Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 20. oktobris - Strasbūra

18. Mencu krājumu atjaunošana (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Busk kunga Zivsaimniecības komitejas vārdā sniegtais ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 423/2004 attiecībā uz mencu krājumu atjaunošanu un Regulu (EEK) Nr. 284/93. (COM(2008)0162 – C6-0183/2008 – 2008/0063(CNS))

  Niels Busk, referents. − (DA) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Komisija ir iesniegusi labu, konstruktīvu priekšlikumu par grozījumiem pašreizējā mencu krājumu atjaunošanas plānā, piemēram, attiecībā uz Ziemeļjūru, Skageraku un Kategatu. Par spīti pašreizējam atjaunošanas plānam vēl joprojām tiek nozvejots daudz vairāk mencu, nekā tās tiek atjaunotas pavairojot. Ķeltu jūra ir iekļauta atjaunošanas plānā, jo jauni novērtējumi rāda, ka mencu nozveja arī tur ir pārmērīga un mencu krājuma stāvoklis ir slikts.

Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt mencu krājumu atjaunošanu nākamajos piecos desmit gados. Šo mērķi ir iecerēts sasniegt, samazinot zvejas izraisīto mirstību par 10 % līdz 25 % atkarībā no krājumu stāvokļa. Tas ir jāpapildina ar nozvejas intensitātes regulējumu, kā arī ar noteikumiem attiecībā uz pārraudzību un kontroli. Ir jāpārskata mērķi, lai panāktu visilgtspējīgāko atdevi, neskatoties uz globālās sasilšanas izraisītajām pārmaiņām okeāna vidē. Ir jāvienkāršo vadības sistēma. Tā pakāpeniski ir kļuvusi tik sarežģīta, ka vajadzīga jauna sistēma, kam jāpamatojas uz zvejas intensitātes griestiem un ko pārzinās dalībvalstis, kuras būs elastīgākas, un tāpēc īstenošana būs efektīvāka.

Plāns ir jāpielāgo dažādiem atjaunošanas līmeņiem, un tāpēc tajā ir iekļauta modulāra stratēģija, kurā zvejas izraisītā mirstība ir funkcionāli atkarīga no sasniegtā atjaunošanas līmeņa. Ir ieviesti skaidri noteikumi, ko piemēro, ja zinātniekiem nav iespējams dot precīzas krājumu stāvokļa aplēses. Ir nepieciešams samazināt izgāšanu, ieviešot jaunus mehānismus, lai rosinātu zvejniekus piedalīties mencu saglabāšanas programmās. Kopumā Komisija vēlas grozīt pašreizējo mencu atjaunošanas plānu, lai to pilnveidotu, pieskaņotu jaunākām tendencēm, vienkāršotu, padarītu efektīvāku un vieglāk īstenojamu, pārraugāmu un kontrolējamu.

Attiecībā uz KPN. Tiek ieviesti jauni noteikumi kopējo pieļaujamo nozveju noteikšanai, kur krājumu lielums tiek mērīts, pamatojoties uz vismazāko daudzumu vai mērķa daudzuma. Nosakot KPN, Padomei ir arī jāatskaita mencu daudzums, kas atbilst gaidāmajam izmetumu lielumam, kuru aprēķina, pamatojoties uz kopējo mencu nozvejas daudzumu. Citi faktori, kas veicina zvejas radīto mirstību, arī radīs apvērsumu kopējā mencu nozvejā, kad tiks noteikta KPN.

Reizi trijos gados Komisijas Zivsaimniecības zinātniskā, tehniskā un ekonomiskā komiteja vērtēs mencu krājumu atjaunošanu. Ja izrādīsies, ka krājumos vērojamās tendences nav apmierinošas, Padome noteiks zemāku KPN, nekā tā bija iepriekš minētajos noteikumos, nosakot arī zemāku zvejas intensitāti.

Būdams referents, esmu iesniedzis arī vairākus Komisijas priekšlikuma grozījumus, un arī mani kolēģi ir iesnieguši dažus grozījumus. Vissvarīgākais grozījums ir par atskaites perioda maiņu no 2005.–2007. gada uz 2004.–2006. gadu, jo dati par 2007. gadu ir tik jauni, ka mēs nevaram būt droši par tiem, un tāpēc ir labāk izmantot datus, par kuriem mēs esam pārliecināti.

Tiek ņemts vērā, ka mencu krājumi noteiktā laika brīdī tiek pārveidoti, tāpēc mēs nevaram vienkārši samazināt, drīzāk gan ir vajadzīgas pārmaiņas. Pārejas sistēma no viena rīcības veida uz citu ir padarīta elastīgāka, tāpēc ir iespējams reaģēt uz ārējiem apstākļiem, piemēram, pieaugošām degvielas cenām, kas pat pēc dažās pēdējās nedēļās notikušās samazināšanās turas vēl sevišķi augstā līmenī. Pēc iespējas vairāk ir jāiesaista reģionālās konsultatīvās padomes. Ir jāmudina gan zvejnieki, gan dalībvalstis veikt pasākumus, lai mazinātu zvejas izraisīto mirstību un izmetumus.

Visbeidzot es gribu pateikties Francijas prezidentūrai un Komisijai par konstruktīvo sadarbību.

  Joe Borg , Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Zivsaimniecības komitejai un sevišķi referentam Busk kungam par viņa izsmeļošo un labi apsvērto ziņojumu.

Man ir prieks, ka Parlaments ir vienisprātis ar Komisiju par mencu krājumu atjaunošanu. Zvejas izraisītā mirstība ir pārāk augsta. Mencu daudzums ir pārāk neliels. Lai gan dažās teritorijās jūrā jauno zivju ir vairāk nekā iepriekšējos gados, tomēr tā ir tikai iespēja, nevis atjaunošana.

Es arī priecājos, ka Parlaments piekrīt attiecībā uz nepieciešamību iekļaut Ķeltu jūru un nepieciešamību nozīmīgi samazināt zvejas izraisīto mirstību, izmantojot KPN un zvejas intensitātes samazināšanu. Es piekrītu daudziem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem, bet es nevaru piekrist tieši Parlamenta dokumentiem. Tas ir tikai tāpēc, ka līdzīgi juridiski dokumenti jau ir vai tiek veidoti, apspriežoties ar dalībvalstīm, un es negribu ietekmēt tehnisko diskusiju rezultātu pieņemšanu.

Tagad par konkrētām lietām. Es pieņemu jūsu 1., 4., 5., 6., 7., 9., 13., 14. un 16. grozījumu. Es piekrītu 2. grozījuma principam, bet Komisijas un Padomes pilnvaras jau ir noteiktas EK līgumā un reģionālo konsultatīvo padomju loma ir noteikta pamatregulas 31. pantā.

Attiecībā uz 3. grozījumu par mazākiem izmetumiem, es esmu gatavojis īpašu iniciatīvu. Jūs zināt par Komisijas 2007. gada pavasara paziņojumu attiecībā uz izmetumiem. Tam drīz sekos priekšlikums regulai.

Attiecībā uz 7. grozījumu, es piekrītu, ka krājumiem ļoti augsta riska situācijās ir jāpiemēro 15 % ierobežojums KPN palielinājumiem. Bet Padomei ir jāpatur iespēja izvēlēties samazinājumu, kas ir lielāks par 15 %.

Attiecībā uz 8. grozījumu, es piekrītu, ka, izstrādājot plāna pārskatu, kā piemērs tiek iekļauta atsauce uz roņu mirstību un apsvērumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz mencām.

Attiecībā uz 10. grozījumu, sadaļa pamatoti attiecas uz nozvejas intensitātes ierobežošanu. Atsaukšanās uz apņemšanos nozīmētu, ka nozvejas intensitāte tiktu tikai mērīta, bet ne vadīta. Tāpēc es nevaru pieņemt šo grozījumu.

Attiecībā uz 11. grozījumu, es varu pārskatīt kilovatdienu aprēķina pamatpozīciju. Tomēr šajā diskusijā ir jāiesaista dalībvalstis.

Attiecībā uz 12. grozījumu, teksts ierosinātajā 8.a panta 3. punktā patiešām bija pārprotams, un mēs to pārstrādāsim, lai padarītu to skaidrāku.

Attiecībā uz 15. grozījumu, priekšlikums par jaudas ierobežošanu bija pārāk ierobežojošs un varēja kavēt zvejas flotes darbību reorganizāciju. Mēs ar dalībvalstīm vēl joprojām apspriežam, kā radīt piemērotu elastīguma pakāpi, vienlaikus tomēr nodrošinot nozvejas intensitātes nepalielināšanos. Tāpēc es dodu priekšroku pašreizējā teksta uzlabošanai, nevis tā svītrošanai.

Attiecībā uz 17. grozījumu, es varu pieņemt nozvejas pārnesumu principu, uz kuru attiecina korekcijas faktoru, kas atspoguļo mencu zvejas nozīmi dažādos apgabalos. Bet šis temats ir sarežģīts un ar to turpmāk vēl ir jānodarbojas.

Attiecībā uz 18. grozījumu, tiesisku iemeslu dēļ es nevaru pieņemt ierosinājumu svītrot atsauci uz lēmuma pieņemšanas procedūru. Minētā procedūra ir noteikta EK līgumā.

Es pateicos jums par uzmanību un par konstruktīvo ieguldījumu šajā dokumentā.

  Cornelis Visser, PPE-DE grupas vārdā. - (NL) Priekšsēdētāja kungs, mēs šovakar apspriežam Busk kunga ziņojumu par Komisijas priekšlikumiem mencu krājumu ātrākai atjaunošanai Eiropas ūdeņos. Es vēlētos apsveikt referentu Busk kungu par šo ziņojumu.

Menca ir svarīga ES zivju suga. Ja pagātnē tā mēdza būt pamats cilvēku uzturā un mencu ēda kā aizvietotāju gaļai, kas bija dārgāka, mūsu laikā menca ir luksusa zivju suga, kas pieejama tikai par augstu samaksu. Kopš 80. gadu beigām un 90. gadu sākuma mencu piegāde ir nepārtraukti samazinājusies. Tam par iemeslu ir ne tikai visādi dabiski cēloņi, piemēram, Ziemeļjūras sasilšana un aukstu ziemu izbeigšanās, bet arī intensīva mencu zveja. Tieši šim cēlonim Komisija grib pievērsties ar jauno mencu atjaunošanas plānu.

Es varu pievienoties Komisijas vēlmei vienkāršot regulu, kuras mērķis ir mencu zvejas ierobežošana. Pašreizējais regulējums ir pārāk sarežģīts un rada pārāk daudz atšķirīgu skaidrojumu gan zvejnieku, gan inspektoru vidū. Vienkāršošana atrisinās vismaz šo problēmu. Mums ir nepieciešams, runājot arī Nīderlandes zvejniecības vārdā, saglabāt mencu krājumu atjaunošanu Eiropas līmenī.

Ierosinātajiem pasākumiem ir bijis vajadzīgs laiks, lai stātos spēkā. Vairāk nekā 18 mēnešus mencu krājumi Ziemeļjūrā ir pieredzējuši lielisku atjaunošanos. Parlaments — un arī es — vēlētos vairāk iesaistīt zivsaimniecības nozari un reģionālo konsultatīvo padomi veicamajos pasākumos. Tas uzlabos atbalstu nozares iekšienē. Jaunie noteikumi, cik es varu saprast, ir solis pareizajā virzienā. Dalībvalstis var efektīvāk regulēt mencu nozveju, jo zvejnieki zina daudz labāk, kas ir un kas nav atļauts.

Tas, vai mūsu pašlaik pieņemtie pasākumi ir efektīvi, būs redzams tikai pēc kādiem četriem sešiem gadiem. Tāpēc es mudinātu komisāru veltīt laiku veikto pasākumu izvērtēšanai pirms jaunu pasākumu noteikšanas. Ja tā nenotiks, zvejniekiem draudēs situācija, kad strādāt nebūs iespējams.

  Ole Christensen, PSE grupas vārdā. - (DA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt ar pateicību referentam Busk kungam par viņa konstruktīvo sadarbību šī ziņojuma sagatavošanā. Es uzskatu, ka mēs esam sasnieguši apmierinošu rezultātu. Mūsu grozījumu rezultātā sistēma kļūs vienkāršāka, elastīgāka, efektīvāka un mazākā mērā birokrātiska. Komisijas priekšlikuma pārskatā mēs apgalvojam, piemēram, ka mencu atjaunošanas plāna veiksme lielā mērā ir atkarīga no tā, vai netiek izkrautas zivis, kas iegūtas nelikumīgā, neuzrādītā un neregulētā zvejā. Pārraudzība un kontrole ir svarīgi instrumenti, lai nodrošinātu nozvejas noteikumu ievērošanu. Turklāt dalībvalstīs novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā vairāk ir jāiesaista zivsaimniecības nozare un attiecīgās reģionālās konsultatīvās padomes, lai tādējādi tiktu ņemtas vērā īpašās reģionālās īpatnības un vajadzības turpmākajā attīstībā un vadības mehānismu paplašināšanā. Atjaunošanas plāna efektīva īstenošana prasa visu attiecīgo pušu iesaistīšanos, lai nodrošinātu likumību un noteikumu ievērošanu reģionālā līmenī. Mēs ziņojumā uzsveram arī to, ka atjaunošanas plānam būs svarīgas sekas zivsaimniecības nozarē, kā arī vietējo kopienu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, un tāpēc Komisijai ir jāpārskata zvejas intensitātes sistēma, tiklīdz mencu krājumi būs būtiski uzlabojušies.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, Komisijas, kā arī šī ziņojuma pastāvīgi atkārtotais piedziedājums ir par mencu krājumu pastāvīgo samazināšanos. Tomēr šogad visā ES mēs izgāzīsim atpakaļ jūrā beigtas mencas EUR 50 miljonu vērtībā. Kāpēc? Mūsu neprātīgās izmetumu politikas dēļ. KPN ir nodzīta tik zemu, ka tiek radīti milzīgi izmetumi. Uz katru paturēto mencu varbūt pa vienam izmetumam. Gadu no gada mēs samazinām KPN un tā rezultātā dzenam uz augšu izmetumus, un tādējādi turpinām šo pašiznīcinošo, ekoloģiski neprātīgo politiku.

Neatkarīgi no tā, vai mencas tiek paturētas, vai izmestas, tās samazina biomasu. Palieliniet KPN, un es uzskatu, ka jūs attiecīgi samazināsiet izmetumus un palielināsiet pārtikas apgādi, neradot lielāku kaitējumu biomasai kā pašlaik ar izmetumiem. Manuprāt, tas ir ceļš, kas mums ejams kopā ar plāniem par vairīšanos no mencu nozvejas, un tad šai politikai varētu būt kāda jēga.

  Struan Stevenson (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, man ir jāuzslavē mans labais draugs Niels Busk par viņa drosmīgo mēģinājumu radīt vēl vienu mencu atjaunošanas plānu. Kopš manas ievēlēšanas 1999. gadā mums katru gadu ir bijis mencu atjaunošanas plāns.

Katrs mencu atjaunošanas plāns ievieš arvien stingrākus noteikumus un arvien drakoniskākus pasākumus. Tā kā mums ir darīšana ar jauktu zivsaimniecību, kurā mencas zvejo kopā ar garnelēm, heku un pīkšām, mums rodas visas šīs izmetumu problēmas, par kurām mēs nupat kā noklausījāmies Jim Allister teikto. Man ir aizdomas, ka šajā gadījumā Busk kungs grib pārspēt savu slaveno dāņu priekšteci karali Knutu, kas bija Dānijas un Anglijas karalis 10. gadsimtā un ir slavens ar to, ka sēdēja uz sava troņa jūras krastā un pavēlēja paisumam nesākties. Protams, vēsture liecina, ka viņš pamatīgi samirka un tik tikko izglābās no noslīkšanas. Mēģinājums ieviest mencu atjaunošanas plānu — pārvaldības plānu, kas palīdzēs mencu krājumiem atjaunoties, — patiesībā ir mēģinājums pretoties dabai tādā pašā veidā. Mēs zinām, ka klimata pārmaiņu rezultātā Ziemeļjūra ir sasilusi par pusotru grādu, tāpēc planktons, no kā barojas mencu mazuļi, ir pārvietojies simtiem jūdžu uz ziemeļiem un lielākā daļa pieaugušo mencu, ko mēs pērkam jebkurā Eiropas veikalā, nāk no Norvēģijas, Farēru salu un Islandes apkaimes. Tāpēc, kamēr Ziemeļjūra atkal neatdzisīs, jūs nepieredzēsiet mencu atjaunošanos un visi stingrie pārvaldības plāni, ko mēs gribam ieviest, neko nemainīs.

Man šajā gadījumā ir prieks, ka esmu dzirdējis šovakar komisāru sakām, ka viņš pieņem manu grozījumu, kas vismaz ņems vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz mencu atjaunošanos, kā arī roņu uzbrukumu ietekmi uz mencām. Mums tagad ir 170 000 pelēko roņu Ziemeļjūrā, no kuriem katrs apēd divas tonnas zivju katru gadu — arī ļoti daudz mencu —, un iepriekš vispār nebija politkorekti runāt par roņiem. Tad vismaz tas, ka šovakar tiek aplūkota roņu ietekme uz mencu populāciju, manuprāt, ir ļoti svarīgs notikums. Es izsaku atzinību karalim Knutam un ceru, ka viņa ziņojums tiks pieņemts.

  Zdzisław Kazimierz Chmielewski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes regula ir vēl viens mēģinājums panākt līdzsvaru starp pašreizējām zināšanām par resursu patieso stāvokli un dabisko vēlmi pildīt saistības attiecībā uz Eiropas zivsaimniecības pārvaldību un vadību. Referents ir skaidri formulējis šīs mūžsenās dilemmas jauno izpausmi. Viņš ir norādījis uz skaidro pretrunu starp cēlo nodomu aizsargāt resursus un patiesajām iespējām noteikt to stāvokli.

Šajā gadījumā regulas autori pilnīgi piekrīt Zivsaimniecības zinātniskajai, tehniskajai un ekonomiskajai komitejai, ka vēl joprojām trūkst pietiekami ticamas informācijas, lai to izklāstītu zvejniekiem saprotamu uzskatu veidā par KPN. Vienlaikus tomēr Savienības iestādes, neapšaubāmi negribēdamas izskatīties neaktīvas, iesaka attīstīt noteikumus, kas nodrošina konsekventu KPN īstenošanu, kaut arī, kā jau teikts, ir zināms, ka dati nav atbilstoši. Zvejnieki, gaidīdami nozvejas intensitātes pārbaudi, uztver šo pieeju kā nevajadzīgi piesardzīgu un racionālai zivsaimniecības politikai neatbilstošu. Es esmu centies mēģināt saprast īpašo metodiku, ko pieņēmušas par šo jomu atbildīgās iestādes. Tomēr es uzskatu, ka mans pienākums ir brīdināt referentu par sociālajām un ekonomiskajām sekām, kādas būs nozvejas ierobežojumu paplašināšanai un zvejnieku darbības kaitinošajai un birokrātiskajai ierobežošanai. Zvejnieki arvien vairāk atbalsta zinātniekus attiecībā uz jūras biomasas patiesā stāvokļa noteikšanu. Polijas zvejnieki ir pievienojušies arvien pieaugošajai kritikai par arhaisko datu bāzi, kas pārāk daudz balstās uz aprēķiniem. Varbūt tagad ir pienācis laiks pievērst lielāku uzmanību zvejnieku domām, kas balstās uz gadsimtiem krātām zināšanām un apziņu, ka zvejnieki tikai tad var izdzīvot, ja viņi ievēro jūras vides intereses.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, tā kā mencu atjaunošanas plānam, pirmkārt, būtu jādod impulsi dalībvalstīm un zvejniekiem, kas dod ieguldījumu mencu mirstības samazināšanā, un, otrkārt, arī jāsamazina piezveja un izmetumi — jālikvidē, nevis jāsamazina izmetumi —, nekādam mencu krājumu atjaunošanas plānam nav ticamības, ja tajā nav iekļauts punkts par vispārējām klimata pārmaiņām attiecībā uz mencu barošanās un augšanas vietām, kā pirms dažām minūtēm to daiļrunīgi izklāstīja mans kolēģis Stevenson kungs, un šim punktam jābūt lielai nozīmei jebkādā mencu atjaunošanas plānā, lai tas iegūtu ticamību mūsu dienās un mūsu laikmetā.

Es piekrītu, ka piezvejas samazināšana saistībā ar programmām par izvairīšanos no mencu zvejas ir ārkārtīgi svarīga. Tomēr mums jāpievēršas vajadzībai samazināt piezveju un likvidēt izmetumus. Tas nozīmē, ka tīklā noķerto (piezvejas) un nenodoto (izmetuma) mencu samazināšana ir ļoti būtiska. Bez tās zvejniecība nav ne ekoloģiski, ne ekonomiski ilgtspējīga. Lai gan Īrija ir ierosinājusi izmēģinājuma projektu 2009. gadam par mencu izmetumu samazināšanu mūsu Nephrops zivsaimniecībā Ķeltu jūras vienā daļā, cerot uz stimuliem zvejniekiem un uz viņiem ierādītu nozīmīgu vietu pārraudzībā un kontrolē, kas būs galvenais elements projekta veiksmīgā izpildē, man tomēr ir jāuzdod komisāram jautājums sakarā ar to, ko referents pieminēja kā „jaunus novērtējumus, kas norāda uz to, ka Ķeltu jūras teritorija tiek pārmērīgi izmantota un tāpēc tajā ir nepieciešama kontrole”, saskaņā ar ICES Ķeltu jūras teritorijai tika ieteikti 2009. gada noteikumi par  KPN, kas norāda, ka krājumi tajā ir lielāki nekā citās teritorijās, uz kurām attiecas atjaunošanas plāns. Vai Ķeltu jūra ir vai nav jāiekļauj atjaunošanas plānā? Vajag vai nevajag to darīt? Kam mēs paklausām, zinātniski raugoties?

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos informēt komisāru, ka savulaik mencas bija vienas no visparastākajām zivīm Īrijas ūdeņos un uz īru galdiem. Mūsu zvejniekiem zvejniecība ir kaut kas vairāk nekā darbs, tas ir dzīvesveids, tradīcija, pat aicinājums. Daudzi mūsu zvejnieki nodarbojas ar jauktu zveju, un viņiem izmetumi ir kaut kas vairāk nekā izšķērdība un pretruna: tas ir kaut kas pretīgs.

Mums ir jāpalīdz zvejniekus aprīkot tā, lai viņi var zvejot selektīvi, lai aizsargātu mencas, un vienlaikus, tā kā mēs, cerams, samazinām izmetumus, mums ir jāsāk izmantot tos lietderīgi, jāatved tos krastā un jānodod slimnīcām. Mums jāizbeidz ir ne tikai mencu un citu zivju izmešana, bet mums ir jāizbeidz mencu un citu zivju izmešanas skandāls.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Es uzskatu, ka Busk kunga iesniegtie grozījumi attiecībā uz tā saukto mencu krājumu atjaunošanas plānu ir ļoti svarīgi šīs sugas krājumu atjaunošanai līdz apjomiem, kādi bija pirms daudziem gadiem. Mencu krājumu aizsardzība ir vislielākā problēma, kam mūsu kopējai zivsaimniecības politikai ir jābūt gatavai. Ir jāatceras, ka līdzās brētliņām un makrelēm menca ir viena no sugām, ko Eiropas Savienības zvejas flotes nozvejo visvairāk. Pasaules līmenī menca ir otra vispopulārākā suga.

Mencas ir ne tikai galvenās zvejojamās zivis, tās ir arī vitāli svarīgas ekosistēmas pareizai funkcionēšanai. Mencas dabiski kontrolē aļģu izplatību, it sevišķi Baltijas jūrā. Tāpēc kopā ar klimata pārmaiņām šīs svarīgās sugas krājumu samazināšanās ir nozīmīgs faktors pārmaiņās, kas ietekmē Ziemeļatlantijas jūru ekosistēmas.

Visbeidzot es vēlos paust Polijas zvejnieku nostāju, kuri ir kļuvuši par mencu nozvejas kļūdainās un netaisnās politikas galvenajiem upuriem. Kā deputātiem būs zināms, sākotnēji nozvejas ierobežojumi tika noteikti kuģiem zem Polijas karoga. Tiem sekoja mencu zvejas aizliegums. Tas ne vien negatīvi ietekmēja zvejnieku iztiku, bet arī izraisīja bankrota rēga parādīšanos Polijas pārstrādes rūpniecībā. Tāpēc iesniegtajos grozījumos īpašs uzsvars ir jāliek uz pētniecību. Tā ļaus mums noteikt patieso mencu krājumu stāvokli, kas, savukārt, mums atļaus īstenot reālistisku zivsaimniecības politiku. Paldies jums, dāmas un kungi!

  Joe Borg , Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu pateikties godājamiem deputātiem par interesantajām debatēm, kas pierāda Parlamenta ieinteresētību mencu krājumu atjaunošanā.

Patiešām, Parlamenta ziņojums visumā piekrīt un pauž atbalstu Komisijas priekšlikumam padarīt mūsu pašreizējo plānu elastīgāku un efektīvāku, kā arī vienlaikus aptverošāku. Kā daudzi no jums ir norādījuši, saistībā ar mencām vērojamas noteiktas uzlabošanās pazīmes, un zvejnieki pateiks jums, ka menca ir atgriezusies mūsu jūrās.

Tomēr ir arī tiesa, ka tagad tas saistīts ar viena konkrēta gada audzi — 2005. gada audzi —, jo mencas ir izaugušas līdz lielumam, kad tās tiek noķertas mūsu tīklos. Tāpēc mums ir jārīkojas uzmanīgi, jo, ja mēs šo vienu atsevišķo gadu izceļam priekšlaikus, mēs nonāksim situācijā, kurā šī krājuma iespējamā atjaunošana būs zudusi. Pēdējos 15 gados divreiz tā jau ir noticis — vienreiz Īrijas jūrā un vienreiz Ziemeļjūrā —, kad mēs rīkojāmies priekšlaikus, izceļot konkrēta gada audzi, un beigās nonācām pie situācijas, kad mums bija jāsāk atkal no nekā. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs rīkotos tā, kā mums liek atbildīga vadība, — mums jādara viss iespējamais, lai nozvejas intensitāti samazinātu ar dažādiem pasākumiem un dažādiem līdzekļiem, un vienlaikus jāraugās, lai tiek samazināta mencu izmešana.

To var izdarīt, veicot uz rezultātiem virzītu vadību, ko ievieš mencu atjaunošanas plāns, un es arī mudinātu dalībvalstis sadarboties ar mums, lai tādējādi mums varētu būt mencu atjaunošanas plāns, kas ar laiku nodrošinās pilnīgu mencu krājumu atjaunošanu.

Tagad, kad esmu to pateicis, es vēlos dažus vārdus teikt par izmešanu vispār, jo izmešana nav jautājums, kas attiecas vienīgi uz mencām. Acīmredzot mēs runājam par mencām tāpēc, ka tās ir sevišķi būtiskas Ziemeļjūrai, bet mums ir dažādu citu zivju krājumi, kas tiek izmesti, un šis ir ļoti jutīgs jautājums visā Eiropas Savienībā, kur sabiedriskā doma kļūst arvien noraidošāka. Es esmu apņēmies risināt to, un es esmu nodomājis vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma, jo līdz šim progress ir bijis ļoti lēns. Es domāju, ka mums ir jāaplūko šī aina daudz plašāk, lai mēs nekavējoties sāktu īstenot nozīmīgus pasākumus izmetumu mazināšanai, un vēlāk es atgriezīšos pie jums ar priekšlikumiem par to, kā mēs varētu efektīvi samazināt izmetumus Ziemeļjūrā. Mēs par to diskutējam arī ar tādiem partneriem kā Norvēģija, lai redzētu, kā mēs varam veikt efektīvus pasākumus, lai samazinātu mencu nozvejas intensitāti, bet vienlaikus ieviest pasākumus īpaši mencu izmetumu samazināšanai, kā arī risināt citu zivju krājumu izmetumu problēmu.

Attiecībā uz Ķeltu jūru, ko Doyle kundze pieminēja, ir tiesa, ka ICES saka, ka krājuma stāvoklis ir mazliet labāks nekā citās jūrās. To sakot, viņi tomēr atzīst, ka krājums ir sliktā stāvoklī un ka tas ir jāatjauno, kas arī ir iemesls, kāpēc viņi to ir iekļāvuši kā daļu jaunajā mencu krājumu atjaunošanas plānā. Tas tomēr ir ļoti sliktā stāvoklī. Tas, ka ir noteikta KPN, nenozīmē, ka krājums ir labā stāvoklī, jo tiek uzskatīts, ka vairums mūsu zvejas vietu ir tikušas nozvejotas virs ilgtspējas līmeņiem, un tiek noteiktas KPN ar samazinātu apjomu. Kad stāvoklis būs patiešām slikts, KPN būs nulle. Ķeltu jūrā situācija ir nedaudz labāka, tomēr krājumu stāvoklis nepavisam nav labs.

Attiecībā uz teikto par Baltijas jūras mencām, mēs patiešām 2007. gadā ieviesām mencu atjaunošanas plānu Baltijas jūrai, lai gan tas nav daļa no šī mencu atjaunošanas plāna. Šogad, pamatojoties uz ICES ieteikumu un varbūt ne tik daudz paša mencu atjaunošanas plāna rezultātā, bet pateicoties Polijas un Polijas zvejnieku nozīmīgām pūlēm, ļoti sliktais austrumu mencu stāvoklis ir uzlabojies, bet rietumu mencu stāvoklis Baltijas jūras rietumos ir pasliktinājies. Tāpēc mums ir jāveic stingrāki pasākumi attiecībā uz Baltijas rietumu mencām, bet mūsu pasākumi var būt ne pārāk stingri attiecībā uz austrumu mencām.

  Niels Busk, referents. − (DA) Priekšsēdētāja kungs, es gribu pateikties komisāram un kolēģiem deputātiem par viņu milzīgajām pūlēm un konstruktīvajiem grozījumiem, kas bija pilnīgi nepieciešami, lai padarītu šo atjaunošanas plānu pēc iespējas pilnīgāku.

Es vēlētos norādīt, ka tagad ir ārkārtīgi svarīgi, lai atjaunošanas plāns būtu sekmīgs. Tas ir mūsu pienākums pret zvejniekiem, bet ir arī pareizi, kā tas šovakar tika pieminēts, ka mēs esam runājuši par mencu, kā arī citu sugu atjaunošanu. Mēs par to esam runājuši pēdējos desmit gadus, nesasniedzot mērķi. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs to tagad sasniegtu.

Es gribu kaut ko pateikt par nelikumīgu, nedeklarētu un neregulētu zveju. Mums, protams, nav zināmi tās apjomi, bet man nav nekādu šaubu, ka tai ir bijušas ārkārtīgi negatīvas sekas attiecībā uz atjaunošanas plāniem, ko mēs esam īstenojuši iepriekšējos gados. Tas ir kauns attiecībā uz zivju krājumiem un negods zivsaimniecības nozarei un sabiedrībai kopumā, un Eiropas Parlaments tam ir pievērsis uzmanību neskaitāmas reizes. Ir jāievieš daudz labāka un daudz efektīvāka kontrole, lai mēs varētu pielikt punktu nelikumīgai zvejai. Es gribētu arī pieminēt to, ka mums ir jāiekļauj un jāmēra to zivju daudzums, kas aiziet roņiem, jūras kraukļiem un citiem plēsīgiem putniem un zivīm; tā, protams, ir joma, kurā neviens neņem vērā, kādas ir kvotas, jo stāvoklis ir gandrīz tāds pats kā ar nedeklarētu zveju.

Izmetumi ir vēl viens jautājums, par ko esam runājuši desmitiem gadu. Izmetumi, protams, nenovēršami ietekmē kvotu politiku, bet tikpat svarīgi ir, ka mēs izmetam pilnīgi ēdamas zivis. Komisār, es, protams, esmu laimīgs, ka jūs šovakar teicāt, ka jums ir plāns, bet ir pilnīgi neapmierinoši, ka mēs par to esam runājuši desmitiem gadu, nesasniedzot nevienu mērķi. Tā ir ļoti bēdīga situācija, un mums ir kaut kas jādara tās labā, citādi arī šis atjaunošanas plāns būs lemts neveiksmei.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Bogdan Golik (PSE), rakstiski. - (PL) Eiropas Komisijai un dalībvalstu valdībām ir pilnīgs pamats bažīties par mencu krājumu kritisko stāvokli Eiropas Savienības jūrās. Man tomēr ir bažas, ka, runājot par normatīviem priekšlikumiem un lēmumiem, Eiropas Savienības iestādes balstās uz pētījumiem, ko veic dažādi pētniecības institūti, kurus finansē Eiropas Komisija. Neatkarīgu zinātnieku pētījumi tiek minēti reti.

Pretrunīgu vērtējumu izraisa arī Padomes Regula (EK) Nr. 812/2004 un Nr. 218/2005, ar ko tiek ieviests aizliegums izmantot dreifējošos tīklus Eiropas Savienībā. Tiekoties ar Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD sanāksmē, kuru es organizēju pirms mēneša, kļuva skaidrs, ka Eiropas Komisija ir nolēmusi izvairīties no visiem jautājumiem, kas tai šajā sakarā ir uzdoti. Tā nespēj dot konkrētas atbildes, un tā nepilda pienākumus, kas izriet no iepriekš minēto regulu noteikumiem par pētniecību, lai apstiprinātu aizliegumu īstenošanas pareizību.

Attiecībā uz mencām, piemēram, trūkst sīki izstrādātas statistikas par nozveju, ko veic ar kuģiem, kuru garums ir mazāks par 8 metriem. Netiek arī veikts nekāds salīdzinājums par pārstrādāto zivju izstrādājumu daudzumu salīdzinājumā ar atsevišķās dalībvalstīs deklarētās nozvejas apjomu. Iestādes nav varējušas sniegt konkrētu informāciju un plānus. Turklāt nevajadzīgs vispārinājums pētījumā ir veicinājis strīda pastiprināšanos.

Ņemot vērā zvejniecības sociālo un ekonomisko bāzi, tā arvien vairāk kļūst par zvejnieku demonstrāciju un protestu motīvu kā Polijā, tā arī citās valstīs. Daudzām ģimenēm tiek atņemta iztika, samazinot zvejas kvotas un aizliedzot lietot dreifējošos tīklus, piemēram.