Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 20. oktobris - Strasbūra

14. Laulības lietās piemērojamās tiesības - Padomes regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2201/2003 attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamajām tiesībām (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par:

– Gebhardt kundzes Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sagatavoto ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2201/2003 attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamajām tiesībām (A6-0361/2008) (COM(2006)0399 – C6-0305/2006 – 2006/0135(CNS)) un

– par jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā Komisijai iesniedza Gebhardt kundze un Deprez kungs, par Padomes Regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2201/2003 attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamajām tiesībām (O-0106/2008 – B6-0477/2008).

  Evelyne Gebhardt, referente. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šodien mēs apspriežam jautājumu, kas pilsoņiem ir ļoti svarīgs. Mūsu Eiropa ir jauka vieta, kur cilvēki bauda aizvien lielāku mobilitāti. Tā ir vieta, kur laulības aizvien biežāk notiek starp dažādu valstu pilsoņiem vai kur pāri pārceļas dzīvot uz citu valsti, kas, protams, ir laba lieta un viens no Eiropas Savienības sasniegumiem. Diemžēl šim sasniegumam tomēr ir arī savas ēnas puses, proti, šīs laulības bieži vien beidzas ar šķiršanos, un tad aktuāls kļūst jautājums par laulības šķiršanu.

Spēkā esošie tiesību akti saistībā ar dažiem jautājumiem ir tik neapmierinoši, ka pārim var arī neizdoties atrast kompetentu tiesnesi vai tiesību aktu laulības šķiršanas nodrošināšanai. Skaidrs, ka šāda situācija šiem pilsoņiem ir ļoti nepatīkama, tādēļ mums ir jārod kāds risinājums un jāsniedz atbilde. Tas attiecas uz cilvēku dzīvēm, kas ir ļoti svarīgas.

Tādēļ es priecājos, ka Eiropas Komisija ir pievērsusies šim tematam, un nevilcinoties vēlos atkārtot, ka šajā jautājumā nav jābūt nekādai tiesību aktu saskaņošanai — tā tiešām nav pieļaujama, un Līgumā par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā pavisam skaidri ir noteikts, ka šīs jomas tiesību akti ir dalībvalstu kompetences sfēra.

Taču mums ir jānodrošina atklātība un iespējas pilsoņiem šīs tiesības izmantot. Galu galā tiesību akti ir ļoti atšķirīgi. Maltā laulības šķiršana vispār nav atļauta, savukārt Zviedrijā laulības šķiršanu ir iespējams nokārtot sešu mēnešu laikā. Nīderlandē ir atļautas homoseksuālas laulības, savukārt Polijā kaut kas tāds būtu pilnīgi neiedomājams. Šie ir jautājumi, kuri rodas un uz kuriem jāatbild.

Mēs Eiropas Parlamentā esam paveikuši labu darbu, un tā laikā baudījām konstruktīvu sadarbību ar Eiropas Komisiju un arī ar Padomi. Galvenā ir Padome — tai ir vienprātīgi jānolemj, kas šajā jomā nākotnē tiks darīts. Diemžēl problēma patlaban slēpjas tieši tur, taču pie tā es atgriezīšos vēlāk. Atbilde, ko Eiropas Komisija mums ir ierosinājusi, ir ļoti pozitīva. Pirmkārt, tā vēlas paplašināt tiesību aktu izvēli, kuros noteikts, ka pāris var šķirties, ja abas puses par to ir vienojušās, — lai gan tas ir pats par sevi saprotams, ka, ja šāda sistēma tiešām tiks piemērota, tad ir jābūt kādai saiknei ar pāra dzīvi, dzīvesvietu vai laulības noslēgšanas vietu vai ar kādiem citiem aspektiem.

Rodas arī jautājums par to, kas notiek gadījumā, ja pāris vai arī tikai viens no partneriem vēlas laulības šķiršanu, bet pāris nespēj vienoties par piemērojamajiem tiesību aktiem. Šādos apstākļos mēs uzskatām, ka nevar būt tik liela izvēles brīvība, jo mums ir jānodrošina, ka pastāv kaut kāds izvēles katalogs. Mēs nevaram pieņemt „labvēlīgāko tiesību aktu izvēli”. Mēs nevaram pieņemt situāciju, kurā spēcīgākais partneris izvēlas sev labvēlīgākos tiesību aktus, bet otrs nonāk neizdevīgākā situācijā. Tas ir nepieņemami. Tieši tādēļ mums uz šiem jautājumiem ir divas dažādas atbildes.

Viens īpaši svarīgs princips noteikti attiecas uz abiem gadījumiem: mums ir jānodrošina, ka abi partneri ir ļoti labi informēti par tiesību aktu izvēles sekām — gan sociālajām, gan tiesiskajām. Šeit minamie piemēri ir aizbildniecības lietas, alimenti un visi citi jautājumi, kas arī saistīti ar šādiem gadījumiem. Abām iesaistītajām pusēm pirms lēmuma pieņemšanas ir jābūt par to informētām. Mēs prasām, lai tiesneši pārliecinās, ka partneri patiešām apzinās savas izvēles sekas.

Ir arī svarīgi novērst tādu citu un no citurienes aizgūtu tiesību aktu piemērošanu, kas, ņemot vērā Eiropas Savienības principus, nav pieņemami, piemēram, šariata likumi, Ķīnas tiesību akti vai līdzīgi tiesību akti. Arī šajā sakarībā mēs esam ierosinājuši skaidru formulējumu, it īpaši 25. un 30. grozījumā, kurus es centos vēl vairāk pastiprināt ar savu 36. grozījumu, proti, nosakot, ka attiecīgajiem tiesību aktiem ir jāatbilst Eiropas Savienības pamatprincipiem, vai arī tos nevar piemērot. Mums tas šķiet pats par sevi saprotams.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupa ir iesniegusi vairākus grozījumus, kurus es uzskatu par absolūti nepieņemamiem. Tie ievieš ierobežojumus pašreizējā sistēmā un turklāt arī pārkāpj spēkā esošās starptautiskās tiesības, piemēram, Hāgas Konvenciju. Mums tas nav pieņemami. Ir nepieciešams turpmāks dialogs, un es ceru, ka līdz rītdienai mums izdosies rast šīs problēmas risinājumu. Katrā ziņā es esmu ļoti pateicīga Demetriou kungam par sadarbību ar mani — tā bija ļoti konstruktīva.

Padomei ir liela problēma: tai ir jāpieņem vienprātīgs lēmums, bet pašlaik viena dalībvalsts gluži vienkārši stāv ceļā šādai vienprātībai. Tādēļ mūsu komiteja Padomei un Eiropas Komisijai iesniedza šo jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski. Es uzskatu, ka atliek tikai nožēlot, ka Padome šobrīd šeit nav pārstāvēta, lai uz šo jautājumu atbildētu. Ministrs tikko aizgāja. Mūsu pašu dēļ, mūsu pilsoņu dēļ un Eiropas Savienības nākotnes dēļ mums ir svarīgi zināt, ko tagad darīt.

Es priecājos, ka jūs, Barrot kungs, esat šeit, lai atbildētu uz pirmo jautājumu Eiropas Komisijai, kas ir šāds: vai jūs plānojat atcelt savu priekšlikumu? Otrs jautājums ir šāds: vai jūs plānojat Padomei iesniegt priekšlikumu izveidot ciešākas sadarbības procedūras saskaņā ar EK līguma 11. pantu un saskaņā ar Līguma 43. un 45. pantu? Es vēlētos, lai Padome man pasaka, vai tā tiešām plāno šādi rīkoties, jo tieši tāds ir lielais jautājums, kas rodas.

SĒDI VADA: L. MORGANTINI
Priekšsēdētāja vietniece

  Jacques Barrot, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, cienījamie deputāti, es sākšu ar to, ka centīšos atbildēt uz Gebhardt kundzes ziņojumu, un pēc es tam pievērsīšos jautājumam, uz kuru jāatbild mutiski un kuru jūs tik veiksmīgi esat sasaistījusi ar šo ziņojumu. Es priecājos redzēt, ka šeit ir arī Deprez kungs.

Liels, liels paldies, Gebhardt kundze, par jūsu visai ievērojamo ziņojumu un ne mazākā mērā arī par jūsu lielisko sadarbību ar Komisiju šādā delikātā un sensitīvā jautājumā.

Tiesību akta „Roma III” priekšlikums patiesi ir mūsu sirdij ļoti tuvs, un tā tas ir ne tikai Komisijai — es zinu, ka tas ļoti interesē arī Eiropas Parlamentu. Es uzskatu, ka tas būs ļoti svarīgs brīvas cilvēku pārvietošanās atbalstam Eiropas Savienībā.

Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pievērsties dažiem datiem, kas mums ir pieejami: pašlaik Eiropas Savienībā katru gadu notiek 2 200 000 kāzu, no kurām 350 000 gadījumu tiek noslēgtas starptautiskas laulības. Šis jau ir ievērojams skaits, un ir skaidrs, ka tas palielināsies. Šis priekšlikums attiecas apmēram uz 170 000 laulības šķiršanu gadā, kas ir aptuveni 19 % no kopējā laulības šķiršanu skaita gadā Eiropas Savienībā — 875 000. 20 % — tas ir ievērojams skaitlis!

Tādēļ Komisija visumā piekrīt jūsu viedoklim, Gebhardt kundze, par „Roma III” priekšlikuma nozīmību: tas pāriem sniedz lielāku paredzamību un tiesisko drošību. Kā jūs jau norādījāt, sistēmas neesības gadījumā pāri vai nu izvēlas labvēlīgākos tiesību aktus, vai arī galavārdu saka dominējošais partneris.

Tādēļ Komisija ar dažiem iebildumiem kopumā atbalsta Eiropas Parlamenta ziņojumu par sākotnējo „Roma III” priekšlikumu. Komisija atbalsta Parlamenta grozījumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka laulātie partneri var izdarīt izvēli, kas balstās uz pietiekamu informāciju. Tādēļ Komisija piekrīt Parlamentam, ka nepieciešams pastiprināt laulību līgumu slēgšanas formālos noteikumus un aizsargāt vājāko laulāto partneri, taču mums šajā sakarībā ir jāņem vērā arī atšķirības dalībvalstu tiesiskajās sistēmās, jo, kā jūs to ļoti pamatoti uzsvērāt, šis nav saskaņošanas jautājums.

Tāpat Komisija atzinīgi vērtē Parlamenta priekšlikumus, kas paredzēti, lai uzlabotu sabiedrības informētību par valstu un Eiropas tiesību aktiem, kuri attiecas uz laulību un laulības šķiršanas līgumiem. Ir viens jautājums, kurā mūsu uzskati atšķiras: Komisija nesaskata vajadzību ieviest jaunu kompetences kritēriju, kura pamatā būtu vieta, kur laulības tika noslēgtas, jo saikne starp vietu, kur notika kāzas, un pāra situāciju laulības šķiršanas laikā var būt ļoti niecīga.

Lai gan Komisija atbalsta Parlamenta iesniegto grozījumu attiecībā uz laulāto partneru iespēju griezties šajā tiesā gadījumā, ja pastāvīgās dzīvesvietas tiesā iegūt šķiršanos izrādās neiespējami, taču mēs to uzskatām drīzāk par izņēmuma gadījumu.

Komisija vēlētos termina „pastāvīgā dzīvesvieta” interpretēšanu atstāt Kopienu Tiesas ziņā. Šis termins jau tiek izmantots vairākos dokumentos un līdz šim nav ticis formāli definēts, taču šķiet, ka valstu tiesnešiem tā piemērošana nav sagādājusi nekādas problēmas. Mēs uzskatām, ka dalībvalstu tiesisko sistēmu daudzveidības respektēšanas labad mēs varam uzticēties Kopienu Tiesai.

Mēs arī neuzskatām, ka būtu nepieciešams tiesību aktu „Roma III” attiecināt tikai un vienīgi uz dalībvalstu tiesību aktiem. Šis ir svarīgs jautājums, jo dalībvalstis vēlēsies turpināt piemērot to trešo valstu šķiršanās tiesību aktus, kuras atbalsta mūsu demokrātiskās vērtības: piemēram, ja vāciete vai francūziete apprecas ar šveicieti, šķiet saprātīgi, ka attiecībā uz šo laulību vai arī uz tās šķiršanu ir iespējams piemērot tos pašus noteikumus, kurus esam noteikuši attiecībā uz sevi.

Taču paturiet prātā — Komisija piekrīt Parlamentam, ka tiesību aktā „Roma III”, protams, ir jāiekļauj pretdiskriminācijas klauzula, kas jebkuram Eiropas tiesnesim ļautu atteikties piemērot ārvalstu tiesību aktus, kuri neatbilst laulāto partneru vienlīdzības principam. Šī pretdiskriminācijas klauzula, bez šaubām, vēl aizvien ļaus tos piemērot, piemēram, laulībām, kas noslēgtas starp Šveices un kādas citas dalībvalsts vai Norvēģijas un kādas citas dalībvalsts pilsoņiem.

Tagad pievērsīšos jautājumam par to, kā mēs varam tiesību aktu „Roma III” pārvērst par veiksmes stāstu, un vēlētos vēlreiz pateikties Gebhardt kundzei un Deprez kungam par iesniegto jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kurš man lika pievērsties tiesību akta „Roma III” izstrādes virzībai. Skaidrs, ka pievienojos jums, izsakot nožēlu par Padomē radušos strupceļu attiecībā uz sarunām par „Roma III”. Pagājušā gada jūlijā starp tieslietu ministriem notika debates par pastiprinātas sadarbības iespēju attiecībā uz „Roma III”, un jūlija beigās deviņas dalībvalstis Komisijai iesniedza prasību pēc pastiprinātas sadarbības: tā ir vairāk nekā viena trešdaļa visu „Roma III” pieņemšanā iesaistīto dalībvalstu. Tādēļ ir skaidrs, ka Komisijai šī prasība pēc pastiprinātas sadarbības ir jāizskata, taču, kā jūs saprotat, ja mēs vēlamies, lai tas izdotos, tad uzmanība būs jāpievērš kontekstam kopumā.

Es vēlētos atbildēt uz jūsu trim Komisijai uzdotajiem jautājumiem. Pirmkārt, es jums varu pateikt, ka Komisijas sākotnējo „Roma III” priekšlikumu nav plānots atcelt. Taču, ja Komisija piekrīt iesniegt Padomei priekšlikumu par pastiprinātu sadarbību „Roma III” jomā, tad tiesiskās skaidrības labad tā pēc lēmuma pieņemšanas var savu sākotnējo priekšlikumu atcelt, lai izdarītu grozījumus, taču tas tā varētu notikt vienīgi tad, ja mums tiešām būtu iespējams uzsākt pastiprinātu sadarbību. Katrā ziņā atcelšana nav plānota.

Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai īsumā rezumētu procedūru, kas jāievēro pastiprinātas sadarbības mehānismā. Vispirms vismaz astoņām dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai prasība, kā tas notika šajā gadījumā. Ja prasība atbilst citiem Līgumā par Eiropas Savienību izklāstītajiem kritērijiem — ja tā atbilst vienotā tirgus noteikumiem —, tad Komisija šo prasību var iesniegt Padomei. Ja tā nolemj to nedarīt, tad tas ir jāpamato. Tad pēc apspriešanās ar Parlamentu vai ar tā piekrišanu, atkarībā no situācijas, Padomei ir jāatļauj pastiprināta sadarbība.

Prasība pēc pastiprinātas sadarbības, protams, rada konkrētus jautājumus gan tiesiskā, gan politiskā ziņā. Mums ir jāapņemas turpināt kopējo rīcību attiecībā uz ģimenes tiesībām, padarot tās pēc iespējas tuvākas pilsoņiem, un tas jāsabalansē ar Eiropas tieslietu zonas sadrumstalotības risku, kas varētu rasties daudzu pastiprinātas sadarbības nolīgumu rezultātā. Pirms izdaru kādu paziņojumu, es, protams, vēlētos dzirdēt Parlamenta deputātu viedokļus un noteikti vēlos, lai dalībvalstis izskaidro savu nostāju.

Katrā ziņā es Eiropas Parlamentam vēlētos apliecināt, ka mans nodoms — un ne vien nodoms, bet arī mana vēlēšanās — ir veicināt tiesisko sadarbību civillietās Eiropā. Ģimenes tiesības nedrīkst būt civiltiesību nabaga radinieks — tas būtu diezgan paradoksāli, ņemot vērā to, ka jautājumi, ko tās risina, ir vistuvākie cilvēku ikdienas dzīvei. Par laimi, ir panākts progress attiecībā uz laulības šķiršanas lēmumu, dokumentu par vecāku atbildību un tikšanās tiesībām ar bērniem apriti.

Par šo tematu es vēlētos teikt arī to, ka tagad, kad mums ir šo dokumentu teksti, man kā komisāram ar jūsu palīdzību būs jānodrošina noteikumu ievērošana. Īpaši es šeit domāju par tiesībām tikties ar bērnu un aizbildniecību, jo šajās jomās situācija Eiropā pašlaik nav pilnībā apmierinoša.

Īsumā sakot, šajā jomā mēs patiesi spēsim nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par piemērojamajām tiesībām. Es vēlētos piebilst arī to, ka vienlaikus mēs izstrādājam tiesību aktus, kas piemērojami laulību sistēmām un kas varētu tikt pieņemti 2010. gada sākumā.

Tāda, priekšsēdētājas kundze, ir mūsu nostāja šajā jautājumā. Skaidrs, ka es nevaru paredzēt, kāds būs to apspriežu iznākums, kuras drīzumā notiks ar dalībvalstīm. Taču varu teikt, ka Komisija vēlas sasniegt patiesu progresu, vienlaikus vēlreiz nodrošinot, ka lielākā daļa dalībvalstu mums piekrīt. Tāds īsumā ir mans viedoklis, taču, lai gan es cītīgi jūsos klausīšos, es tomēr ceru, tāpat kā jūs un Parlaments, ka lietas virzīsies uz priekšu.

  Carlo Casini, Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotājs. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, Juridiskā komiteja, kurā man ir tas gods būt atzinuma sagatavotājam, pamatīgi izpētīja apspriežamo regulas priekšlikumu.

Taču atzinumā ierosinātie ieteikumi, kurus šī komiteja vienprātīgi apstiprināja, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā tika atbalstīti tikai daļēji. Tomēr man jāsaka, ka mēs kopīgiem spēkiem esam centušies Padomes sākotnējo priekšlikumu padarīt pēc iespējas racionālāku, iekļaujot tajā tiesiskās noteiktības elementus.

Kompromisa grozījumi, kurus ar Gebhardt kundzes, kam es vēlētos pateikties, palīdzību ir atbalstījušas abas komitejas, tiek vērtēti atzinīgi un atbalsta principus, kurus mēs minējām, lai šī regula varētu sākt darboties. Šajā sakarībā valsts iestādēm valstī, kuras tiesībās nav paredzēta laulības šķiršana vai netiek atzīta attiecīgā laulība, nebūs pienākuma šo laulību šķirt.

Tomēr attiecībā uz vienu punktu viedokļu dažādība saglabājas, un to iepriekš minēja arī Gebhardt kundze. Galvenā problēma ir šāda: tiesību izvēlēšanās juridiskajā nozarē ir kaut kas pilnīgi jauns, jo parasti nav iespējams izvēlēties tiesības, izvēlēties var tikai tiesnesi, un tādējādi šī ir pilnīgi jauna koncepcija. Uz kurām tiesībām mēs vēlamies attiecināt šo tiesību izvēles iespēju? Uz kādas dalībvalsts no Eiropas Savienības 27 dalībvalstīm tiesībām vai arī uz jebkuras pasaules valsts tiesībām? Skaidrs, ka ierobežojums pastāv. Ierobežojumu nosaka jau izveidotā valsts politika un tas, ka kādā konkrētā valstī nav piemērojamas tiesības, kurās ir paredzēta tāda veida laulība, kāda šajā valstī netiek atzīta.

Mans iebildums būs tehniskas dabas. Es uzskatu, ka, ja patiesi vēlamies panākt tiesisko drošību, ja attiecībā uz piemērojamo tiesību izvēli patiesi vēlamies ieviest „labvēlīgāko tiesību aktu izvēli”, ja patiesi vēlamies ievērot vājākos tiesību aktus (un neaizmirsīsim, ka, lai izvēlētos tiesību aktus, ir jābūt vienprātībai, un šīs vienprātības panākšana arī varētu būt pakļauta ievērojamam spiedienam), ja patiesi vēlamies izveidot Eiropas tiesisko telpu, tad, manuprāt, visiem šiem grozījumiem nāktu par labu, ja tiesību izvēles iespēja tiktu attiecināta tikai uz Eiropas Savienības 27 dalībvalstu tiesību aktiem.

Lai gan mēs esam iesnieguši vairākus grozījumus, šajā ziņā tie visi ir vienādi, un, tā kā šis grozījums ir tehniskas dabas un nekādi nemaina mūsu vispārējo viedokli par šo priekšlikumu, mēs vēršamies pie visu deputātu veselā saprāta un lūdzam šo grozījumu apstiprināt.

  Panayiotis Demetriou, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos pateikties referentei par ilgo sadarbību, kuras rezultātā tika izstrādāts šodien balsošanai iesniegtais ziņojums, un atzīmēt, ka mums bija vairākas sanāksmes, kurās tika apspriests viss ziņojuma materiāls.

Ģimenes tiesības ir nopietns jautājums, un šis konkrētais šo tiesību aspekts, kuru izskatām saistībā ar laulības šķiršanu, ar ko es domāju jurisdikciju un tiesību izvēles iespēju, ir un vienmēr ir bijis viens no visnopietnākajiem ģimenes tiesību aspektiem.

Es vēlētos norādīt, ka mūsu politika ir vērsta uz to, lai atbalstītu ģimenes institūciju, nevis veicinātu laulības šķiršanu. Taču laulības šķiršana mūsdienās ir sociāla parādība, un mums tā ir jārisina. Mēs nevēlamies to padarīt vieglāku, taču, laulībā iestājoties situācijai, kad kopdzīve vairs nav iespējama, mums ir jāspēj piedāvāt likumīgus ceļus, kā no šīs situācijas izkļūt tā, lai nevienai no pusēm nebūtu jāuzņemas visas ciešanas un sodi.

Es nedomāju, ka ir kāds viegls veids, kā attiecībā uz laulības šķiršanu izvēlēties piemērojamās tiesības, taču mūsu nostāja attiecībā uz valsts politiku un cilvēktiesībām varētu būt skaidrāka, lai tādējādi tiesām dotu rīcības brīvību noraidīt tās tiesības, kas neatbilst Eiropā iedibinātajām tradīcijām, cilvēktiesībām un valsts politikai.

Kas attiecas uz pastiprinātu sadarbību, es pievienojos viedoklim, ka Komisijai šis jautājums ir jāvirza uz priekšu, lai, ja vien tas ir iespējams, mēs panāktu tādu situāciju, kad pastiprināta sadarbība ir pieņemama, un es apsveicu jūs, komisāra kungs, saistībā ar šodien ieņemto nostāju.

  Inger Segelström, PSE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos sākt ar pateicību Gebhardt kundzei par viņas konstruktīvo darbu un pateikt, cik ļoti man ir žēl, ka nebija iespējams nonākt pie tāda paša viedokļa, kāds ir Zviedrijai un man. Līdz ar to es nevarēju šo ziņojumu atbalstīt ne komitejā, ne arī plenārsēdē. Man kā Zviedrijas sociāldemokrātei šis priekšlikums šķiet kā solis atpakaļ attiecībā uz vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem. Tādēļ šie jautājumi arī nākotnē būtu jārisina valstu līmenī.

Es domāju, ka pilnīgi pietiktu, ja laulību varētu šķirt tikai tad, ja abas puses par to tiešām ir vienojušās. Šis priekšlikums nozīmē to, ka vājākajai pusei, kas parasti ir sieviete, vīrietis varēs uzspiest savus risinājumus vai nu tāpēc, ka viņš rīkojas pirmais, vai arī tāpēc, ka šķiršanās notiek piespiedu kārtā. Tādējādi tiesas var būt spiestas piemērot tiesības, pret kurām mēs esam ļoti kritiski noskaņoti, tiesības, kuras ir aizskarošas un kuru skatījums uz sievietēm, laulību un tās šķiršanu ir novecojis un vecmodīgs. Ātra laulības šķiršanas nokārtošana man šķiet mazāk svarīga nekā vienlīdzība un sieviešu iespējas justies droši. Tādēļ es savos centienos būšu neatlaidīga un līdz brīdim, kad būsim atraduši citu risinājumu, turpināšu balsot pret šo priekšlikumu.

  Sophia in 't Veld, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, pirms es pievēršos apspriežamajam tematam, es vēlētos ierosināt, ka turpmāk mēs katrai Padomes prezidentvalstij varētu prasīt uz šo plenārsēžu zāli atnest kādu vaska vai piepūšamo lelli, jo Padome nekad šādās debatēs nepiedalās, bet man tomēr patiktu kādu uzrunāt. Jūs varētu šo lūgumu formāli nodot tālāk prezidentvalstij. Es secinu, ka kolēģi Parlamenta deputāti man piekrīt.

Pirmkārt, es vēlētos apsveikt un arī savas grupas vārdā izteikt atbalstu referentei, kas pēdējā gada laikā ir paveikusi lielisku darbu. Visu cieņu viņai.

Priekšsēdētājas kundze, ES, protams, ir atbildīga nevis par laulības ētiku, bet gan par tiesību garantēšanu ES pilsoņiem, lai kur arī tie atrastos un lai ar ko arī tie nolemtu precēties. Tā patiesi nav mūsu darīšana, ar ko viņi nolemj precēties, taču mums noteikti ir jāaizsargā pilsoņu tiesības. Ņemot to vērā, ir ļoti žēl, ka dalībvalstīm nav izdevies panākt vienošanos.

Es ļoti godājamajiem Eiropas Parlamenta deputātiem no Zviedrijas vēlētos teikt, ka man ir sajūta, ka noticis milzīgs pārpratums. Es ticu, ka cilvēktiesības, it īpaši sieviešu tiesības, šādi tiks stiprinātas, nevis vājinātas. Es tiešām atzinīgi vērtēju to, ka 21. gadsimtā cilvēki paši var pieņemt lēmumus par savu dzīvi, un laulības šķiršana var būt tās neatņemama daļa.

Turklāt es tāpat kā referente vēlētos teikt, ka arī mana grupa balsos pret Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas iesniegtajiem grozījumiem, un es nepiekrītu arī Casini kunga argumentiem.

Tas ir arī principa jautājums, jo es domāju, ka mums pašiem būtu jāizlemj, ko tad īsti vēlamies sniegt saviem pilsoņiem, un mēs nedrīkstam ļaut bažām par šariata likumiem gūt pār mums virsroku. Pašreizējā priekšlikumā un papildu grozījumos, kurus iesniegusi Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa un kurus mēs atbalstīsim, ir iestrādātas pietiekamas garantijas. Tas bija galvenais temats iepriekšējās diskusijās.

Turklāt, izsakot savu reakciju uz Casini kunga komentāriem, es vēlētos teikt šo: tas ir ļoti skarbi, ka tie paši argumenti, kas tika izmantoti, lai izslēgtu konkrētu tiesību, piemēram, šariata likumu, piemērošanas iespēju, Eiropas Savienībā tiek arī izmantoti un uz tiem atsaucas, lai absolūti likumīgas laulības, kuras noslēgtas ES, varētu neatzīt tikai un vienīgi pāra seksuālās orientācijas dēļ. Manuprāt, tas ir pilnīgi nenormāli.

Es vēlētos atkārtot — uzskatu, ka ir ļoti žēl, ka dalībvalstīm nav izdevies panākt vienošanos.

Ja pareizi saprotu, tad Komisija pagaidām neatkāpjas no Eiropas risinājuma. Tas mani ļoti priecē. Es saprotu, ka to ir ļoti grūti izdarīt: ja reiz šī problēma nav atrisināta, pat neskatoties uz Sarkozy kunga milzīgajiem centieniem, tad tam patiesi ir jābūt ļoti grūti.

Visbeidzot, es varu vienīgi izteikt cerību, ka, ja, neskatoties uz visām grūtībām, tiks panākta ciešāka sadarbība, tad visas 26 dalībvalstis, kas būs panākušas šo vienošanos, arī mana valsts, to ievēros.

  Kathalijne Maria Buitenweg, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, saskaņā ar Komisijas veiktu pētījumu, kas šonedēļ tika publicēts, cilvēki, kuri regulāri braukā lielus attālumus, bieži cieš no galvassāpēm, miega bada un sliktām savstarpējām attiecībām, no kā var secināt, ka šajā starptautiskajā vidē, arī mūsu vidē, iespējams, ir ļoti augsti laulības šķiršanas rādītāji. Tā vai citādi, skaitļi, kurus pirms brīža nosauca komisārs Barrot kungs, vēlreiz apliecina, ka starptautiskām laulībām ir daudz lielākas iespējas beigties ar šķiršanos nekā laulībām vienas valsts pilsoņu starpā.

Taču daudz grūtāk ir šīs laulības šķiršanas noformēt — to ietekme ir milzīga, jo viens no partneriem vienmēr dzīvo kādā ārvalstī, kur tam nav atbilstoša sociālās drošības tīkla vai arī situācija valstī nav pietiekami pazīstama, kas ļoti apgrūtina godīgas vienošanās panākšanu.

Tādēļ es vēlētos izteikt savu atzinību par referentes Gebhardt kundzes darbu: es domāju, ka viņa ir bijusi ļoti apzinīga un ir pārliecinājusies par to, ka īpaši vājāko un sliktāk informēto cilvēku tiesības patiesi tiek stiprinātas un ka visi partneri patiesi ir labi informēti par savām tiesībām un zina, kāds tiem ir labākais risinājums.

Šajā sakarībā es uzskatu, ka ir svarīgi, lai tīmekļa vietnē būtu ne tikai kāds nepieciešamo finanšu kopsavilkums un informācija par to, cik ātri jūs varat dabūt šķiršanos, bet lai uzmanība tiktu pievērsta arī, piemēram, iespējamajiem paternitātes jautājumu risinājumiem. Es uzskatu, ka ir jāaizsargā arī bērnu tiesības, lai gan tas ir vecāku ziņā. Tomēr vecāki, nevis valdība, ir tie, kam būtu jānosaka, kas attiecībā uz bērnu ir pareizi un viņa interesēs, ir jābūt iespējai rast piemērotu risinājumu, vēlams tādu, kas nodrošina, ka par bērnu rūpējas abi vecāki. Vienošanās ir jāpanāk jebkurā gadījumā. Viss nedrīkst gulties uz sievietes pleciem, ir jāpanāk vienošanās par to, kā abi vecāki risinās šo jautājumu.

Arī man Eiropas Parlamenta Zviedrijas deputāta komentārs šķita mīklains, jo, ja sieviete vēlas pārtraukt laulību, protams, ka ir briesmīgi, ja viņas vīrs tam nepiekrīt.

Nobeigumā es referentei vēlētos teikt, ka Nīderlandē nepastāv geju laulība. Mums ir laulības institūcija, kas ir pieejama visiem pāriem neatkarīgi no dzimuma. Tā ir viena vienīga laulības institūcija, un tādēļ tikai Eiropas Savienība, nevis Nīderlande nīderlandiešu laulības institūcijā kaut ko nodala.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, šī priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka cilvēki, kas šķiras, patiesi var īstenot savas tiesības un saņemt nepieciešamo informāciju. Tomēr tiesības saņemt informāciju un zināšanas nav atkarīgas no vienotiem noteikumiem. Tie paši par sevi izpratni nepalielina un cilvēkus nepadara informētākus.

Manā valstī, Zviedrijā, ir noteikums, ka, ja vien cilvēkiem nav kopīgu bērnu, pietiek vienīgi iesniegt pieteikumu laulības šķiršanai. Ir arī tādas ES valstis, kurās laulības šķiršana ir pilnībā aizliegta. Ja šo jomu reglamentējošajos tiesību aktos ir kas grozāms, tad tā ir tieši šī situācija. Lisabonas līgums dažus civiltiesību un ģimenes tiesību aspektus, protams, paceļ pārvalstiskā līmenī, taču pašlaik mums nav šī Lisabonas līguma. Es jautāju, kādēļ Komisija ierosina priekšlikumus jomā, kura līdz šim bija valstu kompetencē? Mana grupa šo priekšlikumu balsojumā neatbalstīs. Es arī domāju, ka mana Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas kolēģe Segelström kundze minēja ļoti labu piemēru.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, starptautiskās privāttiesības attiecas uz diviem jautājumiem. Pirmais jautājums ir šāds: kura ir kompetentā tiesa? Otrs jautājums ir: kurus tiesību aktus tiesai būtu jāpiemēro?

Manuprāt, tas ir saprotami, ka pirmais jautājums tiek risināts Eiropas līmenī. Tas nodrošina, ka ikviens Eiropas pilsonis savu lietu var iesniegt tiesā.

Otrs jautājums attiecas uz jomu, kura parasti ir un kurai patiesi arī vajadzētu būt pašu dalībvalstu kompetencē. Spēkā esošie valstu tiesību akti atbilst daudziem šo valstu principiem, kas ir jāievēro.

Taču Komisijas priekšlikumā ir paredzēts saskaņot arī šos atšķirīgos noteikumus. Gebhardt kundzes ziņojumā tiek respektēta lielākā daļa no Komisijas ziņojumā minētā un nav mēģināts no priekšlikuma svītrot IIa nodaļu. Šī iemesla dēļ es balsošu pret šo ziņojumu un pret šo priekšlikumu. Tādēļ es vēlētos aicināt arī Padomi Komisijas priekšlikumu noraidīt.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE). - (RO) Vispirms es vēlētos pateikties referentei Gebhardt kundzei par izcilo ieguldīto darbu. Attiecībā uz regulas priekšlikumu, ir patīkami redzēt, ka tiek veidota skaidra un pilnīga tiesiskā sistēma, kas aptvertu gan noteikumus par jurisdikciju un laulības lietās pieņemto spriedumu atzīšanu un izpildi, gan noteikumus par piemērojamajām tiesībām, vienlaikus paredzot pusēm noteiktu autonomijas pakāpi.

Komisijas priekšlikums pusēm piedāvā iespēju, savstarpēji vienojoties, izvēlēties kompetento tiesu un piemērojamās tiesības. Tas, ka pusēm laulības šķiršanas procesā ir šādas tiesības, nodrošina tām lielāku autonomiju un saskaņā ar atsevišķiem izvēles kritērijiem ļauj brīvi izdarīt izvēli. Mums ir jānodrošina, ka pušu izdarītā izvēle ir balstīta uz informētību. Citiem vārdiem sakot, abām pusēm ir jābūt pienācīgi informētām par savas izvēles konkrētajām sekām. Šajā sakarībā ir svarīgi apsvērt, kāds būtu vislabākais veids, kā nodrošināt, ka pirms dokumenta parakstīšanas tiek darīta zināma pilnīga informācija. Tāpat neatkarīgi no viena vai otra laulātā finansiālā stāvokļa ir jānodrošina informācijas pieejamība.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, Dr Johnson reiz tika vaicāts, kādu padomu viņš dotu jaunam pārim, kas apsver iespēju laulāties. Viņa atbilde bija „nedariet to”. Atkārtotas laulības viņš arī novērtēja kā „cerību uzvaru pār pieredzi”.

Šim ziņojumam ir jāsniedz līdzīgas atbildes. Kāds padoms būtu jādod valstīm, kuras apsver iespēju, ka to šķiršanās tiesības varētu izstrādāt Eiropas Savienība? Atbilde acīmredzot ir „nedariet to”. Ņemot vērā visus nekompetentu un nevēlamu ES tiesību aktu precedentus, šāda rīcība noteikti būtu, maigi izsakoties, cerības uzvara pār pieredzi. Pārsteidzoši, ka šajā gadījumā tāds pats, šķiet, ir arī Padomes secinājums. Padome nevēlas, ka Komisija izstrādā priekšlikumus. Šķiet, ka Padome ļoti uzmanīgi atkāpjas no šī bezdibeņa malas un ieklausās senajā parunā, ka „steigā slēgtas laulības vēlāk nākas nožēlot”. Cik gan jautri būs tad, kad Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem saskaņot geju laulības un šariata likumus!

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Mēs dzīvojam laikā, kad robežas izzūd un mūsu pilsoņi var brīvi pārvietoties un precēties. Tomēr līdz šim mēs neesam spējuši atvieglot dzīvi tiem, kas ir izlēmuši šķirties. Viens piemērs, kas raksturo problēmas saistībā ar to, ka Eiropā nav vienotu šķiršanās tiesību, ir laulības starp poļiem un vāciešiem. Kopš 1990. gada ir reģistrēti apmēram 100 000 šādu pāru. Daudzi no viņiem nav izturējuši laika pārbaudi.

Pagājušajā gadā Eiropas Parlamentā tika uzņemti vairāki poļi, kuri ir zaudējuši kontaktus ar saviem bērniem, jo par bērnu un jauniešu lietām atbildīgās Vācijas iestādes ir pieņēmušas attiecīgus lēmumus. Apsūdzības nolaupīšanā un aizliegums lietot poļu valodu ir tikai divi pret šiem vecākiem un viņu bērniem vērstās pazemojošās attieksmes piemēri. Reaģējot uz iepriekš minētās iestādes izdarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tika izveidota Poļu vecāku asociācija, kas cīnās pret bērnu diskrimināciju Vācijā. Ja mums izdotos šķiršanās tiesībās ieviest ierosinātās izmaiņas, mēs daudziem pilsoņiem palīdzētu šo viņu dzīves posmu novest līdz civilizētām beigām. Un vēl svarīgāk ir tas, ka mēs neļautu bērnus šķirt no viena no vecākiem.

  Carlos Coelho (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Barrot kungs, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā es biju liecinieks Gebhardt kundzes un arī mana kolēģa Demetriou kunga darbam saistībā ar šo ziņojumu. Gebhardt kundze jau norādīja, ka lielāka mobilitāte izraisa lielāku laulību skaitu un tādējādi arī lielāku laulības šķiršanas gadījumu skaitu. Atšķirības valstu tiesību aktos rada tiesisko nedrošību un it sevišķi — nevienlīdzīgas iespējas, jo labāk informētais laulātais var vērsties tās valsts tiesās, kuras tiesību akti vislabāk atbilst viņa interesēm. Tādēļ es atbalstu šo iniciatīvu, kura, manuprāt, ir ļoti svarīga, jo izveido skaidru un pilnīgu tiesisko sistēmu, kas aptvertu jurisdikcijas jautājumus un laulības lietās pieņemto spriedumu atzīšanu un izpildi.

Man jāsaka, ka, manuprāt, jebkas, kas mazina nevajadzīgu konfliktu iespējas, ne tikai nodrošina lielāku tiesiskumu cilvēkiem, bet arī rada lielāku uzticību starp tiesiskajā procesā iesaistītajām pusēm. Tas arī veido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kuru mēs visi vēlamies izveidot.

  Konrad Szymański (UEN). – (PL) Cik man zināms, nevienā no līgumiem nav noteikts, ka laulības lietās piemērojamās tiesības, t.i., ģimenes tiesības, būtu jāskata Eiropas Savienības līmenī. Tādēļ es uzskatu, ka šis Komisijas priekšlikums ir zināmas, pilnīgi nevajadzīgas hiperaktivitātes tipisks gadījums un vienīgi radīs neskaidrības attiecībā uz Eiropas Savienības patiesās kompetences jomām.

Es domāju, ka šī ir apzināta iejaukšanās šajā jomā, lai varētu turpināt darbu attiecībā uz laulību lietās piemērojamām tiesībām un to saskaņošanas. Šāda rīcība ir nevajadzīga, jo spēkā esošās starptautiskās privāttiesības ļoti labi tiek galā ar problēmām laulību lietās un arī ar starptautiskas laulības šķiršanas gadījumiem.

  Ljudmila Novak (PPE-DE). - (SL) Es vēlētos, kaut varētu teikt, ka šķiršanās gadījumu skaits Eiropā samazinās. Diemžēl tas tā nav, tādēļ mums ir jārisina jautājums par to, kā mēs varētu uzlabot šīs ķēdes vājākā posma, proti, bērnu, situāciju.

Diemžēl tieši bērni ir galvenie upuri, it īpaši valstīs, kur tiesas procesos mēdz būt lielas kavēšanās. Mana valsts Slovēnija ir tādas valsts piemērs, kur bērni ļoti cieš līdz brīdim, kad tiesas var pieņemt lēmumu par to, pie kura no vecākiem bērni dzīvos. Tas izraisa lielas traģēdijas ģimenēs un daudziem bērniem rada smagas psiholoģiskas sekas.

Es zinu vairākus šādus gadījumus un ceru, ka šī kopīgā direktīva palīdzēs uzlabot situāciju atsevišķās dalībvalstīs.

  Dumitru Oprea (PPE-DE). - (RO) Bijušajās komunistiskajās valstīs viens veids, kā šī reģiona meitenēm izbēgt no apspiestības, bija apprecēties; dažreiz tas tiešām tika darīts mīlestības dēļ, taču vairumā gadījumu — pašlabuma dēļ. Taču tas ir izraisījis virkni nolaupīšanu, gadījumus, kas saistīti ar psiholoģisku un fizisku spīdzināšanu, un cilvēku pazudināšanu. Visas šīs sāgas iznākums ir tāds, ka visvairāk nākas ciest šajās ģimenēs dzimušajiem bērniem. Likumu nezināšana tiek izmantota kā attaisnojums, taču tas ir pilnīgi nepareizi. Izskatīsim iespēju, ka šādos gadījumos, kad laulāto starpā valda mīlestības, sapratnes un draudzīguma atmosfēra, mēs varētu ieteikt jau pirms laulības slēgšanas izstrādāt ļoti skaidrus šķiršanās noteikumus, kuros būtu ņemtas vērā arī laulībā dzimušo bērnu intereses.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, pateicos visiem runātājiem. Es vēlētos Segelström kundzei apliecināt, ka, protams, esmu uzsācis sarunas ar Zviedrijas iestādēm. Tomēr mums ir samērā grūti saprast jūsu valsts nostāju. Kā minēja Gebhardt kundze, tiesību aktā „Roma III” kā galvenā jau ir minēta vājākā laulātā partnera aizsargāšana laulību līguma noslēgšanas brīdī. Tieši tādēļ mums nav izdevies saprast, ka gadījumā, kad viens no laulātā pāra ir zviedrs, mums ir jāņem vērā arī tas, ka situācijā, kad nav nekādu noteikumu, dominē princips — „spēcīgākajam ir taisnība”, un, patiesi, varbūt mums būtu jāturpina mūsu dialogs. Tieši to mums ir grūti saprast. Tomēr vēlreiz atkārtoju, ka mēs ņemam vērā jūsu un jūsu Zviedrijas kolēģes nostāju.

Pie viena es vēlētos arī izlabot dažus nepareizus priekšstatus. Daži teica, ka šī nav mūsu kompetences joma, ka šie jautājumi ir tikai un vienīgi valstu kompetencē. Redziet, šeit ir paradokss. Dalībvalsts nevar pildīt tās kompetencē esošos uzdevumus lietās, kurās ir iesaistītas divas privātpersonas, no kurām viena ir šīs dalībvalsts pilsonis, bet otra nav. Tas ir loģiski, ka Eiropas Savienībai noteikti būtu jāmēģina nedaudz sakārtot šos jautājumus, it īpaši tāpēc, ka — pretēji iepriekš teiktajam — starptautiskās privāttiesības nesniedz īstu risinājumu šāda veida problēmām, kā arī ņemot vērā to, ka mēs atrodamies telpā, kurā pastāv brīvas pārvietošanās tiesības un kura noteikti radīs aizvien vairāk un vairāk šādu problēmu. Ja šīs bažas gluži tāpat kā Parlamentu nodarbina arī Komisiju, tad tā nav kaut kāda maldinoša cīņa ar šo problēmu kopumā; tā vietā tā ir atbilde uz aizvien lielāka skaita pāru cerībām, kuri nesaskaņu vai šķiršanās gadījumā vēlas izvairīties no ļoti pretrunīgas situācijas. Tieši šeit slēpjas problēma! Protams, es nedrīkstu pieļaut, ka tiek teikts, ka Padome ir pateikusi „nē”. Tā nav pateikusi „nē”, tā ir izteikusi atšķirīgu nostāju! Tomēr, neskatoties uz to, deviņas dalībvalstis ir prasījušas pastiprinātu sadarbību. Un te nu ir tas, ko vēlējos teikt nobeigumā. Es jums atgādinu, ka „Roma III” ietver pretdiskriminācijas klauzulu, kas ļauj apiet ārvalstu tiesību aktus, kuri negarantē vienlīdzību laulāto partneru starpā. Tik daudz ir skaidrs. Mēs šeit nerunājam par šariata likumiem, šeit ir jautājums par vīriešu un sieviešu vienlīdzības principu, un šī dokumenta teksts veicina to sieviešu integrāciju, kuras dzīvo uz mūsu kopējās Eiropas zemes, prioritāti piešķirot to pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktiem. Šīs sievietes varēs tiesnesim pieprasīt lietā piemērot Eiropas tiesību aktus, ja tie lielākā mērā atbilst vienlīdzīgu tiesību principam. Es uzskatu, ka tieši tas mums būtu jāpatur prātā.

Līdz ar to vēlos teikt, ka šīs debates bija ļoti interesantas un ka es pateicos visiem runātājiem. Vēlētos pateikties arī Gebhardt kundzei un Deprez kungam par to, ka viņi ar prieku izmantoja šo iespēju noskaidrot, vai pirms jaunas sarunu kārtas ar dalībvalstīm mēs patiesi esam apņēmušies izpildīt šo uzdevumu panākt pastiprinātu sadarbību. Šīs debates tuvojas noslēgumam, un es izsaku lielu pateicību Eiropas Parlamentam, jo uzskatu, ka vairums deputātu patiesi vēlas, lai mēs pabeigtu šo procesu, tajā pašā laikā darot visu nepieciešamo, lai panāktu vislielāko iespējamo vienprātību. Paldies Parlamentam!

SĒDI VADA: M. SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks

  Evelyne Gebhardt, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties visiem runātājiem. Es vēlos vēlreiz izskaidrot, ka mēs vēl vairāk esam pastiprinājuši Komisijas ierosinātos noteikumus, kas jau ir noteikti arī „Roma III”, piemēram, grozījumā Nr. 25 skaidri norādot, ka, ja norādītajās tiesībās netiek atzīta laulāto šķirtība un laulības šķiršana vai arī tas notiek diskriminējošā veidā pret kādu no laulātajiem, piemēro lex fori.

Tas nozīmē, ka šādos gadījumos, piemēram, Zviedrijā, kompetentā tiesa atrodas Zviedrijā. Mēs skaidri esam norādījuši, ka, ja rodas šādi gadījumi, tad atbilde ir skaidra. To patiesi vairs nebija iespējams tekstā vēl skaidrāk noformulēt, un tādēļ es nesaprotu, kur īsti ir problēma. Tomēr mums ir jāpacenšas problēmu izprast, un, tā kā es esmu neziņā, es pateicos Barrot kungam par to, ka viņš tik skaidri izteica savu viedokli, un par viņa vēlmi vēlreiz runāt ar politiķiem Zviedrijā.

Galu galā šī regula ir paredzēta, lai vēl vairāk uzlabotu jau esošos noteikumus. Man kā sievietei, kas vienmēr ir bijusi iesaistīta politikas veidošanā sieviešu jautājumos, ir ļoti svarīgi rast pozitīvu atbildi, jo vājākais partneris parasti ir sieviete. Mums ir jāveltī īpaša uzmanība tam, lai tiktu izveidota laba nostāja.

Es arī ceru, ka, lai panāktu kompromisu, pēc kura mēs atkal un atkal tiecamies, mums tomēr izdosies pārliecināt Casini kungu par to, ka mums šajā jautājumā ir laba nostāja, un šajā sakarībā es esmu ļoti pateicīga Demetriou kungam. Tās pamatojums ir atrodams arī grozījumā Nr. 38, kurā, lai gan tas jau ir noteikts dokumenta tekstā, mēs vēlreiz skaidri norādām, ka dalībvalstīs, protams, ir jāpiemēro tikai un vienīgi tās tiesības, kas atbilst Eiropas Savienības un Pamattiesību hartas principiem, jo mums tas šķiet pats par sevi saprotams. Jebkāda cita iespēja būtu pilnīgi izslēgta; neviena tiesa Eiropas Savienībā vienalga nepiemērotu tiesības, kuras neatbilst šiem principiem. Man tas šķiet neiedomājami, un tas, protams, arī skaidri tiek pateikts.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. – (PL) Lielāka sociālā mobilitāte ir izraisījusi lielāku jaukto laulību un arī laulības šķiršanas gadījumu skaitu. Situācijās, kad katrs laulātais partneris ir no citas ES dalībvalsts vai arī kad viens partneris ir ES pilsonis, bet otrs nav, bieži vien ir radušās grūtības izvēlēties piemērojamās tiesības. Tādēļ steidzami ir vajadzīgs saskaņot noteikumus par jauktajām laulībām, lai novērstu diskriminācijas iespējas laulības šķiršanas procesa laikā.

Kompetentās tiesas izvēle ir jābalsta uz abiem partneriem pieejamu visaptverošu informāciju par svarīgākajiem valstu un Kopienas tiesību aktu aspektiem. Tiem ir jābūt informētiem arī par procedūrām, kas saistītas ar laulības šķiršanu un laulāto šķirtību. Iespēja izvēlēties atbilstošu kompetento tiesu un piemērojamās tiesības nedrīkst ierobežot katra laulātā partnera tiesības un vienlīdzīgas iespējas. Tātad kādas konkrētas valsts tiesību izvēlei ir jābūt izvēlei starp tās valsts tiesībām, kurā notikušas laulības, tās valsts tiesībām, kura pēdējos trīs gadus ir bijusi laulāto partneru pastāvīgā dzīvesvieta, un izcelsmes valsts tiesībām.

Turklāt, šķiet, ka gadījumā, ja pastāv iespēja, ka viens no laulātajiem partneriem varētu tikt diskriminēts, būtu vietā piemērot tā saucamo tiesas atrašanās vietas valsts tiesību principu. Viens šāds piemērs varētu būt tās sievietes no trešām valstīm, kurās laulības šķiršana nav atzīta, kas ir ES pastāvīgie iedzīvotāji un vēlas panākt laulības šķiršanu vai laulāto šķirtību. Šādās situācijās labums, ko indivīds iegūst, panākot laulības šķiršanu vai laulāto šķirtību kā personiskas autonomijas izpausmi, ir jāvērtē augstāk par valsts tiesību aktu piemērošanu.

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. – (HU) Ungārijas sabiedrisko domu laiku pa laikam satrauc gadījumi, kad ungāru tautības vecāka bērnus uz ārvalstīm aizved laulātais partneris, kas ir ārvalstnieks. Sabiedrība pirmām kārtām jūt līdzi mātei, kuras bērns ir ticis aizvests, taču gadījumos, kad bērns nonāk svešos un nelabvēlīgos apstākļos, izjūt žēlumu arī pret tēvu, kuram bērns tiek atņemts. Eiropas Savienībā ir aizvien vairāk „jaukto” laulību, taču noteikumi, kas reglamentē laulības šķiršanu un aizbildniecības jautājumus, bieži vien ir haotiski un neskaidri. Kopienas tiesību akti līdz šim ir noteikuši tikai sistēmu, kas piemērojama tādos strīdus gadījumos kā jurisdikcijas noteikšana, t.i., kuras tiesas kompetencē ir izskatīt laulības šķiršanas vai aizbildniecības lietas. Taču tajos nav sniegti risinājumi attiecībā uz laulības lietās piemērojamajām tiesībām, citiem vārdiem sakot, nav risinājumu, kā noteikt, kuras valsts tiesības tiesām būtu jāpiemēro tiesas procesa laikā. Tādējādi lielās atšķirības starp dalībvalstu tiesību aktiem radīja tiesisko neskaidrību, kas bieži vien pusēm lika tiesas procesu uzsākt pēc iespējas ātrāk, lai varētu piemērot vislabvēlīgākos noteikumus. Pašlaik sagatavošanā esošās regulas mērķis ir atrisināt šo situāciju, vispirms veicinot līgumu slēgšanu starp pusēm. Tas varētu būt noderīgi gadījumā, ja laulības šķiršana notiek pēc abpusējas piekrišanas, taču, zinot, kā tas bieži vien notiek praksē, es baidos, ka tas atrisinās tikai nedaudzus strīdus. Pareizais risinājums būtu, ja mums ilgākā laika posmā izdotos izveidot vienotu Eiropas aizbildniecības noteikumu kopumu.

  Antonio Masip Hidalgo (PSE), rakstiski. – (ES) Mēs atbalstām pastiprinātas sadarbības mehānismu šajā jomā, jo tas nodrošinās lielāku tiesisko drošību un stabilitāti, novērsīs iespēju izvēlēties labvēlīgākos tiesību aktus un turpinās Eiropas integrācijas procesu.

Turklāt jaunā sistēma ir labvēlīga, jo tā nosaka, ka laulāto partneru pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesības ir pirmās piemērojamās tiesības. Spānijā šis noteikums aizstās kritēriju, kas nosaka, ka piemērojamas ir tās valsts tiesības, kuras pilsoņi ir abi laulātie partneri, un tiesām un pilsoņiem, kuri tajās vērsušies pēc palīdzības, ir ļoti piemērots, ņemot vērā lielo Spānijā dzīvojošo imigrantu pāru skaitu.