Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 9. oktobris - Brisele

4. Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.-2013. gadam (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais jautājums ir ziņojums (A6-0350/2008), ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā sagatavoja Alojz Peterle, par Balto grāmatu „Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.-2013. gadam” (2008/2115(INI)).

  Alojz Peterle, referents. − (SL) Šis ziņojums attiecas uz ikvienu – uz slimo un uz veselo. Veselība ir viens no galvenajiem sociālajiem un politiskajiem jautājumiem, no kuriem ir atkarīga Eiropas Savienības nākotne. Veselības nozīme ekonomikā ir skaidri noteikta Lisabonas stratēģijā. Veselība ir viena no vissvarīgākajām cilvēka dzīves vērtībām. Satraucošo tendenču veselības jomā, jo īpaši saslimstības ar vēzi gadījumu, sirds un asinsvadu slimību, diabēta un aptaukošanās pieauguma dēļ, un, neraugoties uz dziedināšanas pasākumu uzlabojumiem, šī vērtība ir arvien vairāk apdraudēta. Turklāt pastāv jauni izaicinājumi, tādi kā iedzīvotāju novecošanās, klimata pārmaiņas, pārtikas cenu kāpums un globalizācija.

Ir runāts par pandēmijām un bioterorismu. No vienas puses, Pasaules Veselības organizācija ir prognozējusi saslimstības ar vēzi gadījumu epidēmisku pieaugumu turpmākajos gados, un, no otras puses, ir aizvien stingrāka prasība, lai pacientiem un medicīnas darbiniekiem būtu pārvietošanās brīvība. Veselības sistēmas un to finansēšana sastopas ar pieaugošu spiedienu. Pēdējos gados medikamentu izmaksas ir augušas straujāk nekā vispārējās veselības izmaksas, izraisot sabiedrībā bažas par veselības aprūpes vienlīdzību un veselības sistēmu ilgtspēju.

Pilsoņi ir satraukušies, ka visiem nebūs pietiekamas veselības aprūpes. Viņus neinteresē debates par kompetencēm; viņus pirmkārt interesē labākais veids, kā būt veseliem. Viņi arī ir nobažījušies par veselības aprūpes vienlīdzību, kas ievērojami atšķiras dažādās dalībvalstīs, tāpat kā pašās valstīs. Attiecībā uz vēzi atšķirības izdzīvošanas rādītājos starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm ir tādas, ka mēs pamatoti varētu runāt par dzelzs priekškaru veselības jomā. Tas viss ir iemesls, lai Eiropas politiskajā darba kārtībā veselībai piešķirtu lielāku nozīmi. Mēs nerunājam par dažādiem jautājumiem, bet par izdzīvošanu. Tādēļ mums ir vajadzīga kopēja stratēģiska pieeja.

2007. gada beigās Eiropas Komisija pieņēma veselības stratēģiju „Kopā par veselību”. Šī stratēģija ir dalībvalstu un Eiropas Savienības apņemšanās produkts, lai ievērotu veselības politikas kopējās vērtības un principus, nodrošinot apstākļus pilsoņu tiesību un pienākumu īstenošanai viņu personīgajā veselības aprūpē visas dzīves garumā, viņu aktīvā iesaistīšanā lēmumu pieņemšanā un veselības aprūpes pielāgošanā pacientu vajadzībām, nevienlīdzības veselības aprūpē samazināšanā starp dažādām sociālajām grupām, dalībvalstīm un to reģioniem, izpratnē, ka ieguldījumi veselības aprūpē ir ekonomiskās attīstības nosacījums, un saskaņotā veselības iekļaušanā politikas jomās visos līmeņos.

Ir skaidrs, ka veselības nozarei patiesi vajadzīga ilgtermiņa stratēģiska un visaptveroša pieeja, kas prasīs, lai visi galvenie dalībnieki dalībvalstīs un Eiropas Savienības līmenī sadarbotos. Ja mēs gribam uzlabot sadarbību, mums jānosaka, kuri starpiestāžu sadarbības veidi var palielināt mūsu kopīgo pūliņu efektivitāti.

Mums ir vajadzīga būtiska stratēģiskā virziena maiņa slimību novēršanas jomā. Lai gan slimību novēršanas nozīme ir uzsvērta jau daudzus gadus, tikai 3 % dalībvalstu veselības aprūpes nozares budžetu ir veltīti šim nolūkam. Vienlaikus mēs zinām, ka tieši profilakses politika ir tā, kas mums palīdzētu sasniegt daudz labākus rezultātus. Četrdesmit procenti slimību ir saistīti ar neveselīgu dzīvesveidu, un arī trešā daļa vēža slimību ir novēršamas. Viena no galvenajām šī ziņojuma idejām ir aicinājums Komisijai sagatavot vērienīgu profilaktisko pasākumu plānu visam piecu gadu periodam.

Es vēlos pateikties „ēnu” referentiem, Komisijai un visiem, kas palīdzēja sagatavot vienoto atzinumu par to, kas jādara, lai uzlabotu veselību.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es piedalos šajās debatēs sava kolēģa komisāra Vassiliou kunga vārdā.

Es vēlos pateikties referentam Peterle kungam par šo ziņojumu un Parlamenta deputātiem par ieinteresētību baltajā grāmatā, kurā izvirzīta ES veselības aprūpes stratēģija.

Es priecājos, ka Parlaments atbalsta šīs baltās grāmatas mērķus un principus.

Komisija atzinīgi vērtē šo ziņojumu un pilnīgi piekrīt galvenajiem jautājumiem, kas tajā izvirzīti, jo īpaši vajadzībai pievērsties veselības aprūpes nevienlīdzībai, koncentrēties uz veselības veicināšanu, sekmējot veselīgu dzīvesveidu, un palīdzēt novērst slimību rašanos.

Man ir prieks sacīt, ka šie jautājumi ir paši pirmie Komisijas veselības aprūpes darba kārtībā.

Veselības aprūpes atšķirības starp dažādiem ES reģioniem un starp dažādām sociāli ekonomiskajām grupām rada pieaugošas bažas, un Komisija plāno nākamgad ierosināt darbību, lai palīdzētu pārvarēt plaisu veselības aprūpes jomā Eiropas Savienībā.

Komisija pilnībā piekrīt jūsu uzskatiem par vajadzību veicināt veselīgu dzīvesveidu, jo īpaši attiecībā uz uzturu. Mēs visi piekrītam, ka tas prasa darbību, kas orientēta uz visu vecumu pilsoņiem skolās, darbavietās un citviet.

Šis ir galvenais veselības aprūpes stratēģijas komponents, un turpmākajos pāris gados tiks izstrādātas atbilstīgas iniciatīvas. Vienlaikus mēs aktīvi īstenosim savas stratēģijas attiecībā uz uzturu, lieko svaru un aptaukošanos, kā arī uz alkohola radīto kaitējumu.

Tāpat Komisija pilnīgi piekrīt Parlamentam par nepieciešamību pastiprināt mūsu centienus, lai novērstu slimību rašanos.

Papildus veselīga dzīvesveida veicināšanai mēs piekrītam jūsu viedoklim par vajadzību atbalstīt efektīvu izmeklēšanu slimību, jo īpaši vēža, noteikšanai agrā stadijā un pastiprināt lielāku labākās pieredzes apmaiņu.

Komisija aktīvi atbalsta Padomes rekomendācijas par vēža skrīningu īstenošanu, un nesen ir atjauninājusi ES pamatnostādnes par krūts un dzemdes kakla vēzi. Bet mums ir jādara vēl vairāk, lai palīdzētu veselības aprūpes sistēmām apkarot vēzi.

Es priecājos paziņot, ka Komisija nākamgad plāno izveidot ES platformu rīcībai attiecībā uz vēzi, lai palīdzētu dalībvalstīm apmainīties ar zināšanām un labāko praksi vēža rašanās novēršanā un ārstēšanā.

Komisija atzinīgi vērtē Parlamenta likto uzsvaru uz to lomu, kādu veselīgs darbaspēks spēlē Lisabonas darba kārtības īstenošanā.

Tagad ļaujiet man pakomentēt dažus papildu jautājumus, kas izvirzīti ziņojumā.

Parlaments aicina izveidot Eiropas uzziņu centrus. Tie būtu vadošie kompetences centri noteiktos apstākļos, tādos kā retas slimības, kam vajadzīgs tāds kompetences un resursu apvienojums, kāda daudzās dalībvalstīs trūkst.

Komisija pamatosies uz tiem principiem, par ko vienojušās dalībvalstis attiecībā uz šādiem centriem, un turpinās darbu, lai veicinātu šādus centrus saskaņā ar nākamo direktīvu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē.

Tāpat Parlaments uzsver efektīvu pasākumu nepieciešamību, lai risinātu aizvien pieaugošo rezistences pret antibiotikām problēmu. Komisija piekrīt šīm bažām un aktīvi atbalsta dalībvalstis Padomes rekomendācijas par mikrobu rezistences ieviešanā. Nākamajā gadā mēs iesniegsim ziņojumu par šo jautājumu.

Visbeidzot, Komisija atbalsta izteiktos viedokļus par nepieciešamību pēc ciešas sadarbības veselības aprūpes un sociālās politikas jomās. Veselības apsvērumu integrēšana citās politikas jomās patiesi ir mūsu stratēģijas pamatprincips, un pašlaik mēs pētām plaša jautājumu loka sinerģiju starp šīm divām politikas jomām.

Nobeigumā, Komisijai un Parlamentam ir viens redzējums attiecībā uz tiem galvenajiem veselības aprūpes jautājumiem, kas mums jārisina.

Tagad ir pienācis laiks turpināt darbu pie stratēģijas un pārvērst vārdus rīcībā.

Komisija cieši sadarbosies ar Parlamentu, Padomi, dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību procesā, lai stratēģiskos mērķus pārvērstu par labāku veselību visiem visā Eiropas Savienībā.

Tādēļ es pateicos par jūsu atbalstu un gaidu jūsu viedokļus.

  Milan Cabrnoch, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. − (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, veselība vienlaikus ar brīvību vairumam no mums ir vissvarīgākā lieta. Veselība ir priekšnoteikums laimīgai dzīvei un veiksmīgai sabiedrībai. Ir nepieciešams pastāvīgi atkārtot un uzsvērt, ka rūpēšanās pašiem par savu veselību un mums tuvo cilvēku veselību ir katra personīga atbildība. Veselība ir mūsu ģenētiskā mantojuma, mūsu dzīvesveida un tās vides, kurā mēs dzīvojam, rezultāts. Mūsu audzināšana, iegūtie paradumi, uzturs, vingrojumi, darba apstākļi un mājokļi – tas viss ietekmē mūsu veselību. Veselības aprūpes ietekme uz veselību šajā sarakstā ir pati pēdējā.

Gluži taisnīgi, ka Kopiena ir atbildīga par sabiedrības veselības aizsardzību. Tomēr veselības aprūpes pakalpojumi un veids, kādā tie ir organizēti, kā arī to finansējums ir pilnīga ES dalībvalstu atbildība. Mūsu kopējais mērķis ir nodrošināt veselības aprūpes kvalitāti, drošību un tās plašu pieejamību visiem, kam tā ir vajadzīga. Katra valsts meklē pati savu veidu, kā nodrošināt iespējami labākos veselības aprūpes pakalpojumus saviem pilsoņiem šajos sarežģītajos apstākļos. Eiropas Savienībai ir pievienotā vērtība: šo neatkarīgo sistēmu dažādība, iespēja dalīties panākumos un izvairīties no kļūdām, ko pieļāvuši mūsu draugi.

Kā uzsvēra tie, kas runāja pirms manis, veselības aprūpe ir ļoti plašs jautājums. Līdz ar to man personīgi ir žēl, ka Eiropas Parlamentā nav skaidrs, kurš no mums patiesi risina veselības un veselības aprūpes jautājumus. Vienā dienā mēs redzam veselības aprūpi kā iekšējā tirgus pakalpojumu, nākamajā dienā kā sociālās drošības jautājumu, un vēl citā gadījumā – kā sabiedrības veselības jautājumu. Es vēlos aicināt priekšsēdētāja kungu un ikvienu no mums tagad, kad mēs apspriežam šo svarīgo dokumentu, apsvērt iespēju nākamajā Parlamenta pilnvaru laikā izveidot Eiropas Parlamenta Veselības komiteju.

  Siiri Oviir, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. − (ET) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, kolēģi, veselība ir viens no vissvarīgākajiem katras personas resursiem. Eiropas Savienības veselības aprūpes stratēģijai 21. gadsimtam būtu jāgarantē augsts vienotas veselības aizsardzības līmenis, kas pieejams visiem visā Eiropā. Diemžēl šodien dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas ir ļoti atšķirīgas, un pilsoņiem visā Eiropā nav garantēta vienota un efektīva rīcība veselības jomā.

Es priecājos apsveikt Eiropas Komisijas balto grāmatu par veselības aprūpes stratēģiju, lai gan, tāpat kā referents, es uzskatu, ka šajā baltajā grāmatā nav izvirzīti konkrēti skaitliski un izmērāmi mērķi, kuru sasniegšana varētu dot jūtamus rezultātus un kam tādi būtu jādod.

Veselības aprūpei ir vajadzīgs efektīvs politisks atbalsts visās jomās un visos līmeņos. Līdz ar to es lūdzu Komisiju turpmāk integrēt sabiedrības veselības jautājumus visās ES politikas jomās, un šajā sakarībā tai nebūtu jāaizmirst par dzimumu vienlīdzības nodrošināšanu paplašinātā veselības aprūpes politikā.

Es pateicos referentam par darbu un jums visiem par uzmanību.

  Françoise Grossetête, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, mēs pašlaik apspriežam šo balto grāmatu par veselību 2008.-2013. gadam, un veselība, bez šaubām, ir mūsu visu pamattiesības.

Mums ir jāsastopas ar virkni izaicinājumu: vēzis, sirds un asinsvadu slimības, aptaukošanās, diabēts un, galvenokārt, sabiedrības novecošanās, nemaz nerunājot par pastāvīgajiem pandēmiju draudiem. Mūsu līdzpilsoņi gaida daudz no mums attiecībā uz šiem veselības jautājumiem: kad mēs runājam par Eiropas Savienības pievienoto vērtību, tieši šīs ir tās jomas, kuras viņus smagi ietekmē un kurās viņu cerības uz mums ir vislielākās!

Diemžēl šī baltā grāmata ir patētiski triviāla un nepiedāvā neko konkrētu. Par laimi, mūsu kolēģis Peterle kungs milzīgā mērā ir uzlabojis tās saturu. Droši vien ir jāatkārto: neskaitāmas reizes Parlamentā mēs esam runājuši par šiem veselības jautājumiem, un mēs visi esam par veselību visiem un augsta līmeņa veselības aprūpi integrētas pieejas rezultātā. Svarīgi ir ieguldījumi profilaksē. Mēs to gribam, bet mēs to nedarām, jo mēs pastāvīgi atduramies pret pārmērīgi pieticīgu budžetu, galvenokārt attiecībā uz pētniecību. Mēs vēl neesam sapratuši, ka profilakse izmaksātu daudz mazāk nekā ārstēšana.

Ir būtiski ņemt vērā iedzīvotāju novecošanos un tās ietekmi uz sabiedrību: ekonomisko ietekmi, sociālo ietekmi un ietekmi veselības jomā. Taču mums ir jānodrošina, lai būtu mazāk runu un vairāk darbības: ir būtiski, lai mēs attaisnotu pilsoņu cerības. Ir ļoti skaidri vēstījumi, kam jābūt orientētiem uz labāko praksi: fiziskās aktivitātes nepieciešamību, līdzsvarotu uzturu un, galvenokārt, atbildību: ES dalībvalstu atbildību, taču arī katra Eiropas pilsoņa atbildību.

  Glenis Willmott, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mana politiskā grupa atbalsta Komisijas balto grāmatu par veselības aprūpes stratēģiju. Jo īpaši mēs atbalstām uzsvaru, kas likts uz profilaksi, izglītību un veselīgāka dzīvesveida veicināšanu. Mūsu pilsoņu aizsardzības pret draudiem veselības jomā un pandēmijām plānošana un cenšanās samazināt veselības aprūpes nevienlīdzību Eiropas Savienībā ir ļoti svarīga.

Mums ir vajadzīgas jaunas pamatnostādnes par vēža skrīningu, direktīva par orgānu ziedošanu, uzlaboti novērošanas mehānismi, lai reaģētu uz draudiem veselības jomā, un uzlabota labākās prakses apmaiņa. Taču attiecībā uz e-veselību man jāizsaka brīdinājums. Šī ir joma, kurā mums jāizstrādā precīzi noteikumi, izveidojot skaidru sistēmu. Jābūt skaidram, ka tai nevajadzētu izslēgt tos, kam nav prasmes rīkoties ar internetu, un tai nevajadzētu aizstāt vizīti, lai konsultētos ar ārstu. To sakot, es spēju saskatīt daudzas priekšrocības, taču mums ir arī jāapzinās iespējamie draudi.

Tomēr veselības aprūpes politikai ir vajadzīga arī tās izvirzīšana uzmanības centrā ES līmenī. Strādājot par „ēnu” referentu pie šī ziņojuma, es skaidri sajutu, ka ir pārāk daudz dažādu darba grupu un darba virzienu, ekspertu grupu un darba grupu, no kurām daudzas ir izveidotas kā prezidentūru lolojuma projekti vai Parlamenta deputātu vai citu interešu grupu spiediena rezultātā.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir daudz vērtības, ko pievienot veselības jomā, taču resursiem ir jābūt pienācīgi koncentrētiem un jānodrošina izmaksu lietderība.

Es mudinu kolēģus balsot par manu 2. grozījumu, kas aicina Komisiju uzsākt pašreizējo darba virzienu pārskatu. Es arī mudinu kolēģus atbalstīt manus grozījumus par mūsu pilsoņu veselības aizsardzību no apdraudējuma darba vietā. Es vēlos lūgt Komisiju atbildēt jo īpaši uz manu 1. un 6. grozījumu attiecībā uz reproduktīvai funkcijai toksisku vielu iedarbību.

Ir būtiski, lai turpmākajos priekšlikumos direktīvas par kancerogēnām vielām pārskatam būtu iekļautas reproduktīvai funkcijai toksiskas vielas. Es saprotu, ka Komisija šajā jautājumā ir izdarījusi pagriezienu par 180°, un būtu pateicīga, ja Komisija paskaidrotu savu nostāju.

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ikviens piekrīt, ka veselība ir viena no visaugstākajām mūsu pilsoņu vērtībām, tomēr, kā mēs visi zinām, saskaņā ar Amsterdamas līguma 152. pantu veselība ir vienīgi dalībvalstu kompetencē. Šis acīmredzamais pretstats nav tikai dīvaina īpatnība ES tiesību aktos; praksē tas ir ārkārtīgi traucējošs mūsu pūliņiem panākt optimālus mērķus veselības jomā Eiropas Savienībā, un izbrīnu rada tas, kādēļ šai situācijai bez izmaiņām ir ļauts turpināties tik ilgu laiku. Iemesls, protams, ir finansiālas dabas. Veselības aprūpe ir ļoti dārga, un tās uzlabošana tādā mērā, lai sasniegtu vēlamo vienlīdzību Eiropas Savienībā, dažām ES dalībvalstīm nozīmētu lielu veselības aprūpes izmaksu pieaugumu.

Tādējādi mēs visi varam nākt uz Parlamentu un kritizēt apkaunojošās atšķirības mūža ilgumā, bērnu mirstības rādītājos un mirstībā no vēža starp bagātām un nabagām dalībvalstīm, taču lielākā daļa no mums nenorāda īsto vainu, proti, ES nespēju nodrošināt finansiālas palīdzības sniegšanu nabadzīgākajām dalībvalstīm, lai palīdzētu tām panākt pārējās dalībvalstis veselības aprūpes līmeņa ziņā, un tādējādi pārtrauktu šo valstu valdību pretošanos iespējai izņemt veselību no pilnīgas valsts kompetences.

Varētu piebilst, ka tas met ēnu uz tām pamatvērtībām, ko mēs praktiski atbalstām ES, jo attiecībā uz pilnvarām mēs lielāku nozīmi piešķiram, piemēram, mūsu uzņēmumu iekšējā tirgus noteikumiem nekā mūsu pilsoņu veselības aprūpei.

Mana nostāja ir tāda, ka pienācis laiks steidzami veikt izmaiņas Amsterdamas līguma 152. pantā, un to var panākt tikai ar Padomes, Komisijas un Parlamenta saskaņotām pūlēm.

Kā parlamentāriešiem mums būtu jādara viss, ko spējam, lai īstenotu vajadzīgās izmaiņas. Turpinot, vissvarīgākais veselības aprūpes stratēģijas aspekts praksē, protams, ir slimību profilakse. Ikviens zina, ka smēķēšana, aptaukošanās, alkohols, narkotikas, liels cukura patēriņš un stresa pilns, neveselīgs dzīvesveids kopumā ir lielākie mūsu veselības ienaidnieki, bet vai mēs darām pietiekami daudz, lai atbrīvotu savus pilsoņus no šī posta? Ne gluži.

Ņemsim par piemēru smēķēšanu. Kā mēs varam apgalvot, ka mēs darām visu, ko spējam, lai novērstu smēķēšanu, ja mēs joprojām subsidējam tabakas audzēšanu Eiropas Savienībā, mēs joprojām pieļaujam cigarešu beznodokļa tirdzniecību lidmašīnās un uz kuģiem, kas ceļo uz ES un no tās, mums joprojām ir salīdzinoši zems nodoklis tabakai, ņemot vērā milzīgās cigarešu smēķētāju veselības izmaksas, mums joprojām ir netiešas tabakas reklāmas televīzijas ekrānos, un mums joprojām ir likumi saistībā ar smēķēšanu, kas nav pilnībā ieviesti Eiropas Savienībā?

Man nav laika, lai pateiktu ko vairāk par profilaksi, bet es domāju, ka galvenais manis teiktā aspekts ir nepieciešamība mainīt kompetences noteikumus saistībā ar veselību.

SĒDI VADA: A. BIELAN
Priekšsēdētāja vietnieks

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties referentam par paveikto darbu. Ir pilnīgi pareizi, ka mēs šodien risinām šo svarīgo jautājumu, izskatot stratēģisko dokumentu, ko Komisija sagatavoja pagājušajā gadā.

Ir jāuzsver slimību rašanās novēršanas, pienācīga uztura, gaisa un dzeramā ūdens kvalitātes, veselīga dzīvesveida, slimību noteikšanas agrā stadijā un iespējami ātras šo slimību ārstēšanas nozīme. Jāatzīmē, ka šobrīd attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei pastāv lielas atšķirības starp atsevišķām valstīm un dažādām sociālajām grupām. Tas liecina par skaidru sociālās kohēzijas trūkumu. Šādas atšķirības ir uzskatāmi redzamas arī attiecībā uz izdzīvošanas rādītājiem saslimšanas ar vēzi, sirds un asinsvadu slimību un citu slimību gadījumā. Satraucoši pieaug garīgi slimo personu skaits. Arī attiecībā uz izmantotajām ārstēšanas metodēm varētu vēlēties daudz ko vairāk. Ar to es jo īpaši domāju antibiotiku un steroīdu pārmērīgu izmantošanu.

Bažas rada arī veselības aprūpes sistēmas, jo tās bieži izrādās neatbilstīgas. Mēs visi novērtējam to, cik vērtīga ir mūsu veselība, un zinām, ka mūsu bioloģiskā dzīve ir ierobežota. Šajā sakarībā es vēlos atgādināt Parlamentam, ka poļu dzejnieks Alexander Fredra saviem lasītājiem ieteica neizturēties nevērīgi pret savu labklājību, jo tā viņi apdraudētu ne tikai savu veselību, bet arī pašu dzīvību.

  Adamos Adamou, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man izteikt pateicību Peterle kungam par mēģinājumu pievienot Kopienas veselības stratēģijai dažas papildu politikas jomas un darbības. Viņa mērķis ir veicināt vienlīdzīgu piekļuvi integrētai veselības sistēmai kā ikviena pilsoņa neatņemamas pamattiesības.

Tādēļ mums ir smagi jāstrādā, lai liktu politiski iesaistītajām organizācijām saprast principu, ka attiecībā uz veselību finansējums ir līdzvērtīgs ieguldījumam. Šajā saistībā ļaujiet man piebilst, ka es piekrītu Matsakis kunga nostājai. Mums būtu jākoncentrējas uz slimību rašanās novēršanu, veicinot veselīgu dzīvesveidu un nodrošinot optimālu ārstēšanu, kā arī uz ieguldījumiem jaunās tehnoloģijās un pētniecībā.

Mūsu mērķim ir jābūt starpnozaru politikas saskaņošanai dažādos līmeņos. Tā būs vērsta uz to, lai risinātu galvenās problēmas saistībā ar iedzīvotāju novecošanos, kā arī nevienlīdzību, kas ietekmē dalībvalstu veselības sistēmas.

  Irena Belohorská (NI). - (SK) Runājot par Eiropas Savienības kopējo pieeju veselībai, mūsu pirmajam apsvērumam jābūt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas standartu vienādošanai. Eiropas Savienības mērķim jābūt vērstam uz to, lai likvidētu atšķirības starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm, kas joprojām ir diezgan ievērojamas.

Tā kā atsevišķām dalībvalstīm ir dažādi mērķi veselības politikas jomā, veselības aizsardzības nozarei visā Eiropas Savienībā ir vajadzīga ilgtermiņa un stratēģiska sadarbība, lai būtu iespējams panākt vienprātību. Tāpat nepieciešams veikt ieguldījumus profilaksē un sabiedrības izglītošanas programmās. Labākus rezultātus var panākt, īstenojot profilakses politiku, un ir labi zināms, ka gandrīz puse visu slimību ir saistīta ar neveselīgu dzīvesveidu.

Es piekrītu Peterle kunga prasībai, lai Komisija izstrādātu profilaktisko pasākumu ilgtermiņa plānu attiecībā uz iepriekš minēto iemeslu. Tas varētu palīdzēt uzlabot Eiropas iedzīvotāju veselības stāvokli. Arī pētniecība medicīnas jomās veicina profilaksi un atvieglo slimību ārstēšanu. Piemēram, Eiropas Savienība neiegulda pietiekami daudz līdzekļu vēža pētniecībā: ES ieguldījumi ir gandrīz piektā daļa no tā, ko iegulda ASV. Visu Eiropas pilsoņu interesēs būtu, lai šī nepilnība tiktu labota.

Pacientu izpratnes palielināšanas ziņā lietderīga doma ir informācijas un konsultāciju centru izveide, lai palīdzētu pacientiem, veselības aprūpes personālam un visai veselības aprūpes nozarei kopumā. Īstenojot šos mērķus, Eiropas Savienība būs daudz tuvāk tam, lai sasniegtu kopēju pieeju veselībai.

  Bogusław Sonik (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es no visas sirds atbalstu Peterle kunga ziņojumu, ko viņš sagatavojis Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā, „Kopā veselībai. ES stratēģiskā pieeja 2008.-2013. gadam”. Jo īpaši atzinīgi es vērtēju šo ziņojumu tādēļ, ka tajā tiek risināts viens no vissteidzamākajiem uzdevumiem, ar ko sastopas Eiropas Savienība un visa pasaule. Jāuzsver, ka šī ir pirmā stratēģiskā programma, kurā ietverta visaptveroša Eiropas Savienības pieeja veselības politikai. Tajā ir izklāstītas vērtības, ko pieņēmusi Kopiena, un mērķi, ko tā izvirza šajā jomā. Tā līdzinās Eiropas Savienības veselības aprūpes stratēģijai, kas izceļas uz pārējo veselības sistēmu fona, un patiesi varētu kalpot par paraugu šai stratēģijai.

Man ir prieks dzirdēt, ka šī stratēģija ir pozitīvi uzņemta dalībvalstīs. Tāpat es priecājos uzzināt, ka dažas valstis jau ir veikušas darbības, lai izstrādātu vienotu viedokli un iekļautu šo stratēģiju savos valsts veselības plānos. Slovēnija ir tikai viens piemērs. Līdzīga rakstura darbība ir veikta arī Polijā.

Veselības aprūpes pakalpojumu finansēšana ievērojami palielina daudzu Eiropas Savienības valstu budžeta deficītu. Izskatot veselības stratēģiju, ir būtiski ņemt vērā šo faktu. Līdz ar to es uzskatu, ka šis stratēģiskais plāns būtu jāizskata saistībā ar sabiedrības veselības aprūpes finansēšanas metodēm dalībvalstīs.

Es gribētu arī pieminēt jautājumu, ko mēs iepriekš esam apsprieduši. Es runāju par jaunām informācijas tehnoloģijām un to ietekmi uz bērniem un jauniešiem. Nekontrolējama interneta izmantošana un datorspēļu spēlēšana, atkarība un ar to saistīti apstākļi kļūst par mūsu sabiedrības un civilizācijas aizvien lielākām problēmām. Visvairāk skarti ir bērni un jaunieši. Pašlaik Komisija un Eiropas Padome izstrādā pamatotu sadarbības veselības aprūpes jomā metodi, un būtu pareizi, ja mēs iesaistītos šī projekta īstenošanā.

  Anne Ferreira (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, referenta kungs, dāmas un kungi, vispirms es gribētu apsveikt referentu ar paveikto darbu, kas ir uzlabojis sākotnējo tekstu.

Šī Baltā grāmata, ko ierosinājusi Komisija, ir pirmais solis skaidru un derīgu mērķu izvirzīšanā veselības jomā, bet, diemžēl, tajā nav dota atbilde kvalitatīvas veselības aprūpes un vienlīdzīgas pieejas problēmām. Ziņojumā, kas šodien atrodas uz galda, nav pārņemti sākotnējie priekšlikumi attiecībā uz pašārstēšanos, un tas ir labi. Manuprāt, trivializēšana vai pat pašārstēšanās veicināšana ir pilnīgi neatbilstīga no tās veselības aprūpes viedokļa, ko mums ir jācenšas panākt. „Kopā veselībai” nedrīkst kļūt par „katrs pats par sevi slimības laikā”.

Idejas par aktīvu pacientu ieviešana ir satraucoša koncepcija: tā kā nav dota skaidra definīcija, pastāv plašas atšķirīgas interpretācijas iespējas. Nākamie priekšlikumi, pret kuriem jāizturas ļoti uzmanīgi, ir pacientu mudināšana uzņemties atbildību pašiem par savu aprūpi un iedzīvotāju grupu mudināšana pašiem reaģēt uz konkrētām vajadzībām veselības jomā. Mums jāatceras, ka veselība ir ļoti īpaša joma, kam nepieciešams ļoti augsts kompetences līmenis, un ar to saistītās lietas bieži var būt dzīvības un nāves jautājums. Nešķiet, ka priekšlikumi, kas mudina uz pašārstēšanos, kopā ar individuālas atbildības koncepciju atbilstu tam uzdevumam veselības jomā, kurš mums jārisina, turklāt tajos nav ievērota solidaritātes koncepcija.

Ir vēl viens jautājums, kas man jākritizē: medicīnas darbinieku mobilitātes veicināšana. Tas varētu atstāt nopietnas sekas uz medicīnas darbinieku teritoriālo sadalījumu un pasliktināt jau tagad ļoti bīstamo stāvokli dažās dalībvalstīs. Medicīnas darbinieku mobilitātes veicināšanas vietā būtu vēlams likt uzsvaru uz labas veselības prakses apmaiņu starp visām dalībvalstīm. Es atzīstu arī to, ka jāveicina veselības resursi internetā. Šī ir pozitīva un novatoriska iniciatīva, kas tomēr ir pieejama tikai iedzīvotāju mazākumam.

Protams, ka es atbalstu tos grozījumus, ko iesnieguši mani kolēģi attiecībā uz veselību darba vietā. Šis ir izšķirošs jautājums, jo ar darbu saistītas veselības problēmas kļūst aizvien vairāk izplatītas.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). — (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst uzmanību trim jautājumiem šajās debatēs. Pirmkārt, pastāv nevienlīdzība veselības jomā starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Šīs nevienlīdzības kumulatīvās sekas izpaužas ievērojamās mūža ilguma atšķirībās. Mūža ilgums var atšķirties par 9 gadiem sievietēm un pat par 13 gadiem vīriešiem. Mums būtu jācenšas panākt būtisks šo atšķirību samazinājums.

Otrkārt, ir nepieciešams būtisks to ieguldījumu palielinājums, kuru mērķis ir slimību profilakse. Uz šodienu šim mērķi tiek piešķirti tik tikko 3 % ieguldījumu. Tomēr ir labi zināms, ka līdz pat 40 % slimību ir saistītas ar neveselīgu dzīvesveidu, un to rašanos varētu efektīvi novērst.

Treškārt, tā kā aptaukošanās kļūst par aizvien nopietnāku mūsu civilizācijas slimību, būtiski ir veicināt veselīgu dzīvesveidu. Būtu jārada arī labvēlīgi apstākļi veselīgai bioloģiskajai pārtikai, ko ražo, neizmantojot mākslīgo mēslojumu un pesticīdus. Tomēr šis lauksaimniecības veids nav īpaši rentabls. Tādēļ tam vajadzīgs lielāks finansiāls atbalsts saskaņā ar kopējo lauksaimniecības sistēmu.

  Urszula Krupa (IND/DEM). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, dokumentā, ko mēs apspriežam, ir izvirzīti daudzi svarīgi jautājumi saistībā ar veselību un veselības aprūpi. Atsevišķu dalībvalstu konstitūcijās ir garantēta vispārēja pieeja veselības aprūpei. Dalībvalstu kompetenču veselības aprūpes jomā un veselības pakalpojumu izvēles brīvības ievērošana ir pozitīva iezīme. Neraugoties uz to, es gribētu vērst uzmanību uz briesmām, kas apdraud manus līdzpilsoņus saistībā ar Polijas valdības pašreizējiem plāniem pārveidot visas veselības aprūpes struktūras par komerciāliem peļņas iegūšanas uzņēmumiem.

Ierosinātās reformas pārsniedz brīvības pašam izvēlēties veselības aprūpes sistēmu robežas. Tās apdraud cilvēku pamattiesības, tādas kā tiesības uz dzīvību un veselības aprūpi. Šo draudu pakāpe ir tāda, ka Eiropas Komisijas pienākums būtu izstrādāt pamatnostādnes, kas neļautu valsts iestādēm atteikties no to valsts slimnīcu kontroles, kuras ir privatizētas pretēji Polijas sabiedrības un Polijas Republikas prezidenta gribai.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties referentam par labi sagatavoto atbildi Komisijai.

Mēs visi zinām, ka lēmumu pieņemšana par savu veselības pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizāciju un sniegšanu ir katras dalībvalsts atbildība. Tomēr tam nevajadzētu nozīmēt, ka dalībvalstis nevērīgi izturas pret nopietnu sadarbību veselības jomā ES līmenī. Pastāv plašs ar veselību saistītu jautājumu loks, piemēram, pandēmiju izraisīšanās novēršana un pacientu vai medicīnas darbinieku pārvietošanās, kuru risināšanā dalībvalstis nevar efektīvi rīkoties atsevišķi no pārējām dalībvalstīm un kuru risināšanā ir vajadzīga rīcība ES līmenī.

ES rīcība var būt vērtīga, izveidojot Eiropas pieredzes tīklus, kas padara iespējamu labākās prakses apmaiņu tādās jomās kā e-veselība, nanotehnoloģijas, retu slimību ārstēšana vai izcilības centri.

ES sadarbībā ar dalībvalstīm ir panākusi nozīmīgu progresu veselības aizsardzībā, piemēram, likumdošanas par tabakas reklāmu jomā, asins pagatavojumu jomā un, protams, atklājot Eiropas Slimību novēršanas un kontroles centru.

Mums jāpastiprina darbība, lai samazinātu veselības nevienlīdzību visās 27 ES dalībvalstīs, jo īpaši, nodrošinot labākās prakses apmaiņu un labāku sabiedrības informāciju par pilsoņu tiesībām pārrobežu veselības aprūpes jomā. Mums ātri ir jāpieņem tiesību akti šajā jomā, lai EKT spriedumi nav pacientu vienīgais orientieris Eiropā. Mums ir jāreaģē ar piemērotiem tiesību aktiem. Turklāt ir jāveic visaptverošs veselības ietekmes uz visiem tiesību aktiem novērtējums un izvērtējums, lai nodrošinātu platformu saskaņotai domāšanai un radītu iespēju lēmumu pieņēmējiem labāk piekļūt jebkuras politiskās iniciatīvas cilvēka veselības reālajām izmaksām.

Tas būtu jādara tieši tādā pašā veidā, kā vides ietekmes novērtējumi tagad tiek uzskatīti kā pats par sevi saprotams likumdevēju informēšanas veids un kā tie ir priekšnoteikums lielākās daļas ES politikas jomu formulēšanai. Pat, ņemot vērā šodienas ekonomisko un finansiālo krīzi, veselība ir mūsu galvenais mērķis.

  Åsa Westlund (PSE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par divām lietām. Pirmkārt, par to, kā risināt jautājumu par pārmērīgu antibiotiku izrakstīšanu, kas ir plaši izklāstīts ziņojumā.

Mums tikai jāpaskatās uz sevi šeit Eiropas Parlamentā, vai arī man tikai jāpaskatās uz sevi. Iespējams, ka es šeit šodien nestāvētu, ja mums nebūtu efektīvu antibiotiku. Es esmu slimojusi daudzas reizes un tāpat kā daudzi no jums šajā Parlamentā esmu pārliecināta, ka mani izglāba antibiotikas. Diemžēl mūsu bērnu izredzes saņemt šāda veida medicīnisko palīdzību nākotnē ir apdraudētas, jo mēs ļaujam ārstiem izrakstīt antibiotikas, kad tās nav vajadzīgas, un pat tirgot antibiotikas bez receptes.

Mums ir nepieciešami kontroles pasākumi un iniciatīvas, lai nepieļautu, ka ārsti tiekas ar pacientiem tikai peļņas dēļ, un lai liegtu viņiem iespēju izrakstīt antibiotikas, kad tās nav nepieciešamas. Es uzskatu, ka ES šā jautājuma risināšanā ir ārkārtīgi liela nozīme, popularizējot dažādus veiksmīgus pasākumus, lai cīnītos pret pārmērīgu antibiotiku izrakstīšanu.

Otrs jautājums, par kuru es vēlos runāt un kuru jau minēja vairāki citi runātāji pirms manis, attiecas uz nevienlīdzību veselības aprūpes nozarē. Ar nevienlīdzību veselības aprūpes nozarē ir saistīts vēl viens aspekts. Var runāt ne tikai par nevienlīdzību starp valstīm, bet arī par nevienlīdzību valstīs. PVO izveidoja īpašu komisiju, kas izvērtēja būtiskākās atšķirības veselības aprūpes jomā. Šī komisija pārliecinoši paziņoja, ka „sociālais taisnīgums ir dzīvības un nāves jautājums”, un par šo jautājumu mums atklāti ir jārunā Eiropas Savienībā.

Tas ir absolūti nepieņemami, ka valstīs pastāv šādas būtiskas atšķirības. Ir zināmi pozitīvi piemēri saistībā ar veiksmīgu būtisku atšķirību novēršanu veselības aprūpes jomā, bet ir zināmi arī ļoti negatīvi piemēri. Es esmu ļoti noraizējusies par to, kas notiek manas valsts galvaspilsētā. Negaidot tika īstenota sistēma, kuras rezultātā ārsti pārcēlās no sociāli mazāk attīstītām un nabadzīgākām vietām, kur medicīniskā aprūpe ir visvairāk nepieciešama, uz vietām, kur iedzīvotāji ir veselīgāki un turīgāki.

Es uzskatu, ka ES ir jāapkopo statistikas rādītāji un informācija, lai vēlētājus un arī tos, kuri pieņem lēmumus veselības aprūpes jomā, varētu informēt par pasākumiem, kas uzlabo sociālo taisnīgumu veselības aprūpes jomā, un pasākumiem, kas to neuzlabo.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE). - (RO) Lai risinātu Eiropas Savienības veselības aprūpes nozares būtiskās problēmas, mums ir nepieciešami rīcības plāni, kuros būtu jāietver labas veselības popularizēšanas, sabiedrības izglītošanas un slimību novēršanas programmas, jo īpaši attiecībā uz slimībām, kas ir saistītas ar pārtiku, aptaukošanos, alkohola un narkotiku lietošanu, kā arī smēķēšanu.

Agrīna slimību atklāšana un diagnozes noteikšana, kā arī hronisku slimību, it sevišķi vēža, atbilstīga ārstēšana uzlabos dzīves kvalitāti cilvēkiem, kuri cieš no šīm slimībām. Tieši tādēļ labākās prakses apmaiņa visās medicīniskās palīdzības sniegšanas jomās Eiropas Savienībā palīdzēs uzlabot pilsoņu labklājību un veselību. Es uzskatu, ka ir svarīgi popularizēt veselīgu dzīvesveidu ģimenēs, skolās un darbavietās, lai veidotu pamatu veselīga dzīvesveida modelim un veicinātu veselīgu šīs un nākamo paaudžu novecošanu.

Mums ir jāpievērš īpaša uzmanību mūsu bērnu veselībai, izstrādājot noteikumus attiecībā uz grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumu, ņemot vērā vecāku klātbūtnes ietekmi uz bērna fizisko un garīgo veselību. Tikpat būtiski ir uzlabot medicīniskās aprūpes sistēmu grūtniecēm un informēt viņas par alkohola lietošanas un smēķēšanas sekām.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Es vēlos paust atzinību referentam un norādīt, ka vienīgais veids, kā risināt 21. gadsimta problēmas, ir uzlabot sabiedrības veselību. Vienmēr būs aktuāls teiciens — „Visas pasaules zāles nevar aizstāt fiziskās aktivitātes, bet fiziskās aktivitātes var aizstāt visas pasaules zāles.” Mums nevajadzētu aprobežoties tikai ar veselīga dzīvesveida un uztura popularizēšanu. Ir pienācis laiks dažādos veidos, arī sniedzot finansiālu atbalstu, iedrošināt tos, kuri nevis kaitē savai veselībai, bet gan uzlabo to. Ļoti vērtīgi šai sakarībā būtu Eiropas Komisijas ieteikumi. Aktuāla problēma jaunajās dalībvalstīs ir speciālistu trūkums. Dažās valstīs gandrīz puse ārstu, kas nesen ieguvuši kvalifikāciju, meklē darbu citās ES dalībvalstīs, kur atalgojums ir daudz augstāks. Tādējādi jaunās dalībvalstis atbalsta un uzlabo savu turīgo kaimiņu veselības aprūpes sistēmas. Es neiesaku ierobežot brīvu pilsoņu pārvietošanos. Tomēr ir nepieciešams solidaritātes un kompensāciju fonds, lai mazinātu speciālistu trūkuma sekas.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, ar veselību saistītie jautājumi ir dalībvalstu kompetencē. Tomēr tam nevajadzētu būt šķērslim vienotai rīcībai, lai aizsargātu eiropiešu veselību. Būtiskākie mērķi ir noteikti Baltajā grāmatā. To starpā ir veselības veicināšana novecojošajai Eiropai, pilsoņu aizsardzība pret apdraudējumiem viņu veselībai un dinamisku veselības aprūpes sistēmu atbalsts. Šos mērķus nav iespējams sasniegt bez nopietnas vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanās.

Tādēļ šīm iestādēm ir pilnībā jāiesaistās šīs stratēģijas īstenošanā. Baltajā grāmatā ir minēts svarīgais jautājums par nevienlīdzību veselības aprūpes jomā un veselības aprūpes līmeņu atšķirībām dažādās dalībvalstīs un starp dažādām sociālajām grupām. Nodrošinājums ar noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem vairumā jauno dalībvalstu ir zems. Šīs atšķirības ir jālikvidē. Tādēļ ir nepieciešams nostiprināt pasākumus nevienlīdzības novēršanai, kā arī noteikt tos par būtiskāko mērķi.

Vēl viens Baltajā grāmatā minētais uzdevums ir saistīts ar nepieciešamību uzsvērt un veicināt to programmu nozīmi, kas ir saistītas ar informētības par veselību, jo īpaši par uzturu, uzlabošanu. Sabalansēts uzturs un veselīgs dzīvesveids var novērst daudzu hronisku slimību attīstību. Tieši tādēļ izglītības programmas par veselīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm no agrīnas bērnības ir tik ļoti būtiskas.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties cienījamajiem deputātiem par viņu darbu un runāšu par dažiem no viņu pieminētajiem jautājumiem.

Oviir kundze un Grossetête kundze minēja, ka Baltā grāmata ir pārāk vispārīga. Bet Baltā grāmata tiek izstrādāta, lai noteiktu vairākus vispārīgus principus un mērķus, uz kuriem turpmākajos gados varētu balstīt Kopienas veiktos pasākumus veselības aprūpes jomā. Būtu ļoti sarežģīti noteikt kvantitatīvus mērķus attiecībā uz šādiem plašiem un vispārīgiem jautājumiem un tik plašu jautājumu klāstu.

Komisija pilnībā piekrīt tam, ka kvantitatīvi mērķi ir labs stimuls pārmaiņām un rezultātu sasniegšanai. Tomēr mēs uzskatām, ka lietderīgāk ir noteikt šādus mērķus attiecībā uz katru politikas iniciatīvu stratēģijā.

Vairāki runātāji, piemēram, Janowski kungs, Adamou kungs, Belohorská kundze, Doyle kundze, Kuźmiuk kungs un Westlund kundze, pieminēja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Mēs pilnībā piekrītam paustajām bažām un tam, ka šīs atšķirības attiecībā uz veselības aprūpi ir jānovērš. Komisija sniegs paziņojumu nākamgad, bet līdz tam laikam mēs palīdzēsim novirzīt struktūrfondu finansējumu veselības aprūpes nozarei.

Willmott kundze uzdeva vairākus jautājumus. Viņa norādīja, ka darbs veselības aprūpes jomā tiek veikts pārāk daudz virzienos. Bet tieši tādēļ 2007. gadā pieņemtās ES veselības aprūpes stratēģijas mērķis ir saskaņotā sistēmā apvienot visas politikas jomas, kas attiecas uz veselības aprūpi. Komisija izvērtē dažādās struktūras veselības aprūpes jomā, lai nodrošinātu atbilstību starp šīm struktūrām un nodrošinātu efektīvu darbu, izvairoties no dublēšanās.

Willmott kundze uzdeva jautājumu arī par Kancerogēnu direktīvu. Komisija ir apspriedusies ar sociālajiem partneriem par šajā jomā 2004. gadā pieņemtās direktīvas iespējamo pārskatīšanu un uzdevusi veikt pētījumu, kas tiks pabeigts 2010. gada sākumā, par šīs direktīvas iespējamiem grozījumiem. Šā pētījuma rezultāti ļaus Komisijai pieņemt lēmumu attiecībā uz piemērotāko darbības virzienu. ES tiesību akti par drošību un veselības aizsardzību darbā, it sevišķi 1998. gada Direktīva par ķīmiskām vielām, attiecas uz aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķīmisku vielu izmantošanu darbā, arī tādu ķīmisku vielu, kurām ir kaitīga ietekme uz reproduktīvo veselību.

Westlund kundze minēja rezistenci pret antibiotikām. Komisija cieši sadarbojas ar ECDC (Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs). ECDC 2008. gada darba plānā mikrobu rezistence ir viens no prioritārajiem jautājumiem. Turklāt tā plāno katru gadu organizēt ES Informētības par antibiotikām uzlabošanas dienu. Šā pasākuma mērķis ir uzlabot sabiedrības informētību un zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar mikrobu rezistenci. Pirmā Informētības par antibiotikām uzlabošanas diena notiks 2008. gada 18. novembrī. Mēs arī cieši sadarbojamies ar ECDC, gatavojot otro ziņojumu par 2002. gada Padomes ieteikuma īstenošanu dalībvalstīs.

Nobeigumā es vēlos pateikties referentam Peterle kungam un visiem deputātiem par atbalstu mūsu izstrādātajai veselības aprūpes stratēģijai.

  Alojz Peterle, referents. − (SL) Komisāra kungs, dāmas un kungi, es vēlos sirsnīgi pateikties par šīm saturīgajām un sarežģītajām debatēm. Es esmu gandarīts, ka gandrīz visās runās bija dzirdami trīs būtiskākie vārdi: pirmais no tiem ir „kopā”, otrais ir „nevienlīdzība” un trešais — „novēršana”. „Kopā” nozīmē uzlabot sadarbību dalībvalstu līmenī, kā arī Eiropas Savienības līmenī, veidot partnerattiecības — arī starp reģionālajām un vietējām kopienām — un nodrošināt lielāku papildināmību. Es piekrītu tiem deputātiem, kuri teica, ka dalībvalstu kompetencē atstāts jautājums nevar būt attaisnojums, lai kopā neveiktu to, ko nevar izdarīt dalībvalstis atsevišķi, un šādu kopīgi veicamu pasākumu kļūst arvien vairāk.

Tas, ka tik daudzās jomās pastāv nevienlīdzība, par ko mēs esam brīdinājuši, liecina par zināšanu apmaiņas trūkumu. Ja iespēja izdzīvot pēc saslimšanas ar vēzi kādā reģionā ir par 10 % zemāka nekā citur, tas nozīmē, ka informācija un zināšanas nav sasniegušas šo reģionu, neskatoties uz to, ka tās ir pieejamas citiem, arī kaimiņvalstīm. Šai saistībā mums ir jānodrošina noteikta dinamika, kas ir balstīta uz pieejamām zināšanām. Būtiskākajam aicinājumam un padomam vajadzētu būt, ka mums ir jāizmanto pieejamās zināšanas un jānodrošina labas prakses apmaiņa. Saistībā ar dinamiku es vēlos norādīt, ka slimības izplatās strauji un tieši tādēļ ir jānodrošina arī politiskā dinamika un politiskā inovācija. Attiecībā uz Balto grāmatu es vēlos teikt, ka tā ir ļoti labs pamats mūsu turpmākajai rīcībai. Tās mērķis nav risināt visus specifiskos jautājumus, kas iekļauti citos dokumentos un citās rezolūcijās. Tai ir jāizveido sistēma, un, kā jau šeit tika pieminēts, mūsu rīcībā tagad pirmo reizi ir visaptverošs dokuments, kas ietver vērtības, rādītājus, stratēģijas un pasākumus. Tas ir pamats mūsu virzībai uz priekšu.

Nobeigumā es vēlos minēt problēmu saistībā ar Sociāldemokrātu grupas ierosinātajiem grozījumiem. Šī grupa ierosināja sešus grozījumus, ko noraidīja ENVI komiteja. Man ir grūti ignorēt ENVI komitejas izmantotos argumentus, lai paustu atšķirīgu nostāju. Es patlaban nevaru atbalstīt šos grozījumus, jo šī ir plenārsēde un uz šo jautājumu attiecas citas rezolūcijas. Apstiprinot šos grozījumus, tiks izjaukts dokumentā panāktais līdzsvars, jo citām sabiedrības daļām šāda uzmanība nav pievērsta. Tas attiecas ne tikai uz strādājošajiem, bet arī uz pensionāriem un skolēniem. Es, protams, uzstāju, lai tiktu izmantoti mani ENVI komitejas sanāksmē sniegtie argumenti.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien pulksten 11.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Iles Braghetto (PPE-DE), rakstiski. – (IT) Veselība ir kaut kas tāds, kam var noteikt izmaksas, bet nevar nosaukt cenu. Ieguldījums veselības aprūpē ir efektīvākais un lietderīgākais ieguldījums cilvēku vajadzībām pielāgotā sabiedrībā. Šis ieguldījums ir kopīga atbildība, kas jāuzņemas sabiedrības locekļiem, kuriem ir jācenšas dzīvot veselīgi, izturoties atbildīgi, veselības aprūpes darbiniekiem, kam ir jāievēro profesionālās ētikas kodekss, un valstu valdībām un pašvaldībām, kurām ir jāpievērš īpaša uzmanība veselības aprūpes sistēmu ilgtspējai.

Turklāt liela uzmanība ir jāpievērš nepieciešamībai pēc integrētām sociālām un veselības aprūpes politikas jomām, kas pielāgotas jaunajām prasībām. Nevienlīdzības novēršana, veselības aprūpes nozares īpašo prasību nodrošināšana, pielāgošanās epidemioloģiskajām pārmaiņām un aktīvākas sadarbības veicināšana starp dalībvalstīm un reģioniem — visi šie jautājumi ir atbilstoši iekļauti Peterle kunga ziņojumā, un es vēlos viņam pateikties par lielisko darbu.

  Corina Creţu (PSE), rakstiski. – (RO) Eiropas Parlamenta pieņemtā rezolūcija par Eiropas Komisijas Balto grāmatu „Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam” mudina uz turpmāku rīcību. Tā ietver noteikumus attiecībā uz stratēģiju veselības aprūpes jomā, bet es pamanīju arī šā dokumenta trūkumu — tajā nav kvantitatīvu mērķu, kas nodrošinātu lielāku efektivitāti.

Es pārstāvu valsti, kuras veselības aprūpes sistēma ir ļoti zemā līmenī, ko atspoguļo iedzīvotāju satraucošais veselības stāvoklis, un tādēļ es vēlos uzsvērt, ka būtiski ir ne tikai īstenot runas praksē, bet arī uzlabot solidaritāti Eiropas Savienības līmenī, lai visiem pilsoņiem nodrošinātu atbilstīgus veselības aprūpes pakalpojumus.

Rumānijā ir ļoti daudz negatīvu piemēru saistībā ar veselības aprūpi. Tā ir ES dalībvalsts ar lielāko tuberkulozes pacientu skaitu, un tā ieņem priekšpēdējo vietu attiecībā uz diabēta ārstēšanas kvalitāti, neskatoties uz to, ka diabēts ir ļoti izplatīta slimība. Viens no desmit rumāņiem slimo ar aknu slimībām. Vienai ceturtdaļai Rumānijas bērnu ir veselības problēmas. Salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm satraucoši ir pieaugusi mirstība no vēža. Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir 61 % no kopējā nāves gadījumu skaita, lai gan ES šis rādītājs ir 37 %. Rumānija ir Eiropas valstu līderu vidū attiecībā uz izrakstīto recepšu, slimnīcā uzņemto pacientu un ķirurģiskas iejaukšanās skaitu, bet tā ir arī valsts, kuras iedzīvotājiem ir īsākais vidējais mūža ilgums ES.

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. – (HU) Alerģija mūsdienās ir endēmiska slimība. Tā pārliecinoši izplatās Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Vienai trešdaļai mūsu bērnu ir alerģija, un, ja mēs nerīkosimies, pavisam drīz puse Eiropas iedzīvotāju cietīs no kāda alerģijas veida. Alerģijas iemesli ir ķīmiski apstrādātu produktu lietošana un piesārņota vide. Alerģijas simptomu rašanos veicina ķīmiskas vielas, dabīgas un mākslīgas pārtikas piedevas, garšvielas, ziedputekšņi un citas dabīgas vielas, kā arī dzīvnieku spalvas. Ungārijā īpaši lielas problēmas rada vērmeļlapu ambrozija.

Diemžēl Eiropas Savienībai — kā jau Komisija to apstiprināja, atbildot uz manu jautājumu, — pašlaik nav stratēģijas cīņai pret alerģiju. Pilsoniskās sabiedrības alerģijas slimnieku asociācijas un miljoni šīs slimības skarto Eiropas pilsoņu cer, ka tiks ieviesti tiesību akti alerģijas apkarošanai Eiropas mērogā. Darīsim kaut ko, lai palīdzētu izvairīties no alerģijas, lai likvidētu būtiskākos šīs slimības cēloņus un aizsargātu alerģijas slimniekus. Aktīva iesaistīšanās nostiprinātu mūsu apņemšanos risināt Eiropas Savienības pilsoņu veselības aprūpes jautājumus un viņu ikdienas problēmas.

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. – Es vēlos pievērst uzmanību satraucošajai tendencei Eiropā, ka arvien vairāk jaunu cilvēku skar garīgas problēmas. Daudzi jaunieši Eiropā cieš no stresa; paaugstinās dažādu vielu, it sevišķi alkohola un narkotiku, pārmērīgas lietošanas rādītāji. Šie aspekti gan atsevišķi, gan kopā var veicināt nopietnus garīgus traucējumus.

Nesenās traģēdijas Somijā norāda uz to, ka vairāk nekā jebkad iepriekš dalībvalstīm ir jāpievērš uzmanība jauniem cilvēkiem un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu labu veselību, jo īpaši garīgo veselību.

Ārkārtīgi būtiska ir holistiska un proaktīva pieeja, lai novērstu garīgo problēmu un slimību cēloņus. Drošai dzīves videi (novērsta vardarbība ģimenē un dažādu vielu pārmērīga lietošana), stresu izraisošo faktoru mazināšanai skolā un mājās, profilaktiskajiem pasākumiem un informēšanai jābūt galvenajām prioritātēm. Neviena skola nevar aizstāt mīlošu ģimeni, kurā vecāki apzinās savu atbildību iemācīt bērniem sociālās un ētiskās pamatvērtības.

Lai sasniegtu noteiktos mērķus, ir būtiski iesaistīt visu sabiedrību. Dažādas brīvprātīgo un jauniešu organizācijas ir īpaši nozīmīgas, jo veido drošu vidi brīvā laika aktivitātēm un neformālai izglītošanai, kā arī informē par jautājumiem, kas ir saistīti ar garīgo veselību.

Tāpēc es aicinu īstenot holistisku un proaktīvu pieeju, iekļaujot tajā arī mērķi garantēt labāku garīgo veselību un tādējādi labāku nākotni jauniešiem.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju to, ka A. Peterle ziņojumā ir izklāstīta un uzsvērta nepieciešamība steidzami veikt pasākumus, lai pieņemtu darbā un piesaistītu veselības aprūpes speciālistus.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas sniegtās informācijas, 2 % ārstu, kas emigrējuši no valsts, vajadzētu būt kā brīdinājuma signālam iestādēm. Rumānijā 4 % rumāņu ārstu pieprasīja dokumentus, lai atstātu valsti un strādātu ārvalstīs, un šāds rādītājs tika reģistrēts arī 2007. gadā. Tādējādi Rumānija ne tikai pārsniedza līmeni, kas tiek uzskatīts par brīdinājuma signālu, bet dubultoja to. No 2008. gada sākuma līdz 1. septembrim 957 personas lūdza Rumānijas Ārstu kolēģijai (CMR) morālās integritātes apliecības, kas nepieciešamas, lai strādātu ārvalstīs.

Tas ir acīmredzami, ka veselības aprūpes sistēma nevar darboties bez ārstiem. Es domāju, ka šī ir satraucoša problēma ne tikai Rumānijā, bet visā Eiropā, un kvalificētu speciālistu, kas var ārstēt pacientus Eiropā, trūkumam ir jākļūst par dalībvalstu un Eiropas Savienības svarīgāko risināmo jautājumu.

  Péter Olajos (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Vispirms es vēlos teikt, ka esmu ļoti iepriecināts, ka pēdējā laikā mēs redzam arvien vairāk ziņojumu un stratēģiju par veselības aprūpes nozīmi.

Tā kā es piedalījos 2009. gada budžeta plānošanā, esmu centies runāt Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) vārdā. Gan ENVI, gan arī Budžeta komiteja manas iniciatīvas ir uzņēmušas pozitīvi.

Kā jau A. Peterle norādījis, pastāv cieša saikne starp veselības apdraudējumiem un klimata pārmaiņām. 7. oktobrī Budžeta komiteja pieņēma manis ierosināto pētniecības projektu „Visaptverošs pētījums par veselību, vidi un klimata pārmaiņām — iekštelpu un āra gaisa kvalitātes uzlabošana”. Šīs 4 miljonus eiro vērtās iniciatīvas īstenošanu vadīs Centrāleiropas un Austrumeiropas Reģionālā vides centra (REC) Ungārijas birojs, un tā ietvers deviņas valstis (Austriju, Bosniju un Hercegovinu, Somiju, Ungāriju, Itāliju, Nīderlandi, Norvēģiju, Serbiju un Slovākiju). Projekta īstenošanas laikā tiks pētīta saikne starp veselību, vides aizsardzību, transportu un klimata pārmaiņām un to ietekmi skolās.

Arī attiecībā uz ECDC ratifikāciju es atbalstu referentu. Lai aģentūra varētu uzņemties papildu atbildību, es iesaku atcelt Komisijas noteiktos ierobežojumus. ENVI vienprātīgi pieņēma šādu lēmumu, un jācer, ka oktobra beigās par to vienosies arī Parlaments.

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. – (PL) Laba veselība ir viena no lielākajām svētībām, kas cilvēkam dzīves laikā ir dota. Diemžēl satraucoša tendence, piemēram, saslimstības ar vēzi, sirds un asinsvadu slimībām, aptaukošanos un diabētu gadījumu skaita palielināšanās, liecina par to, cik lielā mērā apdraudēta patlaban ir cilvēka veselība. Mēs saskaramies ar problēmām, kuras radušās saistībā ar klimata pārmaiņām, globalizāciju, sabiedrības novecošanu, kā arī pandēmiju draudiem un bioloģisko terorismu.

Bažas rada arī ievērojamā medikamentu cenu paaugstināšana pēdējos gados. Tas nozīmē, ka daudzi ES pilsoņi vienkārši nevar atļauties iegādāties medikamentus. Turklāt dažu ES dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās ir jāveic radikālas reformas, lai novērstu ārkārtīgi lielo nevienlīdzību. Piemēram, dalībvalstīs vidējais mūža ilgums sievietēm atšķiras par 9 gadiem, bet vīriešiem — par 13 gadiem.

Arī ieguldījumiem veselības aprūpes politikas jomās, kas attiecas uz cilvēka pirmajiem mūža gadiem, ir jābūt prioritātei. Tomēr ir būtiski nepieļaut attīstību tādā virzienā, ka bērnu invalīdu vai bērnu ar hroniskām slimībām dzimstības kontrole kļūst vispārpieņemta. Tā vietā ir jāveicina atbalsts slimu bērnu vecākiem.

Turklāt es vēlos uzsvērt, ka ir jāņem vērā dalībvalstu kompetence veselības aprūpes un veselības aprūpes pakalpojumu izvēles jomā.

Ir skaidrs, ka veselības aprūpe rada apgrūtinājumu ekonomikai. Tādēļ ieguldījumus veselības aprūpē vajadzētu uztvert nevis tikai kā izdevumus, bet arī kā būtisku ieguldījuma elementu cilvēku kapitāla kvalitātes uzlabošanai un nozīmīgu sociālo un politisko jautājumu.

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Lai nodrošinātu veselības aizsardzību, mums ir jārisina konstatētās problēmas. Atbildība par veselības aprūpes standartu uzturēšanu un veicināšanu galvenokārt ir jāuzņemas dalībvalstīm. Tomēr vairākās jomās, jo īpaši attiecībā uz starptautiskām problēmām, mūsu uzdevums ir nodrošināt dalībvalstīm pēc iespējas lielāku atbalstu, ja tās nespēj efektīvi rīkoties.

Būtiskākā problēma, ar ko mēs saskaramies, ir ārkārtīgi lielās atšķirības, pirmkārt, starp dalībvalstīm un, otrkārt, katrā dalībvalstī. Vidējais mūža ilgums „vecajās” dalībvalstīs ir caurmērā par 10 gadiem ilgāks nekā „jaunajās” dalībvalstīs. Mūsu uzdevums ir izplatīt dalībvalstīs izmēģinātas un pārbaudītas procedūras, kas ir pierādījušas savu efektivitāti. Atbilstošu pilsoņu informēšanas pasākumu mērķis ir pielāgot un saskaņot standartus.

Veselība ir ārkārtīgi svarīga ikvienam, un tā ir arī nozīmīgs ekonomisks faktors. Tādēļ mums ir jādara vēl vairāk, lai, piemēram, apturētu dramatisko saslimstības ar vēzi pieaugumu. Lai to panāktu, ir būtiski ņemt vērā veselības faktoru visās politikas jomās un veicināt jauno tehnoloģiju un inovāciju attīstību.

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. – Es gribētu izmantot iespēju, lai paustu īpašu atzinību konkrētiem veselības aprūpes stratēģijas aspektiem, it sevišķi tam, ka stratēģija ir attiecināta arī uz autisma spektra slimībām, kas skar arvien lielāku skaitu bērnu Eiropā, un vēlos pieminēt izcilo pētījumu, kas šai jomā jau ir uzsākts ar Komisijas atbalstu.

Es atzinīgi vērtēju to, ka ir pievērsta uzmanība retām slimībām, Alcheimera slimībai, garīgo saslimšanu pētniecībai un vīriešu veselībai, kā arī to, ka turpinās darbs pie jautājumiem saistībā ar tādām plaši izplatītām slimībām kā sirds un asinsvadu slimības, diabēts un vēzis.

Mani priecē tas, ka ir pieminēti aprūpētāji, jo ir svarīgi atcerēties, ka slimības skar ne tikai slimniekus, bet arī tos, kas viņus mīl un rūpējas par viņiem, un es ceru, ka mēs neaprobežosimies tikai ar pieminēšanu, bet gan nodrošināsim praktisku atbalstu šīs problēmas skartajiem.

Es atbalstu arī konstruktīvo pieeju slimību profilaksei, jo īpaši pasākumiem, kas vērsti pret alkohola un narkotiku lietošanu grūtniecības laikā.

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Veselība ir viena no lielākajām vērtībām cilvēka dzīvē. Satraucošais saslimstības ar vēzi, sirds un asinsvadu slimībām, diabētu un aptaukošanos gadījumu skaita pieaugums, kas pašlaik ir vērojams, neskatoties uz panākto progresu šo slimību ārstēšanā, ir būtiska problēma, kura jārisina. Liekā svara un nepareiza uztura, kā arī neatbilstošas diētas radītās problēmas un HIV/AIDS apdraud Eiropas Savienības iedzīvotāju veselību.

Atšķirības „jaunajās” un „vecajās” dalībvalstīs attiecībā uz izdzīvojušo vēža slimnieku skaitu ir tik lielas, ka mēs varam runāt par „dzelzs aizkaru veselības aprūpes nozarē”. Eiropas Savienībai ir jāstiprina pasākumi, lai mazinātu nevienlīdzību starp dalībvalstīm, jo īpaši, apmainoties ar labāko praksi dažādās jomās un veicinot sabiedrības izglītošanu, lai nodrošinātu labāku veselības aprūpi, kā arī, atbalstot inovācijas veselības aprūpes sistēmās, un tai ir arī jāierosina izpildes pasākumi, lai nodrošinātu strukturētu sadarbību starp ES iestādēm.

Mums ir jānosaka veselības aprūpes pamatvērtības, ES veselības rādītāju sistēma un pasākumi veselības aprūpes nozarē pastāvošās nevienlīdzības izskaušanai. Mums ir jāveic ieguldījumi veselības aprūpē, jāpieņem tiesību akti veselības veicināšanai jebkurā cilvēka dzīves posmā, kā arī attiecībā uz tabaku, pārtiku, alkoholu un citiem faktoriem, kas ietekmē veselību.

(Sēdi pārtrauca plkst. 10.35 un atsāka plkst. 11.00.)

SĒDI VADA: G. ONESTA
Priekšsēdētāja vietnieks