Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2252(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0260/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0260/2008

Debates :

PV 04/09/2008 - 4
CRE 04/09/2008 - 4

Balsojumi :

PV 04/09/2008 - 7.9
CRE 04/09/2008 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0410

Debates
Ceturtdiena, 2008. gada 4. septembris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

4. Termiņa vidusposma pārskats par Eiropas Vides un veselības rīcības plānu 2004.–2010. gadam (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0260/2008), ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā iesniedza Frédérique Ries, par termiņa vidusposma pārskatu par Eiropas Vides un veselības rīcības plānu 2004.–2010. gadam.

 
  
MPphoto
 

  Frédérique Ries, referente. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, ministre — un es vēlos pateikties par to, ka jūs papūlējāties ierasties uz šīm debatēm — komisār S. Dimas, dāmas un kungi, veselība un vide ne vienmēr ir savietojami temati, it īpaši tagad, 21. gadsimta sākumā. Iedzīvotāji ir pakļauti piesārņojumam dažādos veidos, biežāk gan vairāku atšķirīgu faktoru kombinācijās, un tas attiecas uz tiem, kas dzīvo gan pilsētās, gan laukos, gan pie jūras vai kalnos.

Tāpēc tā ir visīstākā sakritība, ka saskaņā ar Eurostat jaunākajiem statistikas datiem seši no desmit eiropiešiem uzskata, ka vides piesārņojums lielā mērā vai visticamāk ietekmē viņu veselību un, kas ir svarīgi, ka Eiropas Savienība nav pietiekami aktīva šajā jomā, un tas ir galvenais šī rīta debašu iemesls.

Vispirms es vēlētos pateikties saviem kolēģiem un jo īpaši šī ziņojuma ēnu referentiem Ferreira kundzei, profesoram A. Trakatellis, Breyer kundzei, Belohorská kundzei un de Brún kundzei par lielisko sadarbību, kāda mums bija jau no šī projekta sākuma 2003. gadā. Tas tiešām bija 2003. gads, kad Eiropas Komisija uzsāka to, ko tolaik sauca par SCALE iniciatīvu, kuras uzmanības centrā bija bērnu veselība, gadu vēlāk izveidojot rīcības plānu, kas būs spēkā līdz 2010. gadam. Šī iniciatīva, mūsuprāt, ir neadekvāta tai darbības jomai, ko 2005. gada sēdē Parlaments pieņēma, jāsaka, diezgan izšķirošajā rezolūcijā, pamatojoties uz vienkāršu novērtējumu, ka rīcības plānā būtībā nevar noteikt vienu vienīgu mērķi radīt vairāk datu un veikt vairāk pētījumu, pat ja tiem ir būtiska nozīme. Mēs esam vīlušies vēl jo vairāk tāpēc, ka viena dalībvalsts pēc otras, proti, Francija ar savu valsts veselības un vides plānu kopā ar daudzām Vācijas federālajām zemēm, Beļģiju, Luksemburgu, Nīderlandi un citām turpināja radīt vērienīgus plānus savās valstīs.

Pēc trīs gadiem cik tālu esam tikuši ar to saslimšanu skaitu samazināšanu, kuras ir izraisījis piesārņojums? Kopienas līmenī ne pārāk tālu, manuprāt, un tāpēc es tagad vēlos iepazīstināt jūs ar pienācīgu termiņa vidusposma esošā stāvokļa pārskatu. Protams, Eiropas Savienība, kā mēs to vairākkārt esam teikuši, var lepoties ar to, ka vairākkārt ir guvusi panākumus, apkarojot dažādus piesārņojuma veidus. Lai gan nav iespējams nosaukt visus panākumus, to vidū ir nesen pieņemtie tiesību akti par apkārtējā gaisa kvalitāti — un par to jāpateicas jūsu dedzīgajiem centieniem, komisār —, pesticīdu paketei, kas drīz būs pabeigta, un, protams REACH iniciatīvai, kas ļauj kontrolēt vairāk nekā 10 000  ķīmisku vielu un ierosina aizvietot tās, kas rada visvairāk problēmu. Es vēlētos arī pieminēt vēl vienu svarīgu aspektu, proti, finansējumu, ko pēdējos trīs gados Komisija ir piešķīrusi vairāk nekā 38 projektiem, kas veltīti veselībai un videi kā daļai no Sestās pētniecības pamatprogrammas, kuras aptuvenā kopsumma ir vairāk nekā EUR 200 miljoni. Raugoties no citiem aspektiem un ņemot vērā to, cik grūti ir novērtēt šī plāna, kas līdz šim nav spējis attaisnot savu nosaukumu, ietekmi, es teiktu, ka mūsu kopējais iespaids ir mazliet atšķirīgs.

Patlaban šīs rezolūcijas priekšlikums koncentrējas uz nepieciešamību atjaunot piesardzības principu, kuru, kā es zinu, ievēro arī ministre. Līdzīgi viņai arī es tiešām uzskatu, ka mums ir jāatceras un jāatjauno šis princips, kura ideja, kā jau esmu teikusi, ir rīkoties, nevis atturēties, un jāgādā, lai to piemēro Kopienas politikas nostādnēs, kā to nosaka Līguma 174. panta 2. punkts, un ievieš kā Kopienu tiesas konsekventu precedentu. Vēl, runājot par šo tematu, es uzskatu, ka ir svarīgi noteikt pierādīšanas pienākumu visu produktu tiesību aktos — un to mēs paredzam šīs rezolūcijas 13. punktā —, jo tas ir tikai taisnīgi un tiešām pašsaprotami, ka ražotājiem un importētājiem ir jābūt atbildīgiem par produkta nekaitīguma pierādīšanu. Es vēl piebildīšu, iespējams, ka es kļūdos, ka vairums patērētāju tā uzskata jau tagad.

Otrais raižpilnais temats, bet ne mazāk svarīgs, ir minēts 23. un 25. punktā, proti, klimata pārmaiņu jautājums. Esam pētījuši šo būtisko jautājumu ciešā sadarbībā ar ekspertiem no PVO. Šo ekspertu visbiežāk minētā pārādība ir karstuma viļņu pieaugošā intensitāte un biežums. Kā lai aizmirst, ka pēc karstuma viļņa 2003. gada vasarā tika reģistrēti 70 000 papildu nāves gadījumi kādās desmit Eiropas valstīs? Šķiet, ka ir jānosaka preventīvo pasākumu sistēma — izvairīšanās no atrašanās saulē, laicīga brīdināšanas sistēma un, protams, palīdzība gados vecākiem cilvēkiem. Gribu norādīt arī uz to, ka līdz ar temperatūras paaugstināšanos parādās noteiktu vīrusi, piemēram, Čikungunjas (chikungunya) vīruss, kas izplatījās Itālijā 2007. gadā, un lai gan tas bija tikai epifenomens, vismaz ņemot vērā ekspertu teikto, tas varbūt bija pirmais brīdinājums par vairākām pandēmijām Eiropā. Nepārprotami ir nepieciešama reakcija, kas atbilstu problēmas potenciālajam apmēram, un vismaz pienācīga koordinācijas sistēma starp Komisiju, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru Stokholmā un vairākām Eiropas valstu galvaspilsētām.

Savas runas noslēgumā es gribētu pieminēt to, kas veselības nozarei ir bijusi ziepju opera, 2008. gada vasaras sāga, kas norisinās daudzās valstīs — Francijā, Beļģijā un arī citās — un te es runāju par vairumā gadījumos pretrunīgiem informācijas, rakstu un pētījumu plūdiem par pierādītu vai citādu veselības apdraudējumu, ko rada mobilo tālruņu ierīces, uzsverot apdraudējumu, ko tās rada visneaizsargātākajām grupām, īpaši bērniem. Lielā mērā, lai neteiktu pārlieku lielā mērā, plašsaziņas līdzekļus pārzinošais David Servan-Schreiber nebija pirmais, kas sacēla trauksmi. Rezolūcijas 21. un 22. punktā mēs nosakām ko pavisam vienkāršu: visu šo daudzo pētījumu tendence ir pierādīt, ka elektromagnētiskie lauki ietekmē cilvēku veselību; turklāt jāatgādina, ka robežas, kas nosaka atrašanos to iedarbībā, nav mainītas kopš 1999. gada, un tāpēc tas joprojām ir oficiālais Eiropas Savienības standarts, lai gan vienlaikus trūkst jebkādas vienprātības pētnieku vidū par to, vai GSM viļņi ir vai nav kaitīgi veselībai.

Šī zinātniskā neskaidrība visticamāk nebeigsies. Pienāks laiks, kad politikas veidotājiem būs jāpieņem lēmums, un tieši to mēs darām ar rezolūciju, ar kuru šodien iepazīstamies.

 
  
MPphoto
 

  Nathalie Kosciusko-Morizet, Padomes priekšsēdētāja. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, Ries kundze, dāmas un kungi, Eiropas iedzīvotāji visās dalībvalstīs ir pamatoti uztraukušies par vides kvalitāti, un arvien pieaug viņu bažas par vides un veselības saikni.

Vides ministriem bija iespēja risināt šo jautājumu pagājušā gada decembrī, un Padome tagad pievērš arvien lielāku nozīmi šim tematam. Ir runa par vairākām pataloģijām, un, lai arī to skaits ir liels, fakti un saikne starp piesārņojumu un veselību vēl nav īsti noteikta. Mēs runājam ar elpošanas ceļu slimībām, astmu, alerģijām, vēzi un endokrīnajām slimībām, īpaši tām, kas ietekmē visneaizsargātākās sabiedrības daļas, kā jau Ries kundze norādīja, to skaitā bērnus, grūtnieces, gados vecus cilvēkus un nelabvēlīgos apstākļos mītošos.

Eiropas Savienības jaunā stratēģija, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību un kuru pieņēma valstu vadītāji vai valdības 2006. gada jūnijā, gluži pamatoti min sabiedrības veselību kā vienu no galvenajām mūsu problēmām; tās mērķis ir veicināt veselību bez diskriminācijas un uzlabot aizsardzību pret pašreiz esošajiem veselības apdraudējumiem, un tas viss ir jāpanāk — un es pie tā vēl atgriezīšos — ar saprātīgiem preventīviem pasākumiem.

Ir vairāki veidi, kā uzlabot pašreizējo situāciju, un tie visi ir minēti. Ir labāka sadarbība starp veselības un vides nozarēm, kuras dažkārt diemžēl mēdz attīstīties atšķirīgos virzienos. Ir nepieciešamība uzlabot vides kvalitāti, un to mēs darām, īpaši strādājot pie PINK direktīvas un priekšlikuma direktīvai par augsnes kvalitāti, par kuru drīz runāsim, kā arī par pašreizējo nepieciešamību uzlabot Kopienas kompetenci šajā jomā. Ir darbs, ko mēs visi kopā darām starptautiskā līmenī un īpaši Pasaules Veselības organizācijā. Un visbeidzot ir arī mērķis, kuru īstenojam ļoti praktiskā veidā, proti, uzlabojot veidu, kādā vides jautājumus iekļauj visās attiecīgajās politiskajās nostādnēs, plānos un programmās, it īpaši veselības un vides programmā 2004.-2010. gadam. Īsāk sakot, ir svarīgi novest šo termiņa vidusposma pārskatu līdz veiksmīgam noslēgumam, lai nodrošinātu to, ka darbības ir pēc iespējas efektīvākas.

Līdzīgi Ries kundzei arī es vēlētos uzsvērt preventīvo pasākumu nepieciešamību visdažādākajās darbības jomās un punktos, kas minēti jūsu darbā.

Savos pagājušā gada decembra secinājumos Padome, gluži kā Parlaments šodien, pauž viedokli, ka ir jārīkojas pēc iespējas drīzāk. Ir jārīkojas ātri un notikumiem pa priekšu. Ir jārīkojas saskaņā ar preventīvajiem un piesardzības principiem, kas noteikti nozīmē to, ka būs jārada jauni instrumenti, kas spētu paredzēt un analizēt potenciālos apdraudējumus, tiklīdz kā tie rodas vai tiklīdz kā rodas jebkādas aizdomas, un tad jāspēj saskatīt šīs dažādās problēmas citā gaismā, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām vai bioloģisko drošību, jo šīs abas jomas ir saistītas ar cilvēku veselību.

 
  
MPphoto
 

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, pirms apmēram gada Komisija pieņēma termiņa vidusposma pārskatu par Eiropas Vides un veselības rīcības plānu 2004.–2010. gadam. Šis pārskats ir ziņojums par rīcības plāna līdzšinējo īstenošanu.

Man prieks, ka Eiropas Parlamenta reakcija uz šo termiņa vidusposma pārskatu ir bijusi pozitīva un ka kopā ar Komisiju tas savstarpējo mijiedarbību starp vidi un veselību uzskata par ļoti svarīgu. Esmu īpaši iepriecināts, ka Francijas prezidentūra gan šodien, gan ar ministra palīdzību iepriekš ir pilnībā atbalstījusi šo jautājumu, kas ir tik ļoti svarīgs Eiropas iedzīvotājiem.

Kā jūs zināt, tad Eiropas rīcības plāna vides un veselības jomā mērķis ir uzlabot informācijas nodrošināšanu un veicināt pētījumus vides un cilvēku veselības jomā, lai labāk izprastu apdraudējumus un riska faktorus, ko cilvēku veselībai rada vide. Politiskie līderi Eiropas un valstu līmenī tādējādi varēs izstrādāt efektīvākus tiesību aktus un pasākumus, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotāju veselību.

Plānā ir iekļauti 13 īpaši rīcības virzieni laikposmā no 2004.-2010. gada. Plānu izveidoja pēc spraigām konsultācijām ar ekspertiem un iestādēm, kas darbojas Eiropas vides, veselības un pētniecības jomā.

Rīcības plānā uzsvars ir likts uz to, cik būtiska ir cieša sadarbība starp vides, veselības un pētniecības dienestiem gan valstu, gan Eiropas līmenī. Šī sadarbība ir noteicošais faktors, kā vislabāk tikt galā ar vides un veselības savstarpējo ietekmi.

Četrus gadus pēc rīcības plāna pieņemšanas man ir prieks ziņot, ka šī ciešā sadarbība starp vairākiem dienestiem nu ir nostiprinājusies. Tā nepārprotami ir pozitīva attīstības iezīme saskaņā ar pagājušā gada termiņa vidusposma pārskatu.

Ļaujiet minēt konkrētu piemēru. Dalībvalstis patlaban darbojas kopā, lai koordinētu Eiropas pieeju cilvēku biomonitoringa jautājumam. Iesaistītas ir pētniecības, veselības un vides ministrijas.

Manuprāt, ir būtiski minēt, ka pēc pagājušā gada progresa ziņojuma apstiprināšanas Komisija uzņēmās vēl citas svarīgas darbības, īpaši attiecībā uz cilvēku biomonitoringu, klimata pārmaiņu un veselības saikni, gaisa kvalitāti iekštelpās, pētījumiem vides jomā, kā arī uz veselību un elektromagnētiskajiem laukiem. Tāpēc es priecājos, ka šie jautājumi ir iekļauti šajā Eiropas Parlamenta ziņojumā.

Ļaujiet īsi pastāstīt par jaunāko notikumu gaitu. Komisija patlaban pieņem plašāku pieeju jautājumā par gaisa kvalitāti iekštelpās. Šī pieeja atbilst arī Eiropas Parlamenta 2005. gada rezolūcijai. Ir veiktas vairākas darbības, kas ir plašākas par konkrētajiem rīcības plāna mērķiem. Piemēram, Komisija ir finansējusi jaunus pētniecības projektus, ir izveidota ekspertu darba grupa, un ir apstiprināta Zaļā grāmata par tabakas dūmiem un arī zinātniskie atzinumi. Vēl atlicis izlemt, vai juridiskie līdzekļi ir vislabākais veids, kādā risināt jautājumu par gaisu iekštelpās.

Attiecībā uz cilvēku biomonitoringu Komisija pauž nožēlu, ka 24 dalībvalstu konsorcija iesniegtais priekšlikums netika atzīts par piemērotu finansējuma saņemšanai, pamatojoties uz Septīto pamatprogrammu. Jebkurā gadījumā šomēnes tiks izsludināts jauns aicinājums iesniegt priekšlikumus par cilvēku biomonitoringu.

Tikmēr Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm turpinās sagatavošanās darbus izmēģinājuma projektam ERA-NET tīkla saistībā un saistībā ar administratīvo nolīgumu ar Kopīgo pētniecības centru Isprā.

Attiecībā uz elektromagnētiskajiem laukiem Komisija veic nepārtrauktu zinātniskās attīstības uzraudzību ar Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātnisko komiteju un ar MNT elektromagnētisko lauku tīklu, Sestās pamatprogrammas projektu.

Komisija veicina pētījumus daudzās nozīmīgas jomās, lai noteiktu, vai pakļaušanas robežvērtības, kas noteiktas Padomes ieteikumos, nevajadzētu pārskatīt. Komisija nesen lūdza Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātnisko komiteju pārskatīt savu viedokli, pamatojoties uz jaunākajiem datiem un ziņojumiem.

Saikne starp klimata pārmaiņām un veselību nepārprotami kļūst par arvien svarīgāku jautājumu saskaņā ar termiņa vidusposma pārskatā teikto. Šo saikni izskatīs Baltajā grāmatā par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kuru pieņems pavisam drīz.

Šī notikumu gaita liecina par to, ka Komisija piešķir lielu nozīmi tam, lai paceltu veselības jomu arvien augstākā līmenī Eiropas vides politikā. Jaunākie tiesību akti, piemēram, par ķimikālijām, REACH direktīva un jaunā direktīva par apkārtējā gaisa kvalitāti, pastiprina vides un veselības aizsardzību un ir piemērs tam, kā gūt abpusēju labumu, risinot vides un veselības jautājumus Eiropas iedzīvotāju interesēs.

Visbeidzot es gribētu pateikties referentei, Ries kundzei, par ziņojumu, lielisko darbu un milzīgo interesi jautājumā par vides un veselības saikni. Tāpat es vēlreiz vēlos uzsvērt Komisijas stingro apņemšanos turpināt darboties vides un veselības rīcības plāna jomā. Komisija ir apņēmusies izstrādāt efektīvus tiesību aktus vides jomā un nodrošināt pareizu esošo tiesību aktu īstenošanu, lai aizsargātu gan vidi, gan Eiropas iedzīvotāju veselību.

Ar šādām domām prātā Komisija aktīvi darbosies, lai sagatavotos piektajai ministru konferencei par vides un veselības jautājumiem, kas paredzēta 2009. gada jūlijā.

 
  
MPphoto
 

  Françoise Grossetête, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vispirms ļaujiet sveikt Kosciusko-Morizet kundzi, kuras pārliecība un apņēmība šajā jomā ir labi zināma, kā arī komisāru. Protams, es apsveicu arī Ries kundzi ar lielisko darbu, ko viņa ir paveikusi iedzīvotājiem tik svarīgā un jutīgā jautājumā. Hipokrāts reiz teica, ka, lai studētu medicīnu, ir jāpēta klimats. Lai gan mēs noteikti varam atzinīgi vērtēt Eiropas Komisijas darbību kopš vides un veselības rīcības plāna uzsākšanas 2004. gadā, ir jāpauž arī nožēla, ka šīs iniciatīvas pamatā nav kārtīgas preventīvās politikas nostādnes, kuru mērķis būtu samazināt to saslimšanu skaitu, kas saistītas ar vides faktoriem, un tādas, kuru mērķis būtu skaidrs un pienācīgs. Pirms desmit gadiem, kad runāja par klimata pārmaiņām, veselības apdraudējums nekad netika minēts. Šodien biežā karstuma viļņu, plūdu, meža ugunsgrēku un dažādu dabas katastrofu atkārtošanās Eiropas Savienībā maina tādu slimību izpausmes, kuru cēlonis ir baktērijas un vīrusi un kuras izplatās ar insektiem. Tāpēc mums ir vairāk jāapzinās to, kā tas viss ietekmēs cilvēku veselību, it īpaši visneaizsargātākos sabiedrības locekļus, lai mēs labāk varētu pārvaldīt saistītos riskus. 2008.-2013. gada veselības programmas galvenais mērķis ir pievērsties faktoriem, kas tradicionāli ietekmē veselību, proti, ēšanas paradumi, smēķēšana, alkohola un narkotiku lietošana, bet pašreizējā 2004.-2010. gada rīcības plāna mērķis ir koncentrēties uz jaunām veselības problēmām un risināt būtiskākos vides faktorus, kas ietekmē cilvēku veselību. Es domāju arī par gaisa kvalitāti, elektromagnētiskajiem viļņiem — par šo tēmu jau ir runāts —, par satraucošajām nanodaļiņām, kā to redzam REACH programmā, par vielām, kas ir atzītas kā kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reprodukcijai, par endokrīnās sistēmas grāvējiem un visiem tiem veselības apdraudējumiem, ko rada klimata pārmaiņas, un es jau esmu par to runājis. Tāpat es vēlos uzsvērt, ka, lai gan elpošanas ceļu slimības ir otrais izplatītākais nāves cēlonis sastopamības, izplatības un izmaksu ziņā, Eiropas Savienībā tās ir galvenais nāves iemesls bērniem līdz piecu gadu vecumam, un tās turpina progresēt it īpaši uz iekštelpu un āra gaisa piesārņojuma rēķina.

Atsaucoties uz tematu par pilsētvides veselību un īpaši par iekštelpu gaisa kvalitāti, Komisijai vajadzētu darīt vairāk, lai apkarotu šo piesārņojumu, ņemot vērā, ka eiropieši telpās pavada apmēram 90 % sava laika. Mēs zinām, ka šis temats, šī saikne starp vidi un veselību, ir īpaši svarīgs un jutīgs jautājums, un mums ir jārod attiecīgs risinājums pēc iespējas drīzāk iedzīvotāju dēļ.

 
  
MPphoto
 

  Anne Ferreira, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Kosciusko-Morizet kundze, komisār, dāmas un kungi, es arī vēlos atzinīgi vērtēt kolēģes darbu un apņēmību, ko viņa ir izrādījusi, darbojoties šajā jautājumā. Man ir līdzīga apņēmība, jo saikne starp vidi un veselību, kas pašreiz tiek lielā mērā atzīta, garantē reakciju mūsu politisko darbību veidolā.

Tāpēc ir būtiski virzīties uz priekšu, lai uzlabotu zināšanas šajā jomā un it īpaši īstenotu darbības, kuru mērķis ir ierobežot vides negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību.

Vēl citi mērķi ir skaidri noteikti un izklāstīti rīcības plānā. Ir bijis nepieciešams ne vien ņemt vērā klimata pārmaiņu ietekmi un izstrādāt metodes riska novērtējumam, bet arī pārrunāt citus faktorus, piemēram, elektromagnētisko lauku jautājumu.

Es arī esmu pateicīgs par to, ka ziņojumā ir atsauce uz Eiropas Vides aģentūras 2007. gadā izdoto dokumentu, kurā teikts, ka gaisa piesārņotāji, it īpaši tie, kas saistīti ar sīkajām daļiņām un piezemes ozonu, rada ievērojumu apdraudējumu pienācīgai bērnu attīstībai un samazina dzīves ilgumu ES.

Tomēr es paužu nožēlu par to, ka problēmas, kas saistītas ar veselību darba vidē, tekstā nav iekļautas. Jāpatur prātā, ka miljoniem cilvēku cieš no slimībām, kas saistītas ar viņu darba vidi un kuru izcelsme ir daudzējāda un dažāda: stress, darba intensitāte, dažādi piesārņotāji, muskulatūras un skeleta funkciju traucējumi, ko rada slikta ergonomika darba vietā, un tā tālāk. Ceru, ka šo jautājumu nopietnāk izskatīs citas komitejas.

Ries kundze jau teica, tad lielākā problēma ir tā, ka mēs kavējam. Šķiet, Komisija nepietiekami aktīvi ievēro saistības, ko pati ir uzņēmusies. Te es runāju, piemēram, par nanodaļiņām, kas ir temats, ko patlaban izskata vairākos ziņojumos un kurš rada daudz jautājumu.

Piemēram, Komisijas 2007. gada paziņojumā par mērķiem 2004.-2006. gadam lasu, ka nodoms ir izpētīt iespējamo nanodaļiņu ietekmi uz veselību un vidi. Pēc tam 2007.-2010. gada periodā ir paredzēts pētīt iespējamo apdraudējumu, ko nanodaļiņas rada cilvēku veselībai. Tas nozīmē trīs gadus ilgu temata pētīšanu un vēl trīs gadus pētījumu veikšanai. Manuprāt, ir iespējama efektīvāka rīcība.

Bez šaubām šai neadekvātajai pieejai ir iemesli: cilvēkresursu un finanšu līdzekļu trūkums. Tomēr kādu ticamību ES var sagaidīt, ja tā nepilda pati savas saistības? Mēs zinām, ka šajos jautājumos eiropieši saskata Eiropas iesaistīšanās pievienoto vērtību. Tāpēc neliksim viņiem vilties.

Noslēgumā uzdošu jautājumu Padomei un Komisijai: komisār, jūs runājāt par sadarbību starp dažādiem dienestiem un pētniecības komandām, kas ir labi. Vai koordinācija ir arī starp dažādiem valstu vides un veselības plāniem, kas izveidoti valdību līmenī, un Eiropas rīcības plānu? Un visbeidzot — ministres kundze, kad vēlreiz runāsiet, varbūt jūs varētu pastāstīt, vai, piemēram, Francija ir saistījusi savus centienus ar to, ko dara Grenelle vides forumā?

 
  
MPphoto
 

  Lena Ek, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, parasti es saku, ka ES ir jākļūst ciešākai, bet darbīgākai, jeb, citiem vārdiem sakot, mums ir jākoncentrējas uz darbiem, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu. Šis rīcības plāns atbilst šiem kritērijiem. Es gribētu izcelt pāris punktu, kurus Ries kundze izskata savā ziņojumā. Viņas kritika par kvantitatīvu mērķu un rādītāju trūkumu ir vērā ņemama. Mums rīcības plāns ir jāpapildina. Ries kundzes un dažu citu deputātu kritika par to, ka ir nepietiekams piesardzības pasākumu daudzums, ir vērā ņemama. Tas ir izskatīts šajā materiālā, un mums tas ir jāņem vērā turpmākajā darbā.

Es īpaši gribētu uzsvērt trīs jomas: neaizsargātās grupas, endēmiskās slimības un saikni starp klimatu un veselību. Mums skaidrāk jāsaskata atšķirības pieaugušo un bērnu, kā arī sieviešu un vīriešu ārstēšanā. Neticami, ka tas vēl nav pašsaprotams un ieviests medicīniskajos pētījumos un ārstēšanā.

Uzsāktais darbs saistībā ar pacientu mobilitāti iekšējā tirgū ir neticami būtisks dažādām pacientu grupām, piemēram, pacientiem ar kakla traumām, jo viņu ārstēšanas standarti dalībvalstīs atšķiras.

Es atzinīgi vērtēju Francijas prezidentūras pievērsto uzmanību Alcheimera slimībai, vienai no būtiskākajām endēmiskajām slimībām, bet mums ir nepieciešama koordinēta pieeja arī diabēta, astmas un reimatisma ārstēšanai, ja jānosauc daži piemēri. Te jārunā arī par darba vidē gūtajām traumām.

Mēs redzam, ka Eiropā un visā pasaulē palielinās pandēmiju skaits, izplatās vīrusi, baktērijas un parazīti sen nepieredzētā mērogā. Protams, tas lielākoties ir saistīts ar klimata pārmaiņām.

Pret antibiotikām noturīgas baktērijas nozīmē to, ka zāles un ārstēšana nav iedarbīga, un tā ir viena no mūsu vissteidzīgāk risināmajām problēmām veselības jomā. Žēl, ka jaunu antibiotiku izstrādi strauji ir apturējuši lielākie farmācijas uzņēmumi. Ceru, ka prezidentūra un Komisija pievērsīsies šai nopietnajai un lielajai problēmai pēc iespējas drīzāk!

Mums ir arī nepieciešami vairāki klimata pārmaiņu scenāriji. Kādu ietekmi uz veselību Eiropā atstātu temperatūras paaugstināšanās par diviem, četriem vai pat vairāk grādiem? Šāda informācija pagaidām nav pieejama. Ja gribam pieņemt konkrētus un prātīgus lēmumus saistībā ar klimata pārmaiņām, mums ir nepieciešams ticams materiāls ar vairākiem klimata pārmaiņu scenārijiem, ar kādiem mums nāksies saskarties nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, tā kā uzstājos UEN grupas vārdā debatēs par termiņa vidusposma pārskatu par Eiropas Vides un veselības rīcības plānu 2004.–2010. gadam, es gribētu pievērst uzmanību šādiem jautājumiem.

Pirmkārt, vispiemērotākie pasākumi dabiskās vides uzlabošanai un klimata pārmaiņu apkarošanai prasa papildu finanšu līdzekļus. Tas jauno dalībvalstu sabiedriskās iestādes un saimnieciskās vienības nostāda īpaši sarežģītā situācijā. Jaunās dalībvalstis acīmredzami koncentrējas uz attīstības ziņā attīstītāko Eiropas Savienības valstu panākšanu.

Otrkārt, Eiropas Savienība cenšas uzņemties vadību, piemēram, attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju ierobežošanu, bet Komisija noteica robežas, neņemot vērā, cik daudz katrai dalībvalstij bija jāpaveic attīstības ziņā. Tādēļ manai valstij, Polijai, tika noteiktas zemākas oglekļa dioksīda emisiju robežas. Tas uzreiz izraisīja elektroenerģijas cenu pieaugumu par apmēram 10 līdz 20 procentiem. Es baidos pat domāt, cik lielā mērā elektrības cenas palielināsies pēc 2013. gada, kad spēkstacijām nāksies iegādāties visus emisijas ierobežojumus atklātā tirgū. Tādā veidā saprātīgs pasākums, lai ierobežotu oglekļa dioksīda emisijas un tādējādi cīnītos pret klimata pārmaiņām, ir kļuvis par nastu patērētājiem un veicinājis arvien plašāku sociālo neapmierinātību.

Treškārt, attiecīgi pasākumi, kas iekļauti ziņojumā par veselības aprūpi, prasa arī papildu finanšu līdzekļus. Ir īpaši grūti atrast šos līdzekļus mazāk attīstītajās dalībvalstīs, jo tajās jau ir nopietnas grūtības saistībā ar iedzīvotāju primārās veselības aprūpes finansēšanu. Nobeigumā es vēlētos pateikties Ries kundzei par ļoti visaptverošu un detalizētu ziņojumu par vides ietekmi uz cilvēku veselību.

 
  
MPphoto
 

  Hiltrud Breyer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, esam nonākuši šī rīcības plāna pusceļā, un ir laiks to pārskatīt. Mēs atskatāmies uz līdz šim padarīto, un mums ir jāvaicā sev — vai ir bijuši redzami rezultāti?

Komisija atlaižas krēslos un saka, ka ir apmierināta. Bet, ja gaiss, ko elpojam, un ūdens, ko dzeram, mūs padara slimus, Eiropai ir pēdējais laiks rīkoties un kļūt par virzītājspēku vispārējai pieejai šādiem veselības apdraudējumiem. Tāpēc rīcības plānu nedrīkst uzskatīt vienkārši par papildinājumu esošajai ES politikai; ir jānosaka jauni kritēriji.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Vide, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja pieņēma ļoti būtisku nostāju saistībā ar šo rīcības plānu un pieprasīja nozīmīgus uzlabojumus. Mēs esam stingri pārliecināti, ka rīcības plāns ir lemts neveiksmei, ja vien tas netiks pamatots ar proaktīvu novēršanas politiku, un viens ir jāsaprot: bez skaidriem kvantitatīvajiem mērķiem, tas nebūs nekas vairāk par biedējošu papīra blāķi.

Mums prieks, ka vides ziņojumā ir zaļš plaukstas nospiedums, it īpaši iedaļā par nanotehnoloģiju. Ir skaidrs, ka potenciālie jaunie apdraudējumi rīcības plānā nav ņemti vērā pietiekami lielā mērā. Tas tiešām ir neticami, ka, tiklīdz runa ir par apdraudējumiem, ko rada nanotehnoloģijas, Eiropas Komisija joprojām galvu tur ieraktu smiltīs un apgalvo, ka pašreizējie tiesību akti ir gana piemēroti. Mēs zinām, ka ir pilnīgi pretēji. Nanotehnoloģijas ir atļauts attīstīt tur, kur pašlaik patiesībā ir tiesisks vakuums.

Vēl ir jautājums par elektrosmogu: mēs zinām, ka elektromagnētiskā radiācija kļūst par nozīmīgu un arvien pieaugošu problēmu, tāpēc ir nepieņemami, ka Eiropas Parlaments samazina robežvērtības, kuras jau tā ir noteiktas par augstu. Vēl viens jautājums ir par iekštelpu gaisa kvalitāti: ES ir noteikusi svarīgus uzdevumus saistībā ar aizsardzību pret sīkajām daļiņām, bet kā tad ar iekštelpu gaisa kvalitāti, ņemot vērā, ka lielāko daļu laika pavadām slēgtās telpās? Komisija nedrīkst joprojām ignorēt šo jautājumu.

Mēs aicinām Komisiju iesniegt skaidrus tiesību aktu priekšlikumus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti visās attiecīgajās jomās: par būvniecības projektiem, līmēm, ko izmanto mēbeļu ražošanā utt.

Labākas aizsardzības panākšana īpaši neaizsargātām grupām, proti, bērniem un grūtniecēm, arī ir mums ļoti nozīmīgs jautājums, un piesardzības principam ir jābūt vadošajam tiesību aktos šajās jomās. Protams, mums gribētos panākt vairāk, bet mēs ceram, ka Komisija ar šo vien neaprobežosies. Šī darbības joma nedrīkst nonākt dīkstāvē, un mēs ticam, ka varam šo jautājumu atrisināt.

 
  
MPphoto
 

  Bairbre de Brún, GUE/NGL grupas vārdā.(GA) Es vēlos atbalstīt Ries kundzes ziņojumu.

Es aicinu Komisiju un dalībvalstis pārskatīt Eiropas Vides un veselības rīcības plāna mērķus un paātrināt to īstenošanu, padarot plānu vērienīgāku un atbilstīgāku mūsu vajadzībām. Es īpaši atbalstu komisāra S. Dimas teikto. Pieaugošais saslimšanas gadījumu skaits ar konkrētiem vēža veidiem pierāda, ka mēs nedrīkstam gulēt uz veciem lauriem.

Es īpaši vēlos uzsvērt rīcību garīgās veselības jomā kā vissvarīgāko. Garīgās saslimšanas ir galvenais riska faktors pašnāvībām Īrijā, kur pašnāvības ir visizplatītākais nāves cēlonis jauniešu vidū. ES vajadzētu sniegt lielāku atbalstu, izstrādājot attiecīgas preventīvās stratēģijas, jebkādas darbības ES vai starptautiskā līmenī, lai palīdzētu veicināt garīgo veselību — tas būtu pozitīvi vērtējams solis.

Es atbalstu arī rīcības pieprasīšanu jautājumā par iekštelpu gaisa kvalitāti un iekārtās un aprīkojumā izmantoto ķīmisko sastāvdaļu nekaitīgumu. Komisija ir spērusi nozīmīgus soļus, bet mums ir nepieciešama visaptveroša politika iekštelpu gaisa kvalitātes jomā, ņemot vērā elpošanas ceļu slimību izplatību ES.

Mums ir arī jāsniedz atbalsts MVU, lai nodrošinātu, ka tie spēj ievērot vides veselības noteikumus un veikt pasākumus, lai uzlabotu to ietekmi uz vidi. Manā vēlēšanu apgabalā ir brīnišķīgs Interreg atbalstīts projekts saistībā ar šo tematu.

Klimats mainās un rada jaunas problēmas gan veselības, gan vides jomā. Jauni apdraudējumi videi un veselībai, ko rada klimata pārmaiņas, ir jārisina, turklāt efektīvi.

Daudz jau ir padarīts, bet vēl vērienīgākas un konkrētākas darbības ir ziņa, ko vēlos nosūtīt Eiropas Komisijai šodien!

 
  
MPphoto
 

  Irena Belohorská (NI). - (SK) Paldies, komisār, un jums, ministre, par to, ka esat ieradušies uzklausīt mūsu viedokļus. Paldies Frédérique Ries, referentei, par ziņojumu. Šī ir ļoti vērienīga programma, kuru ir ļoti grūti, pat neiespējami izvērtēt. Turklāt mēs vērienīgos mērķus izvērtējam ārkārtīgi dažādā vidē, jo 27 dalībvalstīs veselības aprūpes sistēmas un vide atšķiras.

Viena no satraucošākajām problēmām ir vēzis. Mēs bieži saskaramies ar paredzējumiem, kas ir ļoti draudīgi. Statistika rāda, ka šīs slimības upuri ir galvenokārt darbspējīgā un pensijas vecumā. Daudzkārt vides ietekme uz veselības stāvokli ir skaidri parādīta.

Ne mazāk svarīga — un ziņojumā arī tas ir uzsvērts — ir informācijas nodrošināšana iedzīvotājiem, kurus skar vides ietekme uz veselību un saslimšana ar smagām slimībām, kā arī dažādu nevalstisko organizāciju spēja atbalstīt šīs aktivitātes.

Katrai monētai ir divas puses: no vienas puses būtiska nozīme ir Eiropas Parlamenta vai vietējo iestāžu sniegtajai informācijai, bet no otras puses ir būtiski, lai iedzīvotājiem būtu pieejama, lai viņi zinātu, kā iegūt šādu informāciju un faktus, kā arī to, ko ar tiem iesākt.

Preventīvie pasākumi ir efektīvi tikai tad, ja tie ir pilnībā saprotami un izskaidroti, un, ja šie nosacījumi ir izpildīti, ir iespējams arī novērot reakciju reālos skaitļos. Ir iespējams izvērtēt plānu īstermiņā, bet galvenās šo instrumentu īstenošanas sekas vislabāk var novērot un noteikt ilgtermiņā.

 
  
MPphoto
 

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, lai gan šis pārskats ir vērtējams atzinīgi, manuprāt, mums ir jābūt atklātākiem šajās debatēs un jāpieņem, ka mēs nevaram pasargāt cilvēkus — iedzīvotājus — no viņiem pašiem, kā arī nevaram tiesiski regulēt visus apdraudējumus, kādi dzīvē ir. Ierastais atbalsts ES projektam patiesībā ir apdraudēts, ja mēs radām iespaidu, ka mūsu misija ir regulēt ikvienu mūsu dzīves aspektu — un tā tas pašreiz izskatās. Mums ir jābūt uzmanīgiem, kad vēstām par to, kas patiesībā ir ES projekts.

Es arī vēlētos pārliecināties, ka lielākā daļa šī plāna ir ne tikai jau saplānotu projektu pārtaisīšana un pārsaukšana. Mums nepieciešams labāk īstenot spēkā esošos ES tiesību aktus dalībvalstu līmenī un labāku Komisijas uzraudzību un darbību. Detalizētāks izvērtējums un, protams, debates par esošo tiesību aktu izstrādi un efektivitāti, ir prioritāte, cik man zināms.

Galvenajām bažām saistībā ar jaunu tiesību aktu izstrādi šajā Parlamentā ir jābūt par klimata un enerģētikas paketei. Klimata pārmaiņas ietekmēs mūsu veselību daudzējādā ziņā, tajā skaitā būs problēmas ar nepietiekamu uzturu, ko radīs pārtikas trūkums dažās pasaules daļās; nāves gadījumi un ievainojumi ārkārtas laika apstākļu gadījumos, proti, karstuma viļņos, plūdos, vētrās, ugunsgrēkos un to radītās pastāvīgās sociālās problēmas; arvien lielāka caureju izraisošo slimību izplatība; vairāk sirds un elpošanas ceļu slimību gadījumu; nopietnas problēmas ar ūdens trūkumu — vairāk nekā 40 % pasaules patiesībā daļēji saskarsies ar ūdens trūkuma izraisītām problēmām nākamajos 10 gados — un dzeramā ūdens trūkumu. Atzinīgi vērtējams ir tas, ka šī rezolūcija termiņa vidusposmā atzīst klimata pārmaiņu radīto ietekmi uz veselību, un es slavēju to.

Otrs un ļoti nopietns jautājums, kas joprojām netiek pienācīgi novērtēts, spriežot pēc mūsu attieksmes Eiropas un dalībvalstu līmenī, ir jautājums par eiropiešu garīgo veselību. Katrs ceturtais eiropietis vismaz reizi mūžā cieš no garīgās veselības traucējumiem. Īrijā vien garīgi slimo veselībai tiek tērēti 4 % no valsts IKP, un traģiskā kārtā pērn vien bija vairāk nekā 460 pašnāvību — rekordliels skaits. Tas ir par 12 % vairāk nekā iepriekš, 2006. gadā — Īrijā, valstī, kas, spriežot pēc barometriem, ir laba vieta dzīvošanai un, manuprāt, ir uzreiz pēc Luksemburgas (es nezinu, kas izstrādā šo barometru kritērijus). Bet mums tas ir jāizskata.

Garīgās veselības problēmas Eiropā un paredzamās problēmas ir pelnījušas uzmanību un attiecīgas preventīvās stratēģijas šajā būtiskajā jomā. Referentes prognozes par to, ka rīcības plāns kopumā vai daļēji ir lemts neveiksmei, ir satraucošas, un es gribētu dzirdēt ko mierinošu no Komisijas, kā arī no prezidentūras, ka tā tomēr nenotiks.

 
  
MPphoto
 

  Evangelia Tzambazi (PSE).(EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, sveicu referenti ar visaptverošo un saistošo ziņojumu, kurā objektīvi tiek izvērtēts līdzšinējais Eiropas rīcības plāna 2004.-2010. gadam īstenošanas progress, vienlaikus atzīmējot trūkumus un jaunus datus.

Ļaujiet uzsvērt dažus jautājumus, kas saistīti ar iekštelpu gaisa kvalitāti un tā ietekmi uz cilvēku veselību, jo īpaši visneaizsargātāko grupu, piemēram, bērnu un vecu cilvēku veselību. Ņemot vērā, ka mēs telpās pavadām 90 % sava laika, Eiropas Komisijai nekavējoties ir jāizstrādā stratēģija šajā jomā, koncentrējoties gan uz pamatnostādņu izveidi, gan uz to iedzīvotāju aizsargāšanu, kuri ir pakļauti dažādu bioloģisku un ķīmisku piesārņojuma avotu ietekmei.

Ir svarīgi izveidot piemērotu sistēmu, lai samazinātu ķimikāliju radīto ietekmi. Īpaši jāgādā par sabiedrisko ēku, biroju un skolu stāvokli, lai varētu aizsargāt visneaizsargātākos.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Wojciechowski (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, saikne starp veselību un vidi ir skaidra, tāpat kā saikne starp vidi un lauksaimniecību, jo saprātīga un racionāla lauksaimniecība palīdz aizsargāt vidi.

Mēs diemžēl saskaramies ar tādu attīstību lauksaimniecībā, kas kaitē videi. Mazās ģimenes saimniecības izzūd, un Eiropas lauksaimniecības kļūst arvien industrializētākas, kas kaitē videi. Lauksaimniecības politikai vajadzētu darīt vairāk, lai aizsargātu mazās ģimenes saimniecības, jo tās darbojas videi draudzīgākā veidā.

ĢMO tehnoloģija rada vēl lielāku apdraudējumu. Tā turpina izplatīties, neskatoties uz daudzajām nopietnajām bažām par ĢMO kultūraugu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku un dzīvnieku veselību. Eiropas Savienībai jārīkojas piesardzīgi attiecībā uz ĢMO. Es atbalstu Ries kundzes ziņojumu, un viņa ir pelnījusi atzinību par lielisko darbu.

 
  
MPphoto
 

  Satu Hassi (Verts/ALE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, izsaku visdziļāko pateicību Ries kundzei par lielisko darbu. Diemžēl man jāpiekrīt kritikai, kuru daudzi ir izteikuši par pašu programmu. Tā pamatojas uz esošajiem pasākumiem un nenosaka turpmāko rīcību.

