Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 1. septembris - Brisele

18. Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izmantošana Šengenas Robežu kodeksa ietvaros (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sagatavotais M. Brejc ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 562/2006 attiecībā uz Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izmantošanu Šengenas Robežu kodeksa ietvaros (A6-0208/2008) (COM(2008)0101 - C6-0086/2008 - 2008/0041(COD)).

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties referentam M. Brejc par viņa darbu šī priekšlikuma izstrādē. Ir sperts nozīmīgs solis, un tas ļaus mums pilnībā izmantot pieejamos tehniskos instrumentus, lai nodrošinātu mūsu ārējo robežu aizsardzību.

Lai nodrošinātu efektīvu kontroli pie ārējām robežām, Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izmantošana ir ārkārtīgi svarīga. VIS izveido drošu saikni starp vīzas turētāju, vīzu un pasi, lai tādējādi izvairītos no viltotas identitātes izmantošanas gadījumiem.

Tomēr šīs sistēmas priekšrocības pilnībā tiks izmantotas tikai tad, ja izmantosim biometriskos datus. Pēc tam, kad tas būs oficiāli apstiprināts, darba kārtībā paredzētais juridiskais instruments ieviesīs kopīgus noteikumus, lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu VIS izmantošanu pie mūsu ārējām robežām.

Ja netiks ieviesti kopīgi noteikumi, šos robežpārejas punktus, kuros VIS netiek izmantota sistemātiski, varēs izmantot nelegālie imigranti un noziedznieki. Veicot izmaiņas Šengenas Robežu kodeksā, tiks ieviesti šie kopīgie noteikumi.

Tādēļ es varu pilnībā atbalstīt panākto kompromisu un apsveicu Eiropas Parlamentu un Padomi par pirmajā lasījumā panākto vienošanos.

  Mihael Brejc, referents. − (SL) Es vēlētos pateikties komisāram par šiem atzinīgajiem vārdiem. Eiropas Parlaments ir iesaistīts kopīgas lēmumu pieņemšanas procesā saistībā ar grozījumiem regulā, kura nosaka Vīzu informācijas sistēmas izmantošanu. Komisijas sākotnēji ierosinātie grozījumi vīzu sistēmā paredzēja ieviest ļoti stingru kontroli attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, kuriem ir vajadzīga vīza. Tas ietvertu ne vien parasto procedūru, kurā pārbauda personas atbilstību dokumentam, bet arī pirkstu nospiedumu pārbaudi. Regulā ir ietverti visi meklēšanas pasākumi un nosacījumi, kas ļauj attiecīgajām iestādēm, kuras kontrolē ārējos robežpunktus, piekļūt datiem, lai pārbaudītu personu identitāti un veiktu citas līdzīgas darbības; patlaban es neuzskaitīšu visas šīs darbības.

Atbilstīgi šai regulai robežpunktā strādājošai amatpersonai ir pieejama Vīzu informācijas sistēma, kurā šī persona var pārbaudīt visus datus par pasažieri, kurš šķērso robežu, arī pirkstu nospiedumus. Ierosinātā regula, ar to saprotot noteikumus, kas paredz trešo valstu pilsoņu pirkstu nospiedumu sistemātisku pārbaudi katru reizi (es uzsveru — katru reizi), kad šie pilsoņi ieceļos Šengenas zonā, noteikti pagarinās gaidīšanas laiku robežpunktos, jo īpaši tūrisma sezonā, kā arī pirms un pēc valsts brīvdienām.

Tā kā Eiropa ir globāla ekonomikas lielvara un interesants tūrisma galamērķis trešo valstu pilsoņiem, kuriem, protams, ir vajadzīgas ieceļošanas vīzas, manuprāt, atbilstīgi ir (jeb bija) jāatceļ regulas ierobežojumi. Tādēļ es ierosināju robežpunktos veikt izlases veida pārbaudes un pirkstu nospiedumu kontroli. Tādējādi es vēlējos vērst uzmanību uz to, ka vīzu turētāja pirkstu nospiedumi tiek paņemti vienu reizi vīzas izsniegšanas procesā un atkārtoti, ieceļojot Šengenas zonā, lai būtu iespējams veikt salīdzināšanu un pārbaudīt identitāti.

Manuprāt, šāda rīcība jeb tik stingri noteikumi ir pārspīlējums, jo patlaban mums nav datu vai aplēšu par viltoto vīzu skaitu. Turklāt pilnībā aizdomas neradošu personu pirkstu nospiedumu pārbaude ir bezjēdzīga un laikietilpīga. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības pilsoņiem būs izveidotas atsevišķas ejas, robežpunktos veidotos ļoti garas rindas, kur visi, proti, Eiropas Savienības pilsoņi un tie, kuriem ir vīzas, veidotu rindas valsts brīvdienās un svētkos.

Šīs Parlamenta sesijas laikā mums salīdzinoši ātri izdevās panākt vienprātību par atsevišķām atkāpēm no šādiem stingriem noteikumiem, turklāt pēc divām trīspusējām sarunām izdevās panākt arī kompromisu ar Padomi un Komisiju. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja apstiprināja priekšlikumu ar lielu balsu pārsvaru, turklāt nevienam nebalsojot pret un tikai diviem locekļiem atturoties.

Rezumējot, manuprāt, var teikt, ka pašreizējā regula ir laba, jo tā nodrošina raitu robežu šķērsošanu. Pat tad, ja veidojas garas rindas, atbilstīgi regulai robežpunkta amatpersona pati novērtē attiecīgo personu, un, ja to pieprasa situācija, veic izlases veida pārbaudi. Lēmumu par izlases veida pārbaudi nepieņem amatpersona viena pati; parasti to pieņem robežpunkta augstākstāvošas amatpersonas. Uzskatu, ka mēs esam nodrošinājuši atbilstīgus drošības standartus, vienlaikus ļaujot pasažieriem šķērsot robežu iespējami īsākā laika posmā.

Ļaujiet man izmantot izdevību un pateikties Padomei un Komisijai par teicamo sadarbību, kā arī „ēnu” referentiem, īpaši M. Cashman, par vairākām labām idejām un aktīvajiem centieniem panākt kompromisu.

  Urszula Gacek, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, paplašinot Šengenas zonu, lielākajā daļā ES teritorijas ir likvidēta robežkontrole, līdz ar to mūsu iedzīvotājiem paātrinot un atvieglojot ikdienas ceļošanu. Tomēr tas nozīmē arī to, ka personas, kas nav ES pilsoņi, ieceļojot Šengenas zonā, efektīvi tiek pārbaudītas tikai vienu reizi, pie ārējās robežas.

Lai gan mūsu iedzīvotāji nelegālo imigrāciju asociē ar dramatiskiem skatiem saistībā ar jūras braucieniem nederīgiem un pārpildītiem kuģiem, kas pārkāpj mūsu jūras robežas, vai kravas konteineriem, kuri ir pilni ar nelaimīgiem cilvēku tirdzniecības upuriem, patiesā situācija ir daudz sarežģītāka. Apmēram 50 % nelegālo imigrantu ieceļo Eiropas Savienībā legāli, bet nepamet ES teritoriju vīzu derīguma termiņa beigās. Otrkārt, plaši izplatīta ir dokumentu viltošanas prakse, jo īpaši lidostās.

Lai samazinātu „pārāk ilgi palikušo” personu skaitu un novērstu iespēju piešķirt pieeju tām personām, kurām ir viltoti dokumenti, Šengenas zonā tiks piemērota saskaņota un droša sistēma vīzu derīguma termiņu pārbaudei un pirkstu nospiedumu ņemšanai. Tomēr, kā to jau zina visi mūsu pilsoņi, kuri ceļo, augstāks drošības līmenis rada lielākas neērtības un paildzina gaidīšanas laiku pie robežām godīgiem ceļotājiem. Tādēļ ir vajadzīgs arī zināms pragmatisms. Ja saistībā ar iekšējo drošību un nelegālo imigrāciju nepastāv nekāds risks un pierobežas satiksmes intensitāte rada pārmērīgi ilgu gaidīšanas laiku, tad mēs varam atteikties no prasības ņemt pirkstu nospiedumus.

Šīs elastīgākās sistēmas darbības laiks ir noteikts līdz trīs gadiem, pēc tam tiks novērtēta tās efektivitāte. Lai gan mūsu mērķis ir droša Eiropa, tajā pašā laikā mums ir jābūt viesmīlīgiem pret tiem ceļotājiem, kuri ir uzņēmēji, un citiem līdzīgiem tūristiem. Uzskatu, ka ierosinātā Vīzu informācijas sistēma ir pareizais risinājums, ja saistībā ar šiem abiem mērķiem ir jāatrod līdzsvars.

  Michael Cashman, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties referentam par izcilo darbu, ko viņš paveicis. Kompromisi, ko mēs panācām kopā ar Padomi, ir delikāti un efektīvi, un to es saku kā sākotnējais referents, kas sagatavoja ziņojumu par Šengenas Robežu kodeksu.

Īsums ir gudrības dvēsele, tādēļ es vairs neaizkavēšu Parlamentu, tikai vēl pateikšos — kā tas būtu jādara ikvienam deputātam — abiem lieliskajiem palīgiem, proti, Renaud un Maris, kuri strādāja kopā ar mani un kuri palīdzēja nodrošināt, ka mans darbs ir ne vien patīkams, bet arī produktīvs.

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, tā kā esmu referente jautājumā par Vīzu informācijas sistēmu un joprojām strādāju pie Kopīgās konsulārās instrukcijas grozījumiem, lai pārvaldītu patlaban savāktos biometriskos datus, es esmu ļoti ieinteresēta it visā, kas attiecas uz Vīzu informācijas sistēmu.

Pieņemot lēmumu par VIS, mēs rēķinājāmies ar trīs gadus ilgu periodu, kurā meklēšanu drīkst veikt tikai pēc vīzas ielīmes numura, Vīzu informācijas sistēmā nepārbaudot pirkstu nospiedumus. Tomēr manas sajūtas attiecībā uz šo kompromisu ir mazliet atšķirīgas. Es to atbalstu, jo tieši par to mēs spējām vienoties. Tomēr, no otras puses, Komisija pareizi norādīja, ka vienīgi biometrisko datu pārbaude var droši apstiprināt, ka persona, kas vēlas ieceļot, ir tieši tā persona, kurai ir izsniegta vīza, un tādēļ Vīzu informācijas sistēmā sistemātiski būtu jāpārbauda katra vīzas turētāja dati, kas nozīmē, ka arī robežsargi pārbauda biometriskos datus. Tādēļ esmu mazliet noraizējusies par šo izņēmumu un spēju veikt izlases veida pārbaudes.

Es gaidu, kad varēsim paskatīties uz šo ziņojumu pēc trim gadiem, un garantēju, ka elastība nebūs kļuvusi par apiešanas iespēju; ja mēs vēlamies ieviest VIS, tad mums, protams, tā pienācīgi jāpiemēro.

  Tatjana Ždanoka, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties M. Brejc kungam par viņa izcilo ziņojumu. Mēs novērtējam viņa viedokli par to, ka VIS izmantošana, pārbaudot gan vīzas ielīmes numuru, gan pirkstu nospiedumus, radītu daudz problēmu. Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam izņēmuma ieviešanu ārkārtējos gadījumos, lai VIS datus pārbaudītu bez pirkstu nospiedumu pārbaudes.

Tomēr, mūsuprāt, šis ziņojums nav tik vērienīgs, cik tam vajadzētu būt. Šis izņēmums būtu jānosaka par vispārīgu prasību. Mēs ierosinām VIS izmantot ārkārtas gadījumos, kad rodas šaubas par identitāti. Ir labi zināms, ka Zaļo/ALE grupa stingri iebilst pret biometrisko datu plašu ieviešanu, ja vien to izmantošana nav neapstrīdami pamatota. Uzskatām, ka šo datu izmantošana ievērojami ietekmētu personas datu drošību un pamattiesības. Tādēļ šajā gadījumā mēs nevaram balsot par šo regulu.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, šī regula pamatoti nosaka, ka VIS sistemātiski jāpārbauda ikviena vīzas turētāja biometriskie dati. Tas ir vislabākais un drošākais veids, kā pārbaudīt vīzu autentiskumu. Tādēļ jāpauž nožēla, ka Parlamentam šķiet, ka ir jāierobežo šis princips, ieviešot to situāciju sarakstu, kurās mēs aprobežotos ar vīzas ielīmes pārbaudi, neveicot biometrisko datu pārbaudi. Taču šādā gadījumā, ieviešot šādu sarakstu, pastāv risks, ka biometrisko datu pārbaudes izmantotu izņēmuma gadījumos, nevis sistemātiski. Protams, es zinu, ka nav iespējams veikt biometrisko datu pārbaudi regulāri visos gadījumos, tomēr tā katrā ziņā jāpiemēro kā noteikums. Ņemot vērā nelegālās imigrācijas un terorisma apkarošanu un pārrobežu noziedzību, mēs nevaram pieļaut, ka šajā gadījumā izmantotā pieeja ir pavirša un nav obligāta.

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, Ungārija, protams, arī bija ļoti gandarīta par pievienošanos Šengenas zonai. Ļaujiet man izteikt vēl pāris komentārus par šo tēmu attiecībā uz neveiksmīgo situāciju, kas izveidojusies saistībā ar Ungārijas un Austrijas robežu. Daudzējādā ziņā Austrijas iestādes neņem vērā Šengenas sistēmu — lai gan Ungārija Šengenas zonā ir iekļauta jau gandrīz gadu, šīs iestādes pieprasa robežu šķērsojošiem ungāriem uzrādīt pasi un uzliek soda naudas, ja šīm personām pases nav. Protams, tas nenotiek bieži, tomēr tad, kad tas notiek, Ungārijas sabiedrībā neapšaubāmi un pamatoti rodas lielas antipātijas. Diemžēl papildus tam pie robežas tiek slēgti līdz šim izmantotie ceļi, lai tādējādi neļautu tos izmantot ungāriem, kuri vēlas šķērsot robežu bez pases atbilstīgi Šengenas Nolīgumam. Ceru, ka mēs atradīsim iespēju, kā pārtraukt šo Austrijas nelikumīgo rīcību. Paldies!

  Manfred Weber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es arī uzskatu, ka mūsu referents ir sagatavojis teicamu ziņojumu, kurā ņemta vērā drošība, no vienas puses, un praktiskums, no otras puses. Tomēr, mēs dzirdējām arī to, ka, palūkojoties nākotnē, vienas no lielākajām bažām attiecas uz „pārāk ilgi palikušajām” personām jeb cilvēkiem, kuri ieceļo Eiropas Savienībā legāli, bet neizbrauc no ES teritorijas un pēc vīzas termiņa beigām pazūd no redzesloka.

Šajās debatēs es vēlētos piebilst, lūk, ko — ja mums jānodrošina ieceļošanas un izceļošanas sistēmas efektivitāte, ilgtermiņā mums būs jāievieš sistemātiskas pārbaudes. Mēs no tā nespēsim izvairīties, un mums ir jārisina šis jautājums attiecībā uz Eiropas ārējām robežām.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, man atkal ir jāpasakās jūsu referentam M. Brejc kungam, jo viņš ir sapratis galveno priekšlikuma mērķi, proti, nosargāt robežas, neaizmirstot arī to, ka šīm robežām jābūt pietiekami elastīgām. Uzskatu, ka šos divus aspektus var saskaņot un jums, panākot izcilu kompromisu, šajā dokumentā tas ir izdevies. Atkārtojot to, ko tikko jau teica M. Weber, es vēlētos piebilst, ka mēs patiešām saskaramies ar problēmu attiecībā uz Eiropas robežu atvēršanu ikvienam, kurš regulāri vēlas ieceļot vai izceļot no ES, saglabājot zināmu piesardzību attiecībā uz tiem, kuri — tas ir jāpasaka — mēģina krāpties un pārkāpj noteikumus. Tādēļ jāņem vērā šī atvērtības divējādā prasība un vienlaikus — regularitāte un likuma ievērošana.

Es pateicos Parlamentam par to, ka mums ir radusies iespēja panākt progresu saistībā ar savu robežu aizsardzību, vienlaikus saglabājot vajadzīgo elastību.

  Mihael Brejc, referents. − (SL) Es vēlētos sniegt komentāru par diviem pretrunīgiem viedokļiem — atkāpe kā vispārīgs princips un Šengenas Kodeksa noteikumu stingra ievērošana.

Tieši šis kompromiss, par ko mēs panācām vienošanos, pieļauj saprātīgas robežšķērsošanas iespējas, pat tad, ja rindas ir patiešām garas. Iedomājieties, piemēram, Slovēnijas un Horvātijas robežpunktu valsts brīvdienu laikā, kad robežu šķērso 50–60 tūkstoši cilvēku, no kuriem 10 tūkstošiem ir vīzas. Ja šiem 10 tūkstošiem cilvēku būs jāpārbauda pirkstu nospiedumi, citiem, proti, ES pilsoņiem, kuri var šķērsot robežu bez jebkādām formalitātēm, būtu jāgaida viena vai divas dienas. Tādēļ mums jāsaglabā reāla attieksme un jāievieš striktas kontroles sistēmas, kas ietver pamatotus pasākumus, nodrošinot raitu robežu šķērsošanu.

Neaizmirsīsim, ka regulā ir skaidri norādīts, es citēju: „Kompetentajām iestādēm, lai veiktu pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas punktos (..), ir piekļuve sistēmai, lai meklētu pēc vīzas uzlīmes numura un pirkstu nospiedumiem vienīgi ar nolūku, lai pārbaudītu vīzas turētāja identitāti un/vai vīzas īstumu (..).” Tādējādi visos gadījumos, pat ja pastāv vismazākās šaubas, robežpunktu amatpersona veiks šo pārbaudi; visos citos gadījumos, kad pie robežas atradīsies liels skaits cilvēku, šī amatpersona rīkosies saskaņā ar šo regulu, kas pieļauj dažas atkāpes.

Mēs nedrīkstam uzcelt jaunu Berlīnes mūri, ko veidotu amatpersonas un informācija. Eiropas Savienība ir globāla vara, kas ļoti uzmanīgi izturas gan pret saviem pilsoņiem, gan pret tiem, kuri ieceļo ES teritorijā; tādai tai jāpaliek arī turpmāk.

Cita starpā es vēlētos pateikties M. Cashman un, protams, komisāra kungam, par viņu pacietību šī kompromisa izstrādes laikā.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Kinga Gál (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs visi esam vienisprātis par to, ka Šengenas Robežu kodeksā ir jāveic grozījumi, lai nodrošinātu šī dokumenta noteikumu atbilstību Vīzu informācijas sistēmas nosacījumiem.

Tomēr Komisijas sākotnējais priekšlikums ir problemātisks, jo tas nosaka, ka, trešo valstu pilsoņiem šķērsojot robežu, ir jāpārbauda ne vien vīzu derīguma termiņš, bet arī jāpaņem viņu pirkstu nospiedumi. Taču šāda prakse var ievērojami pārslogot ES ārējās robežas, galvenokārt iekšzemes robežpunktos atvaļinājumu laikā vai valsts brīvdienās.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju referenta ierosinātos grozījumus, kas paredz, ka pārbaudes jāveic nevis sistemātiski, bet vienīgi izlases kārtībā, atbilstīgi labi definētiem nosacījumiem un termiņiem.

Rītdienas balsojumā lūdzu atbalstīt komitejas viedokli, proti — jānodrošina iespēja šķērsot mūsu ārējās robežas bez garām rindām, turklāt tam jābūt ne vien principam, bet arī praksei.

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. – (RO) Šī regula ir izstrādāta kā atbilde uz vajadzību nosargāt un nostiprināt Eiropas Savienības robežas, nodrošinot efektīvāku kontroli robežpunktos. Tomēr vissvarīgākais aspekts attiecas uz kopīgiem noteikumiem Vīzu informācijas sistēmas saskaņošanai.

Lai gan dažas dalībvalstis uzskatīja, ka VIS obligātu izmantošanu varētu panākt vienīgi tad, ja tehnoloģiskā attīstība ļautu reāli izmantot portatīvās ierīces, kas nodrošinātu ātru pārraidi un zināmu kontroli, es uzskatu, ka referenta priekšlikums, kurš paredz izvēli par VIS izmantošanu vai neizmantošanu atstāt robežpunkta amatpersonas ziņā, ir risinājums, kas izmantojams, kamēr nav pieejama tāda tehnoloģiju sistēma, kura ļautu ātru datu pārraidi un sistemātisku izmantošanu.

Mēs nedrīkstam aizmirst arī par to, ka pienācīga kontrole pie ES robežām palielinātu dalībvalstu iekšējo drošību, tādējādi apkarojot tādus noziegumus kā organizētā noziedzība un pat terorisma akti. Turklāt papildus ievērojami uzlabotajai robežkontroles efektivitātei VIS sistemātiska izmantošana būtu arī priekšnosacījums, lai nodrošinātu lielāku elastību saistībā ar vīzu pieteikumu iesniegšanu.