Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 24. septembris - Brisele

15. Energoresursu cenu noregulēšana (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir debates par:

– jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Hannes Swoboda iesniedza Padomei PSE grupas vārdā par energoresursu cenu noregulēšanu (O-0082/2008 - B6-0460/2008)

– jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Hannes Swoboda iesniedza Komisijai PSE grupas vārdā par energoresursu cenu noregulēšanu (O-0083/2008 - B6-0461/2008)

– jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Giles Chichester, Anne Laperrouze, Sophia in 't Veld un Eugenijus Maldeikis iesniedza Padomei PPE-DE, ALDE un UEN grupu vārdā par energoresursu cenu noregulēšanu (O-0089/2008 - B6-0463/2008)

– jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Giles Chichester, Anne Laperrouze, Sophia in 't Veld un Eugenijus Maldeikis iesniedza Komisijai PPE-DE, ALDE un UEN grupu vārdā par energoresursu cenu noregulēšanu (O-0090/2008 - B6-0465/2008)

– jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Rebecca Harms un Claude Turmes iesniedza Komisijai Verts/ALE grupas vārdā par energoresursu cenu noregulēšanu (O-0091/2008 - B6-0466/2008),

– jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Esko Seppänen un Ilda Figueiredo iesniedza Padomei GUE/NGL grupas vārdā par energoresursu cenu noregulēšanu (O-0093/2008 - B6-0468/2008),

– jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Esko Seppänen un Ilda Figueiredo iesniedza Komisijai GUE/NGL grupas vārdā par energoresursu cenu noregulēšanu (O-0094/2008 - B6-0469/2008).

  Hannes Swoboda, autors. − (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sirsnīgi apsveikt komisāru un ministru Borloo. Mums ir vairāki jautājumi, jo mums, godīgi runājot, šķiet, ka Eiropas Savienība – un tas attiecas uz Komisiju un varbūt arī uz Padomi – ir veltījusi pārāk maz uzmanības naftas cenu tendencēm. Lai gan es ļoti cienu komisāru, es uzskatu, ka mums šajā ziņā jādara daudz kas vairāk.

Ļaujiet man pirmkārt pievērsties pieaugošajām naftas cenām. Es esmu vienmēr norādījis, komisār, ka šajā jomā tiek iegūta liela peļņa. Kas ar to notiek? Īstenībā tā netiek ieguldīta, piemēram, alternatīvajā enerģijā vai citos svarīgos ieguldījumu projektos, bet to izmanto, lai uzpirktu akcijas un izmaksātu dividendes.

Otrkārt, runājot par krītošajām naftas cenām, kas zināmā mērā notiek, vai Komisijai ir pārskats, vai šīs krītošās cenas attiecas arī uz patērētājiem? Baidos, ka tā nav. Un es vēlos, lai jūs atbildētu arī uz šo jautājumu.

Treškārt, es vēlos ierosināt jautājumu par energoapgādes deficītu, ko esam apsprieduši arī agrāk saistībā ar ziņojumiem, kurus pieņēmām komitejā. Nav iemesla, kāpēc Komisija neatkarīgi no turpmākajiem tiesību aktiem nevarētu izstrādāt praktisku energoapgādes deficīta novēršanas paketi. Tas nav pasākums, ko varētu veikt Komisija, tas ir pasākums, ko varētu veikt arī atsevišķas valdības. Šajā jautājumā mēs arī vēlētos redzēt vairāk iniciatīvu no Komisijas puses.

Un, ceturtkārt, tas mani noved pie jautājuma par ārpolitiku enerģētikas un energoapgādes jomā, jo īpaši, protams, gāzes, kas ir jautājums, ko esam daudzkārt apsprieduši. Es dzirdēju, ka jūs nesen bijāt Nigērijā. Būtu ļoti interesanti uzzināt, kādas iniciatīvas ir pieņemtas šajā jautājumā.

Mēs redzam, ka Nabucco projekts ir atstāts pašplūsmā, tas ir tikai viens piemērs. Amerikāņi ir panākuši PTC naftas vada projekta īstenošanu. Visi teica, ka tas nenesīs peļņu, bet tas, protams, tagad, pieaugot naftas cenām, nes peļņu. Viņi vienkārši teica: „Mēs to gribam, un mums tas ir vajadzīgs, lai dažādotu enerģijas piegādi”.

Ko dara Eiropa? Manuprāt, Eiropas pieeja ir bijusi pārāk nenoteikta, lai sasniegtu konkrētus mērķus, un es vēlos, lai Padome un Komisija ir stingrākas un apņēmīgākas, tiecoties pēc enerģijas avotu dažādošanas Eiropā, jo tas ir svarīgi arī energoapgādes ziņā. Mūsu grupa tomēr ir īpaši norūpējusies par energoapgādes deficīta jautājumu un to, ko mēs darām, lai to risinātu, jo tā vēl arvien Eiropā ir nopietna problēma.

  Giles Chichester, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Man žēl, ka sociālisti ir izvēlējušies ļaut vaļu saviem vecajiem aizspriedumiem par peļņu un sociālajiem jautājumiem, lai gan jārunā būtībā par ekonomikas un rūpniecības problēmām. Ir skaidrs, ka naftas cenu celšanās rada nopietnas problēmas reālajai ekonomikai – jo īpaši šo cenu mainīgums un nestabilitāte –, bet atcerēsimies mācību, ko guvām 70-tajos gados. Pie šīs mācības pieder fakts, ka augstākas cenas veicina pētniecību un resursu attīstību. Tās kavē pārmērīgu patēriņu un sekmē efektivitāti. Es uzskatu, ka energoapgādes deficīta jautājums ir svarīgs, bet tas jārisina ar sociālā nodrošinājuma pasākumiem, nevis kropļojot tirgu, piemēram, cenšoties nosacīt maksimāli pieļaujamās cenas.

Atcerēsimies arī to, ka cenas var gan pazemināties, gan paaugstināties un ka tirgus cenas parasti ir pārspīlēti augstas, pirms tās pazeminās līdz reālistiskam līmenim. Patiešām konkurētspējīga tirgus izveide ir būtisks priekšnoteikums citu politisku mērķu piepildīšanai. Šīs cenas atgādina ES enerģētikas politikas un situācijas ES enerģētikā pamatpatiesības – trīs pīlārus, proti, būtisko vajadzību pēc patiešām konkurētspējīgiem tirgiem – tirgiem, kuros būs viszemākās cenas un kuri sniegs visefektīvākos pakalpojumus; piegādes drošību, ņemot vērā to, ka mēs esam atkarīgi no ievesta kurināmā; un ilgtspējības mērķu saistību ar pārējiem diviem mūsu politikas aspektiem. Sargāsimies sasteigtiem lēmumiem atbrīvoties no kaut kā nevajadzīga, vienlaikus atmetot ko noderīgu tikai tāpēc, ka esam norūpējušies par cenu celšanos pagājušajā vasarā, un aizmirstot, ka cenām ir tendence gan pazemināties, gan paaugstināties.

  Rebecca Harms, autore. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisār, Chichester kungs! Protams, ka cenas var gan pazemināties, gan paaugstināties, bet, manuprāt, gandrīz visi šeit klātesošie piekritīs, ka, ņemot vērā to, ka energoresursu ir maz un ka piekļuve tiem ir ierobežota, kā arī visā pasaulē pieaugošo konkurenci par piekļuvi šiem resursiem un dalību tajos, iespējams, cenas ilgtermiņā saglabāsies augstas.

Pašreizējie notikumi un energoapgādes deficīta problēma liecina, ka mēs vēl neesam pareizi reaģējuši uz šo situāciju. Manuprāt, smagās sociālās problēmas, kas saistītas ar augstajām enerģijas cenām, ir vienmēr jārisina ar sociālās politikas palīdzību, bet mums ir arī no struktūras viedokļa jānodrošina, lai mūsu sabiedrība vairs nebūtu izšķērdīga attiecībā uz enerģijas resursiem. Piebalga kungam, bez šaubām, būs kaut kas sakāms par šo jautājumu, jo viņš, stājoties amatā, izrādīja lielu apņemšanos risināt šo problēmu.

Energotaupības un energoefektivitātes mērķiem jāseko daudz konsekventāk nekā līdz šim. Mēs esam bieži teikuši, ka mums jāceļ citāda veida mājas un ka mums ir vajadzīgas citāda veida siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas un efektīvākas elektriskās ierīces, bet kur gan ir šie plašie, saskaņotie pasākumi, kas mums vajadzīgi, lai izmantotu mums pieejamo potenciālu attiecībā uz energoefektivitāti un energotaupību?

Ja vispār ir kāda joma, kurā ir vajadzīgs Eiropas mēroga ģenerālplāns vai dalībvalstu plāni, tad šī ir tā joma. Manuprāt, struktūrfondu, Kohēzijas fonda un Eiropas Investīciju bankas programmas utt. ir jāapvieno, lai nopietni nodotos tiem mērķiem, ko jūs, Piebalga kungs, vairākkārt ieteicāt pirms trim gadiem.

Ja mēs palūkojamies uz pašreizējām debatēm, piemēram, par naftas cenām, un redzam, kas ir ieteikts šajā Parlamentā, lai bremzētu Komisiju, kas, galu galā, vēlējās padarīt automašīnas energoefektīvākas, tad mums sev ir jāuzdod jautājums, vai ideju par to, ka cenas ilgtermiņā saglabāsies augstas, patiesībā uztver nopietni.

Komisār, es vēlos mudināt jūs savus iepriekšējos ieteikumus par energoefektivitāti un energotaupību padarīt par Stratēģiskā enerģētikas pārskata centrālo elementu, jo šī būs joma, kas izšķirs, vai mēs pareizi strādājam sabiedrības labā vai ne un vai mēs nodrošinām tās vajadzības pastāvīgi augstu cenu laikā.

  Anne Laperrouze, autore. – (FR)Priekšsēdētāja kungs, Borloo kungs, komisār, dāmas un kungi! Pieaugošajām enerģijas cenām ir dažādas negatīvas sekas, no kurām acīmredzamākā ir dzīves dārdzība mūsu pilsoņiem. Tas vēlreiz parāda, cik lielā mērā mēs esam atkarīgi no energoapgādes. Ir vajadzīgi dažādi pasākumi, ja vēlamies samazināt enerģijas cenu svārstības, un jo īpaši samazināt cenas.

Attiecībā uz to man ir trīs priekšlikumi. Pirmais darbības virziens attiecas uz enerģijas cenu pārvaldību ar ekonomikas līdzekļiem. Tas ir jādara nekavējoties, citiem vārdiem sakot, dalībvalstīm ir jāizstrādā finanšu mehānismi, ar kuru palīdzību pieaugošo cenu faktoru var dzēst no uzņēmumu budžetiem, kā arī no mājsaimniecību budžetiem. Ir arī jāveicina sociāli pasākumi ar mērķi novērst energoapgādes deficītu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

Otrais darbības virziens skar to cenu regulēšanu, ko pieprasa par enerģijas importu. Ko jūs ierosināt, lai ļautu Eiropas Savienībai runāt vienā balsī darījumos ar enerģiju ražojošām valstīm – un cilvēki vienmēr tērgā par „runāšanu vienā balsī” –, tā lai kaimiņattiecību politikā un partnerattiecību nolīgumos varētu pienācīgi ņemt vērā enerģētikas aspektu? Ļaujiet man, iespējams, naivi, ieteikt risinājumu, kas varētu palīdzēt uzlabot attiecības mūsu sarunās ar Krieviju. Kādēļ gan nesavienot Nabucco gāzes vada darbību ar South Stream projektu? Varbūt tas palīdzētu radīt mazliet mierīgāku gaisotni.

Trešais darbības virziens attiecas uz importa samazināšanu, vai pat apturēšanu vispār, kas būtu ideāls risinājums. Lai to panāktu, mums ir jāsarauj ciešā saite starp lielāku izaugsmi un lielāku energopatēriņu. Ir patiešām svarīgi, lai izaugsme automātiski neradītu proporcionālu energopatēriņa pieaugumu. Protams, mums jāattīsta atjaunojamā enerģija un enerģija ar zemu CO2 emisiju līmeni, un mūsu kolēģa Turmes kunga ziņojums ir solis šajā virzienā. Energoefektivitāte nozīmē arī energotaupību, bet to mēs pašlaik nedarām pietiekami labi. Tāpēc teksti, kurus šeit iesniegs, ir jau sen nokavēti. Mums galvenā uzmanība jāpievērš fiziskajām un tehnoloģiskajām enerģijas akumulēšanas iespējām un patiešām tiem elementiem, kas darbojas kā energopatēriņa līdzekļi.

Vai jūs varētu mums pateikt, Borloo kungs, vai jums ir lielas cerības, ka enerģētikas un klimata paketi pieņems tuvākajās nedēļās? Kam ir jānotiek, lai pieņemtu tālejošu pasākumu paketi šo mērķu sasniegšanai?

  Esko Seppänen, autors. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Kompromisa rezolūcijā spekulāciju nozīme enerģijas izmaksu palielināšanā nav ietverta enerģijas cenās. Tomēr virtuāla nafta tiek pārdota atvasināto instrumentu tirgos par sešas reizes lielāku cenu nekā fiziskā nafta. Elektrības cena arī ir piesaistīta vērtspapīru tirgum: virtuālu elektrību pārdod enerģētikas tirgos par lielāku cenu nekā fizisko elektrību, un Eiropas Enerģētikas biržā tā maksā piecas reizes vairāk.

Ir daudz liecību par krāpšanu OTC (tiešās piekļuves) atvasināto instrumentu tirgū, ko neregulē un neuzrauga biržas. Elektrības standartu saskaņošana automātiski dos negaidītu peļņu lielajiem uzņēmumiem, un ap 2013. gadu emisijas kvotu tirdzniecība vairākkārt palielinās spekulācijas iespējas.

Enerģētikas atvasināto instrumentu tirgos patērētāji ir spiesti maksāt spekulatīvu cenu, kā tas tika darīts augstas riska pakāpes hipotekāro kredītu tirgos Amerikas Savienotajās Valstīs: peļņu privatizēja, bet zaudējumi tiek nacionalizēti. Kapitālisms ir kazino, kur enerģijas cena tiek izlozēta biržās. Pateicos par uzmanību.

  Jean-Louis Borloo, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēc tam, kad esmu uzklausījis dažādus jautājumus, ko praktiski visi man jautā, ļaujiet izteikt dažas piezīmes man pašam.

Pirmā piezīme attiecas uz kļūmīgo veidu, kādā mainās cenas: vienā brīdī 10 ASV dolāri, pirms īsa laika140 dolāri, un tagad cena ir nokritusi uz 100 dolāriem. Īstenībā šķiet, ka nav nekāda sakara starp produkta vērtību un finanšu tirgu, kas balstās uz to pašu preci. Tomēr, manuprāt, ir skaidrs. ka ilgtermiņā spekulanti vienmēr darbosies, ja mēs turpināsim uzskatīt, ka globālā mērogā vajadzība pēc enerģijas – kas turpina pieaugt – nav jānodrošina, izveidojot jaunu enerģijas avotu struktūru, kas mazāk paļautos uz ogļūdeņražiem.

Turklāt vēlos norādīt, ka jūnija beigās Džedā, kur komisārs Piebalgs un es apmeklējām visu energoražotāju un patērētāju valstu sanāksmi, kopējais uzskats bija pavisam skaidrs. Tas, ko no mums gaida, ir nepārprotams: galvenajām enerģijas patērētājvalstīm ir jāizrāda stingra apņemšanās mainīt savu enerģijas avotu struktūru, jāveic energoefektivitātes pasākumi un jākļūst mazāk atkarīgām no ogļūdeņražiem. Visi energoražotāji to atbalsta. Manuprāt, tas būs iekļauts arī nākamajā klimata un enerģētikas paketē, un man šķiet, ka Eiropas 500 miljoni enerģijas patērētāju saka: „Ražosim vairāk vietējo enerģiju, būsim patstāvīgāki enerģijas ražošanā un izveidosim tiešu saikni starp energoražotājiem un patērētājiem!”

Bez tam ir skaidrs, ka ļoti īsā termiņā jāatrisina vairākas regulēšanas problēmas, tostarp piekļuves problēmu informācijai par komerciālajiem uzkrājumiem, un tas nenozīmē tikai stratēģiskos uzkrājumus. Amerikas Savienotās Valstis un Japāna to dara. Komisijai lūdza par to padomāt. Domāju, ka līdz oktobra beigām vai novembra sākumam Komisija iesniegs priekšlikumu, kura mērķis ir ieviest īstermiņā lielāku pārredzamību šajā jomā. Tomēr pienācīga stratēģija enerģijas pašpietiekamībai un enerģijas avotu struktūras dažādošanai vidējā termiņā un ilgtermiņā ir visefektīvākais risinājums.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, šie ir ļoti savlaicīgi jautājumi, un šīs ir ļoti svarīgas debates. Komisija pašlaik beidz darbu pie Stratēģiskā enerģētikas pārskata, kas arī pamatojas uz Parlamenta debatēm. Es ceru, ka šo otro Stratēģisko enerģētikas pārskatu pieņems novembrī, un tas jo īpaši risinās jautājumus, kurus mēs izskatām šodien.

Katrā ziņā mūsu priekšlikumus Stratēģiskajā enerģētikas pārskatā ierobežo tas, ka vēl nav ratificēts Lisabonas līgums. Tajā ir pants, kas dotu mums iespēju vienkāršot pasākumus, bet arī tagad mēs varam daudz ko darīt.

Komisija arī uzskata, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā naftas cenas saglabāsies augstas. Šāda prognoze pamatojas uz pašreizējām tirgu svārstībām. Pat ja tagad naftas cena ir 106 vai 110 ASV dolāri par barelu, kas ir daudz mazāk nekā pirms neilga laika, kad tā bija 145 ASV dolāri, tomēr ikdienas svārstības apgrūtina situācijas prognozēšanu, kam ir nopietnas, plaša spektra sekas, kurām tādēļ nepieciešams risinājums.

Dalībvalstīm ir noteikti jāveic īstermiņa pasākumi, lai mīkstinātu ietekmi uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām, un mūsu galvenajam politiskajam mērķim jābūt pārejas atvieglošanai uz ilgtspējīgāku enerģijas ražošanu un patērēšanu. Citiem vārdiem sakot, mums jāpiepilda mērķis kļūt par zema oglekļa un energoefektīvu ekonomiku. Lai to paveiktu, ir būtiski īstenot Komisijas priekšlikumus par klimata un enerģētikas politiku, ievērojot Eiropadomes politiskās saistības.

Runājot par strukturālām reformām, ir jāuzsver, ka mums jāsastopas ar enerģijas cenu pieaugumu, ne tikai naftas cenu, bet arī ogļu un gāzes, kas, galu galā, ietekmē arī elektrības cenas. Saikne starp šīm cenām ir atkarīga no cenu struktūras, piemēram, gāzes līgumiem bieži piemēro naftas cenu etalonu, elektroenerģijas ražošana, kurā par kurināmo izmanto gāzi, ir minimāla, un tāpēc arī nosaka cenas. Tāpēc es domāju, ka ir ļoti svarīgi risināt ne tikai naftas cenu jautājumu, bet pievērsties visām nozarēm. Pašreizējā situācija pastiprina vajadzību pēc stimulējošas konkurences visā enerģētikas nozarē. Tāpēc es vēlreiz gribu uzsvērt, ka ir būtiski steidzami vienoties par trešo iekšējā enerģētikas tirgus paketi.

Eiropa var attīstīt, un tai ir jāattīsta pašai savas priekšrocības, lai rastu atbildi uz straujajām pārmaiņām pasaules enerģētikā. Šī atbilde ir labi funkcionējošs, savstarpēji saistīts un konkurētspējīgs visas ES iekšējais tirgus. Tas mazinās Eiropas neaizsargātību pret pārtraukumiem energoapgādē un veicinās mūsu sadarbību ar enerģiju ražojošām un tranzīta valstīm. Solidaritāti starp dalībvalstīm krīzes apstākļos nodrošinās Eiropas tīkli.

Mēs esam sagatavojuši tiesību aktus par Eiropas enerģētikā izmantojamās naftas krājumiem, kas noteikti risinās divus jautājumus: pirmo, ka šiem naftas krājumiem krīzes laikā jābūt pieejamiem un viegli izmantojamiem, un otro, kas risina prioritārus jautājumus – pārredzamību un iknedēļās ziņojumus par komerciāliem uzkrājumiem. Lai gan mēs neesam lielākie naftas patērētāji pasaulē, mēs šajā ziņā spējam ietekmēt tirgus pārredzamību un samazināt svārstības, kas rodas no spekulācijām tirgū.

Spekulācijas, protams, rada problēmas. Mēs esam veikuši analīzi. Pieejamā informācija liecina, ka piedāvājums un pieprasījums ir galvenie naftas cenu dzinējspēki un ka šie pamatfaktori arī turpmāk uzturēs augstas cenas. Tomēr tajā pašā laikā mēs turpināsim analizēt to, kāda ietekme ir spekulācijām konkrētā laika periodā un vai pastāv iespējas samazināt svārstības un ieviest stingrāku uzraudzību enerģētikas tirgū.

Katrā ziņā ir skaidrs, ka naftas tirgos ir vajadzīga pārredzamība gan attiecībā uz līgumiem, gan ar tiem saistītiem finanšu instrumentiem un pamatelementiem. Es vēlos arī teikt, ka gan Komisija, gan valsts konkurences aizsardzības iestādes soda par rīcību, kas vērsta pret konkurenci. Tas ir veids, kādā mēs varam pārmaiņas naftas cenās padarīt atkarīgas no patērētājiem, jo tie lieto attīrītus produktus. Komisija pieliks lielākas pūles šajā ziņā – mēs sekojam šim jautājumam – , un daudzas konkurences uzraudzības iestādes dalībvalstīs jau ir sākušas pētīt, cik drīz un cik ātri pārmaiņas naftas cenās nonāk līdz patērētājiem. Tai pašā laikā ir skaidrs, ka starp dažādām dalībvalstīm pastāv atšķirības, jo attiecīgajiem uzņēmumiem ir dažādas naftas iegādes stratēģijas. Dažās valstīs ir arī biodegvielu šķīdumi, kas ietekmē ātrumu, ar kādu ir iespējams mainīt cenas atkarībā no naftas cenām. Tomēr šim jautājumam jābūt visu pretmonopolu iestāžu uzmanības centrā.

Energoefektivitāte, atjaunojamie enerģijas avoti un enerģijas avotu dažādošana: ir skaidrs, ka mūsu galvenajai rīcības jomai jābūt enerģētikas un klimata politikai, un tā būs redzamā vietā mūsu Stratēģiskajā enerģētikas pārskatā.

Eiropā jau pastāv stabils tiesiskais regulējums. Turklāt saskaņā ar pašreizējo Energoefektivitātes rīcības plānu tiek veikti daudzi pasākumi, tostarp arī likumdošanas iniciatīvas un pētījumi. Ir arī papildu pasākumi, piemēram, saskaņā ar programmu „Saprātīga enerģijas izmantošana Eiropā”

Runājot par ES tiesību aktiem, būtiska ir to īstenošana. Tālejošo energotaupības mērķi 2020. gadam nevar sasniegt, ja dalībvalstis pienācīgi netransponēs tiesību aktus. Komisija stingri piemēro pienākumu neizpildes procedūras, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis patiešām īsteno pieņemtos ES tiesību aktus.

Šogad Komisija pieņems arī energoefektivitātes paketi. Tā ietvers paziņojumu un visaptverošu pārskatu par Komisijas mērķiem energoefektivitātes jomā, kā arī likumdošanas un politikas iniciatīvas – jo īpaši svarīgus priekšlikumus par radikālu Direktīvas par ēku energoefektivitāti pārstrādāšanu, arī par grozījumiem Enerģijas patēriņa marķējuma direktīvā, lai nodrošinātu efektīvāku un dinamiskāku marķēšanu. Nav vajadzības piebilst, ka ilgstošas augstas enerģijas cenas prasa rīcību šajā jomā. Un tajā iesaistīsies arī Eiropas Investīciju banka.

Analizējot pienācīgu reakciju uz augstajām naftas cenām, Eiropadome uzsver ilgtspējīgas un adekvātas nodokļu sistēmas nozīmi.

ES un tās dalībvalstīm ir lielas iespējas sistemātiskāk un efektīvāk piemērot nodokļus, lai veicinātu energotaupību. Komisija ir iecerējusi iesniegt priekšlikumus un ieteikumus par rentablu aplikšanu ar nodokļiem un īpašas nodokļu atlaides, ieskaitot pazeminātu PVN, lai veicinātu energoefektīvu preču un pakalpojumu pieprasījumu un piedāvājumu.

Turklāt, pārskatot Enerģētikas nodokļu direktīvu, Komisija apsvērs, kā labāk atbalstīt ES enerģētikas un klimata politiku, veicinot energoefektivitāti un emisiju samazināšanu. Plašāka un sistemātiskāka ceļu nodevas piemērošana saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Zaļāks transports” arī sekmēs pāreju uz pārredzamākiem energoefektivitātes noteikumiem.

Runājot par alternatīvo enerģijas tehnoloģiju un pētniecības finansēšanu, ļaujiet man vērst jūsu uzmanību uz faktu, ka mēs pašlaik gatavojam paziņojumu par tādu tehnoloģiju finansēšanu, kam ir zems oglekļa emisiju līmenis, kā papildinājumu Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajam plānam. Paziņojumā būs analizēta vajadzība pēc resursiem ilgtermiņa pētniecībai un izstrādei, plaša mēroga demonstrējumu projekti un sākotnējā komercializācijas stadija. Mēs apsveram pasākumus, kas veiksmīgi izmanto valsts ieguldījumus, lai papildus piesaistītu privātos ieguldījumus, tādus pasākumus kā īpašu iekārtu izveide liela mēroga demonstrējumu projektiem. Tiem varētu izmantot pašreizējos instrumentus, tādus kā Riska dalīšanas finanšu mehānisms, kopīga Komisijas un Eiropas Investīciju bankas iniciatīva. Komisija arī mudina dalībvalstis izmantot valsts resursus, piemēram, potenciālus resursus, ko varētu iegūt, izsolot CO2 kvotas saskaņā ar pārskatīto emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu.

Runājot par energodrošību un ārpolitikas aspektiem, es atgriežos pie idejas, ka Eiropai ir jānostiprina savas priekšrocības, lai risinātu strauji mainīgās enerģētikas problēmas. Iekšpolitika un ārpolitika enerģētikas jomā darbojas roku rokā. Jo stiprāks būs kopējais Eiropas enerģētikas tirgus, jo stiprāka būs tā pozīcija saskarē ar ārējiem enerģijas piegādātājiem. Mēs dažādojam piegādātājus, sadarbojoties ar Azerbaidžānu, Turkmenistānu, Ēģipti, Irāku un Nigēriju, bet ir skaidrs, ka mēs atbalstām prognozējamas attiecības ar tādiem pašreizējiem piegādātājiem kā Krievija, un mēs noteikti ļoti ceram uz iespēju, ka Norvēģija varētu palielināt piegādi tirgum, jo ir skaidrs, ka ES tirgus piegādātājiem šķiet pievilcīgs, un mums nav jābaidās, ka mums izbeigsies gāze, bet mums ir jāgādā par konkurētspējīgu piegādi Eiropas tirgum, lai nenokļūstam situācijā, kurā mūs var šantažēt attiecībā uz cenām.

Runājot par atbalsta jautājumu jaunattīstības valstīm, kas ieved naftu, jāsaka, ka, ņemot vērā to, ka piekļuve enerģijai un tās cena stipri ietekmē attīstību un globālās klimata pārmaiņas, sadarbība enerģētikas jomā kļūst arvien svarīgāka visos mūsu attīstības palīdzības pasākumos. Tas bija galvenais jautājums manā Āfrikas Savienības un vairāku Āfrikas valstu apmeklējumā kopā ar komisāru Michel šī mēneša sākumā Mēs ieguldām lielus resursus, atbalstot šo valstu centienus ne tikai novērst energoapgādes deficītu, bet arī attīstīt tīrus un jaunus enerģijas avotus.

Runājot par makroekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem, jāsaka, ka naftas cenu līmeņa paaugstināšanās noteikti rada spriedzi patērētājos un konkrētās ekonomikas nozarēs, kam jāsastopas ar smagiem pielāgošanās procesiem. Pašlaik vairākums dalībvalstu ir uzsākušas vai arī apsver uzsākt īstermiņa pasākumus, atbildot uz neseno energoresursu cenu lēcienu. Pēc Eiropadomes secinājumiem vairākums šo pasākumu ir paredzēti neaizsargātām mājsaimniecībām. Dažas dalībvalstis ir ieviesušas vai apspriedušas pagaidu pasākumus īpašām nozarēm.

Paredz, ka ilgtermiņā saglabāsies augstas energoresursu cenas, un tāpēc ir būtiski, lai politikas pasākumi veicinātu strukturālas pārmaiņas uz ilgtspējīgākiem energoražošanas, transportēšanas un patērēšanas modeļiem. Liela nozīme ir arī elastīgiem produktu un darba tirgiem un Lisabonas stratēģijai, kā arī pārejai uz zemu oglekļa emisiju un augstas energoefektivitātes ekonomiku.

Tomēr es uzskatu, ka uz šiem jautājumiem nav tikai viena atbilde. Shēma, ko mēs piedāvājam enerģētikas un klimata pārmaiņu paketē, ir pamats, un, jo ātrāk mēs to pieņemsim, jo stiprāki mēs būsim, kā arī tā dos lielāku konkurenci un zemākas cenas patērētājiem. Tai pašā laikā mums ir jābūt atvērtiem un godīgiem un jāsaka cilvēkiem: „Negaidiet, ka naftas cenas atgriezīsies pie 20 ASV dolāriem par barelu”. Tas nozīmē, ka ikvienam no mums ir jāmaina sava rīcība, jo daļu no problēmas izsauc mūsu rīcība, un es uzskatu, ka mums jāpievērš lielāka uzmanība savai ikdienas dzīvei.

  Jerzy Buzek, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mums jārisina divas dažādas problēmas. Pirmā attiecas uz naftas un gāzes cenu. Eiropas Savienība ieved vairākumu no minētajiem resursiem. Otrā problēma attiecas uz elektroenerģijas cenu.

Attiecībā uz pirmo punktu es vēlos teikt, ka naftas un gāzes cenas varētu arī kristies, ja ražotāji, nevis patērētāji, tiek pakļauti tirgus spēkiem. Tas ir temats Eiropas Savienības sarunām ar Krieviju, Ziemeļāfrikas valstīm un OPEC. Mums ir arī ievērojami jāuzlabo energoefektivitāte un energotaupība. Mūsu pienākums ir to darīt, un mums šim uzdevumam jāpiešķir prioritāte. Mēs esam to apsprieduši jau ilgu laiku. Acīmredzot mums ir jāattīsta arī atjaunojamā enerģija, jo tā izmanto vietējos resursus. Tomēr mums tās mūsu vajadzībām nepietiks. Mums paliek mūsu ogles un kodolenerģija. Ja mēs vēlamies novērst radikālu cenu celšanos, mēs nevaram atļauties neņemt vērā nevienu no šiem diviem enerģijas avotiem.

Tas noved mūs pie otrā punkta, proti, elektroenerģijas. Elektrības cenu varētu samazināt, mērķtiecīgi izveidojot kopējo Eiropas enerģētikas tirgu. Ir ātri jāīsteno trešā enerģētikas pakete. Mēs varam regulēt elektroenerģijas cenas, prātīgi un pakāpeniski īstenojot enerģētikas un klimata pārmaiņu paketi. Tā ir jo īpaši svarīga elektroenerģijas nozarei. Attiecībā uz pēdējo ir būtiski apsvērt Direktīvas par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas salīdzinošu vērtējumu vai pakāpenisku risinājumu.

Es vēlos pateikties Komisijai par to, ka tā ir uzņēmusies tik grūtu darbu pie šiem jautājumiem, un rezolūcijas autoriem par šī temata ierosināšanu.

  Robert Goebbels, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! 2008. gada 2. janvārī Richard Arens, kas ir tirgotājs preču biržā Nymex, piedāvāja 100 000 ASV dolārus par viena tūkstoša barelu naftas sūtījumu. Pirmo reizi naftas barela cena sasniedza 100 ASV dolāru. Tirgotājs samaksāja uzreiz 5 000 ASV dolāru par šo darījumu. Viņš to tūlīt pārdeva tālāk, un šajā darījumā zaudēja 800 ASV dolārus. Tas bija niecīgs zaudējums, ko viņš atbilstoši ar saviem kolēģiem nosvinēja, jo viņš bija pirmais, kas salauza psiholoģisko barjeru, kura saistījās ar 100 ASV dolāriem par barelu.

Nākamajos mēnešos Ņujorkas tirgotāji bieži atzīmēja jaunus rekordus. 14. jūlijā naftas cena sasniedza 148 ASV dolārus par barelu. Lai gan cenas tagad pazeminās, kaitējums jau ir nodarīts. Naftas cenu straujais kāpums izraisīja spekulācijas orģijas ar izejmateriāliem, tai skaitā ar pārtikas produktiem.

Globālā ekonomika nevar iztikt bez tirgiem, bet nav pieņemams, ka finanšu pasaule aizraujas ar mežonīgām komerciālām spekulācijām, kas vairāk atgādina azartspēles. Ar aizņemtajiem 5 000 dolāriem Ņujorkas tirgotājam izdevās izraisīt spekulāciju vilni ar naftu, kas ieviesa haosu visā pasaules ekonomikā. Biržu administrācija beidzot nobremzēja šo tīro spekulāciju, aizliedzot tirgotājiem, vismaz uz laiku, pārdot akcijas, kuras viņiem nepieder, kas ir process, ko pazīst kā „neslēptas spekulācijas ar aizņemtiem vērtspapīriem”. Ja vēlamies ierobežot šo neveselīgo praksi, mums nav vajadzīgi pagaidu noteikumi, bet stingrs regulējums. Mums tāpēc jābūt konsekventākiem, apvaldot šo spekulantu avantūras. ASV Senāts pašlaik debatē par priekšlikumu, kas paredz palielināt summu, kas tirgotājam jāiegulda darījumā, līdz 25 % no darījuma summas. Tas novērsīs daudzas riskantas spekulācijas, kas pašlaik balstās tikai uz sīknaudu.

Nauda, kas ieguldīta ASV izejvielu tirgū četros pēdējos gados, ir palielinājusies desmitkārtīgi. Cenu indekss 25 galvenajām patēriņa precēm ir palielinājies par vairāk nekā 200 %. Cenu līmeni vairs nenosaka fizisks piedāvājums un efektīvs pieprasījums pēc izejvielām, bet gan finanšu tirgu spekulatīvs mehānisms. Šā gada pirmajos sešos mēnešos 60 % no darījumiem Amerikas naftas tirgū bija saistīti ar virtuālu naftu, ko pārdeva vairākkārt. Biržu vairs neizmanto kā pielāgošanas līdzekli sarežģītajā attiecībā starp pieejamo piedāvājumu un reālo pieprasījumu, bet tā ir kļuvusi par vietu, kur notiek derības par finanšu produktiem, kas ir tik sarežģīti, ka tos nesaprot pat tie, kuri atbild par finanšu uzņēmumiem. Vienīgā lieta, kas ir tirgotājiem un viņu šefiem svarīga, ir peļņa. visi šie „zelta puisēni” no globālā kazino ir kabatās iebāzuši miljonus, tai pašā laikā zaudējot miljardiem savu klientu naudas. Peļņu pievāca, bet zaudējumus tagad nacionalizē. Amerikāņu nodokļu maksātājiem tagad būs jāatdara maki un jāsamaksā vairāk nekā 1 000  miljardu ASV dolāru par finanšu pasaules sliktajiem kredītiem. Tā ir summa, kas līdzinās septiņkārtīgam ES kopējam budžetam.

Arī Eiropā pirktspēja ir pazeminājusies, kredīti ir kļuvuši dārgāki, un lejupslīde iegūst draudošus apmērus. Komisija un dalībvalstu valdības ir vienmēr atteikušās ieviest pārāk stingru finanšu tirgu regulējumu, jo tie bija slaveni ar savu efektivitāti. Tomēr līdz ar pilnīgu šo finanšu ģēniju noiešanu no skatuves valsts iestādēm tagad ir jārīkojas ātri, nosakot stingrākus noteikumus un ieviešot efektīvus pasākumus, lai novērstu mežonīgās spekulācijas, kas apsēdušas tirgus, tostarp naftas tirgu.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Liam Aylward, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju faktu, ka šajās debatēs ir iekļautas visu energoresursu cenas, ne tikai naftas cena, kas, protams, mūs interesē visvairāk. Pagājušos gados cenu šoku ir piedzīvojusi ne tikai nafta. Ogļu un gāzes cenas ceļas tikpat ātri kā naftas cenas, ja ne pat ātrāk. Kā parasti, tas visnegatīvāk ietekmē patērētājus.

Enerģijas cenu kāpums izdara lielu spiedienu uz parastā patērētāja budžetu. Tā kā politiskajā līmenī mēs esam tautas pārstāvji, tad mums ir jāīsteno politika, kas nodrošina ilgtspējīgu kurināmā apgādi par saprātīgām cenām. Kā mēs to varam panākt, ja kurināmā krājumi izsīkst? Mums vēl lielākā mērā jāvelta visa uzmanība atjaunojamajai enerģija un tās krājumiem. Mums jāpalielina alternatīvo enerģijas avotu pētniecība un ieguldījumi tajā. Tā nebūt nav jauna ideja, bet mēs līdz šim neesam darījuši pietiekami daudz šajā ziņā. Mums ir pienākums pret Eiropas tautām, un vides labā mums ir jāpārvērš vārdi darbos.

Vides aizsardzība un patērētāju finansiālā labklājība ir mērķi, kas neizslēdz viens otru. Tērējot vairāk naudas, laika un resursus atjaunojamās enerģijas jomai, mēs varam sasniegt abus mērķus un turpmāk nodrošināt ilgtspējīgu energoapgādi.

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētaja kungs, dāmas un kungi! Goebbels kungam ir taisnība, ka notiek plašas spekulācijas ar naftas cenām, un Borloo kungs un Piebalga kungs ir patiešām teikuši to pašu. Zaļie, Sociālisti un Apvienotā kreiso grupa ir iesniegušas grozījumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai mūsu rezolūcijā šis jautājums būtu ņemts vērā, un tie labējie, kas šodien aplaudēja idejai par pasākumiem, lai apkarotu nevaldāmas spekulācijas naftas tirgū – un es par to priecājos –, rīt balsos, es ceru, par grozījumiem. Būtu smieklīgi, ja Parlaments balsotu par rezolūciju, kas nerisina jautājumu par pārmērīgām spekulācijām naftas tirgū.

Otrais svarīgais jautājums ir sociālais aspekts. Mums ir jāpalīdz sabiedrības nabadzīgākajiem locekļiem pārvarēt šo situāciju. Es no savas puses ieteiktu mērķtiecīgu atbalstu. Būtu labāk piešķirt nabadzīgākajām mājsaimniecībām 100 eiro, nekā izplatīt tā saucamās labās idejas par PVN samazināšanu. Šo viedokli, kas ir tik ļoti pie sirds Sarkozy kungam, Parlaments rīt noteikti noraidīs, jo mēs drīzāk pievienosimies Borloo kungam, kurš atbalsta bonus-malus sistēmu, nodrošinot pilsoņiem pieeju pakalpojumiem un elektroprecēm, kas patērē mazāk enerģijas.

Ļaujiet man sniegt divas pēdējās piebildes. Pirmkārt, mēs spēsim risināt naudas līdzekļu piešķiršanas jautājumu tikai tad, ja mēs virzīsimies uz priekšu enerģijas un atjaunojamās enerģijas pārvaldības jomā. Tāpēc es vēlos jautāt komisāram, vai Komisija gatavojas vēlreiz kļūt smieklīga, iesniedzot stratēģijas dokumentu par enerģiju un enerģijas drošību, kas nerisina enerģijas transporta jautājumu? Visos projektos, ko esmu redzējis, nekas nav minēts par enerģijas transportu. Tas ir smieklīgi, jo Eiropa ir visvairāk atkarīga no naftas, nevis no gāzes, un par to jūsu dokumentos nekas nav teikts.

Vēl viena pēdējā piezīme, kas adresēta Borloo kungam. Šodien Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) apsprieda atjaunojamos enerģijas avotus, un es varu teikt, ka es vairs nesaprotu Francijas prezidentūru. Jūs graujat visu ar savu pārskatīšanas klauzulu, tai skaitā 20 % mērķi. Par laimi, šo priekšlikumu vairākums dalībvalstu šodien noraidīja. Tāpēc es vērsīšos tieši pie Francijas prezidentūras ar aicinājumu pārtraukt apdraudēt šo direktīvu, jo tas ir ļoti svarīgs dokuments.

  Sergej Kozlík (NI). - (SK) Eiropai ir lielas iespējas ietekmēt enerģijas cenas, pietiekamā apjomā ražojot vietējo enerģiju, kas balstās nevis uz naftu un gāzi, bet uz citiem enerģijas avotiem. Vai Eiropa ir tomēr izvēlējusies šo ceļu?

80-tajos gados Slovākija un Ungārija sāka kopīgi celt Gabčíkovo-Nagymaros hidroelektrisko spēkstaciju. Vēlāk Ungārija atteicās no šī projekta, un Slovākija pabeidza hidroelektrisko spēkstaciju viena pati. Tā vietā, lai ražotu maksimumslodzes enerģiju, sekas bija starptautisks šķīrējtiesas process, kura rezultātus Ungārija tomēr ignorē.

90-tajos gados Slovākija ieguldīja ievērojamus līdzekļus Jaslovskas Bohunices atomelektrostacijas drošības uzlabošanā un tās ekspluatācijas laika pagarināšanā. Starptautiskā Atomenerģijas komisija apstiprināja, ka visi drošības standarti ir ievēroti. Tomēr pievienošanās procesā Eiropas Savienībai Slovākija bija spiesta priekšlaicīgi slēgt divus spēkstacijas reaktorus.

Pašlaik Eiropas Komisija izskata jautājumu par divu papildu reaktoru celtniecību Mochovce atomelektrostacijā. Pirmie divi reaktori jau droši un efektīvi darbojas. Eiropas Komisija tomēr vilcinās un nesniedz atbildi. Slovākijas piemērs rāda, ka palīdz vietējās enerģijas ražošanas palielināšanai, tādējādi kontrolējot enerģijas cenas Eiropā, ir vēl tāls ceļš ejams.

  Margaritis Schinas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Naftas cenu celšanās šogad ir liels skandāls, kas smagi skar mājsaimniecības ar viszemākajiem ienākumiem Eiropā. Tas prasa politiskus risinājumus, jo vēl bez pārejas uz videi nekaitīgu ekonomiku, cauruļvadu politiku un enerģētikas paketes politiku mums ir arī noteikti jāatrisina naftas karteļu apkarošanas jautājums.

Pašlaik uz Eiropas pilsoņu rēķina darbojas divi naftas karteļi.

Viens no tiem ir starptautisks naftas kartelis, kuru mēs neuzrunājam vienā balsī – vai vispār neuzrunājam –, jo, kad rīkojas OPEC, tas neizjūt nekādu spiedienu no ES puses, lai pārtrauktu savu rīcību.

Ir vēl otrs kartelis pašā Eiropas tirgū. Komisār, jūsu kolēģis, kas atbild par konkurenci, vēl arvien to vēro bez iejaukšanās. Manuprāt, bez spekulāciju jautājuma, ko gluži pareizi ierosināja Goebbels kungs, mums ir jārīkojas arī attiecībā uz pārskatāmības trūkumu naftas produktu iekšējā tirgū. Tā ir spīdoša iespēja Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam, no kura mēs gaidām kaut kādu rīcību pilsoņu interesēs, jo, ja nemaldos, par konkurences politiku Kopiena ir vēl arvien atbildīga.

Ja jau mums ir grūtības ar OPEC, tad vismaz īstenosim konkurences politiku ES robežās.

  Eluned Morgan (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Ir gaidāmas radikālas pārmaiņas veidā, kādā ES ražo un patērē enerģiju. Tas pamatojas uz Komisijas trīs punktu stratēģiju: piegādes drošību, ilgtspējību un konkurētspēju. Bet Komisija ir aizmirsusi būtisku šo svarīgo debašu punktu, proti, pieejamību.

Kopš Zaļās grāmatas par enerģētiku publikācijas sociālisti ir pieprasījuši Parlamentā, lai arī patērētājiem piešķir kaut kādas tiesības. Mēs vēlamies, lai energoapgādes deficītu arī iekļauj šajās debatēs. Tā kā līdz šim ES valstu līmenī nav sniegtas nekādas definīcijas un nav vākti dati, mums nav nekādas nojausmas par problēmas apmēriem. Mēs zinām, ka enerģijas cenas ir strauji kāpušas, un tās vissmagāk skar visneaizsargātākos mūsu sabiedrības locekļus.

Es vēlos brīdināt Padomi, ka sarunās par elektrības un gāzes direktīvām, kam drīz jāsākas, energoapgādes deficīta jautājums būtiski ietekmēs mūsu vienošanos. Mēs nevēlamies nevienam kāpt uz varžacīm. Mēs tikai prasām ES mēroga pasākumus šajā jautājumā – ne Kopienas pasākumus, bet sagaidām pasākumus attiecībā uz energoapgādes deficītu ES nabadzīgāko cilvēku labā.

  Luca Romagnoli (NI). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es uzdrošinos ierosināt domu, ka neviens īsā laika sprīdī nespēj pateikt, kā samazināt augošās enerģijas cenas. Apkoposim situāciju: vispirms mums ir vajadzīga valsts mēroga sociālā politika visneaizsargātāko grupu un mazo uzņēmumu labā, tādu kā zvejnieki, bet arī valsts iestāžu labā. Tāpēc arī es atbalstu mērķtiecīgus sociālos pasākumus, kā teica Turmes kungs. Nākamais, mums vajadzīga citāda politika attiecībā uz ražotāju karteļiem un valstīm, kā teica Buzek kungs un varbūt arī daži citi. Tas, bez šaubām, ir būtiski.

Es vēlos arī uzsvērt kādu citu aspektu, kurā mēs bieži ciešam neveiksmi. Tas ir jautājums par akcīzes nodokli. Ja tiktu noteikta maksimālā cena, ko valdības prasa par degvielu, akcīzes nodoklis tiktu automātiski pielāgots šai maksimālajai cenai, nepārkāpjot ne fiskālo subsidiaritāti, ne brīvās konkurences likumus. Kādēļ neapsvērt šo domu? Man šķiet, ka Piebalga kungs lika nojaust, ka viņš atbalsta kaut ko tamlīdzīgu.

Vispārīgi runājot, es uzskatu, ka mums ir vajadzīga stratēģija, kas apbalvo tos, kuri patērē mazāk, un soda tos, kuri patērē vairāk, citiem vārdiem, stratēģija, kas atbalsta energoefektivitāti. Tomēr mums ir vajadzīgi arī pasākumi spekulāciju apkarošanai, kuru mums vēl nav, un divpusējs mazumtirdzniecības cenu un ražošanas izmaksu regulējums.

  Vito Bonsignore (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Enerģijas cenu tendences žņaudz ekonomiku un deldē ģimeņu pirktspēju, kuras redz enerģijas rēķinus nepielūdzami augam.

Šajos jaunajos apstākļos saikne starp enerģijas cenām un ārpolitiku, un tādējādi energoražotājvalstu palielinātā politiskā ietekme nav noliedzama. Ir skaidrs, ka Eiropai ir jāizvēlas īstermiņa stratēģija, kas pamatojas uz atjaunojamo enerģijas avotu paātrinātu izmantošanu, jaunu metožu meklējumiem un veicināšanu dabīgas, tīras enerģijas izmantošanā, un jaunu cauruļvadu celtniecību. Tāpēc ir jāpalielina mūsu naftas un gāzes rezerves.

Ar to visu nepietiek, ir vajadzīgas jaunas iniciatīvas. Es vēlos uzsvērt divus priekšlikumus, ko pirms dažām nedēļām izteica premjerministrs Berlusconi: sanākt kopā visām valstīm, kas pērk enerģiju, lai noteiktu maksimālo cenu un izstrādātu būtisku atomelektrostaciju plānu. Vai Komisija spēj reaģēt uz šiem diviem priekšlikumiem, komisār? Turklāt vai, izskaidrojot savu stratēģiju citādas nākotnes plānošanā attiecībā uz enerģijas piegādi, jūs varat mums pateikt – ciktāl jūs to zināt –, vai notiek finanšu spekulācijas un ko Komisija gatavojas darīt šajā sakarībā?

  Reino Paasilinna (PSE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Šī rezolūcija ir svarīga, un mums par to ir savs būtisks viedoklis. Šī situācija ir tikpat vētraina, cik vētrains ir Bermudu trīsstūris, un atkarība, klimata pārmaiņas un cenas, ko nabadzīgie nekādi nevar atļauties maksāt, liek jūrai viļņoties. Neaizmirsīsim arī spekulantus un pārtikas cenas!

Ir jātaupa enerģija, un tas ir visefektīvākais risinājums, ko zinām. Nabadzīgo radītās oglekļa emisijas tomēr ir niecīgas, salīdzinot ar bagāto radītajām emisijām, jo viņi negrasās tās samazināt, bet ir gatavi vienkārši maksāt vairāk.

Vai mums šajā situācijā tāpēc nevajadzētu ieviest tiesību aktus par progresīvo enerģijas nodokli? Tie, kas var atļauties maksāt, maksātu salīdzinoši vairāk par enerģiju. Vai arī mums nevajadzētu noteikt augstāku cenu precēm, kas patērē daudz enerģijas, vai pakalpojumiem, kas to izšķiež? Spekulanti, protams, ir jāapvalda. Mēs runājam par ilgtspējīgu attīstību. Tās varoņi ir tie, kam ir maz enerģijas, un viņu stāvoklis ir ilgtspējīgi jāregulē. Tas ir mūsu principiālais viedoklis.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs! To projektu starpā, ko atbalstījusi ES, ir vienotais elektroenerģijas tirgus Īrijas salā. Vai Komisija var paskaidrot, kāpēc tā nestrādā Ziemeļīrijas patērētāju labā un kāpēc stabilitātes un cenu ietaupījumu vietā mēs kopš šā gada janvāra esam pieredzējuši cenu kāpumu par 52 % un arvien lielāku cenu starpību ar pārējām Apvienotās Karalistes teritorijām, kurās tajā pašā laika posmā cenas cēlās par 29 %? Pietiekami liels cenu pieaugums, bet daudz mazāks par 52 %.

Vai Komisija izmeklēs to, kāpēc saskaņā ar šo shēmu neizdevās izpildīt ministra Dodds solījumu, kad viņš to ieviesa, ka būs efektīvi ietaupījumi un palielināta konkurence, kas palīdzēs samazināt elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas un dos patērētājiem lielu labumu? Tagad, kad ir pagājis gads, maniem vēlētājiem tie šķiet tukši solījumi. Un jo īpaši, vai Komisija izmeklēs, kā vienotā elektroenerģijas tirgus trūkums ietekmējis to, ka tiek pieļauta Elektroenerģijas piegādes padomes (ESB) dominējošā loma dienvidu elektroenerģijas tirgū un līdz ar to konkurences trūkums, bet konkurence, protams, ir obligāts sekmīga vienotā elektroenerģijas tirgus noteikums?

  Ari Vatanen (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Mēs vienmēr runājam par atjaunojamo enerģiju, kad runājam par cenām. Mēs zinām, ka pārmaksāsim, un tādējādi finanšu atbildība attiecībā uz enerģijas cenām ir bieži izkūpējusi vējā. Kas būs ar 80 %? Kas būs ar turpmākā pieaugošā energopatēriņa vajadzībām?

Palūkojieties uz Nord Stream projektu. Mēs tikai pļāpājam par vides standartiem attiecībā uz Nord Stream. Tas ir tāpat, kā skatīties uz auklas standartiem, kas apvīsies kā cilpa ap jūsu kaklu, jo Nord Stream un tamlīdzīgi projekti mazina mūsu enerģētisko neatkarību, lai gan mums tā ir jāpalielina.

Tātad ko mēs darīsim? Vienīgā saprātīgā atbilde ir atomelektrostacija, tā ir neatkarīga, tā ir lēta, tā ir konkurētspējīga, un elektroenerģijas cenas ir paredzamas, tā ir brīva no emisijām un brīva no Krievijas.

  Atanas Paparizov (PSE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Pieaugošu enerģijas cenu apstākļos ir īpaši svarīgi nodrošināt vairāk pārredzamības attiecībā uz cenu veidošanu. Ir jāievieš kopīgi noteikumi, lai attīstītu vienoto Eiropas enerģētikas tirgu. Tas dos lielāku drošību jauniem ieguldījumiem enerģētikas nozarē un elektroenerģijas un gāzes pārvades tīklos. Pēc iespējas ātrāk jāpieņem trešā enerģētikas pakete, un Komisijas un Padomes loma šajā ziņā ir īpaši svarīga. Šī pakete stiprina energoregulatoru tiesības un neatkarību un saskaņo to darbību ar jaunizveidotās aģentūras palīdzību. Ir jāvelta īpaša uzmanība arī jēdzienam „energoapgādes deficīts” un, cita starpā, šī jēdziena definīcijām dalībvalstīs, lai ar vispārīgas nozīmes sabiedrisko pakalpojumu mehānisma palīdzību nodrošinātu cilvēkiem, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa, kaut minimālu enerģijas daudzumu ziemā.

Manuprāt, augsto enerģijas cenu problēmu varētu arī kontrolēt, īstenojot piemērotu enerģētikas politiku, kas pamudina ieviest energoefektivitāti, atjaunojamos enerģijas avotus un radīt produktus, kuri saudzē vidi. Mēs ar interesi izskatīsim priekšlikumus attiecībā uz energoefektivitāti, kurus komisārs Piebalgs aplūkoja savā paziņojumā.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE). - (RO) Saskaņā ar pētījumiem vismaz 20 % no enerģijas, ko patērē ES, tiek izšķiesti. Mums jāuzsver, ka mājsaimniecībām ir iespējas ietaupīt vismaz 30 % enerģijas, kas nozīmē, ka var ietaupīt trešo daļu no enerģijas, ko pašlaik patērē daudzdzīvokļu mājās. Veiksmīgs risinājums ir māju siltināšana, bet šo risinājumu Eiropas Savienība ignorē un piešķir tam pārāk maz finansējuma.

Rumānijā, piemēram, siltināšana katru gadu palīdzēs ietaupīt 600 000 tonnu naftas. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam jāatbalsta ES finansējuma palielinājums vismaz par 10 %, ko var piešķirt mājsaimniecību apsildīšanas efektivitātes uzlabošanai. Šis ir konkrēts, ērts un ilgtspējīgs to problēmu risinājums, ko pilsoņiem sagādā pieaugošās enerģijas cenas.

  Gyula Hegyi (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos runāt tikai par vienu no enerģijas cenu aspektiem, proti, centralizētās siltumapgādes cenām. Ungārijā simtiem tūkstošu mājsaimniecību izmanto centralizēto siltumapgādi – galvenokārt ģimenes ar pieticīgiem ienākumiem –, un tās cena ir būtisks sociāls jautājums. Tomēr nolietotās infrastruktūras un citu tehnisku iemeslu dēļ centralizētās siltumapgādes sistēma ir daudz dārgāka nekā individuālā apkure. Tas ir pretrunā veselajam saprātam un būtiskām vides interesēm. Tāpēc, kad vien varu, es mudinu Komisiju un Padomi sniegt finansiālu atbalstu centralizētās siltumapgādes sistēmu uzlabošanai, lai padarītu to sociāli pieņemamu un vidi saudzējošu. Kamēr centralizētā siltumapgāde dažās dalībvalstīs būs dārgākas nekā individuālās apkures sistēmas, nav jēgas runāt par energoefektivitāti.

  Paul Rübig (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs! Eiropas Komisija ir atklājusi pasākumu paketi atomelektrostaciju drošībai un aizsardzībai. Vai jūs nodrošināsiet, ka šī pakete beidzot tiek iekļauta Padomes darba grupas dienas kārtībā, lai tā varētu kļūt par Padomes Francijas prezidentūras panākumu?

Es vēlos jautāt komisāram Piebalgam, vai būtu iespējamas runāt ar komisāru Kovács, lai uzzinātu, vai varam gaidīt kādus pamudinājumus un iespējas norakstīt ieguldījumus enerģētikas nozarē, lai peļņu varētu ieguldīt saprātīgi. Tas varētu arī pazemināt cenas.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Lai atrisinātu mūsu enerģētikas problēmas, ir svarīgi, lai mums būtu kopēja enerģētikas politika, kurai būtu daži ārpolitikas aspekti. Mums ir jāizveido iekšējais tirgus. Trešā enerģētikas pakete ir tā pamatā. Tomēr direktīva pati par sevi nav atbilde uz problēmu. Mums ir vajadzīgs finansiāls ieguldījums, un ir jārada pienācīga saikne gāzes un elektroenerģijas jomās. Tas garantētu mūsu enerģētisko drošību.

Runājot par ārējo aspektu, Eiropas Savienībai tāpat kā PTO jābūt vienprātīgai. Komisijai jādod pilnvaras vest sarunas par enerģijas cenām. Par šo jautājumu nevajadzētu runāt katrai valstij atsevišķi, bet mums jāorganizē sarunas par šo tematu kopīgi kā vienam lielam pasaules tirgus dalībniekam.

Mums ir plašāk jāparaugās uz to, kas ir mūsu enerģijas piegādātāji. Vai mēs nebūvējam gāzes vadus, kuros, iespējams, nebūs gāzes, kā runā par Nord Stream gāzes vadu? Vai mēs uzskatām Arktiku par potenciālu enerģijas avotu?

Es vēlos norādīt arī to, cik svarīgi ir īstermiņa pasākumi. Ar to es domāju sarunas ar OPEC un pievienotās vērtības nodokļa jautājumu.

  Christopher Beazley (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Debašu laikā kolēģi no Sociālistu grupas un Zaļo grupas pieminēja spekulācijas un to, cik nepieņemami tas ir no enerģijas cenu viedokļa, un es viņiem piekrītu. Es vēlos lūgt viņus izteikties arī par enerģijas cenu veidošanas politisko aspektu un jo īpaši par bijušā Vācijas kanclera Gerhard Schroeder karjeru, kas pašlaik ir nodarbināts Gazprom un seko interesēm, kuras ir brīvas no atomenerģijas, bet, kā Ari Vatanen teica, nav brīvas no Krievijas politikas.

Es vēlos lūgt Padomi savā atbildē izskaidrot plānu, kā sasniegt kopēju enerģētikas politiku ES, minot arī noteiktas laika robežas. Un es vēlos lūgt komisāru pateikt, vai viņš Padomes vajadzībām ir izstrādājis naftas un gāzes vidējo svērto izmaksu tabulu, piemēram, Krievijas gāzes pretstatā sašķidrinātai dabasgāzei no Katāras, atomenerģijai un citiem enerģijas veidiem, jo man šķiet, ka mūsu valdības negādā, lai enerģijas cenas būtu tādas, kādas vēlas pircēji. Tās gādā par savām politiskajām interesēm.

  Jean-Louis Borloo, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos jūs informēt par trīs lietām. Es patiešām esmu pārliecināts, ka laikmets, kad enerģiju ražo vienā vietā un tad transportē to un pārdod visā pasaulē, ir radījis teritoriālu situāciju, kas pamatotu iemeslu dēļ ir kļuvusi par daļu no globālās finanšu krīzes, jo ir lietus, kas ir auglīgs, bet lietus rada arī plūdus. Ja mums pēkšņi ir pārāk daudz lietus zemē, kas to nespēj uzsūkt, mēs saucam to par plūdiem un nelaimi, un tas beidzas ar blakusproduktu straumi un visas šīs uzkrātās naudas pārvaldīšanu nereālā veidā.

Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Enerģija ir mūsu gadsimta temats. Es klausījos Goebbels kunga runu, un mani pārsteidza viņa runas emocionālais tonis. Es uzskatu, ka mums ne tikai jāsamazina patēriņa līmenis, bet arī jālokalizē tas tā, lai novērstu mūsu atkarību no kāda noteikta enerģijas veida. Tas arī radīs problēmas kā ogļu gadījumā, kas ir lokalizēts enerģijas avots un tāds, kas jāņem vērā. Mums jālokalizē arī spekulācijas, mums tās jāierobežo, un mums tās jāapkaro.

ES un OPEC sanāksmē pirms pusotra mēneša tika ierosināts uzaicināt speciālistus veikt rūpīgu pārbaudi, lai noskaidrotu, kas īstermiņā ir noticis dažādos tirgus sektoros.

Tad vēl mums ir ilgtermiņa prognozes. Attiecībā uz prognozēm vienīgais risinājums ir izpildīt lēmumus, ko pieņēma Džedā, proti, ka Eiropai, kas nozīmē ikvienu valsti Eiropā un Eiropu kā vienu veselumu, ir jāvirzās uz energoefektivitāti un patēriņa samazinājumu. Ja mēs ieguldām sešus līdz deviņus miljardus un sekojam šim modelim, tad prognozētājiem būs acīmredzot taisnība.

Var rasties jautājums, komisār, par turpmāko rīcību, par globālā finansējuma palielināšanu dažādām pētniecības jomām. Energoefektivitāte ir temats, pie kura mēs vēl noteikti atgriezīsimies.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es patiešām vēlētos apliecināt jums, ka naftas cenas pazemināsies. Tomēr es vēlos vērst jūsu uzmanību uz jautājumiem, kurus mēs neesam pienācīgi novērtējuši. Naftas tirgi ir nodrošinājuši fizisku naftas piegādi, gāzes tirgi nodrošina fizisku gāzes piegādi, ogļu tirgi piegādā ogles. Tas nozīmē, ka mijiedarbība starp finanšu tirgiem un naftas tirgiem var darboties. Citiem vārdiem sakot, mums nav jāšaubās par tirgu, bet mums jāmaina veids, kādā mēs ražojam un patērējam enerģiju Eiropas Savienības robežās. Tā ir īstā atbilde, jo mēs nevaram gaidīt, ka tirgus apstākļi kļūs vieglāki.

Ir izaugsme. Ja ir izaugsme, tad ir lielāks pieprasījums pēc enerģijas resursiem, un neviens no pašreizējiem enerģijas resursiem nav pieejams tādos daudzumos, lai mēs varētu būt droši, ka viegla piekļuve tiem būs garantēta. Tāpēc mums ir vajadzīga paradigmas maiņa, mums patiešām ir jāiegulda līdzekļi energoefektivitātē, atjaunojamajā enerģijā, pētniecībā un izstrādē – jauni ieguldījumi.

Bet šim nolūkam mums ir vajadzīga gan privāto ieguldītāju, gan valsts ieguldītāju nauda. Mēs spēsim to paveikt tikai tad, ja mums būs reāli funkcionējošs tirgus. Reāli funkcionējošs tirgus nozīmē, ka ikviens maksā reālo cenu, lai segtu ne tikai izmaksas, bet arī ieguldījuma procentus. Kam mums jāpievērš vislielākā uzmanība – un šajā saistībā spēkā ir ES tiesību akti –, ir sabiedrisko pakalpojumu saistības, kas attiecas uz mājsaimniecībām vai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam šie pakalpojumi ir patiešām vajadzīgi. Un mēs nedrīkstam novirzīties no šī kursa.

Es uzskatu – un esmu to daudzreiz atkārtojis –, ka otrās paketes priekšlikumi ir būtiski šo pārmaiņu veikšanai, un lai tās stiprinātu, mēs pievienosim dažus elementus otrā Stratēģiskā enerģētikas pārskata pozīcijās: infrastruktūras vajadzības un energoapgādes dažādošana, ārpolitika enerģētikas jomā, naftas un gāzes krājumi un krīzes mehānismi, energoefektivitāte un ES vietējo enerģijas avotu labāka izmantošana.

Mēs esam uz pareizā ceļa. Mums nav jānovirzās un jādomā, ka pastāv kāds maģisks risinājums, kas nekavējoties pazeminās cenas, bet, ja mēs iesim pa šo ceļu, tad mēs varam patiešām garantēt, ka jau šajā paaudzē mums būs efektīva, pieejama un tīra enerģija. Ja mēs vilcināsimies ar pārmaiņām enerģētikas nozarē, tad no tā cietīs ne tikai mūsu, bet arī nākamās paaudzes.

Tādējādi mēs esam izšķirošajā posmā, un, kā ministrs teica, enerģija ir šī gadsimta galvenā problēma. Tā ir galvenā problēma, bet sabiedrība to ne vienmēr uztver pareizi. Pastāv uzskats, ka mums ir radikāls risinājums, kas visu mainīs. Mums ir jāturpina ceļš, kuru mēs ar Parlamentu uzsākām, un es uzskatu, ka svarīga ir konsekvence, un es ļoti ceru, ka piedāvātos tiesību aktu priekšlikumus pieņems vēl šī Parlamenta pilnvaru laikā. Tas ir būtiski, tā ir atbilde uz augošajām naftas cenām.

  Priekšsēdētājs. − Esmu saņēmis sešus rezolūcijas priekšlikumus⁽¹⁾ saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs nesen piedzīvojām nepieredzētu degvielas cenu celšanos. To galvenokārt izraisīja spekulācijas, kurās iesaistījās uzņēmumi, kas guva lielu peļņu no spekulatīva tādu naftas akciju novērtējuma, kas pirktas par zemāku cenu.

Šī skandalozā cenu celšanās ir pasliktinājusi iedzīvotāju dzīves apstākļus, jo īpaši ekonomiski vājākās sabiedrības daļas dzīves apstākļus, un tam ir bijusi postoša ietekme uz dažādu nozaru ekonomisko darbību, tādu kā transports un citi pakalpojumi, lauksaimniecība un zivsaimniecība.

Tomēr par spīti ievērojamam jēlnaftas cenu pazeminājumam, dažās valstīs tiek uzturētas augstas cenas. kam par upuri krīt patērētāji. Tam vajadzētu mudināt visas dalībvalstis ieviest nodokli, ko uzliek tikai pārmērīgai un spekulatīvai peļņai, lai papildinātu Valsts kases ieņēmumus, ar kuriem atbalstīt nozares un cilvēkus, ko šī situācija ietekmē visvairāk.

Tomēr galvenajām pārmaiņām jābūt strukturālām, apturot enerģētikas nozares liberalizāciju un paturot prātā to, ka tā ir stratēģiska nozare attīstībai. Tāpēc tā ir jānacionalizē, lai garantētu valsts politiku, kas kalpo nacionālajām interesēm un sabiedrībai kopumā.

  Urszula Gacek (PPE-DE), rakstiski. – Ir ļoti labi, ka Eiropas Parlaments debatē par enerģijas cenām tieši vasaras beigās. Daudzi no maniem vēlētājiem jau vēro termometru ar patiesām šausmām. Gaisa temperatūras krišanās nozīmē, ka viņiem būs jāaprēķina, vai viņi var ieslēgt sadārdzināto apkuri.

Dienu, kad pienāk rēķins par mājsaimniecības gāzi un elektrību, gaida ar šausmām. Un ne tikai nabadzīgākajām ģimenēm ir jāizvēlas, no kādiem būtiskiem iepirkumiem šoruden un šoziem jāatsakās, lai uzturētu savas mājas siltas.

Mājsaimniecības, kurās ir mazi bērni vai vecāki cilvēki, ir īpaši smagi skartas. Tām ir visierobežotākais budžets un tai pašā laikā vislielākā vajadzība pēc enerģijas.

Es dedzīgi atbalstu jebkuru rīcību, kas atvieglos nastu, ko viscienījamākajiem sabiedrības locekļiem uzliek izdevumi par enerģiju.

Civilizētās Eiropā centrā 21. gadsimtā siltu māju nedrīkst uzskatīt par greznību.

  András Gyürk (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Pēdējos mēnešos mūsu visu acu priekšā enerģijas cenas ir cēlušās kā vēl nekad. Augstās enerģijas patēriņa izmaksas var stipri kaitēt Eiropas konkurētspējai. Turklāt šis process smagi ietekmē visneaizsargātākos sabiedrības slāņus. Problēmu vēl padziļina tas, ka dažas valstis izmanto izejvielu rezerves politiskiem mērķiem. Šo iemeslu dēļ enerģijas cenu pieaugums ir kļuvis par vienu no jutīgākajiem politiskajiem jautājumiem.

Lai gan neviena atsevišķa dalībvalsts nevar izkļūt no cenu pieauguma ietekmes, dažas valstis ir jo īpaši bezpalīdzīgā situācijā. Svārstīgas, nepareizas valdības politikas dēļ Ungārijas patērētājiem 2008. gadā ir bijis jāsamierinās ar četrkārtīgu gāzes cenu pieaugumu. Šī iemesla dēļ enerģijas cenu kāpums ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem sociālās neapmierinātības cēloņiem Ungārijā.

Ir vajadzīga koordinēta, konsekventa rīcība, lai cenas vēl būtu iespējams regulēt. Ir jādara viss, lai nodrošinātu ilgtermiņa starptautisko nolīgumu sistēmas pārredzamību, jo tā nosaka enerģijas piegādi. Turklāt konkurence jāpadara stingrāka gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī un jāievieš pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai. Eiropas Savienībai ir jāsper reāli soļi, lai ieņemtu stingru nostāju, galvenokārt izveidojot alternatīvās enerģijas transporta ceļus. Tai pašā laikā mēs uzskatām, ka mums jākoordinē pasākumi visneaizsargātāko iedzīvotāju aizstāvībai. Mūsu viedoklis ir, ka elektroenerģijas cenu kāpums saasina pieaugošās sociālās noslāņošanās radītās sekas.

  Katrin Saks (PSE), rakstiski. – (ET) Ir svarīgi, lai nākamajā ziemā dalībvalstu valdības darītu visu iespējamo, lai atbalstītu personas, kam enerģijas cenu celšanās varētu radīt pārāk lielas grūtības. Paredz cenu celšanos par 30-40 % arī Igaunijā. Esmu īpaši norūpējusies par to, kā pieaugošās enerģijas cenas ietekmēs iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, nabadzīgos un neaizsargātas grupas.

Es simtprocentīgi piekrītu tam, ka dalībvalstīm jāveic attiecīgi pasākumi, lai garantētu enerģijas cenas, ko iedzīvotāji var atļauties. Tie ietver īpašus ieņēmumu atbalsta maksājumus un maksājumu atlaides, kā arī stimulus mājsaimniecību energoefektivitātes uzlabošanai.

Esmu arī pārliecināta, ka dalībvalstīm jāizstrādā rīcības plāni, lai novērstu energoapgādes deficītu. Pirmkārt, ir jādefinē jēdziens „energoapgādes deficīts”. Šī jēdziena definīcija palīdzēs pievērst vairāk uzmanības mērķiem. Mums jāgādā, lai neviens nejustu kurināmā trūkumu.

Atšķirībā no Lielbritānijas manā dzimtajā zemē Igaunijā termins „energoapgādes deficīts” šķiet savāds. Tas ir tipisks eirožargona piemērs, kas vai nu apzināti, vai neapzināti ieviešas valodā. Tomēr tas izsaka ļoti interesantu ideju, ar ko tiesību aktu izstrādātājiem vajadzētu iepazīties.

Īpašam atbalstam vecāka gadu gājuma cilvēkiem, lielām ģimenēm un invalīdiem apkures rēķinu nomaksai ziemas mēnešos vai aukstajā laikā Lielbritānijā būtu liela nozīme. Šādi pasākumi, manuprāt, sniedz lielisku piemēru citiem.

Daudz tiek runāts par taupīšanu, bet tam seko maz rīcības, lai gan rīcība būtu ātrākais veids, kā kaut ko mainīt. Jo labāk siltumizolētas un energoefektīvas būs mūsu mājas, jo mazāk mums būs jāmaksā par vajadzīgās temperatūras uzturēšanu tajās Ietaupījumi būtu lieli, jo, piemēram, Igaunijā ēkas absorbē 40 % no primārās enerģijas. Šajā jautājumā mēs nevaram paļauties uz jebkuras personas iniciatīvu, kas cieš no aukstuma.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

(1) Sk. protokolu.