Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : O-0070/2008

Iesniegtie teksti :

O-0070/2008 (B6-0455/2008)

Debates :

PV 04/09/2008 - 5
CRE 04/09/2008 - 5

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Debates
Ceturtdiena, 2008. gada 4. septembris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

5. Augsnes aizsardzība (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais debašu punkts ir mutiskais jautājums, kuru Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā Padomei uzdeva Miroslav Ouzký, saistībā ar pamatdirektīvu par augsnes aizsardzību (O-0070/2008 - B6-0455/2008).

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Ouzký, autors. − Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet uzsvērt, ka 2006. gada septembrī Komisija pieņēma priekšlikumu pamatdirektīvai par augsnes aizsardzību, lai aizsargātu augsni Eiropas Savienībā. Šis priekšlikums izraisīja ļoti dedzīgas un interesantas diskusijas manā komitejā — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā. Referente, Christina Gutiérrez-Cortines kundze, smagi strādāja, lai rastu kompromisu.

Pirmajā lasījumā Eiropas Parlaments nostāju pieņēma 2007. gada 14. novembrī. Kopš tā laika nav bijis skaidrs, kad Padome varēs pieņemt kopēju nostāju un kad pat to tiks paziņots Eiropas Parlamentam.

Tāpēc jūnija sākumā mana komiteja Padomei uzdeva mutisku jautājumu, lai uzzinātu ko vairāk par Padomē panākto progresu kopš Parlamenta pieņemtās nostājas brīža. Savas komitejas vārdā es gribētu lūgt Padomi pastāstīt par panākto progresu. Turklāt mana komiteja gribētu zināt, kad Padome saskaņā ar pašreizējo plānu varēs paziņot Eiropas Parlamentam savu kopējo nostāju saistībā ar pamatdirektīvu par augsnes aizsardzību.

 
  
MPphoto
 

  Nathalie Kosciusko-Morizet, Padomes priekšsēdētāja. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, Ouzký kungs, Sestajā Kopienas vides rīcības programmā ir atzīts, ka augsne ir ierobežots resurss, kas ir pakļauts vides ierobežojumiem. Programma absolūtā un nešaubīgā veidā cenšas noteikt īpašu stratēģiju augsnes aizsardzībai, kurā būtu ņemti vērā visiem labi saprotamie subsidiaritātes un reģionālās dažādības principi.

2007. gada februārī — un šeit es arī atsaucu atmiņā vēsturi — Padome rīkoja konsultatīvas debates par Komisijas paziņojumu par tematisku stratēģiju un par direktīvas priekšlikumu. 2007. gada decembrī tā pārbaudīja ierosinājumus direktīvas kompromisam, kuru bija izstrādājusi Portugāles prezidentūra, kas bija uzsākusi milzīga apjoma darbu pie šī priekšlikuma, un šajos priekšlikumos bija ņemts vērā Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā sniegtais atzinums. Diemžēl un par spīti ievērojamajam Portugāles prezidentūras darbam tolaik nebija iespējams panākt politisku vienošanos. Domstarpības izpaudās dažādos veidos: dažas dalībvalstis apšaubīja pašu iniciatīvas derīgumu, citiem vārdiem sakot, nepieciešamību ieviest Kopienas noteikumus par augsnes aizsardzību, citas domāja, ka pamatdirektīvai būtu lielāka elastība un tā jo īpaši palīdzētu ņemt vērā tās valstu politiskās nostādnes, kas jau ir īstenotas, politiskās nostādnes, kas nebija atzītas par piemērotām ierosinātās direktīvas priekšlikumam. Kopš tā laika daudzas dalībvalstis ir varējušas apdomāties, un Francija vēlas atsākt šo diskusiju ar Padomi. Eiropas Parlamenta uzskati, protams, būs galvenais punkts mūsu diskusijās un atsāktajās debatēs, kuras mēs jau vēlamies noslēgt. Mēs apzināmies, ka jums ir nācies meklēt līdzsvaru starp tiem, kas nevēlējās pārkāpt dalībvalstu likumīgās pilnvaras augsnes aizsardzības jomā, un tiem, kas tikai pieprasīja vērienīgu, saskaņotu Kopienas noteikumu sistēmu. Mēs uzskatām, ka Parlamenta viedoklis ir labs pamats, uz kā veidot līdzsvarotu paketi, pie kuras mēs visi varam strādāt.

Tāpēc šī iniciatīva šodien ir jāuzsāk no jauna, lai gan vēl ir par agru teikt, būs vai nebūs iespējams panākt vienošanos ar Padomi, un, ja būs, kad tas notiks un uz kāda pamata. Nebūtu godīgi no manas puses sniegt kādas norādes šajā sakarā. Es varu solīt tikai to, ka Francijas prezidentūra darīs visu iespējamo — un te es atkārtoju paša teikto —, vienlaikus ņemot vērā Parlamenta izteikto viedokli, jo tam ir izdevies pieņemt pašam savu līdzsvarotu nostāju, kurai ir milzīga nozīme šajā sarežģītajā diskusijā. Tajā pašā laikā mēs esam reālistiski, jo šis ir ļoti jutīgs jautājums — kā visi to pamanīja jau iepriekšējās diskusijās, un pat pēc vislabākā scenārija otrais lasījums nekādā gadījumā nevar notikt pirms nākamā gada Parlamenta vēlēšanām. Tāpēc mums nav kur steigties, un mēs runāsim tik ilgi, līdz panāksim vislielāko vienprātību jautājumā, kas līdz šim ir izrādījies ārkārtīgi sarežģīts.

 
  
MPphoto
 

  Cristina Gutiérrez-Cortines, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos veltīt savus komentārus īpaši ministrei, jo, manuprāt, viņas intelektuālās spējas ļaus viņai saprast, ka šī ir pavisam jauna problēma.

Komisija saskaņā ar ierasto praksi radīja saistošu un zināmā mērā reducējošu direktīvu. Tomēr te, Parlamentā, mēs sapratām, ka tik sarežģītu sistēmu kā augsne var risināt tikai visaptveroši un teorētiski. Tas tā ir tāpēc, ka augsne ietekmē CO2 uztveršanu, tā ir cilvēku dzīves pamats un ietekmē produktīvo sistēmu, lauksaimniecību, dabas katastrofas un infrastruktūru veidošanu. Īsāk sakot, tā ietekmē visu, un mēs sapratām, ka daudzas no 27 valstīm ar ļoti senu tiesību aktu vēsturi nepiemēros direktīvu ar vienkāršotiem kritērijiem un pārmērīgu komitoloģiju. Tādēļ pirmo reizi šī Parlamenta vēsturē mēs radījām direktīvu, kas bija atvērta, elastīga, pamatota ar sistemātiskiem pašorganizācijas kritērijiem, un kuras mērķis bija jauns attīstības solis Līguma 249. pantā, kurā noteikts, ka dalībvalstīm ir jābūt vienādiem mērķiem, un tām ir jāīsteno šie mērķi, bet to īstenošanā ir pieļaujama brīvība.

Šajā direktīvā ir ievēroti katras dalībvalsts esošie tiesību akti, katalogi un birokrātija. Dalībvalstīm nav pienākuma uzsākt ko jaunu, ja tās var pierādīt, ka direktīvas mērķi jau ir panākti. Daudzas dalībvalstis jau ir pilnībā īstenojušas šos mērķus. Tomēr daudzas nav sapratušas brīvības un sarežģītības mijiedarbību un to, ka kārtība ir iespējama atvērtā sistēmā un ka atvērta un elastīga sistēma var eksistēt tikai ar pašorganizāciju. Dalībvalstis ir izvēlējušās labāk uzgriezt muguru šiem tiesību aktiem, kas ietekmē dzīvību un zemi.

Es nesaprotu, kā valdības, kas raizējas par klimata pārmaiņām, var iebilst direktīvai, kas risina augsnes, zemes un klimata pārmaiņu problēmas un veicina katastrofu novēršanu, atbalsta mežu atjaunošanu, lauksaimniecību un ražīgumu un ievēro visas iepriekšējās vienošanās.

Es vēlreiz atkārtoju, ka mums ir jāsaprot, kas ir brīvība, jo daudzi nezina, kā tādā dzīvot.

 
  
MPphoto
 

  Inés Ayala Sender, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, ministre, komisār, dāmas un kungi, visi svarīgākie dabas resursi un vides, proti, ūdens, gaiss un floras un faunas sugas un biotopi, ir iekļauti īpašos Kopienas tiesību aktos, kamēr augsnei, kas neatjaunojas un ir rets resurss, kā ministre nupat teica, nav šādas aizsardzības.

Šis trūkums ir nekavējoties jānovērss, jo mēs visi tāpēc ciešam, jo īpaši reizēs, kad baidāmies lietot pārtiku, vai debatēs par ekonomikas un enerģijas pamatalternatīvām, kuru pamatā būtībā ir augsne.

Novēršot šo trūkumu Kopienas tiesību aktos, varētu uzsvērt pasākumus, kurus aizstāvam cīņā pret klimata pārmaiņām, to skaitā arī tādus aspektus kā arvien biežāk sastopamo eroziju un pārtuksnešošanās gadījumu apkarošanu un neaizmirstot par augsnes piesārņojuma nopietno problēmu vai augsnes aizņemšanu ātras un neilgtspējīgas attīstības dēļ, kas ir ne vien pašreizējās ekonomiskās krīzes pamatā, bet arī iznīcina tik būtisku resursu kā augsne.

Turklāt šī jautājuma iekļaušana Eiropas iestāžu tiesību aktu sistēmā būtu stimuls uzlabot likumdošanas procesā notiekošo, ievietojot to saskaņotā sistēmā, kuras pamatā ir regulējums un, iespējams, arī Eiropas finansējums, ko mēs arī varētu saistīt ar piešķirtajiem līdzekļiem cīņai pret nelabvēlīgām klimata pārmaiņām.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka šī galīgā un neatjaunojamā resursa apdraudējums lielākā vai mazākā mērā skar visu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, un tam ir arī būtiska pārrobežu ietekme.

Ir vairākas dalībvalstis — kā nupat teica mana kolēģe—, kas īpaši nedomā noteikt standartus augsnes aizsardzībai Eiropas līmenī. Šīm valstīm vajadzētu paturēt prātā, ka šī Parlamenta iepriekš pieņemtais ir ne vien elastīgs, pielāgojams un vērienīgs tiesiskais instruments, bet arī tāds, kas nav pārlieku preskriptīvs. Tas ir instruments, kas cīņu pret nelabvēlīgām klimata pārmaiņām var padarīt aktīvāku un efektīvāku.

Augsnei ir ļoti būtiska funkcija kā izejvielu un oglekļa rezervju avotam, nemaz nerunājot par CO2 glabāšanas priekšlikumiem, kas pašreiz tiek pārrunāti, vai par tiesību aktos norādīto ietekmi, kādu var radīt ūdens trūkums.

Šis direktīvas priekšlikums Padomē ir bloķēts kopš 2007. gada novembra. Tas ir nepieņemami. Gandrīz gads ir pagājis, kopš šajā zālē esošie izteica savu viedokli, un tāpēc es uzskatu, ka ir jādara viss iespējamais, lai šī situācija mainītos.

Tādējādi dalībvalstīm būtu īpašs regulējums augsnes aizsardzībai ne vien tāpēc, lai aizsargātu vidi, bet arī lai cīnītos pret notiekošajām nelabvēlīgajām klimata pārmaiņām, mežu izciršanu un pārtuksnešošanos. Tas radītu arī jaunas pētījumu, jauninājumu un tehnoloģiju pielietošanas jomas, radītu darba vietas un sociālās iespējas un it īpaši uzlabotu Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Noslēgumā vēlos iedrošināt Padomes prezidentūru censties panākt šīs būtiskās direktīvas pieņemšanu. Nezaudējiet cerības, Kosciusko-Morizet kundze. Mēs visi zinām, ka Padomē ir notikušas mudinošas nostāju maiņas, bet jums jāapzinās, ka mēs nepieļausim šīs direktīvas satura izķidāšanu.

Kosciusko-Morizet kundze, jūsu priekšsēdētājs bieži izrāda lielu drosmi un apņēmību dažos būtiskos jautājumos: augsnes aizsardzībai ir jābūt vienam no tiem.

 
  
MPphoto
 

  Jan Mulder, ALDE grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētāja kungs, viens no Padomes priekšsēdētājas runā minētajiem punktiem par šo tematu bija tas, ka šis ir ļoti jutīgs jautājums. Es tam pilnībā piekrītu. Es teikšu ko vairāk: es laikam esmu līdz šim pirmais runātājs, kurš var pateikt skaidri un gaiši, ka es neredzu nepieciešamību pēc šādas direktīvas. Es nesaprotu, kāpēc Eiropai ir vajadzīga vēl viena direktīva. Kāpēc es tā domāju?

Pirmkārt, mums jau ir pārāk daudz direktīvu par augsni, kas skar augsnes veselību un augsnes vidi. Padomājiet par Ūdens direktīvu, Notekūdeņu direktīvu, Nitrātu direktīvu, 18 direktīvas saistībā ar savstarpējo atbilstību. Tām visām ir ietekme uz augsnes veselību. Eiropā — un tas tā ir gan Francijā, gan visur citur — mūs nomāc pārāk daudz administratīvo noteikumu. Vidusmēra lauksaimniekam ir nepieciešams vairāk laika, lai aizpildītu visdažādākās veidlapas, nekā lai darītu ierastos darbus saimniecībā. Ja tam visam pa virsu būs vēl viena direktīva, tad tas jau būs par daudz.

Mums vispirms ir jāsagaida jau esošo direktīvu rezultāti: vai ar tiem nepietiek un vai tie nerada pietiekamu ieguldījumu augsnes veselīgā stāvokļa atjaunošanā. Notekūdeņu direktīva stāsies spēkā tikai 2009. gadā, tāpēc ir pilnībā nepieciešams līdz tam ieviest jauno direktīvu. Komisija ir izveidojusi priekšlikumu un aprēķinājusi gaidāmos ieguvumus. Nekur aprēķinos gan nemanīju iesaistīto personu administratīvās izmaksas tā visa īstenošanai. Es teikšu vēlreiz: pārāk daudz laika tiek tērēts administratīviem uzdevumiem, veidlapu aizpildīšanai, sanāksmēm un nezinu kam vēl.

Ko varētu darīt patlaban? Komisijai ir aktīvi jādarbojas pieredzes apmaiņā. Ir dažas valstis, kuras jau ir daudz darījušas, lai atjaunotu augsnes veselīgo stāvokli, un ir dažas valstis, kas to nav izdarījušas. Tās, kas to ir izdarījušas, to ir paveikušas bez jebkādas Eiropas palīdzības. Kāpēc neizmantot šos labos piemērus valstīm, kam joprojām ir problēmas?

Jau atkal, manuprāt, mums patlaban ir pārāk liela birokrātija, un Eiropa un Eiropas Savienība kopumā nekādā ziņā nekļūs populāra iedzīvotāju vidū, kraujot vienu noteikumu uz otra un tad sakot viņiem: „Tieciet ar tiem galā!” Nē, samazināsim tos, cik vien iespējams, un līdzināsimies tām dalībvalstīm, kuras var rādīt piemēru citiem.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Wojciechowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties Ouzký kungam par viņa ierosināto jautājumu, jo arī es raizējos par to, cik ilgi vēl centīsimies pabeigt darbu pie tiesību aktiem par augsnes aizsardzību. Pārtikas krīze liek par sevi manīt arvien vairāk, un pasaules iedzīvotāju skaits strauji pieaug, tomēr arvien mazāk zemes tiek izmantots lauksaimniecībai, un sāk aptrūkties iespēju veicināt lauksaimniecisko ražošanu. Ņemot vērā šo stāvokli, ir nepieciešama saprātīga augsnes aizsardzība.

Vislabāk augsni var aizsargāt ar kvalitatīvu lauksaimniecību un zemkopību. Lauksaimniecībā neizmantotā augsne ātri degradējas. Mēs visi zinām, ka ievērojams daudzums lauksaimniecības zemes netiek apstrādāts un degradējas. Tam ir jāmainās. Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai ir jāgādā, lai lauksaimniecības zemes apstrādāšana būtu ienesīga un lai tiesību akti mudinātu cilvēkus apstrādāt zemi. Šo debašu gaitā gribēju ar jums dalīties šādās domās.

 
  
MPphoto
 

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes pārstāve teica, ka Padomē esot manāmi strīdi par šo jautājumu, un tā tas ir arī Eiropas Parlamentā.

Šo strīdu pamats ir šāds. Viss ir atkarīgs no augsnes definīcijas; vai tā ir apslēpta auglības lāde, kuras mērķis ir nodrošināt barību lauksaimniecības kultūrām un kas veido dzīvības pamatu ekoloģiski kvalitatīvā zemkopības sistēmā ar augstu CO2 uztveršanas līmeni? Vai varbūt tā vienkārši ir augu pamats agrārrūpnieciskas produkcijas sistēmā, kurā ir iesaistīta naftas, ķimikāliju un ģenētisko tehnoloģiju izmantošana un kurai ir ārkārtīgi kaitīga ietekme uz vidi? Eksistē šīs divas tendences, arī Eiropas Savienībā. Mums ir arī augsne, kas lauksaimniecībā vairs netiek izmantota.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja pieņēma atzinumu, kas izraisīja vairākas diskusijas, jo ieceltais referents vēlējās noraidīt direktīvu. Vairums komitejas locekļu tāpēc izstrādāja atzinumu, kas saskanēja ar saprātīgu pieeju augsnes apsaimniekošanai, un tas ir ņemts vērā ziņojumā. No lauksaimniecības viedokļa būtu ļoti izdevīga, ja šī direktīva tiktu pieņemta.

Nespēju saprast, nemaz nerunājot par atbalstīšanu, tradicionālo lauksaimnieku asociāciju iebildumus. Manuprāt, viņi šauj paši sev kājā, jo lauksaimniecība izveidoja mūsu kultūras ainavas vēstures gaitā un spēj saglabāt tās arī tagad.

Nevaru piekrist viedoklim, ka tas radītu pārāk daudz birokrātijas. Mulder kungs, jūs teicāt, ka dažās valstīs, arī Vācijā, tā jau notiek. Mēs nevēlamies pārmērīgu birokrātiju. Kāpēc gan lai jūsu minētos piemērus nevarētu ieviest pamatdirektīvā ar skaidru subsidiaritātes principu, ņemot vērā reģionālos, kultūras, sociālos un klimata apstākļus, lai lēmumus varētu pieņemt sākotnējā līmenī par to, kas ir un kas nav nepieciešams?

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, mēs zinām, ka šis ir ļoti jutīgs jautājums, jo augsnes — nepietiekamā un neatjaunojamā resursa — aizsardzība ir būtiska, ņemot vērā to, ka lauksaimniecība un bioloģiskās dažādības aizsardzība ir no tās atkarīga un ka tā rada platformu cilvēku darbībai ne vien pilsētās un infrastruktūrās, bet arī dabā un laukos. Tādēļ tās aizsardzība ir būtiska mūsu mantojuma, dabas resursu, virsūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes, veselības un cilvēku dzīvības saglabāšanā.

Tā ir ļoti dinamiska sistēma, kas veic daudzas funkcijas un nodrošina pakalpojumus, kas ir svarīgi cilvēku darbībai un ekosistēmu saglabāšanai; augsnes aizsardzība ir obligāts priekšnoteikums mūsu visu dzīvei un nākošo paaudžu aizsardzībai. Tas nozīmē, ka tā nedrīkst būt pakļauta konkurences noteikumiem. Tomēr augsne arī tiek ļaunprātīgi izmantota, pakļauta īpašumu spekulācijām, degradācijai un piesārņojumam, arī robežu reģionos, un tas nozīmē, ka ir jābūt labākai dalībvalstu sadarbībai un kopīgo mērķu definējumam saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā arī zemes sociālo funkciju.

Pastāv dažādas Kopienas politiskās nostādnes, kas ietekmē augsni un kas var apdraudēt tās aizsardzību. Tādēļ ir nepieciešama turpmāka augsnes apdraudējumu un dažādu plānu izpētīte, lai noteiktu piemērotus pasākumus, kas varētu aizsargāt augsni. Viens ļoti nozīmīgs ieguldījums varētu būt izmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā, lai nodrošinātu lielāku atbalstu mazajiem un vidējiem lauksaimniecības ģimenes uzņēmumiem.

Tieši šajā sakarā mums ir jāzina Padomes nostāja, kā arī jāuzrauga tās attīstība.

 
  
MPphoto
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, mana pirmā reakcija uz diskusijām par šo pamatdirektīvas priekšlikumu bija jautājums pašai sev par to, vai mums tiešām ir vajadzīgs šāds teksts un vai šāds risinājums ir piemērots. Mums jau ir ļoti daudz noteikumu par augsnes aizsardzību, atkritumiem, pesticīdiem, vides, gruntsūdeņu u.c. aizsardzību. Turklāt, saistībā ar „labāku regulējumu”, pie kā mēs Parlamentā esam jau kādu laiku strādājuši, es saprotu, ka ir svarīgi neradīt iespaidu, ka mēs atkal visu maļam caur Komisijas dzirnavām un radām vienu regulu pēc otras. Es domāju arī par mūsu vietējiem pārstāvjiem un par mūsu pašvaldību mēriem, kam līdz ar šo pamatdirektīvu darba kļūs vēl vairāk.

Tomēr ir vēl arī cita realitāte. Cilvēku darbība nav nekādā mērā sekmējusi cienīgu izturēšanos pret augsni, un ir bijuši sistemātiski centieni nodarboties ar intensīvām ražošanas metodēm, kas tādējādi ir noplicinājušas augsni, un pārņemt pilsētu praksi, kas ir izraisījusi augsnes degradāciju. Manuprāt, Gutiérrez kundze, kuras darbu es uzskatu par vērā ņemamu, ir mums izvirzījusi ļoti pieņemamus priekšlikumus, cenšoties satuvināt dažādas puses, jo mēs tiešām redzam, ka Parlamentā un arī Padomē ir diezgan ievērojama opozīcija, un, ieklausoties Parlamentā, viņai beigās ir izdevies izvirzīt priekšlikumus, kas šķiet maksimāli saskaņoti. Viņa ir izveidojusi līdzsvarotu nostāju kopumu, kas ievēro subsidiaritātes principu, it īpaši to metožu izvēlē, kuras dalībvalstīm ir jāpieņem, lai īstenotu ar augsni saistīto regulējumu. Viņa ir izvairījusies no administratīvā sloga palielināšanas, mudinot mūs labot pagātnes kļūdas saistībā ar lauksaimniecības, rūpnieciskajām un pilsētvides darbībām, kurās līdz šim nav ņemta vērā augsnes aizsardzība.

Tagad es vēršos pie Padomes: kad Padomes prezidentūra mums saka, ka mums nav jāsteidzas, tas nozīmē, ka viņi taisās jautājuma izskatīšanu atlikt. Viņi to atliks, lai gan, ņemot vērā būtiskās atšķirības dalībvalstīs, ir nepieciešams jau tagad izveidot nostājas, kuru mērķis līdzās subsidiaritātes principa ievērošanai neapšaubāmi ir augsnes saglabāšana un aizsargāšana.

 
  
MPphoto
 

  Edite Estrela (PSE).(PT) Priekšsēdētāja kungs, kā jau ministre teica, šis ir jutīgs un ļoti sarežģīts jautājums, kurā nav viegli panākt vienprātību 27 dalībvalstīs vai pat šajā Parlamentā, kā to var redzēt. Kā teica mana kolēģe

Inés Ayala, augsne ir neatjaunojams resurss, kas pakļauts dabas katastrofām un lauksaimnieciskajai ražošanai un kas sevī iekļauj tik delikātus un risināmus jautājumus kā augsnes izmantošana, attīstība un dabas saglabāšana.

Uz spēles ir liktas daudzu intereses, un daudzi mani kolēģi prāto, vai šī direktīva ir vajadzīga. Citi apšauba tās elastīgumu. Ļoti stingra tiesiskā sistēma ne vienmēr ir labākais veids, kādā īstenot iecerētos mērķus, paturot prātā dažādās situācijas. Manuprāt, šī direktīva ir svarīga un būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai.

 
  
MPphoto
 

  Neil Parish (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, vai drīkstu Padomes priekšsēdētājai izteikt pateicību par to, ka viņa ir aizsākusi šo tematu, bet vai varu lūgt viņu ņemt savus vārdus atpakaļ un pārtraukt šīs diskusijas? Manuprāt, mums nav vajadzīga šī direktīva. Manuprāt, iepriekšējai Padomei bija pilnīga taisnība, kad tā uzskatīja to par nevajadzīgu. Es lielā mērā atkārtoju Jan Mulder teikto par to, ka mums jau ir Nitrātu direktīva un Gruntsūdeņu direktīva. Tas viss sāk veicināt ar augsni saistītās darbības un gādāt, ka mēs Eiropas Savienībā to attīrām.

Es piekrītu Graefe zu Baringdorf, ka lauksaimnieki tiešām ir augsnes aizbildņi un ka augsne ir nozīmīga it visam, ko audzējam, bet vai mums tiešām ir nepieciešama augsnes direktīva? Nelaime ar šo augsnes direktīvu ir tāda, ka tā ir pārāk visaptveroša. Mēs cenšamies risināt jautājumus saistībā ar rūpniecisko zemi un rūpniecisko piesārņojumu; mēs runājam par pilsētattīstību un arī par lauksaimniecības zemi un augsni.

Ir muļķīgi ieviest tādus tiesību aktus šajā posmā. Manuprāt, viena no problēmām Eiropas Savienībā — un, manuprāt, tā izriet no mūsu vislabākajiem nodomiem — ir tāda, ka, tiklīdz mums kaut kas ir jādara, mēs tūlīt radām tiesību aktus. Es tam nepiekrītu. Manuprāt, mums uz brīdi ir jāapstājas un jāpadomā. Es domāju, ka Padomei ir taisnība. Manuprāt, nav īstais laiks atsākt par to runāt. Es iesaku to atstāt jaunās Komisijas un Padomes pārziņā nākamajā parlamentārajā sesijā. Viņi to varēs izskatīt, lai redzētu, kas notiek.

Es vēlos iedrošināt dalībvalstis, kas nekontrolē rūpnieciskās zemes izmantošanu un pārmērīgo rūpniecisko piesārņojumu, patiesībā sākt to darīt valsts līmenī. Neiejauksimies Eiropas līmenī, jo es neuzskatu, ka tas būtu vajadzīgs. Manuprāt, mums ir jāpārliecinās, ka mums nav tāda līmeņa birokrātija, kādu mēs veidojam. Tāpēc es saku Padomes priekšsēdētājai: neaktualizējiet šo jautājumu, paturiet to pie sevis.

 
  
MPphoto
 

  Glenis Willmott (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos atgādināt kolēģiem un Francijas prezidentūrai, ka 2007. gada 14. novembrī Parlamenta pirmajā lasījumā ievērojams skaits deputātu — patiesībā 295 — balsoja pret šo direktīvu.

Nav šaubu par to, ka ir zināmas bažas par ierosinātās direktīvas izmaksām, it īpaši saistībā ar iedaļām par piesārņoto zemi un valsts uzskaiti.

Subsidiaritāte te ir galvenais jautājums, jo augsnei ir ierobežota pārrobežu ietekme, ne tā kā gaisam un ūdenim, kuri, protams, ir kustīgi. Ierosinātā direktīva pārāk daudzas dalībvalstis, kurās jau ir efektīvi pasākumi, piespiestu tos likvidēt, jo tie nebūtu savietojami ar jauno direktīvu.

Runa ir par to, ka mums nevajag nekādu ES rīcību augsnes aizsardzības jomā — tematiskajā stratēģijā patiesi ir daudz labu ieteikumu — bet jebkurai jaunai ES stratēģijai par augsnes aizsardzību ir jāpievieno vērtība un jāpapildina dalībvalstīs esošās politiskās nostādnes, nevis tās jāaizvieto.

 
  
MPphoto
 

  Hartmut Nassauer (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, augsnes aizsardzība ir ļoti nozīmīgs uzdevums veselīgas lauksaimniecības vides nodrošināšanā nākamajām paaudzēm. Es uzsveru visu, kas šajā saistībā līdz šim ir pateikts. Tomēr neviens no šiem argumentiem nenozīmē, ka augsnes aizsardzībai ir jābūt Eiropas uzdevumam. Ne visas problēmas Eiropā ir Eiropas problēmas. Augsne ir ierobežota, tā ir lokalizēta vide. Kā likums, augsnes piesārņojumam nav pārrobežu ietekmes, tāpēc nav iemesla tam, lai augsnes aizsardzība būtu Eiropas Savienības uzdevums; un tā tiešām arī nepiešķir Eiropai nekādu pievienoto vērtību. Daudzās Eiropas valstīs jau ir augsnes aizsardzības noteikumi, kas ļoti labi darbojas, un nav nekāda iemesla piemērot Eiropas regulējumu tām valstīm, kurām tādu nav. Vai varbūt jūs, komisār — pavisam nopietni — uzskatāt, ka ikreiz, kad dalībvalstis nerīkojas savas kompetences darbības jomā, tas būtu jādara Komisijai? Tas būtu absurds.

Subsidiaritātes dēļ augsnes aizsardzība ir dalībvalstu uzdevums, un tās diezgan labi spēj tikt ar to galā. Ņemot to vērā, Padome — arī jūsu valsts, ministres kundze — pagaidām ir apturējusi šo iniciatīvu. Es ļoti ceru, ka Francijas Republika neatkāpsies no šīs nostājas. Es nešaubos, ka būtu derīgi izstrādāt Eiropas augsnes aizsardzības stratēģiju, un es neiebilstu arī tam, ja Eiropa sniegtu finansiālu ieguldījumu ikreiz, kad optimālā augsnes aizsardzība vēl nebūtu panākta. Tomēr es iebilstu pret to, ka mums tiek uzspiesti Kopienas finansēti augsnes aizsardzības tiesību akti tikai tāpēc, ka dažās valstīs tādu nav. Tā Eiropai nav jārīkojas. Tā būtu pilnīgi nevajadzīga birokrātija, kas liktu iedzīvotājiem meklēt glābiņu pirms viedokļu izteikšanas vēlēšanās un referendumos. Tas ir jāaptur.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Lai cik liela taisnība arī nebūtu Graefe zu Baringdorf kungam par to, ka lauksaimnieki aizsargā augsni, pēdējos gadu desmitos tiešām ir bijis vērojams būtisks augsnes tīrības zudums intensīvas lauksaimniecības un plašas mēslojumu un ķimikāliju izmantošanas dēļ. Iepriekš tas attiecās gan uz vecajām, gan jaunajām dalībvalstīm. Pēdējos divdesmit gados jaunajām dalībvalstīm nav bijis naudas mēslojumam un ķimikālijām, un tāpēc, piemēram, Ungārijā tiek izmantots četras reizes mazāk mēslojuma uz hektāru, nekā tas notiek Nīderlandē. Tāpēc īstais risinājums slēpjas lauksaimniecības jautājumā, proti, tajā, ka nākotnē mums nāksies izmantot metodes, kas aizsargā biosfēru un augsni un kas samazina augsnes noslogojumu, tāpēc ir nepieciešamas pavisam jaunas metodes un pieejas augsnes aizsardzībai, jo tas ir visu Eiropas lauksaimnieku interesēs. Šajā sistēmā ir virkne neracionālu lietu, piemēram, kultūras netiek stādītas pēc ražas novākšanas, un tiek zaudēta enerģija. Varētu stādīt, piemēram, kompostējamās kultūras, tādējādi mēslojuma slogs tiktu samazināts. Paldies par uzmanību.

 
  
MPphoto
 

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE).(EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, Padomes priekšsēdētāja, mēs visi esam vienisprātis, un visi vēlamies, lai zeme tiku aizsargāta. Tieši zeme baro iedzīvotājus, un mēs gribam, lai tā mums turpinātu sniegt pārtiku, turklāt veselīgu pārtiku. Mēs visi atzīstam, ka zeme ir vide, un mēs vēlamies to aizsargāt, bet es tiešām baidos, ka mēs to iznīcinām.

Augsnes aizsardzības direktīva skaidri nošķir lauksaimniecības radīto un rūpnieciski radīto piesārņojumu. Saistībā ar lauksaimniecības radīto piesārņojumu ir redzami daudzi centieni saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, kā arī veselības pārbaudes darbības jomā; un nesen bija ziņojums par ievērojamu lauksaimniecībā izmantoto ķimikāliju samazinājumu. Visi šie centieni tiek īstenoti lauksaimniecības jomā.

Tomēr galvenās bažas ir par to, kas tiek darīts ar rūpniecisko piesārņojumu. Mēs Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā esam norūpējušies par ietekmi, kāda pastiprinātam augsnes piesārņojumam ir uz lauksaimniecības produkciju un vidi.

Šis piesārņojums atspoguļojas augsnē un ūdenī, un tāpēc ir ieteicams pieņemt rādītājus un novērtējuma līmeņus, pirms esam nonākuši strupceļā. Tādēļ es steidzami pieprasu ļoti rūpīgi uzraudzīt gaisa piesārņojumu — mēs to darām ļoti virspusēji —, kā arī uzraudzīt augsnes piesārņojumu. Mums tas īpaši ir jādara ļoti rūpnieciskajās zonās.

Es ceru, ka Francijas prezidentūra ņems vērā dalībvalstu nostājas un radīs visiem pieņemamu risinājumu šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, ir pagājis gads, kopš mēs pieņēmām nostāju pirmajā lasījumā saistībā ar direktīvu par augsnes aizsardzību. Par spīti tam Padome līdz šim nav varējusi panākt vienošanos. Dažas dalībvalstis joprojām darbojas kā bloķējošais mazākums. Tagad ir cerības panākt kompromisu Francijas prezidentūras laikā. Francijas pārstāves runa liecināja par to, ka šādas cerības ir.

Projekts ir bieži kritizēts, apgalvojot, ka tas palielinās birokrātiju vai dubultos esošos valstu vai Kopienas tiesību aktus. Es patiesībā domāju gluži pretēji. Šāda direktīva ir nepieciešama, jo tā veicinās tiesību aktu apvienošanu šajā jomā un Eiropas Savienības līmenī apkopos centienus aizsargāt augsni. Papildus vietējiem un reģionālajiem centieniem Eiropas Savienības rīcība ir nepieciešama, ja vēlamies apturēt augsnes degradāciju. Augsne ir mūsu visu kopīgais īpašums. Tāpēc ir jānosaka kopēji principi un mērķi, un ir attiecīgi jārīkojas. Ir svarīgi, lai visi Eiropas Savienības iedzīvotāji apzinātos, cik liela nozīme augsnei ir ekosistēmā, mūsu ikdienas dzīvē un ekonomikā.

Diemžēl joprojām tiek konstatētas bīstamas vielas daudzās dalībvalstīs. Es runāju par atkritumu izgāztuvēm un ķīmiskajiem ieročiem, kas palikuši augsnē kā padomju armijas dāvana no pagātnes. Dažas valstis nespēj pašas saviem spēkiem risināt šos jautājumus. Tāpēc ir nepieciešams attiecīgs dalībvalstu iedrošinājums un atbalsts, lai palīdzētu šīm valstīm šādu materiālu likvidēšanā. Steidzami ir nepieciešami attiecīgi noteikumi, kas ļautu atkal izmantot degradēto augsni, kā arī ierobežotu augsnes turpmāku degradāciju un nodrošinātu to, ka tā tiek izmantota ilgtspējīgi. Tas būtu solis pareizajā virzienā vides un augsnes, kas ir tik vērtīgs dabas resurss, aizsardzības ziņā. Šajā saistībā direktīvai vajadzētu palīdzēt. Likumdošanas darbam tādējādi ir jāturpinās. Turklāt ir jāapspriežas ar neatkarīgiem ekspertiem un jāņem vērā viņu ieteikumi.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es šorīt runāju ar kādu zemnieci, diemžēl ar zemnieci, kura sēž un vēro izmirkušus laukus, jo Īrijā un citviet Ziemeļeiropā šogad ir ļoti slikta raža. Manuprāt, mums tas šorīt ir jāpatur prātā. Šī jaunā zemniece — un viņa ir izglītota — ir lasījusi augsnes direktīvu un ir tiešām nobažījusies, ka tādiem kā viņa, kas augsni apstrādā minimāli un pret augsni izturas pareizi, šīs direktīvas dēļ pienāksies sodi, it īpaši nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ. Viņa zina, ko runā. Es uzskatu, ka mums nevajag direktīvu, lai mums būtu laba augsne: mums vajag, lai dalībvalstis uzņemtos atbildību, un visvairāk mums vajag, lai labi zemnieku padomi tiktu apstiprināti ar valstu pētījumiem par to, kas augsnei der vislabāk.

Manuprāt, viena no lielākajām mūsu problēmām, Īrijā noteikti, ir ļoti slikta plānošana, kas ir radījusi milzīgas applūšanas problēmas un kas izraisa no tām izrietošās problēmas. Atstāsim to dalībvalstu pārziņā. Parādīsim tām virzienu, bet ne jaunu direktīvu, kas pievienotos tām 18, kuras lauksaimniekiem jau ir jāievēro.

 
  
MPphoto
 

  James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es gribētu ieteikt Komisijai un Padomei nesteigties ar šo direktīvu. Patiesībā, ja man jāsaka, viņi var atlikt to uz visiem laikiem. Manuprāt, mums nav ne vajadzības, ne nepieciešamības pēc šādas direktīvas.

Lauksaimniekiem patlaban jau tāpat nākas ciest no birokrātijas, un, viņuprāt, tas viss nāk no Briseles. Tas varētu būt pēdējais piliens, viņu pacietības kausā.

Jā, augsne ir svarīga, un tā ir jāaizsargā, bet es vēl nekad neesmu saticis zemnieku, kas neaizsargātu savas zemes augsni — no tās ir atkarīga viņu nākotne. Vajadzības dažādās Eiropas valstīs atšķiras. Augsnei no ziemeļiem līdz dienvidiem, no austrumiem līdz rietumiem ir nepieciešams atšķirīgs atbalsts.

Šis ir jutīgs jautājums. Lūdzu, aizmirstiet to un arī šo direktīvu. Kā Mulder kungs teica, mums jau ir pietiekami daudz direktīvu. Nodoms varbūt ir labs, bet mums šis labais nodoms nav vajadzīgs.

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, Eiropas Savienībai ir jārīkojas savas kompetences robežās un tajās jomās, kurās tā tiešām var radīt Eiropai pievienoto vērtību pati ar saviem noteikumiem. Šajā konkrētajā gadījumā es neredzu, ka tiktu radīta jebkāda pievienotā vērtība. Toties es redzu, ka ir konkrētas valstis, kas savus pienākumus vietējā mērogā neuztver nopietni vai vismaz nav darījušas to līdz šim, vai vienkārši uzskata, ka tādējādi var tikt pie Eiropas naudas. Es nespēju noteikt nekādu pievienoto vērtību, tomēr es redzu papildu izmaksas un lielāku birokrātiju, īpaši tām valstīm, kas ir izpildījušas savus pienākumus valsts līmenī un ir piemērojušas saprātīgus augsnes aizsardzības pasākumus.

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, augsnes aizsardzība, protams, ir nepieciešama, bet nav vajadzīga vēl viena ES direktīva. Kā teica Mulder kungs, mums jau ir milzums direktīvu un neskaitāmi likumi par savstarpējo atbilstību. Tas ir dalībvalstu jautājums. Kura valsts gan ļaus savai augsnei būt saēstai un degradētai? Kuram zemniekam ir vajadzīgs, lai Brisele viņam teiktu, ka viņš nedrīkst ļaut savai zemei degradēties? Tas ir smieklīgi. Vēl lielāka Briseles auklēšanās tikai palielinās jau tā neciešamo administratīvo slogu zemniekiem, kuru laukiem veltāmais laiks nemitīgi tiek samazināts ar muļķīgu veidlapu aizpildīšanu. Parlamentam un Komisijai ir jāpārtrauc šis paradums un jāaizmirst tas.

 
  
MPphoto
 

  Robert Sturdy (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā atbalstu kolēģu teikto šajā nepieteiktas uzstāšanās procedūrā.

Ja Komisija vēlas, tā var nākt un apskatīt manu saimniecību; tajā tika saimniekots 3000 gadu pirms Kristus, un saimniekošana turpinās joprojām. Augsne ir vislabākajā stāvoklī. Patiesībā šogad mēs saražosim četrarpus tonnu kviešu no akra, kas ir vairāk nekā 10 tonnu kviešu no hektāra — ja vien varēsim to apvienot, protams.

Mēs rūpējamies un gādājam par augsni. Atstājiet šo jautājumu to cilvēku pārziņā, kuri kaut ko par to zina. Neradiet vēl vairāk birokrātijas Briselē, jo tā jūs tikai piešķirat sliktu slavu tiem, kas ir te, un mēs strādājam kārtīgi. Turpiniet darīt labus darbus, bet šo jautājumu atstājiet dalībvalstu pārziņā.

 
  
MPphoto
 

  Nathalie Kosciusko-Morizet, Padomes priekšsēdētāja. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, vispirms ļaujiet teikt, ka vairs nevēlos neskaidrības šajā jautājumā. Prezidentūru šī direktīva motivē, un tā ir pārliecināta, ka šāda direktīva šajā jautājumā ir nepieciešama. Tāpat es atkārtoju, ka šī nostāja ir bijusi nemainīga, tā nav sākusies tikai ar šo prezidentūru, un es nespēju pieņemt dažus mājienus, kas šajā saistībā ir izteikti. 2007. gada decembrī, kad Padomē notika pirmās debates, dažas dalībvalstis — un šodienas debatēs par to ir dzirdamas atskaņas — oficiāli iebilda direktīvas principam. Citas dalībvalstis jau ir iesaistījušās valsts politisko nostādņu izveidē šajā jomā un uzskatīja, ka, lai arī doma par direktīvu ir laba, izvirzītais priekšlikums pienācīgi neievēro subsidiaritātes principu un nepietiekami ņem vērā jau paveiktos centienus, arī lielā mērā tehniskus jautājumus. Tajā laikā Francija bija viena no šīs grupas valstīm. Šodien, tā kā mēs esam prezidējošā valsts un joprojām esam uzticīgi šai nostājai, mēs ļoti vēlamies un cenšamies panākt vienošanos par direktīvu augsnes aizsardzībai. Turklāt mēs visi šodien esam manījuši, ka šis jautājums izraisa spraigas diskusijas un ka tas tiešā veidā atspoguļo Eiropadomē notiekošo. Mēs cenšamies panākt vienošanos, kas, iespējams un cerams, gūs panākumus pašreizējās Francijas prezidentūras laikā. Tomēr, kā mēs redzam, tas nebūs pārāk vienkārši.

 
  
MPphoto
 

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, paldies par iespēju izteikties šajās debatēs, ko ir radījis Parlamenta mutiskais jautājums Padomei. Ļaujiet teikt, ka Komisija no jauna apstiprina savu apņemšanos panākt vienošanos par augsnes aizsardzības direktīvu un darīs visu iespējamo, lai šo mērķi panāktu.

Komisija savu priekšlikumu izteica, pamatojoties uz Parlamenta un Padomes rezolūcijām, kurās bija pieprasīta visaptveroša Eiropas Savienības pieeja augsnes aizsardzībai. Es ļoti skaidri atceros, Nassauer kungs, ka 2006. gada pavasara beigās es saņēmu vēstuli no Vācijas valdības ar vairuma — ja ne visu — Vācijas federālo zemju prasību pēc augsnes direktīvas. Mēs priecājamies par Parlamenta stingro atbalstu augsnes direktīvai, lai arī ar ieviestiem grozījumiem Komisijas priekšlikumā. Es ceru, ka varam sasniegt pietiekamu sarežģītības līmeni, kā to norādīja Gutiérrez-Cortines kundze.

Mēs paužam nožēlu, ka Padome nespēja panāk politisku vienošanos decembrī par spīti Portugāles prezidentūras apjomīgajam darbam, 22 dalībvalstu atbalstam un Komisijas izrādītajai elastībai. Es uzsveru, ka, lai gan šis politiskais strupceļš saglabājas, augsnes degradācija turpinās, kā to skaidri ir norādījusi zinātniskā kopiena, piemēram, augsta līmeņa konferencē par augsni un klimata pārmaiņām, ko nesen organizēja Komisija.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju Francijas apņemšanos no jauna sākt šo darbu un ar nepacietību gaidu konstruktīvu sadarbību ar Franciju un citām dalībvalstīm, lai pārliecinātos, ka mēs panākam politisku vienošanos Padomē, nodrošinot augsta līmeņa augsnes aizsardzību pēc iespējas drīzāk.

Tomēr Komisijai ir jāgādā, lai galīgo tekstu var ieviest un ka tam ir pievienotā vērtība salīdzinājumā ar pašreizējo augsnes aizsardzības līmeni. Es galvoju, ka neatkāpšos no šī uzdevuma.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

 
  
  

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika