Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2002/0072(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0373/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0373/2008

Debates :

PV 20/10/2008 - 13
CRE 20/10/2008 - 13

Balsojumi :

PV 22/10/2008 - 4.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0507

Debates
Pirmdiena, 2008. gada 20. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13. Darba aģentūras (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ieteikums otrajam lasījumam (A6-0373/2008) par Padomes kopējo nostāju (10599/2/2008 – C6-0327/2008 – 2002/0072(COD)), lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pagaidu darbu — Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja. (Referents: H. Désir).

 
  
MPphoto
 

  Harlem Désir, referents. (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi — es ceru, ka Padomes prezidentūra mums pievienosies — ir pagājuši vairāk nekā seši gadi, kopš tika atlikta Direktīvas par pagaidu darba aģentūrām pieņemšana, kas notika nevis Parlamenta dēļ, kurš sniedza savu atzinumu, tiklīdz Komisijas ierosinājums tai tika nosūtīts 2002. gadā, bet tieši tādēļ, ka dažas dalībvalstis nonāca strupceļā Padomē.

Šodien pēc kopējās dalībvalstu nostājas pieņemšanas mums ir iespēja vienoties par šo svarīgo sociālo tiesību aktu laikā, kad tiek daudz tiek gaidīts no Eiropas sociālā modeļa, un tieši šī iespēja mums ir jāizmanto. Pagaidu darbā ir nodarbināti vairāk nekā trīs miljoni ES iedzīvotāju. Pagaidu darba ņēmējus nodarbina apmēram 20 000 uzņēmumi, kuru apgrozījums ir EUR 75 miljardi.

Tā ir nozare, kas acīmredzot ir ļoti pakļauta izaugsmes svārstībām, un pagaidu darba ņēmēji šobrīd ir pirmie, kurus ietekmē ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās un arvien lielākais bezdarbs. Tomēr tāpat kā citos nedrošas un netipiskas nodarbinātības veidos arī pagaidu darbā dažos pēdējos gados ir novērojama strukturāla izaugsme, un šī attīstība tika novērtēta gandrīz 60 % apmērā pēdējos piecos gados. Šī attīstība īpaši aktīvi ir notikusi jaunajās dalībvalstīs.

Pagaidu darbs ir ļoti daudzās nozarēs, kas dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgas: dažās valstīs rūpniecība, citās — pakalpojumi, būvniecība un lauksaimniecība, vēl citās — transports. Arī nodarbinātības rādītāji dažādās valstīs ir atšķirīgi. Tie varētu būt pat 5 % no visiem darba ņēmējiem tādās valstīs kā Apvienotā Karaliste. Atšķiras arī darba ilgums. Dažās valstīs tas ir īslaicīgs, piemēram, Francijā darba ilgums ir apmēram 10 dienas; Spānijā mazāk par nedēļu; Somijā apmēram 20 dienas. Tomēr citās valstīs, piemēram, Īrijā, Beļģijā un Nīderlandē tas var ilgt vairākus mēnešus, bet Austrijā — pat gadu un vairāk.

Kā mēs zinām, pagaidu darba ņēmēji ir vairāk pakļauti fiziskam riskam, darba intensitātei un negadījumiem darbā. Viņi bieži tiek apmācīti ļoti šaurā jomā. Tāpat ārkārtīgi izplatīts ir stress, jo viņi darbā nejūtas droši.

Faktiski dalībvalstu tiesību akti un juridisko sistēmu veidi, kas attiecas uz viņu situāciju ir ļoti atšķirīgi — tik lielā mērā, ka pagaidu darba ņēmēji ir pilnībā aizsargāti attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi, īpaši darba algas ziņā, tikai 10 no 27 Eiropas Savienības valstīm. Viņu piekļuve apmācībai, sociālā aizsardzība, dzemdību atvaļinājumi — visas šīs jomas dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgas, un tās absolūti netiek garantētas vienlīdzīgi visās dalībvalstīs.

Tādēļ Eiropas Komisija pēc sociālo partneru pieprasījuma un ar Eiropas Parlamenta atbalstu vēlējās radīt tiesību aktu, kas varētu garantēt vienlīdzīgu attieksmi. Pēc sākotnējā projekta saņemšanas 2002. gada novembrī Eiropas Parlaments, ievērojot ziņojumu, ko sagatavoja mana kolēģe deputāte van den Burg kundze, kura joprojām ir šeit Parlamentā un kurai es vēlētos izrādīt cieņu, nostiprināja šo tiesību akta projektu, kas ļāva garantēt vienlīdzīgu attieksmi, sākot no pirmās darba dienas, jo īpaši attiecībā uz darba algu.

Kad pagājušā gada jūnijā tika pieņemta Padomes kopējā nostāja, Padome galu galā piekrita Eiropas Parlamenta nostājai. Tādēļ es uzskatīju, ka vienlīdzīgai attieksmei, sākot no pirmās darba dienas, ir jābūt vispārējam noteikumam un ka par jebkuru atkāpi no šī principa ir jāvienojas sociālajiem partneriem kopējās sarunās vai ar tādu nolīgumu palīdzību, kas noslēgti ar sociālajiem partneriem valsts līmenī. Eiropas Parlamenta grozījumi par darba un nodarbinātības pamatnosacījumu definīciju, jo īpaši 3. pantā iekļaujot jautājumu par darba algu, arī tika iekļauti kopējā nostājā.

Visbeidzot, Padomes kopējā nostājā tika saglabāti grozījumi par nodarbinātības, koplietošanas telpu un profesionālās apmācības pieejamību un par pagaidu darba ņēmēju pārstāvību saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas attiecas uz pastāvīgā darba ņēmējiem, kurus nodarbina lietotājuzņēmumi.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā ir notikušas debates par Parlamenta sākotnējo priekšlikumu grozīt Komisijas priekšlikumu un papildināt to ar aspektiem attiecībā uz veselību, drošību un higiēnu darbā, ko Padome nepieņēma. Tomēr šīs garantijas pastāv saskaņā ar citas direktīvas nosacījumiem — Padomes 1991. gada 25. jūnija direktīvas nosacījumiem —, kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā.

Kā jūs zināt, dāmas un kungi — es beigšu šo pirmo uzrunu par šo punktu — Eiropas Arodbiedrību konfederācija, no vienas puses, un profesionālās struktūras, kas pārstāv pagaidu darba aģentūras, no otras puses, vēlas, lai mēs pieņemtu šo tiesību aktu. Šodien pieņemt šo tiesību aktu nozīmē nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta nostājas pirmajā lasījumā turpmāk kļūs par tiesību aktiem; ka šo sistēmu pagaidu darba ņēmēju aizsardzībai varēs transponēt turpmāko trīs gadu laikā, ka neskaidro sarunu Padomē Pandoras lādi vairs nevarēs atvērt. Tādēļ Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja 7. oktobrī pieņēma lēmumu ieteikt kopējās nostājas apstiprināšanu bez grozījumiem, lai aizsargātu šo visnedrošāko nodarbinātības nozari Eiropā.

 
  
  

SĒDI VADA: M. ROTHE
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos pateikties referentam Désir kungam par viņa sagatavoto dokumentu. Man nav ko piebilst par galvenajiem punktiem, kas tika izvirzīti, bet es vēlētos tikai koncentrēties uz 10. jūnija politiskā nolīguma rezultātiem un norādīt uz panākumiem, kuri tika sasniegti daudzos pamatpunktos Eiropas Parlamenta interesēs. Tagad mēs esam noteikuši vienlīdzīgas attieksmes principa tiešu piemērošanu pagaidu darba ņēmējiem, sākot no pirmās darba dienas, bez jebkādiem izņēmumiem attiecībā uz īstermiņa darbu, „maksājumu atlikšanas periodiem”, definīciju noskaidrošanu, apspriedēm ar sociālajiem partneriem vai viņu iesaistīšanu izņēmumu ierosināšanā, kas atļautu noteikt kādas īpašas atkāpes no vienlīdzīgas attieksmes principa. Komisija ir apmierināta ar panākto vienprātību jautājumā par kopējo nostāju, kādu pieņēma Padome Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā, un es vēlreiz apsveicu referentu un politiskās grupas par to, ka viņi apstiprināja savu vēlmi pieņemt kopējo nostāju bez papildu grozījumiem.

Dāmas un kungi, cieņa pret sociālajiem partneriem ir Eiropas Savienības politiskās idejas pamatnosacījums, tādēļ es ar lielu gandarījumu atzīmēju arodbiedrību un darba devēju nostāju. Dāmas un kungi, es uzskatu, ka apstākļi ir piemēroti, lai pieņemtu ierosinājumu pirmajā lasījumā.

 
  
MPphoto
 

  Xavier Bertrand, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, lai gan es jūs nespēju saklausīt fiziski, manuprāt, jūsu piezīmes, Désir kungs, tāpat kā jūsu piezīmes, komisāra kungs, tika man godprātīgi paziņotas.

Padome 9. jūnijā Luksemburgā vienojās par diviem dokumentiem, par kuriem Eiropas Savienības dalībvalstis bija diskutējušas vairākus gadus. Kā jūs zināt, pirmais ir ierosinājums pārskatīt Darba laika direktīvu, par kuru sarunas tika risinātas kopš 2004. gada. Par to šīvakara debatēs netiek runāts.

Otrais ir direktīvas projekts par pagaidu darba ņēmēju apstākļiem, par ko tiek risinātas sarunas kopš 2002. gada. Šī projekta mērķis ir stiprināt aizsardzību, ko saņem pagaidu darba ņēmēji, un uzlabot pagaidu darba kvalitāti. Tā galīgā pieņemšana ir šodienas sanāksmes mērķis.

Vispirms es vēlētos teikt, ka, manuprāt, šī dokumenta par pagaidu darba ņēmējiem pieņemšana ir ļoti spēcīgs mājiens visiem eiropiešiem, ka 2008. gads var kļūt par sociālās Eiropas atdzimšanas gadu. Mēs gadiem ilgi esam gaidījuši uz reālām izmaiņām sociālās jomas tiesību aktos. Ar Darba laika direktīvas galīgo pieņemšanu mēs sākam izkļūt no šī gadiem ieilgušā strupceļa.

Eiropas iedzīvotāji gaidīja šo mājienu, ka Eiropa var būt par viņu aizstāvi. Kā mēs zinām, viņu gaidas ir vēl lielākas pašreizējos apstākļos, ņemot vērā finanšu krīzi un tās sekas uz ekonomiku. Šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir īstais laiks dot viņiem reālas cerības par mūsu spēju saskaņot ekonomiskās labklājības mērķi ar sociālās kohēzijas mērķi un par mūsu vēlmi aizsargāt un veicināt Eiropas sociālo modeli.

Direktīvas projekts, par kuru mēs šovakar diskutējam, ir ārkārtīgi svarīgs dokuments, pirmkārt, tāpēc, ka tas ietekmēs daudzus eiropiešus. 2006. gadā Eiropā bija 3,4 miljoni pagaidu darba ņēmēju. Tomēr, ja mēs saskaitām cilvēkus, kas jebkad izmantojuši pagaidu darba aģentūru pakalpojumus, mēs redzam, ka tas ietekmē 6 miljonus cilvēku.

Es vēlētos teikt, ka 20 gadu laikā pagaidu darbs ir tas netipiskā darba veids, kas ir palielinājies visvairāk. Turklāt saskaņā ar Dublinā dibinātā Eiropas fonda informāciju tā apjoms ir vismaz dubultojies gandrīz visās dalībvalstīs un pieckāršojies Dānijā, Itālijā, Spānijā un Zviedrijā, kur ir arvien vairāk Eiropas uzņēmumu, kas to izmanto, lai atrastu darba ņēmējus, kuri atbilst viņu īpašajām prasībām.

Tādējādi mēs šodien runājam par Eiropas ekonomikas pamatnozari, un par šo pamatnozari jūs esat iesniedzis pamatdokumentu, Désir kungs, kas piedāvās reālas papildu garantijas Eiropas darba ņēmējiem.

Pirmā no šīm garantijām ir vienlīdzīgas attieksmes princips, sākot no pirmās darba dienas, attiecībā uz pastāvīgā un pagaidu darba ņēmējiem. Šis jauninājums ir nozīmīgākais sasniegums pagaidu darba ņēmējiem Eiropā, kuriem tiesību akti līdz šim nenoteica šādus aizsargājošus noteikumus. Visu darba laiku uz šiem darba ņēmējiem turpmāk attieksies tie paši darba nosacījumi, kas attiecas uz darba ņēmējiem, kurus uzņēmums tieši pieņem darbā tajā pašā amatā. Tas attieksies uz darba laiku, virsstundām, pārtraukumu laiku, atpūtas periodiem, naktsdarbu, apmaksāto atvaļinājumu, darba ņēmēju veselības aizsardzību, tiesībām uz nediskrimināciju un grūtnieču aizsardzību.

Tas ir svarīgi, jo mēs arī zinām attiecībā uz visiem šiem tematiem, ka pagaidu darba ņēmēji pašlaik ir pakļauti fiziskiem draudiem vismaz tikpat lielā mērā kā pastāvīgā darba ņēmēji un darba ritmam, kas dažkārt ir straujāks.

Vienlīdzīgas attieksmes princips, sākot no pirmās darba dienas, attieksies arī uz darba algu. No darba sākšanas brīža pagaidu darba ņēmēji saņems tādu pašu darba algu kā cilvēki, ko tieši pieņēmis darbā izmantotājs uzņēmums tā paša darba veikšanai.

Atkāpes no šī principa un īpaši novērtējuma periodu ieviešana būs iespējama tikai tad, ja tiks sasniegta vienošanās starp sociālajiem partneriem, proti, ja tiks noteikta kompensācija darba ņēmējiem.

Visbeidzot, direktīva nodrošinās jaunas garantijas attiecībā uz pagaidu darba ņēmēju piekļuvi pastāvīgiem darbiem, piekļuvi koplietošanas telpām, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, bērnu aprūpes iestādēm un transporta pakalpojumiem, kā arī attiecībā uz piekļuvi profesionālajai apmācībai vai pārstāvībai.

Jums, Padomes priekšsēdētāj, es vēlētos teikt, ka es priecājos par šobrīd esošajiem piemērotajiem apstākļiem šī dokumenta pieņemšanai. Taisnība, šajā dokumentā ir iekļauti daudzi grozījumi, ko Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā 2002. gada novembrī. Tas arī bez šaubām paskaidro to, kāpēc Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja — praktiski visi tās locekļi — nolēma to negrozīt, un es vēlētos vēlreiz pateikties referentam par dokumentu un visiem deputātiem, kuri aktīvi pie tā strādāja, par viņu konstruktīvo pieeju.

Šis praktiski vienprātīgais atbalsts arī ir skaidra šī dokumenta lietderīguma un kvalitātes zīme, un es arī vēlētos šeit Parlamentā izteikt atzinību Špidla kungam, kurš vienmēr ir atbalstījis šo iniciatīvu un kurš piekrita neatsaukt šo dokumentu, lai gan šķita, ka debates ir apstājušās, piemēram, 2007. gada decembrī Briselē.

Kā jūs zināt, Slovēnijas prezidentūras laikā mēs spējām panākt pozitīvu rezultātu. Es vēlētos uzsvērt centienus, ko šajā jomā izdarīja Apvienotā Karaliste un izsaku atzinību par vienošanos, kas 2008. gada 19. maijā tika panākta starp Apvienotās Karalistes sociālajiem partneriem. Tas bija būtisks faktors. Visbeidzot, es vēlētos norādīt uz atbalstu, ko Eiropas sociālie partneri sniedza kopējai nostājai, kura tika pieņemta 9. jūnijā attiecībā uz pagaidu darbu.

Tādēļ šodien mēs varam teikt, ka šajā jautājumā ir sasniegta vienošanās starp visiem dalībniekiem. Tas arī parāda to, ka ar neatlaidību, radošumu un dialogu mēs varam izkļūt no situācijām, kuras ir šķietami nonākušas strupceļā pat sociālajos jautājumos, pat Eiropā, pat attiecībā uz direktīvu pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Morin, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Bertrand kungs, Špidla kungs, pirmkārt, mēs šeit pabeidzam darbu pie ārkārtīgi konstruktīva dokumenta, pie kura strādāja Eiropas iestādes, no vienas puses, un dalībvalstis, no otras puses, kā arī politiskās grupas un sociālie partneri. Mūsu teksta pamatā ir vienprātība ar sociālajiem partneriem. Šis direktīvas projekts šobrīd nosaka vispārēju sistēmu pagaidu darba ņēmējiem 27 dalībvalstīs, un tas ir ļoti svarīgs solis uz priekšu, kura pamatā ir nediskriminācijas principa ievērošana attiecībā uz pastāvīgā un pagaidu darba ņēmējiem.

Mēs tajā esam iekļāvuši pienākumu nodrošināt pārredzamību attiecībā uz apstākļiem, kas jānodrošina darba ņēmējiem, un arī pienākumu nodrošināt uzticību darba ņēmējiem un darba devējiem starpā. Darbinieku drošība un uzņēmumiem vajadzīgais elastīgums ir ļoti svarīgi rādītāji; tādēļ šodien Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupa, kuras pamatprincipi ir vienlīdzīga attieksme, piekļuve profesionālajai apmācībai un procedūras pagaidu darba ņēmēju pārstāvībai saskaņā ar koplīgumiem, arī ir mēģinājusi panākt šajā darbā progresu un vienprātību.

Eiropa šobrīd aizsargā šos darba ņēmējus. Šī pamatdirektīva par pagaidu darba ņēmēju aizsardzību paredz jaunus darba nosacījumus. Mēs noteikti uzskatām, ka mēs kopīgi virzāmies uz priekšu pretim sociālajai Eiropai. Tādēļ mēs, protams, piekritīsim balsot par šo direktīvu bez grozījumiem, kā tā tika šodien iesniegta.

 
  
MPphoto
 

  Ieke van den Burg, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, dažkārt darbs, pie kā ir smagi strādāts, nedod rezultātus, un dažkārt rezultāts nāk ļoti vēlu. Tā notika ar šo direktīvu. Bija sajūta, ka ar to nekas nenotiks.

Pirms sešiem gadiem 2002. gadā es ļoti nopietni strādāju pie ziņojuma pirmajam lasījumam par šo Komisijas ierosinājumu pēc sociālā dialoga sarunām ar sociālajiem partneriem par viņu atbildības jomām.

Mums izdevās pārliecināt Komisiju un lielāko daļu Padomes pieņemt 95 % mūsu grozījumu un teksta uzlabojumu; tolaik tikai mazākums, proti, 4 no 15 dalībvalstīm bloķēja vairākumu un nevēlējās tam pievienoties. Vairākas prezidējošās valstis ļoti centās rast izeju no strupceļa, bet pēc pāris gadiem priekšlikums bija, ja ne gluži „beigts”, tad vismaz „komā”.

Tas bija negods, jo problēmas, ko direktīva risināja ES paplašināšanas periodā nebūt nebija izzudušas, gluži pretēji. Tāpat direktīva pilnībā neatrisināja viesstrādnieku izmantošanas problēmas, tādēļ mums jāturpina pie tās strādāt, bet pirmām kārtām ir vajadzīga Direktīva par pagaidu darba aģentūrām. Tā ievieš skaidrību par pagaidu darba aģentūru darbinieku statusu un tiesībām, stiprinot vienlīdzīgas attieksmes principu kā darba tiesību pamatprincipu un vienlaicīgi — un tas nav mazāk svarīgi — uzsverot koplīgumu slēgšanas nozīmi un atbilstošu kolektīvo darba attiecību nozīmi arvien augošākajā un nobriedušākajā pagaidu darba aģentūru nozarē.

Es to uzsveru tādēļ, ka tas viss ir saistīts ar negatīvajām asociācijām attiecībā uz strādājošo ekspluatēšanu, ko veic darbu vadītāji no organizēto profesionālo pagaidu darba aģentūru nozares. Pašreizējā direktīvā šī nozare var patiešām pierādīt savu briedumu un spēju risināt labu sociālo dialogu ar arodbiedrībām un vēlāk palīdzēt panākt ļoti progresīvus elastības un drošības nosacījumus darba tirgū.

 
  
MPphoto
 

  Ona Juknevičienė, ALDE grupas vārdā. Priekšsēdētājas kundze, es runāju savas kolēģes Lynne kundzes vārdā, kura nevarēja šodien ierasties sakarā ar lidojumu problēmām uz Strasbūru, bet kura strādāja pie šīs direktīvas kā ALDE grupas „ēnu” referente.

Es piekrītu viņas vispārējām bažām par šo dokumentu un īpaši viņas uzskatam, ka šī direktīva ir tālu no ideāla, bet varētu būt sliktāk. Daudzi pagaidu darba aģentūru uzņēmumi Apvienotajā Karalistē šobrīd vēlas, lai šī direktīva tiktu pieņemta, bet tikai tāpēc, ka tas ir „mazākais no ļaunumiem”. Mēs vienmēr esam apgalvojuši, ka tas nebija jādara Eiropas līmenī, ņemot vērā krasās atšķirības un dažādās tradīcijas, kas pastāv dalībvalstīs. Tomēr mēs saprotam pagaidu darba aģentūru mērķi, kas ir radīt papildu darba vietas cilvēkiem un padarīt darba tirgu elastīgāku.

Padome šo direktīvu, protams, piesaistīja Darba laika direktīvai, un ALDE grupas „ēnu” referente uzskata, ka šie divi jautājumi būs saistīti arī turpmāk. Tādēļ pašreizējos apstākļos ALDE grupas „ēnu” referente atbalstīs šo dokumentu, un mūsu politiskā grupa balsojumā rīkosies saskaņā ar viņas ieteikumiem.

 
  
MPphoto
 

  Jean Lambert, Verts/ALE grupas vārdā. Priekšsēdētājas kundze, savas grupas vārdā es arī vēlētos atzinīgi vērtēt šo vienošanos. Mēs neuzskatām, ka mēs iegūsim kaut ko vairāk, ja situācija nonāks līdz samierināšanai, tādēļ mēs esam atbalstījuši referentu šajā jautājumā.

Es atzīstu, ka, ja prezidentūra redz to kā soli uz priekšu pretim sociālajai Eiropai, arī mēs vēlētos piekrist, ka tas ir solis šajā virzienā. Es atzinīgi vērtēju — protams, kā Apvienotās Karalistes deputāts — labos vārdus, kas tika teikti par Apvienotās Karalistes valdības nostāju. Es ceru, ka tā būs tikpat konstruktīva citos jautājumos šajā jomā, kas šobrīd tiek izskatīti Parlamentā. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka pašreizējā situācijā mēs reāli gūstam panākumus attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām tā vietā, lai mēģinātu netieši norādīt, ka cilvēki, kas strādā pagaidu darbu, kaut kādā veidā ir mazāk svarīgi kā indivīdi vai mazāk svarīgi ekonomiskā ziņā. Citējot kāda teikto, lai gan daži cilvēki strādā šāda veida darbu pēc izvēles, citi strādā šajā jomā, jo viņiem nav izvēles. Piemēram, daudzos lauku reģionos ir ierobežotas darba iespējas, kad viens darba devējs pamatā nodrošina lielāko daļu darba vietu. Ja jūs kā pagaidu darba ņēmējs uzdrošināties apšaubīt nosacījumus, kādos atrodaties, jūs varat nonākt situācijā, kad šis konkrētais uzņēmums vairs nekad jūs nepieņem darbā.

Tādēļ es domāju, ka juridiskā noteiktība, kas nodrošināta šajā līgumā, ir ārkārtīgi svarīga. Tā varētu zināmā mērā palīdzēt, piemēram, kādam cilvēkam, kuru es satiku Londonā: viņš bija vienīgais cilvēks, kas strādāja viesnīcas virtuvē bez pastāvīga darba līguma, un viņa darbs bija tīrīt cepeškrāsnis — viņš līda tajās iekšā un tīrīja tās, izmantojot ķīmiskas vielas sevišķi netīru virsmu tīrīšanai. Viņš nebija apmācīts veikt šo darbu un nesaņēma nekādu aizsargapģērbu, jo šis darba ņēmējs strādāja pagaidu darbu, tādēļ veselība un drošība nebija tik svarīga. Šādiem cilvēkiem šis tiesību akts būs ārkārtīgi svarīgs, un mēs ceram uz tā ātru īstenošanu.

 
  
MPphoto
 

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētājas kundze, pastāvīgi augstais bezdarba līmenis pēdējos gados ir novedis pie darba devēju un darba ņēmēju attiecīgo pozīciju līdzsvara trūkuma darba tirgū. Darba ņēmēji nonāca ļoti grūtās situācijās un bija spiesti pieņemt jebkādu darbu, lai apgādātu savas ģimenes. Tādēļ viņi piekrita tā sauktajiem elastīgajiem darba nosacījumiem, kas negarantēja pienācīgus darba noteikumus un nosacījumus. Lielākā daļa darba devēju nežēlīgi izmantoja situāciju.

Direktīva, kas garantē līdzvērtīgu darba algu, veselību un drošību darba vietā, pēcdzemdību atvieglojumus un profesionālās apmācības iespējas pagaidu darba ņēmējiem, ir svarīgs dokuments, lai atkal ieviestu civilizētus apstākļus darba tirgū. Ir svarīgi, lai šie vienlīdzīgie nosacījumi tiktu piemēroti, sākot no pirmās darba dienas. Vienošanās, kas panākta starp sociālajiem partneriem, piešķir šai direktīvai īpašu vērtību. Pagaidu darba ņēmējiem nedrīkst liegt aizsardzību.

Tādēļ mēs uzskatām, ka ir svarīgi pieņemt šo dokumentu bez grozījumiem. Juridiskā aizsardzība ir jāīsteno pie pirmās iespējas.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā.(PT) Priekšsēdētājas kundze, par spīti tam, ka šis jaunais direktīvas priekšlikums, par kuru mēs šobrīd diskutējam, pasludina vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu darba ņēmējiem attiecībā uz darba nosacījumiem, darba laika maksimālo ierobežojumu un iknedēļas atpūtas periodiem, tas pieļauj vairākas atkāpes, kuras praksē var apdraudēt šos pašus principus, tādēļ mums vēl jo vairāk ir jācīnās un līdz minimumam jāsamazina pagaidu darba aģentūru izplatīšanās, lai darītu galu bīstamam darbam un situācijai, kad darba ņēmēju tiesības tiek pastāvīgi apšaubītas.

Tādēļ ar virkni grozījumu mēs vēlamies nodrošināt, piemēram, to, ka pagaidu līgumdarba izmantošana tiek pieļauta tikai ārkārtas situācijās, piemēram, īpašas aktivitātes periodos un uz laiku, kamēr pastāvīgā darba ņēmējs īslaicīgi saskaras ar šķēršļiem; pagaidu līgumdarba veicēji var izmantot darba un sociālās labklājības tiesības, kuras piešķirtas citiem darba ņēmējiem, ieskaitot tiesības, kuras paredzētas attiecīgās nozares darba koplīgumos; pagaidu darbs netiek izmantots, lai apdraudētu tiesības streikot, un uz pagaidu līgumdarba veicējiem attiecas tie paši noteikumi par veselību un drošību darbā, kādi attiecas uz izmantotāja uzņēmuma darba ņēmējiem.

 
  
MPphoto
 

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. Priekšsēdētājas kundze, šī bija cīņa starp Komisiju un Padomi jau kopš 2002. gada: sešus gadus. Līdz pat šī gada jūnijam nebija pieņemta kopēja nostāja, bet tagad tā tiek nodota Parlamentam kā karsts kartupelis.

Es vēlētos uzzināt, vai šis krasais pavērsiens ir saistīts ar pašreizējo ekonomisko lejupslīdi? Neatkarīgi no tā, vai tas tā ir vai nav, tas nepalīdzēs šajos arvien lielākā bezdarba laikos, jo ziņojumā ir teikts, ka pagaidu darba ņēmējiem ir jāmaksā tikpat, cik pastāvīgā, pilna darba laika darbiniekiem. Nepareizi! No vienas puses, pagaidu darba aģentūras to izmanto, lai palīdzētu jauniešiem uzsākt karjeru vai lai dotu vēl vienu iespēju. No otras puses, nepieredzējušiem darba ņēmējiem tiks maksāts tikpat, cik pieredzējušiem ilgtermiņa darba ņēmējiem, kas ir tiešā pretrunā ieviestajai praksei. Tas mazina darba ņēmēju lojalitāti, kas ir vajadzīga ikvienam uzņēmumam. Lielāka pieredze nozīmē labākas iemaņas, kas savukārt nozīmē lielāku darba algu. Tas ir slikts gājiens. Noraidiet to.

 
  
MPphoto
 

  Roger Helmer (NI). - Priekšsēdētājas kundze, šis ir slikts tiesību akts — ne tik slikts, cik tas varēja būt, bet tomēr slikts. Tāpat kā daudzi nodarbinātības noteikumi Parlamentā tas tiek ieviests darba ņēmēju tiesību vārdā, tomēr tā galvenā ietekme būs tāda, ka tūkstošiem cilvēku vispār tiks liegtas tiesības strādāt. Tas padara mūsu darba tirgu konkurēt nespējīgāku un neelastīgāku. Tas kaitē mūsu ekonomikai tieši tai laikā, kad mēs vismazāk varam atļauties tai nodarīt kaitējumu.

Pagaidu darbs tiek plaši un pamatoti atzīts par to darba ņēmēju atgriešanos pie pastāvīgas nodarbinātības, kas kāda iemesla dēļ īslaicīgi ir bijuši ārpus darba tirgus.

Šodien Parlamentā mēs likvidējam šo iespēju darba ņēmējiem atsākt strādāt. Apvienotās Karalistes valdība pretojās šim pasākumam ilgu laiku, bet galu galā vairs nespēja tam pretoties. Nevar būt skaidrāks piemērs tam, kā ES grauj dalībvalstu demokrātiju.

 
  
MPphoto
 

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE).(PT) Priekšsēdētājas kundze, Bertrand kungs, komisār, dāmas un kungi, es esmu ļoti apmierināts ar šo ziņojumu, kas noslēdz jautājumu, kurš tika risināts kopš 2002. gada. Manuprāt, mēs esam panākuši līdzsvarotu rezultātu, kas aizsargā pagaidu darba ņēmējus, palielina darba tirgus elastīgumu un ievēro subsidiaritātes principu.

Ievērojot šo priekšlikumu, visas pagaidu darba aģentūras vispārēji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem, sākot no pirmās darba dienas. Tomēr tas arī piedāvā sociālajiem partneriem iespēju vienoties par citiem nosacījumiem, ja tie to vēlas. Zinot to, cik atšķirīga ir dalībvalstu prakse un tiesību akti šajā jomā, šķiet cerīgi, ka Parlaments, Padome un Komisija ir vienojušās. Šī vienošanās nodrošinās stabilu sistēmu pagaidu darba aģentūrām, kuru nozīme Eiropas darba tirgū ir nenoliedzama. Uzlabotā regulatīvā pārredzamība var palīdzēt radīt darba vietas un radīt jaunu un elastīgāku darba veidu iespēju.

Es zinu, ka ekonomiskajai attīstībai vajag, lai darba tirgus būtu elastīgāks, bet šis elastīgums dos labumu visiem tikai tad, ja tas tiks sasniegts, vienlaicīgi nodrošinot darba ņēmēju tiesību ievērošanu visos aspektos, jo īpaši attiecībā uz veselību un drošību darbā. Manuprāt, šīs direktīvas galīgā versija ir labs šī līdzsvara piemērs. Es ceru, Bertrand kungs, ka es varēšu to pašu teikt nākamajā mēnesī par Darba laika direktīvu.

Man ir jāpateicas Désir kungam par viņa darbu un arī manas politiskās grupas „ēnu” referentei Morin kundzei. Es apsveicu viņu ar ievērojamo ieguldījumu šajā gala rezultātā.

 
  
MPphoto
 

  Richard Falbr (PSE).(CS) Es vēlētos sākt, sakot, ka es balsošu par ierosinājumu, jo pašreizējā versija nepārprotami ir labākais, ko mēs esam varējuši paveikt. Manuprāt, nākamais uzdevums ir cieši uzraudzīt, kā dalībvalstis to realizē praksē. Dažām dalībvalstīm ir atbilstīga juridiskā kārtība, kas regulē pagaidu darba aģentūru darbinieku stāvokli, bet jaundibināto aģentūru akreditēšanas kārtība ir nožēlojami neatbilstīga. Citiem vārdiem sakot, ikviens var pieņemt darbā cilvēkus, un nav praktiski nekādas kontroles attiecībā uz dažu apšaubāmu darba aģentūru darbību. Es, protams, runāju par situāciju Čehijā. Lai palielinātu savus ienākumus, aģentūras bieži pieņem darba ņēmējus, pamatojoties nevis uz nodarbinātības līgumiem, bet uz darba izpildes līgumiem, lai varētu izvairīties no sociālās un medicīniskās apdrošināšanas maksāšanas par saviem darba ņēmējiem. Tādēļ darba algu var noteikt minimālā apmērā, bet darba ņēmēji neapšaubāmi netiek ņemti vērā pēc tam, kad ir apmaksāts viņu darbs. Pastāv vispārējas aizdomas, ka pagaidu darba aģentūru darbinieku skaits pastāvīgi palielinās uz to cilvēku rēķina, kas strādā saskaņā ar pastāvīgās, pilna darba laika nodarbinātības līgumiem. Tādēļ darba inspekcijas struktūru un arodbiedrību uzdevums ir pievērst uzmanību negodīgajai rīcībai, kas ir novērojama dažās valstīs, un nepieļaut nekādus ierobežojumus attiecībā uz pagaidu darba aģentūru darbinieku tiesībām iestāties arodbiedrībās. Par spīti šķietami labajiem nodomiem pašreizējā direktīvas projekta versijā vēl ir daudz darāmā attiecībā uz tā īstenošanu. Atbildot uz dažu Eiropas Parlamenta deputātu šeit pausto, es vēlētos teikt, ka es ar lielāko prieku pieņemtu viņus darbā par pagaidu darba aģentūru darbiniekiem, lai viņi paši redz, cik tas ir jautri.

 
  
MPphoto
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi. Igaunijā mums ir teiciens: „labāk vēlāk nekā nekad”, un tā ir pozitīva izaugsme, ka mēs beidzot pieņemam Direktīvu par pagaidu darba aģentūrām. darba aģentūru darbs kļūst arvien izplatītāks, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai tas tiktu regulēts. Tāpat direktīva ir ļoti svarīga valstīm, kam vēl nav piekļuve Eiropas Savienības valstu darba tirgum un kuru darba ņēmēji galvenokārt tiek izmantoti nepareiziem mērķiem, pārkāpjot viņu vienlīdzīgās tiesības.

Šobrīd mēs zinām, ka pagaidu darba aģentūru darbinieku aizsardzība krasi atšķiras dažādās dalībvalstīs. Dažās dalībvalstīs šāda aizsardzība vispār nepastāv. Tādēļ es uzskatu, ka direktīvas projekts tā pašreizējā redakcijā palīdzēs nodrošināt visā Eiropā pagaidu darba aģentūru darbinieku pamataizsardzību vismaz minimālā līmenī un nepieļaus to darba ņēmēju diskrimināciju, kuri izmanto šo nodarbinātības veidu.

Es ceru, ka mēs pieņemsim šo direktīvu, un es arī ceru, ka mēs nenoteiksim tai pārāk ilgu īstenošanas laiku.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN).(PL) Priekšsēdētājas kundze, saistībā ar debatēm par Direktīvu par pagaidu darba aģentūrām es vēlētos norādīt, ka pagaidu darba ņēmēju skaits Eiropas Savienībā ir ievērojami palielinājies, jo īpaši pēdējos gados. Šo palielinājumu bieži rada ekonomiskā situācija, tādēļ ir svarīgi paātrināt šīs parādības regulējumu Eiropas līmenī. Vēl viens jautājums, ko es vēlētos pieminēt, ir tāds, ka, lai gan Eiropas Komisija par šo jautājumu iesniedza priekšlikumus, ko pēc tam Eiropas Parlaments grozīja 2002. gadā, diemžēl Eiropadome panāca kompromisu par tiem tikai 2008. gada jūnijā. Kopš tā laika ir pagājuši vairāk nekā seši gadi.

Īpaši mums ir jāatbalsta risinājumi, kas iekļauti direktīvas projektā par vienlīdzīgu attieksmi pret pagaidu darba ņēmējiem un citiem darba ņēmējiem attiecībā uz statusu un drošību, vienlaicīgi ievērojot sociālos standartus, kas tiek prasīti no uzņēmumiem vienlīdzīgas attieksmes jomā attiecībā uz pagaidu darba ņēmēju un citu darba ņēmēju darba samaksu un darba apstākļiem.

 
  
MPphoto
 

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, darba devēji ekspluatē pagaidu darba ņēmējus, viņiem ir vajadzīga vienlīdzīga attieksme, un viņu drošība ir jāaizsargā. Tomēr Eiropas Komisijas nolūki ir saistīti ar nodarbinātības nosacījumu regulējuma mazināšanu un elastīgu nodarbinātības veidu attīstīšanu.

Saskaņā ar Komisijas oficiālo statistiku 2007. gadā bezdarbs sasniedza 4,7 % līmeni, bet ilgtermiņa bezdarbs bija 2,8 %. Elastīguma un drošības modeļa veicināšana dod darba devējiem spēcīgu instrumentu, ar kuru palielināt pagaidu darba aģentūru darbu, kā rezultātā veidojas mazāk labvēlīgi darba apstākļi un tiek vājināti koplīgumi. Dalībvalstu veiktā šādu jautājumu regulēšana ir jāatceļ un jāpārvieto uz sociālo līmeni, lai finansiāli integrētu Eiropas darba tirgu.

Mēs iebilstam pret pasākumiem, kas pastāvīgi tiek veikti šajā virzienā, jo tie ir pasākumi, kas stiprina Eiropas Savienības iespējas veicināt neoliberālas politikas nostādnes uz darba ņēmēju rēķina. Mūsu pamatmērķim ir jābūt visu darba ņēmēju aizsardzībai. Pagaidu darba ņēmēji ir jāaizsargā, bet galvenajai prioritātei ir jābūt mieram un drošībai darbā un visu darbinieku iegūto tiesību aizsardzībai.

 
  
MPphoto
 

  Philip Bushill-Matthews (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos sākt, apsveicot referentu par viņa ziņojumu, ne tikai attiecībā uz tā saturu, bet arī uz tā apjomu. Deviņu gadu laikā, kopš es esmu Parlamenta deputāts, šis ir īsākais sociālistu ziņojums, ko es esmu redzējis Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā, un es ceru, ka tā autors dažiem saviem kolēģiem ir radījis precedentu, kam sekot, bet mēs vēl pie tā atgriezīsimies.

Tāpat es priecājos, un es viņam par to pateicos, ka viņš par sava ziņojuma mazā apjoma iemesliem visnotaļ pamatoti minēja to, ka abas lielākās ieinteresētās puses pauda atbalstu kopējai nostājai, kā dēļ Padome to atbalstīja. Gan arodbiedrību puse, gan uzņēmējdarbības puse — ne tikai vispārējā uzņēmējdarbības puse, bet konkrētās uzņēmējdarbības puse, kas atbildīga par aģentūru darba ņēmējiem — visi kolektīvi teica „jā”, lai kādi būtu bijuši viņu motīvi: viņi varēja piekrist.

Manuprāt, tajā visā ir sava morāle mums politiķiem, ka gadījumā, kad ieinteresētās puses pašas saka, ka tās to vēlas, tad, manuprāt, mūsu pienākums ir mēģināt to veicināt, ja vien tas iespējams, tādēļ es patiešām viņam pateicos par vienprātības argumenta izmantošanu šī darba paveikšanā.

Visbeidzot, es vēlētos pateikties ministram par viņa atgādinājumu tiem, kam tas varētu būt vajadzīgs, ka Padomes sagatavotā kopējā nostāja ietilpa Darba laika direktīvas paketē. Patiešām, mūsu grupa īsumā izskatīja iespēju parlamentārā darba grafikā apvienot abus dokumentus un pārrunāt tos decembrī. Bet pēc rūpīgākas apsvēršanas un zinot, ka Francijas prezidentūra ļoti centās uzsākt šo procesu, mēs ļoti priecājāmies tam pievienoties, lai mēs patiešām varētu virzīties uz priekšu. Manuprāt, šī dokumenta ziņojums ir šāds: turpināsim iesākto. Kad mēs nonāksim līdz Darba laika direktīvas paketes otrajai daļai, es ceru, ka mēs no savas puses arī parādīsim atbildību un turpināsim iesākto.

 
  
MPphoto
 

  Harald Ettl (PSE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, īpaši darba devēji izmanto katru izdevību, lai aicinātu ieviest arvien lielāku elastīgumu Eiropas darba tirgū. Vienlīdzīga attieksme un obligātie sociālie standarti ir vienīgais veids, kā mazināt darba ņēmēju saspīlējumu attiecībā uz atvērtajiem darba tirgiem un regulējumu samazinājumu. Eiropas Savienībai ir vajadzīgi preventīvi pasākumi darba tirgum, kas par laimi kļūst arvien atvērtāks.

Pašreizējais ziņojuma projekts par pagaidu darba aģentūru darbu parāda, cik grūti ir sasniegt rezultātus šajā jomā. Sešus gadus Padome ir bloķējusi šo direktīvu ar argumentiem, kuru pamatotība ir bijusi ļoti dažāda. Šis priekšlikums garantē, ka attieksme pret pagaidu darba ņēmējiem būs līdzvērtīga attieksmei pret citiem darba ņēmējiem, sākot no pirmās darba dienas, lai gan uz to attiecas ierobežojumi. Tiesības gūt labumu no darba tiesību aktiem, vienlīdzīga samaksa par vienlīdzīgu dabu — tie ir vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipi. Ļoti svarīgi ir tas, ka tie nevājina par pašreizējo direktīvu labākos dalībvalstu noteikumus, kas ir izstrādāti, pamatojoties uz ļoti dažādiem principiem. Šajā sakarā Francijas prezidentūras laikā ir uzņemts pareizais kurss.

Tiem, kas bloķēja Darba laika direktīvu — un tas attiecas arī uz Pārnesamības direktīvu — tāpat šobrīd ir jāmaina sava nepilnīgā domāšana par sociālajiem jautājumiem un jāsaprot, ka sociālajai Eiropai ir vajadzīgi obligātie standarti. Tas ir vienīgais veids, kā uzlabot sapratni par Eiropas Savienību un tās atzinīgu novērtēšanu un pat identificēšanos ar to.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Őry (PPE-DE). - (HU) Priekšsēdētājas kundze, ministr, komisār, kolēģi deputāti, no vienota Eiropas darba tirgus izveides un vienlīdzīgu iespēju garantēšanas visiem ES darba ņēmējiem perspektīvas apspriežamā direktīva ir ievērojams panākums. Protams, tas nenozīmē, ka šis ES tiesību akts ieviesīs saskaņotu Kopienas līmeņa sistēmu pagaidu darba aģentūru izmantošanai. Tas arī nav vajadzīgs vai vēlams, jo, ievērojot subsidiaritātes principu, nodarbinātības galvenais regulējums šajā sakarā arī turpmāk būs dalībvalstu kompetencē. Tomēr centieni ieviest skaidras un nepārprotamas obligātās prasības visā ES teritorijā, ar kuru palīdzību pagaidu darba aģentūru darbinieki būs aizsargāti visā Kopienas teritorijā, noteikti ir vērtējami atzinīgi, un tas ir solis pareizajā virzienā.

Manuprāt, bez ideoloģiski slēptiem mājieniem un neatkarīgi no mūsu partijas piederības mēs visi varam piekrist, ka grūtnieču aizsardzība, vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm garantijas, cīņa pret visa veida diskrimināciju, kuras pamatā ir etniskā izcelsme, reliģija, uzskati, vecums vai piederība minoritāšu grupai, ir ārkārtīgi svarīgi mērķi. Visi šie apsvērumi attaisno centienus regulēt šos jautājumus vienotā veidā visā ES. Lai sasniegtu šo mērķi, ES likumdevēji ir izstrādājuši šo obligāto prasību sistēmu. Svarīgi, lai papildus individuālās profesionālās izaugsmes stiprināšanai direktīva būtu noderīga arī Eiropas ekonomiskajām interesēm, nodrošinot, ka pagaidu darba aģentūru darbiniekiem arī ir vienlīdzīgas iespējas attiecībā uz piekļuvi apmācībai, bērnu aprūpei un citām infrastruktūras programmām. Tas attiecas arī uz laiku starp norīkojumiem. Tas ir mūsu interesēs, lai pagaidu darba aģentūru darbinieki netiktu diskriminēti, lai viņi arī varētu palielināt savas zināšanas un lai darba/dzīves līdzsvarošana viņiem nekļūtu par nepārvaramu problēmu. Šajā jomā mums noteikti ir vajadzīga vienota nostāja, tādēļ es personīgi atbalstu šīs direktīvas apstiprināšanu. Liels paldies, priekšsēdētājas kundze.

 
  
MPphoto
 

  Dumitru Oprea (PPE-DE). - (RO) Pamatojoties uz referenta Désir kunga paveikto, mēs varam to raksturot ar latīņu frāzi Multum in parvum (daudz vienā). Tā mēs varam raksturot šodienas direktīvas priekšlikumu, jo tas piedāvā garantēt tiesības strādāt pat tad, kad darba ņēmēja darbs ir īslaicīgs sakarā ar veicamā darba atsevišķiem specifiskiem aspektiem. Es uzskatu, ka, pateicoties šādām tiesībām, tiks atbalstītas retas vai konkrētā darbavietā grūti izmantojamas profesijas, un tās saskaņā ar tirgus pieprasījumu apvienos tie, kuriem ir kādas no šo profesiju prasmēm. Tādējādi radīsies profesiju daudzveidība, ko piedāvās cilvēki, kurus var raksturot kā renesanses laika homo universale.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Es vēlētos pateikties referentam Désir kungam. Šīs debates ir daļa no pasākumiem, kas mums ir jāveic, lai izveidotu Eiropas sistēmu, kura var garantēt Eiropas iedzīvotājiem piemērotus darba un dzīves apstākļus. Obligātā aizsardzības līmeņa garantēšana pagaidu darba aģentūru darbiniekiem ietilpst sociālās Eiropas izveides programmā. Lai Eiropas Savienība kļūtu viskonkurētspējīgākā, uz zināšanām pamatotā ekonomika, Eiropas uzņēmumiem ir jādod iespējas izvēlēties darbiniekus un prasmes, kas tiem vajadzīgas.

Es personīgi uzskatu, ka gadījumā, ja mēs garantējam pagaidu darba aģentūru darbiniekiem tos pašus nosacījumus, kādi attiecas uz lietotājuzņēmumu darbiniekiem, mēs ne tikai aizsargājam pagaidu darba aģentūru darbiniekus, bet galvenokārt vietējos pastāvīgos darbiniekus. Šie vienlīdzīgie nosacījumi attiecas uz darba stundām, atpūtas periodiem, apmaksātu atvaļinājumu, darba algas līmeni, statusu un drošību. Garantējot piemērotus darba nosacījumus pagaidu darba aģentūru darbiniekiem, tiks likvidēts nelikumīgais darbs un sociālais dempings. Es personīgi uzskatu, ka sociālā Eiropa tiks nostiprināta, ja lēmumu pieņemšanā par atsevišķu izņēmumu piešķiršanu ar darba koplīgumu palīdzību tiks iesaistītas arodbiedrības.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Schroedter (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, kā mana kolēģe Lambert kundze jau teica, tas ir ļoti svarīgs sasniegums ceļā uz sociālo Eiropu, lai gan tas ir tikai pirmais solis. Iedzīvotāji cer, ka mēs veiksim reālus pasākumus ceļā uz sociālo Eiropu un nodrošināsim, ka svarīgas ir nodarbinātības tiesības iekšējā tirgū un vienlīdzīga darba samaksa par vienlīdzīgu darbu tajā pašā vietā.

Eiropas Parlamentam ir izdevies ieviest direktīvā šo vienlīdzības principu, kas nebija sākotnējā Komisijas priekšlikumā. Ir ļoti svarīgi, ka mūs atbalstīja Padome, jo konkurencei šajā iekšējā tirgū jābūt pamatotai uz kvalitāti nevis darba samaksu.

Nobeigumā es vēlētos bilst vienu lietu. Tikpat svarīgs kā šis sasniegums ir sasniegums attiecībā uz Darba laika direktīvu; tomēr nevis tādā veidā, kā to ierosināja Bushill-Matthews kungs, bet bez jebkādas izvairīšanās, kā tas ierosināts Parlamenta lasījumā. Es varu tikai aicināt Padomi atbalstīt mūs arī šajā jomā.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE).(PL) Mēs izskatām īpaši svarīgu tematu. Es apzinos daudzās bažas attiecībā uz to personu statusu un situāciju, kas strādā pagaidu darbu. Es runāju par oficiāliem un juridiskiem jautājumiem, kā arī nodarbinātības nosacījumiem. Tas ir īpaši pamanāms attiecībā uz ļoti daudzu tādu personu nodarbinātību, kas nāk no jaunajām dalībvalstīm. Šīs personas ir gatavas pieņemt jebkāda veida darba piedāvājumu savā valstī vai ārvalstīs lielā bezdarba dēļ. Darba nosacījumus un apstākļus nedrīkst noteikt situācija darba tirgū un darba pieejamība. Es uzsveru, ka tiem ir jāatbilst pašreiz spēkā esošajiem darba standartiem un prasībām. Tas attiecas uz drošību, sociālajiem nosacījumiem, apdrošināšanu un atlīdzības apmēru.

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es ļoti lepojos ar to, ka es komitejā piedalījos balsojumā par šo direktīvu un ka es šodien piedalos debatēs par balsojumu, lai pieņemtu Direktīvu par pagaidu darba aģentūrām. Tā bija leiboristu valdības galvenā prioritāte manā valstī Apvienotajā Karalistē kā daļa no darījuma ar mūsu arodbiedrībām, kas pazīstama kā Warwick līgums, un šodien šis solījums tiek izpildīts.

Es priecājos, ka to atbalstu, un es esmu piedalījies kampaņā par šo direktīvu trīs iemeslu dēļ.

Pirmais ir tāds, ka pagaidu darba aģentūru darbinieki ir mazaizsargāti darbinieki — lai ko arī iebilstu daži cilvēki ar pretēju viedokli. Astoņdesmit procenti aptaujāto Apvienotās Karalistes Arodbiedrību kongresā (TUC) teica, ka pret viņiem izturas sliktāk darba samaksas, apmācības un apmaksāta atvaļinājuma ziņā un ka viņi vēlas labāku attieksmi.

Otrais ir tāds, ka kopš paplašināšanās lielākais skaits migrantu no Austrumeiropas, kas ir ieradušies strādāt Apvienotajā Karalistē, ir ieradušies manā reģionā Anglijas austrumos bieži ar pagaidu darba aģentūru starpniecību, kuras ļoti bieži ir bijušas atbildīgas par ļaunprātīgu izmantošanu, jo tās netika regulētas. Šī ļaunprātīgā izmantošana beigsies.

Pēdējais iemesls ir tāds, ka mums ir sociālo partnerattiecību nolīgums starp Apvienotās Karalistes TUC un Apvienotās Karalistes Rūpniecības konfederāciju (CBI), kas ir reta parādība Apvienotajā Karalistē: šis nolīgums šajā balsojumā tiek padarīts par tiesību aktu.

 
  
MPphoto
 

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, es arī vēlētos apsveikt ne tikai prezidentūru un Komisiju, bet arī referentu un visus, kas palīdzēja pieņemt direktīvu un iezīmēt jaunu Eiropas Savienības panākumu iedzīvotāju labā. Es vēlētos atgādināt Parlamentam, ka liela daļa pagaidu darba ņēmēju ir sievietes.

Īpaši patīkami ir zināt, ka pagaidu darba ņēmējām sievietēm arī būs tiesības, sākot no pirmās darba dienas, tāpat kā vecākiem kopumā, tādēļ tās nebūs mazāk izdevīgā situācijā, jo šī jaunā Eiropas Savienības priekšlikuma mērķis iedzīvotāju, darba devēju un darba ņēmēju labā ir ieviest cilvēcīgu attieksmi, ņemot vērā, ka vienas dienas darbs vai vairāku dienu darbs ir vienlīdz vērtīgs, un pret to ir jāizrāda tāda pati cieņa.

Es ceru, ka būs iespējams piemērot visu to, par ko ir panākta vienošanās, jo tieši tiesību aktu piemērošanā mums ir trūkumi. Piemēram, Grieķijā tiesību akts ir iekļauts statūtu grāmatā, un tas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret pagaidu darba ņēmējiem un pastāvīgā darba ņēmējiem. Tomēr grūtības rada tiesību akta piemērošana.

 
  
MPphoto
 

  Xavier Bertrand, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos piebiedroties dažiem iepriekšējiem runātājiem, apstiprinot, ka šīs jaunās Direktīvas par pagaidu darba aģentūrām pieņemšana būs patiess panākums. Kāds to nosauca par „lielu sasniegumu”, un, manuprāt, tas ir īstais vārds.

Es zinu tikai to, ka tās nav mūsu darba beigas. Turpmākajās nedēļās mums būs citas iespējas parādīt, ka mēs spējam sasniegt papildu rezultātus attiecībā uz sociālo Eiropu. Es šeit runāju, protams, par Darba laika direktīvu, kas ir 9. jūnijā Luksemburgā pieņemtās kopējās nostājas otra sadaļa.

Es apzinos problēmas, kādas dažiem no jums ir ar šo dokumentu, bet es vēlētos jums šovakar atgādināt, ka vienīgais veids, kā mēs varējām panāk, lai Padome apstiprina tekstu, kuru jūs tūlīt pieņemsiet, nostiprinot pagaidu darba ņēmēju tiesības, bija piesaistot to Darba laika direktīvai.

Tāpat es runāju par Eiropas Uzņēmumu padomes direktīvu, kas ir jāpārskata. Uzņēmumos, kas ir izveidojuši šādas padomes, strādā 14,5 miljoni eiropiešu; viņi gaida šīs direktīvas pārskatīšanu, lai nākotnē uzlabotu savu sociālo tiesību aizsardzību, un, runājot atklāti, pašreizējā ekonomiskā situācija nozīmē, ka šī pārskatīšana ir vēl svarīgāka, vēl vajadzīgāka un vēl steidzamāka.

Šis jautājums būs mūsu pirmā iespēja parādīt, ka Padome un Parlaments kā likumdevējas iestādes vēlas kopīgi iesaistīties tiesību aktu pieņemšanā. Kā jūs zināt, Eiropas sociālie partneri jau parādīja, ka viņi saprot, kāds ir galvenais jautājums, un vasaras beigās iesniedza astoņus kopējos priekšlikumus, uz kuriem pamatojoties viņi ir gatavi — viņi ir teikuši, ka ir gatavi — apstiprināt Komisijas priekšlikumu, mans dārgais Vladimir. Tagad kārta mums parādīt, ka mēs esam tikpat apņēmīgi rīkoties.

Dāmas un kungi, Désir kungs, komisār, līdz šim pagaidu darba nozares izaugsme Eiropā bieži ir notikusi pilnīgā juridiskā vakuumā bez īstas darba ņēmēju aizsardzības. Parīt mēs varēsim teikt, ka šī situācija ir beigusies. Parīt mēs arī varēsim teikt, ka laikā, kad mūsu kontinents saskaras ar nopietnām ekonomiskām un finanšu problēmām, mēs kā politiķi vēlamies apvienot spēkus un rīkoties, lai atsāktu attīstīt Eiropu par sociālo Eiropu.

 
  
MPphoto
 

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, debates, manuprāt, ir skaidri parādījušas šīs direktīvas nozīmīgumu, ņemot vērā lielo skaitu darba ņēmēju, kurus tas skar, un milzīgos uzlabojumus, ko tā ieviesīs. Tāpat tās ir parādījušas, kā direktīva, pateicoties tālredzīgam debatēm, ir radījusi patiešām spēcīgu vienprātību un sociālo partneru vienošanos un atbalstu. Tāpat mēs debatēs esam dzirdējuši, ka direktīva ir novēlota, bet, kā dažās valodās saka, „labāk vēlāk nekā nekad”. Čehijā mums ir līdzīgs teiciens, un es esmu pārliecināts, ka arī citās valodas ir līdzīgi teicieni. Pēc ilgiem pūliņiem mēs esam sasnieguši reālus panākumus, jo šobrīd šī direktīva ir tikpat svarīga kā pirms sešiem gadiem, ja ne vēl svarīgāka.

Dāmas un kungi, es vēlētos pieminēt vēl vienu lietu, kas, manuprāt, ir pieminēšanas vērta, proti, šī direktīva, šī ļoti rosinošā direktīva, kas patiešām atver durvis uz sociālo Eiropu, ir pieņemta 27 dalībvalstu Eiropā pēc tam, kad tā gadiem ilgi tika bloķēta 15 dalībvalstu Eiropā. Manuprāt, tas ir skaidrs piemērs tam, ka 27 dalībvalstu Eiropa ir spējīga uz sociālu progresu.

Dāmas un kungi, daudzi no jums pieminēja citas direktīvas, kas tiek apspriestas Parlamentā. Manuprāt, tas, ko mēs šodien darām, ir daudzsološa zīme tam, kā mēs varētu sākt risināt problēmas turpmākajās direktīvās. Protams, joprojām pastāv rosinoši un sarežģīti jautājumi, bet par spīti tam es uzskatu, ka šobrīd ir radīts zināms dinamisms un ka mūsu iespējas sasniegt pozitīvus rezultātus ir labākas nekā jebkad agrāk.

 
  
MPphoto
 

  Harlem Désir, referents. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vēlētos sākt ar pateicību saviem kolēģiem deputātiem par viņu komentāriem un „ēnu” referentiem, koordinatoriem un visiem, kas bija iesaistīti šajās debatēs, par atbalstu, ko viņi ir snieguši man, kā arī tam, lai šo procesu pabeigtu.

Tā ir taisnība, ka šis ziņojums noved pie paskaidrojuma un vienotas prasības: „teiksim jā”. Šīs direktīvas tūlītēja pieņemšana, kas, kā es ceru, notiks divu dienu laikā, ir Eiropas Parlamenta uzvara un sociālo partneru uzvara, un es vēlētos izmantot šo izdevību, lai atbildētu Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas locekļiem, kas iesniedza virkni grozījumu. Es būtībā saprotu, no kurienes nāk šie grozījumi, bet es tomēr vēlētos uzsvērt to, ka Eiropas Arodbiedrību konfederācija pirms dažām dienām vēlreiz runāja ar politisko grupu vadītājiem, lai teiktu, ka šīs direktīvas pieņemšana negrozītā veidā dotu spēcīgu mājienu, ka sociālais progress ES līmenī ir vajadzīgs un iespējams un ka sociālā Eiropa joprojām ir dzīva.

Laikā, kad pagaidu darba jomā notiek izaugsme tāpat kā citos netipiskas nodarbinātības līgumu veidos, mums ir vajadzīga juridiska sistēma, un šādu lēmumu mēs šobrīd pieņemam. Eiropa ir tiesiskuma telpa: tai tādai ir jābūt civilo tiesību interesēs un arī ekonomiskā un sociālā ziņā. Mēs jau esam dažādās direktīvās paredzējuši visu darba ņēmēju aizsardzību un tiesības. Tagad, kad arvien vairāk cilvēku kļūst par pagaidu darba ņēmējiem, mums ir jānodrošina, ka viņiem ir tādas pašas tiesības un ka pagaidu darbu nevar ļaunprātīgi izmantot, lai apietu tiesības, kas pienākas pagaidu darba ņēmējiem vai citiem darba ņēmējiem, kuri tādēļ ciestu no spiediena un sociālā dempinga.

Pieņemot šo direktīvu, mēs arī vēlamies parādīt, ka sociālā Eiropa var attīstīties un ka tā var būt reāla pretstatā tam, ko mēs dažkārt esam dzirdējuši no Komisijas — nevis no Špidla kunga, bet no citiem komisāriem. Mēs varam izstrādāt tiesību aktus — mēs varam kopīgi iesaistīties tiesību aktu izstrādē — arī par sociāliem jautājumiem un tādējādi parādīt Padomes locekļiem, kas pārāk ilgi ir bloķējuši šī un citu tiesību aktu pieņemšanu, ka viņiem nav jābaidās no sociālās Eiropas progresa un ka gadījumā, ja mēs varam parādīt, ka Eiropa aizsargā iedzīvotājus un darba ņēmējus, tas arī var palīdzēt veicināt samierināšanu starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienības iestādēm un mazināt bažas, kuras tiek paustas Īrijā, Nīderlandē un manā valstī Francijā.

Es uzskatu, ka turpmākie panākumi attiecībā uz sociālajām direktīvām palīdzēs stiprināt turpmākos panākumus attiecībā uz politisko Eiropu un attiecībā uz cilvēku atbalstu politiskās Eiropas panākumiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks 2008. gada 22. oktobrī.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Filip (PPE-DE), rakstiski. (RO) Direktīvas izmantošana, lai noteiktu ES valstīs pagaidu darbā nodarbināto Eiropas pilsoņu tiesības, ir bijis īsts sociālās Eiropas veiksmes stāsts. Problēma ir saistīta ar to, vai Eiropas Savienības dalībvalstis un darba devēji ievēro šīs direktīvas nosacījumus, jo atsevišķi darba tirgū esošie piemēri daudzos gadījumos ir pretrunā teorijai. Viens šāds piemērs ir Rumānijas un Bulgārijas pilsoņu izglītības diplomu neatzīšana pēc tam, kad abas valstis pievienojās ES, lai gan direktīva šajā jautājumā nosaka kaut ko citu. Jautājums ir par to, kas būtu darāms, lai pilsoņi no jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojušās ES, nezaudētu pašapziņu un neteiktu, ka Briselē tiek nolemts kaut kas viens, taču Eiropas galvaspilsētās tiek lemts pilnīgi citādi. Jāņem vērā arī tas, ka pašlaik ir ekonomiskā krīze, kura katrā ziņā atstās iespaidu uz to, kā Eiropas valstīs tiek piemērotas direktīvas, kas attiecas uz darba attiecībām. Eiropas Komisijai nekavējoties vajadzētu izveidot atbilstošu sistēmu nodarbinātības tiesību aktu piemērošanas uzraudzībai un attiecīgajām valstīm bez jebkādiem izņēmumiem piemērot soda sankcijas.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika