Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 2. septembris - Brisele

14. Sieviešu un vīriešu līdztiesība – 2008. gads (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0325/2008), ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā iesniedza Iratxe García Pérez, par sieviešu un vīriešu līdztiesību – 2008. gads (2008/2047(INI)).

  Iratxe García Pérez, referente. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, vēlos sākt savu runu ar pateicību Komisijai par tās 2008. gada ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesību, kas ir vispārēja pieeja gan dzimumu jautājumu virzības politikai, gan konkrētiem pret diskrimināciju vērstiem pasākumiem. Lai arī Komisija ziņojumā ir aplūkojusi tās kompetencē esošos jautājumus, ir jāsaka, ka tā nav ņēmusi vērā daudzus citus jautājumus un sarežģītās situācijas, ar kurām saskaras sievietes, un tāpēc mēs centāmies tās ietvert šajā ziņojumā Parlamentam.

Es arī vēlos pateikties visiem maniem kolēģiem, kuri palīdzēja uzlabot šo ziņojumu. Ir panākta vienprātība, ka, lai arī ir panākts zināms progress, vēl ir daudz darāmā.

Šajā ziņā pašapmierinātība ir mūsu lielākais ienaidnieks. Ja mēs neapzināmies, kādi izaicinājumi un darbs mūs vēl sagaida, mums būs grūti virzīties uz priekšu vienlīdzības jautājumos.

Šī ziņojumā pamatā ir integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai, un tajā ir aplūkoti vairāki jautājumi saistībā ar šo principu. Tie visi ir svarīgi, un mēs nevaram ignorēt nevienu no tiem: sievietes darba tirgū, vardarbība ģimenē, sievietes izglītībā, līdzsvars starp ģimeni un darbu, neaizsargātās grupas tādas kā sievietes imigrantes vai invalīdi. Visi šie aspekti ir jāpatur prātā, un tie ir pelnījuši rūpīgu izpēti un analīzi, taču man dotajā laikā es vēlētos koncentrēties uz tiem aspektiem, kas, manuprāt, ir vissvarīgākie.

Vardarbība ģimenē ir lielākais sociālais bieds mūsdienās ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Sociālā netaisnība, kad sievietes, tikai tāpēc, ka ir sievietes, cieš no vīriešu roku vardarbības dēļ viņu šovinistiskajām vērtībām, vēl joprojām ir diez gan dziļi iesakņojusies mūsu sabiedrībā.

Tāpēc ir nepieciešams dalībvalstīs veicināt tiesību aktus, kas apkarotu šo sociālo sērgu. Mums ir ļoti labs piemērs Spānijā, kurs pirms dažiem gadiem tika izsludināts Likums pret vardarbību ģimenē; tajā tiek atzītas cietušo sieviešu tiesības un paredzēti visaptveroši pasākumi no profilaksei, līdz ārstēšanai un integrācijai sabiedrībā.

Runājot par sievietēm un darba tirgu, mums ir jāapzinās, ka esam tālu no Lisabonas līguma uzdevumu izpildes. Nodarbināto sieviešu skaits ir pieaudzis, taču to bezdarbs vēl joprojām stipri augstāks par vīriešu bezdarbu, un mums ir jāīsteno politiski pasākumi gan ar Eiropas Komisijas, gan dalībvalstu starpniecību, lai veicinātu sieviešu iesaistīšanos darba tirgū ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vīrieši.

Vēl viens dzīves fakts, kuru mēs nevaram ignorēt, ir algu atšķirība; kopš 2003% tā ir 15%. Ir nepieciešami plašāki pasākumi ar uzņēmumu un apvienību iesaistīšanos.

Šajā ziņojumā mēs arī aicinām Kopienas iestādes un dalībvalstis atzīt 22. februāri par Starptautisko vienlīdzīgas samaksas dienu. Sievietei ir jāstrādā par 52  stundām gadā vairāk, lai nopelnītu tik pat, cik vīrietis.

Lai nodrošinātu līdzsvaru starp darbu un ģimeni, mums ir jāmaina fakts, ka 85% neoficiālo ģimenes aprūpētāju ir sievietes. Mums ir nepieciešams vairāk sabiedrisko pakalpojumu saistībā ar bērnu un apgādājamo aprūpi.

Līdzīgi ir ar sieviešu piedalīšanos sabiedriskajā dzīvē. Mums ir jāstimulē iniciatīvas, lai palielinātu sieviešu iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē ar sociālo organizāciju, apvienību un politisko partiju starpniecību. Ievēlēšanai nepieciešamais minimālais balsu skaits bija svarīgs solis, kas ir nepieciešams arī turpmāk, ja mēs tiecamies panākt līdztiesību demokrātijā.

Ir arī citi svarīgi aspekti tādi kā izglītības pieejamība, sociālo stereotipu laušana, jautājumi un grūtības, ar ko saskaras sievietes lauku teritorijās, kurus mēs nevaram ignorēt. Mums ir jāapvieno spēki šajos jautājumos. Mums ir cieši jāsadarbojas ar organizācijām un jāīsteno Eiropas Savienības pamatprincipi attiecībā uz vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, jo tā mēs virzīsimies uz tiesiskāku un sociāli vienlīdzīgāku Eiropu.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Komisija atbalsta ziņojumu un priekšlikumu par rezolūciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā. Ziņojuma apstiprināšana liecina par Parlamenta apņemšanos saistībā ar sieviešu un vīriešu līdztiesību un apstiprina Parlamenta atbalstu Komisijas pieejai. Visvairāk vēlos pateikties referentei Garcia Pérez kundzei par viņas atbalstu Eiropas Komisijas veiktajiem pasākumiem šajā jomā.

Sieviešu un vīriešu vienlīdzība ir viena no pamatvērtībām Eiropas Savienībā. Tā arī ir joma, kur Eiropa ir vienmēr sociāli attīstījusies. Arī pēdējos gados šajā jomā ir iesāktas svarīgas un ambiciozas iniciatīvas. Tas, ka Komisija ir apstiprinājusi plānu panākt vienlīdzīgu sieviešu un vīriešu statusu, uzsver Komisijas vēlmi panākt reālu sieviešu un vīriešu līdztiesību visās jomās Eiropā.

