Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 4. septembris - Brisele

9. Balsojumu skaidrojumi

Balsojuma mutiski skaidrojumi

- Rezolūcijas priekšlikums: Palestīniešu ieslodzītie Izraēlas cietumos (RC-B6-0343/2008)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Es gribētu teikt, ka Eiropas Parlamenta rezolūcija par Izraēlu un Palestīnu nav īsti laikā, ņemot vērā jaunākos notikumus saistībā ar to, ka Izraēla pagājušajā nedēļā atbrīvoja vēl 198 palestīniešu ieslodzītos. Šis žests pierāda Izraēlas vēlmi veidot divpusēju uzticību miera procesam par spīti ļoti kritiskajai izraēliešu sabiedrībai.

Tas pats attiecas uz neseno ieslodzīto apmaiņu uz Libānas robežas. Bez šaubām ir ļoti skumji, ka Izraēlas cietumos ir ieslodzīti arī palestīniešu jaunieši. Primārais iemesls tomēr ir tas, ka teroristu organizācijas viņus izmanto, musinot viņus uz naidu un apņēmību nogalināt. Pēdējos astoņos gados līdz pat 16 % teroristisko pašnāvnieku un potenciālo slepkavu ir bijuši mazgadīgie, un vecumam ir tendence sarukt. Bērnu audzināšana un izglītība ir galvenie faktori, kam var būt būtiska ietekme uz izraēliešu un palestīniešu līdzāspastāvēšanas turpmāko attīstību.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, īpaši ar šo rezolūciju Parlaments pierāda, ka neieņem neitrālu nostāju ārkārtīgi sarežģītajā konfliktā Tuvajos Austrumos, ka tas nav neitrāls dalībnieks. Gluži otrādi — šis Parlaments vienmēr sistemātiski atbalsta palestīniešu cīņu pret izraēliešiem.

Acīmredzot šim Parlamentam vēl nepietiek ar to, ka ik gadu desmitiem miljonu eiro no Eiropas nodokļu naudas pazūd bezgalīgās, korumpētās un pretrietumnieciskās bedrēs Palestīnas teritorijā. Acīmredzot šim Parlamentam vēl nepietiek ar to, ka NVO, kuras atklāti — un es to uzsveru — atklāti atbalsta un attaisno teroristu darbības, saņem miljonus no Eiropas nodokļu maksātāju naudas. Tagad Parlaments burtiski rezolūcijā prasa atbrīvot notiesātos teroristus. Šī pozīcija varbūt ir politiski pareiza; manuprāt, mums nāksies to nožēlot.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es arī balsoju pret rezolūciju par palestīniešu ieslodzītajiem Izraēlā, jo vismaz šī rezolūcija ietver ideju — un es to teikšu draudzīgās noskaņās —, ka mēs kā Eiropas Parlaments neizturamies pārāk nopietni, kad nosodām terorismu. Rezolūcijā tiek apspriesta to cilvēku atbrīvošana, kuri ir bijuši iesaistīti teroristiskās darbībās. Vismaz viens no viņiem ir atbildīgs par vairāku Izraēlas iedzīvotāju nāvi. Rezolūcijas atbalstīšana nenāks par labu Parlamenta ticamībai, tāpēc, un tas ir daudz ļaunāk, tā apdraud cīņu pret terorismu kopumā.

− Ziņojums: Hélène Flautre (A6-309/2008)

  Véronique De Keyser (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, H. Flautre ziņojumā es balsoju par 4. un 5. grozījumu, kas netika pārņemti un ir saistībā ar Izraēlu. Es gribētu paskaidrot savas rīcības iemeslus: šiem grozījumiem nebija nekāda sakara ar sankcijām pret Izraēlu; drīzāk tie — un it īpaši 5. grozījums — attiecās uz starptautisko tiesību aktu pārkāpumu no Izraēlas puses, kas ir plaši dokumentēts.

Es gribētu teikt, ka kopumā iebilstu pret sankcijām neatkarīgi no tā, vai tās tiek piemērotas Palestīnai vai Izraēlai. Tomēr es paužu nožēlu, ka grozījums, kurā bija minētas iniciatīvas, ko varēja uzsākt attiecībā uz Izraēlu pretēji sankcijām, netika saglabāts. Ja atsakāmies no idejas, ka mums Eiropas Savienībā ir jāuzņemas iniciatīvas, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus, tad mēs ignorējam savu demokrātisko sistēmu.

Es gribētu teikt arī to, ka, izsakot šādu viedokli, mēs nekritizējam ebrejus, jo mums viņi ir dārgi, un mēs nosodām visas antisemītisma izpausmes. Mēs nekritizējam Izraēlas valsti, jo atbalstām tās eksistenci un vēlamies, lai tā būtu droša, bet mēs iebilstam pret tiem Izraēlā, kuri grauj demokrātiju šajā valstī, un tas ir pavisam kas cits. Turklāt mēs atbalstām visas Izraēlas NVO, kas darbojas, lai veicinātu cilvēktiesības un starptautiskos tiesību aktus.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, vakardienas debatēs man jau bija iespēja īsi minēt, ka H. Flautre ziņojums par Eiropas Savienības cilvēktiesību politiku ir diezgan labs un līdzsvarots dokuments. Tomēr es paužu nožēlu par to, ka tajā nav precīzi formulētas atsauces uz islamizācijas problēmu un draudiem Eiropā un pasaulē. Islamizācija ir nenoliedzama un pakļauj riskam vairākas Eiropas un Rietumu pamatvērtības, pamattiesības un cilvēktiesības. Vispirms man prātā nāk svarīgais jautājums par baznīcas un valsts atdalīšanu un īpaši par vīriešu un sieviešu vienlīdzību.

Pašas islāma valstis šajā ziņojumā pārāk viegli tiek sveikā cauri, lai gan vairākās tā sauktajās attīstītajās valstīs un vairākās ļoti bagātajās valstīs, naftas valstīs, piemēram, Saūda Arābijā, dominē nepieņemamas situācijas, sākot no vergu tirdzniecības un vergu darba un beidzot ar ārkārtīgi tālejošu un degradējošu diskrimināciju pret sievietēm. Tas noteikti nākamajā ziņojumā ir jāuzlabo.

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Flautre kundzes ziņojums var izrādīties viens no nozīmīgākajiem, kas ir pieņemti šajā sesijā. Šis ziņojums ir par sankcijām, par instrumentu, bez kura mēs, Eiropas Kopiena, nevaram atļauties iztikt. Tomēr mums ir jāizmanto šis instruments ļoti uzmanīgi, ļoti elastīgi un vēlams — ne pārāk bieži, lai izvairītos no tā degradēšanas un pakļaušanas sui generis inflācijai.

Tomēr es vēlos brīdināt par dubultstandartu piemērošanu šī instrumenta izmantošanā. Sankcijām ir jābūt ne tikai kā draudiem mazām un trūcīgām valstīm, kas pārkāpj cilvēktiesības. Turīgākām un lielākām valstīm, kas Eiropas Savienībai ir labi darījumu partneri, arī ir jāizsaka sankciju draudi, un tām ir jāsaprot, ka Eiropas Savienība var ķerties pie to īstenošanas.

− Rezolūcijas priekšlikums: TAM un māšu mirstība (RC-B6-0377/2008)

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Es šo kopīgo rezolūcijas priekšlikumu 5. TAM par māšu mirstību novērtēšanai uzskatu par labi līdzsvarotu.

Es piekrītu rezolūcijā teiktajam, ka māšu veselība ir joma, kurā ir bijis vismazākais progress no visiem Tūkstošgades attīstības mērķiem. Tā kā neizskatās, ka šajā jomā progress tiks panākts līdz 2015. gadam, it īpaši Subsahāras Āfrikā un Āfrikas dienvidos, es piekrītu, ka mums ir jārīkojas.

Es īpaši uztraucos par četriem grozījumiem, ko ierosināja ALDE un GUE/NGL grupas, jau atkal liekot Eiropas Parlamentam pieņemt lēmumus jautājumos, kas ir dalībvalstu suverenitātē. Tas attiecas uz atļauju veikt drošus un likumīgus abortus. Diemžēl šie grozījumi šodienas balsojumā tika pieņemti.

Katrai ES dalībvalstij ir atšķirīgs uzskats par mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu, un tāpēc tās pieņem lēmumus saistībā ar šo problēmu saskaņā ar subsidiaritātes principu. Pat referendums par Lisabonas līgumu katoliciskajā Īrijā iestiga, pateicoties jautājumam par abortiem; aborti ir aizliegti Polijā, un Slovākijai ir citi uzskati par tiem. Tāpēc es balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo rezolūciju ne tikai tāpēc, ka es tiešām nepiekrītu kārtējai propagandai par abortu, kas ir šajā rezolūcijā, bet vismaz man Parlamenta nostāja par šo jautājumu kopumā šķiet drīzāk liekulīga. No vienas puses Parlaments pamatoti saka, ka ir jādara viss, lai samazinātu māšu mirstības līmeni jaunattīstības valstīs, bet no otras puses Parlaments turpina strīdēties par arvien pieaugošo, arvien plašāku likumīgo imigrāciju un par Eiropas Komisijas priekšlikumiem par tā saukto „zilo karti”. Tieši šī imigrācijas politika sekmē milzīgu intelektuālā darbaspēka aizplūdi no jaunattīstības valstīm uz Rietumu valstīm, un tieši šī politika laupa jaunattīstības valstīm labākos darbiniekus, kuri tām ir vajadzīgi, proti, veselības aprūpes darbiniekus, ārstus un medmāsas, kuri Āfrikā ir vajadzīgāki daudz vairāk nekā Rietumos. Es atsakos piekrist tik liekulīgai nostājai.

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sniegt skaidrojumu par balsojumu saistībā ar rezolūciju par māšu veselību. Mums nāksies nogaidīt, lai redzētu šī Parlamenta darbību, bet tas vismaz ir skaidri izteicies par maternitātes jautājumu.

Tomēr es neesmu dzēlīgs, kad jautāju, kāpēc mums vispār likās, ka par šiem jautājumiem ir jārunā. Šie ir jutīgi, intīmi un daudziem mūsu vēlētājiem ētiski jautājumi. Tie ir pienācīgi jāizskata, piemērojot dalībvalstu demokrātiskās procedūras. Izsakoties tā, kā to esam darījuši šo pēcpusdien, mēs esam izrādījuši iedomību, augstprātību un vēlmi nekaunīgi pieprasīt varu un noraidīt mūsu vēlētāju nacionālās tradīcijas. Palasiet rezolūciju, un jūs varbūt sapratīsiet, kāpēc vēlētājiem tik ļoti nepatīk un kāpēc viņi neuzticas Eiropas Savienības iestādēm.

  Linda McAvan (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, Daniel Hannan šo to nav sapratis. Šī rezolūcija patiesībā ir par Apvienoto Nāciju Organizācijas sanāksmi par Tūkstošgades attīstības mērķiem, un tās mērķis ir izdarīt spiedienu uz pasaules līderiem, lai tie nopietni uztvertu Tūkstošgades attīstības 5. mērķi par māšu veselību: lūk, par ko tā ir! Tai nav saistības ar abortiem Polijā vai Īrijā. Tā ir par piekļuvi mātes tiesībām. Tomēr mans balsojuma skaidrojums nav par to.

Es gribēju runāt par vienu no skumjākajām lietām, ko savā mūžā esmu redzējusi un kas notika Adisabebas fistulas slimnīcā, uz kuru devāmies ar vairākām kolēģēm ĀKK delegācijas sastāvā. Mēs redzējām jaunu sieviešu rindu — patiesībā tās bija 13-14 gadus vecas meitenes —, un pa ielu, kurā šīs meitenes stāvēja rindā, tecēja urīna straume. Viņas stājās rindā, un tecēja urīna straume, jo viņas cieta no vagīnas fistulām, kas bija radušās tāpēc, ka attālākajos Etiopijas nostūros dzemdībās nav pieejama medicīniskā aprūpe.

Manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, ka Eiropas Savienība veic ieguldījumus pienācīgā māšu veselības aprūpē trūcīgākajās pasaules valstīs. Tas ir negods, ka šajā Tūkstošgades attīstības mērķī ir tik niecīgs progress, jo šis mērķis ir viens no svarīgākajiem. Ceru, ka tas apbruņos mūsu sarunu vadītājus, piemēram, Glenys Kinnock, kura dosies uz Ņujorku.

Tāpat es uzskatu, ka tādiem cilvēkiem kā Daniel Hannan tiešām vajadzētu palasīt un noskaidrot, kas notiek šajā Parlamentā.

− Ziņojums: Syed Kamall (A6-0283/2008)

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, šis ir īpaši nozīmīgs ziņojums. Liels pieprasījums pēc pakalpojumiem ir raksturīga iezīme attīstītajās ekonomikās. Pakalpojumi nosaka dzīves standartu un sabiedrības labklājību. Nemitīgi pieaug pieprasījums pēc tādu pakalpojumu attīstības, kas saistīti ar modernajām tehnoloģijām, un pēc augstas kvalitātes pakalpojumiem, kas atbilst to lietotāju standartiem un cerībām.

IKP pieaugums arvien vairāk ir atkarīgs no pakalpojumu nozares izmēra. Pakalpojumi veido nozīmīgu tirdzniecības proporciju. Šī tirgus daļa nemitīgi paplašinās. Tāpēc ir bijušas tik daudzas diskusijas par pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas apstākļiem un principiem pasaules mērogā saskaņā ar PTO. Ir vairāki ļoti ienesīgi pakalpojumu veidi, proti, tie, kas aizpilda īpašas nišas. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc pakalpojumu tirdzniecības liberalizācija progresē lēni un kāpēc tā sastopas ar tik lielu pretestību. Noslēgumā es gribētu teikt, ka patlaban mēs dzīvojam laikā, kad pakalpojumi ir galvenie attīstības rādītāji.

− Ziņojums: Josu Ortuondo Larrea (A6-0308/2008)

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Eiropas ostu politikas ziņojuma pieņemšanu, jo tajā ir izskatīti daudzi šai ekonomikas nozarei svarīgi jautājumi. Šie jautājumi ir būtiski arī Polijai.

Es sev jautāju, kā šos tekstus varētu piemērot poļu kuģu būvētavām Gdaņskā, Gdiņā un Ščecinā. Darbība saistībā ar valsts atbalstu Polijas kuģu būvētavām Eiropas Komisijā nu jau kādu laiku ir aizkavējusies. Ščecinas kuģu būvētava ir piektā lielākā Eiropā, un tā pašlaik saskaras ar nopietnām grūtībām līdzīgi kā kuģu būvētava Gdiņā. Tas viss ir noticis vairāku gadiem ilgi krājušos problēmu dēļ, kuras radušās ekonomiskā režīma un starptautiskās situācijas izmaiņu rezultātā, kā jau to norādīju savā runā vakar.

Runājot par pašreizējo Polijas kuģu būvētavu stāvokli, Komisija uzskata, ka tās nespēj būt nodarbinātības avots. Tās nav pakļautas negodīgai konkurencei. Tas varētu pat izklausīties dīvaini. Turklāt tiek ieteikts slēgt divas kuģu būvētavas, lai panāktu pilnīgu potenciālu, un tas ir vienkārši absurdi. Šo kuģu būvētavu pārstrukturizācijas plāni allaž tiek noraidīti, kas sekmēs to sabrukšanu, nevis palīdzēs Eiropas kuģu būvniecībai atgūt tās vietu pasaulē.

  Priekšsēdētājs. − Vēlos atgādināt kolēģiem, kuri nav varējuši izteikties, ka ir iespējams iesniegt rakstisku deklarāciju, kas ļaus balsojuma skaidrojumu piereģistrēt.

Balsojuma rakstiski skaidrojumi

− Ziņojums: Timothy Kirkhope (A6-0248/2008)

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es patiecos Kirkhope kungam par ziņojumu, kas palīdzēs nodrošināt labākus pakalpojumus patērētājiem. Patlaban cena, ko patērētāji maksā par biļeti ceļojumam starp dalībvalstīm, ir atkarīga no valsts, kurā biļete tiek pirkta. Manā valstī, Anglijā, es par biļeti maksāju to pašu cenu, neskatoties uz to, vai pērku to izlidošanas, ielidošanas vai kādā citā pilsētā. Es nesaskatu nekādu iemeslu, kāpēc to nevarētu piemērot visā Eiropas Savienībā.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Timothy Kirkhope ziņojumu par rīcības kodeksu attiecībā uz datorizētām rezervēšanas sistēmām.

Jaunais rīcības kodekss veicinās konkurenci starp datorizētām rezervēšanas sistēmām, tādējādi uzlabojot cenas un pakalpojumu kvalitāti. Pašreizējie pasākumi ir novecojuši, jo gandrīz 40 % rezervāciju tiek veiktas alternatīvās tīmekļa vietnēs, kur tiek nokārtota arī maksa par rezervēšanu. Jaunais kodekss sniegs labumu patērētājiem ar lielāku konkurenci un cenu samazināšanu, jo rezervēšanas sistēmā ir iekļautas arī zemo cenu lidsabiedrības.

Lai piedāvātu klientiem vislabāko informāciju un aizsardzību pret konkurenci neveicinošām metodēm, pakalpojumu nosacījumi ir jāpaplašina, jāregulē un jākontrolē ES līmenī. Tāpēc ir svarīgi, lai lidojumu cenas reklāmās būtu norādītas pilnā apmērā, iekļaujot visus nodokļus un nodevas, lai klients netiktu maldināts ar īpašiem piedāvājumiem, kas patiesībā nemaz nav pieejami. Tas pats attiecas arī uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu: abiem ir jābūt saprotamiem patērētājam. Alternatīvs dzelzceļa piedāvājums tādu lidojumu vietā, kas ir īsāki par 90 minūtēm, sniedz klientam citu iespēju un ļauj pieņemt pārdomātu lēmumu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Uzlabojot rīcības kodeksu attiecībā uz datorizētām rezervēšanas sistēmām (DRS), tiek nodrošināts, ka rezervēšanas sistēmās ar lidojumu pakalpojumiem tiek ievērots godīgas konkurences princips. Tomēr es baidos, ka plašā definīcija par uzņēmuma „dalību kapitālā” kā pārvadātājam, kam ir „izšķirošā ietekme” uz DRS, radīs apjukumu un konkurences kropļojumus. Šim ziņojumam vajadzētu būt par klienta priekšrocībām, un šie uzskati ir pausti manā balsojumā.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Datorizētā rezervēšanas sistēma ir platforma, kas apvieno gaisa un dzelzceļa transporta pakalpojumu sniedzējus un tiek izmantota viņu pakalpojumu biļešu tirdzniecībai. Ziņojuma par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu mērķis bija grozīt pašreiz spēkā esošos noteikumus un nostiprināt konkurenci ar datorizētu rezervēšanas sistēmu.

Rīcības kodekss tika atjaunots, lai uzlabotu pārredzamību un arī novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un konkurences kropļošanu. Es balsoju pret ziņojumu par rīcības kodeksu attiecībā uz datorizētām rezervēšanas sistēmām, jo es atbalstīju tā nosūtīšanu Transporta un tūrisma komitejai.

Manuprāt, daudzi jēdzieni Komisijas ziņojumā nav pienācīgi definēti. Tas īpaši attiecas uz vecākā pārvadātāja definīciju. Tāpēc es uzskatu, ka patērētāju intereses kopējā Eiropas tirgū nav pilnībā aizsargātas.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE) , rakstiski. − (RO) Es balsoju par Komisijas regulas par datorizētām rezervēšanas sistēmām nosūtīšanu atpakaļ, jo tajā joprojām ir šaubīgi formulējumi, kas var veicināt dažādu teksta interpretāciju. Regula ir saistoša visos aspektos un tieši piemērojama visās dalībvalstīs, un tāpēc tekstam ir jābūt precīzam.

Es uzskatu, ka specifikāciju, kurā ir Eiropas Komisijas sniegta konkrētu regulas definīciju interpretācija, publicēt Eiropas Savienība Oficiālajā Vēstnesī, pirms regula stājas spēkā, nav pieņemams risinājums. Eiropas iestādes ir apņēmušās veikt tiesību aktu vienkāršošanas procedūru un īpaši saistībā ar tiesību aktu stabilitāti.

Acīmredzot ir nepieciešams atjaunot un uzlabot regulu par datorizētām rezervēšanas sistēmām, un es novērtēju visu Komisijas kolēģu darbu. Tomēr es uzskatu, ka ir nepieciešams skaidrāks teksts, lai nodrošinātu stabilu juridisko sistēmu pasažieru gaisa transporta nozares labai darbībai.

  Ewa Tomaszewska (UEN), rakstiski. − (PL) Balsošanā pēc saraksta un saistībā ar 48. grozījumu es balsoju pret konkurējošu vienību vienlīdzīgu tiesību pārkāpumu, izceļot trīs Eiropas Savienības valstis un piešķirot tām privilēģijas tirgū. Diemžēl mana balsošanas iekārta nedarbojās, un mani centieni pievērst šim faktam uzmanību tika ignorēti. Es vēlētos, lai tiktu piereģistrēts, ka es balsoju pret minētā grozījuma otro pusi.

− Ziņojums: Esko Seppänen (A6-0317/2008)

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Cilvēktiesību aizstāvēšana pasaulē ir viens no Eiropas Savienības politiskajiem uzdevumiem, kas ir tās kā vērtību savienības kompetencē. Tomēr June list uzskata, ka to nedrīkst izmantot, lai īstenotu ārpolitiku ES līmenī un tādējādi ielauztos dalībvalstu ārpolitikas suverenitātē.

Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam EIB prioritātes kredītu piešķiršanā, kas sekmē demokrātijas attīstību un stabilitāti Vidusāzijā, bet ir pretējas tendencei, ar kuru EIB kļūst par instrumentu ES ārpolitikas ambīciju veicināšanai.

Pēc rūpīgām pārdomām mēs nolēmām balsot par Eiropas Parlamenta ierosinātajiem Komisijas priekšlikuma grozījumiem par spīti tam, ka daži grozījumi nav gluži saskaņā ar mūsu principiem šajā jomā.

− Rezolūcijas priekšlikums: Palestīniešu ieslodzītie Izraēlas cietumos (RC-B6-0343/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo dokumentu, bet vēlos norādīt, ka šis Parlaments ir apstiprinājis jau kuro tekstu par atbalstu cilvēktiesību ievērošanai šajā pasaules daļā. Kāda ietekme ir mūsu deklarācijām? Diemžēl maza, ja neskaita politiskās solidaritātes izteikšanu.

Ja Eiropa vēlas, lai viņai šajā jautājumā notic, tai ir jāpauž vienota nostāja, un starptautiskai drošībai ir jābūt lielākai prioritātei par valsts individuālajām interesēm. Es uzskatu, ka ir būtiski panākt līdzsvaru starp abām prasībām: palestīniešiem — brīvu un neatkarīgu valsti; izraēliešiem — drošu dzīvi pašiem savā teritorijā, kurā nav uzbrukumu un draudu. Ja abus aspektus nošķir, ir diezgan grūti rast ticamu nostāju un ilgstošu risinājumu. Es ceru, ka turpmāk šī mūsu Eiropas Savienība, kuru tik ļoti interesē miers mums tik tuvajā pasaules daļā, spēs būt labāka starpniece, nekā tā ir bijusi līdz šim.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām par kompromisa rezolūciju nevis tāpēc, ka mēs piekrītam visam tās tekstam vai formulējumam, bet tāpēc, ka, mūsuprāt, tas palīdzēs pārtraukt nepieņemamo situāciju, kurā ir iesaistīti Izraēlas cietumos esošie palestīniešu politiskie ieslodzītie.

Izraēla ar ASV un tās sabiedroto atbalstu un piekrišanu nelikumīgi okupē Palestīnas teritoriju, ir izveidojusi apmetnes un atdalošu sienu, kā arī nogalina, aiztur, uzbrūk un izmanto palestīniešus, sistemātiski pārkāpjot starptautiskos tiesību aktus un neņemot vērā šo cilvēku neaizskaramās tiesības uz suverēnu, dzīvotspējīgu un neatkarīgu valsti.

Apmēram 10 000 palestīniešu patlaban ir ieslodzīti Izraēlas cietumos, tajā skaitā simtiem bērnu, kas dzīvo nehumānos apstākļos, ir pakļauti pazemojošai, degradējošai un nepienācīgai attieksmei un spīdzināšanai. Vairumam tiek liegts tikties ar ģimenēm. Daudzi ir aizturēti „administratīvi”, bez apsūdzības uzrādīšanas vai tiesas.

Izraēla savos cietumos tur apmēram trešdaļu Palestīnas Likumdošanas padomes ievēlēto biedru, kā arī citus palestīniešu ievēlētos vietējos ierēdņus.

Palestīniešu aktīvistu apcietināšana ir instruments, ko izmanto, lai apkarotu likumīgu palestīniešu pretošanos un īstenotu izraēliešu okupāciju.

Jebkurš godīgs, dzīvotspējīgs un ilgstošs risinājums, kas izbeigtu Izraēlas īstenoto teritoriju okupēšanu, liktu atbrīvot visus Izraēlas apcietinātos palestīniešu politiskos ieslodzītos.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Šī ir nepieņemama rezolūcija, kas būtībā attaisno Izraēlas pastrādāto palestīniešu genocīdu un Palestīnas teritoriju okupēšanu.

Piemēram, 4. iedaļā pausts atbalsts Izraēlas cīņai pret terorismu. Tādējādi rezolūcijā teroristi ir nodēvēti par cilvēkiem, kas cīnās par brīvību, pretojas tam, ka Izraēlas armija okupē viņu teritorijas, un pretojas ekonomiskajai, sociālajai un politiskajai blokādei, kā arī atmaksas uzbrukumiem, no kuriem viņi cieš. Upuri ir arī mazi bērni, piemēram, Gazas sektorā, jo ir ievēlēta valdība, kas nepatīk ne Izraēlai, ne ASV, ne ES.

Turklāt 7. iedaļā Palestīnas iestādēm provokatīvi tiek pieprasīts uzraudzīt palestīniešu pretošanos. Bijušie ieslodzītie, it īpaši mazi bērni, tiek apsūdzēti vardarbīgos vai terora aktos.

Par tādiem apgalvojumiem ir jākaunas. Tā vietā Eiropas Parlamentam vajadzētu pieprasīt, lai Izraēla pamet Rietumu krastā okupētās teritorijas. Tas apkaunojošais mūris Jeruzalemē ir jānojauc, ir jāpārtrauc nāvējošie uzbrukumi civiliedzīvotājiem, sievietēm un bērniem, ir jāatbrīvo visi politiskie ieslodzītie. Eiropas Parlamentam ir jāpieprasa, lai Izraēla ievēro starptautisko tiesību aktu un attiecīgo ANO rezolūciju principus.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Izraēlas un Palestīnas situācija ir sarežģīta. Izraēlai ir sarežģīti tikt galā ar lielo nedrošību, kas valda visapkārt. Kā labs Izraēlas draugs es to ļoti labi zinu. Tomēr vienmēr ir svarīgi ievērot starptautiskos tiesību aktus. Tāpēc es izvēlējos piedalīties sarunās par Eiropas Parlamenta rezolūciju par palestīniešu ieslodzītajiem Izraēlas cietumos.

Šo sarunu galīgais iznākums kļuva ievērojami līdzsvarotāks, un tas nozīmēja, ka beigās es rezolūciju atbalstīju. Manuprāt, ir svarīgi nenosodīt Izraēlu, kā tas ir darīts Flautre kundzes ziņojumā par ES sankciju novērtējumu kā daļu no ES rīcības un politikas cilvēktiesību jomā, kur fakti nebija izpētīti. Tāpēc šī ziņojuma saistībā es balsoju pret.

  Marek Siwiec (PSE), rakstiski. − (PL) Eiropas Parlamenta pieņemtā rezolūcija par palestīniešu ieslodzītajiem Izraēlas cietumos ir neobjektīva un tāpēc nesniedz precīzu Tuvo Austrumu konflikta atspoguļojumu. Rezolūcijā vispār netiek ņemts vērā politiskais konteksts vai tas, ka Izraēlas iestādēm ir jāspēj garantēt drošība saviem iedzīvotājiem. Izraēlu joprojām nemitīgi apdraud teroristu darbības, kas rodas Palestīnas teritorijās par spīti risinātajām miera sarunām un labas gribas izrādīšanai, piemēram, 198 palestīniešu ieslodzīto nesenai atbrīvošanai. Izraēla ir vienīgā demokrātiskā valsts šajā reģionā un risina šos draudus ar demokrātiskām metodēm un līdzekļiem.

Rezolūcijā Izraēlas iestādes ir nosodītas par nepiemērotu metožu izmantošanu attiecībā uz mazgadīgajiem. Tomēr tajā nav minēts, ka saskaņā ar Amnesty International ziņojumiem tādas teroristu organizācijas kā al-Asqa Martyrs Brigade, Hamas, Islamic Jihad un Palestīnas Atbrīvošanas tautas fronte nolīgst mazgadīgos un izmanto viņus kā kurjerus. Dažos gadījumos mazgadīgos sūta arī kaujas uzdevumos vai izmanto teroristu uzbrukumos, kas vērsti pret Izraēlas kareivjiem vai civiliedzīvotājiem.

Tā kā palestīniešu ieslodzīto jautājums tika iztirzāts tik neobjektīvi un nepilnīgi, es balsoju pret šo rezolūciju.

- Ziņojums: Hélène Flautre (A6-0309/2008)

  Slavi Binev (NI), rakstiski. ?– (BG) Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi, Helene Flautre ziņojumā ir pārrunātas sankcijas, ko piemēro Eiropas Savienība attiecībā uz jebkādiem cilvēktiesību pārkāpumiem jebkur pasaulē. Bet kas notiek mūsu acu priekšā?! Jau atkal es gribētu vērst jūsu uzmanību uz pašreizējās koalīcijas bezprecedenta darbībām Bulgārijā.

30. jūlijā, dienā, kad bija jānotiek balsojumam par neuzticības izteikšanu [Bulgārijas parlamentā] pret parlamenta deputātu Dimiter Stoyanov tika pielietots policijas spēks. Par spīti tam, ka uniformās tērpto „palīgu” vārdi tika noskaidroti nekavējoties, līdz šim nav dzirdēts ne par sodu, ne atvainošanos, bet ir vērojama acīmredzama augstprātība centienos piesegt šo lietu.

Iekšlietu ministrijas ierēdņu uzvedība pierāda, ka viņi zina, kuri bija uzbrucēji, jo vairāk tāpēc, ka D. Stoyanov visu laiku redzamu turēja savu deputāta identifikācijas kartīti un vairākkārt teica, kas viņš ir.

Nelikumīga Eiropas Parlamenta deputāta aizturēšana un piekaušana ir vēl kas nebijis šīs iestādes 50 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē! Gadījums ar mūsu kolēģi ir bīstams trieciens mūsdienu Eiropas demokrātijas pamatprincipiem. Tas ir tiešs un demonstratīvs personas tiesību aizskārums.

Ja tagadējais represīvais aparāts nežēloja Dimiter Stoyanov ar Parlamenta deputāta statusu, kas atliek vidusmēra Bulgārijas iedzīvotājam?

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Tā kā nav iespējams balsojumu skaidrojumos pārrunāt visus daudzos svarīgos jautājumus, kas minēti ziņojumā, it īpaši daudzus tādus, kuriem mēs nepiekrītam, tad iespējams, ka labākā pieeja ir izmantot piemēru no balsojuma par plenārsēdē iesniegtajiem grozījumiem, lai uzsvērtu galveno šī ES politiskā instrumenta mērķi.

Par spīti atsaucei uz vairākām valstīm ziņojumā, Parlamenta vairākums noraidīja abus ierosinātos grozījumus, kuri skanēja šādi:

- „... Eiropas Savienības sankcijas pret Palestīnas valdību, kas tika izveidota 2006. gada februārī pēc vēlēšanām, ko ES atzina par brīvām un demokrātiskām, apdraud Eiropas Savienības politikas konsekvenci un ir izrādījušās ļoti neproduktīvas, ievērojami pasliktinot politisko un humānās palīdzības situāciju”;

- „... Izraēlas veiktie pastāvīgie starptautisko tiesību aktu pārkāpumi pieprasa, lai Eiropas Savienība veiktu steidzamus pasākumus”.

Nevar būt labāka piemēra, lai parādītu, ka ES sankciju mērķis ir nepieļaujama iejaukšanās, kas neapšaubāmi ir piemērota ar „dubultstandartiem”. Citiem vārdiem sakot, sankcijas izmanto kā līdzekli spiediena un politiskās iejaukšanās īstenošanai, lai pasargātu „draugus” un kritizētu „pārējos”, kurus ES (un ASV) sauc par mērķi.

Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. − Kopējās ārpolitikas un drošības politikas kontekstā ES piemēro ierobežojošus pasākumus jeb sankcijas, lai nodrošinātu atbilstību KĀDP mērķiem. Pašreizējā ES sankciju politikā ir pārmērīgi daudz īpašu gadījumu, kas bieži izrādās nesakarīgi un nepastāvīgi. Manuprāt, Komisijai ir jābūt aktīvākai, nosakot skaidru ES sankciju politiku.

Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam ir jābūt precīzam, runājot par sankcijām un it īpaši pieprasot ES atbildes reakciju uz starptautisko tiesību aktu pārkāpumiem, kā Parlaments to darīja šajā ziņojumā par Izraēlu. Es uzskatu, ka pirms prasīšanas ES piemērot jebkādas sankcijas, mums ir jābūt labi informētiem par konkrētiem tiesību aktu pārkāpumiem un jāatturas no vispārēja rakstura paziņojumu sniegšanas. Ja ir faktiski gadījumi, tie attiecīgā dokumenta tekstā ir jākonkretizē vai jāataino zemteksta piezīmē.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par Hélène Flautre ziņojumu par ES sankciju kā daļas no ES rīcības un politikas cilvēktiesību jomā novērtējumu. Es atzinīgi vērtēju referentes līdzsvaroto pieeju svarīgam ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas instrumentam. Sankcijas ir jāpiemēro par katru gadījumu atsevišķi un tā, lai tās neskartu nevainīgas puses. Esmu apmierināts, ka Flautre kundzes ziņojumā šādi punkti ir pienācīgi izskatīti.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) ES cilvēktiesību ievērošanu uzskata par vissvarīgāko principu un tāpēc ietver pantus par cilvēktiesībām un to īstenošanas mehānismiem visos jaunajos divpusējos nolīgumos, kurus slēdz ar trešām valstīm.

Sankciju politiskā efektivitāte un to negatīvās sekas ir šodienas diskusiju temats. Mēs īpaši to apzināmies tad, kad ES ir jāpieņem viedoklis attiecībā uz konfliktu Kaukāzā.

Tāpēc atzinīgi vērtēju un balsoju par Hélène Flautre ziņojumu, kas vieš jaunu filozofiju sankciju piemērošanā un maina idejas cilvēktiesību jomā.

Mums ir nepieciešama efektīva sankciju politika, lai nepiemērotu dubultstandartus, pamatojoties, piemēram, uz partnera stratēģisko nozīmi, kā tas ir Krievijas un Ķīnas gadījumā.

Mums ir jāizmanto stratēģijas dokumenti dažādām valstīm un citi līdzīga veida dokumenti kā pamats, lai attīstītu saskaņotas stratēģijas cilvēktiesību jomā konkrētā valstī un demokrātisko situāciju. Mums ir jāizmanto objektīva un jaunākā informācija, kas iegūta no vietējo un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Mums ir jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība un jānostājas pret tiem, kas ir vainojami konfliktos, piemēram, iesaldējot līdzekļus un piemērojot aizliegumus ceļot. Sankcijas nedrīkst skart trūcīgākos iedzīvotājus.

Es nelokāmi uzskatu, ka sankciju politika nekļūs efektīvāka, līdz nebūs ieviesta integrētā ES cilvēktiesību stratēģijā. Sankcijas kļūs efektīvas tikai tad, kad tās palīdzēs mainīt attiecības un tādējādi atrisinās konfliktus.

  Pierre Schapira (PSE), rakstiski. – (FR) Pēc parlamenta vēlēšanām Palestīnā 2006. gada februārī es biju viens no pirmajiem, kurš teica gan no Jeruzalemes puses, gan Parlamentā, ka mums nevajadzētu piemērot sankcijas Palestīnas valdībai, jo tā ciestu tikai iedzīvotāji. Protams, mums ir jāatzīst, ka politiskā situācija Palestīnas teritorijā ir lielā mērā pasliktinājusies, it īpaši starp Fatah un Hamas, bet šo politisko krīzi nevar attiecināt tikai uz Eiropas sankcijām. Tāpēc es atturējos par balsošanu saistībā ar 4. grozījumu.

Tāpat es vēlos paziņot, ka nepārprotami nosodu Izraēlas nepārtrauktos starptautisko tiesību aktu pārkāpumus, bet paužu nožēlu, ka ziņojumā tekstā nav minēti citu Tuvo Austrumu valstu starptautisko tiesību aktu pārkāpumi. Šis ir dubultstandartu gadījums, un tāpēc es balsoju pret 5. grozījumu.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. − (DA) Par spīti tam, ka H. Flautre ziņojumā ir daži kritikas vērti aspekti, es balsoju par šo ziņojumu, lai izrādītu atbalstu cīņai par cilvēktiesībām.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Eiropas Savienības piemērotās sankcijas ir instrumenti, kas nodrošina KĀDP efektivitāti. Tie var būt diplomātiski instrumenti, bet visbiežāk tiem ir ekonomisks raksturs, un tie cenšas panākt atbilstību starptautisko tiesību aktu, demokrātijas un cilvēktiesību pamatprincipiem.

Referente pieprasa visaptverošu un padziļinātu esošo ierobežojošo pasākumu pārskatu, un es uzskatu, ka viņai ir taisnība. Piemēroti principi sankciju piemērošanai ir jāizstrādā tā, lai tās tiktu izmantotas tikai pēc detalizētas, atsevišķas analīzes.

Bez tam es uzskatu, ka prioritāte ir jāpiešķir tādu ekonomisku sankciju izstrādei, kas negatīvi neietekmē sabiedrību un nepārkāpj sankcionēto valstu iedzīvotāju cilvēktiesības. Tas ir īpaši nepieciešams saistībā ar paradumu veidot melnos sarakstus. Tāpēc es arī atbalstīju ziņojumu par ES sankciju cilvēktiesību jomā novērtējumu.

Ja sankcijas izrādītos nepieciešamas, es uzskatu, ka ir svarīgi ieviest pozitīvus pasākumus, lai palīdzētu to valstu iedzīvotājiem, kuru valstīm tiek piemēroti ierobežojoši pasākumi.

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Mēs ar kolēģiem no Lielbritānijas Konservatīvās partijas pilnībā atbalstām cilvēktiesības visiem. Mēs atbalstām ES KĀDP sankciju režīmu, ko vienprātīgi piemēro visklajākajiem cilvēktiesību pārkāpējiem pasaulē, ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste vienmēr var izmantot veto tiesības šajā jautājumā. Mēs arī paužam nožēlu par to, ka sankcijas tiek piemērotas nepastāvīgi un ar acīmredzamiem pārkāpumiem, piemēram, gadījumā, kad prezidentam Mugabe tika ļauts vairākkārt iebraukt ES par spīti viņa režīmam noteiktajam ceļošanas aizliegumam.

Diemžēl H. Flautre ziņojumā neaprobežojas ar to, ka atzīst Eiropas Kopienu tiesas tiesības pārvaldīt aizliegto teroristisko organizāciju sarakstu — kam ir jābūt politiskam, nevis juridiskam lēmumam — un apgalvo, ka Lisabonas līgums liek noteikt efektīvākas ES sankcijas cilvēktiesību pārkāpumu jomā. Tas pieprasa, lai Eiropas Parlaments īstenotu dalībvalstu drošības dienestu uzraudzību un padarītu saistošu rīcības kodeksu ieroču eksporta jomā. Šo iemeslu dēļ mēs neatbalstīsim šo ziņojumu.

  Ewa Tomaszewska (UEN), rakstiski. − (PL) Es balsoju pret 57. punktu balsojumā pēc saraksta. Diemžēl mana balsošanas iekārta nedarbojās. Mani centieni pievērst šim faktam uzmanību tika ignorēti, kā tas notika arī piecos citos balsojumos pēc saraksta. Es vēlētos, lai tiktu piereģistrēts, ka es balsoju pret šī dokumenta 57. panta oriģinālo tekstu.

- Rezolūcijas priekšlikums: TAM un māšu veselība (RC-B6-0377/2008)

  Marie-Arlette Carlotti (PSE), rakstiski. – (FR) Uz papīra piektais tūkstošgades attīstības mērķis — samazināt māšu mirstību par 75 % līdz 2015. gadam — nepārprotami bija viens no sasniedzamākajiem mērķiem.

Patiesībā šis bija mērķis, kura īstenošana atpalika visvairāk. Nosodošs fakts ir šāds: Subsahāras Āfrikā katra 16 sieviete dzemdībās mirst. Šis skaitlis 20 gadu laikā tikpat kā nav mainījies.

Kur vēl pasaulē varētu sastapt tik dramatisku nelīdzsvarotību cilvēku veselības jomā? Turklāt, kad māte iet bojā, bērna iespēja iet bojā ir desmitkārt lielāka.

Mūsu visu centienos īstenot TAM īpaša uzmanība ir jāpievērš 5. mērķim.

G8 valstis beidzot ir to sapratušas. Savā pēdējā sanāksmē Japānā tās pieņēma „veselības paketi”, kuras mērķis ir nolīgt un apmācīt miljons veselības speciālistu darbam Āfrikā, lai 80 % māšu saņemtu atbalstu dzemdībās.

Tagad viss ir ES rokās.

Kopienai ir jārīkojas saskaņoti un argumentēti vairākos virzienos:

- sieviešu informēšanā un izglītošanā;

- sabiedrības veselības sistēmu nostiprināšanā dienvidu valstīs;

- jāveic lieli ieguldījumi cilvēkresursos veselības aprūpes jomā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ik gadu mirst apmēram 536 000 māšu (95 % gadījumu notiek Āfrikā un Dienvidāzijā). Uz katru mirušo sievieti 20 vai vairāk citām ir nopietni sarežģījumi, sākot no hroniskām infekcijām līdz invaliditāti izraisošām traumām, no kurām varētu izvairīties, ja būtu vispārēja pieeja pamataprūpei un ārkārtas palīdzībai dzemdībās, kā arī reproduktīvās veselības pakalpojumiem. Attīstītajām valstīm ir jāsniedz lielāks atbalsts šajās jomās.

Šie skaitļi ir ļoti satraucoši un norāda, ka māšu mirstība (TAM Nr. 5) ne vien atpaliek no attīstīto valstu plāna, bet arī ir vienīgais mērķis, kurā nav reģistrēts nekāds progress. Šodienas skaitļi ir tādi paši, kādi tie bija pirms 20 gadiem.

Māšu mirstību var novērst ar labākas veselības aprūpes nodrošināšanu un garantējot visaptverošu seksuālās un reproduktīvās informācijas un pakalpojumu pieejamību visām sievietēm.

Tāpēc mēs atbalstām pieņemto rezolūciju un priecājamies, ka mūsu priekšlikums aizsargāt efektīvas kontracepcijas un likumīga un droša aborta pieejamību arī ir pieņemts plenārsēdē.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Ir šausmīgi, ka tik liela daļa pasaules iedzīvotāju dzīvo galējā nabadzībā, ka sievietes šajās valstīs un reģionos mirst grūtniecības un dzemdību laikā un ka tik daudziem cilvēkiem trūkst informācijas par drošu kontracepciju, un tās pieejamība ir ierobežota. Šis jautājums ir par cilvēka dzīvības vērtību un vispārējo cilvēktiesību neaizskaramību, ne tikai sievietēm, kas dzīvo nabadzībā.

Šajā rezolūcijā ir pozitīvi un nepieciešami priekšlikumi, bet tajā ir izskatīti arī jautājumi, kas nav ES kompetencē. Mēs esam izvēlējušies atbalstīt priekšlikumus, kuri pieprasa labākus apstākļus sievietēm, it īpaši saistībā ar seksuālo un reproduktīvo veselību. Tomēr rezolūcijā ir skarti arī citi temati, no kuriem daži attiecas uz ārpolitiku. Tāpēc galīgajā balsojumā mēs atturējāmies.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta rezolūcijai par māšu mirstību ir liela nozīme Tūkstošgades attīstības mērķu ziņā, un tajā ir ietverta doma, ka mēs apzināmies esošo situāciju un ka mēs pieprasām rīcību, lai palīdzētu miljoniem sieviešu jaunattīstības valstīs. Es cieši atbalstu ieteikumu lūgt Komisiju un Padomi izstrādāt programmas un politiskās nostādnes, kas varētu palīdzēt novērst māšu mirstību, īpaši uzsverot piekļuvi informācijai par seksuālo un reproduktīvo veselību, lasītprasmi un pārtiku.

Šīs rezolūcijas kontekstā es uzskatu, ka kontracepcijas lietošana ir ļoti svarīga, lai novērstu slimības, nevēlamas grūtniecības un samazinātu māšu mirstību, bet vienlaikus es esmu pārliecināta, ka mums nav tiesību nosodīt vai kritizēt baznīcas, kas ir tikai morālas, nevis tiesiskas iestādes, veicinot ticību, bet neaizliedzot personīgās izvēles iespējas. Turklāt ir baznīcas, kas ar savām draudzēm nepārrunā kontracepcijas jautājumus.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par šo rezolūciju, jo māšu mirstības līmenis ir augsts ne vien jaunattīstības valstīs, bet arī jaunajās ES dalībvalstīs.

Satraucoši, ka katru gadu 536 000 ģimeņu paliek bez mātes apgādības, jo tas rada nelīdzsvarotību pašos sabiedrības pamatos. Mēs zinām iemeslus un metodes, kā apkarot šo pārādību; organizēšanas un plānošanas darbības ir atkarīgas no mums.

Es tiešām uzskatu, ka uzsvars ir jāliek galvenokārt uz sieviešu piekļuvi informācijai par veselīgu reprodukciju. Mēs nevaram veiksmīgi darboties, ja pašas sievietes nesāk apzināties briesmas, kas viņām draud pirms grūtniecības vai tās laikā. Mums arī jāpiešķir maksimāli daudz līdzekļu kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai ikvienam.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. − Priekšsēdētāja kungs, atbalstot grozījumus par ASV Global Gag noteikumu un dažu baznīcu noteikto kontracepcijas izmantošanas aizliegumu nosodīšanu, es balsoju par šo rezolūciju. Bet es biju šokā, kad uzzināju, ka daži mani kolēģi, kurus parasti var uztvert nopietni, priekšroku dod pāvesta paziņojumiem par jaunattīstības valstu iedzīvotāju veselību un labklājību.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE) , rakstiski. − (RO) Jaundzimušo mirstības skaita pieaugums un dzimstības sarukums no vienas puses un iedzīvotāju novecošana no otras puses liek dalībvalstīm un Eiropas iestādēm rīkoties nelokāmi un steidzīgi.

Es balsoju par rezolūciju par māšu mirstību pirms ANO 25. septembra augstākā līmeņa sanāksmes, kurā paredzēts pārskatīt Tūkstošgades attīstības mērķus, jo to teksts prasa, lai Padome un Komisija paplašinātu noteikumus par mātes veselības aprūpi un uzsvērtu prenatālās aprūpes programmu, mātes uztura, pienācīgas palīdzības dzemdībās, izvairoties no pārāk biežas ķeizargrieziena pielietošanas, pēcdzemdību palīdzības un ģimenes plānošanas nozīmi. Ar šo rezolūciju mēs Padomei un Komisijai pieprasām garantēt to, lai reproduktīvās veselības aprūpe ir par saprātīgu maksu, pieejama un augstas kvalitātes.

Ir svarīgi piešķirt maksimāli daudz līdzekļu programmām un politikas nostādnēm par māšu mirstības novēršanu.

Tāpat es uzskatu, ka ir būtiski finansēt ģimenes plānošanas darbības no valsts līdzekļiem.

  Ewa Tomaszewska (UEN), rakstiski. − (PL) Rezolūcijā ir nosacījumi, kas netiešā veidā iedrošina veikt abortus un pieprasa aborta legalizāciju. Fakts, ka ir iekļauti paziņojumi par šādu tematu, nozīmē subsidiaritātes principa pārkāpšanu. Tas nozīmē arī to, ka finanšu resursi no to dalībvalstu ieguldījumiem Kopienā, kurās aborts ir aizliegts, var tik izmantoti abortu veicināšanai trešās valstīs.

Ir liekulīgi attaisnot iesaistīšanos abortus atbalstošā propagandā, aizbildinoties ar māšu veselības uzlabošanu, un piešķirt finanšu līdzekļus abortiem tā vietā, lai tos izlietotu māšu veselības uzlabošanā. Tāpēc es balsoju pret šo rezolūciju.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Es balsoju pret šo rezolūciju.

Māšu veselības aizsardzība ir beznosacījumu priekšnoteikums cilvēces izdzīvošanai.

Mātes jaunattīstības valstīs patlaban saskaras ar pandēmiju, un viņām nav pieejama veselības pamataprūpe, aspirīns vai glāze dzeramā ūdens. ANO ģenerālsekretārs skaidri uzsvēra, ka mazāk nekā 10 % budžeta tiek izmantots to problēmu risināšanai, kuras skar 90 % pasaules iedzīvotāju. Pneimonija, akūta caureja, tuberkuloze un malārija — slimības, kas rada milzīgas veselības problēmas jaunattīstības valstīs, bet ir ārstējamas — saņem mazāk nekā 1 % no budžeta.

ANO ir pieņēmusi stratēģiju par atbalstu dzemdībām kvalificētu mediķu uzraudzībā. Ar to paredzēts ierobežot ar maternitāti saistītos riskus, samazināt jaundzimušo mirstību un nodrošināt pakalpojumu pieejamību.

Tomēr šī rezolūcija bez visa pārējā ierosina arī „prasmīga un droša aborta nodrošināšanu” un pauž nožēlu par to, ka netiek nodrošināti pakalpojumi reproduktīvās veselības jomā. Padomei un Komisijai tiek prasīts „nodrošināt to, ka reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumi ir tādi, kurus var atļauties, kuri ir pieejami un kuriem ir augsta kvalitāte, un veicināt piekļuvi vispusīgai informācijai un pakalpojumiem seksuālās un reproduktīvās veselības jomā visām sievietēm”. Tajā tiek prasīts, lai Padome un Komisija iejauktos šajā jomā, bet abortu jautājums ir tikai dalībvalstu, nevis ES kompetencē.

Mēs nevaram jaunattīstības valstu mātēm piedāvāt neskaidru, vienkāršotu vai, kas būtu vēl ļaunāk, ideoloģiski neobjektīvu veselības aizsardzības redzējumu.

- Ziņojums: Syed Kamall (A6-0283/2008)

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT), kas paredz pakalpojumu liberalizāciju starptautiskā līmenī un kuru referents tik ļoti vēlas redzēt pabeigtu, patiesībā ir nekas cits kā Bolkešteina direktīva globālā mērogā. Vakardienas „poļu santehniķis” rīt būs ķīnietis vai pakistānietis.

Vienīgais izņēmums attiecas uz pakalpojumiem, kas „sniegti valsts iestādes uzraudzībā” un kuri netiek sniegti „komerciāli vai konkurences dēļ ar vienu vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem”. Citiem vārdiem sakot, vienīgie, kurus tas neskars, būs policisti, tiesu un diplomātisko dienestu darbinieki un karavīri. No otras puses VVPT būs vēl viens solis uz priekšu sabiedrisko pakalpojumu likvidēšanā; šo procesu aizsāka Komisija pirms kādiem 15 gadiem kompetences un vienota tirgus vārdā.

Šodien Eiropas Savienība uzskata, ka tai ir konkurences priekšrocības, un apgalvo, ka tās pakalpojumu sniedzējiem ir nepienācīga piekļuve trešo valstu tirgiem. Tomēr pakalpojumu nozari gaida tas pats, kas notika ar mūsu rūpniecību, ar pārvietošanu, samazināšanu un turklāt arī sociālā dempinga importu. Sociālo, vides un kvalitātes standartu turēšana redzeslokā, kam pēc referenta domām nevajadzētu kļūt par šķērsli tirdzniecībai, rada draudus Eiropas sociālā un ekonomiskā modeļa pakāpeniskai sairšanai.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Par spīti dažu negatīvu aspektu likvidēšanai un formulējuma precizēšanai, kas, lai gan neapšaubot liberalizācijas procesu, cenšas to „humanizēt”, šī rezolūcija joprojām ir teksts, kurā ir aizstāvēta pakalpojumu liberalizācija, arī sabiedrisko pakalpojumu jomā (šķietami ierobežoti savā būtībā, ar nepieciešamību pēc „diferencētas” pieejas liberalizācijai).

Tomēr par spīti Parlamenta vairākuma bažām pašreizējā starptautiskā situācija nav tāda, kāda tā bija 2001. gadā, kad sākās Dohas sarunu kārta, un tas nozīmē, ka ASV un ES cenšas panākt, lai PTO pasaulei piemērotu savu ekonomiskās dominantes darba kārtību.

Par spīti vairākkārtējām neveiksmēm ES un „sociāldemokrāti” P. Mandelson un P. Lamy atkal cenšas panākt, lai sarunas „nenoietu no ceļa”, lai nodrošinātu un nezaudētu pamatu, kas sarunās jau panākts.

Kā jau iepriekš esam minējuši, galveno ekonomisko un finanšu grupu mērķis ir kontrolēt starptautisko tirdzniecību kapitālistu konkurences sistēmā, kontrolēt valstu ekonomikas (lauksaimniecība, rūpniecība, pakalpojumi, nodarbinātība, dabas resursi) un pašas valstis.

Liberalizācija nozīmē uzbrukumu strādnieku uzvarām un tautu suverenitātei, kā arī vides destrukciju.

Tāpēc mēs balsojām pret šo rezolūciju!

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Pakalpojumi veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas Eiropas ekonomikas. Pakalpojumu nozare ir ļoti nozīmīga Eiropas ekonomikas konkurētspējai un jauninājumiem, kuru pamatā lielā mērā ir zināšanas. Eiropas Savienības prasmīga darbība iekšējā pakalpojumu tirgū ir ļoti būtiska ES uzņēmumu konkurētspējai pasaules tirgū. Laicīga un pienācīga transpozīcija un īstenošana būs būtiska stabilai tirgus darbībai, it īpaši Pakalpojumu direktīvas gadījumā.

Pakalpojumu tirdzniecība lielākoties nozīmē profesionālu zināšanu pārvietošanos no vienas valsts uz citu. Tādēļ brīva tirdzniecība pakalpojumu jomā ir nozīmīga visās attīstības stratēģijās, jo tā sekmē ātru un efektīvu prasmju pārvietošanos lielos apjomos. Turklāt arvien pieaugošā piekļuve pakalpojumu tirgum rada iespēju ne vien attīstītajām, bet arī jaunattīstības valstīm, kurām bieži vien tiek liegta piekļuve prasmēm.

Piekļuve pakalpojumu tirgum ir sarežģīts jautājums PTO pašreiz notiekošo sarunu kontekstā. Tomēr jāpatur prātā, ka sarunām par pakalpojumu tirdzniecību ir jābūt ES interesēs, kā arī jāveicina trūcīgāko valstu attīstība. Ja tiks atļauts veikt būtiskus ārvalstu ieguldījumus, tad tieši pakalpojumu tirdzniecības liberalizācija varētu sekmēt palielinātu un ilgtspējīgāku ražošanu un infrastruktūras modernizēšanu visās ekonomikās.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Kamall kunga ziņojums par pakalpojumu tirdzniecību izskata veidus, kādos ES var iegūt piekļuvi trešo valstu pakalpojumu tirgiem. Pakalpojumiem patiesi ir arvien lielāka nozīme starptautiskajā tirgū. Tieši tāpēc ir svarīgi nošķirt komerciālos un sabiedrībai būtiskos pakalpojumus. Esmu to izdarījis savā balsojumā.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Saskaņā ar VVPT ar divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem un ar atklātiem vai aizsegtiem spaidiem un draudiem ES veicina kapitāla iekļūšanu augošajos jaunattīstības valstu pakalpojumu tirgos, lai palielinātu peļņu un ietekmi. Komisijas ziņojums šo politiku vērtē atzinīgi un atbalsta to.

Sabiedriskās patēriņa preces, piemēram, ūdens, veselība un labklājība, izglītība u.c. , ir monopolu mērķis centienos liberalizēt un atvērt valstu tirgus un privatizēt iestādes. Kapitālistu pārstrukturizēšana vēl vairāk kaitēs strādniekiem trūcīgajās valstīs.

Imperiālistu centru sāncensības un trūcīgo valstu pretestības dēļ pēdējās PTO sarunas ir bijušas neveiksmīgas. Varas centri sacenšas savā starpā par divpusēju un daudzpusēju nolīgumu noslēgšanu, lai nostiprinātu savas pozīcijas.

Uzmanība ir pievērsta tiešiem un netiešiem sabiedrisko pakalpojumu likvidēšanas gadījumiem, it īpaši kapitālam peļņu nesošās nozarēs un visu drošības šķēršļu likvidācijai. Tie ir centieni pakalpojumus padarīt vienlīdzīgus patēriņa precēm un veikt kopīgas pārrunas par lauksaimniecības produkciju. Šie visi ir tikai Eiropas kapitālistu imperiālistu agresijas piemēri, un viņi ir naski uz karošanu, lai uzspiestu savu izvēli.

  Tokia Saïfi (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo ziņojumu par pakalpojumu tirdzniecību, lai mudinātu Komisiju tās sarunās par tirdzniecību panākt gan progresīvu, gan abpusēju pakalpojumu tirgus un politikas atvēršanu lielākai pārredzamībai. Eiropas Savienībai, kas ir pasaules lielākais eksportētājs un pakalpojumu sniedzējs, ir jāveicina labāka piekļuve pakalpojumu tirgum gan attīstītajās, gan arī jaunattīstības valstīs.

Tomēr šai liberalizācijai ir jābūt progresīvai un divpusējai, lai tiktu ņemtas vērā iesaistīto valstu intereses. Paturot šo prātā, es balsoju par 2. grozījumu, kurā ir uzsvērta nepieciešamība pēc spējas atšķirt komerciālos pakalpojumus no nekomerciālajiem un pēc diferencētas pieejas, atverot tirgus vispārējo interešu pakalpojumiem. Es balsoju arī par 5. grozījumu, kurā EPN kontekstā ir pieprasīts, lai visiem būtu nodrošināti vispārēji, pieejami un ilgtspējīgi sabiedriskie pakalpojumi.

Un es balsoju arī par 7. grozījumu, kurā ir atzīts, ka konkrētus produktus, piemēram, ūdeni, ir jāatzīst par vispārēju sabiedrisku līdzekli, un es vēlos norādīt, ka ir nepieciešami piesardzības pasākumi, ierosinot atvērt tirgus šādiem pakalpojumiem.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Pakalpojumu tirdzniecība šodien ir kļuvusi par visu ekonomiku nepieciešamību. Jebkurai valstij ir neiespējami būt ekonomiski veiksmīgai ar dārgu un neefektīvu pakalpojumu infrastruktūru. Tekstilpreču, tomātu un citu preču ražotāji un eksportētāji nebūs konkurētspējīgi, ja viņiem nebūs piekļuves kvalitatīvai banku sistēmai, apdrošināšanas kompānijām, grāmatvedības firmām, telekomunikāciju un transporta sistēmām.

Tomēr iespēja piedāvāt privāto uzņēmumu sabiedriskos pakalpojumus arī ir būtiska. Konkurence veselības nozarē, izglītībā un sabiedrisko sakaru jomā veicina labākus pakalpojumus. Tāpēc es izvēlos atbalstīt to, ka pakalpojumi privātai vai publiskai lietošanai netiek atdalīti, jo, manuprāt, konkurence arī sabiedriskajā sfērā veicina labāku kvalitāti un apkalpošanu. Man tas šķiet pašsaprotami neatkarīgi no tā, vai tas skar mūsu iekšējo tirgu vai pakalpojumu tirdzniecību citās valstīs ārpus ES.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Ziņojums par pakalpojumu tirdzniecību uzsver pakalpojumu tirdzniecības nozīmi kā nozares instrumentam, ar kuru rada jaunas pastāvīgas darba vietas un uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Šie pakalpojumi patlaban veido 75 % Eiropas Savienības IKP.

Referents pieprasa atvērt un liberalizēt pakalpojumu tirdzniecības tirgu. Noteikti ir nepieciešams atvērt tirgu un uzlabot konkurenci. Tomēr, manuprāt, pakalpojumu tirdzniecības tirgus atvēršanu nedrīkst uztvert kā privatizāciju. Ir jāsaprot, ka komerciālie pakalpojumi atšķiras no sabiedriskajiem. Tādēļ ir jānodrošina, ka pieņemtā pieeja sabiedrisko pakalpojumu tirdzniecības atvēršanai atšķiras no tās, kas ir pieņemta komerciālo pakalpojumu tirdzniecības atvēršanas sakarā.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE) , rakstiski. − (RO) Es balsoju par ziņojumu par pakalpojumu tirdzniecību, kurā ir uzsvērta pakalpojumu tirdzniecības nozīme darba vietu radīšanā.

Sociāldemokrātu grupas iesniegtajā 2. grozījumā ir uzsvērta nepieciešamība pēc diferencētas pieejas vispārēju interešu pakalpojumu tirgus atvēršanas kontekstā un it īpaši nepieciešamība nošķirt komerciālos un nekomerciālos pakalpojumus.

Manuprāt, 5. grozījums ir īpaši nozīmīgs, jo tas pieprasa vispārējus, pieejamus, ilgtspējīgus un pieņemamus pakalpojumus atbilstīgi augstas kvalitātes standartiem, kurus jānodrošina visiem, un arī 10. grozījums, kurā Komisija ir aicināta rīkoties bargāk attiecībā uz viltojumiem, it īpaši tīmeklī, un kurā Komisijai pieprasa iesniegt Parlamentam un Padomei priekšlikumu ar mērķi nodrošināt Kopienu un dalībvalstis ar kvalitatīviem un statistiskiem datiem Eiropas līmenī par viltošanu, it īpaši tīmeklī.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. – (PL) Tā sauktā pakalpojumu revolūcija, kas notiek jau no 20. gadsimta vidus, ir izraisījusi to, ka pakalpojumi kļūst par vissvarīgāko ekonomikas nozari daudzām valstīm. Tehnoloģiskais progress, it īpaši telekomunikāciju un informāciju tehnoloģiju jomā, ir būtiski mainījis uzskatus par pakalpojumiem un to iespējamo nozīmi starptautiskajā tirdzniecībā. Dramatiska iepriekšminētās sistēmas paplašināšanās kopā ar tehnoloģisko attīstību ir paplašinājusi starptautisko pakalpojumu tirdzniecību.

Polijas iesaistīšanās starptautiskajā pakalpojumu tirdzniecībā nekad nav bijusi pārāk aktīva. To pašu var teikt par citām centrālās un Austrumeiropas valstīm. Tas lielā mērā saistīts ar nepietiekamo nozares attīstību centrāli plānotajās ekonomikās. Būtiskas pārmaiņas pakalpojumu nozares attīstībā sākās tikai pārejas periodā, kas sekoja komunisma ērai un turpinājās, kamēr vien notika pievienošanās Eiropas Kopienām. Radikālas pārmaiņas pakalpojumu nozarē jau ir manāmas. Bez tam Polijas integrācijai Kopienās un ar to saistītajam Polijas ekonomikas pielāgošanas procesam EK prasībām ir jāpaātrina pakalpojumu nozares attīstības temps un jānodrošina lielākas iespējas Polijai piedalīties starptautiskajā pakalpojumu tirdzniecībā.

Tāpēc es uzskatu, ka ES ir jāpūlas uzlabot pakalpojumu tirdzniecības kvalitāti, jo šī nozare veicina labklājību un darba vietu rašanos visās pasaules ekonomikās. Turklāt tā palīdz paātrināt attīstības tempu.

- Ziņojums: Josu Ortuondo Larrea (A6-0308/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai gan mēs atzinīgi vērtējam ziņojumā paustās bažas par nepieciešamību veikt ieguldījumus ostu reģionos, tehniskajā modernizācijā un vides aizsardzībā, mūsuprāt, šis ziņojums slēpj to, ka viens no Eiropas Komisijas mērķiem saistībā ar turpmāko ostu politiku ir panākt šī stratēģiskā sabiedriskā pakalpojuma liberalizāciju vairākās dalībvalstīs.

Tāpēc mēs paužam nožēlu par to, ka ir noraidīti mūsu grozījumi, kuri:

- uzsvēra jebkuru jaunu centienu liberalizēt ostu pakalpojumus ES līmenī noraidīšanu, piemērojot iekšējā tirgus konkurences noteikumus,

- un pieprasīja, lai tiktu izveidotas iniciatīvas, lai apkarotu nedrošību un negadījumu riskus nozarē un lai garantētu un nodrošinātu ostas strādnieku tiesības, it īpaši nodarbinātības, taisnīgas samaksas, cienīgu darba apstākļu, sociālās labklājības, kolektīvo līgumu, arodbiedrību tiesību un profesionālās apmācības jomā.

Eiropas ostu dažādība un savstarpējā saistība ir jāsargā, un to pārvaldības pamatā ir jābūt augstiem kvalitātes un drošības standartiem — stratēģiskam elementam ekonomiskajā attīstībā. Eiropas ostu pārvaldības atvēršana starptautiskiem uzņēmumiem, kā tas, šķiet, notiek, mazinās darba attiecību un kolektīvo sarunu vērtību un paaugstinās nedrošības risku ostu sistēmā, kas beigu beigās liks apšaubīt kuģošanas drošību.

Tāpēc mēs atturējāmies.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. − Balsošanas laikā izteicu savu nostāju, balsojot pret GUE grupas grozījumiem. Ostu nozare Eiropas Savienībai ir ļoti nozīmīga no ekonomiskā, komerciālā, sociālā, vides un stratēģiskā viedokļa. Tomēr, paturot prātā šīs nozares nozīmi, es nevaru atbalstīt pieeju, kas liktu ostām kļūt par valsts īpašumu.

Tieši pretēji — es atbalstu dalībvalstu tiesības ņemt vērā savas intereses, izlemjot — atvērt vai neatvērt ostu nozari liberalizācijai. Lēmumi par to, vai privatizēt un/vai piemērot privātu vai valsts partnerību ostās, ir dalībvalstu kompetencē, un to nenoteiks Eiropas iestādes, kamēr vien tie būs saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem. Patiesībā dažas Eiropas ostas jau vada trešo valstu iestādes vai uzņēmumi. Manuprāt, ostu nozarei, gluži kā jebkurai citai, ir jāļauj darboties vienādas konkurences apstākļos.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Grieķijas Komunistu partija balso pret šo ziņojumu, jo tas atbalsta un pēc būtības līdzinās Komisijas ziņojumam par ostām, kurš sekmē ES noteikto ostu privatizēšanas mērķi. Ostu privatizāciju līdz šim ir apturējusi darbinieku cīņa, bet ES vēl no tās nav atteikusies, jo tas ir ES kapitāla galvenais mērķis.

Tāpēc Komisija tagad cenšas to sekmēt ar fragmentāciju, proti, peļņu nesošu ostas pakalpojumu nodošanu kapitālam. Vienlaikus ES ir uztrenēta acs uz valsts subsīdijām ostām; tā gatavojas subsīdiju likvidēšanai vai drastiskai samazināšanai, tādējādi bruģējot ceļu ostu privatizācijai. Ostas ir stratēģiskas nozīmes dalībvalstu ekonomiku nozares un ir tieši saistītas ar to suverenitāti un spēju aizstāvēties. Tāpēc plāni liberalizēt ostu pakalpojumus un privatizēt ostas ietekmē ne tikai ostās strādājošos, bet arī veselu strādnieku šķiru un ļaužu masas.

Nepietiek tikai ar to, ka strādnieku šķira un darbinieki kopumā ir vērīgi un organizē savu cīņu pret privatizācijas plāniem paši; viņiem ir jācīnās par ostām, kuras piederēs cilvēkiem pašpaļāvīgu cilvēku ekonomikas sistēmā kādas pazīstamas iestādes paspārnē.

- Ziņojums: Michael Cramer (A6-0326/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Par spīti tam, ka piekrītam ziņojumā paustajām bažām un priekšlikumiem, mēs uzskatām, ka tas neatspoguļo valsts politikas būtiskākos elementus šajā stratēģiskajā nozarē — ar norādēm uz sociālo, ekonomisko un vides jomu —, īpaši saistībā ar sistēmas izveidi spēcīgā valsts nozarē un nepieciešamību apkarot sistemātiskas neatbilstības strādnieku tiesībām un to pārkāpumus, kā to var novērot šajā nozarē.

Tāpēc mēs uzskatām, ka, neizskatot būtisko aspektu par darba apstākļiem šīs nozares profesionāļiem, ziņojums nesasniedz izvirzīto mērķi. Pagaidu līgumu prakse, kas veicina darba stundu, atpūtas periodu un kopīgo darba līgumu neievērošanu, kā arī ir strādnieku tiesību pārkāpums, liek apšaubīt viņu (un trešo pušu) drošību. tāpēc mums ir jāaptur darbavietu likvidēšana un pieaugošā darba attiecību nestabilitāte, veicinot uzņēmumu darbaspēka integrāciju, cienīgu karjeru un algas.

Tāpat mēs nepiekrītam uzsvērtajam, ka ir jāpiemēro „lietotājs maksā” un „piesārņotājs maksā” principi, jo šie pasākumi galvenokārt ietekmē galapatērētāju un sniedz labumu tikai tiem, kuri finansiāli spēj „lietot” un „piesārņot”, ne vienmēr veicot būtiskus uzlabojumus kravu pārvadāšanas transportā.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Michael Cramer ziņojumu par ilgtspējīgu un efektīvu loģistiku un kravas pārvadājumu transporta sistēmu Eiropā.

Šai sistēmai ir būtiska nozīme Eiropas kā starptautiski konkurētspējīgas ekonomikas stiprināšanā un paplašināšanā, bet tas nedrīkst notikt uz vides un iedzīvotāju rēķina. „Zaļie koridori” ir pamatjēdziens Eiropas transporta optimizēšanai un tā īstenošanai pēc iespējas ilgtspējīgāk. Pareizā pieeja ir samazināt visa veida piesārņojumu, vienlaikus palielinot atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu.

Šajā saistībā ieguldījumi jaunajās tehnoloģijās, piemēram, datorizētajā „brauc un stāvi” (‘stop-go’) sistēmā kravu transportam un atbalstā cita veida ceļa transportlīdzekļiem ir ļoti nozīmīgi un norāda uz turpmāko virzienu.

Pārvaldības un administratīvo procedūru saskaņošana ES līmenī arī uzlabos un padarīs efektīvāku Eiropas transporta sistēmu. Eiropai ir nepieciešama konkurētspējīga un novatoriska ekonomika, lai gūtu panākumus. Šis ziņojums sniedz būtisku ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. – (PL) Es piekrītu Cramer kunga paustajiem uzskatiem, proti, tam, ka ir jācenšas uzlabot Eiropas kravu transporta efektivitāti, integrāciju un ilgtspēju.

Tāpat es atbalstu visus pasākumus, kuri ir radīti vēlamo mērķu sasniegšanai. Tas attiecas uz uzmanības koncentrēšanu uz transporta koridoriem, atbalstu novatoriskajām tehnoloģijām, infrastruktūrai un efektīvākai kravu transporta pārvaldībai. Ir minēta arī nepieciešamība vienkāršot administratīvās procedūras un kravas transporta ķēdi, kā arī padarīt pievilcīgāku no ceļa neatkarīgā transporta tīklu. Es atbalstu visas šīs pieejas. Manuprāt, referenta noteiktajām prioritātēm ir jāsniedz būtisks ieguldījums Eiropas kravu transporta sistēmas uzlabošanā.

- Ziņojums: Frédérique Ries (A6-0260/2008)

  Liam Aylward (UEN), rakstiski. − Mēs ar kolēģiem atzinīgi vērtējam no jauna izraisīto interesi pētījumos par iespējamo veselības apdraudējumu, ko rada pārlieku ilga atrašanās elektromagnētisko lauku zonā. Jautājumā par šo ietekmi uz veselību ir nepieciešama piesardzība. Es personīgi par šo jautājumu raizējos un centos iztirzāt šī gada janvārī. Savā vēstulē bijušajam komisāram M. Kyprianou es vērsu viņa uzmanību uz to, ka kopš 1999. gada 12. jūnija nav veikts neviens pārskats par spīti tam, ka bija paredzēts to veikt piecus gadus pēc minētā datuma.

Es balsoju par F. Ries ziņojumu, kurā ir atzīts, ka jauno tehnoloģiju ietekmes dēļ 1999. gada ziņojums ir novecojis. Tomēr es balsoju pret grozījumu, kas pieprasīja striktāku saskaņoto ierobežojumu piemērošanu īpašu elektromagnētisku viļņu emisijām. Šis jautājums skar veselību un tāpēc rūp Īrijai. Īrijas valdība ir publicējusi jaunāko ziņojumu, secinot, ka līdz šim nav atklāta nekāda kaitīga īstermiņa vai ilgtermiņa ietekme uz veselību.

Ir jau pieņemtas ICNIRP pamatnostādnes, ar kurām ierobežo sabiedrisko un profesionālo pakļaušanu elektromagnētiskiem laukiem un kuras atbalsta Pasaules Veselības organizācija.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu par spīti dažām pretrunām. Tomēr ir arī daudzi pozitīvi un būtiski aspekti, it īpaši piesardzības principa aizstāvībā, apstiprinot, ka tam ir jāveic viens no Kopienas politiku stūrakmeņiem veselības un vides jomā.

Šajā ziņojumā ir arī kritizēts rīcības plāns, it īpaši tur, kur teikts, ka tas „jau iedīglī ir lemts daļējai neveiksmei, jo tas paredzēts tikai kā jau pastāvošo Kopienas politiku papildinājums un tā pamatā ir preventīva politika, kuras mērķis būtu samazināt to slimību skaitu, kuras saistītas ar vides faktoriem, un tam trūkst skaidra un skaitļos izteikta mērķa”.

Tāpat ziņojumā ir uzsvērts tas, ka Eiropas Komisijai ir jāņem vērā MVU ekonomiskā nozīme, sniedzot tehnisku atbalstu, lai ļautu un palīdzētu tiem atbilst saistošajiem vides veselības noteikumiem un iedrošinātu veikt citas izmaiņas, kas ir pozitīvas no vides veselības viedokļa un ietekmē uzņēmumu darbību.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par Frédérique Ries ziņojumu par termiņa vidusposma pārskatu par Eiropas Vides un veselības rīcības plānu 2004.-2010. gadam. Es atbalstu prasību, lai rīcības plāns koncentrētos uz gaisa kvalitāti iekštelpās un ārā, kā arī uz ķimikālijām. Tas, ka visiem ražotājiem vai importētājiem ir jāspēj pierādīt savas produkcijas drošība, pirms to laiž tirgū, arī ir pozitīvs solis, lai nodrošinātu, ka gan patērētāji, gan vide tiek pienācīgi aizsargāti.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Neapdomīgā dabas resursu izmantošana peļņai, kapitālistu pārstrukturizēšanai, tirgu liberalizācijai un enerģijas, transporta un telekomunikāciju jomu privatizēšanai posta vidi. Apvienojumā ar darba nosacījumu pasliktināšanos un veselības, labklājības un apdrošināšanas jomu privatizāciju ir novērojams vispārējs veselības problēmu pieaugums, it īpaši to slimību, kas saistītas ar vides riskiem. Veselības pakalpojumu komercializācija un ES vides politika, kas ar piesārņojuma tirdzniecības sistēmu un „piesārņotājs maksā” principu pārvērš vidi par patēriņa preci, nespēj novērst apdraudējumus un kaitējumus, kā arī nespēj tos pārvaldīt darbinieku labā, jo viņu pamatmērķis ir palielināt kapitāla peļņu.

Ziņojums ir pareizs savos secinājumos par preventīvo un aizsardzības principu piemērošanu; trūkst būtisku, striktu pasākumu; ir nepieciešamība pēc visaptverošiem pētījumiem, pamatojoties uz visneaizsargātākajām grupām; garīgā veselība, magnētisko lauku ietekme u.c. Tomēr ziņojums noslēdzas ar priekšlikumiem, kurus nosaka promonopolistiska ES politika, piemēram, vairāk nodokļu atlaižu un finansiālu stimulu uzņēmumiem. Šis iemesls uzliek atbildību par vides aizsardzību indivīdam.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. − (RO) 2005. gada februārī justais prieks par to, ka tika apstiprināts„Eiropas Vides un veselības rīcības plāns 2004.-2010. gadam”, ir beidzies bez daudzu ierosināto darbību īstenošanas. Ir lielā mērā nepieciešams ievērot šos termiņus un veikt šīs darbības, it īpaši šajā desmitgadē, kad vislielākais izaicinājums cilvēku veselībai vides aizsardzības jomā ir pielāgošanās klimata pārmaiņām.

Mazāk turīgākie sabiedrības slāņi, kā arī bioloģiski visneaizsargātākie (bērni, grūtnieces un veci cilvēki) būs visjutīgākie pret šīm pārmaiņām.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš pielāgošanās sociālajiem aspektiem, to skaitā arī arodriskiem un ietekmei uz dzīves līmeni un sadzīves apstākļiem.

Nelabvēlīgo laika apstākļu nelabvēlīgās ietekmes uz cilvēku veselību novēršanai ir būtiska nozīme, un tādēļ Komisija ir pieprasījusi izstrādāt paraugprakses rokasgrāmatas, kurās būtu minētas darbības, kas jāveic reģionālajām un vietējām iestādēm sadarbībā ar citām iestādēm, kā arī iedzīvotāju izglītības un izpratnes programmas, lai vairotu sapratni par pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei.