Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 25. septembris - Brisele

13. Eiropas skolu reformas novērtējums (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts ir debates par jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru uzdeva Katerina Batzeli un Erna Hennicot-Schoepges Komisijai par Eiropas skolu reformas novērtējumu (O-0066/2008 – B6-0454/2008).

  Erna Hennicot-Schoepges, autore. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, es pateicos komisāram par to, ka viņš piekrita pievērsties šim jautājumam, kas tika iesniegts pirms kādiem četriem mēnešiem. Ļaujiet man atgādināt EP Kultūras un izglītības komitejas pienākumiem, kas saskaņā ar Reglamenta VI pielikuma XV iedaļas 2. punktu ietver „Eiropas skolu sistēmas ... veicināšanu”.

Šo skolu prioritāte ir Kopienas ierēdņu bērnu izglītošana. Šie bērni, kas ir klasificēti kā I kategorija, ir apmēram 70 % no kopēja skaita, viņi nemaksā mācību maksu, un Komisija nodrošina apmēram 60 % no finansējuma. Bērni, kuri pieder II kategorijai un kuru skaits atbilst 5 %, un bērni, kuri pieder III kategorijai un atbilst 25 %, maksā skolas maksu no EUR 4 000 līdz EUR 16 000.

Visās 14 esošajās skolās mācās gandrīz 21 000 skolnieku no sākumskolas līdz vidusskolas līmenim no 100 miljoniem skolnieku 27 valstu Savienībā; viņi mācās 14 oficiālajās valodās, un visu valodu sekcijās ir vienāda mācību programma. Tādēļ, salīdzinot ar visu pārējo skolas bērnu situāciju Eiropas Savienībā, šie skolnieki ir ļoti priviliģētā stāvoklī.

2006. gadā Komisija solīja šo sistēmu reformēt – kas būtu vērtējams ļoti atzinīgi –, lai izveidotu Eiropas izglītības sistēmu, kura būtu piemērojama visa veida skolām, kas vēlētos izsniegt Eiropas skolas vidējās izglītības diplomu, izmantojot kopīgu mācību programmu un, ja iespējams, apmācību dzimtajā valodā.

Parmas skola, ko apstiprinājusi Eiropas skolu pārvaldnieku padome, būs pirmā šāda veida skola, kas 2009. gada jūnijā izsniegs Eiropas skolas vidējās izglītības diplomu. Savukārt Eiropas skolu pārvaldnieku padome uzņēmās padziļināti izvērtēt šo vidējās izglītības diplomu saistībā ar notiekošo reformu.

Pētījums, ko pasūtīja Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja un kas būs pieejams oktobrī, liecina, ka 94 % no tiem, kas saņēmuši diplomu par vidējo izglītību, turpina mācīties Eiropas galvenajās universitātēs un ka 62 % no tiem studē universitātē ārpus savas izcelsmes valsts. Tādēļ starp šiem studentiem ir novērojama daudz lielāka mobilitāte nekā starp citiem.

Tas nozīmē, ka mūsu rīcībā ir Eiropas izglītības sistēma, kas sevi ir pierādījusi. Savās 2002. un 2005. gada rezolūcijās Eiropas Parlaments pauda atbalstu skolu sistēmas padziļinātām reformām, lai uzlabotu pārvaldību un palielinātu atklātību.

Ņemot vērā ES sekmīgās paplašināšanās kārtas un to, ka pieaug to vietu skaits, kurās atrodas ES iestādes un strādā tās darbinieki, vai tad nav skaidrs, ka ir nepieciešams steidzami reformēt Eiropas skolu sistēmas modeli un sākt to pārveidot par vispārējām izglītības sistēmām?

Vai nav pienācis laiks Eiropas pilsoņiem piedāvāt pienācīgi izmēģinātu un elastīgu daudzvalodu izglītošanas modeli, kurš atbilst to prasībām attiecībā uz mobilitāti un kura pamatā ir pieredze, kas gūta no Eiropas skolām? Protams, es zinu, kāda būs atbilde: tas neatbilst mūsu pilnvarām. Mums tomēr būtu pie tā vismaz jāstrādā, jo ir skaidrs, ka priekšstats par Eiropas skolām kā elitārām mācību iestādēm un skolēnu iedalīšana kategorijās šajās skolās neatbilst vienota tirgus, mobilitātes un lielākas sociālās kohēzijas mērķiem.

Kāds progress ir panākts reformu procesā un attiecībā uz lielāku atklātību, lai nodrošinātu, ka Eiropas skolu sistēma var virzīties Eiropas izglītošanas sistēmas virzienā, vienlaikus saglabājot visu, kas ir panākts līdz šodienai? Kāda veida Kopienas finansējuma sistēmas varētu paredzēt, lai uzlabotu akreditēto skolu darbību? Parmas piemērs mums norāda uz ejamo ceļu.

Visbeidzot, es vēlētos komisāram vaicāt, kāds progress ir panākts bērnu ar īpašām vajadzībām izglītošanas jomā? Es labi zinu, ka šis jautājums interesē arī daudziem citiem deputātiem, un pateicos komisāram un priekšsēdētājai par iespēju sarīkot par to debates.

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētājas kundze, es pateicos godājamajiem deputātiem par šiem jautājumiem un par iespēju šīs problēmas atkal apspriest Eiropas Parlamentā.

Komisijai Eiropas skolu sistēmas reforma ir prioritārs jautājums, un šī ir viena no vissarežģītākajām problēmām, ar kuru mēs nodarbojamies. Komisija ir vienmēr atbalstījusi Eiropas skolu sistēmas plašāku atvēršanu, un ir panākts noteikts progress. Par šo problēmu tika panākta 2006. gada novembra ministru sanāksmē Eiropas skolu pārvaldnieku Nīderlandes prezidentūras laikā.

Pēc tam, kad Pārvaldnieku padome 2008. gada aprīlī oficiāli apstiprināja konkrētu kārtību šī mērķa sasniegšanai, ikviena dalībvalstu akreditēta skola tagad var mācīt saskaņā ar Eiropas skolu mācību programmu un izsniegt Eiropas skolas vidējās izglītības diplomu. Pašu dalībvalstu attiecīgajām iestādēm ir jāveic iniciatīvas, lai Eiropas skolu sistēmas atvēršanu konkretizētu savas valsts skolās.

Eiropas skolu sistēmas atvēršana atbilst Eiropas Parlamenta vēlmei nodrošināt, lai tas būtu iespējams gan vietās, kur atrodas kāda ES decentralizēta iestāde (tā sauktās „II tipa skolas”), gan vietās, kur nav tiešas ES klātbūtnes (tā sauktās „III tipa skolas”).

Savā gandrīz 50 gadu ilgās pastāvēšanas laikā Eiropas skolas vidējās izglītības diploms ir tiešām ieguvis lielu vērtību. Komisija vēlas saglabāt šī diploma kvalitāti.

Eiropas skolu pārvaldnieku padome 2008. gada aprīlī apstiprināja Eiropas skolas vidējās izglītības vienošanās grozījumus. Akreditētām skolām tagad ir tiesības izsniegt Eiropas skolas diplomu par vidējo izglītību.

2007. gadā Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja ierosināja pētījumu, kura mērķis bija analizēt Eiropas skolu bijušo audzēkņu akadēmiskās un profesionālās karjeras, kā tikko minēja godājamā deputāte. Šis pētījums parādīs īpašās priekšrocības un iespējamās grūtības, ar ko saskaras Eiropas skolu bijušie audzēkņi.

Eiropas skolu ģenerālsekretārs ir uzsācis arī pētījumu ar mērķi veikt Eiropas skolas vidējās izglītības ārēju novērtējumu. Es domāju, ka abi šo pētījumu rezultāti sniegs galvenos secinājumus, kas nepieciešami, lai izvērtētu, kā turpināt pilnveidot Eiropas skolu sistēmu, lai to labāk pielāgotu skolnieku mainīgajām vajadzībām.

Visbeidzot, es vēlos jūs informēt, ka Eiropas skolu sistēma ir ievērojami pastiprinājusi centienus iekļaut arī bērnus ar īpašām izglītības vajadzībām. (ĪĪV). 2004./2005. mācību gadā Eiropas skolās bija 274 skolnieki ar īpašām izglītības vajadzībām. Pagājušajā mācību gadā Eiropas skolās bija uzņemti 41  šādi skolnieki. ĪĪV budžets, kas piešķirts 2008. gadam, ir EUR 3 123 000; 2004. gadā ĪĪV budžets bija nedaudz virs EUR 2 miljoniem.

Komisija vēlētos pateikties Eiropas Parlamenta Invaliditātes starpgrupai par tās iniciatīvu paredzēt EUR 200 000 izmēģinājuma projektam attiecībā uz ĪĪV resursu centra izveidi. Šī iniciatīva dod Eiropas skolu sistēmai iespēju labāk apmierināt bērnus ar ĪĪV.

Eiropas skolu pārvaldnieku padome 2008. gada jūlijā apstiprināja priekšlikumu Eiropas Parlamenta rezervētos EUR 200 000 izmantot, lai izvērtētu pašreizējo ĪĪV politiku Eiropas skolās. Šis pētījums Eiropas skolām ļaus uzlabot skolnieku ar ĪĪV integrācijas kvalitāti.

Eiropas Komisija 2008. gada jūlijā uzsāka finanšu procedūru Eiropas Parlamenta rezervēto EUR 200 000 atbrīvošanai. Pašlaik tiek ierosināts pārskaitījums budžeta iestādēm.

Ir panākts noteikts progress, taču ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments atbalstītu Komisijas ierosinātu reformu procesu, lai reformu varētu pabeigt un pēc iespējas ātrāk ieviest praksē. Arī šajā ziņā svarīgākā loma ir dalībvalstīm. Es vēlētos uzsvērt, ka mums ir labi kontakti ar dalībvalstīm.

Es ceru, ka Zviedrijas prezidentūra – nevis Eiropas Savienības prezidentūra, bet prezidentūra Eiropas skolu padomē – šīs iniciatīvas attīstīts tālāk. Es vēlētos uzsvērt, ka ziņojums, ko sagatavoja Eiropas Parlamenta deputāts Bösch, bija ļoti lietderīgs un ka viņš šajā ziņā ir bijis ļoti konstruktīvs.

Es pats darīšu visu iespējamo, lai attīstītu Eiropas skolu sistēmu, jo mēs piedzīvojam lielas grūtības, ko rada sistēma, kas izveidota 1953. gadā, un mums tādēļ ir jāveic nopietnas izmaiņas, lai panāktu, ka šī sistēma ir elastīga un labi darbojas.

  Cornelis Visser, PPE-DE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es lūdzu atļauju runāt, jo man ir noteiktas bažas. Mēs šodien runājam par Eiropas skolām, un es par to esmu pateicīgs Hennicot kundzei.

Es vēlētos vērst komisāra Kallas uzmanību uz to kādu konkrētu Eiropas skolu aspektu, proti, reliģisko izglītību. Pēdējā gada laikā līdz es saņēmu vairākus satraucošus ziņojumus. Kā jūs visi zināt, Eiropas skolu pārvaldītāju padome pagājušajā gadā nolēma, ka, lai kādu mācību priekšmetu mācītu dzimtajā valodā, ir nepieciešams, lai būtu vismaz septiņi skolēni, kas runā vienā un tajā pašā valodā. Vispārējiem mācību priekšmetiem, piemēram, ģeogrāfijai un matemātikai, tas nerada nekādas problēmas, taču attiecībā uz reliģisko izglītību viss ir pavisam citādi.

Šī minimālā skaita palielināšana nozīmē, ka tagad ir Eiropas skolas, kuru audzēkņiem vairs nav iespējama reliģiskā izglītība viņu dzimtajā valodā. Mani tas ļoti satrauc, jo sevišķi attiecībā uz sākumskolas līmeni. Es uzskatu, ka reliģija – runāšana par standartiem un vērtībām, ko mēs visi tik augstu vērtējam Eiropā, un to mācīšanās – ir ļoti svarīga. Reliģijā ļoti liela nozīme sajūtām, un, kā mēs visi zinām, bērniem savas sajūtas un emocijas ir visvieglāk izteikt savā dzimtajā valodā.

Es uzskatu, ka nav pieņemami, ka atkarībā no to valodas un valstspiederības daži skolēni var, bet citi nevar saņemt reliģijas izglītību savā valodā. Tādēļ es lūdzu komisāru par to padomāt un sniegt skaidrus norādījumus. Visiem skolēniem neatkarīgi no tā, vai viņu valoda ir angļu, vācu vai nīderlandiešu valoda, ir jābūt vienādām iespējām un vienādas kvalitātes apmācībai.

Jāņem vērā ne vien skolēni, bet arī mācībspēku nostāja. Norma „vismaz septiņi” nozīmē, ka katru gadu rodas jautājums par to, vai ir pietiekami daudz skolēnu un darbinieki nezina, vai nākamajā mācību gadā tiks nodrošināta reliģijas izglītība. Šai profesionālajai neskaidrībai ir sekas attiecībā uz labu reliģijas skolotāju atrašanu bērnu mācīšanai visās valodās. Es mudinu Komisiju reliģijas izglītības svarīgumu uzsvērt Eiropas skolu vecākiem un skolēniem un nodrošināt reliģijas izglītības turpināšanu skolēnu dzimtajā valodā Eiropas skolās.

  Maria Badia i Cutchet, PSE vārdā. – (ES) Komisāra kungs, mēs jau esam šeit norādījuši, ka Eiropas skolas kā oficiālus izglītības centrus kopīgi izveidoja Eiropas Savienības dalībvalstu valdības, lai sniegtu daudzvalodu un daudzkultūru izglītību galvenokārt iestāžu darbinieku bērniem, un ka daudzu iemeslu dēļ tās tagad ir jāreformē, jo īpaši ņemot vērā jaunās vajadzības.

Savienības institucionālā attīstības, paplašināšanās un aģentūru skaita palielināšanās ir izraisījusi izmaiņas Eiropas skolu skolēnu sastāvā gan attiecībā uz kultūru un valodu, gan skolēnu skaita ziņā – ir krasi pieaudzis pieteikumu skaits uzņemšanai šajās skolās.

Turklāt darba līgumu lielākā elastība ir radījusi jaunus ģimenes un darba apstākļus, kas ietekmē sociālos un ģimenes aspektus un ģimenes vajadzības.

Kā Parlaments jau ir norādīja divās rezolūcijās, ir nepieciešamas reformas attiecībā uz šo skolu modernizāciju, lai tās sniegtu to kvalitatīvus pakalpojumus, kuru dēļ tās tika izveidotas, būtu pieejamas un pārvarētu specifiskas piekļuves vai segregācijas problēmas.

Šajā ziņā es atzinīgi vērtēju komisāra paziņojumu par abiem notiekošajiem pētījumiem – cerēsim, ka tie būs auglīgi.

Īsumā, neraugoties uz Kopienas valodu skaita palielināšanos un pieaugošajām problēmām, ar kurām mēs saskaramies daudzās jomās, ir nepieciešams progress attiecībā uz reformu procesu un šo skolu atklātību un pilnveidošanu, vienlaikus nodrošinot, ka to piešķirtā kvalifikācija tiek atzīta visās Savienības dalībvalstīs.

Tomēr es vēlētos komisāram uzdot divus konkrētus jautājumus.

Pirmais attiecas uz vairākām sūdzībām, ko es esmu saņēmis no dažu Eiropas skolā mācījušos skolnieku vecākiem: šķiet, ka tad, kad tie pēc Eiropas skolas diploma saņemšanas turpina savas studijas, no piešķirtās vidējās atzīmes piespiedu kārtā tiek atņemts viens punkts par to, ka viņi mācījušies šādā skolā. Es vēlētos noskaidrot, vai jūs par šo praksi zināt un kādi ir tās iemesli.

Otrs jautājums attiecas uz parlamentāro palīgu bērniem. Es esmu saņēmis sūdzības no palīgiem, kam savi bērni jāsūta kā trešās kategorijas skolēni, ja viņi vēlas, lai tie apmeklētu šādas skolas, proti, viņiem ir jāmaksā mācību maksa. Es esmu apmeklējis tīmekļa vietni, kurā izklāstīta visa informācija par Eiropas skolu darbību, šī informācija man ir līdzi, un es to nolasīšu franču valodā, jo tā ir valoda, kurā es to atradu. Šeit ir teikts – pirmā kategorija.

(FR) „Kopienas iestāžu un zemāk uzskaitīto organizāciju tieši un nepārtraukti vismaz uz vienu gadu nodarbinātā personāla bērni.”

Pēc tam ir saraksts ar 12 punktiem; savukārt 4. punktā sacīts:

(FR) „Personas ar tieši saistošiem darba līgumiem, kam piemēro privāttiesības, Eiropas iestādēs.”

Tā tad ir to cilvēku vai cilvēku grupas situācija, kuri, mūsuprāt, ietilpst pirmajā kategorijā. Es vēlos jums jautāt, kādēļ Parlamenta amatpersonu asistentu bērniem jāreģistrējas kā trešās kategorijas bērniem un jāsedz skolas maksas?

  Hannu Takkula, ALDE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētājas kundze, pirmām kārtām vēlos savas grupas vārdā sacīt, ka pašreizējā sistēma patiesi ir samēra sarežģīta. Tā jāvienkāršo, un mēs zinām, ka izglītības jautājumi pamatā ir dalībvalstu kompetencē, lai gan Eiropas skolu gadījumā tā ir arī ES kompetence. Tur, kur pastāv ES aģentūras, jābūt arī Eiropas skolām. Tas ir pamatprincips, un mums arī jāatceras, ka mūsu dažādās stratēģijas ļauj mums ES pilsoņiem sacīt, ka izglītība vienmēr ir ieguldījums nākotnē. Tieši uz tāda pamata mums jārīkojas Eiropas skolu gadījumā.

Kā nākamos vēlos izvirzīt dažus jautājumus saistībā ar izglītību. Pirmais attiecas uz to, kādā mērā izglītība ir bezmaksas. Manuprāt, mums Eiropā jāorganizē debates par bezmaksas izglītību visos līmeņos neatkarīgi no tā, par kuru skolu runājam. Katram bērnam un jaunietim jābūt iespējai iegūt labu izglītību un labumu, ko nodrošina labs mācību process, un viens no faktoriem, kas to nodrošinātu, ir bezmaksas izglītība. Es domāju, ka, ja dalībvalstis to vēlas un ja mēs patiesām uzskatām, ka izglītība ir ieguldījums nākotnē, mēs varam sasniegt šo mērķi.

Ir arī svarīgi, lai mācību process notiek dzimtajā valodā, jo tā ir identitātes pamats. Bērni un jaunieši Eiropas skolās ir no dažādām kultūrām un valstīm. Ir svarīgi, lai viņus mācītu viņu valodā, bet ir arī būtiski atcerēties, ka mums nepieciešamas īpašs mācību aprīkojums, kā arī ka studentiem jāmāca apzināties kultūru, jo viņi nereti ir zaudējuši savas saknes, pārvietojoties no vienas valsts uz otru, kas ir jauna un sveša vide. Tādēļ mums arī jānodrošina, ka notiek viņu personas vispārējā cilvēciskā attīstība un izaugsme. Tas ir arī pamatā Eiropas cilvēktiesību politikai un Eiropas izpratnei par cilvēcību.

Runājot par manis minēto īpašo aprīkojumu, viens no jautājumiem ir skolēnu skaits klasē. Tas nedrīkst būt pārāk liels, lai katram bērnam ir nodrošinātas pielāgotas izvēles iespējas.

Es beigšu runu, sakot, ka patiesus izglītības standartus starp mums eiropiešiem vērtēs saistībā ar to, kā mēs izturamies pret mums tuvākajiem, kuri nav tik labos apstākļos, un kā mēs aprūpējam bērnus un jauniešus, un Eiropas skolas ir logs uz pasauli. Kādi ir mūsu patiesie izglītības standarti un kā mēs rūpējamies par jauniešiem? Vai esam gatavi ieguldīt viņos un viņu nākotnē? Es ceru, ka Eiropa var to atļauties un ka tā patiesi iegulda bērnos un jauniešos, kā arī Eiropas skolās.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas skolu 50 gadu pieredze, saskaroties ar konkrētām dažādu valodu problēmām, kultūru dažādību un migrāciju, liek aizdomāties, vai šo pieredzi vajadzētu izmantot, lai šādu skolas modeli padarītu plašāk pieejamu. Ne jau tikai Eiropas iestādēs strādājošo ierēdņu bērniem jāmāca svešvalodas augstā līmenī, kā arī jāintegrējas ar saviem vienaudžiem no citām Eiropas valstīm. Ne jau tikai viņiem nepieciešama īpaša pieeja izglītībā, jo viņu vecāki strādā ārvalstīs.

Mēs esam pret diskrimināciju. Kādēļ tad šīm skolām nevar piekļūt citi bērni, bet tikai šo amatpersonu bērni? Es arī vēlos vērst uzmanību uz jautājumu, ko apsver Kultūras un izglītības komitejā, proti, vajadzību atkārtoti ieviest klasisko valodu, t.i., sengrieķu un latīņu, apmācību Eiropas skolās, kā arī likt uzsvaru uz to mācīšanu. Es uzskatu, ka ir būtiski ātri apsvērt vajadzību paplašināt un reformēt Eiropas skolas, kā arī to darbības principus.

  László Tőkés, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, kā Kultūras un izglītības komitejas loceklis vēlos paust savu atzinību par manas komitejas locekļu Erna Hennicot-Schoepges un Katerina Batzeli iniciatīvu risināt Eiropas Komisijai uzdoto mutisko jautājumu un organizēt šīs debates par Eiropas skolu reformu.

Attiecībā uz daudzvalodību un tās nozīmi ļaujiet man izmantot izdevību un paust nopietnas bažas, kas pastāv Rumānijā, kur nesenā Reģionālās attīstības ministrijas iniciatīva veikt ES reģionālās darbības programmas tulkojumu no rumāņu valodas ungāru valodā saskārās ar asiem uzbrukumiem no Rumānijas Sociāldemokrātu partijas, kuru vada vairāki bijušā komunistiskā režīma līderi. Lūdzu, ņemiet vērā, ka tas notiek vienā no 27 ES dalībvalstīm Eiropas starpkultūras dialoga gadā un laikā, kad komisārs Leonard Orban publicēja politikas dokumentu ar nosaukumu „Daudzvalodība – Eiropas priekšrocība un kopīga apņemšanās”. Eiropas starpkultūras dialoga gadā debates par Eiropas skolām ir ļoti svarīgas, jo mēs dzīvojam daudzkultūru un daudzvalodu Eiropā, kur līdzās pastāv dažādas kultūras un valodas. Mums jāmudina un jāpadara iespējama šāda savstarpēja kultūru iedarbība, lai Eiropā būtu sekmīga integrācija.

Tādēļ mūsu Eiropas izglītības sistēmā nepieciešams atspoguļot šo daudzkultūru iezīmi un ļaut notikt veselīgai un vieglai līdzāspastāvēšanai. Eiropas skolas jo īpaši izveidoja, lai nodrošinātu šīs vajadzības un lai nodrošinātu daudzkultūru un daudzvalodu izglītību, vienlaikus arī stiprinot Eiropas identitāti. Tomēr paplašinātā ES ar lielāku pilsoņu mobilitāti un vairāk aģentūrām, ko izveido dalībvalstīs, šo vajadzību nodrošināšana ir kļuvusi apgrūtinoša. Kā uzsver šodienas debašu jautājumi, ir liela vajadzība vērst uzmanību uz reformām, jo aizvien vairāk pierādās, ka nodrošināt kvalitatīvu daudzvalodu un daudzkultūru izglītību ir aizvien sarežģītāk.

Ļaujiet uzsvērt to, ka tikai ļaujot studentiem paust un īstenot savu kultūras identitāti, kā arī izmantot savu dzimto valodu savā izglītībā un attīstībā, mēs varam viņiem ļaut izaugt par īstiem Eiropas pilsoņiem. Ja Eiropas skolās esošie studenti nevar pirmām kārtām attīstīt savu nacionālo identitāti, izmantojot savu dzimto valodu un kultūru, manuprāt, viņiem nebūs stingra pamata, uz kuru attīstīt Eiropas identitāti.

Paldies par uzmanību, un es vēlu jums veiksmi Eiropas skolu reformu procesā.

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, pirms vairākiem gadiem saistībā ar Eiropas skolām konstatēja divas problēmas. Viena bija tā, ka tās atpaliek saistībā ar iekļautību un integrētām politikas jomām attiecībā uz bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām. Otra problēma bija tāda, ka, vecākiem iesniedzot pieteikumu skolai bērnam ar īpašām vajadzībām, skolas mēdza sacīt, ka nespēj nodrošināt šīs vajadzības un ka vecākiem jāmeklē kas cits. Tas patiesi nebija gana labi.

Parlaments 2007. gada decembrī savā budžetā paredzēja naudas līdzekļus, lai „sekmētu pirmklasīgas izglītības nodrošināšanu bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām un veicinātu iekļaujošas izglītības jēdzienu. Šo summu bija paredzēts piešķirt, saņemot priekšlikumu par izmēģinājumprojekta sākšanu saistībā ar bērnu ar īpašām izglītības vajadzībām centru, kas nodarbinātu kvalificētu personālu ar atbilstīgu pieredzi un piemērotiem mācību materiāliem”. Man atvēlētajā laikā es neapskatīšu sarunu gaitu, kas norisinājušās par šo izmēģinājumprojektu. Saistībā ar šo projektu ir izdotas vairākas daļējas publikācijas par psiholoģiju un vēl daži resursi, taču to nevar uzskatīt par izmēģinājumprojektu ar reālām, integrētam klasēm Eiropas skolās.

Manuprāt, ir laiks noskaidrot mūsu mērķi. Mērķis ir iekļautība un mērķis ir integrēt bērnus tā, kā tas viņiem ir iespējams. Eiropas skolās bērnu ar īpašām izglītības vajadzībām projekta ietvaros tagad ir 411 šādi bērni. Tie ir 2 %, taču starp iedzīvotājiem ir 17 % invalīdu. Mēs joprojām pietiekamā mēra neļaujam bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām piekļūt skolām, tātad mēs atstumjam 15 %. Nespēju noticēt, ka iedzīvotāju skaits, kam ir tiesībās uz šīm skolām, atšķiras no reālā skaita skolāš.

Mums noteikti nepieciešams projekts, un mums jānovērtē situācija, bet mēs nevaram to darīt mūžīgi – mēs situāciju vērtējam jau veselu mūžību! Ir laiks iet tālāk par izmēģinājumprojektiem. Ir laiks reālai pieejai bērniem, ieviešot to kā standartpraksi visās skolās. Mēs tam vēl neesam ne tuvu.

Tā ir otra daudzveidības nozīme. Daudzveidība nav tikai valodas un kultūras. Daudzveidība ir cilvēku vajadzības un spējas, kā arī šīs daudzveidības vajadzību nodrošināšana.

  Roberto Fiore (NI). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, lai gan pastāv šaubas, vai mēģinājumi attīstīt Eiropas skolu būtu vērtējami atzinīgi, mēs nedrīkstam aizmirst, ka stratēģiskais mērķis ir zināmā mērā padarīt Eiropu par virzītāju no zinātniskā un sociālā viedokļa, kā arī par politisko spēku kopdzīves modeli.

Šajā saistībā mums jāattīstās uz Eiropas kultūras saknēm, piemēram, uz to, ko mūsu tiesībās sniegusi Roma, ko mūsu filozofijā sniegusi Grieķija un ko mūzikā mums sniegusi Vācija. Jāsaka arī, ka valodas, ko uzskata par nedzīvām, piemēram, latīņu un sengrieķu, ir tagad jāatdzīvina, un – par to gan nav skaidru liecību –, tās ir valodas, kuras tādi attīstīti Amerikas uzņēmumi kā General Motors, kā arī Jēlas Universitāte uzskata par pamatvalodām tulku modus operandi vai par valodu ģimenes galvām. Jāsaka arī, ka katras īstas Eiropas skolas pamatelements ir kristietība un kristiešu vērtības.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Mani kolēģi vairākkārt pieprasīja panākt lielāku progresu Eiropas skolās, kuras ir piemērs citām dalībvalstu skolām.

Lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu par to, cik lielā mērā vietējie tiesību akti ietekmē Eiropas skolas. Esam noskaidrojuši, ka pastāv atšķirības starp skolām Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā un Luksemburgā. Atšķirības tika konstatētas attieksmē pret bērniem, kam ir grūtības mācībās. Pret šādiem bērniem Briselē un Luksemburgā ir atšķirīga attieksme.

Kamēr runājam par skolēniem ─ kādēļ viņi jāiedala kategorijās? Kādēļ viņiem rūpīgi jāizvēlas Eiropas vispārējās vidējās izglītības priekšmeti pirms iespējas apmeklēt attiecīgās stundas? Kādēļ reliģisko zināšanu un klasisko valodu mācīšana ir atkarīga no skolēnu skaita klasē? Kādēļ bērniem nemāca viņu izcelsmes valsts vēsturi? Kādēļ mācības nenotiek bērnu dzimtajā valodā?

Tagad parunāsim par darbiniekiem: meritokrātiska darbinieku atlase visās valstīs nodrošinās vienotus standartus skolotāju apvienībās. Vai jūs pārbaudāt darbinieku atlases procesus visās valstīs? Notiek administratīvo darbinieku maiņa, taču ir cilvēki, kuri vairāk nekā 20 gadus strādā par vecākajiem skolotājiem. Kādēļ nenotiek vecāko skolotāju atlase?

Elastība, kā jūs paši teicāt, sniegs labākus rezultātus. Dalībvalstu iestādēm jānodrošina, lai to skolas būtu modeļi citām imigrantu skolām, nevis tikai „elitāriem” imigrantiem paredzētas iestādes.

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es šobrīd runāju ne tikai kā Eiropas Parlamenta deputāts, bet arī kā cilvēks, kam ir praktiska ar Eiropas skolu saistīta pieredze, jo mans dēls trīs gadus apmeklēja Briseles Eiropas skolu un pagājušajā gadā saņēma Eiropas vispārējās vidējās izglītības atestātu. Ņemot vērā gūto ģimenes pieredzi, kā arī nejaušus novērojumus tādos pasākumos kā vecāku sapulces vienā no četrām Briseles Eiropas skolām, uzskatu, ka zinu, par ko šodien runājam. Vēlos teikt tikai vienu: šo skolu skaits palielinās. Kad mans dēls pirms trim gadiem apmeklēja skolu, Briselē bija trīs šādas skolas, tagad ir arī ceturtā. Eiropas skolās atļautais skolēnu skaits klasē ir 32.

Vērts piebilst, ka daudzās Eiropas valstīs pieļaujamais skolēnu skaits klasē ir ievērojami zemāks nekā Eiropas skolās. Mūsu interese par šo tematu ir skaidra: mums jāinteresējas par to, par ko mēs kā Eiropas Savienības pārstāvji maksājam. Vairāk nekā 50% šo skolu budžeta tiek finansēti no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Priekšsēdētājas kundze, noslēgumā vēlos teikt, ka ir saprātīgi padarīt šīs skolas atvērtākas, taču tam nevajadzētu ietekmēt mācīšanas kvalitāti vai izraisīt tajās pārāk lielu skolēnu skaitu.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). - (RO) Eiropas skolas Eiropā ir atzītas par elitārām iestādēm, kas nodrošina jauniešiem kvalitatīvu izglītību. 1953. gadā Jean Monnet sacīja, ka šādu skolu mērķis ir savest kopā Eiropas bērnus neatkarīgi no to tautības un iedvest viņos Eiropas garu un piederības sajūtu, lai viņi varētu veidot vienotu un veiksmīgu Eiropu. Šo skolu reformu programmā jāņem vērā vairāki svarīgi jautājumi. Eiropas skolās jārunā visās 23 Eiropas Savienības oficiālajās valodās un jādod bērniem iespēja runāt savā dzimtajā valodā. Diemžēl joprojām ir vairākas ES oficiālās valodas, kurās nerunā nevienā no Eiropas skolām.

Turklāt viens no Eiropas skolu mērķiem ir veicināt bērnu grupu vienotību, ļaut viņiem satikties un veicināt bērnu vidū toleranci un saziņas spējas. Tādēļ es uzskatu, ka iedalīt bērnus trijās kategorijās nav saprātīgi. Pēdējā kategorijā ietilpstoši bērni, kurus dēvē par „pārējiem”, šādu skolu var apmeklēt tikai tad, ja pēc Eiropas Savienības ierēdņu bērnu uzņemšanas ir atlikušas brīvas vietas. Iedalīšana kategorijās ir diskriminējoša, un tā ir jāizslēdz no Eiropas skolu statūtiem.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Koncepts „Eiropas skola” kļūst arvien populārāks. Tas ir globalizācijas rezultāts, kas ietekmē visas jomas, tostarp izglītību. Tādēļ mēs mēģinām ievērot vadošo principu. Tas arī ir problēmas sākums. Ir ļoti grūti rast atbildi uz jautājumu par to, kādai jābūt skolai. Vai tai ir jābūt elitārai vai vispārīgai; vai skolai jānosaka visiem skolēniem vienots stils un mācību programma, vai arī tai jābūt skolai, kas strādā noteiktos virzienos, taču ņem vērā valsts un reģionālas tradīcijas; vai skolēnus jāmāca novērtēt un cienīt savas tradīcijas, kultūru, vēsturi, reliģiju un valodu vai arī, izmantojot daudzvalodības principus un pasaules novērtēšanu, tajā jāmāca atvērtība citu tautu kultūrām? Taču viens jautājums šaubas nerada. Tā kā šī ir Eiropas Savienība, Eiropas skolās jāatzīst visu dalībvalstu izglītības iestāžu izsniegtie diplomi.

  Mihaela Popa (PPE-DE). - (RO) Es uzskatu, ka Eiropas skolas ir Eiropas Savienības nākotnes skolas, jo tajās ņem vērā palielināto mobilitāti un globalizāciju un katram studentam sniedz iespēju mācīties savā dzimtajā valodā, tādējādi veicinot daudzvalodību.

Es pati esmu pētījuši šo izglītības sistēmu. Es apmeklēju vecāko Briseles Eiropas skolu, kas dibināta pirms vairāk nekā 50 gadiem, un satiku vairāk nekā 40 rumāņu skolēnu, kuriem ir iespēja mācīties savā dzimtajā valodā. Jāatzīmē, ka Eiropas skolas veicina sociālo iekļaušanu, jo tur iepazīstas un viens otram palīdz dažādu tautību skolēni.

Vēlos uzsvērt vispārējās vidējās izglītības eksāmena organizēšanas veida efektivitāti, jo tas stimulē skolēnus gūt labus rezultātus un sagatavo viņus Eiropas pilsoņa dzīvei. Es uzskatu, ka Eiropas skolas sistēma jāievieš visās dalībvalstīs, lai tā kļūtu par Eiropas kopējas izglītības politikas daļu. Turklāt es aicinu izveidot un atbalstīt reģionālas Eiropas skolas, kurās jāievēro Eiropas Savienības pamatprincips ─ mobilas, uz zināšanām balstītas Eiropas reģionālā politika.

  Dumitru Oprea (PPE-DE). - (RO) Manuprāt, Eiropas politikā par tradicionālo skolu reformu un to ceļu uz Eiropas skolas statusu, iesaistot vietējās un valsts administratīvās struktūras, ir nepieciešamas trīs veidu reformas: sistēmiska reforma, ieskaitot uz kvalitāti un efektivitāti balstītu mācību programmas reformu; pastāvīga reforma, kas ietver iepriekš gūto rezultātu attīstību un kapitalizāciju, pielāgojot tos Eiropas skolām; kā arī trešā reforma, kuras pamatā ir visu sociālo jomu pārstāvju atbildība un iesaistīšana.

Šajā sakarā uzskatu, ka Eiropas skolas jāuztver kā pasaules skolu modelis, kurā jāiekļauj „pēcskolas studiju” jēdziens. Mācību semestrī laikā no 14.30 līdz 17.00, kā arī vasaras brīvlaikā jauniešiem ir jāapgūst speciāla programma.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). - (RO) 50 gadus ilgajā pastāvēšanas laikā Eiropas skolas ir apliecinājušas nākamajām paaudzēm sniegtās izglītības kvalitāti. Taču uzskatu, ka šodienas debatēs mums jākoncentrējas uz nepieciešamību pielāgot Eiropas skolas mūsdienu prasībām, ņemot vērā ES paplašināšanos līdz 27 dalībvalstīm, kā arī tādus fenomenus kā globalizācija, migrācija un palielināta profesionālā un ģeogrāfiskā mobilitāte.

Vēlos uzsvērt divus nozīmīgus jautājumus. Pirmkārt, Eiropas skolas jāpadara atvērtākas, lai integrētu visus pilsoņus, kuriem nepieciešama šāda palīdzība. Otrkārt, es par prioritāti uzskatu atestātu atzīšanu visās Eiropas valstīs.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Aptuveni trešdaļu no savas dzīves cilvēks pavada ar izglītības palīdzību gatavojoties pieauguša cilvēka dzīvei. Otrs novērojums, kurā vēlos dalīties, ir šāds ─ lai varētu piedalīties Eiropas Savienības veidošanā, ko mēs šobrīd arī darām, ir nepieciešama arī atbilstoša izglītība. Pastāv vairāki tehniski aspekti, piemēram, aprīkojums, atestāti un citi jautājumi, taču Komisijai kā politikas īstenotājai jāatbalsta ideja par izglītību, kuras pamatā ir vairākas valodas, kopēji principi un valsts vērtību cienīšana. Tas ir ļoti būtiski. Izglītība nenovēršami nozīmē finansiālus ieguldījumus, taču, tos neatbalstot, nāksies samierināties ar izglītības trūkumu, kas, manuprāt, mums izmaksās dārgāk.

Tāpēc Eiropas skola ir brīnišķīgs projekts, un es to atbalstu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas skolas pastāvēšana ir noteikta 1957. gadā parakstītajā konvencijā. Pēdējo 50 gadu laikā Eiropā ir notikušas daudzas pārmaiņas: vairākas paplašināšanās, iestāžu un aģentūru skaita palielināšanās un daudz elastīgāku darba līgumu ieviešana. Tāpēc nav šaubu, ka ir nepieciešamas arī Eiropas skolu sistēmas pārmaiņas un reformas.

Pārmaiņas ir vajadzīgas vairākās nozīmīgās jomās. Mani visvairāk interesē skolēnu atlase, tas ir, iedalīšana pirmajā, otrajā un trešajā kategorijā. Galu galā, Eiropas Savienība no vienas puses mēģina palielināt Eiropas pilsoņu mobilitāti darba tirgū un likvidēt barjeras, bet no otras puses liedz dažādu ES uzņēmumu un iestāžu potenciālo darbinieku bērniem piekļuvi šīm skolām. Ir jāatrod risinājums atsevišķu skolu pārblīvētībai. Ir nepieciešams rīkoties arī attiecībā uz bērniem ar īpašām vajadzībām.

Visbeidzot vēlos lūgt apsvērt iespēju izveidot Eiropas skolas jaunajās dalībvalstīs.

  Tadeusz Zwiefka (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas skolu izglītības filosofijai un mācību programmai, kuras rezultāts ir Eiropas vispārējās vidējās izglītības atestāts, jābūt daudzvalodīgas un daudzkulturālas izglītības paraugam visām dalībvalstīm. Arvien lielākais apmaiņas studentu skaits Eiropas izglītības iestādēs un pasaules ekonomikas globalizācija nozīmē, ka Eiropas vispārējās vidējās izglītības atestāta patiesā vērtība attaisnotos, ja to padarītu izplatītāku. Tas jāatzīst arī dalībvalstu augstākās izglītības iestādēs un trešās valstīs. Diemžēl to nevar īstenot bez ievērojamas finansējuma palielināšanas.

Šobrīd Eiropas skolas uztver kā elitāras skolas, kurās bieži neuzņem bērnus, kuru vecāki nav ES amatpersonas. Liedzot lielākajai sabiedrības daļai iespēju izmantot Eiropas skolu sniegtās priekšrocības, netiek ievērots mērķis palielināt Eiropas pilsoņu mobilitāti darba tirgū. Pašas dalībvalstis bieži mēģina izveidot jaunu izglītības sistēmu, kas labāk sagatavotu jauniešus ar globalizāciju un elastīgu darba tirgu saistītajām grūtībām, savukārt Eiropas skolu sistēma un Eiropas vispārējās vidējās izglītības atestāts pastāv jau ilgu laiku, un ─ kas ir vissvarīgāk ─ ir gūti lieliski rezultāti, tādēļ mums vajadzētu pēc iespējas palielināt šādu iestāžu skaitu.

  Christopher Beazley (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Es runāšu ne tikai kā šī Parlamenta deputāts, bet arī kā bijušais skolotājs. Vai drīkstu lūgt komisāram S. Kallas kungam nākamajā Ministru padomes sanāksmē īpaši aprunāties ar Lielbritānijas izglītības ministru, lai noskaidrotu, vai viņš varētu gūt kādu mācību no Eiropas skolu modeļa panākumiem? Varbūt viņš varētu apsvērt iespēju mainīt Lielbritānijas valdības postošo lēmumu iekļaut valodu mācīšanu brīvprātīgajās studijās jeb, citiem vārdiem sakot, izslēgt Eiropas valodas no Lielbritānijas mācību programmas?

Otrkārt, jūs varētu viņam atgādināt, ka pusgadsimtu Eiropa bija sadalīta, taču jau 20 gadus tā ir atkal apvienota. Iespējams, viņš varētu apsvērt iespēju ieteikt mācību programmu veidotājiem atgādināt nākamajai paaudzei par Centrāleiropas un Austrumeiropas vēsturi un kultūru, kurā Lielbritānija lielā mērā iesaistījās un patiesībā mēģināja to atbalstīt.

  Mario Mauro (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Nevajag uzsvērt tikai dažādu personu izteikto kritiku par pašreizējā pārvaldības modeļa neatbilstību. Es uzskatu, ka pēc šīm debatēm mums visiem jāsaprot, kas ir svarīgākais – iespēja izmantot Eiropas skolu modeli Eiropas izglītības jomā; un, tā kā mēs vēlamies risināt Eiropas izglītības jomas problēmas un izmantot paraugpraksi, ir absurdi un pretrunīgi nemainīt līmeni un pārvaldības modeli, kas nevar atrisināt grūtības, ar kurām saskaramies. Manuprāt, šodienas debates sniedz Komisijai vairāk nekā pietiekamu pamudinājumu saprast, ka jāveic mūsu skolu radikāla pārveide.

  Erna Hennicot-Schoepges, jautājuma uzdevēja. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos uzdot divus papildu jautājumus komisāra kungam, kurš minēja skaitli, taču tas ir pašreizējais skaitlis. Komisāra kungs! Vai nākamajā finanšu plānā ir paredzēts palielināt apropriācijas; vai ir izveidota finansējuma sistēma, kas ļaus šīm skolām turpināt darbību? Kā zināms, Apvienotās Karalistes valdības finansiālo problēmu dēļ šobrīd tajās trūkst 40 angļu valodas skolotāju. Vai varu jautāt, kādi ir šīs situācijas iespējamie risinājumi? Otrkārt, pašas skolas vēlētos lielāku autonomiju. Vai jūs atbalstāt lielāku autonomiju vai arī vēlaties saglabāt pašreizējo sistēmu, kas ir apgrūtinoša un bieži vien nepiemērota vietējām situācijām?

  Siim Kallas, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētājas kundze! Ir izskanējuši vairāki ļoti nopietni un nozīmīgi jautājumi.

Vispirms vēlos atgādināt, ka Eiropas skolu sistēma ir pilnīgi neatkarīga. Tās darbības pamats ir nevis 1958. gada Līgums, bet 1953. gada Statūti, tai ir sava valde, savi statūti, un visus noteikumus pieņem Skolu valde. Komisijai valdē ir tikai viena balss.

Par izglītības saturu pilnībā atbild valde, un visus šos jautājumus, tostarp dažādās valodu sekciju proporcijas un mācību programmu, pilnībā nosaka Eiropas skolu valde. Tādēļ Komisijai nav daudz sakāmā.

Nākamais temats, par kuru vēlos runāt, atbildot uz kādu nozīmīgu jautājumu, ir finansējums. Infrastruktūru nodrošina uzņēmējvalstis. Skolas ir izveidojusi Beļģija, Vācija, Francija un citas valstis. Tas sniedz mums pilnīgu priekšstatu par infrastruktūras izveidošanas ierobežojumiem.

Kā ar izglītības programmas saturu? Cienījamā deputāte savas runas ievadā minēja, ka izglītības kvalitāte ir augsta, un tā arī ir augsta. Viena no Eiropas Komisijas galvenajām prioritātēm ir sniegt visu iespējamo atbalstu, lai nodrošinātu augstās kvalitātes saglabāšanu. Eiropas izglītības sistēmas kritērijs patiesi būs Eiropas skolās sniegta izglītība, kuru visur augstu novērtēs. Tāpēc neesmu saņēmis informāciju, ka Eiropas skolu absolventiem, ir grūtības pēc skolas beigšanas iestāties augstskolās, ja viņi to vēlas.

Runājot par skolotājiem ─ tie ir daļa no infrastruktūras, tāpēc arī ar skolotājiem nodrošina dalībvalstis. Piemēram, angļu valodas skolotājus nodrošina Apvienotā Karaliste, citiem vārdiem sakot, ar lielākajām valodām saistītā nasta attiecīgi ir daudz lielāka. Mēs, Komisija ─ vai Eiropas budžets ─ sedzam šīs sistēmas darbības izmaksas. Šīs kombinācijas rezultāts ir diezgan apgrūtinoša sistēma, tādēļ viens no mērķiem ir reformēt sistēmu un ieviest lielāku skaidrību saistībā ar atbildību un finansēšanu. Jūs arī redzat problēmas ar Beļģiju, kur, kā jau tika teikts, viena no četrām skolām joprojām ir pagaidu skola. Ceturtās skolas izveide tiek nemitīgi atlikta, un mēs par šo jautājumu intensīvi diskutējam ar Beļģijas valdību.

Attiecībā uz Eiropas skolu atvērtību, mūsuprāt, svarīgākais ir Eiropas vispārējās vidējās izglītības atestāts un skolu, kas vēlas piešķirt Eiropas vispārējās vidējās izglītības atestātu, sertificēšana. Mēs veicinām ideju, kuru pamatā ir pieņēmusi Skolu valde, tāpēc pastāv pamatnoteikumi. Šobrīd svarīgs ir jautājums par to, kā ieviest to dalībvalstīs. Arī šajā jomā galvenā loma ir dalībvalstīm. Tādējādi zināmā mērā tiks atrisināta ar skolēnu dažādību saistītā problēma.

Kā jau teicu, šodien es satiekos ar Parlamentu un uzklausu jūsu piezīmes par to, ka III kategorija ir jālikvidē, taču es arī regulāri tiekos ar mūsu darbiniekiem ─ to ir tikpat daudz, simtiem cilvēku ─ un viņiem, protams, ir skaidra prasība ─  nodrošināt viņu bērnu izglītību.

Tātad pastāv prasība ─ un tā ir ļoti stingri uzsvērta Līgumā, Civildienesta noteikumos un reglamentā ─ nodrošināt skolās vietas, un tad, protams, rodas jautājums, kurš sadalīs palikušās brīvās vietas, kas pieejamas Briseles skolās? Tas kļūst arvien sarežģītāk. Man tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Šīs Komisijas darbības sākumā mūsu darbinieku interesēs uzstājām, ka ir nepieciešama lielāka skaidrība, tāpēc, lai atrisinātu šos jautājumus, valde izveidoja Centrālo uzņemšanas iestādi.

Šāda ir kopējā aina, un man tikai jāatkārto Komisijas uzskats, ka mums jāievieš skaidrība finansiālajos jautājumos un skaidri jāsadala pienākumi, skaidrāk jānosaka atbildība un saistības, un tad arī varēsim rast labākos risinājumus ar infrastruktūru saistītajām problēmām, taču mēs nekādā veidā nedrīkstam samazināt izglītības kvalitāti.

Pievēršoties konkrētiem jautājumiem ─ kāda deputāte uzdeva jautājumu par skolēniem ar īpašām vajadzībām. Jūs sacījāt, ka tādu bērnu ir daudz vairāk, taču neesmu dzirdējis, ka vecāki, kas lūguši īpašu attieksmi, būtu saņēmuši noraidījumu: tāda vienmēr ir tikusi nodrošināta. Tāpēc, ja jums ir pieejama informācija par nezināmiem skolēniem ar īpašām vajadzībām, lūdzu, sniedziet to, un mēs šo problēmu risināsim.

Tagad pievērsīsimies parlamentārajiem palīgiem, jūs zināt, ka pašreizējie parlamentārie palīgi nav iekļauti Civildienesta noteikumos un viņi ir speciāli Parlamenta darbinieki, taču jūs zināt arī to, ka tiek risinātas sarunas, lai šo jautājumu nokārtotu un paredzētu precīzākus noteikumus, pēc tam arī varēsim spriest, kā rīkoties attiecībā uz parlamentāro palīgu bērnu piekļuvi Eiropas skolām.

Tātad šīs vairāk vai mazāk ir atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, un, protams, visus šos jautājumus ─ par reliģisko izglītību, valodām ─ pilnībā nosaka Skolu valde, kurā Komisijai ir tikai viena balss. Valde šiem jautājumiem pievēršas ļoti nopietni. Valdē par to notiek ilgas apspriedes, un varu apgalvot, ka Eiropas skolu ģenerālsekretārs ļoti rūpīgi reaģē uz visiem ar dažādām valodām un dažādiem reliģiskiem aspektiem saistītiem jautājumiem. Tātad par to ir atbildīga valde.

Vēl viena piebilde: ja Parlaments var pievērst dalībvalstu uzmanību un, sevišķi, ja visi Eiropas Parlamenta deputāti, kuriem savās mītnes valstīs ir sakari, var pamudināt dalībvalstu izglītības ministrus atbalstīt ideju par Eiropas vispārējās vidējās izglītības atestātu, tas ir jādara, jo to nosaka viņi. Tagad mums ir noteikumi par Eiropas vispārējās vidējās izglītības atestātu. Valstu ministriem tagad jāatrod skolas, kuras tas interesē. Es zinu, ka daudzas skolas ir ieinteresētas, taču vairākās valstīs attiecīgās iestādes nav izrādījušas pietiekamu entuziasmu par šo projektu, kas varētu būt solis uz priekšu un patiešām pozitīva Eiropas vispārējās vidējās izglītības atestāta iezīme, lai Eiropas skolas būtu ne tikai Briselē, bet arī visur citur ─ gan jaunajās, gan vecajās dalībvalstīs. Tas ir Eiropas simbols. Vispārējās vidējās izglītības atestāts un Eiropas skolu izglītība ir mūsu arhitektūras elements.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Vēlos visiem rīt novēlēt priecīgu Eiropas Valodu dienu.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es piekrītu dažādajiem ierosinātajiem Eiropas skolu reformu risinājumiem: man ir privilēģija būt Attīstības komitejas referentam par Kopienas Erasmus darbības programmu, un tādējādi es stingri atbalstu nepieciešamību pēc daudzvalodīga un elastīga Eiropas skolu modeļa, kurā tiek saglabātas mācības dzimtajā valodā (un stundas pasniedz skolotāji, kuriem šī valoda ir dzimtā), taču vienlaikus tas visiem ir vienāds, neieviešot atšķirības starp dažādām grupām.

Eiropas vispārējās vidējās izglītības atestāts būs pirmais instruments pēc Erasmus piedāvātajām iespējām, kas studentiem nodrošinās patiesu mobilitāti Eiropā un pēc tam visā pasaulē. Privātai mācīšanai nenoliedzami ir svarīga loma jaunpienākušo studentu sociālajā, kultūras un lingvistiskajā integrēšanā, un ir jāveicina izcilu valodas prasmju attīstība, izmantojot intensīvos kursus (kā kopš 2001. gada līdz šim brīdim tiek uzsvērts Eiropas Valodu dienā, kas notiek katru 26. septembri).

Es uzskatu, ka pašreizējo Eiropas skolu un reģionālo (pamatskolu un vidusskolu) skolu sadarbība ir jaunas Eiropas skolu sistēmas attīstības sine qua non, taču nevaru slēpt bažas par Itālijas reģionālo skolu nākotni, jo jaunās „Gelmini” reformas rezultātā atsevišķās mazākās un ģeogrāfiski neizdevīgās kopienās tās varētu izzust.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – Pēdējo desmitgažu laikā Eiropas Savienībā uzsāktie procesi un nepārtrauktā attīstībā esošā izglītības sistēma nozīmē, ka jāpievērš uzmanība jaunam redzējumam par Eiropas skolu lomu un nozīmi. Ņemot vērā ES pēdējo paplašināšanos līdz 27 dalībvalstīm un no tās izrietošo ES iestāžu darbinieku skaita palielināšanos, veiksmīga Eiropas skolu reforma ir kļuvusi par augstu prioritāti.

Lai uzlabotu Eiropas skolu nākotnes izredzes, mums jāpievēršas jutīgajiem jautājumiem, apstrīdot pašreizējo sistēmu un identificējot problēmas, lai varētu izstrādāt paredzamas pārmaiņas. Tādējādi pastāv liela nepieciešamība īstenot jaunizveidotu un visaptverošu Eiropas skolu reformu, lai Eiropas līmenī padarītu tās konkurētspējīgākas un pārredzamākas, kā arī mūsdienīgākā veidā formulētu to kopējo mērķi.

Lai jaunā sistēma būtu pilnībā darbotiesspējīga un darbotos skolēnu labā, tās pamatā jābūt nediskriminācijas principa ievērošanai, vienlaikus nodrošinot skolēnu pamatbrīvības. Taču ir jāpārskata arī Eiropas skolu finansējums, ņemot vērā nediskriminējošus pasākumus attiecībā uz skolēnu iedalīšanu kategorijās.