Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 23. septembris - Brisele

15. 2006. gada starptautiskais nolīgums par tropiskajiem mežiem – 2006. gada Starptautiskais tropu kokmateriālu nolīgums (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir kopējas debates par:

– Starptautiskās tirdzniecības komitejas pārstāves Caroline Lucas ziņojumu (A6-0313/2008) par 2006. gada Starptautisko nolīgumu par tropu kokmateriāliem (11964/2007 – C6-0326/2007 – 2006/0263(CNS)) un

– mutisku jautājumu (O-0074/2008 – B6-0458/2008) Komisijai par 2006. gada Starptautisko nolīgumu par tropu kokmateriāliem, ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā uzdeva Helmuth Markov.

  Caroline Lucas, referente. − Priekšsēdētāja kungs! Sākumā vēlos pateikties visiem maniem kolēģiem no Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Juridiskās komitejas par lielisko sadarbību darbā pie mana ziņojuma par 2006. gada Starptautisko nolīgumu par tropu kokmateriāliem (ITTA). Ņemot vērā to, cik liela nozīme ir jautājumam par mežiem, kokmateriāliem un tirdzniecību, rastā plašā politiskā vienprātība ir ļoti nomierinoša.

Iespējams, pamanījāt, ka no šī nolīguma iesniegšanas Parlamentā līdz šī vakara debatēm ir pagājis gandrīz gads. Tas noteikti nenozīmē, ka Starptautiskās tirdzniecības komiteja nenovērtē šī jautājuma nozīmi. Mēs drīzāk uzskatām, ka nolīgumam ir vajadzīga Parlamenta piekrišana, nevis vienkāršas apspriedes, kaut vai tādēļ, ka mums par nolīgumu ir stingri un konkrēti viedokļi, kurus, mūsuprāt, jāņem vērā.

Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs H. Markov kungs tālāk izskaidros mūsu detalizētos procesuālos centienus, mēģinot panākt lielāku Parlamenta nozīmi šajā jautājumā, un esmu pārliecināta, ka viņš arī īsi izklāstīs Padomes reakciju, kas kavēšanās un atteikuma dēļ mums sagādāja lielu vilšanos.

Es teicu, ka Parlamentam par nolīgumu ir vairāki stingri un konkrēti viedokļi. Tie neapšaubāmi ietver uzlabojumus pirms 20 gadiem noslēgtajā ITTA nolīgumā, kas, lai arī tika saukts par nolīgumu, kurš veicina gan tirdzniecību, gan ilgtspējību, patiesībā daudz vairāk skar tirdzniecību, nevis ilgtspējību. Varbūt ar to var izskaidrot, kādēļ viena no svarīgākajām nolīguma parakstītājām – Indonēzija – ir neatgriezeniski zaudējusi aptuveni trīs ceturtdaļas no saviem mežiem un kādēļ tādos reģionos kā Amazone, Kongo baseins, Dienvidaustrumu Āzija, puse no mežistrādes joprojām notiek nelikumīgi.

Tādēļ, lai arī jaunais nolīgums ir iepriekšējā uzlabojums un mēs tāpēc neiebilstam, ka Kopiena to ratificē, piekrišana jāuztver kā diezgan negribīgs apstiprinājums līgumam ar neapmierinošu saturu. 2006. gada Starptautiskajā nolīgumā par tropu kokmateriāliem ļoti īsi aplūkots, kā risināt ar tropisko mežu izzušanu saistītās problēmas. Piemēram, kā nolīguma mērķis tajā joprojām ir noteikta starptautiskās tirdzniecības paplašināšana, savukārt par ilgtspējību turpinājumā pateikti tikai daži vārdi. Turklāt, ja aplūkojam nolīguma organizācijas balsošanas struktūru, redzam, ka vairāk balsu piešķirts ražotājvalstīm, kas eksportē vairāk kokmateriālu, un patērētājvalstīm, kas importē lielus apjomus. Citiem vārdiem sakot, par spīti daiļrunīgajiem izteicieniem par ilgtspējību, sistēma joprojām lielāko ietekmi piešķir tiem, kas vairāk tirgojas.

Tāpēc mūsu ziņojumā Komisija tiek aicināta jau tagad sākt gatavoties nākamajai ITTA sarunu kārtai, lai panāktu ievērojami uzlabota jaunā nolīguma izveidi. Parlamenta piekrišana jebkuram turpmākam nolīgumam būs atkarīga no tā, vai ievērojami mainīsies nolīguma pamatmērķi attiecībā uz tropisko mežu aizsardzību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, iesaistot tropisko kokmateriālu tirdzniecību tikai tik lielā mērā, cik tā atbilst nolīguma mērķim. Tas nozīmē, ka Komisijai jāierosina atbilstīgi finansējuma mehānismi valstīm, kas vēlas ierobežot kokmateriālu eksporta apjomus, kā arī jāierosina ievērojama ITTA balsošanas sistēmas pārveidošana.

Taču mums Komisijai ir vēl viena prasība, kas saistīta ar ilgi gaidīto tiesību akta priekšlikumu par pasākumiem nelikumīgas mežizstrādes novēršanai. Mums tas noteikti jāizskata nekavējoties. To gatavoja gada sākumā, un bija paredzēts, ka maijā par šo dokumentu balsos Komisija, taču atkal ir notikusi aizkavēšanās, kā noprotam, nozares pārstāvju izdarītā spiediena dēļ. Tā noticis par spīti tam, ka Parlaments priekšlikumam pauda plašu politisku atbalstu. Pēdējais, ko mēs zinām ir tas, ka 15. oktobrī par to balsos Komisāru kolēģija – es būtu pateicīga, ja kāds šo informāciju apstiprinātu –, un es ļoti stingri aicinu komisārus uztvert savus pienākumus ļoti nopietni, jo jautājums par mežizstrādi ir īpaši nozīmīgs un satrauc visu Parlamentu. Es ceru šodien no Komisijas saņemt ļoti stingru un optimismu raisošu atbildi.

  Helmuth Markov, autors. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Es ļoti priecājos, ka šodien mums ir iespēja diskutēt par Starptautisko nolīgumu par tropu kokmateriāliem.

Palielinoties vajadzībai cīnīties pret klimata pārmaiņām, saglabāt bioloģisko daudzveidību un aizsargāt vietējo iedzīvotāju tiesības, aizvien nozīmīgāka kļūst tropu mežu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana. Tādēļ Starptautiskās tirdzniecības komiteja pilnībā atbalsta starptautiskā nolīguma ideju. Tomēr, kā jau mūsu referente C. Lucas minēja ─ un man viņai sirsnīgi jāpateicas par brīnišķīgo ziņojumu ─ pastāv zināmas bažas par to, vai patiešām pietiks ar šo nolīgumu, lai nopietni risinātu atmežošanas problēmu. Katru gadu izcērt trīspadsmit miljonu hektāru tropu mežu, un šī rīcība rada apmēram 20  % no visa siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma.

No brīža, kad šo nolīguma projektu iesniedza Parlamentā, līdz šodien notiekošajām debatēm faktiski ir pagājis gads; taču tas nav tāpēc, ka Starptautiskās tirdzniecības komiteja vēlējās aizkavēt šīs debates vai arī tāpēc, ka šai problēmai neveltīja pietiekami daudz uzmanības. Šī kavēšanās radās tāpēc, ka mēs, vai drīzāk jau īpaši Juridiskā komiteja, uzskatījām, ka šim nolīgumam nepietiek tikai ar apspriežu procedūru, bet tam ir vajadzīga Parlamenta piekrišana. Šajā saistībā es īpaši vēlētos pateikties referentei M. Panayotopoulos-Cassiotou kundzei un Juridiskās komitejas priekšsēdētājam G. Gargani kungam par izsmeļošo un operatīvo juridisko konsultāciju attiecībā uz juridisko pamatu.

Ņemot vērā Juridiskās komitejas viedokli, Parlamenta priekšsēdētājs H. G. Pöttering janvāra vēstulē Padomes ģenerālsekretāram paskaidroja, ka, mūsuprāt, šis nolīgums izveido īpašu iestāžu sistēmu un tāpēc saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta 2. apakšpunktu tam vajadzīga Parlamenta piekrišana. Diemžēl Padomes atbilde tika saņemta tikai 2008. gada 23. maijā. Atbilde ─ kas bija ietverta četrās rindkopās ─ nesniedza nekādu juridisku pamatojumu, ne arī kādu citu pamatojumu, lai noraidītu Parlamenta prasību. Šajā saistībā Starptautiskās tirdzniecības komiteja pieņēma C. Lucas ziņojumu, konkrēto mutisko jautājumu un attiecīgo rezolūciju, par kuru pašlaik diskutējam.

Tāpēc es gribētu akcentēt ne vien paša nolīguma un cīņas pret klimata pārmaiņām nozīmi, bet arī jautājumu par Parlamenta tiesībām un pilnvarām. Pašreizējie spēkā esošie līgumi, izņemot 300. panta 3. punkta 2. apakšpunktā noteiktos nolīgumus, piešķir Parlamentam nozīmīgas pilnvaras tikai starptautisko tirdzniecības nolīgumu jomā. Izveidojot šādu īpašu iestāžu sistēmu, ļoti bieži piemēro šo Līguma noteikumu, un tas arī pamato piekrišanas procedūras piemērošanu, noslēdzot Ekonomisko partnerattiecību nolīgumus starp ES un ĀKK valstīm un, iespējams, Koreju vai Indiju, kā arī ar Dienvidaustrumāzijas valstīm ─ kas savukārt ir īpaši svarīgi cīņā pret atmežošanu.

Kādēļ piekrišanas procedūras piemērošana mums ir tik svarīga? Tā mēs Eiropas pilsoņu vārdā vēlamies īstenot parlamentāras diskusijas un veikt rūpīgu pārbaudi, tādējādi piešķirot nolīgumiem lielāku leģitimitāti un sabiedrības atzinību. Faktiski tādā veidā arī Padomei un Komisijai ir izdevīgi kā palīgu likumdošanā šajā jautājumā iesaistīt Parlamentu.

Ņemot vērā sabiedrības intereses bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un cīņā pret klimata pārmaiņām, es ceru, ka Komisija tagad vismaz pildīs mūsu prasību iesniegt gada pārskatus par Starptautiskā nolīguma par tropu kokmateriāliem īstenošanu un savu iesaistīšanos divpusējos nolīgumos.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms ļaujiet man pateikties C. Lucas kundzei par ziņojumu, kas pievērš uzmanību tam, cik ārkārtīgi svarīgi ir risināt tropu mežu izpostīšanas problēmu.

Par spīti nepilnībām, 2006. gadā parakstītais nolīgums ir nozīmīgs solis šajā virzienā, un tā stāšanās spēkā var vienīgi veicināt šo procesu, ko jūs diezgan taisnīgi aizstāvat savā ziņojumā. Šim nolīgumam, salīdzinot ar iepriekšējo nolīgumu 1994. gadā, ir daudz lielāka ietekme uz vidi un sociālo jomu. Ir skaidrs, ka Starptautiskā Tropu kokmateriālu organizācija (ITTO) pati par sevi vien nevar apturēt mežu pārmērīgu izmantošanu un nelikumīgu izciršanu, jo bieži vien šo parādību galvenie cēloņi rodami ārpus mežsaimniecības nozares. Piemēram, tādi cēloņi varētu būt mežu ilgstoša vai pagaidu aizstāšana ar lauksaimniecības zemēm, mežu saglabāšanas relatīvi zemā rentabilitāte, salīdzinot ar zemes izmantošanu citiem nolūkiem un ─ pavisam vienkārši ─ nabadzība. Šajā sarežģītajā situācijā minētā organizācija ir kļuvusi par vienu no galvenajiem dalībniekiem, veicot praktiskus pasākumus ar mērķi uzlabot tropu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Tāpēc tā ir pelnījusi Kopienas uzmanību un atbalstu.

Attiecībā uz šā nolīguma juridisko pamatu Komisija ir veikusi šā jautājuma analīzi un nonākusi pie secinājuma, ko atbalsta arī Padome un dalībvalstis, ka priekšlikums ir jāsaglabā tā sākotnējā formā. Šodien mūsu galvenais uzdevums ir pabeigt procedūru, lai 2009. gadā stātos spēkā jaunais Starptautiskais nolīgums par tropu kokmateriāliem.

Manuprāt, tā vietā, lai atkārtotu juridiskos argumentus, kas ir šī lēmuma pamatā, daudz lietderīgāk būtu pievērsties citiem jūsu ziņojumā izvirzītajiem jautājumiem, kā arī atbildēt uz H. Markov mutisko jautājumu saistībā ar šo lietu.

Es tikai gribētu teikt, ka nav formālas saiknes starp Starptautisko nolīgumu par tropu kokmateriāliem un citiem līgumiem, piemēram, ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un divpusējiem nolīgumiem par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (FLEGT). Šiem nolīgumiem patiesībā ir ļoti atšķirīgas parakstītājas puses, tiem ir atšķirīgs saturs, darbības joma un struktūra. Šo atšķirīgo nolīgumu savstarpējā sakarība balstās uz to, kādā mērā šī procesa laikā panāktā attīstība rosina diskusijas un iniciatīvas citās vietās, kā arī dažādo procesu spēja panākt sinerģiju. Šajos nolīgumos Eiropas Savienība cenšas īstenot savu galveno mērķi ─ gūt labumu no tā milzīgā ieguldījuma, ko tirdzniecība var dot ilgtspējīgas attīstības jomā: piemēram, garantējot atbalstu daudzpusējiem nolīgumiem un valstu tiesību aktiem vides jomā.

Protams, Komisija ir gatava Padomei un Parlamentam sniegt pārskatu par Starptautiskās Tropu kokmateriālu organizācijas (ITTO) darbību, bet es joprojām gribētu norādīt uz to, ka šī organizācija publicē pati savus gada pārskatus. Tāpēc mēs varam izmantot tos, un, ja nepieciešams, Komisija ir gatava sniegt papildu informāciju. Padomes regulā jau noteikts, ka attiecībā uz meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (FLEGT) Komisijai jāsniedz gada pārskats par atļauju sistēmas darbību.

Tā ir visa informācija, ko varu sniegt. Tā kā komisārs L. Michel ir projām un šajā pēcpusdienā nevarēja piedalīties, tad, lai gan viņa darbinieki ir šeit, viņš mani personīgi ir pilnvarojis nodot viņam visus komentārus un novērojumus, kas radušies šīs interesantās diskusijas laikā, kad mēs spriežam par vairāku valstu ─ īpaši Āfrikas valstu ─ attīstību.

Tāpēc es vēlētos sirsnīgi pateikties Parlamentam, C. Lucas kundzei un H. Markov kungam par paveikto grūto darbu. Tagad es uzmanīgi uzklausīšu runātāju komentārus.

  Georgios Papastamkos, Juridiskās komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs, H. Markov, aizstājot M. Panayotopoulos-Cassiotou un runājot Juridiskās komitejas vārdā, ziņoja par mūsu diskusiju jautājuma juridiskajiem aspektiem. Kā jums zināms, komiteja 2007. gada 19. decembra sanāksmē attiecīgi pauda savu viedokli par Padomes rezolūcijas priekšlikuma juridisko pamatu. Šo rezolūciju pieņēma Eiropas Kopienas vārdā, ņemot vērā 2006. gadā noslēgto Starptautisko nolīgumu par tropu kokmateriāliem, ko Komisija iesniedza apspriešanai.

Ierosinātais juridiskais pamats ietver EK līguma 133. un 175. pantu savienojumā ar 300. panta 2. punkta pirmo apakšpunktu un 300. panta 3. punkta pirmo apakšpunktu.

Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja nolēma ierosināt grozīt juridisko pamatu tā, lai varētu atsaukties uz 300. panta 3. punkta otro apakšpunktu. Saskaņā ar to nepietiek vienkārši ar apspriešanu, ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana.

Komisijas reakcija bija atšķirīga un Komisija paliek pie ierosinātā juridiskā pamata. Juridiskā komiteja pastāv uz savu lēmumu grozīt juridisko pamatu. Šajā gadījumā ir runa par starptautisku nolīgumu, kas, veidojot sadarbību, izveido īpašu iestāžu sistēmu.

  Zbigniew Zaleski, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, kokmateriāli ir vērtīgi celtniecības materiāli; tie ir veselībai nekaitīgi, praktiski, varbūt mazliet ugunsnedroši, tomēr aizvien vairāk pieaug pieprasījums pēc tiem. Īsi sakot ─ tie ir pieprasīta un pievilcīga prece, kas bieži vien ir valsts galvenā eksporta prece. Tropu mežu kokmateriāli ─ kokmateriāli, kas sastopami šauri ierobežotā ģeogrāfiskā joslā ─ ir vēl iekārojamāki, un tie bieži ir nelikumīgas tirdzniecības objekts, tādējādi iznīcinot ne vien mežus, bet arī visu ekosistēmu.

Šeit mēs esam dilemmas priekšā: no vienas puses, mums nepieciešami kokmateriāli, mums vajadzīgi celtniecības materiāli, no otras puses, mums jāaizsargā tropu meži. Ja šo mežu ļaunprātīgu izmantošanu beidzot nepakļaus pamatīgai un saprātīgai kontrolei, tas novedīs ne vien pie vides katastrofas, bet arī pie demogrāfiskas katastrofas. Ja nebūs mežu, nebūs arī citas veģetācijas, nebūs dzīvnieku un cilvēku. Ir vajadzīgi starptautiski nolīgumi, taču prioritāte šajā gadījumā, iespējams, ir izpratne par kokmateriālu saprātīgu pārvaldību. Ja mēs nerīkosimies saprātīgi, mēs iznīcināsim nozīmīgu, neaizstājamu dabas sastāvdaļu. Mēs kļūsim nevis par gudriem pārvaldītājiem, bet gan par postītājiem.

Rezumējot, tātad, es atbalstu nolīguma pagarināšanu (paturot prātā tā turpmāko uzlabošanas iespēju), kas, lai gan tikai daļēji, regulēs vienīgi brīvu ─ vai „godīgu” tirdzniecību ar šāda veida kokmateriāliem un vienlaikus varēs kalpot par paraugu tam, kā izmantot citu reģionu kokmateriālus. Komisār, šie reģioni ir Sibīrija, par ko mēs šobrīd tik maz esam dzirdējuši, Amazones baseins, par ko mēs esam dzirdējuši mazliet vairāk, un citi apdraudēti reģioni.

  David Martin, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pašā šo debašu sākumā ļaujiet man pateikt, ka Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā atzinīgi vērtē Caroline Lucas ziņojumu, pilnībā to atbalsta un balsos par visiem šajā ziņojumā ierosinātajiem grozījumiem.

Es atzinīgi vērtēju apstākli, ka pārskatītajā Starptautiskajā nolīgumā par tropu kokmateriāliem lielāka uzmanība pievērsta ilgtspējīgai apsaimniekošanai ─ piemēram, novēršot mežu nelikumīgu izciršanu ─ un izpostīto mežu atjaunošanai un saglabāšanai. Kā jau teica citi runātāji, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un cīņā pret klimata pārmaiņām ļoti svarīgi ir saglabāt tropu mežus, jo, kā mēs labi zinām, tropu meži veic galveno darbu atmosfēras attīrīšanā no piesārņojuma ar oglekļa dioksīdu. Pašlaik šo mežu izciršana ir radījusi 20  % no visa oglekļa piesārņojuma daudzuma.

Es piekrītu Caroline Lucas, ka pārskatītā nolīguma mērķis patiesībā ir piešķirt prioritāti sociālajiem un vides jautājumiem, nevis vienīgi palielināt tropu kokmateriālu tirdzniecības apjomus.

Protams, jaunattīstības valstīm vajag resursus mežu aizsargāšanai, atjaunošanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Šajā nolīgumā ir paredzēti finansējuma noteikumi, kas papildus projektu finansēšanai balstās uz tematiskajām programmām. Es ceru, ka tematiskās programmas galveno uzmanību varēs pievērst tādiem jautājumiem kā pārvaldība un nabadzības samazināšana, un ka dalībvalstu ieguldījums šajās programmās būs dāsns.

Es, tāpat kā Caroline Markov un Helmuth Markov, esmu vīlies, ka attiecībā uz šo nolīgumu Parlamentam neļāva veikt piekrišanas procedūru, un es uzskatu arī, ka mums vajadzēja ļaut izmantot šo procedūru.

Es ceru, ka mēs varam paļauties uz to, ka Komisija Parlamentam iesniegs gada pārskatu ar nolīguma īstenošanas analīzi ─ un vārds „analīze” ir atslēgvārds. Es zinu, ka, kā jau Komisija mums šovakar atgādināja, Starptautiskā Tropu kokmateriālu organizācija publicē pati savu gada pārskatu, bet mēs gribam dzirdēt Komisijas atbildi attiecībā uz šo dokumentu.

Attiecībā uz jautājumu par divpusējiem nolīgumiem ─ šā mēneša sākumā ES parakstīja nolīgumu ar Ganu, lai novērstu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu ievešanu ES tirgos. Šis nolīgums principā nodrošinās mežu saglabāšanas pamatnoteikumu ievērošanu, piemēram, attiecībā uz kokmateriālu ieguves rūpīgu uzraudzību no valdības puses, un, jāpiezīmē, ka pašlaik Ganā gada laikā izcērt gandrīz 2  % mežu. Ja šis divpusējais nolīgums darbosies, tad labumu no tā gūs abas puses. Ganā, kur gandrīz 50 gadu laikā nelegālas izciršanas dēļ mitro tropu mežu platība ir samazinājusies par 25  %, šis nolīgums palīdzēs nodrošināt valsts kokrūpniecības ─ tās ceturtās ienesīgākās rūpniecības nozares ─ nākotni.

Mēs varam garantēt, ka kokmateriāli, ko no Ganas ieved Eiropas Savienībā, kur patērētāju attieksme pret vidi kļūst aizvien apzinīgāka, ir atzīti par likumīgi iegūtiem. Lai gan var paiet vairāki gadi, līdz šis nolīgums pilnībā darbosies, es uzskatu, ka tas ir daudzsološs iesākums un es atbalstu Komisijas plānus panākt līdzīgus nolīgumus ar citām Āfrikas valstīm ─ tādām kā Gabona, Kamerūna un Libērija.

Noslēgumā es vēlos atkārtot Caroline Lucas teikto: šis nolīgums ir pieticīgs iesākums; tas ir labāk nekā nekas, taču tam nav pietiekami plašu iespēju, un mums vajadzīgi Komisijas un starptautiskās sabiedrības turpmāki priekšlikumi.

  Magor Imre Csibi, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu izteikt atzinību referentei par viņas ziņojumā ietvertajiem secinājumiem, kuriem es pilnībā piekrītu. Liekas, ka 20 gados, kas pagājuši kopš nolīgumu par tropu kokmateriāliem noslēgšanas, to ietekme uz tropu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu ir ierobežota. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija paredz, ka, salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, laikā tikai no 2000.  līdz 2005. gadam tropu mežu izciršanas apjoms ir pieaudzis par 8,5  %.

Žēl, ka parlamentārieši un pilsoniskā sabiedrība daudz vairāk neiesaistās šādu nolīgumu izstrādē, lai līdzsvarotu tirdzniecības intereses un mudinātu uz tropu mežu ilgtspējīgāku apsaimniekošanu. Taču, lai cik efektīvs šāds nolīgums būtu, tam jābūt daudz vispārīgākas pieejas sastāvdaļai, kur katrs reģions apzinās savu atbildību un veic noteiktas darbības, lai apturētu mežu postīšanu.

Eiropā mēs, iespējams, domājam, ka mums ir efektīvi bioloģiskās daudzveidības un patērētāju aizsardzības mehānismi, taču reālā situācija mūsu pieņēmumus neapstiprina. Katru dienu Eiropas ostās ieved milzīgu daudzumu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un kokmateriālu izstrādājumu. Ja reiz nelikumīgi iegūtus kokmateriālus ir izdevies ievest kādā dalībvalstī, tad tos diezgan vienkārši, vairs nepārbaudot to ieguves likumību, var pārdot tālāk kādā no pārējām 26 dalībvalstīm. Šādā veidā Eiropas patērētāji, labticīgi iegādājoties mēbeles vai būvmateriālus no, domājams, likumīga pārdevēja, nevilšus kļūst par līdzdalībniekiem saistībā ar noziegumiem pret mežu .

ES kā kokmateriālu galvenā importētāja un patērētāja, kas savā programmā cīņā pret klimata pārmaiņām ir apņēmusies divkārt samazināt atmežošanu, ir atbildīga par nelikumīgas mežu izciršanas un tirdzniecības ar nelikumīgi iegūtiem kokmateriālu izstrādājumiem izskaušanu. Ja mēs patiešām nopietni vēlamies novērst atmežošanu un mežu nelikumīgu izciršanu, mums vispirms jāpastiprina rīcība šeit uz vietas, ieviešot Eiropas tiesību aktus, kas novērš nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un kokmateriālu izstrādājumu tirdzniecību ES. Diemžēl, neraugoties uz 2006. gada ES rezolūciju un 2007. gada oktobrī Komisijas darba programmā iekļauto paziņojumu, tiesību aktu priekšlikumu šajā jomā pastāvīgi noraida.

Izmantojot izdevību, es šajās debatēs gribētu aicināt Komisiju noskaidrot iemeslus, kas rosināja atlikt iniciatīvu paketes attiecībā uz mežiem publicēšanu. Turklāt es mudinu Komisiju nekavējoties iesniegt tiesību aktus, kas nosaka, ka Eiropas tirgū drīkst laist vienīgi likumīgi iegūtus kokmateriālus un kokmateriālu izstrādājumus.

Diemžēl mēs esam izšķieduši jau tik daudz laika. Šajā brīdi es aicinu Komisiju paātrināt procedūru un panākt šīs svarīgās tiesību aktu daļas izvirzīšanu, lai pirms šī parlamentāro pilnvaru termiņa beigām mēs to varētu izskatīt pirmajā lasījumā. Mums jāgarantē, lai mūsu vēstījumi ir pareizi un savlaicīgi.

  Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Starptautiskā nolīguma par tropu kokmateriāliem noslēgšana noteikti ir ļoti nozīmīgs solis tropu mežu aizsardzības virzienā, kas tirdzniecību ar attiecīgajiem kokmateriālu veidiem padarīs daudz civilizētāku. Tomēr procedūras jautājumiem nevajadzētu aizēnot mūsu galvenos mērķus. Noteikti svarīgi ir izveidot juridisko pamatu, ir svarīga procedūra ─ vai tā būs apspriežu vai piekrišanas procedūra, taču, vai tas ļaus mums pasargāt tropu mežus un virzīties uz priekšu?

Katru dienu neatgriezeniski iet bojā tūkstošiem hektāru mežu ─ un ne tikai tropu mežu. Atlikusī zeme pārvēršas purvos vai tuksnešos. Atmežošanu nevar vērst par labu, stādot jaunus mežus; vismaz ne īstermiņā. Āfrikas, Amerikas un Āzijas nabadzīgajām valstīm trūkst līdzekļu, lai kontrolētu un novērstu mežu pārmērīgu izmantošanu, vai arī, lai veiktu to saprātīgu apsaimniekošanu. Līdzīga situācija ir arī Sibīrijas mežos. Mēs nepasargājam kokus un necienām kokmateriālus. Jo nabadzīgāka valsts, jo vairāk tas ir redzams. Ķīnā Kultūras revolūcijas laikā izcirta vairākus kvadrātkilometrus mežu. Kokmateriālus izmanto kā primāro enerģijas avotu.

Šo iemeslu dēļ Starptautiskajai Tropu kokmateriālu organizācijai ir ļoti svarīga loma. Atcerēsimies, ka šo procesu paātrina tehnikas attīstība un modernās mežizstrādes un kokapstrādes mašīnas, un nelikumīgā veidā iegūti lētāki kokmateriāli tirgotājiem ir ļoti vilinoši. Ikviena izlabota vājā vieta tirdzniecībā, ikviens šķērslis, izcelsmes sertifikāti un kontrole jau būs sasniegums. Es ceru, ka šis nolīgums iespējami drīzāk sāks pildīt savu lomu.

  Margrete Auken, Verts/ALE grupas vārdā. –Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties C. Lucas kundzei par izcilo ziņojumu. Mēs esam konstatējuši, ka ES tirdzniecība ar tropu kokmateriāliem ir apkaunojoša, un visi tam piekrīt. Kā jau šajā pēcpusdienā vairākkārt tika teikts, mums ir apnicis rīcības vietā dzirdēt svinīgus paziņojumus. Es ceru, ka Komisija dzird to, cik daudz cilvēku aicina to rīkoties, lai mazliet gaišākas nākotnes labā mēģinātu mainīt notiekošo.

ES ieplūst nelikumīgi iegūti kokmateriāli, un šis fakts pats par sevi jau ir pilnīgi absurds. Ja runa būtu par jebkuru citu izstrādājumu, mēs to sauktu par tirdzniecību ar zagtām precēm. Brīvprātīgās marķēšanas shēmas drīzāk ir neregulārs pasākums. Ir jāaizliedz pretlikumīgas darbības, arī ES; tās jāsamazina nevis ar marķēšanas, bet gan ar konkrētu aizliegumu palīdzību. Es domāju, ka lielākā daļa cilvēku būs pārsteigti, ka vispār ES ir likumīgi pirkt nelikumīgi iegūtus kokmateriālus. Protams, marķēšana ir labāka nekā nekas.

Dīvaina ir arī ES tiesību aktos noteiktās kontroles pakāpe jeb šādu tiesību aktu neesamība attiecībā uz lielajām mežizstrādes firmām ─ dažas no vissliktākajām atrodas manā valstī, Dānijā. Tāpēc es atbalstu referentes aicinājumu komisāram tūlīt uzsākt šī starptautiskā nolīguma pārskatīšanu, un mums jāķeras pie darba arī ES līmenī. Mums ļoti nepieciešama produktivitāte. Kaut gan kokmateriālus ražojošajās valstīs, kā jau vairākas reizes minēja, ļoti būtiska ietekme ir sliktai pārvaldībai un korupcijai, mēs nevaram neņemt vērā pieprasījumu, jo tas ir vissvarīgākais faktors.

ES, kā vienai no pasaulē lielākajām kokmateriālu importētājām, jāuzņemas atbildība. Mums vajag iedarbīgus tiesību aktus, kas nodrošina gan visu Kopienā pārdoto kokmateriālu izstrādājumu ─ arī apstrādāto ─ likumību, gan arī ilgtspējību. Mēs varam sākt tūlīt ─ ar publisko iepirkumu. Jebkas cits būtu neiedomājams.

  Jens Holm, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, tropu mežu postīšana nemazinās. Katru gadu pasaulē izzūd meži trīspadsmit miljonu hektāru platībā, sekundes laikā ─ viens futbola laukums. Šis process notiek, neraugoties uz to, ka pirmais kokmateriālu nolīgums stājās spēkā jau pirms 20 gadiem. Starptautisko nolīgumu par tropu kokmateriāliem parakstīja 2006. gadā. Lai gan šī nolīguma darbības joma ir vispārīga un no tā varētu vēlēties vairāk, tas vismaz mums nodrošina līdzekli problēmas risināšanai.

Uz to norādīja C. Lucas kundze, un viņas ieteiktie ļoti vajadzīgie grozījumi sniegs mums daudz labākus līdzekļus tropu mežu aizsardzībai. Es vēlētos uzdot jautājumu tieši Komisijai. C. Lucas savas runas ievadā teica, ka Eiropas Parlaments no Komisijas gaida tiesību aktus, kas izskaustu mežu nelikumīgu izciršanu. Kad mums būs šie tiesību akti attiecībā uz nelikumīgu izciršanu? Vai tā ir taisnība, ka Komisija par šo jautājumu jau balsoja šā gada maijā? Kāpēc tad mums vēl neko nav nācies redzēt? Jūs savā runā to neminējāt, bet mēs Parlamentā gribam zināt. Kas notika ar tiesību aktu priekšlikumu? Lūdzu, paskaidrojiet!

Taču es pateicos C. Lucas kundzei par to, ka viņa pievērsa uzmanību visai kokmateriālu tirdzniecības problēmai. Vai patiešām ir prātīgi izcirst tik daudz mežu un šo produkciju eksportēt? Mana valsts, Zviedrija, ir mežiem visbagātākā valsts ES. Tajā pašā laikā mēs importējam vienu sesto daļu no patērējamā kokmateriālu daudzuma. Kāpēc? Acīmredzot tāpēc, ka pasaules tirgū kokmateriālus var iepirkt ļoti lēti. C. Lucas kundze vēlas risināt šo jautājumu un lūdz ES atbalstīt tās valstis, kuras pieņem stratēģijas savu tropu mežu aizsardzībai. Gluži pareizi ─ tas ir ļoti labs priekšlikums.

Cits C. Lucas minētais pasākums ir pievienot tirdzniecības līgumiem attiecīgus noteikumus, kas nodrošinātu, ka ne vien Eiropas uzņēmumi, bet arī ražotāji dienvidos pildītu savus pienākumus, kā arī nodrošinātu starptautisko konvenciju un nolīgumu ievērošanu. Šā pasākuma nolūks ir tāds, ka starptautiskajai tirdzniecībai jākļūst par līdzekli, kas nodrošinātu ilgtspēju un attīstību visā pasaulē.

Cits atmežošanas virziens, par kuru ļoti maz runāts, ir gaļas rūpniecība. Lielu daļu no pasaulē patērētā gaļas un lopbarības daudzuma ražo apgabalos, ko agrāk klāja meži. Gaļas ražošana ir viens no Amazones baseina mežu iznīcināšanas galvenajiem cēloņiem. Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes priekšsēdētājs Rajendra Pachauri nesen aicināja samazināt gaļas patēriņu. Tā ir pareiza prasība. Tādā gadījumā man ir vēl viens jautājums Komisijai: kad būs stratēģija gaļas patēriņa samazināšanai? Kā jau iepriekš teicu, C. Lucas kundzei ir taisnība arī attiecībā uz lielāko daļu no tā, ko viņa minēja savā ziņojumā. Tāpēc Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa atbalsta šo izcilo ziņojumu.

  Maciej Marian Giertych (NI). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, pastāvošie starptautiskie nolīgumi attiecībā uz tropu dendrofloru ir acīmredzami nepiemēroti. Cilvēku veiktās pārmērīgās izmantošanas dēļ satraucošā ātrumā sarūk tropu mežu ģenētiskie krājumi.

Tam ir divi iemesli. Turīgajās valstīs vēl aizvien ir pieprasījums pēc visinteresantākajiem tropu kokmateriālu veidiem. Tos meklē un izcērt aizvien vairāk. Tikmēr šo mežu kopšanas iespējas saskaņā ar mežu apsaimniekošanas noteikumiem ir ierobežotas, jo kokaudzētavām trūkst atbilstīgu paņēmienu to kopšanai. Parasti šīs sēklas nav uzglabājamas. Citiem vārdiem sakot, tās nav piemērotas glabāšanai un pārvadāšanai. Tās dīgst, tiklīdz tās ir nokritušas no koka. Tāpēc, lai ražotu sēklas, audzētu stādus un pārvaldītu kokaudzētavas, nepieciešams veikt īpašus pētījumus par šīm izmirstošajām sugām. Lai atbalstītu šos pētījumus, ar nodokļiem būtu jāapliek tie, kas tirgojas ar šādiem kokmateriāliem.

Otrs cēlonis ir mežu platību, arī krūmāju, pārmērīga izmantošana, ko veic vietējie iedzīvotāji, izmantojot tos kā kurināmo, kā arī, lai pagatavotu ēdienu. Šos postījumus nevar apturēt, nepiegādājot šiem cilvēkiem kādu citu kurināmo.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Starptautiskā nolīguma par tropu kokmateriāliem noslēgšana 2006. gadā ir ārkārtīgi pozitīva attīstība. Turklāt tas atspoguļo 180 ražotāju un patērētāju valstu valdību un starptautisko organizāciju vienprātību.

Tādā gadījumā nav šaubu par šajā nolīgumā izvirzīto mērķu nozīmību. Mums tikai jāatceras, kādas kaitīgas sekas ir nelikumīgai mežu izciršanai un atmežošanai, sevišķi, kā šīs darbības ietekmē siltumnīcefekta rašanos. Tāpēc ir būtiski atbalstīt ražotājvalstu politiku, lai veicinātu tropu mežu ilgtspējīgu izmantošanu un nostiprinātu šo valstu spēju īstenot mežu tiesību aktus, un efektīvi izskaustu to nelikumīgu izciršanu.

Protams, lai sasniegtu jaunā nolīguma mērķus, sevišķi būtisks ir jautājums par atbilstīgu finansējumu. Mēs ES esam aicināti nodrošināt, ka Eiropas tirgū ieved un izplata vienīgi likumīgi iegūtus tropu kokmateriālus. Mums jāatbalsta informācijas pasākumi un jāpaaugstina patērētāju apzinīguma līmenis.

Tomēr apsvērsim, vai pietiek ar brīvprātīgajām programmām, vai arī attiecībā uz likumīgu tirdzniecību ar tropu kokmateriāliem nepieciešams ieviest juridiski saistošus noteikumus. Virzībai uz šo mērķi jānotiek ne vien starptautiskajā līmenī, bet arī divpusēju nolīgumu līmenī, kas ietverti meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) programmā un tirdzniecības līgumos, par kuriem notiek pārrunas, t. i., brīvās tirdzniecības nolīgumos. ES un Ganas nolīgums ir piemērs tam, kā panākt divpusēju sadarbību.

  Francisco Assis (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, šis īpašais gadījums konkrēti parāda to, ka intereses attiecībā uz starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju jāatstāj otrajā vietā, pirmajā vietā ir daudz svarīgāki mērķi, šajā gadījumā ─ vides un sociālie mērķi. Tropu mežu saglabāšanai ir ļoti nozīmīga loma planētas ekoloģiskā līdzsvara saglabāšanā, un mēs nepārspīlējot varam apgalvot, ka paši par sevi tropu meži patiešām ir cilvēces mantojums, un mēs visi esam atbildīgi par tropu mežu saglabāšanu. Attīstītākajām un bagātākām valstīm ir īpaša atbildība, no kuras tās nevar izvairīties. Šie meži atrodas valstīs, kas vairākumā gadījumu ir nabadzīgas valstis; šīs valstis saskaras ar milzīgām grūtībām, un, lai cik daiļrunīgi mēs par šo jautājumu nespriestu, visas šīs runas būs pilnīgi nelietderīgas, ja mēs nespēsim atbalstīt šo valstu attīstības pasākumus.

Ir ļoti būtiski palīdzēt šīm valstīm, ir ārkārtīgi nepieciešams, lai pasaules galvenie patērētāji un attīstītākie reģioni ─ kāda ir Eiropas Savienība ─ apņemas nodrošināt ne vien pamatīgus šo mežu izmantošanas kontroles mehānismus, bet vienlaikus arī ir būtiski, lai šīs valstis apņemtos nodrošināt atbalstu ražotājvalstīm.

Šīs valstis ir atkarīgas no tropu mežiem un to ekonomikas lielā mērā ir saistītas ar mežiem. Straujā atmežošana jebkurā gadījumā novedīs pie dramatiska iznākuma ─ mūs tas skars vairāk globāli, attiecībā uz vidi, taču šīs valstis to sajutīs daudz taustāmāk ─ gan ekonomikas, gan sociālajā jomā, un būs pat apdraudētas to izdzīvošanas iespējas; un tāpēc jāuzsāk jebkāda rīcība, lai to novērstu. Mums jāsniedz atbalsts un mums jābūt pasākumiem, kas atbalsta šo valstu attīstību un ražošanas struktūras pārveidošanu tā, lai šajās valstīs būtu to interesēm atbilstošāka attieksme pret mežiem, kas vairāk saskanētu ar cilvēces globālajām interesēm. Eiropas Savienība par to ir atbildīga. Šis nolīgums ir solis pareizajā virzienā ─ ar to vēl nepietiek, ziņojumā skaidri uzsvērtas tā nepilnības, tomēr šis nolīgums dod mums cerību nākotnei.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, tropu meži šovakar, finanšu krīze šonedēļ, milzīgas pandēmijas, migrācija, pārtikas krīze... visi šie notikumi liek mums izdarīt dažus secinājumus: mūsdienu galvenie politiskie jautājumi ir globāli un tie prasa globālus politiskus risinājumus.

Protams, principā neviens neapstrīd Indonēzijas pastāvošo suverenitāti attiecībā uz tās tropu mežiem un šīs valsts tiesības stādīt palmas eļļas ieguvei, tāpat neviens neapstrīd Brazīlijas, kā arī Gabonas, tiesības nodarboties ar lopkopību vietās, kur bijis mežs. Tomēr izrādās, ka teritorijas suverenitātes ievērošanai ir negatīva ietekme ārpus šīs suverēnās teritorijas. Atmežošana, nabadzība, draudīgā faunas un floras izzušana un lētie kokmateriāli izraisa postījumus globālā mērogā. Tāpēc jautājums nav par to, vai teikt, ka „cilvēkiem, kuri nodara ļaunumu citiem, jāatlīdzina par sevis radītajām problēmām”. Jautājums ir par to, ka šīs problēmas jārisina normatīvajā līmenī. Kā mēs risināsim šo problēmu? Ar ko mēs sāksim? Vai Eiropā mēs ar divpusējiem nolīgumiem, marķējot kokmateriālus, apliecināsim, ka tie atbilst godīgas tirdzniecības prasībām, tāpat kā mēs rīkojamies, apliecinot, ka kafija atbilst godīgas tirdzniecības prasībām? Neapšaubāmi tas ir ļoti nozīmīgs pirmais solis, taču šī problēma jārisina globāli. Mums ir vajadzīgs kas vairāk par daudzpusēju nolīgumu par kokmateriāliem, jo cilvēkiem kopienās, afrikāņiem, latīņamerikāņiem un aziātiem arī ir tiesības gūt atlīdzību par tām dažādajām darbībām, ko tie veic. Tāpēc, priekšsēdētāja kungs, mums uz šīm problēmām jāraugās politiski, globālā līmenī, un jāatrod, kādā veidā mēs varētu padarīt iespējamu dzīvības turpināšanu uz mūsu planētas.

  Priekšsēdētājs . – J. C. Martinez kungs, paldies par jūsu starptautisko lūgumu.

  Corien Wortmann-Kool (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlētos sirsnīgi pateikties C. Lucas kundzei un arī Z. Zaleski kungam par šīs rezolūcijas tapšanā ieguldīto darbu. Galu galā Eiropā diemžēl vēl aizvien notiek plaša mēroga tirdzniecība ar kokmateriāliem, kas iegūti nelikumīgi vai neatbilstīgi ilgtspējīgas ieguves principiem.

Eiropas Komisijas 2003. gada meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) rīcības plānam, kas bija īpaši iecerēts, lai Eiropā novērstu tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem, bija tikai ļoti ierobežota ietekme. Šā iemesla dēļ ir nožēlojami, ka Eiropas Komisijai tomēr jāsniedz jauni priekšlikumi. Galu galā šķiet, ka importētājiem vēl aizvien ir izdevīgi pārkāpt noteikumus, jo ļoti reti pret nelikumīgu tirdzniecību ir vērstas kādas darbības, nav arī nekādas soda sankcijas. Tā kā vēl aizvien notiek plaša mēroga tirdzniecība ar nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem, kas ir daudz lētāki, tad atbildīgi noskaņoti kokmateriālu importētāji par atbilstību vides un drošības standartiem ─ gan burtiski, gan tēlaini izsakoties ─ maksā augstu cenu.

Pašā kokrūpniecības nozarē jau ir uzsāktas dažas saprātīgas darbības, piemēram, sertifikācija. Mums šī rīcība jāatbalsta ar saistošiem tiesību aktiem saskaņā ar PTO pamatnostādnēm. Tāpēc es atbalstu arī pastāvošo sertifikācijas sistēmu atzīšanu, ko daļēji izveidojusi pati nozare un daļēji ─ NVO. Tas, ko vēlas C. Lucas kundze, proti, izveidot arī jaunu Eiropas līmeņa struktūru, būtu saistīts ar milzīgu birokrātiju, un, mūsuprāt, tas nav nepieciešams.

Lai izskaustu mežu nelikumīgu izciršanu, protams, jāveic vietēji pasākumi pašos reģionos, taču mēs no Eiropas Komisijas arī sagaidām priekšlikumu soda sankciju ieviešanai, kam preventīvi jāietekmē arī kokmateriālu importētāji. Galu galā, ja mēs nelegālajā tirdzniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem nepiemērosim soda sankcijas, var draudēt briesmas, ka nelikumīgā rīcība turpinās būt izdevīga, un tas mums jānovērš.

  Rovana Plumb (PSE). - (RO) Es vēlos izteikt atzinību referentei C. Lucas un visiem viņas kolēģiem par šī ziņojuma sagatavošanā paveikto darbu. Es uzskatu, ka Starptautiskais nolīgums par tropu kokmateriāliem dos ieguldījumu pasaules mežu ilgtspējīgā apsaimniekošanā, pat ja 80  % jau ir izpostīti vai zaudēti. Mēs visi zinām, ka meži ir patvērums, kur saglabāt bioloģisko daudzveidību, un tiem ir izšķiroša nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām. Lētu kokmateriālu un mēbeļu imports, pamatojoties uz brīvprātīgiem nolīgumiem, rada līdzsvara zudumu pasaules tirgū, kā arī izraisa bezdarbu gan eksportētājvalstīs, gan arī importētājvalstīs. Tāpēc es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka tropu mežu, kā arī citu mežu, aizsardzībai un nelikumīgu kokmateriālu ieguves novēršanai nepieciešami likumdošanas pasākumi. Es atzinīgi vērtēju pārskatīto nolīgumu un paļaujos uz to, ka Komisija iesniegs gada pārskatu ar šā nolīguma analīzi.

  Béla Glattfelder (PPE-DE). - (HU) Klimata pārmaiņas mēs varam apturēt vienīgi tad, ja mēs apturam arī atmežošanu. Mūsu pūles pasargāt vidi Eiropā paliks bez rezultātiem, ja mēs pieļausim vides postīšanu citos pasaules reģionos.

Starptautiskās tirdzniecības liberalizācija un globalizācija veicina vides postīšanu visos kontinentos. PTO noteikumi jāpapildina ar stingriem noteikumiem attiecībā uz vides aizsardzību, pretējā gadījumā turpmāka liberalizācija nodarīs aizvien lielāku kaitējumu videi. Tagad nepietiek vienīgi aizliegt nelikumīgu tirdzniecību ar kokmateriāliem: ir jāizliedz arī tādu izstrādājumu un mēbeļu imports, kas gatavotas no nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem.

Vai cilvēki patiešām domā, ka lētu Ķīnas mēbeļu importam nav nekas kopīgs ar atmežošanu? Šis ziņojums ir solis pareizajā virzienā, taču ir vajadzīgi daudz radikālāki pasākumi, jo tos no mums pieprasa mūsu planētas stāvoklis. Kamēr nebūs radīti daudz stingrāki noteikumi, mums jāaicina lielākie mēbeļu importētāji, tādi kā IKEA, izmantot pārredzamus ierobežojumus un netirgot mēbeles, kas gatavotas no nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem.

Visbeidzot, atmežošana veicina ne vien tirdzniecību ar kokmateriāliem un mēbelēm, bet arī lauksaimniecības produktu cenu pieaugumu un pieprasījumu pēc biodegvielām. Ja mēs pieļausim atmežošanas rezultātā saražotās biodegvielas tirdzniecību, tad mums jāapzinās, ka tad, kad mēs savās automašīnās iepildām šāda veida degvielu, mēs vienlaikus atbalstām arī dažu kvadrātmetru tropu mežu izciršanu.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, jau dažus gadus tropisko lietus mežu stāvoklis ir satraucošs un nav iespējams izlikties neredzam, kā negodīgi izlaupa mūsu planētas biosfēras galveno sastāvdaļu. Skumji, ka tiesību aktu, kas izskaustu tropu kokmateriālu nelikumīgu ieguvi, izdošana Eiropā sastopas ar nopietniem šķēršļiem, kamēr zināms, ka katru gadu izzūd 13 miljonu hektāru pirmatnējo mežu, un tas, protams, ārkārtīgi veicina CO2 emisiju daudzuma pieaugumu. Es pilnībā atbalstu aicinājumu Eiropas Savienības kopējā tirdzniecības politikā iekļaut prasības attiecībā uz vides aizsardzību. Es esmu ļoti gandarīta, ka C. Lucas kundzes ziņojumā uzsvērta arī informācijas izplatīšana par atmežošanas katastrofālajām sekām. Šāda veida nolīgumi jāapstiprina Parlamentam un ir svarīgi, lai mēs katru gadu šeit Eiropas Parlamentā diskutētu par Komisijas ziņojumu sakarā ar šī starptautiskā nolīguma īstenošanu un atmežošanas stāvokli. Diemžēl mēs esam palaiduši garām to brīdi, kad varēja novērst vai apturēt klimata pārmaiņas, taču mēs esam atbildīgi par to, lai beidzot tās pārtrauktu. Šis nolīgums, kaut arī ar to vien nepietiek, ir solis pareizajā virzienā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Lai gan apvienotā Eiropa nepārtraukti skandina saukļus attiecībā uz vides aizsardzību, šķiet, ka tā ignorē primāro mežu izzušanas pieaugošo problēmu, kuras galvenais cēlonis ir alkatīga mežu apsaimniekošana, lai apmierinātu tirdzniecības pieprasījumu pēc tropu kokmateriāliem. Gandrīz 80  % šo mežu kopējās platības ir kļuvuši par atmežošanas upuri.

Lai novērstu nelikumīgu izciršanu un veicinātu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ES jāpalielina finansiālais atbalsts, ko tā sniedz ražotājvalstīm. Vēl kāda laba ideja ir Eiropas tirgū ieviest kokmateriālu sertifikāciju. Saskaņā ar oficiālās statistikas datiem kokmateriālu imports procentos veido tikai nelielu daļu no kopējā ražošanas apjoma, taču neaizmirsīsim, ka tikmēr milzīgu daudzumu kokmateriālu Eiropā ieved pārstrādātā veidā. Cīņa par to, lai saglabātu mūsu pirmatnējo mežu atlikušo daļu, faktiski ir cīņa par turpmāko paaudžu nākotni.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es pateicos visiem deputātiem, kas ir runājuši. Vispirms es tikai vēlos visiem atgādināt, ka 2006. gadā noslēgtā nolīguma mērķis ir paplašināt starptautisko tirdzniecību ar tropu kokmateriāliem, kas iegūti no ilgtspējīgi apsaimniekotiem un legāli izmantotiem mežiem, kā arī atbalstīt to tropu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kuros iegūst kokmateriālus.

Es gribētu arī teikt, ka šis nolīgums ir vienīgais daudzpusējais starptautiskais instruments, kas tropu mežus iekļauj likumīgi apstiprinātās pamatnostādnēs. Šis nolīgums netieši skar arī citus mežus, kaut arī ne tik skaidri izteikti un mazāk nozīmīgi.

Interesanti ir tas, ka šis nolīgums izveido sadarbības pamatnostādnes, kurās apvienotas visas mežsaimniecības nozares iniciatīvas. Protams, Komisija kopā ar Kopienu ar ieguldījumu administratīvajā budžetā paredz aktīvi piedalīties šajā nolīgumā, un mēs gribētu arī finansēt plaša mēroga pasākumus tematisko programmu ietvaros.

Tomēr tas nedrīkst aizstāt divpusējos nolīgumus meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) programmas ietvaros, drīzāk otrādi. To akcentējot, jums bija taisnība. Šajos divpusējos nolīgumos, kam būs aizvien globālāka pieeja, mēs ieviešam priekšstatu par cieņu pret tropu kokmateriāliem.

Ir taisnība, ka šis nolīgums, par ko mēs šovakar diskutējam ─ kā jau šeit tika minēts ─ ir pieticīgs sākums, taču tam jāievada daudz efektīvāka stratēģija nekā līdz šim. Principā dokumentu teksti attiecībā uz nelegālu izciršanu, kā arī meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) programmas īstenošanas regula ir paredzēta oktobrī. Es esmu pārliecināts, ka ar šo rīcību Komisija varbūt spēs gandarīt jūsu paustās cerības.

Tāpēc es vēlreiz vēlētos pateikties C. Lucas kundzei un, protams, es vēlētos pateikties arī jautājuma autoram H. Markov kungam. Es noteikti nodošu tālāk informāciju par visiem Parlamenta komentāriem un jutīgajiem jautājumiem saistībā ar šo problēmu, kas faktiski ir galvenais jautājums, kā jau katrs no jums minēja. Šis ir izšķirošs cilvēces mantojums nākotnei. Man patika izteiciens „bioloģiskās daudzveidības šūpulis”. Ir skaidrs, ka mūsu meži ir bioloģiskās daudzveidības šūpuļi.

Mūsu mežu aizsardzība ir patiesi nozīmīga iniciatīva, kas skar mūsu planētas nākotni. Tāpēc es vēlētos pateikties Eiropas Parlamentam par patiesu apņēmību tajā iesaistīties; un es ceru, ka kopā ar Komisiju mēs pakāpeniski varēsim piepildīt ikviena cerības, jo šodien mēs esam liecinieki tam, cik tās ir svarīgas un neatliekamas. Es vēlreiz vēlētos pateikties visiem deputātiem un īpaši jūsu referentei.

  Caroline Lucas, referente. − Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties maniem kolēģiem par komentāriem un atbalstu, taču es īpaši vēlos pārmīt dažus vārdus ar komisāru J. Barrot. Es ceru, ka jūs dzirdējāt šodien Parlamentā izskanējušo nepacietību un neapmierinātību attiecībā uz nebeidzamo kavēšanos saistībā ar šo ilgi gaidīto likumdošanas priekšlikumu par pasākumiem nelikumīgas mežu izciršanas izskaušanai. Lūdzu, atgādiniet saviem kolēģiem faktu, ka Parlaments uzskata, ka ir pilnīgi nepieņemami, ka šāds likumdošanas priekšlikums pastāvīgi tiek atlikts.

Man ļoti žēl, ka jūs nespējat atbildēt uz jautājumu, kuru jums šodien šeit uzdeva vismaz trīs reizes, par to, kad mēs varētu sagaidīt šo priekšlikumu. Manuprāt, tas arī rada sliktu iespaidu sabiedrībā. Es domāju, ka ļoti slikti izskatās tas, ka ES nespēj ieviest kārtību pati savās mājās. Mēs gribētu runāt par politisko vadību pasaulē, kas, kā mums patīk uzskatīt, mums ir. Ja šī politiskā vadība kaut ko nozīmē, tad tai jānozīmē tas, ka mums ES jāpārtrauc nelikumīgi iegūtu kokmateriālu pārdošana un imports; un šī mērķa sasniegšanai mēs vēlamies sagaidīt daudz neatlaidīgāku rīcību.

Savas uzstāšanās laikā es tikai gribētu izvirzīt vēl vienu jautājumu. Daudzi kolēģi minēja saikni starp atmežošanu un klimata pārmaiņām, un noslēgumā es gribētu pieminēt tiesību aktu paketi klimata jomā, par ko kolēģi balsos nākamajās nedēļās. Jūs uzzināsit, ka atmežošana ir galvenais jautājums saistībā ar emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, un es vēlos mudināt kolēģus neļaut sevi pārliecināt ar argumentiem, kas aizstāv tā saukto „oglekļa sūkļu kredītu” iekļaušanu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā. Šodien pusdienu laikā mums bija debates, kurās mēs uzsvērām, kāpēc atmežošanas iekļaušana emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā nav laba doma vairāku iemeslu dēļ, nemaz nerunājot par to, ka tā nogremdēs visu emisiju tirdzniecības sistēmu. Ir milzīgas problēmas saistībā ar verifikāciju, uzraudzību, ziņošanu un atbildības statusu. Mums noteikti vajag iekļaut atmežošanas problēmas risināšanu tiesību aktu paketē klimata jomā, taču mēs cenšamies pierādīt, ka tas jādara, ieņēmumus no izsolēm taisnīgi ieguldot tajās valstīs, kas saskaras ar šo problēmu.

Komisār, lūdzu, ieplānojiet, ka rudenī ES patiešām iegūs uzticību mežsaimniecības jautājumos. Lūdzu, aplieciniet mums, ka jūs iespējami drīzāk izvirzīsit šo priekšlikumu.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Iespējams, ka C. Lucas kundze nav mani dzirdējusi. Manuprāt, es sniedzu skaidru atbildi. Es šo dokumentu esmu paredzējis iesniegt oktobrī. Vai šis ir paskaidrojums? Vai tas nebija pietiekami skaidrs? Es gribētu to noskaidrot! Es esmu pieradis klausīties Parlamentu. Riskējot sadusmot Parlamentu es atkārtoju ─ es tikai pirms dažām minūtēm minēju oktobri.

  Priekšsēdētājs . – Tieši tā! Oktobris, tas ir nākamnedēļ, tātad nākamās nedēļas sanāksmē. Paldies!

Saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu šo debašu noslēgumam es esmu saņēmis rezolūcijas projektu, ko iesniegusi Starptautiskās tirdzniecības komiteja⁽¹⁾.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Péter Olajos (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Neviens vairs nešaubās par to, ka mežu izciršana un izpostīšana ietekmē klimata pārmaiņas un bioloģisko daudzveidību. Runājot konkrēti, visā pasaulē atmežošana pašlaik skar 13 miljonu hektāru mežu, un tā ir trešais lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju avots. Nelikumīga kokmateriālu ieguve izraisa eroziju, samazina vietējo kopienu iztikas līdzekļus un kokmateriālu ražotājvalstīm rada EUR 10-15 miljardu lielus zaudējumus gadā.

Protams, es atzinīgi vērtēju starptautiskā nolīguma par tropu kokmateriāliem izveidošanu, tomēr pat ar to mēs vēl netuvojamies mērķim. Mēs to sasniegsim, ja pieņemsim visaptverošāku pieeju mēreno joslu mežiem, vismaz Eiropas Savienībā, tādu pieeju, kas nodrošina gan kokmateriālu izstrādājumu izgatavošanu godīgā veidā, gan arī pārdošanas ķēžu izsekojamību. Tikai tāds nolīgums varētu dot reālu ieguldījumu mežu aizsardzībā un kokmateriālu ilgtspējīgā izmantošanā.

Protams, man nav nekādu ilūziju, īpaši kopš tikai ceturtā daļa no visiem EP deputātiem ir parakstījuši deklarāciju, ko mēs ar vairākiem kolēģiem uzrakstījām šā gada pavasarī un vasarā.

Es ceru, ka agrāk vai vēlāk mēs, Eiropa, pievērsīsim uzmanību jautājumam par tropu mežiem. Varbūt, pateicoties nolīgumam par tropu mežiem, Komisijā tiks sagatavoti tiesību akti, kas paredz, ka Eiropas Savienībā var ievest tikai likumīgi iegūtus kokmateriālus un kokmateriālu izstrādājumus.

(1) Sk. protokolu.