Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 20. oktobris - Strasbūra

17. — Bērnu aizsardzība, kuri izmanto internetu un citas saziņas tehnoloģijas (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0404/2008), ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā iesniedza R. Angelilli, par priekšlikumu saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu par daudzgadīgu Kopienas programmu bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas saziņas tehnoloģijas (COM(2008)0106 – C6-0092/2008 – 2008/0047(COD)).

  Roberta Angelilli , referente. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties Komisijai, Francijas prezidentūrai un Eiropas Parlamenta deputātiem, pirmkārt, un, galvenokārt, ziņojumu sagatavotājiem par grūto darbu, kas ieguldīts, lai pirmajā lasījumā sagatavotu kompromisa teksta projektu, kas ļautu ieviest programmu „Drošāks internets” plānotajā laikā, proti, sākot ar 2009. gada 1. janvāri.

Kā zināms, jaunā programma to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas saziņas tehnoloģijas, tiks pamatota uz četriem galvenajiem pasākumiem: samazināt nelegāla un kaitīga satura tīmekļa vietņu skaitu un ierobežot kaitīgu rīcību tiešsaistē, veicināt drošāku vidi tiešsaistē, tai skaitā, izmantojot ad hoc tehnoloģiskos instrumentus; informēt, iesaistīties un rīkoties, lai informētu sabiedrību par iespējām un apdraudējumu, kas saistīts ar tiešsaistes tehnoloģiju izmantošanu, un visbeidzot, izveidot zināšanu bāzi, lai veicinātu sadarbību un labas prakses un informācijas apmaiņu starptautiskā līmenī.

Kā komisārei Reding kundzei labi zināms, statistikas dati runā paši par sevi — tagad internetu izmanto daudz jaunāki bērni. Bērni jau no 9 vai 10 gadu vecuma izmanto internetu vairākas reizes nedēļā, un 75 % jauniešu vecumā no 12 līdz 15 gadiem Eiropā internetu izmanto vidēji trīs stundas dienā, sazinoties tērzētavās, sūtot ziņas un izmantojot sociālo tīmekļu vietnes.

Protams, šīs programmas mērķis nav pasludināt internetu par kriminālnoziegumu, bet gluži pretēji. Mūsu mērķis ir izveidot piemērotus instrumentus, lai labāk saprastu un orientētos jauno tehnoloģiju pasaulē, pilnībā apzinātu pozitīvās iespējas un priekšrocības, ko tās sniedz informācijas, izglītības un socializācijas jomā, un mācīties, kā sevi aizsargāt šo tehnoloģiju ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā. Jaunākie pētījumi liecina, ka 30 % jauniešu ir bijis vismaz viens netīkams starpgadījums tiešsaistē, vismaz viens nepatīkams gadījums, kad bērns redzējis pornogrāfiska satura, aizvainojošu vai varmācīga rakstura tīmekļa vietni vai tīmekļa vietni, kurā ir dažāda veida norādes par seksuālu uzmākšanos, mudināšanu uz vardarbību vai par iedrošināšanu nodarīt sev kaitējumu, izdarīt pašnāvību vai pievērsties anoreksijai vai bulīmijai.

Ir jāņem vērā tas, ka strauji pieaug tādu tīmekļa vietņu skaits, kurās tiek publicēti bērnu pornogrāfijas materiāli. Ir jāņem vērā Interpola sniegtie dati, kas liecina, ka katru gadu tiešsaistē tiek izvietoti 500 000 jaunu oriģinālu bērnu pornogrāfijas fotoattēlu. Komiteja citu starpā norādīja uz trīs jaunām tendencēm: „iedraudzēšanās”, kas nozīmē tiešsaistē sarunāt tikšanos dzīvē, psiholoģiski manipulējot ar bērniem. „Uzmākšanās” ir sevišķi mānīga, jo sākumā tās šķiet nekaitīga. Sākumā skaidri netiek izteiktas seksuāla rakstura prasības. Bērns turpina saziņu, jo saņem sirsnīgu attieksmi un sarunas ir konfidenciālas. Neapzinoties briesmas, šādas attiecības tiek uzturētas un ne ar vienu, vismazāk jau ar vecākiem, netiek apspriestas, Tā veidojas ļoti bīstama situācija, jo sākumā tā nemaz nešķiet bīstama. Šādos gadījumos sarunu biedri bieži satiekas dzīvē, un bērns tiek ļaunprātīgi izmantots.

Vēl viens prioritārs darbs ir pievērsties iebiedēšanai tiešsaistē, kas ir iebiedēšanas veids, izmantojot jaunās tehnoloģijas, kur upuri var vajāt ilgāk un mocīt 24 stundas dienā tiešsaistē vai ar mobilā tālruņa starpniecību. Bet ir vēl viena problēma. Atšķirība tehnoloģiju lietpratībā paaudžu starpā. Šīs paaudzes bērni ir dzimuši digitālajā laikmetā — bērni jau piecu gadu vecumā pārzina datorspēles un „sērfo” internetā. Taču daudzi pieaugušie, bērnu vecāki un skolotāji neprot ieslēgt datoru vai nosūtīt īsziņu vai jaunās tehnoloģijas izmanto piesardzīgi un nelabprāt. Tāpēc ir būtiski mazināt šo atšķirību zināšanu jomā.

Šīs programmas mērķi ir ļoti augsti, iespējams, pat pārāk augsti, ņemot vērā, ka pieejamais budžets ir 55 miljoni eiro, taču tas ir labs sākums. Kā ierasts, Parlaments ir devis impulsu un atbalstījis priekšlikumus, kurus es šobrīd neizklāstīšu, jo tie ir minēti manā ziņojumā, un man atvēlētais laiks ir gandrīz beidzies. Priekšsēdētāja kungs, noslēgumā es vēlos uzsvērt, ka gan Parlamenta, gan, esmu pārliecināta, arī Komisijas pienākums ir neatstāt šo jautājumu novārtā.

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties Parlamentam par to, ka tas nekavējoties sāka izskatīt Komisijas priekšlikumu, lai šo programmu ieviestu pēc iespējas drīz.

Otrkārt, es vēlos pateikties referentei, kura norādīja uz ļoti svarīgām problēmām, kas mums ir jārisina. Kopš tika ieviests internets un mobilie tālruņi, to lietotāju skaits ir strauji pieaudzis. Ir izveidots interaktīvs tirgus, un ne tikai gados jauni pieaugušie, bet arī ļoti mazi bērni daudz laika pavada tiešsaistē, dažreiz pat vēl vairāk nekā pie televizora. Reizēm vecāki nemāk izmantot šīs jaunās tehnoloģijas vai nepārzina to funkcijas.

Domāju, ka mums nevajadzētu šo situāciju vērtēt negatīvi. Internets un mobilie tālruņi sniedz lieliskas un plašas iespējas. Taču jāņem vērā arī negatīvie aspekti. Patiesībā ar interneta un mobilo tālruņu lietošanu ir saistīti dažādi riski, īpaši attiecībā uz neaizsargātāko sabiedrības daļu — mūsu bērniem. Kā referente pareizi norādīja, šie draudi ir, sākot ar kaitīga satura tīmekļa vietņu skatīšanu un beidzot ar aizskaršanu un iebiedēšanu, kas tagad ir vienkāršāk un ir biežāk sastopama parādība. Vēl ļaunāk — internets ir kļuvis par seksuālās izmantošanas kanālu. Neskatoties uz kopīgiem pūliņiem nepieļaut šādu kaitīgo materiālu izveidi un izplatību, tie tiek publicēti arvien lielākos apjomos. Tāpēc ir steidzami jārīkojas, lai cīnītos pret šīm negatīvajām un nepieņemamajām darbībām.

Par bērnu aizsardzību esam atbildīgi mēs visi. Protams, pirmkārt, atbildība jāuzņemas ģimenei, taču mums ir jādod ģimenēm iespēja palīdzēt saviem bērniem. Tas attiecas uz valdībām, attiecīgo nozari, bezpeļņas organizācijām un skolām. Tieši tāds ir šīs jaunās programmas „Drošāks internets” mērķis. Šī programma paredz arī turpmāk ievērot esošos interneta aizsardzības pasākumus un uzlabot bērnu drošību tiešsaistes vidē. Mēs zinām, ka šie valdības, privāto organizāciju un nozares kopīgie pasākumi ir lielisks apliecinājums tam, ka Eiropa tiešā veidā ietekmēt pilsoņu ikdienu. Arvien vairāk bērnu izmanto internetu mājās vai skolā, taču vecāki nereti maz zina par interneta sniegtajām priekšrocībām un riskiem. Tāpēc mēs aktīvi strādāsim, lai tiešsaistes vide būtu drošāka bērniem, informējot vecākus, iesaistot skolotājus un aicinot valstu valdības un izglītības biedrības rīkoties saskaņoti.

Protams, mēs saglabāsim Komisijas priekšlikuma būtību, taču Parlaments ierosināja daudzas izmaiņas, kas sniedz plašāku viena vai vairāku pamatnostādņu aprakstu, un ko atbalsta lielākā daļa Parlamenta deputātu. Tāpēc Komisija var atbalstīt grozījumus, kas minēti Angelilli kundzes ziņojumā. Tie nodrošinās sekmīgu vienošanos ar Padomi pirmajā lasījumā. Esmu pārliecināts, ka Parlaments un, cerams, arī otrais likumdevējs atbalstīs šīs programmas kompromisa tekstu, ko jūs šodien iesniedzāt.

  Christopher Heaton-Harris, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma referents. − Priekšsēdētāja kungs, man bija gods piedalīties šī dokumenta sagatavošanas procesā. Pirmo reizi es pilnīgi godīgi varu teikt, ka man bija prieks strādāt ar katru, kas piedalījās šī dokumenta sagatavošanā, īpaši ar referenti Angelilli kundzi.

Lai uzzinātu vēlētāju viedokli šajā jautājumā, es palasīju laikrakstus, un manu komentāru pamatā ir tas, ko par to visu domā vēlētāji.

Kultūras un izglītības ministrijā mums bija ļoti interesanta diskusija ar dažām kompetentajām pusēm par atsevišķiem būtiskiem jautājumiem. Mēs bijām vienisprātis, ka mums nav jāizgudro nekas jauns. Daudzviet pašregulācijas jomā jau pastāv laba prakse. Piemēram, uzņēmums „T-Mobile” šajā jomā ir labs piemērs, jo tas veic dažādas pārbaudes, lai ierobežotu bērnu piekļuvi apšaubāma satura tīmekļa vietnēm. Interneta pakalpojumu sniedzēji un tādas organizācijas, kā, piemēram, „Internet Watch Foundation” Apvienotajā Karalistē un „INHOPE” Eiropā cieši sadarbojas, lai novērstu problēmas, kas saistītas ar dažu tīmekļa vietņu saturu un nepilngadīgo jauniešu piekļuvi šādām tīmekļa vietnēm Eiropā.

Taču ir problēmas. Piemēram, uzmākšanās ar draudzību, ko jau minēja referente. Šajā jautājumā nav vienotas nostājas pat Eiropā, un dažās dalībvalstīs ir atļauts uzmākties bērnam ar draudzību arī tā, kā norādīja Angelilli kundze. Tā ir ļoti nopietna problēma. Iespējams, Reding kundze kādā Padomes sanāksmē to varētu norādīt tām valstīm, kuras pret šo problēmu izturas nevērīgi.

Man bija prieks šajā komitejā strādāt pie šī jautājuma. Tā bija lieliska pieredzes apmaiņa, un pirmo reizi es atbalstu pasākumus attiecībā uz Parlamenta budžetu.

  Titus Corlăţean, Juridiskās komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. − (RO) Ņemot vērā nemitīgās pārmaiņas audiovizuālo saziņas līdzekļu jomā, ir jāizglīto bērni un arī atbilstoši jāinformē vecāki un skolotāji par bērnu apdraudējumu, kā arī jāiesaista viņi darbā pie tādu apstākļu radīšanas, kuros bērni varētu droši izmantot tiešsaistes informācijas pakalpojumus.

Pamatojoties uz Juridiskās komitejas ziņojumu, mūsu mērķis bija izveidot Eiropas stratēģiju, lai apkarotu uzmākšanos ar draudzību tiešsaistē un aizsargātu bērnu psihisko, garīgo un morālo integritāti, ko var ietekmēt neatbilstoša satura tīmekļa vietnes, kurām viņi var piekļūt ar jauno komunikācijas līdzekļu palīdzību. Mēs lūdzām pieņemt kvalitātes marķējumu tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, lai lietotāji varētu viegli pārbaudīt, vai attiecīgais pakalpojumu sniedzējs ievēro rīcības kodeksa nosacījumus un vai tiek izmantoti filtri un efektīva vecuma pārbaudes sistēma.

Šādiem noziegumiem valstu robežas nav šķērslis. Es uzskatu, ka ir jāsaskaņo dažādu valstu datubāzes un jāsavieno tās ar Eiropola datubāzēm. Pašlaik nevar nepieminēt arī ekonomiskos riskus, kas pastāv, bērniem lietojot internetu. Tāpēc mēs pieprasījām skaidri minēt arī mobilo tālruņu pakalpojumu jomu, lai bērnus pasargātu no ļaunprātīgas izmantošanas. Nobeigumā es vēlos teikt, ka mēs atbalstām šo ziņojumu un apsveicam referenti.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Es uzskatu, ka daudzgadu programma bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas saziņas tehnoloģijas, ir labs sākums no Eiropas Savienības puses attiecībā uz bērnu aizsardzību pasaules mērogā. Tāpēc mēs vēlamies apsveikt Eiropas Parlamenta referenti, jo mēs arī esam iesaistīti šajā procesā un apliecinām, ka izprotam šīs problēmas nopietnību.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja savā atzinumā īpaši uzsver, ka vienmēr ir jāņem vērā dzimumu atšķirības, dzimumu pārstāvība, zināšanas un jauno tehnoloģiju izmantošana un īpaša aizsardzība pret draudiem, kas atšķiras, salīdzinot abus dzimumus, zēnus un meitenes, un tas ir jāņem vērā un jāskata atsevišķi.

Mēs norādām arī uz mazāk aizsargāto grupu un bērnu aizsardzību, kuri ir pakļauti seksuālas izmantošanas, uzmākšanās un vajāšanas draudiem.

Mēs arī uzskatām, ka ir būtiski informēt vecākus, aprūpētājus un skolotājus. Mēs arī uzskatām, ka ir jāveic pētījumi, lai nodrošinātu bērnu labāku aizsardzību. Protams, mēs zinām, ka jūs veicāt ietekmes novērtējumu un organizējāt šī jautājuma sabiedrisku apspriešanu. Taču ir jāveic papildu pētījumi, īpaši dzimumu atšķirību jomā.

Mēs arī vēlamies uzsvērt, ka ir svarīgi attīstīt uzņēmējdarbību, kas pārvarētu šķēršļus un apdraudējumu, rastu risinājumu šai problēmai un izmantotu to arī turpmāk, lai Eiropa attīstītos un tās pilsoņi būtu aizsargāti.

  Csaba Sógor, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums tieši attiecas uz mani, jo visi četri mani bērni „sērfo” internetā, un šis jautājums man rada bažas ik dienas. Eiropas Savienības dalībvalstis veic lielu darbu, lai globālo tīmekli padarītu bērniem draudzīgu, un mēs nedrīkstam aizmirst, ka jau 1999. gadā Komisija ieviesa programmu „Drošāks internets+”, kas joprojām darbojas. Kā mēs jau dzirdējām, šīs programmas mērķis ir ierobežot kaitīga un nelikumīga satura tīmekļa vietņu izplatību un informēt par interneta izmantošanas iespējām, kā arī veicināt drošu tiešsaistes vidi. Es vēlos piebilst, ka laikā no 2001. līdz 2007. gadam ir pazuduši 20 000 bērnu, no kuriem atrasti ir 500.

Viens no uzdevumiem ir ierobežot nelikumīga satura tīmekļa vietnes un apkarot kaitniecību tiešsaistē. Šajā jomā ir daudz trūkumu. Piemēram, ne visās Eiropas Savienības dalībvalstīs darbojas palīdzības dienesta tālruņa līnija, kur iespējams ziņot par nelikumīga satura tīmekļa vietnēm vai par tīmekļa vietņu atklāšanu, kur notiek uzmākšanās ar draudzību bērniem.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka tad, kad tiks izveidota zināšanu bāze, dalībvalstīm būs savā starpā ciešāk jāsadarbojas. Ne velti gandrīz puse no šīs programmas 55 miljonu lielā budžeta ir paredzēta sabiedrības informēšanai, jo svarīgākais ir novērst problēmas cēloni. Tiesību aizsardzības iestādes cīnās ar noziedzniekiem, gan ar tādiem, kas saistīti ar programmatūru noziegumiem, gan citiem. Tieši tāpēc mēs vēlamies vērst dalībvalstu uzmanību uz to, ka papildus 55 miljoniem eiro, ko piešķīra Eiropas Savienība, tās varētu dot ieguldījumu arī no savas puses un efektīvāk sadarboties, lai ieviestu šajā ziņojumā minēto programmu. Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupa atbalsta šo ziņojumu. Liels paldies!

  Iliana Malinova Iotova, PSE grupas vārdā — (BG) Paldies, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Angelilli kundze, es vēlos jums pateikties un no sirds apsveicu par jūsu ziņojumu. Tagad, kad galvenā problēma ir globālā finanšu krīze, pareizi, ka visa uzmanība tiek pievērsta šai problēmai. Taču datornoziegumi pret bērniem ir atstāti novārtā, lai gan mēs zinām, ka jebkuru brīdi mēs varam piedzīvot nelikumīga satura tīmekļa vietņu pandēmiju. Šodien BBC ziņoja par savu pētījumu, kas liecina, ka trīs no četriem bērniem ir redzējuši kādu kaitīga satura tīmekļa vietni. Šis ziņojums nav tikai brīdinājums, tajā ir arī sniegti daudzi priekšlikumi tam, kā ierobežot nelikumīga satura tīmekļa vietnes. Es šī jautājuma izpētē piedalījos kā „ēnu” referents. Pagājušajā nedēļā es organizēju apaļā galda sanāksmi savā dzimtenē Bulgārijā. Tajā piedalījās policijas, nevalstiskā sektora, bērnu aizsardzības aģentūras, kā arī mobilo tālruņu operatoru un piegādātāju pārstāvji. Šīs sanāksmes galvenais jautājums bija šis ziņojums.

Tā bija nopietna, detalizēta diskusija, un mēs izdarījām vairākus secinājumus. Pirmkārt, mums priekšā ir daudz darba, lai Eiropas sabiedrība būtu labāk informēta par šo problēmu un tās nopietnību. Diemžēl, šī problēma bieži tiek ignorēta. Otrkārt, bērni ir jāizglīto vecākiem un skolotājiem, tāpēc arī viņiem ir nepieciešama īpaša apmācība. Lai atrisinātu šo problēmu, mums ir jādarbojas saskaņoti. Ļoti svarīga ir saskaņota darbība, informācijas apmaiņa, datubāzu izveide un sadarbība starptautiskā mērogā. Vairākas iestādes, kuras es minēju, mudina Eiropas Komisiju ierosināt dalībvalstīm savos tiesību aktos iekļaut punktu, kas paredz piemērot sodu par kaitīga un nelikumīga satura tīmekļa vietņu izplatīšanu, izveidi un tirdzniecību. Tās arī tiek aicinātas izveidot Eiropas tiesisko regulējumu par krimināllietas ierosināšanu.

Turpmāk Eiropas iestādes un pilsoņi būtu labāk jāinformē par šo programmu. Ir arī ļoti svarīgi turpināt ieviest palīdzības dienesta tālruņa līnijas. Ir ļoti svarīgi arī sadarboties ar policijas iestādēm un izveidot šādu datubāzi. Ir jāizveido marķējums „bērniem draudzīgs”, kas apliecina drošu vidi bērniem, lai palīdzētu vecākiem un bērniem atšķirt drošas tīmekļa vietnes. Esmu pārliecināts, ka šī programma darbosies arī pēc 2013. gada un ka Eiropas Savienība izveidos arī citas programmas.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, internets, mobilais tālrunis un citas saziņas tehnoloģijas pieaugušajiem ir ļoti svarīgas, taču tās var kaitēt bērniem, jo viņi nav pietiekami nobrieduši un viņiem trūkst pieredzes. Internets mums visiem ir ļoti svarīgs instruments, taču ar tā palīdzību ir izveidotas tīmekļa vietnes pedofiliska un pornogrāfiska rakstura materiālu apmaiņai, un tās tiek izmantotas arī, lai sazinātos ar nepilngadīgajiem. Tas attiecas arī uz mobilajiem tālruņiem.

Kaitējumu var nodarīt arī citas mazāk ekstrēmas darbības. Neveselīgu pārtikas produktu reklāma televīzijā un internetā negatīvi ietekmē bērnu veselību. Tas var radīt nesaskaņas ģimenē un neatbilstošus ēšanas paradumus attiecīga vecuma bērnu grupās. Nesen Parlamentā tika skatīts jautājums par bērnu aptaukošanos un palielinātu svaru. Bērni vairāk laika pavada pie televizora vai datora un mazāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, kas kaitē bērna pareizai fiziskai attīstībai. Vidēji bērni šādi pavada trīs stundas dienā, taču patiesībā daudzi tā pavada daudz vairāk laika. Agresīva izturēšanās, kas tiek rādīta televīzijā, psiholoģiski negatīvi ietekmē bērnus.

Tāpēc ir ļoti svarīgi ieviest šo programmu, kuras mērķis ir panākt to, lai bērni un jaunieši jaunās tehnoloģijas izmantotu atbildīgi. Es apsveicu referenti un Eiropas Komisiju par pūliņiem šīs problēmas risināšanā.

  Irena Belohorská (NI). — (SK) Es esmu viena no līdzautoriem, kas sagatavoja šo ziņojumu stratēģijai par bērnu tiesībām, un man ir prieks, ka mēs šeit Parlamentā diskutējam par programmu to bērnu aizsardzībai, kas izmanto internetu un citas saziņas tehnoloģijas. Internets ir klasisks piemērs tam, kas var būt liels ieguvums cilvēkiem, bet kas var kaitēt sabiedrībai, ja tas tiek izmantota nelikumīgos nolūkos.

Katru dienu mēs dzirdam par gadījumiem, kad ar interneta starpniecību bērni tiek vajāti un pazemoti, un tiek piespiesti nodarboties ar prostitūciju, pedofiliju un pornogrāfiju. Tāpēc tas ir mūsu visu, un galvenokārt vecāku, pienākums izskaidrot bērniem, kā internetu lietot pareizi, un informēt viņus par iespējamiem ar to saistītiem riskiem. Bērni datoru sāk lietot ļoti agrā vecumā. Bieži mēs, pieaugušie, ar skaudību noraugāmies viņu tehniskajā meistarībā, taču bērni ir ļoti naivi, tāpēc viņus ir viegli izmantot.

Esmu pateicīga, ka Parlamenta nosaka prioritāti šādu jautājumu risināšanai, un es atbalstu, ka šī programma tiek pieņemta pēc iespējas drīz, lai to varētu ieviest jau 2009. gada janvārī.

  Inger Segelström (PSE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties Angelilli kundzei par konstruktīvu ziņojumu, kurā viņa apskata stratēģiju par bērnu tiesībām. Pagājušajā nedēļā es iesniedzu ziņojumu par jauniešiem un plašsaziņas līdzekļiem, proti, par vērienīgu pētījumu, kurā tiek analizēti jauniešu paradumi saistībā ar plašsaziņas līdzekļu izmantošanu. Šajā ziņojumā ir atspoguļots arī vecāku viedoklis. Jaunums ir tāds, ka lielākajai daļai jauniešu Zviedrijā datori atrodas viņu istabās, kur televizoram vairs nav vietas.

Zēni un meitenes internetu izmanto ļoti atšķirīgiem mērķiem. Meitenes tērzē, socializējas un sūta īsziņas, bet zēni spēlē datorspēles. Ar meitenēm sazinās, lai veidotu seksuālas attiecības. Pornogrāfiska satura lapas apmeklē mazāk meiteņu nekā agrāk, un viņas maz zina par pornogrāfiju internetā. Patiesībā lielākā daļa jauniešu iepazīstas internetā.

Mūsdienu jaunatnes attieksme pret plašsaziņas līdzekļiem ir veselīga, taču vecākiem un mums, politiķiem, bažas rada laiks, kādu daļa jauniešu patērē šo tehnoloģiju izmantošanai. Turpmākajām Kopienas programmām ir jābūt vērstām tieši šo jauniešu grupu. Mūsuprāt, attiecīgais plašsaziņas līdzeklis tiek izmantots pārmērīgi, ja tas tiek lietots vairāk nekā trīs stundas dienā. Kopumā šajā grupā ietilpst aptuveni astoņi vai deviņi procenti jauniešu. Taču šobrīd Zviedrijā 96 % jauniešu un 70 % bērnu izmanto mobilos tālruņus, tāpēc šī problēma strauji saasinās. Eiropas Parlamenta deputātu uzdevums ir risināt šo problēmu.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN). — (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Angelilli kundzei par to, ka viņa pievērsās šim ļoti svarīgajam jautājumam. Šis ziņojums ir lielisks. Taču būtu vēl labāk, ja mums šis jautājums nebūtu jāapspriež. Būtu daudz labāk, ja nebūtu cilvēku, kuri vēlas samaitāt un izmantot bērnus nosodāmiem nolūkiem. Es bez sirdsapziņas pārmetumiem šādus cilvēkus dēvēju par ļauniem.

Mēs apgalvojam, ka mūsu bērni ir mūsu bagātība. Visa veida bagātība ir jāaizsargā pret zagļiem. Tā es uztveru bērnu aizsardzību, kuri izmanto mūsdienu tehnoloģijas, īpaši internetu. Daži bērni internetā „sērfo” vairākas stundas dienā. Mūsdienu pasaulē šīs tehnoloģijas ir ikdiena. Tās nodrošina efektīvāku saziņu un ir ļoti noderīgas ikdienā. Piemēram, tās atvieglo darbu pārvaldes un zinātnes jomā, nodrošina kultūras izplatību un palīdz iegūt zināšanas. Tas ir pozitīvais aspekts, kas ir atbalstāms un kas ir jāpilnveido. Diemžēl šīm tehnoloģijām ir arī negatīvās puses, proti, internets un mūsdienu tehnoloģijas tiek izmantotas, lai izplatītu kaitīga satura materiālus, piemēram, materiālus, kas saistīti ar pornogrāfiju, narkotiku atkarību, sātanismu, datorspēlēm un neatbilstošu dzīvesveidu.

Pedofili izmanto internetu, lai meklētu upurus. Internetu var salīdzināt ar nazi, kas ir noderīgs, lai nogrieztu maizi, taču ar to var nodarīt arī smagu psiholoģisku kaitējumu bērniem, ja tas tiek izmantots ļaunprātīgos nolūkos. Manuprāt, ir būtiski vairāki jautājumi. Pirmkārt, ir jāveido sistēma, kas ļautu atklāt personas, kas ir vainīgas šādos nodarījumos, un tām ir jāpiemēro sods saskaņā ar likumu. Otrkārt, iesaistītās personas būtu vairāk jāinformē par apdraudējumu, kas var tikt nodarīts, izmantojot internetu, mobilo tālruni, televīziju un videospēles. Šīs personas ir bērni, vecāki, skolotāji, svētdienas skolas skolotāki un jauniešu organizācijas, piemēram, skautu kustība. Treškārt, ir nepieciešama to iestāžu sadarbība, kuras Eiropas Savienībā un citur pasaulē darbojas uzraudzības un izpildes kontroles jomā. Galu galā serveri, kuros tiek izvietoti kaitīga satura materiāli, var atrasties jebkurā valstī. Visbeidzot mūsu pasākumiem ir jābūt profilaktiskiem un sistemātiskiem, un noziedznieki būtu bargi jāsoda.

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izmantot situāciju un aicināt visas Eiropas Savienības dalībvalstis sekot Lielbritānijas piemēram saistībā ar palīdzības dienesta tālruņa līniju ierīkošanu un tiesībām iejaukties. Proti, ja tiek atklāts vai ziņots par attēliem tiešsaistē, kur redzams, ka bērni tiek seksuāli izmantoti, šis palīdzības dienests var nekavējoties pieprasīt, lai šī pakalpojuma sniedzējs vai izcelsmes uzņēmums to izdzēš. Šo priekšlikumu atbalsta „Internet Watch Foundation”, kura galvenais birojs atrodas Oakington, Kembridžšīrā, — manā vēlēšanu apgabalā. Patiesi, es vēlos pateikties komisārei Reding kundzei par fondam piešķirto Eiropas Savienības mēroga atbildības jomu.

Parlamenta izdarītais 25. grozījums par šādu palīdzības dienesta tālruņa līnijas izveidi un ciešu sadarbību ar policiju var palīdzēt sasniegt šo mērķi. Ir vajadzīga ātra rīcība, lai izdzēstu šādas tīmekļa vietnes, kas pārlec no vienas valsts servera uz citas valsts serveri, tā izvairoties no atklāšanas. Ir arī jāpārtrauc bērnu izmantošana, kas atstāj neizdzēšamas sekas ne tikai brīdī, kad šie attēli tiek uzņemti, bet arī katru reizi, kad tie tiek apskatīti.

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE). — (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Komisijas priekšlikums par Eiropas mēroga programmas izveidošanu to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu, ir pamatots ar Eiropā notiekošiem pasākumiem, lai uzlabotu bērnu drošību, kuri izmanto jaunās tehnoloģijas. Tas ir svarīgs Komisijas priekšlikums .

Lielāka kompetence informācijas tehnoloģiju jomā veicināja to, ka bērni ir vairāk pakļauti draudiem, kas saistīti ar nelikumīga un kaitīga satura tīmekļa vietnēm. Tāpēc es arī atbalstu visu kolēģu pūliņus, lai sasniegtu Komisijas mērķi panākt maksimālu drošību, kad izmanto internetu, īpaši tad, kad to izmanto bērni.

Es arī apsveicu referenti un atbalstu viņas priekšlikumu, lai šī programma tiktu nekavējoties pieņemta un tiktu ieviesta, sākot ar 2009. gada 1. janvāri. Es arī ceru, ka laika posmam no 2009 līdz 2013. gadam tiks piešķirts pietiekams finansējums. Bērnu pornogrāfijas materiāli internetā tiek publicēti arvien biežāk, tā ir nopietna problēma, un tādēļ mums ir nekavējoties jāiejaucas.

  Anna Záborská (PPE-DE). — (SK) Es apsveicu referenti. Ūdens ir vajadzīgs, taču, ja tas ir netīrs, tas ir jāfiltrē. Tas attiecas arī uz internetu. Davide filtrs ļauj piekļūt internetam, izmantojot drošu un kontrolētu tīklu, un tas liedz, galvenokārt jauniešiem, apmeklēt neatbilstoša satura tīmekļa vietnes. Tas izmanto jaunākās tehnoloģijas un tiek pastāvīgi atjaunināts. Tas darbojas ļoti efektīvi. Ar tā palīdzību tiek liegta piekļuve pornogrāfiska un pedofiliska rakstura tīmekļa vietnēm, kā arī tādām tīmekļa vietnēm, kas veicina izvarošanu, sātanismu, melno maģiju u.c. Šī programma arī informē par iemeslu, kāpēc piekļuve attiecīgajai tīmekļa vietnei tiek bloķēta.

Šis filtrs arī efektīvi aizsargā pret firmām, kas izmanto tālruņa numurus, uz kuriem zvanīt ir ļoti dārgi. Davide filtrs ir paredzēts visiem, kas vēlas savu datoru aizsargāt pret nedrošām tīmekļa vietnēm. Saskaņā ar rīcības kodeksu, par kuru mēs balsojam, jauniešiem ir jānodrošina droša piekļuve internetam. Lai lietotu šo filtru, ir jāpiereģistrējas tīmekļa vietnē www.davide.it.

  Pál Schmitt (PPE-DE). — (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs un komisāres kundze! Internets, spēļu konsoles un datorspēles bieži satur vardarbīgas, nežēlīgas un erotiskas ainas, un tās var radīt atkarību, bezmiegu, uzbudinājumu un ēšanas traucējumus. Lielākā daļa bērnu vēl nav gatavi šāda satura materiāliem, un pastāv risks, ka viņi izaugs par psiholoģiski nelīdzsvarotiem cilvēkiem ar dažādām novirzēm. Mūsdienu tehnoloģijas, protams, ļauj filtrēt nevēlama satura tīmekļa vietnes, izmantojot dažādas programmatūras, līdzīgi kā filtrējot surogātpastu un mēstules, un bloķēt kaitīga satura tīmekļa vietnes datoros, kurus izmanto bērni. Par to būtu jāinformē vecāki, un datoru ražotājiem būtu jārūpējas, lai šādas programmas būtu pieejamas obligātajā programmatūras aprīkojumā jaunajos datoros. Ir jānodrošina zināma digitālās vides aizsardzība. Ir acīmredzams, ka dažiem cilvēkiem tā šķiet interneta brīvības ierobežošana, taču es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi aizsargāt mūsu bērnu garīgo veselību un cieņu. Paldies!

  Zuzana Roithová (PPE-DE). — (CS) Priekšsēdētāja kungs, to Eiropas iedzīvotāju skaits, kuri izmanto internetu, strauji pieaug. Bērni arvien vairāk laika pavada tīmeklī, un kriminālo darbību skaits tīmekļa vietnēs, kas ir viegli pieejamas bērniem, arī strauji palielinās. Šobrīd Interpola datubāzē ir vairāk nekā piecsimt tūkstoši bērnu pornogrāfijas attēlu, un puse no bērniem jau ir apmeklējuši pornogrāfiska satura tīmekļa vietnes, savukārt tikai 4 % vecāku pieļauj iespēju, ka viņu bērni ko tādu darītu, un es uzskatu, ka līdzekļi, kas atvēlēti interneta drošības uzlabošanai, ir nepietiekami. Līdzekļi ir jāiegulda tādu datorsistēmu attīstībā, kas efektīvi atrisinātu šo problēmu jau saknē. Šajā jautājumā Eiropas Savienībai ir jāsadarbojas ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu. Līdzšinējie atšķirīgie projekti ir jāaizstāj ar pasākumiem, kas attiecas uz bērniem, vecākiem, skolām, telekomunikāciju operatoriem, valdības struktūrām un arī nevalstiskajām organizācijām. Tomēr es augstu vērtēju palīdzības dienesta tālruņa līnijas, uz kurām var zvanīt iedzīvotāji un vecāki, lai ziņotu par kaitīga satura tīmekļa vietnēm. Šāda palīdzības dienesta tālruņa līnija ir, piemēram, Čehijā, un to vada nevalstiskā organizācija „Naše dítě”.

  Jim Allister (NI). — Priekšsēdētāja kungs, diemžēl internets ne tikai mums paver plašas iespējas, bet arī rada morālu, fizisku un sociālu apdraudējumu mūsu bērniem un jauniešiem visā pasaulē.

Tāpēc šī ziņojuma mērķis ir norādīt, ko mēs varam darīt, lai ierobežotu interneta ļaunprātīgu izmantošanu, īpaši saistībā ar bērnu pornogrāfiju, uzmākšanos ar draudzību tiešsaistē un tīmekļa vietnēm, kas mudina nodarīt sev kaitējumu. Vienas no kaitīgākajām tīmekļa vietnēm ir tās, kuras faktiski iedrošina izdarīt pašnāvību.

Esmu pārliecināts, ka programma „Drošāks internets” patiešām palīdzēs veiksmīgi atrisināt šīs problēmas. Lūk, manuprāt, trīs būtiskākie jautājumi. Pirmkārt, veicināt efektīvu policijas sadarbību, un es uzskatu, ka ir jāizveido Eiropas bērnu pornogrāfijas attēlu datubāze. Otrkārt, finanšu darbībām, kas saistītas ar bērnu pornogrāfiju, ir jābūt vieglāk izsekojamām, un, treškārt, ir atbilstoši jāuzlabo kopējais vairoga drošības līmenis, lai vecāki skaidri zinātu, kuras tīmekļa vietnes viņu bērni drīkst droši apmeklēt.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). — (SK) Man par šo ziņojumu ir daži komentāri. Tajā ir minēti tādi draudi, kā iebiedēšana, bērnu pornogrāfija, uzmākšanās ar draudzību internetā, vajāšana, kā arī tādas tīmekļa vietnes, kas veicina rasismu un iedrošina nodarīt sev kaitējumu. Esmu diezgan pārliecināts, ka internets ir viens no veiksmīgākajiem 20. gadsimta tehniskajiem sasniegumiem, taču tas var arī liegt bērniem iepazīt tīru un patiesu mīlestību un veidot dabiskas attiecības. Interneta tērzētavās nepārprotami tiek atstumti tie, kas nelieto vulgārus rupjus izteicienus un nelepojas ar savu seksuālo pieredzi.

Es vēlos atklāt šausminošus statistikas datus par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu internetā. Es esmu Eiropas Parlamenta deputāts, un ģimeniskās vērtības man ir pārākas par citām, un es uzskatu, ka internets ir viens no veidiem, kā sabiedrība var laupīt bērniem nevainību. Es vēlos uzsvērt, ka ir nepieciešama izteiktāka atbildības sajūta. Atbildība ir jāuzņemas interneta pakalpojumu sniedzējiem un vecākiem, un bērni ir jāaizsargā no piekļuves tādām tīmekļa vietnēm, kas varētu kaitēt viņu dabiskai attīstībai.

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā piekrītu visam, kas tika teikts šodien Parlamentā, un es vēlos pateikties Parlamenta deputātiem par to, ka viņi risina šo jautājumu un informē par to savus vēlētājus un attiecīgās nozares pārstāvjus, jo, manuprāt, problēmas pamatā ir pieaugušo nekompetence.

Lielākā daļa bērnu ļoti labi prot izmantot jaunās tehnoloģijas, un pirmo reizi cilvēces vēsturē bērni zina vairāk nekā vecāki, skolotāji un pieaugušie. Tāpēc mums ir jāvēršas pie vecākiem, skolotājiem un pieaugušajiem, un es uzskatu, ka tā ir mūsu visu atbildība — tā ir ne tikai politiķu, bet arī nevalstisko organizāciju un, galvenokārt, interneta pakalpojumu sniedzēju atbildība. Es arī esmu pateicīga, ka, piemēram, mobilo tālruņu nozares pārstāvji ir parakstījuši saprašanās memorandu, lai informētu vecākus un neļautu piekļuvi kaitīga satura tīmekļa vietnēm no 3G tālruņiem.

Palīdzības dienesta tālruņa līnijas, kas izveidotas programmā „Drošāks internets”, ir ļoti svarīgas, un lielākajā daļā dalībvalstu tās veiksmīgi darbojas. Atbildot uz Ungārijas parlamenta jautājumu, varu teikt, ka palīdzības dienesta tālruņa līnija Ungārijā darbu atsāks 2009. gadā. Šobrīd palīdzības dienesta tālruņa līnija nedarbojas tikai divās dalībvalstīs, un vienā dalībvalstī šis jautājums ir policijas pārziņā. Tāpēc mēs jau varam apgalvot, ka programmas „Drošāks internets” rezultāti ir ļoti pozitīvi. Personīgi es vēlos, lai informācija par palīdzības dienesta tālruņa līnijām būtu plašāk pieejama. Dažās valstīs par tām ir daudz informācijas, taču citās — nemaz. Tāpēc jūs — valdību pārstāvji — varat dažādos veidos popularizēt šīs palīdzības dienesta tālruņa līnijas. Es par to jums būtu patiesi pateicīga, un domāju, ka arī bērni un viņu vecāki jums par to būtu pateicīgi.

Ir dažas neskaidrības par kriminālprocesiem Eiropas Savienībā. Man jāteic, ka būtu ļoti labi, ja visas dalībvalstis ratificētu Kibernoziegumu konvenciju. Es varu jums arī atklāt, ka mana drauga komisāra Barrot kunga vadībā iekšlietu un tieslietu ministri strādā pie visiem šiem jautājumiem arī saistībā ar uzmākšanos ar draudzību, un tuvākajā laikā J. Barrot par to iesniegs priekšlikumu. Es arī varu apgalvot, ka tiks ieviesta policijas un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība starptautiskā līmenī. Kā redzam, lietas šajā jomā virzās pareizi.

Vecāki ir jāinformē par to, kā ierobežot piekļuvi nevēlama satura tīmekļa vietnēm. Lielākā daļa vecāku nezina par šādiem filtriem un nezina, ka viņi var tos lietot. Tāpēc es lūdzu interneta pakalpojumu sniedzējus, noslēdzot līgumu ar vecākiem, informēt viņus par iespējām nepieļaut bērnu piekļuvi šāda satura tīmekļa vietnēm.

Tas attiecas uz ļoti maziem bērniem. Runājot par pusaudžiem, mums ir jāinformē paši bērni, un, manuprāt, vislabākais veids ir darīt viņiem zināmu, ka viņi paši var sevi pasargāt, jo mēs nevaram nodrošināt to, lai par katra bērna drošību rūpētos viens policists; tas nudien nav iespējams. Bērni ļoti labi spēj atšķirt pozitīva satura tīmekļa vietnes no negatīva satura tīmekļa vietnēm. Tāpēc es uzskatu, ka programmai „Drošāks internets” ir jāuzrunā tieši bērni, ne tikai vecāki un skolotāji. Tas ir mūsu mērķis turpmākos mēnešus un gadus, un kopīgiem spēkiem mēs atrisināsim šo problēmu.

Paldies referentei un visiem deputātiem, kuriem rūp mūsu bērnu drošība internetā.

  Roberta Angelilli , referente. — (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties komisārei, jo viņa mums ir devusi svarīgas garantijas, tai skaitā to, ka Komisija un komisārs Barrot kungs cenšas rast juridiski saistošu formulējumu jēdzienam „uzmākšanās ar draudzību ”, kas būtu kopīgs visās dalībvalstīs. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgs uzdevums.

Es uzskatu, ka šī programma noteikti nevar atrisināt visas problēmas, jo tā ir tikai programma un tai, kā redzams, ir juridiski ierobežojumi, un tai ir atvēlēts ierobežots budžets. Līdz ar to šīs debates apliecina to, ka Eiropas Parlaments vēlas aktīvi piedalīties cīņā pret kaitīga satura tīmekļa vietņu izplatību. Mērķis ir arī saskaņotāka darbība attiecībā uz šādu tīmekļa vietņu publicēšanu Eiropas līmenī, darot zināmus labas prakses piemērus, veiksmīgākos pasākumus un apmainoties ar informāciju un izmantotajām metodēm. Manuprāt, ir jāuzlabo sadarbība starptautiskā mērogā šajā sektorā, kas, kā norādīja citi deputāti, nepazīst robežas. Tāpēc ir jāuzlabo datu un informācijas apmaiņa reālā laikā.

Parlaments vēlas arī turpmāk uzņemties iniciatīvu šajā jautājumā. Ir daudz priekšlikumu, un dažus no tiem jau minēja daži deputāti. Ir priekšlikums ieviest marķējumu „bērniem draudzīgs”, palīdzības dienesta tālruņa līnijas un policiju, kuras uzdevums būtu novērst ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē un cīnīties pret to, kā arī priekšlikums par nepieciešamību īstenot pašregulācijas iniciatīvas mobilo tālruņu operatoriem un pakalpojumu sniedzējiem. Es arī uzskatu, ka mums ir jānodrošina finanšu darījumu izsekojamība gadījumos, kas saistīti ar bērnu pornogrāfijas attēlu apmaiņu.

Es piekrītu komisārei, kas apgalvo, ka ir jāorganizē informatīvas un izglītojošas kampaņas bērniem Eiropā, uzrunājot gan bērnus, gan pieaugušos, vecākus un skolotājus, lai netiktu nosodītas jaunās tehnoloģijas (jo tās ir ļoti vajadzīgas).

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. - (RO) Es atzinīgi vērtēju iniciatīvu, kas pievēršas kā vecāku, tā arī bērnu izglītošanai par interneta lietošanu, lai vairāk pasargātu bērnus pret ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē. Manuprāt, doma par mācību materiāla izveidi skolās ir laba, bet man liekas, ka būtu derīgi nodrošināt programmas, kas ir piemērotas dažādām vecuma grupām. Galu galā sešus vai septiņus gadus vecam bērnam nav iespējams sniegt tādus pašus skaidrojumus kā sešpadsmitgadīgam pusaudzim.

Man arī šķiet, ka ir nepieciešams attīstīt efektīvākas filtrēšanas tehnoloģijas, jo pastkastītēs bieži nonāk mēstuļu sūtījumi ar pornogrāfisku materiālu, kas ir viegli pieejams bērniem, kam ir elektroniskā pasta adrese. Jāpieliek arī papildu pūles attiecībā uz to personu vecuma noteikšanu, kuras piekļūst vietnēm ar pornogrāfisku materiālu, jo nepilngadīgajiem ir ļoti viegli piekļūt šāda veida vietnēm.

Visbeidzot, es atbalstu iniciatīvu, kas rosina starptautisku sadarbību šajā jautājumā. Būtu tomēr ieteicams panākt globālu vienošanos, it īpaši attiecībā uz vietņu marķēšanu ar paziņojumu „bērniem nekaitīgs saturs”, ņemot vērā to, ka milzīgs skaits vietņu, kas ir bērniem kaitīgas, atrodas domēnos, kurus nepārvalda ES organizācijas.

  Zita Gurmai (PSE), rakstiski. - (HU) Kopienas daudzgadu programmas izveide bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas modernas saziņas tehnoloģijas, manuprāt, ir būtiski svarīga un pilnīgi nepieciešama, jo mēs visi kopā esam sociāli ieinteresēti izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai izsargātu mūsu bērnus no kaitīga un bīstama satura.

Papildus tam, ka šīs iniciatīvas ir galvenokārt domātas bērnu aizsargāšanai, to ietekme daudzkāršosies, jo tās veicinās arī lielāku drošību internetā. Lai šos mērķus sasniegtu, būs nepieciešama sadarbība vecāku, skolu, pakalpojumu sniedzēju, valsts iestāžu un asociāciju starpā, jo tikai tad, ja mēs visi strādāsim kopā, mēs spēsim efektīvi rīkoties, lai aizsargātu savus bērnus.

Cīņā pret kaitīgu saturu ļoti svarīgi arī ir dalībvalstu pieņemtie pasākumi, piemēram, valsts kontaktpunktu radīšana un to efektīva sadarbība. Es uzskatu, ka ir svarīgi radīt efektīvas metodes un mehānismus, kuros ietilpst informācija, palīdzība pa uzticības tālruni, tūlītēja rīcība, profilakse, pieredzes un labākās prakses datubāzes radīšana, kā arī nepārtraukta pārraudzība.

  Edit Herczog (PSE), rakstiski. - (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs grasāmies pieņemt jaunu rezolūciju par bērnu aizsardzību. Būdama māte, arī es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu un piekrītu, ka bērni ir jāaizsargā pret nelikumīgu saturu internetā un citos forumos, kuri domāti viņiem, kā arī pret saturu, kas apdraud viņu attīstību citādā veidā.

Turklāt es esmu pārliecināta, ka bez iepriekš minētajiem mērķiem mums nebūs panākumu, ja centīsimies aizsargāt savus bērnus, vienīgi mēģinot neielaist pornogrāfisku vai nelegālu saturu viņu apkārtnē. Lai arī būtu ideāli, ja mēs to varētu izdarīt, tas nav iespējams. Tāpēc es uzskatu, ka papildus profilaksei bērniem ir svarīgi mācīt, ko darīt, ja viņi saņem šāda veida lūgumu vai tiek pakļauti šādām ietekmēm.

Mums jādara viņiem zināms, ka viņi var meklēt palīdzību un ka šai palīdzībai patiešām jābūt reālai un pieejamai. Mums iepriekš ir jāsagatavo katrs bērns šādam gadījumam, tāpat kā mēs mācām viņiem nekāpt svešā automašīnā vai nepieņemt saldumus no svešiniekiem. Atbildība par šādu sagatavošanu pirmkārt un galvenokārt gulstas uz saskarsmes vidi — vecākiem, ģimeni, skolu. Priekšlikums, par kuru mēs tūlīt balsosim, ir sevišķi svarīgs, bet tas var būt efektīvs vienīgi tad, ja tas iet roku rokā ar centieniem aizsargāt bērna vidi.

  Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. - (HU) Es vēlos apsveikt savu kolēģi deputāti Roberta Angelilli par viņas ziņojumu par bērnu aizsardzību, kuri izmanto internetu un citas saziņas tehnoloģijas, kurā ir pievērsta uzmanība samērā nopietniem un pieaugošiem draudiem. Arvien plašāk pieejamo jauno tehnoloģiju un labāku datorprasmju dēļ mūsu bērni aizvien vairāk ir pakļauti seksuālās uzmākšanās draudiem, bērnu pornogrāfijai, iebiedēšanai un kūdīšanai uz rasismu. Mēs dzirdam par arvien lielāku skaitu gadījumu, kad noziedznieki izmanto globālā tīmekļa tērzētavu portālus, lai savus nepieaugušos upurus pārsteigtu nesagatavotus un iegūtu viņu uzticību ar nolūku seksuāli viņus izmantot.

Šie biedējošie dati norāda, ka jaunās briesmas, ko nesusi tehnoloģijas revolūcija, ir jārisina, izmantojot saskaņotu ES rīcības plānu, kas spēj risināt šo problēmu visā tās sarežģītībā, iesaistot bērnus, ģimenes, skolas un skolotājus, kā arī sadarbojoties saziņas nozares operatoriem un tiesību aizsardzības iestādēm. Kopienas daudzgadu programmai, ko Komisija ir ierosinājusi, ir jāietver pasākumi, lai apkarotu nelegālu un kaitīgu saturu, kas diemžēl arvien vairāk izplatās tīmeklī, no vienas puses — vairojot izpratni, bet no otras puses — efektīvāk un saskaņotāk izmantojot katras dalībvalsts kriminālkodeksā pieejamos instrumentus. Turklāt skolotājiem, aprūpētājiem un vispirmām kārtām vecākiem ir jāapzinās jauno saziņas tehnoloģiju slēptās briesmas. Es esmu pārliecināta, ka Parlaments — atbilstoši manas kolēģes deputātes iecerei — pieņems šo priekšlikumu pēc iespējas drīzāk un ka jaunā programma varēs sākties janvārī.

  Katalin Lévai (PSE), rakstiski. - (HU) Pēc Eurobarometer datiem, 74 % pusaudžu vecumā no 12 līdz 15 gadiem izmanto internetu katru dienu, un daudzi no viņiem ir pakļauti pornogrāfisku attēlu iedarbībai. Saskaņā ar interneta uzraudzības organizācijas Internet Watch Foundation apsekojumu bērnu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu skaits internetā ir pieaudzis par 16 % pēdējos gados. Šie dati skaidri norāda, ka bērnu drošību tiešsaistē var panākt vienīgi ar daudzlīmeņu pieeju, kas ietver bērnus, ģimenes, skolas, telekomunikāciju nozares operatorus un ar viņu starpniecību interneta pakalpojumu sniedzējus un tiesu struktūras.

Es domāju, ka attiecībā uz bērnu aizsardzību internetā profilaksei jābūt galvenajā vietā. Es uzskatu, ka ir svarīgi pieprasīt īpašu atļauju, lai darbotos un saņemtu piekļuvi vietnēm ar pornogrāfisku, vardarbīgu un citu saturu, kas kaitē bērnu attīstībai. Tā kā dažās valstīs ir iedibinājusies laba prakse ar tiesu iestāžu piekrišanu bloķēt tīmekļa lapas ar pedofilisku saturu iekšzemes un ārzemju serveros un tā kā kopumā valstu pašreizējās tiesiskās pamatnostādnes ļauj dzēst šādu saturu, es aicinu dalībvalstu tieslietu iestādes veikt nepieciešamos pasākumus, lai šādas vietnes bloķētu. Būtu vērts arī apsvērt, vai par kriminālu pārkāpumu nebūtu jāuzskata ne tikai šādu tīmekļa vietņu radīšana, bet pat skatīšanās.

Profilaktiskos nolūkos ir nepieciešama atbilstoša izglītība un plaša mēroga informācija. Bērniem ir jābūt sagatavotiem, ar pienācīgām zināšanām, lai viņi spētu izmantot dažādus rīkus iespējamo ļaundaru atpazīšanai, kā arī aizstāvēties pret viņiem.

  Roxana Plumb (PSE), rakstiski. - (RO) Mūsdienās internets piedāvā ar informāciju un izklaidi bagātu pasauli, bet tā ir arī vide, kas ir ārkārtīgi bīstama bērniem. Tāpēc es uzskatu par pilnīgi nepieciešamu uzsākt programmu „Drošāks internets”, lai aizsargātu bērnus, kuri izmanto internetu un jaunās tehnoloģijas.

Šīs programmas panākumi būs atkarīgi no tā, kā tiks izlietoti līdzekļi EUR 55 miljonu apmērā, kā arī no tā, cik veiksmīgi mēs apvienosim tehniskos un izglītības aspektus. Pētījumi liecina, ka lietojumprogrammatūras izmantošana apdraudējumu filtrēšanai, kuriem bērni ir pakļauti, aizsargā 90 % bērnu, bet vecāki un tiešie aizbildņi ir atbildīgi par atlikušajiem 10 %. Viņiem ir jāskaidro nepilngadīgajiem, ka nav jāpiekrīt tikties ne ar vienu svešinieku no interneta, ka nav jāatbild uz sūtījumiem, kuros ir neķītrs saturs, un ka nav jāsniedz svešiniekiem nekāda personiska rakstura informācija un fotouzņēmumi.

Paraugs, ko lieto vizuālo plašsaziņas līdzekļu nozarē, kur TV kanāli norāda, no cik gadiem attiecīgo filmu vai programmu ir atļauts skatīties, ir jāpielāgo arī tiešsaistes saziņas līdzekļiem. Pirmajam solim, lai aizsargātu bērnus no nelegāla satura tiešsaistē, ir jābūt nepārprotami skaidram vietņu marķējumam „piemērotas bērniem”.

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. - (PL) Programma bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un jaunās tehnoloģijas, ir viena no bērnu aizsardzības pamatformām gan saistībā ar tehnoloģijas izplatīšanos, gan ar datoru lietošanas pieaugošo popularitāti. Rezultātā bērni pašlaik ir pakļauti riskam tāda nelegāla satura un tādu nepienācīgu darbību dēļ internetā kā bērnu pornogrāfija, uzmākšanās, uzmanības pievēršana un pavešana.

Statistika liecina, ka vairāk nekā 70 % jaunu cilvēku vecumā no 12 līdz 15 gadiem izmanto internetu aptuveni trīs stundas katru dienu. Bēdīgi, ka lielākā daļa šo jauno cilvēku ir skatījušies pornogrāfiska rakstura attēlus. Trauksmi rada arī tas, ka arvien palielinās to interneta vietņu skaits, kurās ir pornogrāfija, un ka caurmērā arvien jaunāka vecuma bērni kļūst par upuri šim procesam.

Daudzpusīga pieeja ir vienīgais veids, kā var palielināt bērnu drošību saistībā ar internetu. Šajā plašajā programmā ir jāiesaista bērni, viņu ģimenes, skolas, komunikāciju darbinieki, interneta pakalpojumu sniedzēji un citas iestādes. Svarīga nozīme kaitīgas rīcības apkarošanā internetā varētu būt uzticības tālruņiem, kas noder informācijas iegūšanai par nelegālu saturu. Bērni ir jāmāca, kā izvairīties no bīstamas izturēšanās internetā. Savukārt vecākiem un skolotājiem jāpiedalās mācību pasākumos par datoru izmantošanu, lai tādējādi samazinātu paaudžu plaisu jauno tehnoloģiju jomā un nodrošinātu draudu efektīvāku apkarošanu.

  Katrin Saks (PSE), rakstiski. - (ET) Tā kā internets arvien vairāk kļūst par mūsu ikdienas dzīves daļu, šodienas bērniem ir jo lielāks risks kļūt par ļaunprātības, seksuāli orientētu kontaktu vai uzmākšanās utt. upuriem tīmekļa vidē.

Kā liecina nesen publicētais ES ziņojums par bērniem tiešsaistē, 68 % bērnu manā valstī Igaunijā internets ir pieejams mājās. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā un līdzinās Dānijas, Beļģijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes rādītājiem.

Augstam interneta pieejamības līmenim nav automātiski jānozīmē, ka pastāv lielāki draudi sastapties ar uzmākšanos vai nepatīkama rakstura materiāliem, bet no izpētītajām valstīm Igaunija kopā ar Nīderlandi un Apvienoto Karalisti pieder pie visaugstākās interneta pieejamības grupas.

Visā Eiropā ir daudz kā līdzīga — puse no visiem bērniem atklāj par sevi informāciju, četri no desmit bērniem nonāk kontaktā ar pornogrāfiskiem materiāliem, viena trešā daļa sastopas ar vardarbīgiem materiāliem, daudzi saņem seksuāla rakstura mēstules, un veseli deviņi procenti bērnu satiekas dzīvē ar cilvēkiem, kurus viņi ir sastapuši internetā. 15–20 % Eiropas jauno cilvēku ir cietuši no uzmākšanās internetā. Igaunijā šis skaitlis ir pat lielāks — 31 % (vecumā no 6 līdz 14 gadiem).

Es domāju, ka mums jāpievērš lielāka uzmanība šādiem jautājumiem. Sevišķi tādās dalībvalstīs kā Igaunija, kur bērni arvien vairāk izmanto internetu ikdienas dzīvē. Interneta lietošanai, dabiski, ir savas pozitīvās puses. Mums tomēr jāveltī aizvien lielāka uzmanība briesmām, kas to pavada.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. - Priekšsēdētāja kungs, Roberta Angelilli ziņojums ļoti lielā mērā pievēršas pornogrāfijai internetā, kas ir pieejama bērniem, tomēr ir vēl kāds jautājums, kas rada pat vēl nopietnākas bažas. Tā ir vardarbība. Ja pornogrāfiskais materiāls var būt vienkārši traucējošs, ļoti izeiksmīgu pret citiem vai pat pret sevi vērstu vardarbības attēlu skatīšanās ir kaut kas tāds, kas var reāli provocēt jauniešus uz neapdomīgu rīcību. Padomājiet par visiem diskriminācijas un vardarbības gadījumiem pret mazākumtautību jauniešiem vai par šaušanu skolās!

Pavisam nesen Somijā divās skolās notika šaušana — ļoti tuvu manam vēlēšanu apgabalam Igaunijā. Tika atzīmēts, ka šāvējs bija augšupielādējis vardarbīgu materiālu internetā tieši pirms briesmīgā akta veikšanas. Šis materiāls bija pieejams citiem nelīdzsvarotiem jauniešiem, un mēs nevaram zināt, kas var notikt vēl turpmāk.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāveic nopietni pasākumi, lai apstādinātu šādu vardarbības aizstāvību, vienlaikus neierobežojot cilvēkiem izteikšanās brīvību. Ikviena cilvēka dzīvei ir vērtība, un, kad mūsu jauniešiem vajadzīga palīdzība vai padoms, tas ir jāsniedz. Mēs nevaram atļauties postīt vai izniekot dzīvi jauniešiem, kas ir Eiropas nākotne.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. - (PL) Pašreizējā situācija ir tāda, ka jauni cilvēki vairāk nekā vecākā paaudze tiecas pievērsties jaunu tehnoloģiju izmantošanai. Internets nav nekas noslēpumains bērniem un jauniem cilvēkiem, kuri kopumā labāk nekā viņu vecāki ir informēti par to, kā tas darbojas. Vienlaikus tomēr tieši bērni un jaunieši tiek visvairāk pakļauti psiholoģiskās vardarbības riskam internetā.

Kā liecina dati, kas savākti kampaņā par bērnu interneta lietošanu, puse no visiem poļiem, kas izmanto internetu, ir bijuši apvainojumu, pazemojumu un draudu upuri internetā.

Situācija ir pat nopietnāka attiecībā uz bērniem. Vairāk nekā 70 % jauno interneta lietotāju ir piekļuvuši pornogrāfiskam vai erotiskam materiālam, un vairāk nekā puse no viņiem ir skatījušies nežēlīgas un vardarbīgas ainas.

Tomēr ir jāuzsver, ka pārsvarā šie jaunie cilvēki sastapās ar šo materiālu nejauši un nebija labprātīgi meklējuši piekļuvi tam. Tikai 12 % bērnu atzinās, ka ir meklējuši šāda veida vietnes.

Es citēju šos statistikas datus Parlamentā, lai liktu deputātiem apzināties nopietnās briesmas, kurām mūsu jaunie pilsoņi ir pakļauti, un par piemēru minu savu valsti.

Tāpēc es uzskatu, ka iecerētā programma bērnu aizsardzībai noteikti ir jāīsteno.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. - (RO) Bērni arvien vairāk lieto internetu, lai sazinātos, lai atrastu informāciju, piekļūtu zināšanām un pavadītu savu brīvo laiku. Bērniem un viņu ģimenēm jāapzinās riski, kuri ir saistīti ar to, un galvenokārt jāievēro konkrēti noteikumi, kas var viņiem nodrošināt aizsardzību, lietojot internetu.

Internetam ir jāpaliek atvērtam, bet vienlaikus arī drošam saziņas līdzeklim. Programma par drošāku internetu turpinās un pastiprina iepriekšējās programmas — „Drošāks internets” un „Drošāks internets plus”. Tomēr es gribētu vērst jūsu uzmanību, ka tās efektivitāte ir atkarīga no iedzīvotāju izpratnes līmeņa un no tā, kādā veidā tiek piemēroti īpašie tiesību akti valsts līmenī. Katrs gadījums, kad bērns vai jauns cilvēks internetā saskaras ar nevēlamām prasībām vai pat iebiedēšanu, ir jāuztver nopietni, par to ir jāziņo un atbilstīgi jārīkojas.

Kādā nesenā ziņojumā ir konstatēts, ka divas trešdaļas jauniešu ir saņēmuši nevēlamus lūgumus tajā laikā, kad viņi izmantoja internetu, un 25 % ir skatījušies materiālu, kura saturs ir nepiedienīgs. Par nožēlu daudzi vecāki un skolotāji vēl joprojām nav ciešā saskarē ar digitāliem saziņas līdzekļiem un neveic nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu bērnus internetā. Es vēlos aicināt Komisiju apvienot spēkus ar dalībvalstīm, veicinot centru izveidi, kas vāc ziņas un reaģē uz interneta drošības jautājumiem, kā arī veidojot sadarbību šo centru starpā.