Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 23. septembris - Brisele

6. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

– Ziņojums: Katerina Batzeli (A6-0319/2008)

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, šis ziņojums sniedz man iespēju pieminēt Liverpūles pilsētu, kuras vēlēšanu apgabalu es pārstāvu. Tā ir atzīta par kultūras pilsētu un pilnībā attaisnojusi šādu nosaukumu. Liverpūles iedzīvotāji par to ir bijuši sajūsmā. Lai gan šajā ziņojumā ir cildināti vairāki Eiropas Gada mērķi, mums ir jāapsver ar to saistītā budžeta piesaistīšana.

Nav atzinīgi vērtējama pārmērīgā birokrātija un uzsvars uz valsts vadītāju centieniem veicināt tā dēvēto „radošumu un inovāciju”. Nodokļu maksātāju nauda tiktu izmantota daudz labāk, ja mēs atteiktos no šāda veida veicinošiem pasākumiem un vienkārši dotu cilvēkiem patiesas izvēles iespējas lēmumu pieņemšanā.

– Ziņojums: Thijs Berman (A6-0310/2008)

  Koenraad Dillen (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, vai ir kāds brīnums, ka dažas dalībvalstis demonstrē pagurumu sniegt palīdzību, ja šo ziņojumu citējam burtiski? Es nedomāju, ka tas ir kāds brīnums. Arvien vairākām dalībvalstīm un citiem labdariem ir apnicis piešķirt līdzekļus visa veida korumpētiem režīmiem, kam patiesībā ir nospļauties par labu pārvaldi vai savas valsts pilsoņu labklājību.

Aptuveni pirms gada mēs uzzinājām no drošiem avotiem, palīdzības aģentūras Oxfam, ka Āfrikas kari jau ir izmaksājuši aptuveni tik simtus miljardus eiro, cik kontinents ir saņēmis attīstībai pēdējos dažos gados. Beidzot Āfrikai ir laiks īstenot nozīmīgus pasākumus demokrātijas, labas pārvaldības un cīņas pret korupciju jomā. Tikai pēc tam mēs varam runāt par ļoti mērķtiecīgu palīdzību attīstībai. Vienkārši atbalstīt attīstībai piešķiramo līdzekļu pieaugumu bez kvalifikācijas un iepazīstināt ar visa veida procentiem kā dogmu ir gaužām bezatbildīgi, un tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

– Ziņojums: Maria Badia i Cutchet (A6-0304/2008)

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, tā ir klišeja, bet jaunieši ir mūsu nākotne, un tāpēc es būšu pirmais, kas atzīs, ka mūsu instruktoru un skolotāju izglītības kvalitāte ir ļoti svarīga. Protams, jautājums ir par to, vai Eiropas Parlamentam par to ir jālasa lekcijas dalībvalstīm. Vai Parlamentam ir jāpauž tā viedoklis par mācībspēku sastāvu visos dalībvalstu skolu izglītības līmeņos? Vai izglītībai dalībvalstīs ir stingri jāatbilst „daudzkultūru sabiedrībai” - mēs zinām, kas ar to ir domāts - un vai izglītībai dalībvalstīs ir jāatbilst „dzimumu aspektam”, lai kas tas arī būtu?

Vai tas viss ir obligāti jāiekļauj skolotāju izglītībā tāpēc, ka Eiropa tā saka? Es uzskatu, ka Parlaments var domāt, ko tas grib, taču tam nav nekādas kompetences šajā jomā. Izglītība ir dalībvalstu kompetence, un, pēc manām domām, tā tam arī vajadzētu palikt. Mēs to zinām kā subsidiaritāti, un tā ir jāievēro.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos teikt dažus vārdus par šo M. Badia i Cutchet ziņojumu par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu, kas pēc manām domām ir lielisks.

Ir taisnība, ka skolotāju izglītība galvenokārt ir valstu valdību kompetencē, un tā tam arī vajadzētu būt. Taču tā kā mums ir kopējs mērķis - veicināt visu Eiropas Savienības valstu kompetenci, zināšanas un jauninājumus un attīstīt Eiropas Ekonomikas zonu, tad mums ir nepieciešami daži kopīgi likumi.

Tādēļ mums ir nepieciešamas arī plašākas sadarbības formas labas prakses apmaiņai skolotāju izglītošanas jomā, jo, kā mēs visi zinām, šobrīd dalībvalstīs ir atšķirības starp skolotāju izglītības līmeņiem, kas saskaņā ar ESAO PISA pētījumu, ir pārāk lielas. Šīs atšķirības ir jāmazina, un mums ir nepieciešama sistēma, atvērta koordinācijas sistēma Eiropas Savienības līmenī, lai visi bērni un jaunieši varētu iegūt atbilstošu pamata izglītību.

Attiecībā uz to ziņojums ir lielisks. Ja vēl neesat to izlasījuši, es jūs visus mudinu izlasīt M. Badia i Cutchet lielisko ziņojumu. Paldies.

– Ziņojums: Doris Pack (A6-0302/2008)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Vispirms es vēlos pateikties referentam par ziņojumu par Boloņas procesu un tā ietekmi uz studentu mobilitāti. Augstākās izglītības trīs ciklu sistēmas saskaņošanas ieviešana Eiropas Savienības valstīs, kvalitātes nodrošināšana un, vissvarīgākais, kvalifikāciju atzīšana ir starpvalstu iniciatīvas galvenais mērķis.

Šodienas balsojumā es noteikti atbalstu Doris Pack ziņojumu, kurā referente uzsver partnerības pieeju un sadarbību Boloņas procesa politikas veidošanā un piemērošanā. Šī iniciatīva ir dinamiskas sadarbības piemērs ne tikai ES valstīs, bet arī aiz to robežām. Es arī piekrītu uzskatam, ka kvalifikāciju savstarpēja atzīšana ir vēl vairāk jāvienkāršo un ka Boloņas procesam ir jābūt vienotākam dalībvalstu nacionālajā līmenī. Atbalsts studentu mobilitātei ir pamata priekšnosacījums Eiropas Augstākās izglītības zonas radīšanai.

– Ziņojums: Poul Nyrup Rasmussen (A6-0338/2008)

  Kurt Joachim Lauk (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, P. N. Rasmussen ziņojuma nosaukums ir „Riska ieguldījumu fondi un privātā kapitāla fondi”. Ja mēs tuvāk aplūkojam šī ziņojuma saturu, tad redzam, ka īstenībā tajā nav nekā par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem, bet tas aplūko finanšu iestādes un finanšu darboņus kopumā. Tas ir svarīgi. Mēs esam ierosinājuši priekšlikumu sarakstu par to, kā regulēt finanšu tirgu un mazināt haosu šajā tirgū. Es esmu iepriecināts, ka P. N. Rasmussen visumā atbalstīja mūsu nostāju sarunu laikā.

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienība ir risinājums problēmas pētīšanā. Lai kāds arī būtu jautājums, atbilde vienmēr ir jauni noteikumi, un tādēļ šie nesenie notikumi finanšu tirgos jau paredzami radīja pamatu jaunu noteikumu pieņemšanai Briselē.

Tas man atgādina situāciju, kāda bija pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem, kad vairāki priekšlikumi tieslietu un iekšlietu saskaņošanai, kas pirms tam bija „karājušies gaisā”, tika nodēvēti par pretterorisma pasākumiem, un tajā drudžainajā atmosfērā, kas sekoja šausmīgajiem uzbrukumiem, ikviens baidījās balsot pret.

Līdzīgi tam, tiesību aktu buķete, pēc kuras patiesībā nav patiesas vajadzības problēmas risināšanā, tagad tiek nodēvēta par finanšu stabilitātes pasākumu, un kā mēs redzējām šodienas balsojuma rezultātā, Eiropas Parlamenta deputātam būtu jābūt drosmīgam, lai balsotu pret, jo tad viņš riskētu, ka tiks uzskatīts par spekulanta draugu.

Aplūkojot neseno finanšu problēmu cēloņus, jāsaka - man šķiet, ka „pārāk liela pārvaldība” bija problēma, nevis risinājums. Procentu likmes bija pārāk zemas pārāk ilgu laiku, un tā bija problēma Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Japānā. Ja pārāk liela pārvaldība bija problēma, tad ir grūti saprast, kā mēs varētu atrisināt problēmu, pieņemot papildu regulu Briseles līmenī.

– Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A6-0296/2008)

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es lielā mērā atkārtošu sava laba drauga un kolēģa D. Hannan komentārus attiecībā uz K.-H. Lehne ziņojumu, jo daudzējādi K.-H. Lehne ziņojums ir tikai vēl viens mēģinājums uzspiest tirgum tiesību aktus un regulas. Mums nevajadzētu steigties izdarīt spriedumu šajā jomā.

Mums arī nevajadzētu steigties izdarīt spriedumu, lai uzspiestu regulas un tiesību aktus Eiropas tirgum kopumā. Tirgi pēc to definīcijas ir atšķirīgi. Tirgi Eiropas dažādās valstīs ir atšķirīgi, un tādēļ mums nevajadzētu mēģināt uzspiest vienotu regulu, kas attiektos uz tiem visiem.

Būtiska lieta, ko Eiropai un Eiropas Savienībai vienmēr vajadzētu atcerēties, risinot šos jautājumus, ir tā, ka mēs esam globālā vidē. Eiropa un tās atsevišķās valstis konkurē ar pasaules valstīm, un ja mēs izveidosim barjeras paši sev, tad mēs neievērosim paši savas un mūsu pārstāvēto cilvēku intereses.

– Ziņojums: Roselyne Lefrançois (A6-0323/2008)

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es šeit runāju arī Austrijas Tautas partijas delegācijas vārdā. Mēs balsojām par šo ziņojumu gluži vienkārši tāpēc, ka mums ir jādara viss, ko spējam, lai savlaicīgi apkarotu terorismu.

Taču es vēlos pievērst uzmanību vienam jautājumam, pret kuru mums būtu jāizturas izlēmīgāk, jo es uzskatu, ka Parlaments ir pieļāvis kļūdu. Mums nevajadzētu aizstāt noziegumu „publisks aicinājums veikt teroristiskas darbības” ar noziegumu „kūdīšana veikt teroristiskas darbības” tā iemesla dēļ, ka kūdīšanu nevar pierādīt līdz brīdim, kad akts jau ir noticis, tas ir, līdz tam, ka cilvēki jau varbūt ir gājuši bojā. Mēs atbalstām iespēju savlaicīgi iejaukties, pirms terora akts vēl ir noticis, lai glābtu dzīvības.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es, protams, atbalstu efektīvu terorisma apkarošanu, un es uzskatu, ka šajā īpašajā jomā – terorisma apkarošanā – ir nepieciešama ļoti intensīva pārrobežu sadarbība Eiropā.

Tādēļ es mazāk piekrītu, varētu pat teikt, nepiekrītu, eiroskeptiķu viedoklim. Es uzskatu, ka šajā jomā viņi pārāk uzsver valstu suverenitāti.

Kad nu tas ir pateikts, mums vajadzētu saņemties drosmi runāt atklātāk, piemēram, arī šajā ziņojumā. Terorisms Eiropā rodas no kreisajiem ekstrēmistiem un/vai islāma. Tāpat arī kūdīšana veikt teroristiskas darbības, kas norit vairāk nekā tikai dažās mošejās, par kurām neatbild neviens un nevienam un kuras Eiropā pašreiz vairojas kā sēnes pēc lietus. Tā ir 21. gadsimta Eiropas problēma. Islāms nav savienojams ar mūsu Rietumu vērtībām un brīvībām, un es baidos, ka mums nāksies no sirds nožēlot mūsu atvērto durvju un atvērto robežu politiku.

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, šis ir nozīmīgs jautājums. Iespējams, ka tas ir viens no nozīmīgākajiem jautājumiem, ar ko mēs šobrīd Rietumos saskaramies – starptautiska terorisma drauds. Iespējams, ka mans viedoklis šajā jautājumā nedaudz atšķiras no manas partijas viedokļa, jo es uzskatu, ka, ja mums ir jāmaksā par pilsonisko brīvību aizsargāt mūsu pilsoņu patieso brīvību, proti, viņu veselību, drošību un labklājību, tad šī cena ir jāmaksā.

Otrā Pasaules kara laikā manā valstī tika īstenoti pasākumi, kas neatbilda pilsoniskajai brīvībai, lai aizsargātu iedzīvotājus no ārējiem draudiem. Cilvēki to pieņēma. Šodien Eiropā un civilizētajā pasaulē mēs saskaramies ar draudiem no tiem, kas nav civilizēti un neuzskata cilvēka dzīvību par svētumu, kurš ir jāgodā. Tādēļ, ja mums ir nepieciešami tiesību akti, kas novērstu viņu ļaunos darbus, tad mums tie ir jāpieņem un jāpieņem ātri.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Uzbrukumi Pasaules Tirdzniecības Centram 2001. gadā lika visai pasaulei apzināties, kāds milzu drauds ir teroristu organizācijas. Pateicoties moderno tehnoloģiju pieejamībai, šīm organizācijām ir pieejami iepriekš nezināmi saziņas līdzekļi, kas kopā ar ieroču melno tirgu ir padarījuši viņus par mūsdienu demokrātiskās pasaules galveno ienaidnieku. Neskatoties uz stingro pasākumu ieviešanu, Eiropas Savienība nav spējusi aizsargāt sevi no šādiem gadījumiem. Atzīstot īpašo vajadzību garantēt ES valstu pilsoņu drošību, es vēlos pateikt, ka labākais veids, kā apkarot teroristu organizācijas, ir izveidot visu dalībvalstu sadarbību starp iestādēm, kas ir atbildīgas par drošību. Kopējā ārpolitika un drošības politika ir izveidojusi tam labu pamatu, un tās attīstīšana ir mūsu visu interesēs.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par R. Lefrançois ziņojumu. Protams, tas nav izcils, taču vismaz pievērš uzmanību islāmistiem, kas mudina uz vardarbību un aicina musulmaņus uz svēto karu. Mēs visi zinām, ka neskaitāmas mošejas ir fundamentālisma perēkļi, kur jaunus cilvēkus piesaista teroristu organizācijām un kur ticīgos ik dienas aicina uz svēto karu pret mūsu Eiropas vērtībām.

Ir pienācis laiks skandēt pēdējo zvanu un ieviest stingrākus pasākumus arī pret terora aktos līdzvainīgajiem.

– Ziņojums: Martine Roure (A6-0322/2008)

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu gluži vienkārši tāpēc, ka mums ir jāīsteno ikviens pasākums, lai nodrošinātu, ka sadarbība pārrobežu policijas un tiesību jomā tiek organizēta efektīvi. Šim nolūkam mums ir nepieciešama datu apmaiņa, taču mums ir jānodrošina, ka visā Eiropā ir vienoti standarti šajā jomā.

10. grozījums man lika šaubīties, un pret to es būtu gribējis balsot, taču nebija atsevišķa balsojuma. Šajā gadījumā M. Roure nevēlējās, lai šis Pamatlēmums nenodara kaitējumu būtiskām un ļoti īpašām nacionālās drošības interesēm. Gluži pretēji, es vēlētos, lai arī pamata lēmumi dabiski nenodara kaitējumu ļoti īpašajām nacionālās drošības interesēm, kas skar valsts iekšējo drošību, un dabiski pieļauj autonomu rīcību. Es uzskatu, ka tas ir ļoti vajadzīgs katras dalībvalsts interesēm.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, šī Parlamenta vairākums, tāpat kā pirms tam to izdarīja komiteja, tikko nolēma, ka, apstrādājot personas datus, nekādā gadījumā nedrīkst ņemt vērā tautību, izcelsmi vai vairākus citus parametrus.

Es uzskatu, ka Padomes priekšlikuma sākotnējais 7. punkts bija apdomīgs un proporcionāls, taču Parlaments, kura politiskais korektums ir leģendārs, protams, to grozīja. Parlaments ir nonācis uz nepareizā ceļa šajā jautājumā. Ne tikai noziedzības apkarošanai, bet arī sabiedrisko attiecību jebkura veida saprātīgai vadībai ir nepieciešama precīza pamata informācija, un personas tautība vai izcelsme šajā jomā varētu būt īpaši nozīmīga. Un tam nav saistības ar rasismu vai diskrimināciju.

Es nekad nebeidzu brīnīties par to, kā tie paši Eiropas Parlamenta deputāti, kas Staļina piekritēju veidā aicina aizliegt publisku izteikšanos vai pat apcietināt vai atņemt parlamentāro imunitāti labējā spārna disidentiem, sastingst, kad runa ir par visparastāko datu apstrādi – terorisma apkarošanas kontekstā, ievērojiet.

– Ziņojums: David Hammerstein (A6-0336/2008)

  Victor Boştinaru (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, šodienas balsojums bija īpašs brīdis pilsoņiem, kas cīnās par savām tiesībām, eiropiešu tiesībām. Valstu valdības dažreiz pamet savus pilsoņus un noraida viņu tiesiskās prasības. Ar lūgumrakstiem Eiropas valstu pilsoņi var izteikt savu viedokli un likt valdībai rīkoties atbildīgi. Galu galā viņi var panākt taisnīgumu, ko ir pelnījuši. Taču šis ir svarīgs moments ne tikai Eiropas valstu iedzīvotājiem, šis ir izšķirošs brīdis arī Eiropas Parlamentam.

Šodien Eiropas Parlaments, balsojot par D. Hammerstein ziņojumu, apliecina tā apņemšanos aizsargāt un aizstāvēt Eiropas valstu pilsoņus. Šodien Eiropas Parlamentam ir iespēja atgūt vismaz daļu no paļāvības un uzticības, kas dažviet Eiropā ir zaudēta. Daudzi no mūsu līdzpilsoņiem ir smagi strādājuši, lai pievienotos Eiropas Savienībai, taču dalība nenozīmē vienīgi pienākumus, tā nozīmē arī tiesības. Šodien mēs esam šeit sanākuši, lai izrādītu Eiropai savu atbalstu, kādu pilsoņi no mums sagaida.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa tikko izmantoja iespēju bailīgi, klusējot balsot par D. Hammerstein ziņojumu Eiropas Parlamentā pat, ja patiesībā tam nebija nekādas saistības ar pašu ziņojumu.

Es vēlos teikt, ka es balsoju par Zaļo ierosināto grozījumu, jo es piekrītu, ka ceļojošais populārais teātris, kas ir Eiropas Parlaments, jau pietiekami izšķiež mūsu nodokļu maksātāju naudu, pat nerēķinot ikmēneša pārbraucienus no Briseles uz Strasbūru. Tādēļ arī es atbalstu, un to var redzēt manā balsojumā, vienu mītnes un darba vietu Eiropā. Skaidrības labad es tikai vēlos piebilst, ka ciktāl tas attiecas uz mani, tad gan vajadzētu atklātas debates, un, manuprāt, šai vietai obligāti nav jābūt Briselē. Galu galā Eiropas iestāžu klātbūtne šajā pilsētā un reģionā arī rada lielas sociālas, politiskas un darbaspēka izmaksas, par ko ir jāapspriežas un kas nav jānovērtē par zemu.

– Ziņojums: Michl Ebner (A6-0327/2008)

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Kalni ir nozīmīga bioloģiskās daudzveidības zona, patvērums daudziem dzīvniekiem un augsnes vieta unikālām augu sugām. Tos bieži dēvē arī par ūdens torņiem, jo tie piegādā ūdeni upēm. Kalnu ainavas un vides labumus augstu vērtē tūristi visā pasaulē. Taču to teritorijā dzīvojošo iemītnieku dzīve un lauksaimniecības darbs nebūt nav viegls.

Vairumā ES kalnaino reģionu ir vērojama iedzīvotāju skaita mazināšanās, tajos mītošo iedzīvotāju aktivitātes mazināšanās un lauksaimniecības pamešana. Tas ir īpaši raksturīgi lauku rajoniem, kas ir mazāk pievilcīgi tūristiem un ir aizmirsti. Problēmas rada ievērojamais attālums no pilsētām, augstās ražošanas izmaksas un nepietiekamā pakalpojumu pieejamība, tostarp pat izglītības un veselības aprūpes jomā. Reģionālā disproporcija starp kalniem un zemienēm ir skaidri redzama.

Tādēļ ir steidzami nepieciešams īpašs atbalsts tiem iedzīvotājiem, kurus mēs zinām kā kalnu zemniekus, kas ne tikai audzē tradicionāli videi draudzīgu produkciju, veselīgu pārtiku, bet arī rūpējas par vidi un saglabā kultūru un tradīcijas. Kopējai lauksaimniecības politikai vajadzētu darīt ko vairāk, lai atbalstītu šos reģionus un cilvēkus, kas tajos dzīvo, viņu cīņā pret izaicinājumiem, ar ko viņi saskaras.

– Ziņojumi: Poul Nyrup Rasmussen (A6-0338/2008), Klaus-Heiner Lehne (A6-0296/2008)

  Peter Skinner (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, nav neviena aklāka par tiem, kas neredz. Es pamanīju, ka D. Hannan un D. Sumberg diemžēl ir atstājuši Parlamentu, taču ikvienam, kas domā, ka nav nemiera par ekonomisko situāciju, vajadzētu paņemt laikrakstu un palasīt vai skatīties televīzijas pārraides. Ticēt, ka P. N. Rasmussen un K.-H. Lehne ziņojumi izdarīja ko vairāk, nekā tikai atbilstoši izteica nepieciešamību būt spējīgiem rīkoties un darīt to kopējā tiesiskā līmenī, nozīmē ignorēt patiesību; tas nozīmē arī ignorēt globālās pasaules ekonomikas realitāti. Atklāti sakot, mazaktīva darbība tādā nelielā valstī kā Anglija var palīdzēt dažiem cilvēkiem atvieglot savu sirdsapziņu, taču tā nepalīdz cilvēkiem nomaksāt hipotekāros kredītus un paturēt savas mājvietas, un tā nepalīdz cilvēkiem pakalpojumu un rūpniecības jomā. Mēs varam to risināt tikai ar Eiropas Savienības palīdzību un ar regulu pieņemšanu, kas mums padodas īpaši labi.

Patiesībā tirgi cer, ka mēs būsim saudzīgi, taču tie negaida arī gļēvu nostāju. Bet faktiski, ja mēs neko nedarīsim un vienīgi nogaidīsim klusējot, tad, atklāti sakot, mūs apsūdzēs gļēvulībā, risinot spēcīgo nemieru un krīzi.

– Ziņojums: Roselyne Lefrançois (A6-0323/2008)

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es pilnībā atbalstu R. Lefrançois ziņojuma mērķi, taču šajā kontekstā es vienīgi vēlos izmantot savu skaidrojumu – atbalstījusi šo ziņojumu un nespējusi runāt par to – mudināt Komisāru A. Tajani paātrināt pašreizējo divpusējo nolīgumu noslēgšanu ar citu trešo valstu lidostu iestādēm par lidostu drošību, attiecībā uz ko ir ieviesti stingrāki noteikumi terorisma aktu dēļ, īpaši divpusējo nolīgumu par beznodokļu šķidro vielu iegādāšanos lidostās. Tas, iespējams, ir tikai neliels jautājums lielo globālo problēmu, ar ko mēs šodien saskaramies, kontekstā, taču mums ES ir jāiekaro mūsu pilsoņu sirdis un arī prāti ar to, ko mēs darām. Šovasar, kad ļaudis apmeklēja radiniekus ārzemēs vai kad radinieki no Austrālijas vai ASV vai citām valstīm ieradās Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā vai Francijā, viņiem visiem atņēma likumīgi iegādātās šķidrās vielas, jo viņi veica pārsēšanos kādā no Eiropas centrālajām lidostām pirms nokļūšanas galamērķī. Tas ir niecīgs jautājums – tie, kas ceļo katru nedēļu, samierināsies ar tādu nieku, ka lūpu krāsas tiek atņemtas, un es esmu pārliecināta, ka tas ļoti palīdz apkarot terorismu. Es nevēlos teikt, ka šī ļoti nopietnā problēma ir maza, es tikai vēlos nedaudz saprāta, racionalitātes un divpusējas sadarbības šajā jomā, lai mūsu pilsoņi, mūsu vēlētāji, varētu saprast, ko mēs darām un kāpēc mēs to darām.

– Ziņojums: David Hammerstein (A6-0336/2008)

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, attiecībā uz D. Hammerstein ziņojumu es sekoju PPE-DE virzienam un balsoju pret Zaļo grozījumu par divām Parlamenta atrašanās vietām. Es vēlos paskaidrot, kāpēc es tā darīju. Tas nav tādēļ, ka es atbalstu šo ikmēneša - un dažreiz divas reizes mēnesī - ceļojumu uz Strasbūru. Es saprotu, kāpēc mēs vēsturiski esam nonākuši tādā situācijā, kādā esam. Es saprotu, ka divpadsmit vizītes gadā uz Strasbūru ir daļa no Līguma, par ko mēs esam parakstījušies, bet tas jāīsteno racionāli un mierīgi. Tie no mums, kam ir nopietnas bažas par piekļuves problēmām, grūtībām veikt darbu, nepieciešamību transportēt visas mūsu mapes, mūsu personālu, komitejas personālu, Parlamenta personālu, grupas personālu uz Strasbūru uz četrām dienām divpadsmit reizes gadā, uzskata, ka to vairs ilgāk nevar attaisnot, ņemot vērā milzīgos izdevumus.

Tā ir skaista ēka, un tiklīdz viņi būs atrisinājuši grūtības, es domāju, ka mēs varētu rast citu nopietnu pielietojumu šai ēkai. Strasbūra un Francija nav pelnījušas mazāk, un šajā ēkā ir jāizvieto kāda liela iestāde. Taču turpinot šos ceļojumus uz Strasbūru, nevar sagaidīt, ka strādāsim efektīvi attiecībā uz personālu un izmaksām, tādēļ tiem vairs nav attaisnojuma. Tādējādi balsojot vienā veidā, es atbalstu tos, kas saka, ka plenārsēdēm ir nepieciešama viena atrašanās vieta, bet, lūdzu, organizējam par šo jautājumu racionālas, nevis polarizētas politiskas debates.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

− Ziņojums: Helmut Markov (A6-0267/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava Vācijas kolēģa deputāta H. Markov ziņojumu Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm, ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1172/95.

Es atzinīgi vērtēju Komisijas lēmumu padarīt tiesību aktu skaidrāku, vienkāršāku un pārskatāmāku, piemērot Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas sistēmu attiecībā uz izmaiņām, kas tiks ieviestas muitas deklarācijas procedūrās; palielināt ārējās tirdzniecības statistikas atbilstību, precizitāti, savlaicīgumu un salīdzināmību, izveidot kvalitātes novērtējuma sistēmu; atbalstīt ārējās tirdzniecības statistikas sasaisti ar darījumu statistiku; apmierināt lietotāju vajadzības, izveidojot papildu statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību, izmantojot informāciju, kas pieejama muitas deklarācijās, un, visbeidzot, kontrolēt priviliģēto piekļuvi jutīgajiem ārējās tirdzniecības datiem saskaņā ar Eiropas Statistikas prakses kodeksu. Es atbalstu grozījumus, kuru mērķis ir vairāk izmantot pētniecisko darbu.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo regulas projektā ir tiesiskais pamats, kas nepieciešams EXTRASTAT (statistika attiecībā uz ārējo tirdzniecību starp dalībvalstīm un ārpuskopienas valstīm) kvalitātes un pārskatāmības uzlabošanai, tostarp ieviešot vienotu muitas deklarāciju muitas procedūrā, lai vienkāršotu datu atskaites procedūras. Šīs regulas atbilstoša ieviešana ļaus vairāk salīdzināt ārējās tirdzniecības statistiku un stiprināt kontroli attiecībā uz piekļuvi iekšējai informācijai attiecībā uz jutīgiem ārējās tirdzniecības jautājumiem.

− Ziņojums: Katerina Batzeli (A6-0319/2008)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Mēs bieži sev jautājam, vai ir vērts veltīt gadu kādam noteiktam tematam. Kopumā ideja ir padarīt pašu tematu redzamāku. Tas ir veids, kā pievērst uzmanību un īpaši koncentrēties uz kādu tematu. Tajā nevar būt nekā ļauna.

Ideja ir kļuvusi tik populāra, ka mums ir jāizdara pamatota izvēle, izvēloties tematu. Bieži tas ir jautājums par prioritātēm.

Radošums un inovācija ir ideāls temats, jo tie ietekmē pašu Eiropas būtību un nostāju, kādu Eiropai ir jāpieņem.

Radošumu un inovāciju nevar izvērtēt vakuumā. Ir jāsaprot, kā to var izmantot. Pirmais un galvenais ir tās nozīmīgums ražošanas jomā. Radošums un inovācija ir jāaplūko arī saistībā ar pakalpojumu jomu.

Vienīgi ar radošām un inovatīvām idejām Eiropa var saglabāt konkurētspēju. Dažas jomas var izdzīvot vienīgi tad, ja ir soli priekšā. Zināmā mērā Eiropa ir atzinusi nepieciešamību vairāk ieguldīt pētniecības un attīstības jomā, un tas saskan ar šo radošuma un inovācijas tematu.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par savas Grieķijas kolēģes deputātes K. Batzeli ziņojumu, kas atbalsta Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikumu attiecībā uz Eiropas Radošuma un inovācijas gadu (2009).

Es atbalstu grozījumus, kuru galvenais mērķis ir izskaidrot priekšlikuma mērķus un padarīt tos koncentrētākus. Attiecībā uz finansējumu, es arī piekrītu visu atsauču uz Mūžizglītības programmu izņemšanai no priekšlikuma, lai vajadzības gadījumā varētu izmantot arī programmas un politiku citās jomās, piemēram, kultūrā, komunikācijās, uzņēmējdarbībā, kohēzijā, lauku attīstībā, pētniecībā un informācijas sabiedrībā.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par K. Batzeli ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Radošuma un inovācijas gadu (2009), jo es uzskatu, ka radošums un inovācija ir būtiska Eiropai, lai tā saglabātu konkurētspēju globālajā pasaulē.

Radošums ir galvenais inovācijas dzinulis gan ekonomisko, gan sociālo iemeslu dēļ. Eiropas Radošuma un inovācijas gads veicinās politiskās debates, brīdinās sabiedrību par inovācijas un radošuma nozīmīgumu un izplatīs informāciju par labāko praksi Eiropas Savienības teritorijā. Es arī uzskatu, ka ir svarīgi, ka Parlaments ir izvēlējies pieņemt kopīgo lēmumu šajā jomā, kas ļaus ietekmēt šo nozīmīgo dosjē.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. – (SV) Mēs iepriekš esam kritizējuši dažādās akcijas par „Eiropas gadiem”, kas veltīti dažādiem tematiem, piemēram, starpkultūru dialogam, radošumam un inovācijai. Šie „Eiropas gadi” prasa līdzekļus no Eiropas Savienības budžeta, kas ir nodokļu maksātāju nauda, taču šie gadi maz ietekmē realitāti.

Ja šādi „Eiropas gadi” ir nepieciešami, tad tos vajadzētu finansēt privātajiem sponsoriem, nevis nodokļu maksātājiem. Tādēļ mēs izvēlējāmies balsot pret iesniegto ziņojumu, pat ja tas aplūkoja vienīgi detalizētus grozījumus Komisijas priekšlikumā.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE), rakstiski. − (ES) Es balsoju par noteikumu, ka Komisijai ir jāsaista inovācija ar visām jomām. Radošuma un inovācijas gadā inovācijai ir jāaptver visas organizācijas un iestādes, gan privātas, gan valsts, gan peļņas, gan bezpeļņas, kā arī visus dzīves aspektus. Jo īpaši vajadzētu veicināt inovāciju sociālajā jomā un vides ilgtspējības atbalsta jomā. Mums vajadzētu arī ņemt vērā nevalstiskās organizācijas, kam ir galvenā loma šajā jomā. Turklāt jāveicina atklātās inovācijas koncepcija. Inovācija, kas tāpat kā balstīšanās uz iekšējām iespējām, apvieno visus tās iespējamos avotus – lietotājus, piegādātājus, tīklus utt. – un sniedzas tālāk par produktiem un tehnoloģijām, ietver sevī netveramo un vispār vairo aspektus, kas ved pie vērtību rašanās. Visbeidzot, mums ir nepieciešams palielināt sadarbības kultūru, strādājot tīklos un izmantojot rīkus un metodes, kuru mērķis ir radīt dinamiskas iespējas tajos tīklos, kas tiem ļaus attīstīties savā vidē, un radīt modernu izpēti un redzamus rezultātus attiecībā uz konkurētspēju un vērtību radīšanu sabiedrībā.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par K. Batzeli ziņojumu par Eiropas Radošuma un inovācijas gadu (2009).

Es uzskatu, ka informācija un veicināšanas akcijas, pasākumi un iniciatīvas Eiropas, valstu un vietējā līmenī, kas veicina radošumu un inovāciju, ir ļoti svarīgas. Radošums ir arī svarīgs faktors personīgo un sociālo prasmju attīstīšanā. Šis veicināšanas gads ir domāts, lai uzlabotu Eiropas radošumu un inovācijas spēju, lai tā varētu risināt dažādas globalizācijas problēmas.

Šajā ziņojumā ir uzsvērts radošuma un inovācijas nozīmīgums. Es uzskatu, ka šis veicināšanas gads ir lieliska iespēja izplatīt informāciju par radošiem procesiem un dažādu praksi.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu Katerina Batzeli ziņojumu par 2009. gadu – Eiropas radošuma un inovācijas gadu. Ziņojums ne tikai sīkāk izklāsta iniciatīvu, bet arī atbilstoši aplūko briesmas, ka šādu Eiropas gadu varētu izmantot sabiedrisko attiecību manipulācijās.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Rajonos, kur daba rada cilvēkam grūtus dzīves apstākļus, viņam ir jārīkojas radoši un inovatīvi, lai izdzīvotu. Tādēļ Eiropas tautas tagad var palūkoties atpakaļ pagātnē uz lielo sasniegumu vēsturi, un savas ideju bagātības dēļ speciālistu uzņēmumi ir pieprasīti visā pasaulē.

Tomēr Eiropu uzskata arī par kultūras cietoksni, jo īpaši tam būtu jāvelta uzmanība Eiropas Radošuma un inovācijas gada (2009) kontekstā. Kopā ar Viļņu Lietuvā, arī Linca pašreiz gatavojas kļūt par Eiropas Kultūras galvaspilsētu 2009. gadā. Radoši un inovatīvi projekti ar apkārtējo reģionu līdzdalību sniegs īpaša veida kultūras pieredzi.

Būtu atzinīgi vērtējams, ka, nesot šo prestižo nosaukumu, visi šo pilsētu rajoni mirdzētu atjaunotā spožumā, un jauni celtniecības darbi un projekti tiktu uzsākti, ņemot vērā, ka ilgtspējība šajā procesā nav piemirsta. Eiropas Savienībā uzsvars ir jāliek uz to, lai līdzekļus neizšķērdētu tikai uz vienreizējiem pasākumiem, kad nodibinātās struktūras pazūd tūlīt pēc tam, kad gads ir beidzies. Kultūras kapitāla projekts ir veiksmīgs un inovatīvs vienīgi tad, ja kultūra saglabā savu nemainīgo vietu aplūkojamajā pilsētā. Šajā ziņojumā šim apsvērumam vajadzētu pievērst lielāku vērību, un tādēļ es atturējos no balsojuma.

− Ziņojums: Augustín Díaz de Mera García Consuegra (A6-0339/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE) , rakstiski. – Es balsoju par sava Spānijas kolēģa Díaz de Mera García Consuegra ziņojumu par grozījumu izdarīšanu Regulā (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69, ar ko nosaka Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 12. pants, 13. panta otrā daļa un 14. pants. Padomes Lēmums par Eiropas Policijas biroja (Eiropola) izveidi, kas nosaka finansējuma piešķiršanu Eiropolam no Kopienas budžeta, stājas spēkā no 2010. gada 1. janvāra vai grozījumu izdarīšanas Padomes Regulā (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 datuma, ja tas ir vēlāk.

Lai nodrošinātu, ka Eiropola lēmums stājas spēkā no 2010. gada 1. janvāra, bija nepieciešams savlaicīgi grozīt Padomes Regulu (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69, kas nosaka, ka uz Eiropola darbiniekiem, kas piedalās kopējās izmeklēšanas grupās, ko ir izveidojušas vismaz divas dalībvalstis pēc savas iniciatīvas, neattiecas Protokols par imunitāti.

  Gerard Batten (IND/DEM), rakstiski. − Šis grozījums ierobežo Eiropola ierēdņu imunitāti, taču vienīgi tādā gadījumā, ja šie ierēdņi darbojas kopējās izmeklēšanas grupā. Tas ir dūmu aizsegs, lai šķistu, ka Eiropola ierēdņu imunitāte tiek ierobežota, bet faktiski Eiropola vara tiks palielināta pēc 2010. gada, un tā ierēdņu imunitāte būs vēl plašāka. Es neticu, ka Eiropola ierēdņiem vajadzētu jebkāda veida imunitāti, un tādēļ es balsoju pret šo grozījumu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Augustín Díaz de Mera García Consuegra ziņojums par darbinieku kategorijām, uz ko attiecināmas privilēģijas un imunitāte, cenšas ieviest skaidrību esošajās pamatnostādnēs par šo tematu. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

− Ziņojums: Kyösti Virrankoski (A6-0353/2009)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava Somijas kolēģa deputāta K. Virrankoski ziņojumu par Eiropas Savienības budžeta grozījuma Nr. 6/2008 projektu 2008. finanšu gadam, kas ietver sekojošo: konkurētspējas un jauninājumu, uzņēmējdarbības un jauninājumu pamatprogrammas stiprināšanu, palielinot piešķiramos līdzekļus par 3,9 miljoniem eiro; papildu 2,24 miljonu eiro piešķiršanu, lai, cita starpā, segtu arī daļu no Eurojust „Arc” ēkas īres maksas un ar to saistītajām izmaksām; izmaiņas vairākās pozīcijās trīs izpildaģentūrās; nepieciešamās budžeta struktūras radīšanu, lai atbalstītu kopuzņēmumu „Kurināmā elementi un ūdeņradis” (FCH JU), kas ir piektais kopuzņēmums, kuru dibina Septītās pamata programmas ietvaros, 30 miljonu eiro piešķiršanu saistību maksājumiem un 1,9 miljonu eiro piešķiršanu maksājumiem. Es pilnībā atbalstu referenta viedokli, ka saskaņā ar Finanšu regulas 179. panta 3. punktu Eiropas Parlamentam kā budžeta iestādes daļai vajadzētu būt informētam par Eurojust celtniecības projektu, jo tam ir nopietna finansiāla ietekme uz budžetu.

− Ziņojums: Thijs Berman (A6-310/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava Holandes kolēģa deputāta T. Berman ziņojumu pēc paša iniciatīvas par turpmāko darbu saistībā ar 2002. gada Monterrejas konferenci par attīstības finansēšanu. Mums ir nepieciešams pastāvīgi no jauna apstiprināt Parlamenta apņemšanos mazināt nabadzību, nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un sasniegt Tūkstošgades Attīstības mērķus (TAM), jo tas ir vienīgais veids, kā ieviest sociālo taisnīgumu un uzlabot dzīves kvalitāti vienam miljardam cilvēku visā pasaulē, kas dzīvo lielā nabadzībā. Eiropas Savienība ir lielākais starptautiskais ziedotājs attīstībai, kas sniedz gandrīz 60 % no oficiālās attīstības palīdzības (OAP) visā pasaulē. Es atbalstu priekšlikumu nodrošināt mazajiem uzņēmējiem, īpaši zemniekiem, piekļuvi mikrokredītiem, tādējādi palielinot pārtikas ražošanu un sniedzot pārtikas krīzes ilgtspējīgu risinājumu. Es arī atzinīgi vērtēju priekšlikumu aicināt Eiropas Investīciju banku izveidot garantiju fondu, lai atbalstītu mikrokredītu un riska nodrošinājumu sistēmas, kas tieši atbilst vietējo pārtikas ražotāju vajadzībām nabadzīgākajās attīstības valstīs, taču šis priekšlikums iegūst jēgu vienīgi ar Komisijas mandātu.

  Marie-Arlette Carlotti (PSE), rakstiski. – (FR) 2001. gadā ES izteica lielu apņemšanos – 0,7 % tās bagātības atvēlēt attīstībai līdz 2015. gadam.

2007. gadā Eiropa aizmirsa par savu apņemšanos, drastiski samazinot līdzekļus šim mērķim.

Nabadzīgākie pasaules cilvēki nebūs saņēmuši kopumā 1,7 miljardus eiro.

1,7 miljardus eiro, kas būtu nodrošinājuši veselības aprūpi tūkstošiem bērnu laikā, kad 11 miljoni ļaužu katru gadu mirst veselības aprūpes pieejamības trūkuma dēļ.

1,7 miljardus eiro, kas sniegtu sākumskolas izglītību dažiem no vairāk nekā 114 miljoniem bērnu, kas neiegūst izglītību.

Runājot par starptautisko solidaritāti, Eiropas Savienības galvenā atbildība ir turēt savu solījumu.

Tomēr ES ir jāgarantē tās palīdzības efektivitāte, lai patiešām uzlabotu visnabadzīgāko iedzīvotāju situāciju.

2002. gada Monterrejas konferencē tika sagatavots ceļvedis, īpaši attiecībā uz „saistītā atbalsta” programmas izbeigšanu, parādu anulēšanas iniciatīvu veicināšanu un inovatīvu finanšu sistēmu, piemēram, „Tobin nodokļa” ieviešanu.

Pēc sešiem gadiem ES vēl ir tāls ceļš ejams. Dohas konferencei pēc dažām nedēļām vajadzētu tai likt atkal virzīties uz priekšu. Puse cilvēces cer uz to…

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. – (SV) 2008. gada Ziņojumā par Apvienoto Nāciju Tūkstošgades attīstības mērķiem ir teikts, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina uzņemties ievērojama atbildība par cilvēci apdraudošajām problēmām. Liela nabadzība un bads, zīdaiņu mirstība, slikta sieviešu veselība, HIV/AIDS, malārija un citas slimības, kā arī sākumskolas izglītības trūkums ir tikai dažas no problēmām, kam nepieciešama visu pasaules valstu uzmanība un atzīšana.

Ja mēs pievēršamies Junilistan nostājai, tad ziņojumā ir teikts, ka daudzos gadījumos šo problēmu risināšanai ir nepieciešama starptautiska koordinēšana. Tomēr Junilistan uzskata, ka šāda veida sadarbībai vajadzētu notikt, izmantojot organizācijas, kas ir starptautiski plaši atzītas un kam ir liela pieredze, piemēram, Apvienotās Nācijas, nevis ES. Junilistan arī oponē tām rindkopām ziņojumā, kas uzkrītoši atbalsta divpusējo palīdzības programmu atsevišķām ES dalībvalstīm tiešu kontroli. Palīdzība ir un tai ir jābūt valsts kompetencē. Šī iemesla dēļ Junilistan ir balsojis pret šo ziņojumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT)

Papildus daudzajiem jautājumiem un komentāriem, ko izraisa ziņojuma saturs (un izlaists teksts), jāuzsver arī fakts, ka ziņojums nosoda oficiālās attīstības palīdzības (OAP) apjomu:

- „… atzīmē bažas izraisošo ES atbalsta samazināšanos 2007. gadā – no 47.7 miljardiem eiro 2006. gadā (...) līdz 46.1 miljardiem eiro 2007. gadā ...”;

- „norāda, ka gadījumā, ja pašreizējā tendence saglabāsies, ES tiks piešķirts par 75 miljardiem eiro mazāk, nekā tika solīts par 2005.-2010. gadu... ”;

- „pauž nopietnas bažas par to, ka vairums dalībvalstu (18 no 27, jo īpaši Latvija, Itālija, Portugāle, Grieķija un Čehija) nav spējušas paaugstināt piešķiramā OAP līmeni no 2006. līdz 2007. gadam un ka vairākās valstīs, piemēram, Beļģijā, Francijā un Apvienotajā Karalistē, ir vērojams pat dramatisks samazinājums par vairāk nekā 10 % …”;

- „konstatē, ka dažos gadījumos uzrādīto palīdzības apjomu kritumu 2007. gadā ir izraisījuši parāda atvieglojuma dēļ mākslīgi palielinātie skaitļi 2006. gadā …”;

- „uzskata par nepieņemamu neatbilstību starp biežajiem lūgumiem palielināt finansiālo atbalstu un ievērojami mazākajām summām, kas patiesībā tiek izmaksātas …”;

Vārdi, kas runā paši par sevi …

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par ziņojumu. Attīstības finansēšana nav viegls uzdevums. Nav viegli paskaidrot Eiropas valstu nodokļu maksātājiem, kāpēc viņu naudu izsniedz tik tālu no tās „izcelsmes valsts”. No otras puses, pieprasījums pēc finansiālas palīdzības, kas nepieciešama, lai īstenotu gan Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), gan iepriekš izteiktus solījumus, ir milzīgs.

ES līmenī dažu valstu attieksme kļūst par īpašu problēmu. Dažas dalībvalstis, piemēram, Francija un Lielbritānija, ir pārtraukušas sniegt oficiālo attīstības palīdzību (OAP). Nav jāpieliek lielas pūles, lai iztēlotos, kādu bremzējošu ietekmi tas atstāj uz valstīm, kas nav sasniegušas tik lielu labklājību kā šīs dalībvalstis un kurās attīstības palīdzība tikai tagad sāk parādīties.

Mums arī ir nepieciešams uzmanīgi aplūkot veidu, kā rodas palīdzības statistika. Katra valsts vēlas piešķirt tik daudz līdzekļu attīstības palīdzībai, cik vien iespējams. Faktiski tas noved pie dažām ļoti smieklīgām situācijām. Manā valstī, Polijā, pagājušajā nedēļā tika publicēts ziņojums par palīdzību 2007. gadā. Tajā atklājās, ka lielākais Polijas palīdzības ieguvējs ir bijis neviens cits kā Ķīna. Tas nav tāpēc, ka Ķīna ir nabadzīgākā valsts pasaulē, tas nav arī tāpēc, ka Ķīna būtu kļuvusi par prioritāru valsti, kam jāsaņem Polijas attīstības palīdzība. Ķīna kļuva par lielāko Polijas attīstības palīdzības saņēmēju vienkārši tāpēc, ka eksporta tirdzniecības līgums ar šo valsti ir iekļauts attīstības palīdzības kategorijā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Nepieciešams pieņemt kopēju Eiropas nostāju par attīstības palīdzības finansējuma efektivitāti, pārskatāmību un elastīgumu pirms novembra beigās paredzētās Dohas konferences par attīstības finansēšanu. Thijs Berman ziņojums mazliet palīdz sasniegt šo mērķi. Es piekrītu, ka reforma ir nepieciešama, lai nodrošinātu lielāku attīstības valstu pārstāvniecību SVF un Pasaules Bankā. Patiešām, es arī piekrītu referenta aicinājumam mudināt dalībvalstis sagatavot atbilstošu grafiku, lai sasniegtu mērķi, saskaņā ar kuru 0,7 % no Eiropas IKP tiek novirzīti valsts attīstības palīdzībai 2015. gadā. Tādēļ es balsoju par ziņojumu.

  Jan Mulder (ALDE), rakstiski. – (NL) Tautas partijas par brīvību un demokrātiju (VVD) deputāti Eiropas Parlamentā balsoja par T. Berman ziņojumu, un viens no iemesliem ir tāds, ka šajā ziņojumā ir noderīgi komentāri par Eiropas Investīciju bankas iespējamo lomu attīstības valstīs. Tomēr VVD deputāti atturas atbalstīt šajā ziņojumā paredzēto 0,7 % mērķi attīstības sadarbībai. Svarīga ir nevis attīstības sadarbības kvantitāte, bet gan kvalitāte.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. − Nestabilā globālā finanšu situācija ir pakļāvusi dalībvalstu valdības nopietnām grūtībām. Piemēram, Igaunijas valdība mēnešiem ilgi cīnās, lai izstrādātu līdzsvarotu budžeta projektu 2009. gadam.

Lai gan es atbalstīju Thijs Berman ziņojumu, mani māc nopietnas šaubas par plānotā oficiālās attīstības palīdzības līmeņa sasniegšanu nākamajos pāris gados. Tā kā ES nav piespiedu pasākumu attiecībā uz attīstības palīdzību, tad būtu naivi cerēt, ka dalībvalstis ievērojami palielinās to palīdzību neskaidrajā finanšu situācijā.

− Ziņojums: Charlotte Cederschiöld (A6-0272/2008)

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Eiropas iekšējais tirgus ir viens no vissvarīgākajiem sasniegumiem Eiropas integrācijas procesā. Tikai labi funkcionējošs iekšējais tirgus var garantēt konkurētspējīgus apstākļus uzņēmējdarbībai un palīdzēt Eiropas ekonomikas attīstībai. Iekšējā tirgus atskaite ir instruments, kas ļauj kontrolēt to direktīvu, kas attiecas uz iekšējo tirgu, ieviešanu, atbilstošu transponēšanu un pareizu piemērošanu.

Datu analīze, ko satur iekšējā tirgus atskaite, sniedz ļoti interesantu informāciju par dalībvalstu darbu ES tiesību aktu ieviešanā. Tas ir tipiski politisks instruments, pret kuru tomēr nevajadzētu attiekties vieglprātīgi, bet kas kalpotu par instrumentu, ar ko mudināt atbildīgās personas īstenot ātrāku un atbilstošāku transponēšanu. Tas īpaši attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, kurās tiesību aktu transponēšanas trūkums bieži vien ir lielāks, nekā mērķis, ko nosaka valsts vadītāji vai valdība. Iekšējā tirgus atskaiti arī vajadzētu biežāk izmantot diskusijās par iekšējā tirgus situāciju. Tādēļ ir svarīgi izveidot pieejamāko atskaites veidu, ko varētu izmantot arī pilsoņi, kurus interesē iekšējā tirgus jautājumi.

Referents pievērš uzmanību faktam, ka dažas direktīvas, piemēram, Pakalpojumu direktīva, ir svarīgākas iekšējā tirgus efektīvai funkcionēšanai, nekā citas. Es atbalstu referenta viedokli šajā jautājumā un tādējādi es uzskatu, ka Eiropas Komisijai vajadzētu ņemt vērā rādītājus, kas labāk atspoguļo direktīvu tiešo svarīgumu uzņēmējdarbībai un pilsoņiem.

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Šodien, balsojot par iekšējā tirgus atskaiti, es paužu savu atbalstu tam, lai direktīvas par iekšējo tirgu tiktu savlaicīgi ieviestas un precīzi transponētas valstu tiesību aktos, jo šīs direktīvas sevī ietver priekšnosacījumu iekšējā tirgus efektīvai darbībai, konkurētspējas veicināšanai, kā arī sociālajai un ekonomiskajai kohēzijai ES teritorijā. Atskaites - par iekšējo tirgu un patēriņa tirgu, attiecīgi abas kopā - veicina iekšējā tirgus attīstību, sniedzot labumu patērētājiem.

Atskaitei vajadzētu veicināt savlaicīgu un precīzu transponēšanu, taču vienlaicīgi tai vajadzētu kļūt par rīku, kas ļautu politikas veidotājiem noteikt barjeras un jomas, kurās nepieciešamas jaunas iniciatīvas. Es ceru, ka šodienas balsojuma rezultāts novedīs pie SOLVIT tīkla stiprināšanas un ka dalībvalstis veicinās šī tīkla pakalpojumus patērētāju labā. Dalībvalstīm ir arī jānodrošina, ka SOLVIT centros ir atbilstošs personāls, lai mazinātu laiku, kas nepieciešams izmeklēšanai, un sūdzības atrisinātu ātrāk.

− Ziņojums: Maria Badia i Cutchet (A6-0304/2008)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Visu izglītības ministriju prioritātei ir jābūt labāko kandidātu piesaistei skolotāju profesijas iegūšanai. Profesijai ir jābūt pietiekami pievilcīgai. Skolotājiem ir jāsaņem atalgojums, kas atspoguļo viņu nozīmi sabiedrībai.

Ieguldījumi izglītībā nekad nav izniekoti līdzekļi. Skolotāju izglītošanai ir jāpiešķir vairāk līdzekļu. Profesijai ir jāsniedz gandarījums. To ir jāuzskata par labu karjeru.

Atbalsta sniegšana skolotāju izglītībai Mūžizglītības programmas ietvaros ir būtiska. Patīkamas pārmaiņas rada skolotāju apmaiņas programmas starp dažādu valstu skolām.

Skolotāja vieta ir klasē. Birokrātija, kas izpaužas administrācijas līmeņu un rakstu darbu palielināšanā, mazina laiku, ko skolotāji pavada kopā ar saviem skolēniem.

Bažas izraisa arī vardarbība skolā. Agresija skolās, gan no skolēnu, gan viņu vecāku puses, palielinās. Jāpieliek visas iespējamās pūles, lai mazinātu vardarbību un agresiju skolās.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par savas Spānijas kolēģes deputātes M. Badia i Cutchet ziņojumu pēc pašas iniciatīvas par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu, un es pilnībā atbalstu apgalvojumu, ka, „paaugstinot skolotāju izglītības kvalitāti, var būtiski uzlabot skolēnu sekmes”. Es pilnībā piekrītu, ka plašākas un kvalitatīvi labākas skolotāju izglītības nodrošināšana un labāko kandidātu piesaiste skolotāja profesijai ir galvenās prioritātes visām izglītības ministrijām. Ir steidzama vajadzība pēc mobilitātes veicināšanas un svešvalodu apguves. Tomēr mums vajadzētu veicināt arī dzimtās valodas izkopšanu, jo tā ļauj skolēniem vieglāk apgūt citas zināšanas. Visa šī sadarbība ir ļoti noderīga, organizējot skolu apmaiņas programmas (gan skolēniem, gan skolotājiem), neatkarīgi no studiju līmeņa, pamatojoties uz modeli, kādu jau izmanto Erasmus studiju programmā.

  Koenraad Dillen (NI), rakstiski. – (NL) Kā bijušais skolotājs skolā, kas zināma kā daudzkultūru problēmu skola Antverpenē, es varu vienīgi atzinīgi vērtēt referentes paustās bažas par izglītības kvalitāti ES.

Tomēr katrai dalībvalstij, nevis ES, ir jāizlemj, ko var darīt izglītības kvalitātes uzlabošanai. Ja ir kāda joma, kurā subsidiaritātes un dažādu kultūru atšķirību ievērošanas princips ir jāievēro, tad tā noteikti ir izglītība. Izglītībai nav jābūt daudzkultūru izglītībai, kā teikts šajā ziņojumā, tai tikai ir jāpiemīt labai kvalitātei. Piemēram, saskaņā ar manu pieredzi Flandrijā es esmu pat pārāk bieži novērojis, ka daudzkultūru „koncentrācijas skolas” – tās, kurās mācās proporcionāli daudz emigrantu bērnu – mazina kvalitātes līmeni. Ideoloģiski acu aizsegi nepalīdzēs to labot.

Tādēļ es no visas sirds balsoju pret šo ziņojumu.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par M. Badia i Cutchet ziņojumu par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu, jo es uzskatu, ka izglītības kvalitātes uzlabošana Eiropas Savienībā ir pamata faktors, lai veicinātu augstas kvalitātes izglītību un apmācību, kas savukārt veicina darbavietu radīšanu un Eiropas konkurētspējas un izaugsmes atbalstīšanu saskaņā ar Lisabonas Stratēģijas mērķiem.

Attiecībā uz vardarbību skolās, es vēlētos vairākkārt atkārtot referentes ieteikumu par nepieciešamību radīt rīkus un procedūras šīs parādības apkarošanai, šajā jomā palielinot sadarbību starp skolas personālu un vecākiem.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. – (SV) Mēs esam izvēlējušies balsot „pret” pēdējā balsojumā par šo ziņojumu. Šis ir ļoti svarīgs jautājums, tik svarīgs, ka tam ir jāpaliek dalībvalstu un to attiecīgo iestāžu politiskajā atbildībā.

Tikai dalībvalstīm ir jābūt atbildīgām par izglītības organizēšanu un mācību programmu saturu. Šis ir vēl viens Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas mēģinājums jaukties jomā, kas šobrīd nav Eiropas Savienības kompetencē, bet ko daži vēlas padarīt par Eiropas Savienības kompetenci mūsu visu labā.

Šis ziņojums pēc paša iniciatīvas ir nodokļu maksātāju naudas izniekošana, un Eiropas Parlamentam tas nemaz nebūtu jāaplūko.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − M. Badia i Cutchet ziņojums ir lielisks. Skolotāju izglītības kvalitātei ir tieša un svarīga ietekme uz mūsu bērnu izglītību, un sadarbība ES līmenī, lai nodrošinātu augstus izglītības standartus, ir jāveicina. Tomēr es uzskatu, ka lēmumi attiecībā uz mācību programmu saturu un skolu pārvaldi būtu jāpieņem dažādo valstu atsevišķajās izglītības sistēmās, ņemot vērā šo valstu kultūru un politiku. Brīžiem M. Badia i Cutchet ziņojums tiecas novirzīt jautājumu lemšanu ES līmenī, un tādēļ es atturējos no pēdējā balsojuma.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu Maria Badia i Cutchet ziņojumu. Lai saglabātu mūsu izglītības sistēmu augstu kvalitāti, mums ir nepieciešami labi izglītoti skolotāji. Skolotāju izglītībai ir jāiet roku rokā ar prasībām pēc modernām klasēm, un es uzskatu, ka šis ziņojums atzīst šo faktu.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − M. Badia i Cutchet ziņojums par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu mūsdienās aplūko vairākas nopietnas problēmas.

Ziņojumā ir pareizi uzsvērta nepieciešamība pēc atbilstoša skolotāju atalgojuma, kā arī atbilstošas izglītības kvalitātes un aprīkojuma.

Tomēr galu galā valstu valdībām, kas piešķir līdzekļus mūsu izglītības sistēmām, ir jālemj par mūsu bērnu izglītošanu. Mūsdienās Īrijā bērni joprojām tiek mācīti saliekamajās mājās, nevis atbilstošās un drošās ēkās. Skolēnu un skolotāju proporcija joprojām ir pārāk augsta, lai nodrošinātu mūsu bērniem labāko iespējamo izglītību. Īrijā pirmkārt un galvenokārt ir jārisina šīs problēmas, veicot atbilstošus īstermiņa un ilgtermiņa ieguldījumus.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība šobrīd nozīmē lielākas prasības skolotājiem, jo izglītības vide kļūst arvien sarežģītāka un daudzveidīgāka.

Es balsoju par M. Badia i Cutchet ziņojumu, kas aplūko Komisijas paziņojumu „Skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošana”. Paziņojumā tiek izvērtēta pašreizējā situācija ES attiecībā uz skolotāju izglītību un apmācību. Ziņojums aplūko vairākas iespējas, ko īsteno ES dalībvalstis.

Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 27 dažādas skolotāju izglītības sistēmas, taču problēmas, ar kādām saskaras skolotāji, ir ļoti līdzīgas visās dalībvalstīs.

Skolotājiem ir nepieciešama skolotāju izglītības kvalitāte, kas tieši ietekmē ne tikai skolēnu zināšanu līmeni, bet arī viņu personības veidošanos, īpaši pirmajos skolas gados. Skolotāji ir arī pakļauti milzīgam psiholoģiskam stresam, kas atstāj maz enerģijas pašizglītībai.

Pagātnē skolotājs bija cienījama un augstu vērtēta profesija. Mūsdienās skolotāja profesija nav pievilcīga. Skolotāji, no kuriem lielākā daļa ir sievietes, nebauda atbilstošu sabiedrības atzinību, statusu un, kas vissvarīgākais, atalgojumu. Piemēram, manā valstī, Slovākijā, skolotāju atalgojums ir stipri zem vidējā atalgojuma līmeņa valstī.

Es ticu, ka ziņojums piesaistīs dalībvalstu uzmanību, kas nodrošinās skolotāja profesijas atbilstošu novērtējumu.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. − (PL) Šodien mēs balsojam par diviem ziņojumiem, kas, šķiet, savstarpēji papildina viens otru: D. Pack ziņojumu par Boloņas procesu un M. Badia i Cutchet ziņojumu par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu.

Šo divu iniciatīvu mērķis ir uzlabot Eiropas izglītības konkurētspēju un atbilstoši palielināt Eiropas Savienības potenciālu un konkurētspēju kopumā.

Uzsvars uz izglītību ir lielisks, taču nolaidību ir tik viegli pieļaut. Daudzās valstīs mēs risinām visus skolotāju izglītības sistēmas pamata „grēkus”. Labākajiem absolventiem trūkst pamudinājuma un motivācijas izvēlēties skolotāja profesiju, atklāti sakot, skolotāju statuss (īpaši sākumskolas un pamatskolas līmenī) ir zems, skolotājiem maksā maz un viņu attīstībā netiek ieguldīti līdzekļi. Saistība starp skolotāju izglītības kvalitāti un skolēnu izglītošanas kvalitāti, un, attiecīgi, skolēnu zināšanu līmeni ir acīmredzama. Tādēļ nolaidībai šajā jomā var būt katastrofālas sekas ne vien kultūras, bet arī ekonomikas jomā.

Ieteikumi dalībvalstīm, kas ir aplūkojami šajā ziņojumā, šķiet pareizi, un tie ir šādi: labāko kandidātu nodarbināšana, statusa uzlabošana, skolotāju darba atzīšana un atalgošana, ieguldījumi apmācībai visos karjeras posmos, labas prakses apmaiņa starp 27 ES valstu dažādajām izglītības sistēmām, lielākas pilnvaras skolām.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Augsts izglītības līmenis ir būtisks augstas izglītības kvalitātes elements, kam ir jābūt izšķirošajam faktoram Eiropas ilgtermiņa konkurētspējai un tās spējai radīt jaunas darbavietas.

No Komisijas analīzes izriet, ka:

• mācības darba vietā ir obligātas tikai 11 dalībvalstīs (Austrijā, Beļģijā, Vācijā, Igaunijā, Somijā, Ungārijā, Lietuvā, Latvijā, Rumānijā, Maltā un Lielbritānijā);

• ja tiek organizētas mācības darba vietā, tad tās parasti ilgst mazāk par 20 stundām gadā un nekad nepārsniedz piecas dienas gadā;

• tikai puse Eiropas valstu piedāvā jaunajiem skolotājiem jebkāda veida sistemātisku palīdzību dažos pirmajos darba gados, piemēram, ievadīšanu darbā, apmācību, pedagoģisko palīdzību.

Lai atbilstoši sagatavotu skolēnus dzīvei ES, skolotājiem ir jāizmanto jaunākās izglītības metodes. Skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošana var garantēt to, ka ES ir ļoti profesionāli darbinieki, kas tai nepieciešami, lai risinātu 21. gadsimta problēmas.

- Ziņojums: Doris Pack (A6-0302/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es nobalsoju par manas izcilās vācu kolēģes D. Pack kundzes pašiniciatīvas ziņojumu par Boloņas procesu un studentu mobilitāti. Es esmu vienisprātis ar manas kolēģes uzskatu, ka arī pēc 2010. gada studentu mobilitātes un dažādo izglītības sistēmu kvalitātes palielināšanai ir jābūt prioritātei Boloņas procesā, kura mērķis ir izveidot Eiropas Augstākās izglītības telpu. Lai veicinātu studentu mobilitāti, ir jāīsteno vesels pasākumu kopums, jo mobilitātes problēma plešas pāri augstākās izglītības jomai un skar sociālo, finanšu, imigrācijas jautājumu un vīzu politikas jomu. Ir jānodrošina īpaša palīdzība studentiem no sabiedrības vismazāk aizsargātām grupām, piemēram, piedāvājot lētu un labu izmitināšanu. Es atbalstu vienotas Eiropas studentu identifikācijas kartes ieviešanu, lai veicinātu mobilitāti un ļautu studentiem saņemt atlaides par izdevumiem miteklim un iztikai, kultūrai un transportam.

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. − 1999. gada jūnijā Boloņā uzsāktā Boloņas procesa nolūks ir izveidot līdz 2010. gadam Eiropas Augstākās izglītības telpu. Procesa galvenie mērķi ir augstākās izglītības sistēmas reforma un vēl saglabājušos šķēršļu likvidēšana studentu un pasniedzēju mobilitātes ceļā.

Es balsoju par ziņojumu, jo es piekrītu, ka mūsu universitātēm ir vajadzīga novatoriska un metodiska mācību satura reforma, kas labāk atbalstītu studentu mobilitāti un kvalifikāciju pārnesi. Es arī atbalstu referentes ieteikumu vākt ticamus statistikas datus par studentu mobilitāti un studentu sociāli ekonomisko profilu.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Nākamgad būs apritējuši 10 gadi kopš Boloņas deklarācijas parakstīšanas, kas norāda uz nepieciešamību procesa mērķus definēt no jauna.

Šo mērķu definīcijas nopietnai atjaunināšanai būs nepieciešams pārdomāt, kā Boloņas process ir ticis īstenots dalībvalstīs. Mums vajadzēs pārbaudīt, vai Boloņas vārdā piekoptā politika ir patiesi vedusi pie vēlamās Eiropas Augstākās izglītības telpas konsolidācijas, kas spēj pildīt konkurētspējas vajadzības starptautiskā līmenī.

Es atbalstu šo iniciatīvu — tā ir taustāms ieguldījums, lai identificētu problēmas un grūtības, kas radušās, no vienas puses, desmit gadu īstenošanas posmā, un jautājumus, kuriem, no otras puses, joprojām ir jāpaliek prioritātēm. Tas attiecas uz studentu mobilitāti — bagātīgākas un konkurētspējīgākas izglītības stūrakmeni un būtisku devumu Eiropas pilsonības jēdziena attīstīšanai.

Ir svarīgi vērsties pie dalībvalstīm ar aicinājumu izvērtēt, kā šis process ietekmē jauniešu pienācīgu kvalifikāciju un sagatavošanu. Kā referente atzīmē, mēs nedrīkstam pazaudēt no redzesloka procesa mērķus vai izpratni par studentiem kā centrālo asi visos viņu izglītības jautājumos.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par D. Pack ziņojumu par Boloņas procesu un studentu mobilitāti, jo es uzskatu, ka augstas kvalitātes, efektīva un novatoriska Eiropas augstākā izglītība, kas ir pieejama katram Eiropas pilsonim, ir izšķiroši svarīga, lai Eiropas Savienība varētu saglabāt konkurētspēju un gūt panākumus globalizācijas un tās izvirzīto prasību apstākļos.

Par to domājot, es uzskatu, ka tādi pasākumi kā savstarpības veicināšana attiecībā uz studentu plūsmu, pasniedzēju nepārtrauktas mācības dažādās zinību jomās un studentu mobilitātes finansēšanas līdzekļu attīstīšana ir pamatnosacījumi Boloņas procesa mērķu sasniegšanai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai gan referente saka, ka viņai īpaši rūp studentu mobilitāte Eiropas Savienībā un ka viņa uzskata, ka būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni modernizēt un novatoriski reformēt to esošās augstākās izglītības sistēmas, lietas būtība ir tā, ka viss ziņojums risina šo jautājumu, pievēršoties Boloņas procesam un tam, kas tiek uzskatīts par pilnīgi nepieciešamu, lai stātos pretī globalizācijas problēmām, uzstājot, ka process ir jāpadziļina. Tāpēc mēs atturējāmies, jo mēs nepiekrītam šai analīzei.

Taču mēs patiešām piekrītam, ka ir laiks pārdomāt un debatēt par Boloņas procesu, it sevišķi mēģināt noteikt, kā izglītības sistēmas ir mainījušās un kā šī attīstība un pārmaiņas ir ietekmējušas augstākās izglītības kvalitāti dažādās dalībvalstīs.

Augstas kvalitātes izglītības izvēlei ir jābūt pieejamai katram pilsonim neatkarīgi no viņa pilsonības, valsts vai dzimšanas vietas. Turklāt mobilitātei var būt ārkārtīgi pozitīva iedarbība ne tikai uz indivīdu, kurš piedalās mobilitātes shēmā, bet arī uz augstākās izglītības iestādēm un visu sabiedrību kopumā. Turklāt nevajadzētu aizmirst tās sociālo aspektu, kā tas ir noticis līdz šim.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. - (SV) Šis Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas pašiniciatīvas ziņojums kā parasti pārsniedz komitejas kompetenci, izvirzot jaunas idejas par to, kā ES būtu vairāk jāiesaistās izglītībā. Tas ir lauks, kas parasti atrodas dalībvalstu atbildībā, un tam tā, mūsuprāt, ir jāpaliek.

Ziņojums citu jautājumu starpā ierosina ieviest vienotu studenta identifikācijas karti Eiropas Savienībā. Mūsuprāt, maz ticams, ka šie ierosinājumi paši par sevi palielinās studentu mobilitāti; tie visticamāk palielinās birokrātiju, kas saistīta ar studentu darbību. Referente arī raksta savā paskaidrojumā par tiesiska regulējuma nepieciešamību studentiem ES līmenī.

Šie ierosinājumi mēģina apiet ES pieņemto kārtību attiecībā uz politiskās atbildības līmeņiem dažādās politikas jomās. Tādēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

  Vasco Graça Moura (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Nākamgad būs apritējuši 10 gadi kopš Boloņas deklarācijas parakstīšanas, kas norāda uz nepieciešamību procesa mērķus definēt no jauna.

Šo mērķu definīcijas nopietnai atjaunināšanai būs nepieciešamas pārdomas par to, kā Boloņas process ir ticis īstenots dalībvalstīs. Mums vajadzēs pārbaudīt, vai Boloņas vārdā piekoptā politika ir patiesi vedusi pie vēlamās Eiropas Augstākās izglītības telpas konsolidācijas, kas spēj risināt konkurētspējas problēmas starptautiskā līmenī.

Es atbalstu šo iniciatīvu — tā ir taustāms ieguldījums, lai identificētu problēmas un grūtības, kas ir radušās, no vienas puses, desmit gadu īstenošanas posmā, un jautājumus, kam, no otras puses, joprojām ir jāpaliek prioritātēm. Tas attiecas uz studentu mobilitāti — bagātīgākas un konkurētspējīgākas izglītības stūrakmeni un būtisku devumu Eiropas pilsonības jēdziena attīstīšanai.

Ir svarīgi vērsties pie dalībvalstīm ar aicinājumu izvērtēt, kā šis process ietekmē jauniešu pienācīgu kvalifikāciju un sagatavošanu. Kā referente atzīmē, mēs nedrīkstam no redzesloka pazaudēt procesa mērķus vai izpratni par studentiem kā centrālo asi visos viņu izglītības jautājumos.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Boloņas procesa mērķis ir izveidot līdz 2010. gadam Eiropas Augstākās izglītības telpu. Tā ir iecerēts arī palīdzēt studentiem izvēlēties no bagātīgā izglītības piedāvājuma klāsta. Izglītības trīs ciklu ieviešana, izglītības kvalitātes nodrošināšana un kvalifikāciju un studiju ilguma atzīšana ir izšķirīga šīs telpas funkcionēšanai.

Skaidrs, ka jo labāka un vienmērīgāka būs izglītības kvalitātes pieejamība dažādās dalībvalstīs, jo lielāka būs Eiropas Augstākās izglītības telpas pievilcība. Tāpēc ir sevišķi svarīgi atbalstīt dalībvalstu centienus modernizēt un reformēt savas augstākās izglītības sistēmas. Eiropas pilsoņiem ir jādod iespēja piekļūt augstākajai izglītībai neatkarīgi no viņu pilsonības, valsts vai dzimšanas vietas.

Studentu mobilitātes palielināšanās ir viens no Boloņas procesa iecerētajiem ieguvumiem. Mobilitātei ir pozitīva ietekme ne tikai uz indivīdiem, kuri pārvietojas, bet arī uz augstākās izglītības iestādēm. Apmaiņa ar viedokļiem, dažādība un citu pieredzes izmantošana galu galā ir akadēmiskās pieredzes sastāvdaļas. Mums nevajadzētu aizmirst arī, ka tam visam ir sociāls aspekts: mobilitāte nodrošina nenovērtējamas un bagātīgas pieredzes ieguvi zinātnes, kultūras un sociālās daudzveidības jomā.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Lai gan es balsoju par šo ziņojumu, es vēlos norādīt uz diviem jautājumiem, kas Komisijai rūpīgi jāanalizē un jāregulē.

Pirmkārt, mums ir jāskata Mūžizglītības programmā piešķirto stipendiju ģeogrāfiskais sadalījums. Lielākā daļa universitāšu, kas gūst labumu no studentu apmaiņām, ir koncentrētas vecajās dalībvalstīs. Tajā pašā laikā studentu skaits jaunajās dalībvalstīs ir daudz zemāks. Komisijai ir nekavējoties jārīkojas, piemēram, akreditējot vairāk tādu universitāšu, kas spēj piedalīties akadēmiskās apmaiņas programmās, tādējādi palielinot jauno dalībvalstu kā galamērķa pievilcību studentiem no visas Eiropas. Komisijai arī jāpanāk, lai proporcionāls skaits studentu no katras dalībvalsts gūst iespēju saņemt Eiropas stipendiju.

Otrkārt, es uzskatu, ka ziņojuma 11. pants ir jāpiemēro visām dalībvalstīm, neskatoties uz tā ieteikuma statusu. Šis akadēmiskās mobilitātes laikposms, lai tas ilgtu semestri vai gadu, var dot nozīmīgu ieguldījumu gan jaunu eiropiešu zināšanās, gan viņu personīgajā attīstībā. Tomēr man jāpiebilst, ka līdz ar šāda noteikuma paredzēšanu ir jāparedz atbilstošs finansiāls atbalsts dalībvalstīm.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE), rakstiski. − (ES) Dažādas grupas, kuru attieksme pret Boloņas procesu ir kritiska, uzskata, ka šīs pārmaiņas rezultātā universitātes izglītība kļūs elitāra. Šis ziņojums aicina piešķirt īpašu palīdzību studentiem no sabiedrības mazaizsargātām grupām, piemēram, piedāvājot „lētu un labu” izmitināšanu un ņemot vērā, ka bieži ir vajadzīgs papildu atbalsts tūlīt pēc ierašanās. Kaut arī es iesniedzu grozījumu par šo punktu, lai to attiecinātu uz visām izmaksām, tādējādi, citiem vārdiem sakot, palīdzība neaprobežotos ar izmitināšanu, es domāju, ka ziņojums balstās uz koncepciju par vispārēju izglītību, kas ir pieejama visai sabiedrībai.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. − (PL) Balsojumā par D. Pack un viņas ziņojumu par Boloņas procesu un studentu mobilitāti es to atbalstīju. Šis ir labs, lietišķs ziņojums. Šodien Eiropas Savienībā mēs joprojām saskaramies ar neatbilstīgu sadali zinātnei un akadēmiskai izglītībai. Boloņas idejai, kurai jau ir deviņi gadi (un kas pašlaik apvieno 46 valstis), būtu jāved pie Eiropas Augstākās izglītības telpas izveides 2010. gadā.

Šī procesa pamatprincipi nosaka trīs prioritāras darbības jomas. Tās ir šādas: izglītības cikls (kurā ir šādas trīs pakāpes: bakalaura, maģistra, doktora), augstas kvalitātes izglītības nosacījumi un iegūto kvalifikāciju un augstākās izglītības studiju laikposmu atzīšana. Tādēļ ir nepieciešams veikt daudzveidīgas un savstarpēji saistītas darbības visās dalībvalstīs, arī mūsu universitātēs.

Tāda veida vērtēšanas sistēmām kā mums zināmie ECTS kredītpunkti ir jābūt skaidrām, saprotamām un vienotām. Tas ļaus mums saglabāt elastīgas un mobilas izglītības potenciālu jauniešiem daudzos akadēmiskos centros un ļoti nepieciešamo apmaiņu ar mācību spēkiem profesoru līmenī. Lai gan augstākā izglītība neietilpst ES kompetencē, mums tomēr — saglabājot šajā jautājumā dalībvalstu neatkarību — jācenšas pēc ciešākas sadarbības un koordinācijas. Mums arī jāatceras pienākums nodrošināt ES pilsoņiem vienādas iespējas piekļūt pēc iespējas augstāka līmeņa izglītībai, un tas prasa gan pārmaiņas izglītības sistēmas organizācijā, gan pienācīgu finanšu līdzekļu sadali.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Doris Pack ziņojums „Boloņas process un studentu mobilitāte” ir konstruktīvs ieguldījums debatēs par studentu mobilitāti. Iespējai studentiem no visas ES brīvi pārvietoties Eiropas robežās ir jāpaliek Boloņas procesa centrā. Studentiem no visām sociālajām grupām ir jābūt iespējai izmantot kultūras bagātības un intelektuālās iespējas, ko piedāvā ES. Tāpēc es balsoju par šī ziņojuma ieteikumiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Protams, ka ir apsveicams Boloņas procesa mērķis atvieglot studentiem izvēles iespēju no plaša augstas kvalitātes kursu klāsta. ES arī ir īpaši uzsvērusi studentu mobilitāti, un turklāt tā grib panākt uzlabojumu apmācības savstarpējā atzīšanā.

Tomēr nav apstrīdams, ka tas viss vēl nenorit tik gludi. Nopietnas problēmas rada ne tikai atzīšana, daži kursi, kas ir pielāgoti bakalauru un maģistru grādiem, iespējams, ir tik specializēti, ka studiju vietas maiņa — mājās vai ārzemēs — nav vairs iespējama, kas ir pretrunā ar Eiropas Augstākās izglītības telpas un palielinātas mobilitātes mērķi. Kritiķi arī uzskata, ka ECTS (Eiropas kredītu pārneses sistēma) administrēšanā ir tik lielas atšķirības valstu starpā, ka sasniegumi gandrīz nav vairs salīdzināmi. No šī viedokļa nodoms veikt iepriekšēju pārskatīšanu būs noderīgs, un tāpēc arī es balsoju ziņojumam par labu.

  Dumitru Oprea (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Mans balsojums bija par ziņojumu „Boloņas process un studentu mobilitāte” vairāku iemeslu dēļ: Boloņas process bija viens no visrevolucionārākajiem faktoriem pasaules izglītības un apmācības tirgū. Pats darba tirgus nebija gatavs šādai pārvērtībai. Tas vēl pilnībā neuztver trīs ciklu izglītības sistēmu (bakalaurs, maģistrs, doktors) 3-2-3 struktūrā; no otras puses, pirms tika piemērota jaunā sistēma, uzņēmumi bieži pieņēma darbā pēdējo kursu studentus.

Cits progresa faktors bija studentu mobilitāte Eiropas skolās un kopējā akadēmisko grādu sistēma, ko veicināja ETCS. Šo mehānismu veiksmi ir pierādījusi galveno universitāšu tendence visā pasaulē sūtīt studentus uz vairākām ģeogrāfiskām vietām, it sevišķi tādām, kurās ir vecākas nozares.

Vēl viens revolucionārs priekšlikums ir ECVET (Eiropas Kredītpunktu sistēma profesionālajā izglītībā un apmācībā), kas domāta, lai pārnestu, atzītu un uzkrātu rezultātus, ko indivīds apguvis oficiālās, neoficiālās un neformālās mācību situācijās ar mērķi iegūt kvalifikāciju neatkarīgi no laika, kas pavadīts mācībās vai šo prasmju un iemaņu apguvē. Tā ir visā pasaulē izplatīta tendence.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. − (PL) D. Pack kundze ir pelnījusi mūsu pateicību par viņas ieguldījumu Boloņas procesa attīstīšanā un radošās pārdomās par to, kas rada studentiem Eiropā iespēju izvēlēties pašiem savu izglītības un karjeras ceļu neatkarīgi no valsts robežām. Šī iniciatīva, kas palielina Eiropas izglītības sistēmas konkurētspēju, bagātina pašas nācijas, pateicoties kultūras un zinātniskās pieredzes dziļai apguvei.

Ir skaidrs, ka izglītības satura jautājumi un tās kvalitātes celšana visos līmeņos pašlaik atrodas ES dalībvalstu rokās. Šajā ziņā ir vēl daudz darāma. Ir tā, ka mobilitāte un tās pieaugums Eiropas līmenī, kas ir D. Pack kundzes ziņojuma vadmotīvs, Polijai, piemēram, rada principā vērtīga darbaspēka aizplūšanu, kas diezgan bieži nav atgūstams. Es piekrītu ziņojuma tēzei, ka vissvarīgākā lieta ir studentu mobilitāte, stimulu un veicināšanas sistēmas radīšana, lai tādējādi jaunieši varētu izmantot piedāvāto priekšrocību studēt, kur viņiem patīk.

Tomēr īpaši svarīgi, šķiet, būtu, lai pilnībā izglītoti un izveidoti cilvēki atgrieztos savā valstī, lai izmantotu savu potenciālu savā izcelsmes valstī. Tā pavisam noteikti ir problēma jaunajām dalībvalstīm, un es domāju, ka apdomīga Boloņas procesa turpināšana ir solis šajā virzienā.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Vienota Eiropa nav jautājums tikai par vienotu valūtu, cilvēku brīvu pārvietošanos un kopēju preču un pakalpojumu tirgu. Tas turklāt vai pat galvenokārt ir jautājums par Eiropas intelektuālo, kultūras un sociālo dimensiju.

Starpvaldību iniciatīva, ko pazīst kā Boloņas procesu, kas sākās pirms nepilniem 10 gadiem, galvenokārt tiecas atvieglot studentiem iespēju izvēlēties iespējami visaugstākās kvalitātes kursus. Viens no vissvarīgākajiem aspektiem idejā par Eiropas Augstākās izglītības telpas izveidi ir studentu mobilitātes un izglītības kvalitātes paaugstināšana, jo tieši tā rada īpašu iespēju personas, sabiedrības un zinātnes attīstībai.

Es domāju, ka, cenšoties uzlabot izglītības kvalitāti un pievilcību, svarīgas ir darbības, kas tiek veiktas kā Eiropas līmenī (Eiropas Parlaments uzskata mobilitāti par prioritāru jautājumu), tā arī valsts līmenī.

Mums jāatceras, ka Eiropas Savienībā augstākā izglītība neietilpst Eiropas Komisijas pienākumos. Studiju saturs un organizācija paliek konkrēto valstu kompetencē, kas ir iemesls, kāpēc to nozīme, kā arī pašu universitāšu nozīme ir tik liela. Tām ir jāuzsver nepieciešamība radīt Eiropas mācību plānus doktorantūrām un jāpieliek pūles, sniedzot īpašu palīdzību studentiem no sociālām grupām, kuru stāvoklis nav labvēlīgs.

Vēl viens svarīgs aspekts ir dialogs un divpusēja pieredzes apmaiņa uzņēmēju un universitāšu starpā, tādējādi universitātēm būtu jāstiprina sadarbība ar privāto sektoru ar mērķi atklāt jaunus un efektīvus mehānismus studentu mobilitātes līdzfinansēšanā.

- Ziņojums: József Szájer (A6-0345/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es balsoju par mana Ungārijas kolēģa J. Szájer pašiniciatīvas ziņojumu, kurā ir ietverti ieteikumi Eiropas Komisijai par tiesību aktu saskaņošanu ar jauno komitoloģijas lēmumu. Arvien palielinās nepieciešamība likumdošanas kvalitātes labā deleģēt Komisijai tiesību aktu mazāk būtisku un vairāk tehnisku aspektu attīstīšanu, kā arī to tūlītēju pielāgošanu, lai ņemtu vērā progresu tehnoloģijā un pārmaiņas ekonomikā. Tomēr šī pilnvaru deleģēšana ir jāveicina, dodot likumdevējam institucionālus līdzekļus šādu pilnvaru izmantošanas kontrolei. Ir jāatzīmē, ka pašreizējā acquis saskaņošana ar komitoloģijas lēmumu vēl nav pabeigta, jo vēl ir tiesiski instrumenti, kas dod iespēju īstenot pasākumus, kuriem būtu jāpiemēro jaunā regulatīvā kontroles procedūra. Es atbalstu — un, manuprāt, tas ir būtiski, ja gribam panākt Eiropas demokrātijas pareizu funkcionēšanu — papildu resursu piešķiršanu Eiropas Parlamentā visām komitoloģijas procedūrām, gatavojoties iespējamībai, ka Lisabonas līgums stāsies spēkā, lai nodrošinātu ikvienas komitoloģijas procedūras apmierinošu darbību šo trīs iestāžu starpā.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE), rakstiski. − (ES) Es piekrītu ziņojumam, kad tas atzīmē, ka arvien palielinās nepieciešamība likumdošanas kvalitātes labā deleģēt Komisijai tiesību aktu mazāk būtisku un vairāk tehnisku aspektu attīstīšanu, kā arī to tūlītēju pielāgošanu, lai ņemtu vērā progresu tehnoloģijā un pārmaiņas ekonomikā. Tomēr šāda pilnvaru deleģēšana ir jāveicina, dodot likumdevējam institucionālus līdzekļus šo pilnvaru izmantošanas kontrolei. Parlamentam ir jāstāv šīs kontroles sardzē, kura, neskatoties uz daudzus gadus ilgušajām diskusijām par šo tematu, vēl nav pilnībā atrisināta. Vēl arvien ir Parlamenta komitejas, kurām nav bijusi pieejama informācija par pieņemtajiem lēmumiem komitoloģijas kārtībā. Tāpēc Parlamentam ir jāsaglabā ļoti liela modrība.

- Ziņojums: Poul Nyrup Rasmussen (A6-0338/2008)

  Johannes Blokland (IND/DEM), rakstiski. - (NL) Ir ļoti svarīgi turpināt pārbaudīt, kā var uzlabot uzraudzības struktūras Eiropas Savienībā. Tomēr P.N. Rasmussen kunga ziņojums attiecas uz ieteikumiem Eiropas Komisijai par riska ieguldījumu fondiem.

Pamatojoties uz procedūras apsvērumiem, es neatbalstu Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas grozījumus apsvērumiem. Apsvērumi nav īstā vieta, kur izteikt vērtējošus spriedumus par pašreizējo stāvokli finanšu tirgos.

Es šorīt balsoju pret 6. līdz 10. grozījumam nevis tādēļ, ka es esmu pret finanšu tirgu Eiropas līmeņa uzraudzību, bet tāpēc, ka šis ziņojums nav īstā vieta, kur šī iniciatīva jāuzsāk.

Es iestājos par to, lai Ekonomikas un monetārā komiteja apsver finanšu tirgu uzraudzību un tās pastiprināšanas vēlamību Eiropas līmenī. Ja šajā jautājumā tiks iesniegts labs ziņojums, ir ļoti iespējams, ka es tomēr varēšu atbalstīt Zaļo iniciatīvu.

  Szabolcs Fazakas (PSE), rakstiski. − (HU) Pretēji gaidītajam finanšu krīze, kas sākās Amerikā pagājušajā gadā un ko izraisīja neregulēti spekulatīvi finanšu procesi, tagad nevis norimstas, bet ir satricinājusi visu pasauli, arī Eiropu.

Pašreizējā krīze prasa Eiropas lēmējpersonām izdarīt ilgtermiņa paradigmas maiņu divās jomās, lai tādējādi nākotnē ne tikai mazinātu finanšu krīzes draudus, bet arī veicinātu stabilu ekonomisku izaugsmi.

Notikumu norise Amerikā ir pierādījusi, ka tirgus nespēj pats tikt galā ar šādām un līdzīgām krīzēm. Tāpēc mums pēc iespējas drīz jārada centrālā Eiropas finanšu uzraudzības iestāde, ko ierosināja ungāri pagājušajā gadā un ko pēc tam pieņēma Francijas prezidentūra, un kas, cita starpā, sekotu tam, lai uz šādiem riskantiem, spekulatīviem darījumiem banku un finanšu sistēmā varētu attiecināt nosacījumus, kurus var pārraudzīt un aprēķināt. Tas būtu priekšnosacījums, lai Eiropa pakāpeniski pārņemtu Amerikas pazaudēto vietu finanšu pasaulē.

Lai Eiropas ekonomika, kas arī ir cietusi pašreizējā krīzē, nostātos uz attīstības ceļa, ko tā vēlas izdarīt pēc iespējas drīz, būs nepieciešams pēc iespējas drīz sagādāt finansējumu reālām tautsaimniecības nozarēm, nevis riskantiem, spekulatīviem darījumiem finanšu un banku pasaulē. Priekšnosacījums tam ir, lai Eiropas Centrālā banka ne tikai pievērstos kā līdz šim inflācijas apkarošanai, bet arī veicinātu reālas ekonomikas atgūšanos, izmantojot izdevīgas procentu likmes.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo tajā, izņemot savādo izrādīšanos un kritizēšanu attiecībā uz finanšu krīzi, nav ietverti ne īpaši pasākumi, lai efektīvi apkarotu ekonomikas pieaugošo finansializēšanos, neregulēto spekulēšanu, finanšu instrumentu un produktu pieaugumu arvien lielākas spekulatīvas peļņas nodrošināšanai, ne arī tiek lemts par „nodokļu miera ostu” vai banku slepenības izbeigšanu.

Kā mēs paziņojām plenārsēdes debatēs, sekas dabū ciest vienmēr vieni un tie paši cilvēki: strādājošie, kas zaudē darbu, un visa sabiedrība, kam ir jāmaksā lielāki procenti, arī šeit, Eiropas Savienībā, it sevišķi ekonomiski vājākās valstīs, kā tas ir Portugālē, kur parāda līmenis ir aptuveni 120 % no IKP, bet parāds mājsaimniecībai ir aptuveni 130 % no pieejamiem ienākumiem.

Mēs tāpēc uzsveram prioritāru atbalstu tiesiski nodrošinātu darbavietu radīšanai, ražošanai, nabadzības mazināšanai, uzlabojot strādājošo un pensionāru pirktspēju, atbalstot kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus un palielinot zemu procentu kredītu pieejamību, lai atbalstītu sevišķi mazus, mazus un vidēja lieluma uzņēmējus.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. - (SV) Riska ieguldījumu un privātā kapitāla fondi ir augsta riska ieguldījumu rīki. Lai atgūtu ieguldītāju, sabiedrības un — vēl jo vairāk — uzraudzības iestāžu uzticību, darbībām ir jānotiek, gan ievērojot pārredzamību, gan atbilstīgi tiesību aktu prasībām.

Zviedrijas kustība par ES Junilistan atzinīgi vērtē daudzus no ziņojumā minētajiem punktiem un darbības priekšlikumiem.

Tomēr par spīti tam mēs esam izvēlējušies balsot pret ziņojumu kopumā. Mēs to darījām tāpēc, ka ziņojums dod priekšroku pasākumiem ES līmenī, neskatoties uz to, ka šajā situācijā ikvienam būtu skaidri jāsaprot, ka atrisinājumi iespējamajiem riskiem, kas saistās ar tādiem rīkiem kā riska ieguldījumu fondi un privātā kapitāla fondi, būtu jāmeklē vispirms globālā līmenī.

  Jens Holm un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Ir jāizsaka nožēla, ka P.N. Rasmussen ziņojums par riska ieguldījumu un privātā kapitāla fondiem ir nodots aizmirstībai pēc kompromisa sarunām Parlamentā trīs lielāko grupu starpā. Ir jāizsaka arī nožēla, ka Zaļo un GUE/NGL grupas iesniegtie grozījumi, kas tika ņemti tieši no P.N. Rasmussen ziņojuma projekta, netika pieņemti plenārsēdes balsojuma laikā. Piemēram, viens no punktiem, kas ir padarīts vājāks salīdzinājumā ar ziņojuma projektu, uzsvēra nepieciešamību uzlabot atbilstīgus pārredzamības līmeņus sabiedrībai, ieguldītājiem un uzraudzības iestādēm, tostarp nākotnē jebkurai jaunai ES uzraudzības organizācijai. Tā ir neatliekama vajadzība un nepieciešamība, lai izrādītu pretestību postošām finanšu spekulācijām un nestabilitātei tirgos. No šī viedokļa ziņojumu varēja uzskatīt par soli pareizajā virzienā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − P.N. Rasmussen ziņojums nāk īstā laikā nedēļu pēc finanšu satricinājuma, kurā, runājot Skotijas premjerministra vārdiem, „afēristi. un spekulanti” upurēja Skotijas vecāko banku. Skotijas finanšu nozari ir smagi pievīluši AK regulatori, un es atbalstu stingrāku tirgus regulēšanu. Es balsoju par ziņojumu, kurā ir vairāki ieteikumi, par kuriem ir vērts padomāt, un ceru sagaidīt to dienu, kad šajā jomā strādās neatkarīgi Skotijas regulatori sadarbībā ar mūsu ES partneriem.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. − Kā globālie, tā arī vietējie finanšu tirgi attīsta sarežģītus finanšu rīkus, kas ļoti apgrūtina finanšu iestādēm pienākumu izveidot atbilstīgus noteikumus un uzraudzīt sistēmas. Tā rezultātā ir iespējamas darbības, kas nav pārredzamas, un finanšu tirgus dalībnieku spekulācijas, kas ved pie finanšu tirgu izkropļošanas. Šajā sakarībā es atbalstu 2. grozījumu, ko iesniedza Zaļo grupa, kura pieprasa Eiropas regulatīvās un uzraudzības sistēmas būtisku pastiprināšanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti.

  Kartika Tamara Liotard un Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − Ir jāizsaka nožēla, ka P.N. Rasmussen ziņojums par riska ieguldījumu un privātā kapitāla fondiem ir nodots aizmirstībai pēc kompromisa sarunām Parlamentā trīs lielāko grupu starpā. Ir jāizsaka arī nožēla, ka Zaļo un GUE/NGL grupas iesniegtie grozījumi, kas tika ņemti tieši no P.N. Rasmussen ziņojuma projekta, netika pieņemti plenārsēdes balsojuma laikā. Tomēr mēs nolēmām atbalstīt ziņojumu galīgajā balsojumā. To darām, jo ir neatliekama vajadzība un nepieciešamība pēc pretdarbības postošām finanšu spekulācijām un nestabilitātei tirgos. No šī viedokļa ziņojumu varēja uzskatīt par soli pareizajā virzienā.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es balsoju par smagā cīņā panākto kompromisu trīs politisko grupu sarunās šajā Parlamentā, un es esmu gandarīta par ziņojuma vispusīgo, līdzsvaroto saturu. Referents ir mēģinājis finanšu krīzes smagumu uzlikt uz riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem, bet šie produkti nav ne pašreizējās krīzes cēlonis, ne tās katalizators, un es apsveicu referentu, ka viņš to ir atzinis un izlabojis.

Ieteikumi, kurus mēs gatavojam Komisijai, ir domāti, lai aptvertu visas darbībā iesaistītās personas un finanšu tirgus dalībniekus un lai novērstu nepilnības esošajās regulās, pievēršoties tiem darbību veidiem un tos apkarojot, kuri veicināja nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu Amerikas Savienotajās Valstīs, kļūstot par globālu finanšu krīzi.

Tādējādi mēs pievēršamies sliktiem riska pārvaldības gadījumiem, noteiktu investīciju produktu pārredzamības trūkumam un interešu konfliktiem kredītreitinga aģentūrās, kas ir galvenie cēloņi finanšu krīzei, ko mēs pašlaik izjūtam.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Kolēģi, nesenajai finanšu krīzei ir daudz upuru, viens no tiem ir HBOS, ko pagājušajā nedēļā pārņēma Lloyds TSB. Šādas liela mēroga katastrofas destabilizē ne tikai pasaules ekonomiku, bet arī tos, kas uztic savu naudu un nākotni šiem uzņēmumiem. Dažās pagājušajās nedēļās pasaule ir atklājusi, ka mūsu pieeja tirgus regulēšanai ir novecojusi. Mums ir vajadzīgi globāli pasākumi, lai regulētu globalizētu finanšu sistēmu.

Tāpēc ES un Eiropas Parlamentam ir jāpilda nozīmīga loma, risinot krīzes pamatcēloņus, un jārīkojas atbildīgi, balsojot par P.N. Rasmussen kunga ziņojumu. Rosinot riska ieguldījumu fondus un privātā kapitāla fondus būt apdomīgākiem un pārredzamākiem savos darījumos, ES palīdzēs izveidot stingru struktūru, kas palīdzēs atjaunot finanšu nozarei ļoti nepieciešamo stabilitāti.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Ir jāizsaka nožēla, ka P.N. Rasmussen ziņojums par riska ieguldījumu un privātā kapitāla fondiem ir nodots aizmirstībai pēc kompromisa sarunām Parlamentā trīs lielāko grupu starpā. Ir jāizsaka arī nožēla, ka Zaļo un GUE/NGL grupas iesniegtie grozījumi, kas tika ņemti tieši no P.N. Rasmussen ziņojuma projekta, netika pieņemti plenārsēdes balsojuma laikā. Tomēr mēs nolēmām atbalstīt ziņojumu galīgajā balsojumā. To darām, jo ir neatliekama vajadzība un nepieciešamība pēc pretdarbības postošām finanšu spekulācijām un nestabilitātei tirgos. No šī viedokļa ziņojumu varēja uzskatīt par soli pareizajā virzienā.

Tomēr ir vajadzīga stingrāka roka, īstenojot šīs idejas. Daudzu riska ieguldījumu fondu slepenība ir nepieņemama, jo pašreiz pastāvošā sistēma nenodrošina sabiedrībai pārredzamību. Tāpēc ir grūti dot vērtējumu riska ieguldījumu fondiem, un pilsoņi nevar pārliecināties, vai tie spēj veicināt ilgtspējīgu sociālo kohēziju un ekonomisko stabilitāti.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Šajā ziņojumā paustās bažas, vienlaikus pienācīgi atzīstot apspriežamo finanšu produktu nozīmīgumu, lika man kopumā piekrist. Paturot prātā, ka mēs pašlaik pārdzīvojam acīmredzamu satricinājumu posmu finanšu tirgos, ir svarīgi reaģēt stingri, bet arī mierīgi un, pārzinot faktus. Liela daļa ekonomisko panākumu Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs un valstīs ar strauji augošu ekonomiku iepriekšējos gadu desmitos ir tieši, pateicoties finanšu tirgu veiklībai. Runājot par koriģējošo rīcību, kas vajadzīga pašreizējai sistēmai, ir svarīgi novērst krīzes pamatcēloņus, nelikvidējot pozitīvo sistēmā. Eiropas Komisijai tieši šādā veidā jāuztver šis Eiropas Parlamenta aicinājums rīkoties.

  Olle Schmidt (ALDE) , rakstiski. - (SV) ES sistēmā Eiropas Parlamentam ir uzdevums būt tautas balsij. Šo balsi sevišķi pastiprina darbs, ko veic Lūgumrakstu komiteja, kura uzņemas jautājumus, kas radušies pēc pilsoņu iniciatīvas. Labs piemērs ir kampaņa par „vienu vietu” — par Eiropas Parlamenta atrašanās vietas pārcelšanu no Strasbūras uz Briseli, — kas tika pieņemta oficiālai diskusijai, pateicoties komitejas pūlēm.

Nenoliedzami, daži ieteikumi dalībvalstīm ir diezgan ārkārtēji, un daži priekšlikumi nav pietiekami labi apsvērti. Tomēr Lūgumrakstu komitejas darbs ir būtiska ES darba daļa pilsoņu labā, kas man bija noteicošs faktors lēmumā par atbalstu šim ziņojumam.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. - (NL) Finanšu pasaules pamati šūpojas. Amerikas vienkāršie nodokļu maksātāji maksā par glābšanas plānu (700 miljardi USD), kamēr tie, kas šo problēmu izraisīja tiek cauri sveikā. P.N. Rasmussen ziņojums Eiropas Parlamentam bija sava veida rīks, lai kaut ko darītu kontroles uzlabošanas labā finanšu nozares noteiktās jomās: riska ieguldījumu fondos un privātā kapitāla fondos. Tagad, kad krīze ir tik aktuāla, mums bija izdevība aicināt Eiropas Komisiju ieviest stingru likumdošanu. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa tāpēc iesniedza dažādus grozījumus ziņojumam, bet tā kā Parlaments tos noraidīja, mēs balsojām pret šo ziņojumu. Nebūs nevienas Eiropas iestādes finanšu nozares pārraudzībai, neviena Eiropas tiesību akta par riska ieguldījumu fondu reģistrāciju un pārraudzību, nekāda ierobežojuma privātiem ieguldījumu uzņēmumiem, kas pārmērīgi iesakņojas. Tajā pašā nedēļā, kad kapitālisma sistēma atrodas uz kraha robežas, Eiropas Parlaments nav izmantojis savu iespēju. Mēs, zaļie, darām zināmu, ka mēs arī turpmāk nopietni pievērsīsimies tāda brīva tirgus ierobežošanai, kura spekulāciju vienīgais mērķis, šķiet, ir gūt visātrāko peļņu mazas cilvēku grupas labā. Tas ir sociāli un ekonomiski bezatbildīgi.

- Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A6-0296/2008)

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. - (LT) Es vienmēr esmu iestājusies par tirgus liberalizāciju, jo, manuprāt, tas ir galvenais priekšnoteikums konkurencei tirgus dalībnieku starpā, kas vienmēr ir nākusi par labu patērētājiem, ļaujot viņiem izvēlēties un iegādāties preces par viszemāko iespējamo cenu.

Tomēr, balsojot par institucionālo investoru pārredzamību, es atbalstu referentu K.H. Lehne, kas lūdz Komisiju dot priekšlikumu par noteiktiem standartiem, lai neļautu investoriem „aplaupīt” uzņēmumus (ar uzņēmumu daļējo pārdošanu) un ļaunprātīgi izmantot savas finanšu pilnvaras tā, ka uzņēmumiem turpmāk rodas problēmas un nav nekāda labuma ne pašam uzņēmumam vai tā darbiniekiem, ne kreditoriem, ne arī partneriem.

Manuprāt, Eiropas Komisijai jāizpēta, kādus pasākumus dalībvalstis ir īstenojušas, lai novērstu uzņēmumu daļējo pārdošanu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu Klaus-Heiner Lehne ziņojumā vispārējo pieeju institucionālo investoru pārredzamībai. Nesenie notikumi finanšu tirgos norāda uz globālas rīcības nepieciešamību tirgus regulējuma uzlabošanai. Labi funkcionējoši tirgi ir atkarīgi no pārredzamības visaptverošas ievērošanas, un šis ziņojums ir solis pareizajā virzienā. Es balsoju par tā ieteikumiem.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Kazino stila kapitālisma asā ilgstošā krīze smagi gulstas uz Amerikas nodokļu maksātājiem un visas pasaules ekonomiku, jo uzņēmumu spekulatīvās azartspēles ir beigušās ar neveiksmi. Ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas pārredzamības un revīziju pārbaužu tiesiskajā regulējumā. Komisijai jārīkojas nekavējoties un jāpiedāvā vispārēja pamatshēma kopējam pārredzamības modelim. Tiesiskas neiejaukšanās politika ir nožēlojami izgāzusies.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Pārredzamībai ir jābūt noteicošam principam tirgu — jo sevišķi finanšu tirgu — darbībā. Tomēr tam nav jābūt vienīgajam apsvērumam, lai princips nekļūtu par noteikumu, kas sajauc vēlamo rezultātu (veselīgi un efektīvi finanšu tirgi) ar ierosinātajiem līdzekļiem tā sasniegšanai (pietiekami regulēti un uzraudzīti tirgi). Sakarā ar pašreizējām politiskajām un ekonomiskajām debatēm par finanšu tirgiem Komisijai ir svarīgi izprast šo ieteikumu tādā nozīmē, kas vēlas aizstāvēt Eiropas finanšu tirgu kvalitāti. Neaizmirsīsim, ka vislielākie ekonomiskie ieguvumi sabiedrībai rodas no šo tirgu netraucētas un pašos pamatos brīvas funkcionēšanas.

  Olle Schmidt (ALDE) , rakstiski. - (SV) Pārredzamība ir izšķirīgi svarīga, lai atgūtu uzticību finanšu tirgum. Iepriekšējie mēneši ir parādījuši, kādas problēmas var rasties sarežģītā un strauji mainīgā tirgū, ja nav iespējas izprast, ne arī izsekot uzlabotiem produktiem. Problēmas, protams, ir bijušas ārpusbiržas darījumu tirgū, bet pārredzamībai jābūt arī citās finanšu tirgus jomās. Tāpēc, ņemot vērā visu plašo problēmu kopumu, es izvēlējos atturēties balsojumā, jo grozījumi, kuri būtu piešķīruši ziņojumam nepieciešamo plašumu, netika pieņemti.

- Ziņojums: Gyula Hegyi (A6-0279/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es balsoju par mana Ungārijas kolēģa deputāta G. Hegyi ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas grozīšanai attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām, Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Es atbalstu ierosinātos grozījumus, kuru mērķis ir regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, lai pieņemtu noteiktus pasākumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas iegūti no atgremotājiem vai satur no tiem gūtas izejvielas. Tas pats attiecas uz izvērtējumu, vai dalībvalsts piemērotais aizsardzības līmenis ir līdzvērtīgs kā izņēmums Regulai (EK) Nr. 999/2001 attiecībā uz pasākumiem pēc transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) konstatēšanas.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, jo transmisīvā sūkļveida encefalopātija (TSE), ko parasti dēvē par govju trakumsērgu, ir nopietns drauds mūsu veselībai.

Kā mēs zinām, šī nāvējošā infekcijas slimība izplatās ar proteīnu, kas atrodas inficētā gaļā un izsauc cilvēku smadzeņu bojājumus. Pateicoties stingram Eiropas regulējumam, ir bijis iespējams samazināt šo epidēmiju.

Referents savā ziņojumā tālāk attīsta iepriekšējā referenta darbu, pievienojot jaunus aspektus, kas jāregulē ar regulatīvās kontroles procedūru.

Tāpēc mēs piekrītam, ka Komisijas priekšlikums ir jāgroza, lai garantētu, ka kontroles netiek samazinātas. Mums jābūt ārkārtīgi piesardzīgiem, lai nodrošinātu, ka regulatīvā kontroles procedūra nepalēnina pasākumu īstenošanu pret šo slimību. Mums ir arī jāizvairās no „caurumu” radīšanas tiesību aktos, piešķirot dalībvalstīm atbrīvojumus. Tāpēc šis ziņojums ir svarīgs. Cerēsim, ka Eiropas Komisija to atceras. Pēc labi zināmajiem skandāliem par šo slimību, sabiedrība dalībvalstīs pamatoti prasa un ir pelnījusi pārredzamību.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Gyula Hegyi ziņojums par Regulas (EK) Nr. 999/2001 grozīšanu attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām ierosina grozījumus transmisīvās sūkļveida encefalopātijas — nāvējošas slimības, kas izplatās ar inficētu gaļu, — regulēšanai. Regulatīvās procedūras atjaunināšana, kas šajā jautājumā vairāk iesaista Eiropas Parlamentu, ir pozitīvs solis. Tāpēc es atbalstu ziņojumu.

- Ziņojums: Johannes Blokland (A6-0282/2008)

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Katru gadu ES ir jācīnās ar diviem miljardiem tonnu atkritumu, no kuriem 40 miljoni tonnu ir bīstami atkritumi. Atkritumu daudzumi, kas līdzinās sadzīves atkritumiem, veido, iespējams, lielāko daļu kopā ar rūpniecības atkritumiem, kaut gan iepriekš minētie, protams, satur nesamērīgi augstāku riska iespējamību. Statistika to visu atklāj, tāpēc ES ir izvirzījusi sev augsto mērķi samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu par 20 % līdz 2010. gadam.

Katrā gadījumā ir jācer, ka lauksaimniecības atkritumu jomā, piemēram, nepieciešamība iegūt statistikas datus nebeigsies ar birokrātiskām važām lauksaimniekiem. Tā kā es nevarēju atrast neko, kas ziņojumā uz to norādītu, es balsoju par to.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par šo ziņojumus, jo ar šo jauno normatīvo priekšlikumu Regula par atkritumu statistiku tiek pielāgota komitoloģijai, tas ir, regulatīvai kontrolei.

Eiropas Parlamenta rezolūcija arī aicina Komisiju savlaicīgi iesniegt vērtēšanas ziņojumus par eksperimentāliem pētījumiem, lai izvairītos no divkāršas ziņu sniegšanas par atkritumu statistiku.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. − (RO) Nepietiekami dati par atkritumu rašanos un pārvaldi neļauj Eiropas Savienībai īstenot saskaņotu politiku attiecībā uz atkritumiem. Statistiskie rīki ir nepieciešami, lai novērtētu, kā tiek ievērots princips par vides degradācijas novēršanu, kas panākta atkritumu izmantošanas un atkritumu rašanās, savākšanas un apglabāšanas laikā īstenotās pārraudzības rezultātā. Dalībvalstis ir atzinušas, ka statistikas dati ir nepietiekami un ka šajā ziņojumā dotās definīcijas nav pietiekamas, lai rezultāti valstu starpā būtu salīdzināmi. Tieši tāpēc datu vākšanu var daudz labāk veikt Kopienas līmenī atbilstīgi subsidiaritātes principam.

Attiecībā uz lauksaimniecību, zvejniecību un mežsaimniecību mums jāņem vērā, cik lielā mērā šis ziņojums aptver lauksaimniecības un bioloģisko atkritumu apstrādi. Tāpēc ir vairāki būtiski jautājumi, kam jāpievērš sevišķa uzmanība, lai nodrošinātu datu precizitāti un rezultātā statistiskās informācijas saskaņošanu Kopienas līmenī.

− Ziņojums: József Szájer (A6-0298/2008)

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Spektrs, tāpat kā citi dabas resursi (saule, ūdens, gaiss), ir sabiedrības vērtība. Lai gan tirgus mehānismi ir efektīvi līdzekļi optimālas ekonomiskās vērtības (privātās un sabiedriskās) radīšanai, tie paši nevar apmierināt vispārējo interesi un radīt sabiedriskas vērtības, kas ir būtiskas informācijas sabiedrības izveidošanā. Tāpēc obligāta prasība ir politisko un tirgus pasākumu koordinācija.

Lai pilnībā izmantotu šo ierobežoto resursu, ir nepieciešama labāka koordinācija un lielāka elastība. Tomēr ir nepieciešams arī uzturēt līdzsvarā elastību un saskaņotību, lai panāktu spektra pievienoto iekšējā tirgus vērtību.

Spektrs neatzīst valstu robežas. Lai ļautu dalībvalstīm efektīvi izmantot spektru, ES jāpanāk labāka sadarbība, jo īpaši Eiropas pakalpojumu paplašināšanas jomā un sarunās par starptautiskajiem nolīgumiem.

Lai gan spektra pārvaldība paliek dalībvalstu kompetencē, tikai ES principi spēj nodrošināt ES interešu aizstāvību visā pasaulē.

  Urszula Gacek (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Es esmu par ekonomisko interešu turpmāku aizsardzību vietās, kur tiek iegūts minerālūdens, kā to garantē Eiropas Parlamenta Direktīva par dabisko minerālūdeņu ieguvi un realizāciju.

Rajonu un uzņēmumu gūtie ienākumi, jo īpaši Małopolska provincē, dod nozīmīgu ieguldījumu reģiona attīstībā un tā kā kūrorta un tūrisma objekta pievilcībā.

Ir vērts uzsvērt, ka šīs teritorijas bieži ir lauksaimniecības teritorijas un tām ir maz iespēju gūt ienākumus, jo tās atrodas paugurainos un kalnainos apgabalos, lai gan zem ārējās virsmas tur slēpjas ļoti vērtīgi minerālūdeņi un avoti ar ārstnieciskām īpašībām.

− Ziņojums: József Szájer (A6-0280/2008)

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) ES dokuments par minerālūdeņu apsaimniekošanu nosaka Eiropas mēroga standartu dabiskajiem minerālūdeņiem.

Šī regula nosaka apstākļus, kādos dabiskie minerālūdeņi tiek atzīti par tādiem un nosaka vadlīnijas minerālūdens avotu izmantošanai. Vadlīnijās ir noteikti arī konkrēti noteikumi minerālūdeņu piegādei tirgum. Neatbilstības šajos noteikumos konfliktē ar dabisko minerālūdeņu brīvo apriti, radot dažādus konkurences apstākļus, kam ir tieša ietekme uz iekšējā tirgus darbību šim produktam.

Šajā konkrētajā gadījumā katra dalībvalsts varētu likvidēt esošos šķēršļus, piekrītot atzīt citu dalībvalstu atzītos minerālūdeņus savā teritorijā, ieviešot vispārējās vadlīnijas par mikrobioloģisko prasību ievērošanu produktam, kas noteiktu konkrēta minerālūdens zīmola nosaukumu.

Jebkuras regulas par minerālūdeņu apsaimniekošanu mērķis ir aizsargāt patērētāju veselību un nepieļaut patērētāju maldināšanu par produkta informāciju, tādējādi garantējot godīgu tirdzniecību.

− Ziņojums: József Szájer (A6-0299/2008)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Nav jāatgādina, ka mehānisko transportlīdzekļu tehniskās apskates ir ļoti svarīga braucēju, pasažieru un gājēju drošības sastāvdaļa. Tām ir arī būtiska nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām attiecībā uz CO2 emisijām.

No otras puses, dalībvalsts valdības pienākums ir nodrošināt sistēmu, kas dod ieguldījumu braucēju, pasažieru un gājēju veselībā un drošībā.

Maltā un Gozo personīgo automašīnu skaits uz vienu iedzīvotāju ir viens no augstākajiem. Maltā automobiļi ir ārkārtīgi dārgi augstā reģistrācijas nodokļa dēļ. Tāpēc iedzīvotājiem ir ļoti grūti nomainīt automašīnas uz efektīvākām. Valdībai nekavējoties jārisina jautājums par automobiļu reģistrāciju, un tas jādara jau ar nākamo budžetu.

Iedzīvotāji izmanto privāto transportu, jo situācija sabiedriskā transporta jomā ir nepieņemama. Ir pienācis laiks īstenot sabiedriskā transporta vispārēju reorganizāciju.

Turklāt daudzu mūsu ceļu stāvoklis ir briesmīgs. ES struktūrfondu piešķirtais finansējums 2007-2013. gadam ir 53%. Jāpanāk, lai zināmos apstākļos visi galvenie ceļi atbilstu standartam.

− Ziņojums: Roselyne Lefrançois (A6-0323/2008)

  Graham Booth, Nigel Farage un Jeffrey Titford (IND/DEM), rakstiski. − UKIP uzskata terorismu par galveno problēmu. Mēs vienkārši neuzskatām, ka ES būtu jāizlemj, kādus pasākumus veikt cīņā pret terorismu. Mēs uzskatām, ka nacionālās valstis var vislabāk lemt par atbilstīgiem drošības pasākumiem, valdībām savstarpēji sadarbojoties.

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Britu konservatīvie atbalstīja ziņojumu, bet ar dažiem iebildumiem attiecībā uz ES nepieciešamību iesaistīties šajā jomā, ņemot vērā, ka Eiropas Padomes konvencija jau atbild par šiem jautājumiem. Mēs esam par ciešu sadarbību starp dalībvalstīm, bet arī attiecībā uz globālu pieeju cīņai pret teroru. Tomēr mēs neesam pārliecināti par to, ka pieeja „viens izmērs der visiem” būs efektīva Eiropas līmenī.

  Marco Cappato (ALDE), rakstiski. − (IT) Es balsoju pret priekšlikumu iekļaut „aicinājuma” jauno nodarījumu vai „publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus” Eiropas tiesību aktos, ko īsteno Eiropas Padomes konvencija, jo es uzskatu, ka Komisijas ierosinātā definīcija ir pārāk neskaidra un pamatojas uz tīri subjektīviem elementiem, apdraudot cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši vārda brīvību Eiropā.

Patiesībā jebkurš publisks paziņojums vai jebkurš masu saziņas līdzekļos publicēts paziņojums, vai jebkura internetā ievietota ziņa, kas kaut kādā veidā tieši vai netieši „ar nodomu” un „risku, ka šādi nodarījumi varētu tikt veikti”, varētu tikt uzskatīta par pamudinājumu veikt teroristisku nodarījumu, būs Eiropas līmeņa noziegums. Paziņotais mērķis ir samazināt „teroristisko propagandu” internetā. Referents ir mēģinājis skaidrot Eiropas Komisijas tekstu, lai tajā tiktu skaidrāk ievērotas cilvēktiesības, cenšoties ieviest lielāku tiesisku noteiktību. Neskatoties uz to, es uzskatu, ka mums būtu jānoraida šis priekšlikums, lai raidītu skaidru signālu Komisijai un Padomei, kuras jau ir paziņojušas, ka nevēlas apstiprināt Parlamenta priekšlikumus.

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. – (SV) Zviedrijas Akts par preses brīvību izskaidro Zviedrijas sabiedrības pamatvērtības. Mēs nevaram apstiprināt likumus terorisma apkarošanai, kas ir pretrunā ar Zviedrijas konstitūciju. Ir daudz citu veidu un iespēju, kā sasniegt tos pašus mērķus.

Priekšlikumi, par kuriem mēs šodien balsojām, nedod mums nekādu iespēju izvairīties, lai saglabātu mūsu likumdošanu Zviedrijā.

Mēs atbalstām uzlabojumus, ko ierosinājis Eiropas Parlaments, bet nevaram atbalstīt priekšlikumu kopumā. Tā kā Padomē ir panākta vienošanās saskaņā ar Zviedrijas konstitūciju, mēs tomēr izvēlamies atturēties, nevis balsot pret ziņojumu.

  Koenraad Dillen (NI), rakstiski. – (NL) Lefrançois ziņojumā ir ierosināti vairāki labi pasākumi, kā uzlabot efektivitāti un koordināciju cīņā pret terorismu ES. Tāpēc es balsoju par to. ETA uzbrukumi pirms dažām dienām un slepkavnieciskais uzbrukums Islamabadā parādīja, ka mēs nekad nevaram būt pārāk piesardzīgi un efektīvi šajā cīņā. Pārrobežu sadarbībai cīņā pret terorismu – kas mūsdienās galvenokārt ir islāmistu izcelsmes – ir būtiska nozīme, ja mēs gribam sasniegt rezultātus.

Tomēr mēs nevaram neņemt vērā arī pagātnes kļūdas. Galu galā, gadiem ilgi Šengenas zona ir bijusi ideāla vide, lai potenciālie teroristi un noziedznieki īstenotu savus noziedzīgos plānus, bieži vien paliekot nesodīti. Eiropai ir steidzami nepieciešams pārdomāt savu atvērto robežu politiku un šīs politikas postošās sekas attiecībā uz imigrāciju, noziedzību un islāmisko ekstrēmismu. Ja tas nenotiks, tad šeit ierosinātā sistēma arī izrādīsies bezvērtīga.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Lefrançois ziņojumu par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam, ar ko groza Pamatlēmumu 2002/475/JHA par terorisma apkarošanu, jo es uzskatu, ka mums terorisma apkarošanas instrumenti jāpielāgo jaunajai informācijai un komunikācijas līdzekļiem, kas pieejami teroristiem.

ES pamatlēmuma pārskatīšana ļaus iekļaut terorisma jēdzienu konkrētos tiesību aktu projektos, piemēram, par teroristu vervēšanu un apmācību, kā arī publisku aicinājumu veikt terora aktus, kas kļūs par noziedzīgiem nodarījumiem visās dalībvalstīs. Ir svarīgi arī uzsvērt nozīmīgos grozījumus, ko ierosināja Eiropas Parlamenta sociālistu grupa, ar mērķi garantēt runas un pulcēšanās pamatbrīvības.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Pašreizējā starptautiskā un Kopienas tiesiskā sistēma iekļauj instrumentu kopumu, kas ir vairāk nekā nepieciešami, lai apkarotu reālu terorismu un organizētu, vardarbīgu un starptautisku noziedzību, kas ar to saistās.

Šī priekšlikuma mērķis ir palielināt drošības pasākumu kompleksu, kas, aizbildinoties ar 2001. gada 11. septembra notikumiem, ir pakļāvuši riskam pilsoņu tiesības, brīvības un garantijas.

Kā jau pati referente uzsver, šis priekšlikums izvirza neskaidras definīcijas, kas neaizstāv pamattiesību ievērošanu.

Tāpat kā Pamatlēmumā 2002/475/JHA par terorisma apkarošanu, kur sniegta terorisma definīcija, atkal paliek iespēja ieviest drošības pasākumus un uzskatīt par noziedzniekiem personas vai grupas, kas uzstājas pret terorismu valstī vai raksta par to.

Šis priekšlikums neietver nekādu pievienoto vērtību reāla terorisma un ar to saistītas starptautiskas noziedzības apkarošanā, un būtībā rada īstus draudus drošībai un pilsoņu pamatbrīvībām dažādās dalībvalstīs.

Kā jau mēs esam norādījuši, vairāk nekā drošības pasākumi mums ir nepieciešams risināt patiesos cēloņus, kas izraisa terorismu.

Kā jau mēs secinājām, „mēs nepārdosim brīvību par drošības cenu, jo tad mēs zaudēsim abas”. Tāpēc mēs balsojām pret ziņojumu.

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Sestdien, 20. septembrī pašnāvnieks uzspridzināja kravas mašīnu pie viesnīcas Marriott Pakistānas galvaspilsētas centrā, kā rezultātā viesnīca nodega un tika nogalināti vismaz 60 cilvēki.

Šis uzbrukums tiek saistīts ar Pakistānas Talibanu, kas ir Alkaidas grupējums.

Savukārt svētdien, 20. septembrī un pirmdien, 21. septembrī, ETA, basku separātistu organizācija veica trīs asiņainus uzbrukumus. Domājams, ka šie uzbrukumi tika sagatavoti Francijā.

Terorismam nav robežu, un Šengenas zona tam dod lielisku iespēju, kurā veikt vervēšanu, ideoloģiski izstrādāt un sīki izplānot uzbrukumus.

Saistībā ar šo tematu Francijas iekšlietu ministre Michèle Alliot-Marie teica, ka „Francijas cietumi ir radikālo islāmistu vervēšanas perēklis.” Godīga pieeja! Tas ir fakts, ka terorismam ir vairāki cēloņi, bet mūsdienās tie galvenokārt slēpjas radikālo islāmistu bruņotā apkarošanā. Interesanti, bet nav tādu tiesību aktu, kas paredz vervēšanas atklāšanu un nepieļaušanu cietumos vai noteiktos, tā sauktajos „jutīgajos” apgabalos.

Eiropas Savienība paredz izveidot tiesisku struktūru terorisma apkarošanai.

(Balsojuma skaidrojums saskaņā ar Reglamenta 163. pantu)

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Lefrançois kundzes ziņojumu, tā kā cīņas pret terorismu galvenajam principam jābūt teroristu nodarījumu nepieļaušanai.

Aicinājums veikt teroristisku nodarījumu, teroristu vervēšana un apmācība ir trīs sagatavošanās akti, kas arī jāuzskata par nodarījumiem. Tomēr šajā procesā jāturpina aizstāvēt pamattiesības. Tāpēc es drīzāk balsoju par termina „musināšana” lietošanu, nevis „aicinājums”, jo tas ir daudz precīzāks un nav tik izplūdis. Jāveic pasākumi pret internetu kā virtuālas apmācības nometni, tā kā jaunās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozīmē, ka teroristiem kļūst aizvien vieglāk izplatīt savu propagandu.

ES skaidri un apņēmīgi jānostājas pret terorismu, un trīs jauno nodarījumu apstiprināšana ir svarīgs solis šajā virzienā. Tomēr nedrīkst samazināt preses brīvību, runas brīvību un tiesības uz korespondences privātumu un telekomunikāciju slepenību, kas attiecas arī uz elektronisko pastu un citiem elektroniskās saziņas veidiem, tāpēc es atbalstu Lefrançois kundzes ierosinātos grozījumus.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Mums ES noteikti ir pasīva publika, kas jebkurā laikā varētu kļūt aktīva. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka teroristi neuzrodas no nekurienes, bet ierodas valstī un izaug vidē, kas ir naidīga šai valstij. Ja ES patiesi vēlas īstenot terorisma apkarošanu efektīvi, tai nevis jānosoda visi, kas uzsver problēmas, ko rada sadzīvošana ar migrantiem, bet jācīnās, izmantojot pasākumus, lai nepieļautu paralēlu sabiedrību un tām līdzīgu grupējumu veidošanos un izplatīšanos. Tāpat terorisma apkarošanas procesā nevajadzētu pieļaut, ka nemanāmi tiek samazinātas pilsoņu tiesības, par ko pat Eiropas Tiesa nesen ziņoja, vai apsēstībā ar terorismu tiek samazināta cīņa pret noziedzību.

Ja mēs ņemam vērā, ka islāmistu fanātiķi ir teroristu draudu priekšplānā, tad sen jau bija laiks bargi vērsties pret islāmistu naida sludinātājiem un teroristu apmācības nometnes apsūdzēt noziedzībā Eiropas līmenī. Tāpēc es balsoju par Lefrançois ziņojumu.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Nesenie uzbrukumi Basku zemē vēlreiz parādīja, ka terorisms ir ikdienas realitāte, un mums ir nepieciešami efektīvi instrumenti tā apkarošanā. Padomes jaunais pamatlēmums par terorisma apkarošanu noteikti ir solis uz priekšu, un es atzinīgi vērtēju tā pieņemšanu.

Es esmu pārsteigts, ka Eiropas Parlaments nepieminēja 7 gadu atceri kopš 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem Ņujorkā. Mums būtu jācenšas neaizmirst šo uzbrukumu upurus un jāuzsver, ka transatlantiskās attiecības ir Eiropas Parlamenta ikdienas uzdevumu prioritāte.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Tiesiskās sistēmas terorisma apkarošanai tiesiska skaidrība ir tikpat nepieciešama kā skaidrība un noteiktība visā, kas ar to saistīts. Šajā sakarā nav saprotamas Komisijas bažas par mehānismiem, līdzekļiem un metodēm, kas izmantotas teroristu vervēšanā, jo īpaši to, kas tiek vervēti Eiropas valstīs un kuri bieži ir tajās dzimuši un uzauguši. Šajā jomā mums jānodrošina, lai policijas iestādēm un valstij būtu nepieciešamie līdzekļi rīkoties, ieteicams profilaktiski. Šīs parādības apkarošanā būtiski ir arī pasākumi, kuros nav iesaistītas policijas vai tiesu iestādes. Jautājums ir, lai tiktu nodrošināts, ka līdztekus tiesu sistēmas reakcijai būtu arī modra un vērīga politiskā sistēma, kas spēj rīkoties, nostiprinot integrāciju, veicinot mierīgā vairākuma iesaistīšanos vai risinot sociālās atstumtības problēmu, kas saistās ar nelegālo imigrāciju. Visu šo iemeslu dēļ politiskajām iestādēm jābūt uzmanīgām un aktīvām. Kamēr nav iespējams novērst visus terora aktus, ir iespējams nepieļaut vidi, kurā tiek veicināts, provocēts un izraisīts terorisms.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem, īstenojot brīvības, drošības un taisnīguma politiku kopējā teritorijā, ir nodrošināt tās 500 miljonu pilsoņu drošību. Lai to panāktu, Eiropas Savienībai un tās valstīm ir droši jāstājas pretī mūsdienu terorismam.

Vispretrunīgākais jautājums priekšlikuma pārskatīt Padomes pamatlēmumu par terorisma apkarošanu saturā ir prasība ieviest jēdzienu par publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus.

Starp runas brīvību un likuma pārkāpšanu ir ļoti smalka robeža. Mēs nevaram pieļaut attīstīties situācijai, kad drošības pastiprināšana rada ierobežojumus pilsoņu tiesībām un brīvībām.

Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka apspriežamajam pamatlēmumam ir obligāti jānodrošina visaugstākais iespējamais tiesiskais līmenis, un vispirms jāpieņem jēdziena par publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus stingrāka definīcija. Jaunizstrādātājam dokumentam jābūt skaidram un saskaņotam no tiesiskā aspekta, lai tas kļūtu par efektīvu instrumentu terorisma apkarošanā, tajā pašā laikā nodrošinot cilvēktiesību un pamatbrīvību augstu līmeni.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Uzbrukumi Madridē un Londonā mums parādīja, cik svarīga problēma ES ir terorisms.

2008. gads bija baisiem notikumiem bagāts, sākot ar 1. februāri, kad bēru laikā notika uzbrukums Bagdādē, kas prasīja 30 cilvēku nāvi, un beidzot ar 20. septembri, kad notika uzbrukums Marriott viesnīcai Islamabadā, kur vairāk nekā 60 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 250 tika ievainoti. Pavisam 2008. gadā notika 49 teroristiski uzbrukumi. Salīdzināšanai ir vērts piebilst, ka tikpat daudz uzbrukumu notika no 2002. līdz 2007. gadam (ieskaitot).

Viens no visefektīvākajiem terorisma apkarošanas veidiem ir likvidēt tā cēloņus.

Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāpieliek visas pūles, lai apkarotu terorismu pasaules līmenī, ievērojot cilvēktiesības. ES jāveicina Eiropas drošība, nodrošinot tās pilsoņiem brīvību, drošību un taisnīgumu, kam lielā mērā jābūt atkarīgam no dalībvalstu gribas.

− Ziņojums: Martine Roure (A6-0322/2008)

  Koenraad Dillen (NI), rakstiski. – (NL) Es balsoju pret šo ziņojumu pēc absolūtas pārliecības. Roure ziņojums neskaitāmo reizi parāda, cik žilbinošs Eiropā ir politkorektums. Ir acīmredzami, ka cīņā pret noziedzību un cīņā pret terorismu valdība ir tiesīga savākt tik datu, cik nepieciešams, tostarp „etniskos” datus par potenciālajiem aizdomās turamajiem. Pat referente to atzina.

Tomēr, kāpēc civiliestādēm, ievērojot personas privātumu, nebūtu jāapstrādā datus arī citās jomās, ja tas garantē labu pārvaldību? Kāpēc, piemēram, Itālijas valdībai nebūtu jānoņem nelegālo imigrantu pirkstu nospiedumi, ja tas ir vienīgais līdzeklis kā viņus identificēt?

Sākotnējais Padomes priekšlikums par jautājumu tika pietiekami līdzsvarots. Līdzīgi kreisajiem, kas vērsās pret disidentiem visā Eiropā kā saskrūvējušies policisti – es kā Fleming šo to zinu par to – nodoms šeit ir darboties kā pilsonisko brīvību sargsunim. Pārāk smieklīgi, lai runātu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ņemot vērā, ka šajā gadījumā Padome „apspriežas” ar EP, mēs vēlētos uzsvērt – lai gan mēs esam atbalstījuši EP ierosinātos grozījumus, pat ja tie mīkstina iepriekš apstiprināto pozīciju, mēs uzskatām, ka šis priekšlikums ne tuvu neietver to, kas būtu nepieciešams jomā, kas attiecas uz „tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās”.

Līdztekus citiem izšķirošiem aspektiem šī priekšlikuma negatīvajā vērtējumā, mēs uzsveram to, ka tas neizslēdz, pat izveidojoties (pseido) apstākļiem „tādu datu apstrādi, kas norāda uz rasi vai etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai piederību arodbiedrībai, kā arī datu par veselību vai seksuālo dzīvi apstrādi”, kas nav pieņemami!

Kā tika norādīts debatēs, tas ir priekšlikums, kas balstās uz visvājāko kopsaucēju tik būtiski svarīgam jautājumam kā dažādu dalībvalstu pilsoņu tiesību, brīvību un garantiju aizstāvība; tas ir vājāks nekā citos, jo īpaši Eiropas Padomes, tiesiskajos instrumentos noteiktais.

Personas datu aizsardzības nodrošināšana ir steidzami un obligāti risināms jautājums. To nevar panākt ar tiesiska instrumenta palīdzību, kas tā nepilnību un trūkumu dēļ nenodrošina pret iespējamo neatbilstību vai neefektivitāti.

Tāpēc mēs atturējāmies.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Roure kundzes ziņojumu, kas garantē datu aizsardzības augstu līmeni attiecībā uz personas datu apstrādi.

Terorisma apkarošana nevar notikt uz pilsoņu pamattiesību rēķina, tāpēc arī nepieciešams garantēt personas datu aizsardzību. Padomes nolīgumam ir daži trūkumi, un tāpēc tas to nevar garantēt. Šajā ziņojumā ir izlaboti trūkumi un izmainīts Padomes nolīgums nolūkā, lai personas datu izmantošana un izplatīšana tiktu stingrāk regulēta. Ziņojumā ir precīzāk formulēta datu apstrādes proporcionalitāte un iemesli, noteikta stingrāka kontrole nosūtīšanai uz trešajām valstīm un aicināts izveidot ekspertu grupu, kam jādarbojas gan kā uzraudzības struktūrai, gan izpildes vietai.

Ieilgusī diskusija starp Eiropas struktūrām liecina par temata āķīgumu un jutīgumu. Ir grūti panākt vienošanos šajā jautājumā, bet nedrīkstētu pieļaut paviršu rezultātu vai datu aizsardzības problēmas noklusēšanu ES. Personas datu aizsardzības jautājumam vienmēr jāpievērš ārkārtēja uzmanība un jāveic visi iespējamie aizsardzības pasākumi.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Lai gan šajā pamatlēmumā izvirzītie Komisijas pasākumi neietver tos jautājumus, kurus es vēlētos redzēt, es atbalstīju galveno principu noteikt personas datu aizsardzības obligāto līmeni.

Parlamenta pilsoņu brīvību komiteja ir labi pastrādājusi, lai uzlabotu priekšlikumu, kurš, es ceru, tiks pieņemts.

Sinn Féin atbalsta pilsoņu datu aizsardzības augstāko iespējamo līmeni un turpinās atbalstīt jebkādus pasākumus, kas uzlabo pilsoņu privātumu un tiesības šajā jomā.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Padomes priekšlikumu nekādā gadījumā nevar pieņemt esošajā formā. Tajā personālo datu aizsardzības zaudējums nav pieļaujams. Ir nepieciešama personas datu visaptveroša tiesiska sistēma, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību un to, ka šādus datus nevar apstrādāt ne valsts, ne privātpersonas starptautiskā vai nacionālā līmenī. Vispār Eiropas Parlamenta kritika un ieteikumi Padomes priekšlikumam ir solis pareizajā virzienā, bet ar to vien nepietiek.

− Ziņojums: David Hammerstein (A6-0336/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. – (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, izvēlējāmies balsot par ziņojuma grozījumu Nr. 1 par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm 2007. parlamentārā gada laikā (A6-0336/2008). Tā iemesls ir – mēs uzskatām, ka Eiropas Parlamentam pašam jāspēj lemt par savu atrašanās vietu. Tomēr mēs uzskatām, ka mūsu klimata un vides interesēs, kā arī ņemot vērā ekonomiskos apstākļus, Eiropas Parlamentam pienāktos tikai viena vieta Briselē.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja veic nenovērtējamu pakalpojumu Eiropas Savienības pilsoņiem, ziņojot par viņu problēmām Komisijai, aptaujājot valstu, reģionālās un vietējās iestādes par pārkāpumiem ES tiesību aktu piemērošanā un reģistrējot pilsoņu tiesību pārkāpumus.

Lūgumrakstu, ko Eiropas Parlaments saņēma pagājušajā gadā, skaita ievērojamais pieaugums liecina gan par pilsoņu pieaugošo interesi par Parlamenta spēju palīdzēt, gan par pienācīga finansējuma un personāla nepieciešamību komitejai.

Ne mazāk kā 65 lūgumraksti attiecās uz Īriju 2007. gadā, un valsti apmeklēja komitejas faktu vākšanas misija ES Direktīvas par ūdeni un vidi pārkāpumu dēļ.

Es esmu pārliecināts, ka Lūgumrakstu komiteja ir glābiņš pilsoņiem, kas sastapušies ar likumu pārkāpumiem, kā arī tilts starp viņiem un visu līmeņu administratīvajām un varas struktūrām ES, izmantojot savu ievēlēto Parlamenta deputātu palīdzību.

  Koenraad Dillen (NI), rakstiski. – (NL) Šis ziņojums ir pelnījis atturēšanos. Protams, tā ir laba lieta, ka Eiropas pilsoņi var iesniegt lūgumrakstus iestādēs, tostarp, Eiropas iestādēs, bet es paužu nožēlu par šī ziņojuma zemtekstiem. Viens piemērs ir pilnībā neatbilstošais veids, kādā tajā tiek cildināta Pamattiesību harta, kas ir noslīpēta Lisabonas līgumā. Cits piemērs ir tajā paustais aicinājums pēc vēl lielākas Komisijas efektivitātes – lasi „iejaukšanās”- dalībvalstu lietās.

Mani uztrauc arī veids, kādā šis ziņojums tiek izmantots, lai aizstāvētu vienas atrašanās vietas Eiropā nepieciešamību Briselē. Dabiski, mūs visus tracina naudas izšķiešana, ko rada Eiropas Parlamenta „sadrumstalotība”, bet šī viena vieta, protams, tikpat labi var atrasties Strasbūrā.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. – (SV) Šis ziņojums patiesībā ir Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas darbības ziņojums. Bet, tā kā vairākos jautājumos šis ziņojums dedzīgi atsaucas uz Lisabonas līgumu un pauž cerību, ka tas drīz tiks ratificēts, mēs esam izvēlējušies balsot pret šo ziņojumu pilnībā.

Mūsu pamatnostāja ir, ka Lisabonas līgums ir noraidīts, jo vēlētāji vienā dalībvalstī un vienā referendumā pateica līgumam „nē”. Tomēr ir vēl vairāk dalībvalstu, kurās, nav šaubu, lielākā daļa vēlētāju būtu noraidījuši Lisabonas līgumu, ja viņiem būtu dota šāda iespēja.

Neinformētība, ko Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja parāda daudzos šī ziņojuma jautājumos, ir kaut kas tāds, ko mēs nevaram apstiprināt.

Kas attiecas uz jautājumu par vienu atrašanās vietu Eiropas Parlamentam, mēs aizstāvam principu, ka dalībvalstīm kopīgi jāizlemj par Eiropas Parlamenta vietu, bet mēs uzskatām arī, ka Eiropas Parlamentam ir lietderīgi paust savu viedokli šajā jautājumā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Hammerstein kunga ierosināto grozījumu Nr. 1 viņa paša ziņojumam. Šodien mēs atklājām, ka nākamajā mēnesī Eiropas Parlaments atkal uzsāks savu ikmēneša ceļojumu uz Strasbūru, kas nodokļu maksātājiem maksā miljardus eiro. Mums jāizbeidz šis ceļojošais cirks, un Parlamentam pašam jābūt šo debašu centrā.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Hammerstein kunga ziņojumu par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm 2007. parlamentārā gada laikā, jo tajā sniegta pārredzama atskaite par šīs komitejas darbības pozitīvajiem rezultātiem.

Pati komiteja, ko vada Libicki kungs, ar savu darbību ir parādījusi, ka tā ir ļoti nepieciešama. Tā dod iespēju ES pilsoņiem iesniegt lūgumrakstus par viņu pilsoņu tiesību pārkāpumiem, ko veikušas valsts iestādes dalībvalstīs. Eiropas Parlamenta Reglamenta 191. pants norāda, ka „ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kā arī ikvienai fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai …personai, kuras … adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības individuāli vai kopā ar citiem pilsoņiem vai citām personām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam par jautājumu, kas attiecas uz Eiropas Savienības darbības jomu un kas tieši skar šo pilsoni vai personu.”

Es uzskatu noteikumu par e-lūgumrakstu datubāzi par nozīmīgu sasniegumu komitejas darbā. Patiecoties šai datubāzei, tagad ir iespējams tiešsaistē piekļūt visiem dokumentiem, kas attiecas uz katru lūgumrakstu. Jāmin arī ievērojami pieaugušais elektroniski iesniegto lūgumrakstu skaits. Pagājušajā gadā tas sasniedza 42%. Lūgumrakstu komitejai ir laba sadarbība ar Eiropas Komisijas galvenajiem departamentiem un Eiropas ombudu, kā arī ar dalībvalstu, reģionālo un vietējo iestāžu pārstāvjiem atbilstīgu skaidrojumu sniegšanā. Komitejas pārstāvju faktu vākšanas vizītes ļoti palīdz tās darbā. Labi strādājošais sekretariāts dod lielu ieguldījumu šī darba efektivitātes palielināšanā.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. – (LT) Ir savākti vairāk nekā miljons visas ES pilsoņu paraksti iniciatīvai, kura aicina noteikt Eiropas Parlamentam vienu pastāvīgu atrašanās vietu. Tas deva iesaistītajiem iedzīvotājiem tiesības iesniegt lūgumrakstu Lūgumrakstu komitejai ar aicinājumu noteikt Parlamenta pastāvīgu vietu. Pēc manām domām, esošā Eiropas Parlamenta pasākumu izstrādāšanas sistēma ir neefektīva un rada neattaisnojamas finansiālas izmaksas. Nodokļu maksātāju nauda tiek izšķiesta tā vietā, lai to liktu lietā ar mērķi radīt pievienotu vērtību pilsoņiem. Atgriežoties pie 2005. gada ziņojuma par Eiropas Parlamenta budžeta sagatavošanu, tās laikā es ierosināju, lai Eiropas Parlaments strādātu vienā vietā, tādējādi nebūtu jāsedz komandējuma izmaksas un Parlaments varētu ietaupīt uz tā deputātu un personāla ceļojumu izdevumu finansēšanu. Tomēr šodienas balsojumā es neatbalstu grozījumu, ko iesniegusi Zaļo un Eiropas Brīvās Alianses grupa par Eiropas Parlamenta pastāvīgu vietu Briselē. Pēc manām domām, tas nav pareizi pieņemt, ka Brisele būtu ekskluzīvi jānosaka par Eiropas Parlamenta pastāvīgo atrašanās vietu. Šis jautājums ir dalībvalstu kompetencē.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju ziņojuma atzinumu par Lūgumrakstu komitejas pieaugošo nozīmi. Šogad bija vērojams 50% liels lūgumrakstu skaita pieaugums, salīdzinot ar 2006. gadu. Es arī atzīstu referenta bažas par ilgo laika periodu, kāds Komisijai un Tiesai ir nepieciešams, lai atrisinātu komitejai iesniegtās lietas. Es balsoju par ziņojumu.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Hammerstein šīsdienas ziņojumu par Lūgumrakstu komiteju.

Es jo īpaši atzinīgi vērtēju to, ka ziņojumā nosodīta Īrijas valdības rīcība daudzos jautājumos. Īrijas valdības lēmums virzīt uz priekšu M3 autoceļa projektu, kas ies caur vienas no mūsu valsts vēsturiskās vietas centru, nav attaisnojams. Projekts ir jāatceļ vai jāpārstrādā, lai tiktu aizsargāti mūsu valsts pieminekļi.

Kampaņa jāturpina Īrijā un Eiropā, lai mēs būtu droši, ka tas tiek darīts, pirms vēl nav par vēlu, kā valdība to cenšas panākt.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju par Hammerstein ziņojumu par Lūgumrakstu komitejas darbu. Tajā ir atbalstīts šīs komitejas darbs, kas ir viens no primārajiem saziņas kanāliem starp pilsoņiem un Eiropas iestādēm. Lūgumrakstu komitejas efektivitāte pilsoņu lietu apspriešanā un atbalstīšanā ir jāpilnveido, nostiprinot tās institucionālo lomu un turpmāk attīstot tās sadarbību ar Eiropas Komisiju, Eiropas ombudu un dalībvalstu iestādēm.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Parlamenta nespēja atbalstīt grozījumu Nr. 1 jautājumā par vienu pastāvīgu atrašanās vietu rada vilšanos. Šī ir otrā Strasbūras sesija, kas notiek Briselē, un mēs esam pierādījuši, ka spējam efektīvi sanākt un balsot Briselē. Mums nav nepieciešams vairs noturēt sesijas Strasbūrā. Es mudinu kolēģus parakstīt rakstisko paziņojumu Nr. 75, kurā Parlaments tiek aicināts sanākt kopā Briselē un pārtraukt sesijas Strasbūrā.

− Ziņojums: Michl Ebner (A6-0327/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. – (SV) Mēs, zviedru sociāldemokrāti, esam izvēlējušies balsot pret šo ziņojumu, jo mēs esam pret īpaša atbalsta ieviešanu pauguru un kalnu fermeriem, piešķirot tiem pabalstus piena lopu uzturēšanai. Lai gan mēs atzinīgi vērtējam visaptverošo stratēģiju pauguru un kalnu reģioniem, sniegt pastiprinātu atbalstu piensaimniecības nozarei nav pareizais risinājums. Ja mērķis ir samazināt kopējās lauksaimniecības politikas daļu ES budžetā kopumā, pārnesumi no pirmā uz otro pīlāru arī nav atbilstīgi.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojums par situāciju pauguru un kalnu lauksaimniecībā un tās izredzēm uzrāda, lai gan tikai daļēji, konkrētas problēmas, kādas ir zemniekiem un lopkopjiem šajos reģionos. Cita starpā tās ir: sarežģītā piekļuve, augstie transporta izdevumi, sarežģītie augsnes apstākļi graudaugiem, utt. Tomēr ziņojumā nav minēta dalībvalstu un ES atbildība par infrastruktūras trūkumu un konkrētu pasākumu nepieņemšanu. Šādi pasākumi būtu jāizvirza par mērķi, lai samazinātu šo reģionu dabiskos trūkumus lauksaimniecības produkcijas ražošanā un tirdzniecībā, kā arī izmantotu salīdzinošās priekšrocības.

ES lieto izplūdušu terminoloģiju un tukšus izteicienus labiem nodomiem. Lai kādi pasākumi tiktu veikti, tie izrādās neefektīvi un nespēj apturēt iedzīvotāju aizplūšanu no šiem reģioniem. Tāds pats neauglīgs viedoklis tiek uzturēts ziņojumā, cenšoties Kopienas politiku nomazgāt baltu. Tajā vispār nav minēts ES lauksaimniecības finansējuma un fiskālo budžetu nepārtrauktais samazinājums, kā arī kopējās lauksaimniecības politikas negatīvā ietekme.

Taisni pretēji, ES tikai atkārto tos pašus vecos paņēmienus, kas cenšas pielāgoties paredzētās kopējās lauksaimniecības politikas darbības pārbaudes sistēmai.

Būtisks priekšnoteikums dzīves apstākļu uzlabošanai un ienākumu uzlabošanai no lauksaimniecības pauguru un kalnu reģionos ir pašu zemnieku cīņa pret kopējo lauksaimniecības politiku un prasība pēc īpaša finansējuma pauguru un kalnu reģionos, izvirzot priekšlikumu uzlabot infrastruktūru un atbalstīt lauksaimniecības ražošanas procesu.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. – (SV) Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja vēlas parādīt labvēlību visām īpašajām interesēm šajā nozarē. Ja pašlaik nepieciešams izstrādāt īpašus noteikumus pauguru un kalnu zemniekiem, rodas jautājums, vai nav jāizstrādā īpaši pasākumi un nolīgumi lauksaimniecības attīstībai Norlandē.

Mēs principā stingri iebilstam pret šo ziņojumu. Junilistan vēlreiz atzīmē, ka, par laimi, Eiropas Parlamentam nav koplēmuma pilnvaru attiecībā uz ES lauksaimniecības politiku. Ja tā būtu, Eiropas Savienība būtu noķerta protekcionisma un dārgu subsīdiju slazdā, kas būtu jāpiešķir dažādām lauksaimniecībā iesaistītām grupām.

  Jan Mulder (ALDE), rakstiski. – (NL) Eiropas Parlamenta Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupas (VVD) locekļi balsoja par Ebner ziņojumu, viens no iemesliem bija, ka tas dod vērtīgu ieskatu pauguru un kalnu fermeru konkrētās problēmās. Tomēr VVD locekļi nepiekrīt ziņojuma noteikumiem, kas paredz lēmuma pieņemšanas procedūru, ievērojot kopējās lauksaimniecības politikas „darbības pārbaudi”, jo īpaši lūgumu ievērot 20% valsts rezerves.

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. − Šajā ziņojumā ir uzsvērta nozīmīgā loma, kāda kalnainajos reģionos ir videi, lauksaimniecībai un pat kultūrai un tūrismam. Vissvarīgākais ir, ka tiek atzīts, ka šīm teritorijām ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības apgabalu uzturēšanā un mežsaimniecības stratēģijas īstenošanā.

Tomēr šajās unikālajās teritorijās dzīvojošajiem un strādājošajiem ir arī nopietnas grūtības, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūru, komunikāciju un augstajām ražošanas izmaksām. Šo iemeslu dēļ šīs teritorijas ir pelnījušas saskaņotu un integrētu stratēģiju, līdzīgi, kā pieeja Eiropas Savienības piekrastes reģionos.

Protams, aitkopība sarežģītā veidā ir saistīta ar lauksaimniecību šajās teritorijās, un jāatzīst, ka aitu ganīšana ir īpaši svarīga vides stabilitātei. Tomēr, lai gan šajā nozarē pašlaik ir daudz grūtību, Komisija ir sarežģījusi situāciju ar savu neseno priekšlikumu par elektronisko marķēšanu. Turklāt, lai gan aitkopjiem steidzami ir nepieciešama palīdzība, šķiet, ka tāda diemžēl netiks sniegta.

  Neil Parish (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani kolēģi no britu konservatīvās partijas atzinīgi vērtējam uzmanību, kas šajā ziņojumā ir pievērsta kalnu un pauguru zemkopībai, kur nepieciešami konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu, ka šajos reģionos varētu turpināt videi labvēlīga zemkopības prakse.

Diemžēl Ebner ziņojumā tiek aicināts ieviest vairākus pasākumus, izmantojot vispirms pirmo pīlāru, tostarp piena lopu piemaksu ieviešanu kalnu teritorijās un saskaņā ar 69. pantu celt resursu augšējo robežu līdz 20%.

Mēs neatbalstām jaunu saistīto subsīdiju ieviešanu pirmajā pīlārā. Tās nav savienojamas ar spēkā esošajām reformām lauksaimniecības politikā un nesola rentablu naudas izmantošanu Eiropas nodokļu maksātājiem. Šo reģionu problēmas vislabāk ir risināmas ar lauku attīstības finansējuma palīdzību kopējās lauksaimniecības politikas otrajā pīlārā.

Šā iemesla dēļ mēs neatbalstīsim šo ziņojumu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Es balsoju par Ebner kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir svarīgs Eiropas Parlamenta signāls kalnainajiem reģioniem Eiropā. Es pamatoju to ar personisko pieredzi, tā kā es dzīvoju kalnainā reģionā Slovākijas ziemeļaustrumos, Augsto Tatru pakājē. Es esmu uzsākusi dažus pētījumus par dzīves pievilcību kalnainajos reģionos. Es pateicos referentam par manu grozījumu projekta, ko es iesniedzu Reģionālās attīstības komitejai un kas guva atbalstu komitejas balsojumā, iekļaušanu ziņojumā.

Kalnainajos reģionos ir iespējams nodrošināt kvalitatīvu lauksaimniecisko ražošanu un lielāku lauksaimniecības produktu daudzveidību Eiropas tirgū, un tāpēc ir nepieciešama lauku attīstības labāka saskaņošana un strukturāls atbalsts kopējo programmu attīstībai un citu pasākumu uzturēšanai, piemēram, biomasas un lauksaimnieciskā tūrisma izmantošana, tādējādi palielinot vietējo iedzīvotāju ienākumus.

Kalnainajos reģionos ir regulāra prasība pēc ilgtspējīgas, modernizētas un daudzfunkcionālas lauksaimniecības. Ilgtspējīga mežsaimniecība dos iespēju ražot enerģiju, izmantojot meža atkritumus. Noteiktu dzīvnieku un dārzeņu sugu saglabāšana, tradīciju uzturēšana, ekoloģijas aktivitātes un tūrisms dos ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām, aizsargājot bioloģisko daudzveidību un nepieļaujot CO2 emisijas caur pastāvīgām ganībām un mežiem.

Es esmu pārliecināta, ka kalnainajos rajonos ir nepieciešami jauni līdzekļi šo teritoriju aizsardzībai pret plūdiem, uzsverot plūdu profilaksi, bet zemnieki un mežsaimnieki varētu atbalstīt pasākumus pret plūdiem, izmantojot tiešos, teritorijai piesaistītos maksājumus, ko viņi saņem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kas paredz veicināt ilgtspējīgu attīstību kalnainajos reģionos.

Pāreja uz kopējo lauksaimniecības politiku, kas vairāk orientēta uz tirgu, nozīmē, ka kalnainajos reģionos, kur lauksaimnieciskā ražošana ir ar zemāku konkurētspēju, rodas ne tikai jauni izaicinājumi, bet, es uzskatu, arī jaunas iespējas.

Kalnainajos reģionos var nebūt iespējams tik viegli pielāgoties konkurences apstākļiem, un var rasties papildu izmaksas, tāpēc tur nevar tikt ražoti ļoti konkurētspējīgi produkti par zemām cenām, bet jākoncentrējas uz pieejamo resursu izmantošanu, tostarp ar dabas ainavas skaistumu piesaistīt tūristus, kā arī izmantot šo reģionu iespējamās konkurētspējīgās priekšrocības, tradicionālo zināšanu bagātības un rūpnieciskās procedūras, kas piešķir to ražojumiem konkurētspēju.

Manas domas atšķiras no dažu manu kolēģu uzskatiem šeit, Eiropas Parlamentā, jo es neuzskatu, ka risinājums grūtībām, kas paredzamas kalnainajos reģionos, ir iepludināt vairāk kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļu šajos reģionos. Tā kā zemkopības atbalstīšana kalnainajos reģionos dod skaidru labumu sabiedrībai, es uzskatu, ka piemērotāks ir sabiedriskais finansējums saskaņā ar lauku attīstības pīlāru.

Kalnaino reģionu potenciāla izmantošana ir galvenais to ilgtspējīgā attīstībā, nevis vienkārši sabiedrības naudas iepludināšana tajos.