Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 23. septembris - Brisele

9. Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēma - Negadījumu izmeklēšana jūras transporta nozarē - Pasažieru pārvadātāju atbildība nelaimes gadījumos uz jūras - Ostas valsts kontrole (pārstrādāta versija) - Kopīgi noteikumi un standarti attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (pārstrādāta versija) - Kopīgi noteikumi un standarti attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus (pārstrādāta versija) (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir kopīgās debates par

– Transporta un tūrisma komitejas ieteikums otrajam lasījumam (A6-0334/2008) par Padomes kopējo nostāju (05719/3/2008 – C6-0225/2008 – 2005/0239(COD)) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pieņemšanai, ar ko groza Direktīvu 2002/59/EK, kas nosaka Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu. (Referents: Dirk Sterckx),

– Transporta un tūrisma komitejas ieteikums otrajam lasījumam (A6-0332/2008) par Padomes kopējo nostāju (05721/5/2008 – C6-0226/2008 – 2005/0240(COD)) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pieņemšanai, kas nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un ar ko groza direktīvas 1999/35/EK un 2002/59/EK. (Referents: Jaromír Kohlíček),

– Transporta un tūrisma komitejas ieteikums otrajam lasījumam (A6-0333/2008) par Padomes kopējo nostāju (06389/2/2008 – C6-0227/2008 – 2005/0241(COD)) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas pieņemšanai par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras. (Referents: Paolo Costa),

– Transporta un tūrisma komitejas ieteikums otrajam lasījumam (A6-0335/2008) par Padomes kopējo nostāju (05722/3/2008 – C6-0224/2008 – 2005/0238(COD)) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pieņemšanai par ostas valsts kontroli (pārstrādāta versija). (Referents: Dominique Vlasto),

– Transporta un tūrisma komitejas ieteikums otrajam lasījumam (A6-0331/2008) par Padomes kopējo nostāju (05724/2/2008 – C6-0222/2008 – 2005/0237A(COD)) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pieņemšanai par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (pārstrādāta versija). (Referents: Luis de Grandes Pascual), un

– Transporta un tūrisma komitejas ieteikums otrajam lasījumam (A6-0330/2008) par Padomes kopējo nostāju (05726/2/2008 – C6-0223/2008 – 2005/0237B(COD)) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas pieņemšanai par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus (pārstrādāta versija). (Referents: Luis de Grandes Pascual).

  Dirk Sterckx, referents. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Padomes priekšsēdētāja vietas izpildītāj, jautājums, kas mums pašiem sev jāuzdod, ir, vai deviņus gadus pēc nelaimes gadījuma, kurā bija iesaistīta Erika un gandrīz sešus gadus pēc gadījuma ar Prestige, mēs esam gatavi, ka kaut kas tāds var notikt atkal. Šis ir aktuāls jautājums mums.

Vai viss ir kārtībā? Vai mums ir pietiekams ekspertu skaits, kas var pieņemt pietiekami neatkarīgus lēmumus? Vai viņi spēj strādāt pietiekami ātri? Vai viņi ir veikuši visus sagatavošanās darbus, lai aicinātu citus speciālistus vai rezerves darbiniekus problēmas risinājumam? Vai komanda ir pietiekami apmācīta šādiem gadījumiem? Vai kompensācija ir izmaksāta? Vai mēs esam pietiekami informēti par kuģiem, kas ceļo gar mūsu piekrasti? Šos jautājumus mēs uzdevām pēc gadījuma ar Erika un arī pēc Prestige. Tajā laikā Komisija netērēja laiku, lai iesniegtu priekšlikumus šajā sakarībā, un mēs šo to arī pierakstījām, kas tagad mums jāatsvaidzina atmiņā.

Mums ir bijis pirmais lasījums, uz kuru Padome atbildēja kopējas nostājas formā, un tā mums lika ļoti vilties. Tomēr man par lielu gandarījumu jāsaka, ka kopš tā laika mums ir bijušas informatīvas sarunas ar Padomi – vispirms ar Slovēnijas prezidentūru un tagad, jo īpaši, ar Francijas – kas ir devušas ļoti labus rezultātus.

Kas attiecas uz kompetentu iestādi, mēs esam tuvu tai. Mums ir izstrādāts labs dokuments, ko es jebkurā gadījumā iesniegšu saviem kolēģiem deputātiem. Ir iestāde, kas ir iesaistīta plānošanā, tā ir stabila, tai ir nepieciešamā pieredze un tā spēj pieņemt neatkarīgus lēmumus, lai uzlabotu kuģu izmitināšanu. Mums ir arī panākumi kuģu satiksmes uzraudzības jomā, izmantojot ne tikai parasto radaru, bet arī satelītu. Mums ir arī sīkāka informācija par kravām, un mēs zinām, kurš ir atbildīgs par šīs informācijas sniegšanu. Uzraudzība tiek veikta arī zvejas kuģiem, tā kā nelielu kuģu drošība arī var tikt uzlabota. Mēs esam izstrādājuši pasākumus, kas jāveic ledus apstākļos.

Tāpēc mēs esam progresējuši, bet vēl neesam visu pilnībā paveikuši. Kādi jautājumi vēl ir jāatrisina? Tendence uzskatīt kuģu komandas par noziedzniekiem, kompensācijas ostām finansiālu zaudējumu gadījumā un obligātie ziņojumi par smago degvielu. Galu galā, pat nelieli daudzumi šīs ārkārtīgi piesārņojošās degvielas var videi dažreiz nodarīt bīstamu kaitējumu – kā tas bija, piemēram, nelaimes gadījumā ar Tricolor pie Beļģijas un Francijas piekrastes, kur 180 tonnas degvielas, lai gan tas ir ļoti neliels daudzums, radīja diezgan ievērojamu kaitējumu.

Priekšsēdētāja vietas izpildītāj, es vēlētos izteikt atzinību par darbu, ko mēs – Parlaments un Padome – esam kopā paveikuši saistībā ar manu ziņojumu, un es vēlos mudināt Parlamentu un Padomi turpināt tādā pašā garā.

Tagad man jārunā par diviem dokumentiem, par kuriem mums nav kopējas nostājas. Kā referents vienam no šiem dokumentiem es gribētu mudināt Padomi pieņemt lēmumu arī par diviem trūkstošajiem dokumentiem. Es zinu, ka priekšsēdētāja vietas izpildītājs cītīgi pie tā strādā, bet Parlaments uzskata šos divus jautājumus par kuģu īpašnieku finansiālo atbildību un uzdevumu noteikt karoga valsti par būtisku komponentu drošības nodrošināšanā uz jūras. Starptautiskā konvencija par atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu jūras pārvadājumiem („HNS konvencija”), piemēram, jāratificē visām dalībvalstīm, ja paredzēts attīstīt pienācīgu sistēmu kuģu izmitināšanai dažādās dalībvalstīs un Eiropas Savienībā.

Parlaments mudina priekšsēdētāja vietas izpildītāju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka Padome pieņem lēmumu arī par šiem diviem dokumentiem. Ja tas tā nenotiks, mums radīsies ļoti nopietna problēma; ļoti iespējams, ka Parlaments uzskatīs visu, ko mēs esam sasnieguši, lai cik augsti es to vērtēju, par neapmierinošu. Tāpēc es vēlētos aicināt priekšsēdētāja vietas izpildītāju turpināt labo darbu. Parlaments – katrā gadījumā, jūsu referents – viņu atbalsta. Turpināsim darbu, lai sasniegtu vislabākos iespējamos rezultātus jautājumā par drošību uz jūras.

  Priekšsēdētājs . − Es neredzu zālē J. Kohlíček. Pāriesim pie citiem ziņotājiem un, ja viņš ieradīsies laikā, dosim viņam vārdu.

  Paolo Costa, referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisār, dāmas un kungi, mēs bijām sapulcējušies šajā palātā 2007. gada aprīlī uz pirmo lasījumu. Tagad ir 2008. gada septembris, un es nedomāju, ka šis laiks ir pagājis veltīgi. Ir bijuši daudzi notikumi, ir veikti daudzi pasākumi, un es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim veikt pēdējo jūdzi, kas mums jānoiet, lai pabeigtu lielu uzdevumu – dot visiem Eiropas iedzīvotājiem un arī ne-eiropiešiem, būtībā visiem, kas pārvietojas Eiropas jūrās, tādus drošības nosacījumus, kas ir labāki nekā pašreizējie.

Es vēlos atgādināt ne tikai Erika un Prestige, ko minēja D. Sterckx, – un šādu uzdevumu esmu izvirzījis sev ziņojumam par šo nozari – es vēlos teikt, ka mums ir jāizvairās no tādām traģēdijām kā Princess of the Stars ar 800 bojā gājušajiem Filipīnās, kā arī „tikai” 4 upuriem sadursmē starp konteinerkuģi un kuģi ar zemūdens spārniem Mesīnas šaurumā vai „tikai” 2 bojā gājušajiem pirms dažām dienām no La Besogne, kas sadūrās ar bateau moche Parīzē.

Īsi sakot, apdraudējums ir visos ūdeņos, un mums jāveic pasākumi visos ūdeņos.

Tomēr virzība ir ļoti vienkārša: Man šķiet, ka mēs nevaram nožēlot to, ka neesam pieņēmuši nepieciešamos lēmumus, ņemot vērā nelaimes gadījumus, kas atkārtojas. Es vēlos atkārtoti uzsvērt – šie lēmumi nav saistīti tikai ar apkārtējās vides, piekrastes un jūru aizsardzību kā Erika un Prestige gadījumos, bet arī ar cilvēku dzīvību aizsardzību, kā tas ir nopietnajos nelaimes gadījumos, kuri nesen notikuši jūrās, kas, par laimi, atrodas tālu no mums, kā arī negadījumos, kas šķiet mazāki. Es minēju tikai divus piemērus: vienu Mesīnas šaurumā un otru pirms dažām dienām Sēnā.

Manā ziņojumā ir iekļauta arī stratēģija, ko, pēc manām domām, mums visiem vajadzētu pieņemt: pēc iespējas labāk izmantot visas Eiropas zināšanas par apkārtējās vides un patērētāju aizsardzību. Šajā gadījumā tas nozīmē indivīdu dzīvības aizsargāšanu un drošuma un drošības aizsargāšanu, lai uzlabotu pašreizējo situāciju.

Tomēr mums jābūt uzmanīgiem: mums jāizmanto kompetences, ko Līgums atļauj bez jebkādas absolūtas tālākas suverenitātes nodošanas un neatņemot nevienu nozari dalībvalstīm, kam, kā mēs uzskatām un gribam uzskatīt, šis mērķis ir kopīgs.

Es domāju, ka no šāda skatu punkta mums vajadzētu turpināt strādāt nozarē, uz kuru attiecas mans ziņojums, lai atrastu mehānismus, kuru apjomu var paplašināt tādā veidā, ko neviens nevar noraidīt, un lai atrastu pakāpeniskas ieviešanas metodes saprātīgā laika posmā, kas ļaus ikvienam laika gaitā pielāgoties, nepieprasot, ka visam jānotiek pēkšņi. Par atbildības ierobežošanu - mums jāatrod veids, kā savienot kuģa īpašnieka pārliecību par atbildību, kuru viņš uzņemas un par zaudējumu apmēru, ko viņš var segt, ar potenciālo upuru pārliecību, ka viņi saņems kompensācijas. Tādēļ mums jāpiedāvā daži risinājumi, kas dod iespēju mainīt pašlaik fiksēto augšējo vai apakšējo robežu, kuru mēs gribam vai varam piemērot. Mums jānodrošina, ka tie, kas ceļo ar mūsu kuģiem, saņem labāku informāciju, un mums jāspēj nekavējoties rīkoties, kad notiek nelaimes gadījumi, tostarp ar priekšapmaksu noteiktos atbilstīgos gadījumos, kurus var pārbaudīt.

Uzskatu, ka par šiem jautājumiem mēs ļoti viegli varam vienoties, mēs varam atrast veidu, kā reaģēt uz palikušajiem jautājumiem un slēgt šo lietu. Tomēr pamata jautājums paliek: mēs nedrīkstam atļauties skart tikai vienu punktu, mums jāslēdz jautājums un jāvar pateikt Eiropas iedzīvotājiem, ka mēs strādājam visās frontēs un visās nozarēs.

Es neatkārtošu jautājumu par diviem iztrūkstošajiem ziņojumiem, par diviem priekšnosacījumiem, kuru trūkst. Es vēlot teikt Francijas prezidentūrai, ka tā ir ieguldījusi milzīgas pūles un esmu pārliecināts, ka tā turpinās to darīt. Runājot savā un Parlamenta vārdā, es varu apgalvot jums, ka jebkurā gadījumā mēs strādāsim katru dienu, visu laiku no šī brīža līdz šī gada 31. decembrim, lai nodrošinātu, ka lietu var slēgt šīs prezidentūras laikā un ka to var slēgt vislabākajā iespējamā veidā visiem, kas mūs vēro. Esmu pārliecināts, ka beigās mēs visi jutīsimies lepni par progresu jūras drošībā Eiropā, un neviens nejutīsies, kā lai saka, ka zaudē kādu atbildību, kuru vēlas realizēt tieši.

  Dominique Vlasto , referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisār, dāmas un kungi, vispirms es jums visiem vēlos atgādināt, ka kuģošanas drošībai jāpaliek prioritātei Eiropas politiskajā dienaskārtībā. Mēs nevaram gaidīt, kamēr jūrā notiks vēl viens liels nelaimes gadījums, kas liktu mums saprast, ka kuģošanas drošība ir prioritāte mums, politiskajiem līderiem, un arī iedzīvotājiem, kuri vairs nesamierināsies ar noskatīšanos, kā piesārņo piekrastes, nemaz nerunājot par to, ka šie negadījumi ir apkārtējās vides katastrofa un rada finansiālas nelaimes.

Pirmais lasījums Parlamentā bija 2007. gada aprīlī. Padomei vajadzēja vairāk nekā divus gadus, lai paziņotu mums tās kopējo nostāju, un tā ir tikai par pieciem no septiņiem tekstiem paketē. Man jāatzīst, ka ir grūti to pieņemt.

Protams, var notikt tā, ka daži jautājumi izraisa lielas problēmas un var būt grūti panākt vienošanos. Vismaz mēs esam vienojušies par tiesību aktu paketi, kas ir patiešām sarežģīta, bet es redzu dažus derīgus iemeslus, lai atvirzītu vienošanos par tehniskiem, bet konkrētiem tekstiem, kas patiesībā veido ļoti saistītu veselumu. Es atceros, ka pirms gada mēs visi bijām ļoti priecīgi un pat apmierināti ar sevi. Tāpat kā mani kolēģi deputāti, es vēlētos zināt, kāpēc Padomei vajadzēja tik ilgu laiku, lai ieskatītos šajā lietā, un es arī vēlētos, lai Padome izstāsta mums, kas neļāva tai panākt vienošanos par diviem svarīgiem priekšlikumiem, proti, kuģu īpašnieku civiltiesisko atbildību un karoga valstu pienākumiem, jo īpaši tādēļ, ka karoga valsts teksts ir dabisks papildinājums manam ziņojumam par ostas valsts veikto kontroli. Ņemot vērā to, ir viegli saskatīt, kā tekstu mijiedarbība pilnībā attaisno „paketes” pieeju un nepieciešamību vienoties par visiem tiem.

Es varu izklausīties skarbs, bet es vēlos zināt, kas notiek. Tomēr es pozitīvi vērtēju ES Francijas prezidentūras patiesos centienus, kas mēģināja atrisināt blokādi un atdzīvināt diskusijas par diviem pašreiz iztrūkstošiem priekšlikumiem: G. Savary un E. J. Fernandes ziņojumiem. Nevis progresa trūkums par katru mūsu tekstu vai atsevišķas grūtības ar katru priekšlikumu nav ļāvušas mums panākt vienošanos ar Padomi, bet gan fakts, ka abi priekšlikumi šobrīd nav paketē, kas acīmredzami rada problēmas visiem referentiem.

Personīgi es uzskatu, ka mēs drīz panāksim vienošanos par katru priekšlikumu, jo tas mums būs jādara, pat ja tiks izmantota saskaņošanas procedūra. Jebkurā gadījumā es zinu, ka Francijas prezidentūra strādā pie tā, un es ceru, ka tai izdosies.

Es īpaši neuztraucos par savu ziņojumu par ostas valstu kontroli, jo es zinu, ka mūsu neformālo trīspusējo sarunu rezultātā tika atrisinātas daudzas problēmas. Nemaz jau nerunājot par dažādām atšķirībām formulējumos, saglabājas trīs galvenās atšķirības no Padomes, kurām es vēlētos atjaunot Parlamenta pirmā lasījuma pozīciju.

Pirmais punkts ir direktīvas attiecināšana uz enkurvietām, kas ir kuģniecības drošības galvenais jautājums. Mums jāietver enkurvietas šajā tekstā. Esmu pārliecināts, ka mēs paužam stingru un vienotu politiku. Kuģi, kas neatbilst standartam, nedrīkst izvairīties no apskates, neatkarīgi no to kuģošanas maršruta un no tā, kur tie ienāk Eiropas ūdeņos.

Mans otrais punkts attiecas uz pastāvīgo aizliegumu piemērošanu. Es vēlreiz uzskatu, ka tas ir pasākums, kas jāsaglabā kā iebiedēšanas līdzeklis sliktai rīcībai. Šo pasākumu faktiski vajadzētu izmantot retos gadījumos, jo vajadzētu būt tikai dažiem kuģiem, kas atbilst tā pielietošanas nosacījumiem, bet tam ir jāpastāv to kuģu dēļ, kas neatbilst standartiem, lai tie neradītu jaunas problēmas un neatstātu nesodāmības sajūtu.

Trešais punkts ir par elastīguma pasākumiem apskates sistēmas pielietošanai. Pirmajā lasījumā mēs izvēlējāmies elastīguma mehānismus, kas balstās uz specifiskiem apstākļiem, piemēram, apskates atcelšanu tādēļ, ka slikts laiks neļauj veikt apskati vai vietās, kur netiek ievēroti drošības nosacījumi. Tika iekļauta iespēja pārcelt kuģa apskati no vienas Kopienas ostas uz nākošo.

Padome grib vairāk.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Luis Manuel Capoulas Santos, referents. − (ES). Priekšsēdētāja kungs, D. Bussereau kungs, komisār, dāmas un kungi, šodien mēs vēlreiz atgriežamies pie debatēm, kas tika slēgtas pirmajā lasījumā pirms pusotra gada.

Iemeslu, kādēļ mēs to darām, ir vairāk, nekā mums bija toreiz, kad mēs bijām apmierināti ar sasniegtajiem rezultātiem, kas bija tās sadarbības un konsensa augļi, kas pastāv šajā Parlamentā par tādu sabiedrībai jutīgu jautājumu kā drošība mūsu jūrās.

Tomēr es nožēloju, ka mūsu gandarījums nav pilnīgs vai tāds, uz kādu mēs cerējām, jo par spīti tam, ka mēs visi esam mācījušies no pagātnes stundām ar traģisko Erika un Prestige katastrofu piemēriem, kas vēl ir nesenā atmiņā, un par spīti tam, ka tagad ir nepieciešams rīkoties un negaidīt konsensu, kas vienmēr seko nelaimēm, Padomes attieksme diemžēl ir kavējusi iespēju slēgt šo lietu šodien, pieņemot astoņus priekšlikumus, kas veido „trešo paketi” par kuģošanas drošību.

Tas nekavē mani atzīmēt un pateikties par Francijas prezidentūras gribu, jo tā ir pārņēmusi stafetes kociņu no Portugāles un Slovēnijas prezidentūrām un ir uzņēmusi pareizo gaitu Padomē, ar stingru apņemšanos panākt vienošanos par priekšlikumu paketi, kas jāuztver kā veselums, kā mēs visi vienojāmies, jo tie savstarpēji pārklājas un ietver visus jūras transporta ķēdes posmus.

Tādēļ nav vietas diskusijām, kā diemžēl domā daudzas vai vismaz dažas valdības, par to, vai kāds no šiem priekšlikumiem nav nepieciešams vai nevietā. Ikviens un katrs no tiem ir svarīgs.

Ņemot vērā to, es aicinu Padomi nepalaist garām vērtīgo iespēju noslēgt šo lietu saskaņošanas procedūrā, pie kuras daži no mums ir nonākuši, gandrīz izpildot mājasdarbu, jo notikušās trīspusējās sarunas un pilnīgā vienprātība ar visiem „ēnu” referentiem ir devušas ļoti apmierinošus rezultātus un var veidot labu pamatu galīgajam nolīgumam.

Kā es jau minēju, dāmas un kungi, vēl ir viens jautājums, kas mani ļoti satrauc un kuru es vēlētos minēt, jo tas skar, pēc mūsu domām, svarīgu paketes aspektu. Es domāju to organizāciju un iestāžu neatkarību, kas radītas ar mērķi pieņemt vislabākos iespējamos lēmumus visīsākajā iespējamajā laikā.

Šajā sakarībā es runāju tieši par neatkarīgu iestādi, kas jāveido, lai pieņemtu lēmumu, kas vienmēr ir grūts: nogādāt avarējušu kuģi patvēruma vietā.

Dāmas un kungi, nav jēgas radīt iestādi, kas ir neatkarīga no politiskās varas ietekmes, ja tai nav nodrošināti nepieciešamie resursi un lemtspēja, bet vēl nopietnāk ir dot tai varu, ja tad, kad pienāk patiesības brīdis, tai atstāta tikai viena iespēja: obligāta kuģa nogādāšana drošībā pat tad, ja tam nav apdrošināšanas vai garantijas.

Šādā gadījumā visa nasta gulsies uz iesaistītajām dalībvalstīm, kuras beigās kļūs par upuriem ekoloģiskajai un humānajai katastrofai, kas var rasties, nogādājot kuģi patvēruma vietā, kā arī sedzot zaudējumus.

Tādēļ es saku „jā” šai iestādei, bet tai jādod pilnvaras un katastrofā cietušais kuģis jānogādā patvēruma vietā tikai tad, ja sākotnējais situācijas vērtējums liek secināt, ka tas ir vislabākais lēmums un ka apdraudējumi tiek ierobežoti.

Man jāsaka jums, ka es neesmu viens šajā cīņā, jo Eiropas asociācija, kas pārstāv visas mūsu ostas, arī ir daudz protestējusi pret to.

Ņemot vērā to, es pateicos D. Sterckx par viņa neatlaidību šajā grūtajā pasākumā, kurā viņam bija jāizcīna kauja.

Es īpaši atzīmēju progresu, kas panākts saistībā ar kuģu monitoringa instrumentiem, kas ir ļoti svarīgi apdraudējuma situāciju mazināšanā.

Par atšķirībām vēl būs laiks panākt vienošanos, un mēs pieliksim visas pūles, lai panāktu kompromisus, es nešaubos, ka mēs tos panāksim.

Visbeidzot es pāriešu pie sava ziņojuma. Pēc tam, kad Padome bija iepazinusies ar sākotnējo priekšlikumu, direktīva tika sadalīta divos juridiskajos instrumentos – priekšlikums regulai un priekšlikums direktīvai. Transporta un tūrisma komitejas locekļi uzskatīja, ka tā bija pareiza rīcība. Mūsu uzskats par kopīgo nostāju tādēļ ir pozitīvs, jo tā lielākoties akceptē Parlamenta pausto nostāju: spēj stiprināt atzīto iestāžu monitoringa mehānismus, izveidojot neatkarīgu vērtēšanas komiteju ar pastāvīgām pilnvarām, kas darbojas autonomi; panāk elastīgu, godīgu sodu sistēmu, kas noteikti ir efektīvāka, jo soda tos, kas nerīkojas, kā pienākas, bet dara to, pamatojoties uz izdarītā pārkāpuma smagumu un organizācijas ekonomisko kapacitāti; visbeidzot, spējot panākt progresu ļoti sarežģītajā jautājumā par klašu sertifikātu atzīšanu, nosakot apstākļus, kuros pilnvarotajām organizācijām nepieciešama savstarpējā atzīšana, neradot apdraudējumu kuģošanas drošībai un izmantojot visstingrākos noteikumus kā atskaites punktu.

Jebkurā gadījumā, dāmas un kungi, esmu pārliecināts, ka ir drošs pamats galīgajam nolīgumam un ka kopā mēs atradīsim drošu risinājumu visiem cilvēkiem Eiropā.

  Jaromir Kohliček , referents. – (CS) Dāmas un kungi, visās transporta nozarēs ir bijusi ilga un rūpīga nopietnu satiksmes negadījumu izpēte. Atsevišķas dalībvalstis uzskata šādu izpēti un tehnisko iemeslu noteikšanu par būtisku nelaimes gadījumu skaita samazināšanas sastāvdaļu. Vienīgais izņēmums līdz šim ir bijis jūras transports. Protams, ir daži pamatnoteikumi, bet jūras transports un kuģniecība ir daudz sarežģītāki nekā citi transporta veidi, kad jānosaka, kura valsts ir atbildīga par negadījumu cēloņu izpēti. Kuģa īpašnieks var nebūt kuģa operators, un abi var būt no dažādām valstīm. Jūrasbraucēji var būt multietniski un daudznacionāli. Pasažieri arī var būt dažādu tautību pārstāvji. Tas pats ir sakāms par kravu un klientiem, kuri pasūta ceļojumu. Kuģis dodas ceļā no ostas, kas atrodas vienas valsts teritoriālajos ūdeņos, uz citu ostu, šķērsojot citas valsts teritoriālos ūdeņus vai starptautiskos ūdeņus. It kā tas nebūtu pietiekami sarežģīti, dažās valstīs izmeklēšanas iestādes, pie kurām mēs griežamies, ir pakļautas dažādām valsts organizācijām. Tās nav pat organizatoriski neatkarīgas.

Negadījumu izmeklēšana jūras transporta jomā ir apspriesta ar „ēnu” referentiem un ar prezidentūru. Transporta un tūrisma komiteja nolēma, ka ir vēlams saglabāt direktīvas projekta pamatnostādnes. Tās ietver standartizētus pētījumus, izmantojot kopīgu metodoloģiju, bet jāprecizē termiņi, kad jānosaka, kura valsts veiks pētījumu un kad būs jāiesniedz gala ziņojums. Atklāta diskusija, protams, ir par to, kādi negadījumi obligāti jāizmeklē saskaņā ar pieņemto metodiku un cik precīzi jānosaka izmeklēšanas iestādes organizatoriskā neatkarība. Diskutējot par materiāliem, mēs panācām vienošanos, ka tehniskās izpētes secinājumus var tālāk izmantot, piemēram, kriminālizmeklēšanā. Tomēr tehniskās izpētes detaļām jāpaliek konfidenciālām. Komitejā tika noskaidrots, ka nav iespējams ignorēt priekšnosacījumus, kas prasa vienlīdzīgu attieksmi pret jūrasbraucējiem uz kuģiem, kas iesaistīti negadījumos uz jūras, ja vien to nekavē šādu nosacījumu ietveršana citos noteikumos. Pastāv arī nolīgums, ka neatkarīgajā izmeklēšanas iestādē jāiekļauj eksperti no vairākām valstīm un ka atsevišķas valstis var panākt abpusēju vienošanos par pārstāvniecību jūras negadījumu izmeklēšanā.

Vēlos uzsvērt, ka viens no aplūkojamās kuģniecības paketes galvenajiem mērķiem ir stiprināt karoga valsts atbildību. Tādēļ direktīvā jāsaglabā piedāvātais formulējums par to, ka nekavējoties jāziņo par atklātajām tehniskajām nepilnībām, kā arī to kuģu uzskaitījums, uz kuriem šī direktīva attiecas. Es nedomāju, ka ir laba ideja - pēc pieredzes ar tankkuģu katastrofām Spānijas piekrastē - dot iespēju vairākām tehniskās izmeklēšanas iestādēm strādāt paralēli. Ja Eiropas Komisija pati nejūtas pietiekami kompetenta, lai lemtu par izmeklēšanu veikšanu, tad vienīgā iespēja ir pieņemt šādus lēmumus Eiropas Padomē. Es esmu pārliecināts, ka vairāku paralēlu tehnisko izmeklēšanu uzsākšana ir slikts risinājums. Joprojām nepabeigtā izmeklēšana par negadījumu, kurā iesaistīts tankkuģis Prestige, pierāda, kur noved šāda vieglprātīga atbildības par izmeklēšanu sadalīšana. Piekrītu, ka par visu kuģniecības paketi jādiskutē vienlaicīgi, tādējādi izvairoties no atšķirībām atsevišķu jēdzienu definēšanā dažādās direktīvās, kas to veido, un veicinot gala materiāla skaidrību.

Es uzskatu, ka pat ar direktīvu par kuģu katastrofām jūrā mēs varam panākt saprātīgu kompromisu, kas būs praktisks un veicinās to, ka samazināsies kuģu katastrofu iespējamība nākotnē, un pamatīgu atkārtotu izpēti, ieskaitot tehniskos aspektus.

  Dominique Bussereau, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, rīt jūs balsosiet par trešo kuģošanas drošības paketi. Kā jūs zināt, jūrniecības ekonomika nodrošina ar darbu apmēram 3 miljonus cilvēku, padarot to par Eiropas Savienības galveno nozari.

Paketē, ko nosūtīja Komisijai 2006. gada sākumā, bija septiņi tiesību aktu projekti. To mērķis bija ieviest pasākumus, lai novērstu nelaimes gadījumus jūrā, un noteikt, kādi pasākumi jāveic pēc nelaimes gadījumiem, proti, jāanalizē cēloņi un jāizmaksā kompensācijas upuriem. Paketes prioritāte ir nodrošināt kuģošanas drošību un kvalitāti, vienlaikus cienot apkārtējo vidi, kā arī uzlabojot Eiropas jūrniecības sektora konkurētspēju.

Padome, Parlaments un Komisija atbalsta mērķi veicināt kuģošanas drošību. Eiropadomē Kopenhāgenā 2002. gadā Padome atzīmēja centienus uzlabot kuģošanas drošību un atgādināja par Eiropas Savienības apņemšanos „veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no katastrofām”, kas līdzīgas Erika negadījumam. Padomei nevar pārmest arī daudzo Parlamenta prasību pieņemšanu 2004. gada 27. aprīļa rezolūcijā. Tomēr joprojām pastāv dažas domstarpības par trešo kuģniecības paketi, un tām būs nepieciešamas tālākas iesaistīto pušu konsultācijas.

Tā kā paketi piedāvāja Komisija vairāku prezidentūru darba rezultātā, no kurām pēdējā bija Slovēnijas prezidentūra, Padome ir pieņēmusi sešas kopējās nostājas par šādiem priekšlikumiem: nelaimes gadījumu izmeklēšana, klasificēšanas sabiedrības, ostas valstu kontrole, satiksmes monitorings un Atēnu konvencija, ņemot vērā Eiropas Parlamenta nostājas, kas pieņemtas pagājušā gada aprīlī.

Kopš pilnvaru laika sākuma Francijas prezidentūra ir ieguldījusi lielas pūles, lai Parlamentā panāktu vienošanos otrajā lasījumā par šiem sešiem tekstiem, par kuriem Padome paziņoja kopējo nostāju 2008. gada jūnijā. Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER) priekšsēdētājs neformālos kontaktos ar referentiem vasaras mēnešos par katru lietu panāca vērā ņemamu progresu, kura mērķis bija panākt ātru vienošanos par šiem tekstiem. Pavisam nesen vēstulē jūs, P.  Costa, to raksturojāt kā „pietiekamu progresu”.

Vēl vairāk, kā jūs zināt, ņemot vērā saistības, kuras es uzņēmos pagājušā gada aprīlī, prezidentūra ir enerģiski un entuziastiski atdzīvinājusi Padomē diskusijas par pēdējiem diviem tekstiem par civiltiesisko atbildību un karoga valsts pienākumiem. Šī atdzīvināšana bija ļoti nepieciešama kuģošanas drošībai un, komisār, tā bija arī atbilde uz jūsu Komisijas pastāvīgajiem lūgumiem. Jūs zināt, ka šo jautājumu prezidentūra iekļāva dienaskārtībā neformālajā sanāksmē Larošelā, uz kuru es uzaicināju Eiropas Parlamenta pārstāvjus P. Costa un G. Savary, kuri labprāt piekrita piedalīties. Jūs zināt, ka mēs pašlaik turpinām darba tehnisko pusi, lai Transporta un tūrisma komiteja var iepazīties ar to nākamajā sanāksmē, kas plānota 9. oktobrī.

Būšu atklāts: ņemot vērā situāciju, kas ir radusies, es ceru, ka mums izdosies izvairīties no samierināšanas procedūras. Tomēr mēs esam tur, kur esam. Mums tagad jāpārliecinās, ka nezaudēsim izdevību, un, galvenais, mēs nedrīkstam radīt iespaidu, ka viss šis progress un centieni ir bijuši veltīgi, jo tas būtu slikts signāls publikai. Šī iemesla dēļ paralēli darbam pie pēdējiem diviem tekstiem, kas notiek Padomē, prezidentūra joprojām uztur neformālus kontaktus ar katru no referentiem par pirmajiem sešiem tekstiem, lai panāktu vienošanos par saturu.

Es īpaši vēlējos dalīties šajā analīzē ar jums, un es ziņošu Padomei par to sanāksmē, kas notiks 9. oktobrī, kad mēs izskatīsim pēdējos divus tekstus. Padome lems par to, kāda būs tās nostāja par samierināšanos par pirmajiem sešiem tekstiem.

Priekšsēdētāja kungs, es patiešām ceru, ka Padome un Komisija var rast turpinājumu ciešai sadarbībai par šīm lietām. Es domāju, ka esam gandrīz panākuši galīgo vienošanos, ko mēs visi vēlamies.

  Antonio Tajani, Komisijas loceklis. − (IT) Paldies jums, Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, un īpašs paldies manam kolēģim. Tik ilgus gadus esot Parlamenta deputātam, man ir prieks būt šeit sēžu zālē. Priekšsēdētāja kungs, D.Bussereau, dāmas un kungi, kā gan es varētu nedalīties ar jums bažās un mērķos, kas radušies no debašu sākuma par kuģniecības paketi?

Mūsu un Parlamenta, kurš pārstāv Eiropas tautas, vēlme ir nodrošināt garantijas vai meklēt iespēju nodrošināt garantijas Eiropas iedzīvotājiem, lai neatkārtotos tādi traģiski notikumi, kādiem mēs diemžēl esam bijuši aculiecinieki pāris kilometrus no Eiropas krastiem. Ir bijuši gadījumi, kas līdzinās nesen notikušajam, lai gan tas nebija tik nopietns, arī Tarragonas ostā, kas apliecina, ka mūsu darbība ir pareiza, kas apliecina, ka mums jāsniedz atbilde iedzīvotājiem. Protams, ir neiespējami novērst nelaimes gadījumus, bet mums noteikti jādara viss iespējamais, lai tos novērstu - ar likumdošanu un politisku rīcību.

Kā mēs to varam nodrošināt? Vispirms, mēs varam to nodrošināt, apgrūtinot dzīvi negodīgiem operatoriem ar stingrākām, sistemātiskākām pārbaudēm visās ES ostās un arī ar efektīvākiem noteikumiem par bīstamo kuģu nogādāšanu drošā vietā, un, visbeidzot, ar to organizāciju stingrāku kontroli, kam ir atļauts kontrolēt kuģus un izsniegt drošības sertifikātus dalībvalstu vārdā.

Īsi sakot, mums jāuzlabo veids, kādā mēs risinām nelaimes gadījumu sekas, iegūstot godīgu kompensāciju pasažieriem, viņu ģimenēm vai kuģniecībai un vairāk mācoties no izmeklēšanām, kas notiek pēc nelaimes gadījumiem. Tas ir viens no vissvarīgākajiem jautājumiem – saprast, kas notika, lai novērstu tā atkārtošanos. Jūs sastapsieties ar šiem dažādajiem aspektiem, kad Padome būs pieņēmusi lēmumu par pieciem no septiņiem priekšlikumiem trešajā kuģniecības drošības paketē.

Kā mēs zinām, Transporta Padome pagājušā gada aprīlī nespēja izskatīt priekšlikumus par karoga valstu pienākumiem vai kuģu īpašnieku civiltiesisko atbildību. Mēs nedrīkstam nenovērtēt grūtības, ko paudušas dalībvalstis un kas arī parādījās neformālajā Padomes sanāksmē Larošelā – bažas par kompetenču nodošanu Eiropas Savienībai par lietām, uz kurām attiecas starptautiskās konvencijas, un bailēm par pārbaužu administratīvās nastas palielināšanos.

Padomes sanāksmē Larošelā, kurā piedalījās P. Costa, mēs - un ar „mēs” es domāju Komisiju un Priekšsēdētāju, kā arī Francijas prezidentūru, kam es pateicos par darbu, kas izdarīts sadarbībā ar Komisiju - mēs centāmies panākt visas paketes ātru pieņemšanu, neatmetot divus tiesību aktu tekstus, ko mēs uzskatām par ļoti svarīgiem, kā uzsvēra D.Bussereau.

Es izsaku siltu pateicību Francijas Prezidentūrai par tās rīcību, par centieniem būt par starpnieci un vēlmi iesaistīt Parlamentu ļoti delikātā un arī ļoti sarežģītā lēmumā. Protams, es nevaru teikt, ka esmu apmierināts ar situāciju, kāda tā ir šodien. Ir divi jautājumi, kuriem draud atlikšana, un tie ir ārkārtīgi svarīgi.

Komisija vēlas pieņemt visu paketi, un mēs strādāsim un neatlaidīgi centīsimies panākt vienošanos. Eiropa nevar atļauties nedot konkrētas atbildes tās iedzīvotājiem, mums ir jābūt mērķim, kas ir vienkāršs, bet saistošs: ka visi kuģi, kas peld zem dalībvalstu karogiem, pilnībā pakļaujas likumam. Turklāt mūsu rūpes ir garantēt, ka kuģniecības negadījumu upuri saņem adekvātas, vienotas kompensācijas visā Eiropas Savienībā.

Larošelā mēs mēģinājām nospraust ceļu, kas vedīs uz vienošanos starp Parlamentu un Padomi. Mēs strādājam ar Francijas prezidentūru, cenšoties virzīt tekstus, kas saņems pozitīvu spriedumu no Padomes un vienlaikus pozitīvu spriedumu no Parlamenta. Vakar es tikos ar Vācijas Federālās Republikas transporta ministru un mudināju Vāciju spēlēt tās lomu. Tikšanās reizēs ar visām dalībvalstīm es cenšos spert soli uz priekšu, atbalstot mediācijas darbības, ko mēģina Francijas prezidentūra kopā ar Eiropas Komisiju.

Es ļoti labi saprotu, ka pašlaik Parlaments vēlas otrajā lasījumā tekstos ievietot grozījumus, kam jāietver to abu priekšlikumu būtība, par kuriem lēmums vēl nav pieņemts. Es atbalstu šos grozījumus. Par lietām, kas tiek oficiāli pētītas, es zinu, ka nozīmīgs progress ir panākts Parlamenta un Padomes viedokļu tuvināšanā, un, lai gan nav iespējams šo progresu translēt kompromisa grozījumos, esmu pārliecināts, ka tas ievērojami veicinās pārējo procedūru. Dabiski, ka es varēšu runāt par šiem jautājumiem un plānotajiem grozījumiem pēc tam, kad būšu uzklausījis jūs.

Tomēr es uzskatu, ka mēs joprojām varam panākt vienošanos. Būtu nepareizi teikt, ka sarunas ir vieglas, jo tās būs sarežģītas, bet es uzskatu, ka joprojām pastāv iespēja sasniegt mērķi varbūt pat pirms samierināšanās. Mēs noteikti nevaram padoties, pirms mēs neesam pielikuši visas pūles, lai sasniegtu mērķi pieņemt visus tekstus, kas veido kuģniecības drošības paketi.

Padomes pārstāvji, dāmas un kungi, jūs varat rēķināties ar Eiropas Komisijas, visu Kabineta un manis vadītā ģenerāldirektorāta vadītāju un ierēdņu, un mana personāla aktīvu iesaistīšanos, lai rastu veidu, kā sasniegt mērķi - dot īpašu atbildi visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem.

  Georg Jarzembowski, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisār, es ar prieku atzīmēju kopējo pamatu, kas patiesībā lielā mērā jau ir parādījies debatēs. Mūsu Francijas Padomes pārstāvis, mūsu draugs, ir teicis, ka viņam ir pārliecība, ka mēs spēsim panākt vienošanos līdz gada beigām. Jā, panāksim vienošanos! Es vēlos pateikties arī Priekšsēdētāja vietniekiem par Komisijas atbalstu diskusijās starp referentiem un Francijas Padomes prezidentūru.

Priekšsēdētāj, mēs vēlamies atzīmēt, ka jūs un jūsu kolēģi jau esat panākuši ievērojamu progresu diskusijās par sešām lietām. Mēs esam uz pareizā ceļa – un es saku to jums, lai atbalstītu grūti pierunājamos kolēģus Padomē – ir vai nu viena pakete, vai tās nav. Tādēļ es ceru, ka jūs panāksiet progresu abās lietās, kuras vēl nav atrisinātas, nākamajā Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes sanāksmē 9. novembrī. Nav mazsvarīgu lietu. Es nevēlos iedziļināties detaļās par kuģu īpašnieku civiltiesisko atbildību, bet es uzskatu, ka tā ir īpaši svarīga karoga valstu gadījumā.

Tomēr ir redzams, ka par spīti visiem solījumiem vienmēr atcerēties par jūras, jūrasbraucēju, pasažieru un piekrastes ūdeņu drošību, dalībvalstis izvairās ratificēt un ieviest ļoti specifiskus pasākumus vai pat tikai SJO rezolūcijas par jūras aizsardzību. Ja mēs vēlamies, lai tiek noteikti karoga valstu pienākumi, ja mēs – Parlaments un Komisija – vēlamies izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, ja vajadzīgs, arī tiesā, lai tās izpildītu savas saistības saskaņā ar SJO konvenciju par jūras un piekrastes iedzīvotāju aizsardzību, dalībvalstis atsakās. Lai gan ir labas valstis, kas izpilda karoga valstu pienākumus, ir arī tādas, kas ļoti negribīgi pakļaujas Parlamenta un Komisijas pārbaudei, lai nodrošinātu, ka tās izpilda karoga valsts pienākumus. Tas ir nepieņemami.

Mums bija Prestige un Erika katastrofas, un mani kolēģi deputāti arī ir norādījuši uz nesenām katastrofām. Mēs esam atbildīgi cilvēku un dabas vides priekšā par to, lai nodrošinātu, ka, jo īpaši karoga valstis, pilda savas saistības.

Tas ir dīvaini. D. Vlasto pārliecinošajā ziņojumā mēs runājam par ostas valstu kontroli, kas teorētiski ir veids, kādā mēs pārbaudām to trešo valstu kuģu drošību, kas noenkurojas mūsu krastos. Tādēļ mēs pārbaudām trešo valstu kuģus, bet dalībvalstis baidās no pakļaušanās kontroles noteikumam, lai nodrošinātu, ka tās kā karoga valstis pilda savus pienākumus attiecībā uz kuģu drošību. Tas ir nepieņemami.

Šajā sakarā es vēlos iedrošināt Padomes priekšsēdētāju gūt pārliecinošu vairākumu 9. oktobrī. Es saku „vairākumu”, Padomes priekšsēdētāj, jo varētu būt, ja es pilnīgi nekļūdos, ka lielākā daļa lēmumu ir iespējami transporta lietā. Jums vispirms Padomē varbūt nāksies izlauzties cauri esprit de corps – ja indivīds negrib, citi viņu nemudinās – jo tas attiecas uz tādiem jautājumiem kā apkārtējās vides un cilvēku drošība, un mums jāpanāk vairākuma lēmums, ja nepieciešams.

Es aicinu jūs turpināt darbu. Mēs lepojamies ar jums – jūs esat līdz šim labi cīnījies Padomē. Lūdzu, nododiet Padomei šādu ziņu: mēs esam ar jums, un mēs esam gatavi un vēlamies kopā ar Francijas prezidentūru sasniegt labus rezultātus. Tomēr dažiem jāsāk rīkoties – tostarp Vācijas valdībai. Cīnīsimies kopā par to!