Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2285(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0256/2008

Debates :

PV 24/09/2008 - 17
CRE 24/09/2008 - 17

Balsojumi :

PV 25/09/2008 - 7.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0461

Debates
Ceturtdiena, 2008. gada 25. septembris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE).(CS) Priekšsēdētāja kungs! Es tikai lūdzu reģistrēt, ka es balsoju par Foglietta kunga ziņojumu, taču mana balsošanas ierīce nedarbojās.

 
  
  

Balsojuma mutiski skaidrojumi

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikums: Ikgadējā diskusija par panākto progresu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā (Līguma par Eiropas Savienību 2. un 39. pants) (B6-0425/2008)

 
  
MPphoto
 

  Simon Busuttil (PPE-DE).(MT) Protams, ir grūti panākt, lai tevi saprot šajā haotiskajā situācijā. Es lūdzu vārdu, lai paskaidrotu, kādēļ balsoju par tikko pieņemto rezolūciju par ikgadējo diskusija par panākto progresu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā. Šodien notiek Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, lai apspriestu un pieņemtu Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu. Padomē tiek apspriests ļoti svarīgs jautājums un ļoti svarīgs priekšlikums, un es ceru, ka pēc diskusijas, kas šodien notiek Padomē, paktā tiks iekļauta deklarācija par nepieciešamību taisnīgāk un vienlīdzīgāk sadalīt imigrācijas nastu. Ceru, ka ministri šodien pieņems šo paktu un ka tajā būs norāde uz šo kopīgo atbildību.

 
  
  

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
  

− Rezolūcijas priekšlikums: Ikgadējā diskusija par panākto progresu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā (Līguma par Eiropas Savienību 2. un 39. pants) (B6-0425/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Rezolūcija, par kuru mēs nupat balsojām, daudzu iemeslu dēļ bija nepieņemama man un, bez šaubām, arī mūsu grupai. Galvenais iemesls, protams, ir tas, ka es uzskatu, ka Eiropai nekādā gadījumā nav vajadzīgs jauns ,,nelegālās” imigrācijas vilnis. Nekādā gadījumā.

Privātā sektora darba devēji un valdības joprojām pārāk viegli var ,,importēt” arvien vairāk ārzemnieku no valstīm ārpus ES. Tas izraisa smadzeņu aizplūšanu no jaunattīstības valstīm uz Eiropu un, galu galā, nenāk par labu ne šīm jaunattīstības valstīm, ne Eiropai. Tieši otrādi! Mums beidzot ir jāsāk – un šeit es galvenokārt vēršos pie valdībām, uzņēmējiem un rūpniecības – asimilēt, izglītot un integrēt pastāvīgajā darba tirgū milzīgo, tiešām milzīgo skaitu ārzemnieku, kuri jau ir šeit un kuri nav un nekad nav bijuši īsti iekļauti mūsu sabiedrībā.

 
  
  

− Ziņojums: Marianne Mikko (A6-0303/2008)

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par M. Mikko ziņojumu, jo uzskatu, ka plašsaziņas līdzekļiem ir svarīga nozīme demokrātijas nosargāšanā. Paplašinoties ES, mūsu uzdevums ir nodrošināt pamatbrīvību un demokrātijas aizsardzības standartu konverģenci. Es biju iesaistīta ITRE komitejas atzinuma sagatavošanā par M. Mikko ziņojumu, un es gribētu apsveikt viņu, jo, manuprāt, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, ir radušies jauni plašsaziņas līdzekļu kanāli un jauni satura veidi, un plašsaziņas līdzekļi joprojām ir svarīgs politisks instruments. Tādēļ plurālistiska plašsaziņas līdzekļu sistēma ir demokrātiska sociālā modeļa svarīga prasība.

Ja plašsaziņas līdzekļi ir koncentrēti tikai dažu cilvēku rokās, tad tas sekmē monopola veidošanos reklāmas tirgū un rada šķēršļus jaunpienācējiem. Konkurences likums ir palīdzējis ierobežot plašsaziņas līdzekļu koncentrēšanos, taču problēmas joprojām ir daudzās dalībvalstīs, kuru tirgū dominē daži lieli dalībnieki.

Tādēļ ir jāuzslavē ziņojumā dotais ieteikums saistīt plašsaziņas līdzekļu likumu un konkurences likumu.

 
  
MPphoto
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Plašsaziņas līdzekļu plurālisms nozīmē informācijas izplatīšanas un sabiedrisko raidorganizāciju daudzveidību. Plašsaziņas līdzekļu nozarē šīs jomas ir apdraudētas. Arvien lielāka īpašumtiesību koncentrēšanās konkurējošu plašsaziņas līdzekļu sabiedrību rokās ir izraisījusi situāciju, kad viegli pieejamu un standartizētu, ikvienam paredzētu ziņu juceklī ir grūti atrast sociāli un kulturāli vērtīgu informāciju. Grūti paredzēt, ar ko beigsies situācijas pasliktināšanās šajā nozarē – ne tikai atsevišķiem patērētājiem, bet arī visai sabiedrībai.

Referente pareizi norādīja, ka sabiedriskās raidorganizācijas ir svarīgas kā daudzveidības sargātājas, un to uzdevums ir raidīt augstas kvalitātes informāciju. Viņas ierosinājums par modeli, kad spēcīgi sabiedriskā sektora plašsaziņas līdzekļi nekonkurējot pastāv līdzās privātām, uz peļņu vērtām plašsaziņas līdzekļu sabiedrībām, ir pareizs. Nevar būt šaubu par to, cik svarīgs ir līdzsvars starp šiem abiem pīlāriem. Ziņojuma teksts un arī referentes nodomi, šķiet, ir skaidri un pārredzami. Kultūras komitejas diskusijās panāktais kompromiss ir labs. Turklāt ir skaidri jāiezīmē tādu jaunu informācijas izplatīšanas metožu kā tīmekļa blogi tiesiskais statuss, lai blogu veidotāji būtu informēti par viņu tiesībām, pienākumiem un iespējamām sankcijām.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Priecājos, dzirdot Parlamentā vārdus, ka visām dalībvalstīm ir jānodrošina plašsaziņas līdzekļu plurālisms un ka sabiedriskajām raidorganizācijām tajā ir ievērojama nozīme. Tas ir pilnīgi pareizi. Normālā sabiedrībā tas nozīmē demokrātiju un informācijas brīvību, un, galvenais, informācijas brīvību opozīcijas grupām.

Vērtējot pēc šiem kritērijiem, Beļģijā un pat Flandrijā nav demokrātijas. Piemēram, mūsu politisko partiju – lielu šīs valsts politisko partiju – flāmu sabiedriskās raidorganizācijas pavisam vienkārši un atklāti diskriminē un boikotē, pamatojoties uz oficiāliem norādījumiem. Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu idejas un nostāja nav ,,politkorektas” vai atšķiras no oficiālā viedokļa. Nesen sabiedriskās raidorganizācijas vadītājs atklāti atzina, ka Beļģijas karalis ir piešķīris viņam barona titulu, apbalvojot par diskriminējošo darbību pret opozīcijas partiju.

Šajā ziņojumā, kas nebūt nav slikts, vajadzētu iekļaut punktu par attieksmi pret tām opozīcijas partijām, kuras stingri neievēro pieņemtos noteikumus.

 
  
MPphoto
 

  Koenraad Dillen (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es atturējos balsot par šo ziņojumu. Tajā pilnīgi pareizi ir norādīti dažādi sarežģījumi plašsaziņas līdzekļu plurālisma jomā un īpašumtiesību koncentrēšanās daudzās dalībvalstīs.

Es kā flāms varu pateikt dažus vārdus par šo jautājumu, jo Eiropas Savienībā nav nevienas citas valsts, kurai vēl vairāk vajadzētu, piemēram, neitrālu plašsaziņas līdzekļu ombudu, lai nodrošinātu vārda brīvību Beļģijā. Šeit, Briselē, valsts institucionālajā sirdī, kā nupat teica kolēģis, ne tikai privātie plašsaziņas līdzekļi, bet arī valdības izdevumi un raidījumi bezkaunīgi boikotē lielāko opozīcijas partiju un atņem cilvēkiem tiesības uz brīvu un objektīvu informāciju.

Varbūt, ka plašsaziņas līdzekļu brīvības harta, kuru aizstāv referente, var novērst šāda veida ļaunprātīgu izmantošanu, pretējā gadījumā tas viss būs tikai dzīves īstenības izskaistināšana.

Es domāju par to, kādēļ referente tik dedzīgi vēlas panākt stingrāku regulējumu attiecībā uz visbrīvāko plašsaziņas līdzekli – internetu – un it īpaši attiecībā uz tīmekļa blogu autoriem, nemaz nerunājot par īstām rūpēm par autortiesībām. Tas ir tādēļ, ka tieši tās valstis, kurās nav īsta plašsaziņas līdzekļu plurālisma, visvairāk vēlas panākt interneta stingrāku kontroli. Šis ziņojums dod viņiem papildu ieročus, un tas ir skumji.

 
  
MPphoto
 
 

  Pál Schmitt, PPE-DE grupas vārdā. (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es runāšu ungāru valodā. Plašsaziņas līdzekļu daudzveidība ir īpaši nozīmīga joma Eiropas Tautas partijai, tādēļ mūsu grupa nolēma nevis noraidīt šo ziņojumu, bet tā vietā iesniegt alternatīvu lēmuma projektu. Saglabājot sākotnējā ziņojuma vērtības, no teksta ir svītrotas mums nepieņemamās daļas, un ir iekļauti ieteikumi, kurus, mūsuprāt, vajadzēja uzsvērt.

Viens no punktiem, pret kuriem iebilst grupa, ir tas, ka ziņojumā ir minētas atsevišķas dalībvalstis, kaut gan mēs esam pārliecināti, ka ziņojumam par plašsaziņas līdzekļu daudzveidību ir jābūt neitrālam un vispārēji piemērojamam. Tā mērķis nav kaunināt atsevišķas valstis, minot tās kā sliktu piemēru. Tikpat nepieņemami mums šķita tas, ka ziņojumā izteikts apgalvojums, ka dažas plašsaziņas līdzekļu impērijas galvenokārt motivē peļņa un materiālās intereses – tas ir pārspīlēts vispārinājums, un mēs to nevaram atzīt.

Šim ziņojumam, kas ir izraisījis karstus politiskos strīdus, jebkurā gadījumā ir jāpievērš Eiropas Komisijas uzmanība tam, ka šis jautājums ir jārisina tā nopietnībai atbilstīgā veidā un jāpārbauda, kādi Eiropas Savienības vai dalībvalstu pasākumi ir jāīsteno, lai veicinātu daudzveidību. Paldies!

 
  
  

− Kopīgs rezolūcijas projekts: Enerģijas cenu problēmas risināšana (RC-B6-0428/2008)

 
  
MPphoto
 

  Peter Baco (NI).(SK) Es atbalstu enerģijas cenu efektīvu kontroli. Iepriekšējos mēnešos pieredzētais straujais cenu kāpums ir pretrunā Eiropas iedzīvotāju interesēm, bet spekulanti un starpnieki gūst peļņu. Turklāt mēs vērojam absolūti nepieņemamu situāciju, kad enerģijas cenas nosaka pārtikas cenas. Mēs nevaram klusējot pieņemt cinisko argumentu, ka uz pasaulē ir pietiekami daudz pārtikas, bet ne katram pietiek naudas, lai pirktu dārgu pārtiku.

Pasaules Bankas eksperti uzskata, ka aptuveni 80 % no straujā cenu kāpuma ir izraisījusi biomasas enerģija. Saistībā ar to es uzsvēru, ka daudzos gadījumos ir jāpalielina pārtikas rezerves un jāregulē pārtikas avotu lietošana enerģijas ražošanai. Tā ir galvenā problēma, kas saistīta ar pārtikas cenu kontroli, un tai ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pašlaik strauji pieaug enerģijas cenas. Cenu kāpums tieši ietekmē Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīves līmeni un palielina inflāciju. Tas nozīmē, ka mums ir jāizveido instrumenti Eiropas iedzīvotāju aizsardzībai pret šī cenu kāpuma sekām. Kaut gan nesen mēs pieredzējām naftas cenu kritumu, es uzskatu, ka mums ir jāpievērš lielāka uzmanība mehānismiem, kuru uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Ir doma arī par to, ka enerģētikas tirgos ir vajadzīga lielāka pārredzamība, lai turpmāk tie tik jutīgi nereaģētu uz spekulācijām pasaules tirgū. Apspriežot enerģētikas problēmu, var tikai vēlreiz uzsvērt nepieciešamību, pirmkārt, strādāt intensīvāk, lai palielinātu no atjaunīgajiem avotiem iegūtās enerģijas daļu, tajā skaitā arī kodolenerģiju; otrkārt, mums ir jāīsteno plaša programma energoefektivitātes uzlabošanai.

 
  
  

− Ziņojums: Alessandro Foglietta (A6-0256/2008)

 
  
MPphoto
 

  Renate Sommer (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret A. Foglietta ziņojumu, un es gribētu pateikties visiem kolēģiem, kuri atbalstīja manu noraidījumu.

Kaut gan liekā svara problēma saasinās, šī Baltā grāmata netuvina mūs risinājumam. Gluži pretēji, tā ir dažādu ieteikumu un likumdošanas prasību nejaušs savārstījums. Tas padara mūs smieklīgus. Priecājos, ka tika izsviests vismaz priekšlikums par sarkaniem, dzelteniem un zaļiem pārtikas etiķešu kodiem, tomēr citi priekšlikumi ir izdzīvojuši, to skaitā arī tādi, kas apsteidz lēmumus, kuri vēl ir pieņemšanas procesā, proti, pārtikas marķēšanas jautājumu, par kuru es esmu Parlamenta referente.

Mēs nolēmām, ka prasīsim reklāmas cenzūru, ka gribam aizliegt mākslīgās transtaukskābes, bet tajā pašā laikā mēs grasāmies norādīt uz pārtikas etiķetēm šo transtaukskābju daudzumu, ka mūsu vidukļi turpmāk tiks oficiāli mērīti un ka tiks kontrolēts sāls daudzums pārtikā, un tādējādi mēs tikpat kā pieprasām iejaukšanos pārtikas receptūrās. Ir ierosināta jauna veselīga uztura definīcija; viens no nosacījumiem skan, ka uzturs ir veselīgs tikai tad, ja lieto ekoloģiski ražotu pārtiku. Tā ir tradicionālās lauksaimniecības diskriminācija.

Nav tādas sliktas pārtikas, kuru mūsu tiesiskais režīms grib aizliegt tirgū. Visiem patērētājiem ir tiesības saņemt informāciju, taču viņiem ir tiesības arī uz cieņu, un tas nozīmē, ka viņiem ir jāļauj pašiem pieņemt lēmumus.

 
  
  

Balsojuma rakstiski skaidrojumi

 
  
  

− Ziņojums: Karin Resetarits (A6-0263/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. – (SV) Šis ziņojums par kopienu bezpeļņas plašsaziņas līdzekļiem Eiropā attiecas uz jomu, kurai, kā uzskata, ir vajadzīgs papildu finansējums saskaņā ar ES atbalsta programmām. Tas ir vēl viens piemērs, kā šajā Parlamentā cenšas palielināt ES atbalsta programmu skaitu dažādas specifiskās interesēs un turklāt palielināt šīm programmām piešķirtos finanšu līdzekļus, lai tās varētu dalīt apropriācijas pa labi un pa kreisi.

Dīvaini, ka atbalsts kopienas bezpeļņas plašsaziņas līdzekļiem ir jāuzskata par tādu izdevumu posteni, kas jāfinansē ES līmenī. Subsidiaritātes princips pašsaprotami liek secināt, ka tie ir dalībvalstu vai reģionālo politisko organizāciju izdevumi. Šie plašsaziņas līdzekļi ir viņu kompetencē, un tieši viņiem ir iespējas noteikt, vai šādi izdevumi ir svarīgāki par tādām vajadzībām kā veselības aprūpe, skolas, labklājība utt.

Subsidiaritātes interesēs mēs balsojām pret visu šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. − „Kopienas plašsaziņas līdzekļiem” nereti ir liela nozīme vietējās kopienās. Tie ir ietekmīgs informācijas avots vietējo plašsaziņas līdzekļu vidū; reizēm tie ir pat vietējās kopienas vienīgā balss. Tādēļ Eiropas Savienībai ir jāpievērš lielāka uzmanība šiem plašsaziņas līdzekļiem, it īpaši pēc Lisabonas līguma neveiksmes, jo tie var būt efektīvs līdzeklis iedzīvotāju informēšanai par ES.

Būdams referents par ziņojumu par aktīvu dialogu ar Eiropas iedzīvotājiem, es pilnībā atbalstu jebkādus līdzekļus, kas var sekmēt ES tuvināšanu iedzīvotājiem. Neraugoties uz to, esmu pārliecināts, ka ārkārtīgi svarīgs priekšnoteikums kopienas plašsaziņas līdzekļu un visu citu vietējo plašsaziņas līdzekļu kaut vai daļējai finansēšanai no sabiedrības naudas ir šo plašsaziņas līdzekļu neatkarība ne tikai no valsts, bet arī no vietējās varas.

Es zinu, ka kopienas plašsaziņas līdzekļi un it īpaši to finansējums to daudzveidības un vietējās specifikas dēļ ir dalībvalstu galvenās rūpes. Eiropas līmenī mēs varam palīdzēt, vairāk uzsverot šo jautājumu. Šis ziņojums ir pirmais solis šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − K. Resetarits ziņojumā, kuru es atbalstīju, ir norāde uz plašsaziņas līdzekļu nozīmi kultūras un valodu daudzveidības nostiprināšanā. Šonedēļ darbu uzsāka pirmais televīzijas kanāls gēlu valodā – apsveicams notikums valodu daudzveidības veicināšanā gan Skotijā, gan Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Kopienas plašsaziņas līdzekļiem vienmēr ir bijusi liela nozīme mūsu sabiedrībā. Šādi plašsaziņas līdzekļi var veicināt kultūru dialogu, apkarojot negatīvus stereotipus. ES tas ir pilnīgi jāatzīst, uzlabojot kopienas plašsaziņas līdzekļu juridisko atzīšanu un to piekļuvi radiofrekvenču spektram. Es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Manuprāt, nav šaubu par to, ka kopienas un alternatīvie plašsaziņas līdzekļi var veicināt plurālistiskas plašsaziņas līdzekļu vides veidošanos un iedzīvotāju informētību. Es uzskatu, ka daudzu dalībvalstu pieredze liecina, ka vārda brīvība ir kļuvusi gandrīz vai par mītu un ka tā dēvētie komerciālie plašsaziņas līdzekļi ir pielāgoti to īpašnieka raksturam. Oficiālo plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas objektivitātes līmeni nereti ievērojami samazina pie valdošās elites politiskās intereses neatkarīgi no likumiem un šādiem plašsaziņas līdzekļiem noteiktās tiesiskās sistēmas. Tādēļ vēl jo svarīgāk ir novērst kopienas un alternatīvo plašsaziņas līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un iespēju pārsniegt šiem plašsaziņas līdzekļiem paredzētās darbības robežas. Es piekrītu, ka šie plašsaziņas līdzekļi ir pelnījuši lielāku juridisku atzīšanu ES dalībvalstīs. Taču jau pašā sākumā ir jāizveido noteikumi to darbības regulēšanai tā, lai kopienas un alternatīvajiem plašsaziņas līdzekļiem nebūtu iespējas nodot savu uzdevumu un sociālo nozīmi.

 
  
  

− Ziņojums: Joseph Muscat (A6-0344/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. − Es nevaru atbalstīt šo ziņojumu. Kaut gan es piekrītu un atzinīgi vērtēju daudzus tajā izteiktos priekšlikumus, es šaubos par PVN atbrīvojuma jomas sašaurināšanu attiecībā uz ieguldījumu fondiem. Es uzskatu, ka labāk ir saglabāt status quo.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − EPLP uzskata, ka finanšu pakalpojumiem piemēroto PVN prasību modernizācija ir sen jau nokavēta. Referents ir strādājis ļoti rūpīgi, pildot šo uzdevumu. Mēs uzskatām, ka viņa pieeja jautājumam par izmaksu pārlikšanu uz patērētājiem ir ļoti iejūtīga un ka viņš saprot, kādus sarežģījumus tas var radīt. Mēs neesam pārliecināti par to, kā dažus punktus var pienācīgi pārvaldīt praksē – it īpaši attiecībā uz uzņēmumiem piešķirto rīcības brīvību piemērot PVN. Tādēļ mums ir iebildumi, kurus nav iespējams izteikt šajos grozījumos, jo notika kopīgs balsojums par 1. – 28. grozījumu. EPLP atbalsta referentu, tomēr būtu balsojis pret 6. un 21. grozījumu.

Es gribētu personīgi pateikties Joseph Muscat par darbu pie šī un citiem ziņojumiem un par koleģiālo attieksmi Eiropas Parlamentā. Es ceru, ka viņa karjera virzīsies augšup un ka ļoti drīz mēs varēsim sagaidīt viņu kā Maltas nākamo premjerministru.

 
  
  

− Rezolūcijas priekšlikums par gadskārtējām debatēm attiecībā uz 2007. gadā panākto progresu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā (Līguma par Eiropas Savienību 2. un 39. pants) (B6-0425/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Kaut gan AK Konservatīvo partija atbalsta dalībvalstu sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā, tā balso pret šo rezolūciju, jo mēs joprojām konsekventi iebilstam pret turpmāko saskaņojumu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā. Mēs īpaši iebilstam pret ziņojumā izteiktajiem aicinājumiem pieņemt tos Lisabonas līguma noteikumus, kurus iespējams pieņemt saskaņā ar pašreizējiem regulējumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski.(FR) Es atzinīgi vērtēju to, ka ar lielu balsu vairākumu ir pieņemta rezolūcija par 2007. gadā panākto progresu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā.

Tas ir ļoti kvalitatīvs teksts, kas spēcīgi atgādina mums par nepieciešamību ātri apstiprināt Lisabonas līgumu, kas nostiprinās brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ievērojami uzlabojot ES rīcības leģitimitāti un efektivitāti.

Tajā izteikts aicinājums Komisijai un Padomei noteikt jaunas prioritātes nākamajai daudzgadu programmai brīvības, drošības un tiesiskuma jomā laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam.

Nobeigumā, ir ierosināti daudzi ārkārtīgi svarīgi pasākumi pamattiesību un pilsonības jomā attiecībā uz robežu aizsardzību, imigrāciju un patvērumu. Mūsu politiskā grupa aizstāv šīs prioritātes, un lielāko daļu no tām iespējams atrast arī Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktā, kas ir jāīsteno, pamatojoties uz konkrētu rīcību.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Kaut gan mēs piekrītam dažiem punktiem šajā rezolūcijā par tā dēvēto „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpu” – eifēmismam, ar ko apzīmē īsto procesu, proti, iekļaut Kopienas sistēmā tieslietas un iekšlietas, kas ir dalībvalstu suverēna vara, – tajā ir mērķi, prioritātes un priekšlikumi, kurus mēs noteikti noraidām.

It īpaši tāpēc, ka rezolūcija izliekas nedzirdam tā dēvētā „Lisabonas” līguma noraidījumu, pieprasot tā pieņemšanu līdz 2009. gada beigām un aicinot turpināt tieslietu un iekšlietu iekļaušanas procesu Kopienas sistēmā – tādējādi apliecinot necieņu, kādu lielākā daļa EP izrāda attiecībā pret Īrijas iedzīvotāju suverēno un demokrātisko lēmumu.

Un arī tādēļ, ka rezolūcijā noteiktie mērķi ir Šengenas Informācijas sistēmas attīstība (tajā skaitā arī ar Prīmes līgumu saistīti lēmumi), Frontex un ES imigrācijas politika (kas ir selektīva un protekcionistiska un pasludina imigrāciju par noziegumu).

Un neraugoties uz sūdzībām, ka „ES faktiski īsteno policijas un tiesu iestāžu sadarbību ar trešām valstīm, galvenokārt ASV, slēdzot divpusējus nolīgumus dažādās jomās, tādējādi apejot oficiālas demokrātiskās lēmumpieņemšanas procedūras un parlamentāro izpēti”, EP to neapšauba.

 
  
MPphoto
 
 

  Tobias Pflüger (GUE/NGL), rakstiski. (DE) 1. Priekšlikumā Lisabonas līgums ir raksturots kā būtisks un steidzams priekšnoteikums, lai Eiropas Savienība kļūtu par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Īrijas referendumā Lisabonas līgums tika noraidīts. Ir pēdējais laiks tam piekrist.

2. Priekšlikumā aicināts sākt pilnībā izmantot otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmu (SIS II) un nostiprināt Frontex. Ārējo robežu aizsardzības aģentūra Frontex ir atbildīga par necilvēcīgās politikas — aizlieguma iebraukt ES cilvēkiem, kuriem draud briesmas — operatīvo īstenošanu. Šī politika ir apvainojums humānismam, tādēļ tā ir pilnībā jānoraida.

 
  
MPphoto
 
 

  Søren Bo Søndergaard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Vispār mēs atbalstām domu piešķirt trešo valstu piederīgajiem, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, tiesības balsot Eiropas Savienības un vietējās vēlēšanās. Tomēr mēs uzskatām, ka par tiesībām balsot vietējās vēlēšanās ir jālemj dalībvalstīm saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām.

 
  
  

− Ziņojums: Marianne Mikko (A6-0303/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Es vēlētos uzsvērt plašsaziņas līdzekļu plurālisma aizsardzības nozīmi (kas ir jau pieminēta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā), demokrātijas procesa nostiprināšanā, kas dažādiem Eiropas pilsoņiem varēs nodrošināt pārredzamu informāciju. Mēs zinām, ka pārāk bieži plašsaziņas līdzekļus, jo īpaši sabiedriskos, kam nepieciešama liela un stabila tirgus daļa, lai tos nevarētu ietekmēt nepietiekamais finansējums un politiskie lobiji, ietekmē politiskais spiediens.

Tādēļ es balsošu atbalstoši par šo rezolūcijas priekšlikumu, kura mērķis ir trīs Eiropas universitātēm uzticēt uzdevumu uzraudzīt šo plurālismu, izmantojot uzticamības un objektivitātes rādītājus. Es arī piekrītu, ka vajadzīgs izveidot uzraudzības sistēmas, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu redaktoru un žurnālistu vārda brīvību.

Ņemot vērā tuvojošos 2009. gada EP vēlēšanu kampaņu, ir īstais laiks mums izstrādāt hartu par plašsaziņas līdzekļu brīvību, lai cīnītos pret pašreiz pastāvošajiem apšaubāmajiem darba apstākļiem, ar ko saskaras daudzi publicisti un žurnālisti.

Visbeidzot jaunajiem plašsaziņas līdzekļu kanāliem Eiropā un pasaulē patiesi ir nepieciešams finansējums, taču šis finansējums jāizmanto atbildīgi (piemēram, jānosaka tīmekļa žurnālu autoru un redaktoru statuss), un Eiropā jāsekmē augstāks plašsaziņas līdzekļu izmantošanas līmenis.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Marie Cavada (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atkārtoti apliecinu, ka es piešķiru lielu nozīmi vārda brīvībai un plašsaziņas līdzekļu plurālismam. Blogi ir instrumenti, kas var apdraudēt cilvēku privātumu un kurus var ierindot tajā pašā kategorijā kā „preses likumu pārkāpumus”, ja tie ir nepatiesi vai maldinoši.

 
  
MPphoto
 
 

  Jorgo Chatzimarkakis (ALDE), rakstiski. (DE) Plašsaziņas līdzekļu sistēmas plurālisms ir galvenais priekšnoteikums, lai Eiropas demokrātiskās sabiedrības modelis izdzīvotu. Taču plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrācija rada vidi, kas veicina monopolu rašanos, rada šķēršļus iekļūšanai tirgū un noved pie vienveidības plašsaziņas līdzekļu saturā.

Plašsaziņas līdzekļu sistēmas attīstību arvien vairāk virza vēlme nopelnīt. Lai izvairītos no interešu konfliktiem starp plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrāciju un politisko varu, konkurences un plašsaziņas līdzekļu tiesību aktiem ir jābūt saskaņotiem. Patiesībā šādi interešu konflikti kaitē brīvai konkurencei un plurālismam. Lai nostiprinātu plurālismu ir jāgarantē arī līdzsvars valsts un privāto raidorganizāciju starpā.

Turklāt es aicinu veikt pasākumus plašsaziņas līdzekļu grupu konkurētspējas uzlabošanai, lai paātrinātu ekonomisko izaugsmi. Eiropas un valstu konkurences noteikumi ir jāpiemēro konsekventi, lai nodrošinātu spēcīgu konkurenci un atklātu tirgu. Jo īpaši pārredzamam un efektīvam ir jābūt valsts plašsaziņas līdzekļu regulējumam.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju Komisijas nodomu izstrādāt rādītājus plašsaziņas līdzekļu plurālisma novērtēšanai. Es aicinu izstrādāt arī papildu rādītājus tādu faktoru kā demokrātijas un žurnālistu ētikas kodeksu novērtēšanai. Turklāt es uzskatu, ka noteikumiem par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju būtu jāregulē arī atbilstošie piekļuves līdzekļi interneta saturam un tā izplatīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek (ALDE), rakstiski.(SV) Marianne Mikko ziņojums ir spožs piemērs tam, kā, labus nodomus pārspīlējot, tie galu galā nonāk pretrunā ar plašsaziņas līdzekļu neatkarības un vārda brīvības principiem. Mikko kundzes sākotnējais priekšlikums, kurā bija arī ietverta reģistrācijas iespēja, tiesības uz atbildi, iespējas iesniegt prasību pret blogu autoriem, bija ļoti tālu no tās koncepcijas, kāda man ir par vārda un viedokļu veidošanas brīvību. Par laimi šie punkti ziņojumā tika pārstrādāti, pirms priekšlikums nonāca plenārsēdē. Tomēr ziņojums netika pārstrādāts tādā mērā, lai es to varētu atbalstīt; vairāki ziņojuma punkti joprojām ir pretrunā plašsaziņas līdzekļu neatkarības, brīvas viedokļu veidošanas un vārda brīvības principiem.

Grozījums Nr. 5 — ko visbeidzot apstiprināja Parlaments –— ir labāka alternatīva ziņojumam. Labāka, taču ne laba. Jautājums par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un daudzveidību ir svarīgs jautājums, un tas ir jāapspriež. Taču šī rezolūcija nav pareizais ceļš, pa kuru mums būtu jāiet. Jautājumi par plašsaziņas līdzekļiem vienmēr ir jāaplūko atbildīgi un pārdomāti. Es nevaru pieļaut kompromisu, runājot par plašsaziņas līdzekļu neatkarību, viedokļu veidošanas un vārda brīvību. Šīs vērtības ir pārāk svarīgas, lai tās noniecinātu. Tāpēc šodienas balsojumā es atturējos. Šādi es vēlos paust savu atbalstu debatēm, taču arī izteikt savas bažas par atkārtotajiem mēģinājumiem reglamentēt preses un vārda brīvības jautājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ņemot vērā ieviestās izmaiņas Eiropas Parlamenta Reglamentā, kas nepieļauj plenārsēdē izskatīt priekšlikumus grozījumiem, tikko tika balsots nevis par Mikko kundzes ziņojumu, bet drīzāk gan par visaptverošu priekšlikumu alternatīvai rezolūcijai.

Apstiprinātā galīgā rezolūcija ir nepārprotami labāka par ziņojumu, un tikai šī iemesla dēļ mēs par to balsojām, taču tajā joprojām ir atsevišķi aspekti, kuriem mēs nepiekrītam.

Mēs principā nepiekrītam veidam, kādā tiek risināts pseidolīdzsvara jautājums, cieši saistot tā saukto „konkurences likumu” ar plašsaziņas līdzekļu likumu, jo pieredze rāda, ka kapitāla intereses ir spēcīgākas par visām tiesībām un brīvībām, tai skaitā vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos, un nereti apstrīd pat plurālismu.

Lai arī tajā teikts, ka „valsts iestāžu galvenajam uzdevumam jābūt tādu apstākļu veidošanai, kas nodrošinātu augstu plašsaziņas līdzekļu (arī sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu) kvalitāti, plašsaziņas līdzekļu daudzveidību un žurnālistu pilnīgu neatkarību”, mēs zinām, ka to panākt ir grūti, ja demokrātija valstī ir vāja. Patiesībā, ja galvenais plašsaziņas līdzekļu tirgus ir ekonomisko un finanšu grupējumu īpašumā, vārda brīvība un žurnālistu neatkarība netiek garantēta.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Apsveicu kolēģi Marianne Mikko par viņas ziņojumu. Es balsošu par kopējo alternatīvo rezolūcijas priekšlikumu, ko iesniedza mana grupa kopā ar Liberālās partijas un Zaļās partijas grupām, kuru nostāja mums ir vistuvākā. Es neredzu iemeslu, kāpēc internetā būtu jāatļauj ievietot to, ko nav atļauts paust rakstiski vai mutiski. Protams, likuma ieviešana var būt grūta, taču tas nav iemesls bezdarbībai. Galu galā mums ir noteikts ātruma ierobežojums arī uz nomaļiem lauku ceļiem, kur nodrošināt policijas kontroli ir ļoti grūti. Tomēr šīs grūtības nekādā ziņā neattaisno to, ka visiem viss ir atļauts.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. – (SV) Uz šo ziņojumu un iesniegtajām alternatīvajām rezolūcijām neattiecas likumdošanas procedūra; tas nav nekas vairāk kā vien Eiropas Parlamentā esošo federālistu vairākuma vēlme panākt vēl lielāku ES līdzdalību kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas jomā. Gatavojot ziņojumu, referente pārcentās savās iecerēs kontrolēt un uzraudzīt blogu pasauli. Par laimi, komiteja nedaudz atkāpās no sava priekšlikuma plenārsēdei, un atsevišķu politisko grupu iesniegtie priekšlikumi ir labāki par pašu ziņojumu. Bet galvenais jautājums joprojām ir šāds: kādēļ vispār šis ziņojums būtu jāapspriež Eiropas Parlamentā?

Jautājums par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju ir svarīgs jautājums — tas ir tik svarīgs, ka tā risināšana ir jāturpina dalībvalstīs. Tādēļ mēs balsojām pret visu šo ziņojumu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. (DE) Es balsoju par Marianne Mikko ziņojumu par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un plurālismu ES.

Piekļuve bezmaksas un daudzveidīgiem plašsaziņas līdzekļiem šobrīd ir būtiski svarīga visās dalībvalstīs. Divu pīlāru modelis, kas tika ieviests privātajai un sabiedriskajai televīzijai, kā arī audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ir attīstījies ļoti veiksmīgi. Lai šis attīstības process varētu turpināties pēc iespējas auglīgāk, ir jānodrošina stabils finansējums valsts raidsabiedrībām, dodot tām iespēju atbalstīt sabiedrības intereses un sociālās vērtības, saglabāt plurālismu plašsaziņas līdzekļos un nodrošināt iedzīvotājiem piekļuvi augstas kvalitātes saturam.

Es atbalstu arī plašsaziņas līdzekļu brīvības hartas izveidošanu. Tā varētu kļūt par atbalsta punktu centieniem nodrošināt vārda brīvību. Tomēr žurnālistu neatkarība ir jānodrošina ar konkrētām tiesiskām un sociālām garantijām.

Arī plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrācija ir problēma, jo tā veicina monopolu rašanos. Tādēļ konkurences un plašsaziņas līdzekļu tiesību akti ir jāapvieno, lai nodrošinātu piekļuvi, konkurenci un kvalitāti. Ziņojumā vairāk vai mazāk ir aplūkoti visi galvenie jautājumi, tādēļ es atbalstu referenti.

 
  
MPphoto
 
 

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. − (RO) Mēs visi piekrītam, ka plurālismam ir jābūt būtiskam plašsaziņas līdzekļu aspektam. Plurālisms ir jāatbalsta, un Mikko kundzes ziņojuma pieņemšana ir svarīgs solis šajā virzienā.

Nepieciešamība pēc līdzsvarota plašsaziņas līdzekļu tirgus būtu jāatzīst un jāatbalsta dalībvalstīm, kurām gan kopīgi, gan arī katrai atsevišķi būtu jāuzņemas nodrošināt Eiropas pilsoņiem iespēju saņemt precīzu un daudzveidīgu informāciju.

Galvenie iemesli, kādēļ ir jāveido plašsaziņas līdzekļu brīvības harta, ir kultūru daudzveidība, arvien pieaugošā vajadzība integrēt migrantus un minoritātes, kā arī svarīgā nepieciešamība sniegt kvalitatīvu informāciju aktīvajiem iedzīvotājiem. Es vēlētos izteikt pilnīgu atbalstu Eiropas Parlamenta ieteikumam, lai valsts plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēji darbotos kā alternatīvi informācijas pakalpojumu sniedzēji salīdzinājumā ar tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbība pamatota tikai uz komerciāliem kritērijiem.

Eiropas Savienības pilsoņu aktīva tiesību izmantošana un pienākumu pildīšana, kā arī viņu informētība un spēja izprast un kritizēt informācijas nodrošināšanu ir nepieciešamība, kas jāiestrādā jebkurā pasākumā, kurš turpmāk tiks pieņemts gan Eiropas Savienības iestādēs, gan arī katrā dalībvalstī.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Jaunās tehnoloģijas ir radījušas jaunus plašsaziņas līdzekļu kanālus, kā arī izmaiņas plašsaziņas līdzekļu saturā. Plaši attīstītā plašsaziņas līdzekļu sistēma ir nozīmīga demokrātijai un brīvas domas veidošanai. Es balsoju par Marianne Mikko ieteikumiem kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Doris Pack (PPE-DE), rakstiski. (DE) Plašsaziņas līdzekļu koncentrācija ir plaši izplatīts ļaunums, un tas ir jāapkaro. Pirmkārt, plašsaziņas līdzekļu koncentrācija ir problēma vairākās ES valstīs, un tādēļ nevar pieminēt tikai vienu valsti. Otrkārt, ziņojumā Eiropas Komisija vairākkārt tiek aicināta rīkoties jomā, uz kuru attiecas subsidiaritātes princips.

Ja minētais būtu grozīts vai ja man būtu bijusi iespēja balsot par šādu grozījumu, es būtu balsojis par Mikko kundzes ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski.(EL) Tas, ka plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesības koncentrējas arvien mazāk īpašnieku rokās, rada lielākus monopolus un apslāpē nepieciešamo viedokļu daudzveidību.

Šķiet, ka šodien piekļuve informācijai ir neierobežota un vienlaicīgi arī nepilnīga. Liela plašsaziņas līdzekļu un interneta pakalpojumu daļa pieder uzņēmumu grupām, kuras arī ir to visvairāk reklamētie klienti. Ir būtiski nosargāt kvalitatīvu sabiedrisko televīziju — daudzveidīgu, atvērtu un neatkarīgu. Attiecībā uz vārda brīvību internetā ES liela uzmanība jāpievērš sabiedriskajam dialogam, lai nodrošinātu kā vārda brīvību, tā arī personas datu aizsardzību. Šīs debates tikai nupat ir sākušās. Risinājumus var atrast sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. (SK) Reglamenta grozījums, kuru mēs pieņēmām 2008. gada 8. jūlijā, radīja jaunus noteikumus par patstāvīgajiem ziņojumiem. Septembra otrās sesijas laikā mums bija iespēja pārliecināties par to, kā šie noteikumi darbojas praksē.

Pirmdienas vakara debatēs par vairākiem patstāvīgiem ziņojumiem tomēr izrādījās, ka šīs izmaiņas nav no veiksmīgākajām. Debatēs par katru ziņojumu varēja noklausīties vienīgi referenta un Komisijas pārstāvja uzstāšanos. Debates zaudēja dinamiku, jo arī ēnu referentiem nebija atļauts uzstāties. Problemātisks ir izrādījies pat noteikums, ka tikai tie deputāti, kuri piedalījušies ziņojuma sagatavošanā, drīkst rakstiski iesniegt savus komentārus. Spēkā ir noteikums, ka vienas sesijas laikā katrs deputāts var izteikties rakstiski tikai vienu reizi.

Problemātiska ir izrādījusies arī balsošanas procedūra par patstāvīgiem ziņojumiem. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem grozījumus nav pieļaujams izskatīt plenārsēdē. Politiskās grupas vārdā drīkst iesniegt tikai alternatīvu rezolūcijas priekšlikumu.

Praktiski, mūsu lēmuma nepilnības ir ietekmējušas tieši Mikko kundzes ziņojumu par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un plurālismu Eiropas Savienībā. Samērā līdzsvarotajā ziņojumā bija atsevišķi punkti, kas attiecās uz konkrētām dalībvalstīm. Es domāju, ka ziņojumā par tik jutīgu tematu tomēr būtu jāsaglabā neitralitāte. Mans nolūks nebija balsot pret ziņojumu, taču mums nebija iespējas balsot par rezolūcijas priekšlikumu, ko iesniedza mūsu politiskā grupa — EPP-ED. Es lūdzu grozīt šo noteikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs, plurālisms plašsaziņas līdzekļos nozīmē daudzveidību informācijas izplatīšanā un to, ka katrai raidorganizācijai ir savs specifisks raksturs. Šie abi aspekti plašsaziņas līdzekļu jomā patlaban ir apdraudēti. Arvien pieaugošā īpašumtiesību koncentrācija plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu vidū, kuri savā starpā konkurē šajā nozarē, ir radījusi situāciju, kurā informāciju, kas ir vērtīga no sociālā un kultūras viedokļa ir grūti atrast viegli pieejamo un standartizēto ziņu jūklī, kas ir paredzēta ikvienam. Ir grūti paredzēt, kur ne tikai atsevišķus patērētājus, bet sabiedrību kopumā novedīs situācijas pasliktināšanās šajā jomā.

Referentei bija taisnība, uzsverot sabiedrisko raidorganizāciju kā daudzveidības aizgādņu lomu, kuru uzdevums ir pārraidīt augstas kvalitātes informāciju. Viņai bija arī taisnība, ierosinot piedāvāt tādu modeli, kur spēcīgi sabiedriskā sektora plašsaziņas līdzekļi, atrodoties ārpus konkurējošā plašsaziņas līdzekļu tirgus, pastāv līdztekus privātajiem plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem, kuru motivācija ir peļņa. Nav šaubu par to, cik svarīgs ir šo abu pīlāru līdzsvars. Kā ziņojuma teksts, tā arī referentes centieni šķiet skaidri un nepārprotami. Kultūras komitejas diskusijās panāktais kompromiss ir labs.

Turklāt jauno informācijas izplatīšanas metožu, piemēram, blogu un citu lietotāju veidoto vietņu, juridiskais statuss ir jānosaka skaidri, lai cilvēki, kas tos veido, apzinātos savas tiesības un pienākumus un visas iespējamās sankcijas. Šāda veida saturs būs arvien biežāk sastopams. Pamatojot šos pasākumus uz ētikas kodeksu, tiek sperts solis pareizajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marek Siwiec (PSE), rakstiski. − (PL) Ar pieņemto rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un plurālismu Eiropas Savienībā Eiropas Parlamenta deputāti, to skaitā arī es, aizstāvēja brīvākas piekļuves nodrošināšanu dažādiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī vārda brīvības nodrošināšanu.

Tomēr ir arī jānorāda, ka attiecībā uz blogiem rezolūcija būtiski atšķiras no Marianne Mikko un Kultūras un izglītības komitejas ziņojuma sākotnējās versijas. Ziņojumā bija izteikts pieņēmums, ka tiks noskaidrots interneta blogu un lietotāju veidoto vietņu statuss, kam tiks piemēroti tādi paši noteikumi kā citām publikācijām. Tomēr rezolūcija, kas faktiski tika pieņemta, aicina uz atklātu diskusiju par interneta blogu statusu. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

Manuprāt, internetam, un jo īpaši interneta blogiem, ir svarīga nozīme plašsaziņas līdzekļu daudzveidības un vārda brīvības veicināšanā, un šī iemesla dēļ tiem vajadzētu būt brīviem no jebkādiem ierobežojumiem. Ziņojuma 25. punkts iepriekšējā versijā, ja to nepareizi skaidrotu, apdraudētu to autoru vārda brīvību, kuri izmanto šo arvien populārāko plašsaziņas līdzekļu veidu. Es vēlētos ļoti skaidri un nepārprotami uzsvērt, ka jebkādi turpmākie šāda veida regulēšanas un kontroles mēģinājumi Eiropas Parlamentam ir jānoraida.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Šodienas balsojumā es atbalstīju rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un plurālismu Eiropas Savienībā. Es piekrītu principam, kas motivē referenti, proti, ir jāievēro kaut nedaudz vienlīdzīga attieksme attiecībā uz demokrātijas un pamatbrīvību aizsardzības standartiem.

Mūsdienu pasaulē plašsaziņas līdzekļiem ir milzīga un arvien pieaugoša ietekme. Arvien jaunu plašsaziņas līdzekļu rašanās liecina par pozitīvu tendenci. Tā pastiprina dinamismu un daudzveidību šajā jomā. Es uzskatu, ka šajā sakarībā ir jāveido uzraudzības un īstenošanas sistēma, kas balstās uz drošiem un objektīviem plašsaziņas līdzekļu plurālisma rādītājiem. Plašsaziņas līdzekļu plurālisms kā svarīgs demokrātijas un brīvības aspekts mums ir jāaizsargā, lai visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem garantētu piekļuvi brīviem un daudzveidīgiem plašsaziņas līdzekļiem.

Turklāt es uzskatu par lietderīgu plašsaziņas līdzekļu brīvības hartas izveidi, kas nodrošinātu ne tikai garantijas raidorganizācijām un žurnālistiem, bet arī vārda brīvību.

 
  
  

− Kopīgs rezolūcijas priekšlikums – Enerģijas cenu problēmas risināšana (RC-B6-0428/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Aizvien pieaugošās naftas cenas ir pamats nopietnām bažām par to ietekmi uz ES ekonomisko izaugsmi un jo īpaši par to negatīvo ietekmi uz patērētāju pirktspēju un dzīves kvalitāti.

Šajā ziņā izšķiroša ir ES ārpolitika. Tā kā ES ekonomika joprojām lielā mērā ir atkarīga no enerģijas importa, ir jāievieš kopēja enerģētikas politika, kas pamatota ar solidaritātes un drošības principu, kā arī ar avotu un ārējo piegādes maršrutu dažādošanas principu.

Kā Melnās jūras reģiona reģionālās sadarbības referente es nepārtraukti esmu uzsvērusi šo pasākumu nozīmīgumu un steidzamību. Taču šodien es aicinu Komisiju un Padomi rast konkrētus risinājumus, lai pēc iespējas ātrāk tiktu mazināta ES atkarība enerģētikas jomā. Mans aicinājums attiecas ne vien uz naftas, bet arī uz gāzes importu, kā arī uz Nabucco projekta īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. – (SV) Mēs balsojām pret grozījumu Nr. 1 par virspeļņas aplikšanu ar nodokli, jo mēs uzskatām, ka ierosinātais teksts ir neskaidrs, un mēs nezinām, kā to īstenos, un konkrētāk, kāds ir ierosinājuma galīgais nolūks. Tomēr mēs balsojām par grozījumu, kas aizstāv PVN samazināšanu energotaupības precēm un pakalpojumiem, jo šis ir viens no daudzajiem iespējamajiem veidiem, kā veicināt pāreju uz energoefektīvāku alternatīvu izmantošanu. Tomēr mēs vēlamies norādīt, ka nodokļu jautājums ir dalībvalstu ziņā, un tikai dalībvalstis var pieņemt lēmumus par tiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo, uzsverot jēlnaftas cenas neatbilstību degvielas galīgajai cenai starptautiskajos tirgos, tā risina šo jutīgo jautājumu, neņemot vērā atsevišķu valdību, piemēram, Portugāles valdības, pieņemto emocionālo pieeju.

Portugāles ministrs Manuel Pinho parādīja ne vien savu pilnīgo neizpratni (un ierobežotās iejaukšanās iespējas), bet arī nepieņemamu regulatoru neatkarības aizskaršanu. Tas nav nekas cits kā vien fantāzijas, gatavojoties vēlēšanām.

Es noraidu jebkuru administratīvu cenu noteikšanu vai degvielas fiskālo saskaņošanu Eiropas Savienības līmenī.

Es neiebilstu pret iejaukšanos nodokļu politikā (PVN un ražošanas nodokļi) ar noteikumu, ka tā ir pagaidu un selektīva iejaukšanās, kas nāk par labu visnopietnāk cietušajām mājsaimniecībām un rūpniecības nozarēm.

Manuprāt, šīs problēmas risinājumā noteikti ir ietverta pastāvošā naftas nozares regulējuma nostiprināšana. Konkurences iestādei, negaidot ministra paziņojumus vai patērētāju sūdzības, jārīkojas saskaņā ar savām iniciatīvas tiesībām, lai pārvarētu apkārt valdošo neticības gaisotni attiecībā uz tās spēju pārraudzīt naftas nozari. Portugāles sabiedriskā doma ir pelnījusi drošu garantiju, lai pret konkurenci vērsti pasākumi nebūtu cenu veidošanas faktors. Ja apstiprinās, ka tie tomēr ir cenu veidošanas faktors, tad konkurences iestādei ir taisnprātīgi jāiejaucas un jāpiemēro pamācošas sankcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski. − Priecājos atbalstīt praktiskās idejas, kas vairumā gadījumu ir iekļautas šajā rezolūcijā par enerģijas cenu palielināšanos. Valstu un reģionālām iestādēm pēc iespējas ātrāk ir jāsagatavo rīcības plāni, lai aizsargātu mūsu vismazāk aizsargātos pilsoņus.

Vidējā laika posmā pāreja uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu kopā ar energoefektivitātes palielināšanu mums palīdzēs izvairīties no neizbēgamām cenu svārstībām, kuras nosaka fosilais kurināmais, taču nekavējoties ir jāveic konkrēti pasākumi, lai mazinātu un likvidētu degvielas nepietiekamību.

Tomēr es nepiekrītu, ka viens no cenu paaugstināšanās problēmas risinājumiem ir enerģijas tirgus liberalizācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es balsoju par kopējo rezolūcijas priekšlikumu „Enerģijas cenu problēmas risināšana”. Tomēr es balsoju pret grozījumu Nr. 1, kas aicina ieviest virspeļņas nodokli Eiropas Savienības līmenī. Sakarā ar atšķirīgajiem enerģijas izmaksu līmeņiem Eiropas Savienībā, tas ir jādara un būtu jādara valstu līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju pret rezolūciju par enerģijas cenām. Lai arī no visas sirds es piekrītu, ka enerģijas cenu palielināšanās pieprasa pozitīvu politisku rīcību, es noraidu rezolūcijas norādes par „zema oglekļa satura” enerģiju. Es nepiekrītu domai, ka palielinātai kodolenerģijas izmantošanai var būt pozitīva ietekme uz vidi, un uzskatu, ka politiskā uzmanība ir jākoncentrē uz atjaunojamās enerģijas avotiem, kas nav kodolenerģija.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šodienas pozitīvo balsojumu par enerģijas nepietiekamības atzīšanu un PVN samazināšanu energotaupības precēm.

 
  
  

− Ziņojums: Alessandro Foglietta (A6-0256/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. – (SV) Ir daudzas lietas, ko ES var darīt, lai samazinātu problēmas, kas saistītas ar aptaukošanos un kam ir jāpievērš Parlamenta uzmanība. Tādēļ ir labi, ka Parlaments šodien balsoja par uztura, liekā svara un aptaukošanās ziņojumu. Viens no šī lēmuma rezultātiem ir Parlamenta aicinājums aizliegt transtaukskābes.

Tomēr tajā pašā laikā mēs domājam, ka ziņojumā varēja daudz mazāk runāt par to, kas jādara skolām un kāda pārtika skolās jādod bērniem. Mēs domājam, ka vislabāk par to ir lemt valstu vai vietējā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. (PT) Cīņai pret nopietno sabiedrības veselības problēmu — ar lieko svaru un aptaukošanos saistītajām slimībām — ir jābūt prioritātei jau kopš agrīnas bērnības.

Šis ziņojums lūdz dalībvalstīm, vietējām struktūrām un par skolām atbildīgajām iestādēm uzraudzīt un uzlabot uzturvielu standartus maltītēm skolās.

Informācija par pārtikas uzturvērtību ir nozīmīga, jo īpaši atšķirības starp dabiskajām taukskābēm, kas sastopamas gaļas un piena produktos, un produktos, kas iegūti rūpnieciskās apstrādes rezultātā (mākslīgi). Dažādais transtaukskābju marķējums patērētājiem radīs tikai neskaidrības un negatīvu iespaidu par veselīgajiem piena produktiem, kā arī nevēlami ietekmēs patēriņu, kaitējot sabiedrības veselībai (samazināta svarīgu uzturvielu, piemēram, kaļķa un proteīna, uzņemšana).

Tādi Eiropas Savienībā akceptēti rādītāji kā vidukļa apkārtmērs ir lietderīgi, lai uzraudzītu ar dažādām aptaukošanās slimībām saistītos riska faktorus, pret kuriem cilvēki nav aizsargāti. Izpratne par abdominālās aptaukošanās izplatību atvieglo efektīvāku pasākumu plānošanu, lai šādas problēmas mazinātu.

Es piekrītu krāsu kodu ieviešanai pārtikas produktu marķējumos, jo Eiropas iedzīvotājiem drīzāk ir vajadzīgas saprotamas zīmes, lai izdarītu veselīgu produktu izvēli, nevis skaidri un viegli saprotami marķējumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Ar lieko svaru un aptaukošanos saistītās slimības ir nopietna veselības problēma, un tas nozīmē, ka cīņai pret aptaukošanos ir jābūt prioritātei jau kopš agrīna dzīves posma.

Foglietta kunga ziņojums ir ļoti pamatots aicinājums dalībvalstīm, vietējām struktūrām, kā arī par skolām atbildīgajām iestādēm uzraudzīt un uzlabot uzturvielu standartus maltītēm skolās.

Es uzskatu, ka uz pārtikas iepakojuma vienmēr ir jāsniedz informācija par uzturvērtību, jo īpaši jāizceļ mākslīgās transtaukskābes, jo tām ir daudz negatīvāka ietekme uz veselību. Nespēja atšķirt mākslīgās transtaukskābes no dabiskajiem taukiem maldinās patērētājus un radīs tikai negatīvu iespaidu par atsevišķiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kas satur dabīgos taukus, piemēram, gaļas un piena produktiem.

Es arī balsoju par tādu Eiropas rādītāju izstrādāšanu kas attiecas uz vidukļa apkārtmēru un citiem ar aptaukošanos saistītiem riska faktoriem, jo es uzskatu, ka tie nākotnē var būt noderīgi, lai novērtētu riskus, ar kuriem saskaras iedzīvotāji, un īstenoto pasākumu panākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski Es nevaru atbalstīt šo ziņojumu un tā grozījumu Nr. 6, jo, manuprāt, ir nepareizi jautājumus, kuru pamatā ir nodokļi vai PVN, iekļaut ziņojumā, kurš ir par veselības jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Foglietta kunga ziņojumu un atzinīgi novērtēju Balto grāmatu par Eiropas stratēģiju jautājumos, kas saistīti ar uzturu, lieko svaru un aptaukošanos. Aptaukošanās ir liela problēma visā Eiropas Savienībā; ar aptaukošanos un sliktu uzturu saistītie apstākļi rada nopietnas sekas visā sabiedrībā. Manā valstī Skotijas valdība ir veikusi pozitīvus pasākumus, lai uzlabotu uzturu tādās sabiedriskās iestādēs kā skolas un slimnīcas, un šādas iniciatīvas ir jāveicina visā ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. (FI) Es balsoju par Pārtikas komitejas pieņemto Foglietta kunga patstāvīgo ziņojumu par stratēģiju jautājumos, kas saistīti ar uzturu, lieko svaru un aptaukošanos. Es ļoti augstu vērtēju pamatviedokli, ka pārtikas rūpniecībai ir jādod iespēja censties samazināt veselības problēmas, ko izraisa liekais svars vai aptaukošanās, izmantojot pašregulāciju, bet arī Komisijai ir jābūt tiesīgai nodrošināt, piemēram, saprātīgus un atbildīgus reklamēšanas mēģinājumus (jo īpaši attiecībā uz bērniem), kā arī lai iedzīvotāju uzturā patērētā sāls, tauku un cukura daudzuma samazināšanu realizē praksē..

Ir svarīgi patērētājiem nodrošināt pilnvērtīgu informāciju pārtikas iepakojumu marķējumā, lai viņi zinātu, ko izvēlēties starp labiem, labākiem un sliktākiem pārtikas produktiem. Manuprāt, kā arī pretēji pašreizējai praksei mākslīgo transtaukskābju sastāvs ir obligāti jānorāda pārtikas produkta aprakstā. Es šajā jautājumā balsoju pretēji mūsu grupas pieņemtajai nostājai.

Tomēr es atbalstīju mūsu grupas viedokli par krāsu kodu izmantošanu pārtikas marķēšanā. Etiķetes ar krāsu kodiem, kuru nolūks ir skaidri norādīt, cik veselīgs ir pārtikas produkts — šis jautājums Eiropas Savienībā ir izraisījis plašas diskusijas — nereti ir maldinošas, un tādēļ tām nav nekādas vērtības. Šī iemesla dēļ daudzas AK lielveikalu ķēdes ir nolēmušas atteikties no šīs iepriekš pieņemtās prakses.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. (DE) Es balsošu par Alessandro Foglietta ziņojumu par Balto grāmatu par Eiropas stratēģiju jautājumos, kas saistīti ar uzturu, lieko svaru un aptaukošanos.

Es piekrītu referentam par nepieciešamību pārstrukturēt veselībai, sportam un uzturam veltītos pasākumus. Tādas problēmas kā liekais svars un neveselīgi ēšanas paradumi visbiežāk ir sastopami sabiedrības sociāli un ekonomiski trūcīgajās iedzīvotāju grupās. Vienu no pirmajiem soļiem problēmas risināšanā var īstenot skolās. Vairāk fiziskās audzināšanas stundu un sabalansēta diēta bērniem un jauniešiem varētu būt vieni no pirmajiem soļiem uz veselīgāku dzīvesveidu, un veselības mācībai vajadzētu būt obligātam priekšmetam katrā Eiropas Savienības skolā. Turklāt pārtikas produktu marķēšana būtu apsveicama, jo tā dotu iespēju patērētājiem salīdzināt produktus un atšķirt labu pārtiku no mazvērtīgākas.

Ziņojums nepiedāvā izcilu risinājumu, taču tas iesaka dažus ļoti labus pasākumus. Šie pasākumi var daudz ko vērst uz labu, tādēļ es tos vērtēju kā labvēlīgus.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Ir apsveicami, ka Eiropas Komisija rūpējas par veselīgu pārtiku un par to, lai visi pilsoņi vingrotu, lai uzmanītos no liekā svara, aptaukošanās un hroniskām slimībām. Es noteikti atbalstu nodomu celt trauksmi par aptaukošanās epidēmiju, kas ir skārusi trīs miljonus bērnu un 20–30 % pieaugušo, un liekā svara problēmu 14 miljoniem bērnu un pusei no pieaugušajiem iedzīvotājiem.

Es atzinīgi vērtēju, ka tiek apzināta un pētīta daudzos gatavotajos ēdienos un rūpnieciski ražotajos pārtikas produktos milzīgos daudzumos pievienoto garšas un krāsas pastiprinātāju, piemēram, glutamātu, guanilātu un inozinātu, ietekme uz patērētāju rīcību.

Tomēr man ir žēl, ka netika pieņemts mans ierosinājums, kas tapa sadarbībā ar Euro-Toques — šefpavāru asociāciju, kura stingri ievēro goda kodeksu un atbalsta produktu patiesu kvalitāti un vietējo ražošanu, — un kura nolūks bija veicināt veselīgas ēšanas paradumus, Es uzskatu, ka mēs rīkotos saprātīgi, ja izmantotu viņu zināšanas, lai skolu ēdnīcās veicinātu labāko praksi un attīstītu jauniešiem tieksmi pēc kvalitatīva ēdiena un veselīgiem ēšanas paradumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es apsveicu Alessandro Foglietta ziņojumu par Balto grāmatu par Eiropas stratēģiju jautājumos, kas saistīti ar uzturu, lieko svaru un aptaukošanos. Ziņojumā ir iekļauti vairāki labi ieteikumi, piemēram, visā ES aizliegt transtaukskābju lietošanu, jo ir konstatēta to saistība ar sirds slimībām un sieviešu neauglību. Tomēr es pievienošos kolēģiem, atbalstot tālejošus pasākumus. Skolām, piemēram, nevajadzētu nonākt tādā situācijā, ka tām jāapsver, vai ļaut vai neļaut reklamēt savās ēkās neveselīgu pārtiku. Mans balsojums parāda šos uzskatus.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski.(EL) Aptaukošanās ir sasniegusi epidēmijas apmērus. Eiropas Savienībā visvairāk cilvēku ar aptaukošanās problēmām dzīvo Grieķijā, kur trim cilvēkiem no četriem ir palielināts svars un kur ātrās ēdināšanas apgrozījums ir palielinājies par 956 %.

Lai mazinātu aptaukošanos, nekavējoties ir jāveic radikāli pasākumi:

- PVN augļiem un dārzeņiem ir jāsamazina;

- PVN veselīgiem produktiem un tradicionālo produktu aizsardzība ir jāsamazina;

- Veselīgs uzturs jānodrošina jau no agras bērnības;

- Ēdiens skolu ēdnīcās ir jāpārbauda; skolās ir jānodrošina fiziski vingrinājumi;

- Reklāma un maldinoša informācija attiecībā uz produktiem ar augstu tauku, cukura vai sāls sastāvu ir jāaizliedz;

- Skaidrai informācijai par uzturvērtību uz etiķetēm ir jābūt obligātai, lai patērētāji savu izvēli varētu izdarīt par labu veselīgam uzturam;

- Sintētiskas transtaukskābes un pievienotie garšas pastiprinātāji rūpnieciski ražotajos pārtikas produktos ir jāaizliedz.

2009. gada sākumā darbu sāks Eiropas Komisijas programma skolu bezmaksas apgādei ar augļiem un dārzeņiem. To finansēs no Eiropas Savienības līdzekļiem par 90 miljoniem eiro gadā, un finansējumu papildinās valstu līdzekļi. Grieķijas valdībai nekavējoties ir jānodrošina līdzekļi šīs programmas uzsākšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Skaidri saprotama pārtikas produktu marķēšana palīdzēs mūsu cīņā pret aptaukošanos. Es biju ļoti vīlusies, redzot, ka šajā ziņojumā ir noraidīta prasība par obligātu krāsu kodu marķējumu iepakojuma priekšpusē. Es stingri atbalstu šo prasību. Aicinājumi noteikt visā ES aizliegumu mākslīgajām transtaukskābēm manā skatījumā ir apsveicami.

 
  
  

− Kopīgs rezolūcijas priekšlikums – Tiesību aktu pakete sociālajā jomā (B6-0378, 0427, 0429, 0433 un 0434/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Ir vairāki pamatprincipi, kas jāpiemēro ES pacientu tiesībām ārstēties citā dalībvalstī, kura nav pacienta mītnes zeme.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka EKT pakāpeniski veido politiku šajā jomā, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi. Viņi pieņems lēmumus, pamatojoties vienīgi uz tirgus apsvērumiem un neņemot vērā veselības aprūpes kā vispārēja ārpustirgus pakalpojuma unikalitāti.

Tiesību aktos, ko mēs izstrādājam šajā jomā, pacientu veselībai un labklājībai ir jābūt galvenajam aspektam.

Līdz laikam, kamēr ir vienošanās, ka mēs varam saskaņot mūsu valstu veselības aprūpes pakalpojumus, sasniedzot augstākos standartus, dalībvalstīm ir jādod iespēja brīvi plānot, finansēt un pārvaldīt pakalpojumus, lai savas valstī nodrošinātu kvalitatīvu sabiedrības veselības aprūpi.

Šo tiesību aktu piemērošana nedrīkst radīt konkurenci valstu veselības aprūpes dienestu starpā. Pacientu patiesās vajadzības netiks apmierinātas, ja pret veselību izturēsies kā pret vienkārši vēl vienu pērkamu un pārdodamu patēriņa priekšmetu. Šāda izturēšanās, manuprāt, pazeminātu standartus.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. – (SV) Šajā rezolūcijā ir izklāstīti viedokļi attiecībā uz piemērotiem politikas pasākumiem, kas aptver tādus jautājumus kā aizsardzība nodarbinātības jomā, cīņa pret nabadzību, darba tirgus pasākumi, gados vecāku cilvēku iesaistīšana darba tirgū, profesionālā mobilitāte un atalgojuma atšķirības. Šādus svarīgus darba tirgus jautājumus nekādā gadījumā nedrīkst regulēt ES iestādžu lekciju veidā. Veiksmīgas politikas veidošanai šajās jomās dalībvalstīm ir izdevīgāks stāvoklis nekā ES iestādēm. Ja ir vajadzīga kaut kāda starptautiska koordinācija, tā jāveido ar tādām plašas demokrātiskās leģitimitātes pasaules organizācijām kā SDO. Tādēļ mēs galīgajā balsojumā balsojām pret šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. (NL) Mēs joprojām priecājamies par to, ka Eiropas Parlaments izslēdza veselības aprūpes pakalpojumus no vispārējās pakalpojumu direktīvas. Galu galā veselības aprūpe ir specifiska joma, kurai ir vajadzīga specifiska pieeja.

Priekšlikuma galvenajam priekšnoteikumam saskaņā ar tiesu praksi jābūt šādam veselības aprūpes organizācija un finansējums ir dalībvalstu kompetencē.

No vienas puses, tas nozīmē, ka pacientu mobilitāti nevar padarīt par absolūtām tiesībām, bet, no otras puses, nav attaisnojuma tam, ka netiek veikti ieguldījumi pašas valsts veselības aprūpes sistēmā.

Šis priekšnoteikums nozīmē arī to, ka dalībvalstīm ir jāļauj iekasēt reālas izmaksas no pacienta.

Ir jābūt solidaritātei, bet ir arī jābūt iespējai atšķirīgi izturēties pret pacientiem, kas ir veikuši iemaksas savas valsts sociālās apdrošināšanas un nodokļu sistēmā, un pret pacientiem no ārvalstīm, kas to nav darījuši.

Tas ir labi, ka mums ir direktīva, taču ikvienam, kas šo jomu pārzina, šķiet, ka joprojām ir daudz darāmā. Manuprāt, veselības aprūpes kvalitāte, pieejamība un finansiālā ilgtspējība, kuras pamatā ir sociāli atbildīga solidaritāte, joprojām ir galvenais kritērijs.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika