Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 24. septembris - Brisele

11. Balsojuma skaidrojumi

Balsojuma mutiski skaidrojumi

− Ziņojumi: Carlos Coelho (A6-0351/2008 un A6-0352/2008)

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, beigās es balsoju par šiem diviem ziņojumiem par Šengenas Informācijas sistēmas atjaunināšanu. Tomēr es gribētu piebilst, ka es tomēr uzskatu, ka Šengenas nolīgumu īstenošana ir padarījusi mūsu robežas par sava veida izdaudzinātu sietu, ka tās ir kļuvušas daudz nedrošākas un mazāk kontrolētas.

Kopš Šengenas mēs pilnīgi visi esam tik neaizsargāti, cik neaizsargāts ir vājākais posms robežkontrolē, un tas izraisa īpaši nopietnas problēmas. Tomēr, ja sistēma tiešām pastāv un turpina pastāvēt, man, protams, ir pienākums atbalstīt kontroles, kas tiek piemērotas, cik vien efektīvi iespējams, un informācijas apmaiņu. Tādēļ es balsoju par, bet to noteikti nav jāuzskata kā Eiropas Savienības atvērto robežu politikas pieņemšanu.

– Ziņojumi: Luis de Grandes Pascual (A6-0330/2008 un A6-0331/2008)

  Josu Ortuondo Larrea (ALDE). – (ES) Diemžēl no manis neatkarīgu iemeslu dēļ es nevarēju piedalīties vakardienas debatēs par šo direktīvu par organizācijām, kas ir pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus. Es gribu izmantot šo iespēju paust savu gandarījumu par to, ka šo direktīvu Parlaments ir pieņēmis ar Transporta un tūrisma komitejas ieteikumiem.

Bija pāris aspektu, kas nebija pietiekami skaidri vai kas nebija pareizi izskatīti Padomes pieņemtajā kopējā nostājā. Pirmkārt, tas, ka attiecībā uz kuģu klasifikācijas sabiedrībām, ja tās rīkojas valstu pārvaldes iestāžu uzdevumā — jo karoga valstu pienākums ir garantēt kuģu drošību —, ir jāpiemēro tās pašas juridiskās garantijas, kuras piemēro, ja rīkojas valstu pārvaldes iestādes.

Otrkārt, es uzskatu, ka mēs esam pareizi noskaidrojuši finanšu saistības avārijas gadījumā. Padomes kopējā nostāja skaidri nenošķīra trīs iespējamos gadījumus — kad šīs avārijas izraisa cilvēka nāvi, kad tās izraisa personas traumas vai kad tās vienkārši izraisa īpašuma bojājumus; tātad Parlaments to ir sakārtojis un nodrošinājis, ka tas tiek noskaidrots.

Es ceru, ka Padome to pieņems.

– Ziņojums: Catherine Trautmann (A6-0321/2008)

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas dos lielu ieguldījumu konkurences radīšanā, kas patiesi ir vajadzīga Eiropas elektronisko sakaru rūpniecībai. Pārāk ilgi Lielbritānijas telekomunikāciju uzņēmumi ir cīnījušies citās Eiropas daļās pret uzņēmumiem, jo tie vēl arvien efektīvi darbojas kā monopoluzņēmumi. Spektra tirdzniecība ir radījusi Apvienotās Karalistes valdībai nozīmīgus ieņēmumus, kas ir no jauna veiksmīgi ieguldīti, bet šī ziņojuma priekšrocība ir tāda, ka tas ievieš pakalpojumu, tehnoloģiju un neitralitātes principus, kuri, ņemot vērā iepriekšējo praksi pieprasīt to pakalpojumu, kam tiek izmantoti spektri un tehnoloģiskie standarti, vēl vairāk sekmēs to, ka lielie uzņēmumi nedominē tirgū.

Apvienotajā Karalistē BT ir nogājis garu ceļu no nacionalizēta telekomunikāciju nodrošinātāja līdz veiksmīgi regulētam uzņēmumam. Tomēr savā vēlēšanu apgabalā es tomēr redzu problēmas saistībā ar lielu pakalpojumu nodrošinātāju dominējošo lomu. Problēmas īpaši izteiktas ir lauku teritorijās, kur patērētāji cieš tāpēc, ka viņi tiek uzskatīti par komerciāli pārāk neizdevīgiem, lai viņiem sniegtu piemērotu platjoslas pārklājumu. Es ceru, ka ziņojumā izteiktā apņemšanās atrisināt šīs neatbilstības tiks īstenota praksē.

  Jan Březina (PPE-DE). - (CS) Tā ir taisnība, ka funkcionējošas konkurētspējīgas vides neesība telekomunikāciju jomā ir iemesls jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanai, kas ir vēlams, pat nepieciešams solis. Es uzskatu, ka izvēlētais risinājums ir neapšaubāms ieguldījums funkcionālās nošķiršanas jomā, kas balstās uz brīvprātīgu saistību principu. Katra dalībvalsts tādējādi varēs lemt, ņemot vērā vietējos nosacījumus, vai piekrist funkcionālajai nošķiršanai vai saglabāt status quo. Man pašam ir iebildumi pret funkcionālo nošķiršanu gan tāpēc, ka šajā jomā nav pietiekamas pieredzes, gan tāpēc, ka es uzskatu —konkurencei starp dažādiem tīkla veidiem, kas Savienības pasākumiem ir jāveicina, jābūt svarīgākai par konkurenci vienota tīkla iekšienē. Dažreiz tomēr noteikumi iet par tālu. Es nevaru, piemēram, piekrist tam, ka Eiropas Komisijai jābūt veto tiesībām attiecībā uz korektīvajiem pasākumiem, ko ir pieņēmuši valsts regulatori attiecībā uz saviem tirgiem. Tas, ka Komisija iejaucas valsts, nevis Eiropas kompetences lietās, neatbilst pilnvaru sadales principam. Es vēlētos līdzsvarotu tiesisko regulējumu, kurš atspoguļo operatoru un attiecīgo patērētāju vajadzības un kurā nav vietas noteikumiem, kas ir noteikumu dēļ, bet ir vieta tikai tādiem noteikumiem, kas palīdz uzlabot telekomunikāciju pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Man jāatzīst, ka mani pārsteidza domstarpības diskusijās par 138. grozījuma projektu, kad daži kolēģi deputāti nebija spējīgi skaidrot grozījuma projektu saskaņā ar tekstu. Kā līdzautore es vēlos uzsvērt — noteikumi garantē, ka lietotājiem var atvienot piekļuvi internetam tikai ar regulatora valdes piekrišanu. Lietotāju tiesības tomēr var tikt pārkāptas, ja tas ir vajadzīgs vispārējas drošības interesēs. Lietotāju pamattiesības uz privāto dzīvi netiks pārkāptas, bloķējot vai filtrējot saturu bez kompetentu valsts iestāžu piekrišanas. Manu uzmanību šis priekšlikums izpelnījās saistībā ar dažiem piemēriem no Francijas, kur Eiropas lietu ministrijas lapas un dažas vilcienu rezervēšanas lapas tika bloķētas Parīzes pilsētas domes publiskajā tīmeklī tāpēc, ka to saturs tika kļūdaini novērtēts kā pornogrāfisks. Pateicos jums, kolēģi deputāti, par to, ka galu galā atbalstījāt mūsu līdzsvaroto priekšlikumu, un paldies tev, Francija, par pieskaņošanos tam.

− Ziņojums: Pilar del Castillo Vera (A6-0316/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Man kā „ēnu” referentei ir prieks, ka Eiropas Elektronisko sakaru organizācija (BERT), pamatojoties uz Eiropas Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem, katru gadu ietaupa desmitiem miljonu eiro no Eiropas nodokļu maksātāju naudas. Pretēji Komisijas priekšlikumam ir izveidota „slaidāka” un elastīgāka iestāde, kas nodrošina lielāko daļu no vienotā tirgus priekšrocībām, tomēr saglabājot valsts telekomunikāciju iestāžu neatkarību. Es priecājos, ka, pateicoties manai iniciatīvai, ir nostiprināta patērētāju organizāciju nostāja. Es arī atbalstīju plašo vienprātību jautājumā par Eiropas Elektronisko sakaru organizācijas budžeta finansēšanu, bet es vēlreiz norādītu uz tiem riskiem, kas varētu rasties dalībvalstu atšķirīgo iemaksu dēļ. Tas var radīt nelīdzsvarotu dalībvalstu ietekmi, sevišķi lielo dalībvalstu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu par savu telekomunikāciju pārrobežu regulējumu.

− Ziņojums: Malcolm Harbour (A6-0318/2008)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Vispirms es gribētu pateikties referentam par viņa daudzu gadu darbu un konsekvento pieeju attiecībā uz tiesību aktu paketi elektronisko sakaru jomā. Es atbalstīju viņa ziņojumu šodienas balsojumā.

Telekomunikāciju pakete ir nepieciešams atjauninājums pašreizējiem noteikumiem, it sevišķi attiecībā uz personu privātās dzīves un personas datu aizsardzību. Šis aspekts bija viens no galvenajiem šī priekšlikuma mērķiem, un es atbalstīju viedokli, ka datu aizsardzības un drošības aspekti ir jāsaprot plašākā kontekstā nekā tikai Eiropas kontekstā, jo sakaru pakalpojumi un interneta sistēmu nodrošinātāji ir izvietoti visā pasaulē un nodarbojas ar personas datiem dažādās tiesību sistēmās.

Es arī atbalstīju šo priekšlikumu, lai uzlabotu un stiprinātu patērētāju tiesības, proti, lai būtu vairāk informācijas un pārredzamības attiecībā uz telekomunikāciju pakalpojumu izmantošanas cenām, noteikumiem un nosacījumiem. Pēdējais, bet ne mazāk nozīmīgais, — es atzinīgi vērtēju ziņojuma projekta mēģinājumus sekmēt un uzlabot invalīdu piekļuvi elektroniskajiem sakariem.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, tikko pieņemtais ziņojums ir saistīts ar manis pašas gadu veco ziņojumu par patērētāju drošību digitālajā vidē, un tādēļ es atzinīgi vērtēju to, ka galalietotāju un patērētāju tiesības ir būtiski pastiprinātas. Es sevišķi priecājos, ka mēs esam varējuši risināt tādus jautājumus kā numuru pārnešana vienas dienas laikā, kas atbrīvo neelastīgo tirgu mobilo sakaru operatoru jomā, un neatliekamās palīdzības numurs 112, kurš norāda zvanītāja atrašanās vietu, un tādējādi tiks izglābts vairāk dzīvību. Ir daudzi uzlabojumi, arī šādi: Eiropas numura 116 (patlaban paredzēts zvaniem par pazudušiem bērniem) darbības joma tiks paplašināta, būs progress līgumu un cenu pārredzamībā, būs vieglāk pārtraukt līgumattiecības sākumstadijā, parastiem lietotājiem būs vieglāka piekļuve aizsardzības programmatūrai, lietotājiem ar invaliditāti tiks garantēta vienlīdzīga piekļuve, kā arī tiks precīzāk noteikts surogātpasts.

− Ziņojums: Caroline Lucas (A6-0313/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Dāmas un kungi, es gribētu paust savus iebildumus par strīdu, kas netika atrisināts, pat beidzoties vakardienas debatēm ar Komisiju, attiecībā uz juridisko pamatu tam, lai apstiprinātu šo starptautisko nolīgumu par ilgtspējīgu un likumīgu tropu mežizstrādi. Es esmu stingri pārliecināta, ka tam ir vajadzīgs Parlamenta apstiprinājums, nevis tikai apspriešanās ar to. Nolīgums ir nepiemērots, bet mums pašlaik nav nekā cita, un es tādēļ esmu gandarīta, ka mēs šodien to esam pieņēmuši tik skaidri. Mēs pretojamies tropisko mežu izsaimniekošanai, bet es baidos, ka miljoniem tonnu tropu kokmateriālu turpinās ieplūst Eiropā par dempinga cenām, jo nav bijis iespējams piespiest, lai vides prasības tiktu iekļautas Eiropas tirdzniecības politikā. Paradoksāli, jo mēs lepojamies ar sevi, ka esam karognesēji jautājumā par CO2 emisiju samazināšanu visā pasaulē! Kaut kas šeit nav īsti pareizi. Varbūt labā roka nezina, ko dara kreisā roka, vai otrādi.

− Rezolūcija: Komisijas 2009. gada likumdošanas un darba programma (RC B6-0420/2008)

  Peter Baco (NI). - (SK) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par 2009. gada likumdošanas un darba programmu, pateicoties tā vispārējai kompetencei.

Pēc manām domām, fundamentāls atbalsts Eiropas Parlamenta pasākumiem, lai stabilizētu finanšu tirgus pašreizējā finanšu krīzē, ir īpaši labs lēmums. Es tomēr uzskatu, ka šajā programmā nekādā veidā netiek ņemts vērā pārtikas nekaitīgums, kas būs jārisina ar konkrētiem pasākumiem, nevis tikai ar izteicieniem vai nožēlu.

Viens sevišķi steidzams jautājums ir lauksaimniecības potenciāla palielināšana jaunajās dalībvalstīs, jo pašreizējā diskriminējošā kopējā lauksaimniecības politika ir izraisījusi nopietnu lauksaimniecības nozares pagrimumu šajās jaunajās dalībvalstīs.

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, ieteikumi, ko šis Parlaments izstrādāja Eiropas Komisijas 2009. gada darba programmai, kopumā ņemot, bija patiešām diezgan spēcīgi. Tomēr tika gaidīts, ka šis Parlaments vispirms veicinās cieņu attiecībā uz demokrātisku tiesisko kārtību Eiropā, izmantojot politiski ieceltos Eiropas Komisijas varenos.

Ko tas praktiski nozīmētu? Es sniegšu tikai divus piemērus. Pirmkārt, Dieva dēļ, ievērojiet Īrijas tautas lēmumu, lēmumu, kas neapšaubāmi izsaka to mūsu Eiropas pilsoņu lielākās daļas vēlmi, kuriem pat nav iespējas skaidri izteikties pret Lisabonas līgumu: tātad metiet ārā maskēto Eiropas Konstitūciju.

Otrs piemērs, un tas ir visnozīmīgākais, ir par to, ka ir jāaptur pievienošanās sarunas ar Turciju, jo tām nav pilnīgi nekāda demokrātiska pamata. Protams, mēs jau sen zinām, ka eirokrāti nemaz neuztraucas par to pilsoņu vēlmēm, kuri tomēr ar saviem nodokļiem maksā par eirokrātu izšķērdīgo dzīvesveidu.

– Rezolūcija: ES un Indijas augstākā līmeņa sanāksmes sagatavošana (Marseļa, 2008. gada 29. septembris) (RC B6-0426/2008)

  Bogdan Pęk (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, balsojuma laikā par šo rezolūciju notika nelāgs gadījums, kad tika noraidīts mutisks grozījums. Tas notika pēc M. Schulz prasības, kurš ir viens no galvenajiem cilvēktiesību aizstāvjiem un nediskriminācijas aizstāvjiem. D. Cohn-Bendit, kurš ir labi zināms kā plaša spektra cilvēktiesību aizstāvis, arī bija iesaistīts. Tomēr mēs visi pilnībā apzināmies šaušalīgos notikumus Indijā un asinsizliešanu šajā valstī. Tieši kristieši bija tie, kuri bija cietuši. Es tādēļ nevaru saprast, kur ir radies šis vadošo Eiropas politiķu sludinātais neorasisms. Es nevaru saprast, kā šie cilvēki uzdrīkstas noraidīt tik skaidru ziņojuma grozījumu šajā pašā Parlamentā. Galu galā Parlamentam būtu jāpamatojas uz cilvēktiesību aizsardzību un nediskriminācijas principu. Es uzskatu, ka šis jautājums, domājams, sniedz plašu vielu pārdomām Parlamentam un visai sabiedrībai.

  Jo Leinen (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret rezolūciju par ES un Indijas augstākā līmeņa sanāksmi ne jau tāpēc, ka es esmu pret sadarbību ar Indiju. Gluži pretēji, es kā šī Parlamenta „Indijas draugu” līdzpriekšsēdētājs skaidri esmu par sadarbības ar Indiju stiprināšanu. Tomēr šī rezolūcija nav nekas vairāk par visu to tematu sarakstu, par ko mēs, iespējams, varētu domāt saistībā ar šo milzīgo valsti.

Tas attiecas tieši uz 29. punktu — šajā punktā mēs aicinām Komisiju izstrādāt progresa ziņojumu par cilvēktiesībām Indijā un ES un Indijas cilvēktiesību dialoga rezultātiem. Neskatoties uz to, mums ir daudz punktu, kuros minētas īpašas iedzīvotāju grupas, piemēram, kristieši Orisā, musulmaņi Kašmirā un daliti citās valsts daļās. Tas, ko mēs tikko dzirdējām no iepriekšējā runātāja, bija diezgan absurdi teikts, ņemot vērā, ka šis temats rezolūcijā ir pieminēts ļoti bieži.

Es domāju, ka visam ir savs īstais laiks un sava īstā vieta. Tikai iedomājieties, ja Indijas parlamentam būtu jāpieņem rezolūcija par situāciju attiecībā uz romiem Čehijā, ungāriem Slovākijā un krieviem Igaunijā un Latvijā. Mēs neesam pietiekami nobrieduši, lai pievērstos svarīgākajiem jautājumiem; tā vietā mūsu uzmanību vienmēr novērš ar dažādu jautājumu garu sarakstu, un tas tiešām sašaurina mūsu ietekmi. Es zinu, ka rezultātā mēs netiekam nopietni ņemti vērā.

Tādēļ es esmu balsojis pret šo rezolūciju. Ir ļoti žēl: šī devītā augstākā līmeņa sanāksme ir svarīga. Parlaments ir runājis par reformu, un tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs — mums ir jādomā arī par šāda veida rezolūciju teksta reformēšanu.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

− Ziņojums: Costas Botopoulos (A6-0324/2008)

  David Martin (PSE), rakstiski. − Costas Botopoulos ziņojums „Parlamenta Reglamenta par tiesvedību Eiropas Kopienu Tiesā 121. panta grozījums” skaidro nelielus grozījumus noteikumos par parlamentāro procedūru. Tāpēc es balsoju par šī ziņojuma ieteikumiem.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par labu ziņojumam par Eiropas Parlamenta Reglamenta 121. panta grozījumiem attiecībā uz tiesvedību Eiropas Kopienu Tiesā. Es tā darīju tāpēc, ka konkrētais jautājums ir piemērs cieņai pret tiesiskumu.

Reglamenta 121. panta 3. punktā noteikts, ka priekšsēdētājs griežas Eiropas Kopienu Tiesā Parlamenta vārdā un saskaņā ar atbildīgās komitejas ieteikumu. Šis noteikums attiecas tikai un vienīgi uz sūdzībām, kas iesniegtas Tiesā. Šādos gadījumos nav iespējams piemērot plašāku skaidrojumu, ar kuru saskaņā šo noteikumu varētu piemērot citām atšķirīga rakstura lietām Tiesā. Šis noteikums tiek īstenots tikai lietās saistībā ar sūdzības iesniegšanu (piemēram, par tiesību akta atcelšanu), kad Parlaments uzsāk tiesvedību.

Juridiskās noteiktības un pilnīguma nodrošināšanas interesēs referents pareizi ierosināja pievienot jaunu punktu 121. pantam. Jaunais punkts noteiktu iedibināto praksi attiecībā uz Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja komentāru iesniegšanu Tiesai un viņa uzstāšanos Tiesā pēc Juridiskās komitejas pieprasījuma. Ierosinātais grozījums nosaka procedūru, kas jāievēro, ja parādās viedokļu atšķirība starp priekšsēdētāju un attiecīgo komiteju. Pateicoties šim grozījumam, procedūrai, kas tiek ievērota pašlaik, būs demokrātisks juridisks pamats.

− Ziņojumi: Carlos Coelho (A6-0351/2008 un A6-0352/2008)

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. − (PL) Es gribētu paust savu neapmierinātību ar to, ka, lai gan SIS (Šengenas Informācijas sistēma) ir tik nozīmīgs jautājums Eiropas Savienības pilsoņiem, uz to ir attiecināta apspriežu procedūra, ar kuru saskaņā Parlaments vienkārši iesniedz savu viedokli. Pēdējais nav saistošs Padomei.

SIS, Šengenas Informācijas sistēma, patiesībā simbolizē Eiropu bez robežām, kas garantē brīvību, drošību un tiesiskumu visā Savienības teritorijā. SIS ir devusi iespēju sadarboties policijai un tiesu iestādēm krimināllietu jomā vecajās dalībvalstīs. Tas ir ļāvis izveidot unikālu Eiropas indivīdu un organizāciju datubāzi. Tas ir sevišķi svarīgi saistībā ar vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Kad 12 jaunās dalībvalstis pievienojās Savienībai, radās vajadzība ietvert tās SIS sistēmā. SIS II ir izpildījusi šo prasību. Šī ir jaunas paaudzes sistēma, kas attiecas uz visām ES dalībvalstīm un dod iespēju savākt pilnīgus datus, arī biometriskos datus un informāciju par Eiropas aresta orderiem.

Savienībai tagad ir jāuzņemas šis sarežģītais uzdevums, lai pārnestu visus datus jaunajā SIS II sistēmā. Tā ir īpaši vajadzīga darbība, bet tā ir arī sarežģīta darbība. Es tādēļ aicinu būt rūpīgiem un piesardzīgiem. Tā sauktajā vecajā sistēmā savāktajiem datiem nedrīkst ļaut noplūst un nonākt svešās rokās. Ar šiem datiem ir jārīkojas, ņemot vērā drošības apsvērumus, jo no tā ir atkarīga ES pilsoņu un dalībvalstu drošība.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs cenšamies nodrošināt to, ka Eiropā ir patiesi brīva personu pārvietošanās. Tādēļ mēs uzskatām, ka „Šengenas zona” (kurā neietilpst visas Eiropas Savienības valstis un, vēl jo mazāk, Eiropas valstis kopumā), neskatoties uz šķēršļu likvidēšanu zonas dalībvalstu starpā, patiesībā palielina šos šķēršļus ar citām valstīm (proti, valstīm, ar kurām Portugālei ir vēsturiskas saites).

Tādējādi mēs nevaram ignorēt faktu, ka, izmantojot „pārvietošanās brīvības” atrunu, tiek izveidota informācijas sistēma un datubāzes, kas sniedzas krietni pāri šim mērķim, padarot tās par vienu no galvenajiem atbalsta instrumentiem (vai „mugurkaulu”) drošības ofensīvai (ES vadībā), un notiek tādu jomu kā tieslietas un iekšlietas, kas ir dalībvalsts suverenitātes pamatā, augoša „kopieniskošana”.

Citiem vārdiem, mēs nevaram piekrist tam, ko Padomes prezidentūra ierosina: vispirms izveidot sistēmu un pēc tam noteikt tās mērķus. Tas ir sevišķi svarīgi, jo mērķi ir noteikti ilgam laikam (Eiropas apcietināšanas ordera un biometrisko datu ieviešana, jaunu organizāciju piekļuve, arī datu apmaiņa ar trešām valstīm utt.).

Kā mēs iepriekš esam teikuši, šie pasākumi apdraud pilsoņu tiesību, brīvību un garantiju aizsardzību.

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Lasot šo ziņojumu, prātā nāk viens jautājums — vai tāpēc, ka „pirmās paaudzes” Šengenas Informācijas sistēma nedarbojās vai vismaz bija neefektīva kā līdzeklis, lai nodrošinātu drošību Šengenas zonā, tiek īstenota „otrās paaudzes” sistēma, kas domāta, lai labotu šos trūkumus?

Diemžēl nē, jo šī otrās paaudzes sistēma nav nekas cits kā jau kļūdainas sistēmas atjaunināta versija.

Pēc Komisijas sniegtajiem aprēķiniem, 400 000 nelegālo imigrantu katru gadu šķērso Savienības robežas. Pat pieņemot, ka biometriskie dati drīz būs pieejami un gatavi izmantošanai, lai izveidotu imigrantu lietas un sūtītu mājās nelikumīgos imigrantus, kas jau reģistrēti kā tādi, Eiropas Savienība nebūs spējīga izbeigt masveida imigrāciju, kas notiek gar tās krasta un zemes robežām, kontroles trūkuma dēļ pie dalībvalstu iekšējām un ārējām robežām.

Šengenas Informācijas sistēma būs tikai nelietderīgs iekārtojums, kamēr spēkā paliks bīstamie Šengenas nolīgumi.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) SIS II īstenošana bija jāatliek vairākas reizes tehnisku grūtību dēļ. Patlaban jaunās Austrumeiropas dalībvalstis, piemēram, ir saskārušās ar nozīmīgām problēmām pie savām robežām, un tādēļ tās uzstāja, lai tiktu ieviesta „pārrāvumu novēršanas programma”. Tā varētu būt bijusi saprātīga pieeja atbilstīgi tā laika situācijai, bet tā neapšaubāmi radīja papildu izmaksas.

Pieredze ar pašreizējo SIS modeli šķiet pozitīva. Ilgtermiņā šī programma, protams, ir turpmāk jāattīsta. Improvizēti pagaidu risinājumi tomēr var radīt drošības pārrāvumus, tāpēc es esmu noraidījis plānoto improvizētās versijas ieviešanu, jo uzskatu, ka tā ir pāragra.

− Ieteikums otrajam lasījumam: Dirk Sterckx (A6-0334/2008)

  Jim Higgins (PPE-DE), rakstiski. − Saistībā ar 1., 3., 4., 5., 6. un 7. balsojumu pēc saraksta par Sterckx ziņojumu es un mani EPP-ED kolēģi no Īrijas balsojām pret vai atturējāmies no balsošanas par šiem grozījumiem, lai tādējādi demonstrētu mūsu bažas par jautājumiem attiecībā uz neatkarīgas iestādes pilnvarām un šīs direktīvas darbības jomu, kas apdraudētu dalībvalsts kompetenci vairākās jomās. Mēs pilnībā atbalstām direktīvas vispārējās nostādnes un vēlamies redzēt, ka tiek panākta veiksmīga vienošanās starp Parlamentu un Padomi.

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Eiropa vēlas aizsargāt sevi pret katastrofām jūrā un pret tās jūru un okeānu piesārņošanu. Mēs to vērtējam atzinīgi. Nesenā kuģu „Prestige” un „Erika” nogrimšana ir briesmīgi piemērs, kas atgādina mums par mūsu pienākumu būt uzmanīgiem un uzraudzīt kuģu drošību, kā arī par mūsu atbildību vides katastrofas gadījumā.

Turklāt direktīvas priekšlikumā ir jāizdara īpaša atsauce par pēcavārijas izmeklēšanām. Pirmoreiz ir panākta vienošanās, ka jāizveido izmeklēšanas iestāde, kurai ir piešķirtas tiesības pilnīgi neatkarīgi un objektīvi lemt par to — sākt vai nesākt izmeklēšanu, lai noteiktu avārijas cēloņus un apstākļus. Nodomi ir labi; tikai ļaujiet mums cerēt, ka tie nav atmesti, ņemot vērā uz spēles liktās milzīgās finanšu intereses.

  Vincent Peillon (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava Beļģijas kolēģa D. Sterckx ziņojumu par jūras satiksmes noteikumiem. Kopš kuģa „Erika” nogrimšanas 1999. gadā un kuģa „Prestige” nogrimšanas 2002. gadā mēs esam veltīgi gaidījuši Eiropas risinājumus, kas nodrošinātu, ka šādas katastrofas nekad vairs neatkārtojas. Risks nebūt nav mazinājies, tas ar katru dienu palielinās — ir noteikts, ka jūras satiksme trīskāršosies turpmākajos 30 gados.

Neskatoties uz šo uztraucošo pareģojumu, lielākā daļa dalībvalstu ir veicīgi rīkojušās, lai „nogremdētu” galvenos pasākumus, ko ir izvirzījusi Komisija un atbalstījuši Eiropas sociāldemokrāti. Viena ievērojama lieta, kas ir izzudusi, ir apdrošināšanas politika finanšu garantijas veidā, kas vienkāršotu kompensāciju saņemšanu jūras katastrofu upuriem.

Šī ziņojuma pieņemšana nozīmē pretoties cinismam un valstu bezatbildībai. Parlaments var būt lepns par savu vienotību, pateicoties savam šodienas balsojumam, tas parāda savu neatlaidīgo apņemšanos tiekties pēc drošākiem un mazāk piesārņotiem Eiropas ūdeņiem.

− Ieteikums otrajam lasījumam: Jaromķr Kohlķček (A6-0332/2008)

  Jim Higgins (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani Īrijas EPP-ED kolēģi atturējāmies no balsošanas par ziņojumu par J. Kohlicek ziņojuma grozījumiem. Mēs tā darījām, jo bija bažas saistībā ar ietekmi, kāda ir izmeklēšanu dalīšanai tehniskajās un kriminālajās izmeklēšanās, un problēmām, ko tas radītu saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem. Mēs atbalstām šī dokumenta vispārējās nostādnes un visus jūrniecības ziņojumus, kas šodien ir pieņemti plenārsēdē.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Kā Skotijas pārstāvis es atzīstu jūras transporta nozīmību un uzskatu, ka šai jomai ir milzīgs turpmākas attīstības potenciāls. Ir būtiski, ka tiek veikti piemēroti pasākumi, lai palielinātu drošību jūrā un novērstu katastrofas; tādējādi šo paketi, kas kalpos, lai novērstu katastrofu atkārtošanos, es vērtēju atzinīgi.

− Ieteikums otrajam lasījumam: Paolo Costa (A6-0333/2008)

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − P. Costa ziņojumā izskatīti jautājumi, kas ir svarīgi visiem jūrniecības reģioniem. Ir būtiski, ka ES nopietni raugās uz jūras drošības standartu uzlabošanu, neradot nereālu slogu pārvadātājiem. Es pilnībā atbalstu viedokli, ka valsts iestādēm un ostu iestādēm ir būtiska nozīme šajā jomā iesaistīto risku noteikšanā, un es kopumā esmu apmierināts ar pasākumiem, ko šodien ir pieņēmis šis Parlaments.

− Ieteikums otrajam lasījumam: Dominique Vlasto (A6-0335/2008)

  Jim Higgins (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani EPP-ED Īrijas kolēģi atturējāmies no balsojuma par ziņojumu par ostas valsts kontroli, jo mums ir bažas, ka izvirzītie grozījumi grautu un sarežģītu Parīzes Saprašanās memorandu (MoU), un mēs domājam, ka jautājums par karoga valstīm labāk būtu jārisina atsevišķā direktīvā un ka šādu grozījumu iekļaušana nevajadzīgi sarežģītu šo direktīvu.

  Dominique Vlasto (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Ar šodienas balsojumu mēs esam atgādinājuši Padomei, ka Erika III pakete veido vienu veselu un tā jāaplūko kā veselums. Tieši tāpēc es savā ziņojumā par ostu valsts kontroli piekritu iekļaut grozījumus G. Savary ziņojumā. Turklāt, atgriežoties pie mūsu nostājām pirmajā lasījumā, mēs esam atsacījušies sekot Padomei un noraidījuši divus svarīgus priekšlikumus par karoga valsts kontroli un kuģa īpašnieku civilatbildību, par ko mēs nesaņēmām kopējās nostājas.

Francijas prezidentūra, kuras smagais darbs un neatslābstošā apņēmība panākt risinājumu šai problēmai ir pieminēšanas vērti, ir pārliecinājusi Padomi atsākt darbu pie abiem trūkstošajiem priekšlikumiem. Es esmu pārliecināts, ka tā spēs izkļūt no strupceļa un ka saskaņošanas procedūra radīs vispārēju vienošanos par Erika III paketi. Es ceru, ka šo procedūru var uzsākt bez kavēšanās, lai tādējādi mēs varētu sasniegt nobeigumu pirms gada beigām. Jūras satiksmes drošībai ir jāpaliek prioritātei Eiropas politiskajā darba kārtībā, un tieši ar šādu nolūku es arī turpināšu uzturēt mūsu priekšlikumus.

- Ieteikums otrajam lasījumam: Luis de Grandes Pascual (A6-0331/2008)

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. - (SV) Mērenie būtībā atbalsta priekšlikumu direktīvai par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un arī balsoja par to pirmajā lasījumā 2007. gada aprīlī.

Gatavojoties otrajam lasījumam, Transporta un tūrisma komiteja nolēma iekļaut šajā direktīvā lielu daļu no priekšlikuma direktīvai par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu, ko Padome bija noraidījusi.

Direktīva par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu bija mēģinājums paplašināt ES kompetenci jomā, kurā jau darbojas ANO noteikumi. Mēs jau balsojām pret šo paplašināšanu pirmajā lasījumā 2007. gada martā un tāpēc neatbalstām arī šo mēģinājumu aplinku ceļā ieviest šos noteikumus kā daļu no Direktīvas par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus. Tāpēc mēs izvēlējāmies balsot pret L. de Grandes Pascual kunga ziņojumu.

- Ieteikums otrajam lasījumam: Luis de Grandes Pascual (A6-0330/2008)

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo Parlamenta ziņojumu, kas apskata kuģu pārbaužu un apsekošanas organizācijas, un es esmu par pārējiem Parlamenta ziņojumiem, kas kopā ar šo veido jūrniecības paketi.

Divu „trūkstošo” lietu jautājums par civiltiesisko atbildību un karoga valsti Padomei ir jāatrisina tā vai citādi, tāpēc ir svarīgi, ka Parlaments uztur spiedienu, iekļaujot tās abas gan D. Sterckx ziņojumā par kuģu satiksmes uzraudzību, gan D. Vlasto ziņojumā par ostu stāvokļa kontroli un šajā ziņojumā.

Daudz ir izdarīts, un man šķiet, ka vienošanās par piecām paketēm, par ko mēs nobalsojām šodien, būtu viegli sasniedzama, tomēr bez civiltiesiskās atbildības un karoga valstīm mēs nevarēsim pavirzīties uz priekšu. Padomei ir jāatrod risinājums strupceļam, kas izveidojies tās iekšienē, vai arī mēs nespēsim piedāvāt drošāku jūrniecības nozari ES pilsoņiem.

- Ieteikums otrajam lasījumam: Dirk Sterckx (A6-0334/2008), Jaromķr Kohliček (A6-0332/2008), Paolo Costa (A6-0333/2008), Dominique Vlasto (A6-0335/2008), Luis de Grandes Pascual (A6-0331/2008 - A6-0330/2008)

  Marie-Arlette Carlotti (PSE), rakstiski. - (FR) Pēc naftas tankkuģu „Erika” un „Prestige” bojāejas Eiropas sociālisti uzsāka cīņu par augsta līmeņa ES likumdošanu attiecībā uz jūras satiksmes drošību.

Septiņi Trešās jūras drošības paketes ziņojumi ir izlēmīgs solis ceļā uz mērķi ar nosacījumu, ka Padome neaizvāc no tiem visu saturu.

Kopš pirmā lasījuma 2007. gadā Padome ir noraidījusi lielāko daļu Parlamenta ieteikumu par pārējiem pieciem.

Šajā otrajā lasījumā un pēc pamatīga darba pie grozījumiem Parlaments vēlreiz apstiprina pilnīgo prioritāti, ko tas piešķir tādai Eiropas jūras politikas radīšanai, kas nodrošina augsta līmeņa aizsardzību attiecībā uz:

- karoga valsts kontroli,

- Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības sistēmu,

- pasažieru pārvadātāju atbildību,

- kuģu pārbaužu un apsekojumu organizēšanu,

- neatkarīgas kompetentas iestādes iecelšanu briesmās nonākušu kuģu patvēruma sniegšanai,

- principa „piesārņotājs maksā” piemērošanu jūras transporta nozarei.

Es stingri atbalstu šo vēstījumu Padomei.

Es vēršos pie Nicolas Sarkozy un Dominique Bussereau ar lūgumu nodrošināt, lai Francijas prezidentūra ļauj radīt tādu jūras transporta jomu Eiropā, kas var kalpot mums visiem par paraugu.

  Seán Ó Neachtain (UEN), rakstiski. - (GA) Pirms neilga laika 30 kilometru attālumā no Francijas krastiem notika negadījums ar burinieku. Komandai un cilvēkiem, kas atradās uz „Erika”, ļoti laimējās, un viņi izglābās neskarti. Taču viņiem nevajadzēja paļauties tikai uz veiksmi vien. Viņi palika dzīvi ar Francijas glābšanas komandas palīdzību. Īrijas un Francijas jūras izmeklēšanas vienības strādāja plecu pie pleca, izmeklējot katastrofas cēloni.

Gadījums ar „Erika” parāda, kas var notikt, ja komandas nesteidzas saukt palīgā. Pēc ziņojumu autora vārdiem, uz kuģa esošo cilvēku dzīvību un vides stāvokli nekad nedrīkst pakļaut riskam tikai tāpēc, ka nav nodibināts kontakts ar tuvāko ostu vai glābšanas komandu katastrofas brīdī.

Attiecībā uz jūras transporta drošumu ir nekavējoties nepieciešama starptautiska līmeņa sadarbība. Tāpēc es ceru, ka var panākt atrisinājumu par jūrniecības paketi otrajā lasījumā, un tāpēc es ar prieku atbalstu šos ziņojumus.

- Ziņojums: Catherine Trautmann (A6-0321/2008)

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. - (LT) Galvenajam mērķim visos tiesību aktos par zālēm ir jābūt mūsu sabiedrības veselības aizsardzībai. Tomēr šis mērķis ir jāsasniedz ar līdzekļiem, kas neiejaucas nozares attīstībā Eiropas Savienībā vai zāļu tirdzniecībā. Par spīti tam, ka iepriekšējās regulas ir izveidojušas pārtikas krāsvielu sarakstu, dažādās valstīs ir dažādi tiesību akti par to izmantošanu. Šādas atšķirības var kavēt tādu zāļu tirdzniecību, kurās ietilpst šīs krāsvielas, un tieši tāpēc ir jāgroza regula; tas radīs lielāku skaidrību un atvieglos vairākām iestādēm darbu.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Šis priekšlikums mēģina grozīt regulatīvo pamatsistēmu elektroniskajām komunikācijām, lai uzlabotu efektivitāti, nodrošinātu vienkāršāku un ērtāku piekļuvi pieejamajām frekvencēm radio spektrā un samazinātu administratīvās izmaksas, kas vajadzīgas, lai īstenotu regulas.

Rezultātā Eiropas pilsoņiem, kad vien viņi ir Eiropas Savienībā, ir jābauda labums no efektīvākiem un lētākiem komunikāciju pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai viņi lieto mobilos telefonus, platjoslu pieslēgumus tīmeklim vai kabeļu televīziju.

Jaunā sistēma radio spektram ir domāta, lai veicinātu ieguldījumus jaunās infrastruktūrās un ļautu visiem pilsoņiem izmantot platjoslas pieslēgumu.

Iekšējais sakaru tirgus, kas pareizi darbojas, un konkurētspējīga informācijas sabiedrības ekonomika, kura rada labumu patērētājiem un uzņēmējdarbībai, var būt vienīgi tad, ja regulatīvā pamatsistēma telekomunikācijām tiek piemērota saskaņoti. Ar šādu mērķi Komisijas koordinācijas nozīme ir jānostiprina, strādājot stingrā sadarbībā ar VRI (valsts regulatīvajām iestādēm) un jauno Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizāciju (BERT), lai uzlabotu saskaņotību gan starp valsts lēmumiem un to ietekmi uz iekšējo tirgu, gan aizsardzības līdzekļu piemērošanu.

Tāpēc es atbalstu šo ziņojumu un galvenos grozījumus, kuru nolūks ir paplašināt piedāvājumu patērētājiem, stiprinot konkurenci.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Catherine Trautmann ziņojumu par elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, jo, pēc manām domām, tiesiskais regulējums elektroniskajiem sakariem ir jāuzlabo, lai piedāvātu patērētājam lielāku izvēli, labāku aizsardzību, lētāku pakalpojumu un augstāku kvalitāti.

Kopā ar jaunas Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācijas radīšanu šis jaunais tiesiskais regulējums nodrošinās patērētāju personas datu labāku aizsardzību, palielinās konkurenci, piedāvās patērētājiem lielāku izvēli un padarīs līgumu nosacījumus skaidrākus. Ir arī jāuzsver, ka šī „pakete” invalīdiem atvieglos piekļuvi elektronisko komunikāciju pakalpojumiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Tāpat kā citi dabas resursi, spektrs ir sabiedrisks labums. Tāpēc tā ir joma, kurai jāpaliek sabiedriskajā pārvaldībā, lai nodrošinātu, ka tā kalpo sabiedrības interesēm. Tas ir vienīgais veids, kā piedāvāt sabiedriskus labumus, kas ir būtiski informācijas sabiedrības attīstīšanai visiem. Tieši tāpēc mēs pašos pamatos nepiekrītam pieņemtajai rezolūcijai un balsojām pret to.

Pieredze rāda, ka kombinētas (politiskas un tirgus) pieejas vienmēr beidzas ar kalpošanu ekonomisku grupu interesēm, nevis tautas interesēm. Tas pats attiecas uz digitālās pārejas atbrīvotā spektra piešķīrumu, kad primārajai jābūt sociālajai, kultūras un ekonomiskajai vērtībai (labāki sabiedriskie pakalpojumi, bezvadu platjoslas ierīkošana nepietiekami apkalpotās zonās, izaugsme un darba vietas utt.), nevis tikai valsts ienākumu palielināšanai.

Spektra pārvaldīšana ir katras dalībvalsts ekskluzīva kompetence. Tomēr ir konkrēti rezolūcijas aspekti, kam mēs patiešām piekrītam, paturot prātā, ka spektram nav robežu un ka spektra efektīva izmantošana dalībvalstīs un ES līmeņa koordinēšana ir lietderīgas, it sevišķi Eiropas mēroga pakalpojumu izveidei un starptautisku nolīgumu sarunām. Tomēr mēs nepiekrītam domai par tādas pieejas izmantošanu, kas ir identiska komerciālai politikai.

  Petru Filip (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Elektronisko sakaru pakete ir viena no vissvarīgākajām paketēm, kas iesniegtas EP izskatīšanai šajā sesijā, ņemot vērā, ka viens no globalizācijas galvenajiem pīlāriem ir komunikācija reālā laikā gan iekšzemes, gan starptautiskajā telpā. Tāpēc ir radušies daudzi grozījumi, jo katrai no 27 dalībvalstīm ir atšķirīga pieeja savas valsts dzīves realitāšu dēļ. Neskatoties uz atšķirīgajām pieejām, kas izpaudās debatēs, es uzskatu, ka C. Trautmann ziņojums iezīmē soli uz priekšu Eiropas telpai kopumā, lai gan daži grozījumi, piemēram, 132. un 138. grozījums, izraisīja dzīvas debates. Es domāju, ka pašreizējā versija, ko Eiropas Parlaments pieņēma, nodrošina gan kopēju pieeju komunikācijas attīstībai Eiropas telpā, gan konstruktīvas kontroles formu pār virtuālo telpu attiecībā uz tādiem aspektiem kā datu aizsardzība vai organizētā noziedzība kibertelpā. Tāpēc es kā šī Parlamenta deputāts balsoju par šo ziņojumu.

  Ruth Hieronymi (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Četrdesmit parakstītāju vārdā es esmu atsaukusi 132. grozījumu C. Trautmann ziņojumam, jo nebija iespējams panākt kompromisu par stingrākām pamattiesībām uz intelektuālā īpašuma aizsardzību Eiropas Parlamenta diskusiju laikā par Elektronisko komunikāciju pamatdirektīvu.

Šī 132. grozījuma mērķis bija attīstīt jaunus veidus, kā panākt līdzsvarotākas attiecības starp pamattiesībām uz brīvu pieeju informācijai un tīmeklim, no vienas puses, un pamattiesībām uz intelektuālā īpašuma aizsardzību, reaģējot uz pirātisma būtisko pieaugumu tīmeklī, no otras puses.

PPE-DE grupa atsauca savu atbalstu šim grozījumam pēc tam, kad kreisā spārna grupas (PSE, Zaļie/ALE, GUE/NGL) sasaistīja savu atbalstu P. del Castillo Vera ziņojumam (par Eiropas Elektronisko komunikāciju tirgus iestādes izveidi) ar šo jautājumu.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Telekomunikāciju nozare attīstās tādā ātrumā, ka kļūst nepieciešams pielāgot tiesisko regulējumu. Tomēr man bija skaidrs, ka šim regulējumam ir jābūt skaidram un precīzam un, pats galvenais, ka tas nedrīkst apstādināt ieguldījumus, ko veic Eiropas telekomunikāciju uzņēmumi, kas saskaras ar spēcīgu Amerikas un Āzijas tirgu konkurenci. Mūsu uzņēmējiem ir jābūt spējīgiem plānot un ieguldīt jaunās tehnoloģijās bez kavēšanās.

Kaut arī iekšējā tirgus stiprināšana elektronisko komunikāciju nozarē nes labumu mums visiem, es priecājos, ka Komisijai nav izdevies mums uzspiest savu gribu un ka Parlaments ir ierosinājis izveidot Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizāciju — ticamu alternatīvu, kas uzlabo sadarbību valstu regulatoru starpā un izvairās no papildu birokrātijas, kuru būtu radījusi Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde. Luksemburgas telekomunikāciju tirgus (4,7 % strādājošo iedzīvotāju ir tieši vai netieši nodarbināti šajā nozarē), piemēram, prasa spēcīgu valsts regulatoru, kas ir tam tuvs un pārzina tā īpatnības. Šajā gadījumā lēmums piemērot subsidiaritātes principu bija pareizs.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Elektronisko sakaru ražošana strauji attīstās. Līdz ar to ir vajadzīgi jauni pasākumi, lai saglabātu un uzlabotu patērētāja aizsardzību un elektronisko sakaru lietotāja tiesības. Catherine Trautmann ziņojuma par elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem mērķis ir veicināt nākamās paaudzes telekomunikāciju tīklu attīstību Eiropā. Es domāju, ka tas ir pozitīvs ieguldījums elektronisko komunikāciju infrastruktūras regulējuma tālākajā virzībā, kas veicinās ieguldījumus jaunā sakaru infrastruktūrā un stiprinās patērētāju tiesības. Mans balsojums atspoguļo šo uzskatu.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Es balsoju par grozījumiem, ko ierosināja Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa: tie garantē lielāku brīvības pakāpi tīmeklī, jo tā ir izteikšanās brīvība, kas ir tikpat svarīga demokrātijai, cik preses brīvība. Pozitīva zīme ir tā, ka Parlaments, par spīti lobiju grupu pamatīgam spiedienam, ir izteicis savus iebildumus pret patvaļīgu izslēgšanu no tīmekļa un nav pieņēmis noteikumu, ka ikvienam lietotājam var liegt piekļuvi tīmeklim.

Tomēr ziņojums, izanalizējot to kopumā, joprojām paliek negatīvs. ES jāpiešķir liela nozīme dialogam ar sabiedrību, lai nodrošinātu gan vārda brīvību, gan personas datu aizsardzību sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību.

  Olle Schmidt (ALDE) , rakstiski. - (SV) Man jāsaka, ka elektronisko sakaru pakete ir viena no visgrūtākajiem likumdošanas priekšlikumiem, ko esmu redzējis kopš savas ierašanās šeit. No vienas puses, tāpēc ka tā ir tehniski sarežģīta un tajā pārklājas likumdošanas priekšlikumi; no otras puses, tāpēc ka līdzsvars starp konfidencialitāti un drošību pēc savas būtības prasa rūpīgu pieeju. Es pieslējos uzskatam, ka, tā kā tīmekli nevar atstāt pilnīgi bez regulējuma, ir jāpiemēro pilnā apjomā tiesiskas sabiedrības principi. Es nevaru pieņemt tiesas administrācijas privatizēšanu, kas notiktu, ja privātām kompānijām tiktu atļauts iejaukties un cenzēt saturu tīmeklī, pirms lietotāji ir guvuši iespēju izteikties. Ja uzskata, ka pārredzamībai ir jābūt galvenajam principam, filtrēšana ir dziļi problemātiska.

Lai gan ir jābūt skaidram, ka privāto tīmekļa lietotāju uzraudzība nekad nav pieļaujama komerciālos nolūkos, es, protams, nekādā veidā neatbalstīšu tiesību aktus, kas, piemēram, neļauj policijai izmeklēt bērnu pornogrāfiju vai kādā citā veidā rada risku sabiedriskai drošībai. Bija svarīgi neveicināt tādu Eiropas tiesisko regulējumu, kas traucētu tehnoloģijas attīstību un ierobežotu tīmekļa demokrātisko, sociālo un profesionālo apjomu un iespējas.

Visbeidzot es uzskatīju, ka bija radīti pietiekami aizsargmehānismi, lai ļautu man balsot par elektronisko komunikāciju tirgus liberalizāciju, kas ir visādā ziņā svarīga.

  Dominique Vlasto (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es gribēju balsot par Trautmann kundzes ziņojumu, jo tas nosaka radio frekvenču sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību, vienlaikus radot iespēju labāk pārvaldīt radio frekvenču spektru visu operatoru un patērētāju labā.

Pirmais lasījums arī ļauj mums ierosināt izsvērtu alternatīvu sākotnējam Komisijas priekšlikumam, padarot Komisiju vairāk par arbitru nekā tiesnesi attiecībā uz konkurences pārraudzību. Valsts regulatīvajām iestādēm ir svarīgi turpināt pildīt savu uzdevumu pilnā apjomā.

Tomēr man žēl, ka tika pieņemts Trautmann kundzes ziņojuma mutiskais grozījums. Lai gan tas šķiet pilnībā pieņemams, praksē šis grozījums ievieš galalietotāju pamattiesību hierarhiju, aizliedzot visu preventīvo darbību bez iepriekšēja tiesas lēmuma attiecībā uz saziņu un satura izplatīšanu tiešsaistē. Vakardienas notikumi Somijas skolā parāda skaidrāk nekā jebkad, kāpēc mums jāiedibina labi pārdomāti un samērīgi novēršanas mehānismi. Tieši par to bija sadarbības grozījums, kuru es atbalstīju, un tāpēc es nožēloju pašreizējo situāciju Parlamentā.

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas IMCO referents šim ziņojumam es priecājos redzēt, ka manu kolēģu iepriekšējo trīs mēnešu darba rezultāti ir apkopoti šajā līdzsvarotajā ziņojumā, kas satur nozīmīgus uzlabojumus elektronisko komunikāciju nozarē. Es ticu, ka šīs izmaiņas nāks par labu patērētājiem, jo sniegs viņiem plašu izvēles klāstu; es esmu arī pārliecināts, ka šīs izmaiņas būs atbalsts konkurētspējīgam tirgum.

Es domāju, ka, saglabājot funkcionālu nodalījumu kā izvēli, kas pieejama valsts iestādēm, tām būs dota iespēja veicināt konkurētspēju šajā jomā. Eiropas ekonomiskā attīstība un patērētāju labklājība ir atkarīgas no dinamiskas un konkurētspējīgas telekomunikāciju nozares. Konkurētspējīgam tirgum ir vairāk pieejama platjoslas tehnoloģija, un jaunpienākušie tirgū ir tajā ienesuši lielāku ātrumu un novatoriskus pakalpojumus.

Tādējādi jaunās direktīvas mērķi ir sasniegti: ir reformēta spektra pārvaldība, uzlabota saskaņotība regulās, kas nosaka iekšējo elektronisko komunikāciju tirgu, un paaugstināts drošības līmenis un integritāte pakalpojuma lietotāju labā.

- Ziņojums: Pilar del Castillo Vera (A6-0316/2008)

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Telekomunikāciju liberalizācija, ko uzsāka 2001. gadā, ir devusi brīvu rīcību Eiropas tirgiem, kas tagad ir konkurētspējīgāki, novatoriskāki un nes lielu peļņu. Eiropas patērētāji, bez šaubām, ir bijuši šīs attīstības galvenie ieguvēji, saņemot vairāk un labākus pakalpojumus, to veidus un saturu, kas ir arvien pieejamāki. Tā bija tehnoloģiska, ekonomiska un sociālkultūras (r)evolūcija.

Par spīti šim skaidri pozitīvajam novērtējumam, mēs nevaram atpūsties uz lauriem.

Vēl joprojām saglabājas problēmas, kas neļauj radīt patiesi integrētu tirgu. Būtībā tās rodas Eiropas regulu atšķirīgas piemērošanas dēļ, par ko ir atbildīga katra valsts regulatīvā iestāde (VRI).

Tāpēc es atbalstu BERT jeb Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācijas izveidošanu, kas ir elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu (ERG) Eiropas Regulatoru grupas atjaunināta un pastiprināta versija. Tā būs atbildīga par regulu saskaņotāku piemērošanu un varēs paļauties uz VRI, kurai ir vērtīga ikdienas situācijās gūta pieredze, līdzdarbību uz vietas. Izveidojot BERT, tiks ievērota saskanīga regulatīva pieeja visā ES attiecībā uz koriģējošajiem pasākumiem, kurus pieņem VRI pilnīgi neatkarīgi no valdības un nozares.

BERT būs arī nozīme patērētāju informētības palielināšanā. Šajā ziņā Eiropas Savienībai jau ir pamats būt apmierinātai, ņemot vērā tās nozīmi viesabonēšanas cenas būtiskā pazeminājumā.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. - (LT) Eiropas telekomunikāciju tirgus liberalizēšana ir nesusi labumu visai Eiropas Savienībai. Aktīvāka konkurence nozarē ir kļuvusi par galveno dzinējspēku ieguldījumiem un jauninājumiem. Es piekrītu Komisijai, ka telekomunikāciju tirgum vēl ir vajadzīga kontrole, līdz tas sāks strādāt atbilstīgi vispārējiem konkurences tiesību aktiem.

Tomēr es principiāli nevaru piekrist Komisijas priekšlikumam izveidot citu institūciju tirgus regulēšanai, jo tā vēl vairāk palielinātu birokrātijas nastu un būtu tālu no regulētajiem dalībvalstu tirgiem. Balsojumā es atbalstīšu grozījumus, kurus ierosinājusi Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja (ITRE) un kuru mērķis ir paplašināt esošās Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācijas (BERT) nozīmi, kā arī piešķirt Eiropas Komisijai papildu pilnvaras.

Valsts telekomunikāciju tirgus regulatoriem jāsadarbojas ciešāk ar BERT un Eiropas Komisiju. Pēc manām domām, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšlikums ļautu tirgus dalībniekus regulēt efektīvāk un garantētu valsts regulatoru iestāžu efektīvu piedalīšanos un to pieredzes izmantošanu ES līmenī. Tas, savukārt, palīdzētu novērst nodokļu maksātāju naudas izšķiešanu vēl birokrātiskāka aparāta izveidei.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es apsveicu Pilar del Castillo saistībā ar ziņojumu par Eiropas Elektronisko komunikāciju tirgus iestādi. Ziņojumā paustais skatījums par Eiropas Regulatoru valdi, kas darbojas kā tilts starp Komisiju un valstu regulatīvajām iestādēm, ietver atbilstīgu priekšstatu par to, ka šis tirgus ir sarežģīts un ka tas arvien paplašinās. Tas ir atspoguļots manā balsojumā.

− Ziņojums: Patrizia Toia (A6-0305/2008)

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Šo priekšlikumu mērķis ir veicināt koordinētu sadarbību ES līmenī, lai nodrošinātu efektīvu digitālo dividenžu izmantošanu.

Ņemot vērā, ka digitālo tehnoloģiju augstāka efektivitāte atbrīvos ievērojamu radiofrekvenču spektra apjomu, līdz 2012. gada beigām noteiktā pārslēgšanās no analogās televīzijas uz zemes ciparu televīziju radīs unikālu izdevību ES aktivizēt iespējas tirgus izaugsmei un kvalitātes paaugstināšanai un patērētājiem izvēlēties pakalpojumus.

Tāpēc ir cerības, ka dalībvalstis spēs pēc iespējas ātrāk atbrīvot digitālās dividendes, lai Eiropas pilsoņi varētu gūt labumu no visiem jaunajiem inovatīvajiem un konkurētspējīgajiem pakalpojumiem.

Tādēļ dalībvalstīm jāizlemj, kā izmantot digitālās dividendes un nodrošināt, ka visi šie elektronisko sakaru pakalpojumu veidi pieejamajām radiofrekvenču joslām tiek piedāvāti saskaņā ar attiecīgo valstu radiofrekvenču sadales plānu un Starptautiskās Telekomunikāciju savienības noteikumiem.

Tomēr ārkārtīgi svarīga ir saskaņota Kopienas pieeja, lai izvairītos no aizspriedumainiem strīdiem starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Tas ļaus palielināt no radiofrekvenču spektra izmantošanas gūtos labumus un garantēt to optimālu izmantošanu sociālajā un ekonomiskajā jomā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Telekomunikāciju nozarē radiofrekvenču spektrs ir ierobežots resurss. Tā kā dalībvalstīm līdz 2012. gadam ir pilnībā jāpārslēdzas uz digitālo televīzijas apraidi, atbrīvosies papildu radiofrekvenču spektrs. Līdz ar to mums ir rūpīgi jāizvērtē, kā to izmantot. Uzskatu, ka Patrizia Toia ziņojums par vienoto pieeju digitālās pārslēgšanās atbrīvoto radiofrekvenču spektra izmantojumam atzīst konkurējošos radiofrekvenču spektra pieprasījumus un, piešķirot jaunas licences, atbild par pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes jautājumiem. Tādēļ es balsoju par viņas ieteikumiem.

− Ziņojums: Malcolm Harbour (A6-0318/2008)

  Marco Cappato (ALDE), rakstiski. − (IT) Mēs, radikālie deputāti, šodien atturējāmies apstiprināt M. Harbour ziņojumu, lai uzsvērtu neizmantotās iespējas nekavējoties veikt saistošus pasākumus invalīdu integrēšanas veicināšanai. Lai arī ir vērojams neliels progress, ir pārāk maz obligāto prasību, kas jāpieprasa no kompetentajām iestādēm un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz invalīdu integrēšanu. Piemēram, nav ņemti vērā kopīgi ar Luca Coscioni asociāciju izstrādātie priekšlikumi par visu tādu sabiedrisko pārraižu kā ziņu un informatīvo programmu subtitrēšanu; pakalpojumu sniedzējiem nav pienākuma periodiski informēt invalīdus par īpaši viņiem paredzētiem pakalpojumiem un par viņiem pieejamiem samazinātajiem tarifiem.

Turklāt pastāv arī diezgan lielas neskaidrības par interneta neitralitātes garantijām un lietotāju pamattiesību nodrošināšanu. Interneta tīmeklis arvien vairāk tiek pakļauts militāra stila uzraudzībai un, aizbildinoties ar nepieciešamību pēc drošības, lietotāju brīvības atkal tiek ierobežotas, turpretim, ņemot vērā tīmekļa sistēmiskās filtrēšanas iespējas, lietotāju aizsardzība un garantijas vēl ir jāpierāda.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ar jauno priekšlikumu paketi par elektroniskajiem sakariem ES, aizbildinoties ar sabiedrības drošības un tiesību aizsardzības nodrošināšanu, ievieš pasākumus — „filtrēšanas” sistēmas, ar kurām kontrolē un iebiedē gan interneta, gan visu elektronisko sakaru līdzekļu lietotājus. Tai pašā laikā tā nodod visu ES iekšējo telekomunikāciju, interneta, audiovizuālo darbu un to pārraižu, radio un televīzijas pārraižu, kā arī satelītpieslēgumu tirgu stingrākai „neatkarīgu” iestāžu kontrolei par labu monopoluzņēmumiem.

Liberalizējot un unificējot tirgus Eiropas līmenī, Eiropas monopoluzņēmumi gūst peļņu un starptautiskā konkurencē nostiprina savu stāvokli. Vispirms notiks pilnīga liberalizācija un privatizācija valsts līmenī, kam sekos radikāla plašsaziņas līdzekļu pārstrukturēšana un pārmērīga koncentrācija, kapitāla uzkrāšana uz nozarē strādājošo un lietotāju rēķina.

Pastāv divas atšķirīgas infrastruktūras — no vienas puses, ir valdības finansētie sabiedriskie pakalpojumi, no otras puses, mums ir tirdzniecība brīvajā tirgū. Valdība finansē sabiedriskos pakalpojumus no valsts budžeta, un, tā kā tas nav ienesīgi, šie pakalpojumi tālāk tiek pārdoti privātajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Tas, ka šos priekšlikumus pieņem gan centriski labējie, gan centriski kreisie spēki, atkārtoti parāda viņu entuziasma pilno atbalstu izvēlei par labu kapitālam. Tas apstiprina, ka ar radikāli atšķirīgu politiku ir jāmaina varas līdzsvars par labu darba ņēmējiem, lai arī viņi gūtu labumu no jaunajām tehnoloģijām.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Pieņemtais ziņojums par universālajiem pakalpojumiem un elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju tiesībām ir vērsts uz patērētāju stāvokļa uzlabošanu elektronisko pakalpojumu tirgū. Universālajiem pakalpojumiem ir jānodrošina patērētāju piekļuve publiskajiem telefona pakalpojumiem par pieņemamu cenu un jāgarantē valsts un starptautiskie starpsavienojumi, kā arī neatliekamās palīdzības zvani.

Šī ziņojuma pieņemšana paplašinās patērētāju tiesības. Patērētājiem būs tiesības mainīt telekomunikāciju pakalpojuma sniedzēju, saglabājot esošo telefona numuru. Turklāt numura pārslēgšana būs jāveic vienas dienas laikā. Tas ir ļoti svarīgi. Maksimālais termiņš, uz kādu telekomunikāciju uzņēmums varēs slēgt līgumu ar abonentu, tiks ierobežots līdz 24 mēnešiem. Tomēr pakalpojuma sniedzējam būtu jāpiedāvā lietotājam iespēja noslēgt līgumu arī uz maksimālo 12 mēnešu termiņu, iekļaujot tajā visu pakalpojumu klāstu un aprīkojumu.

Ir jāpaplašina arī neatliekamās palīdzības dienesta numura 112 pieejamība. Tas ir ārkārtīgi svarīgi krīzes situācijās. Dalībvalstīm ir jānodrošina brīva pieeja publiskajiem telefonu pakalpojumiem gadījumos, ja tīkls pārstāj darboties katastrofas vai force majeure dēļ. Būtu jāuzlabo arī neatliekamās palīdzības dienesta numura 116 darbība bezvēsts pazudušajiem bērniem. Pašreiz šis numurs pēc brīvprātības principa darbojas tikai septiņās ES dalībvalstīs.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. − (PL) Es atzinīgi vērtēju M. Harbour izstrādāto ziņojumu par grozījumiem direktīvās par lietotāju tiesībām elektronisko sakaru tīklos. Tas ir sabalansēts dokuments, kas vērsts uz elektronisko pakalpojumu tirgus stāvokļa ievērojamu uzlabošanu. Bija pareizi izstrādāt kompromisa grozījumus, kurus pieņēma vairākums Parlamenta deputātu. Tas ļāva pieņemt ziņojumu kopumā, neskatoties uz ļoti lielo grozījumu skaitu.

Eiropas Savienības tiesību normas telekomunikāciju jomā tika izstrādātas 20. gadsimta 90. gados. Uzskatu, ka direktīvu grozījumi piedāvā lielisku iespēju piemēroties notiekošajām milzīgajām tehnoloģiskajām pārmaiņām. Tas ir īpaši svarīgi tādēļ, ka esam iecerējuši pievienot universālajiem pakalpojumiem arī mobilos sakarus un platjoslas interneta pieejamību. Licenču turētājiem jābūt pārliecinātiem par savām tiesībām saņemt pilnu informāciju par visiem ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi legālajai programmatūrai. Pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina tīkla drošība, lietotāju personas datu aizsardzība un jāsamazina tā sauktā surogātpasta pieplūdums.

Uzskatu, ka ir īpaši svarīgi ņemt vērā invalīdu un vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības, kuriem nepieciešama atvieglota piekļūšana telekomunikāciju pakalpojumiem. Jācer, ka parādīsies piemēroti jauni tehniski risinājumi iekārtām. Es ticu, ka šādi risinājumi ļaus ievērojami samazināt telekomunikāciju pakalpojumu izmaksas visā Eiropas Savienībā. Pašreiz mums joprojām ir jāmaksā nepamatoti augsta cena par datu pārraidi pāri Eiropas Savienības iekšējām robežām par spīti Šengenas sistēmai.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Malcolm Harbour ziņojums skaidri parāda, ka interneta un telefonu lietotāji pašreiz saņem līdz galam neizstrādātus pakalpojumus. Šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos patērētājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka viņi saņem cenai atbilstošu pakalpojumu. Ziņojumā izteiktie priekšlikumi iecerēti, lai klienti būtu labāk informēti un viņu personas dati gan tiešsaistē, gan nesaistē būtu lielākā drošībā. Būtisks ir nosacījums, ka lietotāji invalīdi saņems līdzvērtīgu piekļuvi internetam un citiem sakaru pakalpojumiem, jo tas ikvienam cilvēkam nodrošinās labuma ieguvi no šodienas digitālā laikmeta. Es balsoju par ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Šodien notiek apkrāpšanas mēģinājums, aizbildinoties ar ekonomiskām interesēm. Pēkšņi telekomunikāciju nodrošināšanas pamatdirektīvā jāiekļauj milzums autortiesību normatīvo aktu. Ir pilnīgi pietiekami, ka ES nosaka, ka pakalpojumu piegādātāju pienākums ir brīdināt klientus par riskiem, ar kādiem viņi saskarsies, ja pārkāps „intelektuālā īpašuma tiesības”, un soda naudām, kas tiek regulētas valsts līmenī. Pēc tam visi varēs vainot viens otru. Turklāt iepriekšējā ziņojumā lielākie programmatūras izstrādātāji centās likt šķēršļus mazāko konkurentu ceļā.

Internetā var notikt arī likumu pārkāpumi, piemēram, bērnu pornogrāfijas ievietošana, un tad mums ir jārīkojas, bet mēs nedrīkstam upurēt datu aizsardzību par labu lielo korporāciju vai starptautisko uzņēmumu ekonomiskajām interesēm. Sākotnējā telekomunikāciju paketes ideja bija ļoti saprātīga, bet tās daudzie grozījumi, no kuriem viens vai divi ir ļoti riskanti, kā tikko padziļināti izskaidroju, ir iemesls, kādēļ atturējos no balsošanas.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Telekomunikāciju tirgus liberalizēšana, kuru ES veic jau 10 gadus, ir guvusi neapšaubāmus panākumus.

Elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tiesiskā regulējuma reforma ir daļa no Komisijas globālās stratēģijas attiecībā uz iekšējo tirgu, un ir būtiska, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus, jo makroekonomiskā aspektā telekomunikācijas veicina citu nozaru efektīvāku darbību.

Es novērtēju ziņojuma autora darbu pie šo saskaņoto un efektīvo pasākumu kopuma, kas atspoguļo gan ES mērķus, gan lielākās Eiropas Parlamenta deputātu daļas viedokļus par tik svarīgiem jautājumiem kā izglītības, pētniecības un inovāciju sasaistes attīstība un nostiprināšana un it īpaši par tādas Eiropas informācijas sabiedrības izveidi, kas būtu saradusi ar globālo ekonomiku un spētu veicināt ekonomisko izaugsmi, radot darba vietas un nodrošinot labākus pakalpojumus, un tādējādi uzlabot Eiropas pilsoņu dzīves kvalitāti kopumā.

Pozitīvais balsojums par tādiem būtiskiem aspektiem kā lietotāju tiesību noskaidrošana un paplašināšana, personas datu stingrāka aizsardzība, Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācijas (BERT) izveide un labāka radiofrekvenču spektra pārvaldīšana parāda PPE-DE rūpes sabalansēt Eiropas pilsoņu pamattiesības būt integrētiem informācijas sabiedrībā un radīt labvēlīgu struktūru inovācijām un ekonomiskajai attīstībai.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski.– (NL) Manu balsojumu pret telekomunikāciju paketi (M. Harbour ziņojumu) noteica nepilnības direktīvā, kuras varētu būt par iemeslu tam, ka, iespējams, tiktu pārkāpti mūsu pamatbrīvību respektēšanas principi. Dalībvalstis ļauj pakalpojumu sniedzējiem izsekot atsevišķu cilvēku darbības internetā. Es ceru, ka, ieviešot šos jaunos noteikumus, dalībvalstis nemēģinās filtrēt interneta saturu. Šim uzdevumam vajadzētu būt tikai un vienīgi policijas kompetencē.

Es saprotu, ka ir jārisina īpašuma tiesību pārkāpšana internetā, bet tam nevajadzētu aizskart atsevišķa interneta lietotāja tiesību brīvību. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam radīt apstākļus, kurā mēs esam kā pastnieki, kuri atver vēstules, lai pārliecinātos, vai to saturs patiešām ir likumīgs.

Grozījumi, ar kuriem Zaļie mēģināja uzlabot šo tekstu, tika noraidīti, tādēļ es vairs nevaru atbalstīt šo priekšlikumu.

Es labprāt būtu balsojis par daudzajiem patērētāju ieguvumiem, bet uzskatu, ka ir nepieņemami atbildību par interneta saturu uzlikt interneta pakalpojumu sniedzējiem. Tas arī nebija šī tiesību akta mērķis.

− Ziņojums: Caroline Lucas (A6-0313/2008)

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. – (SV) Nelegālā mežizstrāde un atmežošana rada nopietnu kaitējumu videi, un pastāv kopīga vienošanās, ka jutīgo tropisko mežu izciršana ir jāsamazina. Tādēļ Junilistan partija atzinīgi vērtē uzskatu, ka atsevišķām valstīm ir jāizveido rīcības kodeksi attiecībā uz tropu kokmateriālu importu. Mēs arī pozitīvi vērtējam iniciatīvas attiecībā uz sertificēšanu, piemēram, Mežu uzraudzības padomē (FSC), kas patērētājiem ļautu pieņemt apzinātus un uz faktiem pamatotus lēmumus par kokmateriālu vai to produktu iepirkšanu.

Diemžēl šī ziņojuma spilgtākā iezīme ir nepārprotamā vēlme piešķirt privilēģijas Eiropas Parlamentam attiecībā uz mežsaimniecības jautājumiem kopumā.

Junilistan pauž stingru viedokli, ka kopēja mežsaimniecības politika ES nav vēlama. Par jautājumiem, kas attiecas vai ir saistīti ar katras dalībvalsts mežsaimniecības politiku, jāatbild attiecīgajai dalībvalstij. Ņemot vērā šos apsvērumus, Junilistan ir izvēlējusies balsot pret ziņojumu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstu savas kolēģes C. Lucas ziņojumu par 2006. gada Starptautisko tropu kokmateriālu nolīgumu (ITTA). Katru gadu iet bojā miljoniem hektāru tropisko mežu, kā dēļ vairs netiek piesaistīts oglekļa dioksīds, kas atstāj graujošu ietekmi uz planētu. Nākotnē ES ir jākļūst par vadošo spēku destruktīvu un nevajadzīgu darbību samazināšanā līdz minimumam.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju C. Lucas ziņojumu par 2006. gada Starptautisko tropu kokmateriālu nolīgumu. Nopietna pieeja vides saglabāšanai prasa efektīvu apspriežu, starptautiskās sadarbības un politikas izstrādes sistēmu attiecībā uz pasaules kokmateriālu ekonomiju. ES ir jāatbalsta degradētās mežu zemes saglabāšana un mežu atjaunošana. Uzskatu, ka šis ziņojums palīdz ES atrast īsto ceļu, lai sasniegtu ilgtspējīgu kokmateriālu ekonomiju, un es balsoju par to.

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Vairāk nekā 20 gadus pēc pirmā Starptautisko tropu kokmateriālu nolīguma noslēgšanas mums ir jāatzīst, ka pārmērīga izmantošana un nelegāla mežizstrāde joprojām ir problēma.

Tādēļ mums ir pienākums pārskatīt nolīgumu, lai labāk atspoguļotu šos jaunos mērķus.

Tagad tas ir noticis fakts — Starptautisko tropu kokmateriālu nolīgums 2006, kuru Komisija apsprieda Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferencē (UNCTAD), atspoguļo jaunus uzskatus par stabilu un likumīgu mežu masīvu izmantošanu. Es atzinīgi vērtēju šo mērķu iekļaušanu ziņojumā.

Tomēr izmaksas, kas neizbēgami rastos saistībā ar šo jauno noteikumu ieviešanu, nevajadzētu uzspiest attiecīgo valstu ražotājiem. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāizveido piemērota finanšu kompensāciju shēma.

ES arī vēlētos, lai Komisija iet vēl tālāk un izstrādā visaptverošu tiesību aktu, kas nodrošinātu tikai to kokmateriālu un to produktu nonākšanu Eiropas tirgū, kas iegūti no mežiem, kuri tiek pārvaldīti ilgtspējīgas attīstības interesēs un kuri tiek izmantoti likumīgi.

Šis ir vienīgais veids, kā mudināt ražotājus darboties likumīgi un cienīt vidi, tādējādi veicinot tropisko mežu drošu un stabilu izmantošanu pasaulē.

− Rezolūcijas priekšlikums: 2006. gada Starptautiskais tropu kokmateriālu nolīgums (B6-0422/2008)

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. − (PL) Šodien es atbalstīju rezolūciju par 2006. gada Starptautisko tropu kokmateriālu nolīgumu (ITTA). Es atbalstīju, jo ticu, ka darbība starptautiska mēroga atbalsta pasākumos, kas ir vērsti uz reģionālās vai visas pasaules vides problēmu risināšanu, būtībā ir viena no Eiropas Savienības lietderīgākajām darbības jomām. Es ticu, ka mēs visi apzināmies vajadzību nodrošināt tropisko mežu aizsardzību un ilgtspējīgu pārvaldīšanu, kā arī nodrošināt šo mežu izpostīto apgabalu atjaunošanu.

− Rezolūcijas priekšlikums: Eiropas Parlamenta prioritātes Komisijas likumdošanas un darba programmā 2009. gadam (RC B6-0420/2008)

  Philip Bushill-Matthews (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani britu Konservatīvās partijas kolēģi pilnībā atbalstām daudzus jautājumus, kas ir ietverti šajā rezolūcijā. Mēs izsakām viennozīmīgu atbalstu aicinājumiem samazināt administratīvo slogu, ievērot Lisabonas līgumu attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību, atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, turpmāk pabeigt vienota tirgus izveidi, palielināt patērētāju tiesības; mēs aicinām uz turpmāku rīcību saistībā ar klimata pārmaiņām, uz starpvalstu iniciatīvām attiecībā uz veselības aprūpi un attiecību veicināšanu ar ASV.

Tomēr mēs nevaram atbalstīt Lisabonas līguma ratificēšanas tekstu, aicinājumu par kopēju imigrācijas politiku, par kopīgu patvēruma politiku vai par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi.

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. − (PL) Šodien es balsoju pret Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Komisijas likumdošanas un darba programmu 2009. gadam. Komisijas ambiciozie plāni paredz dalībvalstīm nākamajā gadā uzspiest turpmāku nevajadzīgu saskaņošanu un nevajadzīgas direktīvas. Es arī vēlētos izteikt asu protestu pret Īrijai un citām dalībvalstīm izdarīto spiedienu attiecībā uz Lisabonas līguma ratificēšanas procesa turpināšanu, kā tas ir minēts prioritāšu pirmajā punktā. Iepriekš minētais līgums Īrijas referendumā tika noraidīts.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Zīmīgi, ka Eiropas Parlaments nav spējis pieņemt nevienu rezolūciju par Eiropas Komisijas programmas prioritātēm. Acīmredzot tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas ietekmē deputātu lēmumus, it īpaši to deputātu lēmumus, kuri vēlas noklusēt savu rīcību vai slēpt, ka viņi ir bijuši atbildīgi par politiku, kas pasliktināja sociālo situāciju, palielināja bezdarbu, nedrošas un slikti apmaksātas darbvietas, veicināja finanšu, pārtikas un enerģētikas krīzi — kas it īpaši ietekmēja ekonomiski vājākās valstis un mazaizsargātākos sabiedrības slāņus — un veicināja starptautisko attiecību militarizāciju ar visiem no tās izrietošajiem draudiem pasaules mieram.

Tomēr tajā pašā laikā viņi nevēlas apturēt šo politiku, kas pie tā novedusi. Viņi atzīst par labāku, ka Eiropas Komisija turpina strādāt ar tiem pašiem instrumentiem un īsteno to pašu politiku, kas ir novedusi pie šīs situācijas, reizēm vienīgi kaut ko politiski nevainīgi pielabojot vai dodot zaļo gaismu, lai atstātu labu iespaidu.

Tādēļ mēs pieprasām rezolūcijā iekļaut mūsu grupas priekšlikumus, starp tiem arī Stabilitātes pakta atsaukšanu, privatizācijas un liberalizācijas izbeigšanu, prioritātes noteikšanu tiesībām uz darbu, nabadzības izskaušanu un sociālo taisnīgumu.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par rezolūciju par Komisijas likumdošanas un darba programmu 2009. gadam un izsaku nožēlu, ka tā netika pieņemta. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija iesniegtu tādu paziņojumu, kurā novērtēta dalībvalstīs īstenotā direktīva un regula par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu dalībvalstīs.

Kad kā „ēnu referente” gatavoju dokumentu, es norādīju, ka šie dokumenti ir ārkārtīgi svarīgi ikvienam ES pilsonim. Tie izvirza prasības un risina cilvēku ikdienas problēmas. Dokumenta mērķis nav unificēt sociālās nodrošināšanas sistēmas. Tas ievieš kārtību, kas dalībvalstīs ļauj pastāvēt dažādām sociālās nodrošināšanas sistēmām. Tajā pašā laikā tas pasargā cilvēkus, lai viņi šo atšķirību dēļ nebūtu zaudētāji sociālās nodrošināšanas jomā. Katra ES pilsoņa ikdienas labklājība ir atkarīga no šī dokumenta ieviešanas.

Diemžēl Komisijai netiks uzticēta atbildība izvērtēt, kas ir sasniegts dalībvalstīs attiecībā uz Eiropas energotīklu izveidošanu, cik ilgā laikā varētu izveidot kopēju enerģētikas tirgu vai panākt nodrošinātu energoapgādi Eiropas Savienībā. Šie jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, tādēļ ES iestādēm un pirmām kārtām Komisijai jāveic konkrēti pasākumi, lai šīs dalībvalstis vairs nebūtu izolētas no pasaules enerģētikas tirgiem un lai tiktu mazināta to atkarība no Krievijas, kura ir vienīgā gāzes un elektroenerģijas piegādātāja šīm valstīm.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Es balsoju pret rezolūciju par Komisijas likumdošanas programmu 2009. gadam, jo ar to tika aizstāts grozījumu projekts, kurā bija pieprasīts jauns tiesību akts sociālajā jomā.

Tā kā sociālā joma gandrīz pilnībā ir tikai pašu dalībvalstu kompetencē, mūsu grupa noraidīja grozījumus direktīvā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, obligātās prasības attiecībā uz atsevišķu darbinieku netaisnīgu atlaišanu, tādu darbinieku aizsardzību, ar kuriem ir noslēgti nestandarta darba līgumi, kā arī darba apstākļu uzlabošanu un negadījumu samazināšanu darba vietās.

Katrā dalībvalstī ir atšķirīga tiesiskā aizsardzība pret diskrimināciju, it īpaši attiecībā uz reproduktīvajām tiesībām, tradicionālo ģimeni, izglītību un reliģiju. Tādēļ mūsu politiskā grupa uzskata par nepieciešamu šajā jautājumā saglabāt subsidiaritātes principu, sakarā ar ko katra dalībvalsts ir tiesīga piemērot šos principus saskaņā ar savām nacionālajām tradīcijām un paražām.

Arī jautājums par Turcijas uzņemšanu ES ir jutīgs jautājums mūsu politiskajā grupā, kurā daudzi dalībnieki pārstāv Vācijas un Francijas konservatīvos uzskatus.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) 2009. gadā Komisijas darbības noteiks Eiropas vēlēšanu grafiks, līdz ar to būs mazākas darbības iespējas, it īpaši vienai no iestādēm. Tomēr šie apstākļi mūs neattur no reāla darbības plāna izstrādes. Pasaule pieprasa pārskatīt paradigmas un pieņemt viedokli, ka realitāte lielā mērā ir aizsteigusies priekšā daudzajām teorētiskajām debatēm par ekonomiskajiem un sociālajiem modeļiem, kā arī par daudzajiem pretstatiem starptautiskajās attiecībās (attiecībā gan uz fizisku spēku, gan spēka pozīcijām ekonomikā vai attiecībām starp komerciālajiem spēkiem). Mēs vēlamies, lai Komisija reaģē uz šo jauno realitāti ar tālredzīgu un elastīgu nostāju, kas ir pielāgojama īstenošanas procesā. Tajā pašā laikā mēs vēlamies tādu darba kārtību 2009. gadam, kas katras dalībvalsts balsotājiem ļautu pārliecināties par ES politikas nozīmi un atbalstu mūsu tautsaimniecībām un sabiedrībām. Šai pārliecībai, kas drīzāk radīsies no mūsu politikas kvalitātes nekā no saziņas, ir jābūt mūsu un arī Eiropas Komisijas darbības pamatā. Diemžēl balsošanai piedāvātā rezolūcija neatspoguļoja šo pieeju, tādēļ es balsoju pret to.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Ir jāturpina veicināt bērnu tiesību aizsardzību. Joprojām tiek darīts pārāk maz, lai izskaustu bērnu nabadzību visā ES. Katrs piektais bērns ES dzīvo uz nabadzības robežas — tas ir pārāk augsts rādītājs. Esmu priecīga, ka Parlaments ir noraidījis Komisijas 2009. gada darba programmu. Mums ir jādara vairāk, lai veicinātu apmierinošu darbu nabadzības izskaušanā ES valstīs.

− Rezolūcijas priekšlikums: ES-Indijas augstākā līmeņa sanāksmes sagatavošana (RC B6-0426/2008)

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta kopīgo rezolūciju, kas tiek gatavota ES-Indijas augstākā līmeņa sanāksmei, jo uzskatu, ka ir būtiski pielāgot mūsu 2004. gadā pieņemto stratēģisko partnerību ar Indiju jaunajām problēmām, ar kurām saskaras ES un Indija — pārtikas krīzi, enerģētikas krīzi un klimata pārmaiņām.

Es izcelšu to rezolūcijas vietu, kurā Indiju mudina turpināt darbu, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus, it īpaši dzimumu līdztiesības jomā. Svarīgi, ka rezolūcija Indijai atgādina arī par ES vērtībām, aicinot Indijas valdību atcelt nāvessodu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Papildus daudziem citiem jautājumiem, kurus aplūko mūsu augsti vērtētā rezolūcija, mēs uzskatām, ka ir būtiski uzsvērt mūsu nešaubīgo atbalstu patiesas un efektīvas sadarbības un draudzības padziļināšanai starp ES un Indiju. Tā prasa izveidot attiecības, kas atsaucas uz katras tautas vajadzībām, kas ir savstarpēji izdevīgas un veicina abpusēju attīstību, tajā pašā laikā cienot neiejaukšanās principu un valstisko neatkarību.

Tomēr, pamatojoties uz šiem principiem un pieņēmumiem, mēs nepārprotami nevaram piekrist daudziem šīs rezolūcijas priekšlikumiem, it īpaši „brīvās tirdzniecības” nolīguma secinājumam, kurā papildus citiem aspektiem ietverta arī „vienošanās par pakalpojumiem”, „konkurenci”, „publisko iepirkumu” un „nepārtrauktu ierobežojumu atcelšanu ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā” starp ES un Indiju.

Šis priekšlikums (un mērķis) tiecas atsaukties uz lielāko ekonomisko un finanšu grupu paplašināšanās vēlmēm, kurās dominē nepieciešamība palielināt kapitāla uzkrāšanu un centralizēšanu — tomēr šīm grupām netika piešķirts oficiāls statuss Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunās par pasaules tirdzniecības liberalizāciju. Šis mērķi ir pretrunā darbaļaužu un iedzīvotāju vajadzībām Indijā un dažādās ES valstīs.

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Mums ir jāattīsta attiecības ar Indiju, kura ar vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju un plaukstošu ekonomiku nodrošina līdzsvaru ar musulmaņu pasaules un Ķīnas radīto ietekmi. Tomēr iesniegtais rezolūcijas priekšlikums, kurš atspoguļo Sarkozy kunga un Komisijas viedokli, ir pretrunā Eiropas tautu interesēm. Priekšlikuma aicinājums uz „visaptverošu brīvās tirdzniecības līgumu” sagraus mūsu tautsaimniecības un sociālās sistēmas, kuras spiestas konkurēt ar valstīm, kas iesaistījušās sociālajā dempingā. Turklāt Indijas prasība pēc vietas Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē ir viens no priekšlikumiem, kā reformēt Apvienoto Nāciju Organizāciju, kura mērķis ir arī atņemt Francijai un Apvienotajai Karalistei pastāvīgā locekļa statusu Drošības padomē, atdodot to Briselei.

Turklāt nosaukt Indiju par „reliģiju plurālisma paraugu” ir apvainojums kristiešiem, kas tika noslepkavoti Orisā.

Indija aizstāv savas nacionālās intereses un gadsimtiem senās vērtības. Mūsu dalībvalstīm ir jārīkojas tāpat, ja vēlamies panākt līdzsvarotas attiecības ar Indiju. To var izdarīt tikai atšķirīgā Eiropā — neatkarīgu valstu Eiropā, kurā valda stabilas kristiešu un grieķu-romāņu civilizācijas vērtības.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Kā ES-Indijas delegācijas dalībniece es atbalstu kopīgo priekšlikumu rezolūcijai par 2008. gada ES-Indijas augstākā līmeņa sanāksmi.

Priekšlikums skar jautājumu par nespēju panākt vienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā un izsaka vēlmi atjaunot pūliņus, lai šādu vienošanos panāktu.

Tomēr šis priekšlikums neatspoguļo būtiskāko klupšanas akmeni šādas vienošanās panākšanai — ASV un Indijas nespēju panākt vienošanos attiecībā uz īpašiem drošības pasākumiem, lai nepieļautu produktu dempingu Indijas tirgū, kas kaitētu lielajam skaitam lauku iedzīvotāju un zemkopju Indijā. Ja šāda mehānisma nav, tiek apdraudēta Indijas zemkopju pastāvēšana. Šis svarīgais jautājums par pārtikas nozares aizsardzību netika pienācīgi izskatīts Pasaules Tirdzniecības Organizācijā, un tieši tādēļ, iespējams, sarunas netika pabeigtas. Jebkurām jaunām sarunām jānodrošina, ka dalībnieku intereses attiecībā uz pārtikas nozares aizsardzību tiks pienācīgi izskatītas. Importa pieplūdums var atstāt ļoti negatīvu un pat dramatisku iespaidu uz vietējo pārtikas ražošanu, un jaunattīstības valstīs ar nozīmīgu lauksaimniecības bāzi importa pieplūdums lielā mērā kaitētu pūliņiem attīstīt vietējo lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Dažkārt ir jāatceras, ka no demogrāfiskā viedokļa Indija ir pasaules lielākā demokrātiskā valsts. Šis fakts, kā arī Indijas ekonomikas dzīvotspēja un tās pieaugošā nozīme starptautiskajās attiecībās — galvenokārt tās tuvākajā apkaimē — liek pārdomāt arī mūsu attiecības ar šo svarīgo partneri. Tā būtu kļūda ignorēt nepilnības Indijas demokrātijā, tās ekonomiskajā struktūrā vai tās sabiedriskajā organizācijā, tādēļ šie aspekti būtu pirmie, par kuriem vajadzētu domāt attiecībās ar šo valsti. Tomēr šie jautājumi būtu jāpaplašina, it īpaši atbilstīgi jaunajai realitātei un apstākļiem. Politisko saišu pastiprināšana un tuvošanās šim milzim ir jāuzskata par stratēģiski svarīgu. Tieši tāpat mums ir jābūt gataviem palielināt Indijas nozīmi citu valstu vidū, it īpaši attiecībā uz iestāžu struktūru un sistēmu. Eiropa ļoti piesardzīgi uztver bieži izteikto apgalvojumu, ka 21. gadsimts būs Klusā okeāna reģiona valstu gadsimts, un uzskata, ka pie šīm valstīm jāpieskaita arī Indija un ka attiecīgi jāpiemēro mūsu stratēģijas.