Jau atkal piesardzības princips netiek ievērots, kad cilvēki sāk priecāties par jauniem atklājumiem. Tas ir acīmredzami patlaban attiecībā uz nanomateriāliem un elektromagnētiskajiem laukiem. Nanomateriāli kļūst par arvien ierastāku parādību, pat patēriņa produktos, bet tiesību akti atpaliek, lai gan pētnieki brīdina, ka Nanomateriāli varētu kļūt par veselības problēmu azbesta līmenī, ja vien mēs šo apdraudējumu neuztversim nopietni. Tas pats attiecas uz elektromagnētiskajiem laukiem, kam ir pakļauti simtiem miljoniem cilvēku, lai gan mēs maz zinām par to ietekmi. Dažās valstīs, piemēram, Itālijā, starp bāzes stacijām un skolām ir 500 metru drošības zona, kamēr Somijā bāzes stacijas atrodas pat uz skolu jumtiem. Steidzami ir nepieciešamas jaunas Eiropas normas, kurās būtu ņemti vērā zinātniskie secinājumi.

 
  
MPphoto
 

  Jana Bobošíková (NI). - (CS) Dāmas un kungi, es pilnībā piekrītu Ries kundzes vides un veselības rīcības plāna izvērtējumam. Līdzīgi referentei es uzskatu, ka plānu nav iespējams izskaidrot, un tas ir lemts neveiksmei. Daži tā mērķi, piemēram, pašnāvību novēršana vai komunikācijas stratēģija par klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku veselību ir pārsteidzoši. Plāns ir nepamatots, gan finansiāli, gan īpaši no organizatoriskās perspektīvas. Īstenojamās darbības ir neskaidras un rada šaubas un jautājumus, nevis sniedz atbildes. Dokuments ir Pasaules Veselības organizācijas līdzīga plāna kopija.

Eiropas Vides un veselības rīcības plāns diemžēl ir kārtējais temats, kas attaisno kritiku par nodokļu maksātāju naudas izšķiešanu un bezjēdzīgu birokrātiju Briselē. Es uzskatu, ka Komisijai ir nekavējoties jāpārtrauc šī plāna īstenošana, ciešāk jāsadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju un nekādā gadījumā nav jāpaziņo par nākamo veselības plāna posmu Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Edite Estrela (PSE).(PT) Vēlos sākt ar atzinības izteikšanu Ries kundzei par viņas darbu. Saikne starp kaitīgu vidi un veselības apdraudējumu tagad ir skaidra. Ir arvien vairāk slimību, kas ir saistītas ar vides faktoriem un klimata pārmaiņām, proti, elpošanas ceļu slimības, alerģijas un saslimšanas ar vēzi.

Globālā sasilšana drīz aizsāks jaunas pandēmijas. Pētījumi liecina, ka sausums un plūdi nogalina vairāk cilvēku nekā jebkura cita dabas katastrofa. Slikta gaisa kvalitāte skolās un veselības iestādēs arī rada nopietnas problēmas.

Arvien vairāk cilvēku saslimst lielpilsētās un ēkās esošā gaisa piesārņojuma dēļ, ūdens un pat gruntsūdens piesārņojuma dēļ, ar augu aizsarglīdzekļiem apstrādātu lauksaimniecības zemju dēļ, kā arī notekūdeņu un komunālo atkritumu nepienācīgas apstrādes dēļ. Ir jāievieš pasākumi, lai novērstu turpmākās problēmas.

 
  
MPphoto
 

  Luca Romagnoli (NI). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Ries kundzes ziņojums nav pelnījis nevienu pārmetumu, it īpaši tāpēc, ka referente cieši un nenogurstoši uzrauga Komisijas plānoto pasākumu īstenošanu, kā arī uzdod jautājumus, pieprasa turpmāku rīcību saistībā ar iecerēto preventīvo stratēģiju, kurai ir jāraksturo Eiropas politikas darbība.

Es tāpat atzinīgi vērtēju Komisijas prasību publicēt Zaļo grāmatu par iekštelpu gaisa kvalitāti, un es gribētu vērst uzmanību uz referentes norādīto jautājuma jutīgumu saistībā ar ietekmi, ko elektromagnētiskiem lauki atstāj uz cilvēku veselību.

Kopumā es piekrītu visam Ries kundzes teiktajam un ceru, ka šis ziņojums gūs visplašāko Parlamenta atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE).(RO) Klimata pārmaiņas ievērojami ietekmē cilvēku veselību, vairojot noteiktas infekcijas un parazītiskās slimības, ko galvenokārt rada paaugstināta gaisa temperatūra.

Biežie karstuma viļņi, plūdi un ugunsgrēki neapstrādātās zemes platībās var izraisīt citu slimību izplatību, nepienācīgus higiēnas apstākļus un nāves gadījumus.

Vasarās Rumānijā arvien biežāk ir bijuši karstuma, plūdu un vētru periodi. Šīs vasaras plūdi tūkstošiem Rumānijas iedzīvotāju ir atņēmuši pajumti un pienācīgus higiēnas apstākļus.

Es pieprasu Komisijai nodrošināt Rumānijai attiecīgu finansiālo atbalstu, lai samazinātu šo dabas katastrofu ietekmi.

Transporta radīto emisiju, kas veido 70 % no pilsētu piesārņojuma, samazināšana veicinās gaisa kvalitātes uzlabošanos. Direktīvas, piemēram, par degvielas kvalitāti, ceļu transportlīdzekļu emisiju samazināšanu un ekoloģisko pilsētas transportlīdzekļu veicināšanu palīdzēs samazināt vides piesārņojumu.

Tomēr ir būtiski uzraudzīt to īstenošanu un līdz šim panākto.

 
  
MPphoto
 

  Daciana Octavia Sârbu (PSE).(RO) Starptautiskais Bioiniciatīvas ziņojums par elektromagnētiskajiem laukiem un to ietekmi uz cilvēku veselību rada bažas un konstatē, ka spēkā esošās robežvērtības attiecībā uz aizsardzību pret nejonizējošo starojumu ir novecojušas, un ir nepieciešamas tūlītējas darbības, lai samazinātu cilvēku pakļaušanu radiācijai, ko rada iekārtas, kuras izmanto mobilo telefonu operatori.

Zinātniskie pētījumi liecina, ka šis starojums rada veselības problēmas, piemēram, miega traucējumus, bērnu leikēmiju, būtiski palielina stresu, un mobilā tālruņa lietošana desmit gadus divkāršo risku saslimt ar smadzeņu vēzi. Jaunajā rīcības un veselības aizsardzības plānā ir jāņem vērā šie apdraudējumi, kas arvien pieaug, ņemot vērā jaunu tehnoloģiju izplatību lauku apvidos un attīstības valstīs.

Ir jāturpina pētījumi šajā jomā un jomās, kas saistītas ar garīgo veselību, piemēram, stresu un depresiju, lai noteiktu, vai tos tiešām var saistīt ar nejonizējošo starojumu.

 
  
MPphoto
 

  Genowefa Grabowska (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos apsveikt referenti ar viņas ziņojumu par šo tematu, kas ir tik svarīgs visiem Eiropas iedzīvotājiem. Es vēlos koncentrēties uz vienu konkrētu jautājumu un uzsvērt biomonitoringa nozīmi. Šī ir procedūra, ar kuru tiek noteikta saikne starp vides piesārņojumu un eiropiešu veselību. Mums nevajadzētu taupīt līdzekļus šai stratēģijai. Mums vajadzētu tos ieguldīt pētniecībā un pēc tam īstenot tajā gūtos secinājumus. Bez tam mums nevajadzētu tikai runāt par piesardzības principu. Mums šis princips ir jāievēro, ja mēs joprojām šaubāmies par konkrētu vides jautājumu iespējamo negatīvo ietekmi uz mūsu veselību. Piesardzības princips arī neļauj izplatīt slimības. Tas novērsīs alerģiju izplatīšanos un uzlabos eiropiešu dzīvesveidu un darbspējas. Es uzskatu, ka ES ir jādara vairāk vides izraisīto slimību jomā un jārīkojas efektīvāk iedzīvotāju interesēs. Ceru, ka arī Komisija to darīs.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Es vēlētos apsveikt referenti, Ries kundzi, ar ziņojumu, kurā aprakstīti rīcības plāna īstenošanas apmēri un izklāstīti daudzi ieteikumi nākamajam posmam.

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas ieviestos pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot vidi iekštelpās. Kā ārsts es uzskatu, ka šis ir ļoti nozīmīgs solis. Mēs visi pavadām lielāko daļu sava laika slēgtās telpās birojos, skolās un mājās. Augsta līmeņa piesārņojums var izraisīt astmatiskas slimības, alerģijas un pat vēzi. Tāpēc es atbalstu ierosinājumu publicēt Zaļo grāmatu un pieņemt attiecīgu Eiropas stratēģiju par šo tematu.

Tāpat es uzskatu, ka ir būtiski pievērst uzmanību elektromagnētiskajai radiācijai. Tehnoloģiskais progress, ja to izmato nepareizi vai pārlieku, noteikti rada draudus veselībai, kas izpaužas kā miega traucējumi, Alcheimera slimība, leikēmija vai citi traucējumi. Tāpēc Eiropas Kopienai ir aktīvi jāiesaistās un jāpieņem nostāja, ņemot vērā šos mūsdienu draudus, kā arī veicot praktiskus pasākumus.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE).(RO) Es gribētu vēl pieminēt faktu, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji noveco, un es uzskatu, ka Eiropas Vides un veselības plānam ir jārisina problēmas, ar kādām saskaras veci cilvēki.

Tomēr 2010. gada perspektīva nav pārāk tuvu. Manuprāt, ir nepieciešama ilgtermiņa perspektīva un piemērota stratēģija. Tāpat mēs nedrīkstam aizmirst, ka pēdējos gados ir samazinājies dzimstības līmenis. Dažās dalībvalstīs bērnu mirstības līmenis ir augsts. Eiropas Savienības ekonomiskā ilgtspējība ir atkarīga no jauniem un veselīgiem Eiropas iedzīvotājiem, un tāpēc Eiropas Savienībai ir jānāk klajā ar konkrētu rīcības plānu, lai nodrošinātu Kopienai nepieciešamo dabisko pieaugumu.

Noslēgumā atgādināšu par nepieciešamību veikt epidemioloģiskus pētījumus ar Komisijas atbalstu, lai noteiktu elektromagnētiskās radiācijas ietekmi uz cilvēku veselību.

 
  
MPphoto
 

  Nathalie Kosciusko-Morizet, Padomes priekšsēdētāja. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es vēlētos uzsvērt, ka daudzi deputāti, kuri ir uzstājušies šajās debatēs, ir izvēlējušies iesaistīt citas vides problēmas, un, manuprāt, viņiem ir taisnība, un, ņemot to vērā, jūs patiesībā aicināt mūs piemērot lielāku koordināciju un integrāciju starp dažādām vides politikas nostādnēm. Esmu atzīmējusi, piemēram, atsauces uz klimata izmaiņām Ek kundzes, Ţicǎu kundzes un pat Kuźmiuk kunga runā, kaut gan tā bija vērsta citā virzienā, un atsauci uz lauksaimniecības problēmām Wojciechowski kunga runā, kā arī atsauci uz Pilsētu notekūdeņu direktīvu, ko minēja Estrela kundze. Visi šie temati ir saistīti, un šai acīmredzamajai sarežģītībai ir mums jāsniedz nepieciešamā papildu motivācija, lai uzlabotu mūsu zināšanas par vides veselības jautājumiem. Jā, Doyle kundze, prezidentūra ir pilnībā motivēta darboties šajā virzienā. Tas tiks panākts ar minētajām direktīvām, pie kurām mēs pašlaik strādājam, proti, pie PINK direktīvas, augsnes direktīvas priekšlikuma un enerģijas un klimata paketes, tā kā man tika atgādināta saikne ar klimata izmaiņām. Ar šīm direktīvām mēs zināmā mērā risinām šos jautājumus un izveidojam saikni ar dažādām atzītām patoloģijām, piemēram, vēzi, ko jau minēja Belohorská kundze.

Tomēr rodas arī daudzas jaunas problēmas, un tās ir minējuši vairāki šodienas runātāji. Elektromagnētisko viļņu problēma jau mazliet ir pētīta, un te es domāju Interphone pētījumu, bet tirgū nemitīgi ienāk jaunas tehnoloģijas, un tās jebkurā gadījumā mūs piespiedīs radīt ļoti ilga termiņa pieeju. Es domāju arī par iekštelpu gaisa kvalitāti, ko minēja daudzi un ko nedrīkst uztvert kā pēkšņi radušos problēmu, jo tā ir bijusi vienmēr. Tomēr tā ir pētīta mazāk nekā āra gaisa kvalitāte, lai gan 90 % sava laika mēs pavadām iekštelpās.

Ferreira kundze gribēja zināt, vai, piemēram, Francijā valsts līmenī ir saikne starp Grenelle vides forumu un Eiropas rīcības plānu. Grenelle vides foruma kontekstā mēs esam daudz darījuši, risinot vides veselības jautājumus un esam saskārušies ar tām pašām problēmām, kuras jūs tā vai citādi komentējāt. Vispirms mēs noteicām patoloģijas, tās jomas, kas ir kārtīgi dokumentētas un kurās ir nepieciešams turpmāks progress, tajā skaitā jautājums par vides izraisītajām saslimšanām ar vēzi. Mums ir arī jaunas bažas jautājumos, kuros mūsu rīcība ir daudz tālejošāka. Grenelle vides forumā, piemēram, mēs esam noteikuši klasifikāciju visām nanodaļiņām, lai noteiktu obligātu paziņošanas procedūru par tām nanodaļiņām, kas nonāk tirgū, lai nodrošinātu labāku regulējumu un uzraudzības sistēmu iekštelpu gaisam un lai ieviestu labāku kontroli visa veida iekštelpu ierīcēm un aprīkojumam, no kuriem daži rada problēmas iekštelpu gaisa kvalitātei.

Ferreira kundze, jūs jautājāt par koordināciju un to, vai vispār ir jebkāda līmeņa koordinācija starp valsts vides un veselības sistēmām un Eiropas rīcības plānu. Skaidrs, ka jebkāda šāda veida saikne radīs problēmas. Mēs patlaban esam posmā, kurā katra dalībvalsts izstrādā savu plānu, pamatojoties uz savām īpašajām problēmu jomām. Ņemot to vērā, man šķiet, ka koordinācijas pasākumus varētu ieviest tad, kad sākotnējais posms būtu pabeigts, un tas radītu pamatu nākamajam procedūras posmam. Visbeidzot, ja drīkstu, priekšsēdētājas kundze, es vēlētos netieši norādīt uz faktu, ka — lai gan es nevēlos aizvainot tos vīriešu kārtas deputātus, kuri ir te, un es tiešām pateicos par viņu ieguldījumu — šorīt ir runājušas galvenokārt šī Parlamenta sievietes, un es šo situāciju neuzskatu par problēmu, bet drīzāk par iespēju, un, cerams, tas liecina arī par cerību.

 
  
MPphoto
 

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es pateicos par konstruktīvo diskusiju šajā nozīmīgajā jautājumā par saikni starp vidi un veselību. Manuprāt, šī diskusija ir bijusi ļoti laba iespēja viedokļu apmaiņai saistībā ar panākto progresu un pētījumiem, kas ir veikti galvenajās jomās, lai noteiktu, vai Padomes ieteikumos noteiktās pakļaušanas robežvērtības nav jāpārskata.

Komisija nesen vaicāja zinātniskajai komitejai par iespējamiem un jaunatklātiem veselības apdraudējumiem, lai pārskatītu savu atzinumu, ņemot vērā jaunāko ziņojumā minēto informāciju.

Jaunākā notikumu attīstība un Komisijas iniciatīvas īpašos vides un veselības jautājumos ir ļoti būtiskas; tās pierāda, ka reizē ar sadarbību jautājumā par vidēja termiņa līdz ilgtermiņa attīstību starp vides, veselības un pētniecības sektoriem, ir iespējams veikt tūlītējus pasākumus, lai vēl vairāk ieviestu veselības jautājumus vides politikā un uzlabotu gan vidi, gan veselību.

Tagad par koordināciju, ko minēja kāds runātājs. Koordinācija starp dažādiem valstu vides un veselības rīcības plāniem, pirmkārt, tiek panākta ar Vides un veselības forumu Eiropas Komisijas aizbildnībā un, otrkārt, ar PVO, kuras attiecīgajās darbībās aktīvi iesaistās Komisija.

Runājot par nanomateriāliem, pirms sešām nedēļām, 2008. gada 17. jūnijā, Komisija pieņēma paziņojumu par ES tiesību aktu piemērošanas apmēru nanomateriāliem, kas uzsver preventīvā principa piemērošanas nozīmi šajā jomā.

ES tiesību aktos varbūt tieši nav minēts termins „nanomateriāli”, bet ir jāpieņem, ka ES tiesību akti lielā mērā ietver apdraudējumu, kas saistīts ar nanomateriāliem. Komisija, protams, ir secinājusi, ka esošo tiesību aktu piemērošana ir jāpasteidzina un ka attiecīgie teksti, piemēram, specifikācijas un tehniskās instrukcijas, ir jāpārskata, lai tās varētu labāk piemērot nanomateriāliem. Komisija arī, protams, turpinās atbalstīt attiecīgos pētījumus, lai aizpildītu esošos zināšanu robus.

Saikne starp klimata pārmaiņām un veselību nepārprotami ir viens no jautājumiem, kura nozīme arvien pieaug saskaņā ar starpposma novērtējumu, un es priecājos, ka to šodien ir uzsvēruši daudzi runātāji. Šis temats tiks izskatīts Baltajā grāmatā par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kuru drīz apstiprinās.

Saistībā ar poļu kolēģa teikto, kas nav tiešā saistībā ar šodienas diskusiju tematu, bet ir ļoti būtiski enerģijas un klimata pārmaiņu paketes kontekstā, man jāsaka atklāti, ka elektrības cenu pieaugums Polijā un citās dalībvalstīs, kurās elektrības cenas tiek regulētas, nebūs atkarīgas no vairāksolīšanas ieviešanas Eiropas siltumnīcas efekta gāzu emisiju tiesību sistēmā. Pieaugums būs atkarīgs no nepieciešamības veikt turpmākus ieguldījumus enerģētikas sektorā, jo nebūs investoru, ja nebūs atbilstīgas izredzes gūt peļņu no ieguldījumiem enerģētikas nozarē. Cenu pieaugums būs atkarīgs arī no enerģētikas nozares liberalizācijas un ES enerģētikas tirgus apvienošanās.

Dalība CO2 tirdzniecības sistēmā, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, veidos apmēram 15 %, un ir jāatzīmē — un tas ir jāuzsver, jo nesen esmu lasījis Polijas ierēdņu apgalvojumus daudzos laikrakstos par to, ka tas radīs ekonomiskas problēmas Polijā utt. — tik tiešām, es vēlos skaidri pateikt, ka, lai cik daudz naudas nevajadzētu CO2 emisiju tiesību iegādei, šī nauda paliks attiecīgajā valstī, piemēram, Polijā. Turklāt Polijai būs papildu priekšrocības apmēram EUR 1 miljarda apmērā, kas radīsies no tiesību vairāksolīšanas ES dalībvalstīs, kurās ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir virs ES vidējā līmeņa.

Tāpēc šīs bažas nav pamatotas. Polija var tikai iegūt no šīs sistēmas un paketes, par ko tiks runāts Eiropas Parlamentā un Komisijā.

Rīcības plāns ir efektīvs līdzeklis, ar kuru izvietot visas iesaistītās puses vides, veselības un pētniecības nozarēs dalībvalstu un Kopienas līmenī, lai vēl efektīvāk ņemtu vērā vides un veselības saikni, definējot vides politiku.

Šis mērķis ir jāīsteno vēl intensīvāk, sadarbojoties visām ieinteresētajām pusēm un ar Eiropas Parlamenta atbalstu. Es vēlreiz uzsveru, ka priecājos par mūsu sadarbību un par Francijas prezidentūras atbalstu.

 
  
  

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Frédérique Ries, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu sveikt visus klātesošos deputātus ar augstvērtīgajām šīs dienas debatēm. Manuprāt, šī joma eiropiešos rada vislielākās bažas un viņus satrauc visvairāk. Tas ir būtiski. Es vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem un deputātiem par viņu viedokļiem un novērtējumu, kā arī par izvirzītajiem priekšlikumiem, no kuriem vairums tiešām ir bijuši vērienīgi. Es tagad neapkopošu tos visus, jo to jau ir izdarījusi ministre un komisārs S. Dimas.

Es tikai gribētu vēlreiz pievērsties tieši jautājumam par elektromagnētiskajiem laukiem.

Kosciusko-Morizet kundze minēja Interphone pētījumu, bet mēs vairāk koncentrējamies uz šādu problēmu: šī pētījuma secinājumi nav pilnībā publicēti tieši tāpēc, ka daži tos uzskata par pretrunīgiem, lai gan vairāki pētījumā iesaistītie eksperti, kas darbojas Izraēlā, tagad ir uzsvēruši saikni starp atrašanos GSM viļņu zonā un saslimšanu ar pieauss dziedzera vēzi. Tāpēc mēs ļoti gaidām pierādījumus, pirms sākam rīkoties. Kā jau teicu iepriekš — ja saglabājas zinātniska neskaidrība, politiķiem ir jāpieņem lēmums.

Noslēgumā es minēšu 1. grozījumu, kāds tas tika iesniegts plenārsēdē, un aicināšu to atbalstīt, jo to tālāk ir virzījusi lielākā daļa politisko grupu. Tajā ir apstiprināts, ka, tehnoloģijām attīstoties un mainoties, kā tas ir šajā jomā, pakļaušanas robežas arī ir jāmaina, citādi mēs neko nedarām to patērētāju labā, kuri var būt apdraudēti. Es no sirds ceru, ka Francijas prezidentūra atbalstīs šo 1999. gada ieteikumu grozījuma priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt pulksten 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. (HU) F. Ries ziņojums ir par būtiskiem jautājumiem saistībā ar termiņa vidusposma pārskatu par Eiropas Vides un veselības rīcības plānu. Šajā īsajā rakstā es gribētu aizskart saldūdens jautājumu. Ungārijā un daudzās citās dalībvalstīs globālās klimata pārmaiņas būtībā nozīmē pastiprinātu nokrišņu daudzumu.

Plūdi mijas ar sausuma mēnešiem, un tāpēc ir nepieciešama jauna ūdens pārvaldības stratēģija. Mums ir atbildīgi jārīkojas ar ikvienu saldūdens lāsi. To var panākt tikai ar sadarbību Eiropas Savienības līmenī, un ievērojami Kopienas līdzekļi ir jāpiešķir ūdens pārvaldībai budžeta periodam, kas sāksies vēlākais 2013. gadā. Dzeramā ūdens nodrošināšana visā Eiropas Savienības teritorijā, kā arī ārstnieciskā ūdens un ģeotermālās enerģijas izmantošana siltuma iegūšanai ir saistīti ar šo jautājumu.

Vairāki desmiti tūkstoši Eiropas iedzīvotāju ir gājuši bojā karstuma viļņos pilsētās, un slāpju veldzēšanai arī ir nepieciešams ūdens. Ar attīstības valstu ūdens projektiem mūsu lieliskie eksperti var sniegt palīdzību Eiropas Savienības projektos. Neaizmirsīsim, ka saldūdens, iespējams, ir vislielākā divdesmit pirmā gadsimta bagātība!

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski.(RO) Es uzskatu, ka ir lietderīgi iekļaut ziņojumā atsauci uz Komisijas un dalībvalstu pienākumu atbalstīt Bērnu vides un veselības rīcības plānu Eiropai. Jautājumam par Eiropas bērnu veselību ir jāpievērš pienācīga uzmanība, ņemot vērā nopietnās problēmas, ar kurām saskaras visas dalībvalstis.

Es vēlētos jūs informēt par satraucošiem statistikas datiem, kas šogad reģistrēti Rumānijas skolās: katrs ceturtais skolēns cieš no hroniskām slimībām. Saskaņā ar oficiālo ziņojumu galvenie cēloņi ir nepietiekams uzturs, fizisko aktivitāšu trūkums un pārāk smagas skolas somas. Visbiežāk sastopamie veselības traucējumi ir redzes problēmas, lēna augšana, mugurkaula deformācija, runas traucējumi un anēmija.

Daudziem skolēniem un pirmsskolas vecuma bērniem ir liekais svars, ko rada ātrās ēdināšanas uzņēmumu pārtika. Lai gan viņi dzīvo dabiskā vidē, kurā viņu veselība tiek apdraudēta arvien vairāk, šķiet, ka sociālā vide, kurā bērni attīstās, arī nav vispiemērotākā. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropai ir rūpīgi jāapsver bērnu veselības problēmas, pirms mēs nonākam līdz situācijai, kad atliek vien brīnīties par to, kāda Eiropa izskatīsies turpmāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. – (PL) Cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošana ir Eiropas Savienības prioritātes. Nepieciešamības gadījumā Eiropas Savienība uzsāk ierobežojošus pasākumus jeb sankcijas, ja tas ir vajadzīgs, lai īstenotu iepriekš minētos mērķus.

Sankcijas var izmantot gadījumos, kad pastāv nopietni draudi drošībai vai ir notikuši cilvēktiesību pārkāpumi, vai kad samierināšanas vai diplomātiski pasākumi ir izrādījušies neefektīvi.

Sankciju izmantošana var būt pamatota gadījumos, kad ir nodarīts neatgriezenisks kaitējums videi, ja tas apdraud drošību, un tādējādi ievērojami tiek pārkāptas cilvēktiesības. Tomēr tā saucamais dubultstandarts nav atļauts. Ar šo es domāju, ka nav konsekvences vai vienlīdzības sankciju piemērošanā vai īstenošanā. Eiropas Savienības visbiežāk izmantotās sankcijas ir vīzas atteikums un ieroču embargo. Turklāt sankcijas ir viens no ieročiem, ko izmanto terorisma apkarošanai.

Procedūra, ar ko izveido melno sarakstu, kurā iekļauj ar teroristiskām darbībām saistītu iestāžu un struktūru nosaukumus, ir būtisks elements ES pretterorisma politikā.

Ir nepieciešama saskaņota rīcība starptautiskā līmenī, lai uzlabotu piemēroto sankciju efektivitāti.

Eiropas Savienībai ir jāturpina piemērot atbilstīgi noteiktas, prātīgas sankcijas, lai risinātu specifiskas problēmas, vienlaikus samazinot humanitārās sekas vai negatīvo ietekmi uz personām, kam sankcijas nav domātas.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika