Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 22. septembris - Brisele

23. Plašsaziņas līdzekļu koncentrēšanās un plurālisms Eiropas Savienībā (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0303/2008), ko Kultūras un izglītības komitejas vārdā iesniedza Marianne Mikko, par plašsaziņas līdzekļu koncentrēšanos un plurālismu Eiropas Savienībā (2007/2253(INI)).

  Marianne Mikko, referente. − Priekšsēdētāja kungs, kopš 2004. gada sākuma ES iedzīvotāju skaits ir gandrīz divkāršojies. Standartu konverģence attiecībā uz demokrātijas un pamatbrīvību nodrošināšanu atbilstīgi augstākajam līmenim ir viens no galvenajiem izaicinājumiem pēc paplašināšanās. Šajā kontekstā ziņojumā ir atbalstītas visas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt demokrātiju, un tajā ir uzsvērts, ka plašsaziņas līdzekļi joprojām ir ietekmīgs politisks instruments, ko nedrīkst uztvert tikai no ekonomiskā viedokļa.

Ziņojumā ir atbalstīts Eiropas Komisijas lēmums uzticēt plašsaziņas līdzekļu plurālisma drošu un taisnīgu indikatoru noteikšanu trīs Eiropas universitāšu konsorcijam.

Turklāt šajā ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība ieviest uzraudzības un izpildes sistēmas, kuru pamatā būtu šādā veidā noteikti indikatori. Ziņojumā ir arī apzinātas izdevēju un žurnālistu pārstāvju pūles radīt plašsaziņas līdzekļu brīvības hartu. Turklāt ziņojumā arī uzsvērta nepieciešamība sniegt žurnālistiem un redaktoriem sociālās un juridiskās garantijas.

Ziņojumā atbalstīta redaktoru un žurnālistu brīvības labākās prakses piemērošana starptautiskos uzņēmumos visās valstīs, kurās tie darbojas. Tas rada bažas par zemākiem standartiem dalībvalstīs, kas iestājušās ES no 2004. līdz 2007. gadam.

Jaunu tehnoloģiju attīstība un ieviešana ir veicinājusi jaunu plašsaziņas līdzekļu un jauna veida saturu parādīšanos. Jaunu plašsaziņas līdzekļu rašanās ir piešķīrusi lielāku dinamiku un daudzveidību plašsaziņas līdzekļu jomā. Ziņojumā ir izteikts aicinājums rīkoties atbildīgāk ar jaunajiem kanāliem.

Tīmekļa žurnāli: es saprotu un nesaprotu blogotāju bažas. Mana iejaukšanās kibertelpā izraisīja krasu reakciju no daudziem blogotājiem. Tagad man ir jāpaskaidro, ka neviens nav ieinteresēts interneta regulēšanā. Tāpēc es kā referente atbalstu PSE, ALDE un Verts/ALE grupas kompromisu, ar ko ir panākta vienota izpratne un kas uzsver šo: „veicina atklātu diskusiju par visiem jautājumiem saistībā ar tīmekļa žurnālu statusu” – punkts. Pie tā mēs paliekam.

Ziņojumā ir apzināti izaicinājumi, ar kuriem nākas saskarties drukātajiem izdevumiem, jo ieņēmumi no reklāmas aizplūst uz internetu, taču tajā ir arī uzsvērts, ka jaunajā komerciālo plašsaziņas līdzekļu vidē dominē vispāratzīti sabiedrisko un privāto plašsaziņas līdzekļu satura autori. Tajā arī pausts viedoklis, ka plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrācija sasniedz tādu līmeni, kurā plašsaziņas līdzekļu plurālismu nevar garantēt ar brīvā tirgus spēkiem, īpaši jaunajās dalībvalstīs.

Ziņojumā ir atzīts, ka sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir nepieciešama liela un stabila tirgus daļa, lai tie varētu pildīt savu misiju. Tajā ir uzsvērts, ka, lai arī dažviet sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi ir vadošie tirgus dalībnieki, vairumā gadījumu tie cieš no nepietiekama finansējuma un politiskā spiediena.

Ziņojumā ir atzīta nepieciešamība uzlabot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi ES, ieteikts iekļaut plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi kā vienu no deviņām pamatprasmēm un atbalstīta ideja izstrādāt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes pamatprogrammu.

Vēlreiz atgādinu, ka ziņojumā ir atbalstītas visas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt demokrātiju, un tajā ir uzsvērts, ka plašsaziņas līdzekļi joprojām ir ietekmīgs politisks instruments, ko nedrīkst uztvert tikai no ekonomiskā viedokļa. Vārda brīvība ir galvenais mana ziņojuma elements – to es patiesi atbalstu.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt Marianne Mikko kundzi ar viņas izcilo ziņojumu. Komisija atbalsta daudzus no ziņojumā paustajiem viedokļiem. Mēs esam pārliecināti, ka šī rezolūcija ir ļoti pozitīvs signāls visām ieinteresētajām pusēm, tajā skaitā dalībvalstīm un Eiropas iestādēm, arī Komisijai, par plašsaziņas līdzekļu plurālismu.

Demokrātijas un vārda brīvības nodrošināšana – kā jūs teicāt – ir ļoti būtiska. Mums ir jāuztur līdzsvars starp plašsaziņas līdzekļu balsu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu konkurētspēju. Tomēr līdzšinējās intensīvās konsultācijas apliecināja, ka būtu politiski nepieņemami, ja Komisija un Eiropas Savienība harmonizētu noteikumus par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām vai plurālismu. Šeit subsidiaritāte ir efektīvs un spēcīgs apsvērums, un piemērot vienu mērauklu vai modeli dažādām situācijām nebūtu pareizi.

Tas ir iemesls, kāpēc es domāju, ka būtu kļūda pārāk stingri regulēt ļoti dzīvīgo blogu jomu. Tomēr es piekrītu jums, ka tīmekļa vietnēm jebkurā gadījumā ir jāievēro dažas juridiskas saistības, kas piemērotas presei, piemēram, autortiesības vai tiesības uz atbildi. Mums šķiet, ka būtu vēlams nodrošināt, ka uz lietotāju radītām tīmekļu vietnēm attiecas tādi paši noteikumi kā uz dažādiem citiem sabiedriskās domas paušanas veidiem. Tomēr stingra un speciāla statusa noteikšana blogiem šķiet neproduktīva un ir pretrunā interneta patiesajam garam.

Komisija piekrīt Parlamentam, ka Eiropas Kopienas konkurences noteikumi var tikai daļēji nodrošināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu. Tieši tas ir iemesls, kāpēc plašsaziņas līdzekļu plurālisms EK Apvienošanās regulas 21. pantā ir atzīts par jautājumu, kurā sabiedrība ir pamatoti ieinteresēta. Tāpēc dalībvalstis var veikt atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu, ieviešot noteikumus papildus Apvienošanās regulai. Taču tām ir jāpiemēro arī valsts un EK tiesību akti.

Tomēr, runājot par konkurences noteikumiem, es vēlos paust nedaudz atšķirīgu viedokli par jūsu apgalvojumu par īpašumtiesību koncentrēšanās kaitīgo ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu. Eiropas plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem, tajā skaitā rakstītajai presei, ir jābūt pietiekami stipriem, lai izturētu konkurenci globālā, starptautiskā līmenī. Mēs esam pret pārāk stingriem noteikumiem attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām, kas varētu samazināt ES uzņēmumu konkurētspēju. Situācijas dažādās dalībvalstīs nevar salīdzināt. Situācijas ir patiešām daudzveidīgas.

Protams, es atbalstu īpašumtiesību pārredzamību un to, ka sabiedrībai ir jābūt pieejamai pilnīgai informācijai par raidorganizāciju un izdevēju mērķiem un izcelšanos. Tas ir sine qua non nosacījums, lai iegūtu autoritatīvus un uzticamus plašsaziņas līdzekļus.

Kā jūs uzstājat savā rezolūcijā, sabiedriskās raidorganizācijas ir neatņemams plašsaziņas līdzekļu elements. Tāpēc Komisija uzskata, ka šo organizāciju sabiedriskajai misijai ir jābūt skaidri definētai, bet finansējumam – nodrošinātam, jo pretējā gadījumā būs lielas neskaidrības.

Šajā ziņā, dāmas un kungi, mēs visi piekrītam, ka valsts pasūtījuma definēšana principā ir jautājums, par kuru būtu jālemj dalībvalstīm, nevis Komisijai. Dalībvalstis arī lemj par valsts apraides finansējumu, kā norādīts Amsterdamas protokolā. Šajā kontekstā Komisijas uzdevums ir minimizēt konkurences kropļojumus starp dažāda veida plašsaziņas līdzekļiem. Komisija arī novērtē jūsu nostāju attiecībā uz uzvedības kodeksiem un pašregulēšanos kā instrumentiem plašsaziņas līdzekļu plurālisma atbalstīšanā.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 25. septembrī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Katerina Batzeli (PSE), rakstiski. – (EL) Koncentrēšanās un plurālisms turpinās būt debašu centrā dalībvalstu un Kopienas līmenī. Mūsdienu sabiedrība un iedzīvotāji var saņemt jaunāko informāciju un sekot līdzi diskusijām plašsaziņas līdzekļos. Ņemot to vērā, primārais mērķis ir noteikt robežas, kurās sabiedriskie un privātie plašsaziņas līdzekļi var sadarboties un iejaukties. Katrā gadījumā ir jābūt pārliecībai, ka ar informāciju netiks manipulēts. Plašsaziņas līdzekļu neatkarība no politiskajiem spēkiem, finansiālā neatkarība, pārredzama plašsaziņas līdzekļu finansēšana, droši darba apstākļi žurnālistiem, kā arī ziņu kvalitāte un daudzveidība – tas viss ir jānodrošina.

Tā kā plašsaziņas līdzekļi paver demokrātiska dialoga iespējas, ir izstrādāti jauni komunikācijas veidi: blogi, kas padara iespējamu individuālu viedokļu paušanu. Tomēr daudzos gadījumos šāda izpausmes forma ir pārvērtusies par „kolektīvu protestu”, piemēram, tādos svarīgos jautājumos kā vide un sabiedrība.

Pašregulēšanās kodeksi šajā līmenī ir pamats savstarpējai lietotāju un lasītāju cieņai; tie nedrīkst ierobežot kādas puses vārda brīvību vai tiesības uz atbildi. Plašsaziņas līdzekļi un tiešsaistes informācijas apmaiņas forumi ir attīstīti, novērtēti un regulēti, ņemot vērā demokrātiskas izteikšanās un dalības principu, kā arī ievērojot cilvēktiesības.

  Ivo Belet (PPE-DE), rakstiski. – (NL) Mēs uzskatām, ka plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir ļoti svarīgs, un mēs atbalstām vispārējos ziņojuma principus. Diemžēl mēs nevarējām piekrist tā pēdējam punktam.

Mēs pilnībā piekrītam, ka sabiedriskajām raidorganizācijām ir jādod iespēja spēlēt savu svarīgo lomu digitālajā, interaktīvajā plašsaziņas līdzekļu vidē, protams, vienlīdzīgi ar komerciālajām raidorganizācijām.

Ir jāveicina atklātas debates tīmekļa žurnālos. Blogi un cita „lietotāja radīta informācija” piešķir dzīvīgumu daudzpusīgajai plašsaziņas līdzekļu videi un arvien vairāk ietekmē ziņu un jaunāko notikumu interpretāciju.

Taču bloga kvalitāte uzlabojas vai pasliktinās atkarībā no tā autora, un ne visi blogotāju nodomi ir vienlīdz cienījami.

Lai blogi nepārvērstos par anonīmiem apmelojumu avotiem, mums ir jāpadomā, kā cīnīties, piemēram, pret pārkāpumiem privātumā vai tiesībās uz atbildi. Taču Parlaments noteikti nedrīkst kļūt pārāk aizbildniecisks.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. – (PL) Es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienībai ir jānodrošina līdzsvars starp privātiem un valsts plašsaziņas līdzekļiem Eiropā. Televīzijas vai radiostaciju īpašnieku iejaukšanās informācijas saturā ir demokrātijas standartu pārkāpums. Es esmu no valsts, kur esošā valdība grauj plašsaziņas neatkarību. Tiek veikti vairāki pasākumi, lai pakļautu valsts plašsaziņas līdzekļus valdošajai elitei.

Es vēlos paust savu atbalstu ikvienai iniciatīvai, kuras mērķis ir aizsargāt valsts plašsaziņas līdzekļus, jo tie ir spēcīgs politisks instruments. Valsts raidorganizācijām ir nepieciešama papildu aizsardzība nepietiekamā finansējuma un politiskā spiediena dēļ, kas uz tiem tiek izdarīts, īpaši jaunajās dalībvalstīs.

  Hélène Goudin (IND/DEM), rakstiski. – (SV) Šķiet, ka Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejā ir pārāk daudz darbinieku, un lielās vēlēšanās dēļ atrast vismaz kādu tematu, ar ko nodarboties, tā rada ziņojumus, bez kuriem pasaule diezgan labi varētu iztikt.

Ziņojums par plašsaziņas līdzekļu koncentrēšanos un plurālismu Eiropas Savienībā ir tam piemērs. Tas ir komitejas patstāvīgs ziņojums, un sākotnējā tekstā tā autore piedāvāja brīvprātīgi iedalīt blogus pēc profesionālās un finansiālās atbildības, kā arī autoru un izdevēju interesēm. Pret šādu ideju ir daudz iebildumu, gan attiecībā uz tās īstenošanu, gan, kas ir vēl svarīgāk, attiecībā uz tās iespējamo ietekmi uz vārda brīvību.

Lai arī laikā, kamēr ziņojuma projekts tika izskatīts, komitejā tajā tika izdarītas izmaiņas, tajā vēl joprojām ir daudz kā nevajadzīga un kaitīga.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Es vēlos pateikties Mikko kundzei par viņas ziņojumu par plašsaziņas līdzekļu plurālismu. Šis jautājums ļoti satrauc Eiropas sabiedrību: kāda ir mūsu loma un ietekme? Vēsture ir pierādījusi, ka varas koncentrēšanās nekad nesola neko labu. Vara neatkarīgi no veida, kādā tā izpaužas, slikti ietekmē cilvēku, bet koncentrēta vara sabojā visu sabiedrību. Tas attiecas arī uz ceturto varu, plašsaziņas līdzekļiem.

Viena no Eiropas Savienības galvenajām funkcijām ir garantēt konkurenci vienotā tirgū. Kāpēc tas nevarētu attiekties arī uz plašsaziņas līdzekļiem? Ziņojumā paustā doma par konkurences likuma un plašsaziņas likuma ciešu sasaistīšanu, lai izvairītos no interešu konfliktiem starp plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrēšanos un citām varas formām sabiedrībā, ir pamatota.

Tomēr mani vairāk satrauc plašsaziņas līdzekļu spēja sargāt to, kas ir labs sabiedrībā, jo gan plašsaziņas līdzekļu, gan sabiedrības intereses arvien vairāk un vairāk saistās ar peļņu.

Jau ilgi baznīca cilvēkiem „ar karotīti nebaro” ētikas principus. To dara noteikti preses izdevumi, jo tie zeļ, pateicoties grēkiem, nepatiesu ziņu publiskošanai un nosodījumam. Asprātīgā veidā šādi žurnālisti var apvienot sajūsmināšanos par amorālu rīcību un neparasti šauru domāšanu par produktīvu uzņēmējdarbību: provocē, nosodi un pelni naudu.

„Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts.” Šie vārdi liecināja par cilvēka domāšanas pārzināšanu. Kad plašsaziņas līdzekļi paši sev atbildēs, vai tie ar savām darbībām panāk kaut ko sociāli ļaunu vai labu?

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. – (RO) Mēs visi esam vienisprātis, ka plašsaziņas līdzekļu svarīgam aspektam ir jābūt plurālismam. Plurālisms ir jāatbalsta, un M. Mikko ziņojuma pieņemšana ir liels solis šajā virzienā.

Dalībvalstīm ir jāatzīst un jāatbalsta līdzsvarota plašsaziņas līdzekļu tirgus nepieciešamība, un tām gan atsevišķi, gan kopīgi ir jāapņemas sniegt Eiropas pilsoņiem iespēju iegūt precīzu un daudzveidīgu informāciju.

Kultūru daudzveidība un arvien pieaugošā nepieciešamība integrēt migrantus un minoritātes, kā arī kvalitatīvas informācijas sniegšana strādājošajiem iedzīvotājiem ir plašsaziņas līdzekļu brīvības hartas izveides galvenie iemesli. Es vēlētos paust pilnīgu atbalstu Eiropas Parlamenta ieteikumam, ka sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēji ir jāmudina darboties kā alternatīviem pakalpojumu sniedzējiem atšķirībā no tiem, kuru pamatā ir vienīgi komerciāli kritēriji.

Eiropas pilsoņu aktīva tiesību izmantošana un pienākumu pildīšana, kā arī to informētība un spēja izprast un kritizēt informēšanas veidu ir vajadzība, kam ir jāietekmē katrs pasākums, ko nākotnē pieņems gan Eiropas iestādes, gan dalībvalstis.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. – Marianne Mikko ziņojumā ir pausti ļoti labi apsvērumi par plašsaziņas līdzekļu vispārējām tendencēm Eiropas Savienībā, un 35. punktā ir norādīts ārkārtīgi svarīgs aspekts saistībā ar sabiedriskajiem apraides pakalpojumiem.

Lai saglabātu pietiekamu plašsaziņas līdzekļu plurālismu un daudzveidību, sabiedriskajām raidsabiedrībām ir arī jāpiedāvā tādas programmas, kas varētu nesasniegt augstāko reitingu vai lielākos ieņēmumus no reklāmas. Es vienmēr esmu bijis pārliecināts, ka gadījumā, ja sabiedriska raidorganizācija kļūst ārkārtīgi populāra iedzīvotāju vidū un ir ienesīga valstij, tai nemaz nav jābūt sabiedriskai raidorganizācijai.

Sabiedriskas raidorganizācijas mērķis ir arī rūpēties par iedzīvotāju dažādajām vajadzībām un interesēm, un tā ne vienmēr ir privāto raidorganizāciju nekritiskā auditorija, kas mēdz sekot vairākuma viedoklim. Lai konkurētu ar privātām raidorganizācijām, sabiedriskās raidorganizācijas Eiropas Savienībā nedrīkst atstāt novārtā augstas kvalitātes specializētas programmas.

Viens no sabiedriskā labuma produktu piedāvāšanas principiem ir solidaritāte. Sabiedriskajām raidorganizācijām ir jādarbojas, solidarizējoties arī ar prasīgākiem vai izvēlīgākiem skatītājiem.

  Inger Segelström (PSE), rakstiski. – Šis ziņojums attiecas uz svarīgu tematu — plašsaziņas līdzekļu daudzveidību —, kas ir svarīgs faktors, lai aizsargātu demokrātiju un pilsoņu tiesības uz piekļuvi uzticamiem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem. Valstīm, kurās plašsaziņas līdzekļus kontrolē ekonomiski, reliģiski vai politiski spēki, ir grūtības piedāvāt saviem pilsoņiem informācijas iegūšanas veidu dažādību, kas rada lielas nepilnības to spējā uzņemt informāciju un garantēt brīvas un objektīvas vēlēšanas.

Tagad mēs Eiropas Parlamentā balsojam par ziņojumu saistībā ar šiem svarīgajiem jautājumiem. Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, patiešām cerējām, ka spēsim nobalsot par šo ziņojumu. Taču mēs par to nebalsosim pašreizējā formulējumā. Kompromisa priekšlikumā ir panākts ievērojams rezultāts, taču ir palikušas vairākas neskaidrības galvenokārt saistībā ar jautājumiem, kas ietekmē tīmekļa blogu veidotāju statusu. Mēs nevēlamies pievienoties Eiropas Parlamenta uzskatam, ka tīmekļa blogu veidošana ir tas pats, kas tradicionālie plašsaziņas līdzekļi, apšaubot tīmekļa blogu statusu un ierosinot diskusijas par to, kā tas tiek piedāvāts. Tas netiek prasīts citām grupām, tad kādēļ tie ir tīmekļa blogu veidotāji? Tomēr mēs, tāpat kā daudzi tīmekļa blogu veidotāji, piekrītam, ka pārkāpumi un neslavas celšana ir vienlīdz sodāmi gan tīmekļa blogos, gan citos plašsaziņas līdzekļos. Tāpēc mēs balsosim pret šo ziņojumu.

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Eiropas Parlamenta patstāvīgais ziņojums par plašsaziņas līdzekļu koncentrēšanos un plurālismu Eiropas Savienībā ir ļoti nozīmīgs un noderīgs, un daudzviet tajā precīzi aprakstīta situācija, kas jau vairākus gadus ir Čehijā. Šeit es vēlos uzsvērt divus īpašus aspektus, kuri ziņojumā ir pareizi kritizēti plašākā nozīmē un kurus prasīts labot. Pirmais aspekts ir dienas laikrakstu gandrīz absolūtā koncentrēšanās ārvalstu (īpaši Vācijas) sindikātu rokās, kuru ekonomiskās un politiskās intereses ir skaidri pretrunā Čehijas objektīvajām interesēm, it sevišķi attiecībā uz plurālistisku skatījumu un plašsaziņas līdzekļu neatkarību. Čehijas apstākļos tie ir kļuvuši tikai par fikciju. Proti, ir skaidra tendence uz radikālu labējo viedokli un nebeidzamām manipulācijām. Otrs aspekts attiecas uz likumā noteikto televīzijas apraidi, kas der vienīgi pašreizējās labējās valdības interesēm un kas ziņu apskatos un žurnālistikā ir tik tendencioza, ka termins “likumā noteikts” uz to vairs nav attiecināms. Tādēļ mans ieteikums iestādēm un institūcijām, kas ir nobažījušās saistībā ar jautājumu par plašsaziņas līdzekļu koncentrēšanos un plurālismu Eiropas Savienībā, — pievērst lielāku uzmanību situācijai tieši Čehijā.