Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 23. septembris - Brisele

16. Prasības iesniegšana Eiropas Kopienu Tiesā (Reglamenta 121. panta grozīšana (debates))

  Priekšsēdētājs . – Nākamais jautājums ir Costas Botopoulos ziņojums (A6-0324/2008) Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Eiropas Parlamenta Reglamenta 121. panta grozīšanu (2007/2266(REG)).

  Costas Botopoulos, referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, ziņojuma projekts, par kuru mēs šodien diskutējam, skar Parlamenta Reglamenta 121. panta par prasības iesniegšanu Eiropas Kopienu Tiesā grozīšanu. Panta pašreizējā redakcijā šādu prasību iesniegšanu regulē vienīgi tajos gadījumos, kad prasību Tiesā iesniedz Eiropas Parlaments.

Tomēr šī panta tekstā nav minēts, kas notiek tad, ja Parlaments, iesniedzot apsvērumus vai iestājoties tiesu lietās, savu viedokli nolemj aizstāvēt ar pārstāvja ─ priekšsēdētāja ─ starpniecību. Šāda prasības iesniegšana apstrīd tiesību akta likumīgumu, ko Eiropas Parlaments apstiprinājis koplēmuma procedūrā.

Tāpēc Juridiskās komitejas priekšsēdētājs G. Gargani uzdeva jautājumu, un es vēlos izmantot šo izdevību, lai pateiktos viņam par palīdzību šā ziņojuma sagatavošanā. Viņš jautā, vai šī iestāšanās tiesu lietās un apsvērumu iesniegšanas procedūra ir ietverta 121. pantā un ja ne, tad kā mums jārīkojas.

Mana pirmā atbilde, ko sniedzu savā ziņojumā, ir tāda, ka vienu procedūru nevar atzīt par iekļaujamu citā procedūrā; ka 121. pantā lietoto jēdzienu „prasības iesniegšana” nevar atzīt par attiecināmu uz cita veida apsvērumu iesniegšanu vai iestāšanos tiesu lietā Kopienu Tiesā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pirmā atbilde ir tāda, ka mēs nevaram iesniegt prasību, pamatojoties vienīgi uz interpretāciju.

Vai mēs turpmāk varam izmantot Parlamenta praksi, kad šādos gadījumos lēmumu pieņem Parlamenta priekšsēdētājs kā mūsu vadītājs un pārstāvis tieslietās? Manuprāt, atbilde atkal ir ─ nē. Daudz drošāka rīcība ir detalizēti izstrādāt jaunu procedūru.

Tomēr, kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka ir bijuši reāli gadījumi, kad Parlamenta priekšsēdētājs ir nolēmis neņemt vērā Juridiskās komitejas ieteikumus. Tas attiecas uz jautājumu par Parlamenta iepriekšējā lēmuma likumīguma aizstāvību Tiesā.

Nesenā pagātnē Parlamentā tas ir noticis divreiz. Mums ir iemesls sacīt, ka mums jāizstrādā procedūra, sākot no pašiem pamatiem.

Kāds ir ierosinātais risinājums? Ja priekšsēdētājs piekritīs, tad, ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumus, viņš iesniegs savus apsvērumus. Ja viņš nepiekrīt, viņš risina šo jautājumu pēc debatēm Priekšsēdētāju konferencē. Kāpēc Priekšsēdētāju konferencē? Tāpēc, ka tā ir kolektīva organizācija, kas, pienācīgi apsverot katras lietas „par” un „pret”, var pieņemt lēmumus.

Vienīgi gadījumos, kad Priekšsēdētāju konference izlemj, ka izņēmuma gadījumos (piemēram, līgumu pārskatīšana) Parlamentam nav jāaizstāv sava iepriekšējā nostāja, tikai tādos gadījumos lietu nodod tālāk plenārsēdei, jo plenārsēde viena pati ir pilnvarota grozīt savu iepriekš pieņemto lēmumu.

  Georgios Papastamkos, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas referents es vēlos teikt, ka šovakar mēs diskutējam par jautājumu, kas skar Eiropas Parlamenta organizatorisko autonomiju un suverenitāti.

Eiropas Parlamenta Reglaments veido regulējošu saikni, kas balstās uz katra atsevišķa noteikuma ilglaicīgu likumīgumu. Šeit es nedomāju noteikumus, ko piemēro, pakļaujoties grozījumiem, bet tos, kam piemīt regulējoša ilgmūžība un stabilitāte.

Man nav jāmin strīdu izšķiršanas procedūras īpašie aspekti, kas aprakstīti grozījuma tekstā ─ C. Botopoulos kungs jebkurā gadījumā šo aspektu ir aplūkojis rūpīgi un pamatīgi. Referenta ierosinātais grozījuma teksts ir samierināšanās rezultāts starp Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupu un Sociāldemokrātu grupu Eiropas Parlamentā .

Eiropas Parlamenta Reglamenta 121. panta esošajam tekstam pievienotajā punktā tiek skatīta Parlamenta priekšsēdētāja un Juridiskās komitejas iespējamā viedokļu atšķirība saistībā ar lēmumu attiecībā uz apsvērumu iesniegšanu un Parlamenta iejaukšanos tiesu lietās, iesniedzot prasību Tiesā.

Līdz šim Reglamentā nav bijuši konkrēti, skaidri formulēti noteikumi par rīcību šādos gadījumos, un grozījums, par kuru mēs diskutējam, paredzēts, lai aizpildītu juridisko robu un plaisu Parlamenta iekšējos darbības principus reglamentējošajos noteikumos.

  Maria da Assunção Esteves (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Tiesā Eiropas Parlamentu pārstāv tā priekšsēdētājs, un pretrunīgos gadījumos priekšsēdētājs vispirms apspriežas ar plenārsēdi. Tā notiek prasību iesniegšana Tiesā. Jaunajā ziņojumā šī sistēma paplašināta ar citām procesuālām darbībām, kad priekšsēdētājs pārstāv Parlamentu un pretrunīgos gadījumos apspriežas ar plenārsēdi. Vēl ziņojumā ir ieviests jauninājums attiecībā uz to, kādā veidā ierosināt spriedumu Priekšsēdētāju konferencē, kas lēmuma pieņemšanā ir starpnieks starp priekšsēdētāju un plenārsēdi. Šis risinājums pats par sevi problēmas nerada, tomēr būt labi izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu, ka Eiropas Parlaments nekādā gadījumā nedrīkst novērst uzmanību no tradicionālā parlamentārā principa, ka plenārsēde ir pilnvarota pieņemt visus galīgos lēmumus. Plenārsēde jebkurā gadījumā ir neatkarīga, jo tā iemieso leģitimitāti, kas izriet no pārstāvības ētikas.

Ir taisnība, ka tādas iestādes kā Eiropas Parlaments, kas pārvalda savstarpēji saistītas un plašas jomas, bieži vien nevar izvairīties no kārdinājuma savas demokrātiskās pilnvaras iežogot ar birokrātiju. Bieži nav iespējams izvairīties no šī kārdinājuma, tomēr patiesība paliek tāda, ka mums jāpasarga demokrātija no pārmērīgas birokrātijas, jo labas pārvaldības spēks nekad nedrīkst nozīmēt to, ka jāzaudē politiskā telpa, tikai nedaudz jāatsakās no politiskās telpas tādām šķietamām pārvaldes formām kā komitejas un reizēm konferences. Tāpēc ka, Mirabeau vārdiem sakot, tās nav īsts „populācijas šķērsgriezums”.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Var likties, ka Reglamenta grozījums ir tikai tehnisks jautājums, taču patiesībā tas ietver tā demokrātiskās leģitimitātes nostiprināšanu vai vājināšanu. Šie divi gadījumi, kad priekšsēdētāji varēja neņemt vērā Parlamenta Juridiskās komitejas ieteikumus, atklāja plaisu mūsu Reglamentā. Es atbalstīšu 121. panta grozīto versiju, kas nodrošinās to, ka līdzīgos gadījumos priekšsēdētājam attiecīgais jautājums jāiesniedz izskatīšanai Priekšsēdētāju konferencē un pēc tam plenārsēdē. Tomēr es uzskatu, ka priekšsēdētājam drīzāk jāiesniedz un jāaizstāv sava nostāja Juridiskajā komitejā, nevis citu komiteju priekšsēdētāju priekšā. Žēl, ka grozījumā nav minēta iespēja deputātu grupai ierosināt plenārsēdei trešo alternatīvu vai arī, ka vienīgi plenārsēdē var izlemt pieņemt vai noraidīt priekšsēdētāja vai Priekšsēdētāju konferences iesniegtos jautājumus. Mēs šeit runājam par jaunu precedentu, ko pārbaudīs tikai nākotne. Man nešķiet, ka tas ir birokrātijas jautājums, es domāju, ka tas ir demokrātijas jautājums.

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE-DE). – (ES) Parasti, kad pretējā politiskā grupa sāk atbalstīt citas grupas referentu, referentam jāsāk raizēties. Šis ir Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas vakars. Debatēs par C. Botopoulos ziņojumu uzstājas četri Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupas locekļi. Priekšsēdētāja kungs, vispārsteidzošākais ir tas, ka mēs šeit esam, lai slavētu C. Botopoulos kunga priekšlikumu, jo mēs domājam, ka tas ir labs priekšlikums, vienprātīgs priekšlikums; tas ir priekšlikums, ko mana grupa, es varu to paziņot, apstiprinās un politiski atbalstīs.

Parlamenta dzīve ir dzīves izpausme kopumā, tā ir dzīve, kas mainās, dzīve, uz ko mums jāreaģē. Tāpēc, atbildot uz Reglamenta interpretāciju attiecībā uz to, vai konkrētajā pantā ir iekļauta iespēja Parlamentam iesniegt apsvērumus procesos, C. Botopoulos noskaidroja šo jautājumu, iesniedzot pozitīvu priekšlikumu, ko arī prasa dzīve.

Tāpēc priekšsēdētāja kungs, es apsveicu šo jauno Eiropas Parlamenta locekli, kuram es paredzu lielus panākumus Parlamentā; un, priekšsēdētāja kungs, izsaku savas grupas atbalstu šai reformai.

  Costas Botopoulos, referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, vai sākumā es drīkstu pateikties runātājiem? Lūdzu, ļaujiet man pateikties arī maniem kolēģiem deputātiem, kuri man ļoti daudz palīdzēja mana pirmā ziņojuma sagatavošanā, kas, kā I. Méndez de Vigo kungs teica, cerams, nebūs pēdējais.

Man ir daži ļoti īsi komentāri saistībā ar iepriekš runāto. G. Papastamkos kungam ir taisnība, sakot, ka šis ziņojums ir samierināšanās rezultāts, jo tā tas patiešām notika. Tomēr tas ir politisko grupu samierināšanās rezultāts tās labākajā nozīmē. Vārdu sakot, tas nav mazākais kopsaucējs, taču tas simbolizē vienotu nostāju, par ko mēs esam spējuši vienoties un kas, manuprāt, piedāvā daudz saprātīgākus un demokrātiskākus risinājumus. Es uzskatu, ka šī rezolūcija ir demokrātiska tieši tāpēc, ka tā prasību iesniegšanai ļauj attīstīties visatbilstīgākajā veidā.

M. A. Esteves kundzei bija taisnība, sakot, ka mums pārmērīgi nevajag izmantot plenārsēdes. Tā tas patiešām ir! Tāpēc loģiski ir, ka mums jāvēršas pie plenārsēdes tikai tajos gadījumos, kad tas patiešām ir nepieciešams; vārdu sakot, tikai tad, kad nepieciešams grozīt Parlamenta jau pieņemto lēmumu.

Z. Roithová kundzei arī ir taisnība, uzsverot, ka Juridiskajai komitejai ir svarīga loma; tā rīkojas saskaņā ar Reglamentu. Citiem vārdiem sakot, Juridisko komiteju uzklausa gan prasības iesniegšanas sākumā, gan vidū, gan arī beigās.

Ļaujiet man teikt, un es to nedaru pirmo reizi, ka, izņēmuma gadījumos, ja Juridiskajai komitejai nav laika iesniegt atzinumu, tad priekšsēdētājs viens pats drīkst pieņemt lēmumu. Tomēr arī šajā gadījumā, paskaidrojumā tas ir skaidri formulēts, Juridiskajai komitejai jāļauj iesniegt lēmumu tādā veidā, kā tā uzskata par pareizu. Liels paldies jums visiem!

  Priekšsēdētājs . - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.