Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 3. septembris - Brisele

10. Balsojumu skaidrojumi

Balsojumu mutiskie skaidrojumi

- Stāvoklis Gruzijā (B6-0402/2008)

  Michl Ebner (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par rezolūciju un jo īpaši vēlētos pateikties Brok kungam par viņa centieniem panākt plašu vienošanos šajā jautājumā.

Es uzskatu, ka, lai gan tas ir vitāli svarīgi dialogam ar Krieviju, mums jānodrošina, lai mēs nenonāktu pilnīgā vai nomācošā atkarībā no Krievijas saistībā ar enerģētikas politiku, jo tas ievērojami samazina mūsu iespējas risināt sarunas. Nedrīkst aizmirst, ka Gruzijas militārajai reakcijai ir sena vēsture, kura saistīta ar separātistu spēku provokācijām, kas pēdējā laikā ir kļuvušas ļoti intensīvas, un ka Krievija izmantoja šos pašaizsardzības pasākumus par pamatu invāzijai. Neskatoties uz to, mums par vissvarīgāko prioritāti ir jāizvirza centieni panākt šī konflikta mierīgu atrisinājumu, un es vēlos, lai visas iesaistītās puses panāktu ātras sekmes, lai Krimai, Latvijai, Lietuvai un Kazahstānai nebūtu jāiet pa Dienvidosetijas ceļu.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Eiropas politiķi beidzot ir beiguši klusēt un raksturo Krievijas darbības kā nesamērīgas. Nē, šis ir gadījums, kad Krievija savas tiesības citās valstīs aizstāv ar militāras agresijas palīdzību. Dažas ES valstis, kas nobloķēja Gruzijas un Ukrainas izredzes pievienoties NATO, ir ļāvušas Krievijai turpināt tās agresīvo politiku veikt teritoriju aneksiju. Lielākā daļa ES valstu ir atkarīgas no enerģijas importa no Krievijas; tās baidās, ka gāzes krānu var aizgriezt. Tāpēc Krievija var sākt diktēt savus noteikumus visai ES patiesi nesamērīgā veidā. Es balsoju par rezolūciju, lai gan man šķiet, ka gan Komisijas, gan Parlamenta nostāja attiecībā uz turpmākajām attiecībām ar Krieviju nav pietiekami skaidri noteikta.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Es uzskatu, ka mums jāpārtrauc vīzu liberalizācijas nolīgums, jāatsauc Krievijas „miera nodibināšanas” vienības un jāaizvieto tās ar starptautiskajām vienībām, un, treškārt, jāpārtrauc sarunas par partnerību un sadarbību ar Krieviju. Es arī domāju, ka Eiropai jāpieņem vienots un skaidrs viedoklis par stāvokli Gruzijā, nevis jāizliekas neredzam Krievijas brutālā iejaukšanās kaimiņvalsts suverenitātē un integritātē.

Maskava pārkāpa starptautiskas vienošanās, kad augusta sākumā tās armijas daļas šķērsoja Gruzijas robežu, robežu, kuru tā pati agrāk bija atzinusi. Krievijas karaspēks ne tikai iegāja Dienvidosetijas teritorijā, bet arī virzījās uz priekšu pašā valstī.

Es pilnībā nosodu to, ka Krievija ir atzinusi Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības deklarāciju. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka, kamēr daži svin neatkarību, Gruzija sēro par nevainīgiem cilvēkiem, kas zaudēja dzīvību un mājas, kad iebruka Krievijas karaspēks. Es esmu pārliecināts, ka Eiropai jāizdara spiediens, lai tiktu saglabāta un kā starptautiskas kopienas daļa tiktu panākta Gruzijas teritoriālā integritāte.

Slovākijas Republika ievēroja teritoriālās integritātes principu Kosovas gadījumā un joprojām neatzīst tās atdalīšanu no Serbijas. Tāpat es neatzīstu Gruzijas reģionu neatkarību un Dienvidosetijas neatkarību.

  Toomas Savi (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, kā viens no rezolūcijas priekšlikuma par stāvokli Gruzijā autoriem es balsoju par grozījumu Nr. 1, aicinot Starptautisko Olimpisko komiteju nopietni apsvērt, vai lēmums piešķirt tiesības Sočiem rīkot 2014. gada ziemas olimpiskās spēles joprojām ir spēkā, ņemot vērā nesenos notikumus nākamās olimpiādes norises vietas tuvumā. Būtu ļoti neatbildīgi no SOK puses, ja tiktu apdraudētas olimpiādes sportistu dzīvības, rīkojot spēles tik neprognozējamā reģionā.

Man nav jums jāatgādina, ka 1972. gada 5. septembrī Minhenē tika noslepkavoti 11 olimpiskie sportisti. Es tur atrados kā padomju olimpiskās komandas ārsts, un es atceros šo traģisko notikumu ietekmi uz olimpiādes garu. Tādi notikumi vairs nedrīkst atkārtoties.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti cienu Schulz kungu, bet viņa paziņojums šodien ir nepieņemams. Šorīt agri no rīta prezidents Medvedev raksturoja demokrātiski ievēlēto Gruzijas prezidentu Saakashvili kā „politisko līķi”. Pat no demokrātiskas perspektīvas tas būtu briesmīgi, bet, ja mēs ņemam vērā, ka Medvedev kungs pārstāv režīmu, kura laikā Saakashvili priekšgājējs Zviad Gamsakhurdia tika nogalināts, Čečenijas prezidents tika nogalināts, bet tagad tika nogalināts Ingušijas pilsoņu tiesību aktīvists, tad tas gandrīz vai robežojas ar fiziskiem draudiem.

Runa nav par to, vai mums patīk vai nepatīk Saakashvili kungs; runa ir par pienākumu atbalstīt Gruzijas tautas ievēlēto pārstāvi, kurš ir kļuvis par upuri imperiālistiskam aktam un kuru ir mēģināts nogalināt. Tāpēc es uzskatu, ka, īstenojot mūsu rezolūciju, ko es atzinīgi vērtēju, mēs būsim spēruši soli uz priekšu un novietosim savas Eiropas miera misijas karaspēka daļas Gruzijā. Mums nav nepieciešams ANO vai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pilnvarojums, jo Gruzija ir suverēna valsts un ir lūgusi Eiropas klātbūtni. Mums arī jānodrošina, lai šī valsts var izdzīvot un turpināt dzīvot miera apstākļos, jo ļaut Krievijas armijai būt par miera nodrošinātājiem, kā to ir noorganizējušas ANO un EDSO, nozīmē to pašu, ko ļaunprātīgajam dedzinātājam piešķirt tiesības vadīt ugunsgrēka dzēšanu.

  Bogdan Pęk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šī rezolūcija par Gruziju ir svarīga, un es par to balsoju, lai gan man šķiet, ka Eiropas Savienība, kurai bija jāiztur pārbaude saistībā ar Gruzijas notikumiem, šo pārbaudi nav izturējusi. Galvenais iemesls, kāpēc tā neizturēja, pēc manām domām, ir tāpēc, ka šeit ir iesaistītas ļoti svarīgas Vācijas intereses, jo īpaši Vācijas kreisā spārna un kanclera Schröder intereses. Schulz kungs šodien tās šeit pārliecinoši pauda.

Eiropas Savienībai ir jāsaprot, ka Baltijas naftas vads var būt iemesls, lai efektīvi šantažētu Lietuvu, Latviju, Igauniju, Poliju un arī Baltkrieviju. No šī naftas vada ir jātiek vaļā, un Eiropas Savienībai, neskatoties uz tās deklarācijām, visbeidzot jāpieņem viedoklis par kopīgu enerģētikas politiku, kur nekādā gadījumā nav vietas Baltijas naftas vadam, pat ja tas ir pretrunā noteiktām Vācijas interesēm. Vāciešiem jāsamierinās ar to, ka viņi vai nu veido vienotu Eiropas Savienību un viņu deklarācijas ir patiesas, vai rīkojas liekulīgi un savas intereses stāda augstāk par ES interesēm.

  Milan Horáček (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo rezolūciju, bet ar dažiem sirdēstiem. Karš starp Krieviju un Gruziju ir izgaismojis atšķirības krīžu risināšanā. Gruzijai ir dažādas neatrisinātas problēmas, bet Krievija rīkojas saskaņā ar savām sen dibinātajām pusaziātiskajām diktatoriskajām tradīcijām — piekrāpjot, provocējot un pielietojot agresīvu brutalitāti. Tas ir bīstami ne tikai Ukrainai, bet arī mums.

Mūsu spēks ir cilvēktiesības, demokrātija, tiesu vara un brīvība, par kuru mēs visi esam grūti cīnījušies, lai to sasniegtu, — brīvība no atkarības un verdzības. Ir steidzami nepieciešams aizsargāt šīs vērtības, izveidojot kopēju ārpolitiku un drošības politiku.

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, britu Konservatīvo partijas delegācija atbalstīja rezolūcijas priekšlikumu par Gruziju, kas galu galā bija harmonisks. Tomēr mums ir iebildumi pret 19. punktu, kurā ir pausts aicinājums izveidot EDAP militāro misiju Gruzijā, lai gan mēs nesaskatām neko pretrunīgu attiecībā uz ES civilā novērotāja klātbūtni.

Tāpat arī 30. punkts, kurā ir pieprasīts, lai Lisabonas līgums atbalstītu ES pozīciju attiecībā uz krīzes noregulēšanu, pēc mūsu domām, nav pamatots. Mēs atbalstām stingrāku kopējo ārējo energodrošības politiku saskaņā ar KĀDP attiecībā uz Krievijas naftas un gāzes importu, bet mēs neredzam, kāda atšķirība būtu Lisabonas līguma ietekmei krīzes noregulēšanā. Nav runa par ES globālo vājumu ārlietās, bet gan par Krievijas pārkāpumiem un revanšismu Dienvidkaukāzā.

  Richard Falbr (PSE). – (CS) Es atturējos, jo atbilde uz jautājumu, „vai taisnība, ka Gruzija uzbruka guļošai pilsētai ar raķešu palaidējiem”, ir „jā”.

- Eiropas līgumtiesības (B6-0374/2008)

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, mēs turpinām ar jautājumu, ko Lehne kungs vēlētos uzdot Komisijai. Būtībā mēs uzskatām, ka līgumtiesību problēmām Eiropā būtu jāatbilst divām galvenajām vajadzībām, kas ir savstarpēji saistītas. Pirmā ir nepieciešamība pēc skaidrības un vienkāršības, otrā — pēc drošības. Mūs iepriecina, ka referents ir ņēmis vērā ievērojamo darbu, ko veica „Société de legislation comparée”, un mēs ceram, ka šis darbs tiks veikts, atsaucoties uz mūsu kopīgo mantojumu — romiešu tiesībām. Likumi par līgumtiesību autonomiju, likumi par spēkā esību, piekrišanas trūkumiem un publicitāti ir nostiprinājušies mūsu civilizācijā kopš seniem laikiem. Mums jāatsaucas uz tiem, uz šo kopīgo mūsu civilizācijas tiesisko mantojumu.

Mēs arī uzskatām, ka, lai darījumi būtu drošāki, noteikumu apvienošanai par likumu konfliktu jābūt pirms neatkarīgo noteikumu apvienošanas. Līgumi, kas tiek noslēgti starp cilvēkiem dažādās vietās, un it sevišķi sarežģītais jautājums par pagaidu piedāvājumu vai politizēšanu un pieņemšanu, procedūras, laika izvēle un pierādījumi var tikt apvienoti, obligāti neapvienojot mūsu dažādo likumdošanu neatkarīgos noteikumus.

- Ziņojums: Proinsias De Rossa (A6-0289/2008)

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pirms dažām dienām nelielā saliņā netālu no Sardīnijas bez vardarbības un vides saglabāšanas interesēs Sardīnijas separātisti pasludināja jaunu republiku ar poētisku, polinēziski skanošu nosaukumu „Maluventu Republika”. Es vēlētos atzīmēt, ka priekšsēdētājs jau ir saņēmis karti, kuras izveidi iedvesmojusi ANO karte un svētais tautu pašnoteikšanās princips. Eiropa vienmēr ir stāvējusi plecu pie pleca ar visiem, kas cīnās par brīvību ar mierīgiem un demokrātiskiem līdzekļiem. Lai dzīvo Sardīnijas iedzīvotāju cīņa par pašnoteikšanos!

- Ziņojums: Iratxe García Pérez (A6-0325/2008)

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret García Pérez ziņojumu, neskatoties uz manu pārliecību, ka vīrieši un sievietes, protams, ir vienlīdzīgi un viņiem, protams, jāsaņem vienāds atalgojums par to pašu darbu. Mēs pārāk bieži tomēr aizmirstam, ka dzimumu vienlīdzība ir viens no mūsdienu Eiropas — eiropeiskas pasaules, Rietumu pasaules — konkrētiem sasniegumiem un ka šis princips nekādā gadījumā nav noteikts kādās citās pasaules malās. Mums nekad to nevajadzētu aizmirst.

Tomēr tas ir tikai viens šī ziņojuma aspekts. Ziņojums ir pilns arī ar daudziem citiem punktiem, kuriem es pašos pamatos nepiekrītu. Viens piemērs ir tā atbalsts neskaitāmām vēlēšanu normām sievietēm, it kā sievietes būtu bezpalīdzīgas radības, kas pašas nav spējīgas dabūt posteņus, pamatojoties uz savām spējām. Otrs aspekts ir konstantais atbalsts abortiem. Es jautāju sev, kāds sakars šim ziņojumam ar to.

Visu šo, kā arī daudzu citu iemeslu dēļ es balsoju pret García Pérez ziņojumu.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, dažu savādu iemeslu dēļ es šodien lauzu savu mūžīgo tradīciju šajā Parlamentā un nebalsoju pret Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu — es atturējos.

Agrāk es vienmēr balsoju pret šiem ziņojumiem, jo tajos parasti bija pilnīgas muļķības. Bet, būdams precēts cilvēks un divu meitu tēvs, es centos vārdu pa vārdam izlasīt šos ziņojumus un noprast, par ko patiesībā ir runa.

Es mazliet bažījos par šo komiteju — man šķiet, ka mums nav vajadzīga šī Sieviešu tiesību komiteja, jo mums taču ir Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Šajā ziņojumā ir dažas frāzes — „nabadzības feminizācija”, piemēram, kas nenozīmē pilnīgi neko, bet izklausās lieliski šai PC brigādei, kas tur ārā mājo.

Es patiešām gribu zināt, ko šī komiteja teiktu, piemēram, par tiem, kas sasistu šos stikla griestus: piemēram, par piecu bērnu māti, kuras jaunākais bērns cieš no Dauna sindroma, kuras vecākā meita, iespējams, ir stāvoklī piektajā mēnesī — kā tas ir ar potenciālo ASV viceprezidenti Sarah Palin? Man šķiet, ka šai komitejai nepatiktu tas, ka viņa ir izlauzusies caur šiem stikla griestiem. Bet es atturējos balsot par šo ziņojumu.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, lai gan es atbalstu vienlīdzīgas tiesības, es balsoju pret rezolūciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību. Šajā rezolūcijā ir iekļauti daži arhaiski punkti par abortiem un tādējādi tiek pārkāpts subsidiaritātes princips šajā jomā. Tas, ka 2. grozījums balsojumā tika noraidīts, grozījums, kas atceļ šos punktus, nozīmē, ka jānoraida visa rezolūcija. Tas ir kauns, ka Eiropas Parlaments var tik frivoli pārkāpt pamatprincipus, ar kuriem saskaņā darbojas Eiropas Savienība.

- Dzīvnieku klonēšana (B6-0373/2008)

  Hynek Fajmon (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret klonēšanas aizliegumu. Klonēšanas aizliegums ir uzbrukums zinātnisko pētījumu brīvībai un uzņēmumu rīcības brīvībai. Šo brīvību ierobežošana neko nedos Eiropas Savienībai, tikai radīs zinātnieku turpmāku aizplūšanu uz Amerikas Savienotajām Valstīm un citām valstīm visā pasaulē, kur nav šādu aizliegumu. Aizliegums tirgoties ar šādu produkciju tad radīs turpmākus tirdzniecības strīdus Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Mēs nevēlamies šādu notikumu attīstību.

Veselības un citi klonēšanas riski ir pienācīgi jānovērtē saskaņā ar piemērojamajiem procesiem un procedūrām, bet par rezultātiem jāziņo sabiedrībai. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde šā gada pirmajā pusē organizēja zinātnisku apspriedi par šo jautājumu, un apspriedes rezultāti neuzrādīja nekādus iemeslus, lai aizliegtu klonēšanu.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret rezolūciju par dzīvnieku klonēšanas aizliegšanu mūsu pārtikas ķēdē, jo nav zinātniska pamata, kas apstiprinātu mūsu nostāju Parlamentā. Tāpēc — vai tas ir likumdošanas balsojums, rezolūcija par parlamentāru jautājumu, vai patstāvīgs ziņojums — Eiropas Parlamenta pieņemto lēmumu un plenārsēdes balsojumu nozīme tiek nopietni mazināta, ja tie neaizstāv kolēģu vērtētu zinātnisku stingrību. Tādējādi mūsu darba ticamība un integritāte tiesiski ir vēl apspriežama.

- Ziņojums: Eva-Britt Svensson (A6-0199/2008)

  Ivo Strejček (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret Svensson ziņojumu, un es esmu ļoti pateicīgs par iespēju pateikt, kāpēc.

Mani iemesli ir šādi. Pirmkārt, neviens patērētājs, tāpat kā neviens likumdevējs, nezina visu. Tāpēc reklāma ir būtiski svarīga komercnozaru un tirdzniecības daļa. Otrkārt, visām reklāmām (diemžēl vai par laimi) ir jābūt uzbāzīgām, pievilcīgām, šokējošām un aci piesaistošām. Tas ir tāpēc, ka vienmēr ir vismaz vairāki ražotāji, kas pārdod vienu un to pašu preci, un visi vēlas, lai tiktu pārdota tieši viņu prece. Treškārt, Svensson kundze cenšas ņemt vērā šos principus un mēģina uzlabot tirgus virzītājspēkus ar mākslīgi radītiem likumdošanas pasākumiem, kas kaitēs un iznīcinās dabiskos tirgus virzītājspēkus, kuru pamatā ir pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Tāpēc es balsoju pret.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ja man būtu jāapkopo iemesli, kāpēc es balsoju pret Svensson ziņojumu, es varētu teikt pavisam vienkārši, ka, pēc manām domām, šis ziņojums ir pilnīgas blēņas. Šis ir jau nezin kurais ziņojums, kurā šis Parlaments, kam galu galā oficiāli jāaizstāv Eiropas pilsoņu brīvība, tiek aicināts ierobežot brīvību un ieviest cenzūru. Patiesi, daži nosacījumi Svensson ziņojumā, piemēram, 14. punkts par cenzūru, ir tieši ņemti no grāmatas Fahrenheit 451, kurā attēlota pasaule, kurā aizliegtas grāmatas un apspiesta kritiska domāšana.

Mana attieksme pret šo Eiropas Parlamentu katrā ziņā ir ļoti kritiska, bet tam ir jārūpējas, lai nepadarītu sevi par apsmieklu un nepārvērstos par Augstākās Padomes klonu.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt Svensson kundzi. Viņas ziņojuma teksts ir viens no gādīgākajiem, aizbildnieciskākajiem, politkorektākajiem visā šī Parlamenta termiņa laikā. Šķiet, ka viņa tiešām ir pārliecināta, ka reklāma un tirgzinība ir liela sazvērestība, lai, sākot no bērna pirmajiem socializācijas gadiem, veicinātu dzimumu diskrimināciju, kas nostiprina nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem visā mūža garumā. Es to neizdomāju: lielākā daļa no šī teikuma ir burtiski citēta no ziņojuma teksta M apsvēruma.

Ziņojumā, protams, ir ierosināts izstrādāt vairāk tiesību aktu un nodibināt struktūras, kas jo īpaši rūpēsies par šo jauno likumu ievērošanas uzraudzību. Es teiktu — „tas ir darbs vīriem”, ja vien šī frāze nebūtu tik ļoti inerta pret dzimumu jautājumu. Teksta 14. punktā ir uzlikts kronis visam, ierosinot nepieļaut tā saucamo „vēstījumu, kas ietver dzimumu stereotipus”, mācību grāmatās, rotaļlietās, video spēlēs, internetā un reklāmā. Citiem vārdiem — tā ir cenzūra. Es nezinu, vai termins „mācību grāmatas” attiecas arī uz literatūru, bet, ja attiecas, tad mēs uzreiz varam sākt dedzināt Šekspīra darbus uz ielām.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es novēršos no šāda veida ziņojumiem un balsoju pret. Es vēlētos sīki iztirzāt dažus iemeslus, kāpēc.

Es ļoti cienu referenti Svensson kundzi, kas ir veikusi lielu darbu šajā jomā un ir viena no spēcīgākajām sieviešu lomas izpildītājām, ko šis Parlaments varētu likt priekšā. Tomēr šie ziņojuma punkti — dažus no tiem izbalsoja — noteikti bija gandrīz ārpus saprašanas. 9. punktā bija aicinājums izveidot policiju, pamatojoties uz dzimumu. 13. punktā bija pausts izaicinājums tradicionālajām dzimumu lomām, bet 14. punktā kaut kas līdzīgs naidam pret jauniem tēliem internetā.

Reklāmā vienmēr ir izmantoti gan sieviešu, gan vīriešu tēli. Vīrieši parasti izskatās labāk nekā es, un sievietes — labāk nekā, teiksim, dažas šī Parlamenta deputātes. Tā ir reklāma jums. Pat Eiropas Komisija — ja jūs ielūkojaties tās tīkla vietnē vai jebkurā publiskā reklāmā, ko tā izvieto uz savām ēkām, — izmanto sieviešu un vīriešu tēlus, kas izskatās mazliet labāk nekā vidusmēra cilvēki.

Balsojuma rakstisks skaidrojums

- Ziņojums: Amalia Sartori (A6-0140/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs izvēlējāmies balsot par šo ziņojumu, jo tā mērķis ir ķīmisku vielu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas vispārēja saskaņošana. Tas var dot ieguldījumu drošākā ķīmisko vielu apstrādē, kas uzlabotu vidi un veselību.

Tomēr mēs būtu vēlējušies redzēt ķīmisko vielu marķēšanu piektajā kategorijā.

Šīs ķīmiskās vielas bieži var sastapt mājās, un tās ir galvenais cēlonis bērnu saindēšanās gadījumiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Debates starptautiskā līmenī par ķīmiskām vielām un to nozīmi mūsu dzīvē tika uzsāktas 1980. gadā — vispirms Starptautiskajā Darba organizācijā, bet pēc tam ANO, kas 2002. gada decembrī pieņēma GHS (vispārēji saskaņota sistēma ķīmisko vielu klasificēšanai un marķēšanai), kura tika pārskatīta 2005. gadā.

Šiem lēmumiem bija ietekme Kopienas līmenī, un tika pieņemti vairāki dokumenti.

Šādā nozīmē laikā, par kuru mēs runājam, tas ir tikai priekšlikums regulai par vielu un maisījumu klasificēšanu un marķēšanu, kamēr Eiropas Savienības mērķis ir ieviest starptautiskus kritērijus, ko apstiprinājusi ANO Ekonomikas un sociālo lietu padome, bīstamo vielu un maisījumu klasificēšanai un marķēšanai, kas zināmi arī kā vispārēji saskaņotā sistēma (GHS).

Mērķis ir, izmantojot šo sistēmu, vērst uzmanību uz cilvēku veselības un vides aizsardzību, neliekot šķēršļus vielu un to maisījumu attīstībai, noteikt klasificēšanas un informācijas kritērijus, starp tiem arī prasības marķēšanai un drošības datu lapām. Tas attiecas uz drošības uzturēšanu bīstamo vielu pārvadāšanā un veselības un drošības profilaksi patērētājiem, strādājošiem un videi. Tāpēc mēs balsojām par šiem ziņojumiem.

  Marian Zlotea (PPE-DE). – (RO) Kā „ēnu” referents par atzinumu par šo dokumentu IMCO komitejā no PPE-DE es vispirms vēlētos apsveikt referenti par viņas darbu, kā arī par izstrādāto ziņojumu. Es vēlētos uzsvērt šā ziņojuma nozīmi attiecībā uz reālas konkurences nodrošināšanu datorizētu rezervāciju sistēmu jomā.

Tāpat mums nekad nevajadzētu atstāt bez ievērības patērētāju tiesības, un mums vajadzētu būt pārliecinātiem, ka grozījumi šajā rīcības kodeksā uzlabos tās. Patērētājiem jāzina visi sīkumi par ceļojumu, kurā viņi gatavojas doties. Ir arī ļoti svarīgi, lai viņi zinātu konkrētu biļešu cenu un tos nemaldinātu iespējamie slēptie izdevumi.

Es vēlētos uzsvērt arī to, ka vissvarīgākais ir, lai uzņēmumi, kas ir atbildīgi par šīm tīkla vietnēm, vairs nebūtu direktoru padomes daļa, jo tām vienmēr ir slēptie izdevumi.

Nobeigumā es vēlētos apliecināt referentei pilnīgu atbalstu rītdienas balsojumā.

- Ziņojums: Amalia Sartori (A6-0140/2008) (A6-0141/2008) (A6-0142/2008)

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Sartori ziņojumos ir ietverti svarīgi jautājumi, kas ir nozīmīgi visiem mūsu pilsoņiem. Ķīmiskās vielas tiek ražotas un tirgotas visā pasaulē un ir vienādi bīstamas visur, kur tās izmanto; tāpēc ir pats par sevi saprotams, ka bīstamo vielu klasificēšana un marķēšana ir atbilstīgi jāsaskaņo. Šodien apstiprinātā dokumentu pakete ir jūtams kompromiss, kas panākts starp politiskajām grupām un iestādēm, un tāpēc es varēju to atbalstīt.

- Ziņojums: Anja Weisgerber (A6-0201/2008)

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. − (PL) Ziņojumā tiek legalizēta ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu ražošana. Šis ir viens no retajiem dokumentiem, kas apdomīgi risina alternatīvas degvielas problēmu transportlīdzekļiem. Tas ir jo īpaši slavējami tāpēc, ka tā ir pilnīgi inovatīva tehnoloģija, kas ir pilnībā nekaitīga videi, jo sadegšanas gāzes ir ūdens. Man nav šaubu, ka dokumenta izstrādāšanu ir iedvesmojis tā transportlīdzekļa, ko lieto Hans-Gert Pöttering, ražotājs, bet es labprāt balsoju par to.

  Hanne Dahl (IND/DEM), rakstiski. − (DA) „Jūnija kustība” novērtē kurināmā elementus, kas ražo ūdeņradi kā enerģijas nesēju, pamatojoties uz atjaunīgo enerģiju, piemēram, saules, vēja un viļņu enerģiju, kā sistēmu transportam, jo tas ir tīrs kurināmais, t.i., nenotiek daļiņu piesārņojums un tajā pašā laikā kurināmo var ražot, izmantojot atjaunīgo enerģiju. Tomēr kopumā ar ūdeņradi darbināmiem transporta līdzekļiem ir ļoti zema energoefektivitāte — 20 % no avota līdz riteņiem. Tā ievērojami atpaliek no elektrisko transportlīdzekļu energoefektivitātes, kurus darbina, izmantojot ar datoru vadītas litija baterijas, kam enerģijas efektivitātes līmenis ir 80–90 %. Tajā pašā laikā miljoniem bateriju varētu atrisināt atjaunīgās enerģijas uzglabāšanas problēmu. Tāpēc mēs vēlētos strādāt ar Komisiju, lai tiktu veikti pasākumi šīs alternatīvas veicināšanai.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Šis ziņojums ļauj aizpildīt iekšējā tirgus tukšo nišu ar ūdeņraža transportlīdzekļu ražošanu, ņemot vērā patērētāju aizsardzības prasības.

Ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu ražošana steidzami jāiekļauj ES tipa apstiprināšanas sistēmā, tādējādi veicinot šīs videi draudzīgās tehnoloģijas pētniecību un attīstību visā iekšējā tirgū.

Turklāt ir izveidotas tehniskās specifikācijas, lai nodrošinātu ūdeņraža sastāvdaļu un sistēmu uzticamību un drošību, kā arī ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu precīzu noteikšanu, izmantojot marķējumu, kas būs svarīgi ārkārtas gadījumā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Weisgerber ziņojumu. Ūdeņraža kā enerģijas tīras formas potenciāls jau ir sen atzīts, un tehnoloģijas šajā jomā tiek pastāvīgi uzlabotas. Neskatoties uz to, ūdeņraža enerģija var būt patiesi efektīva kā tīra un „zaļa” enerģija tikai tad, ja ūdeņraža izcelsme ir no ilgtspējīgiem un, ideālā gadījumā, atjaunīgiem avotiem, un šis fakts ir atzīmēts galīgajā ziņojumā.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Weisgerber kundzes ziņojumu par tipa apstiprinājumu ar ūdeņradi darbināmiem transportlīdzekļiem.

Videi draudzīgu alternatīvu kurināmā veidu veicināšana ES ir svarīgs solis, kas šajos laikos ir noteikti jāatbalsta. Ar ūdeņradi darbināmi transportlīdzekļi atbilst šim mērķim, bet tiem jāgarantē augsts drošības un vides aizsardzības līmenis. Lai to nodrošinātu, steidzami ir nepieciešami vienoti apstākļi tipa apstiprinājumam Eiropas Savienībā. Ja nav noteikumu visas ES mērogā par ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu klasificēšanu, pastāv risks, ka dalībvalstu izdotās vienreizējās atļaujas radīs konkurences kropļojumus un uzņēmumi konstatēs, ka ieguldījumi ar ūdeņradi darbināmo transportlīdzekļu ražošanā vairs neatmaksājas.

Vienota tipa apstiprinājuma sistēma piedāvā iedzīvotājiem aizsardzību kopīgas ES direktīvas veidā un veicina videi drošu transportlīdzekļu skaita palielināšanos, kas ir ļoti svarīgi.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Anja Weisgerber ziņojumu par tipa apstiprinājumu ar ūdeņradi darbināmiem transportlīdzekļiem. Šis ziņojums ir pozitīvs solis, lai palīdzētu rūpniecībai stimulēt pētniecības un attīstības centienu palielināšanu. Ar ūdeņradi darbināmo transportlīdzekļu ienākšanas iekšējā tirgū veicināšana dos ievērojamu ieguldījumu Eiropas klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā. Es balsoju par ziņojuma ieteikumiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Nav šaubu, ka ūdeņraža enerģija ir tehnoloģija, kurai ir nākotnes potenciāls, bet tā nekādā gadījumā nav nobriedusi. Ūdeņraža enerģijas iegūšanas izmaksas ir pārāk augstas, lai tās finansētu, un arī ūdeņraža ražošana un uzglabāšana ir ļoti dārga. Turklāt, pat ja pašas automašīnas neveido nekādas kaitīgas emisijas, vēl joprojām nav skaidrs, kādā veidā ūdeņradis būtu jāiegūst, lai tas izmantotu tik maz enerģijas, cik vien iespējams, un neradītu CO2.

Visbeidzot, mēs arī vēl nezinām, vai ar baterijām vai kurināmo elementu darbināmie transportlīdzekļi kļūs par normu, bet katrā ziņā ir svarīgi, ka mēs atbalstām alternatīvās tehnoloģijas, lai samazinātu mūsu atkarību no fosilā kurināmā. Tāpēc es balsoju par Weisgerber ziņojumu.

  Eluned Morgan (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, jo šie tiesību akti nogludinās ceļu šo automobiļu masveida ražošanai un nodrošinās Eiropas autovadītājiem reālas alternatīvas tuvā nākotnē. Šis jaunais likums palīdzēs veicināt šo transportlīdzekļu attīstību, tajā pašā laikā nodrošinot to, ka tie ir uzticami un droši, bet šajā ziņojumā iekļautie pasākumi nodrošinās to, ka, lietojot šos ar ūdeņradi darbināmos transportlīdzekļus, ir iespējams panākt maksimālu labumu videi.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. − (RO) Mašīnu dzinēju izbūve, kurus darbina ar ūdeņradi, dod garantiju ekoloģiska transporta attīstībai nākotnē un sabiedrības veselības aizsardzībai. Lai gūtu labumu videi saistībā ar tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kuru darbības pamatā ir ūdeņradis, tā ražošanas procesam ir jābūt ilgtspējīgam, vispirms uzlabojot trokšņu un gaisa kvalitāti.

Šī regula nodrošinās, ka uz ūdeņradi balstītās sistēmas ir tikpat drošas kā parastās dzinēju tehnoloģijas, dodot ieguldījumu šāda veida transportlīdzekļu būves stimulēšanā. Ir nepieciešams izveidot piemērotu sistēmu, lai paātrinātu transportlīdzekļu ar inovatīvām dzinēju tehnoloģijām ienākšanu tirgū, lai transporta rūpniecība dotu nopietnu ieguldījumu tīrākai un drošākai nākotnei.

Ņemot vērā globālās problēmas, ko radījušas klimata pārmaiņas un enerģijas avotu trūkums, ar ūdeni darbināmu transportlīdzekļu ražošana būtu jāveicina starptautiskā līmenī, jo īpaši jaunattīstības valstīs, kā arī ASV, lai tiktu garantēta labāka vides aizsardzība pret globālo sasilšanu.

Šī iemesla dēļ es balsoju par šo regulas priekšlikumu, kas ir pirmais solis uz tīrāku Eiropu.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Ņemot vērā pašreizējās un nākotnes problēmas, kādas ir ar naftas produktiem darbināmajiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem, ir skaidrs, ka būtiski ir izstrādāt alternatīvas. Specifisku risinājumu apstiprināšana attiecībā uz šo jomu ir nopietns solis uz priekšu. Saistība starp mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu, kuri tiek darbināti vienīgi ar naftas produktiem, un elpošanas slimību palielināšanos, kā arī reizē notiekošo piesārņojumu nozīmē, ka „nākamās paaudzes” transportlīdzekļu projektam tas ir jāatspoguļo.

Konkrēti, ūdeņraža ražošanas aspekts, izmantojot elektrību, rada plašākas pārdomas, arī to, kā lokalizēt enerģiju sākotnējās elektrības iegūšanā. Tomēr šis ziņojums palīdz turpināt debates un virzīt ar šo nākotnes automobiļu saistīto rūpniecību pareizajā virzienā.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Ūdeņradis ir vispārēji atzīts kā videi „vistīrākais” un pieņemamākais kurināmais, jo tā sadegšana gaisā vai oksidēšanās rada vienīgi ūdeni.

Neskatoties uz nopietnajām problēmām, kas saistās ar ūdeņraža uzglabāšanu un ievietošanu degvielas tvertnē, nebeidzamais darbs, ko veic pētniecības centri visā pasaulē, norāda, kas ir kurināmā veids, kuram pieder nākotne. Kā kurināmais ūdeņradis nodrošinās mums videi drošu atjaunīgās enerģijas avotu.

ES tipa apstiprinājuma kritēriju ieviešana ar ūdeņradi darbināmiem transportlīdzekļiem ir būtiska vienota tirgus pienācīgai darbībai un augsta līmeņa drošības un dabas vides aizsardzības nodrošināšanai.

- Stāvoklis Gruzijā (B6-0402/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo rezolūciju, cerot, ka tā ātri un mierīgā ceļā izbeigs šo traģisko krīzi. Es domāju, ka jāapstiprina divi aspekti: no vienas puses, neiejaukšanās princips dažādu valstu teritoriālajā integritātē ir neapstrīdams, bet, no otras puses, jāuzsver nepieciešamība pilnībā ievērot attiecīgo minoritāšu tiesības.

Acīmredzot pēc notikumiem Kosovā starptautiskās kopienas balss skan neapšaubāmi vājāk un mazāk ticami, bet jāpalielina diplomātiskie centieni, lai panāktu uzticamu un konkrētu risinājumu. Tomēr, kamēr pasaules valdības ir aizņemtas, mums steidzami jārīkojas, lai likvidētu augošo humanitāro krīzi, kas ir saistīta ar bēgļu skaita palielināšanos. Eiropas Savienībai jāizveido darba grupa, lai atvieglotu simtiem tūkstošu cilvēku ciešanas.

Es sazinos ar starptautiskās sadarbības grupu organizācijā UNICEF, kas ir apstiprinājusi stāvokļa nopietnību. Es ceru, ka Eiropas Komisija no savas puses rīkosies, kā tā ir rīkojusies līdzīgās situācijās.

  Giorgos Dimitrakopoulos (PPE-DE), rakstiski. – (EL) Jaunās Demokrātiskās (ND) partijas Parlamenta deputāti ir nolēmuši atturēties no galīgā balsojuma par rezolūciju par stāvokli Gruzijā. Šāds lēmums tika pieņemts tāpēc, ka balsošanai izvirzītajā rezolūcijas galīgā priekšlikuma tekstā bija zudis iepriekšējā rezolūcijas priekšlikuma samērīguma princips.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es balsošu par šo kopīgo rezolūciju, jo ir svarīgi, lai Eiropas Savienība nodotu stingru vēstījumu Krievijas vadībai. Tomēr tajā nav pienācīgas kritikas un samērīga nosodījuma Gruzijas vadošajai lomai krīzes izraisīšanā. Es domāju, ka ar šādu pašreizējo valdību Gruzija noteikti nepievienosies NATO tuvākajā nākotnē.

Otrs, ko es vēlos pateikt, ir tas, ka šī krīze pastiprina un izvirza prasību pēc Eiropas kopējas ārpolitikas un drošības politikas. Jo ātrāk šis Lisabonas līguma nosacījums tiks īstenots, jo labāk.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Stāvoklis Gruzijā un pieņemtā nostāja saistībā ar to ir ārpolitikas jautājumi. „Jūnija saraksta” viedoklis ir, ka nedz Eiropas Parlamentam, nedz kādai citai ES iestādei nevajadzētu izdot paziņojumu par šiem jautājumiem, jo ārpolitika ir jāvirza dalībvalstu, nevis Eiropas Savienības līmenī.

Nav nekāds pārsteigums, ka Eiropas Parlaments izmanto visas iespējas, lai sludinātu propagandu par labu stingrākai ārpolitikai un drošības politikai un, kas vēl sliktāk, Lisabonas līguma īstenošanu. Šodien šeit mēs jau varam redzēt, ka dažādām dalībvalstīm ir dažādi uzskati Gruzijas jautājumā. Tāpēc ES nebūtu vēlams runāt vienā balsī, jo šai balsij būs jārunā pretī daudzu dalībvalstu viedoklim. Daudzkārtējā atsaukšanās uz NATO arī ir ļoti problemātiska, jo ir valstis, kas ir ES dalībvalstis, bet nav NATO locekles.

Stāvoklis Gruzijā ir ļoti nopietns, it sevišķi, ja ņem vērā visus šī konflikta civiliedzīvotāju upurus. Tomēr ES nevajadzētu virzīt ārpolitiku, un tāpēc mēs balsojām pret šo rezolūciju.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Rezolūcija, kuru apstiprināja Parlamenta vairākums un pret kuru mēs balsojām, ir pret Krieviju vērstās kampaņas neatņemama daļa, ko veido tie, kuri izmanto šo rīcības kursu, lai mēģinātu slēpt paši savu lielo atbildību par starptautiskās situācijas saasināšanos un radītu ieganstu jauniem bīstamiem pasākumiem konfrontācijas pastiprināšanai.

Blakus citiem aspektiem rezolūcija slēpj to, ka pašreizējās starptautiskās situācijas, kā arī stāvokļa Kaukāzā pamatā ir jauna bruņošanās sacensība un starptautisko attiecību militarizācija, ko aizstāv ASV un NATO (ar savu agresīvās stratēģijas koncepciju un savu paplašināšanos Krievijas robežu virzienā), jaunu ASV bāzu un raķešu izvietošana Eiropā un šī kontinenta pieaugošā militarizācija, agresija pret Dienvidslāviju un tās sadalīšana, Serbijas provinces Kosovas neatkarības atzīšana ārpus starptautiskajiem tiesību aktiem, uzbrukumi Afganistānai un Irākai un to okupācija, īsi sakot, imperiālisms (un starpkapitālistiskas pretrunas).

Daži no tiem, kas tagad aicina ievērot starptautiskās tiesības, teritoriālo integritāti, suverenitāti un valstu neatkarību, ir tie paši, kas veicināja un atbalstīja agresiju pret Dienvidslāviju un Irāku. Kāda liekulība!

Ceļu uz mieru un cilvēces nākotnes aizsardzību nodrošina to principu ievērošana, kas noteikti Portugāles Konstitūcijas 7. panta 1., 2.  un 3.  punktā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es esmu apmierināts, ka manas grupas grozījums bija veiksmīgs. Mēs pieprasījām, lai Krievijas un Gruzijas iestādes sniedz informāciju par kasešu bumbu, kas tika nomestas sadursmju laikā, atrašanās vietu, lai paātrinātu atmīnēšanas darbību.

Parlaments ir nosodījis spēka izmantošanu un uzskata, ka konfliktus Kaukāzā nevar risināt vardarbības ceļā; mīnu steidzama izvākšana ļaus izvairīties no turpmāka civiliedzīvotāju zaudējuma.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par grozījumiem Nr. 2 un 5, jo, pēc manām domām, Krievija pieprasa atjaunot bijušās Padomju Savienības teritoriālās robežas, izmantojot dažādus līdzekļus. Ar savu darbību Gruzijā Krievija ir vēlreiz nodemonstrējusi savu gatavību iebrukt suverēnā valstī un okupēt to, par ieganstu minot pilsoņu tiesību aizstāvību. Pēc manām domām, ES savā rezolūcijā skaidri jāparāda Krievijas ekspansionistu plānu nepamatotība, it sevišķi attiecībā uz Baltijas valstīm.

Balsodama pret 27. punkta 2. teikumu, es vēlējos pateikt, ka ES nevar un tai nav tiesību izlemt, vai Gruzija joprojām turpina iestāšanās procedūru NATO. Mēs varam tikai konstatēt faktu, ka 2008. gada 3. martā NATO apstiprināja iespēju, ka Gruzija varētu pievienoties šai organizācijai; tomēr šai suverēnajai valstij pašai jāpieņem lēmums.

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Dāmas un kungi, es balsoju par rezolūciju par stāvokli Gruzijā. Es to darīju ne jau tāpēc, ka tā būtu ideāla rezolūcija; man nav šaubu, ka mūsu rezolūcija varēja būt labāka. Es svārstījos, vai atbalstīt rezolūcijas projektu.

Manas šaubas uzjundīja Schulz kungs tieši pirms balsošanas. Viņš pauda nožēlu, ka rezolūcijā nebija kritikas par Gruzijas prezidentu. Šī nozīmīgā piezīme pārliecināja mani, ka rezolūcija varēja būt daudz sliktāka un to varēja sagraut Eiropas Parlamentā esošie prokrieviskie lobētāji. Savā izteikumā Schulz kungs nenovērtēja Parlamenta vienotību attiecībā uz krīzi Kaukāzā. Tagad ir skaidrs, ka būtu bijis labāk, ja Eiropas Parlaments mazliet agrāk būtu organizējis ārkārtas sesiju par šo Gruzijas jautājumu. Tas ir kauns, ka mēs nepaudām savu nostāju Padomes sēdes laikā. Tas ir kauns, ka mēs neizvirzījām savus priekšrakstus un savus uzskatus, pirms kopā sanāk dalībvalstu vadītāji.

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – Priekšsēdētāja kungs, pieņemot neviendabīgu nostāju jautājumā par Krieviju un iesaistot Eiropu šī konflikta atrisināšanā, Eiropadome un lielākā daļa Parlamenta deputātu uzsāk procesu, kas ir tikpat bīstams kā toreiz, kad kontinents tika ierauts Pirmajā pasaules karā.

Šis process ir nepareizi izstrādāta paplašināšanās kursa uz austrumiem rezultāts, kas tuvina mūs konfliktu zonām Balkānos un Kaukāzā. Kādas tad vēl būs sekas, kad Turcija, kas robežojas ar Irāku un Irānu, kļūs par dalībvalsti? Turklāt, atzīstot Serbijas provinces Kosovas neatkarību, mūsu valdības ir atvērušas Pandoras lādi, izaicinot teritoriālo integritāti ne tikai Gruzijā, bet arī lielākajā daļā Eiropas valstu gan austrumos, gan rietumos.

Ja Gruzija kļūtu par NATO locekli un pievienotos Eiropas Savienībai saskaņā ar Lisabonas līgumu, kā to vēlētos Sociālistu, Liberāļu, PPE un Zaļo grupa, mūsu valstis nonāktu konfliktā ar Krieviju.

Briseles Eiropa nozīmē karu. Tagad, kad esam saskārušies ar vareno Ķīnu un islāmistu draudiem, ir pēdējais laiks veidot citādu Eiropu, suverēnu valstu Eiropu, kuru ar Krieviju vieno grieķu un kristiešu civilizācijas saites.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Francijas prezidentūras drīzo reakciju, kas izpaudās kā risinājuma meklēšana konfliktam starp Gruziju un Krieviju. Ja Tblisi militārās darbības Dienvidosetijā ir pelnījušas nosodījumu, tad Maskavas atbildes reakcija ir vērtējama kā neadekvāta un Gruzijas teritoriālās integritātes skaidri redzams pārkāpums. Es aicinātu Eiropas Parlamentu nosūtīt Krievijas izpildvarai skaidru vēstījumu, ka tās rīcība ir nepieņemama. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. – (NL) Ir visi iemesli, lai sniegtu humāno palīdzību Gruzijas tautai, kā arī nosodītu militāro intervenci šajā reģionā, nemaz nerunājot par Krievijas lietotajām kasešu bumbām. Šajā rezolūcijā es noraidu šādus aspektus — nostāšanos Gruzijas pusē, centienus sodīt un izolēt Krieviju un panākt, ka tā robežojas ar NATO valstīm, tāpēc ka tā atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību.

Liela daļa šodienas Eiropas valstu tika izveidotas, atdalot tās no citas valsts, izdodot vienpusēju neatkarības deklarāciju un galu galā panākot, ka citas valstis tās atzīst. Lielākā daļa Eiropas valstu izveidojās pēc 1830. gada, galvenokārt periodos pēc 1918. un 1991. gada. Kosova ir pēdējais šāds piemērs. Nav pilnīgi nekāda iemesla pasludināt Kosovas izveidošanos kā izņēmuma gadījumu vai izlikties, ka tas ir pēdējais gadījums, kad tiek radīta jauna valsts.

Neviena reize nekad nav pēdējā. Kamēr vien būs reģioni, kuros lielākā daļa iedzīvotāju uzskata valdošo varu par nederīgu vai pat bīstamu, uztverot to kā ārvalstu kundzību, jaunas valstis turpinās veidoties. Atzīsim taču, ka Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotāji nevēlas pakļauties Gruzijai.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Krievija ir svarīga ES ne tikai kā enerģijas piegādātājs, bet arī kā pretsvars Amerikas centieniem dominēt pasaulē. Šo iemeslu dēļ, kā arī tāpēc, lai netiktu apdraudēta uzticība ES, ir svarīgi, lai tā būtu neitrāls starpnieks starp Gruziju un Krieviju.

Bijušās Padomju Savienības valstīs ir daudz Krievijas pilsoņu, piemēram, Ukrainā. Tāpēc nav grūti saprast, kāpēc Kremlis jūtas atbildīgs par šīm krievu tautas grupām. ES varētu palīdzēt apspriest risinājumu, kas būtu pieņemams abām pusēm, un, piemēram, uzsākt sarunas par ievērojamām etniskās minoritātes tiesībām krieviem postpadomju periodā, kas būtu saskaņā ar bieži minētajiem Eiropas Savienības cilvēktiesību mērķiem. Paturot to prātā, es atbalstu nostāju, kas izstrādāta īpašā galotņu tikšanās laikā, un iebilstu šajā ziņojumā paustajai „vasaļu” attieksmei pret ASV, kāpēc arī es balsoju pret to.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Kopīgā rezolūcija aizstāv ES politiku, kas izmanto krīzi Kaukāzā. Tas ir mēģinājums paātrināt ES intervenci un klātbūtni šajā svarīgajā reģionā. Izliekoties par miera aizstāvi, tā ierosina virkni pasākumu, lai veicinātu tās nostiprināšanos un intervenci Kaukāzā. Rezolūcija ir provokatīva, jo tā nenosoda Gruzijas eiropeiskās-NATO valdības brutālo iebrukumu un tūkstošiem civiliedzīvotāju nogalināšanu. Taisni pretēji, tā piedāvā visu iespējamo atbalstu Gruzijas politikai un iespējai iestāties NATO. Dienvidosetijas un Abhāzijas atdalīšanās kustības nosodīšana ir smieklīga liekulība, lai neteiktu vairāk, ņemot vērā Dienvidslāvijas sadalīšanu un neseno ES lēmumu par Kosovu.

Konfliktu un cīņu mutulī starp ES, ASV un Krieviju Eiropas Parlamenta rezolūcija ir gandrīz identiska ASV politikai, jo ieņem vienpusēju nostāju pret Krieviju, lai panāktu labāku sarunu pozīciju par Eirāzijas tirgu daļu un labklājību ģenerējošiem resursiem.

Konflikta un konkurences saasināšanās starp imperiālistiem un Krievijas mēģinājums uzlabot tās stāvokli imperiālistu piramīdā rada jaunus draudus Kaukāza tautām un plašākai teritorijai. Tautas atbilde var būt un tai jābūt: pievienoties cīņai pret imperiālistiem.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es, tāpat kā visa Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa balsoju pret rezolūciju par stāvokli Kaukāzā, jo tā aplūko krīzi caur kroplīgo pro-Buša politikas un izdevīguma prizmu. Vissliktākais un provokatīvākais rezolūcijas aspekts ir tas, ka tā ne mazākā mērā nekritizē oportūnistisko darbības virzienu, ko ieņem Gruzijas premjerministrs Saakashvili, kurš stimulēja krīzes rašanos, lai neliktu vilties saviem Amerikas aizstāvjiem. Nostāja, ko ieņem lielākā daļa Eiropas Parlamenta, ir tieši pretēja tai, ko tie paši politiskie spēki ieņēma pirms sešiem mēnešiem Kosovas jautājumā.

Stabilitāti Kaukāza reģionā nevar panākt ar politiku, kurā tiek spēlēta otrā vijole aiz ASV, kas piever acis uz patieso lietu stāvokli un pati īsteno dubultstandartu politiku.

  Ioan Mircea Paşcu (PSE), rakstiski. − Es balsoju par grozījumu Nr. 2, jo es uzskatu par nepieņemamu, ka var tikt mainītas robežas ar ieganstu „rūpēties par minoritātēm kaimiņvalstīs”. Es balsoju arī par izteikumu, ka Bukarestes galotņu tikšanās laikā Gruzijai tika apsolīta iespēja iestāties NATO un tā ir uz pareizā ceļa šādu iemeslu dēļ:

a. tā ir taisnība — Gruzijai apsolīja, ka tā varēs kļūt par NATO locekli, un tas ir oficiāli ierakstīts Bukarestes NATO galotņu tikšanās Galīgajā paziņojumā;

b. vismaz viens nozīmīgs Eiropas līderis ir teicis — saistībā neseno karu ar Krieviju — , ka Gruzijas vēlme iestāties NATO tiks piepildīta;

c. ES noteikti jāgarantē Gruzijas drošība, neatkarība un teritoriālā integritāte, pamatojoties uz Partnerības nolīgumu, kas ES noslēgts ar Gruziju saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku, bet, tā kā ES to nevar izdarīt, jo nav tam strukturēta, tas nozīmē, ka vienīgā iestāde, kas to var izdarīt, ir NATO, kuras dalībnieces arī ir lielākā daļa ES valstu.

  Béatrice Patrie (PSE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlamenta pieņemtā rezolūcija, lai arī nav perfekta, ir pelnījusi, ka to atbalsta, jo tā apstiprina vienotību, ko Eiropa parādījusi lēmumā par stāvokli Gruzijā.

Šī sarežģītā krīze pierāda, cik neatliekami ES ir nepieciešams izstrādāt pienācīgu reģionālo stratēģiju attiecībā uz Kaukāzu un Krieviju. Tāpēc ES būtu ļoti ieteicams izvirzīt ideju par starptautiskas konferences sasaukšanu, kā tas bija ar Helsinku konferenci, kurā 1975. gadā tika izveidota EDSO.

Pašlaik jāaptur pamatotais ziņojums par sarunām attiecībā uz partnerattiecību nostiprināšanu starp ES un Krieviju, lai neaizmirstu pieminēt nepieciešamību veidot līdzsvarotu dialogu ar valsti, ietverot visus kopīgas intereses jautājumus, arī demokrātiskās vērtības un enerģijas jautājumu.

Šajā sakarībā ir žēl, ka Eiropas Parlaments nepauž skaidrāku aicinājumu pārskatīt mūsu enerģētikas stratēģiju, kurai papildus mūsu piegādes avotu noteiktajai diversifikācijai ir arī jānodrošina atjaunīgo enerģiju attīstība un enerģijas taupība.

  Gilles Savary (PSE), rakstiski. – (FR) Es atturējos balsot par Eiropas Parlamenta rezolūciju par notikumiem Dienvidosetijā un Abhāzijā, jo Parlaments ir ieņēmis vienpusīgu, nelīdzsvarotu nostāju attiecībā uz Kosovas vienpusējo neatkarības deklarāciju par atdalīšanos no normalizētas, demokratizētas Serbijas.

Parlaments uzskatīja, ka nav lietderīgi pieņemt līdzīgu rezolūciju Kosovas jautājumā, atsaukdamies uz tiem pašiem starptautisko tiesību un valsts robežu integritātes ievērošanas principiem, ko tas šodien piesauc, lai nepieļautu Osetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanu no Maskavas puses. Mēs visi zinām, kāpēc: mēs negribējām kritizēt Rietumvalstis, kuras labprāt atzina Kosovas neatkarības vienpusējo un nelikumīgo deklarāciju, par to, par ko šodien mēs taisnīgi kritizējam Krieviju.

Lai gan Gruzijas valdības militārās iniciatīvas, tāpat kā Krievijas militārās iniciatīvas, stingri jānosoda un jādod ceļš diplomātiskam risinājumam un starptautiskai starpniecībai, Eiropas Savienība nevar atļauties piemērot dubultstandartus aukstā kara seku daudzajiem „iesaldētajiem” konfliktiem.

Nekas nebūtu bīstamāk mūsu kontinenta drošībai, ja Eiropas Savienība jauktu sabiedrotos un paustu lojalitāti Buša valdības „noziedzīgajai” politikai šajā pasaules vietā, kā tas notiek citās vietās.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Lai gan rezolūcija pauž daudzus uzskatus, ko es varu atbalstīt, it sevišķi pieeju Dienvidosetijas un Abhāzijas galīgajam statusam un aicinājumu Krievijas armijai pilnībā atstāt Gruzijas teritoriju, tajā ir arī daudz nederīgu elementu.

ES varētu būt noderīga loma, nosūtot civilos novērotājus, veicot uzraudzību un sniedzot humāno palīdzību. Tomēr tai nevajadzētu censties izmantot Gruzijas krīzi saviem mērķiem, aicinot nostiprināt ES aizsardzību un drošības politiku, ievietojot uzraugus EDAP rubrikā vai apstiprinot noraidīto Lisabonas līgumu. Turklāt žēl, ka balsojumā tika noraidīta frāze: „Gruzija ir ceļā, lai beidzot pievienotos (NATO) aliansei.” Tāpēc es atturējos no balsošanas par šo rezolūciju.

  Glenis Willmott (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta Darba partija atzinīgi vērtē šo rezolūciju, kas Padomē un Eiropas Parlamentā demonstrē ciešu un skaidru vienotību starp ES dalībvalstīm šajā būtiskajā jautājumā. Mēs sērojam par traģiski zaudētajām dzīvībām šajā konfliktā un nosodām abu pušu vardarbīgo rīcību. Mēs atbalstām pasākumus ilgstoša miera uzturēšanai, humānās palīdzības sniegšanu upuriem un rekonstrukcijas centienus.

Mēs atturējāmies balsot par 27. punkta otro daļu, jo mums ir skaidrs, ka šīs rezolūcijas mērķis ir atrisināt stāvokli Gruzijā. Diskutēšana par turpmāko līdzdalību tādā plašā organizācijā kā NATO tikai attālinātu mūs no šī svarīgā mērķa.

Mēs no visas sirds atbalstām rezolūcijas aicinājumu nodrošināt konflikta pilnīgu atrisināšanu, pamatojoties uz ES izstrādāto sešu punktu līgumu, un mēs aicinām Krieviju stingri rīkoties, lai ievērotu karadarbības izbeigšanas plāna apstiprinātos noteikumus, tādējādi nodrošinot sarunu atjaunošanu par ES un Krievijas Partnerības nolīgumu.

  Vladimír Železný (IND/DEM), rakstiski. − (CS) Es atturējos balsot par Eiropas Parlamenta rezolūciju par stāvokli Gruzijā ne tāpēc, ka man būtu šaubas par Gruzijas viedokļa likumību, bet, tieši pretēji, tāpēc, ka tad es attaisnotu Krievijas nepareizo un agresīvo rīcību. Kā tas pēdējā laikā bieži ir bijis, daži eirofederālistiskie deputāti atkal ir izmantojuši Gruzijas konfliktu un ar to saistīto rezolūciju, lai aicinātu pirms termiņa ratificēt Lisabonas līgumu. Šīs nepareizās rīcības dēļ es atturējos no balsošanas.

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. − Ārkārtas Eiropadome 1. septembrī parādīja un apstiprināja ES vienotību, kurā vērojams progress salīdzinājumā ar 2003. gadu, kad situācija Irākā izraisīja jautājumus par ES vienotību.

Eiropai jāturpina paust solidaritāte un noteiktība attiecībā uz to, kā Krievija ievēro starptautiskos tiesību aktus un standartus. Rezolūcija, par kuru mēs šodien balsojām, uzsver, ka partnerattiecībām starp Eiropu un Krieviju jābūt balstītām uz Eiropas sadarbības pamatnoteikumu savstarpēju ievērošanu.

Krievija turpina pārkāpt pamiera nolīgumu dažus noteikumus, tādai rīcībai jāsaņem vienots politisks un ekonomisks prettrieciens, lai mudinātu Krieviju pilnībā izvest visas armijas daļas no Gruzijas teritorijas un samazināt militāro spēku klātbūtni Dienvidosetijā un Abhāzijā.

Šajā kritiskajā situācijā ir nekavējoties jārīkojas, lai nodrošinātu, ka konflikta rezultātā pārvietotajiem upuriem tiktu sniegta nepārtraukta palīdzība. Šiem Krievijas izraisītajiem traģiskajiem notikumiem nepieciešams vienots Eiropas lēmums. Lai aizsargātos pret šāda veida problēmām nākotnē, Eiropai jāatrod alternatīvi enerģijas avoti un jānostiprina Eiropas drošības un aizsardzības politika, kā to nosaka Lisabonas līgums.

- Eiropas līgumtiesības (B6-0374/2008)

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Juridiskās komitejas rezolūciju. ES Civiltiesību kopējais modelis būs svarīga attīstība tieslietu jomā, un pašlaik mēs vēl nezinām, kādā formā tas būs. Ir svarīgi, lai šis Parlaments un visu valstu visas ieinteresētās puses un visas tieslietu sistēmas ir pilnībā informētas par visiem paredzētajiem pasākumiem nākotnē.

- Ziņojums: Proinsias De Rossa (A6-0289/2008)

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Neskatoties uz sarežģīto nosaukumu, šajā ziņojumā ir skarta 2001. gada sūdzība par Komisijas slikto pārvaldi attiecībā uz Vācijas valdības nespēju pienācīgi īstenot Darba laika direktīvu. Par šo gadījumu Eiropas ombuds nosūtīja Eiropas Parlamentam īpašu ziņojumu.

Īpaša ziņojuma nosūtīšana Eiropas Parlamentam ir pēdējais neatkarīgais pasākums, ko ombuds var veikt, veidojot pienācīgu atbildi pilsoņu pārstāvībā. Mans ziņojums Lūgumrakstu komitejas vārdā apstiprina ombuda slēdzienu, ka Komisijas nespēja izskatīt lūgumraksta iesniedzēja sūdzību gandrīz astoņus gadus, ir sliktas pārvaldes gadījums.

Ziņojumā netiek izskatīta pati Darba laika direktīva, un tāpēc grozījums, kurš centās izcelt direktīvas saturu, tika noraidīts kā nesvarīgs šim ziņojumam.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojums par Komisijas atteikumu izskatīt Vācijas ārsta sūdzību par darba tiesību aktu pārkāpšanu attiecībā uz darba laiku izgaismo ES šķirisko attieksmi. Ja uz spēles tiek liktas kapitāla intereses, Komisija reaģē zibens ātrumā, tā spiež dalībvalstīm ievērot Kopienas tiesību aktus, bet, kad darbaļaudis sūdzas par viņu tiesību pārkāpumiem, Komisija neņem vērā viņu sūdzības.

Komisijas izaicinošā nostāja ir ES nepopulārās politikas, kura veicina darbaļaužu atgriešanos pie viduslaiku nodarbinātības apstākļiem, dabiskas sekas, lai aizsargātu Eiropas monopolistu rentabilitāti. Šajā sakarībā pagājušā gada jūlijā Nodarbinātības ministru padome pieņēma grozījumu ES Darba laika direktīvai. Šī parodija attiecībā uz strādājošiem darba laiku iedala aktīvā un pasīvā laikā — pasīvo neuzskatot par iespējamu apmaksāt — un dod darba devējiem tiesības nodarbināt savus darbiniekus līdz 13 stundām dienā, 65 stundām nedēļā, turklāt par virsstundām nemaksājot neko.

Ne jau strādnieku šķiras un strādājošo tiesības nodrošina sūdzības Komisijai, bet gan strādnieku šķiras cīņas mobilizēšanās un pastiprināšana pret kapitālu un ES centieniem sagraut šo politiku.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) „Jūnija saraksts” uzskata, ka darba laiks jākoriģē valsts līmenī. Tāpēc par šo ziņojumu nav jāspriež Eiropas Parlamentam, pat ja tas oficiāli risina Komisijas darbību pārkāpuma gadījumā.

Šeit pamatā ir subsidiaritātes princips, kurš tiek slavēts visos iespējamos svinīgos gadījumos. Kad Eiropas Parlamenta vairākums iedziļinās sīkumos, tad notiek tieši pretējais, praktiski nekas netiek atstāts dalībvalstu ziņā. Pati Darba laika direktīva ir subsidiaritātes principa klajš pārkāpums. Valstīm ir dažādas uzņēmējdarbības struktūras. Dažām ir smagās rūpniecības nozares, citām — vieglā rūpniecība, citas turklāt pārsvarā attīsta tūrismu un sezonālās industrijas, un sabiedriskais sektors ir strukturēts dažādos veidos. Tāpēc ir pilnīgi nepiemēroti mēģināt regulēt visas ES darba laiku, un nav arī nekāda iemesla to darīt. Tie, kas aizstāv šādu nostāju, saka, ka citādi mums ES būs problēmas ar sociālo dempingu. Tā ir ārkārtīgi nopietna apsūdzība tām valstīm, kuras mēs esam apstiprinājuši par ES dalībvalstīm, kuras visas pilda Kopenhāgenas kritērijus un kuras visas ir likumīgas un ar tiesībām veidot arodbiedrības.

Tomēr šis ziņojums ir vēl viens ES mēģinājums iejaukties jautājumā par darba laiku, kas ir dalībvalstu atbildība. Mēs balsojām pret, atsaucoties uz subsidiaritātes principu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es varēju atbalstīt De Rossa ziņojumu un ceru, ka Komisija pilnībā ņems vērā ombuda ieteikumus attiecībā uz tiesu varu un labas pārvaldības principu.

- Ziņojums: Iratxe García Pérez (A6-0325/2008)

  Richard James Ashworth (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani britu konservatīvie kolēģi pilnībā atbalstām vienlīdzīgu iespēju principu sievietēm un vīriešiem. Mēs piekrītam šādiem ziņojuma principiem: nepieciešamība panākt lielāku progresu attiecībā uz samaksas atšķirību sievietēm un vīriešiem, uzņēmējdarbības veicināšana sievietēm, to politikas virzienu nozīme valsts līmenī, kas cenšas veicināt uzlabotu darba dzīves līdzsvaru. Kā mūsu „ēnu” ministrs sieviešu jautājumā ir teicis: „Konservatīva pieeja dzimumu vienlīdzības jautājumam balstīsies uz ticību iespēju vienlīdzībai un objektīvu tiesisku, komerciālu, sociālu un politisku attieksmi.”

Tomēr mūs māc bažas par šādiem ziņojuma aspektiem: aicinājumu veidot jaunu tiesisku pamatu ES tieslietām un aicinājumu pieņemt lēmumu par „politikas virzienu pilnīgu apstiprināšanu no Kopienas puses”. Tāpat mēs nevaram atbalstīt dārgā „Eiropas Institūta dzimumu vienlīdzībai” izveidošanu, kā tas paredzēts ziņojumā, šādi jautājumi jārisina atsevišķi dalībvalstīm.

Šo iemeslu dēļ mēs esam nolēmuši atturēties no balsošanas par šo ziņojumu.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas balstīta uz manas spāņu kolēģes deputātes García Pérez kundzes ziņojumu par vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm. Vairāk nekā jebkad mums jāpievērš uzmanība temata dubultajai dimensijai: no vienas puses, vienlīdzības nodrošināšana visās politikas jomās (dzimumu līdztiesības integrētā pieeja) un, no otras puses, mērķtiecīgu pasākumu ieviešana, lai likvidētu diskrimināciju pret sievietēm, piemēram, informēšanas kampaņas, labākās pieredzes apmaiņa, dialogs ar pilsoņiem un valsts un privātās partnerības iniciatīvas. Visi temati ir svarīgi: nevienlīdzīga samaksa, dalība lēmumu, jo īpaši publisku, pieņemšanā, privātās un darba dzīves saskaņošana, vardarbība pret sievietēm. Dzimumu vienlīdzība ir svarīgs iemesls, kura īstenošanā jau ir daudz darīts, bet tai jāsaņem pilna uzmanība no humānistiskiem politiskajiem spēkiem progresa attīstībai, un par to jārunā visur, ka arī jāveido starpkultūru dialogs.

  Koenraad Dillen, Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Dažreiz notiek veiksmīgas, iespējams, pat uzjautrinošas sakritības. Patiešām, mēs izmantojam izdevību, ko mums dod šis gada ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību, kurš iesniegts reizē ar Eiropas Savienības Francijas prezidentūras sākšanos, lai uzsvērtu izšķirošu, bet uzjautrinošu jautājumu, kas sliktākajā gadījumā nozīmē takta trūkumu, bet labākajā — vienlīdzības principa starp sievietēm un vīriešiem pareizu piemērošanu, kas nozīmē nepieļaut diskrimināciju viņu starpā.

Pirms dažām dienām par godu Sarkozy kunga prezidentūras uzsākšanai, kam tika pievērsta liela plašsaziņas līdzekļu uzmanība, Parlamenta deputātiem tika dalītas dāvanas. Tukšajā dokumentu mapē, acīmredzot, bija kaklasaite.

No visiem 785 Parlamenta deputātiem gandrīz trešā daļa ir sievietes. Vai arī viņām nebija tiesības saņemt kādu nelielu personisku dāvanu, vai arī mums jāsecina, ka sievietēm tagad jāvalkā kaklasaites?

Tomēr šķiet, ka šis ir tas gadījums, kad, nopietni diskutējot par sieviešu lomu un stāvokli politiskajā dzīvē, lempīga uzvedība bieži vien ņem pārsvaru pār smalku izturēšanos.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Mēs nevaram balsot par ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesību 2008. gadam, jo tas cenšas pārliecināt, ka elastīgu darba attiecību nokārtošana un jebkādu sociālo pabalstu samazināšana un komercializācija strādnieku šķiras ģimenei ir nepieciešams ļaunums, tāpēc sievietes piemērosies ES politikai, kas pauž samierināšanos ar ģimenes pienākumiem un profesionālo darbību.

Iegūtie pamatotie dati par atšķirīgu samaksu vīriešiem un sievietēm netiek analizēti, tie ir ignorēti, toties tiek mudināts, lai tiktu ieviesta Starptautiskā Vienlīdzīgas samaksas diena. Ierosinātie pasākumi dzimumu stereotipu apkarošanai un vienlīdzīgai pārstāvniecībai lēmumu pieņemšanā, jebkāda veida uz dzimumu balstītas vardarbības likvidēšana utt. ir solis pareizā virzienā, bet tas paliks tikai kā vēlams nodoms, jo galvenais cēlonis šiem apstākļiem un to uzturēšanai, proti, kapitālistiskā sistēma, kas rada un saasina diskrimināciju un nevienlīdzību, saglabājas.

Patiesai vienlīdzībai ir nepieciešama cīņa par izmaiņām varas līdzsvarošanai. Tāda politika ir labvēlīga strādājošiem un ES stratēģijas atcelšanai. Jāuzsāk cīņa pret kapitāla spekulāciju un darba devēju bezatbildību. Nekādi pasākumi nebūs efektīvi, ja netiks nostiprināta tautas kustība visās valstīs un izvirzīti mērķi ievērojamām izmaiņām tieši tādā līmenī, kādā darbojas vara.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par García Pérez kundzes ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesību 2008. gadā, jo es uzskatu, ka nevienlīdzības likvidēšanai starp sievietēm un vīriešiem ir būtiska nozīme godīgākas sabiedrības veidošanā, kā arī tas ir noteicošais faktors Eiropas Savienības ekonomiskajai izaugsmei, uzplaukumam un konkurētspējai.

Es vēlētos vēlreiz uzsvērt referentes priekšlikumu, kas paredz nostiprināt Eiropas dzimumu vienlīdzības tiesību aktus. Neskatoties uz darbībām, kas ir veiktas šajā jomā, Eiropas līmenī nav panākts ievērojams progress, jo īpaši attiecībā uz atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, sieviešu dalību lēmumu pieņemšanā, vardarbības apkarošanu pret sievietēm, piekļuvi izglītībai un mūžizglītībai vai pat profesionālās, ģimenes un personīgās dzīves nokārtošanu.

Tomēr es paužu nožēlu par grozījuma Nr. 1 apstiprināšanu, jo tādējādi tiek atcelta nozīmīga atsauce uz nepieciešamību Komisijai un Padomei radīt skaidru tiesisku pamatu visu veidu vardarbības pret sievietēm apkarošanai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šajā ziņojumā ir uzsvērti svarīgi aspekti attiecībā uz sabiedrībā esošajiem diskriminācijas veidiem, kas jo īpaši koncentrējas tādās jomās kā nodarbinātība, atalgojums, nabadzība, pensija un reformas. Tajā ir arī izvirzīti jautājumi par vardarbību pret sievietēm un sieviešu tirdzniecību, par izglītību un apmācību, sociālo iespēju trūkumu un piekļuvi pakalpojumiem bērnu un apgādājamo aprūpei, kā arī par sievietes seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu.

Tomēr joprojām pastāv dažas pretrunas — kā gadījumā ar ierosinātajiem pasākumiem nodarbinātības jomā, kur tika noraidīts mūsu ierosinātais priekšlikums, neskatoties uz to, ka tika apstiprināts cits, kas aizstāv svarīgus aspektus sieviešu jautājumā. Es atsaucos uz šādu priekšlikumu, kas tagad ir daļa no EP galīgās rezolūcijas: „…aicina dalībvalstis efektīvi rīkoties, lai ieviestu likumus par labklājību un nodarbinātību un radītu darba vietas, kurās tiek ievērotas nodarbināto tiesības, kas ir pieejamas dažādās darbības nozarēs, tādējādi nodrošinot strādājošiem (jo īpaši sievietēm) pienācīgu atalgojumu un veselības aizsardzību un drošību darba vietā, sociālo aizsardzību un arodbiedrību brīvību kā ieguldījumu diskriminācijas novēršanā starp vīriešiem un sievietēm darba vietā.”

Tāpēc arī mēs balsojām par, lai gan paužam nožēlu, ka pārējie mūsu pozitīvie priekšlikumi tika noraidīti.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) „Jūnija saraksts” stingri norobežojas no visu veidu diskriminācijas. ES ir savienība, kas balstās uz vērtībām, un dalībvalstīm pret visām sabiedrības grupām jāizturas godīgi un vienlīdzīgi.

Tomēr ziņojumā ir priekšlikums, no kura mēs paši stingri distancējamies, proti, ka Eiropas Parlamentam jāaicina Komisija un Padome pieņemt lēmumu par imigrācijas un patvēruma politikas virzienu pilnīgu apstiprināšanu no Kopienas puses. Atbilstīgajai dalībvalstij jārūpējas par šiem jautājumiem.

Kopumā ziņojumā ir ietverti daudzi uzskati, kā panākama vienlīdzība. Ierosinātajos priekšlikumos ir iekļauti darba tirgus politikas pasākumi, informācijas kampaņas, dialogs ar pilsoņiem, kvotas, atalgojuma atšķirību likvidēšana, pasākumi darba dalīšanas apkarošanai izglītības jomā, kā arī iespēju pilnveidošana pašnodarbinātām sievietēm mātēm. Ziņojumā ir arī atzinīgi vērtēta Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveide un Kopienas iestādes un dalībvalstis tiek aicinātas ieviest Starptautisko Vienlīdzīga atalgojuma dienu.

Vīriešu un sieviešu līdztiesībai ir jābūt visu dalībvalstu mērķim. Tomēr politiskie pasākumi šo mērķu sasniegšanai jānosaka dalībvalsts līmenī. Starptautiskai koordinācijai, kas ir vēlama, jābūt globālā līmenī, ieteicams, ANO ietvaros. Tāpēc mēs izvēlējāmies balsot pret šo ziņojumu.

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. − Vispārīgi ņemot, es atbalstu ļoti daudz ko šajā ziņojumā. Tomēr es saskatu grūtības 9. punktā. Es uzskatu, ka šā punkta tekstā jānosaka nepieciešamība ievērot dalībvalsts normatīvos procesus, apsverot jautājumu par abortiem.

Īrijai ir protokols pie Māstrihtas līguma šajā jautājumā, un tāpēc jautājums par abortiem vairs nav ES kompetencē. Katras dalībvalsts ziņā ir izstrādāt savus tiesību aktus šajā jomā, un tāpēc Parlamentam jāievēro subsidiaritātes princips. Diemžēl šajā jautājumā teksts nav skaidrs.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − García Perez ziņojumā ir skarti daudzi svarīgi jautājumi attiecībā uz dzimumu līdztiesību, sociālo taisnīgumu un pamattiesībām. Viens no jautājumiem, par kuru pieaug bažas visā Eiropā, ir cilvēku tirdzniecība, kurā ir iesaistīti upuri gan no ES, gan ārpus tās. Nopietni organizētas noziedzības apkarošanai šajā jomā ir nepieciešama pārrobežu un plaša aģentūru tīkla pieeja, un ir skaidrs, ka ES ir jāspēlē galvenā loma šajā jomā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Lai gan jautājumā par dzimumu līdztiesību Eiropā ir panākts progress, mēs esam tālu no pilnības. Ziņojumā ir uzsvērtas dažādas jomas, kurām nepieciešama Komisijas uzmanība, piemēram, nodarbinātības kvalitāte un labāku instrumentu nepieciešamība, lai novērstu vardarbību pret sievietēm. Es arī atbalstītu aicinājumu dalībvalstīm steidzami ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par pasākumiem pret cilvēku tirdzniecību. Es balsoju par Iratxe García Pérez ziņojumu „Sieviešu un vīriešu līdztiesība — 2008”.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju ziņojumu „Sieviešu un vīriešu līdztiesība — 2008” un lielā mērā atbalstu tā saturu.

Tomēr es atturējos no galīgā balsojuma, jo tika noraidīts grozījums Nr. 2. Pēc manām domām, šī grozījuma redakcija bija labāka nekā sākotnējā punktā.

  Eluned Morgan (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir likvidēt dzimumu nevienlīdzību. Ir skaidrs, ka sievietēm karjeras virzībā nav tādu pašu iespēju kā vīriešiem. Strādājošām mātēm nekad nebūs iespējams sabalansēt ģimenes un darba dzīvi, ja nebūs stingrākas vecāku tiesības gan vīriešiem, gan sievietēm.

Tāpēc es pilnībā atbalstu aicinājumus pagarināt bērnu kopšanas atvaļinājuma ilgumu, un jo īpaši paplašināt iniciatīvas tēviem ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu, kā arī nodrošināt elastīgus darba apstākļus. Tikai ar šāda veida tiesībām mēs varēsim likvidēt dzimumu nevienlīdzību. Sievietes nekad neiegūs patiesu līdztiesību, ja vīrieši neuzņemsies bērnu aprūpes un mājsaimniecības pienākumu godīgu daļu, tieši tā, kā rīkojas mans fantastiskais vīrs. Viņš gatavo ēst, iet iepirkties, bet viņam ne visai padodas uzklāt gultu.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. − (RO) Kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas „ēnu” referente no PSE grupas es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu to par ļoti svarīgu attiecībā uz priekšlikumiem nodrošināt vienādu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem saistībā ar darba tirgu. Šajā sakarībā es vēlētos uzsvērt ziņojuma 42. punkta nozīmīgumu, kurā aicināts Komisijai un dalībvalstīm izveidot iespējamu, salīdzināmu un pieejamu kvalitātes un kvantitātes indikatoru kopumu, kā arī dzimumu statistiku, lai to izmantotu Lisabonas stratēģijas ekonomiskai izaugsmei un nodarbinātības īstenošanas uzraudzībai.

Ņemot vērā, ka viens no izšķirošiem faktoriem nodarbinātības uzlabošanai ir darba un ģimenes dzīves saskaņošana, es vēlētos arī minēt 34. punktu, kurā pieprasīts Komisijai apvienot un izplatīt labāko pieredzi attiecībā uz līdzsvaru starp darba un privāto dzīvi.

  Lydia Schenardi (NI), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments droši vien domā, ka tā deputāti cieš no Alcheimera slimības! Katru gadu apmēram vienā un tajā pašā laikā parādās divi atšķirīgi ziņojumi: viens ir par cilvēktiesībām ES, bet otrs — par vīriešu un sieviešu līdztiesību.

Lai gan pirmā ziņojuma saturs gadu no gada var nedaudz atšķirties, ir pilnīgi skaidrs, ka to nevar teikt par otro.

Lai to pierādītu, jums tikai jāizlasa iepriekšējie ziņojumi: Kauppi 2007. gada ziņojums vai Estrela 2006. gada ziņojums par vīriešu un sieviešu līdztiesību. Tajos ir ietverti tie paši mērķi, ziņots par tiem pašiem nevienlīdzības piemēriem un sniegti tie paši ieteikumi. Vai mums jāsecina, ka nav notikušas nekādas izmaiņas? Nē, jo ir panākts progress nodarbinātības jomā, kā arī saistībā ar sieviešu dalību lēmumu pieņemšanā vietējā, valsts un Eiropas līmenī.

Tikai mēs, eirokrāti, sieviešu lobētāju urdīti — un te es īpaši domāju vareno Eiropas sieviešu lobiju —, neesam apmierināti ar progresu; viņi vēlas un pieprasa aizvien lielāku līdztiesību, pat lielāku līdzību starp sievietēm un vīriešiem, līdz pat absurdam.

Vai mums jāturpina atbalstīt šī uzspiestā līdztiesība, kas iegūta ar obligātu, diskriminējošu un uz minoritātēm koncentrētu kvotu palīdzību?

Es tā neuzskatu. Cīņai starp dzimumiem nevajadzētu būt.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) García Pérez kundzes ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību 2008. gadā pamatā bija labs. Tajā bija iekļautas daudzas svarīgas lietas — ne tikai iespēja sievietēm (un vīriešiem!) apvienot darbu ar ģimenes dzīvi un dāsnu vecāku pabalstu svarīgums.

Es varētu iztikt ar nelielu padižošanos un atkārtošanos. Grūtāk bija ar 4. punktu, kas paredz izveidot skaidru tiesisku pamatu ES līmenī, lai apkarotu „visu veidu vardarbību pret sievietēm”. Šāds mērķis jau nav nekas slikts, un, ja tas attiektos uz cilvēku tirdzniecību, kas ir pārrobežu problēma, nebūtu nekādu problēmu. Tomēr šeit mērķis ir „politikas virzienu pilnīga apstiprināšana no Kopienas puses”’ jomā, kas vispirms ir nacionāls jautājums, un tas uztrauc vairāk.

Tomēr iemesls, kāpēc es atturējos no balsojuma, bija 6. punkta otrais teikums, kas mudina izmantot kvotas. Tas ir kaut kas, ko es nevēlētos redzēt valstu līmenī un nekādā gadījumā kā Briseles diktāta ieviestu pasākumu.

- Ziņojums: Eva-Britt Svensson (A6-0199/2008)

  Richard James Ashworth (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani britu konservatīvie kolēģi pilnībā atbalstām līdztiesīgu iespēju principu starp sievietēm un vīriešiem. Mēs atbalstām ziņojuma 1. punktā ieskicēto pamatprincipu: „Uzsver, cik svarīgi ir sievietēm un vīriešiem dot vienādas iespējas attīstīties kā personībām neatkarīgi no dzimuma.”

Tomēr mēs uzskatām, ka šis ziņojums savā pieejā un secinājumos ir pārāk preskriptīvs un smagnējs. Mēs neuzskatām, ka ES būtu nepieciešamas lielākas pilnvaras šajā jomā. Par šādiem jautājumiem ir jālemj atsevišķām dalībvalstīm.

Mēs noraidām I ievilkumā ieskicēto pieeju, kas nosaka: „Tā kā dzimumu stereotipi reklāmā tādējādi atspoguļo dzimumu varas nevienlīdzīgo sadali.” Šādi secinājumi nesekmē veselīgas debates par līdztiesību. Tāpat mēs nevaram atbalstīt zemtekstu, kas cita starpā ietverts ievilkumos F un G. Aicinājumi pēc „nulles tolerances”, kas pausti ziņojumā, ir pārāk neskaidri, un, ja tos burtiski īstenos, var tikt radīti vāji tiesību akti.

Šo iemeslu dēļ mēs izlēmām balsot pret šo ziņojumu.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Svensson kundzes ziņojumu „Kā tirdzniecība un reklāma ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību”, jo es piekrītu, ka reklāmai ir nepieciešams izstrādāt „Rīcības kodeksu”, kas jāpiemēro visās dalībvalstīs un kas garantē, ka tiek ievērots vienlīdzības princips starp vīriešiem un sievietēm un apkaroti dzimumu stereotipi.

Es uzskatu, ka reklāmas un tirgvedības paziņojumi ir bīstams instruments dzimumu stereotipu uzturēšanā, kas rada dažāda veida un nozīmes ierobežojumus gan sieviešu, gan vīriešu brīvībai visā viņu dzīves laikā, kuri atstāj negatīvu ietekmi uz viņu lomu sabiedrībā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis mūsu Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas locekles, zviedru deputātes Svensson kundzes, ziņojums ir iedvesmojis mūs pieņemt ievērojami pozitīvu nostāju par to, kā tirdzniecība un reklāma ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību.

Kā jau referente ir minējusi, pats reklāmas mērķis ir ietekmēt ikvienu no mums — gan sievietes, gan vīriešus. Patiesi, izvēli, ko mēs izdarām visu mūžu, ietekmē vesela virkne faktoru, arī sabiedrības slānis, pie kura mēs piederam, mūsu dzimums, pieņēmumi un koncepcijas par dzimumu un tā lomām, kas ir visur, ņemot vērā mūsu izglītību, plašsaziņas līdzekļu informāciju un reklāmu.

Šī iemesla dēļ ir svarīgi turpināt apkarot dzimumu stereotipus, kas pārņēmuši mūsu sabiedrību, neskatoties uz dažādām Kopienas programmām dzimumu līdztiesības veicināšanai.

Kā minēts šajā ziņojumā, skolu sistēmai ir galvenā lomā bērnu kritiskas domāšanas attīstībā attiecībā uz priekšstatiem un plašsaziņas līdzekļiem vispār, lai nepieļautu bīstamo ietekmi, ko rada dzimumu stereotipu atkārtošanās tirdzniecībā un reklāmā.

Tomēr ir nepieciešamas arī pozitīvas darbības, lai veicinātu labāko pieredzi reklāmā, kuras piemēri ir sniegti tikko apstiprinātajā EP rezolūcijā.

  Petru Filip (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es pieņēmu lēmumu atturēties, jo tāda nostāja vislabāk izsaka šī ziņojuma neviendabīgo raksturu. Skaidrāk izsakoties, mēs apspriežam īstu problēmu, kura tiek risināta nepiemērotā veidā. Nepietiek vienīgi secināt, ka „jānovērš dzimumu stereotipi”.

Es neuzskatu, ka šis ir jautājums par „atzinības paušanu plašsaziņas līdzekļiem un publicitātes ekspertiem par to, ka tiek ievērota dzimumu līdztiesība”, kā to iesaka daži šī ziņojuma panti (9. un 27.), bet mums drīzāk vajadzētu izstrādāt precīzus Kopienas noteikumus un programmas, kas darītu šādu atzinības paušanu nevajadzīgu. Tā kā dažādās publicitātes formas, kas iezīmē ikdienas dzīvi, ir realitāte ar dziļu un tūlītēju sociāli kulturālu ietekmi, šai darbībai ir nepieciešama vienota un saskaņota tiesiska sistēma.

Šī iemesla dēļ aprakstošs atsauču kopums uz tik aktuālu un svarīgu jautājumu (kā Britt-Svensson ziņojums) nav spējis pārliecināt ar pietiekamiem argumentiem, lai mēs balsotu par, un nav sniedzis skaidru un piemērotu atbildi par apsvērtajiem risinājumiem.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. − Es uzskatu, ka reklāma ir varens ierocis, lai veidotu identitāti, vērtības, uzskatus un attieksmi, un tai ir nenoliedzama ietekme uz sabiedrības rīcību. No otras puses, nekontrolējamai reklāmai var būt negatīva ietekme uz sievietes pašnovērtējumu, kā tas ir gadījumā ar seksuālo pakalpojumu sludinājumiem avīzēs, kā arī jo īpaši uz pusaudžiem un tiem, kas cieš no ēšanas traucējumiem .

Mums jānodrošina bērni pret kaitīgu ietekmi, un šajā sakarībā nedrīkst nenovērtēt skolu un izglītības lomu. Es atbalstu arī priekšlikumu, ka Komisijai un dalībvalstīm jāizstrādā „Rīcības kodekss” reklāmai, kas pamatojas uz līdztiesības principu starp vīriešiem un sievietēm.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Es balsoju pret Svensson kundzes ziņojumu saskaņā ar mūsu grupas viedokli.

Es to darīju tāpēc, ka, lai gan ziņojumā par to, kā tirdzniecība un reklāma ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību, bija daudz labu ideju, ko es no visas sirds atbalstu, piemēram, mācīt bērniem izmantot viņu kritiskās spējas novērtēt informāciju plašsaziņas līdzekļos un mācīt cilvēkiem apstrīdēt dzimumu stereotipus, es uzskatu, ka vispār ir pārspīlējumi. Priekšlikumi izstrādāt Rīcības kodeksu ES līmenī un uzraudzības struktūru, kurai cilvēki var sūdzēties par dzimumu stereotipu izmantošanu reklāmā un tirdzniecībā, pārstāv tikai protežēšanas politiku, kas var radīt naidu pret ES.

Tirdzniecība un reklāma ir svarīga komunikācijas sastāvdaļa, un, ja ražotāja produkcijai jābūt konkurētspējīgai tirgū, reklāmai acīmredzami jāizmanto līdzekļi, kas piesaista cilvēku uzmanību. Es tomēr domāju, ka noteikumu izstrādāšana tirdzniecībai un reklāmai būtu jāveic dalībvalsts līmenī, bet plašsaziņas līdzekļu kritika un dzimumu stereotipu apšaubīšana sākas ar izglītību un audzināšanu.

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. – (FR) Mani iepriecina šī ziņojuma pieņemšana, kurā ir uzsvērta tirdzniecības un reklāmas loma dzimumu stereotipu radīšanā un iemūžināšanā un ierosināti vairāki līdzekļi tā apkarošanā.

Apzināšanas pasākumu attīstība man, piemēram, šķiet vērtīgs līdzeklis, jo īpaši attiecībā uz bērniem, kas veido īpaši neaizsargātu grupu. Sastapšanās ar dzimumu stereotipu uzturēšanu plašsaziņas līdzekļos jau agrā bērnībā būtiski ietekmē nevienlīdzības priekšstatu izveidošanos starp vīriešiem un sievietēm visā mūža garumā, tāpēc ir svarīgi attīstīt bērnos kritisku attieksmi attiecībā uz tēliem un plašsaziņas līdzekļiem vispār.

Es piekrītu arī atziņai, ka tirdzniecība un reklāma ir galvenokārt atbildīgas par to cilvēku skaita pieaugumu, kuriem ir ēšanas traucējumi, un tāpēc tām uzmanīgāk jāizvēlas sieviešu tēlu modeles.

Tomēr žēl, ka priekšlikumu, kurš bija skaidri vērsts uz cīņas pret dzimumu stereotipiem integrēšanu esošajā vai topošajā rīcības kodeksā, piešķirot attiecīgajās nozarēs strādājošajiem atbildību par noteikto saistību izpildi, vairākums neatbalstīja.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Svensson kundzes ziņojumu par reklāmu, kas turpina būt diskriminējoša.

Neskatoties uz veiktajiem pasākumiem pret to, dzimumu stereotipu uzturēšana joprojām ir svarīgs jautājums sabiedrības dzīvē. Jo īpaši reklāmām ir tendence uzturēt apnikušos vecos stereotipus par vīriešiem un sievietēm. It sevišķi bērni un jaunieši identificējas ar reklāmas tēliem un uzsūc to pārstāvošās klišejas. No tā jātiek vaļā, lai jaunā paaudze daudz praktiskāk izprastu dzimumu līdztiesības jautājumu. Pēc manām domām, labs iesākums būtu īpašas apmācības programmas par dzimumu līdztiesību, un galu galā kaut kas jādara ar visur esošajiem stereotipiem mācību grāmatās.

Apkopojot to visu, var teikt, ka ar reklāmu sastopas visi iedzīvotāji savā ikdienas dzīvē un tāpēc tai ir jāsniedz labi tēlu modeļi. Ziņojumā ir uzsākts darbs šī izvirzītā mērķa sasniegšanai.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Mums Parlamentā ir slikts ieradums izstrādāt patstāvīgus ziņojumus par ikdienišķiem jautājumiem un jautājumiem, kurus tiešām būtu jārisina pakārtotām struktūrām. Citiem vārdiem, ES vajadzētu izvairīties no iejaukšanās jautājumos, kas ir suverēni dalībvalstu jautājumi un labāk risināmi dalībvalstu līmenī.

Ziņojums ir nepieņemams tādā redakcijā, kādā par to nobalsoja Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vairākums.

Man jānorāda, ka mēs, protams, esam norūpējušies par dzimumu stereotipiem, ko pauž dažas reklāmas.

Mēs, protams, esam pret seksuālo pakalpojumu sludinājumiem, kas uzspiež stereotipu, ka sievietes ir izmantojami objekti.

Mēs, protams, gribam aizsargāt bērnus pret reklāmām, kas cita starpā pauž vardarbību un interesi par seksu.

Mēs, protams, apzināmies, cik svarīgi ir ētikas kodeksi un uzvedības kodeksi, bet tas nav Komisijas uzdevums uzspiest tos dalībvalstīm.

Reklāmai ir jārespektē mums dārgas vērtības, bet tai jāļauj eksistēt un darboties tirgus ekonomikā, netiekot apsūdzētai visos nāves grēkos, kas ir šī ziņojuma būtība.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Šajā rezolūcijas priekšlikumā ir daudz dažādu ideju un vēlmju. Tomēr mēs vēlētos uzsvērt, ka Eiropas Parlaments nevar atrisināt šajā jomā nekādas problēmas un tiesību akti ES līmenī arī nav īstais veids, kā to darīt.

Visbeidzot, mēs domājam, ka viedokļu noformulēšana un debates dalībvalstīs ir sekmīgs veids, kā izskaust seksuālo pakalpojumu reklāmu no ikdienas preses. Patērētāju draudi pieteikt boikotu var piespiest avīzes neievietot šādus sludinājumus un piespiest viesnīcas izskaust seksa pakalpojumus. Tomēr tam ir nepieciešams, lai viedoklis tiktu izvirzīts no apakšas, nevis ar pasākumiem ES līmenī.

Pēc ilgām pārdomām mēs balsojām par šo ziņojumu kopumā. Tomēr mēs vēlētos uzsvērt, ka to darījām tāpēc, ka uzskatām, ka daudzas tajā paustās vērtības un prasības ir būtiskas, bet mūsu uzskati atšķiras attiecībā uz līdzekļiem, kā to panākt.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Eva-Britt Svensson ziņojumu „Kā tirdzniecība un reklāma ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību”. Modernās reklāmas globālais raksturs prasa saskaņotus Eiropas centienus mudināt reklāmdevējus atkāpties no dzimumu stereotipu uzturēšanas. Apvienotajā Karalistē pašregulējošā prakse jau ir pietiekami stingra, un es vēlētos cerēt, ka citas dalībvalstis kļūtu atvērtas līdzīgu pasākumu ieviešanai. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir ļoti labi uzsvērta nepieciešamība iejaukties, lai mazinātu tirdzniecības un reklāmas negatīvo ietekmi uz vīriešu un sieviešu līdztiesību, proti, bērna socializācijas pirmajos gados.

Stereotipu un aizspriedumu veidošanās agrīnā vecumā ievērojami ietekmē dzimumu diskrimināciju, kam ir vistiešākais sakars ar nevienlīdzības uzsvēršanu starp vīriešiem un sievietēm visa mūža garumā.

Bērnus tikpat kā nav iespējams aizsargāt no informācijas pārbagātības. Nesen uzsāktais pētījums šā gada sākumā Rumānijā parāda, ka vislielākie reklāmas patērētāji ir bērni sešu gadu vecumā.

Es atzinīgi vērtēju ideju izveidot īpašu nodaļu jautājumiem, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību, dalībvalstu plašsaziņas līdzekļu uzraudzības struktūrās, bet ir ārkārtīgi nepieciešams, lai tām būtu divkārša loma: dzimumu tēlu regulāra un sistemātiska uzraudzība plašsaziņas līdzekļos, kā arī to informācijas plašsaziņas līdzekļu piespiedu uzraudzība. Ja nebūs šīs piespiedu funkcijas, mūsu iniciatīvas izrādīsies bezjēdzīgas.

  Teresa Riera Madurell (PSE), rakstiski. − (ES) Es balsoju par labo ziņojumu par izšķirošu jautājumu: reklāma un tirdzniecība, kam ir liels spēks izšķirošā ietekmē uz dzimumu stereotipiem.

Visām Eiropas iestādēm būtu jārada mehānismi, lai nodrošinātu, ka šie instrumenti tiek izmantoti pozitīvi vienlīdzīgas attieksmes veicināšanai pret vīriešiem un sievietēm un tāda sievietes tēla radīšanai, kas atbilst realitātei.

Ir vērts atsevišķi pieminēt visu sabiedrisko iestāžu apņemšanos izskaust vardarbību pret sievietēm un lomu, kādu reklāmai un tirdzniecībai vajadzētu spēlēt šajā procesā.

Jāatzīst, ka daudzi profesionāļi pie tā strādā, bet šajā ziņojumā ir uzsvērts, ka vēl ir daudz darāmā, tāpēc mums jāizveido mehānismi, kas nodrošina, ka šie noteikumi tiek ievēroti un ka ir pieejami resursi efektīvas atbildes uz sūdzībām nodrošināšanai.

Jaunajam Eiropas Institūtam dzimumu vienlīdzībai jābūt līdzekļiem, lai cieši uzraudzītu tēlus un valodu un izskaustu vardarbīgus tēlus un tādus, kas slēptā veidā rāda sievietes kā objektus, kuri ir kontrolējami un pakļaujami un tāpēc viegli izmantojami.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Svensson kundzes ziņojums radīja krietnas galvassāpes pirms balsojuma. Savā sākotnējā formā ziņojums bija pilns ar radikāliem izteikumiem un, pēc manām domām, pārspīlējumiem. Tas haotiski mētājās starp plašsaziņas līdzekļiem un reklāmu, rīcības kodeksiem un ierosinātajiem tiesību aktiem, pašregulēšanu un jaunām aģentūrām.

Ziņojums tādā formā, kāda palika pēc balsošanas, bija pavisam citādāks. Sliktie pārspīlējumi ir izzuduši, palikusi pavisam saprātīgi izklāstīta problēma, ka reklāmā dažreiz, bet ne vienmēr, tiek iekļauti izkropļojumi un dzimumu stereotipi. Es nedomāju, ka ir mazliet problemātiski paust bažas par to, kāds viedoklis rodas bērniem un jaunām meitenēm, jo īpaši par ļoti tievu sieviešu tēliem. Ziņojumā pilnībā nebija izzuduši sociālistiskie zemteksti, bet problēma ir reāla, tā nav ideoloģiska. Tāpēc galu galā es balsoju par.

  Thomas Ulmer (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es balsoju pret šo patstāvīgo ziņojumu, jo tas pārāk iejaucas viedokļu brīvībā un tīksminās par cenzūras pārākumu. Visi jautājumi attiecībā uz reklāmas likumību jau tiek regulēti dalībvalsts līmenī. ES nav tā, kas kontrolēs viedokļu brīvības dažādību un reklāmas brīvību. Par laimi, šis ir tikai patstāvīgs ziņojums.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu.

Ziņojuma plašāka atbalstīšana izriet no Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas sadarbības, kā arī no iespējas panākt kompromisu. Šā ziņojuma mērķis bija ar likuma palīdzību ietekmēt visus dzīves aspektus, pat ja tam ir atsevišķas centralizētas iezīmes. Tomēr, no otras puses, es esmu pārliecināta, ka, ja Eiropas Parlamenta deputāti spēj iesaistīties visas sabiedrības interešu atbalstīšanā un veicināšanā, tad mums ir morāls pienākums to darīt. Mums ir jāpanāk, lai tiktu izskausti seksistu radītie priekšstati, kas grauj sieviešu pašcieņu. Prasība sniegt jauniešiem ieteikumus un norādījumus attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem arī ir daļa no šīs stratēģijas.

Šis ziņojums attiecas arī uz to bērnu aizsardzību, kurus nopietni ietekmē vardarbīga un seksuāla rakstura reklāmas, radot nereālas ilūzijas. Jebkurā gadījumā mums jābūt piesardzīgiem. Neviena Eiropas direktīva nevar mainīt sieviešu un vīriešu būtību. Pirms mēs pieprasām dzimumu stereotipu izskaušanu, ir nepieciešama sociologu un psihologu sīka analīze par to, kā tas ietekmēs nākamās paaudzes.

Bieži vien neatkarīgo ekspertu veikto analīžu rezultāti netiek publicēti, jo tie ir pretrunā politiskajiem uzskatiem. Dabas likumus nevar mainīt ar Parlamenta rezolūcijas palīdzību. Gluži pretēji, ja Parlaments vēlas iegūt cieņu, tam biežāk jāievēro šie likumi.

Neviens ziņojums par tirdzniecības un reklāmas ietekmi uz sieviešu un vīriešu līdztiesību nav pietiekami labs, jo atklāj problēmas, kuras Parlaments nevēlas risināt.

  Vladimír Železný (IND/DEM), rakstiski. − (CS) Es balsoju pret šo ziņojumu, kā arī pret lielāko daļu apspriešanai iesniegto grozījumu, kuru mērķis ir plānotā un vienotā veidā ar sešu visaptverošu prioritāšu jomu starpniecību nodrošināt vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu reklāmas nozarē, kā arī cīnīties ar veidu, kādā reklāmas atbalsta un popularizē diskriminējoša rakstura stereotipus, kas negatīvi ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību.

Es balsoju pret, jo šis ziņojums ir nopietni draudi un bīstama iejaukšanās jomā, kurā daudzās dalībvalstīs dominē dažādas atšķirīgas kultūras. Tas, kas tiek uzskatīts par mulsinošu vai nepieņemamu vienā valstī, citā var šķist savāds vai smieklīgs. Patiešām, centieni pieņemt Eiropas mēroga regulu par abu dzimumu atspoguļojumu reklāmās radītu kaut ko līdzīgu homogenizētiem steriliem stereotipiem. Šajā ziņojumā ir ietverti visaptveroši priekšlikumi attiecībā uz darbībām, kas sniedzas ārpus Kopienas kompetences. Dalībvalstīs ir tādas pašregulējošas struktūras kā reklāmas padomes, kuras nodarbojas ar reklāmas darbības modeļu veidošanu un koriģēšanu.

Reklāma, ņemot vērā attiecīgo valstu īpašās iezīmes, ir pašregulējumam piemērota nozare, kas precīzi atspoguļo valstu kultūras tradīcijas, paražas un modeļus. Tos nevar aizvietot ar vienotu un homogenizētu regulu no ārpuses, kura negatīvā veidā varētu būtiski ietekmēt reklāmu, kas ir gluži likumīga un nozīmīga valstu tautsaimniecības nozare.

- Dzīvnieku klonēšana (B6-0373/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šīs rezolūcijas pamatā ir nozīmīgās debates par dzīvnieku klonēšanu pārtikas ieguves nolūkā, tās iespējamo ietekmi uz mājlopu populācijas ģenētisko daudzveidību, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību un vidi. Ir skaidrs, ka šajā jautājumā joprojām pastāv domstarpības un trūkst pētījumu ar skaidriem un precīziem secinājumiem par iespējamām sekām, tādējādi radot nopietnus draudus Eiropas Savienības valstīs ražoto lauksaimniecības produktu tēlam.

Tādēļ Eiropas Parlaments, atsaucoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ierosinājumu, nolēma aicināt Eiropas Komisiju iesniegt priekšlikumus, kuros pausts aizliegums klonēt dzīvniekus pārtikas ieguves nolūkā, turēt lauku saimniecībās klonētus dzīvniekus vai to pēcnācējus, tirgot tādus gaļas un piena produktus, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem, kā arī ievest klonētus dzīvniekus vai to pēcnācējus un no tiem iegūtus gaļas un piena produktus.

Mēs balsojām par šo priekšlikumu, jo šajā stadijā tas šķiet pamatots un ir ņemts vērā piesardzības princips.

  Petru Filip (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Mans balsojums „par” balstās uz šādām dogmām un praktiskiem apsvērumiem. Pirmkārt, jebkāda veida klonēšana — gan cilvēku, gan dzīvnieku — ir pretrunā kristietības principam un doktrīnai, uz kuriem pamatojas Eiropas Tautas partija.

No ētiskā viedokļa joprojām pastāv strīdīgi jautājumi, kuri jāapspriež un pilnībā jānoskaidro. Kas attiecas uz praktiskajiem aspektiem, tad mēs vēl nevaram skaitliski novērtēt klonēšanas rezultātus.

Turklāt aktuāls ir jautājums par nespēju kontrolēt piekļuvi dzīvnieku izcelsmes produktiem un veikt pārbaudes pēc tam, kad tie nonākuši tirdzniecībā. Tādēļ es uzskatu, ka patlaban vislabākais risinājums ir aizliegt dzīvnieku klonēšanu pārtikas ieguves nolūkā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Ņemot vērā zinātniskā pamatojuma trūkumu, kā arī ētisko pusi, es pilnībā atbalstu Komisijai izteikto aicinājumu izstrādāt priekšlikumus, kas aizliegtu dzīvnieku klonēšanu pārtikas ieguves nolūkā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es uzskatu, ka dzīvnieku klonēšana pārtikas ieguves nolūkā apdraud gan cilvēku veselību, gan dzīvnieku labturību. Es neesmu pārliecināts, ka šāda veida tehnoloģiju izmantošana patēriņa nolūkā sniegs labumu Eiropas iedzīvotājiem. Tādēļ es balsoju par aicinājumu aizliegt dzīvnieku klonēšanu pārtikas ieguves nolūkā.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju debates par dzīvnieku klonēšanu. Rezolūcijas par dzīvnieku klonēšanu pārtikas ieguves nolūkā pieņemšanas galīgajā balsojumā es atturējos, jo man ir zināmas bažas attiecībā uz tajā noteikto pilnīgo aizliegumu.

Šobrīd aktuāls jautājums, uz kuru jārod atbilde, ir jautājums par klonēšanas ietekmi uz dzīvnieku labturību. Šķiet, ka jautājumi par pārtikas nekaitīgumu nav tik aktuāli.

Tomēr, lai pieņemtu lēmumu par minēto aizliegumu, mums nepieciešama vispusīga, zinātniski pamatota informācija un ieteikumi. Tādēļ, ņemot vērā EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde) un EGE (Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupa) ieteikumus, es ar interesi gaidu Komisijas priekšlikumus šajā jomā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Tikai pirms 12 gadiem, radot aitas Dollijas klonu, pasauli satricināja jaunas tehnoloģijas iespējas, kas nenoliedzami saistās ar lieliem mirstības rādītājiem un ievērojamām ciešanām. Komerciālā sektora pārstāvji jau priekā berzē rokas, sapņojot par „veselīgu”, ar Omega 3 taukskābēm bagātinātu klonētu cūkgaļu. Viņi arī apgalvo, ka šādas cietsirdības rezultātā cūkas ir ieguvējas, jo, pateicoties klonēšanai, tās ir veselīgākas. Neapšaubāmi, ka ieguvēji ir arī to audzētāji, jo samazinās viņu finansiālie zaudējumi.

Šī lieta ir tikpat satraucoša kā dažādi ģenētisko tehnoloģiju eksperimenti, kuru rezultātā bankrotēja daudzi lauksaimnieki, jo jauniegūtās sēklas nebija izmantojamas un viņi nevarēja atļauties nopirkt citas. Tā atgādina arī par veselu ganāmpulku pēkšņo, nedabisko nāvi pēc tam, kad dzīvnieki bija ēduši ģenētiski modificētu barību.

Radioaktīvās radiācijas un ģenētisko tehnoloģiju radītās ilgtermiņa sekas vēl nav pilnībā noskaidrotas, un nav arī iespējams novērtēt klonēšanas ietekmi, nemaz jau nerunājot par šādu klonu krustojumiem. Kas notiks, ja klonētie dzīvnieki tiks baroti ar ģenētiski modificētu barību? Kā tas ietekmēs cilvēku veselību? Frankenšteins jau slapstās aiz durvīm! Tādēļ es šoreiz balsoju „pret”.

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. − Dzīvnieku klonēšana pārtikas ieguves nolūkā patlaban ir aktuāls temats. Plašāk runājot, es neesmu pret klonēšanu zinātnisko pētījumu veikšanas un dzīvnieku audzēšanas attīstības nolūkā. Tomēr, kas attiecas uz dzīvnieku labturību un pārtikas nekaitīgumu, es esmu pilnībā pret klonētu dzīvnieku produktu iekļūšanu tirgū.

Pētījumi un pagātnes pieredze liecina, ka klonēti dzīvnieki ir uzņēmīgāki pret slimībām un tiem ir īsāks mūžs. Kaut arī es negrasos stāties ceļā zinātnei, ir skaidrs, ka mēs vēl pilnībā neapzināmies visas klonēšanas sekas un ietekmi uz dzīvnieku labturību un cilvēku veselību.

Tādēļ nepieciešami skaidri kritēriji un stingra kontrole, lai nodrošinātu, ka klonēto dzīvnieku produkti nenonāk pārtikas produktu tirdzniecības tīklā. Es apzinos, ka šis ir delikāts jautājums, un uzskatu, ka mums jābūt ļoti piesardzīgiem. Kas attiecas uz pārtikas produktu ražošanu, tad mūsu prioritātēm joprojām jābūt produktu kvalitātei, dzīvnieku labturībai un vides apsvērumiem.

  Luca Romagnoli (NI) , rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Parish kunga iesniegto minēto rezolūciju par dzīvnieku klonēšanu pārtikas ieguves nolūkā. Es piekrītu priekšlikuma pamatojumam un bažām, ko tas rada.

Ir zināms, ka pagātnē visrevolucionārākie jauninājumi tika uztverti ar aizdomām un tie sniedza labumu tikai vidēji ilgā laika periodā vai pat ilgtermiņā. Tāpat arī ir zināms, ka minētās rezolūcijas mērķis ir pieskaitāms šai kategorijai. Tomēr mums nopietni jāizvērtē draudi, ko rada dzīvnieku klonēšana pārtikas ieguves nolūkā. Pārtikas nekaitīgums, klonēto dzīvnieku labturība un šo dzīvnieku ģenētiskā un zootehniskā daudzveidība neapšaubāmi ir savstarpēji saistīti aspekti. Tādēļ es atzinīgi vērtēju šo ierosmi un paļaujos, ka tiks apstiprināti nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu gan cilvēku veselību, saglabājot augstvērtīgu pārtiku, kuru mēs lietojam uzturā, gan arī dzīvnieku labturību.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Es balsoju par šo rezolūciju. ES dalībvalstu patērētāji ir jāaizsargā no iespējamās negatīvās ietekmes, kādu var radīt klonētu dzīvnieku produktu lietošana uzturā. Tādēļ šajā gadījumā ir jāpiemēro tālredzības princips. Parlaments uzsver daudzās augstas kvalitātes lauksaimniecības produktu priekšrocības, kuras arī es atbalstu.

Tomēr mani pārsteidz kāds skumjš fakts, proti, ka Parlaments balso pret dzīvnieku klonēšanu, bet atbalsta cilvēku klonēšanu pētniecības nolūkā, kas ietver eksperimentus ar cilvēka embriju cilmes šūnām. Septītās pamatprogrammā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem jau tiek finansēti cilvēku klonēšanas projekti. Mēs iznīcinām cilvēka dzīvību pētniecības nolūkā.

Minētie eksperimenti tiek finansēti arī no nodokļu maksātāju naudas pat Savienotajās Valstīs, kur tiesību akti nosaka, ka klonēšana ir noziegums. Šķiet, ka Eiropas likumdevēji vairāk raizējas par dzīvnieku klonēšanu pārtikas ieguves nolūkā, nevis aizsargā cilvēku no zinātniskiem pētījumiem.

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.10  un atsāka plkst. 15.00)

SĒDI VADA: Alejo VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks