nāksies saskarties vēl līdz gada beigām.

Mūsu Eiropa ir vēja un viļņu mētāts kuģis, kas novirzījies no kursa, ─ vienīgais pasaules reģions, kas labprātīgi iznīcinājis savu politisko un morālo sistēmu, bezrobežu reģions, ko pamazām pārpludina masveida imigrācija, kas nupat ir tikai sākusies! Ar ultraliberālisma sagrautu ekonomiku, sociāli noplicināts, demogrāfiski novājināts, bez garīgā spēka un aizsardzības spējas, tas labākajā gadījumā ir nolemts ASV protektorāta liktenim, bet sliktākajā ─ pazemīgai, gļēvai verdzībai islāma iegribu priekšā. Ir pēdējais laiks atteikties no liktenīgās federālisma ilūzijas un veidot tādu nāciju Eiropu, kuras vienotības pamatā būtu reālākas apvienības ─ neapšaubāmi pieticīgākas, taču efektīvākas. Konstitūcijas un Līguma divkāršā izgāšanās būtu jāuzskata par brīdinājumu. Eiropas ļaudis par šiem plāniem negrib ne dzirdēt, un viņi neļaus tos sev uzspiest, jo nevēlas mirt.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Nicolas Sarkozy, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Dāmas un kungi, pateicos par jūsu uzrunām.

Vispirms es gribētu pateikties Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas priekšsēdētājam J. Daul par viņa paša un viņa grupas nenovērtējamo atbalstu Francijas prezidentūrai. Es piekrītu jūsu secinājumiem, un jūs noteikti sapratīsiet, ka es nevaru atgriezties pie katra no punktiem, taču jūsu apņēmība attiecībā uz drošības politiku ir ļoti vajadzīga.

Schulz kungs, ar jūsu atļauju es gribētu teikt, ka augstu novērtēju atbildības sajūtu, kas skanēja jūsu runā. Tāpat kā ar Daul kungu, mēs esam tikušies un diskutējuši, un nekādu noslēpumu nav. Demokrātijai nav jābūt ēnu teātrim. Tai jāļauj mums salīdzināt savas idejas un censties rast kompromisu. Jūs varat būt drošs, ka, tāpat kā attiecībā uz Daul kungu, Francijas prezidentūra augstu vērtē Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas un jūsu personisko atbalstu vienprātības jautājumos. Turklāt es neredzu iemesla teikt, ka šis atbalsts man ir mazāk svarīgs tikai tāpēc, ka nāk no Sociālistu grupas vai ka jums būtu jāmeklē nesaskaņas ar prezidentūru tikai tāpēc, ka mēs ar jums esam dažādos politiskajos uzskatos.

Ļaujiet man teikt, ka attiecībā uz enerģētikas un klimata paketi es pilnībā apzinos ─ un saku to arī Daul kungam ─, ka tieši Parlamentam piederēs pēdējais vārds; turklāt tas nav tikai jautājums par pēdējo vārdu. Tieši Parlamenta mobilizācija ļaus izdarīt spiedienu uz tām dalībvalstīm, kuru mērķi nesakrīt ar Parlamenta, Komisijas un prezidentūras mērķiem. Es nesaku, Schulz kungs, ka jums piederēs pēdējais vārds. Es saku, ka jūsu līdzdalība ir absolūti nepieciešama.

Tāpat es gribētu teikt Cohn-Bendit kungam, ka nav runa par mešanos ceļos kāda priekšā, it sevišķi jau autorūpniecības priekšā, ─ lai tā būtu Francijas, Itālijas vai Vācijas autorūpniecība. Kāpēc izvēlēties tieši Vācijas rūpniecību? Šajā gadījumā Padomes priekšsēdētājam jāņem vērā katras dalībvalsts likumīgās intereses. Mūsu uzdevums ir turēties pretī rūpniecības lobija spiedienam, vienlaikus nodrošinot tam godīgus apstākļus un saprotami paskaidrojot, ka enerģētikas un klimata paketes aizstāvēšana vēl nenozīmē, ka mēs esam naivi.

Citiem vārdiem sakot, Cohn-Bendit kungs, mēs vēlamies panākt planētas līdzsvaru, taču es negribētu, lai mūs apsūdz uzņēmumu pārvietošanas veicināšanā. Nav runa par vides aizsardzību un uzņēmumu pārvietošanas atbalstīšanu; ir runa par vides aizsardzību un uzņēmumu pārvietošanas noraidīšanu. Jebkādas citas idejas ir pašnāvnieciskas. Liekot dalībvalstīm izvēlēties starp vides aizsardzību un izaugsmi, jūs mūs visus novedīsiet strupceļā. Ilgtspējīga attīstība un cieņa pret vidi ir ekonomiskās izaugsmes faktori. Tāpēc, Cohn-Bendit kungs, jūs sapratīsiet, ka šai konkrētajā aspektā es dodu priekšroku M. Schulz un J. Daul secinājumiem, nevis jūsējiem.

Schulz kungs, tagad pievērsīsimies tam, ko jūs aprakstījāt kā domstarpību avotu. Atļaujiet man jums nepiekrist. Es jums gribētu arī teikt, ka Eiropai nav jāatbild par to, ka mūsu vācu draugi nav spējuši panākt vienošanos par minimālo algu un ka drīzāk Vācijas politiskās debates ir iemesls tam, ka jūs minimālo algu noraidījāt. Neuzkraujiet Eiropai atbildību par sociālu neveiksmi, kuras cēlonis ir valsts iekšējās politiskās debates!

Ne jau man kā Padomes priekšsēdētājam šajā gadījumā ir jāpasludina spriedums. Es vienkārši saku, lai jūs, Schulz kungs, neprasāt mums risināt problēmas, ko jūs, vācieši, neesat varējuši atrisināt savā starpā. Piebildīšu turklāt, ka attiecībā uz sociālajiem jautājumiem mēs Francijā pievēršam lielu uzmanību minimālajai algai. Ko tas nozīmētu sociālās saskaņošanas aspektā? Jūs Vācijā esat noraidījuši minimālo algu. Mēs Francijā savu minimālo algu gribam paturēt. Tādējādi sociālā saskaņošana nozīmētu, ka mums būtu jāatsakās no savas minimālās algas, jo Vācijā tādas nav. No šāda sociāla regresa es atsakos, ─ arī savu Eiropas ideālu vārdā. Pateicos jums, Schulz kungs, ka ļāvāt man precizēt savu attieksmi pret sociālajiem jautājumiem.

Tomēr es gribētu piebilst, Schulz kungs, ka jums ir pilnīga taisnība attiecībā uz finansu kapitālisma morāles standartu paaugstināšanu, uz noteikumiem, kuri attiecas uz kredītvērtējuma aģentūrām un uz dažu mūsu finanšu iestāžu absolūti nosodāmo rīcību, un es gribētu teikt arī ko citu: visās mūsu valstīs ir bijuši lielu banku direktori, kam patīk pamācīt politiķus attiecībā uz rūpību, ar kādu veicams valsts darbs.

Redzot, kas noticis vairākās lielās privātbankās, es teiktu, ka šiem pamācītājiem pašiem vēl būtu jāmācās un ka tagad viņiem pašiem jābūt gataviem uzklausīt pamācības. Piebildīšu, Schulz kungs, ─ un es zinu, ka man šobrīd ir pievērsts Watson kunga modrais skatiens ─, ka esmu pret protekcionismu. Esmu par brīvību, taču mēs vairs nevaram atļauties dzīvot pasaulē, kurā nav noteikumu, kurā kredītvērtējuma aģentūras dara visu, kas tām ienāk prātā, kurā atsevišķas finanšu iestādes vēlas pāris sekunžu laikā nopelnīt miljardiem eiro, spekulējot tirdzniecības zālēs.

Tā Eiropa, kādu mēs vēlamies, Schulz kungs, un Francijas prezidentūra šajā jautājumā izstrādās priekšlikumus regulām, kuru mērķis būs paaugstināt finanšu kapitālisma morāles standartus, jo tagad ir redzams, ka šogad notikušās globālās attīstības apstāšanās iemesls ir paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu krīze un uzticēšanās krīze attiecībā uz finanšu iestādēm, kuras rīkojās pēc sirds patikas, aizdodamas naudu ikvienam un ar jebkādiem nosacījumiem. Ja Eiropai vispār ir kāda jēga, tad tai ir jāatjauno zināma kārtība šai situācijā, kas jau pāraugusi visatļautībā. Es gribētu teikt Schulz kungam, ka pilnībā viņam piekrītu.

Attiecībā uz Eiropas Imigrācijas paktu man jāsaka Schulz kungam un Cohn-Bendit kungam, ka Francijas prezidentūra iesaistīs Eiropas Parlamentu. Tas ir labākais veids, kā izvairīties no galējībām. Jūs, Schulz kungs, runājāt par galējībām, ko pieļauj viena valsts, un man nav vajadzības to atkārtot, taču, ja mēs visi vienosimies par minimāli nepieciešamo izmaksu kopumu, tad jūsu minētās galējības vairs nebūs iespējamas, un, Cohn-Bendit kungs, esmu drošs, ka Daul kungs tam piekritīs, ─ kāpēc lai šai jautājumā neiesaistītos Eiropas Parlaments? Neesmu gan pārliecināts, ka tas ir institucionāli iespējams.

(D. Cohn-Bedit komentē no vietas)

Cohn-Bendit kungs, es zinu, ka esat ļoti dāsns. Jūs praktiski vienmēr esat gatavs dot padomu, it īpaši man. Pat ja es ciestu no tādas pieticības kā jūsējā, šis padoms man nebūtu vajadzīgs. Es zināju, ka ir vajadzīga vienprātība, taču, neatkarīgi no tā, nav vajadzīga vienprātība, lai es pateiktu Eiropas Parlamentam, ka imigrācijas jautājums ir pietiekami svarīgs, lai to apspriestu politiskās diskusijās un lai jūs tajās iesaistītos arī laikā, kad vēl nav spēkā Lisabonas līgums vai kāds tā uzlabots variants. Es uzņemos politiskas saistības un kopā ar Bernard Kouchner un Brice Hortefeux ieradīšos jūs iepazīstināt ar paktu un apspriest to kopā ar jums. Kopīgi ar Parlamenta priekšsēdētāju un varbūt ar Priekšsēdētāju konferenci mēs pārlūkosim nosacījumus, ar kādiem jūs vēlētos to īstenot.

Watson kungs, grūtības nozīmē izdevību. Ir skaidrs, ka cilvēkam, kas izvēlas kļūt par valsts prezidentu un uz sešiem mēnešiem uzņemties Savienības prezidentūras atbildību, labāk ir nebūt eiropietim un neiesaistīties politikā, ja viņam nepatīk problēmas un sarežģījumi. Es tomēr uzskatu, ka šie sarežģījumi vienlaikus ir arī iespēja. Vai saprotat, kāpēc? Tāpēc, ka tā ir izdevība mums visiem pārkāpt pāri savam nacionālajam egoismam un savas pārliecības diktētiem aizspriedumiem.

Atļaušos teikt, ka gadījumā, ja viss būtu kārtībā, mana uzstāšanās Eiropas Parlamentā tāpēc vien nebūtu vieglāka, jo laikā, kad līdz vēlēšanām ir atlicis gads, kad ceļavējš pūš no muguras un viss risinās veiksmīgi, ikviens domā par savas grupas vai valsts interesēm. Ja nemaldos, gandrīz visi Eiropas Parlamenta deputāti ir eiropieši, tāpēc viņi apzinās situācijas nopietnību. Pūles būs jāpieliek ikvienam. Neesmu pārliecināts, vai vieglākā situācijā Schulz kungs un Cohn-Bendit kungs būtu tikpat atklāti runājuši ar Francijas prezidentūru. Manuprāt, šie sarežģījumi vienlaikus var būt arī iespēja.

Vienā jautājumā, Watson kungs, es nepārprotami pieļāvu kļūdu. Man vajadzēja ilgāk pakavēties pie Eiropas enerģētikas politikas. Daudziem no jums šodien ir mugurā īpaši T-krekli, jo jūs neatbalstāt konkrētu enerģijas veidu. Es to cienu. Citi ir izvēlējušies ko citu. Tomēr ir kāds aspekts, kurā mēs visi varētu būt vienoti, proti, ir vajadzīga Eiropas enerģētikas politika, ir vajadzīga krājumu pārredzamība, un ir jāapvieno tādi resursi kā saules enerģija, fotoelementu enerģija, biomasas enerģija un hidrauliskā enerģija. Atvainojos, ka to nepateicu savā ievada runā, taču enerģētikas politikas izstrāde ─ neatkarīgi no mūsu domstarpībām kodolenerģijas jautājumā ─ būs Francijas prezidentūras prioritāte. Ceru, ka Barroso kungs man neiebildīs, ja teikšu, ka tā ir arī viņa prioritāte. Šīs ir lietas, kurās mēs nedrīkstam zaudēt laiku.

Es gribētu arī teikt Watson kungam, ka neesmu protekcionisma aizstāvis. Nekad neesmu bijis un nekad nebūšu. Taču arī liberāļiem derētu apsvērt kādu niansi ─ mēs atveram savas robežas, un tas mums ir nācis par labu. Tomēr vienlaikus pārējie nevar prasīt mums Eiropā darīt to, ko viņi nevēlas redzēt mūs darām viņu valstīs. Ķīna, Indija, Brazīlija, Meksika ─ lielās, strauji augošās valstis ─ nevar teikt: „Atveriet savas robežas, samaziniet savas subsīdijas, bet mēs šeit darīsim, kā gribam.” Tā nav brīvā tirdzniecība, un tādējādi mēs viņiem neizdarām pakalpojumu. Gluži tāpat kā dzimtenes mīlestība nav nacionālisms, vēlme pēc savstarpīguma un aizsardzības nav protekcionisms. Ir iespējams vienlaikus atbalstīt brīvo tirdzniecību un vēlēties, lai šai tirdzniecībā valda līdzsvars.

Watson kungs, šīs diskusijas mums būs jāturpina. Vieni par galveno uzskata aizsardzību, citi — brīvību. Varbūt mēs varam satikties pusceļā.

Visbeidzot, atļaujiet man jūs apsveikt, Watson kungs. Šķiet, ka dziesmu jautājumā mums ir vienāda gaume.

(Smiekli)

Es informēšu attiecīgo personu par jūsu atzinību un esmu pārliecināts, ka viņa jums neliegs autogrāfu uz sava jaunākā kompaktdiska, Watson kungs. Nekādu problēmu.

(Smiekli)

Cohn-Bendit kungs, esmu jau atbildējis uz daudziem jūsu jautājumiem. Es gribētu runāt par divām lietām. Pirmā no tām attiecas uz studentiem, un šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Protams, Eiropai ir jāatver durvis elites studentiem no visas pasaules. Esmu pat kādu laiku domājis par to, ka atvērt durvis visas pasaules elites studentiem nozīmē viņu uzņemšanu mūsu universitātēs, vienlaikus piedāvājot viņiem sākotnējās profesionālās pieredzes iespēju. It īpaši es šeit domāju ārstus. Tomēr mums jāuzmanās no tā, lai mēs neaplaupītu jaunattīstības valstis, atņemot tām eliti, Cohn-Bendit kungs. Francijā praktizē vairāk Beninas ārstu nekā pašā Beninā; padomājiet par to. Manuprāt, Beninai pašai ir vajadzīga tās elite. Atteikties nolaupīt jaunattīstības valstu eliti nenozīmē atteikties no imigrācijas. Pāris minūšu debatēs mēs šo jautājumu neatrisināsim. Esmu jums pateicīgs par veidu, kādā jūs skārāt šo jautājumu, taču jums jāsaprot, ka šajā ziņā ir vajadzīgas dziļākas debates, nevis kariķēšana. Šeit nav runa par dāsnumu no vienas puses un cietsirdību no otras puses. Mums ir valsts darbinieki, un viņi centīsies rast vislabāko risinājumu.

Ar jūsu atļauju es gribētu norādīt uz kādu aspektu Ķīnas jautājumā, kurš ir ārkārtīgi nopietns un ārkārtīgi sarežģīts. Man jāsaka, Cohn-Bendit kungs, ka es, tāpat kā ikviens klātesošais, dzirdēju jūsu balsī emocijas un to augstu novērtēju, un gribu teikt, ka esmu vienisprātis ar jums. Vēlos teikt arī Watson kungam, kurš man ieteica spēlēt komandas spēli: tieši to es esmu darījis, jo kā Padomes priekšsēdētājs runāju ar visām dalībvalstīm, lai noskaidrotu to viedokli un jebkādus iespējamos iebildumus saistībā ar manu piedalīšanos; jautājuma saturam es pievērsīšos pēc brīža, bet vispirms gribu parunāt par formu. Vēlos teikt, ka no visām dalībvalstīm saņēmu piekrišanu Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas apmeklējumam. Jūs zināt, cik sarežģīts ir šis jautājums, un, pēc manām domām, tas risināms ļoti uzmanīgi, jo mēs nevaram atļauties kļūdīties.

Tomēr Watson kungs man ieteica būt „komandas spēlētājam”. Vēlos, lai jūs zinātu, ka šo jautājumu es apspriedu ar visām dalībvalstīm. Pret manu dalību neiebilda neviena, un patlaban ir zināms, ka trīspadsmit no tām piedalīsies atklāšanas ceremonijā. Tas nav iemesls, Watson kungs, tā vienkārši ir atbilde uz jautājumu par kolektīvu pieeju.

Tagad, ja neiebilstat, parunāsim par jautājuma būtību. Es saprotu tos, kuri saka, ka eiropiešiem nav jāapmeklē Pekinas olimpiādes atklāšanas ceremonija. Ikvienam ir tiesības uz saviem uzskatiem attiecībā uz labāko cilvēktiesību aizsardzības veidu, un man ir jārespektē tie, kuri iesaka ceremoniju boikotēt. Tomēr mans personiskais viedoklis — un es uzskatu, ka šis viedoklis būtu jārespektē, jo tas ir respektabls — ir tāds, ka progresu cilvēktiesību jomā mēs panāksim ar atklātu un tiešu dialogu, nevis ar Ķīnas pazemošanu. Es pat gribētu teikt šādi: es nedomāju, ka mēs drīkstam boikotēt ceturto daļu cilvēces. Manuprāt, būtu nesaprātīgi un bezatbildīgi, ja cilvēks, kas uzņēmies atbildību būt par Padomes priekšsēdētāju, teiktu ceturtajai daļai cilvēces: „Mēs neieradīsimies; mēs gribam jūs pazemot visas pasaules priekšā.” Es gribu ierasties, un es gribu runāt.

Attiecībā uz galveno jautājumu — cilvēktiesību aizsardzību — mēs esam vienisprātis. Attiecībā uz veidu, kā aizsargāt šīs cilvēktiesības, domāju, jūs piekritīsiet, ka par to var diskutēt, un šīs diskusijas nebeigsies ar Olimpiskajām spēlēm. Tāpēc es vēlos braukt uz turieni, runāt par cilvēktiesībām un tās aizstāvēt. Es pat teikšu vēl ko vairāk, Cohn-Bendit kungs. Ir lietas, par ko es Ķīnā nerunāšu, jo Ķīna ir jāciena; taču ir arī lietas, kas Ķīnai nebūtu jāsaka Eiropas valstīm un sevišķi Francijai, jo Francija un Eiropas valstis ir pelnījušas tādu pašu cieņu kā Ķīna. Ne jau Ķīna noteiks, kad un ar ko man tikties.

Tieši tāpat es nevaru noteikt, kad un ar ko tikties Ķīnas prezidentam. Tāpēc es aizstāvēšu cilvēktiesību jautājumu, bet vienlaikus kā valsts vadītājam man ir jāpatur prātā daži apsvērumi. Mēs vienmēr runājam par nolīgumiem. Es tomēr gribētu to nedaudz apstrīdēt, jo demokrātiski ievēlētam valsts vadītājam ir likumīgas tiesības aizstāvēt savu pilsoņu ekonomiskās un darba intereses. Gribu runāt arī par ko citu. Ķīna ir Drošības padomes pastāvīgais loceklis. Mums ir vajadzīga Ķīnas palīdzība, lai darītu galu Dārfūras skandālam, jo Sudānā Ķīnai ir liela ietekme. Mums ir vajadzīga Ķīnas palīdzība Irānas izolēšanā, lai ne Irānai, ne kādai citai valstij, kas uzdrošinās draudēt noslaucīt Izraēlu no pasaules kartes, nebūtu piekļuves atombumbai. Kā gan mēs varam aicināt Ķīnu palīdzēt nostiprināt mieru pasaulē, nostiprināt stabilitāti pasaulē — un tajā pašā laikā boikotēt valsti, kad tā rīko pasākumu, kurš ir tik svarīgs tās 1,3 miljardiem iedzīvotāju? Tas būtu nesaprātīgi, tas būtu bezatbildīgi, un tas nebūtu sevi cienoša valstsvīra cienīgi.

(Aplausi)

Es cienu Cohn-Bendit kunga viedokli un pārliecību, tāpat kā cienu ikviena līdzīgi domājoša deputāta uzskatus, tomēr nobeigumā es gribētu piebilst: cieniet arī tos, kuru uzskati sakrīt ar manējiem. Pirms došanās ceļā es apspriedos ar G. Watson un M. Schulz, Sociālistu grupas priekšsēdētāju, un domāju, ka drīkstu viņa vārdā teikt, ka viņš pilnībā piekrīt nepieciešamībai neboikotēt Ķīnu. Viņš ir sociālists, es ne. Es runāju arī ar J. Daul, kurš pilnībā tam piekrita.

Nobeigumā es vēlētos pateikt vēl kādu lietu. Atcerieties, cik pragmatiska bija Ķīnas rīcība Honkongas jautājumā. Atcerieties, dāmas un kungi, cik sarežģīts bija šis gadījums. Pirms piecpadsmit gadiem Honkongā bija demonstrācijas. Ķīna spēja pragmatiskā veidā atrisināt Honkongas problēmu. Paraugieties uz Makao. Dialoga ceļā Ķīna spēja atrisināt Makao jautājumu. Es pat teikšu vēl vairāk. Paraugieties šodien uz Taivānas jautājumu un to, cik ievērojamu progresu tajā ir panācis prezidents Hu Jintao. Pirms pieciem gadiem visi domāja, ka Taivānas un Ķīnas konfrontācija ir neizbēgama, taču tā nav noticis. Vai mēs stimulēsim šo Ķīnas virzību ar atklāta, drosmīga un tieša dialoga palīdzību vai ar pazemojumiem? Es izvēlos dialogu, atklātību un drosmi.

(Aplausi)

Priekšsēdētāja kungs, vēl tikai minūti, lai atbildētu Wurtz kungam. Vispirms es gribētu viņam apliecināt, ka es neapvainoju arodbiedrības, taču pateicos viņam par norādījumu, ka Franciju ir iespējams mainīt, to neparalizējot. Apvainojums arodbiedrībām būtu uzskats, ka to vienīgā jēga ir paralizēšana. Sociālajā demokrātijā arodbiedrībām ir noteikta loma, tieši tāpat kā politiskajiem vadītājiem. Ne vairāk un ne mazāk. Tomēr ar to es gribēju teikt, ka nevienam nav tiesību turēt par ķīlniekiem patērētājus. Esmu pārliecināts, ka tik smalkjūtīgs cilvēks kā jūs, Wurtz kungs, kurš nekad neko nav bloķējis, sapratīs, ko es ar to domāju.

Pārējos jautājumos, Wurtz kungs, mums ir atšķirīgi viedokļi, taču tas mani nekavē augstu novērtēt veidu, kādā jūs izsakāt savu neapmierinātību.

P. de Villiers kungs, es vēlētos teikt, ka jūsu sacīto es ļoti labi saprotu, it īpaši tāpēc, ka jūs neapšaubāmi pārstāvat nozīmīgu politisko kustību ne tikai mūsu valstī, bet arī Eiropā. Es pat teikšu vēl vairāk, de Villiers kungs. Jūsu teikto es neuztveru kā Eiropas noliegumu, bet gan kā aicinājumu veidot citādu Eiropu. Godātais de Villiers kungs, es negribu vienu otrai pretnostatīt atbalstītāju un noliedzēju nometnes. Es vienkārši gribētu, lai ikviens justos piederīgs citādākai Eiropai, kuras pamatā ir demokrātija, miers un izaugsme. Es ņemu vērā jūsu iebildumus, es tos apzinos un centīšos tos atspēkot, taču ne vārdos, bet gan darbos.

Kas attiecas uz jums, Le Pen kungs, klausoties jūsos, es pie sevis domāju, cik ļoti Francijai nav paveicies, ka visus šos gadus tajā ir bijusi spēcīgākā ekstrēmi labējā kustība Eiropā. Es klausījos jūsos un priecājos, ka tas reiz ir beidzies.

(Skaļi aplausi)

  Philip Bushill-Matthews (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos izteikt atzinību Padomes priekšsēdētājam. Vispirms atļaujiet man britu Konservatīvās partijas delegācijas vārdā jums pateikties par viesmīlību pagājušajā nedēļā un apliecināt, ka mēs ceram cieši sadarboties ar jums un nodrošināt šīs prezidentūras panākumus.

Mēs paļaujamies uz jūsu enerģiju un jūsu apņēmību un, nesen izlasot kādu ļoti labu grāmatu, mēs pārliecinājāmies arī par jūsu redzējumu. Es, protams, runāju par jūsu sarakstīto grāmatu „Témoignage”. Tiem kolēģiem, kam vēl nav bijusi iespēja lasīt šo ievērojamo darbu, es ļoti ieteiktu to izdarīt, un sevišķi es iesaku atvērt grāmatas 146. lappusi. Tajā jūs aprakstāt gan 35 stundu darba nedēļas nejēdzīgumu, gan ieguvumus; citējot Tautas kustības savienības (UMP) saukli, „travailler plus pour gagner plus” (‘strādāt vairāk, lai saņemtu vairāk’). Tālāk jūs rakstāt: „Manuprāt, mūsu pilsoņi vēlas nevis vienveidīgu un nelokāmu 35 stundu politiku un pensijas giljotīnu 60 gadu vecumā, bet gan brīvas izvēles politiku, kas ļautu strādāt vairāk tiem, kas vēlas vairāk nopelnīt un ikvienam dotu iespēju pielāgot savas darba stundas savam dzīvesveidam.”

Trāpīts, Padomes priekšsēdētāj! Tā ir īstā sociālā Eiropa. Valdībām nevis jāpiespiež cilvēki strādāt vairāk vai jāliek tiem strādāt mazāk, bet gan jārada iespēja, lai tie, kas izvēlas strādāt vairāk, to varētu darīt.

Jūsu partija atbalsta brīvību, jūsu partija atbalsta izvēli, un tādas pašas ir arī britu Konservatīvās partijas nostādnes. Ja jūsu prezidentūras pamatā būs šie principi, mēs jūs nelokāmi atbalstīsim. Kad pārskatīs Darba laika direktīvu, mēs būsim brīvības un izvēles pusē; kad pārskatīs Direktīvu par pagaidu līgumstrādniekiem, mēs atkal būsim brīvības un izvēles pusē.

Visbeidzot, Padomes priekšsēdētāja kungs, es vēlētos teikt, ka mūsu partijām ne tikai būtu jānodrošina izvēles brīvība; tām arī jāciena cilvēku brīvi izdarīta izvēle. Tāpēc es jūs aicinu cienīt Īrijas iedzīvotāju izvēli nesenajā referendumā. Es jūs aicinu uzskatīt viņu lēmumu nevis par risināmu problēmu, bet par izmantojamu iespēju, — iespēju Eiropai atjaunot saikni ar tās pilsoņiem. Tas, protams, prasīs daudz darba — gan no jums, gan jūsu kolēģiem Padomē. Taču, kā jūs pats esat teicis: travailler plus pour gagner plus.

  Bernard Poignant (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu Francijas un Eiropas sociālists. Tas nozīmē, ka Parīzē neesmu viens no jūsu atbalstītājiem, taču Strasbūrā neesmu arī pilnīgs jūsu pretinieks, sevišķi, kad redzu jūs divu sociāldemokrātu ielenkumā. Pat ja mans prezidents manā valstī pieļauj kļūdu, viņš tomēr ir mans prezidents. Tāpēc es vēlu panākums Francijas prezidentūrai un tātad visas Eiropas prezidentūrai.

Kopš paša sākuma esmu mierīgs, jūs vērojot, jo saprotu jūsu vēlmi būt Francijas parlamentā. Protams, es jūsos redzu valsts vadītāju, taču zināmā mērā arī vaļsirdīgu premjerministru. Attiecībā uz sociālo jomu un jūsu prioritātēm, manuprāt, atsevišķas lietas ir jānošķir. Protams, ir jautājumi, kuriem jāpaliek valsts kompetencē. Es šeit domāju pensijas. Savukārt attiecībā uz visu, kas ietekmē nodarbinātību, piemēram, vienots tirgus, vienota valūta un brīva pārvietošanās, mums jācenšas pielāgoties mūsu labākajiem paraugiem.

Tādēļ atsevišķas lietas ir jānošķir. Šajā kontekstā es vēlētos arī piemetināt, ka man būtu gribējies, lai jūs rūpīgi pievēršaties sabiedrisko pakalpojumu pamatdirektīvas izstrādei. Attiecībā uz sabiedrisko ēdināšanu jūs to izdarījāt, bet tas ir jādara visā sabiedrisko pakalpojumu jomā.

Visbeidzot, es nedomāju, ka Eiropā ir tikai sociāla un demokrātiska krīze. Manuprāt, tā ir arī identitātes krīze. Kopš laika, kad tika nodibināts miers, atgūta brīvība un nostiprināta demokrātija, šī pasaules kārtība daudziem mūsu pilsoņiem apgrūtina izpratni par Savienības vēstures nozīmi.

Tāpēc tik svarīgi ir tādi jautājumi kā kultūra un izglītība, mākslinieku, jauniešu un studentu mobilitāte un mērķsadarbība, jo Eiropas piederības apzināšanās vairs nav pašsaprotama lieta. Tā ir jāveido, un, pēc manām domām, šiem tematiem jābūt Francijas prezidentūras uzmanības lokā.

Visbeidzot, ir skaidrs, ka pēc sešiem mēnešiem mēs jūs vērtēsim. Francūzim tas ir pieņemami, jo Francijā, kā jums zināms, tas ir ilgs laiks. Tātad decembrī būs redzams rezultāts. Nav nekādu šaubu, ka Līgums tobrīd nebūs ratificēts. Jūs gribējāt vienkāršotu līgumu, bet dabūjāt sarežģītu situāciju, tāpēc tagad tieciet no tās laukā!

Es gribētu noslēgt ar frāzi, ko esmu aizņēmies no kāda poļu rakstnieka, kurš saka šādi — ja atļausiet citēt, prezidenta kungs: „Būt francūzim nozīmē domāt par ko citu, nevis par Franciju.” Tāda ir mūsu reputācija, un zināmā mērā tas varbūt attiecas arī uz jums, prezidenta kungs.

  Nicolas Sarkozy, Eiropadomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos no sirds atvainoties Cristiana Muscardini, jo es tik ļoti aizrāvos savā entuziasmā, ko B. Poignant tik laipni uzsvēra, ka aizmirsu jums atbildēt un pateikt, cik ļoti mums vajadzēs jūsu grupu.

Es zinu, kurš ir šīs grupas loceklis, un es zinu, ka jūs esat viena no tiem, kas mīl Eiropu, un ka ir EP deputāti, kas vienlīdz mīl savas nācijas. C. Muscardini, varat būt droša, ka es pilnībā ņemšu vērā jūsu piezīmes un ka nākamo sešu mēnešu laikā es kopīgi ar citām Eiropas iestādēm centīšos veidot tādu Eiropu, kas reaģē uz jūsu bažām.

Tāpēc jūs esat tā, kas ir pierādījusi, apstiprinot, ka B. Poignant ir taisnība, ka es aizmirstu, cik ļoti pārvērtēta ir mana reputācija.

  Marielle De Sarnez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, pirms dažām nedēļām Īrija pateica “nē”, un es uzskatu, ka tas, kā mēs visi zinām, atspoguļo augošo šķelšanos starp Eiropas pilsoņiem.

Acīmredzot šo “nē” nevajadzētu novērtēt par zemu, un es domāju, ka, gluži pretēji, tam vajadzētu piespiest visiem politiskajiem līderiem ņemt vērā iedzīvotāju cerības un bažas un mēģināt sniegta atbildes uz tām, lai kāds līgums būtu spēkā. Šajā gadījumā nav tā, ka tad, ja rīt mums būtu Lisabonas līgums, viss pazustu kā uz burvja mājienu.

Francijas prezidentūra ir izvēlējusies pievērst uzmanību četrām jomām, kas acīmredzot ir ļoti noderīgi, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņām. Tomēr šīs dziļās krīzes laikā, finanšu un pārtikas krīzes, izejvielu cenu strauja kāpuma un arvien nepietiekamākas un arvien dārgākas naftas laikā, es uzskatu, ka tas, ko gaida cilvēki, ir ne tikai problēmu risinājumi, bet arī vīzija; cilvēki gaida perspektīvas.

Tieši šobrīd es vēlētos ierosināt apsvērt trīs pieejas. Pirmā ir saistīta ar mūsu identitātes būtiskāko un pašu svarīgāko jautājumu. Es uzskatu, esmu pilnīgi pārliecināta, ka pastāv Eiropas modelis, ka pastāv eiropeiska sabiedrības struktūra. Šis eiropeiskais modelis ir ekonomisks, ilgtspējīgs un arī sociāls. Šis eiropeiskais modelis, piemēram, cenšas apkarot pieaugošo nevienlīdzību. Tādēļ pastāv eiropeiskais modelis, un mums par to ir jābūt lepniem, mums tas ir jāapliecina, jānes, jāuzņemas, jāaizstāv un jāaizsargā. Tā ir pirmā pieeja.

Tad ir arī otra pieeja. Es uzskatu, ka mums ir vajadzīgs jauns redzējums par pasaules organizāciju. To sakot, es īpaši domāju par Āfriku. Es domāju par lauksaimniecības produktu problēmu; es domāju, ka mums ir jāpārstāj subsidēt mūsu lauksaimniecības produktu eksports un tā vietā mums ir jāstrādā pie tā, lai Āfrika būtu pašpietiekama attiecībā uz pārtiku un enerģiju. Tā ir jaunā revolūcija, kas mums ir vajadzīga, lai nākotnē būtu godīgāka pasaule.

(Aplausi)

Visbeidzot, es uzskatu, ka mēs nekad nedrīkstam pārtraukt sev atgādināt par to, ka ir Eiropas vērtības, no kurām mēs nekad nedrīkstam atteikties: tās sauc par demokrātiju un cilvēktiesībām, un tās ir spēkā mums Eiropā, un nākotnē tās būs spēkā Vidusjūras reģiona valstu savienībā, kur galvenā nebūs uzņēmējdarbība, neņemot vērā cilvēktiesības. Cilvēktiesību jautājums ir ļoti svarīgs nākamajām desmitgadēm; tā ir Eiropas dziļa identitāte, un tā ir pelnījusi aizstāvību.

Priekšsēdētāja kungs, tie ir daži no jautājumiem, kuri, manuprāt, mums būs jārisina; tie ir saistīti ar fundamentālām tēmām, citiem vārdiem, redzējumu un dziļāku nozīmi, kādu mums ir jāpiešķir un kādu vēlamies piešķirt Eiropai. Šie jautājumi nav saistīti tikai ar politiku, bet arī ar sirdsapziņu.

  Brian Crowley (UEN). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sveikt prezidentu N. Sarkozy atkal Strasbūrā un apsveikt viņu par sadarbību ar Parlamentu un par reālistisku skatījumu attiecībā uz idejām, kaut arī viņš zināja, ka Parlamentā nebūs vispārējas saskaņas saistībā ar šīm idejām.

Pārāk ilgi mēs esam iekrituši pagātnes neveiksmīgo ideoloģiju slazdā, nespējot skatīties uz jaunām robežām, ar kurām mums jāsaskaras, un tiešā veidā risināt šos izaicinājumus. Mēs esam rīkojušies droši, atkāpjoties vai nu agrāko imperiālistisko ideju vai arī postfašistisku pavēļu komforta zonā, vai pat, uzdrīkstos to sacīt, jaunajā 20. gadsimta domāšanā attiecībā uz cilvēku dzīvību un cilvēktiesībām.

Tāpēc, ka pasaules sarežģītība mūsdienās ir ļoti atšķirīga un daudz dažādāka, nekā to var traktēt jebkāda atsevišķa ideoloģija vai jebkāds atsevišķs plāns. Un jūs pareizi pieminat sadarbības nozīmi ar citām valdībām pasaulē: ar Ķīnu, lai risinātu Čadas un Sudānas problēmu, nodrošinot, lai problēmas saistībā ar Āfriku un jaunattīstības valstīm tiek risinātas tiešā veidā.

Mēs šodien jau pieminējām septiņus miera uzturētājus Sudānā, kuri zaudēja dzīvību, pildot Apvienot Nāciju Organizācijas uzdevumu, vienkārši tādēļ, ka valdības nespēja atbilstīgi iejaukties un izdarīt spiedienu uz Čadas un Sudānas iestādēm, lai aizsargātu bēgļu un patvēruma meklētāju dzīvības.

Ir ļoti labi šeit, Parlamentā, neskaidri runāt par imigrācijas un iedzīvotāju brīvas pārvietošanās ļaušanas nozīmi. Ir labāk, ja mēs ļaujam cilvēkiem palikt mājās. Es esmu no Īrijas, valsts, kurai simts gadu laikā bija jāizved 12 miljoni iedzīvotāju. Neviens no viņiem negribēja pamest Īriju. Viņi tika piespiesti doties prom. Ja mēs cilvēkiem dodam iespēju palikt savās valstīs, sniedzam atbalstu ar mūsu izveidotās politikas mehānismiem, lai tā būtu tirdzniecība vai citas jomas, tad mēs to varam izdarīt.

Visbeidzot, priekšsēdētāj, jūs iepriekš runājāt par to, ka jums šķita, ka jūsu stāvokļa likumība, novedot Lisabonas līguma ratifikāciju līdz parlamentam, bija vienīgais veids, kā to izdarīt. Es jums piekrītu. Tās ir Francijas tiesības. Taču tikpat likumīgas ir tiesības uz referendumu, un tās vienmēr ir jāaizsargā. Tā nav vienīgā izvēle. Ir problēmas un grūtības saistībā ar rezultātiem Īrijā, taču tā nav tikai problēma attiecībā uz Īrijas saistību ar Eiropu. Tā atspoguļo iedzīvotāju un Eiropas dziļāku panīkumu.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, tieši šobrīd es vēlētos jums pajautāt par Francijas prezidentūras nostāju attiecībā uz valodu dažādību. Dažādība ir Eiropas pamatprincips. Visas pasaules valodas ir daļa no cilvēces mantojuma, un valsts iestāžu pienākums ir rīkoties, lai tās aizsargātu.

(ES) Priekšsēdētāja kungs, Padomes 22. maija secinājumos par daudzvalodību Komisija ir aicināta sagatavot detalizētu programmu par šo tematu, un tā paziņoja, ka programma tiks sagatavota līdz rudenim.

Kāda būs Francijas prezidentūras nostāja un pasākumi attiecībā uz daudzvalodības politiku? Kāda būs prezidentūras nostāja un kādu nozīmi tā paredzējusi piešķirti neoficiālajām ES valodām, kuras arī dēvē par „reģionālajām” un „minoritāšu” valodām?

Jo, prezidenta kungs, kamēr mēs gaidām balsojumu Francijas Senātā nākamnedēļ, Francija pašlaik ir ļoti slikts piemērs visiem tiem no mums, kuri uzskata, ka valodu dažādība ir visu eiropiešu kopīgs mantojums.

(Runātājs turpināja runu basku valodā.)

  Nigel Farage (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos atbildēt N. Sarkozy. Jūs esat ļoti labs orators, N. Sarkozy, taču es neesmu tik pārliecināts, vai esat tikpat labs klausītājs. Šī prezidentūras programma, ar kuru šorīt nācāt klajā, parāda, ka jūs vēlaties tādu Eiropas Savienību, kas kontrolē burtiski ikkatru mūsu dzīves aspektu, jebko no kopējās imigrācijas politikas līdz tam, kā darbojas mūsu slimnīcas un mūsu futbola klubi.

Es arī secināju no jūsu komentāriem, ka jūs vēlaties, lai mēs būtu ļoti izolēti no pārējās pasaules, lai tajā gadījumā, ja cilvēkiem nebūs tādi paši standarti kā mums, mēs ar tiem netirgosimies. Taču pats sliktākais ir tīrā augstprātība, sakot, ka jūs zināt vislabāk, ja runa ir par Eiropas projektu. Jūs izrādāt nicinājumu ne vien pret Īrijas iedzīvotājiem, bet arī pret pašu demokrātijas jēdzienu, kuru sakāties aizstāvam.

Jūs teicāt, ka Polijas prezidentam ir jātur savs vārds, ka viņam ir jāratificē līgums, jo tāda bija viņa piekrišana. Īrijas iedzīvotāji ir runājuši. Vai jūs respektēsiet īru balsojumu? Vai jūs pildīsiet savas saistības darījumā, kas paredz, ka šis līgums ir pagalam? Man nešķiet, ka jūs to saprotat, vai ne? Eiropas tautas nevēlas lielāku politisko integrāciju. Tādēļ Francijā iedzīvotāji pateica „nē”, un Holandē viņi pateica „nē”, un, ja mēs balsotu Lielbritānijā, lielākā daļa no mums teiktu „nē”.

Demokrātija par kādu cenu, N. Sarkozy? 21. jūlijā jūs dosieties uz Dublinu. Lūdzu, nemēģiniet darīt ar viņiem to pašu, ko izdarījāt Francijā, nemēģiniet apiet otru referendumu, nemēģiniet panākt, lai viņi maina noteikumus un ratificē šo līgumu netiešā veidā. Tas nozīmētu parādīt galēju nicinājumu pret demokrātiju. Lūdzu, nedariet to.

  Margie Sudre (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, lai apmierinātu mūsu un līdzpilsoņu cerības, Padomei, kuru vadāt, un Parlamentam ir jādemonstrē skaidra, saprotama un konkrēta politiskā griba. Tas, ka jūs vadāt Padomi, jau ir garantija apņēmībai. Šajā saistībā mēs visi esam redzējuši šeit, Strasbūrā, un Briselē, šīs sešu mēnešu prezidentūras sagatavošanas kvalitāti un Francijas valdības locekļu pieejamības apmēru.

Prioritātes, kuras tikko izklāstījāt, ir pareizās, lai reaģētu uz ES pilsoņu bažām. Tādā pašā veidā citas problēmas, kuras apskatījāt, tostarp, eirozonas ekonomiskā pārvaldība, reaģējot uz izejvielu un ogļūdeņražu globālo cenu strauju palielināšanos, vai stabilitātes un labklājības reģiona izveide Vidusjūras baseina reģionā, pilnībā atspoguļo jūsu apņemšanos veidot tādu Eiropas Savienību, kas labāk reaģē uz problēmām un pievērš lielāku uzmanību tās iedzīvotājiem.

Atbildot uz sabiedrības viedokli, kurā rodas šaubas un cilvēki dažkārt padodas kārdinājuma atkāpties valsts līmenī, lai risinātu problēmas, ir svarīgāk kā jebkad norādīt, ka mūsu kontinentam ir ievērojams līdzekļu daudzums un ka tā joprojām ir viena no retajām stabilajām teritorijām pasaulē, kas kļūst arvien neparedzamāka. Eiropas Savienībai būtu jācenšas demonstrēt, ka tā nepārcieš globalizāciju, neaizsargājot savus iedzīvotājus, un es atzinīgi vērtēju jūsu apņemšanos to pierādīt.

Visbeidzot, tā kā Savienība piedzīvo būtisku uzticēšanās krīzi, mēs no sirds vēlamies, lai Francijas prezidentūra pabeigtu vairāk kā piecpadsmit gadus ilgušos centienus reformēt paplašinātas Eiropas darbību. Mums ir vajadzīgs, lai Lisabonas līgums stātos spēkā pēc iespējas ātrāk, un jūs to esat noteikti apstiprinājis. Mēs visi jums uzticamies, lai rīkotu sarunas ar mūsu Īrijas draugiem un lai pārliecinātu tās nedaudzās dalībvalstis, kuras joprojām vilcinās to ratificēt, reizi par visām reizēm to izdarīt.

Prezident, pagājušajā nedēļā jūs sacījāt, ka neesat gatavs likt savu Eiropas karogu atpakaļ kabatā, un mēs patiešām esam ievērojuši, ka esat to pacēlis mastā zem Triumfa arkas blakus Francijas karogam. Mēs interpretējam šo simbolisko žestu kā pierādījumu jūsu apņēmībai rīkoties Kopienas labā, un mēs jums pateicamies, prezidenta kungs.

  Poul Nyrup Rasmussen (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlētos vērsties pie Eiropadomes priekšsēdētāja un pateikt, ka es esmu Rasmussen I, lūdzu, nejauciet mani ar Rasmussen II, taču es vēlos jūs pārliecināt par vienu. Jūs gudri runājat par jauno Lisabonas līgumu, un es saku N. Farage, ka viņš ir aizmirsis Dānijas gadījumu. Mēs balsojām pret Māstrihtas līgumu, taču mēs balsojām par Edinburgas līgumu, un mēs nekad nevarētu pat iedomāties pateikt, ka tādēļ, ka balsojām pret pirmajā gadījumā, mēs bloķēsim pārējo Eiropu. Mēs nekad tā neteiktu. N. Farage kļūdās: tā nav demokrātija.

Es tikai vēlos jums apliecināt, Eiropadomes priekšsēdētāj, un apliecināt Francijai, ka mēs atradām risinājumu Dānijai un mēs atradīsim risinājumu Īrijas iedzīvotājiem.

Otra lieta, ko vēlos teikt, ir šāda: man jums ir lūgums Eiropas Sociāldemokrātu partijas, visu manu kolēģu, līderu un politiskās saimes vārdā. Es lūdzu, lai jūs savas četras prioritātes papildināt ar vēl vienu prioritāti. Mana prioritāte — un es ceru, ka tā būs arī jūsu, es zinu, ka tā ir jūsu — ir par darba vietām, par izaugsmi, par ilgtspēju. Jūs sacījāt, un es biju tik priecīgs dzirdēt, ka jūs to sakāt: “Mums ir vajadzīgs finanšu tirgu labāks regulējums.” Es jums pilnībā piekrītu. Mēs pašlaik strādājam šajā Parlamentā pie ziņojuma pieņemšanas, un es ceru — un aicinu savus kolēģus EPP-ED un ALDE grupās —, ka mēs varēsim piedāvāt Francijas prezidentūrai gudru ziņojumu par labāku regulējumu.

Es runāju par pārredzamību. Es runāju par labāku regulējumu par godīgumu, prēmijām un akciju iegādes izvēles tiesībām, un visu pārējo, par ko jūs tik gudri runājāt. Es runāju par atbildību, pienākumu, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgus ir pacietīgs ilgtermiņa finansēšanas spēks mūsu ilgtermiņa finansēšanas vajadzībām pēc vairāk darba vietām un labākām darba vietām.

Ar to ir saistīta kāda cita jums veltīta ideja. Jums ir taisnība, kad sakāt, ka mūsu izaugsme samazinās tieši tagad, mēs zaudējam darba vietas tieši tagad, jo īpaši Apvienotajā Karalistē, Spānijā, taču arī Francijā. Kāpēc mēs neuzsākam jaunu izaugsmes iniciatīvu, jaunu, koordinētu ieguldījumu darbību? Iztēlojieties šādu scenāriju: ja mēs ieguldām tikai par vienu procentu vairāk izglītībā, struktūrā, visās būtiskajās jomās, tad nākamo četru gadu laikā mēs iegūstam vismaz 10 miljonus darba vietu papildus jau esošajām. Iztēlojieties, ko mēs varētu kopīgi panākt.

Jūs teicāt, ka sports ir vairāk, nekā tirgus ekonomika. Es varētu piebilst: es piekrītu, un tas attiecas uz visu Eiropu. Eiropa ir vairāk kā tirgus ekonomika. Tās ir darba vietas un iedzīvotāji. Rūpēsimies par viņiem! Es novēlu Francijas prezidentūrai vislielākos panākumus!

  Silvana Koch-Mehrin (ALDE). – (FR) Prezidenta kungs, jūs teicāt: “Francija nevar pieņemt lēmumu par īru pateikto “nē””.

(DE) Es piekrītu. Ir jārespektē īru pateiktais “nē”. Īrijas iedzīvotājiem ir pilnīgas tiesības balsot tādā, veidā, kādā viņi nobalsoja. Tomēr visām pārējām valstīm Eiropā arī ir tiesības turpināt ceļu uz demokrātiskāku un pārredzamāku Eiropu, kas ir spējīgāka rīkoties. Lisabonas līgums ir solis šajā virzienā. Tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka ratifikācija turpinās. Tomēr es arī uzskatu — un šajā gadījumā es neesmu ar jums vienisprātis, es nepiekrītu —, ka būtu labi runāt atklāti par to, ka jau pastāv Eiropa ar dažādiem attīstības tempiem. Iedomājieties par eiro, par Šengenas līgumu, Pamattiesību hartu un daudzām citām jomām. ES dalībvalstu jutīgie jautājumi un vēlmes ir atspoguļotas to attīstības tempa izvēlē jomās, kuras tās apņemas kopīgi attīstīt.

Dažādu attīstības tempu Eiropa dod iespēju rīkoties valstīm, kuras vēlas kopīgi paveikt vairāk, jo ir svarīgi, lai mēs Eiropā saglabātu brīvprātības principu. Ir svarīgi, lai valstis, kuras vēlas kaut ko kopīgi īstenot, dara to brīvprātīgi, un lai visām valstīm ir iespēja pievienoties jebkurā laikā. Nevienai valstij nedrīkst uzspiest lielāku solidaritātes pakāpi.

Dažādu attīstības tempu Eiropa arī atvieglo pievienošanās sarunu turpināšanu. Es uzskatu, ka ir nepareizi sodīt Horvātiju un Turciju tāpēc, ka lielākā daļa Īrijas iedzīvotāju balsoja pret.

Priekšsēdētāj, jūs pareizi ar lepnumu sakāt, ka jūsu valsts ir cilvēktiesību mājas. Cilvēktiesības ir mūžīgas; tās ir universālas. Olimpiskās spēles ir sporta, nevis politisks pasākums. Tāpēc es uzskatu, ka ir nepareizi, ka vēlaties doties uz Ķīnu uz atklāšanas ceremoniju, un es priecājos, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs H.-G. Pöttering nebrauks uz Ķīnu.

Priekšsēdētāj, ļaujiet nobeigumā pateikt, ka jūs uz sava krēsla atradāt sveicienu no daudzām manām kolēģēm deputātēm — rozi un vēstuli. Šajā vēstulē ir lūgts jūs pildīt savu uzdevumu, lai vairāk sieviešu nonāk Eiropas Savienības vadībā. Sievietes liek lielas cerības uz jums kā uz kavalieri. Ļaujiet man piebilst vēl vienu prasību: kā demokrātiski vēlēta pārstāve es ceru, ka jūs atbalstīsiet mūs, nodrošinot, lai šis Eiropas Parlaments var pieņemt neatkarīgu lēmumu par tā mītnes vietu.

  Adam Bielan (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, vispirms es vēlētos jūs no sirds apsveikt par Eiropas Savienības prezidentūras pārņemšanu. Šī nebūs viegla prezidentūra. Tā sakrīt ar sarežģītu periodu, bet, protams, es jums novēlu veiksmi. Īrija ir noraidījusi Lisabonas līgumu. Mēs nevaram izslēgt iespēju, ka Īrija nākotnē pārdomās, taču noteikti nav pieņemami mēģināt ietekmēt Īrijas lēmumu ar draudu palīdzību, tāpat kā netika draudēts frančiem un holandiešiem, kad tie noraidīja līgumu pirms trīs gadiem un uzsāka pašreizējās problēmas. ES valstis nedrīkst iedalīt labākās un sliktākās. Tādēļ es jums pateicos, ka šodien sacījāt, ka nevienu no 27 dalībvalstīm nedrīkst izslēgt no Eiropas saimes, kā iepriekšējā runātāja S. Koch-Mehrin, iespējams, vēlētos darīt.

Prezidenta kungs, es arī vēlētos izmantot šo iespēju, lai jums pateiktos par neseno darba tirgus atvēršanu cita starpā poļiem Francijā. Mēs gaidījām kādu laiku, lai tas notiku — daudz ilgāk, nekā citās valstīs, taču labāk vēlāk, nekā nekad.

Viena lieta, ko nedzirdēju jūsu šīsdienas runā, bija jebkāda atsauce uz mūsu lielāko Eiropas kaimiņu Ukrainu. Tomēr es ceru, ka 2008. gada 9. septembrī Evianā ieplānotais sammits mūs ievērojami pietuvinās asociācijas nolīgumam ar Ukrainu. Galu galā, tieši pašlaik skaidrs signāls no mūsu puses ir īpaši svarīgs mūsu draugiem Ukrainā, jo īpaši laikā, kad Krievija tai izsaka turpmākus draudus.

Visbeidzot, to miljonu eiropiešu vārdā, kurus pašlaik nomoka arvien pieaugošās cenas, es vēlētos jums pateikties, prezident, par jūsu centieniem samazināt PVN degvielai. Es gribētu cerēt, ka Francijas prezidentūras laikā jums izdosies uzveikt citus līderus šajā jautājumā, tostarp manas valsts, Polijas, premjerministru.

  Werner Langen (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vēlos iesākumā noteikti apsveikt Eiropadomes priekšsēdētāju. Šī ir 29. Padomes prezidentūra, ko esmu pieredzējis, un bez iebildumiem jāatzīst, ka nekad neesmu redzējis tik pārliecinošu programmas un Eiropas idejas izklāstu kā šo, un es to saku pavisam godīgi.

(Aplausi)

Vēl tikai vienreiz Eiropadomes priekšsēdētājs tika saņemts vēl sirsnīgāk, taču tas bija tikai atklāšanā. Līdz prezidentūras beigām viņš nebija sasniedzis neko no darbības programmas. Tas bija Lielbritānijas premjerministrs, Tony Blair. Mēs esam pārliecināti, prezident N. Sarkozy, ka savu Padomes prezidentūru sešu mēnešu laikā pabeigsiet ar labiem rezultātiem. Veids, kādā visu šodien izskaidrojāt, veids, kādā risinājāt mūsu deputātu izvirzītos jautājumus, tas, ka esat iepazinies ar lietām un ka piedāvājat nevis „vēlmju sarakstu”, bet gan labi pamatotas prioritātes — tas viss dod man cerību, ka jūs patiešām esat spējīgs izpildīt jūsu vērienīgo programmu.

Ja klimata paketes pabeigšana ir atkarīga no sadarbības ar jums, varat paļauties uz šī Parlamenta atbalstu. Tomēr, es baidos, ka drīzāk būs turpmākas problēmas Padomē, problēmas ar Padomes un atsevišķu dalībvalstu atbildību: ka tur netiks pieņemtas paredzētās kvotas. Mēs arī jums piekrītam, ka šajā klimata paketē ir jāietver kodolenerģija. Šeit, šajā Parlamentā, lielākais vairākums atbalsta kodolenerģijas izmantošanu civilām vajadzībām. Neļaujiet, lai šie T-krekli jūs mulsina.

Kad runa ir par Vāciju un Franciju, kas vēlas kopīgi pārņemt Eiropas Savienības vadību attiecībā uz saturu — nevis vispārējām globāli politiskām deklarācijām —, tad mēs esam jūsu pusē. Man jums jāsaka, ka S. Koch-Mehrin acīmredzot neklausījās, kad jūs skaidrojāt savas nostājas iemeslus attiecībā uz Ķīnu. Tā bija konsultācija šim Parlamentam ārlietu jomā, un es varu tikai mudināt jūs palikt tikpat konsekventam un nelokāmam, kāds esat bijis šajos jautājumos.

  Robert Goebbels (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, 10 valstis rada 60 % no globālajām oglekļa dioksīda emisijām. Šo 10 valstu starpā ir tikai viena Eiropas valsts — Vācija. 27 ES dalībvalstis rada tikai 14 % no globālajām emisijām. ASV — 17 %; Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna kopā rada vairāk par trešo daļu no globālajām oglekļa dioksīda emisijām. Tas viss pierāda, ka Eiropas iniciatīvas cīnīties pret klimata pārmaiņām būs veltīgas bez Amerikas, Ķīnas un citu industrializēto valstu līdzvērtīgiem centieniem.

Gaidot šādu vienošanos, Eiropai ir jācīnās pret CO2 emisiju pārvirzi. Pašlaik neviena liela rūpniecības grupa neiegulda Eiropā. ArcelorMittal tiek slēgta Francijā, taču iegulda Brazīlijā, Krievijā, Turcijā, Indijā un Ķīnā. ThyssenKrupp iegulda Brazīlijā; Austrijas Vöest grupa iegulda Indijā. Pašlaik Ziemeļāfrikā tiek būvētas 10 rūpnīcas, lai ražotu pludināto stiklu Eiropas tirgum.

Tā kā trūkst citu industriālo valstu konkrētu saistību, Eiropai ir jāizrāda apņēmība aizsargāt savu rūpniecības struktūru, savas rūpnieciskās zināšanas. Upuru uzlikšana Eiropas iedzīvotājiem nebūs lietderīga, ja pārējā pasaule tam nesekos.

(Aplausi)

  Jean-Marie Cavada (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, tāpat kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, tāpat kā daudzi citi deputāti es esmu Otrā Pasaules kara drupu bērns, un es ļoti novērtēju uzticību, kādu tādēļ parādāt savā runā, kas nicina skepticismu. Es uztveru skepticismu kā kaut ko tādu, kas pieder Minhenes garam, un tā ir skābe, kas saēd Eiropas gribu. Tādēļ es ļoti novērtēju enerģiju, kādu ieliekat savā runā, kuru, kā to tikko televīzijā norādīja A. Lulling, mēs uzskatām par skaidru, precīzu un, varu teikt bez jebkādas samākslotības — pārliecinošu.

Otrā lieta, ko vēlos pateikt, prezident, ir tā, ka jums, protams, ir taisnība un tas šeit ir jāpasaka. Bailes Eiropā un draudi tai noteikti lielā mērā bija jūtami tās veidošanas laikā 1950. gados, taču, kaut arī šo baiļu būtība ir mainījusies, acīmredzot šodien to joprojām ir ļoti daudz. Tāpēc ir nepieciešama absolūti noteikta atbilde.

Mani ļoti apmierina šīs prioritātes. Es to teikšu atklāti, jo tās ir reālas, jo īpaši imigrācijas politika, ko īstenos jūsu ministrs, B. Hortefeux, mūsu bijušais deputāts. Pirms diviem gadiem man bija tas gods pārstāvēt Eiropas Parlamentu Eiropas un Āfrikas konferencē Rabātā. Pirmo reizi tajā bija vienkopus valstis, kurām bija vienādi pienākumi, lai tās būtu imigrantu izcelsmes, tranzīta vai uzņemšanas valstis, un, kā to pirms kāda brīža pateica G. Watson, es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai būtu augstsirdīga tuvuma un novērošanas politika, jo īpaši (un kāpēc gan ne?) izmantojot Savienības Vidusjūrai struktūru.

Visbeidzot, pēdējā lieta, prezidenta kungs, neaizmirstiet, ka Eiropai ir unikāla ietekme visā pasaulē, jo tā ir kultūras šūpulis; jo tā ir kultūra, kas nostiprina mūsu atšķirības; jo kultūra ir platforma mūsu politiskajām sistēmām, un tādēļ mūs uztver pilnīgi atšķirīgā veidā. Iespējams, jūsu enerģija būs arī vajadzīga, lai panāktu noteiktību arī šajā kultūras jomā.

  Jan Zahradil (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos izteikt atzinību par to, ka Francija kopš 1. jūlija ir atvērusi savu darba tirgu jaunajām dalībvalstīm un tādējādi likvidējusi vienu no pēdējiem šķēršļiem starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Es tikai ceru, ka A. Merkel sekos šim piemēram. Francija, Čehija un Zviedrija ir kopīgi sagatavojušas 18 mēnešu prezidentūru programmu, un es priecājos, ka tās prioritāte ir enerģētikas temats, kas neapšaubāmi ir pats svarīgākais, un arī jautājumu par kopējās lauksaimniecības politikas reformām, jo tas ir saistīts ar finanšu programmu pēc 2013. gada un tādējādi ar to, kāda nauda mums būs pieejama nākotnē. Es novērtēju to, ka Francija vēlas atrisināt šos pašreizējos jautājumus un problēmas, jo tās uztrauc un interesē iedzīvotājus.

Par institucionāliem jautājumiem es runāšu ne kā PPE deputāts, bet kā DE deputāts, jo, iespējams, tas nav pārsteigums, ka mēs šajā jautājuma nebūsim pilnībā vienisprātis. Es uzskatu, ka mēs nevaram stāvēt pretī Lisabonas līgumam kā automašīnas gaismu apžilbināts trusis. Tas nav pasaules gals, un mēs nevēlamies radīt krīzes atmosfēru, tādēļ situācija ir jāatrisina mierīgā veidā, bez jebkāda politiska spiediena, bez jebkādiem juridiskiem trikiem un atbilstīgi mūsu pašu noteikumiem. Šie noteikumi paredz, ka neviens līgums nevar stāties spēkā bez vienprātīgas piekrišanas, un pašlaik mums nav šādas piekrišanas. Es neuzskatu, ka ir neiespējami turpmāk paplašināties bez Lisabonas līguma. Es uzskatu, ka vismaz Horvātiju var uzņemt Eiropas Savienībā bez Lisabonas līguma. Tāpat es nedomāju, ka mums ir jāizdara izvēle starp Nicas vai Lisabonas līgumu. Mums noteikti ir vairākas iespējas, un mums ir jāspēj paskatīties uz tām ar skaidru prātu un bez histērijas, un atrisināt šo situāciju. Jebkurā gadījumā, prezidenta kungs, es jums novēlu lielus panākumus, vadot Eiropas Savienību.

  Pasqualina Napoletano (PSE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs esam sekojuši Savienības Vidusjūras iniciatīvai, kurai tiks pievērsta uzmanība nākamās nedēļas sammitā Parīzē, un mēs ceram, ka šī iniciatīva būs veiksmīga.

Tomēr es vēlētos precizēt dažas lietas. Šīs iniciatīvas mērķis ir stiprināt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu daudzpusējo dimensiju. Es uzskatu, ka tas ir pareizi un ka mums ir jādodas šajā virzienā. Tomēr es domāju, ka, ja ir kāda politika, kas ir jāvērtē kritiski, tad tās ir kaimiņattiecības ar dienvidu valstīm, jo kaimiņattiecību politika patiesībā rada konkurenci starp valstīm, kas ir ļoti sašķeltas. Tāpēc mums ir jāstrādā pie integrācijas starp šīm valstīm un šo valstu un Eiropas starpā, kā arī jānovirza resursi šajā virzienā.

Es jums pateikšu atklāti, Eiropadomes priekšsēdētāj, ka mēs patiešām augstu nevērtējām — un es to saku arī priekšsēdētājam J.-M. Barroso —, ka jūs pārtraucāt finansējumu Audiovisuel Méditerranée programmai, kas bija vienīgais kultūras sadarbības instruments. Jūs esat teicis, ka pastāv Eiropas kultūras izņēmums, taču es gribētu piebilst, prezidenta kungs, ka ir Eiropas un Vidusjūras reģiona kultūras izņēmums. Ja aplūkosiet pasaules divdesmit labāko intelektuāļu sarakstu, starp desmit labākajiem atradīsiet daudzus no musulmaņu kultūras un ļoti daudzus no Eiropas un Vidusjūras reģiona kultūrām.

Tādēļ palīdzēsim viens otram uzsākt efektīvas politikas jomas, lai mainītu daudzu cilvēku dzīves šajās valstīs, jo īpaši jauniešu un sieviešu dzīves, kuri liek cerības uz Eiropu. Mums nav vajadzīgi labi studenti — mums ir vajadzīgs izmainīt šo attiecību būtību, un Parlaments ir ļoti gatavs sadarboties ar jūsu prezidentūru, ja esat paredzējis strādāt šajā virzienā.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Francijas ES prezidentūras prioritātes ir reālistiskas prioritātes, kuras, manuprāt, ir pietiekami spējīgas reaģēt uz to, ko teica Komisijas priekšsēdētājs J.-M. Durćo Barroso, uz kritiku, ka Eiropa ir nespējīga reaģēt uz mūsu pilsoņu ikdienas bažām: konstitucionālo problēmu, pārtikas un enerģijas cenām, Eiropas aizsardzību un imigrāciju.

Šodien notikusī imigranta nāve kravas automašīnā ar saldēšanas iekārtu Lamanša tunelī vai arī no patera laivas, kas devās uz Kanāriju salām, izmesti cilvēki, kā tas notika tikai pirms pāris stundām, ir viena no lielākajām mūsdienu traģēdijām. Tā ir nopietna un steidzama problēma, un Eiropas Savienībai ir atbilstīgi jāreaģē.

Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas priekšsēdētājs J. Daul runāja par vajadzību mobilizēt politisko gribu, un es uzskatu, ka šai prezidentūrai nepavisam netrūkst politiskās gribas.

Tomēr, prezidenta kungs, politiskā griba ir nepieciešama, taču ne pietiekama: jāņem vērā arī apstākļi, un, pat ja tie ir pārejoši, īstermiņa un pagaidu, kamēr šie apstākļi pastāv, tie ietekmē mūsu un ierobežo mūs, un es atzinīgi vērtēju to, ka prezidents N. Sarkozy sacīja, ka mums ir jāpārvērš apstākļi par iespējām.

Man žēl, ka šeit ar mums nav M. Schulz, jo, kad viņš runāja par sportu, man ienāca prāta konkrēts apstāklis. Es gribētu, lai dzeltenais krekliņš reiz atkal pieder Spānijai, kā tas bija Tour de France pirmajā posmā.

Tomēr jums ir taisnība, priekšsēdētāj, ka sportam jāpiešķir Eiropas dimensijai, un vairāki Eiropas Parlamenta deputāti ir lūguši man nodot jums prasību apsvērt, vai būtu piemēroti Francijas sportistiem un sportistēm, kuri dodas piedalīties Olimpiskajām spēlēs, ko mēs šodien šeit apspriedām, blakus valsts karodziņam valkāt ES emblēmu, lai citas dalībvalstis var brīvprātīgi pievienoties šādai iniciatīvai.

Priekšsēdētāj, mēs ceram, ka Francijas prezidentūra būs spējīga apvienot spēkus un panākt vienprātību, lai, kā jūs ierosinājāt, Eiropas Savienība varētu apņēmīgi virzīties uz priekšu jūsu prezidentūras laikā.

  Harlem Désir (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, jūs gribējāt likt savu prezidentūru tādas Eiropas aizgādībā, kas aizsargā, un es uzskatu, ka patiešām Eiropas pilsoņu vidū ir ļoti lielas cerības. Tomēr, tieši tādēļ ir pretruna — un jūs sapratāt Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas galveno vēstījumu — ar to, ka Eiropas integrācijas sociālā dimensija nav iekļauta kā viena no jūsu prezidentūras četrām galvenajām prioritātēm.

Patiesi, kā mēs esam redzējuši nesenos referendumos, cilvēkiem tiek jautāts par iestādēm un līgumiem, taču patiesībā viņi atbild, pamatojoties uz Eiropas integrācijas progresu un visbeidzot — uz Eiropas politiku. Es uzskatu, ka nelīdzsvarotība, kas pēdējos gados ir radīta starp ekonomiskās integrācijas progresu — kas ir turpināts, un tā ir laba lieta —, un sociālās dimensijas stagnāciju, ir arī radījusi šo Savienības iedzīvotāju vilšanos, šo neapmierinātību ar Eiropas iestādēm.

Tādēļ problēma ir nevis teikt, ka Eiropai ir jāiesaistās visos sociālajos jautājumos, bet gan ka, tiklīdz būs vienots tirgus, tostarp vienots darba tirgus, būs vajadzīgi kopēji noteikumi, lai cīnītos pret atšķirībām, kas citādi novedīs pie sociālā dempinga, un būs jānodrošina, lai konverģences elementi tiek vērsti uz augšu, uz vislabāko, nevis pasliktina sociālās situācijas.

Komisija tikko ir publicējusi sociālo darba kārtību, taču, ja Padome neuzņemsies saistības attiecībā uz dažiem konkrētiem jautājumiem — jūs runājāt par nostiprinātu Eiropu —, lai stiprinātu Eiropas darba komiteju pilnvaras, aizsargātu pagaidu darba ņēmējus, uzlabotu direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu, lai — un tas ir jāpiebilst —, būtu direktīva par sabiedrisko pakalpojumu un sociālo pakalpojumu aizsardzību vispārējās interesēs, tad nebūs atbildes uz šo vajadzību pēc aizsardzības.

Viena no jūsu prioritātēm ir imigrācijas Eiropa, taču imigrācijas Eiropas jēdzienu nevar samazināt līdz izraidīšanas Eiropas jēdzienam. Tādēļ mums tai ir jāpievieno integrācijas pakts, par kuru mēs runājām ar B. Hortefeux, un attīstības pakts. Jūs esat tikko atgriezies no G8 sanāksmes; Eiropa un dažas tās dalībvalstis, tostarp Francija, tika apsūdzētas par savu saistību nepildīšanu attiecībā uz valsts atbalstu attīstībai. Nodrošiniet, lai jūsu prezidentūras laikā šīs saistības sasniegt 0,7 % no IKP tiek izpildītas, kas būs daudz efektīvāk, nekā pazemojošā “Atgriešanās direktīva”, dodot ieguldījumu efektīvākā starptautiskās imigrācijas pārvaldībā.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, es piekrītu Eiropadomes priekšsēdētājam. Šis ir sarežģīts brīdis Eiropai. Katrs no mums to izjūt personīgi, arī es. Kad es biju atbildīgs par sarunām par manas valsts pievienošanos Eiropas Savienībai, es darīju visu, ko spēju, lai nodrošinātu, ka turpmāka Eiropas sadarbība darbotos labi. Es arī vēlētos uzsvērt, ka šodien, par laimi, nav problēmu ar Polijas atbalstu Eiropas Savienībai un līgumam. Ievērojams vairākums Polijas parlamentā balsoja par šo līgumu, un gandrīz 80 % poļu atbalsta dalību ES.

Es atbalstu priekšsēdētāja novērtējumu. Mums ir jārīkojas mūsu pilsoņu vārdā. Mūsu, politiķu, prioritāte ir enerģētikas un klimata pakete, taču mums ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka tās īstenošana neskar eiropiešus ar augstām cenām un konkurētspējas zudumu mūsu ekonomikai. Šī pakete ir jāpieņem diezgan ātri, taču būtu slikti, ja ātrums būtu pirmais, un tikai pēc tam apdomība. Mūsu paketei ir jābūt kā pierādījumam mūsu vadošajām pozīcijām cīņā pret globālo sasilšanu. Es piekrītu, ka mums tā ir vajadzīga, vispirms Poznaņā un pēc tam Kopenhāgenā; taču šī pakete nevienam nekalpos par piemēru. Neviens nesekos, ja Eiropas ekonomika būs zaudētāja tās īstenošanas dēļ. Tādēļ esmu priecīgs, ka jūs saskatāt šos riskus, priekšsēdētāj, un ka uzskatāt, ka emisiju tirdzniecības principi tiks pārstrukturēti godprātīgi, jo galvenokārt par to ir runa. Mums ir pieredze. REACH regula Parlamentā ar Padomes un Komisijas līdzdalību tika būtiski grozīt, sniedzot labumu visiem. Mēs varam doties pa to pašu ceļu.

Priekšsēdētāj, es vēlētos jūs apsveiktu par vadības grožu pārņemšanu Eiropā. Es novēlu jums veiksmi saistībā ar diviem svarīgākajiem jautājumiem nākamo sešu mēnešu laikā: Līgumu un enerģētikas un klimata paketi.

  Enrique Barón Crespo (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, attiecībā uz Lisabonas līgumu jums būs jāķeras šaubu vērsim pie ragiem; Francijai jau ir liela pieredze mākslā dažkārt virzīt Eiropas integrāciju uz priekšu un dažkārt virzīt to uz atpakaļ. Es lūdzu jums atrast risinājumu Īrijas iedzīvotājiem, vienlaikus ievērojot eiropiešu lielākā vairākuma gribu, kas arī jāņem vērā.

Es arī vēlētos pateikt, ka no sociāla viedokļa Lisabonas līgumā ir ietverta Pamattiesību harta, tur ir Eiropas sociālais modelis. Tā, piemēram, jau vairāk kā miljons parakstu ir savākti no invalīdiem Eiropā, kuri pārstāv katru ceturto mājsaimniecību, un atbalsta Līgumu, jo tas likvidē laicīgo diskrimināciju. Tādēļ aiz jums ir atbalsts, lai virzītos uz priekšu un integrētu šo sociālo modeli.

Saistībā ar imigrāciju jūs vērsāties pie kreisajiem, taču jūs arī atzīsiet, ka kreisā spārna valdībām ir bijušas idejas, kuras ir ļāvušas jums sagatavot mazāk noslēgtu un progresīvāku paketi, kuru, manuprāt, Parlaments var uzlabot vēl vairāk, taču mums ir nerimstoši jāstrādā pie šī jautājuma.

Turklāt, prezidenta kungs, — un tas ir tiešā veidā saistīts ar imigrāciju —, jūs runājāt par KLP, taču jūs neminējāt Dohu; tomēr ir svarīgi apvienotai Eiropai būt spējīgai atrast risinājumu un reaģēt uz Tūkstošgades mērķiem, jo tā ir viena un tā pati pakete; runa ir par mūsu ekonomisko spēju izmantošanu, lai virzītu uz priekšu visu cilvēci.

  Stefano Zappalà (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas Itālijas delegācijas priekšsēdētājs esmu gandarīts, ka jūs esat pārņēmis Eiropas vadības grožus un esmu gandarīts par jūsu teikto. Jūs izstarojat entuziasmu un lepnumu. Jūs ticat un liekat cilvēkiem ticēt organizācijai, Eiropai, kurai ir daudz problēmu un kurai patiešām vajag gudrus, apgaismotus un zinošus līderus, un jūs esat parādījis, ka tāds esat.

Itālijai vienmēr ir bijušas spēcīgas kultūras un sociālās saites ar Franciju: divas valstis, kuras ir daudz ziedojušās, lai nodibinātu un veidotu Eiropu, kuru visām tās dalībvalstīm tagad ir pienākums attīstīt. Jebkurš, kas strādā šajā organizācijā, zina, cik daudz grūtību var sastapt, virzoties uz priekšu attīstības un integrācijas procesā, jo šis process ir jāveido starp cilvēkiem ar atšķirīgu vēsturi, kultūru, sociālo statusu un tradīcijām. Politiski oportūnistiskās nostājas, ko tikko pauda M. Schulz par pašlaik ļoti populāro Itālijas valdību, noteikti nepalīdz. Tomēr tas ir process, kas ir jāvirza uz priekšu par spīti vilšanās brīžiem, ko tas dažkārt ietver.

Lisabonas līgums, izcils līgums, ir atlikts malā, un būs vajadzīgs daudz labas gribas, lai to atjaunotu, ja mēs vēlamies izvairīties no to marginalizācijas, kuri to nav sapratuši. Tomēr es piekrītu jūsu sacītajam: pirms jebkādas turpmākas paplašināšanas mums ir jādefinē jauni noteikumi, taču neatstājot Īriju grūtā situācijā. Imigrācijas vilnis Eiropā, jo īpaši noteiktās dalībvalstīs un galvenokārt manā valstī un Vidusjūras reģiona valstīs, ir jāregulē un jāuztver kā kopīga problēma, nevis kā iemesls ieviest dalījumu vai faktiski izmantot situāciju, sodot valstis, kuras jau tik daudz upurē. Iedzīvotāji no mūsu valstīm ir jāaizsargā, un integrācija ir jāveido uz saprātīga pamata.

Eiropadomes priekšsēdētāj, Itālijas valdība un iedzīvotāji uzmanīgi un uzticīgi vēro jūsu mandātu ar pārliecību, ka vēsture un sociālā nostāja, kuru šodien izklāstījāt, iedvesīs cerības un attīstību Eiropā.

  Zita Gurmai (PSE). - (HU) Trīs lietas — kā vienīgajai runātājai no Berlīnes mūra austrumu puses. Es esmu vīlusies, ka prezidenta runā netika iekļautas vienlīdzīgas iespējas. Par laimi, priekšsēdētāj, mēs, sievietes no septiņām politiskajām partijām, esam precīzi aprakstījušas to, ko vēlamies, savā vēstulē: tas ir zieds, tas ir mūsu zieds jums, dārgo prezident.

Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju Francijas prezidentūras centienus Eiropas līmenī sociālās dzimumu līdztiesības interesēs, taču vienlaikus šķiet pretrunīgi, ka tiek slēgtas vietējās iestādes, kas risina vienlīdzīgu iespēju jautājumus. Vai Eiropas līmenī ieteiktā politika atšķiras no tās, ko piemēro Francija?

Otrais: prezidents ir informējis Francijas iedzīvotājus, ka nākamo 5 gadu laikā tiks izveidotas 350 000 bērnu aprūpes vietas. Tas ir svarīgs pasākumu, jo tas nodrošina vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm darba tirgū un iespēju tiem apvienot darba un ģimenes dzīvi. Tam būtiska ir laba kvalitāte, pieejama cena un pieejamība ikvienam, jo tas ir vienlīdzīgu iespēju un integrācijas instruments.

Saistībā ar ģimenes dzīves tematu vai viņš uzskata, ka sievietes būtu spējīgas apvienot savu darba un ģimenes dzīvi, ja tās strādā 65 stundas nedēļā? Sievietes ir mazāk aizsargātas darba vietā, un parasti nav profesionālu organizāciju locekles.

Jā, mums ir vajadzīga kopēja Eiropas imigrācijas politika, taču tajā ir jāapspriež pilsoņu un imigrantu tiesības un pienākumi. Migrācijas politika ir jāpapildina ar uzņēmējas valsts integrācijas politiku. Liels paldies!

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos vērsties pie Eiropadomes priekšsēdētāja: es šodien ar īpašu interesi gaidīju jūsu runu. Jūsu nostāja šodien mani pārliecināja, ka radīsiet pārmaiņas jūsu prezidentūras sešu mēnešu laikā.

Visa pasaule saskaras ar vienu no smagākajām ekonomiskajām krīzēm pēdējo desmitgažu laikā, taču Eiropa arī saskaras pati ar savām krīzēm.

Ir acīmredzami, ka šodien 27 valstu Eiropa nevar darboties saskaņā ar 15 valstu Eiropas noteikumiem. Tā ir institucionālā krīze, ko pašlaik piedzīvo Eiropa. Ir arī acīmredzams, ka šodien dažas dalībvalstis nevēlas Eiropas politisku apvienošanu un nevēlas, lai tiktu īstenots mūsu priekšgājēju redzējums. Tā ir identitātes krīze. Institucionālā krīze tiks atrisināta, taču kā var atrisināt identitātes krīzi?

Es baidos, ka ir tikai viens risinājums: tām dalībvalstīm, kuras vēlas politisku saskaņošanu, ir jāvirzās uz priekšu, un tām dalībvalstīm, kuras uztver Eiropu tikai kā ekonomisku savienību, ir jāpaliek uz vietas. Patiesi, es baidos, ka gadījumā, ja mēs neturpināsim ar šo risinājumu, Eiropa kādā brīdī pārtrauks būt par spēlētāju uz starptautiskā šaha laukuma.

Krīzes var novest pie lieliem lēcieniem uz priekšu, taču tikai tad, ja ir vajadzīgā drosme. Es uzskatu, ka jums ir gan redzējums, gan drosme. Esiet drosmīgs!

  Othmar Karas (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, es pilnībā atbalstu jūsu pamatorientāciju. Es uzskatu, ka jūs esat īstais priekšsēdētājs ārkārtīgi jutīgā laikā, ar vajadzīgo jutīgumu attiecībā pret iedzīvotāju bažām un apņēmību vadītu un samierināt. Kad jūs atbildējāt uz jautājumiem, jūs nenovēlāt atbildību no saviem pleciem, un jūs nosaucāt lietas īstajos vārdos. Jūs nebēgat, bet gan stājaties pretī lietām.

Es īpaši vēlētos uzsvērt jūsu stingro apņemšanos attiecībā uz parlamentāro demokrātiju. Šī apņemšanās ir īpaši svarīga šajos laikos, jo vairākās dalībvalstīs — tostarp manā valstī, Austrijā —, mēs pieredzam tiešās demokrātijas pretstatīšanu parlamentārai demokrātijai, tādējādi parlamentāro demokrātiju parlamentus padarot nespējīgus lemt par Eiropas jautājumiem. Būsim vienoti par atbalstu parlamentārai demokrātijai un pret tās padarīšanu par nespējīgu.

(Aplausi)

Man arī ir svarīgi, ka jūs tieši vērsāties pret daudzu valdību un valdību locekļu gļēvulību vai, varētu teikt, dubultstandartiem attiecībā uz saviem kopīgajiem Eiropas pienākumiem, jo šie dubultstandarti ir viens no galvenajiem iemesliem uzticības trūkumam un savstarpējai norādīšanai ar pirkstiem, kas mums ir jāaptur. Mums nav vajadzīgs, lai visi būtu drosmīgāki, taču mums ir vajadzīgs, lai ikviens būtu godīgs un principiāls.

Es vēlētos apskatīt vēl trīs jautājumus. Pirmais ir jūsu nostāja saistībā ar Līgumu. Jūs neesat kā automašīnas gaismu apžilbināts trusis, jūs negaidāt uz Īriju, bet turpināt ratifikācijas procesu, vienlaikus vēršoties pie Īrijas. Esmu stingri pārliecināts, ka mēs panāksim vienošanos ar Īriju tikai pēc tam, kad visas pārējās 26 dalībvalstis būs ratificējušas Līgumu.

Tomēr mēs nedrīkst pamest Horvātiju vienu pašu. Es atzinīgi vērtēju jūsu apņemšanos uzsākt visas sadaļas līdz šī gada beigām. Mums ir arī vajadzīgs grafiks Maķedonijai. Es gribētu lūgt Padomi decembra sammitā arī pieņemt lēmumu par Mazo uzņēmumu aktu, jo galvenā kompetence ir dalībvalstu ziņā. Mums ir vajadzīgs juridiski saistošs un nevis vēl viens publisks politisks paziņojums.

  Genowefa Grabowska (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, man ir dažas labas ziņas no Polijas. Šodien, priekšsēdētāja kungs, Polijas parlamentā notiek debates, kuru noslēgumā tiks pieņemta rezolūcija, kurā Polijas prezidents tiks mudināts pildīt savu konstitucionālo pienākumu un parakstīt Lisabonas līgumu. Tāda ir Polijas iedzīvotāju griba, no kuriem 80 % atbalsta Eiropas Savienību un ir ļoti priecīgi būt tās sastāvā. Parādiet citu valsti, kurā atbalsts ES ir tik liels. Tas ir signāls, ka Polija izpildīs savas saistības attiecībā uz Līgumu.

Par citu tematu: man jums ir lūgums, prezidenta kungs. Vai redzat veidu, kādā iekļaut darba kārtībā bērnu stāvokli Eiropas Savienībā un iecelt ombudu, bērnu lietu aizstāvi, par paraugu izmantojot Eiropas Cilvēktiesību ombudu? Mēs vēlētos, lai padome panāk vienošanos un pieņem šo iestādi, kas Eiropai ir tik ļoti vajadzīga.

  Hartmut Nassauer (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ja man būtu jāapkopo šī rīta debates, es teiktu, ka ir labi, ka Francijas prezidentūra ir šajā laikā, un ir labi, ka jūs, prezident N. Sarkozy, ieņemat Eiropadomes priekšsēdētāja amatu. Šī ir bijusi laba diena Eiropai un tās Parlamentam, jo pirmo reizi ilgākā laikā mūsu priekšā atkal ir kāds, kurš runā par Eiropu ar aizrautību, nevis tikai ar labiem argumentiem. Varbūt tieši tas mums ir vajadzīgs, lai panāktu īru piekrišanu un atgūtu savus pilsoņus: aizrautība un laba spriestspēja, un pēdējā paredz to, ka Eiropa nosaka sev noteiktas robežas.

Es gribētu jums atklāt „panākumu noslēpumu”: mums ir vajadzīgs ne tikai Līgums Īrijā, bet arī jauna subsidiaritātes kultūra. Mums ir vajadzīgas Eiropas robežas attiecībā uz pārējo pasauli, taču mums ir arī vajadzīgas robežas Eiropas iekšienē. Jauna subsidiaritātes kultūra Eiropai sniegs atjaunotu apstiprinājumu; šajā jautājumā es pilnībā piekrītu priekšsēdētājam J.-M. Barroso. Labu veiksmi, prezident N. Sarkozy!

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es sveicu prezidentu N. Sarkozy Eiropas Parlamentā. Es noteikti novērtēju viņa apdomāto un labi argumentēto ieguldījumu.

Kā deputāte no Īrijas es arī viņu atbalstīšu, kad viņš apmeklēs Īriju kā ES priekšsēdētājs, kā priekšsēdētājs, kurš veic praktiskus pasākumus, lai uzlabotu pilsoņu dzīvi. To skaidri parādīja viņa prioritātes.

Es arī novērtēju viņa komentārus par nodrošinātību ar pārtiku un par līdzsvara atrašanu, piemērojot regulējumus un ierobežojumus mūsu pašu uzņēmumiem un lauksaimniekiem. Kā viņš pats sacīja — aizsargāt bez protekcionisma.

Es viņa izklāstā un viņa balsī varēju sadzirdēt uzticēšanos Eiropai. Es un ļoti daudzi Īrijas iedzīvotāji jūt tādu pašu uzticēšanos. Viņš runāja par mūsu grūtību pārvarēšanu. Būs vajadzīgs laiks un gatavība panākt kompromisu visām pusēs. Nevar būtu termiņu.

Kā persona, kura aģitēja par pozitīvu balsojumu, es zinu, ka viņš man piekritīs, kad es teikšu, ka īru paustais “nē” ir tikpat likumīgs kā franču, holandiešu vai dāņu “nē”. Tas ir jāievēro tādā pašā mērā, tad mēs varam virzīties uz priekšu. Mēs varam panākt progresu. Es to gaidu un vēlu viņam labu savā prezidentūrā.

  Jan Tadeusz Masiel (UEN). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, Francijas prezidentūra ir tikko noteikusi savus mērķus, un es vēlu tai veiksmi. Galīgais mērķis jūsu priekšā ir Eiropas Savienības un tās rīcības pilnvaru nostiprināšana. Paturot to prātā, Lisabonas līguma neratificēšana būs zaudēta iespēja. Eiropai ir vajadzīga Francija, jo īpaša šajā sarežģītajā laikā; tai ir vajadzīga Francija, kas tika pārvērsta ar jūsu palīdzību, prezident N. Sarkozy, pēc referenduma Francijā.

Diemžēl, tā nav Polija, kas pašlaik ved Eiropu uz priekšu, taču kādu dienu tā būs, un es uzskatu, ka tas būs drīz. Es ceru, ka Francijas prezidentūra ar tās politikas jomām saistībā ar Eiropas integrāciju, vēlamo imigrāciju, paplašināšanos Balkānu un nebūt ne Turcijas virzienā, atjaunos Eiropiešu uzticību un patiku pret Eiropu.

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, Īrijai bija vajadzīgi 700 gadi, lai dabūtu britus ārā no Īrijas Republikas, un man šeit ir jāsēž un atkal jāklausās, kā cilvēki, ko mēs izmetām laukā, mums saka, ko mums Īrijā vajadzētu darīt. Es uzskatu, ka tas ir mazliet par daudz. Lūdzu, ļaujiet, lai lēmumu Īrijas Republikā pieņem Īrijas Republikas iedzīvotāji.

Otrkārt, es vēlētos pateikt Francijas Republikas prezidentam: ja vēlaties mainīt Īrijas iedzīvotāju viedokli, paņemiet sev līdzi J. M. Le Pen. Ar to būs pietiekami, lai mainītu Īrijas Republikas iedzīvotāju viedokli.

Es biju Fine Gael, kas ir daļa no Eiropas Tautas partijas, vēlēšanu komisijas vadītājs četros Eiropas referendumos: Par Vienoto Eiropas aktu, Māstrihtas līgumu, Amsterdamas līgumu un Lisabonas līgumu, un es gribu teikt, ka tika nobalsots pret Lisabonas līgumu vairāku iemeslu dēļ. Cilvēki to nesaprata; valdība ir pie varas kopš 1994. gada; ar politiķiem ir saistītas tiesas izmeklēšanas; galvenās valdības un opozīcijas partijas — politiskā elite — vēlējās, lai tas tiku pieņemts. Valdīja bailes saistībā ar aizsardzību un obligāto militāro dienestu, abortu un eitanāziju, ko papildināja šī Parlamenta deputātu izplatītie „ārstēšanas līdzekļi” — aplikšana ar nodokļiem, darba vietas, imigrācija. Daudz no tā vadīja labējie un kreisie radikāļi.

Es tikai gribēju to pateikt priekšsēdētājam. Lūdzu, sagatavojieties savam Īrijas apmeklējumam. Ir svarīgi, lai jūsu palīdzība mainītu situāciju Īrijā, lūdzu, ierodieties sagatavots un esiet gatavs klausīties. Jūs būsiet ļoti gaidīts, taču situācija ir sarežģīta, un paies zināms laiks, lai to atrisinātu.

  Adrian Severin (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, eiropieši liek lielas cerības uz Francijas prezidentūru, un ar šīm cerībām ir jāmāk labi apieties. Prezidentūrai ir jāizvairās gan no nereālu sapņu, gan nepamatotu baiļu veicināšanas, tostarp kaimiņvalstīs un kandidātvalstīs.

Attiecībā uz Lisabonas līgumu nav pietiekama diplomātiska ratifikācijas pamudinājuma. Prezidentūrai ir jāpalīdz sagatavot izejas vai aizsardzības stratēģija neizdošanās gadījumā. Lai novērstu sliktāko, mums jau no paša sākuma ir jāparāda, ka mēs esam gatavi sastapties ar vissliktāko situāciju.

Nobeigumā es vēlētos pateikt dažus vārdus par Eiropas atkārtotas nacionalizācijas bīstamo parādību. Nacionālais populisms ir šīs parādības vissatraucošākā izpausme, un tas ir arī pamatā propagandai par labu īru paustajam “nē”, rasistiskajai ksenofobijai Itālijā un arī retorikai par sociālās politikas nacionālo būtību. Vai nu Eiropa būs sociāla, vai arī tā sabruks. Es ceru, ka Francijas prezidentūra būs jutīga attiecībā uz šo lietu aspektu.

  Priekšsēdētājs. − Man žēl, bet es nevaru pieņemt vairāk runātāju. Mēs jau esam krietni pārsnieguši laiku. Esmu ļoti pateicīgs prezidentam N. Sarkozy un, protams, arī priekšsēdētājam J.-M. Barroso, ka viņi mums šodien veltīja savu laiku. Tādēļ es vēlētos beigt, dodot vārdu vispirms priekšsēdētājam J.-M. Barroso un pēc tam prezidentam N. Sarkozy.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es iesākumā ļoti īsi atkārtošu apsveikumus, ko pauda lielākā daļa Eiropas Parlamenta deputātu, kuri uzstājās: apsveicu par pārliecību, entuziasmu, enerģiju un politisko gribu, ko prezidents N. Sarkozy šodien šeit pauda, un es esmu drošs, ka viņš un viņa ministri un kolēģi to demonstrēs Francijas prezidentūras laikā.

Es vēlētos pateikt, ka tas man nemaz nav pārsteigums. Es biju pilnīgi pārliecināts, ka tās bija labas ziņas, ka Francijai bija jāuzņemas atbildība par Padomes prezidentūru šajā īpaši sarežģītajā laika posmā. Protams, prezidents N. Sarkozy un mēs visi labāk būtu vēlējušies, lai mūsu redzesloks būtu tīrāks no institucionāla viedokļa, taču es uzskatu, ka tieši šajā grūtajā laikā mēs varam redzēt politisko spēju un izmērīt spēcīgas politiskās gribas pilnīgu nozīmi.

Es atbalstu šīs demokrātiskās politiskās debates. Es daudzkārt esmu teicis, ka mums ir politiski jāatzīst atšķirības un dažādie viedokļi, kas pastāv, piemēram, šeit, Parlamentā. Mums ir jāzina, kā paust šīs atšķirības, jo Eiropa atšķiras no valsts politiskās sistēmas. Mūsu demokrātisko valstu sistēmās ikreiz, kad ir politiska diskusija, dažkārt pat ļoti polarizēta, mēs neapšaubām pašas valsts likumību, kamēr ļoti bieži Eiropā ir tā, ka tad, kad tiem no mums, kas atbalsta Eiropu un stingri pauž savus iebildumus, ir jākonfrontē ar tiem, kuri ir pret Eiropu un kuri izmēģina visu veidu populismu, lai kaitētu mūsu iestādēm un apdraudētu šo lielisko miera un solidaritātes projektu, kas ir Eiropas projekts.

(Aplausi)

Tieši tādēļ mums patiešām ir jāspēj paust visi šie viedokļi, taču vienlaikus šajā īpaši sarežģītajā laikā ir jāstiprina Eiropu atbalstošā nometne. Būsim godīgi, mums 2009. gada jūnijā ir Eiropas vēlēšanas. Ja dažādi Eiropas politiskie spēki un Eiropas iestādes nestrādās roku rokā ar konstruktīvu nostāju, mēs radīsim argumentus tiem, kuri galējā gadījumā vēlas izmantot populismu, ksenofobiju un nacionālismu, veidojot saikni starp nacionālismu un dzimteni, kas ir kļūda. Turklāt es bieži citēju izcilu franču autoru, kurš sacīja: „Patriotisms ir mīlestība pret savu tautu; nacionālisms ir naids pret citām. ”

Mēs varam mīlēt savu dzimteni un vienlaikus ar pārliecību aizsargāt mūsu Eiropas projektu, kā to tikko norādīja prezidents N. Sarkozy. Tāpēc es ceru, ka debates, kas noritēs nākamo sešu mēnešu laikā, stiprinās Eiropas iestādes, kā arī mūsu nākotnes Eiropas projektu.

Es vēlos atbildēt uz kādu konkrētu jautājumu. Tas ir vienīgais konkrētais jautājums, kas man tika uzdots, un es, protams, pārējos atstāšu prezidentam N. Sarkozy, kurš ir daudz labākā stāvoklī, nekā es, lai tos risinātu. Šo konkrēto jautājumu uzdeva G. Napolitano saistībā ar Euromed kultūras programmu.

Es vēlos jūs informēt, ka pašreizējai programmai, Euromed kultūras programmai, šim gadam joprojām ir 15 miljonus EUR liels piešķīrums. Ir tiesa, ka par laika posmu no 2009.—2010. gadam vēl nekas nav nolemts, taču ir liels spiediens uz ārējiem izdevumiem, un, atklāti runājot, šajos gadījumos notiek tā, ka attiecīgajām trešajām valstīm ir tendence piešķirt prioritāti divpusējai sadarbībai, kaitējot reģionālajiem budžetiem. Tādēļ tas ir jautājums, kas ir jāapspriež ar Euromed valstīm. Patiesi, viens no interesantākajiem aspektiem Francijas iniciatīvai, kuras mērķis ir izveidot Vidusjūras Savienību, kuru, ja par to runājam, es atbalstīju no paša sākuma, ir tas, ka tā ievieš ciešākas reģionālās sadarbības elementu.

Dažkārt man jautā, ko Vidusjūras reģiona valstu savienība dod Barselonas procesam. Tas, protams, ir lielākas politiskās iekļaušanas, tāpat kā politiskās uzlabošanas elements, jo īpaši pateicoties sammitam reizi divos gados; taču tā ir arī dimensija, ko rada specifiski reģionālie projekti un, es tagad arī ceru, ļoti specifiski projekti, kuriem mēs varēsim pievienot spēcīgāku privātā sektora dimensiju, jo mums joprojām ir vajadzīgi vairāk resursi.

Tātad šī ir tā īpašā joma, kurā mēs strādājam, un nobeigumā es tikai vēlos teikt: „Labu veiksmi Francijai un labu veiksmi manam dārgajam draugam, prezidentam N. Sarkozy!”

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. – Es vēlētos pateikties priekšsēdētājam J.-M. Barroso un priekšsēdētāja vietniekam Jacques Barrot par to, ka bijāt šeit 3 stundas bez pārtraukuma.

  Nicolas Sarkozy, Eiropadomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikt, ka uzskatu, ka ir dabiski, ja tam, kuram ir tas gods būt par Eiropadomes priekšsēdētāju, ir jābūt Parlamentā tik daudz stundu, cik Parlaments vēlas, nevis tikai pirmajā prezidentūras dienā. Drīzāk es teikšu jums, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāj, kā arī Priekšsēdētāju konferences grupu priekšsēdētājiem — ja vēlaties, lai es prezidentūras laikā šeit nāku noteiktos laikos, esmu Parlamenta rīcībā. Jums ir jāspēlē Eiropas iestāžu spēle.

Eiropas Parlaments ir parlamentāras demokrātijas pamatā. Tas nav jautājums par pieejamību; tas ir jautājums par prioritāti. Prezidentūrai ir vajadzīgs Eiropas Parlaments, un tādēļ tā ir Parlamenta rīcībā.

(Aplausi)

Ja runātāji man atvainos, es vēlētos pateikt dažus vārdus katram no tiem. Pirmkārt, es vēlētos pateikt P. Bushill-Matthews, ka esmu viens no tiem, kas uzskata, ka Eiropai ir vajadzīga Apvienotā Karaliste. Es nekad neesmu bijis viens no tiem eiropiešiem vai frančiem, kas domā, ka mums būtu jāuzmanās no saviem britu draugiem. Apvienotā Karaliste Eiropai var dot daudz vairāk, nekā tā domā. Apvienotā Karaliste ir vārti uz anglosakšu pasauli, tā pārstāv pasaules vadošo valodu un tā ir ekonomiski dinamiska, kā tas ir redzams pēdējos gados. Es gribētu teikt saviem konservatīvajiem britu draugiem: „Ticiet, ka Eiropai jūs esat vajadzīgi, ka jums tajā ir vieta un ka tad, ja briti būs ar vienu kāju iekšā un ar otru ārā, Eiropa tiks vājināta.” Apvienotā Karaliste ir varena nācija. Tai nav no kā baidīties no Eiropas, un Eiropai ir daudz kas jāsagaida no Apvienotās Karalistes.

Atbildot B. Poignant, kurš ieskatījās dziļi manī un tādēļ saprata, ka es mīlu politiku un ka Parlaments mazliet līdzinās manam dārzam, es vēlētos pateikt, ka Parlaments tiešām ir demokrātijas vieta, un es nerespektēju vai nesaprotu tos politiķus, kuri nebūtu priecīgi paust un aizstāvēt savas idejas parlamentārās demokrātijas šūpulī. Es ceru, ka jūsu piezīmē šeit bija jūtama nožēla, nevis pārmērīgs viedoklis par nodarbinātības tirgus saskaņošanu.

Tas pats attiecas uz H. Désir; es jums absolūti piekrītu, es esmu pret pilnīgu saskaņošanu, jo iedzīvotāji to noraidītu. Tomēr tas, ka ir minimāli noteikumi nodarbinātības tirgus kontekstā, vienota ekonomiskās tirgus kontekstā, ir pilnīgi normāli.

Apzināsimies grūtības. Piemēram, Austrija, ko vada sociālistu premjerministrs un valdība; viņi jums teiks, ka pensijas vecums ir 65 gadi un ka iemaksu periods ir 45 gadi. Jūs zināt, ar cik daudzām grūtībām es saskāros, lai noteiktu 40 gadus ilgu iemaksu periodu, un es uzreiz neguvu Francijas Sociālistu partijas atbalstu.

Tādēļ paskaidrojiet, kā tas var būt, ka pēc tam, kad es saskāros ar tik daudzām grūtībām, lai nodrošinātu 40 gadus ilgu iemaksu periodu Francijā, man ir jābūt tikai Eiropas priekšsēdētājam uz sešiem mēnešiem, lai pēc izvēles panāktu vai nu 45 iemaksu gadus Austrijā, vai 40 gadus Francijā. Kā to var izdarīt? Ceļš no sapņa līdz realitātei ir garš, taču šī, iespējams, ir atšķirība starp Francijas Sociālistu partiju un Eiropas Sociālistu partiju. Dažkārt es pat jūtos tuvāks Eiropas Sociālistu partijai, nekā Francijas Sociālistu partijai; es atzīstu savu kļūdu un, protams, par to atvainojos.

(M. Schulz iejaukšanās, neieslēdzot mikrofonu)

  Priekšsēdētājs. − Tas tā nenotiek. Jūs nevarat izlemt, kurš runās. Runai paredzēto laiku nevar sadalīt, piešķirot to EP Sociālistu grupai un Padomes priekšsēdētājam. Prezident Sarkozy, vai vēlaties uzklausīt Schulz kunga jautājumu? Ja tā, es došu viņam vārdu.

  Nicolas Sarkozy, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, jā, ja nenonāku tādu debašu krustugunīs, kurā runā tikai Vācijas deputāti.

  Martin Schulz (PSE). – (DE) Paldies, priekšsēdētāja kungs, jūs esat ļoti laipns. Prezident Sarkozy, ir jauki, ka šādā veidā vēlaties pietuvoties sociālismam. Savā runā cieši atbalstot Vācijas sociāldemokrātus un tādējādi sevi attālinot no kancleres Merkel, es jums nākotnē ierosinu šādu rīcību. Ja jūs tik ērti jūtaties starp Eiropas sociāldemokrātiem, vispirms nāciet pie Vācijas sociāldemokrātiem, un mēs jūs pakāpeniski pievirzīsim tuvāk Francijas sociāldemokrātijai, lai visbeidzot jūs būtu patiesi labs biedrs.

  Priekšsēdētājs. − Schulz kungs, tam ir mazāk saistības ar laipnību, bet vairāk ar pareizas procedūras ievērošanu, ko mēs Eiropā vēlamies darīt.

  Nicolas Sarkozy, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, jūs ievērosiet, ka pa labi no manis jau ir sociālistu pārstāvis, taču vieta no manis pa kreisi vēl ir brīva kādam sociālistu pārstāvim.

(Aplausi)

Kā jūs zināt, dāmas un kungi, es nedomāju, ka mēs veltīgi tērējam laiku, jo es domāju, ka demokrātija Eiropas līmenī var būt brīva no vardarbības, kas tai reizēm piemīt valstu līmenī. Eiropas līmenis ļauj ikvienam mazliet atkāpties no vēlēšanu rutīnas, kas ir brutāla, nereti negodīga un vienmēr sarežģīta. Visbeidzot tas, ka tādā forumā kā jūsu, mēs varam sarunāties, smaidot un cienot viens otru, iespējams, mudinās cilvēkus atbalstīt Eiropas ideālu un padarīt to par savu. Jebkurā gadījumā es šo laiku neuzskatu par izniekotu un es gribētu, lai Poignant kungs un Schulz kungs par to ir droši.

De Sarnez kundzei ir taisnība. Mums jāizmaina mūsu attīstības politika, padarot pārtikas lauksaimniecības politiku par prioritāti. Tas ir ļoti būtiski; Āfrikas valstīm ir nepieciešami resursi, lai tās kļūtu par pašpietiekamām saistībā ar pārtikas nodrošinājumu, un neapšaubāmi daļa naudas, ko novirzījām uz lielu infrastruktūru attīstību, jāiegulda lauksaimniecības mikro projektos. Šajā jautājumā es jums pilnībā piekrītu.

Jūs arī aicinājāt, lai aizstāvu Eiropas vīziju. Arī es atbalstu šo mērķi. Es ceru, ka būsiet tik laipni un pastāstīsiet man par šīs vīzijas būtību. Jūs ļoti labi zināt, ka starp zināmā mērā bezmugurkaula lielo ideālu un visiem ikdienas tehniskajiem jautājumiem, problēma katram no mums ir saistīta ar lēmumu par to, ko darīt ar lielajām idejām, kuras dažreiz pārsniedz ikdienas grūtības, ar ko saskaras mūsu pilsoņi, un ko darīt, lai atrisinātu tehniskos jautājumus, kuri skar mūsu ikdienas. Tas nav tik vienkārši, bet es jebkurā gadījumā mēģināšu rīkoties.

Lai atbildētu Crowley kungam, jāsaka, ka, jā, mums ir nepieciešama attīstība, lai izvairītos no nelegālās imigrācijas. Turklāt visi zina, ka labākā reakcija uz imigrācijas jautājumu, ir attīstība. Āfrikā ir 475 miljoni afrikāņu jaunieši, kas jaunāki par 17 gadiem, un starp Eiropu un Āfriku ir 12 km plats Gibraltāra šaurums. Āfrikas posts būs Eiropas posts, un nav šķēršļu vai robežu, kas spētu to novērst. Tādēļ mums patiesi nepieciešama attīstības politika. Jau atkal ir ļoti grūti izlemt par daudzpusību vai par duvpusību. Šis ir svarīgs jautājums, un esmu iecerējis veltīt tam lielu uzmanību.

Irujo kungs runāja par valodu daudzveidību. Es pilnībā piekrītu, arī attiecībā uz – un es saprotu, ka jums nepatīk frāze „reģionāla valoda” – oficiālajām valodām. Esmu starp tiem, kas domā, ka mēs palīdzētu visiem autonomijas vai neatkarības atbalstītājiem, viņiem nodrošinot reģionālo valodu aizstāvības monopolu, un tā būtu nopietna kļūda. Es runāju par Korsiku Francijas Republikā, kur dzīvo korsikāņi, cilvēki, kas mīl Korsiku un runā korsikāņu valodā savā ciematā, taču tas neapdraud valsts vienotību. Tādēļ valodu daudzveidība, manuprāt, ir tikpat svarīga kā kultūru daudzveidība, un noteikti nepastāvēs kultūru daudzveidība, ja būs tikai viena valoda.

Farage kungs, man ļoti patika jūsu runa, taču vēlos jums sacīt vienu lietu. Briti bija diezgan priecīgi, ka slēdzu Sangati, jo patiesībā tas biju es, kas to slēdza, un tie bijāt jūs, kas man to lūdza. Pat ja esat brits, kas mīl savu valsti, jūs nevarat atrisināt visas tās imigrācijas problēmas, un man jums jāsaka, ka Francija nav paredzējusi būt par Apvienotās Karalistes robežsargu. Ļaujiet man jums sacīt, ka ir jau jauki sacīt „manā valstī es nevēlos identitātes kartes un nevēlos kopējo imigrācijas politiku”, taču tas nemaina faktu, ka esat ļoti gandarīti, ka ārvalstnieki, kuru dokumenti nav kartībā, tiek apturēti Francijā, lai neiekļūtu pie jums, Apvienotajā Karalistē. Tāpat kā Francija, Apvienotā Karaliste nevar tikt galā viena.

Bet es vēlos papildināt Farage kungs, ka es cienu poļus, taču ne jau manā birojā jūs ar vairākiem kolēģiem runājāt par Lisabonas līgumu. Mēs bijām Briselē, un kas bija manā birojā? Ne jau premjerministrs Tusk, jo tajā laikā premjerministrs bija Kaczynski kunga brālis. Manā birojā bija prezidents Kaczynski, un es sacīšu vienu lietu – viņš ir vīrs, kam uzticos un ko cienu. Tomēr Eiropā, kad kaut ko parakstāt un tad sākat to neņemt vērē, Eiropas vairs nav, nav nekā, nav sarunu. Kad kāds no mums Briselē savas valsts vārdā apņemas kaut ko darīt, viņam šī apņēmība jāturpina arī savā valstī. Tieši to es sacīju, un neko vairāk vai mazāk.

(Aplausi)

Tas pilnībā parāda manu cieņu pret poļiem, Farage kungs, manuprāt, ka atbalstu Poliju. Priekšsēdētājs Barroso to pateiks labāk par visiem. Mums nepieciešama Polija, taču mums arī jāņem vērā vīra dots vārds.

Sudre kundze, paldies par jūsu atbalstu. Es pilnībā piekrītu jūsu analīzei un pateicos par to. Rasmussen kungs – kurš, kā es sapratu, bija Rasmussen I, un es tūlīt grasos noskaidrot, kurš ir Rasmussen II – es vēlos sacīt, ka Dānija ir labs piemērs valstij, kas spējusi virzīties uz priekšu, un tas ļauj man atbildēt runātājiem par Īrijas jautājumu.

Mums, protams, nevajadzētu piespiest īrus un mums viņi ir jāciena, taču mums jābūt arī drosmei mūsu īru draugiem sacīt: „Jums jāciena arī citas valstis, kas ir ratificējušas Līgumu. Mēs jums nelasām lekciju, bet uzskatām, ka arī citiem ir viedoklis un ka kādā brīdī mums būs jārod kopsaucējs. Eiropa nevēlas turpināt bez jums, taču Eiropa nevar apstāties jūsu dēļ.” Es to saku ar visu cieņu, ko izjūtu pret valsti, kura ir nobalsojusi ar „nē”.

Mēs, franči, esam jums radījuši ievērojamas problēmas un grūtības, taču kādā brīdī mums ir jāizkļūst no šīs situācijas, kurā visi viens uz otru skatās, gaidot, ka kāds cits uzņemsies iniciatīvu. Francijas prezidentūrai kopā ar Komisijas prezidentūru un EP prezidentūru jāuzņemas iniciatīva. Pēc tam daži sacīs „jā” un daži sacīs „nē”. Es personiski domāju, ka ir risinājums, taču tas noteikti nav status quo saglabāšana vai apgalvojums „mēs nogaidīsim un ļausim laikam padarīt šo darbu”. Es domāju, ka laiks darbojas pret mums, ka Eiropa ir gaidījusi gadiem un ka nav jēgas gaidīt vēl ilgāk. Mēs atradīsim risinājumu, tāpat kā dāņi tādu atrada, esmu par to pārliecināts.

Mehrin kundze, mani ļoti aizkustināja jūsu novērtējums attiecībā uz mani kā sieviešu iecienītu vīrieti. Būtību atstāšu jūsu ziņā; es patiesi nezinu, ko tieši tas nozīmē, un es uzmanīšos, lai nesekotu šādam ceļam, jo nevēlos, lai jūs mani pārprastu. Es zinu, ka nepastāv „multiātrumu” Eiropa. Mēs visi neesam eirozonā, un mēs visi neesam Šengenas zonā. Tomēr, pirms veidojam „multiātrumu” institucionālo Eiropu, es vēlos, lai mēs to mēģinātu visi kopā. Nekritizējiet prezidentūru par vēlmi ņemt visus līdzi, jo, ja pat pirms esam sākuši, mēs, kundze, sakām, ka „jebkurā gadījumā tam nav nozīmes, atstāsim to,” tad vienu dienu mēs runājam par britu sociālajiem izņēmumiem un nākamajā dienā par īru institucionālajiem izņēmumiem, savukārt aiznākamajā dienā runāsim par Polijas izņēmumiem. Tajā brīdī, es baidos, ka nokļūsim situācijā, kurā visas valstis pamatoti pieprasīsi izņēmumus, un kur tad atradīsies ES? Kur būs projekts, ko dibinātājtēvi kristīja? To es saku. Iespējams, mums būs jānonāk pie tāda brīža, bet es vēlos, lai mēs tur nonākam pēc tam, kad esam mēģinājuši paņemt līdzi visu ģimeni.

Es arī vēlos sacīt tiem, kas ir nobažījušies par Horvātiju, ka es atbalstu sarunu turpināšanu, un es domāju, ka aizvērt Eiropas durvis Balkāniem būtu nopietna kļūda, jo Balkāniem nepieciešams miers un demokrātija, kuru ES tiem var sniegt, taču es neatgriezīšos pie Lisabonas debatēm.

Es vēlos sacīt Bielan kungam, ka nevēlos draudēt Īrijai; turklāt es nemaz nevaru to izdarīt, un man nenāk ne prātā to darīt. Es uz turieni došos un klausīšos, taču vienlaikus visiem ir jāsaprot, ka aptaujās 80 % cilvēku ir par Eiropu; mums tomēr ar viņiem jāstrādā, viņiem nedraudot.

Degvielas PVN ir Francijas priekšlikums; nevēlos to nevienam uzspiest. Es vienkārši vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka esmu pārliecināts, ka naftas cena turpinās pieaugt. Mums jābūt pietiekami drosmīgiem, lai to pateiktu saviem pilsoņiem.

Katru gadu naftas ieguve samazinās par 3 %, jo krājumi tiek iztukšoti, un par 2–3 % palielinās naftas patēriņš, jo attīstās jaunattīstības valstis. Manuprāt PVN ir nodoklis, kas ir proporcionāls cenai. Ja rīt nafta maksās 175 dolārus par barelu, vai mēs spēsim turpināt, neko nesakot, iegūt 20 % no strauji pieaugošajām naftas cenām? Tāds ir jautājums, ko vēlos uzdot. Kopā ar Komisijas prezidentūru mēs par to oktobrī iesniegsim ziņojumu. Es mēģināšu virzīties savu pārliecību virzienā, un mēs redzēsim, kāds būs rezultāts.

Attiecībā uz Ukrainu notiks sammits, un mēs virzīsim jautājumus uz priekšu. Mums jāmudina Ukraina nostāties uz demokrātijas ceļa un mums tā jātuvina Eiropas Savienībai. Ukraina nav maznozīmīga, tai ir 42 miljoni iedzīvotāju. Tas nav mazs lēmums. Pašlaik mēs esam asociācijas posmā, taču ikviens, kas dodas pastaigā pa Kijevas ielām, var redzēt, ka tā ir Eiropas galvaspilsēta.

Langen kungs, vēlos jums pateikties par komplimentiem, kas mani patiesi aizkustināja. Man patika atsauce uz Tony Blair. Nezinu, vai tādēļ uz viņu atsaucāties, bet Tony Blair ir viens no valstsvīriem, kas Eiropā un savā valstī ir daudz paveikuši, un es patiesi nezinu, vai viņš neiebilstu, ka šo saku, taču, manuprāt, daudzās jomās viņš ir atguvis britu un Eiropas politisko debašu labo slavu un spēku. Es domāju, ka Eiropā mums nepieciešami līderi, un Tony Blair neapstrīdami bija viens no šādiem līderiem.

Manis sacītais liks domāt, ka vairāk atbalstu kreisos, lai gan esmu novērojis, ka komplimenti Blair kungam ne vienmēr nāk no kreiso politiķu puses.

Jā, Goebbels kungs, mums ir jāpieliek pūles, un šis ir jautājums, ko ierosinās sarunās par klimata pārmaiņām, bet Eiropai ir jārāda piemērs. Es neesmu naivs, kad to saku. Es domāju, ka mūsu ticamība ir lielāka, ja praksē īstenojam to, ko sakām. Daži varbūt saka, ka labāk ir nogaidīt. Es personīgi domāju, ka mums jāriskē un jāsāk rīkoties. Būtībā, Goebbels kungs, manā politiskajā filozofijā nav nekā sliktāka par bezdarbību. Lielākais risks ir neuzņemties risku.

Cavada kungs, jums taisnība, mums ir jāreaģē uz šīm bailēm. Paldies par jūsu atbalstu.

Runājot par Vidusjūras reģiona savienību, es vēlos sacīt, ka, manuprāt – turpinot priekšsēdētāja Barroso sacīto, nav kritikas attiecībā uz Barselonas procesu. Tomēr vēlos sacīt vienu. Barselonas process bija lieliska ideja, taču Barselonas sammitā bija viena problēma. Cik atceros, tajā piedalījās tikai vienas arābu valsts vadītājs, premjerministrs Abu Mazen. Kā, jūsuprāt, varam izveidot Vidusjūras reģiona savienību, satuvinot ziemeļu un dienvidu krastus, ja dienvidu krasts neierodas?

Parīzes sammitā, cik zinu, lai gan Bernard Kouchner var manis teikto vēlāk izlabot, visi piedalīsies visi arābu valstu vadītāji. Tā ir maza atšķirība, bet man tā ir būtiska.

Es arī vēlos Zahradil kungam sacīt, ka šis nav jautājums par krīzes radīšanu attiecībā uz Lisabonu, bet mums arī nebūtu jāizliekas, ka nekas nav noticis. Mums nevajadzētu dramatizēt, bet tajā pašā laikā ir satraucoši tas, ka pēdējie trīs referendumi ES beidzās ar „nē” balsojumu, kas noteikti notika citu iemeslu dēļ, taču fakts ir tāds, ka tā nav iedvesmojoša attīstība.

Es neatbildēšu Napoletano kundzei, jo Barroso kungs jums sniedza labu atbildi.

Sįnchez-Neyra kungs, jā, sportā ir nepieciešama Eiropas dimensija, un es domāju, ka Olimpisko spēļu statistikas uzskaites veiktu katrā valstī būtu lietderīgi, taču tikai tad, ja ieviestu konkrētu sleju Eiropas medaļām. Tas būtu labs veids, kā parādīt, ka pastāvas arī sporta Eiropā.

Désir kungs, es jums atbildēju saistībā ar standartiem darba tirgū. Attiecībā uz sociālo politiku, mums ir plaši pazīstamas debates. 35 stundu nedēļa nav pietiekama, lai uzvarētu vēlēšanās vai lai nodrošinātu īstu sociālo politiku. Es vēlos piebilst, ka iemesls, kādēļ es tik daudz strādāju, lai atceltu automātisko, strikto 35 stundu nedēļas kodeksu Francijā, bija tieši Eiropas saskaņošanas vārdā, jo neviena cita valsts nebija jums sekojusi pa šo ceļu. Neviena. Neviena pati. Arī ne Eiropas sociālistu valdības. Tādēļ esmu priecīgs aicināt ieviest sociālo saskaņošanu, bet es arī mūsu Francijas sociālistu draugiem vēlos sacīt, ka sociālā saskaņošana nav saistīta ar tādu ideju atbalstīšanu Francijā, kuras neviens cits Eiropā neatbalsta, jo tas ir izņēmums un rezultātā mūsu valsts cieš.

Es vēlos pateikties Buzek kungam par Polijas ieguldījumu Eiropā. Es nekad neesmu apšaubījis Polijas paņemšanos attiecībā uz Eiropu. Polija ir viena no sešām visvairāk apdzīvotajām valstīm Eiropā, un tieši tādēļ es prezidentam Kaczynski saku, ka mums nepieciešams viņa paraksts, jo Polija nav tikai Eiropas valsts. Tā ir ļoti svarīga, tā ir simbols, un, protams, mums nepieciešams institucionālo krīzi samazināt, lai paliek tikai Īrijas jautājums.

Barón Crespo kungs, Doha, jā, es to sacīju priekšsēdētājam Barroso un Gordon Brown, īsumā – Doha, bet ne par katru cenu. Es vēlos aizstāvēt divas sev tuvas idejas. Pirmkārt, man saka, ka, ja nav vienošanās, nebūs izaugsmes. Atvainojiet, bet vienošanās nav bijis septiņus gadus, un sešus gadus pasaule ir pieredzējusi nedzirdētu izaugsmi. PTO vienošanās ir labāka par nekādu vienošanos, bet nevajadzētu sacīt, ka bez vienošanās nav iespējama izaugsme. Sešus gadus mums ir bijusi izaugsme.

Otrkārt, priekšsēdētājs Barosso, Kanadas premjerministrs un pat Angela Merkel saka, ka ar to nepietiek. Brazīlija nepieliek pietiekamas pūles, lai pazeminātu tarifu šķēršļus rūpniecībā; nav nekādu centienu attiecībā uz pakalpojumiem. Tāpat – ko var sacīt par Ķīnas tirgus slēgšanu? Nav Francijas izņēmuma šajā viedoklī. Pirmkārt, kā Padomes priekšsēdētājam man lojāli jāaizstāv ES nostāja. Tomēr, runājot par ES nostāju, neesmu dzirdējis nevienu, par Lielbritānijas valdību, sakot, ka vienošanās jāparaksta šajā sarunu posmā. Tātad Eiropā ir vienprātība, pat ja ne to pašu iemeslu dēļ, sakot, ka pašreizējā situācija nav gana laba; Eiropa ir pielikusi visas pūles un nevar turpināt to darīt, ja citi pasaules lieli reģioni nav apņēmušies virzīties uz priekšu. No šādas perspektīvas es domāju, ka visi esam vienisprātis.

Es vēlos sacīt Zappalą kungam, ka esmu viņam pateicīgs par atbalstu Eiropas imigrācijas politikai, un Gurmai kundzei, ka domāju, ka vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm ir ļoti svarīga, bet nezinu, vai viņas piebilde bija domāta arī man. Jebkurā gadījumā tas, ka viņa ir Ungāriete, jau pat par sevi ir nenoliedzams ieguvums/

ES vēlos sacīt Varvitsiotis kungam, ka ļoti lai apzinos, ka pastāv Eiropas identitātes krīze, kā arī, ka EP, iespējams, var palīdzēt visām iestādēm šajā jautājumā. Kādēļ neiedomāties, priekšsēdētāj Pöttering, ka notiek īstas debates par to, kas ir Eiropas identitāte? Šis Eiropas identitātes jautājums ir EP debašu jautājums, nevis valsts vai valdības vadītāja jautājums. Iespējams, ka EP pat varētu organizēt debates par šo jautājumus, un tādā gadījumā mēs ieradīsimies un paudīsim savu viedokli. Es personiski domāju, ka EP ir lielāka nozīme, nosakot Eiropas identitāti, nekā valdībām, kas, protams, nodarbojas ar ikdienas administrāciju savās valstīs. Ja patiesi ir vieta, kurā jānosaka Eiropas identitāte, manuprāt, un es ceru, ka priekšsēdētājs Barroso man piekritīs, tā nav Eiropadome vai Komisija, bet pirmām kārtam Eiropas Parlaments.

Es vēlos atbildēt Karas kungam, kurš sacīja, ka man jāparāda diplomātijas spējas. Jā, sapratu, mēģināšu būt diplomāts. Es ceru, ka viņš neapšaubīja, vai mans temperaments ļautu būt diplomātam. Tas nav vienkārši jautājums par to, ka esam vāji, tomēr gudri, vai dinamiski, tomēr neveikli. Varbūt iespējams būt gan dinamiskam, gan prasmīgam, bet jebkurā gadījumā paldies jums par iespēju to parādīt.

(Skaļi aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies, prezident Sarkozy. Esmu bijis Eiropas Parlamenta deputāts 29 gadus, un neatceros vēl kādu reizi, kad Padomes priekšsēdētājs pavadīja trīs ar pusi stundas diskusijās ar EP deputātiem un atbildēja uz katru runu. Ar nepacietību gaidām jūsu nākamo apmeklējumu.

Ar to šis darba kārtības punkts ir pabeigts.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka Francija ir kļuvusi par ES prezidējošos valsti izšķirošā brīdī, kad Eiropas Savienība meklē atbilstīgas atbildes uz vairākām stratēģiskām problēmām.

Francijas uzdevums ir nodrošināt Lisabonas līguma ratifikācijas procesa nepārtrauktību, koncentrēt uzmanību uz enerģētiku un konsolidēt Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politiku. Es paužu savu atbalstu šīm Francijas prezidentūras prioritātēm un ceru, ka to īstenošana būs sekmīga.

Kā Ārlietu komitejas locekle un referente par Melnās jūras reģiona sadarbību, es vēlos koncentrēt uzmanību uz svarīgu aspektu, kas ir jāsekmē ES ārpolitikā. Es atzinīgi vērtēju Francijas iniciatīvu konsolidēt Eiropas kaimiņattiecību politiku, bet uzstāju uz to, ka šīs politikas austrumu dimensijai būtu jāsaņem tāda paša uzmanība un atdeve, kādu saņem Vidusjūras reģiona dimensija.

Šādas mērķis būtu jāizvirza gan divpusējām attiecībām saistībā ar sarunām par ES nākotnes līgumattiecībām, gan daudzpusējām attiecībām attiecībā uz Melnās jūras reģiona sinerģiju.

Visbeidzot Francija kļūs par ES prezidējošo valsti Starpkultūru dialoga gadā un tai būtu sekmīgi jāturpina darbības šajā jomā.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pirmām kārtām vēlos sveikt Padomes priekšsēdētāja Nicolas Sarkozy Eiropas apņemšanos un viņa vīziju attiecībā uz pašreizējām ES problēmām.

Es atbalstu politisko paziņojumu, ka būtiski svarīgas ir jaunas, uz Lisabonas līgumu pamatotas iestādes un ka bez tām būtu bezatbildīgi paredzēt jaunu dalībvalstu pievienošanos nākotnē. Panākumu Eiropai jāņem vērā pilsoņu cerības un sevi jāparāda kā risinājumu, nevis problēmu.

Es atbalstu domu par tādu mehānismu uz robežām, kas ļaus notikt godīgai un neizkropļotai konkurencei, ņemot vērā vides pasākumu ietekmi saistībā ar enerģētikas un klimata jautājumiem.

Prioritāte, kas ietver Eiropas legālās imigrācijas politiku, ir arī vajadzība saistībā ar cilvēcisko, ekonomisko un sociālo faktoru. Es vēlos apsveikt Brice Hortefeux par viņa lielisko darbu pie Eiropas imigrācijas pakta.

Runājot par Eiropas aizsardzību, prezidenta Sarkozy drosmīgās nostājas ļaus mums šajā sarežģītajā jomā virzīties uz priekšu, jo īpaši iesaistot karavīrus no visam valstīm un atbalstot Eiropas ieroču rūpniecības attīstību.

Prezidents Sarkozy rīkojas pareizi, atbalstot KLP, kas vel nekad nav bijusi tik vajadzīga, kā tagad.

Visbeidzot vēlos uzsvērt vajadzību pēc labāka politiskā dialoga ar ECB, lai panāktu tādu Eiropas ekonomikas pārvaldību, kas ir saskaņā ar pašreizējām vajadzībām pasaulē.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es vēlos prezidentam Sarkozy vēlēt vislabākos sekmju vēlējumus darbā, viņam pārņemot Padomes likteni uz nākamajiem sešiem mēnešiem. Diemžēl pār ES nākotni savelkas negaisa mākoņi. Paradoksālais īru balsojums (Īrija kļuvusi par „Ķeltu tīģeri”, ko pazīstam, pateicoties ES finansējumam), pārvaldības krīze Austrijā, Polijas prezidenta paziņojumi – tās visas ir uztraucošas zīmes. Mums jārod spēks un prasmes, lai atkārtoti noteiktu Eiropas virzienu, kam jāsaņem entuziasms un emocijas no pilsoņu puses, kuri ES joprojām uztver kā kaut ko attālu un diezgan nesaprotamu. Es arī izmantoju izdevību mest Padomes priekšsēdētājam izaicinājumu – lai tuvinātu pilsoņus ES, jānosūta konkrēti signāli. Būtu lieliski, ja Francijas prezidentūra varētu sākt nopietnas debates par parlamenta divu mītņu jautājumu. Koncentrēsim mūsu darbu Briselē, izvairoties no ikmēneša apmeklējumiem Strasbūrā (kur telpas varētu izmantot citām vajadzībām, piemēram, tehnoloģiskās izcilības centram). Šis „ceļojums” patiesībā ir milzīga un nepamatotas finanšu un enerģijas resursu nelietderīga tērēšana.

  Ivo Belet (PPE-DE), rakstiski. – (NL) Francijas prezidentūra ir noteikusi pareizās prioritātes, piemēram, klimats, imigrācija un aizsardzība, bet es vēlos koncentrēt uzmanību uz vienu aspektu, kas saņem mazāk uzmanības, tomēr ir ļoti svarīgs mūsu jaunatnei un visai sporta nozarei Eiropā.

Francijas prezidentūra sportā atbalsta „seši plus pieci” noteikumu – ierobežojumu attiecībā uz ārvalstu dalībniekiem. Mērķi ir labi. Likt klubiem vairāk ieguldīt savas jaunatnes apmācībā, tādējādi zināmā veidā virzoties uz konkurētspējas līdzsvara atjaunošanu. Šis Parlaments to pilnībā atbalsta.

Tādēļ arī atbalstām „pašmāju sportisti” noteikumu, kam, lai gan pieticīgāk, izvirzīti tie paši mērķi. Jautājums ir, vai „seši plus pieci” noteikuma īstenošana Eiropas līmenī ir iespējama. Tas ir pretrunā brīvas darba ņēmēju pārvietošanās principam un to var piemērot tikai tad, ja izmanto atkāpi no EK līguma, un mēs esam tālu no tādas rīcības īstenošanas. Pastāv šaubas, vai EKT jelkad pieņems šādu lietu, pat ņemot vērā jauno pantu par sportu Lisabonas līgumā.

Mēs Parlamentā vēlamies piedalīties tāda risinājuma meklējumos, kas nodrošina ieguvumus Eiropas futbolam. Mēs vienkārši aicinām rast stabilu risinājumu, kas neiegrūž futbolu haosā. Nevienam nav vajadzīgs Bosman Mark 2.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Prezidents Sarkozy pavadīja gandrīz trešdaļu savas runas, aizstāvot Lisabonas līgumu un turpinot piemērot spiedienu, kā arī šantažējot Īriju, vienlaikus aizmirstot, kas sacīts Eiropas Savienības noteikumos par Lisabonas līguma stāšanos spēkā – tas jāratificē visām dalībvalstīm. Ja vairākums Īrijas iedzīvotāju noraidīja šo līgumu, tas ir līķis ūdenī. Ratifikācijai nevajadzētu turpināties. Uzstāšana uz Lisabonas līgumu ratifikāciju ir nedemokrātiska rīcība.

Vēl viena prioritāte ir imigrācijas politikas padziļināšana, kur ievērojama ir atgriešanās direktīva (zināma arī kā kaunpilnā direktīva), jo neņem vērā svarīgākās cilvēktiesības un pret nelegāliem imigrantiem izturas kā pret kriminālnoziedzniekiem, nevis cilvēkiem, kas bēg no izsalkuma savās valstīs, meklējot labāku nākotni sev un savām ģimenēm.

Vispār nav ņemt vērā sociālais aspekts. Prezidents Sarkozy apzinās pretestību, kas pastāv saistībā ar priekšlikumu grozīt darba laika direktīvu un priekšlikumiem, kurus Padome apstiprināja un nosūtīja Eiropas Parlamentam un kuru mērķis ir darba tiesību vājināšana, ilgākas vidējās darba nedēļas ieviešana līdz pat 60 vai 65 stundām nedēļā, nodarbinātības noteikumu atcelšana un zemākas algas.

  Bogdan Golik (PSE), rakstiski. – (PL) Es vēlos paust cerību, ka seši Francijas prezidentūras mēneši būs auglīga, efektīva darba mēneši vienotās Eiropas pilsoņu labā.

Es vēlos šajā brīdī uzsvērt lauksaimniecības nozīmi Eiropas Kopienā. Polijā, piemēram, 2005. gadā vairāk nekā 17 % nodarbināto strādāja lauksaimniecības nozarē. Lauksaimniecības nozarei dalībvalstīs piemīt netieša nozīme – šeit es galvenokārt runāju par nodrošinātību ar pārtiku saistībā ar pieaugošajām pārtikas produktu cenām pasaules tirgos.

Es ceru, ka Francijas prezidentūra radīs risinājumu vairākiem strīdīgiem jautājumiem saistībā ar Eiropas lauksaimniecības modeli. Eiropā nav tik labi klimata vai lauksaimnieciskie apstākļi, lai tā varētu pilnībā pārtraukt atbalsta sniegšanu saviem lauksaimniekiem. Gaļas, piena vai labības ražošanas izmaksas vienmēr būs augstākas mūsu kontinentā nekā Dienvidāfrikā, ASV vai Austrālijā. Mums jāpatur prāta, ka arī šīs valstis atbalsta savus lauksaimniekus.

Es uzskatu, ka augstākas lauksaimniecības produktu cenas nodrošina Eiropas lauksaimniecībai iespēju attīstīties. Tomēr pastāv draudi, ka papildus ienākumus paturēs starpnieku aģentūras; citiem vārdiem sakot, pārtikas cenu celšanās rada neproporcionālu lauksaimniecības ražošanas metodes izmaksu pieaugumu. Rezultātā starpnieku aģentūras saņem papildu ieņēmumus.

Lauksaimniecība joprojām ir nozīmīga ekonomikas nozare. Ir mainījusies apstākļi, kādos šī nozare pašlaik funkcionē, taču galvenās prioritātes ir tādas pašas – pienācīga ienākumu līmeņa nodrošināšana lauksaimniekiem un nodrošinātība ar pārtiku.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pēc tam, kad prezidents Sarkozy bija saviem cilvēkiem sapūtis acīs miglu, paziņojot, ka ņems vērā 2005. gada referendumā pausto gribu, kas noraidīja Eiropas konstitūciju, viņš vienlaikus uz priekšu virzīja „mini līgumu”, kurš pamatā ietver noraidītā līguma saturu, to atveidojot citā formā un izvairoties no turpmāka referenduma, un tagad prezidents Sarkozy ir atbildīgs par Angela Merkel sākto procesu, t.i., federālisma, neoliberālisma un militāristu līguma uzspiešanu, lai gan tas jau trīsreiz ticis noraidīts.

Ņemot vērā pieaugošo kapitālisma, lielu uzņēmumu un ES galveno lielvaru krīzi, jo īpaši Francija un Vācija rāda izeju, uz priekšu virzot federālistu, neoliberāļu un militāristu politikas virzienus un šo līguma projektu, ar mērķi konsolidēt supervalsts pamatus, lai nostiprinātu imperiālistu intervences mehānismus, cieši sadarbojoties ar ASV un NATO.

Lai to panāktu, tiek izmantots spiediens un šantāža (paplašināšanās, „divu ātrumu” ES utt.). Kurla, mēma un akla attiecībā uz Īrijas iedzīvotāju pausto gribu, ES 2009. gadā plāno Īrijā organizēt vēl vienu referendumu pat vēl pirms ES vēlēšanām.

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. – (HU) Viens no vissvarīgākajiem Francijas prezidentūras uzdevumiem ir dalībvalstīs koordinēt pienākumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Ir ļoti svarīgi samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju ES līmenī. Tas var notikt, ja nopietni uztversim Kioto protokolu un nepārtraukti un ievērojami samazināsim emisiju salīdzinājumā ar 1990. gadu (atskaites gads), ko paredz šī protokola noteikumi.

Būtu apkaunojoši, ja dalībvalstis, kas laikposmā no 1990. līdz 2005. gadam nesamazināja emisijas līmeni, bet gan to palielināja, tagad saņemtu ES atlīdzinājumu un paturētu savas priekšrocības, kuras ir pretrunā Kioto protokolam. Būtu vēl nepieņemamāk, ja dalībvalstis, tostarp Ungārija, kas Kioto protokolu uztver nopietni un godīgi samazina savu emisiju, tiktu sodītas ar vel lielākiem ierobežojumiem. Es ceru, ka Francijas prezidentūra nekad nepieņems šādu Kioto protokola izķēmošanu un negatīvu diskrimināciju pret jaunajām dalībvalstīm, tostarp manu dzimteni.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. – (PL) Es vēlos pateikties Francijas prezidentam par runu, kurā izvirzīja daudzas no ES pamatproblēmām. Tiesa, ka mums jāapsver, kā izpestīt Eiropu no krīzes. Mazs mierinājums ir tas, ka patiesībā visas pasaule atrodas situācijā, kas daudz neatšķiras no kritiskas situācijas. Tam ir ievērojama ekonomiskā un sociālā dimensija. Es runāju par bada draudiem daudzos pasaules reģionos strauji pieaugušo pārtikas cenu dēļ un enerģijas piegādes drošību, kā arī situāciju ar vidi. Pasaules finanšu sistēma paliek aizvien nestabilāka. Kādēļ es to uzsveru? Jo mēs nedrīkstam būt paštaisni. ES iedzīvotāji, kuru skaits ir gandrīz 500 miljoni, pašlaik veido mazāk nekā 8 % no visas pasaules iedzīvotājiem un pēc 40 gadiem šī attiecība būs tikko balsstiesību apjomā – 5 %. Tādēļ mūsu Eiropas nostāja nedrīkst neņemt vērā augstākas vērtības, kas saistītas ar Eiropas un Atlantijas okeāna civilizācijas saglabāšanu. Tam ir arī ētiska dimensija.

Tādēļ katrā ES valstīm mums pienācīgi jāņem vērā ģimene, kas kā mazītiņa kopiena vienlaikus ir visas Eiropas Kopienas stūrakmens. Mums nevajadzētu to aizmirst. Ja mēs aizmirsīsim, mēs zaudēsim saskarsmi, kā tas notiek tagad, kad nelietīgi vārdu „laulība” attiecībā uz savienībām, kas nav laulības. Tiesa, ka mums nepieciešami jauni tiesiskie regulējumi, taču tiem jābūt saprotamiem mūsu cilvēkiem. ES pilsoņus skar Parlamenta, Padomes un Komisijas rīcība. Mēs vienkārši sniedzam pakalpojumu. Tieši tā mēs Īrijas jautājumu.

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Kā jau bija gaidāms, viena no Francijas prioritātēm ir Lisabonas līguma ratifikācijas jautājums. Tomēr par pārsteigumu lielākai daļai novērotāju Francijas prezidentūru interesējošā galvenā lieta ir Polija vai, lai precizētu, ne tik daudz Polija, cik Polijas prezidents Lech Kaczyński. Es nesaprotu Polijas prezidenta sniegtos argumentus, atsakoties parakstīt Lisabonas līguma ratifikācijas dokumentus. Līgumu ratificēja Sejm un Senāts. Nav noticis nekas, kas kavētu prezidenta paraksta pievienošanu. Līgums, piemēram, nav ticis nodots Konstitucionālajai tiesai. Tas izskatās kā necieņa pret parlamentu un vienošanās ar premjerministru Donald Tusk pārkāpums. Es piekrītu Padomes priekšsēdētājam, ka šis jautājums būtība nav politisks, bet gan ētisks. Polija piedalījās sarunās par Lisabonas līgumu, parakstīja to un saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai ir jāatbalsta ratifikācijas process. Es arī ļoti ceru, ka situācija saistībā ar šī līguma ratifikāciju drīz mainīsies un ka attieksme pēc Francijas prezidentūras laika būs daudz labāka par pašreizējo.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, es cienu Padomes priekšsēdētāja Nicholas Sarkozy nepārprotamo vēlmi pieņemt drosmīgu nostāju attiecībā uz ES enerģētikas un klimata paketi un Francijas prezidentūras laikā panākt konvencijas pieņemšanu šajā jomā. Es ceru, ka tas galvenokārt nozīmē, ka klimata pārmaiņu problēmas ir šīs politikas centrā.

Es tomēr vēlos atgādināt Padomes priekšsēdētājam par uzdevuma nopietnību – emisiju tirdzniecība ir ļoti nozīmīgs tirgus instruments un skar daudzus cilvēkus, kas nevar atļauties tiekties pēc tāda politiskā grafika, kurš tiek īstenots uz vides un ilgtspējīgas attīstības rēķina. Pretējā gadījumā Francija var nonākt liela muļķa jomā, un par to tā nevarētu būt lepna.

Pagājušajā mēnesī es organizēju semināru, kurā vides organizācijas, pētniecības struktūras un struktūras, ko skar emisiju tirdzniecība, varēja paust savus viedokļus par emisiju tirdzniecības ekonomisko ietekmi. Es saņēmu nepārprotamu vēstījumu. Komisijas priekšlikums novedīs pie daudz augstākām izmaksām, nenodrošinot salīdzināmus ieguvumus videi. Es runāju par uztraucošo McKinsey analīzi par šo jautājumu. Emisiju tirdzniecība ir jāuzlabo. Situācija ir nopietna. Mēs nespēsim izmantot Eiropas rūpniecību, kas savus jautājumus ir labi risinājusi, atkal kā jūras cūciņu, ja vien sistēmu neorganizēs nolaidīgi. Labāk ir nesasniegt neko, nevis sasniegt izgāšanos.

Es uzskatu, ka šoreiz mēs varam sasniegt labus rezultātus, taču ir nepieciešami daži svarīgi pielāgojumi. Oglekļa emisija netiks novērsta ar veltīgām cerībām un solījumiem, ja vien tie nekļūs par pašas direktīvas daļu. Mums jāsaglabā stingra nostāja attiecībā uz emisijas samazināšanas pienākumu, bet procedūra ir lielā mērā atvērta diskusijām. Parlaments ir nodrošinājis plašu pamatu virzienam, kādā Komisija pievērsās apsvērtajām alternatīvam. Es aicinu jūs ar to iepazīties, Padomes priekšsēdētāj.

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, jūs esat ierosinājis ārkārtīgi drosmīgu programmu, ko, es ceru, veiksmīgi pabeigs.

Imigrācijas pakts ir vajadzīga prioritāte, lai mazinātu nelegālo imigrāciju un veidotu kopēju legālās imigrācijas politiku.

Tomēr es vēlos uzsvērt kādu aspektu, kas jums būtu jāņem vērā pirms sākat plānot darbības. Pakta jāietver virkne darbību, kas ņem vērā ierobežojumu Eiropas darba tirgū, kurus piemēro darba ņēmējiem no konkrētam jaunajām dalībvalstīm.

Nav normāli ekonomiskajai migrācijai no trešām valstīm pārspēt brīvu pārvietošanos starp valstīm Eiropas Savienībā.

Ir dalībvalstis, kurās ir spēkā pārejas noteikumi, kas reglamentē ES darba ņēmēju darba tirgu.

Kad piemēros legālās imigrācijas politiku, pastāv risks, ka Eiropas pilsoņi nonāks nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar trešo valstu pilsoņiem.

Šajā saistībā es vēlos sveikt Franciju, kas 1. jūlijā spēra pirmo soli šajā virzienā, atverot savu darba tirgu to dalībvalstu pilsoņiem, kuras pievienojās 2004. gadā.

Es ceru, ka Rumānija un Bulgārija drīz saņems tādu pašu iespēju pēc iespējas ātrāk, un es mudinu citas dalībvalstis sekot Francijas piemēram.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – Francija ir uzņēmusies uzdevumu sešus mēnešus vadīt Eiropas darba kārtību sarežģītajos apstākļos, ko radījis Īrijas noraidījums saistībā ar Lisabonas līgumu.

ES prezidējošās valsts – Francijas – programma ir drosmīga, bet tai būtu arī jāņem vērā iedzīvotāju cerības. Pēdējā Eurobarometer aptauja parāda, ka tikai 52 % ES pilsoņu savas valsts dalību ES vērtē atzinīgi. Nepieciešama stratēģija, lai informētu Eiropas pilsoņus, ka kopējās intereses no ekonomiskās un politiskās perspektīvas ir daudz svarīgākas par lietām, kas mūs dara atšķirīgus.

Acīmredzot Francijas prezidentūras prioritāte ir tādas metodes noteikšana, ar kuru iekļaut Īriju Eiropas procesā, kam jāturpinās, ņemot vērā, ka Nicas līgums liedz turpmāku paplašināšanos.

Runājot par ES Francijas prezidentūras otro prioritāti – kopējo lauksaimniecības politiku un tās sagatavošanu nākotnes problēmām – jāmin, ka vienotas maksājumu sistēmas ieviešanu Rumānijā piemēros, sākot no 2013. gada. Kā KLP atbalsta saņēmēja Rumānija šogad saņems 735 miljonus eiro kā Eiropas tiešo atbalstu Rumānijas lauksaimniekiem.

  Martine Roure (PSE), rakstiski. – (FR) Es aprobežos un rakstīšu tikai par diviem jautājumiem.

Ir absolūti neiespējami pieteikties patvērumam visās 27 valstīs. Spēkā ir „Dublinas II Regula”, kas reglamentē uzņēmējvalstu pienākumus. Tomēr tiesa, ka joprojām starp dalībvalstīm pastāv atšķirības attiecībā uz starptautiskās aizsardzības atzīšanu, un tā ir liela problēma.

Otrais jautājums, par ko vēlos runāt, ir cilvēcīguma jautājums šajā pasaulē. Kā mēs varam kopā sadzīvot globalizētā pasaulē? Mums jārisina pamata esošie cēloņi, kas liek dažiem izmisušiem cilvēkiem pamest viņu valstis, un, manuprāt, Eiropas Imigrācijas pakts nepanāk pareizo līdzsvaru starp nelegālā imigrācijas apkarošanu, legālās imigrācijas sekmēšanu un mērķtiecīgu līdzattīstības politiku veidošanu.

  Katrin Saks (PSE), rakstiski. – (ET) Šis gads ir iespēja Eiropas Savienībai ieskatīties spogulī un redzēt, vai pagājušajā gadā pieņemtie lēmumi ir nodrošinājuši rezultātus. Pagājušajā gadā sāka ieviest vides un enerģijas rīcības plānu, lai samazinātu siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju un apkarotu klimata pārmaiņas. Mēs esam diskutējuši par Eiropas kopējo migrācijas politiku un pirms neilga brīža dzirdējām liecības par lielo nelegālās imigrācijas pieaugumu. Esam arī risinājuši aizsardzības jautājumus. Apvienotie Eiropas spēki ir īstenojuši militāras darbības pasaulē, un kopš 2004. gada esam izveidojuši ES kaujas vienības un ārkārtas reaģēšanas vienības.

Jaunā prezidentūra prezidenta Nicolas Sarkozy personā ir atsvaidzinājusi un padarījusi cerīgāku Eiropas politiku, ir devusi mums domu par „mini vienošanos” un ir ieviesusi jaunu pieeju jaunajām dalībvalstīm. Tam ir daudzi piemēri. Ar savu gribasspēku un iniciatīvu prezidents Sarkozy noteikti spēs sākt vai paātrināt daudzus grūtus projektus.

Tādēļ es vēlos uzsvērt, ka prezidējošā valsts nevirza Eiropas lietas atsevišķi, lai gan tai ir tiesības ierosināt konkrētus darba kartības jautājumus. Tas, ka prezidentūra nav atbildīga par Eiropadomes pieņemtajiem lēmumiem, ir pamatjautājums, uz ko būtu jākoncentrē prezidentūra, nevis partija, kura izdaiļota ar tukšiem solījumiem. Visvairāk es ceru, ka Francijas prezidentūra spēj iedvest eiropiešos cerību attiecībā uz konkrētiem projektiem.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. – Padomes priekšsēdētāja kungs, pēdējā Eiropas sammitā Briselē tika runāts par Vidusjūras reģiona savienības izveidošanu – ievērojama iniciatīva visam Vidusjūras reģionam un Francijas prezidentūras prioritāte.

Bet es patiesi ceru, ka, uzsverot Vidusjūras reģiona savienību prezidentūras laikā, netiks aizmirsts Baltijas jūras reģions un Baltijas jūras stratēģija. Baltijas jūra principā ir kļuvusi par Eiropas Savienības ezeru, kopā 2004. gada ar astoņām dalībvalstīm robežojoties ar to. Baltijas jūras stratēģija ietver vides, ekonomikas, kultūras un izglītības, kā arī drošības jomas, nodrošinot ilgtspējīgu attīstības plānu šim reģionam.

Es būtu ļoti priecīgs, ja Francijas prezidentūra rastu laiku, lai pievērstos jautājumiem saistībā ar Baltijas jūru, un ja Vidusjūras reģiona noteikšana par prioritāti nenozīmētu Baltijas jūras reģiona apdalīšanu.

Paturot prātā tuvojošos Zviedrijas prezidentūru, būtu saprātīgi sākt risināt Baltijas jūras stratēģijas jautājumu, lai nodrošinātu lielāk saskaņotību starp prezidentūrām.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. – (RO) Nākamos sešus mēnešus Francijas prezidentūra būs lielā mērā atbildīga par Eiropas Savienības nākotni.

ES ir nepieciešams Lisabonas līgums. Pašreizējā institucionālā sistēma, kas paredz vienprātību attiecība uz konkrētiem lēmumiem, ir smagnēja. Turklāt Lisabonas līgums palielina demokratizācijas pakāpi, palielinot valstu parlamentu pilnvaras un ieviešot koplēmuma procedūru lielākajā daļā jomu.

Francijas prezidentūrai būtu arī jāatbalsta kopējā lauksaimniecības politika, kas ļauj Eiropas lauksaimniekiem ražot vairāk.

Kopā ar visām dalībvalstīm Francijas prezidentūrai jārod risinājums ES strupceļam, kurā tā nokļuvusi pēc referenduma Īrijā.

Francijas prezidentūra paziņoja savas prioritātes nākamajam periodam. Tās ir klimata pārmaiņas, imigrācija, KLP, ES aizsardzība un drošība.

Nākamā gada rudenī Kopenhāgenā ES piedalīsies starptautiskā pēc-Kioto nolīguma parakstīšanā. ES būtu jārāda piemērs, kā rīkoties cīņā pret klimata pārmaiņām, un tādēļ vienam no galvenajiem Francijas prezidentūras mērķiem būtu jābūt enerģētikas un klimata paketes pieņemšanai.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. – Neviens nevar izskaidrot Īrijas referenduma rezultātu cēloņus.

Par normu kļūst tiesību akts, kas pamatots uz cilvēku vispārēju piekrišanu. Šīs normas jēgai būtu jāatbilst pārliecībai par visu cilvēku vienotību. Jūsu tautietis un domātājs, kas dus Panteonā – Rousseau – rakstīja, ka „jebkurš likums, kuru paši cilvēki nav ratificējuši, ir tukšs un vispār nav likums”. Tādēļ cilvēkiem būtu jākontrolē valdības, kas rada viņu tiesību uzurpācijas risku. Bet kā lai cilvēki kontrolē, izmantojot instrumentu, ko viņi neizprot, kura struktūra ir sarežģīta un neskaidra, kāds ir šis līgums?

Es nešaubos, ka vēlaties izskatīties – parafrāzējot Dominique de Villepin – Eiropas Parlamenta „templī” kā „ideālu sargātājs un sirdsapziņas sargātājs”. Tomēr es paļaujos, ka būsiet ieinteresētāks informāciju par kopēji īstenojamām Eiropas interešu platformām nodot sabiedriskās domas zināšanai, kas savukārt varētu ļaut plašsaziņas līdzekļiem atturēties no jūsu privātās dzīves un pievērsties jūsu politiskajai dzīvei.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 13.40 un atsākta plkst. 15.00)

SĒDI VADA: G. ONESTA
priekšsēdētāja vietnieks

9. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. Protokolu)

10. Kvorums

  Priekšsēdētājs. – Esmu gandarīts, ka ir ieradies Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētājs, jo mums risināma delikāta problēma. Godājamais Jo, lūdzu, atgriezies savā vietā. Es paskaidrošu, kāda ir mūsu problēma, dāmas un kungi.

Reglamenta 149. pantā paredzēts, ka mēs varam noteikt, vai ir kvorums. Kā jūs zināt, Parlamentā vienmēr ir liels skaits deputātu, lai debatētu par darba kārtību un pieņemtu protokolu, tādēļ tādā gadījumā kvorums nav nepieciešams. Tomēr Reglamenta 149. panta 3. punkts paredz, ka pēc iepriekšēja pieprasījuma no vismaz četrdesmit deputātiem, mēs varam noteikt, vai ir kvorums vai nav.

Esmu saņēmis rakstisku pieprasījumu no četrdesmit deputātiem, kuri vēlas, lai pārbaudām, vai ir vai nav kvoruma. Tādēļ acīmredzot... Posselt kungs, lūdzu, ļaujiet man izskaidrot faktus. Nepārprotami es uzskatu, ka patiesi tika iesniegts iepriekšējs pieprasījums, kas ir skaidri noteikts.

Problēma ir šāda – pēc tam Reglaments ir daudz neskaidrāks. Tajā nekur nav sacīts, vai šiem četrdesmit deputātiem jābūt palātā, lai iesniegtu šo pieprasījumu par kvoruma noteikšanu, bet tas nav arī izslēgts. Tādēļ es varu rīkoties pēc saviem ieskatiem. Iepriekšējos gadījumos, ko esam pārbaudījuši, sēdes priekšsēdētājs vienmēr uzskatīja, ka šiem četrdesmit deputātiem jābūt palātā, lai tiktu ņemts vēra 149. panta 4. punkts, kura sacīts, ka, skaitot kvorumu, jāņem vērā šie četrdesmit deputāti. Tas liek noprast, ka viņiem jābūt palātā.

Tomēr man ir rīcības brīvība un ir arī šī pieprasījuma teksts: tas attiecas uz balsojumu par steidzamības gadījumiem, kas ir visi gadījumi, ne tikai viens. Ja mēs uzskatām, ka kvoruma noteikšanas pieprasījums ir pieņemams, un kvoruma nav tiks atcelti visi steidzamības gadījumi un, kā jūs zināt, tos nevar atlikt. Tas nozīmē, ka mēs nebalsosim par Kašmiru, nāvessodu vai Bangladešu. Ja mēs par šiem jautājumiem nebalsosim, mēs tos neatliksim uz nākamo sēdi. Parlaments nepieņems lēmumus par šiem jautājumiem, kas ir steidzami.

Pirms paužu savu viedokli, vēlos jo īpaši uzklausīt Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētāja viedokli. Leinen kungs, pēc jūsu domām, vai man vajadzētu uzskatīt, ka četrdesmit pieprasījuma iesniedzējiem ir jābūt palātā, kā liek noprast 149. panta 4. punkts, vai arī es varu uzskatīt, ka pietiek ar iepriekšēju rakstisku pieprasījumu, kā liek noprast 149. panta 3. punkts. Es uzmanīgi uzklausīšu jūsu atbildi.

  Jo Leinen, Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es to nupat uzmeklēju, un tiesa, ka 149. panta 3. punktā sacīts, ka, ja 40 deputāti to dara kopā, tie var pieprasīt noteikt, vai ir vai nav kvorums. Kvorums ir sasniegts, ja sēžu zālē ir viena trešā daļa no Parlamenta deputātiem. Priekšsēdētājs pēc šāda pieprasījuma nosaka, vai ir kvorums.

Tad ir 4. punkts, ko jūs minējāt, kurā sacīts, ka „Deputātus, kuri iesniedza pieprasījumu noteikt kvorumu, iekļauj klātesošo skaitā [...] pat tad, ja viņi ir atstājuši sēžu zāli”. Mēs pašlaik esam sēdē, kas tika pārtraukta un atsākta, un, manuprāt, deputāti, kuri bija klāt un sacīja, ka vēlas, lai tiktu noteikts kvorums, būtu jāiekļauj klātesošo skaitā, pat ja viņi nav sēdē šajā pēcpusdienā. Tā es saprotu 4. punktu.

Es dzirdēju, ka esat saņēmis pieprasījumu no 40 šī Parlamenta deputātiem, lai noteiktu, vai ir kvorums vai nē. Jūs varat pavērties apkārt – viena trešdaļa no 785 ir mazliet vairāk par 200, un šeit ir apmēram 200 deputātu. Lai vai kā mēs mēģinātu, neliekas, ka šopēcpusdien sasniegsim 200 deputātu skaitu, ja vien neierodas visi.

Priekšsēdētāja kungs, mēs varam diskutēt par šo jautājumus, taču, ja jūs noteiksiet, ka klātesošo deputātu skaits neatbilst vienai trešdaļai, mēs nevaram balsot. To paredz Reglaments.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Leinen kungs, esmu šo svarīgo un steidzamo debašu veterāns. Tās kādreiz notika piektdienās, bet tagad tās ir pārceltas uz ceturtdienas pēcpusdienām. Visas grupas regulāri mēdza izspēlēt šādu triku, iesniedzot šādu pieprasījumu, ja bija kāds steidzams jautājums, kas tām nepatika, kā, piemēram, Kašmiras jautājums šajā gadījumā.

Tādēļ grozīja Reglamentu, paredzot prasību par 40 deputātiem; varbūt tā nav skaidri formulēta, bet tāds bija reformas nolūks – jābūt klāt palātā un jāapstrīd kvorums. To ieviesa, jo mēs zinājām par šo problēmu, un kopš tā laika palātā nekad nav bijis nepieciešamais deputātu skaits, lai pieprasītu kvoruma noteikšanu, tādēļ vienmēr atzina, ka tas pastāv.

Manuprāt, ir juridiski svarīgi apsvērt šī panta mērķi. Esmu pārliecināts, ka to var atrast komiteju un sēžu protokolos. Reformas mērķis bija savienot kvoruma jautājumus ar klātesošo deputātu skaitu, kas bija pietiekami liels, lai novērstu, ka šādu praksi sāk bieži izmantot, jo tas gandrīz sagrāva šīs debates. Lai tās paglābtu, mēs ieviesām šo 40 deputātu kvorumu.

Tomēr, ja tagad to pārtaisām par 40 parakstu kvorumu, tad reformai vairs nav jēgas.

  Pierre Pribetich (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, jūs pirmām kārtām lūdzāt mūsu kolēģa Leinen kunga viedokli, lai uzzinātu, ko par to domājam. Kā jau mans kolēģis sacīja, tiesa, ka šis manevrs liekas nedaudz novēlots; citiem vārdiem sakot, četrdesmit mūsu kolēģi, kas sev zināmu iemeslu dēļ nav spējuši ierasties šajā sēdē, mēģina izmantot pasākumus un procedūras, lai novērstu steidzamas debates, kuras notiek šopēcpusdien. Es patiesi domāju, ka, iespējams, tā vietā, lai rūpīgi piemērotu noteikumus, mums būtu jāapskata Reglamenta būtība.

Reglamenta būtība ir nodrošināt, ka cilvēki, kas iesniedz šo pieprasījumu noteikt kvorumu, vismaz piedalās, lai pasi var noteikt, ka nav kvoruma. Pretējā gadījumā man liekas, ka pieprasījums ir vai nu politisks manevrs vai taktiska, bet novēlota rīcība. Es nevēlos, lai, strikti piemērojot tiesību aktus, mēs nonāktu situācijā, ka steidzamās debates, ko regulāri organizē ceturtdienas pēcpusdienās un kas ir svarīgas, tiktu „novērstas”, jo tas neuzlabotu Parlamenta darbu.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka iepriekšējie runātāji ir minējuši pamatotus punktus. Manuprāt, kad Leinen kungs lasīja Reglamenta pantus – un viņš mani izlabos, ja kļūdos – viņš lika noprast, ka deputātiem jābūt klāt vismaz sēdes sākumā, pat ja pēc tam viņi dodas prom. Jebkāda citāda interpretācija noteikti būtu egoistiska, jo cilvēki, kas neatrodas sēdē, var iesniegt prasību, lai noteiktu, ka nav kvoruma, bet viņi ir palīdzējuši nodrošināt, ka kvoruma nav! Es neredzu, kā varētu būt iespējams, ka ir pareizi secināt, ka viņiem nav jābūt palātā, un sacīt, ka mēs pārējie neveidojam kvorumu.

Otrs fakts, godīgi sakot, ir ceturtdienas pēcpusdienu ieradums. Mēs zinām, ka steidzamības debatēs nekad nav kvoruma, un, ja par to pēkšņi jāsāk runāt, tad varbūt Reglamentā ir problēma, kas mums ir jāatrisina. Ja grasāties sagraut šīs ceturtdienas steidzamās debates, varat sagraut visu ceturtdienas pēcpusdienu steidzamās debates.

Principā es saku šo: kā ir iespējams interpretēt Reglamentu un sacīt, ka 40 klāt neesoši cilvēki var mums pārējiem sacīt, ka mēs neesam kvorums, un nodrošināt, ka mēs neveidojam kvorumu?

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, ne jau pirmo reizi redzam šādu taktiku, tādēļ vēlos vērst savu kolēģu un Prezidija uzmanību uz, lūk, ko – visiem pasaules parlamentiem ir divas lietas – noteikumi, bet arī parlamentārās un ieviestās prakses. Tas notiek visos pasaules parlamentos, un mūsu ceturtdienās tā ir ierasta prakse, tāpat kā agrāk bija piektdienas rītos. Mēs visi to zinām.

Mēs redzam taktiku, kas acīmredzot ir negodīga, un es uzskatu, ka nevar apsvērt prasību, ko iesnieguši klāt neesoši deputāti. Turklāt es vēlos aicināt deputātus, kas ir pieredzējušāki Reglamenta grozījumu sagatavošanā, proti, Leinen kungs un Corbett kungs, sagatavot šī panta grozījumu, paredzot, ka, ja ir iesniegts pieprasījums noteikt kvorumu un ja persona, kas iesniedza pieprasījumu, neatrodas sēžu zālē kvoruma skaitīšanas laikā, tā zaudē savu tās dienas per diem, un visi tie, kuri nav sēžu zālē, ja skaits nosaka, ka kvoruma nav, zaudē pusi sava tās dienas per diem, lai varam pielikt punktu šai taktikai uz visiem laikiem. Tas ir negodīgs uzbrukums Parlamenta darba veidam, jo īpaši tas, kā procedūra notiek Strasbūrā.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es neesmu advokāte, bet man šķiet, ka pieklājība nosaka uzvedību, kas atšķiras no uzvedības, kādu ir paradījuši pieprasījuma iesniedzēji. Tā ir vien problēma. Tagad par otru – ja kāds nav sēžu zālē, nav pamata apšaubīt, vai ir vai nav kvoruma. Treškārt, šī pieeja cilvēktiesību jautājumiem, kas mums ir jo īpaši svarīgi, kopā ar neierašanos un mēģinājumiem pārtraukt procedūru man šķiet ļoti peļama. Man šķiet, ka likuma būtība ir svarīgāka par šo pieprasījumu.

  Esko Seppänen (GUE/NGL). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, šis jautājums jārisina saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamentu, un, manuprāt, Leinen kungam nav pilnvaru interpretēt Reglamentu, jo nav viņa ziņā rīkoties vienpusēji.

Manuprāt, priekšsēdētāja kungs, jūsu ziņā ir uzņemties atbildību par to, kā mums būtu jāturpina darbs pie šī jautājuma, lai pēc tam jūsu lēmumu var analizēt Juridiskais dienests un priekšsēdētāji, jo pretējā gadījumā šis jautājums nekļūs skaidrāks.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, runājot par darba kārtības punktu, es domāju, ka Leinen kungs sacīja, ka jums būtu bijis jāpieņem tas, ka 40 deputātus ieskaita sākumā, t.i., agrāk šodien. Tas nav noticis. Vai priekšsēdētājs ieskaitīja 40 deputātus, kuri šodien iesniedza pieprasījumu? Acīmredzot nē. Tātad Leinen kunga norāde, ka tas atbilst 4. punktam, vairs nav piemērojama.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, šī neapšaubāmi ir procedūra, kam nevajadzēja notikt, bet mēs arī esam racionāli cilvēki. Mēs varam redzēt, mums ir acis, un es vēlos pilnīgi godīgi atzīt, ka kvorumam mums nav. Mēs visi to varam redzēt. Mēs nedrīkstam sevi muļķot. Mēs nevaram ierosināt interpretācijas, kas pārkāpj Reglamentu un likumu. Tomēr šis ir tik svarīgs jautājums, ka nevaram to ignorēt. Tādēļ es šajās debatēs iesniedzu konkrētu prasību grozīt Reglamentu, nevis ierosināt interpretācijas, kas neatbilst Reglamenta būtībai. Ja mēs pārkāpjam Reglamentu un konstitūciju, tas nozīmē mēs darām ko tādu, kas nesekmē demokrātiju, un mēs paši to pārkāpjam.

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, patiesībā kvoruma jautājums nav saistīts ar šīm debatēm. Debates var notikt. Kvorums attiecas uz balsošanu. Esmu pārsteigts, ka šo jautājumu apspriežam tagad, jo kvorums patiesība nepieciešams balsojumam.

Es piekrītu visiem maniem kolēģiem, ka steidzamie jautājumi ir ļoti svarīgi. Tomēr šeit ir ļoti maz cilvēku. Pagājušajā reizē no 785 deputātiem šajā Parlamentā balsoja 58. Es patiesi nedomāju, ka, ja balso un diskusijās par svarīgiem jautājumiem piedalās tik maz cilvēku, tiek uzlabota šī Parlamenta ticamība. Tādēļ mudinu jūs pieņemt lēmumus pie balsošanas, jo problēma, ka nekad nav kvoruma, ir nepieņemama.

Mēs domājam, ka šie steidzamie jautājumi ir svarīgi. Mums būtu jānodrošina, ka deputāti piedalās. Mēs mēģinām panākt, ka cilvēki patiesi ierodas, lai balsotu par šiem steidzamajiem jautājumiem. Nav pareizi, ka turpinām balsot par steidzamajiem jautājumiem bez pilna deputātu skaita.

  Jo Leinen (PSE). – (DE) Priekšsēdētājs Onesta kungs prasīja man, kā es interpretēju 149. panta 4. punktu. Es saprotu, ka Posselt kungs un pārējie saka, ka mums vienalga būtu jārīkojas, pat ja neievērojam Reglamentu. Esmu sajūsmā par deputāta argumentu: vai nu mums ir Reglaments, un mēs to ievērojam, vai nu to neievērojam, un tādēļ mums tas nav vajadzīgs.

Varbūt esmu Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētājs, taču deputāti pirms manis bija tie, kas sagatavoja šo pantu un plenārsēdē pieņēma ar absolūtu vairākumu. 4. punkts ir samērā skaidrs. Tajā sacīts: Deputātus, kuri iesniedza pieprasījumu noteikt kvorumu, iekļauj klātesošo skaitā […] pat tad, ja viņi ir atstājuši sēžu zāli. Tas ir skaidrs. Ja 40 deputāti, kas piedalījās sēde Strasbūrā, pieprasa noteikt balsojumu vai kvorumu, viņus iekļauj klātesošo skaitā. Tā es to saprotu.

Ja vēlaties rīkoties citādi, jums būs jāgroza 4. punkts, bet pagaidām tas skan tieši tā. Posselt kungs, ikvienam, kurš to lasa, tas tā ir jāsaprot; nav cita veida, kā to saprast.

Tādēļ, priekšsēdētāja kungs, tagad ir jūsu ziņā pieņemt lēmumu.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Leinen kungs ir mani apvainojis, ka es it kā ierosināju ignorēt Reglamentu. Es biju klāt, kad Reglamentu pieņēma, jūs nebijāt. Konteksts bija tāds, ka iepriekš 40 deputāti mēdza ierasties sēžu zālē, pieprasīt kvoruma noteikšanu un devās prom. Lūk, kāda ir šī panta būtība.

  Priekšsēdētājs. – Šāda ir mana interpretācija, pēc jūsu visu, ticiet man, rūpīgas uzklausīšanas. Četrdesmit deputātu iesniegtā pieprasījuma teksts nemin Kašmiras jautājumu, bet visus steidzamos jautājumus, visus šīs pēcpusdienas steidzamos jautājumus, arī nāvessodu. Šis ir svarīgs jautājums. Debates var notikt bez jebkādām problēmām, Gill kundzei taisnība. Jautājums attiecas tikai uz balsojumu, bet es gribēju šīs debates uzklausīt pašā sākumā, lai vēlāk pēcpusdienā nebūtu neskaidrību.

Es domāju, ka iemesls, kādēļ Parlaments paredzēja 149. panta 4. punktu, nosakot, ka deputātus, kuri iesniedza pieprasījumu noteikt kvorumu, iekļauj klātesošo skaitā saskaņā ar 2. punktu pat tad, ja viņi ir atstājuši sēžu zāli, kā sacīja Posselt kungs, bija tikai, lai kavētu deputātus pamest sēžu zāli skaitīšanas laikā, kas nozīmē skaitīšanas sākumā.

Tā kā neredzu, ka 40 pieprasījuma iesniedzēji atrodas sēžu zālē skaitīšanas sākumā, ja vien, kā saka Gill kundze, viņi ieradīsies uz balsošanu, ko mēs pārbaudīsim, jo tādā gadījumā būs spēkā kvoruma noteikšanas pieprasījums, es sekošu savu priekšgājēju priekšsēdētāju, kuri bija saskārušies ar šādu problēmu, rīcībai, sakot, ka kvoruma pieprasījumu nevar atzīt par derīgu, jo tā četrdesmit iesniedzēji nav sēžu zālē.

Šajā saistībā jāsaka, ka Leinen kungam bija taisnība, sakot, ka tas, kā 4. punkts ir sagatavots, varētu radīt pārpratumus. Tādēļ es domāju, ka tagad ir īstais laiks – un ne jau man izlemt, bet gan kompetentajām struktūrām, t.i., jūsu vadītajai komitejai, Jo – ātri noskaidrot, vai 3. punkts paredz, ka deputātiem jābūt sēžu zālē, kad viņi iesniedz savu kvoruma noteikšanas pieprasījumu, vai nē, kā arī vai deputātiem jābūt sēžu zālē, kad veic skaitīšanu, skaitīšanas sākumā. Es domāju, ka Konstitucionālo jautājumu komitejas interpretācija izpestīs mūs no šīs grūtās situācijas.

Tomēr, runājot par šodienu un ņemot vērā debašu lielo nozīmi, kā arī jūsu sniegtos viedokļus, kas nepārprotami galvenokārt atbalsta manis nupat teikto, kā arī pamatojoties uz iepriekšējiem lēmumiem, mūsu debates notiks, un, kad būs laiks balsot, es nepieprasīšu pārbaudīt kvorumu. Tādēļ sākas debates.

11. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem(debates)

11.1. Aizdomas par masu kapiem Indijas pārvaldītajā Kašmiras daļā

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir par sešiem rezolūciju priekšlikumiem saistībā ar aizdomām par masu kapiem Indijas pārvaldītajā Kašmiras daļā⁽¹⁾.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs, esmu ļoti priecīgs par jūsu gudro lēmumu.

Komisār, tūkstošiem civilo iedzīvotāju ir krituši par nelikumīgu slepkavību un vardarbīgu pazušanu, spīdzināšanu, izvarošanas un citu nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu upuriem, kuri notikuši Džammu un Kašmirā kopš 1989. gada, kad tur sākās bruņots konflikts. Diemžēl lielākā daļa šo noziegumu joprojām nav pilnība atrisināti. Turklāt pastāv reālas bažas par cilvēktiesību aktīvistu drošību, arī to, kuri mēģina izmeklēt daudzu bezvēsts pazudušo likteņus.

Šis Parlaments asi nosoda visas darbības, kas saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem šajā reģionā, un aicina visas iesaistītās valdības parādīt stipru gribu, lai nodrošinātu likuma un taisnīguma ievērošanu, un dubultot savus centienus, lai nodrošinātu pilnas izmeklēšanas par politiski motivētiem noziegumiem Džammā un Kašmirā.

  Ryszard Czarnecki, autors. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, man jāsaka, ka nav labi, kad priekšsēdētājs no vecās ES diskriminē deputātus no jaunās ES, divreiz ļaujot runāt vecās ES deputātam – Posselt kungam – savukārt man, trīs ziņojumu līdzautoram, neļaujot par šo jautājumu runāt ne reizi. Es to uzskatu par diskrimināciju, kas ir kaut kas pilnīgi nepieņemams. Es par to iesniegšu attiecīgu vēstuli, priekšsēdētāja kungs. Tā ir ļoti uztraucoša problēma.

Runājot par šo situāciju, mēs neskatāmies melnbaltu filmu. Uz Indijas un Pakistānas robežas rodas konflikti, ko nereti izprovocē Pakistānas valsts, kā mēs ļoti labi zinām. Mēs zinām par tā saukto kontroles līniju, ko apsargā abu valstu bruņotie spēki. Pēc nesenā 20 gadu miera perioda uz šīs robežas Pakistāna ir atsākusi uzbrukumus Kašmiras valstij. Tādēļ aicinu pievērst uzmanību arī otrai pusei. Protams, es nemazinu nozīmi, kas piemīt masu kapiem, par kuriem šodien runājam, lai gan upuru skaits šeit, iespējams, ir ievērojami mazāks.

  Jean Lambert, autors. − Priekšsēdētāja kungs, es priecājos par iespēju diskutēt par šo jautājumu, jo tas daudziem no mums šajā Parlamentā rada bažas, kad kādā pasaules daļā tiek atklāts ievērojams skaits kapavietu, kam var piekļūt tikai ar drošības spēku atļauju.

Tādēļ šis rezolūcijas priekšlikums, ko nākamnedēļ uzklausīs Cilvēktiesību apakškomitejā, ir vēl nozīmīgāks saistībā ar politisko un drošības situāciju reģionā. Kā šis Parlaments labi zina, mēs esam apsvēruši šo situāciju jau iepriekš, iespējams, mazāk pārredzamos apstākļos.

Reģionā patiesi notikuši neskaitāmi pazušanas gadījumi. Mēs zinām, ka daļa šo gadījumi ir bijuši saistīti ar drošības dienestu darbībām. Mēs zinām, ka tas ir pasaules reģions, kurā ir visblīvākā militarizācija. Mēs zinām, ka tas ir arī reģions, kur aresti un ilgstošas aizturēšanas notiek bez tiesas. Tādēļ tas nosaka mūsu interpretāciju, kādā interpretējam šos atklājumus, kas nosaka, ka ir vēl būtiskāk, lai notiktu patiesi atklāta izmeklēšana, kura nodrošina pilnīgu pārredzamību un starptautiskās kopienas pilnīgu piekļuvi.

Es ceru, ka Eiropas Savienība, kā sacīts rezolūcijā, piedāvās savu atbalstu ļoti kvalitatīvai tiesas ekspertīzei, kā arī jebkādu citu palīdzību, kas nepieciešama šai izmeklēšanai, jo mūsu interpretācijai par to, kas tur notiek, ir svarīgi, lai mēs panākam plašāko iespējamo izpratni. Kopā ar to, kā citi jau sacīja, ir cilvēktiesību aktīvistu aizsardzība, kuri mēģina izmeklēt tādu jautājumus kā Pervez Imroz.

Es domāju, ka mēs visi piekritīsim, ka visu demokrātiski ievēlēto valdību pienākums ir izmeklēt šādus atklājumus pilnībā, piemērojot vispārēju pārredzamību, un mēģināt atklāt tos, kuru mirstīgās atliekas ir tur apglabātas, un viņu radiniekus, lai mēs pilnība varam saprast situāciju un nepiemērot dažādas interpretācijas, kas var nebūt patiesas.

Es domāju, ka Parlaments rīkojas pareizi, diskutējot par šo jautājumu, un absolūti pareizi, aicinot Komisiju piedāvāt palīdzību, jo īpaši, ja ņemam vērā pašreizējās reģiona problēmas.

  Esko Seppänen, autors. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, es jūsu interpretāciju par Reglamentu uzskatu par politiski korektu, bet juridiski nekorektu, un es noteikti gribētu, lai šo jautājumu izskata priekšsēdētāji un Parlamenta Juridiskais dienests; tas ir tādēļ, ka šī panta piemērošana nepieļauj interpretācijas, kādu jūs veicāt šodien, un tam nepieciešama sīkāka izpēte.

Runājot par šo darba kārtības punktu, Indija ir nosaukta par pasaules lielāko demokrātisko valsti. Tā patiesi ir liela pēc iedzīvotāju skaita, bet valsts demokrātiskums ir atkarīgs arī no cilvēktiesību situācijas valstī. Pasākumi, kurus valdības drošības dienesti, iespējams, ir piemērojuši pret cilvēktiesību aktīvistiem Džammā un Kašmirā, norāda, ka ne visus likumīguma principus Indijā ņem vērā, neskatoties uz to, ka valsts valdība ir skaidri paziņojusi, ka nepieļauj cilvēktiesību pārkāpumus.

Mēs uzskatām, ka Indijas valdības rīcībai trūkst pārredzamības, un prasām, kur ir pazuduši tūkstošiem cilvēku, kā arī kas tie ir par cilvēkiem, kuru mirušās atliekas ir atrastas masu kapos. Mēs nosodām vardarbīgas pazušanas, spīdzināšanu, izvarošanu un citus cilvēktiesību pārkāpumus. Tas, ka mēs turam aizdomās Indijas valdību par piedalīšanos šajā visā, ir jo īpaši nopietns jautājums. Tādēļ mēs Eiropas Parlamentā pieprasām, lai Indijas valdība veic neatkarīgas izmeklēšanas nolūkā noteikt masu kapu izcelsmi un slepkavu un viņu upuru identitātes.

Jautājums nav maznozīmīgs, ņemot vērā Kašmiras reģiona iezīmes. Pastāv risks, ka kaimiņvalsts Pakistāna būs jebkāda jauna konflikta puse, un tādā gadījumā šie notikumi var būt kā dzirkstele nacionālistu aizkuram šajā sprādzienveidīgajā reģionā. Mums jāatbalsta kopējā rezolūcija par visaptverošu šo gadījumu izmeklēšanu, kuri notikuši Džammā un Kašmirā.

  Bernd Posselt, autors. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs nereti esam diskutējuši par Kašmiras konfliktu, un man jāpiebilst, ka bija laiks, kad pastāvēja cerība par Pakistānas un Indijas attiecību atjaunošanu. Tika cerēts, ka situācija uzlabosies. Ak, vai! Iekšējā politiskā krīze abās valstīs ir atjaunojusi konfliktus, un mēs, Eiropas Parlaments, smagi strādājam, lai virzītu situāciju uz priekšu.

Esmu ļoti pateicīgs Gahler kungam, kurš kā mūsu vēlēšanu novērošanas misijas Pakistānā galvenais novērotājs ir smagi strādājis Pakistānas demokrātijas labā, lai nodrošinātu, ka mūsu kontakti ar Indiju noder tam pašam mērķim un ka mēs atbalstam uzticības veidošanu.

Varētu likties, kādēļ gan runājam par masu kapiem, jo tas taču neatgriezīs mirušos dzīvē un var pasliktināt attiecības starp šīm divām valstīm. Mēs to darām, jo patiesu mieru var panākt tikai tad, kad upuri ir saņēmuši taisnīgumu – un šajā reģionā nav upuri tikai ar Pakistānas vai Indijas pasēm. Ir upuri abās pusēs, un galvenokārt ir cietuši Kašmiras cilvēki. Tādēļ mums jāizmeklē šie masu kapi, mums jānosaka, kur pazuda daudzie cilvēki, ko apraud viņu ģimenes. Tikai tad var izveidot uzticību, kas nepieciešama, lai rastu patiesi miermīlīgu risinājumu, ar ko sevi spēj saistīt cilvēki.

Kašmira pirmām kārtām pieder pašas Kašmiras cilvēkiem. Tādēļ mums jāatbalsta risinājums, kas beidzot Kašmiras cilvēkiem nodrošina mazliet atelpas, nodrošina politisko brīvību un saprātīgu kompromisu, jo šis ir viens no visvairāk ieilgušajiem konfliktiem. Tas notiek kopš Otrā pasaules kara, un ir apkaunojoši, ka neviens vēl nav spējis sākt kontrolēt šo problēmu.

Tādēļ mēs atbalstām visus centienus veikt šīs izmeklēšanas un palīdzēt nodrošināt upuriem cieņu un taisnīgumu, kas viņiem pienākas.

  Neena Gill, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, lai nebūtu pārpratumu, es neesmu šīs rezolūcijas autore. Es nezinu, kas ir ierakstījis manu vārdu, jo es to neesmu darījusi.

Es tikai vēlējos sacīt, ka esmu patiesi pārsteigta redzēt šo jautājumu kā steidzamības jautājumu pirms esam par to pienācīgi debatējuši vai nu Cilvēktiesību apakškomitejā vai arī citā šī Parlamenta apakškomitejā vai delegācijā. Šis nav jauns jautājums, un to lielā mērā izmeklē Indijas plašsaziņas līdzekļi. To nemitīgi ierosina. Būtu bijis labi no sākuma par to organizēt debates. Tādēļ mēs, Sociālistu grupa, esam pret šī jautājuma noteikšanu par steidzamu jautājumu, jo uzskatām, ka par to vispirms ir pienācīgi jādiskutē komitejā.

Steidzamības statuss ir pamatots tikai uz vienas NVO ziņojumiem. Es nenoliedzu, ka šīs lietas notiek, bet esmu sazinājusies ar Komisiju, kas apšauba vairākas lietas šajā ziņojumā. Tādēļ es patiesi vēlos jautāt, ko tas liecina par EP ticamību, ja steidzamības statuss tiek piešķirts pirms jautājums ir pienācīgi izmeklēts.

Kā Eiropas Parlamenta delegācijas attiecībām ar Indiju priekšsēdētāja es personiski būtu vēlējusies gūt iespēju apskatīt šo ziņojumu un izskatīt, cik daudz gadījumus mēs apskatām, kā arī konflikta rezultātu reģionā, kur bijuši jau apmēram 4500 nāves gadījumu starp militāro personālu un 13 000 nāves civilo iedzīvotāju nāves gadījumu. Kapavietas, par ko runājam, atrodas kontroles līnijā.

Šajā rezolūcijā ignorē to, ka jautājumu izmeklē pēdējos piecus gadus pēc velēšanām 2002. gadā, un manā rīcībā ir informācija, ka NVO ir bijusi piekļuve šai vietai un ka piederīgie ir tikuši aicināti iesniegt pazudušo personu vārdus, lai palīdzētu iestādēm identificēt mirušos. Neviens nenoliedz, ka drošības dienesti ir bijuši iesaistīti pazušanās. Šī rezolūcija ignorē to, ka to iestādes to izmeklē. Es personiski mudinātu Parlamentu nebalsot par šo rezolūciju.

  Tunne Kelam, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es varu tikai pievienoties bažām par simtiem kapavietu atrašanu Džammā un Kašmirā kopš 2006. gada, bet es jo īpaši esmu norūpējies par bruņoto uzbrukumu cienījamam cilvēktiesību advokātam tikai pirms 11 dienām Šrinagarā, un par vairāku cilvēktiesību aktīvistu nepārtraukto vajāšanu. Es domāju, ka tādēļ ir piemēroti mudināt Indijas valdību sākt neatkarīgas izmeklēšanas par šiem masu kapiem un pirmām kārtām apsargāt kapavietas, lai saglabātu pierādījumus.

Mēs arī aicinām Eiropas Komisiju piedāvāt Indijas valdībai finansiālu un tehnisko palīdzību, izmantojot Stabilitātes instrumentu, šādai izmeklēšanai, kā arī iespējamus tālākus pasākumus konflikta risināšanai Kašmirā.

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka būtu skaidri jānosaka, kas šis rezolūcijas priekšlikums nav. Tas nav samērā pretrunīgā un strīdīgā ziņojuma atkārtojums, ko pieņēma pagājušajā gadā; tas nerunā par to, kā panākt politisku risinājumu teritoriālajam strīdam un konfliktam par Kašmiru. Tas nav nekas tamlīdzīgs. Tā vienkārši ir pievēršanās humanitāriem jautājumiem, pieprasot neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu un pārskatatbildību par šīm pazušanām.

To varēja risināt vairākos veidos. Tiesa, ka šie neidentificēto kapu atklājumi sākās jau 2006. gadā. Taču steidzamības pakāpes piešķiršanu mudināja divas lietas. Viena ir saistīta ar 29. marta ziņojums, ko iesniedza Pazudušo personu vecāku asociācija, un otra ir 30. jūnija uzbrukums, kuru veica nezināmas personas, Pervez Imroz, kas ir atzīts cilvēktiesību advokāts un šīs asociācijas dibinātājs. Manuprāt, tas attaisno steidzamību.

Vismaz daļēji šīs rezolūcijas mērķis ir mudināt ES rīkoties. Jo īpaši 2. punktā, kurā Komisiju mudina piedāvāt finansiālu un tehnisko palīdzību Indijas valdībai. Tajā arī aicina ES dalībvalstis iekļaut šo jautājumu dialogā par cilvēktiesībām ar Indijas valdību šī gada otrajā pusē. Tātad uzmanība ir vērsta uz neatkarīgas izmeklēšanas panākšanu un jo īpaši uzdevuma piešķiršana civillietu prokuroram. Es domāju, ka tas ir pamatoti, kā arī rezolūcija, kas vērš īpašu un ierobežotu vērību un kas nerunā par visu Kašmiras jautājumu.

  Leopold Józef Rutowicz, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, rezolūcijā runā par faktiem, kas ir rezultāts konfliktam par Kašmiru starp Pakistānu un Indiju, kurš ildzis jau pēdējos 50 gadus. Šis konflikts ir bijis par cēloni vairākiem kariem. Tikai Ķīna ir bijusi ieguvēja tā rezultātā. Konfliktā netieši ir iesaistījusies Krievija un ASV, un no arābu valstīm un Ķīnas ir nākuši līdzekļi. Konflikta situācijas uzlabošanā pozitīva nozīme ir bijusi ANO. Šis konflikts joprojām turpinās, un fundamentālistu uzbrukumi turpina liet asinis. Tā ir Kašmiras iedzīvotāju nopietnākā problēma. Indijas puses upuri ir apglabāti, savukārt Pakistānas puses upuri daudzos gadījumos kļūst pat atriebības objektiem. Galvenajai nozīmei konflikta atrisinājumā un faktu izvērtēšanā būtu jāpiemīt ANO, nevis mums. Mēs jūtamies morāli atbildīgi – kad runa ir par to, ka demokrātiskā Indijas valdība to neuzņemas – nodrošināt palīdzību un stabilitāti Kašmiras situācijā un konflikta laikā veikto darbību morāles novērtēšanā. Es diskusijas par šo tematu uzskatu drīzāk par politisku izpausmi, nevis pragmatisku rīcību. Es neatbalstu rezolūciju.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – (LT) Mēs pilnībā apzināmies, ka militārais konflikts Džammā un Kašmirā ir risinājies gadu desmitiem. Tomēr šodien vissvarīgākais ir tas, ka, neskatoties uz Indijas valdības apņemšanos nepieņemt cilvēktiesību pārkāpumus Džammā un Kašmirā, starptautiskā kopiena joprojām saņem informāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem – pats nesenākais ir paziņojums par liela skaita neidentificētu kapavietu atklāšanu ar simtiem neatpazītu cilvēku mirstīgajām atliekām. Mēs vēlamies zināt un mums ir jāzina, kas bija šie cilvēki, kā upuri viņi ir un kādos noziegumos viņus apvainoja.

Mēs nevara tikai nosodīt nelikumīgas slepkavības un pazušanas, mums ir arī jāpierpasa, lai Indijas valdība veic visaptverošu izmeklēšanu šajos masu kapos, pirms tam tos nosargājot, lai saglabātu pierādījumus. Es ticu, ka Eiropas Komisija atradīs veidus, lai sniegtu finansiālu un tehnisko palīdzību Indijas valdībai nolūkā sekmēt izmeklēšanu.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlējos vēlreiz runāt, jo kā šīs rezolūcijas autors es jūtos atbildīgs par atbildes sniegšanu Gill kundzei. Ārkārtīgi reti steidzami jautājumi, ko izskatām ceturtdienās, tiek apspriesti komitejā pirms ierodas šeit, pretējā gadījumā tie nebūtu steidzami. Šis ir steidzams jautājums, jo ir nesen atklāti masu kapi, un mums ir jārisina šī problēma.

Otrkārt, ja Sociālistu partija vēlas, tad, iespējams, Gill kundzes grupai būtu jānodrošina, ka viņu deputāti nedodas prom pirms sesijas beigām, lai ātrāk atgrieztos mājās, kamēr mēs palieka šeit un balsojam. Es Gill kundzei sacītu: es domāju, ka jums pirmām kārtām jāpaskatās uz saviem deputātiem, jo jūs esat tā, kas par to sūdzas, un tad jādiskutē par citiem deputātiem.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, tūkstošiem cilvēku masu kapi un masu apglabāšana Džammas un Kašmiras teritorijās liek asinīm sastingt vēnās. Mums eiropiešiem tas atgādina par Vācijas un Padomju Savienības noziegumiem un fašisma un staļinisma ēnas pusēm. Tas atdzīvina atmiņas par Hitlera koncentrācijas nometnēm un Padomju īstenotās Polijas virsnieku slepkavības Katinā. Pēc mūsu attālās un ne tik attālās pieredzes mums būtu jādara viss, ko varam, lai apturētu genocīdu, un, ja tas jau ir noticis, mums tas jāpiemin un jāpiešķir ģimenēm tiesības apmeklēt piederīgo kapavietas, kā arī kompensācijas. Situācijai Kašmirā nepieciešama finansiālās un tehniskās palīdzības piešķiršanas Indijas valdībai, kā arī ANO reakcijas nostiprināšana, lai normalizētu situāciju šajā pasaules reģionā.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, kad tiek atklāti masu kapi, lai kur tas būtu, ir obligāti jānoskaidro, kas ir upuri, kā un kādēļ viņi tika nogalināti, kas izmeklē un kuru izmeklē. Tas noskaidro patiesību un pauž cieņu upuriem, kas ir patiesības sākums, kura mūs visus atbrīvo, ko nevar teikt par apzinīgu bezdarbību šajā jautājumā.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Komisija ir informēta par un ir redzējusi ziņojumus par masu kapiem pārvaldītajā Kašmiras daļā, un mēs visi cieši sekojam NVO pieprasījumiem Indijas valdībai sākt steidzamas, objektīvas un neatkarīgas izmeklēšanas par šo jautājumu. Pašlaik Indijas iestādes un valdība centralizēti nepauž viedokli par ziņojumu.

Mēs esam arī saņēmuši informāciju par advokāta Pervez Imroz un citu NVO aktīvistu, kas izmeklēja apsūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem Kašmirā, iebiedēšanu un vajāšanu 20. un 21. jūnijā.

Komisijas delegācija Deli turpina izmeklēt šo jautājumu, cieši sadarbojoties ar Francijas prezidentūru un dalībvalstu vēstniecībām Indijas galvaspilsētā. Prezidentūra tagad ir sazinājusies ar komisāru, kurš uzturas Indijas pārvaldītajā Kašmirā, Deli, un paudusi ES bažas par šo situāciju. Ja šie ziņojumi būtu precīzi, tie atspoguļotu ļoti uztraucošus notikumus saistībā ar demokrātisku principu un likuma varas ievērošanu, kā arī būtu pretrunā dažiem pozitīviem notikumiem Indijas pārvaldītajā Kašmirā, piemēram, „sastāva dialogs”, kas joprojām notiek.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks pēc debatēm, ja vien, kā iepriekš sacīju, netiks iesniegts piemērots pieprasījums un netiks noskaidrots, ka nav kvoruma.

(1) Sk. protokolu.

11.2. Stāvoklis Bangladešā

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par stāvokli Bangladešā⁽¹⁾.

  Ewa Tomaszewska, autore. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, saistībā ar nemieriem 2007. gada janvārī Bangladešas pagaidu valdība izziņoja ārkārtas stāvokli un šī gada 11. jūnijā tā pieņēma jaunu regulu, kas ierobežo cilvēktiesības, izmantojot neprecīzu terorakta definīciju.

Jūnijā Bangladešā notika masveida aresti, izmantojot ārkārtas pilnvaras, kas pieļāva arestus bez ordera, ja varēja pieņemt, ka arestētā persona ir saistīta ar kriminālnoziegumiem. Patiesībā aresti attiecās uz divu galveno opozīcijas grupu – Awami līga un Bangladešas tautas partija – vadītājiem, locekļiem un atbalstītājiem, kas attiecās sadarboties ar valdību vispārējo vēlēšanu organizēšanā līdz viņu vadītājos neatbrīvos no apcietinājuma. Šodienas sākotnējās sarunas ar Awami līgu vieš cerību. Tomēr, milzīgais pārtikas cenu pieaugums apdraud valsts stabilitāti. Šādos apstākļos decembrī plānotās vēlēšanas nevar garantēt, ka Bangladeša virzās uz demokrātiju.

Mēs aicinām Bangladešas valdību atcelt ārkārtas stāvokli un ņemt vērā cilvēktiesības, kas palīdzēs saglabāt demokrātiskus standartus vēlēšanu laikā. Mēs aicinām beigt iesaistīt bruņotos spēkus darbībās, kas saistītas ar velēšanu organizēšanu.

  Jean Lambert, autors. − Priekšsēdētāja kungs, kā zinām, Parlaments jau labu laiku ir biji nobažījies par situāciju Bangladešā. Mēs atbalstījām aicinājumus nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanas, un atbalstījām arī pilsoniskās sabiedrības aicinājumus ieviest pārskatītus un atjaunotus vēlēšanu reģistrus, lai nodrošinātu, ka šajās velēšanās būtu ir iespējama maksimāla dalība.

Es domāju, ka ir svarīgi sacīt, ka mēs patiesi atzinīgi vērtējam progresu, kas panākts saistībā ar jauno vēlēšanu reģistru. Tas ir liels uzdevums, ko esam uzņēmušies un kas patiesi tiek pildīts laikus, kā arī kas nodrošina, ka minoritātes u.c. arī tiek iekļautas reģistrā; tas patiesi būs Bangladešas iestāžu vēsturisks sasniegums. Mēs zinām, ka vēlēšanu reģistrs ir jau atstājis labvēlīgu ietekmi noteikti attiecībā uz sievietēm no nabadzīgākām ģimenēm un izcelsmes, kuras tagad beidzot izjūt savu identitāti un var tagad aizņemties mazas naudas summas, lai sāktu savu uzņēmējdarbību utt.

Tātad bijusi zināma pozitīva attīstība. Mēs arī atzinīgi vērtējam neseno rīcību, ko īstenoja attiecībā uz kara noziedzniekiem, un rīcību, kuru valdība vai vismaz tās daļa ir īstenojusi pret korupciju.

Bet esam ļoti nobažījušies par joprojām pastāvošās pagaidu valdības nozīmi un darbībām, kā arī par izsludināto ārkārtas stāvokli. Daži pārstāvji sacīja, ka ārkārtas stāvoklis ir tehniska problēma, kas paredzēta, lai nodrošinātu, ka valdība var turpināt savu darbību vismaz pēc pagaidu pilnvaru perioda.

Taču, vai nu piekrītam vai nē, es domāju, ka notiekošais saistībā ar ārkārtas stāvokli patiesi sāk atspoguļot reālu pārbaužu un līdzsvara trūkumu Bangladešas sistēmā, jo īpaši ņemot vērā ziņojumus, par kuriem mūs nupat informēja, par masveida apcietināšanām, pienācīgu procesu trūkumu, aizdomām par spīdzināšanu, ziņojumus par slepkavībām bez notiesāšanas, spiedienu uz žurnālistiem un pieaugošo vardarbību pret sievietēm.

Tātad pagaidu valdībai patiesi ir nepieciešams iegrožot drošības spēkus, lai apturētu masveida apcietināšanas un sāktu tiesas procedūras vai atbrīvotu šos cilvēkus, kā arī nodrošinātu pienācīgas procedūras. Šī rezolūcija noteikti atspoguļo vēlmi, kas, manuprāt, valda Parlamentā – atcelt ārkārtas stāvokli un nodrošināt, ka pilsoniskā sabiedrība var piedalīties pilnīgās, godīgās un brīvās vēlēšanās ar ES atbalstu, izmantojot savas velēšanu novērotājas spējas.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs, Bangladeša ir viena no nabadzīgākajām valstīm uz planētas un valsts, kuras fiziskajai integritātei ir beigu datums, jo, ka globālās sasilšanas lāsts netiks apturēts, lielākā daļa valsts būs zem jūras ūdens vēl pirms 2050. gada. Visas personas, kas ir aizturētas saskaņā ar ārkārtas stāvokļa noteikumiem, būtu jānodod tiesai vai jatbrīvo.

Turklāt jaunais pretterorisma rīkojums steidzami jāsaskaņo ar starptautiski pieņemtiem standartiem, aizsargājot personas tiesības un brīvības. Turklāt valsts bruņotajiem spēkiem jāpārtrauc iesaistīties valsts politiskajos procesos, un gaidāmās vēlēšanas jāorganizē nemilitārā politiskā miera vidē.

  Esko Seppänen, autors. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, mūsu nupat pieņemtajā rezolūcijā EP pieprasīja cilvēktiesības Indijas cilvēkiem.

Situācija Bangladešā ir ļoti problemātiska. Visa valsts ir bijusi ārkārtas stāvoklī 18 mēnešus, un tuvākajā nākotnē nav gaidāmas brīvas vēlēšanas. Bangladeša nav demokrātiska valsts, bet pasaulē, protams, ir daudz nedemokrātisku valstu un demokrātijas pārkāpumu. No visām nedemokrātiskajām valstīm tikai Zimbabve saņēma ES un ASV nosodījumu. Šo velēšanu nedemokrātisko raksturu var brīvi kritizēt rietumu plašsaziņas līdzekļos, jo šai valstij nav naftas. Nafta ir aizsargājoša buferzona pret nosodījumiem par demokrātijas pārkāpumiem.

Arī Bangladeša nav naftas valsts. Tādēļ plašsaziņas līdzekļi varēja uzsvērt situāciju šajā valstī, saņemot klusu svētību no varām, kas ir atkarīgas no naftas piegādes. Bangladešā ir atkārtoti ieviests nāvessods un pēc ārkārtas stāvokļa izziņošanas ar šaubīgu attaisnojumu tika apcietināti 300 000 cilvēki, no kuriem pagājušajā mēnesī 12 000 zaudēja dzīvības. Vairāki no pēdējās nedēļās apcietinātajiem cilvēkiem bija demokrātija aizstāvji, vietējo politisko partiju aktīvisti un demokrātijas atbalstītāji, ko valsts un valdība uzskata par noziedzniekiem.

Terorisms ir nozīmīgs vārds Bangladešā, jo der par aizklāju cilvēktiesību pārkāpumiem. Bangladeša nav uz likumu pamatota valsts. Cilvēktiesību pārkāpumi dažādu aizturēšanu veidā, nepilnības apsūdzētā tiesībās tikt aizstāvētam un trūkumi gan spriedumu publicēšana gan to pamata esošajā informācijā. Konstitūcijā paredzētās cilvēktiesības netiek ņemtas vērā. Tādēļ aicinām Parlamentu atbalstīt kopējo rezolūciju, kas pieprasa nekavējoties atcelt ārkārtas stāvokli un organizēt brīvas vēlēšanas.

  Thomas Mann, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Ahmed pārejas valdībai jāvērš uzmanība uz patiesiem mērķiem. Šie mērķi ir korupcijas apkarošana, drošība valstī un priekšnosacījumu radīšana vēlēšanām augustā reģionālā līmenī un decembrī visā valstī. Tomēr vēlēšanām jānotiek godīgi, tajās jāņem vērā starptautiskas konvencijas un jādod etniskajām un reliģiskajām minoritātēm iespēja iesaistīties gan pasīvi, gan aktīvi. Vēlēšanu novērotājiem, arī no ES, būtu jānodrošina nepieciešamā uzraudzība valstī.

Protams, jānovērš ekstrēmistu uzbrukumi. Tomēr jaunajam 2008. gada pretterorisma rīkojumam, kura mērķis ir iepriekš minētā sasniegšana, jāatbilst likumam. Tas gan tā vel nav. Pašlaik to galvenokārt izmanto, lai vērstos pret cilvēkiem, kas ir politiskās vajāšanas upuri. Tas pārsteigums, ka Bangladešā mīt bailes, kad tiek apcietināti cilvēktiesību aktīvisti un pilsoņi, kas pauž kritiku.

Apcietinātajiem ir tiesības uz atbilstīgu procedūru. Cilvēktiesību organizācija Odhikar ir paziņojusi, ka informācija par masveida apcietināšanu un vardarbību ir pamatota. Kā Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības EP delegācijas asociācijas (SAARC) loceklis es vairākkārt esmu apmeklējis Bangladešu. Šodien ir klāt arī daudzi citi locekļi. Šajā vienkāršajā Islāma valstī ir daudzas atbildības jomas, kas tiek izdevīgi izmantotas. Viņi izmisīgi gaida atbalstu no ārpuses, proti, no ES – Komisijas un Padomes.

Priekšsēdētāja kungs, es jūs apsveicu saistībā ar nupat pieņemto lēmumu par kvorumiem Eiropas Parlamentā. Gill kundze, es vēlētos, lai mēs varētu saglabāt dzīvus visus mūsu steidzamos jautājumus un lai mums nevajadzētu visu laiku sacīt, ka tos risinās attiecīgā komiteja. Matsakis kungam ir pilnīga taisnība. Vēl viens solis šajā virzienā un vairs nebūtu starpgrupu. Tas būtu fatāli, jo komiteja nevar paveikt šo uzdevumu.

Mums pilnība jāizmanto iespēja, kad mums ir pietiekami daudz laika, lai mēs vairs nenokļūstam šādā situācijā, kurā nabaga priekšsēdētājam ir jāizmanto āmuriņš, jo nākotnē mēs, cerams, varēsim runāt divtik ilgi, lai EP būtu zināms kā cilvēktiesību balss un lai tas var kļūt stiprāks, un tam vajadzīgs laiks.

  Neena Gill, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, esot delegācijas attiecībām ar Dienvidāzijas valstīm priekšsēdētāja un vairakkārt apmeklējot Bangladešu, es vēlos sacīt, ka tā ir trausla valsts, kas saskārusies ar vēl vairāk nekā tikai savām politiskajām, vides, ekonomiskajām un sociālajām neveiksmēm. Tomēr, kad biju tur, mani patīkami pārsteidza dzīvīgie un brīvie plašsaziņas līdzekļi un cilvēku apņēmība pārvarēt grūtības.

Es uzskatu, ka mūsu attiecībās ar Bangladešu galvenā vērība jāvērš uz atbalstu demokrātiskām kustībām valstī un likuma varas ieviešanai, kā arī palīdzību demokrātisku iestāžu izveidošanai. Kamēr ES ir liela nozīme palīdzības sniegšanā Bangladešai, lai tā sasniegtu šos mērķus, tas būtu jātulko jā konstruktīva rīcība virzībā uz palīdzības sniegšanu valstij, nevis mēģinājumiem „mikropārvaldīt” viņu problēmas.

Es patiesi atzinīgi vērtēju paziņojumu par vēlēšanām, kas plānotas šī gada decembrī, un es aicinu pagaidu valdību nodrošināt, lai šīs velēšanas ir brīvas un godīgas, kā arī ļaut vēlēšanu komisijai turpināt īstenot tas plānu.

Es vēlos runāt par Mann kunga pret mani vērstajiem jautājumiem, jo es domāju, ka ir nepiemēroti atgriezties pie iepriekšējo debašu punktiem. Es vēlos sacīt, ka, ja mēs patiesi nopietni uztveram mūsu steidzamos jautājumus, Mann kungam būtu jānodrošina, ka šie cilvēki ir šeit. Mēs visi esam atbildīgi nodrošināt, lai mūsu kolēģi ir šeit, jo minoritāšu grupas ietekmē to, kā pasaulē uztver EP. Šo debašu laikā ir svarīgi paturēt prātā, ka steidzami jautājumi ir svarīgi, bet nodrošiniet, ka piedalās visi jūsu cilvēki.

  Janusz Onyszkiewicz, ALDE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, runājot par iedzīvotāju skaitu, Bangladeša ir septītā lielākā pasaules valsts, jo šis skaits pārsniedz 150 miljonus. Tā ir valsts, kas 1971. gadā atguva neatkarību, bet 20 gadus ir cietusi no autokrātiskas valdības jūga, kam nereti bijušas militāras iezīmes. Tomēr 1991. gadā kaut kas cits sākas šajā valstī. Sāka veidoties demokrātija, un bija 5 % pieaugums. Labi pazīstamais uzņēmums Goldman Sachs paziņoja, ka Bangladeša ir valsts ar ļoti daudzsološu nākotni, runājot par strauju ekonomikas izaugsmi. Šodien mēs redzam milzīgu regresiju, un valstī ir politiskā krīze. Ielās ir armija. Turklāt armija vēlas mainīt konstitūciju, lai ieviestu sava veida demokrātiju, kā armija pati saka. Mēs to esam dzirdējuši iepriekš. Mums ir bijusi iespēja tuvienē redzēt, kāds ir šis īpašais demokrātijas veids. Ja šis jaunais veids ir saistīts ar armijas iesaistīšanu politikā, manuprāt, tas ir ļoti slikts virziens.

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, stāvoklis Bangladešā vienmēr ir bijis ļoti nopietns, bet jo īpaši pēdējos 18 mēnešus, kopš tur tika izziņots ārkārtas stāvoklis. Piemēram, dažas no sekām ir nāvessodu skaits un vairāk nekā 300 000 apcietināto, no kuriem daļa tikusi spīdzināta. Problēma ir, ka šīs apsiešanas nerāda nekādas samazināšanās iezīmes. Pirms sešām nedēļām apcietināja vairāk nekā 12 000 cilvēku. Tas viss notiek dramatiskos ekonomika apstākļos. Par trīs reizēm ir pieaugušas rīsu un pamata pārtikas preču cenas. Visticamāk gaidāms milzīgs emigrācijas vilnis, kas nākamajos 40 gados sasniegs 25 miljonus. Šo masveida izceļošanu būs radījuši plūdi, kas ir ļoti iespējami saistība ar pieaugošo ūdens līmeni Bengālijas līcī. Tas viss ved pie viena secinājuma: Bangladeša ir valsts, par kuru mums ir jāinteresējas un kurai mums jāsniedz atbalsts. Mums arī jāatbalsta ekonomikas un demokrātiskās izmaiņas šajā valstī, kas ir nabadzīgākā pasaules valsts.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, 2007. gadā sāktā ārkārtas stāvokļa dēļ cilvēku var apcietināt uz nenoteiktu laiku bez ordera, pamatojoties uz saprātīgām aizdomām par iesaistīšanos ar korupciju saistītās darbībās. Pēc nesenās Motiur Rahman Nizami apcietināšanas, ir aizturēti trīs Bangladešas galveno politisko partiju vadītāji, pamatojoties uz iluzoriskām apsūdzībām korupcijā.

Kopš 2008. gada marta ir apcietināti vismaz 12 000 cilvēki, kuriem ir liegtas tiesības uz atbrīvošanu ar galvojumu. Starp tiem ir simtiem politisko partiju locekļu, bet arī uzņēmēji un žurnālisti ir kļuvuši par pretkorupcijas raganu medību upuriem.

Gaidot vēlēšanas šī gada decembrī, galvenie politiskie vadītāji nevar piedalīties dialogā, sekmējot demokrātisku procesu. Lai gan pagaidu valdība noliedz visas apsūdzības, ka šie aresti ir politiski motivēti, šo notikumu stratēģiskais laiks ir pārāk nejauš, lai to ignorētu.

Aizturētie būtu likumīgi jātiesā, pamatojoties uz pamatotiem pierādījumiem, vai nekavējoties jāatbrīvo. Pretējā gadījumā vēlēšanu rezultāts būs krāpniecisks un tālu no demokrātijas.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Bangladešas problēmas, kam mēs nu jau vairākus gadus pievēršamies, joprojām nav atrisinātas. Pasaule aizvien vairāk un vairāk dzird par cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī. Kopš 2007. gada janvāra Bangladešā ir izziņots ārkārtas stāvoklis. 11. jūnijā ieviestais pretterorisma rīkojums ir piemērojis papildu ierobežojumus cilvēktiesībām un kļuvis par vel vienu instrumentu politiskajā cīņā. Pēdējo 18 mēnešu laikā notikuši 300 000 aresti, un ir paplašināta nāvessodu piemērošanas joma. Apcietinātos spīdzina, un viņi mirst neizskaidrotos apstākļos. Bangladešas iestādes maz ko dara, lai atbalstītu valsts ekonomiku, kur pārtikas cenas pēdējos mēnešos ir pieaugušas par vairāk nekā trīs reizēm un kur ceturtdaļu teritorijas apdraud nemitīgs applūšanas un humanitārās katastrofas risks. Iespēju izmaiņām šajā valstī piedāvā brīvas parlamenta vēlēšanas, pirms kurām jāatceļ ārkārtas stāvoklis valstī. Ir būtiski, lai pagaidu valdība nodrošina plašsaziņas līdzekļu brīvību pirmsvēlēšanu periodā un valsts etnisko un reliģisko minoritāšu iesaistīšanos. Es būtu pēc iespējas ātrāk jāatjauno sava vēlēšanu novērošanas misija Bangladešā, un pirms tam EK birojam Bangladešā rūpīgi jāuzrauga politiskā situācija valstī, kā arī cilvēktiesību ievērošana.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, brīvība un valsts statuss Bangladešā tika nodrošināts un nopirkts par daudzu miljonu pilsoņu dzīvībām. Šī nācija arī cieš lielus zaudējumus savas situācijas un novietojuma dēļ. To apstājušas dabas katastrofas. Valsts ir pārapdzīvota ar 1040 cilvēkiem uz vienu kvadrātkilometru; tā nav urbanizēta un tai ir ļoti mazi ienākumi uz iedzīvotāju. Šo valsti ir grūti vadīt, jo pastāv analfabētisms. un trūkst ceļu, kā arī komunikācijas tehnoloģiju. Pastāvīgi nepieciešama palīdzība no ārpuses, kā arī efektīvas demokrātiskas sistēmas izveidošana, kas ir svarīga un sarežģīta problēma Islāma valstīs. Ir ļoti svarīgi apsvērt efektīvus palīdzības veidus, lai Bangladešu nevadītu totalitāras valdības. Es atbalstu rezolūcijas. Diskusija par demokrātiju varētu stimulēt pozitīvu Parlamenta rīcību.

  Filip Kaczmarek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Bangladešas pagaidu valdība, ko atbalsta armija, apcietina tūkstošiem ļaužu, tostarp opozīcijas pārstāvjus. Viņus mēnešiem tur apcietinājumā, neīstenojot nekādas apsūdzības. Tas tiek darīts, aizpildinoties ar cīņu pret korupciju un terorismu. Valdība arī vajā neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un pieļauj spīdzināšanu. Tas notiek valstī, kas ir pasaules nabadzīgāko un visapdzīvotāko valstu saraksta augšgalā. Šādā situācijā ar bažām jāsaka, ka ES pievērš pārāk maz uzmanības Bangladešas problēmām. Tam jāmainās. Labu iespēju sniedz parlamenta velēšanas, kas paredzētas gada beigās. EK un Padomei noteikti aktīvi jāpiedalās, lai tiktu atcelts ārkārtas stāvoklis un pārtraukti cilvēktiesību pārkāpumi. ES jāpiemēro specifisks spiediens jo īpaši gaidāmajām velēšanām un rūpīgi jāuzrauga gan vēlēšanu sagatavošana, gan to norite.

  Jo Leinen (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ES ir liela ieinteresētība demokrātiskos apstākļos un cilvēktiesību ievērošanā Bangladešā. Es arī pievienojos aicinājumam rīkot brīvas un godīgas velēšanas un tuvākajā nākotnē atcelt ārkārtas pasākumus. Nepārprotami nevar būt demokrātiskas debates, ja pastāv bailes un iebiedēšana.

Mēs pagaidu valdībai paužam savas prasības, bet mums arī jānorāda, ka Bangladešas politiskajiem spēkiem ir samērā nekulturāls darbības veids un ka nav miermīlīgas attīstības, bet gan vardarbīgi notikumi, jo īpaši vēlēšanu kampaņu laikā. Vēlēšanu kampaņas nemitīgi izmanto, lai iebiedētu minoritātes. Tādejādi mūsu vēstījums ir vērsts uz visiem dalībniekiem un galvenokārt uz valdību, bet arī uz partijām.

Tomēr, priekšsēdētāja kungs, es cienu jūsu lēmumu, bet es velos arī norādīt, ka Reglamentā sacīts, ka „Ja balsojums liecina, ka kvoruma nav, jautājumu iekļauj nākamās sēdes darba kārtībā”. (Reglamenta 149. panta 3. punkts). Es ceru, ka šādi balsojumi nenotiks ar 30 deputāti dalību, bet ar 600 deputātu dalību, kas tāda parasti ir dienvidus balsojumos.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Bangladeša ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm. Tā ir arī vien no pasaules visapdzīvotākajām valstīm. Bangladešu lielā mērā apdraud klimata pārmaiņas. Visbeidzot tā ir viena no vismazāk demokrātiskajām valstīm.

Esmu uzskaitījis problēmas – četrus draudus, pat tikai viens no kuriem varētu samazināt pat attīstītas valsts spēku. Tādēļ, lai pārtrauktu šo ķēdi, atkāroti jānostiprina demokrātija; pat šodienas debatēm būtu jāvēršas tādā virzienā.

  Marios Matsakis (ALDE). − Priekšsēdētāja kungs, atvainojos, ka atkal lūdzu iespēju runāt, bet man jāatbild Gill kundzei. Viņa aizrādīja, ka ceturtdienas pēcpusdienu diskusijas un rezolūcijas ir mazu minoritāšu grupu vēlmju rezultāts. Vai varu sacīt, ka tā ir necieņa, ka tas ir negodīgi un nepamatoti? Šīs rezolūcijas tikušas plaši apspriestas sanāksmēs, kurās piedalījās visu grupu pārstāvji, arī PSE grupa, pirms vienas vai divām dienām pirms došanās uz šejieni. Šo grupu pārstāvji tās apstiprina, ja piekrīt to saturam, un tad tās var pieņemt un par tām var balsot.

Tātad, ja pastāv problēma saistība ar Sociālistu partiju, tā nav mūsu problēma. Tā ir Gill kundzes grupas problēma un rūpes. Iespējams, ka viņi nediskutē par šiem jautājumiem pietiekami vai laikus, bet tā ir viņas problēma. Runājot par ceturtdienas pēcpusdienu, ir tieši pretējais. Tās nav minoritāšu grupas. PPE-DE grupa ir vairākumā ceturtdienas pēcpusdienā un tieši PPE-DE grupas vēlmes tiek pieņemtas, jo tā ir vairākumā.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, par EP praksi ir kļuvusi cilvēktiesību, demokrātisku principu un likuma pārkāpumu apspriešana un attiecīgu rezolūciju pieņemšana plenārsēdē. Viena no lietā, ko aplūkojam šodien, ir stāvoklis Bangladešā, kur 2007. gada 22. janvārī plānotās velēšanas nenotika un ir pārceltas uz 2008. gada decembri. Tas ir saasinājis situāciju, novedot, no vienas puses, pie daudziem sociopolitiskiem protestiem un, no otras puses, pie striktākiem juridiskiem noteikumiem un smagākas reakcijas no valdības spēkiem. Terorisma izpausmes, rīcība, kas kaitē precēm un cilvēkiem, kā arī nopietni noziegumi, ko nereti izmanto kā apcietinājumu un tiesu procesu pamatojumu. Nemierus palielina pārtikas krīze, kas radījusi izdevumu par pārtiku pieaugumu par 60 %. Problēmu nevar atrisināt ar spēku – arestiem, tiesu lēmumiem un ieslodzījumiem. Ir nepieciešama attiecību atjaunošana starp karojošajām pusēm. Šādu attiecību atjaunošanu var panākt ar demokrātiskām velēšanām, tādēļ rezolūcija, kas aicina tās rīkot, ir lietderīga un tā būtu jāatbalsta.

  Priekšsēdētājs. – Pirms dodu vārdu Komisijai, vēlos atbildēt savas draugam Jo Leinen.

Jo, jūs sacījāt, ka, ja mēs šajā pēcpusdienā nebalsosim, balsojums notiktu nākamajā reizē. Jums būtu taisnība, ja tas nebūtu balsojums par steidzamu jautājumu, jo Reglamenta 115. panta 6. punkts saskaņā ar jūsu vadīto Konstitucionālo lietu komitejas sniegto interpretāciju skaidri nosaka, ka, ja rezolūciju priekšlikumus par steidzamiem jautājumiem nevar risināt laikposmā, kas tiem piešķirts, debates zaudē spēku. Tas pats attiecas uz rezolūcijas priekšlikumiem, kad ir noteikts, ka nav kvoruma.

Tādēļ attiecībā uz steidzamiem jautājumiem un tikai, ja pirms balsojuma ir noteikts, ka nav kvoruma, balsojums nevar notikt. To nevar atlikt; tas ir sacīts 115. panta 6. punktā.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, parlamentārās velēšanas decembrī patiesi ir būtiskas, lai nodrošinātu Bangladešā ilgtspējīgu demokrātiju. Ir progress, tomēr ir nepieciešams daudz lielāks progress, jo īpaši cilvēktiesību jomā.

Līdz šim mēs esam novērojuši galvenokārt pozitīvu attīstību, ko nodrošinājusi valdība, lai gatavotos vēlēšanām, saistībā ar velēšanu sistēmu un dialogu ar politiskajām partijām. Ievērojams progress panākts tehniskajos sagatavošanas darbos.

Tomēr, tā kā Bangladeša atrodas ārkārtas stāvoklī, mēs cieši uzraudzīsim, vai pakāpeniska civilo un politisko tiesību ierobežojumu atcelšana nodrošina ticamas, brīvas un godīgas velēšanas. Ļaujiet man arī paskaidrot, ka mūsu iesaistīšanas procesā, arī iespējamā velēšanu novērošanas misijas, ko pārtrauca 2007. gadā, atsākšanā, būs saistīta ar šo valdības apņemšanos.

Mēs arī esam nobažījušies par pagājušā gada 6. septembra rezolūcijā, kā arī šodien politisko grupu iesniegtajos priekšlikumos paustajiem jautājumiem. Ierobežojumi izmantot pamattiesības ir jāierobežo, lai tos izmanto tikai un vienīgi drošības garantēšanai.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks debašu beigās.

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. – Bangladeša ir liela un stratēģiska Dienvidāzijas valsts ar 153 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz 80 miljoniem reģistrētu velētāju, kas to padara par vienu no pasaules lielākajām demokrātiskajām valstīm.

Pagaidu valdība ir tagad informējusi ES un ASV, ka turpinās rīkot demokrātiskas vēlēšanas, lai tās notiktu 2008. gada decembrī, pēc tam, kad bija sekmīgi pabeigusi velēšanu reģistru, kas strikti pieiet krāpšanai. Tagad armijai jāpārtrauc iesaistīties politikas veidošanā. Bijušais premjerministrs Sheikh Hasina ir atbrīvots, pamatojoties uz humanitāriem principiem. Ārkārtas stāvokļa pilnvaras, ko šī rezolūcija pareizi vēlas atcelt, joprojām ir spēkā un jāatceļ pirms vēlēšanām. Lielais apcietināto skaits pēc vardarbības pagājušajā gadā, kas noveda pie ārkārtas stāvokļa, ir jāatbrīvo vai jātiesā. Ilgtermiņa ES novērotājiem, būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, lai uzraudzītu pirmsvēlēšanu situāciju.

ES rūpīgi vēro Bangladešu, ņemot vērā bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos pēdējos dažos gados un islāmistu radikāļu skaita pieaugumu sabiedrībā ar indiešu, ahmadiešu un kristiešu masveida izceļošanu, kā arī valdības šķietamo atteikšanos no sekmīga laicīgas daudzpartiju demokrātijas modeļa. Bangladešai ir sekmīgas demokrātijas dotības musulmaņu pasaulē, un ES tas stingri jāatbalsta.

(1) Sk. protokolu.

11.3. Nāvessods, īpaši Troy Davis lieta

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir par sešiem rezolūciju priekšlikumiem saistībā ar aizdomām par nāvessodu, īpaši Troy Davis lieta⁽¹⁾.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs, šim Parlamentam ir stingra nostāja attiecībā uz nāvessodiem. Tas atbalsta to atcelšanu un vajadzību nekavējoties piemērot moratoriju vietās, kur vēl pastāv nāvessodi.

Tas pastāv daudzos ASV štatos, piemēram, Džordžijas štatā, kur savu likumīgo slepkavību gaida Troy Davis, kas īstenojama jūlija beigās. Papildus ideoloģiskajiem un humānajiem apsvērumiem saistībā ar cilvēku nogalināšanu, Troy Davis lietā, šķiet, ir papildu iemesli – nopietnas šaubas par to pierādījumu īstumu un derīgumu, kas noveda pie viņa notiesāšanas.

Mūsuprāt, šādas šaubas pamato ierosinājumus, ko sniegtu katrs saprātīgs cilvēks, ka šajā gadījumā ir jānotiek atkārtotai tiesai. Tādēļ aicinām attiecīgās ASV iestādes pieprasīt atkārotu Troy Davis tiesu un, ja viņš atkal tiek atzīts par vainīgu, viņa nāvessods jāaizvieto ar mūža ieslodzījumu.

Turklāt mēs vēlreiz aicinām ASV valdību un visas pasaules valdības, kuras pastāv nāvessodi, humānisma vārda tos atcelt. Jo īpaši aicinām tādu valstu valdības, piemēram, Ķīna, Irāna, Pakistāna un Saūda Arābija, kurās regulāri izpilda nāvessodus un kur daudzos gadījumos to veic šausminošā barbariskā veidā, pārtraukt nāvessodus.

  Ryszard Czarnecki, autors. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, es nevēlos, lai šīs ir debates par nāvessodu kā tādu. Tā kā mēs nevaram noslēpt to, ka šajā jautājumā ir atšķirīgi viedokļi, man šķiet, ka mums būtu jārunā par šo konkrēto gadījumu par nāvessoda piespriešanu cilvēkam, pēc kuras septiņi no deviņiem lieciniekiem atsauca savas liecības. Tā ir ļoti specifiska situācija. Es negribētu, lai mēs abstrakti debatējam par to, vai nāvessods ir slikts vai nē. Es negribu šobrīd aicināt ASV iestādes grozīt 1972. gada likumu, kas tika pieņemts pirms 36 gadiem, atjaunojot nāvessodu. Mēs runājam par konkrētu un pretrunīgu lietu. Patiesi ir vērts aizstāvēt Davis kungu un parādīt, ka ir situācijas, kurās ir lietderīgi iejaukties. Es vēlos jūs brīdināt nevispārināt, tādēļ es neparakstīju šo kopējo rezolūciju.

  Jean Lambert, autors. − Priekšsēdētāja kungs, šajā gadījuma mums noteikti ir steidzams jautājums, ka jau dzirdējām, jo soda izpilde ir paredzēta šī mēneša beigās. Tādēļ es mudinu katru no mums šajā sēžu zālē, kas klausās debates, Amerikas valdībai – un patiesi Džordžijas štata valdībai – personiski prasīt, vai nav iespējama apžēlošana. Tad mēs virzītos uz atkārotu tiesu, kas ir tas, kas nepieciešams. Vismaz mēs runātu par dzīvu cilvēku, un atkārota tiesa varētu notikt. Es domāju, ka ir patiesi svarīgi, lai mēs uzņemamies personisku atbildību šajā saistībā, kā arī kopējo EP atbildību.

Šajā konkrētajā gadījumā liecības, kā dzirdējām arī no daudziem lieciniekiem, ir atsauktas un pretrunīgas. Amerikas Advokātu asociācijas Nāvessodu novērtēšanas komanda sagatavoja ziņojumu, aplūkojot apstākļus šajā štatā un secināja, ka viena no vislielākajām problēmām ir nepietiekama aizstāvība, kā arī bažas, ka apsūdzētie, kas jau notiesāti ar nāvessodu, iespējams, nesaņēma pietiekamu aizstāvību tiesas procesa laikā. Ziņojumā atzīmēja, ka Džordžija ir vienīgais štats, kas nenodrošina advokātus ar nāvessodu notiesātajiem saistība ar viņu pēcpsrieduma apelāciju.

Tātad ir vairāki iemesli, lai mēs būtu ļoti nobažījušies par šo konkrēto lietu, kas citēta rezolūcijas par nāvessodiem virsrakstā, proti, Troy Davis lieta. Bet es arī vēlos runāt par citām lietām, jo īpaši par to, kas pašlaik notiek ar dažiem cilvēkiem, kas joprojām ir aizturēti Gvantanamo. Viena lieta attiecas uz Lielbritānijas rezidentu Binyamin Mohamed, kurš ir aizturēts jau sešus gadus un visticamāk stāsies armijas komisijas priekšā, kur nāvessods ir ļoti iespējams iznākums.

Šim EP un ES kopumā ir stingra nostāja attiecībā uz nāvessodiem. Mēs uzskatām, ka nāvessods nebūtu jāpiemēro civilizētā sabiedrībā un ka ir ļoti daudz iemeslu, kādēļ nāvessodu nevajadzētu piemērot. Troy Davis lieta, manuprāt, ir klasisks piemērs problēmai ar nāvessoda īstenošanu.

Vēlreiz tāpat kā šajā rezolūcijā aicinu katru no mums, kas esam atbildīgi cilvēki, rīkoties, lai paustu mūsu neapmierinātību ar šo konkrēto lietu.

  Laima Liucija Andrikienė, autore. – (LT) EP ir pieņēmis diezgan daudz regulu, kas mudina atcelt nāvessodus un to izpildi vai vismaz piemērot moratoriju izpildei valstīs, kur joprojām pastāv nāvessodi.

Šodien mēs EP atbalstām cilvēku, ko nekad neesam satikuši – Troy Davis – un kam šī mēneša beigās izpildīs nāvessodu. Vai varat sevi iedomāties viņa vietā, gaidot 17 gadus, lai noskaidrotu, vai viņš tiks attaisnots vai notiesāts, lai gan ir pārliecinošas liecības par viņa nevainību, un septiņi liecinieki, kas liecināja pret viņu, ir atsaukuši savas liecības, utt. Mēs zinām diezgan daudz gadījumu, kad tiek izpildīts nāvessods personai, kuras nevainību pierāda pēc tam. Ir daudz zināmu lietu, kas cilvēkiem piespriež nāvessodu, bet to neizpilda, jo atklājas jauni pierādījumi, kas pierāda, ka viņi nav vainīgi noziegumā.

Tādēļ šodien mēs vēlreiz aicinām visas pasaules valstis, kurās pastāv nāvessodi, nekavējoties piemērot pasākumus, lai tos atceltu. Šodien mēs skaidri parādam mūsu nostāju pret nāvessodu, atbalstot reālu cilvēku un lūdzot attiecīgās ASV tiesas atkāroti izmeklēt Troy Davis lietu, piespriežot saudzīgāku spriedumu nāvessoda vietā.

Manuprāt, reāla cilvēka aizstāvēšana, lai viņam netiktu izpildīts nāvessods, pat ja viņš pieļāvis milzīgu kļūdu, ir labākais veids, kā pilnīgi skaidri parādīt mūsu nostāju, ak ir nepieciešams atcelt nāvessodus.

  Ana Maria Gomes, autore. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, galvenās cilvēka tiesības ir tiesības uz dzīvību. Nāvessods ir visbriesmīgākais gadījums no visiem cilvēka cieņas, civilizācijas un progresa nicināšanas gadījumiem. Pašlaik, kad brīvi elpojam un runājam, viens cilvēks – Troy Davis – ir ieslēgts kamerā, skaitot savas dzīves minūtes. Viņš 15 gadus ir gaidījis nāvessodu un vienmēr ir noliedzis noziegumu, kur izdarīšanā viņi vainoja. Daži no lieciniekiem, kuri liecināja pret viņu, ir atsaukuši liecības vai bijusi pretrunā sevis teiktajam, ko panāca ar policijas spaidiem. Šajā lietā nav skaidru, objektīvu un pārliecinošu liecību. Džordžijas štata iestāžu Troy Davis piespriestais nāvessods ir pretrunā nāvessoda moratorijam, ko ANO Asambleja pieņēma pagājušā gada decembrī.

Lai gan moratorijs nav juridiski saistošs, tam piemīt liela morālā un politiskā nozīme. Tagad valstu, kas to neievēro, ziņā ir pārskatīt savu politiku, lai atceltu nāvessodus un pilnība ņemtu vēra cilvēktiesības. Džordžijas štatam tagad ir iespēja piešķirt demokrātijas pamatvērtībām būtību, kas tam piemīt. Komisārs Louis Michel nesen uzklausīja pašu Sudānas prezidentu Omar al-Bashir sakot, ka viņš Starptautiskajai Krimināltiesai nenodos tos, ko apsūdz noziegumos pret cilvēci, tāpat kā to nedara ASV. ASV piemērs šajās divās jomās ir apkaunojošs, un mums attiecībā uz ASV jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai parādītu, ka mēs nevaram pieņemt šo nostāju un briesmīgo piemēru, ko rāda pasaulei cilvēktiesību jomā.

Tādēļ, kā rezolūcijā prasīts, ES prezidentūrai un EK delegācijai Vašingtonā ir svarīgi uzstāties, lai novērstu Troy Davis sprieduma izpildi un lai ASV efektīvi pārskatītu savu nostāju saistībā ar nāvessodiem.

  Józef Pinior, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, 2007. gada pasaulē izpildīja gandrīz 1252 nāvessodus, kas notika 24 valstīs. Reālais skaitlis neapšaubāmi bija lielāks. No šiem nāvessodiem 80 % izpildīja Ķīnā, Irānā, Saūda Arābijā, Pakistānā un ASV.

Es šodienas debatēs vēlos ierosināt divus jautājumus. Pirmkārt, es nepiekrītu manam kolēģim Czarnecki kungam, ka šajā jautājumā ES ir atšķirīgas nostājas. Tas tā nav. Es vēlos atgādināt Czarnecki kungam, par Romāņu Katoļu baznīcas doktrīnas ieņemto oficiālo nostāju, kas bija arī Pāvesta Jāņa Pāvila II viedoklis, kurš bija pret nāvessodiem. Man šķiet, ka tam jābūt skaidram vēstījumam Czarnecki kungam, par vairākuma nostāju ES valstīs.

Otrkārt, jautājums, protams, par pašreizējo situāciju saistībā ar Troy Davis ASV, kam paredzēts izpildīt nāvessodu. Mums jādara viss iespējamais un jāpanāk pārskatīšanas process ar iespējamu nāvessoda izvietošanu ar mūža ieslodzījumu, ja viņu atzīst par vainīgu.

  Dumitru Oprea (PPE-DE). – (RO) Vairāk nekā 40 valstis ir atcēlušas nāvessodus kopš 1990. gada un šodien vairāk nekā 120 valstis ir juridiski aizliegušas šādu soda veidu.

Eiropas līmenī saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas ietver 2. pantu par tiesībām uz dzīvību un 6. protokola 1. pantu „Nāvessoda atcelšana” nevienam nedrīkst šādu sodu piespriest vai izpildīt.

Pasaules statistika ir šokējoša. 2006. gadā nāvessodu izpildīja vairāk nekā 1591 cilvēkiem; vairāk nekā 3861 cilvēkiem 55 valstīs piesprieda nāvessodu.

Es uzskatu, ka nevienam cilvēkam nav tiesību atņemt otram dzīvību. Kā vari paņemt to, kas nav tavs? Saskaņā ar manu izpratni es nevaru aptvert kaut ko tādu, jo īpaši tādēļ, ka valstīs, kas izmanto nāvessodus, nopietnu noziegumu skaits nav mazinājies, pateicoties šādiem sodiem.

Mēs ierosinām aizstāt nāvessodu ar brīvības atņemšanu.

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu diskusijām, protams, jāatsaucas uz vienu svarīgu jautājumu, un tas ir šādu tiesas spriedumu, kas piespriež nāvessodu, vispārējo noteikumu jēga, kā arī morālais aspekts. Viens no argumentiem, kas, manuprāt, ir ļoti būtisks šajās diskusijās, ir šaubas attiecībā uz to, vai kādu, kas tiek apsūdzēts ar galīgo spriedumu, var atzīt par vainīgu lietā, par kuru viņu apsūdz. Citās situācijās vienmēr ir iespēja atcelt apsūdzības un personu atgriezt normālā dzīvē. Nāvessoda gadījumā tas nav iespējams. Ņemot to vērā, papildus tīri morāliem aspektiem, lai cik svarīgi tie būtu, jāņem vērā arī šis juridiskais aspekts. Tas jo īpaši attiecas uz lietu, par ko runājam, kur pastāv lielas šaubas par apsūdzības pamatojumu.

  Ewa Tomaszewska, (UEN). − (PL) Priekšsēdētāja kungs, visiem būtu jābūt tiesībām uz godīgu tiesu. Šajā gadījumā pastāv šaubas par vainu, un septiņi liecinieki ir atsaukuši savas liecības, tādēļ ir nepieciešams atkārtoti izskatīt lietu. Vēl vien jautājums, ko ierosināja runātāji pirms manis, ir nāvessoda neatgriezeniskums. Ja pastāv šaubas, ir vel vairāk iemeslu nepiemērot šādu sodu.

  Maciej Marian Giertych (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izmantot šo debašu piedāvāto iespēju aicināt piemērot moratoriju nevainīgu un nedzimušu cilvēku nāvessodiem. Sen ir laiks civilizētam valstīm pārtraukt abortus.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, ES beidzot ir stingri nostājusies pretī nāvessodam un aktīvi strādā, lai atveltu šo soda veidu pasaulē.

Valstīs, kas izmanto nāvessodus, ES cenšas pakāpeniski sašaurināt tā piemērošanas jomu, kā arī ieviest moratoriju, lai pilnība atceltu nāvessodus.

ES politikas pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm saistībā ar nāvessodiem, ko pieņēma 1998. gadā un pārskatīja 2008. gadā, noteica ES rīcības plānu. Tajās bija ietvertas deklarācijas vai demarši starptautiskajā arēnā un saistībā ar trešām valstīm, arī ASV.

Attiecībā uz ASV ES ir ļoti nobažījusies par nāvessodu atjaunošanu kopš de facto nāvessodu moratorija atcelšanas maijā.

Esam atkāroti mudinājuši ASV valdību atkārtoti ieviest nāvessodu moratoriju valsts līmenī un mēs ceram, ka ASV tuvākajā nākotnē apsvērs nāvessoda atcelšanu ar likumu.

Mēs atzīmējam EP rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz konkrēto Troy Davis lietu. Mūsu rīcībā ir informācija no Vašingtonas delegācijas, ka Džordžijas gubernators vēl nav parakstījis izpildes rīkojumu un nesteidzas to darīt.

Komisija kopā ar ES dalībvalstīm un prezidentūru, protams, cieši novēros šo lietu.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks debašu beigās.

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, iepriekš uz mani atsaucās Matsakis kungs, un es vēlējos atbildēt. Nevelējos ļaunprātīgi izmantot nepieteiktās uzstāšanās sistēmu citās debatēs, kas ir par svarīgo nāvessoda jautājumu. Bet es domāju, ka viņš sacīja, ka es nesaprotu steidzamu jautājumu sistēmu. Es informācijai vēlos sacīt, ka esmu iesaistījusies vairākos steidzamos jautājumos, un varu teikt, ka tā ir visnepārredzamākā un neatvērtākā no visām sistēmām.

Protams, manā grupā mēs par to runājam, bet par steidzamiem jautājumiem vienojas tikai ceturtdien pirms Strasbūras un otrdien ir stundas gara sanāksme, kad steidzami jautājumi tiek ātri apvienoti.

Es domāju, ka daži no šiem jautājumiem nav steidzami un ka par tiem jānorit pienācīgām debatēm šajā Parlamentā, lai saglabātu tā ticamību.

(1) Sk. protokolu.

12. Kvorums (turpinājums)

  Priekšsēdētājs. – Šā rīta sēdes sākumā es jautāju paust viedokļus vismaz vienam pārstāvim no katras grupas, jo saņēmu pieprasījumu noteikt kvorumu saskaņā ar Reglamenta 149. pantu. Šis pieprasījums ir pamatots uz rakstisku pieprasījumu no 40 deputātiem. Patiesībā, ja godīgi, tad 39 + 1, vienpadsmitais vārds sarakstā ir pilnīgi nesalasāms. Es jums nevaru, mēs jums nevaram pateikt, kas ir 40. pieprasījuma parakstītājs.

Pēc debatēm un saņēmis Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētaja viedokli, es uzņēmos atbildību un arī interpretēju Reglamenta 149. panta 4. punktu, kura sacīts, ka deputātus, kuri iesniedza pieprasījumu noteikt kvorumu, iekļauj klātesošo skaitā pat tad, ja viņi ir atstājuši sēžu zāli.

Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdiem „pat tad, ja viņi ir atstājuši”. Nav sacīts „nav sēžu zālē”, bet gan „pat tad, ja viņi ir atstājuši”. Tas liek noprast, viņi pirms tam ir bijuši sēžu zālē. „Iepriekš” noteikti neattiecas uz to, ka viņi bija klāt iepriekšējos mēnešos, bet gan noteikti tad, kad iesniedza pieprasījumu. Tādēļ es norādīju, ka pirms balsojumiem es pārbaudīšu, vai 40 parakstītāji ir ieradusies, pat ja īsti nezinu, kas bija 40. parakstītājs.

Saskaņā ar dienestiem, pieci no viņiem ir sēžu zālē. Ja tagad 40 deputāti pieceļas kājās, lai pieprasītu kvoruma noteikšanu, es to darīšu. Vai šeit ir 40 deputāti, kas piecelsies un pieprasīs kvoruma noteikšanu?

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, vai jūs varētu apstiprināt, vai te ir 40 deputāti, jo ir ļoti grūti pateikt?

  Priekšsēdētājs. – Gill kundze, šķiet, ka kopš šā rīta 149. pantu esmu iemācījies no galvas. Jūs runājat par 5. punktu. Tikai sēdes priekšsēdētāja pienākums ir izlemt, ka nav kvoruma. Tomēr, ņemot vērā veicamo balsojumu nozīmi, jo īpaši gadījumu ar personu, kam piespriests nāvessods, es nespēlēšu šo spēli. Ja 40 kolēģi uzņemas atbildību, pieceļoties kājās, es noteikšu kvorumu.

Vai šeit ir 40 kolēģi, kas piecelsies? Es viņus neredzu. Tādēļ turpināsim ar balsošanu.

13. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir balsošana.

(Par balsojuma rezultātiem un citām detaļām: sk. protokolu)

13.1. Aizdomas par masu kapiem Indijas pārvaldītajā Kašmiras daļā (balsošana)

13.2. Stāvoklis Bangladešā (balsošana)

– Pirms balsošanas par K apsvēruma pirmo daļu.

  Thomas Mann (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, tikai mazs jautājums – ierosinu aizstāt „2008. gada 21. decembris” ar „2008. gada decembra trešā nedēļa”. Tas tad būtu konkrēts datums. Ta ir maza lieta, bet faktiem būtu jābūt patiesiem.

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

13.3. Nāvessods, īpaši Troy Davis lieta (balsošana)

  Priekšsēdētājs. – Balsošanas laiks beidzas.

14. Lielāka uzmanība jaunatnes iespēju nodrošināšanai ES politikas jomās (rakstiska deklarācija) (sk. protokolu)

15. Ārkārtas sadarbība pazudušu bērnu meklēšanā (rakstiska deklarācija) (sk. protokolu)

16. Padomes kopējo nostāju paziņošana (sk. protokolu)

17. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

18. Lēmumi attiecībā uz atsevišķiem dokumentiem (sk. protokolu)

19. Rakstiskas deklarācijas, kas ir iekļautas reģistrā (Reglamenta 116. pants) (sk. protokolu)

20. Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana (sk. protokolu)

21. Nākamo sēžu datumi (sk. protokolu)

22. Sesijas pārtraukšana

  Priekšsēdētājs. – Pasludinu Eiropas Parlamenta sesiju par pārtrauktu.

(Sēdi slēdza plkst. 16.45.)

Jautājumi papildus Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2008. gada 26.–27. maija sanāksmes secinājumiem.

Ko Padome iecerējusi darīt, lai mudinātu visas puses uzsākt plašu politisko dialogu?

Kādas darbības Padome veiks, lai īstenotu starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību likuma piemērošanu un nodrošinātu šo tiesību pārkāpumu izmeklēšanu, lai izbeigtu pašreizējo nesodāmības stāvokli?

Kādas darbības Padome veiks, lai nodrošinātu netraucētu piekļuvi humānai palīdzībai un piespiestu Pārejas perioda federālo valdību pildīt tās pausto nodomu radīt humānās palīdzības koordinācijas centru?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome izskata dažādas iespējas, kā nodrošināt visu tās 26. maija un 16. jūnija sanāksmju secinājumos par Somāliju pieņemto saistību izpildi.

Padome mudina rīkot visaptverošu dialogu, kurā iesaistītas visas Somālijā pārstāvētās puses, izmantojot politisku dialogu ar Pārejas perioda federālo iestāžu locekļiem, mērenajiem opozīcijas locekļiem un pilsonisko sabiedrību. Tāpēc Padome pilnībā atbalsta Džibuti 9. jūnijā panākto vienošanos starp Pārejas perioda federālo valdību un Somālijas atkalatbrīvošanas aliansi un turpinās sniegt politisku un finansiālu atbalstu ANO centieniem.

Padome ir ļoti satraukta par ārkārtīgi nopietno humanitāro situāciju Somālijā. Tā ir atzinīgi novērtējusi Pārejas perioda federālās valdības pausto nodomu radīt humanitārās krīzes koordinācijas centru.

Padome atbalsta ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju, kā arī neatkarīgo ekspertu par cilvēktiesību stāvokli Somālijā, un ir mudinājusi viņus uzņemties neatkarīgu faktu vākšanas un novērtēšanas misiju, lai pievērstos cilvēktiesību stāvoklim.

Reaģējot uz Padomes 16. jūnija secinājumos par Somāliju ietverto lūgumu, Padomes Ģenerālsekretariāts un Komisija izskata iespējas īstenot Rezolūciju Nr. 1816 par pirātisma un bruņoto laupīšanu apkarošanu ūdeņos pie Somālijas krastiem.

Vai Padome varētu norādīt, kādus pasākumus tā veicinās, lai nodrošinātu, ka ES sasniedz savu mērķi samazināt nāves gadījumu skaitu uz ceļiem uz pusi līdz 2010. gadam, un kādus citus pasākumus tā centīsies ieviest pašreizējās prezidentūras laikā?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Attiecībā uz pasākumiem, kas tiks veicināti nākamajos sešos mēnešos, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu upuru skaitu ES, Padomes Francijas prezidentūra nodrošinās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību⁽¹⁾ priekšlikuma pieņemšanu, par kuru Padome un Eiropas Parlaments jau ir panākuši vienošanos pirmajā lasījumā.

Šī priekšlikuma mērķis ir nodrošināt drošības integrāciju visos Eiropas transporta tīkla ceļu infrastruktūras plānošanas, izstrādes un darbības posmos. Kopā ar ekonomikas un vides apsvērumiem drošība būs īpaši svarīga jaunu infrastruktūru izstrādē. Ierosinātajā direktīvā ceļu infrastruktūras pārvaldniekiem tiks arī paredzētas pamatnostādnes, apmācība un informācija, kas nepieciešama drošībai ceļu tīklā.

Francijas prezidentūra arī piešķir īpašu nozīmi priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko veicina ceļu satiksmes noteikumu pārrobežu izpildi⁽²⁾. Šis likumdošanas priekšlikums jau ir izgājis sākotnējās pārbaudes posmu Slovēnijas prezidentūras laikā, un šo darbu turpinās Francijas prezidentūra, kas to ir pasludinājusi par vienu no prioritātēm transporta jomā. Šā dokumenta mērķis ir iespēja pastiprināt sankcijas pret autovadītājiem, kas pārkāpj noteikumus citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā ir reģistrēts transportlīdzeklis. Tā mērķis ir uzlabot drošību uz Eiropas ceļiem, vienlaikus izbeidzot diskrimināciju pret vietējiem autovadītājiem.

Šis direktīvas priekšlikums papildinās tiesību aktus, kas noteikti ar Padomes pamatlēmumu par savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām. Šis pamatlēmums, kas pieņemts 2005. gada februārī, palīdzēs nodrošināt, ka privātpersonas un uzņēmumi vairs nevarēs izvairīties no soda naudu maksāšanas. Tas ļaus tiesas vai administratīvajai iestādei nodot naudas sodu tieši citas dalībvalsts iestādei un panākt, ka sods tiek atzīts un samaksāts bez papildu formalitātēm.

Visbeidzot ir jāatzīmē, ka Francijas prezidentūra organizē Parīzē 11. un 12. septembrī semināru par ceļu satiksmes drošības uzlabošanas koordinēšanu, kurā galvenais jautājums būs uzraudzība un sodi. Tā arī nodrošinās 13. oktobrī Parīzē konferences „Ceļu satiksmes drošība mūsu pilsētās” darbību, ko organizē Komisija kā daļu no Eiropas ceļu satiksmes drošības dienas.

Vai Padome ir pievērsusi uzmanību jaunajām, bet ļoti nopietnajām bažām par vispārēju nodrošinātību ar pārtiku? Vai Padome atzīst, ka viens no pārtikas nepietiekamības problēmas cēloņiem ir daudzie gadi, kad netika piešķirti pienācīgi līdzekļi pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā? Kādus pasākumus Padome uzskata par būtiskiem krīzes risināšanai?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Attiecībā uz pasākumiem, kas tiks veikti, lai nodrošinātu ilgtermiņa politisku reakciju uz pasaules pārtikas krīzi, Padome norāda godājamajam deputātam uz atbildi uz mutisko jautājumu H-0358/08, ko uzdeva Dimitrios Papadimoulis.

Turklāt, kā godājamais deputāts noteikti zina, savā pēdējā sanāksmē 20. jūnijā Eiropadome aplūkoja pārtikas un naftas cenu pieauguma politiskās sekas. Es šeit atsaucos uz prezidentūras secinājumiem par šo jautājumu.

Lauksaimniecības nozarē ES jau ir rīkojusies, lai ierobežotu spiedienu uz pārtikas cenām, pārdodot intervences krājumus, samazinot eksporta kompensācijas, atceļot prasību 2008. gadam par atmatā atstāto platību, paaugstinot piena iepirkuma kvotas un atceļot importa nodevas labībai, tādējādi uzlabojot apgādi un palīdzot stabilizēt lauksaimniecības tirgus.

Padome arī uzsver, ka Eiropas Savienībā un visā pasaulē ir jāveicina inovācijas, pētniecība un attīstība lauksaimnieciskās ražošanas jomā. Šīs darbības būs īpaši svarīgas klimata pārmaiņu dēļ, kas prasīs no lauksaimniecības nozares ievērojamas pūles, lai tām piemērotos. Šo jautājumu 2008. gada 19. maijā neoficiāli apsprieda lauksaimniecības ministri, piedaloties komisāriem Janez Potočnik un Mariann Fischer Boel, un apspriešanās mērķis bija noteikt nākotnes pētniecības un attīstības prioritātes.

Visbeidzot, godājamajam deputātam noteikti ir zināms, ka 3. jūlijā Francijas prezidentūra sadarbībā ar Komisiju un Eiropas Parlamentu organizēja konferenci par tematu „Kas pabaros pasauli?”. Šīs konferences mērķis bija apspriest tās problēmas, kas lauksaimniecībai ir jāsāk risināt jau tagad, arī lauksaimniecības nākotni jaunattīstības valstīs.

Vidusjūras reģiona valstu savienības projekts ir atzinīgi vērtējams solis attiecībās starp ES un Vidusjūras piekrastes valstīm. Kādi ir Padomes plāni šajā sākotnējā posmā, lai nodrošinātu, ka šī savienība stiprina un veicina Barselonas procesu? Vai ir skaidrs, ka šī savienība netiks izveidota, lai radītu konkurenci Barselonas procesam? Vai ir bijušas diskusijas par Eiropas Parlamenta nozīmi Vidusjūras reģiona valstu savienībā?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Eiropadome 2008. gada 13. un 14. marta sanāksmē aicināja Eiropas Komisiju iesniegt nepieciešamos priekšlikumus, lai noteiktu precīzu saturu struktūrām „Barselonas process: Vidusjūras reģiona valstu savienība”. Tādējādi tiek garantēta saikne starp „Barcelona acquis” un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecību nākamo posmu. Ir nepārprotami skaidrs, ka tās ir absolūti nekonkurējošas struktūras.

Šā procesa partneri pašlaik apspriež paziņojuma tekstu Parīzes augstākā līmeņa sanāksmei, kas notiks 13. jūlijā. Ir paredzēts, ka šis paziņojums atklāti atbalstīs Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārās asamblejas nozīmi šajās partnerattiecībās. Šajā ziņā Eiropas Parlamenta 2008. gada 5. jūnijā pieņemtā rezolūcija ir ļoti pozitīvs faktors.

Kādus pasākumus jaunā prezidentūra plāno veikt, lai nodrošinātu, ka Eiropas Ģimeņu alianse tiek atbalstīta un pēc iespējas plaši izmantota, lai apmierinātu neaizsargāto ģimeņu kategoriju (lielās ģimenes, vienvecāka ģimenes utt.) īpašās vajadzības, lai nodrošinātu, ka viņi atrod darbu un aizsargā savus ienākumus, kā arī palīdzētu sasniegt labāku līdzsvaru starp profesionālo un ģimenes dzīvi ES dalībvalstīs? Vai Padome arī varētu pateikt, vai, veidojot ģimenēm labvēlīgu politiku, tā plāno ierosināt PVN samazināšanu bērnu precēm jo īpaši tajos gadījumos, kad līdzīgas preces jau ir iekļautas izņēmuma statusā?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Cienījamā deputāte ir izvirzījusi svarīgu ģimenes politikas jautājumu, un viņai ir taisnība, norādot uz to, ka mums jāatbalsta visneaizsargātākās ģimenes. Padome ir arī apņēmusies veikt stingrus pasākumus šajā jomā.

Padome 2007. gada maijā pieņemtajos secinājumos atbalstīja Eiropas Ģimeņu alianses izveidošanu un aicināja dalībvalstis „intensīvi izmantot tās iespējas viedokļu un pieredzes apmaiņai, ko piedāvā Ģimeņu alianse” ⁽¹⁾.

Kā cienījamajai deputātei ir zināms, Padome regulāri pārskata jautājumus, kas saistīti ar nodarbinātības politiku Lisabonas stratēģijas kontekstā. Šā gada februārī Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padome pieņēma galveno vēstījumu kopu, ko tā nosūtīja pavasara Eiropadomei⁽²⁾un kurā tā aicināja radīt vairāk un labākas darba vietas, un norādīja, ka ir vajadzīgi iekļaujoši darba tirgi un ir jāņem vērā dzimumu vienlīdzības dimensija. Šos galvenos vēstījumus Eiropadome pieņēma 2008. gada martā.

Attiecībā uz līdzsvaru starp ģimenes un darba dzīvi ir jāatceras, ka 2000. gadā Padome pieņēma rezolūciju par līdzsvarotu sieviešu un vīriešu piedalīšanos ģimenes un darba dzīvē⁽³⁾. Šis jautājums paliek starp Padomes prioritātēm, un Padome nesen pieņēma secinājumus „Sieviešu un vīriešu līdzsvarota piedalīšanās darbā, izaugsmē un sociālajā kohēzijā”, kurā tā aicina dalībvalstis „veicināt tādu efektīvu politiku, lai apvienotu darba, ģimenes un privāto dzīvi, kas nespiež sievietēm un vīriešiem izvēlēties starp ģimeni un darbu vai dot priekšroku vienai uz otras rēķina”.⁽⁴⁾.

Attiecībā uz Padomes darbu šajā jomā nākotnē, es esmu gandarīts paziņot, ka Francijas prezidentūra iesniegs Eiropas Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu vienlīdzības komitejai savu programmu 2008. gada 15. jūlijā. Francijas prezidentūra arī iesniedza savu programmu Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai 2008. gada 25. jūnijā.

Visbeidzot man ir prieks atzīmēt, ka Padome un Eiropas Parlaments ir vienojušies izvirzīt ģimeņu, jo īpaši lielo ģimeņu un vienvecāka ģimeņu jautājumu par vienu no Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010.) prioritātēm, ko drīz paziņos ar lēmumu, ko abas iestādes pieņems kopā. Es vēlētos pateikties cienījamajai deputātei, kura bija referente par šo jautājumu, par viņas konstruktīvo sadarbību sarunu laikā.

Attiecībā uz PVN likmēm cienījamā deputāte zina, ka Padome darbojas uz Komisijas priekšlikumu pamata; tādēļ tā nav iesniegusi nekādus tāda veida priekšlikumus, kādus ierosina cienījamā deputāte.

Diskusijai par PVN likmēm ir jānotiek tuvākajā laikā, taču būtu priekšlaicīgi Padomei prognozēt nākamo diskusiju rezultātus.

Amsterdamas līgumā Strasbūra ir īpaši minēta kā Eiropas Parlamenta vienīgā, nevis, kā bieži domā, otrā atrašanās vieta. Tātad Eiropas Parlaments, kas simbolizē tādas demokrātiskas, decentralizētas, politiskas un kultūras Eiropas koncepciju, kas ir tuva pilsoņiem un ko raksturo sapratne starp tautām, atrodas Strasbūrā. Kāds ir Padomes viedoklis par minēto definīciju līgumā un kādi pasākumi ir plānoti, lai nostiprinātu Strasbūras pozīciju organizatoriskā, politiskā un juridiskā kontekstā? Vai Padome piekrīt manam viedoklim, ka, vairāk sakoncentrējot Parlamenta darbu šajā pilsētā, piemēram, rīkojot ikmēneša plenārsēdes (atgriežoties pie piecu dienu garām plenārsēdēm) un samazinot dārgās, mazās papildu plenārsēdes Briselē, ļautu ietaupīt lielas naudas summas un uzlabot efektivitāti un pamanāmību?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 289. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 189. pantu „Kopienas iestāžu darba vietas nosaka ar dalībvalstu valdību kopēju vienošanos”. Saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotā astotā protokola vienīgā panta a) punktu par iestāžu atrašanās vietām „Eiropas Parlaments atrodas Strasbūrā, kur notiek 12 ikmēneša plenārsēdes, to skaitā budžeta sēde. Papildu plenārsēdes notiek Briselē. Eiropas Parlamenta komitejas sanāk Briselē. Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariāts un tā struktūrvienības paliek Luksemburgā.”

Padome neizsaka viedokli par citu iestāžu iekšējo organizāciju.

Komisija 2006. gadā aicināja Padomi pārskatīt Regulu (EK) Nr. 2012/2002⁽¹⁾, ar ko nodibina Eiropas Savienības Solidaritātes fondu. Pagājušajos divos gados Padomē ir notikušas intensīvas diskusijas par šā fonda darbības jomu. Nākotnē arī tādas katastrofas kā rūpnieciskās avārijas vai teroristu uzbrukumi būtu jāuzskata par tiesīgām saņemt pabalstu no Solidaritātes fonda. Vai Padome ir panākusi vienošanos par to, un, ja tas ir tā, kādi grozījumi ir gaidāmi Solidaritātes fonda regulā?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Revīzijas palāta ir sagatavojusi Īpašo ziņojumu (Nr. 3/2008) par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu.

Šajā ziņojumā Revīzijas palāta, inter alia, secināja, ka:

Komisijas vadība ir bijusi efektīva;

nav bijuši gadījumi, kuros fonds būtu parādījis elastīguma trūkumu pieteikumu izskatīšanā;

visi pretendenti, kas atbildēja uz aptauju, bija apmierināti ar fonda darbību, un tādējādi fonds ir sasniedzis galveno mērķi – demonstrēt solidaritāti ar dalībvalstīm katastrofu gadījumos.

Padome plāno pieņemt secinājumus par šo speciālo ziņojumu, kuros tā paziņos, ka neuzskata par nepieciešamu tagad pārskatīt Regulu (EK) Nr. 2012/2002.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumiem jaunākajā ieteikumā 2009. gadam par Baltijas mencu pausta būtiski atšķirīga pieeja krājumu novērtēšanai šajā zvejas vietā. Pirmo reizi ICES atklāti atzīst, ka prognozēšanas metode ar atskaites punktu izmantošanu pamatojās uz apšaubāmiem (varbūt kļūdainiem) datiem. Saskaņā ar jauno novērtējumu mencu zvejas iespējas ir ievērojami lielākas nekā iepriekšējos gados.

Kā tad mums ir jāsaprot teikums, kas ietverts jaunākajā Padomes 2. aprīļa regulas priekšlikuma [2008/0063(CNS)] 6. apsvērumā, kas nosaka, ka „jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu KPN konsekventu noteikšanu pat apstākļos, kad trūkst datu”? Tas taču varētu turpmāk samazināt Baltijas mencu nozvejas kvotas Polijas zvejniekiem.

Padome varbūt vadās no cēlā mērķa nodrošināt mencu krājumu atjaunošanos par katru cenu, taču, ņemot vērā pēdējos ICES vērtējumus, vai var attaisnot Polijas zvejniekiem uzliktos netaisnīgos ierobežojumus?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome vēlētos norādīt, ka tā ir Komisijas prerogatīva sniegt priekšlikumu par mencu zvejas iespējām Baltijas jūrā 2009. gadā saskaņā ar Starptautiskās jūras pētniecības padomes ieteikumiem un pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās komitejas (STECF) zinātniskajiem viedokļiem. Pēc tam Padome izskatīs priekšlikumu.

Padomes regulas priekšlikuma, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 423/2004⁽¹⁾, 6. apsvērums attiecībā uz mencu krājumu atjaunošanu Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā, kā arī Skotijas rietumdaļā, Īrijas jūrā un Ķeltu jūrā pieļauj kopējo pieļaujamo izkrāvumu (KPN) konsekventu noteikšanu pat apstākļos, kad trūkst datu. Šis apsvērums ir saistīts ar 6. panta a) punktu, ar ko nosaka procedūru KPN konsekventai noteikšanai pat apstākļos, kad trūkst datu, un 7. pantu, ar ko nosaka novērtēšanas klauzulu, kas pieļauj izdarīt izmaiņas, kas pamatotas uz jaunu informāciju un zinātniskiem viedokļiem.

Padome vēlētos arī norādīt, ka Padomes Regulā (EK) Nr. 1098/2007⁽²⁾, ar ko nosaka daudzgadu plānu mencu krājumiem Baltijas jūrā, nav ekvivalentu pantu.

Visbeidzot, Padome vēlētos atgādināt godājamajam deputātam, ka pēdējā instance tiesību aktu interpretācijā ir Eiropas Kopienu Tiesa.

Bijušais ASV prezidents Jimmy Carter nesen kritizēja Tuvo Austrumu četrinieka turpināto embargo politiku Gazas joslai. Vai pēc Padomes domām embargo turpināšana var palīdzēt miermīlīgi atrisināt Palestīnas iekšējās grūtības? Vai Padome uzskatītu vienības valdības izveidošanu ar Hamas piedalīšanos par pieņemamu soli virzībā uz risinājumu?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

ES vairākos gadījumos ir paudusi nopietnas bažas attiecībā uz humānās situācijas pastāvīgu pasliktināšanos Gazā. Četrinieks paziņojumā pēc augstākā līmeņa sanāksmes 2. maijā un pēc tam 24. jūnija sanāksmē aicināja turpināt ārkārtas un humāno palīdzību un būtisko pakalpojumu nodrošināšanu Gazai bez traucējumiem. Tas arī stingri ieteica Izraēlai, Palestīnas Pašpārvaldei un Ēģiptei sadarboties, lai formulētu jaunu pieeju Gazai, kas nodrošinātu drošību visiem tās iedzīvotājiem, izbeigtu visus terora aktus un nodrošinātu kontrolētu un pastāvīgu Gazas kontrolpunktu atvēršanu humāniem mērķiem un tirdzniecības plūsmām. Ēģiptes pārraudzītais pamiers, kas stājās spēkā 19. jūnijā, ir pozitīvs solis šajā virzienā. ES prezidentūra atzinīgi novērtēja šo pamieru 2008. gada 18. jūnija paziņojumā. Ir svarīgi, lai to ievērotu visas puses.

Attiecībā uz „vienības valdības veidošanu ar Hamas piedalīšanos kā pieņemamu soli virzībā uz risinājumu” Padome 2007. gada 23. un 24. aprīļa secinājumos paziņoja, ka tā ir gatava sadarboties ar Palestīnas valdību, kuras politika un rīcība atbilst četrinieka principiem. ES 2007. gadā sāka sadarbību ar Nacionālās vienības valdības biedriem, kas bija pieņēmuši šos principus. ES ir atzīmējusi palestīniešu samierināšanās iniciatīvu, ko pagājušajā mēnesī sāka prezidents Mahmoud Abbas. Mēs atbalstām ikvienu soli, kas varētu pastiprināt Palestīnas prezidenta miera centienus. Mērķis vēl joprojām ir radīt tādu neatkarīgu, demokrātisku un dzīvotspējīgu Palestīnas valsti Rietumkrastā un Gazas joslā, kas apvienos visus palestīniešus, kuri dzīvo plecu pie pleca ar Izraēlu un tās kaimiņiem mierā un drošībā.

Ir izvirzīta teorija, ka ir būtiski noņemt pirkstu nospiedumus bērniem no sešu gadu vecuma (vai pat jaunākiem), jo tas varētu būt noderīgi cīņā pret bērnu tirdzniecību. To pašu argumentu izmanto, lai atbalstītu priekšlikumu, ka bērniem, kas vēl nav sasnieguši 12 gadu vecumu, būtu vajadzīga atsevišķa pase.

Tomēr šie apgalvojumi nav pamatoti uz objektīviem datiem. Vai Padomei ir zināmi kādi pētījumi, kas apstiprina saikni starp pirkstu nospiedumu noņemšanu maziem bērniem un bērnu tirdzniecības riska samazināšanos?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padomei pašlaik nav zināmi pētījumi, kas apstiprinātu saikni starp pirkstu nospiedumu noņemšanu maziem bērniem un bērnu tirdzniecības riska samazināšanos.

Strasbūras sesijā aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu, kas atbalstīja dialogu ar Ķīnu par Āfriku. Ziņojumā Eiropas Parlaments norāda, ka Ķīna ir vainojama korupcijā un pārkāpj vides standartus. Tādēļ Parlaments aicina ES sākt sarunas ar nolūku noteikt kontinenta ilgtspējīgu nākotni kopā ar pašu Āfriku. Turklāt papildus Ķīnas pieaugošajai klātbūtnei Āfrikā arī tādas valstis kā Indija un Brazīlija interesējas par šo kontinentu. Pašlaik Brazīlija palielina lauksaimniecisko palīdzību Āfrikai ar uzsvaru uz biodegvielām. Ņemot vērā pieaugošās pārtikas cenas, tomēr rodas daudzi jautājumi attiecībā uz zemes izmantošanu bioenerģijai jaunattīstības valstīs.

Vai Padome nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē veiks pasākumus, lai ierosinātu šādu dialogu? Kādā veidā šis dialogs notiks? Vai Padome uzskata, ka dialogs ar citiem jaunajiem procesa dalībniekiem ir vienlīdz vēlams?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome ir pieņēmusi zināšanai Eiropas Parlamenta ziņojumu par Ķīnas politiku un tās ietekmi uz Āfriku. Cita starpā ziņojums izklāsta problēmas, kas ES būs jārisina kā partnerim pasaules mērogā. Pēdējā augstākā līmeņa sanāksmē jūnijā tika apspriesti daži vispārējas intereses jautājumi, ko piemin godājamais deputāts un kas ir minēti prezidentūras secinājumos.

Pēdējos gados gan ES, gan Ķīna ir pārskatījušas un pastiprinājušas savu politisko, ekonomisko un attīstības partnerību ar Āfriku. Tā ES pieņēma kopējo ES un Āfrikas stratēģiju Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gadā. Ķīna un Āfrika parakstīja kopēju deklarāciju Ķīnas un Āfrikas sadarbības forumā augstākā līmeņa sanāksmē Pekinā 2006. gadā.

ES un Ķīnas sanāksmēs, kas bijušas kā divpusējā dialoga daļa, Āfrika ir bijusi darba kārtībā kopš 2005. gada. Arī Padome, izmantojot sākotnējo oficiālo trijnieka sanāksmi Pekinā pagājušajā gadā, ir sākusi regulāru dialogu ar augstākā līmeņa Ķīnas amatpersonām, koncentrējot uzmanību tikai uz savstarpējas intereses jautājumiem Āfrikā.

Šajā kopsakarā Komisija ir paplašinājusi savas darbības loku un ir paziņojusi, ka tā gatavojas pieņemt paziņojumu par Ķīnu un Āfriku šā gada oktobrī, lai padarītu iespējamu trīspusēju sadarbību starp Āfriku, Ķīnu un ES. Pēc turpmākām konsultācijām un vienošanās ar Ķīnu un Āfriku tiks ierosināts veidot sadarbību tādās svarīgās jomās kā dabas resursu ilgtspējīga attīstība, infrastruktūras, miers un drošība. Ķīna ir paziņojusi, ka tā neiebilst pret šāda veida trīspusēju sadarbību, ja Āfrika piekrīt šādai pieejai.

Attiecībā uz tādiem citiem jaunajiem partneriem kā Brazīlija un Indija Padome uzskata, ka galvenās pasaules problēmas var atrisināt tikai daudzpusējā sistēmā, kas pamatojas uz stipru ANO. Mums jānodrošina, ka trešās valstis, kurām ir interese Āfrikā, arī atbalsta efektīva daudzpusīguma principu, kas ir vislabākais miera un drošības saglabāšanas un problēmu risināšanas veids starptautiskā līmenī, kā arī garantija pret riskiem un to iespēju izmantošana, ko piedāvā mūsdienu savstarpēji atkarīgā pasaule. Daži sākuma soļi ir sperti Indijas virzienā, kura pauž bažas par situācijas vispārējo attīstību Āfrikā. Notiek sarunas ar Brazīliju, lai pieņemtu rīcības plānu, kura viens punkts būs veltīts Āfrikai.

Alžīrijā 2008. gada 3. jūnijā tika piespriests nosacīts cietumsods četriem cilvēkiem, kuri bija pārgājuši kristīgajā ticībā, par „nelikumīgu neislamiskas reliģijas praktizēšanu”. Vēl konkrētāk – viņi šādi tika sodīti tāpēc, ka viņi bija nebija praktizējuši savu reliģiju saskaņā ar 2006. gada 28. februārī pieņemtā likuma sistēmu. Šis likums jo īpaši nosaka, ka vietai, kurā tiek praktizēta reliģija, ir jābūt apstiprinātai Reliģijas lietu ministrijā. Notiesātās personas bija ierīkojušas lūgšanu vietu savā dzīvoklī. ('Quatre chrétiens condamnés en Algérie', Le Figaro.fr, 3 June 2008; Ryma Achoura, 'De la prison avec sursis pour des chrétiens d'Algérie', Libération.fr, 4 June 2008)

2002. gada 22. aprīļa Asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un dalībvalstīm, no vienas puses, un Alžīrijas, no otras puses⁽¹⁾, 2. pants nosaka, ka cieņa pret demokrātijas principiem un cilvēku pamattiesībām ir nolīguma „būtisks nosacījums”.

Vai Padome uzskata, ka lietas ierosināšana pret četriem kristiešiem un viņu notiesāšana ir reliģijas brīvības pārkāpums? Ja nav, tad kādēļ nav? Ja ir, kādus turpmākos pasākumus Padome veiks saskaņā ar Asociācijas nolīgumu?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Attiecībā uz reliģiskās pārliecības brīvību Alžīrijā Padome ar nožēlu atzīmē godājamā deputāta minētos notikumus, kas ir piemērs nesenā laikā notikušajām vairākām lietām.

Padome jau pauda savas bažas pēdējā ES un Alžīrijas Asociācijas padomē 2008. gada 10. martā un turpina uzmanīgi sekot notikumu gaitai. Tādēļ Padome uzskata, ka spēkā esošie tiesību akti, kas nosaka visu reliģiju praktizēšanu Alžīrijā, ir jāpiemēro saskaņā ar starptautisko tiesību standartiem, it īpaši tiem, kas attiecas uz diskriminācijas novēršanu un iecietības veicināšanu kultūras, reliģijas, minoritāšu un pamattiesību jomās.

Padome turpinās aicināt Alžīrijas iestādes to darīt, jo īpaši Asociācijas nolīgumā paredzētā politiskā dialoga kontekstā.

Kāda dalībvalsts ir iesniegusi SIS darba grupai priekšlikumu (darba dokuments 8204/08) sastādīt Šengenas informācijas sistēmā to „vardarbīgo likumpārkāpēju” sarakstu, kas piedalās starptautiskās demonstrācijās. Šā priekšlikuma saturs ir nenoteikts, turklāt priekšlikums ir pretrunā cilvēktiesību un brīvību garantijām, kas ietvertas Kopienas tiesību aktos.

Minētās dalībvalsts delegācija ierosina SIS reģistrēt to personu vārdus, kuras, pamatojoties uz atsevišķiem atgadījumiem, var turēt aizdomās par nopietnu vardarbīgu vai ar vardarbības draudiem saistītu noziegumu izdarīšanu nākotnē. Pamatojums šādām negatīvām prognozēm var būt tas, ka persona ir turēta aizdomās, tiesāta vai notiesāta par nopietnu noziegumu izdarīšanu.

Kā Padome vērtē šādu priekšlikumu? Vai Francijas prezidentūra domā atbalstīt šo iniciatīvu, ko pamatoti kritizē cilvēktiesību un brīvību aizstāvju organizācijas?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome 2001. gada 13. jūlija secinājumos⁽¹⁾ atzina, ka jāizmanto visas juridiskās un tehniskās iespējas ātras un labāk strukturētas datu apmaiņas par vardarbīgiem kārtības traucētājiem paplašināšanai un veicināšanai, par pamatu ņemot valsts datnes. Padomes secinājumos (2003. gada 5. un 6. jūnijā) par otrās paaudzes SIS⁽²⁾ tā atzīmēja, ka ir zināma interese par priekšlikumu ietvert vardarbīgus kārtības traucētājus SIS II, bet ir vajadzīgi papildu pētījumi par priekšlikuma īstenojamību, lietderību un praktisko realizēšanu, un aicināja darba grupas to apspriest. Lēmumā 2007/533/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu⁽³⁾ Padome neatbalstīja šo priekšlikumu.

Attiecīgajās darba grupās turpinās diskusijas jo īpaši, lai definētu jēdzienu „vardarbīgs kārtības traucētājs”. Padome diskusijās nepārprotami ņem vērā garantijas, kas noteiktas pilsoņiem Kopienas tiesību aktos par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām.

Apvienotās Karalistes Apelācijas tiesa 2008. gada 7. maijā noraidīja AK valdības apelāciju un uzdeva iekšlietu ministram svītrot Irānas Tautas modžahedu organizāciju (PMOI) no aizliegto organizāciju saraksta.

Lēmumu par PMOI iekļaušanu Eiropas melnajā sarakstā anulēja Eiropas Pirmās instances tiesa 2006. gada decembrī. ES tomēr iekļāva PMOI jaunajā melnā saraksta precizējumā 2007. gada jūnijā, paskaidrojot, ka tas tiek darīts, pamatojoties uz „kompetentas iestādes lēmuma” Eiropas Savienībā – uz Apvienotās Karalistes iekšlietu ministra lēmuma. Tagad AK iekšlietu ministra lēmumu par nelikumīgu ir pasludinājusi visaugstākā tiesu iestāde, un to vairs nevar apstrīdēt.

Vai ES gatavojas prasīt tiesiskuma ievērošanu nākamajās Padomes sanāksmēs un apstiprināt PMOI izslēgšanu no ES teroristu organizāciju saraksta?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome ir pieņēmusi zināšanai AK Apelāciju tiesas 7. maija spriedumu PMOI lietā.

Kā noteikts Padomes darba metodēs Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP par īpašo metožu piemērošanu terorisma apkarošanai īstenošanai jebkādi jauni fakti attiecībā uz iepriekšējiem sarakstiem tiek pienācīgi ņemti vērā, novērtējot, vai šo sarakstu pamatojums vēl ir derīgs.

Šajā kontekstā Padome pašlaik apsver tā sprieduma ietekmi un sekas, kas pieņemts Apvienotajā Karalistē, lai pēc iespējas drīz pieņemtu lēmumu ES līmenī.

Attiecībā uz Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada decembra spriedumu, uz ko atsaucas godājamais deputāts, ir jāatzīmē, ka tas attiecas uz lēmuma pieņemšanas procedūru par PMOI iekļaušanu to personu un organizāciju sarakstā, kas iesaistītas terora aktos, nevis uz tā saturu. Pēc Pirmās instances tiesas sprieduma 2007. gada pirmajos sešos mēnešos Padome veica detalizētu pārbaudi un nostiprināja procedūras personu, grupu un organizāciju iekļaušanai minētajā sarakstā un izslēgšanai no tā atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 2580/2001⁽¹⁾. Pēc šīs pārbaudes tika ieviestas skaidras un pārredzamas procedūras. Piemēram, tagad ir noteikti iespējamie iemesli katras personas un organizācijas līdzekļu iesaldēšanai.

Sarakstā iekļautās personas, grupas un organizācijas drīkst:

- pieprasīt Padomei pārskatīt viņu iekļaušanu, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem;

- apstrīdēt kompetentas valsts iestādes lēmumu saskaņā ar valstu procedūrām;

- apstrīdēt Padomes lēmumu Pirmās instances tiesā atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 230. panta 4. un 5. punktā, ja tām ir saistoši Padomes Regulā (EK) Nr. 2580/2001 noteiktie ierobežojošie pasākumi;

- pamatojoties uz humāniem apsvērumiem, pieprasīt izņēmumu piemērošanu, lai apmierinātu savas būtiskās vajadzības, ja tām ir saistoši Padomes Regulā (EK) Nr. 2580/2001 noteiktie ierobežojošie pasākumi.

Hamas, ko Eiropas Savienība atzina par teroristu organizāciju 2003. gada septembrī, ir atklājusi televīzijas staciju „Al-Aqsa” pēc Hezbollah televīzijas stacijas „Al-Manar” parauga. Prese bieži ziņo, ka Al-Aqsa bērnu programmās izmanto V. Disneja filmām līdzīgus tēlus, mudinot bērnus censties kļūt par spridzinātājiem pašnāvniekiem.

Vai Padomei ir zināms, ka Eiropas satelītu pakalpojumu sniedzējs Eutelsat pārraida Al-Aqsa TV Atlantic Bird 4 kanālā, ko tas iznomā Jordānijas satelītu pakalpojumu sniedzējam Noorsat? Kādus pasākumus Padome ir veikusi, lai Eutelsat pārtrauktu Al-Aqsa TV raidījumus? Vai Padome ir izvirzījusi šo jautājumu Conseil Supérieur de l’Audiovisuel (CSA) Francijā?

Atbildē uz jautājumu E 1666/08 Komisija norādīja, ka tā „piekrīt ... bažām attiecībā uz mudināšanu uz naidu raidījumos, kas ir vienas dalībvalsts jurisdikcijā”. Hamas TV stacija Al-Aqsa izmanto Francijas uzņēmuma Eutelsat Atlantic Bird 4 Eiropas satelīta jaudu, ko Eutelsat iznomā Jordānijas satelītu pakalpojumu sniedzējam Noorsat, lai kūdītu uz vardarbību un naidu un attaisnotu terorismu Eiropā un ārpus tās. Tāpat kā Hezbollah TV stacijas Al-Manar programmās arī Al-Aqsa programmās bērni tiek ieģērbti spridzinātāju pašnāvnieku formās un slavināti kā varoņi. Kādā fragmentā populārais trusītis Assud aizstāv mocības un pašnāvnieku spridzināšanas kā ideālu mērķi katram bērnam, kas piezvana šova laikā. Citā fragmentā multiplikācijas tēls saka, ka viņš „nokodīs un apēdīs” dāņus, jo Dānijas laikraksts ir publicējis viņiem nepatīkamas politiskas karikatūras. Trusītim Assud kāds zvana pa telefona un saka, ka „mums izdosies nogalināt” karikatūristu, kam trusītis pilnībā piekrīt.

Ko Padome plāno darīt, lai novērstu Al-Aqsa raidījumus Eiropas satelītu kanālos? Ņemot vērā līdzības kūdīšanā uz vardarbību un terorismu Al-Manar un Al-Aqsa raidījumos, vai tas nenorāda uz pārskatītās direktīvas „Televīzija bez robežām” (Direktīva 2007/65/EK⁽¹⁾) 3.b panta pārkāpšanu, kā tas bija gadījumā ar Al-Manar?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Tādu televīzijas programmu raidīšana, kurās notiek kūdīšanu uz rasu vai reliģisko naidu, nav savienojama ar vērtībām, kas ir mūsu demokrātiju pamatā, un ir absolūti nepieļaujama.

Direktīvas par audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumiem (Direktīva 89/552/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 2007/65/EK) 2. panta 4. un 6. punktā ir noteikts, ka trešā valstī dibināts pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atrasties dalībvalsts jurisdikcijā.

Dalībvalstīm, uz kurām attiecas minētā direktīva, tā ir jāpiemēro Komisijas uzraudzībā. Saskaņā ar šo direktīvu attiecīgo dalībvalstu iestādēm ir rūpīgi jāizskata cienījamo deputātu izvirzītais jautājums.

Turklāt Eiropas Savienība noraida jebkādas publiskas provokācijas par terora aktu veikšanu, ko pierāda nesen pieņemtais Padomes Pamatlēmuma par terorisma apkarošanu (2002/475/TI) grozījums, kas ietver trīs jaunus nodarījumus: publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus, teroristu vervēšanu un teroristu apmācību. Ir paredzēts, ka visas dalībvalstis ratificēs Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu (2006), kas uzliek par pienākumu pusēm atzīt par kriminālnoziegumu publiskus aicinājumus veikt teroristiskus nodarījumus.

Saskaņā ar elektronisko apkārtrakstu „Hands off Cain” (Nr. 105, 2008. g.4. jūnijā) Irānas režīms gatavojas izpildīt nāvessodu (vai varbūt to jau ir izpildījis) Foroud Fouladvand, Eiropas pilsonim ar Lielbritānijas pasi, Alexander Valizadeh, Eiropas pilsonim ar Vācijas pasi un Nazem Schmidtt, ASV pilsonim.

Dr. Foroud Fouladvand ir zinātnieks un Korāna pētnieks, kas ir publiski nosodījis Irānas režīmu un tā tirānisko valdīšanu.

Vai Padome ir informēta par šiem spriedumiem un plānoto nāvessodu izpildīšanu? Vai tā var pateikt, kādi pasākumi ir veikti minēto Eiropas pilsoņu aizsardzībai?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padomei ir zināms, ka šie trīs cilvēki ir pazuduši Yüksekova, Hakari provinces rajonā Turcijā pie Irānas robežas. Teherānā ES dalībvalstu vēstniecības vāc papildu informāciju un uzmanīgi seko šim jautājumam, taču nevar apstiprināt, ka šos cilvēkus ir apcietinājušas Irānas varas iestādes.

Padome ir noteikusi ES ceļošanas aizliegumu vairākām Zimbabves amatpersonām un politiķiem, arī prezidentam Robert Mugabe. Tomēr prezidents Robert Mugabe ir pārkāpis šo aizliegumu, jo ir ieradies Itālijā un izmantojis savas tiesības, kas noteiktas Itālijas valdības mītnes nolīgumā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO), lai piedalītos FAO sanāksmēs Romā.

Ko vispār Padome darīs, lai, ņemot vērā nesenos notikumus, padarītu stingrāku ieceļošanas aizliegumu? Kādus pasākumus Padome var veikt konkrēti R. Mugabe un FAO gadījumā, lai mudinātu Itālijas valdību pārskatīt savu mītnes nolīgumu ar FAO tādā veidā, kas ļautu Itālijai pilnībā īstenot ES ieceļošanas aizliegumu un liegt R. Mugabe izmantot šo nepilnību? Kāds ir Padomes viedoklis par šādu ceļojumu aizliegumu vērtību un efektivitāti, ja tos var tik viegli pārkāpt?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome nav izskatījusi jautājumu par stingrākiem ieceļošanas aizliegumiem saistībā ar nesenajiem notikumiem, bet 19. un 20. jūnija Eiropadomes prezidentūras secinājumos Eiropadome ir atkārtoti uzsvērusi gatavību veikt papildu pasākumus pret tiem, kas atbildīgi par vardarbību.

Katrai dalībvalstij ir jāīsteno ieceļošanas aizliegums atbilstīgi tās tiesību aktiem. Itālija nav vienīgā valsts, kura ir noslēgusi mītnes nolīgumus, kuri vairākos gadījumos ir ļāvuši Zimbabves vadītājiem ierasties dažādās ES dalībvalstīs.

Kopš 2002. gada Padome katru gadu ir atjaunojusi ieceļošanas aizliegumu Zimbabves valdības locekļiem.

Strauji augošās cenas (inflācija), nepārtrauktā straujā naftas un kviešu cenu celšanās un nespēja veikt adekvātus pasākumus, lai palīdzētu Eiropas pilsoņiem, dalībvalstu ekonomikai un pašai ES ir ārkārtīgi satraucoši simptomi. Kādas ir ES politikas pamatnostādnes augošo naftas un kviešu cenu un dzīves dārdzības pieauguma ierobežošanai kopumā, sadarbojoties ar dalībvalstīm? Vai ir kādi plāni īpašiem pasākumiem? Ja ir, tad kādi tieši tie ir un ko tieši ietver?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Šajā jautājumā izvirzītie svarīgie punkti Padomē ir apspriesti vairākkārt, jo īpaši ņemot vērā Komisijas paziņojumus „Pārtikas cenu paaugstināšanās problēmas risināšana”⁽¹⁾ un „Saskaroties ar naftas cenu pieauguma problēmu”⁽²⁾.

Eiropadome2008. gada 19. un 20. jūnijā apsprieda šo tematu, ņemot vērā ECOFIN Padomes ziņojumu „Nesenās izmaiņas pasaules pārtikas cenās – galvenie virzītājspēki un politiskās atbildes” ⁽³⁾. Tādēļ prezidentūras secinājumi nosaka vairākus īpašus pasākumus, kuru lielākā daļa ir jāīsteno līdz 2008. gada decembrim.

Prezidentūras secinājumos arī atzīmēts, ka ES jau ir veikusi pasākumus lauksaimniecības nozarē, lai ierobežotu spiedienu uz pārtikas cenām, pārdodot intervences krājumus, samazinot eksporta kompensācijas, atceļot prasību atstāt atmatā zemes 2008. gadā, paaugstinot piena iepirkuma kvotas un atceļot importa nodevas labībai, tādējādi uzlabojot apgādi un palīdzot stabilizēt lauksaimniecības tirgus. Turklāt kopējās lauksaimniecības politikas secīgās reformas ir ievērojami paaugstinājušas lauksaimniecības nozares efektivitāti Eiropā. Padome izskatīs citus pasākumus šo jautājumu risināšanai KLP „veselības pārbaudes” kontekstā.

Saistībā ar veicamajiem pasākumiem Eiropadome ir uzsvērusi biodegvielu politikas ilgtspējas nodrošināšanas nozīmi, nosakot ilgtspējas kritērijus pirmās paaudzes biodegvielu ražošanai un veicinot to otrās paaudzes biodegvielu attīstīšanu, ko izgatavo no blakusproduktiem, kā arī nepieciešamību nekavējoties novērtēt iespējamo ietekmi uz lauksaimniecības produktiem pārtikai un vajadzības gadījumā rīkoties, lai atrisinātu visas problēmas.

Eiropadome ir arī paziņojusi par apņemšanos turpināt censties panākt Dohas sarunu kārtas vispusīgu, mērķtiecīgu un līdzsvarotu noslēgumu un atrunāt trešās valstis no pārtikas eksporta ierobežojumu un eksporta aizliegumu noteikšanas. Eiropas Savienība izvirzīs šo jautājumu PTO un citos atbilstošos starptautiskos forumos.

Eiropadome ir atzinīgi novērtējusi Komisijas iniciatīvu izpētīt jautājumu par ierobežojošiem noteikumiem mazumtirdzniecības nozarē un Komisijas nodomu cieši uzraudzīt darbības ar precēm saistītajos finanšu tirgos, starp tām arī spekulatīvo tirdzniecību, un to ietekmi uz cenu izmaiņām, kā arī jebkādas politikas radītās sekas. Tā ir aicinājusi Komisiju vēlreiz ziņot par šo jautājumu pirms 2008. gada decembra Eiropadomes un apsvērt piemērotus politiskus risinājumus, starp tiem arī pasākumus, kas vērsti uz tirgus pārredzamības uzlabošanu.

Attiecībā uz naftas un gāzes cenām prezidentūra ir aicināta sadarbībā ar Komisiju novērtēt tādu pasākumu iespējamību un ietekmi, kas varētu izlīdzināt pēkšņu naftas un gāzes cenu pieaugumu sekas, un ziņot pirms 2008. gada oktobra Eiropadomes. Eiropadome ir arī aicinājusi dalībvalstis, Komisiju un Eiropas Investīciju banku atbalstīt pasākumus, kas vērsti uz mājsaimniecību un rūpniecības ieguldījumu veicināšanu energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanā, kā arī uz fosilo kurināmo izmantošanu videi labvēlīgākā veidā. Tā ir aicinājusi dalībvalstis un Komisiju paātrināt 2006. gada energoefektivitātes rīcības plāna īstenošanu un apsvērt tā iespējamu pārskatīšanu.

Šie paši secinājumi mudināja Komisiju papildus pārtikas un naftas cenām pārraudzīt notikumu attīstību citos preču tirgos un aicināt Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomi cieši sekot darbam citās atbilstīgās Padomes struktūrās par jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas un naftas cenām, un ziņot Eiropadomei līdz 2008. gada oktobrim.

Kolumbijā Augstākā tiesa ir konstatējusi, ka 64 parlamenta deputāti, kas atbalsta prezidenta A. Uribe valdību, ir saistīti ar paramilitārajiem grupējumiem (nāves eskadroniem). Prezidents ir lūdzis sev tuvus parlamentāriešus aizkavēt Nacionālo kongresu pieņemt likumu par kongresa reformu, lai traucētu politiskajām partijām aizvietot ar paramilitārajiem spēkiem saistītos parlamentāriešus ar citiem. Loģisks secinājums ir tāds, ka valdība paļaujas uz politiķiem, kas ir saistīti ar paramilitārajām grupām, un ka prezidenta atkārtota ievēlēšana ir atkarīga no šiem parlamentāriešiem.

Vai Padome turpinās apspriest asociācijas nolīgumu ar valdību, ko atbalsta paramilitārie spēki? Ja jaunajā nolīgumā ir cilvēktiesību klauzula, vai ir saprātīgi parakstīt šādu nolīgumu ar valdību, kas pārkāpj cilvēktiesības pat pirms parakstīšanas?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome ir ņēmusi vērā informāciju par iespējamām saiknēm starp politiskajiem darbiniekiem un Kolumbijas paramilitāro grupējumu locekļiem un stingri uzraudzīs notikumu attīstību. Asociācijas nolīgums, ko pašlaik apspriež ar Andu Kopienu, acīmredzot ietvers standarta klauzulu par cilvēktiesībām un demokrātijas principiem. Šajā gadījumā ir lietderīgi atzīmēt, ka 2007. gada beigās pieņemtajos secinājumos par Kolumbiju:

„Padome [...] pauž ES pilnīgu solidaritāti ar Kolumbijas tautu, tās atbalstu Kolumbijas valdībai centienos sarunu ceļā rast risinājumu iekšējam bruņotajam konfliktam un uzsver to nozīmi, ko ES piešķir Taisnības un miera likuma (JPL) un ar to saistītās juridiskās struktūras īstenošanai, kā arī demobilizācijas, atbruņošanās un reintegrācijas (DDR) procesam saskaņā ar JPL.

Padome atkārtoti apstiprina ES un tās dalībvalstu gatavību atbalstīt Kolumbijas valdību, valsts iestādes, pilsonisko sabiedrību un starptautiskās organizācijas, sniedzot atbalstu darbībām, kas veicina mieru, taisnīgumu, tiesiskumu, reparācijas un samierināšanos, kā arī atbalstot darbības, kas virza uz priekšu DDR procesus.

Padome atzinīgi vērtē pasākumus, ko Kolumbijas valdība un Kolumbijas iestādes veic, lai pārredzamā un efektīvā veidā īstenotu JPL, darbu, ko veic Nacionālās samierināšanās un reparāciju komisija, un Konstitucionālās tiesas darbību. Tā arī atzinīgi vērtē Augstā komisāra bruņoto personu un grupu sociālajai un ekonomiskajai integrācijai iecelšanu un darbību.

Atzīstot sasniegto, Padome arī atzīmē, ka JPL ieviešana ir tālu no pilnības. Tā aicina Kolumbijas valdību atbalstīt un apgādāt ar resursiem ātru un efektīvu visu JPL aspektu īstenošanu – arī nodrošinot ar piemērotu personālu Taisnīguma un miera likuma vienību Ģenerālprokurora birojā – tādā veidā, kas piešķir prioritāti upuru tiesībām uz taisnīgumu, tiesiskumu un reparācijām.”

Padome arī veicināja „Kolumbijas valdības apņemšanos uzlabot cieņu pret cilvēktiesībām bruņotajos spēkos un atzinīgi vērtē progresu, kas sasniegts šajā ziņā. Tomēr tā ar reālām bažām atzīmēja, ka daži drošības spēku locekļi turpina pārkāpt cilvēktiesības, arī nelikumīgi nogalinot cilvēkus.”

Visbeidzot, Padome atzīst, ka tā „ir nobažījusies par jaunu paramilitāro un citu bruņotu noziedzīgo grupu parādīšanos. Tā atzīmē centienus, ko jau veikušas iestādes, lai apkarotu šīs jaunās grupas, un aicina Kolumbijas valdību pastiprināt centienus un veikt papildu pasākumus šo grupu apkarošanai.”

Plašsaziņas līdzekļos ir bijuši vairāki ziņojumi, kas liecina, ka ES dalībvalstis nopietni apsver sankciju atcelšanu pret Kubu, neraugoties uz Human Rights Watch un citu cilvēktiesību organizāciju iebildumiem.

Vai Kubas pilsoņi var atsaukties uz visiem ANO Pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un ANO Pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām noteikumiem? Kāds nozīmīgs, tverams un pierādīts progress, pēc Padomes domām, ir panākts Kubā vārda brīvības, biedrošanās brīvības, pārvietošanās brīvības, preses brīvības un tiesu sistēmas reformas jomā kopš sankciju noteikšanas 2003. gadā?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Kuba 2008. gada 28. februārī parakstīja Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ko ES prezidentūra atzinīgi novērtēja 2008. gada 4. marta paziņojumā.

Kamēr šie pakti nav ratificēti, Kubas pilsoņi nevar piesaukt to noteikumus. Tomēr Padome norāda, ka, parakstot tos, Kuba jau ir apliecinājusi savu nodomu ievērot šajos paktos minētās pilsoniskās un politiskās tiesības, kā arī tiesības, kas paredzētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos Kubas ratificētajos cilvēktiesību nolīgumos.

Savos 2008. gada 23. jūnija secinājumos par Kubu Padome aicināja Kubas iestādes ratificēt un īstenot šos paktus un vēlreiz aicināja Kubas valdību reāli atbalstīt cilvēktiesības, ko tā demonstrēja, parakstot šos divus cilvēktiesību paktus.

Tajos pašos secinājumos Padome atzīmēja Kubas valdības jau veiktās pārmaiņas. Tā apstiprināja atbalstu tiesību aktu liberalizācijai un mudināja valdību tos ieviest.

Padome aicināja Kubas valdību efektīvi uzlabot cilvēktiesību situāciju, cita starpā arī bez nosacījumiem atbrīvojot visus politieslodzītos, starp tiem arī tos, kas tika ieslodzīti un notiesāti 2003. gadā. Tā paliek ES galvenā prioritāte. Padome arī aicināja Kubas valdību atvieglot starptautiskajām humanitārajām organizācijām piekļuvi Kubas cietumiem.

Padome norādīja, ka tā paliek uzticīga 1996. gada kopējai nostājai, kas vēl joprojām ir būtiska, un atkārtoti apstiprināja apņemšanos saskaņā ar ES politiku turpināt dialogu ar Kubas iestādēm, kā arī ar pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas pārstāvjiem, lai veicinātu cieņu pret cilvēktiesībām un reālu progresu virzībā uz plurālistisku demokrātiju. Padome uzsvēra, ka ES turpinās piedāvāt visiem sabiedrības slāņiem praktisku atbalstu ceļā uz miermīlīgām pārmaiņām Kubā. ES arī vēlreiz uzsvēra aicinājumu Kubas valdībai garantēt informācijas un vārda brīvību, kā arī piekļuvi internetam, un aicināja Kubas valdību sadarboties šajā jautājumā.

ES atkārtoti uzsvēra Kubas pilsoņu tiesības neatkarīgi lemt par savu nākotni un pauda uzskatu, ka joprojām ir gatava dot pozitīvu ieguldījumu visu Kubas sabiedrības slāņu nākotnes attīstībai, arī ar attīstības sadarbības instrumentu starpniecību.

Padome piebilda, ka ES ir gatava atsākt vispusīgu un atklātu dialogu ar Kubas iestādēm par visiem jautājumiem, kas izraisa savstarpēju interesi. Kopš 2007. gada jūnija ir notikušas sākotnējas diskusijas par šāda dialoga uzsākšanu ministru līmenī starp ES un Kubu, kā arī divpusēji. Šim dialogam ir jāaptver visas iespējamās sadarbības jomas, ietverot cilvēktiesību sfēru, kā arī politisko, ekonomisko, zinātnisko un kultūras sfēru, un tai jānotiek uz savstarpēja, beznosacījumu, nediskriminējoša un uz rezultātiem orientēta pamata. Šajā dialogā ES izklāstīs Kubas valdībai savus uzskatus par demokrātiju, vispārējām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Padome vēlreiz apstiprināja, ka tās politika attiecībā uz ES kontaktiem ar demokrātisko opozīciju paliek spēkā. Augsta līmeņa vizītēs ir vienmēr jāizskata cilvēktiesību jautājumi, vajadzības gadījumos sanāksmes ar demokrātisko opozīciju būs daļa no augstā līmeņa vizītes.

Tādējādi Padome piekrita turpināt minēto vispārējo politisko dialogu ar Kubas valdību. Šajā kontekstā Padome piekrita atcelt jau 2003. gadā atliktos pasākumus, kas bija līdzeklis politiskā dialoga veicināšanai un 1996. gada kopējās nostājas instrumentu pilnīgas izmantošanas nodrošināšanai.

Saistībā ar kopējās nostājas ikgadējo pārskatīšanu Padome 2009. gada jūnijā veiks tās attiecību ar Kubu novērtēšanu. Pēc tam dialogs turpināsies, ja Padome atzīs, ka tas ir bijis efektīvs, ņemot vērā jo īpaši tos faktorus, kas ietverti secinājumu 2. punktā.

Vai Padome plāno ar kaut kādiem pieejamiem līdzekļiem panākt juridisko kompetenci sporta jomā, kā tas bija paredzēts Lisabonas līguma 149. pantā, tagad, kad līgumu pašu nevar īstenot pēc negatīvā rezultāta Īrijas referendumā?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Saskaņā ar likumu Eiropas Savienībai ir tikai tās kompetences, kas tai piešķirtas līgumos.

Tāpēc Padome pati nevar piešķirt jaunas kompetences Eiropas Savienībai.

Attiecībā uz juridisko kompetenci sporta jomā, kas paredzēta Lisabonas līguma 149. pantā, ir jānorāda, ka Eiropadome 19. un 20. jūnijā izskatīja Īrijas referenduma iznākumu un atzina, ka ir vajadzīgs ilgāks laiks situācijas analīzei. Tā arī atgādināja, ka Lisabonas līguma mērķis ir palīdzēt paplašinātajai Eiropas Savienībai darboties efektīvāk un demokrātiskāk, un paziņoja, ka 19 dalībvalstis ir ratificējušas līgumu un citās dalībvalstīs ratifikācijas process turpinās.⁽¹⁾.

ASV atbalstītais diktatora P. Musharraf militārais režīms Pakistānā 2007. gada novembrī noteica karastāvokli, arestēja daudzus cilvēkus un uzspieda Pakistānas tautai brutālu vardarbību. Diktatūra pievērsās arī valsts juridisko profesiju pārstāvjiem, kas bija nostājušies pret to, un ieslodzīja tūkstošiem juristu, atlaida no amata 45 augstākos tiesnešus, arī Augstākās tiesas priekšsēdētāju Iftikhar Chaudhry, un pakļāva viņus politiskai vajāšanai. Atlaistie tiesneši bija protestējuši pret viņu tautiešu nolaupīšanu un ieslodzīšanu dažādās Gvantanamo tipa soda nometnēs, kā arī pret valsts bagātību izpārdošanu. Četrus mēnešus pēc P. Musharraf sakāves un jaunas valdības ievēlēšanas atlaistie tiesneši vēl nav atjaunoti amatos, bet pastiprinās ASV spiediens uz Pakistānu, lai tā paliktu lojāls sabiedrotais ASV histēriskajā „karā pret terorismu”.

Kādus pasākumus Padome veiks, lai panāktu uz politiskiem motīviem atlaisto tiesnešu atjaunošanu darbā un Pakistānas tautas demokrātisko tiesību un brīvību atjaunošanu?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

ES stingri atbalsta tiesu neatkarību, kas ir demokrātijas stūrakmens, garantē tiesiskumu un aizsargā konstitucionālo kārtību un individuālās brīvības.

Attiecībā uz Pakistānu ES bija dziļi nobažījusies par Augstākās tiesas galvenā tiesneša un vairāku citu tiesnešu atlaišanu, kas apdraudēja konstitucionālās iekārtas pamatprincipus un tiesiskumu.

ES vispār atbalsta cilvēktiesību aizstāvjus, starp tiem arī tos, kas cīnās par tiesnešu neatkarību.

ES mudina jauno Pakistānas valdību kopumā stingri atbalstīt cilvēktiesības un pamatbrīvības un nostiprināt demokrātisko sistēmu, atjaunojot tiesnešu neatkarību. Šie jautājumi ir dialoga starp ES un Pakistānu neatņemama daļa.

Eiropas Savienība ir gatava sniegt Pakistānas tautai palīdzību tādas plaukstošas un stabilas sabiedrības veidošanā, kas pamatojas uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu.

Mohammed Barakeh, Izraēlas Komunistiskās partijas vadības loceklis, Hadash priekšsēdētājs un Hadash parlamentārās frakcijas vadītājs Izraēlas parlamentā, 2008. gada 20. maijā tika nopratināts Izraēlas policijā uz sadomātas apsūdzības pamata par iespējamu policista aizskaršanu pretkara demonstrāciju laikā Libānā 2006. gadā. Mohammed Barakeh, kas piedalījās Eiropas Parlamenta uzklausīšanās 2008. gada 13.–14. maijā, ir pazīstams kā cīnītājs par mieru un drošību Tuvajos Austrumos.

Vai Padome nosoda šīs Izraēlas iestāžu darbības, kas ir tiešs uzbrukums Hadash un Izraēlas Komunistiskās partijas politikai, kuras mērķis ir panākt Palestīnas jautājuma taisnīgu risinājumu un izraēliešu un palestīniešu mierīgu līdzāspastāvēšanu?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Izraēlas tiesu procedūra turpinās, un Padomei nav tiesību iejaukties šajā procedūrā, kas ir Izraēlas iekšēja lieta. Tomēr Padome ir vairākos gadījumos izteikusi viedokli par labu taisnīgam, visaptverošam un ilgtspējīgam Izraēlas un Palestīnas konflikta noregulējumam.

Lietuvas parlaments otrdien, 17. jūnijā, pieņēma jaunu likumprojektu, ar ko aizliedz publiski izmantot komunistu un fašistu simbolus.

Tas ir nepieņemams, vēsturiski nepamatots un bīstams gadījums, kad tiek pielīdzinātas šis divas kustības, kas cita starpā ir to miljonu komunistu piemiņas apvainojums, kuri atdeva savas dzīvības, lai sagrautu fašismu.

Šis lēmums, ko pieņēma suverēnās Lietuvas politiskā vara valstī, kurā Komunistiskā partija ir aizliegta, paredz arī naudas sodus. Ja jauno likumu parakstīs prezidents, par sirpja un āmura simbola publisku demonstrēšanu būs jāmaksā sods no 150 līdz 300 eiro.

Ir labi zināms, ka daudzas komunistiskās partijas, arī Grieķijas Komunistiskā partija, izmanto sirpja un āmura zīmi kā simbolu un vēlēšanu emblēmu.

Kāda ir Padomes nostāja par šo nepieņemamo un vēsturiski nepamatoto aktu? Kādi ir Padomes uzskati par to, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā šis likums aizliegs komunistisko partiju darbību, arī Grieķijas Komunistiskās partijas darbību, kura cīnās par Lietuvā dzīvojošo Grieķijas pilsoņu balsīm?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome nav apspriedusi šo jautājumu, jo tas neietilpst tās kompetencē.

Maskava ir prognozējusi, ka nesenais Īrijas negatīvais balsojums par Lisabonas līgumu varētu ietekmēt sarunas par jaunu stratēģisko partnerattiecību paktu starp Eiropas Savienību un Krieviju (http://www.euobserver.com" ). Kāda ir Francijas prezidentūras nostāja attiecībā uz iespējamo Lisabonas līguma ratifikācijas procesa ietekmi uz sarunām par jaunu partnerattiecību un sadarbības nolīgumu ar Krieviju? Vai Krievija ir gatava sākt sarunas par jaunu partnerattiecību un sadarbības nolīgumu? Kāda ir Krievijas reakcija uz ES sarunu mandātu, kas aptver ieilgušas un joprojām neatrisinātas problēmas, kuras ietvertas Lietuvas ierosinājumā?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Nav tiešas saiknes starp Lisabonas līguma ratifikācijas procesu un sarunām par jauna nolīguma noslēgšanu ar Krieviju. Tādēļ šīs sarunas neietekmēs referenduma iznākums Īrijā, un tās varēs turpināties kā ieplānots. Krievija un ES ir faktiski gatavas sākt sarunas par jaunu divpusēju nolīgumu, kas aizvietotu pašreizējo partnerattiecību un sadarbības nolīgumu. Šīs sarunas tika sāktas nesenajā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē Hantimansijskā, kur pieņēma kopēju paziņojumu, kas ietvēra sekojošo:

„Mēs vienojāmies, ka mērķis ir noslēgt stratēģisku nolīgumu, kas būs visaptverošs pamats ES un Krievijas attiecībām paredzamā nākotnē un palīdzēs attīstīt mūsu attiecību potenciālu. Tam ir jānodrošina stingrs juridiskais pamats un juridiski obligātas saistības, kas aptver visas galvenās attiecību jomas, kuras ietvertas četrās ES un Krievijas kopējās telpās un to ceļu kartēs, ko saskaņoja Maskavas augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gada maijā.

Jaunais nolīgums nostiprinās starptautiskās saistības, kas vieno ES un Krieviju.”

Sarunu pirmā kārta notika Briselē 2008. gada 4. jūlijā, un tajā tika panākta vienošanās par to, kā turpināt sarunu procesu.

Francijas lauksaimniecības ministrs Michel Barnier ir aicinājis Eiropu izveidot pārtikas nodrošināšanas plānu un pretoties turpmākiem samazinājumiem Eiropas lauksaimniecības budžetā. Tomēr šāds priekšlikums var būt pat kaitīgs, var paaugstināt pārtikas cenas pasaulē krīzes laikā un neko nedot Eiropas lauksaimniecības ilgtermiņa veselībai. Vai Padome varētu izklāstīt savu viedokli par KLP ietekmi uz pārtikas cenām?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome pilnībā apzinās, ka ir atbilstoši un efektīvi jāreaģē uz augošajām pārtikas cenām.

Kā cienījamajai deputātei ir zināms, jautājums tika izskatīts Eiropadomē 19.–20. jūnijā⁽¹⁾, ņemot vērā Padomes darbu un Komisijas iesniegto paziņojumu⁽²⁾.

Straujais cenu pieaugums ir sarežģīta parādība ar daudziem cēloņiem un sekām.

Pie norādītajiem cēloņiem īpaši minams klimata jautājums un nesenā neraža dažās pasaules valstīs, ko galvenokārt izraisīja nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi; pasaulē pieaugošais pieprasījums pēc dažām pārtikas precēm jo īpaši dažās valstīs ar strauji augošu ekonomiku; biodegvielu ražošana visā pasaulē; spekulāciju ietekme uz cenu svārstībām un to pieaugumu finanšu tirgos, kā arī pieaugušās pārtikas ražošanas un pārvadāšanas izmaksas naftas cenu pieauguma dēļ.

Šajā sarežģītajā situācijā Eiropadome uzsver, cik svarīga ir visu iesaistīto struktūru īstenotā piemērotā uzraudzība, un norāda vairākus darbības virzienus. Šajā kontekstā starp citiem aspektiem tā atzīmē, ka lauksaimniecība spēj lieliski palīdzēt un būt viens no pašreizējās krīzes iespējamo risinājumu aspektiem.

Šajā sakarā Eiropadome savos secinājumos konstatē, ka „ES jau ir darbojusies, lai samazinātu spiedienu uz pārtikas cenām, pārdodot intervences krājumus, samazinot eksporta kompensācijas, atceļot prasību 2008. gadam par zemes atstāšanu atmatā, paaugstinot piena iepirkuma kvotas, atceļot importa nodevu labībai, tādējādi uzlabojot apgādi un palīdzot stabilizēt lauksaimniecības tirgus”.

Eiropadome arī paziņo, ka būtībā secīgās kopējās lauksaimniecības politikas reformas „ir pastiprinājušas tās orientāciju uz tirgu [...] un padarījušas ES lauksaimniekus jutīgākus pret cenu tendencēm”; Eiropadome uzskata, ka ir svarīgi turpināt un uzlabot šo ievirzi, „vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci un veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecību visā ES un nodrošinot pietiekamu apgādi ar pārtiku”.

Eiropadome norāda, ka nākotnē „KLP veselības pārbaudes kontekstā Padome izskatīs turpmākus soļus, lai risinātu šos jautājumus”.

Komisijas dienestos tiek gatavoti īpaši pasākumi, lai palīdzētu trūcīgākajiem cilvēkiem gan Eiropā, gan pasaulē, un Padome tos izskatīs, kad pienāks laiks. Mūsu sadarbības politikā mums arī turpmāk jāpūlas piešķirt lauksaimniecības nozarei augstāku prioritāti.

Visbeidzot, labākas ražas prognozes nākamajam lauksaimniecības gadam varētu palīdzēt samazināt spiedienu uz lauksaimniecības produktu cenām.

Eiropa ir apņēmusies cīnīties pret terorismu visos tā veidos. Vai Padomei ir zināms, ka dažu Eiropas valstu vadošie politiķi ir apmeklējuši sanāksmes, ko organizē ekstrēmistiskie Khalistani līderi ar vienīgo mērķi koordinēt visu teroristu un šķeltnieku grupu darbības Indijā, lai grautu šīs demokrātiskās, liberālās un sekulārās valsts vienotību un integritāti?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome nav apspriedusi jautājumu par Eiropas politiķu klātbūtni sanāksmēs, ko organizē ekstrēmistiskie Khalistani līderi.

Eiropas Savienība saistībā ar cīņu pret terorismu, ko tā ir stingri apņēmusies īstenot, ir publicējusi terora aktos iesaistīto personu un organizāciju sarakstu, kurā minēta arī Khalistan Zindabad Force, kuras līdzekļi ir iesaldēti visā Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz Padomes lēmumiem pieņemt direktīvu par kopējiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (kas prasa vienprātību), kā arī pieņemt priekšlikumu par direktīvas par dažiem darba laika organizācijas aspektiem grozījumu (kas prasa KVB), vai Padome var sniegt informāciju par to, kā balsoja katra dalībvalsts (par/pret/atturas) par katru no šiem priekšlikumiem?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Attiecībā uz direktīvu par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi: Padome vēlētos norādīt, ka attiecīgais priekšlikums ir pamatots uz EK līguma 63. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Tādējādi ir piemērojama koplēmuma procedūra, un Padome lems ar kvalificēta vairākuma balsojumu.

Plenārsēdē 2008. gada 18. jūnijā Parlaments pieņēma grozījumus Komisijas priekšlikumam. Tā kā šie grozījumi atbilst tiem, ko COREPER priekšsēdētājs 2008. gada 4. jūnija vēstulē Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājam bija norādījis kā Padomei pieņemamus, var fiksēt, ka vienošanās ir panākta pirmajā lasījumā⁽¹⁾. Tāpēc Padome vēl nav balsojusi, bet ir notikušas sarunas, kurās ir panākta neoficiāla vienošanās par šīs vēstules saturu.

Pašlaik notiek teksta, kas radies Parlamenta balsojuma rezultātā, juridiskā un lingvistiskā pārskatīšana, ko veic abu iestāžu eksperti. Pēc tam Eiropas Parlaments un Padome, lemjot ar kvalificētu vairākumu, pieņems normatīvo dokumentu.

Attiecībā uz direktīvu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem: 2008. gada 9. jūnijā Padome ar kvalificētu vairākumu panāca vienošanos par vispārēju kompromisu, ko ierosināja prezidentūra par šo direktīvu. Četras delegācijas (Grieķija, Ungārija, Malta un Spānija) nevarēja pieņemt prezidentūras kompromisa priekšlikumu, un trīs citas delegācijas (Beļģija, Kipra un Portugāle) atturējās. Piecas delegācijas (Beļģija, Kipra, Grieķija, Ungārija un Spānija) iesniedza kopēju paziņojumu, kas pievienojams Padomes protokolam⁽²⁾, kurā izskaidroja savu nostāju. Šajā paziņojumā delegācijas arī uzsvēra, ka tās vēlas konstruktīvā veidā izpētīt alternatīvas vispārīga kompromisa vienošanās panākšanai ar prezidentūru, Komisiju un Eiropas Parlamentu direktīvas projekta pieņemšanas pēdējā posmā.

2005. gadā augsta līmeņa ekspertu grupa Loyola de Palacio vadībā sagatavoja ziņojumu par TEN-T tīklu paplašināšanu, lai integrētu ES un tās kaimiņvalstu transporta tīklus. Komisija 2008. gada sākumā publicēja paziņojumu par šo jautājumu. Šajā gadā sākās ES prakse situācijas analīzei TEN-T projektu prioritātes noteikšanā ar sekojošiem priekšlikumiem par to 30 prioritāro projektu saraksta paplašināšanu, kas bija apstiprināti 2004. gadā. Ļubļanā 2008. gada 6. maijā notika neoficiāla ES transporta ministru sanāksme, kuras darba kārtībā bija arī TEN-T tīklu paplašināšana, lai ņemtu vērā visu 27 dalībvalstu prasības.

Vai Padome var sniegt informāciju par sarunu gaitu un TEN-T tīklu paplašināšanas grafiku, kā arī konkretizēt, kuri no ES transporta projektiem (jūras, ātrgaitas dzelzceļa, kravas dzelzceļa, gaisa vai sauszemes transporta) pozitīvi ietekmēs ES Melnās jūras piekrastes valstis?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada jūlija sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Cienījamajai deputātei ir labi zināms, ka Padome nevar izskatīt grozījumus, kas izdarāmi spēkā esošos juridiskos instrumentos, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu. Komisija vēl nav iesniegusi priekšlikumu grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu Nr. 884/2004/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīklu attīstībai, kurā ir 30 prioritāro projektu saraksts. Saskaņā ar Komisijas informāciju priekšlikums pārskatīt šīs pamatnostādnes un prioritāro projektu sarakstu ir plānots 2010. gadā atbilstīgi minētā lēmuma 19. panta 3.punktam.

Ir jāatzīmē, ka prioritārais projekts Nr. 7, kas tiek realizēts (autoceļu ass Igoumenitsa/Patra-Athina-Sofia-Budapest ar atzaru uz Bukaresti un Konstancu) un prioritārais projekts Nr. 18 (iekšējo ūdensceļu ass Rhine/Meuse-Main-Danube), kura daļa atbilst Eiropas VII koridora definīcijai, nodrošina savienojumu ar Melno jūru.

Padome uzskata, ka ir ļoti svarīgi ņemt vērā pārmaiņas, kas notikušas ES kopš Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamatnostādņu pieņemšanas, un reaģēt uz augošo tirdzniecības un transporta plūsmu vajadzībām kā noteikts secinājumos par galveno Eiropas transporta asu pagarināšanu uz kaimiņvalstīm, ko pieņēma „Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome” 20007. gada jūnijā.

Vai Komisija varētu pateikt, vai tai ir bažas par to, ka pamatskolās un vidusskolās ar darbiniekiem slēdz darba līgumus uz skolas mācību gada laiku, vasaras periodos tos pārtrauc, bet nākamā mācību gada sākumā atjauno, tādējādi atņemot tādiem skolu darbiniekiem kā sekretāriem un apkalpojošam personālam tās tiesības, kādas ir pastāvīgajiem darbiniekiem, lai gan viņi sniedz tos pašus pakalpojumus un bieži strādā savos amatos daudzus gadus?

Padomes Direktīvas 1999/70/EK⁽¹⁾ par UNICE, CEEP un EAK⁽²⁾ noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku galvenie mērķi ir uzlabot darba uz noteiktu laiku kvalitāti un izveidot sistēmu, lai novērstu nelikumības, kas rodas no secīgu noteikta termiņa darba līgumu vai attiecību izmantošanas.

Lai novērstu nelikumības, kas rodas no secīgu uz noteiktu laiku slēgtu darba līgumu izmantošanas, pamatnolīguma 5. klauzula uzliek par pienākumu dalībvalstīm ieviest vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

a) objektīvus iemeslus, kas pamato šādu līgumu vai attiecību atjaunošanu;

b) secīgu uz noteiktu laiku slēgtu darba līgumu vai attiecību maksimālo kopējo ilgumu;

c) šādu līgumu vai attiecību atjaunojumu skaitu.

Visas dalībvalstis ir ieviesušas vienu vai vairākus šādus pasākumus. Tādēļ uz noteiktu laiku slēgtus darba līgumus nevar pagarināt vairāk nekā noteiktu reižu skaitu vai pēc noteikta laika posma, vai tikai tad, ja tam ir nopietni iemesli. Ar šādu tiesību aktu transponēšanu ir jāpanāk, ka uz noteiktu laiku slēgtus darba līgumus nevar bezgalīgi atjaunot vai pagarināt.

Komisijai nav informācijas par sistemātisku uz noteiktu laiku slēgtu darba līgumu izmantošanu pamatskolās un vidusskolās, izņemot Spāniju, kur tika mainīti tiesību akti, lai reliģijas mācības skolotājus iekļautu direktīvas darbības jomā.

Kopienas tiesību akti ir paredzēti, lai novērstu uz noteiktu laiku slēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu. Mēs aicinām godājamo deputātu sniegt Komisijai jebkādu būtisku informāciju par to, kur un kā šāda prakse notiek. Ņemot to vērā, Komisija lems par vispiemērotāko rīcību.

Eiropas Savienībai tagad ir moderns un mērķtiecīgs tiesiskais regulējums cīņai pret diskrimināciju, kas ir jāatbalsta un jāpapildina ar jaunas Eiropas direktīvas pieņemšanu, paplašinot vienādas attieksmes principu ārpus nodarbinātības jomas. Tomēr, kā rāda iepriekšējo divu pret diskrimināciju vērsto direktīvu (2000/78/EK⁽¹⁾ un 2000/43/EK⁽²⁾) transponēšanas pieredze, iekļaušana valstu tiesību aktos nav līdzvērtīga vienlīdzīgas attieksmes panākšanai praksē.

Kādus jaunus praktiskus pasākumus Komisija izvirza jaunajā direktīvas priekšlikumā, lai novērstu diskrimināciju, uzmākšanos un pakļaušanu netaisnībai, lai uzlabotu vienlīdzīgu iespēju struktūru darbību, atbalstītu diskriminācijas upurus un nostiprinātu tiesības uz kompensāciju diskriminācijas gadījumā, īstenojot efektīvu tiesību aizsardzību?

Komisija 2008. gada 2. jūlijā kā daļu no atjaunotās sociālās darba kārtības⁽³⁾ pieņēma priekšlikumu⁽⁴⁾ direktīvai, ar ko aizliedz diskrimināciju vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas un reliģijas vai ticības dēļ ārpus nodarbinātības jomas. Tā pieņēma arī paziņojumu – Nediskriminācija un vienlīdzīgas iespējas – atjaunotas saistības⁽⁵⁾, kas nosaka vispārējo politiku šajā jomā.

Ierosinātā direktīva ietver noteikumus pret uzmākšanos un pakļaušanu netaisnībai, kā arī prasību izveidot vienlīdzīgu iespēju struktūras, jo īpaši, lai atbalstītu diskriminācijas upurus. Šie noteikumi kopumā atbilst līdzīgiem noteikumiem Direktīvā⁽⁶⁾. Komisija uzskata, ka, ja tie tiek pareizi transponēti valstu tiesību aktos un īstenoti, šie noteikumi var būt adekvāta garantija tiem diskriminācijas upuriem, kas pieprasa kompensāciju.

Grieķijas Valsts statistikas dienesta publicētie dati rāda, ka 2008. gada 1. ceturksnī reģistrētais bezdarbs bija 8,3 %, un tas galvenokārt skāra tos, kas meklē darbu pirmo reizi (33,4 %), jauniešus (17,3 %) un jaunas sievietes (22,2 %). 46,7 % (200 000) ir ilgtermiņa bezdarbnieki, kas pēc 12 mēnešiem bez darba vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu 404 eiro.

Laikā, kad nekontrolēts cenu pieaugums, zemas algas un pabalsti nomoka strādnieku šķiru, kādus pasākumus Komisija veiks, lai apmierinātu arodbiedrību kustības prasības pēc bezdarbnieku efektīvas aizsardzības dalībvalstīs, pēc bezdarbnieka pabalsta, kas līdzinās 80 % no pamatalgas, un pēc sociālā nodrošinājuma bezdarbniekiem, kamēr viņi atrod stabilu pilna laika darbu?

Komisija apzinās problēmas, ar kurām saskaras dalībvalstis, risinot cenu pieauguma un bezdarba problēmas.

Kā apstiprināja 2008. gada marta Eiropadome, Eiropas Savienības ekonomikas pamati paliek stabili: valstu deficīti ir samazinājušies vairāk nekā divas reizes kopš 2005. gada, un valstu parādi arī ir samazinājušies līdz nedaudz zem 60 %; ekonomikas izaugsme sasniedza 2,9 % 2007. gadā, bet 2008. gadā ir gaidāma zemāka izaugsme; pēdējos divos gados ir radīti 6,5 miljoni jaunu darba vietu. Lai gan cikliskie faktori ir bijuši nozīmīgi, šai attīstībai ir palīdzējušas strukturālās reformas, kas dažos pēdējos gados ir realizētas saskaņā ar Lisabonas stratēģiju, kā arī labvēlīgā eiro un kopējā tirgus ietekme. Tādēļ bezdarba un ilgtermiņa bezdarba līmenis samazinās, bet sieviešu un jaunu darba ņēmēju nodarbinātība pieaug,

Tomēr ir vajadzīgi papildu pasākumi integrētu darba tirgu jomā. Darba tirgos ir jāiekļauj cilvēki, kas ir atstumti no darba tirgiem (zemas kvalifikācijas darbinieki, invalīdi, migranti un jaunieši no nelabvēlīgas vides), lai sasniegtu nodarbinātības mērķus, kas noteikti 2010. gadam, un veicinātu atjaunotās „Izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas” sociālo dimensiju.

Mazaizsargāto grupu iekļaušana ir viena no sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas atklātās koordinācijas metodes prioritātēm. Ar šo procesu ES koordinē un veicina dalībvalstu rīcību, lai apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību un reformētu to sociālās aizsardzības sistēmas, ņemot vērā labākās pieredzes un savstarpējas mācīšanās apmaiņu. Lai veicinātu to cilvēku integrāciju, kas atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā, Komisija veicina jaunu „aktīvās iekļaušanas” stratēģiju, kas apvieno pienācīga ieņēmumu līmeņa nodrošināšanu, stingrākas saiknes ar darba tirgu un labāku piekļuvi pakalpojumiem. Attiecībā uz pieaugošo pārtikas cenu un jo īpaši naftas cenu ietekmi, iesakām godājamajam deputātam iepazīties ar Komisijas nesenajiem paziņojumiem par šiem jautājumiem, arī ar paziņojumu „Pārtikas cenu paaugstināšanās problēmas risināšana: norādījumi par ES rīcību”⁽¹⁾. Turklāt ES pārtikas sadales programma Kopienas vistrūcīgākajiem cilvēkiem⁽²⁾, kas vistrūcīgākajiem paredzēja pieejamību pārtikai jau vairāk nekā 20 gadu, tagad tiek pārskatīta, iekļaujot vairākus potenciālus jauninājumus. Programma cenšas papildināt dalībvalstu iniciatīvas, un tās budžets ir palielināts no nepilniem 100 miljoniem eiro 1987. gadā līdz 305 miljoniem eiro 2008. gadā.

Darba devēju 11. jūnija vakarā tīši aizvestais mobilais konteiners, kurā bija iekārtota pagaidu mītne piecām arodbiedrībām, kas pārstāvēja Schistos rūpnieciskā parka darba ņēmējus Atikā, Grieķijā, liecināja par aktīvu vēršanos pret strādnieku tiesībām un arodbiedrību brīvību. Šīs rīcības skaidrs nodoms bija radīt rūpniecisko attiecību geto, kurā nebūtu piemērojami kolektīvie līgumi un noteikumi, kas garantē darba ņēmēju drošību un veselību darba vietā. Tūkstošiem darba ņēmēju nekavējoties sarīkoja protestu, pieprasot viņu arodbiedrību atjaunošanu industriālajā parkā.

Vai Komisija nosoda darba devēju akciju, kas ir tiešs uzbrukums arodbiedrību pilnīgai rīcības un vārda brīvībai?

Komisija norāda, ka pulcēšanās brīvība ir jāuzskata par pamattiesību. Tādēļ tā ir jārespektē jebkurā situācijā, kas ir Kopienas tiesību darbības jomā.

Bosman nolēmumā Tiesa noteica, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11. pantā iekļautā „biedrošanās brīvība [...], kas izriet no dalībvalstīm kopīgām konstitucionālām tradīcijām, ir viena no pamattiesībām, ko aizsargā Kopienas tiesiskā kārtība.”

Turklāt ES Pamattiesību hartas 12. pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz biedrošanās brīvību jo īpaši arodbiedrību lietās. Kopienas Hartā par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām ir līdzīgs noteikums (13. iedaļa)⁽¹⁾.

Tomēr nav ES tiesību akta, kas īpaši nodrošina biedrošanās tiesības. Saskaņā ar EK līguma 137. panta 5. punktu tiesības veikt pasākumus sociālās politikas jomā neattiecas uz biedrošanās tiesībām.

Komisija vēlas uzsvērt, ka EK līgums nepilnvaro Komisiju veikt darbības pret privātiem uzņēmumiem, kas var būt pārkāpuši tiesības uz biedrošanās brīvību. Šādos gadījumos tā ir valstu iestāžu un jo īpaši tiesu prerogatīva nodrošināt, ka to teritorijā tiek ievērotas tiesības uz visu izskatāmās lietas konkrēto faktu pamata saskaņā ar valsts, Kopienas un starptautiskajiem tiesību aktiem.

Agrāk nekā plānots, t. i., pašā pirmajā savas ES prezidentūras dienā, Francija atcēla pārvietošanās brīvības ierobežojumus darba ņēmējiem no jaunajām ES dalībvalstīm (izņemot Rumāniju un Bulgāriju).

Austrumeiropas dalībvalstu valstspiederīgajiem 2006. gadā tika piešķirta brīva piekļuve Francijas darba tirgum, tomēr dažām profesiju grupām šīs tiesības bija ierobežotas, tā ka faktiski tikai 40 % no Francijas darba tirgus bija pieejami Austrumeiropas dalībvalstu cilvēkiem. Pat pirms pārejas perioda beigām 2009. gadā Francija jau tagad ir nolēmusi atcelt visus šķēršļus darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai. Bažas, ka daļēja darba tirgus atvēršana radīs lielu darba ņēmēju pieplūdumu no Austrumeiropas, izrādījās nepamatotas, un šo bažu iemiesojums – „santehniķis no Polijas” nesagrāva Francijas darba tirgu.

Tomēr ierobežojumi darba ņēmējiem no Austrumeiropas dalībvalstīm vēl joprojām ir spēkā Vācijā, Austrijā, Dānijā un Beļģijā.

Kāds ir Komisijas viedoklis par to, kā šis Francijas kā vienas no lielākajām ES dalībvalstīm parādītais piemērs ietekmēs valstis, kurās vēl joprojām pastāv ierobežojumi? Kāda būs pārvietošanās brīvības ierobežojumu atcelšanas ietekme uz Francijas ekonomiku?

2003. gada Pievienošanās līguma pārejas noteikumi, kas atļauj dalībvalstīm ierobežot piekļuvi to darba tirgiem, ir sadalīti trīs skaidros periodos. Pašreizējais (otrais) periods beigsies 2009. gada 30. aprīlī. Šī perioda laikā tās dalībvalstis, kuras joprojām ierobežo piekļuvi saviem darba tirgiem to 10 dalībvalstu darba ņēmējiem, kas pievienojās 2004. gada 1. maijā, katra atsevišķi var izlemt, vai ierobežot piekļuvi darba tirgum līdz perioda beigām vai atcelt ierobežojumus agrāk.

Principā visiem ierobežojumiem būtu jābeidzas 2009. gada 30. aprīlī; tikai dalībvalstis, kas pārdzīvo nopietnus sava darba tirgus traucējumus vai to draudus, var turpināt ierobežot piekļuvi darba tirgum vēl divus gadus ar noteikumu, ka Komisija par to tiek informēta līdz 2009. gada 30. aprīlim.

Francijas lēmumam atvērt darbu tirgu ir sagaidāma pozitīva ietekme uz Francijas ekonomiku, jo Francijas uzņēmēji varēs izmantot lielāku darbaspēka rezervi, kas ļaus viņiem vieglāk aizpildīt vakances, ko nevar aizpildīt ar vietējiem darba ņēmējiem. To dalībvalstu pieredze, kas atvēra darba tirgus agrāk nekā prasīts, rāda, ka darbaspēka migrācija no „jaunajām” dalībvalstīm ir atvieglojusi „šauro vietu” atrisināšanu darba tirgū, palielinājusi darbaspēka elastīgumu, samazinājusi inflācijas spiedienu un veicinājusi ekonomisko izaugsmi, neradot negatīvu ietekmi uz bezdarbu vai vietējo darba ņēmēju algām.

Vispārējā pret imigrantiem vērstā politika un uzņēmumiem piešķirtā „imunitāte” rada situācijas, kurās darba ņēmēji ir pakļauti barbariskai attieksmei. Raksturīgs piemērs ir apģērbu ražošanas uzņēmums „Lady Fashion”, kura darba devēji izmanto teroru un rupju vardarbību pret darba ņēmējiem, kas protestē pret nepieņemamiem darba apstākļiem. Vienlaikus viņi izmanto visus līdzekļus, lai novērstu arodbiedrību iejaukšanos. Dažiem darba ņēmējiem darba devēju bandīti uzbruka ar caurulēm un stieņiem, jo viņi neieradās darbā svētdienā. Reaģējot uz darba ņēmēju protestiem par piekaušanu, uzņēmums paziņoja, ka viņi tiek atlaisti. Līdzīga vardarbība notika agrāk, kad darba ņēmējs imigrants pieprasīja izmaksāt aizkavēto algu.

Vai Komisija nosoda šos aktus un arodbiedrību darbības traucēšanu, kas kļūst arvien plašāka tāpēc, ka tiek realizēta pret strādniekiem vērsta politika?

Komisija uzskata par nepieņemamu gan darba ņēmēju ekspluatāciju, gan viņu cilvēka pamattiesību pārkāpumus. Visiem cilvēkiem neatkarīgi no valstspiederības ir tiesības prasīt cieņu pret sevi un fiziskās un garīgās neaizskaramības ievērošanu. Šīs tiesības ir ietvertas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ko svinīgi pasludināja Nicā 2000. gadā. Turklāt saskaņā ar Direktīvu 89/391/EEK⁽¹⁾ darba devējam ir vispārējs pienākums nodrošināt darba ņēmēju drošību un veselību visos ar darbu saistītajos aspektos.

Attiecībā uz imigrantiem, kas nelegāli uzturas ES, Komisija 2007. gada maijā pieņēma priekšlikumu direktīvai, ar ko paredz sankcijas pret darba devējiem, kas dod darbu šiem trešo valstu valstspiederīgajiem⁽²⁾. Saskaņā ar šo priekšlikumu darba devējiem var piemērot sankcijas, starp tām arī naudas sodus un aizkavēto algu izmaksas. Turklāt visnopietnākajos gadījumos darba devēji būs pakļauti kriminālvajāšanai, īpaši gadījumos, kuros tiks atklāti sevišķi ekspluatējoši darba apstākļi. Dalībvalstīm tiks prasīts izstrādāt efektīvus sūdzību mehānismus, ar kuru palīdzību attiecīgie trešo valstu valstspiederīgie varēs iesniegt sūdzības tieši vai caur ieceltām trešām pusēm, piemēram, arodbiedrībām vai citām apvienībām.

Attiecībā uz godājamā deputāta īpašo jautājumu par darba devēju rīcību, lai traucētu arodbiedrību darbību, Komisija norāda, ka biedrošanās brīvība ir jāuzskata par Kopienas tiesību vispārēju principu. Tādēļ tā ir jāievēro ikvienā situācijā, kas atbilst Kopienas tiesību piemērošanas jomai.

Bosman nolēmumā Tiesa noteica, ka „Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11. pantā noteiktā biedrošanās brīvība [...], kas izriet no dalībvalstu kopīgām konstitucionālām tradīcijām, ir viena no pamattiesībām [...], ko aizsargā Kopienas tiesiskā kārtība.” Turklāt ES Pamattiesību hartas 12. pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības biedroties jo īpaši arodbiedrību lietās. Kopienas Hartā par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām ir līdzīgs noteikums (13. iedaļa)⁽³⁾..

Saskaņā ar EK līguma 137. panta 5. punktu tiesības veikt pasākumus sociālās politikas jomā neattiecas uz biedrošanās tiesībām. Turklāt Komisija uzsver, ka EK līgums nepilnvaro Komisiju veikt pasākumus pret privātiem uzņēmumiem, kuri var būt pārkāpuši tiesības uz biedrošanās brīvību. Šādos gadījumos tā ir valstu iestāžu un jo īpaši tiesu prerogatīva nodrošināt, ka to teritorijā tiek ievērotas tiesības uz visu izskatāmās lietas konkrēto faktu pamata saskaņā ar valsts, Kopienas un starptautiskajiem tiesību aktiem.

Vai Komisija uzskata, ka rūpniecība Eiropas Savienībā būs stiprāka vai vājāka tagad, kad Lisabonas līgumu nevar īstenot? Kā, pēc Komisijas domām, rūpniecību ietekmēs Lisabonas līguma neveiksme, ja to neratificēs visas 27 dalībvalstis?

Komisijas priekšsēdētājs savā runā Parlamentā 2008. gada 18. jūnijā uzsvēra, ka Lisabonas līgums joprojām būtiski palīdz risināt tādas Eiropai aktuālās problēmas kā, piemēram, demokrātiskākas ES veidošana, Parlamenta pilnvaru paplašināšana, valstu parlamentu nozīmes atzīšana, ES veiktspējas paaugstināšana tādās jomās kā migrācija, enerģētika, klimata pārmaiņas un iekšējā drošība, kā arī ES saskaņotības un efektivitātes paaugstināšana pasaulē.

Attiecībā uz rūpniecības politiku pašreizējā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 157. pants jau dod skaidru mandātu īstenot rūpniecības politiku Kopienas līmenī. Šīs politikas mērķis ir nodrošināt pareizus pamatnosacījumus mūsu rūpniecības konkurētspējai un inovācijām, ņemot vērā, ka rūpniecībā darbojas galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi. Šajā politikā ir ietvertas horizontālās un nozares iniciatīvas, lai palīdzētu uzņēmumiem risināt globalizācijas, ātro tehnoloģijas pārmaiņu un pielāgošanās klimata pārmaiņām problēmas, lai uzlabotu to konkurētspēju un veicinātu izaugsmi, inovācijas un jaunu darba vietu radīšanu.

Lisabonas līgums paredz šādas pārmaiņas jaunajā 173. pantā: „Komisija var nākt klajā ar dažādiem lietišķiem ierosinājumiem, lai veicinātu šādu koordināciju, jo īpaši iniciatīvām, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju noteikšana, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepieciešamo faktoru sagatavošana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai. Par to pilnībā informē Eiropas Parlamentu.” Līgums padarītu Komisijas lomu rūpniecības politikā skaidrāku jo īpaši sava darba koordinēšanā ar dalībvalstīm. Tas arī pastiprinātu Parlamenta nozīmi līgumā noteikto mērķu sasniegšanā.

Taču Lisabonas līgums nenozīmē nekādu būtisku pašreizējās ES rūpniecības politikas pārorientēšanu. Lisabonas līgumā nav nepieciešamas izmaiņas rūpniecības politikā, lai Komisija varētu turpināt savas modernās rūpniecības politikas īstenošanu.

Ņemot vērā jautājumus, ko apsprieda Pasaules konferencē par nodrošinātību ar pārtiku, kuru FAO nesen organizēja Romā, kādus pasākumus Komisija gatavojas veikt, lai pielāgotu kopējo lauksaimniecības politiku šīs konferences rezultātiem?

Komisijas paziņojumā „Pārtikas cenu paaugstināšanās problēmas risināšana – norādījumi par ES rīcību” (COM(2008)0321) tika izklāstīti vairāki intervences virzieni, lai risinātu krīzi un mīkstinātu tās ietekmi jo īpaši jaunattīstības valstīs, kur ir notikuši pārtikas dumpji un pieaudzis bads un uztura nepietiekamība. Paziņojumā tikai īsi ir pieminēta kopējā lauksaimniecības politika, norādot uz dažām nelielām izmaiņām, kas izdarītas, ņemot vērā pieaugošās bažas par pārtikas ražošanu. Vai Komisija varētu sniegt skaidru paziņojumu, ka ES jāsaglabā un jāpaplašina pārtikas ražošana, ņemot vērā bažas par pasaules nodrošinātību ar pārtiku? Vai Komisija varētu arī sniegt savu novērtējumu par sarežģīto mijiedarbību starp klimata pārmaiņu ietekmes mīkstināšanas pasākumiem, samazinātajiem ieguldījumiem saimniecību līmenī un pārtikas ražošanu, kā arī nepieciešamību izvirzīt ilgtspējīgu pārtikas ražošanu uzmanības centrā?

Pārtikas krīze kopā ar pastāvīgo naftas cenu pieaugumu draud sagraut pēdējās pusotras desmitgades lielos attīstības panākumus. Pasaules pārtikas krīzei ir vajadzīga stingra ES vadība. Kādi šādā situācijā ir komisāra plāni atdot neizmantotās lauku saimniecību subsīdijas jaunattīstības valstu lauksaimniekiem, lai palīdzētu apmierināt pieaugošās cenas un piedāvāt ļoti vajadzīgo finansējumu lauksaimniecības attīstībai?

Vai ES nopietni domā palīdzēt risināt briestošo pasaules pārtikas krīzi? Ja tā, vai tai nevajadzētu darīt daudz vairāk, lai realizētu savu lauksaimnieku un audzētāju piedāvāto potenciālu?

Šķiet, ka Komisija joprojām izvairās lūgt ES lauksaimniekus un audzētājus aktīvi piedalīties pasaules pārtikas krīzes risināšanā. Pārtikas ražošana visā pasaulē un arī Eiropā ir nepārprotami jāpalielina.

Ir vajadzīgi nopietni ieguldījumi pētniecības un attīstības programmās, un, ja tiem sekotu patiess uzbrukums birokrātijai, kas mūs bremzē, notiktu milzīgas izmaiņas.

Kā Eiropas Komisija domā reaģēt uz šo problēmu un attīstīt produktīvu un konkurētspējīgu ES pārtikas piegāžu ķēdi, kas dotu labumu pasaules nodrošinātībai ar pārtiku un arī ES patērētājiem?

Komisijas pirmajā vispārējā piezīmē ir daļēja atbilde uz visiem četriem jautājumiem par „veselības pārbaudi”. Šis priekšlikums ietver politikas pārmaiņas, reaģējot uz bažām par pārtikas ražošanu un augošo pieprasījumu pēc pārtikas: ir paredzēts atcelt prasību par zemes atstāšanu atmatā un pakāpeniski atcelt piena kvotu sistēmu. Šie pasākumi papildinās prasības atstāt atmatā atcelšanu 2008. gadam un agrāk noteiktās prasības par piena kvotu palielināšanu 2008. gadā, kas jau ir ietekmējušas šā gada ražu. Pasākumu ietekme uz ražošanu veido kumulatīvu, svarīgu reakciju uz bažām par nodrošinātību ar pārtiku ilgākā laikā. Tādēļ kopējā lauksaimniecības politika (KLP) arī nākotnē ir daļa no risinājuma, lai atvieglotu globālo spiedienu uz pārtikas cenām.

Medina Ortega kungs jautāja par papildu pasākumiem pēc FAO⁽¹⁾ konferences par nodrošinātību ar pārtiku 2008. gada 3.–5. jūnijā Romā. Konferencē piedalījās par lauksaimniecību un lauku attīstību atbildīgais komisārs, un Komisija jau ir reaģējusi uz deklarāciju, kas aicina uz „steidzamu un koordinētu rīcību lai apkarotu pieaugošo pārtikas cenu negatīvo ietekmi uz pasaules vismazaizsargātākajām valstīm un tautām”. Komisija arī aktīvi darbojas, lai panāktu ātru un sekmīgu Dohas Attīstības programmas noslēgšanu. Komisija ir apņēmusies panākt vienošanos, kas veicinās pārtikas situācijas uzlabošanos jaunattīstības valstīs. Turklāt, un šo jautājumu ierosināja arī par attīstību un humāno palīdzību atbildīgais komisārs, Komisija gatavo priekšlikumu par jaunu fondu, kas atbalstītu lauksaimniecību jaunattīstības valstīs. ES atbalstīs stingru rīcību attiecībā uz lauksaimniecības piedāvājumu jaunattīstības valstīs, jo īpaši nodrošinot nepieciešamo finansējumu lauksaimniecības izejvielām un palīdzību. Komisija plāno iesniegt konkrētu priekšlikumu vēlāk, 2008. gada jūlijā. Šī visaptverošā pakete atbild arī uz Smith kunga jautājumiem.

McGuinness kundze jautā par Komisijas novērtējumu par klimata pārmaiņām un to ietekmi uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu. Komisija uzskata, ka klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecisko ražošanu Eiropā ir stipri atšķirīga dažādos reģionos un nozarēs, tādēļ nav viena risinājuma visām bažām, ar ko saskaras ES. Kā par lauksaimniecību un lauku attīstību atbildīgā komisāre sacīja savā atbildē uz iepriekšējiem jautājumiem, Komisija veselības pārbaudē ir ierosinājusi pievērsties pieaugošajām bažām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, ar II pīlāra pasākumiem.

Karlsbādes vafeles, pasaulslavenu produktu, gadsimtiem ilgi ražoja Sudetijas vāciešu konditori Bohēmijas „Spa trijstūrī” (Karlsbāde- Marienbāde-Francensbāde) un vēlāk 19. un 20. gadsimtā arī citās Eiropas un pasaules daļās. Tagad viena no vislabākās kvalitātes produkcijas ražotājām ir Wetzel firma Dilingenā pie Donavas, Bavārijā, un tās īpašniece Marlene Wetzel-Hackspacher ir atsākusi ražošanu pēc tam, kad tika izraidīta no dzimtās Bohēmijas pēc Otrā pasaules kara. Vai Komisija var garantēt, ka Wetzel-Hackspacher ģimene varēs turpināt ražot šo produkciju ar firmas zīmi „Karlsbader Oblaten”? Kāda ir pašreizējā situācija attiecībā uz dažiem Čehijas Republikas mēģinājumiem izbeigt šo vērtīgo tradīciju?

Komisija apstiprina, ka tā ir saņēmusi iebildumus pret priekšlikumu reģistrēt „Karlovarské oplatky” kā aizsargātu ģeogrāfisko norādi (ĀĢN) un ka notiek konsultācijas starp ieinteresētajām pusēm. Kamēr process turpinās, Komisija nevar iejaukties, un būtu nepareizi, ja tā komentētu vienas vai otras puses argumentu priekšrocības attiecībā uz šo lietu.

Komisija tomēr varētu atzīmēt, ka, ja zīmols „Karlovarské oplatky” tiktu reģistrēts, tad tā izmantošana būtu aizsargāta cita starpā pret jebkādu „ļaunprātīgu izmantošanu, imitācijām vai atvasinājumiem, pat ja aizsargātais vārds tiktu tulkots”. Strīda gadījumā un pieņemot, ka zīmols „Karlovarské oplatky” ir reģistrēts, kas vēl nav izlemts, tā būtu valsts tiesu un vajadzības gadījumā Eiropas Tiesas prerogatīva noteikt vai „Karlsbader Oblaten” izmantošana, par ko runā godājamais deputāts, atbilst 2006. gada 20. marta Regulas (EK) Nr. 510/2006 noteikumiem par lauksaimniecības produktu un pārtikas preču ģeogrāfisko norāžu un izcelsmes apzīmējumu aizsardzību⁽¹⁾.

Vai Komisija var izklāstīt, ka pēc pārskatītā lauksaimniecības teksta publicēšanas un dalībvalstu vairākuma paustā atbalsta šim tekstam, vai ir bijuši kādi pozitīvi netieši norādījumi no citām PTO lielvalstīm saistībā ar lauksaimniecības sarunām? Vai Komisija uzskata, ka tagad ir piemēroti apstākļi sarunu kārtas noslēgšanai līdz šā gada beigām?

Pašreizējā teksta projektu par nosacījumiem attiecībā uz lauksaimniecību Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) locekļi kopumā uzskata par pieņemamu pamatu turpmākajām sarunām. Tomēr daži jautājumi vēl ir jāatrisina. Tādēļ Komisija kopā ar citiem PTO locekļiem Ženēvā strādā, lai dotu iespēju lauksaimniecības sarunu komitejas priekšsēdētājam noslīpēt tekstu, kas varētu veidot piemērotu pamatu sarunām ministru līmenī.

Jautājumā par to, vai tagad ir piemēroti nosacījumi sarunu kārtas noslēgšanai līdz 2008. gada beigām, Komisija uzskata, ka ir pilnīgi iespējams, ka šī vienošanās tiek panākta, un tā dara visu iespējamo, lai sasniegtu šo mērķi, ņemot vērā Padomes mandātu. Tomēr pirms tam ir jāveic liels un smags darbs.

PTO ģenerāldirektors Lamy kungs ir paziņojis, ka viņš ir iecerējis sasaukt ministru sanāksmi ap 2008. gada 21. jūliju, lai vienotos par nosacījumiem. Tas, vai sarunu kārta tiks noslēgta līdz 2008. gada beigām, lielā mērā būs atkarīgs no šīs ministru sanāksmes rezultātiem un no visu locekļu labas gribas, virzot turpmākās sarunas.

Jebkurā gadījumā galīgajam rezultātam ir jābūt visaptverošam un jāaptver jautājumi, kuros ES ir skaidri ieinteresēta. Jo īpaši ambiciozajam rezultātam, kas ir iecerēts lauksaimniecībā, ir pilnībā jāsaskan ar citām sarunu jomām, starp tām arī ar NAMA⁽¹⁾, pakalpojumiem un noteikumiem, kā arī ģeogrāfiskajām norādēm.

Komisija 2008. gada 17. jūnija rakstiskajā atbildē) (H-0387/08) uz manu jautājumu par modulācijas ieviešanu jaunajās dalībvalstīs konstatē, ka 2012. gadā tiešie maksājumi vecajās un jaunajās dalībvalstīs būs identiski (pēc modulācijas ieviešanas), un tie sasniegs 87 % no pilnā maksājumu līmeņa.

Diemžēl maksājumu summa par saimniecības zemes hektāru nebūs identiska, lai gan līdz 2012. gadam ražošanas izmaksas jaunajās un vecajās dalībvalstīs būs gandrīz vienādas.

Kad atbalsta summas par hektāru vecajās un jaunajās dalībvalstīs tiks pielīdzinātas viena otrai?

Atsaistītais atbalsts pamatojas uz vēsturiskiem un reģionāliem ES-15 ražošanas datiem un visdrošākajiem ES-10 datiem, kas ir nostiprināti Pievienošanās līgumā. Tāpēc tiešā atbalsta maksājumu līmenis ir diferencēts ne tikai starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, bet arī starp visām dalībvalstīm, kā arī reģioniem un atsevišķiem lauksaimniekiem (atkarībā no izvēlētā atsaistīto maksājumu modeļa).

„Veselības pārbaudes” ietekmes novērtējums ir parādījis, ka vienāds maksājumu līmenis visām ES-27 dalībvalstīm neuzlabotu vispārējo „nevienādo” maksājumu sadalījumu starp saimniecībām, bet radītu lielus budžetu pārdalījumus starp dalībvalstīm. Turklāt tas kropļotu ienākumu attiecības starp lauksaimniecības nozari un citām tautsaimniecības nozarēm, jo lauksaimniecības ienākumi ES-12 jau ir stipri pieauguši kopš ES paplašināšanās.

Bet veselības pārbaudes priekšlikums atvieglo virzīšanos uz vienlīdzīgāku atbalsta līmeni dalībvalstīs, jo tur atbalsta pārdalīšanu var regulēt katra dalībvalsts pēc objektīvākiem kritērijiem. Tomēr jebkādu lielāku līdzekļu pārdalīšanu starp dalībvalstīm var izskatīt tikai budžeta pārskatīšanas un kopēja līdzekļu piešķiršanas līmeņa kontekstā, nevis tikai saistībā ar tiešo atbalstu.

Klimata pārmaiņas jau tagad ietekmē visas ES dalībvalstis. Nākamajos gados ES būs jābūt gatavai efektīvi cīnīties pret to cēloņiem un pielāgoties jaunām klimata izpausmēm. Jo īpaši dienvidu un austrumu dalībvalstis pastāvīgi cietīs no sausuma, karstuma viļņiem un lauksaimniecības reģionu pārtuksnešošanās. Sekas atnesīs postu pārtikas kultūrām. Turklāt zinātniskie pētījumi norāda uz ūdens, jo īpaši dzeramā ūdens, trūkumu nākotnē.

Vai Komisija var paziņot, kādi pasākumi tai ir padomā, lai izveidotu efektīvu apūdeņošanas sistēmu, kas ļautu iepriekš minētajām dalībvalstīm praktizēt efektīvu lauksaimniecību, kura spētu pabarot sava reģiona iedzīvotājus un nodrošināt lauksaimniecības ražojumu eksportu uz trešām valstīm? Vai Komisija var izskaidrot, kādi Kopienas līdzekļi ir paredzēti šādiem pasākumiem, un sniegt informāciju par nākotnes ES politiku attiecībā uz lauksaimniecisko zemju apūdeņošanu?

Kopējā lauksaimniecības politika jau tagad piedāvā finansiālu palīdzību, lai veicinātu pārmaiņas lauksaimniecības metodēs. Tas attiecas, piemēram, uz veco apūdeņošanas sistēmu aizvietošanu ar jaunām, kas patērē mazāk ūdens, aramzemes pārvēršanu ganībās, ūdens patēriņa samazināšanu pašreizējām kultūrām, dīķu un citu nodarbju izveidošanu. Šī palīdzība jo īpaši tiek piedāvāta kā lauksaimniecības-vides pasākumi un kā atbalsts ieguldījumiem.

Turklāt Komisija ir nesen ierosinājusi pārskatīt kopējās lauksaimniecības politikas 2003. gada reformu – tā sauktais „veselības pārbaudes” priekšlikums. Daži ierosinātie pasākumi palīdzētu apmierināt prasības pēc lielāka ūdens daudzuma. Ierosinātais jaunais labu lauksaimniecības un vides apstākļu standarts noteiks, ka jāievēro apstiprināšanas procedūras, lai izmantotu ūdeni apūdeņošanai. Priekšlikums palielināt obligāto modulāciju līdz 13 % līdz 2013. gadam nodrošinātu papildu finansējumu lauku attīstības programmu paplašināšanai, kā arī ūdens resursu apsaimniekošanas uzlabošanai. Turklāt Komisija pievērš cienījamās deputātes uzmanību tam, ka attiecībā uz sausumu Komisija 2007. gada jūlijā pieņēma paziņojumu „Ūdens trūkuma un sausuma problēmas risināšana Eiropas Savienībā”, kurā izklāstīts, kādām nākotnes darbībām ES pievērsīsies. Šis paziņojums uzsver Eiropas ievērojamo ūdens taupīšanas potenciālu un norāda uz nepieciešamību izmantot šo potenciālu pirms papildu ūdens apgādes risinājumu izskatīšanas. Tas attiecas uz lauksaimniecības darbībām un jo īpaši uz apūdeņošanu, kur uzlabotas apūdeņošanas tehnoloģijas un paņēmieni, kā arī uzlaboti apūdeņošanas tīkli ļauj ietaupīt ļoti daudz ūdens. Komisija ir apņēmusies pieņemt ziņojumu par papildu pasākumiem pēc šī paziņojuma līdz 2008. gada beigām.

Ņemot vērā, ka katru gadu vairāk nekā 100 miljoni eiropiešu piedalās brīvprātīgā darbā un ka šāds darbs veicina paaudžu solidaritāti, kultūru dialogu un sociālo kohēziju, kas ir daļa no ES vērtībām un mērķiem, kuri noteikti līgumos, vai Komisija piekrīt, ka Eiropas brīvprātīgo kustības gads 2011. gadā būtu ideāls veids, kā Komisijai sniegt mērķtiecīgu atbalstu visiem brīvprātīgajiem visā ES?

Komisija pilnībā apzinās brīvprātīgo kustības nozīmi Eiropā un starp daudzām citām lietām arī tās vērtīgo ieguldījumu sociālajā kohēzijā, aktīvas Eiropas pilsonības veidošanā, paaudžu solidaritātē un starpkultūru dialogā.

Komisija pēdējos mēnešos ir rūpīgi sekojusi Parlamenta, Reģionu komitejas un Ekonomikas un sociālo lietu komitejas darbam brīvprātīgo kustības jomā.

Godājamā deputāta ziņojums par brīvprātīgo kustības ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā ir īpaši svarīgs atbalsts brīvprātīgo kustībai Eiropas Savienībā un satur ļoti labus padomus. Ziņojumā izklāstītā brīvprātīgo kustības nozīme sociālās iekļaušanas veicināšanā ar ikdienējās un neformālās mācīšanās palīdzību ir viedoklis, kam Komisija pilnībā pievienojas.

Komisija uzsāks pētījumu par brīvprātīgo kustību Eiropas Savienībā, kas atspoguļos lietu stāvokli, kritiskos jautājumus un problēmas, kas ES jārisina šajā jomā, lai palīdzētu politikas veidotājiem noteikt, kā vislabāk rīkoties un kāds varētu būt iespējamais nākotnes iniciatīvu apjoms Eiropā.

Ņemot vērā iepriekš minēto pētījumu rezultātus, Komisija noteiks, kādas būtu vislabākās iniciatīvas, kas jāpieņem brīvprātīgo kustības jomā, starp tām arī pārdomas par nākamo Eiropas brīvprātīgo kustības gadu.

Eiropas Komisija 2008. gada 23. janvārī izvirzīja tālejošu priekšlikumu paketi, kas izpildīs ES vērienīgās saistības cīņā ar klimata pārmaiņām un veicinās atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu līdz 2020. gadam un turpmāk. Stratēģijas galvenā koncepcija ir nostiprināt un paplašināt Emisijas Tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas ir ES galvenais instruments emisiju samazināšanai rentablā veidā.

Atbilstīgi jebkādam starptautiskam nolīgumam oglekļa emisiju pārvirzes risks varētu būt niecīgs. Tomēr šāda nolīguma vēl nav.

Ir vajadzīga papildu informācija, lai noteiktu, kuras energoietilpīgās nozares visvairāk ietekmēs oglekļa emisiju pārvirze. Šim nolūkam Uzņēmējdarbības ĢD tagad apkopo rezultātus no anketas, ko izsūtīja dažādām ES ETS iekļautajām nozarēm.

Ņemot vērā šā jautājuma svarīgumu, vai komisārs, lūdzu, varētu komentēt pašreizējos sasniegumus un dalīties savās zināšanās ar mums par provizoriskajiem rezultātiem?

Kad Eiropas Parlaments var gaidīt detalizētu ziņojumu par Komisijas pētījuma rezultātiem?

Komisijas augstākā prioritāte ir panākt vērienīgu un visaptverošu starptautisku klimata nolīgumu laikposmam pēc 2012. gada, kad beidzas pašreizējās Kioto Protokola saistības. Ja nav šāda starptautiska nolīguma, dažas energoietilpīgas nozares var pārvietot ražošanu ārpus Eiropas, kā rezultātā globālās emisijas var pieaugt (oglekļa emisiju pārvirze).

Komisija pašlaik nevar precīzi noteikt tās nozares un/vai apakšnozares, kas pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam. Uzdevums ir jāveic, pamatojoties uz visiem objektīvajiem un būtiskajiem kritērijiem, jo īpaši uz atbilstīgo nozaru spēju pārnest izmaksu pieaugumu, kas radies Emisijas tirdzniecības sistēmas jauno noteikumu dēļ, uz ārpus Kopienas esošām oglekļa intensīvām iekārtām, nezaudējot ievērojamas tirgus daļas, un uz šo nozaru spēju turpmāk samazināt emisijas, kā arī uz klimata pārmaiņu politikas, kas īstenota valstīs, kurās darbojas konkurenti.

Tādēļ Komisija pēta šo jautājumu un plāno noteikt tās nozares un apakšnozares, kas pakļautas nopietnam oglekļa emisiju pārvirzes riskam, vēlākais līdz 2010. gada jūnijam.

Komisija novērtēs šo energoietilpīgo nozaru situāciju, pamatojoties uz starptautisko klimata nolīgumu vai jebkādiem nozaru nolīgumiem, kas varbūt ir noslēgti. Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisija iesniegs Parlamentam un Padomei ziņojumu vēlākais līdz 2011. gada jūnijam un vajadzības gadījumā ierosinās papildu pasākumus. Šādi pasākumi varētu ietvert brīvo asignējumu pielāgošanu vai importētāju iekļaušanu ETS, vai abu pasākumu apvienojumu.

Komisija jau ir sākusi īpašu darbu par oglekļa emisiju pārvirzes jautājumu. Komisija ir saņēmusi atbildes uz Eiropas nozaru asociācijām izsūtītās anketas jautājumiem, kas tagad tiek sīki analizētas un sistematizētas.

Komisijas darba mērķis šajā jomā ir novērtēt oglekļa emisiju pārvirzes risku, ņemot vērā kritērijus, kas ietverti Komisijas priekšlikumā ETS direktīvas grozīšanai. Komisija turpinās, kā tas jau tika darīts 2008. gada 11. aprīļa sanāksmē, informēt ieinteresētās puses par šā darba rezultātiem, kad būs pieejami attiecīgi rezultāti. Viena šāda sanāksme ir provizoriski paredzēta 2008. gada beigās.

Komisija arī informēs Parlamentu un Padomi par sasniegumiem un šā darba rezultātiem, lai panāktu vienošanos par klimata un enerģētikas paketi līdz 2008. gada beigām.

Šajā darba posmā Komisija tomēr negrasās sniegt oficiālu ziņojumu par vēl nepabeigtā darba provizoriskajiem rezultātiem.

Intervijā Spānijas laikrakstam 2007. gada jūnijā EuroNews priekšsēdētājs un izpilddirektors Philippe Cayla paziņoja, ka EuroNews ir uzvarējis konkursā par starptautisku ziņu kanālu arābu valodā, kas raidīs 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.

Vai Komisija varētu atklāt, kādas TV raidorganizācijas piedalījās šajā konkursā un kādi bija atlases kritēriji? Vai Komisija grasās turpināt finansējumu TV kanālu izveidei, kas raidītu arī citās Eiropas valodās? Pēc kādiem kritērijiem noteiks secību, kādā tiks izvēlētas valodas?

Kā noteikts Finanšu regulā, konkursa specifikācijas (starp tām arī izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritēriji) starptautiska TV ziņu kanāla arābu valodā izveidošanai ir publicētas Oficiālajā Vēstnesī⁽¹⁾, tāpat arī procedūras rezultāti⁽²⁾.

Pašlaik netiek plānots veidot TV ziņu kanālus citās Eiropas valodās.

Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no pilsoņiem, AK reģistrētās civilās partnerības Francijas iestādes neatzīst par ekvivalentām laulībai vai par ekvivalentām PACS (civilā partnerība Francijā). Turklāt pāri, kas reģistrējušies kā civilie partneri AK, nevar pārcelties uz Franciju un stāties PACS, jo viņiem vajadzīgs „certificat de coutume”, kurā apstiprināts, ka partneri nav stājušies civiltiesiskās/laulāto/PACS attiecībās Apvienotajā Karalistē. Viena civilās partnerības partnera nāves gadījumā Francijas iestādes uzliks dzīvajam partnerim 60 % nodokli, un viņam vai viņai saskaņā ar Francijas tiesību aktiem nebūs nekādu tiesību. Ja Francijas valstspiederīgais vēlas stāties PACS ar AK valstspiederīgo Francijas vēstniecībā Londonā, „certificat de coutume” netiek prasīts, lai gan viņi jau ir stājušies civilā partnerībā viens ar otru Apvienotajā Karalistē. Dubultās nodokļu neaplikšanas līguma starp Franciju un AK 25. pants arī nosaka, ka pret Francijas un AK valstspiederīgajiem ir jābūt vienādai attieksmei attiecībā uz nodokļiem, ja viņi ir vienādā situācijā.

Vai Komisija neuzskata, ka šāda situācija ir šķērslis pilsoņu un viņu ģimeņu pārvietošanās brīvībai un ka šīs atšķirīgās prasības attiecībā uz „certificat de coutume” un nodokļu tiesību aktiem rada diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ? Ko Komisija darīs, lai pārvarētu šo situāciju? Vai tā pieprasīs iesaistītajām dalībvalstīm praktizēt šādu līgumu savstarpēju atzīšanu, lai nodrošinātu ES pilsoņu pārvietošanās brīvību?

Cienījamā deputāte pievērš Komisijas uzmanību grūtībām, ko rada Francijas iestāžu atsacīšanās atzīt Apvienotajā Karalistē reģistrētās civilās partnerības par ekvivalentām laulībai vai PACS⁽¹⁾.

Savstarpēja atzīšana ģimenes tiesību jomā tiešām ir Komisijas prioritāte. Tagad galvenais juridiskais instruments, kas attiecas uz savstarpējo atzīšanu ģimenes tiesību jomā, ir Padomes 2003. gada 27. novembra Regula Nr.  2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu piemērošanu laulību lietās un vecāku atbildības lietās⁽²⁾ (Briseles IIa Regula). Šī regula nosaka savstarpēju atsevišķu spriedumu atzīšanu, kuri attiecas uz šķiršanos, laulāto atšķiršanu un laulības anulēšanu.

Tomēr nav vienotu Kopienas tiesību aktu par viendzimuma civilo partnerību atzīšanu visā Eiropas Savienībā. Tāpēc Komisija nav pilnvarota noteikt, vai pastāv diskriminācija starp laulātiem pāriem un pāriem, kas stājušies civilā partnerībā.

Atšķirības, kas pastāv dažās dalībvalstīs attiecībā uz veidu, kādā tās izturas pret civilajām partnerībām, kas noslēgtas citās dalībvalstīs, un to ietekmi uz nodokļiem, izriet no vienotu noteikumu trūkuma attiecībā uz laulību un civilo partnerību atzīšanu Eiropas Savienībā.

Eiropas Kopienai nav pilnvaru pieņemt tādus tiesību aktus par jautājumiem, kas saistīti ar civilo stāvokli, kam ir tieša ietekme uz Eiropas pilsoņu ikdienas dzīvi. Kamēr Kopienai netiks piešķirtas papildu pilnvaras, Komisijai nav juridiska pamata rīcībai šajā jomā.

Tomēr Komisija ir uzsākusi civilstāvokļa reģistru salīdzinošu izpēti, lai reaģētu uz nepieciešamību savstarpēji atzīt šos reģistrus, jo Eiropas Savienībā pieaug pilsoņu mobilitāte. Šo jomu tagad reglamentē valstu tiesību akti un starptautiskās konvencijas. Šā salīdzinošā pētījuma mērķis ir sniegt pārskatu par valstu tiesību aktiem un praksi šajā jomā, noteikt praktiskās problēmas, ar kurām saskaras pilsoņi, un parādīt šo problēmu iespējamos risinājumus. Ir paredzēts, ka šis plašais pētījums tiks pabeigts 2008. gadā. Tas sniegs Komisijai stingru pamatu to iespējamo pasākumu novērtēšanai, ko varētu pieņemt Eiropas Savienības līmenī, lai uzlabotu civilstāvokļa reģistru savstarpējo atzīšanu, kas kompensētu to, ka savstarpējas atzīšanas trūkums negatīvi ietekmē iesaistīto pilsoņu personīgās un finanšu lietas.

Pēc Grieķijas patērētāju vērtējuma kopējais tirgus nav spējis pilnībā saskaņot cenas, jo īpaši galvenajām patēriņa precēm. Daudzus gadus patēriņa cenu indekss Grieķijā ir bijis viens no augstākajiem E-15 un ir ievērojami augstāks par Kopienas vidējo indeksu. Nesen patērētāju aizsardzības centrs izdarīja 86 ikdienā lietojamo preču cenu pārskatu vienā un tajā pašā lielveikalu ķēdē Berlīnē un Salonikos. Pārskats parādīja, ka vidējā cena Saloniku veikalā kopumā bija par 32,57 % augstāka nekā Berlīnē, turklāt daudzas preces bija par 100 % dārgākas.

Kādi resursi ir Grieķijas valdības rīcībā, lai vienas firmas veikalu ķēdē cenu līmeņus pazeminātu līdz Eiropas līmeņiem? Kādi līdzekļi ir Grieķijas valdības rīcībā, lai pārtrauktu cenu nekontrolētu noteikšanu vienas firmas veikalu ķēdē? Vai valsts nodokļu iestādēm ir tiesības uzskatīt par nepatiesiem firmu iesniegtos datus par a) tirdzniecību vienas firmas veikalu ķēdē; b) galveno patēriņa preču importēšanas firmām, ja preču cenas nepārprotami neatbilst cenām citās dalībvalstīs?

EK konkurences politikas galvenais mērķis ir likt tirgiem strādāt labāk ES patērētāju labā. Komisija cieši sadarbojas ar katras dalībvalsts konkurences iestādēm (NCA) EK konkurences noteikumu īstenošanā (saskaņā ar Padomes Regulu 1/2003), lai nodrošinātu, ka tirgi strādā patērētāju labā. Izmeklēšana tiek sākta, kad iespējamā pret konkurenci vērstā darbība tiek apstiprināta ar juridiskiem un ekonomiskiem pierādījumiem.

Ir tomēr jāatzīmē, ka cenu atšķirības dažādās dalībvalstīs ne vienmēr ir saistītas ar trūkumiem konkurences noteikumu piemērošanā. Cenu veidošanu patiesi ietekmē vairāki svarīgākie faktori. Novērojamās cenu atšķirības var rasties, summējoties piegādes faktoriem ES un pasaulē (strukturālā attīstība, klimata apstākļi u. tml.) un pieprasījuma faktoriem (globālā patēriņa preču pieprasījuma pieaugums, diētas paradumu maiņas, jaunu tirgu rašanās u. tml.) vai no mazumtirdzniecības un sadales nozares struktūras un darbības katrā dalībvalstī. Šādi faktori ir, piemēram, patērētāju izvēles attiecīgajos tirgos, dažu preču/pakalpojumu tirgojamība un izmaksu komponenti (infrastruktūras izmaksas, cilvēkresursi utt.).

NCA ir labi piemērotas, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar mazumtirdzniecības nozares un/vai pārtikas piegādes ķēdes darbību, to teritorijās. Jo īpaši pieaugošo patēriņa preču cenu ietekmi var samazināt, nodrošinot pietiekamu konkurences līmeni, kā arī samazinot nepamatotu reglamentēšanu, kas var ierobežot konkurenci par sliktu patērētājiem katras dalībvalsts mazumtirdzniecības nozarē.

Lai ierobežotu vai izslēgtu konkurenci, EK konkurences noteikumi aizliedz vienošanos starp konkurējošām firmām, fiksējot cenas, ierobežojot produktivitāti, pārdalot tirgus, piesaistot patērētājus vai teritorijas, mākslīgi paaugstinot cenas vai izmantojot dažādu šo konkurences kropļojumu veidu apvienojumu. Tiktāl, ciktāl vienas firmas veikalu ķēdē izmantoto īpašo paņēmienu dēļ notiek konkurences kropļošana (un īpaši mazumtirdzniecības cenu noteikšana), konkurences noteikumi aizliedz izmantot pret konkurenci vērstus uzņēmējdarbības paņēmienus, kurus dominējošā firma var izmantot, lai saglabātu vai nostiprinātu savu stāvokli tirgū. Šajā kontekstā tādas cenas noteikšana, kas ir pārmērīgi augsta attiecībā pret attiecīgā produkta(-u) ekonomisko vērtību (pārmērīgas/ekspluatējošas cenas noteikšana), ir noteikta par ļaunprātīgas rīcības veidu.

Komisija turpina uzraudzīt salīdzināmo cenu līmeņu attīstību. Patēriņa cenu līmeņi un atšķirības starp dalībvalstīm ir analizētas arī ikgadējā Patēriņa tirgus rezultātu pārskatā. Tā pirmais izdevums tika publicēts 2008. gada sākumā, un šāda prakse tiks turpināta katru gadu. Dažas cenu atšķirības, jo īpaši netirgojamo preču un pakalpojumu gadījumā, var būt atkarīgas no ienākumu atšķirībām dalībvalstīs. Tomēr sevišķi ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm var norādīt uz turpmākas kontroles nepieciešamību.

Komisijas vienotā tirgus pārskatā mazumtirdzniecība ir nosaukta kā viena no nozarēm, kam vajadzīga padziļināta tirgus uzraudzība, ņemot vērā tās lielo nozīmi patērētāju vidū un apgādes tirgos, un tās pašreizējo sadrumstalotības līmeni. Uzraudzības ziņojums tiks sagatavots 2009. gadam, lai analizētu mazumtirdzniecības pakalpojumu nepareizas darbības iespējamos cēloņus gan patērētāju, gan piegādātāju skatījumā.

Komisija 2008. gada 20. maijā pieņēma paziņojumu „Augošo pārtikas cenu problēmas risināšana – ES rīcības virzieni”⁽¹⁾. Tajā ir ieteiktas vairākas iniciatīvas, lai samazinātu pieaugošo pārtikas cenu ietekmi ES, proti, kontrolēt cenu izmaiņas; pielāgot kopējo lauksaimniecības politiku; darboties vistrūcīgāko cilvēku labā; izmeklēt pārtikas piegādes ķēdes darbību. Komisija izveidos darba grupu, lai pētītu pārtikas piegādes ķēdi, ietverot arī pārtikas mazumtirdzniecības un sadales nozares koncentrāciju un tirgus segmentāciju Eiropas Savienībā.

Hamas, ko Eiropas Savienība atzina par teroristu organizāciju 2003. gada septembrī, ir atklājusi televīzijas staciju „Al-Aqsa” pēc Hezbollah televīzijas stacijas „Al-Manar” parauga. Prese bieži ziņo, ka Al-Aqsa bērnu programmās izmanto Disneja filmām līdzīgus personāžus, mudinot bērnus censties kļūt par spridzinātājiem pašnāvniekiem.

Vai Padomei ir zināms, ka Eiropas satelītu pakalpojumu sniedzējs Eutelsat pārraida Al-Aqsa TV Atlantic Bird 4 programmā, ko tas iznomā Jordānijas satelītu pakalpojumu sniedzējam Noorsat? Kādus pasākumus Padome ir veikusi, lai Eutelsat pārtrauktu Al-Aqsa TV raidījumus? Vai Padome ir izvirzījusi šo jautājumu Conseil Supérieur de l’Audiovisuel (CSA) Francijā?

Atbildē uz jautājumu E-1666/08 Komisija norādīja, ka tā „piekrīt ... bažām attiecībā uz mudināšanu uz naidu raidījumos, kas ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā”. Hamas TV stacija Al-Aqsa izmanto Francijas uzņēmuma Eutelsat Atlantic Bird 4 Eiropas satelīta jaudu, ko Eutelsat iznomā Jordānijas satelītu pakalpojumu sniedzējam Noorsat, lai kūdītu uz vardarbību un naidu un attaisnotu terorismu Eiropā un ārpus tās. Tāpat kā Hezbollah TV stacijas Al-Manar programmās arī Al-Aqsa programmās bērni tiek ieģērbti spridzinātāju pašnāvnieku formās un slavināti kā varoņi. Kādā fragmentā populārais trusītis Assud aizstāv mocības un pašnāvnieku spridzināšanas kā ideālu mērķi katram bērnam, kas piezvana šova laikā. Citā fragmentā multiplikācijas tēls saka, ka viņš „nokodīs un apēdīs” dāņus, jo Dānijas laikraksts ir publicējis viņiem nepatīkamas politiskas karikatūras. Trusītim Assud kāds zvana pa telefona un saka, ka „mums izdosies nogalināt” karikatūristu, kam trusītis pilnībā piekrīt.

Ko Komisija plāno darīt, lai novērstu Al-Aqsa raidījumus Eiropas satelītu kanālos? Ņemot vērā līdzības kūdīšanā uz vardarbību un terorismu Al-Manar un Al-Aqsa raidījumos, vai tas nenorāda uz pārskatītās direktīvas „Televīzija bez robežām” (Direktīva 2007/65/EK⁽¹⁾) 3.b panta pārkāpšanu, kā tas bija gadījumā ar „Al-Manar”?

Komisija pievienojas cienījamo deputātu bažām attiecībā uz programmām, kas satur naida kurināšanu un ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā. Komisija aktīvi sadarbojas ar dalībvalstīm un veicina to sadarbību, lai nodrošinātu pilnīgu Kopienas tiesību piemērošanu šajā īpaši jutīgajā jomā.

Direktīvas 89/552/EEK 22.a pants aizliedz raidījumus, kas kūda uz naidu rases, dzimuma, reliģijas vai tautības dēļ. Ir arī jāatceras, ka tiesības uz vārda brīvību ir demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības stūrakmens.

Komisijai ir zināms, ka Al-Aqsa TV tiek pārraidīta Atlantic Bird 4 kanālā, kas pieder Francijā reģistrētam satelītu operatoram. Tomēr Komisija līdz šim nebija saņēmusi nevienu oficiālu sūdzību par Al-Aqsa TV raidītajām programmām.

Ja trešās valsts raidorganizācija atrodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā saskaņā ar direktīvā noteiktajiem kritērijiem, tas ir pirmām kārtām attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzdevums nodrošināt, lai šīs raidorganizācijas raidījumi saskan ar direktīvas noteikumiem, it īpaši ar aizliegumu uz naida kurināšanu rases, dzimuma, reliģijas vai tautības dēļ. Tādēļ tas ir vispirms Francijas regulatora Conseil Supérieur de l'Audiovisuel (CSA) pienākums pārraudzīt, vai Al-Aqsa TV raidītās programmas satur kūdīšanu uz naidu, un veikt atbilstīgus pasākumus. Pretēji Al-Manar TV kanāla gadījumam pēc CSA novērtējuma nav pietiekamu pierādījumu, lai pilnīgi aizliegtu Al-Aqsa kanālu. Līdz šim Komisijai nav bijis pamata apstrīdēt CSA veikto novērtējumu.

Jo īpaši ņemot vērā iespējamo vienas dalībvalsts pārvaldes iestādes novērtējuma ietekmi uz citām dalībvalstīm, Komisija ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu rezultatīvu un efektīvu sadarbību starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm, un piedāvā forumu informācijas apmaiņai starp pārvaldes iestādēm. Komisija īpaši norāda uz 2005. gada martā notikušo sanāksmi, ko vadīja par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgais komisārs, par Francijas pārvaldes iestādes aizliegumu Al-Manar raidījumiem.

Komisija izskatīs Al-Aqsa TV jautājumu nākamās valstu pārvaldes iestāžu sanāksmes kontekstā līdz 2008. gada vasaras pārtraukumam un informēs cienījamos deputātus par šīs sanāksmes rezultātiem.

ES un Ēģiptes rīcības plāns uzliek par pienākumu Ēģiptei „sadarboties, lai apkarotu visus diskriminācijas, neiecietības, rasisma un ksenofobijas veidus un jo īpaši naidu un neslavu rosinošas runas reliģijas, ticības, rases vai izcelšanās dēļ”. Ēģiptes valsts administrētais satelīts Nilesat turpina raidīt uz Eiropu Hezbollah satelītu kanālu Al-Manar, tādējādi ļaujot naida un terorisma raidījumiem sasniegt Eiropu. Komisija atbildē uz jautājumu H-0246/08⁽¹⁾ norādīja, ka apakškomiteja „Politikas jautājumi – cilvēktiesības un demokrātija” ir piemērots mehānisms to jautājumu risināšanai, kas saistīti ar cīņu pret rasismu un ksenofobiju. Apakškomitejas sanāksme notika Briselē 2. un 3. jūnijā.

Vai Komisija var izklāstīt, vai un kā Al-Manar jautājums tika izvirzīts, un kādas darbības ir saskaņotas ar Ēģipti saistībā ar Al-Manar, kā arī Ēģiptes saistības attiecībā uz ES un Ēģiptes rīcības plāna noteikumiem „cīņa pret diskrimināciju, neiecietību un rasismu”?

Atzīstot, ka naida un vardarbības saturs Hezbollah TV stacijas Al-Manar raidījumos ir pretrunā Direktīvas 2007/65/EK⁽¹⁾ par televīziju bez robežām 3.b pantam (agrākajam 22.a pantam), visi Eiropas satelītu pakalpojumu sniedzēji ir pārtraukuši šā kanāla raidīšanu. Tāpat Al-Manar raidīšana Nilesat ir pretrunā Ēģiptes saistībām ES un Ēģiptes rīcības plānā, jo īpaši tām, kas attiecas uz cīņu pret neiecietību, diskrimināciju, rasismu un ksenofobiju, kā arī uz tām, kas mudina veicināt cieņu pret reliģijām un kultūrām.

Kādā mērogā Komisija izvirzīja Al-Manar jautājumu apakškomitejas sanāksmē un kā Komisija plāno pārtraukt Al-Manar destruktīvos naida un terora raidījumus Eiropai, izmantojot satelītu pakalpojumu sniedzējus ārpus Eiropas?

Pašas pirmās apakškomitejas sanāksmes sasaukšana par politiskiem jautājumiem bija liels solis virzienā uz politisko attiecību padziļināšanu ar Ēģipti un uzticības nostiprināšanu politiskā dialoga procesā, caur kuru Komisija konstruktīvā veidā risinās arī citus kopējas intereses jautājumus, pamatojoties uz savstarpēju uzticēšanos un cieņu.

Komisija pievienojas cienījamo deputātu bažām, ka minētās raidstacijas pārraidītais materiāls varētu tikt novērtēts kā naida kurināšana. Apakškomiteja par politiskajiem jautājumiem ar Ēģipti tiešam ir piemērots mehānisms to jautājumu izskatīšanai, kas saistīti ar cīņu pret rasismu, ksenofobiju un neiecietību. Tas ietver apņemšanos kopējā ES un Ēģiptes rīcības plānā „pastiprināt plašsaziņas līdzekļu nozīmi reliģiskas pārliecības vai kultūras izraisītā ksenofobijas un diskriminācijas apkarošanā” un iedrošināt plašsaziņas līdzekļus „uzņemties saistības šajā sakarā”.

Tomēr, ņemot vērā daudzas citas svarīgas politiskās un cilvēktiesību lietas, kas bija jārisina, kā arī ES apstiprinātās prioritātes šim dialogam, ar dalībvalstīm tika nolemts, ka naida kurināšanas jautājums plašsaziņas līdzekļos varētu netikt apspriests šajā pašā pirmajā apakškomitejas sanāksmē.

Komisija, protams, turpina veltīt lielu uzmanību šim jautājumam un var izvirzīt to citā reizē ES regulārajā politiskajā dialogā ar Ēģipti.

Jūnija pirmajā nedēļā PASOK pārstāve ekonomikas jautājumos Louka Katseli sazinājās ar EUROSTAT ģenerāldirektora biroju, lai mēģinātu norunāt tikšanos Grieķijā starp EUROSTAT delegāciju un galvenās opozīcijas partijas pārstāvjiem, lai iepazīstinātu viņus ar EUROSTAT novērtējumu par Grieķijas ekonomikas stāvokli. EUROSTAT pārstāvis noraidīja priekšlikumu, norādot, ka apmeklējumam ir tīri tehnisks raksturs un ka delegācija tiksies tikai ar valdības pārstāvjiem.

Vai Komisija atbalsta EUROSTAT atteikumu tikties ar galvenās opozīcijas partijas pārstāvjiem?

Vai norādītie cēloņi ir pamatoti uz īpašiem Komisijas noteikumiem un praksi?

Vai Komisija uzskata, ka šāda prakse palīdz sasniegt mērķi – aktīvi veicināt pārredzamības principu un vienlīdzīgu piekļuvi informācijai visām politiskajām partijām un plašākā skatījumā – visiem Eiropas pilsoņiem?

Komisija (EUROSTAT) uztur regulāru dialogu ar dalībvalstīm un organizē metodoloģiskas vizītes dalībvalstīs, lai apspriestu ar attiecīgajām dalībvalstu iestādēm svarīgākos jautājumus par pieteiktā deficīta un parādu statistikas kvalitāti. Šīs vizītes notiek Padomes Regulas 3605/93, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu 2103/2005, īstenošanas kontekstā. Ziņojums par šīm diskusijām noteiktā laikā tiek publicēts EUROSTAT tīmekļa vietnē atbilstīgi iepriekš minētajai Padomes regulai.

Attiecībā uz 2008. gadā plānoto Grieķijas apmeklējumu Komisija (EUROSTAT) var apstiprināt, ka 2008. gada 3. jūnijā pie tās vērsās Visgrieķijas sociālistiskās kustības (PASOK) pārstāve ar lūgumu ļaut šai politiskajai partijai piedalīties vizītes dialoga sanāksmēs ar Grieķijas iestādēm.

Komisijas (EUROSTAT) attiecīgie dienesti informēja iepriekš minēto pārstāvi, ka dalībvalsts delegācijas sastāvu, kas piedalās šādās sanāksmēs, nosaka attiecīgās dalībvalsts iestādes.

Šajā kontekstā Komisija (EUROSTAT) apstiprina, ka tā pilnībā atbalsta pārredzamības un vienlīdzīgas piekļuves informācijai principus visiem ES pilsoņiem saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par šiem jautājumiem. Komisija (EUROSTAT) var apstiprināt, ka visām ieinteresētajām pusēm tiek nodrošināta iespēja tikt pienācīgā veidā uzklausītām.

Kas ES dalībvalstī (Polijā) saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem ir atbildīgs par to iekārtu izstrādi un ekspluatāciju, kas paredzētas bīstamo 1. kategorijas materiālu, piemēram, gaļas vai kaulu miltu (kā mirušu dzīvnieku pārstrādes blakusproduktu) sadedzināšanai, atsaucoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002⁽¹⁾, ar ko nosaka veselības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku blakusproduktiem, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīvu 2000/76/EK⁽²⁾ par atkritumu sadedzināšanu?

Vai Komisija var paskaidrot terminu „kompetenta iestāde”, kas tiek lietots šajos tiesību aktos?

Kā Komisija vērtē to iekārtu darbību., kas pārstrādā gaļu un kaulu miltus (1. kategorijas atkritumi) Polijā no 2005. līdz 2007. gadam un kāda ir pašreizējā situācija šajā jomā?

Regula (EK) Nr. 1774/2002⁽³⁾ nosaka visaptverošu sistēmu to dzīvnieku blakusproduktu savākšanai un iznīcināšanai, kas nav domāti cilvēku patēriņam. Saskaņā ar regulu 1. kategorijas dzīvnieku blakusproduktu apglabāšana var notikt piemērotā sadedzināšanas iekārtā, kas darbojas saskaņā ar direktīvu par atkritumu sadedzināšanu.

Katrai dalībvalstij ir jābūt apglabāšanas sistēmai, kas spēj apstrādāt visus dzīvnieku blakusproduktus, kas rodas šajā teritorijā.

Dedzināšanas iekārtu operatoriem ir jāievēro piemērojamās juridiskās prasības, un viņi ir pakļauti dalībvalstu kompetento iestāžu oficiālām pārbaudēm.

Regula par dzīvnieku blakusproduktiem definē kā kompetento iestādi to dalībvalsts centrālo iestādi vai citu iestādi, kurai tiek deleģēta kompetence nodrošināt atbilstību regulai.

Direktīva par atkritumu sadedzināšanu nedefinē kompetento iestādi, bet apraksta dažus tās uzdevumus. Direktīvā kompetentajai iestādei ir prasīts novērtēt pretendentu pieteikumus par atļaujām darbināt atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas. Kompetentās iestādes ir atbildīgas par atļauju izsniegšanu un arī par pasākumiem, lai nodrošinātu direktīvas prasību izpildīšanu, kā arī par atļauju regulāru pārskatīšanu un atļaujas nosacījumu atjaunināšanu, ja tas ir nepieciešams. Kompetentās iestādes arī veic pasākumus, lai panāktu atbilstību, ja iekārta neatbilst atļaujas nosacījumiem, jo īpaši emisijas robežvērtībām, kas noteiktas direktīvā.

Tādēļ dalībvalstu kompetencē ir noteikt iestādes, kas ir atbildīgas par Kopienas tiesību aktu īstenošanu viņu teritorijā.

Kopš 2005. gada Komisijas veterinārās inspekcijas dienesti ir divas reizes apmeklējuši Poliju, lai novērtētu Polijas iestāžu veiktos pasākumus pareizai noteikumu ieviešanai par dzīvnieku blakusproduktiem. Otrā vizīte 2007. gada aprīlī secināja, ka pasākumi 1. kategorijas dzīvnieku blakusproduktu pareizai apglabāšanai ir visumā apmierinoši.

Strauji pieaugošās cenas (inflācija), nepārtrauktā straujā naftas un kviešu cenu celšanās un nespēja veikt adekvātus pasākumus, lai palīdzētu Eiropas pilsoņiem, dalībvalstu ekonomikai un pašai ES, ir ārkārtīgi satraucoši simptomi. Kādas ir ES politikas pamatnostādnes augošo naftas un kviešu cenu un dzīves dārdzības pieauguma ierobežošanai kopumā kopā ar dalībvalstīm? Vai ir kādi plāni īpašiem pasākumiem? Ja ir, tad kādi tieši tie ir un no kā tieši sastāv?

ES un pasaule kopumā ir nopietnas pārtikas un degvielas krīzes priekšā. Vai Komisija izstrādā stratēģiju to jauno problēmu risināšanai, ko rada pieaugošās degvielas un pārtikas cenas ES un pasaulē? Kāda ir šo procesu ietekme uz Lisabonas stratēģijas īstenošanu Eiropas Savienībā?

Komisijas reakcija uz pārtikas cenu pieaugumu un uz naftas cenu pieaugumu ir izklāstīta divos nesenos paziņojumos, kas virzīja diskusijas ar dalībvalstīm Eiropadomes 2008. gada 19. un 20. jūnija sanāksmē. Komisija vēlētos uzsvērt to atbalstu, ko Komisijas pieejai sniedza Eiropadome.

Attiecībā uz naftu – tās augošās cenas ir galvenokārt pasaules ekonomikas strukturālo pārmaiņu rezultāts. Mēs virzāmies prom no lētās un viegli pieejamās naftas. Šī tendence ir nenovēršama un piemērojama vispārēji un globāli. Tādēļ ir vajadzīga skaidra to īstermiņa pasākumu nodalīšana, kas vērsta uz neaizsargāto sabiedrības slāņu grūtību atvieglošanu, no ilgāka termiņa pasākumiem, kas pavadītu un veicinātu pāreju uz zema oglekļa satura ekonomiku.

Valdībām patērētāju valstīs un arvien vairāk arī ražotāju valstīs ir maza ietekme uz cenām pasaules naftas tirgos īsākā laika posmā. Tādēļ pilsoņu un uzņēmumu politiskais spiediens koncentrējas uz subsīdijām, lai palīdzētu neaizsargātajām grupām saņemt enerģiju augošo cenu laikā. Ir vajadzīgs līdzsvars, lai nodrošinātu, ka mērķtiecīgs, laikā ierobežots atbalsts neaizsargātajiem neraidītu signālu piegādātājiem, ka nodokļu maksātāji ir gatavi uzņemt cenu pieaugumu, nevis novirzīt to uz patērētāju. Ir vienlīdz svarīgi arī nodrošināt, ka stimuls, ko rada augstā cena, lai taupītu un mainītu mūsu enerģijas patēriņu, tiek novirzīts visiem lietotājiem, bet papildinošie politikas pasākumi būtu jākoncentrē uz enerģijas taupīšanu un energoefektivitātes uzlabošanu. Tādēļ ir jāizvairās no fiskāliem pasākumiem vai citādas valsts iejaukšanās, kam varētu būt traucējoša iedarbība, jo tie neliek ekonomikas dalībniekiem veikt nepieciešamos pielāgojumus.

Ir arī svarīgi uzlabot sadarbību starp naftu ražojošām un naftu patērējošām valstīm, lai noskaidrotu, kā tirgus darbojas, un izvairītos no nākotnes cenu svārstībām. Ir jānovēro nesenās Jeddah augstākā līmeņa sanāksmes parauga ietekme. Vienlaikus tiks pastiprināti pašreizējie dialogi ar tādiem galvenajiem piegādātājiem kā Krievija, Norvēģija un OPEC⁽¹⁾. Labāka naftas krājumu pārredzamība arī būtu vēlama. Šajā sakarā Komisija turpinās pētīt iespēju nodrošināt publisku pieejamību datiem par komerciāliem krājumiem un iesniegs priekšlikumu par pašreizējo Kopienas tiesību aktu pārskatīšanu par avārijas krājumiem līdz gada beigām.

Kā ir apstiprinājusi Eiropadome, piemērota reakcija uz augstām naftas cenām ir strukturālas pārmaiņas Eiropas enerģētikas sistēmās virzībā uz tīriem enerģijas veidiem un efektīvāku enerģijas izmantošanu. Komisijas 2008. gada 23. janvāra priekšlikums par klimata un enerģijas paketi nodrošina virzību uz zema oglekļa satura ekonomiku. Tas samazinās Eiropas enerģijas importu un padarīs to mazāk atkarīgu no tirgus svārstībām. Ar pieaugošajām enerģijas cenām klimata un enerģijas paketes ieguvumi ir pat acīmredzamāki, tādēļ tās pieņemšana ir Komisijas prioritāte, un tai vajadzīgs Parlamenta un dalībvalstu atbalsts.

ES ir nopietnāk jāattiecas pret energoefektivitātes problēmu, ja mēs vēlamies sasniegt mērķi samazināt enerģijas patēriņu par 20 % līdz 2020. gadam. Komisija turpinās prasīt no dalībvalstīm pilnīgu pašreizējā energoefektivitātes rīcības plāna īstenošanu. Vēlāk 2008. gadā Komisija iesniegs priekšlikumu pārstrādāt direktīvu par ēku enerģētisko veiktspēju.

Attiecībā uz pārtikas cenām Komisija jau ir sākusi darboties. Tā ir uz laiku atcēlusi prasību atstāt atmatā 10 % aramzemes 2008. gada ražai, paaugstinājusi piena kvotas par 2 % un uz laiku atcēlusi ievedmuitu vairumam labības veidu. Pārveidotā kopēja lauksaimniecības politika (KLP) ļauj lauksaimniekiem pamatot savus ražošanas lēmumus uz tirgus prasībām, nevis uz lielāko subsīdiju iegūšanas apsvērumiem. KLP veselības pārbaude tālāk samazinās ierobežojumus lauksaimniekiem, lai ļautu viņiem elastīgi reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu. Tā atcels pavisam prasību atstāt zemi atmatā, tālāk samazinās intervenci tirgū un pakāpeniski līdz 2015. gadam atcels piena kvotas. Vairums paliekošo ar ražošanu saistīto subsīdiju tiks atsaistītas no ražošanas, lai lauksaimnieki varētu brīvi ražot to, ko pieprasa tirgus.

Īpaši ir jāatzīmē trīs specifiskas darbības. Pirmkārt, Komisija drīzumā iesniegs priekšlikumu regulai, ar ko izveidos ātras reaģēšanas instrumentu pārtikas cenām jaunattīstības valstīs. Komisija paredz laikā ierobežotu instrumentu, kas būtu stingri saistīts ar lauksaimniecisko ražošanu tajās valstīs, kas ir vissmagāk cietušas. Tajā izmantos lauksaimniecības budžeta neizmantotos līdzekļus, lai stimulētu pašu audzēto produkciju jaunattīstības valstīs. Otrkārt, lai risinātu visneaizsargātāko cilvēku vajadzības pašā ES, Komisija ierosinās regulu pārtikas palīdzības programmas pārskatīšanai, lai palielinātu pieejamo finansējumu. Mērķis ir palielināt atbalstu; nodrošināt, ka tas nonāk pie vistrūcīgākajiem un nodrošināt, ka ir izvēlēta pareiza patēriņa preču kombinācija. Treškārt, Komisija veiks pārtikas piegādes ķēdes pārbaudi, pārraudzīs cenu veidošanos un turpinās analizēt pārmaiņas ar patēriņa precēm saistītajos finanšu tirgos.

Attiecībā uz Lisabonas stratēģijas īstenošanu Komisija atgādina, ka tās pēdējais ziņojums par stratēģiju atzīmēja atjaunojamās enerģijas un zema oglekļa satura, kā arī resursu izmantošanas ziņā efektīvu ražojumu, pakalpojumu un tehnoloģiju nozīmi. Pieaugošās naftas cenas rāda, ka Eiropas ekonomikas interesēs ir īstenot virzību uz zema oglekļa satura ekonomiku.

Svētdien, 31. maijā prezidents A.Uribe asi uzbruka senatoram Alexander López un attēloja viņu un citus politiķus, kas strādā ar sociālo kustību, kā „politiķus, kas sagrāva Emcali un vada teroristu uzbrukumus Kali, sazvērestībā ar ELN un Farc ...” un kā „partijas skribentus, kas sēj šķiru naidu”.

Vienlaikus ģenerālprokurors, bijušais ministra vietnieks prezidenta A. Uribe valdībā, sāk tiesvedību pret dažādiem pārstāvjiem un senatoriem un pazīstamiem Kolumbijas valdības oponentiem, kuriem inkriminē sakarus ar Farc, pamatojoties uz partizānu vadonim Raśl Reyes piederošā klēpjdatorā atrasto informāciju. Saskaņā ar Interpola ziņojumu Kolumbijas izlūkdienesti ar šo klēpjdatoru ir veikuši manipulācijas 2008. gada 1.–3. martā.

Kādus pasākumus Komisija veic, lai nodrošinātu, ka Kolumbijā būtu iespējama vismaz kaut kāda politiskās opozīcijas un uzskatu brīvības pakāpe? Kādas iniciatīvas Komisija veic pēc Slovēnijas prezidentūras deklarācijas publicēšanas par cilvēktiesību aizstāvju slepkavībām, no kuriem daži ir piedalījušies ES finansēto programmu izpildē?

Komisija uzmanīgi vēro situāciju Kolumbijā, un pievienojas godājamā deputāta bažām par politisko polarizāciju valstī un tās ietekmi uz valsts demokrātiskās sistēmas darbību.

Kolumbijas demokrātija ir viena no vecākajām un stiprākajām Latīņamerikā. Neraugoties uz prezidenta A. Uribe ļoti augstajiem sabiedrības atbalsta reitingiem un viņa parlamentāro vairākumu, politiskajai opozīcijai, ko galvenokārt pārstāv liberālā partija un „Polo Democrįtico Alternativo”, ir stipra pārstāvniecība Kolumbijas kongresā, un tā pārvalda daudzus departamentus un municipalitātes, starp tām arī Bogotas pilsētu. Opozīcijas balsis ir stipras arī plašsaziņas līdzekļos, kur tās ir pārstāvētas ietekmīgos laikrakstos, piemēram, „El Nuevo Siglo” un „Semana”.

Komisija uzskata, ka sakari starp politiķiem un Kolumbijas bruņotajām grupām ievaino pašu demokrātijas sirdi. Tādēļ ir būtiski, lai tādi sakari vai nu ar bijušajiem paramilitāristiem, par kuriem ir izvirzīta apsūdzība vairāk nekā 60 parlamentāriešiem, vai ar partizānu grupām, tiktu izmeklēti pilnībā un attiecīgi sodīti. Tas ir uzdevums, kas jāveic Kolumbijas tiesu iestādēm, darbojoties ar konstitūcijā garantēto neatkarību, ar pilnīgu objektivitāti un neitralitāti.

Lai gan vārda brīvība ir garantēta Kolumbijas konstitūcijā, tās praktizēšanu ierobežo draudi un uzbrukumi žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem. Neraugoties uz valdības centieniem un panāktajiem uzlabojumiem, Kolumbija joprojām ir viena no visbīstamākajām valstīm pasaulē šīm personu grupām. Kopš 2008. gada sākuma ir sācies jauns draudu un uzbrukumu vilnis, kas ir ļoti zīmīgi arī tādēļ, ka tas ir skāris vairākas personas, kas cieši saistītas ar ES sadarbības programmām Kolumbijā, īpaši ar EK finansētajām „miera laboratorijām”, kas darbojas Magdalena Medio un citos reģionos.

Komisija ir regulāri paudusi bažas tieši Kolumbijas valdībai. Draudi un uzbrukumi cilvēktiesību aizstāvjiem bija nesenā ES trijotnes vēstnieku demarša objekts Bogotā, kā arī ES prezidentūras 2008. gada 19. maija deklarācijas, uz ko atsaucas godājamais deputāts, objekts. Par tiem runāja arī Komisijas Ārējo attiecību ģenerāldirektors, kad viņš apmeklēja Kolumbiju 2008. gada maija vidū.

Pēc deklarācijas ES misiju vadītāji Bogotā apmeklēja Magdalena Medio, un apmeklējuma laikā viņi tikās ar cilvēktiesību aizstāvjiem, kopienu vadītājiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem; viņi pauda ES atbalstu iesaistīto personu un organizāciju darbam, kā arī ES solidaritāti saistībā ar viņu saņemtajiem draudiem. Līdzīgas tikšanās ir notikušas arī Bogotā.

Lai palīdzētu aizsargāt personas, kas strādā viszemākajā līmenī, Komisijas delegācija Bogotā bija noorganizējusi tikšanos ar EK finansēto projektu pārstāvjiem un EK reģionālo drošības speciālistu, kurā tika sniegti ieteikumi par projekta darbinieku drošību. Miera laboratorija Magdalena Medio arī ir veikusi dažus preventīvus pasākumus, starp tiem arī projektu vadītāju un speciālistu atsaukšanu uz laiku no dienvidu Bolķvar reģiona.

Komisija turpinās atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus visā tās sadarbības programmā. Tā arī atbalsta publicistiku reģionālā līmenī ar miera laboratoriju starpniecību; valsts līmenī tā piedalās simboliskas alternatīvas TV programmas finansēšanā (programma Contravķa, ko vada pazīstamais žurnālists Hollman Morris, kurš arī nesen ir saņēmis nāves draudus). ES arī atbalsta tiesu varas darbu, finansējot dažas plašas darbības ar mērķi nostiprināt Ģenerālprokurora biroja un Augstākās tiesas veiktspēju, lai palīdzētu izskatīt Kolumbijas iekšējā konflikta upuru lietas.

Bulgārijas Ministru padome 2006. gada 28. decembrī nolēma apturēt konkursa procedūru par Melnās jūras šelfa dabas resursu izpēti, reaģējot uz konkursā iesaistītās firmas Melrose Resources SARL, Luksemburga tiesību aktu pārkāpumiem. Gandrīz pēc viena gada, 2007. gada 6. decembrī Ministru padome pieņēma lēmumu 2007/848, kas piešķīra izpētes līgumu tai pašai firmai Melrose Resources. Tas, ka šis lēmums ir oficiālās procedūras pārkāpums, un Ministru padomes neloģiskā rīcība ir radījusi aizdomas par korupciju Bulgārijas valsts augstākajos līmeņos; aizdomas apstiprināja arī Bulgārijas Augstākās administratīvās tiesas un Valsts prokurora attieksme. Augstākā administratīvā tiesa atteicās vākt pierādījumus pret Ministru padomi, ko var izskaidrot ar politisko spiedienu. Lai gan informācija par iespējamo kriminālo pārkāpumu bija iesniegta Valsts prokurora birojam, tas apturēja tiesvedību, neveicot pienācīgu izmeklēšanu.

Kādus pasākumus Komisija veiks, lai nodrošinātu steidzami vajadzīgo pārraudzību saistībā ar šo skandalozo lietu, kas ietver administratīvās varas ļaunprātīgu izmantošanu un atteikšanos veikt pienācīgu tiesas procesu?

No godājamā deputāta jautājuma izriet, ka attiecīgais līgums ir par dabas resursu izpēti. Saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkumu procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 7. pantu līgumi par darbībām, kas saistītas ar ģeogrāfiskās teritorijas izmantošanu „nolūkā to izpētīt naftas, gāzes, akmeņogļu vai citu cieto kurināmo iegūšanai”, attiecas uz šo direktīvu.

Tomēr no godājamā deputāta jautājuma izriet, ka attiecīgā piešķiršanas procedūra risinājās jau 2006. gadā, t. i., pirms Bulgārijas pievienošanās Eiropas Savienībai. No iesniegtās informācijas var secināt, ka procedūra tika tikai apturēta 2006. gada decembrī, un nekas nenorāda, ka šī procedūra tika oficiāli pārtraukta vai izbeigta. Līgumu vēlāk piešķīra 2007. gada 6. decembrī. Tāpēc, tā kā procedūra bija sākta pirms Bulgārijas pievienošanās Eiropas Savienībai, EC valsts iepirkuma direktīvas uz to neattiecas.

Gaisa pasažieri, kas atgriežas mājās no „trešām valstīm” caur ES/EEZ lidostām, joprojām sakaras ar iespēju, ka viņu beznodokļu zonā iegādātie šķidrumi tiks konfiscēti.

Lai izbeigtu šo neveiksmi, 2007. gada jūlijā tika pieņemta Regula (EK) Nr. 915/2007⁽¹⁾. Atbilstīgi šai regulai daudzas valstis, kas nav ES dalībvalstis, pieprasīja savu lidostu drošības standartu pārbaudes, lai pēc pozitīva pārbaudes rezultāta tās tiktu atzītas par pieņemamām attiecīgajai ES iestādei.

Kādēļ ir tā, ka gadu pēc regulas pieņemšanas ir apstiprināta tikai vienas valsts lidostu drošība? Vai Komisija grasās veikt kādu iniciatīvu, lai veicinātu ātrāku apstiprināšanu vairākās valstīs?

Gaisa pasažieru beznodokļu pirkumu konfiskāciju turpināšanās, viņiem atgriežoties no trešām valstīm tranzītā caur ES/EEZ lidostām, dara neizmērojamu ļaunumu beznodokļu nozarei un tiem, kas tai piegādā preces. Gaisa pasažieri nevēlas pirkt beznodokļu preces, baidoties no to iespējamas konfiskācijas.

Tika cerēts, ka Regulas (EK) Nr. 915/2007⁽¹⁾ ieviešana 2007. gada jūlijā atrisinās šo jautājumu. Daudzas trešās valstis iesniedza pieteikumus, lai saskaņā ar šo regulu radītu iespēju pasažieriem iegādāties preces viņu beznodokļu tirdzniecības vietās, neraizējoties par to konfiskāciju.

Tā kā daudzās trešās valstīs, kas ir pieteikušās, lidostu drošība ir tikpat laba vai pat labāka nekā ES lidostās, kāpēc pagājušajā gadā tikai vienai valstij ir piešķirts šāds apstiprinājums?

Kā tika paskaidrots atbildē uz Parlamentam uzdoto Nicholson kunga jautājumu H-0022/⁽²⁾, Komisija ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 915/2007⁽³⁾ starpniecību noteica pasākumus kopēju drošības standartu jomā attiecībā uz šķidrumiem, aerosoliem un gēliem (ŠAG), kas pārdoti trešo valstu lidostās, kuri pieļautu izņēmumus no konfiskācijas drošības kontrolpunktos Kopienas lidostās.

Kopš Regulas Nr. 915/2007 stāšanās spēkā vairākas trešās valstis ir izteikušas interesi par izņēmuma iegūšanu no Kopienas vispārējiem noteikumiem attiecībā uz ŠAG.

Līdz šim šāds izņēmums ir piešķirts tikai Singapūrai. Komisija pievienojas cienījamo deputātu sarūgtinājumam par to, ka izņēmums nav piešķirts citām trešām valstīm. Taču Komisija nav varējusi piešķirt izņēmumu lidostām citās trešās valstīs, jo neviena no tām vēl nav iesniegusi visu informāciju, kas nepieciešama pārbaudes procesam.

Drošības pasākumu ekvivalences piešķiršanas trešo valstu lidostām procesa tempu lielā mērā nosaka pašas trešās valstis. Lai piešķirtu ekvivalenci, tām ir jāpierāda, ka to drošības standarti ir ekvivalenti, kas ietver valstu tiesību aktu un citas atbilstīgas informācijas analīzi. Turklāt tām ir jāpiemēro Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas ieteiktās drošības kontroles vadlīnijas šķidrumu, aerosolu un gēlu caurskatīšanai un jāizmanto pret viltojumiem drošs iesaiņojums lidostā pārdotajiem šķidrumiem. Pēc šīs informācijas analīzes Komisija var to papildināt inspekcijas gaitā.

Lai gan daudzas trešās valstis ir paudušas interesi par savu lidostu pievienošanu to lidostu sarakstam, kurām piešķirts izņēmums, tikai dažās ir iesniegušas informāciju, kas pamato viņu prasību, vai dažos gadījumos diemžēl nav ieviesušas pret viltošanu drošu iesaiņojumu savu lidostu veikalos.

Lai paātrinātu lietu gaitu, Komisija ir izskaidrojusi ieinteresētajām trešām valstīm, ka vissvarīgākais ir iesniegt nepieciešamo informāciju un/vai garantijas par drošības struktūru viņu lidostās; prasību neizpildīšana negatīvi ietekmē progresa tempu.

Asociācijas padome 2008. gada 16. jūnijā pieņēma lēmumu par ES un Izraēlas attiecību uzlabošanu, lai īstenotu aktīvāku politisko dialogu, stiprāku ekonomisko sadarbību, ievērojamu integrācijas pakāpi Eiropas iekšējā tirgū un sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā. Komisāre B. Ferrero-Waldner atzina presei, ka teksts ir apzināti saglabāts nenoteikts. Eiropas Parlamenta delegācija, kas apmeklēja šo reģionu jūnija sākumā vienprātīgi atzina, ka attiecības nevar uzlaboties, kamēr turpinās konflikts. Gaza joprojām ir brīvdabas cietums. Izraēla turpina būvēt apmetnes. Turpinās sienas būvēšana. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs 2008. gada 29. maijā nosūtīja komisārei vēstuli ar lūgumu informēt Parlamentu un apspriest ar to iespējamos ES priekšlikumus Asociācijas padomei. Līdz šim tas nekādā veidā vai formā nav noticis.

Vai Komisija uzskata, ka ar Parlamentu nebūtu jāapspriežas iepriekš? Ja tā, tad kādēļ? Kad tas varētu notikt? Kādēļ teksts ir apzināti saglabāts nenoteikts? Ko tieši tas satur, un ko ES cenšas panākt ar šo uzlabošanu? Kurās jomās un kādā veidā attiecības ar Izraēlu tiks uzlabotas? Kad jaunais nolīgums stāsies spēkā? Vai Komisija neuzskata, ka ES neizmanto nozīmīgu sviru miera sarunās? Kādēļ nav nodibināta nekāda saikne ar pašreizējo miera procesu?

Komisija vēlētos sākt ar to, kas tika nolemts Asociācijas padomē 2008. gada 16. jūnijā: partnervalsts un viena no visprogresīvākajām partnervalstīm mūsu kaimiņos ir centusies panākt ciešāku sadarbību ar ES.

Komisija 2008. gada aprīļa paziņojumā Parlamentam un Padomei par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) jau ir izsacījusi savus uzskatus par intensīvāku un produktīvāku attiecību veidošanu ar mūsu EKP partneriem uz diferenciācijas principa pamata, pieminot Izraēlu kā vienu no EKP pionieriem. Jebkāda turpmāka divpusējo attiecību attīstība ar Izraēlu paliks saskaņā ar EKP..

Ministri 2008. gada 16. jūnija paziņojumā, kas ir publisks dokuments, ir apgalvojuši, ka attiecību ar Izraēlu attīstība ir jāskata Tuvo Austrumu miera procesa kontekstā.

Asociācijas padome ar Izraēlu 2008. gada 16. jūnijā piedzīvoja procesa sākumu. Šis process neved uz jaunu asociācijas veidu, bet pamatosies uz pašreizējo Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumu ar Izraēlu.

ES un Izraēla ir noteikušas savstarpējas intereses jomas padziļinātai sadarbībai, kas ir iekļautas ES paziņojumā. Sarunas par tām vēl nav sākušās. Komisija ir gatava informēt Parlamentu par jebkādu progresu jomās, kas ir mūsu kompetencē.

Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis ir vienmēr aizstāvējušas cilvēktiesības un demokrātiju. Vai Eiropas Komisija ir brīdinājusi dalībvalstis, ka tās nedrīkst ļaut sevi izmantot ekstrēmistu Khalistani grupām, kas pagātnē ir izmantojušas vardarbību, lai sasniegtu savus mērķus, maskējoties ar atbalstu cilvēktiesībām un cīņu par pašnoteikšanos?

Vai Komisijai ir zināms, ka ekstrēmistu elementi Eiropā cenšas atdzīvināt Khalistan kustību par atsevišķu sikhu zemi ar mērķi sašķelt Indiju ar vardarbīgiem līdzekļiem? Ja tas ir tā, kādus pasākumus Komisija ir veikusi vai iesaka veikt, lai mudinātu dalībvalstis pārtraukt šādu darbību?

Terorisma jautājums saistībā ar Khalistan kustību, kas cīnās par sikhu nācijas (Khalistan) neatkarību ir jāskata plašākā Pendžabas nesenās politiskās vēstures kontekstā. Indijas Pendžabas štats, ko vairāk nekā 15 gadu aptumšoja sikhu separātistu vardarbība pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, atgriezās normālā dzīvē pēc kustības pakļaušanas deviņdesmito gadu vidū. Pēc daudziem gadiem Ņūdeli tiešā pārvaldībā 1997. gadā tika sekmīgi atsākts demokrātijas process ar demokrātiski ievēlētu valdību. Pēdējās štata vēlēšanas 2007. gadā beidzās ar Akali Dal partijas (kas pārstāv tikai sikhu intereses) izvirzīšanos vadībā.

Presē ir bijuši dažādi ziņojumi par atdzimstošu terorisma tīklu, kas joprojām pastāv jo sevišķi ārpus Indijas, kas var daļēji izskaidrot, kā sikhu kaujiniekiem izdevās uzspridzināt bumbu kinoteātrī Ludhianā (septiņi bojāgājušie, starp tiem arī desmitgadīgs bērns, un 40 ievainotie) 2007. gada 14. oktobrī. Komisija tomēr uzskata, ka ideoloģiju, kas iedvesmoja terorismu pusotrus desmitus gadu Pendžabā, iedzīvotāji neatbalsta.

Atbildot uz cienījamo deputātu jautājumiem, Komisija uzskata, ka labākais veids, kā brīdināt dalībvalstis par risku tikt izmantotām no ekstrēmistu Khalistani grupām, ir aicināt dalībvalstis uzmanīgi vērot ES un Indijas kopējos centienus cīņā pret terorismu un atbalstīt ES darba grupas par terorismu un Indijas ekspertu sanāksmes, kā arī Indijas lūgumus pastiprināt sadarbību ar Eiropolu.

Pēdējos gados arvien vairāk valstij piederošu rūpnīcu nonāk privātā īpašumā jo īpaši jaunajās dalībvalstīs. Diemžēl neviens nav domājis par to, kas ir jādara ar atstātajiem ražošanas atkritumiem. Šie atkritumi ir nopietns apdraudējums videi un sabiedrības veselībai. Vairumā gadījumu jaunajiem ražotņu īpašniekiem nav pietiekami daudz naudas, lai pārstrādātu (iznīcinātu) atstātos atkritumus, un arī valstij nav naudas šim nolūkam. Tā kā nav sakārtota likumdošana par atkritumiem un atkritumu pārstrādes izmaksas ir augstas, īpašnieki vienkārši nedara neko. Ja šāda situācija turpināsies, dažu gadu laikā jau var būt pārāk grūti panākt stāvokļa normalizāciju.

Vai Komisija grasās kaut ko darīt šajā jautājumā?

Atkritumu apsaimniekošanai, arī ražošanas atkritumu apsaimniekošanai ir jāatbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai 2006/12/EK par atkritumiem⁽¹⁾. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu