Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 22. septembris - Brisele

28. Lauksaimniecības stāvoklis un perspektīvas kalnu reģionos (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Michl Ebner ziņojums (A6-0327/2008) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par lauksaimniecības stāvokli un perspektīvām kalnu reģionos (2008/2066(INI)).

  Michl Ebner, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, ļaujiet man izteikt gandarījumu par to, ka arī komisārs risina šo jautājumu, un es ceru, ka tas būs redzams ne vien viņa īsās uzstāšanās laikā, bet arī Komisijas darbā, jo mums, protams, ir pienākums nodrošināt, lai Eiropas Komisijas darbība pienācīgi atspoguļo mūsu vēlmes un idejas.

Ikvienam, kurš izlasa nosaukumu manam ziņojumam jeb, pareizāk, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumam, ko tā pieņēma vienprātīgi, proti, ”Ziņojums par lauksaimniecības stāvokli un perspektīvām kalnu reģionos”, ir jāsaprot, ka tā ir tikai daļa no ziņojuma reālā satura.

Šajā ziņojumā minēts, ka mums ir jāformulē politika reģioniem, kas aizņem gandrīz pusi no teritorijas dažās valstīs, piemēram, Austrijā, Itālijā un Spānijā, un vairāk nekā trešo daļu citās dalībvalstīs, teritorijām, kur kopumā dzīvo 19 % ES iedzīvotāju. Tās ir teritorijas, kuras var raksturot kā tādas, kas atrodas unikāli nelabvēlīgā situācijā daudzos lauksaimniecības un lauku dzīves aspektos un ir ārkārtīgi neaizsargātas. Piemēram, Alpos globālās sasilšanas ietekmi izjūt daudz asāk nekā zemienēs.

Kalnu teritorijas daudzējādā ziņā atrodas nelabvēlīgā situācijā stāvu nogāžu, laika apstākļu, erozijas, augstuma atšķirību, liela augstuma un klinšainu apvidu dēļ. Tāpēc mums ir vajadzīga visaptveroša stratēģija par šīm teritorijām, nevis tikai lauksaimniecības politika, kas ir nesusi augļus un par ko ir jārūpējas, bet ar kuru nepietiek, lai risinātu problēmas, kas skar kalnu reģionus.

Tādēļ ir jāsaglabā veci, pierādīti līdzekļi, taču, ja lauksaimniecība ir jāsaglabā kā kalnu teritoriju dzīvības avots, vecie līdzekļi ir jāapvieno ar jauniem, un šajā pieejā ir jāietver arī citi būtiski faktori, proti: dažādi dabas resursu ilgtspējīgas lietošanas veidi, transporta tīklu izveide un uzlabošana — tas ir ne vien fiziskais transports, bet arī interneta piekļuve un sakaru tīkli —, pašvaldību un vietējo pakalpojumu uzlabošana un attīstīšana, ko šajās teritorijās vēl jo vairāk apgrūtina izkliedētu apdzīvoto vietu modelis, un sociālās struktūras nostiprināšana.

Ir jāiekļauj jauni aspekti, piemēram, jāpievērš lielāka uzmanība pamatizglītībai un tālākapmācībai, vides bioloģiskās dažādības labākai izpratnei un iepriekš minētajai nepieciešamībai pielāgoties klimata pārmaiņām. Šajā ziņojumā, ko Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja pieņēma vienprātīgi, šiem jautājumiem ir veltīti 13 apsvērumi un 72 punkti. Mērķis ir izstrādāt pamatstratēģiju, pamatojoties uz esošajiem pasākumiem nozarēs. Tādēļ ziņojumā Eiropas Komisija tiek aicināta sešos mēnešos izstrādāt integrētu stratēģiju ar dažādiem instrumentiem saskaņā ar subsidiaritātes principu un dalībvalstu nacionālajiem rīcības plāniem.

Es ceru, ka klātesošie dos piekrišanu, tāpat kā to deva komiteja, un es aicinu komisāru pārliecināt Komisiju un atgādināt tai, ka kalnu reģionu iedzīvotāju devums ir visu iedzīvotāju vārdā un sniedz tiem attiecīgu labumu, un tādēļ tas būtu pienācīgi jāatzīst. Tas ir ieguldījums vidē un mūsu kontinenta kā tūrisma galamērķa vērtībā, ieguldījums, kas ir jāņem vērā, jo tas ir kā garantija pret iedzīvotāju skaita samazināšanos tādos reģionos kā Pjemonta un Lombardija, kā arī Francijas un Spānijas teritorijas daļas.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, šis ir pēdējais, bet ne mazāk svarīgais ziņojums. Es varu apliecināt referentam M. Ebner šajā ziņojumā iekļauto ieteikumu nozīmīgumu. Es vēlos pateikties viņam un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai par šo ziņojumu, kurā patiešām ir uzsvērta kalnu reģionu lauksaimniecības nozīme Eiropas Savienībai — viņš norādīja uz teritoriju procentuālo daudzumu —, un arī tādas lauksaimniecības nozīme, kas sekmē vides aizsardzību, piedāvājot kvalitatīvus produktus un saglabājot kultūrainavas kā daļu no Eiropas mantojuma.

Tieši šī iemesla dēļ saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku kalnu reģioni saņem īpašu atbalstu. Šis atbalsts tiek sniegts, lai lauksaimniekiem kompensētu grūtības, kas saistītas ar dabas apstākļiem. Turklāt šie reģioni gūst labumu no vairākiem citiem lauku attīstības pasākumiem, piemēram, videi draudzīgas lauksaimniecības maksājumiem, lai saglabātu vasaras ganību un lopkopības praksi; tas ir atbalsts kvalitatīviem lauksaimniecības produktiem un saimniecību dažādošanas veicināšanai, piemēram, lauku tūrismam.

Komisijas nesenie priekšlikumi, it sevišķi par veselības pārbaudēm, arī attiecas uz tādām nelabvēlīgām teritorijām kā kalnu reģioni. Saistībā ar pakāpenisku atteikšanos no piena kvotu shēmas var saglabāt īpašu atbalstu ekonomiski neaizsargātās vai vides ziņā jutīgās teritorijās piena, liellopu gaļas ražošanas, aitkopības un kazkopības nozarē.

Ziņojumā Komisija tiek aicināta izveidot globālu stratēģiju kalnu reģioniem un kalnu reģionu lauksaimniecībai.

Mēs visi zinām, ka ir ļoti dažādas kalnu teritorijas ar atšķirīgām ekonomiskām un sociālām situācijām. Tādēļ būtu ļoti grūti definēt visaptverošu Kopienas stratēģiju un detalizētu rīcības plānu, kas attiektos uz visām šīm dažādajām situācijām.

Tomēr ES lauku attīstības un kohēzijas politikas atbalsta shēmas nodrošina atbilstīgu un saskaņotu sistēmu, kurā dalībvalstis nosaka savas teritoriālās prioritātes un vispiemērotākās shēmas savu reģionu stiprajām un vājajām pusēm. Šī Eiropas Savienības decentralizētā pieeja ļauj dalībvalstīm pienācīgi izstrādāt programmas kalnu reģioniem, vienlaikus nodrošinot vispārēju stratēģisku saskaņotību.

Godātie deputāti, es pašlaik nevaru atbildēt uz visiem ziņojumā ietvertajiem ierosinājumiem, taču varu vēlreiz apliecināt, ka Komisija izskatīs ziņojuma secinājumus sīkāk.

Es vēlētos vēlreiz pateikties Michl Ebner, komitejai un jums visiem.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Bernadette Bourzai (PSE), rakstiski. – (FR) Lauksaimniecībai kalnu reģionos ir būtiska nozīme gan vietējās ekonomikas attīstībā, gan vides aizsardzībā (piemēram, cīņā pret klimata pārmaiņām, bioloģiskajā daudzveidībā, atklātu un drošu atpūtas un tūrisma teritoriju nodrošināšanā).

Īpašās grūtības, kuras saistītas ar augstumu, topogrāfiju un klimatu un ar kurām saskaras kalnu reģionu lauksaimnieki, attaisno kompensāciju maksājumus par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem un tiešo maksājumu atbalstu par ražošanas papildu izmaksām un vietējās teritorijas apsaimniekošanas arvien lielāku nozīmi.

Manuprāt, galvenie jautājumi ir šādi: izvairīties no lauksaimniecības atbalsta pilnīgas nošķiršanas lopkopībā, jo tas rada darbvietu zaudēšanas risku; atbalstīt piena ražošanas nozari, jo tā ir ļoti nozīmīga nelabvēlīgākos reģionos; palielināt atbalstu jauno lauksaimnieku saimniecību izveidei un veicināt solidaritāti starp iedzīvotājiem upju augštecē un lejtecē attiecībā uz ūdens apsaimniekošanu.

Es arī atbalstu patiesi integrētas Eiropas stratēģijas izveidi kalnu reģioniem, lai nodrošinātu, ka, formulējot vairākas Eiropas politikas jomas, tiek ņemtas vērā kalnu reģionu konkrētās iezīmes.

  Urszula Gacek (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Eiropas Parlamenta ziņojumā par lauksaimniecības stāvokli un perspektīvām kalnu reģionos ir pamatoti noteikts Eiropas Komisijai sešu mēnešu laikā sagatavot stratēģiju kalnu reģioniem.

Tas ir reāls solis uz priekšu, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos dzīvo un strādā 19 % ES iedzīvotāju.

Eiropas Parlamenta priekšlikums par Polijas Podhale reģionā dzīvojošo cilvēku ikdienas problēmām ir pelnījis mūsu atbalstu.

Līdz šim juridiski kalnu reģionu pamatnostādņu pamatā bija vienīgi lauksaimniecības politika. Šajā ziņojumā arī ir uzsvērta nepieciešamība atbalstīt lauksaimniecību, piešķirot kompensācijas un sniedzot atbalstu augstas kvalitātes produktiem.

Tomēr kalnu reģionos ir daudzas citas problēmas, kuru risināšanā būtu jāiesaistās ES, jo tās ietver plašu ekonomisko, sociālo un ar dzīves kvalitāti saistītu jautājumu loku. Šī iemesla dēļ ir ļoti labi, ka ziņojumā ir minētas problēmas saistībā ar piekļuvi transporta tīkliem un internetam. Turklāt kopienas būtu jāatbalsta gan finansiāli, gan ar īpašiem risinājumiem reģionālā līmenī, lai uzlabotu komunālo pakalpojumu kvalitāti.

Vienlaikus mums ir jāatceras par kalniešu nozīmi, aizsargājot valstu tradīcijas, kā arī tradicionālās zināšanas par vidi. Īpaši ir vērts uzsvērt pastāvīgu sociālo struktūru nozīmi un vides ilgtspējīgas izmantošanas vajadzības.

Šajā saistībā Podhale reģions neapšaubāmi ir izcilākais labas prakses piemērs.

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE), rakstiski. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ļaujiet man apsveikt M. Ebner par viņa ziņojumu. Kalnu reģioni Eiropas Savienībā ir īpaši svarīgi, jo dažās dalībvalstīs tie aizņem vairāk nekā 50 % teritorijas un šo reģionu lauku iedzīvotāji joprojām ir svarīga [sabiedrības] daļa.

Šādu reģionu specifiskās ģeogrāfiskās īpatnības (stāvas nogāzes, reljefa atšķirības) nostāda tos neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem ES reģioniem. Lauksaimnieciskās ražošanas sarežģītie apstākļi, neatbilstoši transporta un sakaru tīkli, kā arī cilvēku pārvadāšanas un pakalpojumu izmaksas ietekmē kalnu reģionos dzīvojošo pilsoņu ekonomiku un ikdienas dzīvi.

Tomēr šo reģionu ražotāji ir pazīstami ar saviem kvalitatīvajiem lauksaimniecības produktiem un mežu un ganību ilgtspējīgas izmantošanas pieredzi. Tādēļ ir jāstiprina un jāizmanto šīs īpašības, lai nostiprinātu viņu konkurētspēju un kultūras identitāti.

Stratēģija ir vajadzīga tādēļ, lai ņemtu vērā šo reģionu īpatnības un palīdzētu risināt jaunas problēmas, attīstīt alternatīvus nodarbinātības veidus un saglabāt iedzīvotāju skaitu. Šādai stratēģijai būtu arī jānodrošina īpašas rūpes par katastrofās cietušiem reģioniem, piemēram, kalnu apgabaliem, ko nopostījis ugunsgrēks.

  Rumiana Jeleva (PPE-DE), rakstiski. – Manuprāt, iedzīvotāji mazās un izolētās kopienās, jo īpaši kalnu reģionos, atrodas nelabvēlīgā situācijā un ik dienas saskaras ar ierobežojumiem un grūtībām. Viņu vajadzībām ir jābūt mūsu prioritāšu saraksta pašā sākumā, jo bieži netiek apmierinātas pamatvajadzības, piemēram, piekļuve pakalpojumiem. Viņi pastāvīgi izjūt ikdienas finanšu un praktiskas problēmas, kas rada nemiera sajūtu. Vērojot situāciju manā valstī Bulgārijā, es teiktu — lielākoties šķiet, ka lielākās daļas lauku iedzīvotāju prātus nodarbina cilvēka pamatvajadzības. Tāpēc bieži trūkst ilgtermiņa attīstības stratēģiju.

Turklāt kļūst skaidrs, ka lauku politika joprojām atpaliek un neatbilst lauku teritoriju reālajai situācijai. Reģionālajai un lauku attīstības politikai un pasākumiem ir jābūt decentralizētiem, lai tos pielāgotu vietējiem apstākļiem. Tādēļ ir jāizstrādā konkrētas, elastīgas un vienkāršas nodarbinātības un sociālo pabalstu reģionālās un vietējās programmas. Tādēļ mums ir jāpievērš uzmanība cilvēkresursu attīstībai un veiktspējas uzlabošanai, īpaši pievēršoties jauniešiem, sievietēm un minoritātēm, kā arī racionālākas politikas izstrādei mazos un attālos ciematos, ņemot vērā dabas resursus un cilvēkresursus, kā arī iedzīvotāju vajadzības.

  Sepp Kusstatscher (Verts/ALE), rakstiski. – (DE) Šajā ziņojumā ir iekļauts viss iespējamais; tas ir īsts savārstījums, kas atgādina rezultātu ātrai ideju ģenerēšanas sesijai par lauksaimniecību un kalnu reģioniem. Tas ir vēlmju un prasību katalogs, izteikts tukšiem vārdiem un banalitātēm, ar atkārtojumiem un pretrunām, un to nevar apstiprināt, pat ja tajā var atrast kaut ko, kas apmierinātu visus.

Lielākā pretruna vērojama starp vides un sociālajām “dekorācijām” un nežēlīgo politiku, ko ik dienas īsteno Michl Ebner un viņa partija.

Patiesi ilgtspējīgai pieejai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai ir jābūt jebkuras dzīvotspējīgas Eiropas lauksaimniecības politikas pamatā. Ikvienam, kurš iznīcina ūdeni, augsni un bioloģisko daudzveidību, ir jāsedz izdevumi saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”. Mums ir jāveicina tāda lauksaimniecība, kas patiešām aizsargā klimatu un mēģina tirgot daudzveidīgas un veselīgas patēriņa preces. Organiskā lauksaimniecība ir jāizved no savas nišas un jāiekļauj dominējošajā piedāvājumā. Mēs, Zaļie, neatbalstām tādu politiku, kas subsidē globālā tirgus lielos dalībniekus. Mēs vēlamies stiprināt vietējos un reģionālos pārtikas tirgus, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki var gūt pienācīgus ienākumus, un lai garantētu patērētājiem svaigu un veselīgu pārtiku. Šāda veida apsaimniekošana ir arī labākais veids, kā aizsargāt lauksaimniecisko ainavu un vidi.

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. – (FR) M. Ebner ziņojumā par lauksaimniecības stāvokli un perspektīvām kalnu reģionos ir uzsvērtas šo reģionu, kas aizņem 40 % Eiropas teritorijas, īpatnības un vajadzības.

Šie reģioni saskaras ar dabas radītām grūtībām, kas apgrūtina ražošanu un ierobežo piekļuvi. Tāpēc tiem jāpievērš īpaša uzmanība.

Šajā saistībā es aicinu Komisiju sagatavot vispārēju plānu, kas pamatotos uz līdz šim veikto pasākumu nepārtrauktību un vienlaikus arī tos savstarpēji integrētu, lai padarītu efektīvākus. Tas paredzētu turpināt kompensāciju maksājumu veikšanu, lai atlīdzinātu par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, sniedzot finansiālu atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem un īpašu nozīmi piešķirot piena ražošanas nozarei. Ir jāsaglabā cilvēku darbība “Natura 2000” kalnu teritorijās. Visbeidzot, ir jāuzsver medību un zvejniecības loma zemes uzturēšanā.

Šāda veida stratēģija ļaus šiem reģioniem atrisināt konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības problēmas, jo šie reģioni ir ne vien potenciāli ekonomiskās izaugsmes avoti, bet arī tradīciju sargātāji, kas rada kvalitāti un veicina mūsu ainavu saglabāšanu.

  Cătălin-Ioan Nechifor (PSE) , rakstiski. – (RO) Kalnu reģioni ir liela Eiropas Savienības daļa; turklāt tradīcijas, kultūra un valodas šajās teritorijās ir saglabājušās daudz labāk, ja salīdzinām ar jebkuriem citiem reģioniem 27 dalībvalstīs. Diemžēl valstu valdības neīsteno integrētas reģionālās attīstības stratēģijas, un ir lielas nepilnības, kas lēni, bet pastāvīgi izraisa šo reģionu iedzīvotāju skaita samazināšanos. Sākot ar Savienības moto “vienotība daudzveidībā”, es atzinīgi vērtēju Parlamenta lēmumu lūgt Komiteju sagatavot integrētu kalnu resursu ilgtspējīgas attīstības un izmantošanas stratēģiju, tādējādi dodot vienlīdzīgas iespējas Eiropas pilsoņiem, kas izvēlas dzīvot kalnu reģionu sarežģītajos apstākļos. Ņemot vērā pašreizējās sarunas par kalnu reģioniem paredzēto maksājumu nodalīšanu, es uzskatu, ka mūsu kā Parlamenta deputātu pienākums ir lobēt finansiāla atbalsta turpināšanu kalnu teritorijām. Tādējādi kalnu reģioni kļūtu par aizsargājamām teritorijām un spētu nodrošināt paši savu ilgtspējīgu attīstību, kā arī būt par oāzi Eiropas un starptautiskajiem tūristiem.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Kalni aizņem vienu trešo daļu no manis pārstāvētās valsts Rumānijas teritorijas, un kalnu reģionu iedzīvotāji ir nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar citiem, kas dzīvo lauku teritorijās.

M. Ebner ziņojumā iekļautie priekšlikumi ir vērtējami atzinīgi, un es noteikti uzskatu, ka saskaņota ES stratēģija par kalnu teritorijām, kas ir svarīga un steidzama, lielā mērā veicinātu dzīves apstākļu uzlabošanos šajās teritorijās.

Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka tikpat steidzami ir vajadzīgs labāks regulējums attiecībā uz Kopienas finansējumu lauku attīstībai.

Piemēram, Rumānijas iestādes ir uzsākušas vairākas ELFLA finansētas programmas mazo uzņēmumu un tūrisma atbalstam. Mazie uzņēmumi un pansijas ir īpaši svarīgi, lai stiprinātu kalnu teritorijas.

Norādes pretendentiem uz šiem pasākumiem, kas saistīti ar sarežģītu dokumentācijas sagatavošanu, tika publiskotas vienu dienu pirms sesijas sākuma, kaut gan tās bija izstrādātas jau augustā.

Tas skaidri pārkāpj principu par godīgas un pārredzamas informācijas sniegšanu iespējamajiem atbalsta saņēmējiem.

Es uzskatu, ka ar ES tiesību aktu noteikumiem būtu jānovērš šādas situācijas, kas padara ES finansiālo atbalstu nederīgu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Kalnu teritorijas spēj piedāvāt kvalitatīvus lauksaimniecības produktus un papildināt lauksaimniecības produktu dažādību Eiropas tirgū. Tādēļ ir vajadzīga lauku attīstības un strukturālā atbalsta labāka koordinācija.

Kalnu teritorijās ir vajadzīga ilgtspējīga, modernizēta un daudzkultūru lauksaimniecība. Biomasas un lauku tūrisma izmantošana palielina vietējo iedzīvotāju ienākumus. Noteiktu dzīvnieku un dārzeņu šķirņu saglabāšana, tradīciju uzturēšana un jo īpaši tūrisma veicināšana palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām, aizsargājot bioloģisko daudzveidību un uztverot CO2 ilggadīgās ganībās un mežos. Ilgtspējīga mežsaimniecība radīs iespēju ražot enerģiju, izmantojot koksnes atliekas.

Dāmas un kungi, es vēlētos uzsvērt ūdens apsaimniekošanas nozīmi kalnu teritorijās. Ir svarīgi, lai Komisija mudinātu vietējās un reģionālās iestādes attīstīt vispārēju solidaritāti starp upju augšteces un lejteces lietotājiem un lai tā izmantotu pienācīgu finansējumu ūdens resursu ilgtspējīgas izmantošanas atbalstīšanai šajās teritorijās.

Šie reģioni ir īpaši neaizsargāti pret klimata pārmaiņu sekām. Tādēļ ir svarīgi veicināt tādu pasākumu tūlītēju īstenošanu, kas šajos reģionos sniedz aizsardzību pret dabas katastrofām, jo īpaši mežu ugunsgrēkiem.

Es esmu pārliecināta, ka kalnu reģioniem ir vajadzīgi jauni līdzekļi savas teritorijas aizsardzībai pret plūdiem, liekot uzsvaru uz plūdu novēršanu, taču arī lauksaimnieki un mežsaimnieki var atbalstīt plūdu novēršanas pasākumus, izmantojot tiešos platībatkarīgos maksājumus, ko tie saņem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Mēs atzinīgi vērtējam M. Ebner ziņojumu. Kalni aizņem 33 % no Rumānijas teritorijas. Tāpat kā citās Eiropas valstīs kalnu teritorijām draud iedzīvotāju skaita samazināšanās un noteiktu saimnieciskās darbības veidu neesība.

Mums ir vajadzīga integrēta Eiropas stratēģija kalnu teritoriju ilgtspējīgai attīstībai. Mēs aicinām īpaši uzsvērt atbalstu lauksaimniecībai, ekoloģiskiem produktiem, lauku tūrismam un piekļuves un sakaru līdzekļiem kalnu teritorijās. Vienlaikus mēs uzstājam, ka jaunās ģimenes ir jāmudina veidot lauku tūrisma saimniecības, lai atdzīvinātu šīs teritorijas ekonomisko potenciālu.

  Dushana Zdravkova (PPE-DE) , rakstiski. – (BG) Tā kā es pārstāvu dalībvalsti ar atšķirīgām problēmām lauksaimniecības jomā, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecību kalnu reģionos, es vēlētos paust atbalstu M. Ebner ziņojumam par lauksaimniecības stāvokli un perspektīvām šādās teritorijās, kas mums ir sevišķi svarīgas.

Kā uzsvērts ziņojumā, Bulgārijā notiek vietējo kopienu iedzīvotāju skaita samazināšanās un vērojams sociālās dzīves izzušanas risks, un tās arī saskaras pat ar lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanas draudiem. Lauku saimniecību atbalsta kopējā politika praktiski nav piemērojama šādām teritorijām (piemēram, dzīvnieku obligātā skaita prasība). Tādēļ ir vajadzīgs īpašs finansiāls atbalsts piena ražotājiem, kā arī konkrēti finansiāli papildu pasākumi, kas būtu jāpieņem, īstenojot šajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus. Tikai tā var saglabāt dzīvnieku ģenētiskos resursus kopā ar cilvēkresursiem un šo teritoriju unikalitāti kopumā, ņemot vērā to ārkārtīgo nozīmi konkrētām dalībvalstīm, kā arī visai Eiropas Savienībai. Tas arī uzlabos citu nozaru politiku vides aizsardzības, tūrisma, mazo un vidējo uzņēmumu un izglītības jomās. Tādēļ es uzstāju, ka saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku ir jānosaka kopīgi noteikumi tiešā atbalsta shēmām un īpašu atbalsta shēmu izveidei kalnu teritorijām.