Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 9. oktobris - Brisele

3. Parlamenta izmantotie Eiropas Savienības simboli (jaunais 202.a pants)(debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Carlos Carnero González ziņojums (A6-0347/2008) Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par jauna 202.a panta iekļaušanu Parlamenta Reglamentā, kas attiecas uz Parlamenta izmantotajiem Eiropas Savienības simboliem (2007/2240(REG)).

  Carlos Carnero González, referents. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, es savā ziņojumā ierosinu šeit pieņemt lēmumu, kas galvenokārt ir politisks šā vārda burtiskā nozīmē. Nepārprotami svarīga, oficiāla lēmuma pieņemšana ir mazākais, ko varam darīt.

Patiesi, mēs gatavojamies grozīt mūsu Reglamentu, lai oficiāli noformētu to, ko īstenībā dažādas Eiropas Savienības iestādes lieto jau gadiem ilgi. Es vēlos deputātiem to atgādināt.

Mēs ierosinām, lai visās šī Parlamenta sanāksmju vietās un vairumā oficiālos pasākumos izkārtu Eiropas Savienības karogu, piemēram, konstitutīvās sanāksmēs vai kad tiek sagaidīti valstu vadītāji. Mēs arī ierosinām šajos pasākumos atskaņot himnu, visos mūsu rakstiskajos dokumentos lietot devīzi „Vienoti daudzveidībā”, kā arī svinēt Eiropas dienu.

Priekšsēdētāja kungs, mēs neierosinām izmantot eiro simbolu, kaut arī jūs atbalstījāt šo domu. Tomēr, pēc mūsu domām, eiro ir svarīgs līdzeklis, brīnišķīgs instruments, kas, bez šaubām, palīdz mums starptautiskās finanšu krīzes laikā. Kas notiktu, ja mums nebūtu eiro? Mēs būtu nonākuši tajā mokošajā situācijā, kad valūtas devalvācija tiktu izmantota kā līdzeklis, lai padarītu eksportu konkurētspējīgāku, un kad mūsu ekonomika tiktu nospiesta uz ceļiem starptautiskās finanšu spekulācijas priekšā.

Mana ziņojuma vissvarīgākais aspekts ir politiskais vēstījums pilsoņiem. Šis vēstījums ir ļoti skaidrs:

Eiropas Savienības simboli tiek lietoti un ir dzīvotspējīgi iestādē, kas tiešāk nekā jebkura cita iestāde pārstāv mūsu 27 dalībvalstu 550 miljonus iedzīvotāju.

Tas nozīmē, ka 2002. gadā Eiropas Konventa sāktais konstitucionālais process turpinās, neskatoties uz biežajiem un lielajiem šķēršļiem un neveiksmēm.

Konventam, kurā man kopā ar citiem šeit esošajiem deputātiem bija gods piedalīties, nebija šaubu, ka ES simboli pirmo reizi jāiekļauj Eiropas Savienības primārajās tiesībās. Konvents, par laimi, izbeidza savādo situāciju saistībā ar vissvarīgāko tiesību aktu kopumu, kurā nebija atzīts tas, ko sabiedrība jau sen bija pieņēmusi, proti, simboli.

Lēmums šai ziņā bija vienprātīgs, un neviens to neapstrīdēja ratifikācijas procesa laikā; tieši pretēji, tas bija viena no prasībām, par ko Eiropas Savienības atbalstītāji bija ļoti gandarīti. Man jāteic, ka tādēļ bija milzīgs pārsteigums, kad starpvaldību konference, kuras laikā pieņēma Lisabonas līgumu, nolēma visus Eiropas Savienības simbolus no šī dokumenta izņemt.

Ar šodienas lēmumu mēs varam šo kļūdu atsaukt. Mēs, protams, negrozīsim primārās tiesības, bet mēs no savas puses varam palīdzēt, lai Eiropas Savienības simboliem iestādēs piešķirtu oficiālu statusu.

Simboli izsaka kopējus mērķus un kopējas vērtības. Attiecībā uz Eiropas Savienību tā ir vēlme izveidot pilsoņu savienību un savienību pilsoņiem, kuri vēlas vienotību, brīvību, demokrātiju, taisnīgumu, vienlīdzību un solidaritāti — tās ir gan Eiropas Savienības, gan vispārējas vērtības.

Simboli mums arī ļauj pierādīt to, kas mēs esam un kas mēs gribam būt pārējai pasaulei, kura mūs pazīst pēc šiem simboliem. Piemēram, kurš gan nav izjutis lepnumu, vēlēšanu novērotāja tērpā pārstāvot Eiropas Savienību?

Turklāt simboli palīdz mums atcerēties, no kurienes mēs ieradāmies tajā dienā, kad tapa pierakstīts mūsu vienotības, izaugsmes un brīvības stāsts.

Tam, ko Parlamenta priekšsēdētājs pirms dažām dienām Madridē teica par jauniešiem un vēsturi, ir liela saistība ar simboliem. Mums jāatgādina jauniešiem, no kurienes mēs esam nākuši, kas mēs tagad esam un kurp mēs dodamies. Simboli to pasaka ātri un skaidri. Šie simboli mūs vieno, nevis šķir. Vienotība ir ne vien liela vērtība, bet arī milzīga priekšrocība.

Priekšsēdētāja kungs, brīnišķīgais rakstnieks Aldous Huxley ir teicis, ka svarīgāka par pašu pieredzi ir šīs pieredzes likšana lietā. Tas pats attiecas uz simboliem. Karogam nav jākļūst par svētbildi, bet tā klātbūtne ikdienā nostiprinās mūsu vienotību, kuras dēļ mūs pazīst.

  József Szájer, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, es, nesen būdams Kijevā, redzēju, ka Ukrainas Ārlietu ministrijas ēku trīsstāvu augstumā gandrīz pilnīgi bija aizklājis to rotājošais Eiropas Savienības karogs. Ja šo simbolu tā ciena un godā ārpus Eiropas Savienības, esmu pārliecināts, ka arī šeit Eiropas Savienība var izturēties pret simboliem ar cieņu. Es gribētu šajā jautājumā palabot kolēģa teikto, kurš ir sagatavojis lielisku ziņojumu. Pants par Eiropas Savienības simboliem pašlaik ir Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma acquis communautaire daļa: karogs ar divpadsmit zvaigznēm uz zila pamata, himna ar „Oda priekam” melodiju, valsts un valdības vadītāju ilgās sanāksmes, Eiropas Parlamenta galvenā mītne Strasbūrā un, protams, sesiju rīkošana Strasbūrā. Patlaban, tā teikt, vairs nav noteikumu neesības, jo patlaban patiešām spēkā ir noteikumi par Eiropas Savienības simboliem neatkarīgi no tā, vai Lisabonas līgumā tie ir vai nav.

Tai pašā laikā šī ziņojuma mērķis ir kontrolēt, kā mūsu iestāde — Eiropas Parlaments — dara godu mūsu karogam. Esmu pārliecināts, ka identitātes jeb piederības sajūta ir ļoti svarīga. Mēs bieži runājam par to, ka mūsu pilsoņi nesaprot sarežģīto Eiropas Savienības organizāciju. Simboli palīdzēs viņiem tuvināties Eiropas Savienībai. Daudziem jo daudziem cilvēkiem patīk šie simboli, viņi tos godā un respektē. Es esmu pārliecināts, ka arī mums — Parlamentā esošiem Eiropas Savienībai uzticīgiem eiropiešiem — viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir ieviest un ievērot savā iestādē prasību par Eiropas Savienības simbolu izmantošanu. Paldies jums par uzmanību!

  Costas Botopoulos, PSE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, kādēļ tieši tagad mums ir tik svarīgi pielikt pūles un rīkot šīs debates par Eiropas Savienības simboliem? Es domāju, ka ir divi iemesli. Pirmais iemesls ir tas, ka mums kā parlamentāriešiem ir jāpierāda, ka Eiropas Savienība ir reāls veidojums, nevis tikai tiesību akti. Vēlos jums atgādināt, ka simbolu izcelsmes vieta, kā jau referents teica, ir Konstitucionālais līgums. Bija mēģinājums tos institucionalizēt, un ir ļoti zīmīgi, ka šodien mēs turpinām apspriest šo jautājumu. Kādēļ? Tādēļ, ka tie parāda, ka Eiropas Savienība nav izveidota, pamatojoties uz tiesību aktiem, kuri ir nepieciešami, bet grūti saprotami dažādām tautām. Tie simbolizē kaut ko citu. Cik gan piemērots šeit ir šis grieķu vārds: politisks projekts, Eiropas ideja. Domāju, ka par to, it sevišķi šodien, jāturpina debatēt.

Otrs iemesls ir tas, ko simboli slēpj — simbolus aiz simboliem: citiem vārdiem, domu par Eiropas Savienības kopīgu rīcību, kas pamatota uz tās vērtībām. Lūk, ko šie simboli nozīmē: kopīgu rīcību, kas pamatota uz vērtībām, kuras mums vajadzīgas šodien vairāk nekā jebkad agrāk.

Tātad, ja mēs sakām, ka krīze, ko mēs visi šodien pārdzīvojam — un to es saku ne tikai par ekonomisko krīzi, bet arī par Eiropas Savienības pašreizējo institucionālo un morālo krīzi —, ir šo grūto laiku simbols, es uzskatu, ka Eiropas Savienības atbildei uz to jābūt vienai — vienota rīcība. Tas nozīmē, ka mēs visi, iespējams, varētu virzīties uz priekšu kopā.

Es uzskatu, ka nav piemērotāka un tai pašā laikā rūgtāka piemēra kā krīze Īslandē. Īslande nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet to tik smagi ir skārusi ekonomikas krīze, ka valsts iedzīvotāji sākuši domāt, vai nevajadzētu pievienoties šai „Eiropas idejai”.

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, izmantojot Eiropas Savienības simbolus, mēs godinām sasniegto vienotību, ko mēs ceram arī nostiprināt. Tādi simboli kā ES karogs, himna un devīze tiek plaši lietoti oficiālos pasākumos visās dalībvalstīs.

Šodien tik labi pazīstamos simbolus — Eiropas Savienības karogu un himnu — pirmo reizi pieņēma Milānas 1985. gada Eiropadomē. Tomēr karogs bija pazīstams jau 30 gadus pirms tam. Šim karogam jāraksturo pilnība, savstarpēja papildināmība un solidaritāte, tādējādi simbolizējot Eiropas vienotību. Devīze „Vienoti dažādībā” ir jaunākais Eiropas simbols, kas radies pēc Eiropas Parlamenta ierosmes un ko tagad var uzskatīt par Eiropas Savienības būtības definīciju.

Vakardienas plenārsēdē Latīņamerikas un Francijas politiķe Ingrid Betancourt teica, ka viņas sapnis ir izveidot tikpat sadarboties spējīgu un vienotu Latīņameriku kā Eiropas Savienība. Ir skaidrs, ka mūsu simboli uzskatāmi par identitātes apliecinājumu un par norādi pārējai pasaulei, ka mēs kopā esam paveikuši svarīgas lietas.

Es ticu šai vienotībai un tās ilgmūžībai. Tomēr esmu bijusi arī sarūgtināta, ka bieži neesam bijuši vienprātīgi. Piemēram, pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības prezidējošās valsts Francijas prezidents Sarkozy kungs uzaicināja tikai četras dalībvalstis uz finanšu krīzes apspriešanu. Dīvaini, ka Eiropas Savienības prezidējošās valsts prezidents nedomā par solidaritāti un Eiropas Savienības vienotību. Šāda rīcība, tāpat kā visas šāda veida rīcības, mūs drīzāk šķir nekā vieno. Ironiski ir tas, ka mēs lepojamies ar savu vienotību un solidaritāti, bet tai pašā laikā prezidējošās valsts prezidents vissvarīgāko pašreizējo jautājumu apspriešanai izvēlas, šķiet, tikai favorītus.

Es ceru, ka karogs, himna un devīze mums visiem bieži atgādinās par vērtībām, kas ir svarīgas, lai Eiropas Savienība varētu pastāvēt, bet tai pašā laikā mums jāatceras, ka vissvarīgākā ir mūsu rīcība.

  Bogdan Pęk, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, kā jau referents teica, šīs ir pilnībā politiskas debates, kas notiek ļoti specifiskā politiskā kontekstā. Piekrītu iepriekšējiem runātājiem, ka Eiropa patlaban pārdzīvo to vērtību krīzi, kuras Eiropas Savienībai ir vitāli svarīgas. Ar uzspiestajiem simboliem, kas tiek pieņemti, pārkāpjot spēkā esošos Eiropas tiesību aktus, nevar aizstāt šīs vērtības. Starpvaldību konferencē, kas apstiprināja Lisabonas līgumu, šie simboli tika noraidīti. Neskatoties uz to, Parlaments šodien atkal pūlas tos uzspiest. Tā rīkojoties, Parlaments neievēro principus, kas skaidri paredz, ka tikai Līgums drīkst noteikt, kādi pasākumi ir tieši īstenojami un saistoši visām dalībvalstīm.

Šāds saistošu pasākumu uzspiešanas paņēmiens nav pieņemams. Tas pārkāpj Eiropas Savienības izveidošanas pamatprincipu, kas prasa beznosacījumu atbilstību starptautiskajām tiesībām un nolīgumiem. Tas līdzinās Līgumā noraidītā noteikuma apiešanai un tādu pasākumu ieviešanai, ar kuru starpniecību „caur sētas durvīm” izveido „pseidovalsti”, ko sauc par Eiropas Savienību.

  Sylvia-Yvonne Kaufmann, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā atbalstu Parlamenta iniciatīvu par karogu un himnu. Šie simboli ir vajadzīgi Eiropas vienotībai, jo tie pietuvina Eiropu tautai un veido kopējo identitāti. Tādēļ tie ir jāatzīst oficiāli. Ņemot to vērā, es šodien mūsu lēmumu vērtēju kā mazu, bet nozīmīgu soli, kas pēc iespējas ātrāk ļaus mums atgriezties ierastajā dzīvē.

Eiropas Savienības simbolu — himnas un karoga — neiekļaušana Līgumā (šā lēmuma iemeslu es, protams, zinu) īstenībā ir barbariska rīcība pret Eiropas vienotību. Par to pilnībā atbildīgi ir tie, kas aicināja uz šādu rīcību. Īstenībā mēs pielabinājāmies tādiem cilvēkiem kā Ganley, Klause un Haider: viņu nacionālistiskie lozungi par Eiropas supervalsti, kuri bija vērsti pret integrāciju Eiropā, tādējādi ieguva ticamības izskaistinājumu.

Tomēr šī ir tikai medaļas viena puse. Ir vēl kāds jautājums, kam es gribētu pievērsties un kas manī izraisa ne mazākas bažas. Eiropas Savienības pilsoņiem nav vajadzīgs Briselē notiekošais furors par karogiem un himnām. Viņi vēlas sociālu un demokrātisku Eiropu, tādu Eiropas Savienību, kas sniedz viņiem efektīvu aizsardzību pret globalizācijas negatīvajām atbalsīm. Viņi vēlas dzirdēt skaidru atbildi par to, ko Eiropa aizsargā — tirgus vai cilvēkus? Viņi grib, lai Eiropa veiktu nopietnus pasākumus pret algu, sociālo un nodokļu dempingu un lai reizi par visām reizēm izbeigtos ātrais „kazino kapitālisms”, ko veicina finanšu žonglieri. Šo iemeslu dēļ mums vajadzīga politiska Eiropas Savienība.

  Hanne Dahl, IND/DEM grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, interesanti, vai šajā sēžu zālē ir kāds, kas vēl atceras, ka Konstitūcija tika nomainīta ar Lisabonas līgumu pēc tam, kad Nīderlande un Francija Konstitūciju bija noraidījušas. Eiropas Savienības simboli netika iekļauti Lisabonas līgumā, jo uzskatīja, ka ES pilsoņi izturas īpaši skeptiski pret Konstitūcijas mērķi pārvērst Eiropas Savienību par valsti. Tagad Eiropas Parlaments, kas, protams, ir vienīgā ES iestāde, kuru pilsoņi ievēl balsojot, atkal gatavojas šos simbolus ieviest. Tas ļoti atgādina parodiju par demokrātiju; demokrātiju, ko realizē iestādes, nerespektējot to cilvēku gribu, kuru dēļ šīs iestādes pastāv. Eiropas Savienība pastāv, lai kalpotu pilsoņiem, nevis otrādi. Tādēļ nav pareizi, ka, pamatojoties uz pilsoņu gribu, vispirms kaut ko neiekļauj, bet pēc dažiem mēnešiem to atkal ievieš.

Man jāsaka, ka šīs lietas dēļ man ir kauns, ka esmu Eiropas Parlamenta deputāte. Mēs nedrīkstam atļauties kļūt bēdīgi slaveni, muļķojot cilvēkus šādā veidā. Es vēlos aicināt ikvienu, kam ir kaut nedaudz cieņas pret saviem vēlētājiem, balsot pret šodienas priekšlikumu.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, šī sasaukuma Parlaments vēlas ieviest šos simbolus tikai viena iemesla dēļ — lai pašapliecinātos un „piestiprinātu valstiskuma rotājumus” Eiropas Savienībai.

Pateicos, bet man ir daudz labāka himna un karogs, un es negrasos tos iztirgot pret eirofederālisma bezgaumīgajām greznumlietiņām. „Oda priekam”, ko mēs gatavojamies nočiept, varbūt ir ļoti jauka melodija, bet tāda ir arī dziesmas „Zvaniņš skan” melodija. Abu skaņdarbu vārdi ir iztēles auglis, ideālistisks redzējums, ka ES ir lieliska tieši tev. Tomēr atšķirībā no „Zvaniņš skan” tā sagraus tavu nacionālo suverenitāti un tavas tiesības būt par sava likteņa noteicēju. Tā drīzāk ir „kods sagrāvei”, nevis „Oda priekam”!

Ja runājam par karogu, ko esam nozaguši Eiropas Padomei, tad pat paši šī priekšlikuma iesniedzēji nezina, ko tas nozīmē. AFCO komitejas rīcībā ir tikpat daudz skaidrojumu par zvaigžņu nozīmi, cik zvaigžņu ir karogā.

Šis priekšlikums atklāj eirofilu neremdināmo fanātismu. Vēl nebija nožuvusi tinte uz Lisabonas līguma, kurā piesardzīgi netika iekļauti šie simboli, kad jau uzstājīgi tika pieprasīta Parlamenta piekrišana piešķirt tiem oficiālu statusu.

Mani vēlētāji negrib ne ES karogu, ne ES himnu. Viņi grib, lai viņiem būtu tiesības pateikt „jā” vai „nē” Lisabonas līgumam. Pateicos!

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pieminēt jūsu tautieti, kuru Lielās franču revolūcijas laikā uz ielas norājis kāds sankilots, prasot, kāpēc tautietis nenēsājot Francijas Republikas karogu Tricolore — revolūcijas simbolu? Tautietis esot atbildējis, ka tas, ko viņš jūt savā sirdī, nav jāizliek aplūkošanai.

Es esmu drīzāk viens no tiem, kas, bez šaubām, kautrības dēļ, kā jau labiem spāniešiem pieklājas, savas jūtas neizrāda. Tomēr tas nenozīmē, ka es nejūtos aizkustināts, kad redzu Eiropas Savienības karogu izkārtu pie Ļubļanas rātsnama vai kad, tiekoties ar mūsu kolēģi Pierre Lequiller Ivlinā, pēc Marseljēzas noklausos Eiropas Savienības himnu, vai kad vakar lasīju avīzē Astūrijas prinča balvas ieguvēja bulgāra Tzvetan Todorov teiktos vārdus, ka eiropietis šodien ir tas, kurš ir „vienots dažādībā”. Tā ir mūsu devīze.

Es neesmu no tiem, kam ir šaurs un ierobežots domāšanas veids vai noslēgts skats uz dzīvi, kas domā, ka Eiropas karogs konkurēs ar nacionālajiem karogiem vai ka Eiropas himnas nolūks ir aizvietot nacionālās himnas. Tas, priekšsēdētāja kungs, ir vienkārši smieklīgi.

Simboli apliecina mūsu piederību kopienai, bet tie nekādā veidā necenšas likvidēt mūsu tēvzemes. Simboli ir papildu vērtība, kuru mēs izmantojam kopā ar citiem eiropiešiem.

Tādēļ es apsveicu Carnero kungu par viņa un AFCO komitejas sākto pareizo iniciatīvu. Tā ir iniciatīva, kas laikā, kad mēs „stiprinām kopā divas Eiropas” (kā to brīnišķīgi pateica mūsu neaizmirstamais kolēģis Bronisław Geremek), parāda mūsu Eiropas līdzpilsoņiem, ka mums ir kopējas vērtības. Šīs vērtības tiek uzskatāmi paustas arī ar simboliem (bet ne vienīgi ar tiem).

Tādēļ Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupa balsos par priekšlikumu izdarīt grozījumu Parlamenta Reglamentā, un es tāpat kā visi citi vēlos just aizkustinājumu, kad nākamo reizi šajā sēžu zālē klausīšos „Odu priekam”.

  Pierre Pribetich (PSE). - (FR) Tāpat kā ar simboliem izsaka jūtas, ar alegorijām — domas. Šis filozofa Alain spilgtais citāts tomēr it nepārprotams paskaidrojums tam, ko šie simboli nozīmē Eiropas Savienībai. Turpmāk, klausoties Bēthovena simfoniju vai kopā svinot Eiropas dienu 9. maijā, mēs apliecināsim, ka Eiropas Savienība ir dzīvotspējīga. Šie divi pasākumi ir konkrētas to vērtību izpausmes, kas liktas Eiropas Savienības pamatā. Tās ir zīmes, kas pakāpeniski iespiedīsies 500 miljonu eiropiešu atmiņā.

Iekļaujot šo pantu Parlamenta Reglamentā, tiek atzinīgi novērtēts mūsu kolēģa Carlos Carnero González paveiktais darbs, par ko es viņu apsveicu, un pilsoņiem tiek pausts Parlamenta politisks vēstījums, kas pamatojas uz iepriekš minētajām vērtībām, kā to ir apstiprinājusi eiroskeptiķu opozīcija. Nav politikas bez simboliem! Identitātes piešķiršana Eiropai, izmantojot himnu, karogu un devīzi, dod Eiropā dzīvojošiem un strādājošiem pilsoņiem iespēju uztvert sevi kā daļu no dažādībā vienota veseluma. Šo simbolu demonstrēšana visos līmeņos un visās iestāžu darbības jomās nodrošinās, ka pastāvīgi tiek atgādināts par vērtībām, kas iedvesmo Eiropu.

Tomēr es šodien gribētu uzsvērt, ka Eiropa pārdzīvo nopietnu uzticības krīzi un ka mēs nedrīkstam aprobežoties vienīgi ar šo simbolu izmantošanu. Mums kopīgi jāplāno, kā no jauna izveidot spēcīgu piederības sajūtu.

  Mirosław Mariusz Piotrowski (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, tādi simboli kā karogs, himna, kopīga valūta un svētku dienas ir būtiskas valstiskuma pazīmes. Tieši šī iemesla dēļ tika nolemts tās nepieņemt, kad notika sarunas par Lisabonas līgumu. Apgalvojums, ka viena Eiropas iestāde var pieņemt iekšēju lēmumu par šo simbolu atjaunošanu, ir divkosīgs. Eiropas Parlaments ir likumdevēja iestāde. Tā nedrīkst vedināt uz domām, ka ir pieļaujami atrast veidus, kā apiet iepriekš pieņemtos starpvaldību nolīgumus. Parlamentam jābūt demokrātijas un tiesiskuma sargam. Ja Eiropas Parlaments mēģinās atjaunot iepriekš noraidītos simbolus, tas kļūs par anahronismu. Var viegli saprast, ka katrai iestādei ir vēlēšanās izmantot konkrētus simbolus. Tomēr šajā gadījumā jāsaprot, ka ir iesaistīta plašāka politiska dimensija, kā jau referents to norādījis. Tādēļ būtu jāpretojas šādai rīcībai.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL). - (DA) Priekšsēdētāja kungs, kopējie simboli, kā jau šeit teica, netika iekļauti Konstitucionālajā līgumā, kad to nomainīja ar Lisabonas līgumu. Daži Lisabonas līguma iesniedzēji pat apgalvoja, ka mēs tādā veidā izrādām pietāti pret tautas nepatiku. Dažās valstīs pseidokonstitucionālo simbolu neiekļaušana tika izmantota, lai pierādītu, ka nav iemesla rīkot referendumu par Lisabonas līgumu. Dānijas valdība, piemēram, Dānijas tautai adresētā dokumentā paziņoja, ka Lisabonas līgums — es citēju — „tiks iztīrīts no noteikumiem, kas attiecas uz simboliem — himnu, devīzi un karogu”.

„Tiks iztīrīts”! Šai vietā mums jāvaicā, kas no tā īstenībā ir mainījies. Atbilde ir „nekas”. Komisija savā atbildē uz manu pieprasījumu uzrakstīja, ka simbolu statuss nekādā ziņā nemainās tāpēc vien, ka tie nav pieminēti Līgumā. „Simbolu statuss nekādā ziņā nemainās”! Bet Parlaments tagad nolēmis iet vienu soli tālāk. Varbūt kāds uzskata, ka simbolu pastiprināta izmantošana radīs pacilājošu piederības sajūtu Eiropas Savienībai. Varbūt kāds uzskata, ka simboli spēj palīdzēt aizmirst, ka cilvēki nekādu labumu nav guvuši. Es personīgi tā neuzskatu. Daudzi pilsoņi to uztvers kā vēl vienu piemēru tam, ka ES elite dara tieši tā, kā tai labpatīkas. Šī priekšlikuma pieņemšana būtu pilnīgi nepareiza rīcība, un es domāju, ka mums to nevajadzētu pieņemt.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu zināt, kādēļ ir radies šis ziņojums un Reglamenta grozījums, kas ir šī ziņojuma mērķis. No pamatojuma izriet, ka to neiekļaušana Lisabonas līgumā netraucē iestādēm turpināt to izmantošanu. Tādēļ nav saprotams, kāpēc tie jāiekļauj Parlamenta Reglamentā?

Šīs debates notiek saistībā ar Eiropas Konstitūciju un referendumu, kas padarīja Konstitūciju par spēkā neesošu. Simboli ar apdomu netika iekļauti Līgumā, jo holandiešiem, piemēram, Eiropas superlielvalsts un tās ārējie simboli bija vienaldzīgi. Bet pa to laiku Nīderlande ratificēja Lisabonas līgumu. Ko nu tagad darīsim? Tagad iekļausim Eiropas simbolus Reglamentā „pa sētas durvīm”.

Šis grozījums Reglamentā nav vajadzīgs. Grozījums ir nevajadzīga provokācija un pigas parādīšana holandiešu vēlētājiem, bet, plašāk ņemot, visiem Eiropas vēlētājiem, kam Eiropas supervalsts ir pilnīgi vienaldzīga. Labi pastrādāts, dāmas un kungi!

  Maria da Assunção Esteves (PPE-DE). – (PT) Vakar tepat plenārsēdē Eiropas himna būtu varējusi skanēt fonā, kad Ingrid Betancourt teica savu sāpju pilno runu. Himna būtu bijusi kulminācija aicinājumam kopā atcerēties un izteikt vēlmes. Ikvienam humānam projektam vajadzīgi kaut kādi simboli gan vārdiem, ar kuru spēku mēs pārvaldām Eiropas cilvēkus, gan politiskās pārstāvības rituāliem, kas liek mums ieņemt vietas sēžu zāles labajā vai kreisajā pusē parlamentāro debašu attīstības procesā. Vēsturei vienmēr ir savi simboli.

Mums vajadzīgi vārdi, karogs, himna un devīze. Eiropas universālo projektu nevar nostiprināt kolektīvajā apziņā bez tās ķīmijas, ko rada simboli, jo tie ne tikai atspoguļo esošo pasauli, bet arī to pasauli, kuru mēs gribam radīt. Simboli mūsu apziņā savieno visdziļāko saprātu ar emocijām. Simboli top par vērtību, kad tie iedarbina identitātes veidošanās procesu. Kā iespējams lielo Eiropas projektu, kas balstīts uz tādu transcendentālu vērtību kā cieņa pret cilvēku, atklāt pasaulei bez simboliem? Kā šo projektu, kas rāda piemēru tiesību jomā, vadīt bez simboliem? Eiropas filozofiskā doma mums ir atstājusi garu sarakstu ar simbolu nozīmi. Politika to nevar ignorēt, jo tā aptver visus cilvēka aspektus, arī tos, kas saistīti ar ideāliem un cildenumu.

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es esmu mazliet pārsteigts, par to vētru ūdens glāzē, ko izmaiņas Reglamentā ir sacēlušas dažās aprindās. Mēs zinām, ka dalībvalstis pirms kāda laika nolēma neiekļaut Eiropas karogu un himnu Līguma tekstā. Tās nolēma nepiešķirt karogam un himnai tik augstu stāvokli, bet atstāt tos tādā statusā, kādā tie ir pašreiz.

Kāds tad ir to pašreizējais statuss? Iestādes tos vienkārši atzīst. Eiropadome tos atzīst jau kopš 1985. gada. Toreiz Eiropadomes vadītāja, starp citu, bija Thatcher kundze. Izskatās, ka daži viņas cienītāji pašlaik noraida viņas lēmumu. Man jāsaka, ka es pats nedaudz vilcinājos pieņemt Thatcher kundzes izraudzīto simbolu par Eiropas Savienības karogu. Tomēr, atbalstot vienprātību un kompromisu, esmu gatavs to pieņemt.

Tātad toreiz karoga un himnas statuss bija tāds, ka to atzina iestādes. Tomēr patlaban tā ir novirze no normas. Mēs, Eiropas Parlaments, īstenībā nekad savā Reglamentā to neesam atzinuši. Tādēļ ir loģiski, ka mēs šo novirzi labojam un iekļaujam atsauci uz to savā Reglamentā.

Es nesaprotu, kā cilvēki var rīkot tādu traci par tik saprotamu jautājumu — veikt normālu procedūru, ar kuru tiek respektēti dalībvalstu lēmumi neiekļaut šo jautājumu Līgumā. Bet tai pašā laikā eiroskeptiķu rīcība arī manā valstī man vienmēr likusies mazliet dīvaina. Ja mēs zinām, ka šis karogs tiek izmantots jau daudzus gadus, ja jūs skatījāties Eiropas un Amerikas komandu cīņas golfā pirms pāris mēnešiem un redzējāt, kā Raidera kausa izcīņas turnīrā, vicinot Eiropas karogu, savējos atbalsta eiropieši — viņu vidū droši vien bija arī eiroskeptiķi —, tad tas patiešām izskatās mazliet smieklīgi, ka tagad viņi taisa tādu troksni par šo loģisko izmaiņu mūsu Reglamentā.

  Panayotis Demetriou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, kā jau visi iepriekšējie runātāji teica, Eiropas Savienības simboli pastāv jau daudzus gadus. Ko mēs, Eiropas parlamentārieši, gribam pateikt, veicot grozījumus Reglamentā? Mēs vēlamies uzsvērt simbolu pareizu izmantošanu, kā to dara visas iestādes.

Diemžēl gan dalībvalstu, gan pilsoņu reakcija ir bijusi nepamatota. Dalībvalstis domā, ka Eiropas Savienības simbolu pieņemšana un popularizēšana būs iegansts supervalsts radīšanai. Dieva dēļ, pasakiet, vai tiešām simbolu izmantošana radīs supervalsti, par kuru runā dalībvalstis?

Daži iebilst, ka simboli ietekmēs tautu un valstu nacionālo morāli. Ja kāda nacionālā morāle ir tik zema, ka visu valstu vienības simbols to spēj nomākt, tad šādu nacionālo lepnumu es varu vienīgi nožēlot. Šādus argumentus es esmu dzirdējis šajā Parlamentā.

Bet ir vēl viens jautājums. Ja daži pilsoņi vai dalībvalstis tik ļoti neieredz šos simbolus, ka pat nespēj uz tiem skatīties, kāpēc tie vēl aizvien ir ES dalībnieki? Vai tā nav pretruna?

Eiropas Parlamentam ir tiesības šodien turpināt šo simbolu oficiālo pieņemšanu, Parlaments sūta vēstījumu: Eiropas Savienībai, kuru vieno tās simboli, jāvirzās uz priekšu, uz pilnību un jānonāk vietā, kur tā var sevi apliecināt. Tās uzdevums ir popularizēt savus principus un vērtības visā pasaulē.

  György Schöpflin (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, mums bieži nākas uzklausīt viedokli, ka simboli ir laika tērēšana un ka Eiropas Savienībai nebūtu jānodarbojas ar tik nebūtiskiem jautājumiem. Tai drīzāk jāpievēršas tādiem ikdienišķiem jautājumiem kā nodarbinātība vai tirdzniecība.

Šī pieeja ir pilnīgi aplama, un tie, kas to sludina, vispār nesaprot, ko nozīmē simboli. Ja jūs pavērosiet, kā strādā iestādes, jums drīz vien kļūs skaidrs, ka katrai iestādei ir savs simbolu kopums. Šie simboli nes vēsti, ko cilvēki pazīs, un tie darbojas kā šīs iestādes kods. Valsts iestādes ir demokrātiskas politikas priekšnosacījums.

Tādējādi simboli ir nepieciešama demokrātijas daļa, ko ES uzskata par ļoti nozīmīgu identitātes aspektu. Turklāt, ja simboli būtu tik maznozīmīgi, kā to apgalvo oponenti, tad kādēļ gan sagādāt sev grūtības un tiem pretoties? Eiropas Parlamentam kā Eiropas Savienības galvenajai demokrātiskajai struktūrai ir pamatojums, lai popularizētu Eiropas simbolus kā līdzekli, kas to saista ar Eiropas vēlētājiem. Tie, kas nostājas pret Eiropas simboliem, būtībā apšauba pašu Eiropas demokrātiju.

Varētu jau turpināt polemizēt, ka šis laiks ir pārāk mainīgs un krīzes pārņemts, lai domātu par Eiropas nākotni, un ka šis nav īstais brīdis, lai Parlaments tērētu laiku, spriežot par simboliem. Var jau būt, ka tas tā ir, bet laiks ir kaut kas tāds, par ko vienmēr var debatēt un par ko debatēs. Galu galā tam nebūs nekādas nozīmes, vai par Parlamenta un Eiropas Savienības simboliem debatē tagad vai mazliet vēlāk. Tādēļ es pilnībā atbalstu šo svarīgo un pārliecinošo ziņojumu.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, mūsu federālisma piekritējiem nevajadzētu mēģināt izmantot Thatcher kundzes vārdu savas pārliecības atbalstam. Viņa būtu šausmās par to, kas tagad notiek Eiropas Savienībā.

Mēs esam dzirdējuši, ka simboli ir svarīgi valstij, bet tai pašā laikā mums nemitīgi apgalvo, ka Eiropas Savienības mērķis nav kļūt par valsti, kaut gan katra Parlamenta pieņemtā rezolūcija un katrs tiesību akts mūs ved virzienā uz valsti. Protams, ka izcils piemērs tam bija Konstitūcija. Tā tika noraidīta, bet pēc tam atkal parādījās kā Lisabonas līgums.

Mēģinot „iesmērēt” Lisabonas līgumu, valstu sarunu dalībnieki nolēma, ka tās Konstitūcijas daļas, kuras varētu interpretēt kā valstiskuma apdraudējumu, piemēram, karogs un himna, nav jāiekļauj Līgumā.

Patiesi, kad Apvienotās Karalistes valdības ministri mēģināja mūsu cilvēkiem „iesmērēt” Lisabonas līgumu, viņi šo punktu izmantoja kā reklāmas materiālu, stāstīdami, ka Līgums atšķiroties no Konstitūcijas.

Mani vēlētāji Austrumanglijā negrib ne Konstitūciju, ne Lisabonas līgumu, un viņi noteikti negrib valsti, ko sauc par Eiropu. Es uzskatu, ka viņi jūtas aizvainoti, ja kāds mēģina ieviest šos simbolus vai piešķirt tiem oficiālu statusu.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Eiropas Savienības simboli nodrošina to, ka tās identitāte ir nostiprināta un ka simboli var būt izšķiroši faktori saziņā ar sabiedrību un tās emocionālo piesaisti Eiropas iestādēm.

Parlaments ir atzinis un pieņēmis šādus Eiropas Savienības simbolus: karogu ar 12 zelta zvaigznēm apļa formā uz zila pamata, himnu ar Ludviga van Bēthovena Devītās simfonijas „Oda priekam” melodiju un devīzi „Vienoti dažādībā”. Karogu oficiālos gadījumos izkar visās Parlamenta ēkās. Ieviešot Parlamenta Reglamentā noteikumus par Eiropas Savienības simbolu izmantošanu Eiropas Parlamentā, Parlaments sūta spēcīgu politisku signālu.

Parlaments 9. maijā svin Eiropas dienu. Es ierosinu Eiropas Parlamentam organizēt ikgadēju sacensību Eiropas dienā jaunajai paaudzei, kurai jāparāda, kā jaunatne redz Eiropas nākotni un ko tā īpaši vēlas darīt, lai šo nākotnes redzējumu padarītu par realitāti.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, Kipras ziemeļu daļā Kirēnas kalnu grēdā var redzēt nevis Eiropas Savienības karogu, bet milzīgu vienu kilometru garu Turcijas karogu. Īstenībā visa Kipras ziemeļu daļa ir pārpilna ar Turcijas, nevis ES karogiem. Tie simbolizē nevis Eiropas vienotību, bet gan sadalījumu, ko Turcijas armija ir uzspiedusi mazai ES dalībvalstij.

Laikā, kad notiek ES un Turcijas pievienošanās sarunas un gatavošanās miera sarunām Kiprā, Eiropas Savienībai jāizdara stingrs spiediens uz Turcijas valdību, lai tā atsauktu savu karaspēku un tā simbolus no Kipras un ļautu mūsu lepnajam ES karogam brīvi plīvot šajā ES nostūrī. ES karogs Kiprā simbolizē vienotību. Turcijas karogs simbolizē pārdalījumu.

Palīdzēsim pacelt ES karogu visā Kipras teritorijā pēc iespējas ātrāk!

  Andrew Duff (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, man šķiet ļoti dīvaini — pat traģiski —, ka šiem simboliem uzbrūk cilvēki, kuri agrāk dzīvoja komunistu valstīs Centrāleiropā un Austrumeiropā. Mēs atceramies, kā pūļi Tallinā, Austrumberlīnē un Budapeštā vicināja mūsu karogus. Mēs atceramies, kā mūsu himnu atskaņoja pie Brandenburgas vārtiem. To neuzspieda un nenoteica Parlamenta Reglaments, bet uz to iedvesmoja pilsoņu sirdis un emocijas. Šie simboli ir mūsu cildināto vērtību — miera un solidaritātes — simboli.

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu uzdot jautājumu tiem, kas saka, ka simboli un himnas ir attiecināmi uz valsti.

Pilsētai, kurā es dzīvoju, ir karogs — Madrides karogs, un kopienai, kurā es dzīvoju, proti, Madrides kopienai, ir savs karogs un himna. Vai tas ir tādēļ, ka tās ir valstis? Vai tām ir ambīcijas kļūt par valstīm? Vai tie, kas saka, ka karogi un himnas ir nacionāli simboli, vēlas atcelt vietējos un reģionālos karogus?

Es vēlētos dzirdēt savu kolēģu deputātu atbildes.

  Priekšsēdētājs. - Man pašam mājās ir mana regbija kluba karogs!

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos tikai papildināt Méndez de Vigo kunga teikto. Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai ir karogs un himna. No tā, ko tikko teica britu konservatīvie, es varu secināt, ka Starptautisko Olimpisko komiteju viņi definē kā valsti.

  Carlos Carnero González, referents. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties visiem tiem, kas izteicās šajās debatēs, lai gan es noteikti nepiekrītu dažu izteiktajam viedoklim.

Simboli pārstāv ne tikai valstis. Šajā mūsu attīstības pakāpē simbolos nav ietverta konfrontācija vai cīņas; tie ir līdzeklis ideju izteikšanai un cilvēku apvienošanai, pamatojoties uz mūsu vērtībām. To, lūk, pārstāv mūsu karogs, mūsu himna, mūsu devīze un Eiropas diena.

Daži — pretēji vairākuma gribai — piespieda Starpvaldību konferenci neiekļaut simbolus Līgumā. Šis lielais vairākums atzina, ka drīzāk neatlaidīgi jāvirza uz priekšu Konstitūcijas galvenie jautājumi nekā jāļauj sevi noķert slazdos, ko uzlikuši tie, kas apstrīd ne tikai simbolus, bet arī nepieciešamību virzīties uz politisko savienību. Šī iemesla dēļ 16 valstis, tai skaitā arī manējā, izdeva paziņojumu, ka, viņuprāt, simbolu izmantošana ir dzīves fakts, oficiāls un turklāt apsveicams fakts.

Neviens neapstrīdēja Eiropas Savienības simbolus referendumos, kuros Konstitūcija netika ratificēta. Padomāsim nopietni: vai daudzi Francijas un Nīderlandes iedzīvotāji teica „nē” Konstitūcijai tāpēc, ka tajā bija minēti ES simboli? Es neko tādu neatceros, kaut arī es aktīvi piedalījos kampaņā Francijā. Varbūt bija citi iemesli, kas, iespējams, bija kopēji daudziem cilvēkiem, bet tie nebija simboli.

Es, protams, sevi izjūtu kā spānieti, jo esmu eiropietis, un kā eiropieti, jo esmu spānietis. Tas nozīmē, ka tad, kad es redzu savas valsts karogu blakus 12 zvaigžņu karogam, mana pārliecība, ka abi karogi ir manas dzīves daļa, kļūst stingrāka. Es jūtu lepnumu arī tad, kad redzu, ka Padomes priekšsēdētājam priekšā nolikts gan Francijas, gan Eiropas Savienības karogs.

Vislielāko prieku es tāpat kā daudzi no jums izjūtu tad, kad man uzgavilē kāds, kurš ir saņēmis humāno palīdzību vai pamanījis mūsu vēlēšanu novērotāju komandu un kurš pazīst mūs pēc karoga un aplaudē tam. Mēs uzvestos muļķīgi, ja noliegtu sevi par to, ko citi draudzīgi un priecīgi atzīst.

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien plkst. 11.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – Nav šaubu, ka Eiropas Savienība atrodas savas attīstības krustcelēs, kad ļoti svarīgi ir atzīt vajadzību virzīties uz priekšu, risinot visus pašreizējos sarežģītos jautājumus, kas potenciāli varētu novest strupceļā Eiropas integrācijas procesa dinamiku. Šajā procesā Eiropas simboli ir izšķirošs vienojošs elements, lai izstrādātu pozitīvu identitāti Eiropas līmenī, kas papildina vispāratzītās valstu identitātes, taču neaizvieto tās.

Eiropas simbolu trūkums noraidītajā Lisabonas līgumā visvairāk bija nožēlojams, ņemot vērā to kritisko demokrātijas deficītu, ar ko šobrīd sastopas Eiropas Savienība. Apgalvojums, ka to iekļaušana Lisabonas līgumā būtu neatbilstīga, izrādījās dziļi nepamatots, jo nav šaubu, ka šie simboli neradītu nekādus draudus tām koncepcijām, uz kuru pamata tika izveidota Eiropas Savienība.

Tādējādi, lai turpmākajos gados palielinātu sabiedrības atbalstu un uzticību Eiropas Savienībai, šie simboliskie elementi obligāti ir jāsaglabā un jāpielāgo tā, lai tautas faktora atzīšana kļūtu saistoša Eiropas iestādēm, kā arī lēmumu pieņemšanas procesos.

  Glyn Ford (PSE). - rakstiski. – Es atbalstu mūsu Eiropas karoga, Eiropas himnas „Oda priekam”, Eiropas dienas 9. maijā un moto „Vienotība daudzveidībā” oficiālas atzīšanas iekļaušanu Reglamentā. Šis atbalsts nemazina manas saistības un lojalitāti pret savu valsti, Apvienoto Karalisti, kurā es esmu dzimis, uzaudzis, ieguvis izglītību un kurā es tagad dzīvoju.

Es noraidu viedokli, ka cilvēkam ir jāizvēlas būt lojālam tikai pret vienu reģionu. Es lepojos ar to, ka esmu no Forestdīnas, ka esmu anglis un esmu eiropietis.

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. – (PL) Simboli patiesi rada emocionālu piesaisti organizācijai vai valstij, kas mums ir dārga. Skatoties uz karogiem vai moto, klausoties himnas un pat, paņemot rokās monētas, mēs tieši identificējamies ar konkrētu valsti vai organizāciju. Protams, ka arī Eiropas Savienībai ir šāda veida simboli, kas veicina identifikāciju un emocionālu piesaisti.

Zilais karogs ar 12 zelta zvaigznēm, „Oda priekam” no Bēthovena 9. simfonijas, Eiropas Diena, ko svin 9. maijā, un eiro, kas ir 15 dalībvalstu oficiālā valūta, ir izveidoti, pazīstami un vispārēji pieņemti simboli. Sākotnēji tie bija Kopienu simboli, un tagad tie ir kļuvuši par Eiropas Savienības simboliem. Kopā ar Eiropas Savienības lozungu jeb moto, proti, „Vienotība daudzveidībā”, šie simboli ietver Eiropas projekta pašu būtību.

Kā Konventa loceklei man ir ļoti žēl, ka nav īstenoti tie Eiropas Savienības simboli, kas aprakstīti Eiropas Konstitūcijā. Tie tika uztverti kā pseido valsts iezīmes un tādēļ izsvītroti no Lisabonas līguma teksta. Kaut arī tā, es tomēr uzskatu, ka tie nav zaudējuši neko no sava rakstura vai pievilcības Eiropas pilsoņu acīs. Šie simboli turpina būt to vērtību izpausmes līdzeklis, uz kurām ir pamatota Eiropas Savienība. Tie ir tās piederības kopienai izpausme, ko jūt tās pilsoņi.

Līdz ar to ir pareizi, ka iniciatīvai izmantot Eiropas simbolus vajadzēja rasties tieši Eiropas Parlamentā.