Turklāt Komisijas piezīmes par Parlamenta priekšlikumu par rezolūciju uzsver dažus tematus, kas ir iekļauti plāna prioritātēs, tostarp, sieviešu loma darba tirgū, līdzsvars starp darbu un ģimeni, vienādas iespējas tikt ieceltiem vadošos amatos, kā arī cīņa pret vardarbību ģimenē. Šī pieeja atbilst Komisijas politikai šajā jomā un ietver tematus, kuri tika uzsvērti 2008. gada ziņojumā.

Lai arī šajā sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā ir panākts acīmredzams progress, mums vēl priekšā ir svarīgi uzdevumi. Mums ir jāturpina iesāktais darbs un jāpastiprina juridiskā bāze.

Komisija piekrīt referentes viedoklim par to, ka sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanā ļoti svarīgs aspekts ir līdzsvara panākšanai starp ģimeni un darbu. Tāpēc sievietēm daudz biežām nekā vīriešiem ir jāpārtrauc mācības un karjera, un ļoti bieži viņas vairs neatgriežas ne pie mācībām, ne darbā. Lai paaugstinātu sieviešu nodarbinātības līmeni, ir ļoti svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes bērnu aprūpi, ko varētu atļauties. Komisija nākamo nedēļu laikā iesniegs ziņojumu par progresu šajā jomā.

Turklāt 2006. un 2007. gadā Komisija konsultējās ar darbinieku un darba devēju pārstāvjiem par tematu: līdzsvars starp darbu un ģimeni. 2008. gada jūlijā viņi izteica vēlēšanos diskutēt par bērnu kopšanas atvaļinājumu. Komisija pašlaik neiesniedz nekādus priekšlikumus par šo tematu.

Komisija cer tuvākajā laikā iesniegt iniciatīvu paketi par līdzsvaru starp ģimeni un darbu, konkrēti, ziņojumu par bērnu kopšanu, direktīvas projektu, ar ko groza Direktīvu par bērna kopšanas atvaļinājumu mātei, un direktīvas projektu, ar ko groza 1986. gada Direktīvu par „līdzstrādājošu dzīvesbiedru”. Pašreizējā situācija attiecībā līdzstrādājošiem dzīvesbiedriem lauksaimniecībā un arī citās nozarēs, kur ir ģimeņu uzņēmumi, ir nepieņemama. Tas nav pieņemami, ka dažās valstīs, cilvēkiem, kuri regulāri darbojas ģimenes uzņēmumā, nav tiesības uz sociālajām garantijām, un šķiršanās, laulātā nāves vai finansiālu grūtību gadījumā, viņi nonāk trūkumā.

Līdztiesības politika ir ļoti svarīga, lai novērstu vardarbību, ko pret sievietēm vērš pretējais dzimums, jo tās pamatā ir sievietes un vīrieša spēku nesamērība. No otras puses, efektīvi līdzekļi cīņā pret vardarbību uz dzimumu pamata palīdz aizsargāt sieviešu tiesības sabiedrībā un veicina līdztiesību.

Vardarbība pret sievietēm ir nepieņemama. Izvarošana, meiteņu seksuāla izmantošana, sieviešu tirdzniecība, kas tiek veikta to seksuālas izmantošanas vai darba ekspluatācijas nolūkā, vardarbība mājās, nomocīšana darbā, kā arī tradicionāli vai izkropļojoši paradumi – piemēram dzimumorgānu izkropļošana – kaitē sieviešu veselībai, ierobežo viņu brīvību, cieņu, kā arī fizisko un emocionālo neaizskaramību. Mūsu intervencēm ir jābūt pamatīgām un ļoti efektīvām, īpaši gadījumos, kad vardarbību pret sievietēm vērš starptautiski kriminālie noziedznieki, kā tas notiek sieviešu tirdzniecības gadījumos.

Šī iemesla dēļ Komisija paredz, ka tās 2009. gada darba programmas ietvaros tā pārskatīs un pārrakstīs tiesību aktus saistībā ar cilvēku tirdzniecību, ekspluatāciju un bērnu seksuālu izmantošanu, kas ir šausmīgs noziegums galvenokārt pret meitenēm.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka līdztiesības politikai ir būtiska nozīme domāšanas un uzvedības mainīšanā. Tā ir atslēga ne tikai uz tiesisku vienlīdzību, bet arī uz sieviešu un vīriešu līdztiesību. Tāpēc Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta sniegto atbalstu ar šo priekšlikumu par rezolūciju.

  Marian Harkin, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja. − Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, vēlos teikt, ka šis ir ļoti visaptverošs ziņojums un uzsver daudzus jautājumus, kas ir jāatrisina, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību.

Man ir īpašs prieks par to, ka tiek izskatīts jautājums par vardarbību pret sievietēm, jo pārāk daudziem cilvēkiem šķiet, ka vardarbība pret sievietēm ir viņu pašu problēma, kaut gan patiesībā tas ir sociāls jautājums, un, kamēr tas netiek risināts kā sociāls jautājums, mēs nevaram cerēt to novērst.

Turklāt es piekrītu referentei un viņas apgalvojumam par nabadzības feminizēšanu un īpaši apdraudētajām grupām, kā arī galvenajam tematam par vienlīdzīgu piekļuvi pensijām un sociālajiem maksājumiem.

Šajā kontekstā, manuprāt, būtu jārunā par 14. punktu, kas ir tieši par aprūpētājiem. Ņemot vērā, ka līdz 2030. gadam aktīvo cilvēku attiecība pret neaktīvajiem būs 2:1, ģimeņu aprūpētāju nozīme būs daudz lielāka, un, ņemot vērā, ka ES gandrīz 100 miljoniem aprūpētāju – vīriešu un sieviešu, bet pārsvarā sieviešu – nav piemērotas piekļuves sociālajiem maksājumiem vai pensijām, mums ir jānodrošina, lai šī aprūpētāju paaudze nekļūtu par nabadzīgu paaudzi, pievienojot nabadzības feminizācijai arī vecus cilvēkus.

Beigās vēlos paust personīgu komentāru par 9. punktu, kas neatspoguļo Nodarbinātības komitejas viedokli. Es uzskatu, ka teksts ir jāpapildina, nosakot, ka attiecībā uz abortiem ir jāņem vērā dalībvalstu tiesību akti. Māstrihtas līgumam pievienotais protokols nodrošina, ka ES tiesību akti neaizstās Īrijas Konstitūcijas 40.3.3. pantu par nedzimušo aizsardzību.

Īrijā debašu laikā par Lisabonas līgumu daudzi iedzīvotāji man teica, ka ES vēlas uzspiest, lai Īrijā tiktu atļauti aborti. Lai arī es teicu, ka tā nav, daudzi centās pierādīt, ka Parlaments uzstāja uz darba kārtību, un tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāizskaidro mūsu nodomi. Iespējams, ka mans viedoklis atšķiras no referentes viedokļa, tomēr par to nav runa. Runa ir par subsidiaritāti, un iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu viedokļa par abortiem ir jāvar uz to paļauties. Man šķiet, ka arī mums visiem Parlamentā tā ir jāņem vērā.

  Maria Badia i Cutchet, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotāja. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos apsveikt referenti par viņas pieeju šī ziņojuma par sieviešu un vīriešu līdztiesību sagatavošanai.

Kā Kultūras komitejas referente es vēlos uzsvērt mūsu komitejas galvenos veikumus, kas bija acīmredzami saistīti ar tādām mūsu atbildības jomām kā izglītība, kultūra, sports un komunikācija.

Pirmkārt, mēs piedāvājām veicināt vienādu attieksmi skolās un lauzt dzimumu stereotipus, kas vēl joprojām ir ļoti izplatīti dažos plašsaziņas līdzekļos; īstenot nepieciešamos pasākumus darba nošķiršanas novēršanai dažādās skolu sistēmas jomās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu abu dzimumu skolotāju iesaistīšanu visās jomās; novērst dzimumu diskrimināciju saistībā ar atalgojumu izglītības, kultūras, sporta un komunikācijas jomā; veicināt lielāku sieviešu iesaistīšanos vadošajos amatos tādās jomā, kur sievietes parasti ir mazākumā.

Kā referente jau teica, vēl ir tāls ceļš ejams. Man prātā nāk dažas Machado rindas: „Ceļotāj, tavā priekšā nav ceļa, tu to veido ejot”, jo, mani draugi, mēs panāksim vienlīdzību, cīnoties par to.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, manas politiskās grupas vārdā es apsveicu komiteju ar tās ziņojumu. Apsveicu arī manu cienījamo kolēģi, kura savā ziņojumā pauda Parlamenta viedokli, lai arī dažos jautājumos mēs ierosinājām grozījumus, lai to uzlabotu un lai ar Parlamenta ziņojumu parādītu, kas ir noticis ceļā uz vienlīdzību, pamatojoties uz rīcības plānu un dzimumu vienlīdzības paktu.

Mēs esam guvuši ievērojamus kvantitatīvus panākumus. Mums vēl ir jāuzlabo pasākumu īstenošana. Mums ir jānodrošina paplašināta tiesiskā aizsardzība un tās efektīva īstenošana, katrā dalībvalstī izveidojot par sūdzībām atbildīgo institūciju un definējot sankcijas, pamatojoties uz proporcionalitātes principu.

Mēs arī vēlamies saglabāt proporcionalitātes un brīvas izvēles principu. Runājot par darba un ģimenes apvienošanu, mēs nevēlamies, lai būtu aptvertas tikai strādājošās sievietes. Būtu jāaptver bezdarbnieki, tie, kuri ir izvēlējušies darboties tikai savā mājsaimniecībā, tie, kas ir nodarbināti brīvajās profesijās un ģimenes uzņēmumos.

Mēs vēlamies pastiprināt bērnu kopšanas atvaļinājumus mātēm un ģimenei. Mēs ceram, ka plānotajā Komisijas paziņojumā būs sniegts kāds labs priekšlikums šajā jautājumā.

Tā kā sievietes strādā un mācās vairāk, viņas ir pelnījušas saņemt samaksu par dažādu pakalpojumu sniegšanu.

  Zita Gurmai, PSE grupas vārdā. – (HU) Paldies! Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, Komisijas regulārie novērtējumi, kas mums sniedz skaidru priekšstatu par patieso situāciju, ir ļoti svarīgi ceļā uz dzimumu līdztiesību. Komisāra Špidla ieguldījums šajā jautājumā ir labi zināms. Pirmais ziņojums par dzimumu līdztiesību tika sagatavots pirms pieciem gadiem, un tagad mēs ceram sagaidīt rezultātus. Saskaņā ar 2008. gada ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesību ir panākts neliels progress, taču tajā diemžēl ir minētas arī dažas jomas, kurās nav notikusi nekāda virzība uz priekšu.

Sieviešu un vīriešu algu atšķirība tā arī ir palikusi 15% pēdējo piecu gadu laikā, un mana kolēģe minēja, ka tās ir 54 dienas vai līdz 22. februārim. Lēmumu pieņemšanas procesos iesaistīto sieviešu skaita attiecība pret vīriešu skaitu vēl joprojām ir negatīva, un arī plašsaziņas līdzekļu veidotais sievietes tēls nav labvēlīgs. Lielākā problēma ir tāda, ka nav panākts nekāds būtisks progress nodarbinātības jomā un ar to saistītajos jautājumos, lai arī tas ir ļoti svarīgi, daļēji ES demogrāfisko problēmu dēļ un daļēji dēļ ekonomiskās izaugsmes un vienlīdzības nodrošināšanas. Šīs galvenās prioritātes pieprasa lielāku sieviešu iesaistīšanos darba tirgū.

Lisabonas stratēģijas kvantitatīvais sasniegums ir 12 miljoni jaunu darbavietu, no kurām 7,5 miljonos ir nodarbinātas sievietes, taču tas nenozīmē kvalitatīvu uzlabojumu. Piespiedu daļēja laika darbs, plānotā 65 darba stundu nedēļa, horizontālais un vertikālais darba tirgus, kā arī pienākumu nošķiršana diemžēl izraisīs situāciju, kad darba un privātās dzīves apvienošana kļūs par arvien lielāku problēmu arvien pieaugošā bērnu aprūpes iestāžu trūkuma dēļ. Man šķiet, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņotas stratēģijas un metodes un efektīvi jāievieš tās praksē, kā arī jānodrošina tām reāls politiskais atbalsts. Vēlos apsveikt manu kolēģi ar viņas darbu; viņa ir sagatavojusi izcilu ziņojumu.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es, pirmkārt, vēlos apsveikt savu draudzeni un kolēģi Iratxe García ar viņas darbu pie šī ziņojuma, kas man šķiet svarīgs un pilnīgs. Es vēlos uzsvērt vismaz četrus šajā ziņojumā un referentes runā minētos punktus, kas ir svarīgi arī manai grupai.

Pirmkārt, nepieciešamība Eiropas iestādēm veikt pasākumus pret pašreizējo šovinisma vardarbības vilni un darīt to gan likumdošanas līmenī, gan izveidojot skaidru juridisku pamatu pret sievietēm vērstās vardarbības apkarošanai; šādi pasākumi varētu ietvert, piemēram, tādu patvēruma meklētāju tiesību atzīšanu, kuri tiek vajāti dzimuma dēļ.

Otrkārt, runājot par lielāku sieviešu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā, visām iestādēm un politiskajām partijām ir jāizpēta šis jautājums un jāīsteno konkrēti ar to saistīti pasākumi, un šeit mēs neizslēdzam minimālo balsu skaitu, kas nepieciešams ievēlēšanai.

Treškārt, ir svarīgi vienreiz un uz visiem laikiem saprast, ka, lai nodrošinātu sieviešu emancipāciju, sievietēm pašām ir jāpieņem lēmumi par savas seksuālās un reproduktīvās veselības tiesībām.

Ceturtkārt, un paužot nožēlu par nesekmīgu rīcību sieviešu un vīriešu algu atšķirības samazināšanā pēdējo gadu laikā – bēdīgi slavenā „darba samaksas atšķirība” –, ir svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis novērtētu stratēģijas un pasākumus, kas ar sociālo partneru atbalstu varētu veicināt situācijas uzlabošanos.

  Eva-Britt Svensson GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos apsveikt referenti ar viņas ziņojumu un pilnībā viņu atbalstu. Es arī atbalstīšu grozījumus par darba tirgu, ko iesniedza Figueiredo kundze. Manai runai tagad ir tikai minūte laiks, tāpēc es neierosināšu nevienu īpašu politisku jautājumu. Es tikai vēlos runāt par vienu lietu, kas, manuprāt, ir izcelšanas vērta.

Referente ir uzskaitījusi virkni pasākumu, kas ir jāīsteno, lai panāktu sieviešu un vīriešu līdztiesību. Kopā tie bija 45 pasākumi. Es atkārtoju: 45 pasākumi! ES un dalībvalstīm, kas jau sen pieprasīja izvirzīt sieviešu un vīriešu līdztiesību par prioritāti, šis ziņojuma parāda 45 jomas, kurās ir nepieciešams veikt uzlabojumus. Nav nekādas nepieciešamības kaut ko teikt, vien to, ka es piekrītu ziņojumam un galvenokārt piekrītu konkrētu darbību veikšanai tagad!

  Urszula Krupa, IND/DEM grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, svarīgs elements sājā ziņojumā ir aicinājums padarīt vieglāku bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū pēc pārtraukuma karjerā bērna kopšanas atvaļinājuma mātei vai tēvam gadījumā un mazināt atšķirības starp vīriešu un sieviešu atalgojumiem un izglītību.

Tomēr ir grūti pieņemt cēloņu saistību starp dzīves problēmām, kas skar daudzus cilvēkus, un būšanu sievietei. Uztverot dzīvi kā cīņu starp dzimumiem, radot jaunu ienaidnieku uz iepriekšējās šķiru cīņas modeļa, šādas situācijas aizstāvjiem tiek dotas tiesības neierobežoti iejaukties ikvienā cilvēka dzīves jomā, tajā skaitā ģimenes dzīvē.

Eiropas problēma nav cīņa starp sievietēm un vīriešiem. Problēma ir tiesību un morāles principu neievērošana, ko izraisa nevaldāma mantkārība un egoisms. Kā sieviete es vēlētos, lai dzimumu līdztiesība neizpaustos visās jomās, bet gan lai pastiprinātos sieviešu aizsardzība un samazinātos viņām uzliktā nasta. Ja viņas vairs neuztvertu kā bezpersonisku darbaspēku, viņas varētu veikt radošu ieguldījumu daudzās ekonomikas jomās.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Šis 2008. gada ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību rezumē Eiropas Parlamenta ziņojumu, kas jau ir pieņemts un kas ir svarīgs praksē īstenojams stimuls. Es to uztveru kā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas darba atspoguļojumu, un tāpēc es vēlos visupirms pateikties García Pérez kundzei par šī ziņojuma sagatavošanu.

Lai sasniegtu Lisabonas mērķus, ir svarīgi pēc iespējas pilnīgāk izmantot sieviešu potenciālu darba tirgū. Ir svarīgi arī nodrošināt sievietēm pēc iespējas labāku piekļuvi pēcdiploma mācībām un mūžizglītībai, kā arī piekļuvi jaunajām tehnoloģijām un informācijas sabiedrībai, lai viņas varētu būt konkurētspējīgas darba tirgū.

Es ļoti apbrīnoju sievietes, kas vada lielas kompānijas un arī mazus ģimenes uzņēmumus, radot citiem darba iespējas. Līdztekus viņas pienākumiem kā sievai un mātei sieviete uzņēmēja arī pilda vadītājas pienākumus savā uzņēmumā, uzņemoties atbildību ne tikai par savu ģimeni, bet arī par uzņēmuma panākumiem. Kā sabiedrība mēs ne vienmēr pietiekami novērtējam, ko šie pienākumi nozīmē sabiedrībai. Sievietes vadošos amatos ir spiestas pārvarēt daudzus papildu šķēršļus saistībā tieši ar atbildību ģimenē.

Ģimenes un darba līdzsvarošana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem nodarbināto sieviešu skaita palielināšanai. Tāpēc ir svarīgi ierosināt pasākumus, kas būtu veicami, lai motivētu tēvus ņemt bērnu kopšanas atvaļinājumus, sadalot bērnu kopšanas atvaļinājumu starp abiem vecākiem.

Daudzas sievietes zina, ka mūsdienās viņas ieņems svarīgus amatus tikai, pamatojoties uz savām spējām, nevis ar sociālo atbalsta programmu palīdzību. Kanclere Angela Merkel ir acīmredzams piemēram tam, ka sievietēm ir stingra vieta pasaules politikā.

Vēstures grāmatās mēs varam daudz lasīt par vīriešu varonību. Sievietes parādās tikai fonā. Esmu pārliecināta, ka mums ir jāuzņemas atbildība par uzmanības pievēršanu tām nezināmajām sievietēm, bez kurām pasaule nebūtu virzījusies uz priekšu.

  Gabriela Creţu (PSE). – (RO) Cienījamie kolēģi, ir tādi jautājumi, par kuriem daudz runā, bet maz dara. Debatēs par sociālo tiesību aktu paketi mēs runājām par to, ka trūkst instrumentu, lai realizētu vienlīdzīgas samaksas principu un samazinātu vīriešu un sieviešu algu starpību. Bez tiem tā ir tikai tukšas runas un tiesību akti ir veltīgi.

Ir arī tādi jautājumi, saistībā ar kuriem tiek darīts ļoti maz vai nekas, bet par kuriem mēs pat nerunājam. Cilvēki nerunā par 100 000 sieviešu, kas tiek pārdotas katru dienu, izņemot tos, kuri runāja šovakar šeit, iespējams tāpēc, ka viņas ir preces, nevis iedzīvotāji. Lielākā daļa no viņām tiek pārdotas prostitūcijas nolūkos. Mēs pieprasām stingru, saskaņotu rīcību pret cilvēku tirdzniecības tīkliem, kā arī saskaņotu rīcību, lai mazinātu prostitūcijas pieprasījumu. Bez pieprasījuma cilvēku tirdzniecībai nebūs iemesla pastāvēt.

Cilvēki arī nerunā par situāciju, kad sievietes strādā kā mājsaimnieces, kur viņas ir neredzamas. Bez jebkādām sociālajām tiesībām vai ar minimālām tiesībām viņas kā sievietes saskaras ar tādiem pašiem ļaunprātīgas izmantošanas riskiem kā sievietes ģimenēs, tajā skaitā ekspluatācijas risku. Ārzemēs strādājošo sieviešu gadījumā trauslā sociālā un ekonomiskā situācija tiek papildināta arī ar politisko tiesību neizpildi. Viņu situācijas pareizs regulējums ir ne tikai tieslietu jautājums, bet tas arī varētu novērst vecu sieviešu augsto nabadzības līmeni nākotnē.

Vēl viens temats, par kuru mēs nevaram runāt, ir sievietes manas valsts valdībā, jo viņas tur vienkārši nav. Cienījamais komisār, cienījamie kolēģi, mums šķiet, ka ir pienācis laiks pāriet no runāšanas par to, kas mums būtu jādara, pie darīšanas.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, pierādījumi liecina, ka pret sievietēm vērsta diskriminācija pastāv un galu galā skar arī strādājošas sievietes, kuru alga ir vidēji par 15% zemāka nekā vīriešiem. Dažās valstīs, tajā skaitā Portugālē, šis cipars pārsniedz 25%, un situācija ir pasliktinājusies pēdējos gados.

Tāpēc mēs aicinām paaugstināt sievietes amatos, maksāt viņām pieklājīgas algas, nodrošināt atbilstību sociālajiem, veselības un drošības standartiem, kā arī samazināt viņu darba stundu skaitu, nesamazinot algas. Tas varētu palīdzēt radīt vairāk darbavietu, kur tiktu ievērotas sieviešu tiesības, un nodrošināt labāku līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi.

Ir jāstimulē tādu pasākumu īstenošana, kas apkarotu sieviešu nedrošību darbā un veicinātu koplīgumus, kas aizsargātu darbiniekus, gan sievietes, gan vīriešus. Izrādot cieņu pret sievietēm, ir jāveicina arī tādu pasākumu īstenošana, kas uzlabotu sieviešu piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un paaugstinātu viņu zināšanas par viņu tiesībām un pieejamajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

  Godfrey Bloom (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, diemžēl Lielbritānijā pret sievietēm vērstā diskriminācija ir milzīga. Es zinu, ka manas komitejas – Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas – locekļiem sirdis ir īstajās vietās. Tomēr lielākā daļa diskriminācijas rodas tāpēc, ka nodarbinātības likumi maziem uzņēmumiem, kuri nodarbina sievietes, ir tik apgrūtinoši, ka tie vienkārši slepeni ignorē šos likumus.

Es domāju, ka šis ir klasisks neparedzēto seku likuma gadījums. Viens tiesību akts tiek izstrādāts šeit, otrs – tur, bet patiesībā nekas nenotiek, tā pastiprinot slikto situāciju.

Es negribētu izklausīties nepieklājīgs, taču, kad es paraugos uz savu komiteju – Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju –, es redzu, ka viņu domāšana ir iestrēgusi 1970-tajos gados – viņi nav virzījušies uz priekšu. Baidos, ka dzīve vairs nav tāda, un, kad es dzirdu cilvēkus runājam par sieviešu emancipāciju, piedodiet, es kā anglis zinu, ka tas notika ļoti sen. Es nezinu, kādas ir problēmas citās valstīs, taču neuzveliet to visu Lielbritānijai, kur nav problēmu, jo, es vēlreiz atkārtoju, jūsu sirdis ir pareizajā vietā (); jūs runājat blēņas.

  Mary Honeyball (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, tas, ka es runāju pēc Godfrey Bloom, kurš, šķiet, dzīvo tālu 19. gadsimtā, var būt lietderīga sakritība. Viņš patiešām ir slavens ar savu ne tik seno izteikumu par to, ka sievietēm ir jātīra aiz ledusskapja un ka tāds ir viens no viņu galvenajiem dzīves uzdevumiem. Ja es esmu tā, kas nav pavirzījusies uz priekšu, es lepojos ar to, jo es, īpaši kā angliete, nevēlos nekādā veidā būt saistīta ar šādiem komentāriem.

Es vēlos pateikt, ka šis izcilais ziņojums ir ierosinājis daudzus ļoti svarīgus jautājumus, un es pateicos referentei par to. Pateicos arī komisāram par viņa komentāriem. Viens īpašs punkts, kuram vēlos pieskarties ir, cilvēku tirdzniecība. Kā pārstāvi no Londonas – un īpaši sievieti no Londonas – mani ļoti interesē šis jautājums, jo Londonu ļoti lielā mērā skar sieviešu tirdzniecība.

Dalībvalstis ir lūgtas parakstīt Eiropas Padomes Konvenciju par rīcību pret cilvēku tirdzniecību. Lai arī dažas dalībvalstis to ir parakstījušas, vēl dažas – patiesībā 15 – to vēl nav izdarījušas, un ir divas, kuras negatavojas to darīt. Tāpēc es aicinu ES dalībvalstis ratificēt šo konvenciju pret cilvēku tirdzniecību un visus šeit klātesošos, tajā skaitā Sieviešu tiesību komitejas locekļus, doties pie savas valsts valdības un likt tai darīt vēl vairāk, nekā tā jau dara saistībā ar zemisko un ļauno sieviešu tirdzniecību.

  Věra Flasarová (GUE/NGL). – (CS) Komisār, dāmas un kungi, es atbalstu Pérez kundzes un Eiropas Komisijas iesniegto ziņojumu. Statistikas dati, kas liecina, ka sieviešu nodarbinātības līmenis pēdējo gadu laikā ir palielinājies līdz 52%, izklausās labi, taču, kā teikts ziņojumā, vēl ir vesela virkne neatrisinātu problēmu. Sievietes vēl joprojām ieņem tikai trešo daļu vadošo amatu privātos uzņēmumos un citās jomās, tajā skaitā politikā. Lielākajā daļā darbavietu netiek piedāvāti ilgtermiņa līgumi, kas nozīmē, ka nākotnes perspektīvas ir neskaidras. Tieši šādās darbavietās bieži strādā sievietes. Viņas vēl joprojām tiek uzskatītas par cilvēkiem, kuru galvenais uzdevums ir rūpēties par ģimeni, bet viņu ieņēmumi ir tikai ģimenes budžeta papildinājums. Tāpēc vēl joprojām sievietes saņem mazāku samaksu nekā vīrieši par to pašu darbu un ar vienādu kvalifikāciju. Šie stereotipi vēl joprojām ir viens no diskriminācijas instrumentiem pret sievietēm darba tirgū. Man šķiet, ka darbadevēji nelabprāt maksā sievietēm pabalstus, lai palīdzētu bērnu aprūpē, tādējādi veicinātu sieviešu profesionālo un karjeras izaugsmi.

  Mihaela Popa (PPE-DE). – (RO) Mēs runājam par nepieciešamību apkarot pret sievietēm vērsto vardarbību, veicinot sieviešu iesaistīšanos sabiedriskajās aktivitātēs, un aspektu, kas ir Kultūras komitejas kompetencē – sieviešu un vīriešu izglītības neatbilstību novēršanu.

Lai arī sievietēm ir labāki panākumi izglītības jomā nekā vīriešiem, darba tirgū vēl joprojām pastāv samaksu nevienlīdzība dzimumu starpā. Es kā Kultūras un izglītības komitejas locekle iesniedzu grozījumu CULT sagatavotajam atzinumam par šo ziņojumu. Es uzskatu, ka ir svarīgi no plašsaziņas līdzekļiem izskaust sieviešu attēlošanu pazemojošās situācijās, ņemot vērā to, kā paziņojumi plašsaziņas līdzekļos ietekmē sabiedrības uzskatus un attieksmi.

Sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšana visās Eiropas Savienības politiskajās jomās vēl joprojām ir aktuāls Rietumu sabiedrības jautājums.

  Anna Záborská (PPE-DE). – (SK) Ziņojums sākas ar rindkopu, kurā ir teikts, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir būtisks Eiropas Savienības princips, princips, kurš ir bijis spēkā 50 gadus. Tomēr ziņojuma turpinājumā ir 46 rindkopas, kurās ietverti ieteikumi, aicinājumi un pieprasījumi ievērot šo principu. Ir minēti arī tādi svarīgi ieteikumi kā vienlīdzīga piekļuve līdzekļiem, izglītībai, veselības aprūpei un darba samaksai. Tiek pieprasīts apkarot pret sievietēm vērstu vardarbību, apkarot sieviešu tirdzniecību un tā tālāk.

Šādi ziņojumi noteikti ir svarīgi, un es apsveicu referenti. No otras puses, tajā ir runa par nepiemērotu jau apstiprinātu tiesību aktu piemērošanu. Tajā ir uzsvērta neatbilstīga kontrole un sankcijas. Tajā arī uzsvērta politiķu liekulība, kuri ārēji pauž atbalstu sieviešu un vīriešu līdztiesībai, taču reāli to neievēro, un tāpēc mēs nesagaidām to, uz ko ceram.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, kad mēs analizējam rezolūciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību, ir grūti to neatbalstīt. Es runāju tieši par punktiem saistībā ar vardarbību pret sievietēm un izglītības nepieciešamību. Mēs labi zinām, ka audzināšana un izglītība ir labākais veids, kā izskaust sieviešu diskrimināciju un pret viņām vērstu vardarbību.

ES iedzīvotāji ir diez gan neinformēti par sieviešu tirdzniecību un bieži neapzinās, ka šāda šausmīga, brutāla un civilizētajā pasaulē pilnīgi nepieņemama tirdzniecība notiek mūsdienās. Tāpēc es uzskatu, ka lielu daļu līdzekļu vajadzētu piešķirt informatīvas kampaņas organizēšanai.

Tomēr ir jāuzsver, ka par spīti visām sarežģītajām problēmām, par kurām mēs diskutējam, pēdējo gadu laikā sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā ir panākts būtisks progress, un īpaši tas ir novērojams lauku reģionos.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, sieviešu un vīriešu līdztiesībai vajadzētu būt Eiropas sabiedrības pamatprincipam.

Nesenais Eurobarometer pētījums liecina, ka sievietes lauku rajonos netiek iesaistītas lēmumu pieņemšanā kopienās, kurās viņas darbojas, viņām nav stabila darba un lielākā daļa no viņām pilda tikai mājsaimnieču pienākumus, dažviet šādu sieviešu skaits sasniedz pat 98%. Tomēr vairāk kā 50% sieviešu vēlētos iesaistīties Eiropas darba tirgū, kā arī iegūt kvalifikāciju, kas varētu stimulēt viņu nodarbinātību valsts pārvaldē, lauksaimniecībā, sociālās palīdzības vai izglītības jomā. Liela daļa sieviešu arī vēlētos izmantot Eiropas sniegtās iespējas, sākot uzņēmējdarbību.

Līdz ar to es uzskatu, ka ir jāatbalsta lauku sieviešu vēlēšanās iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, pastāvīgi pilnveidoties un piedalīties sava reģiona ekonomiskajā attīstībā. Diskriminācijas novēršanai ir nepieciešams apvienot eiropiešu spēkus. Tādām programmām kā Eiropas Sociālais fonds un Partnerības attīstība ar pašvaldībām vajadzētu piešķirt lielākus līdzekļus sieviešu atbalstam lauku rajonos.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Dāmas un kungi, paldies par šo diskusiju! Vispārīgi runājot, aplūkojot izdarīto, var teikt, ka ir panākts ievērojams progress, taču, dāmas un kungi, ir skaidrs, ka vēl ir tāls ceļš ejams. Tāpēc Komisija mēģina virzīt sarežģītas sarunas, izmantojot visus mūsu rīcībā esošos rīkus. Es esmu atsaucies, piemēram, uz jau sagatavotu likumdošanas priekšlikumu un nodomu pastiprināt sodus par cilvēku tirdzniecību.

Es arī gribu teikt, ka pūlēm panākt līdztiesību, ir jābūt pamatotām ar ļoti ētiskiem apsvērumiem, un, ja arī neviens iemesls nebūs saistīts ar sociālā līdzsvara, sociālās sistēmas vai ekonomikas stabilitātes nodrošināšanu, tik un tā būs pareizi un nepieciešami turpināt rīkoties neatlaidīgi. Tomēr es vēlos sacīt, ka reāla iespēju vienlīdzība ir galvenā Eiropas Savienības prioritāte, un nevienai valstij, kas nevar nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, nav ilgtermiņa nākotnes globālās konkurences apstākļos. Tas ir ne tikai godīgi un ētiski nenoliedzami, bet arī izdevīgi. Es domāju, ka arī šī iemesla dēļ ir ļoti būtiski virzīties uz priekšu, nevis dzīvot apmierinātībā ar panākumiem, kurus kaut kādā mērā var uzskatīt par progresu, taču, no otrs puses, šeit vēl ir daudz darāmā un šie panākumi ir uzskatāmi tikai par pieticīgu rezultātu.

  Iratxe García Pérez, referente. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju to kolēģu vārdus, kuri runāja par šo tematu, jo uzskatu, ka tas par spīti dažādiem uzsvariem un viedokļu atšķirībām ļauj mums noteikt mūsu visu kopējo mērķi.

Es arī vēlos pateikt komisāram, ka esmu ļoti pateicīga par viņa runu un viņa ieguldījumu šajās debatēs. Ikviens no mums varētu pilnībā pievienoties viņa runai. Tāpēc es vēlos pateikt, ka esmu ļoti pateicīga, taču gribu piebilst, ka tagad mums ir nepieciešams patiess politisks gribasspēks īstenot iesniegtās iniciatīvas. Ja viņš turpinās uzsvērt šī jautājuma nozīmi un rīkosies neatlaidīgi, lai īstenotu visas šīs iniciatīvas, šis Parlaments būs viņa pusē.

Es tikai vēlos pieskarties vienam aspektam: vīriešu nozīmei cīņā par sieviešu un vīriešu līdztiesību.

Vīriešu iesaistīšanās šajā jautājumā ir ļoti svarīga. Es domāju, ka vīriešu iesaistīšanās šajās debatēs varētu liecināt par to, ka vīriešiem ir jābūt blakus sievietēm cīņā par vienlīdzību.

Nobeigumā es vēlos pieminēt vienu no jautājumiem, ko šajās debatēs ierosināja kolēģis, kurš runāja par tām pašām vecajām lietām, kas bija aktuālas 19. gadsimtā. Vēlos viņam atgādināt, ka 19. gadsimtā daudzās valstīs sievietes pieprasīja tiesības balsot: viņas pat nevarēja balsot. Tā ir skaidri redzama atšķirība.

Ir panākts liels progress, un to nevar noliegt. Mums ir jāpasakās visām sievietēm, visām tām organizācijām, kuras ir piedalījušās cīņā par vienlīdzību. Tomēr tas nenozīmē, ka varam noliegt acīmredzamo: vēl ir garš ceļš ejams, vēl ir daudz darāmā. Ar neatlaidīgu darbu mēs, sievietes un vīrieši, panāksim patiesu sieviešu un vīriešu līdztiesību.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt pulksten 11.30.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. – (PL) Dāmas un kungi, šajās debatēs tika runāts par daudziem jautājumiem. Es vēlos uzsvērt jautājumu par bērnu kopšanas atvaļinājumu mātei un tēvam. Eiropa saskaras ar demogrāfisku problēmu ne tikai dēļ ekonomiskajām problēmām mūsu kontinentā, bet arī dēļ nespējas sniegt jaunajām mātēm pienācīgu atbalstu. Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt atbalstu sievietēm ar bērnu, kas sniegtu viņai un viņas bērnam nepieciešamo drošību un veicinātu sievietes atgriešanos profesionālajā vai sociālajā dzīvē.

Mātes ir jāaizsargā tā, lai viņas noteiktā laikā varētu atgriezties darbā un pienācīgi rūpēties par savu ģimeni, un mums ir jāuzsver tas, ka pret šiem jautājumiem ir jāattiecas vienlīdz nopietni visā Eiropā.

  Corina Creţu (PSE), rakstiski. – (RO) Lai arī Rumānija ir viena no Eiropas Savienības labākajām studentēm ar dzimumu nevienlīdzības samazināšanu saistītā tiesiskā regulējuma un valdības iniciatīvu un programmu skaita ziņā, tai tomēr piemīt trūkumi ar sieviešu un vīriešu līdztiesību saistītos svarīgos aspektos.

Runājot par sieviešu piekļuvi vadošiem amatiem, Rumānija ir viena no pēdējām valstīm Eiropā. No 331 parlamenta deputāta tikai 37 ir sievietes, tikai nedaudz vairāk par 11% no kopējā deputātu skaita. Bet procentuāli sieviešu skaits Rumānijas pašvaldībās ir vēl zemāks. Zviedrijas parlamentā sieviešu un vīriešu skaits ir gandrīz vienāds. Rumānijā gandrīz trešdaļa sieviešu strādā nepilna laika darbu salīdzinājumā ar tikai 7,7% vīriešu, sieviešu atalgojums vidēji ir par 15% zemāks nekā vīriešu atalgojums.

Šādā situācija ir cieši saistīta ar pastāvošajiem dzimumu stereotipiem, kas nosaka, ka par lielāko daļu mājsaimniecībā veicamo darbu ir atbildīgas sievietes. Diemžēl Rumānijā dzimumu nevienlīdzība un aizspriedumi pastāv ne tikai ģimenēs, bet arī izglītībā. Pētījumi liecina, ka nodarbības Rumānijas skolās veicina dzimumu nošķiršanu pēc prāta spējām, to stimulē arī mācību spēku organizētās sociāli ekonomiskās aktivitātes.

Tāpēc es uzsveru izglītības nozīmi dzimumu nevienlīdzības samazināšanā.

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir būtisks Eiropas Savienības princips. Tomēr cipari 2008. gada ziņojumā liecina, ka līdztiesība vēl nav panākta. Patiesi, darba samaksas atšķirība kopš 2003. gada ir palikusi 15%.

Ņemot vērā šo situāciju, es uzskatu, ka mums ir jāpastiprina Eiropas tiesību akti, piemēram, liekot darba devējiem veikt algu revīzijas ar mērķi samazināt darba samaksas atšķirības.

Ir svarīgi arī aplūkot to lauku rajonos dzīvojošo sieviešu situāciju, kas nekad netiek atzītas par „strādājošām” oficiālajā darba tirgū. Tā kā viņu profesionālais statuss nav definēts, tās sievietes, kuras pilnīgi noteikti strādā, jo palīdz saviem vīriem ģimenes saimniecībā, saskaras ar lielām finansiālām un juridiskām problēmām saistībā ar pensijām un sociālajiem pabalstiem. Es atbalstīšu ikvienu pasākumu, kura mērķis būs uzlabot situāciju šajā jomā.

Visbeidzot, es atbalstu ierosinājumu uzlabot sieviešu piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem. Šāda piekļuve ir patiešām svarīgs nosacījums, lai viņas varētu baudīt savu brīvību.

  Dumitru Oprea (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka dzimumu diskriminācija pastāv tikai dēļ novecojuša uzskata, kas vēl joprojām ir vērojams mūsdienu sabiedrībā: vīrietis finansiāli uztur ģimeni, bet sievietei ir viņas sociālie pienākumi. Šāds uzskats pastāv visās valstīs, taču īpaši izplatīts tas ir nabadzīgajos reģionos. Šo parādību var mazināt ar attiecīgu izglītību.

Es uzskatu, ka mums ir jāņem vērā arī tas, ka sabiedrības vispārējā evolūcija ir palielinājusi sabiedriskajā dzīvē iesaistīto sieviešu skaitu un acīmredzami uzlabojusi viņu sociālo statusu. Tomēr problēmas var rasties ģimenē, īpaši saistībā ar vēcāku rūpēm par viņu bērniem, iesaistīšanos viņu audzināšanā un izglītošanā. Laika trūkums, aizņemtība darbā, ilūzijas par ārzemēm ir samazinājušas vecāku kontroli pār bērniem brīvdienās un laikā no pulksten 14.00 līdz pulksten 18.00 skolas dienās.

Šī iemesla dēļ ir jāmeklē risinājumi, lai novērstu bažas par to, ko bērns dara, kamēr vecāki ir darbā, nodrošinot nodarbības skolā un ārpus tās, kas varētu aizstāt vecāku uzmanības trūkumu.

Patiesībā pēcskolas aktivitātes vajadzētu paplašināt un tām vajadzētu kļūt par ģimenei, kopienai, valstij un Eiropai noderīgu projektu.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Vēlos apsveikt referenti un uzsvērt šī ziņojuma satura nozīmīgumu ekonomiskās izaugsmes mērķu sasniegšanā Lisabonas stratēģijas ietvaros.

Gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm vajadzētu veidot labāku sabiedrības modeli. Par spīti panāktajam progresam sieviešu un vīriešu starpā pastāv nevienlīdzība, un tāpēc mums ir jārīkojas.

Vēlos pievērst uzmanību problēmai, ar kuru ļoti daudzas sievietes saskaras katru dienu un attiecībā uz kuru tikai dažas saņem apmierinošu spriedumu, un tā ir seksuāla uzmākšanās.

Saskaņā ar Rumānijā veiktu valsts līmeņa pētījumu 90% gadījumos seksuālas uzmākšanās upuri ir bijušas sievietes, un katra devītā sieviete pilsētā ir saskārusies ar seksuālu uzmākšanos. 55% gadījumu agresors bija upura priekšnieks.

Es domāju, ka ir nepieciešams pārskatīt stratēģijas un darbības šajā jomā, lai uzlabotu sieviešu dzīves un profesionālos standartus, bet dalībvalstīm vajadzētu īstenot Kopienas tiesību aktus par sieviešu un vīriešu līdztiesību darba tirgū, tajā skaitā attiecībā uz seksuālu uzmākšanos.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Ir pienācis laiks atteikties no stereotipiem un rīkoties pārliecinoši, lai reāli sniegtu sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgas iespējas. Pēdējo desmit gadu laikā ir panākts neapstrīdams progress attiecībā uz sieviešu iesaistīšanos Eiropas politikas augstākajos līmeņos, taču tas vēl nav pietiekami. Turpretī darba samaksas atšķirības pēdējos gados ir palikušas salīdzinoši nemainīgas. Eiropas uzņēmumi vēl joprojām neņem vērā sieviešu pamattiesības, un ir nepieciešami stingri un drosmīgi lēmumi kopā ar efektīvāku kampaņu plašsaziņas līdzekļos, lai mazinātu šo problēmu.

Sieviešu iesaistīšanās lēmumu pieņemšanas procesos acīmredzami ir viens no jautājumiem, kas kropļo situāciju Rumānijā, tāpat kā tas, ka šajā valstī neviena sieviete neieņem ministra amatu, bet valsts parlamentā ir tikai 9% sieviešu. Rumānijas sabiedrības pienākums ir cīnīties pret mentalitātes, dzimumu diskrimināciju ikdienā.

Esmu pārliecināts, ka ievēlēšanai nepieciešamā minimālā balsu skaita izmantošana varētu pozitīvi ietekmēt sievietes. Mēs varam aplūkot paraugprakses piemērus Skandināvijas valstīs un ne tikai. Neatkarīgi no tā, vai mēs izvēlētos vēlēšanu sistēmu, kuras pamatā būtu proporcionāla dzimumu pārstāvniecība un vienlīdzīga atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos (Beļģija), vai ar likumu noteiktu balsu skaitu, kas nepieciešams ievēlēšanai, (Somija, Zviedrija, Spānija, Francija) es uzskatu, ka to sieviešu situācija, kuras vēlas iesaistīties politikā, ekonomikā un sabiedriskajā dzīvē, Rumānijā varētu uzlaboties.