Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 22. septembris - Brisele

27. Boloņas process un studentu mobilitāte (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Doris Pack ziņojums (A6-0302/2008) Kultūras un izglītības komitejas vārdā par Boloņas procesu un studentu mobilitāti (2008/2070(INI)).

  Doris Pack, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, es ceru, ka tas, ka mēs šajā vakarā vēlreiz tiekamies slēgtā sanāksmē, neko neliecina par mūsu kopējo attieksmi pret izglītību.

Boloņas process patiešām ir pēdējo gadu radikālākā augstākās izglītības reforma. Zināšanu plūsma mūsdienās noteikti vairs nedrīkst apstāties pie valsts robežām. Tāpēc ir arī liels gandarījums, ka dalībvalstis un universitātes ir sagatavotas kopīgi strādāt pie šī jautājuma neatkarīgi no subsidiaritātes principa, ko tās vienmēr vērtē tik augstu. Es to vērtēju atzinīgi, taču arī atzīmēju, ka šajā jautājumā ir apieti visi parlamenti. Neviens nesazinājās ne ar Eiropas Parlamentu, ne arī ar kādu no 46 valstu parlamentiem.

Kaitinošākais ir tas, ka mūs, Parlamenta deputātus, pastāvīgi izprašņā par šo Boloņas procesu. Ja kaut kas noiet greizi, vienmēr tiek norādīts mūsu virzienā, kaut gan mums ar to nav nekāda sakara; pat Komisijai ar to nav bijis nekāda sakara. Man ir prieks teikt, ka Komisija pašlaik ir iesaistījusies un palīdz iekustināt šo Boloņas procesu saskaņā ar mūsu izglītības programmām, ar kurām būsit iepazinušies. Īsumā, radīšanas process bija smags, un tas vēl nav beidzies. Tas būtu bijis saprātīgi — iesaistīt parlamentus.

Mēs vēlamies līdz 2010. gadam izveidot Eiropas augstākās izglītības telpu. Tas ir pats par sevi saprotams. Studentiem ir jābūt plašai izvēlei, daudziem augstas kvalitātes studiju kursiem. Šajā nolūkā Boloņas process paredz trīs prioritāras darbības jomas: bakalaura, maģistra un doktora grādu trīs posmu sistēmas ieviešanu, kvalitātes nodrošināšanu un kvalifikāciju un studiju ilguma atzīšanu.

Studentu mobilitātei un augstas kvalitātes izglītībai vajadzētu būt starp Boloņas procesa galvenajā prioritātēm, bet pats process un jo īpaši sasteigtā bakalaura studiju kursu ieviešana ir — kā mēs uzzinājām uzklausīšanu laikā — izraisījuši to, ka bakalaura kursu laikā mazāk studentu uzdrīkstas pavadīt studiju laiku ārzemēs, jo šie kursi ir pārslogoti ar pārāk daudz mācību materiāliem. Piecu gadu universitātes studijas nevar pēkšņi ietilpināt trīs gadu bakalaura grāda kursā. Dažos gadījumos tieši tas ir izdarīts. Tad iznāk, ka studenti nepavisam nevar tikt prom, ka par studijām ārzemēs vispār nevar būt ne runas. Žēl, ka tā. Erasmus ir tik lieliska programma, un būtu jāizmanto tās piedāvātās iespējas, kā arī visas pārējās iespējas studēt ārzemēs. Patiesībā kursam, kas paredz mobilitāti, patiešām vajadzētu būt obligātam.

Manuprāt, kredītpunktu sistēma nedarbojas. Nav pareizi, ka vienā valstī par noteiktu studiju priekšmetu piešķir trīs kredītpunktus, kamēr citā valstī piešķir tikai vienu. Ir jābūt Eiropas sistēmai, kurā pret visiem ir vienlīdzīga attieksme. Tā ir joma, kurā ir vairāk jāstrādā. Es uzskatu, ka teorija ir laba, bet tā netiek īpaši labi piemērota.

Mums ir arī jānodrošina, ka universitātes dara visu, kas ir to spēkos, lai izmantotu finansējuma iespējas, lai atvieglotu studentiem iespēju izmantot mobilitāti, ja viņi tā vēlas rīkoties. Daudzām universitātēm tas nozīmēs nokāpšanu no ziloņkaula torņa un sadarbību ar uzņēmējiem. Cik daudzi lielie uzņēmumi uzskatītu par godu sponsorēt doktorantūras vai maģistrantūras kursu? Ja tas nozīmētu, ka maģistrantūras kursa nosaukumā būtu jāiekļauj nosaukums Mercedes vai Sony, vai kādas citas korporācijas zīmols, lai tā būtu! Gribu teikt, ka sponsoru nauda palīdzētu studentiem. Runa nav par mācību programmas satura noteikšanas tiesību pārdošanu, bet gan par finansējuma avotu atrašanu, kas patiešām ļauj ikvienam, kurš to vēlas, studēt ārzemēs. Ja mēs panāksim progresu, lai sasniegtu šos mērķus ar Komisijas starpniecību, mēs visi būsim pilnībā apmierināti.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es īpaši vēlos vēlreiz pateikties Doris Pack. Viņa ir viena no mūžizglītības programmu dibinātājām, un tās ir ļoti populāras studentu mobilitātes programmas. Šis ziņojums par Boloņas procesu un studentu mobilitāti ir ļoti konkrēts ieguldījums, lai panāktu vēl labāku un vēl lielāku mobilitāti.

Kā mēs visi zinām, Boloņas process ir plaši izvērsts, un drīz tas būs pastāvējis desmit gadus un izplatījies visā kontinentā. Tas tika uzsākts, jo kopš 1987. gada mums jau bija mobilitātes sistēma, pazīstama kā Erasmus, un lielākā daļa tās instrumentu kļuva par daļu no Boloņas procesa. Abas sistēmas ir savstarpēji atbalstošas un sniedz ļoti svarīgu politisku ieguldījumu. Tā nav tikai mobilitāte mobilitātes dēļ, bet gan universitāšu modernizācijas, atvērtības un internacionalizācijas dēļ. Ziņojumā ir sniegts ļoti vispusīgs pārskats par to, kādi turpmāki pasākumi ir vajadzīgi šajā jomā.

Jūsu secinājumi atbilst rezultātiem un ieteikumiem, ko sagatavojusi īpaša grupa, kuru es aicināju sadarboties ar Komisiju, un tas bija augsta līmeņa ekspertu forums, ko vadīja bijusī ministre Maria João Rodrigues, kura sagatavoja ziņojumu šāgada jūnijā. Abos ziņojumos ir ierosināts, ka mums ir vajadzīga būtiska un saskaņota rīcība, lai palielinātu studentu mobilitāti un, atļaušos piebilst, jaunu cilvēku mobilitāti kopumā: skolēnu, jauniešu, kas piedalās apmācībā, jauno mākslinieku un jauno uzņēmēju mobilitāti. Es vēlētos redzēt, kā visu pakāpju studiju programmās tiek ieviests mobilitātes posms, lai mudinātu studentus doties uz ārvalstīm un lai mobilitāti uztvertu kā standartu, nevis īpašu gadījumu.

Es jums piekrītu, ka Boloņas reformas ir jāizmanto, lai padarītu atvērtākas mūsu augstākās izglītības sistēmas, nevis lai radītu jaunus šķēršļus mobilitātei. Jūsu idejas par elastīgiem kursu veidiem dažās studiju jomās būtu savienojamas ar Boloņas noteikumiem, un tās ir vērts izpētīt. Es arī piekrītu, ka mums labāk un vairāk (un tas nozīmē — efektīvāk) ir jāiegulda mūsu pilsoņu mobilitātē. Mums ir jāapvieno publiskie, privātie, valstu un Eiropas fondi.

Es atzinīgi vērtēju ierosinājumu, ka “varētu tikt apsvērta izglītības jomā paredzēto programmu un it sevišķi Erasmus stipendiju finansējuma stiprināšana”. Tas varētu ļoti labvēlīgi ietekmēt ne vien izglītību, bet arī, piemēram, pilsonību — sajusties kā eiropiešiem Eiropā, spēt piekļūt un izmantot izdevību, un gūt patiesu Eiropas pieredzi.

Es esmu pārliecināts, ka Parlaments šajā saistībā uzņemsies pilnu atbildību. Vēlreiz apsveicu un pateicos, kā arī iesaku Parlamentam pieņemt šo ziņojumu.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un tajā ietvertos pamatotos ieteikumus attiecībā uz Boloņas mērķu efektīvu īstenošanu un Eiropas augstākās izglītības telpas izveidi līdz 2010. gadam.

Es vēlētos izcelt divus no ziņojuma daudzajiem priekšlikumiem to lielās nozīmes dēļ. Pirmkārt, ir jāpieliek lielākas pūles, lai saskaņotu valstu izglītības sistēmas, pabeigtu darbu pie kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas un diplomu līdzvērtīguma. Es uzskatu, ka galvenais šķērslis studentu vienlīdzīgai novērtēšanai ir atšķirības šajā jomā.

Otrkārt, es vēlētos pievērst visu Eiropas iestāžu uzmanību tam, ka nepietiekamu stipendiju dēļ mobilitāte joprojām ir kaut kas nepieejams daudziem studentiem, pētniekiem un mācībspēkiem, it sevišķi no jaunajām dalībvalstīm. Tādēļ atbilstošs finansējums projektiem jaunajās dalībvalstīs ir prioritāte. Tikai šādi var sasniegt eiropiešu mobilitātes mērķi saskaņotā un līdzsvarotā veidā.

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. – (RO) Jaunieši, īpaši studenti, ir prioritāte manā politiskajā programmā, un es varu tikai atzinīgi vērtēt Pack kundzes ziņojuma par Boloņas procesu un jauniešu mobilitāti pieņemšanu.

Manuprāt, studentu apmaiņas un stipendiju savstarpīguma principam, kā arī diplomu kvalitātes un atzīšanas Eiropas sistēmai ir jāpaliek šīs politikas diviem galvenajiem aspektiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka ir vērojama mazāka studentu mobilitāte uz jaunajām dalībvalstīm.

Labas prakses pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm ir ļoti efektīvs veids, kā uzlabot Eiropas mobilitātes sistēmu; tādēļ tā ir pastāvīgi jāatbalsta un jāpaplašina. Ir apsveicama šī ziņojuma sociālā daļa, kas parādās bažās par jauniešiem, kuri nāk no nelabvēlīgas vides.

Papildus citiem apsvērumiem, lai nodrošinātu mobilitāti izglītības sistēmā, mums ir jāveicina kvalitāte un izcilība gan studentu, gan mācībspēku vidū, un to var paveikt vienīgi ar pastāvīgu atbalstu attiecībā uz politiku un ieguldījumiem; šim atbalstam jābūt kā valsts, tā Eiropas līmenī.

  Mihaela Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es vēlētos apskatīt mobilitātes sociālo dimensiju, kas ir ārkārtīgi svarīga: tā dod jauniešiem ārkārtīgi bagātu pieredzi akadēmiskās, kultūras un sociālās daudzveidības ziņā, un tieši tāpēc es vēlētos apsveikt Pack kundzi par šo ziņojumu.

Kā rumāņu EP deputāte es ierosināju grozījumu, ka studentiem no visām dalībvalstīm ir jāsaņem vienota Eiropas studenta apliecība. Es uzskatu, ka vienota apliecība veicinās jauniešu mobilitāti visā Eiropā, un tas radīs ideju apmaiņu un netieši — mentalitātes pārmaiņas, lielāku atvērtību pret citām kultūrām, stimulējot radošumu un inovācijas spējas.

Pēc manām domām, šis pasākums pilnībā atbilst gan Eiropas Starpkultūru dialoga gada (2008. g.) mērķiem, gan Eiropas Kreativitātes un inovāciju gada (2009. g.) mērķiem.