Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 1. septembris - Brisele

22. Vienots pamatprincipu kopums attiecībā uz Eiropas līgumtiesībām (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts darba kārtībā ir debates par mutisko jautājumu, kuru Komisijai Juridiskās komitejas vārdā uzdeva Lehne kungs, par vienotu pamatprincipu kopumu attiecībā uz Eiropas līgumtiesībām (O-0072/2008 - B6-0456/2008).

  Hans-Peter Mayer, sagatavotājs. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Kopējā modeļa projekts (KMP) vismaz šobrīd ir radījis pavērsiena punktu darbā saistībā ar Eiropas civiltiesībām. Tas, protams, ir projekts, kuru sagatavojuši juridisko zinātņu pētnieki un kurš vēl nav apspriests politiskā līmenī. Tādā gadījumā šo debašu mērķis ir mēģināt un panākt plašu ar politiku saistīto jautājumu apspriešanu par Eiropas privāttiesību nākotni. Eiropas Parlaments vēlas panākt situāciju, kurā visas ieinteresētās puses būtu iesaistītas šajās debatēs, bet, lai tas notiktu, mums ir jāpārliecinās, ka akadēmiskais projekts, kas pašlaik ir pieejams tikai angļu valodā, tiek sagatavots arī citās oficiālajās valodās.

Komisār, līdzekļi, kuri ir paredzēti tulkošanai, vēl nav izmantoti par 2008. gadu. Mums ir vajadzīgi šie tulkojumi, ja ir jābūt pienācīgam Eiropas mēroga dialogam par Eiropas civiltiesību nākotni. Nav pietiekami tikai iztulkot gaidāmo Komisijas dokumentu, lai gan tas, protams, ir jāizdara. Komisija ir sākusi iekšēju atlases procedūru, mēģinot izskatīt akadēmiskā modeļa noteikumus un atlasīt to, kas ir jāiekļauj Komisijas dokumenta tekstā.

Mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka visi attiecīgie ģenerāldirektorāti ir iesaistīti šajā atlases procesā. Tomēr es uzsvērtu to, ka „Eiropas līgumtiesību” projekts patiešām ir jāvada Tieslietu un iekšlietu ģenerāldirektorātam, jo šis modelis attiecas ne tikai uz patērētāju līgumtiesībām, bet tas ir arī paredzēts, lai atvieglotu maziem un vidējiem uzņēmumiem pārrobežu līgumu noslēgšanu ar citiem sadarbības partneriem, kuri nav patērētāji.

Tieši tāpēc, ka kopējā modelī (KM) ir jāņem vērā arī MVU nozare, iepriekšējos mēnešos Komisija ir rīkojusi darbseminārus par izraudzītajām problemātiskajām jomām uzņēmējdarbība – uzņēmējdarbībai (B2B) sfērā, un šo darbsemināru rezultāti ir jāņem vērā arī gaidāmajā Komisijas dokumenta tekstā.

Rezolūcijā mēs arī minam to, ka akadēmiskā modeļa galīgajai versijai varētu būt instrumentu paketes loma, patiešām, tai jau būtībā ir bijusi šāda loma, pateicoties tās publicēšanai. Kopienas likumdevējam būs jāpārliecinās, ka turpmāk tiesību aktu Kopienas privāttiesību jomā pamatā ir šis KM.

KM nākamajā posmā var tikt pārveidots par brīvprātīgu instrumentu - tādā gadījumā puses varētu izvēlēties alternatīvu civiltiesību sistēmu, pēc kuras vadīties savās juridiskajās attiecībās. Tas ir solis, kurš būs jāveic, lai atrisinātu problēmas, kuras pilnīgi noteikti mums joprojām pastāv iekšējā tirgus jomā.

Lai veicinātu tiesiskos darījumus iekšējā tirgū, brīvprātīgajam instrumentam tomēr ir jāpārsniedz vispārējās līgumtiesības. Piemēram, papildus noteikumiem, pēc kuriem vadīties tirdzniecības līgumu noslēgšanā, ir jābūt noteikumiem par īpašuma nodošanu un tādu aktīvu pārvedumu atcelšanu, kuriem nav stabila juridiskā pamata, - citiem vārdiem sakot, saistību tiesības.

Parlaments jo īpaši vēlas nodrošināt to, ka Komisija ar to pastāvīgi konsultējas un iesaista visā atlases procesā. Mums, jo īpaši Juridiskajā komitejā, bez šaubām, būs jāapsver tas, kā nākotnē varētu palielināt šā projekta nozīmi. Tomēr Komisijai tagad ir jāsāk aplūkot tas, kāda veida mehānismi mums ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka jaunajā Komisijas dokumentā var ņemt vērā nākotnes attīstības tendences. Pašreizējā atlases procesā Komisijai jau ir jāsāk apsvērt tās plānošanā tās izmaiņas, kas iezīmēs akadēmiskā modeļa galīgo versiju.

Tas viss parāda, ka šis KM paver mums jaunus horizontus Eiropas līgumtiesību jomā. Eiropas Parlamentam, Komisijai un Padomei ir jāuzņemas skaidras saistības šajā projektā, kas, iespējams, būs vissvarīgākā iniciatīva nākošajam Parlamenta sasaukumam. Tas ir projekts, kurš visiem piedāvā priekšrocības: patērētājiem, jo viņi drīz varēs iepirkties visā Eiropā, balsoties uz Eiropas līgumtiesībām, un uzņēmumiem, jo ar šādu lielāku juridisko noteiktību viņi varēs iekļūt jaunos tirgos un, tā kā būs vienots noteikumu kopums, viņi varēs panākt ievērojamus izmaksu ietaupījumus.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Komisija kopumā pilnībā atbalsta to interesi, kas Parlamentam ir par kopējo modeli, vai, kā es to minēšu saīsinājumā, KM. KM ir ilgtermiņa projekts, lai uzlabotu ES tiesību aktu kvalitāti un saskaņotību.

Ļaujiet man atbildēt uz jūsu jautājumiem šajā saistībā. Vispirms es vēlētos pateikt, ka Komisija tiešām paredz nodrošināt to, ka Komisijas KM tiks iztulkots, nodrošinot iespēju to apspriest un piemērot, lai uzlabotu ES tiesību aktu par līgumtiesībām kvalitāti un padarītu tos saskaņotākus.

Tomēr šis pamatojums neattiecas uz akadēmisko provizorisko projektu. Visticamāk, ka Komisijas KM būs daudz īsāks nekā akadēmiskais projekts. Ņemot vērā milzīgo darba apjomu, kas jau būs vajadzīgs tam, lai iztulkotu KM, nav jēgas tērēt vērtīgos tulkošanai paredzētos resursus, lai iztulkotu akadēmiskā projekta daļas, kuras nav būtiskas KM sagatavošanas nolūkiem.

Komisija pašlaik strādā, lai atlasītu tās daļas no akadēmiskā KM, kas ir būtiskas Komisijas galīgajam KM, pamatojoties uz tās politikas mērķiem. Visi attiecīgie ģenerāldirektorāti ir iesaistīti šajā atlases procesā saskaņā ar to kompetences jomu, protams, arī Tieslietu un iekšlietu ģenerāldirektorāts. Ar atlasīto rezultātu iepazīstinās, lai konsultētos ar citām iestādēm, arī ar Parlamentu un ieinteresētajām pusēm.

Komisija patiešām nodrošinās, ka to darbsemināru rezultāti, kuri tika organizēti 2007. gadā, tiks ņemti vērā KM.

Komisija KM vienmēr ir uztvērusi kā instrumentu labākai likumdošanai. Šim KM ir jāietver definīciju kopums, vispārējie principi un modeļa noteikumi līgumtiesību jomā. Komisija vēl nav izlēmusi, kurus līgumtiesību jautājumus KM ir jāaptver.

Pieņemot lēmumu par KM, Komisija ņems vērā Parlamenta un Padomes nostājas.

Kā es jau minēju, Komisija visticamāk saīsinās pašreizējo akadēmisko projektu, un, iespējams, būs nepieciešams veikt grozījumus atlikušajā tekstā, lai padarītu to derīgu politikas veidošanas mērķiem. Pat, ja ir priekšlaicīgi tā teikt, iespējams, ka KM ir jāveido nesaistošs likumdošanas instruments.

Komisija pilnībā saprot to, ka Parlaments vēlas būt informēts un iesaistīts pašreizējā darbā pie KM sagatavošanas. Mēs atzinīgi vērtējam Parlamenta iesaisti KM sagatavošanas procesā, un mēs ļoti paļaujamies uz šo iesaisti. Komisija turpinās informēt Parlamentu par attīstības tendencēm visatbilstošākajā veidā, jo īpaši ar Parlamenta darba grupas, kura izveidota darbam pie KM, starpniecību, un konsultēsies ar Parlamentu un visām ieinteresētajām pusēm par tās iepriekšējās atlases procedūras rezultātiem.

Tiklīdz Komisijas KM būs pabeigts, Komisija lems par nepieciešamību pēc tā atjaunināšanas un par vislabāko iespējamo mehānismu, lai to izdarītu.

Es vēlētos noslēgt savu runu ar pateicību jums par Parlamenta atbalstu Komisijas darbam šajā svarīgajā lietā.

  Jacques Toubon, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Mūsu kolēģis Meyer kungs ir pareizi norādījis problēmas saistībā ar šo jautājumu. Es vēlos pateikt komisārei, ka es saprotu jūsu tehnisko atbildi par tulkojumiem, bet tas, ko Meyer kungs pateica par šo tematu, pilnībā parāda īsto jautājumu: kā jūs nokļūstat no universitātes darba līdz politiskam lēmumam un juridiskam lēmumam?

Es uzskatu, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai katrs to saprot, jo šis kopējais modelis (KM), ar kuru jūs iepazīstināja pagājušā gada beigās, ir jāaplūko saistībā ar visu to darbu, kas ir paveikts šajā jautājumā, un ne tikai kā projekts, kas jums iesniegts. Piemēram, ir skaidrs, ka ir jāizdara izvēle starp saistību tiesībām un līgumtiesībām. Ir vairākas teorijas par to, bet tā ir izvēle, kura mums ir jāizdara, un lai to izdarītu, ir, protams, jābūt iesniegtiem vairākiem priekšlikumiem. Tāpat - vai KM saturs būs ierobežots un tāpēc tas būs saistošs, vai arī tas būs vispārējs un tādejādi daudz vairāk kalpos norādēm?

Visa tā rezultātā mums ir nepieciešama informācija, un tas, protams, ir būtiski, ka Parlaments var darīt savu darbu un var veikt to ļoti agrīnā posmā. Tāpēc – un es izdarīšu ļoti praktisku secinājumu – ir ļoti svarīgi, lai tajā noklausīšanā, kuru Komisija ar ekspertiem organizēs oktobra sākumā, un konferencē, kuru Eiropas Savienības Francijas prezidentūra rīkos Parīzē 23. un 24. oktobrī, piedalītos daudzi deputāti. Šis temats ir pelnījis atklātas un pārredzamas debates, kurās piedalītos ne tikai eksperti, bet arī tie, kuri ir atbildīgi par politiskajiem lēmumiem.

  Manuel Medina Ortega, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu Toubon kunga novērojumiem, proti, ka zinātniskās kopējā modeļa sagatavošanas grupas darbs noteikti ir ļoti vērtīgs un nopietns darbs. Tomēr, kā mēs no šā akadēmiskā darba nonākam līdz politiskiem priekšlikumiem? Iespējams, atbilde ir, ka, pamatojoties uz vienas valodas un, iespējams, tikai uz viena teorētiskā virziena izmantošanu.

Atzinīgi novērtējot to iekšējo darbu, kas ir paveikts, komisāre, es uzskatu, ka mums ir jāvirzās uz nākamo posmu, kurā būtu iesaistīts Parlaments un attiecīgās nozares, ne tikai lieli uzņēmumi, bet arī mazi uzņēmumi, arodbiedrības un cita veida komersanti.

PSE grupa ir iesniegusi grozījumu, lai agrā posmā palielinātu līdzdalību šajā projektā, kam mums, protams, būs nepieciešams šā teksta tulkojums, kaut gan teksta kopsavilkums. Vēlākā laika posmā šis teksts varētu veidot fakultatīvas daļas pamatu, bet, lai to izdarītu, mums būs jādefinē, kāds ir tā saturs.

Rezumējot, šīm debatēm ir jākalpo tam, lai informētu Eiropas Savienības pilsoņus, ka Komisija strādā pie projekta. Tomēr Komisija, ņemot vērā, ka tā ir tikai viena no Eiropas Savienības iestādēm, nevar paturēt šo projektu pie sevis. Ir pienācis laiks, lai Komisija dalītos šajās zināšanās ar Eiropas Parlamentu un plašāku sabiedrību. Es atkārtoju: arodbiedrības, lieli uzņēmumi, mazi uzņēmumi un citi komersanti un cilvēki kopumā.

Līgumattiecību sistēmas regulējums ietekmē visus Eiropas Savienības pilsoņus, un iespējamā materiālo tiesību kodeksa sagatavošanai būtu nepieciešama visplašākā iespējamā nozaru iesaiste, kas bez tulkojumu nodrošināšanas visās Eiropas Savienības valodās liktos neiespējama. Tas nebūtu arī iespējams bez palielinātas citu nozaru līdzdalības.

  Diana Wallis , ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Komisāre ir atbildējusi uz dažiem no manu kolēģu uzdotajiem jautājumiem. Tomēr šis projekts ir ļoti svarīgs visām mūsu iestādēm, un mēs tagad nonākam pie ar to saistītās politikas jautājumiem un galvenajiem jautājumiem attiecībā uz KM sagatavošanas demokrātisko leģitimitāti. Ir bijušas daudzas konsultācijas ar daudzām darba grupām un daudzām ieinteresēto pušu grupām, no kurām mēs daudz ko varam mācīties, bet tagad ir laiks lēmumu pieņemšanai, un mums ir nepieciešama procedūra, kas ir atvērta, iekļaujoša un saskaņota.

Komisija pamatoti veic atlases procesu pirms iepazīstināšanas ar Balto grāmatu. Tomēr šim procesam ir jābūt pēc iespējas iekļaujošākam, un mēs, protams, esam nobažījušies par izmantotajām valodām, tā kā, ja tie ir svarīgi tiesību akti, tiem būtu jābūt pieejamiem visās oficiālajās valodās. Vai Parlaments var saņemt apliecinājumu tam, ka Baltās grāmatas sagatavošanas posmā joprojām būs iespējams mainīt atlasītās daļas, ja tas to uzskatīs par nepieciešamu?

Tas ir šīs āķīgās mīklas, ar kuru mēs saskaramies, pamatā. Vai šī Baltā grāmata aizsāks likumdošanas procesu vai arī kaut ko tai līdzīgu, vai arī mums turpmāk būs atsevišķs likumdošanas process vienmēr, kad mēs izskatīsim kaut ko, kam ir saistība ar līgumtiesībām? Rodas jautājums par to, vai tas būs saistošs vai nesaistošs. Šķiet, ka Padome uzskata, ka tam jābūt nesaistošam un brīvprātīgam. Ja tā patiešām ir, tad var strīdēties par to, vai mums vispār ir vajadzīgs atlases process. Viss var notikt atklātā veidā, un nākotnē jebkurā brīdī var noturēt politiskās debates par to, ka tiesību akta priekšlikumā rodas ar līgumtiesībām saistīts jautājums. No otras puses, ja mēs tagad sagatavojam kaut ko saistošu – par ko ir labi zināms, ka Parlaments tam dotu priekšroku brīvprātīga instrumenta veidā – tad mums tagad ir jānotur ļoti nopietnas iekļaujošas politiskās debates par saturu un jomu, kas novestu mūs pie nākamajiem jautājumiem par juridisko pamatu un Parlamenta kā kaut kā vairāk par tikai konsultējamo iesaisti.

  Ieke van den Burg (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu tam, ko ir teikuši iepriekšējie runātāji, un es īpaši vēlos izcelt divus jautājumus. Viens ir par to, kā mēs nodrošinām to, ka patiešām ir iekļaujošs un demokrātisks konsultāciju process, kurā ne tikai šim Parlamentam, bet arī dalībvalstu parlamentiem ir sava loma un kurā var notikt konsultācijas ar visām ieinteresētajām pusēm. Es īpaši paužu bažas par to, vai šīs konsultācijas būs līdzsvarotas un vai, piemēram, patērētāju organizācijas, mazie un vidējie uzņēmumi, arodbiedrības un citi varēs sniegt savas zināšanas un maksāt par tām, lai viņiem arī varētu būt reāla loma šajā konsultāciju procesā.

Komisijai ir atbildība šajā sakarā, un tāpēc es vēlos jautāt Komisijai, kā viņi plāno to nodrošināt. Es vēlos arī aicināt Parlamentu atbalstīt grozījumu, ko mēs iesniedzām šim punktam.

Cits jautājums ir par to, cik plaša ir atlase. Es jautāju sev, vai mums tiešām tagad ir jāsvītro noteiktas lietas 12. punktā. Šajā posmā ir lietderīgāk atstāt jautājumu par šīm lietām atklātu.

  Andreas Schwab (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Es esmu sekojis šīm debatēm ar lielu interesi, bet dažkārt man ir bijis iespaids, ka vairākas Juridiskās komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas kopīgās sanāksmes nekad nav faktiski notikušas. Jā, Van den Burg kundze, mēs esam pamanījuši -arī starp citiem mūsu kolēģiem komitejās -, ka vairākos gadījumos ir ārkārtīgi grūti rast interesi un specializētās zināšanas, kas ir nepieciešamas šai svarīgajai juridiskajai politikas iniciatīvai Eiropā. Manuprāt, tā rīkoties ir ne tikai Komisijas uzdevums, bet arī Parlamenta deputātu darbs ir nodrošināt, ka attiecīgās asociācijas, arodbiedrības, darbinieki un MVU ir pēc iespējas agrākā posmā iesaistīti šajās debatēs.

Tomēr es arī uzskatu – un es pilnībā piekrītu tam, ko šajā saistībā ir teicis Hans-Peter Mayer (un Jacques Toubon tam arī pievērsās) –, ka šī dažādu ieinteresēto pušu agrīna iesaiste var, protams, būt veiksmīga tikai tad, ja juridiskais pamats ir pieejams visās attiecīgajās valodās. Mani nepārsteidz komisāres atbilde un viņas nonākšana līdz nostājai, ka pieejamie akadēmiskie dokumenti ir nekas vairāk kā tehniskais pamats Baltās grāmatas nostājas sagatavošanai. Tomēr šajā sarežģītajā procesā es teiktu komisārei, ka, manuprāt, patiešām ir nepieciešams iztulkot šo pamatu viņas Baltās grāmatas ieteikumiem, jo tas ir vienīgais veids, lai nodrošinātu nozīmīgas debates. Es uzskatu, ka tāpēc šis priekšlikums ir vērsts pareizajā virzienā, un es aicinātu komisāri šeit veikt piemērotus atbalstošus pasākumus.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Visu godājamo deputātu piezīmes ir bijušas ļoti labi pasniegtas un ļoti gudras. Es vēlētos uzsvērt to, ka lēmums iztulkot tikai šā akadēmiskā teksta daļas ir politisks lēmums. Tas ir tāpēc, lai netiktu tulkotas tās daļas, kuras nav derīgas KM sagatavošanas nolūkiem. Man žēl, ka jāatkārto tas, ko teicu iepriekš, bet ir ļoti svarīgi uzsvērt to, ka KM pēc savas būtības būs instrumentu pakete, un Parlaments būs pilnībā iesaistīts lēmumā par to, kuras šā teksta daļas ir jāiztulko.

Es vēlētos jūs arī informēt par sanāksmēm, kuras ierosinājusi Francijas prezidentūra, kas ir ieplānojusi divas Civiltiesību komitejas sanāksmes 5. septembrī un 3. novembrī, lai apspriestu akadēmiskā KM projekta nodaļu atlasi Komisijas kopējam modelim nākotnē. Kā jūs varat redzēt, nekas nav akmenī cirsts. Gan Parlaments, gan Komisija var pilnībā piedalīties un kopīgi veikt šo darbu. Šo diskusiju iznākums ir jāpieņem kā Tieslietu un iekšlietu padomes secinājumi 2008. gada decembrī. Tas mums sniedz pietiekamu pārliecību par to, ka šis process ir patiešām tāds, kas iekļauj visas ieinteresētās puses. Atsaucoties uz Van den Burg kundzes piezīmi, es vēlētos jums apliecināt, ka konsultāciju process būs plašs un iekļaujošs.

Es esmu saņēmusi atbildi no akadēmiķiem, kuri ir paziņojuši, ka viņi iztulkos savu projektu, kas nozīmē to, ka noteikti būs franču, vācu un angļu valodas versijas. Tas papildus Komisijas centieniem nodrošina, ka šis projekts noteikti būs pieejams šajās trīs valodās. Komisija noteikti ir ieinteresēta strādāt kopā ar Parlamentu, kurš ir bijis tik atbalstošs attiecībā uz šo projektu, un ar Padomi, lai nodrošinātu atbilstošu darbības jomu ar šā projekta jau pabeigto akadēmisko daļu iztulkotajām versijām.

  Priekšsēdētājs . − Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu⁽¹⁾saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien.

(1) Sk. protokolu.