Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 20. oktobris - Strasbūra

20. Pasaules klimata pārmaiņu alianses izveidošana starp Eiropas Savienību un nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, ko īpaši apdraud klimata pārmaiņas (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Wijkman kunga Attīstības komitejas vārdā sniegtā ziņojuma (A6-0366/2008) par pasaules klimata pārmaiņu alianses izveidošanu starp Eiropas Savienību un nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, ko īpaši apdraud klimata pārmaiņas (2008/2131(INI)), īss izklāsts.

  Anders Wijkman, referents. − Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums ir atbilde uz Pasaules klimata pārmaiņu aliansi, ko Eiropas Komisija uzsāka pagājušā gada beigu pusē. Būtībā Pasaules klimata pārmaiņu alianse ir ļoti laba iniciatīva. Pirmām kārtām ar to tiek atzīts, ka valstis ar zemiem ienākumiem būs nopietni apdraudētas klimata pārmaiņu dēļ.

Ironiski, ka tikai pirms astoņiem gadiem Ņujorkā tika panākta vienošanās par Tūkstošgades attīstības mērķiem. Tajā tikpat kā ne ar vārdu nav pieminētas klimata pārmaiņas, tomēr jau tad bija acīmredzams, ka daudzas valstis ar zemiem ienākumiem smagi cietīs klimata pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes dēļ.

Tomēr tas, kādā veidā mēs esam organizēti valstu organizācijās, valdībās utt., kad klimata pārmaiņas iet vienu ceļu, bet attīstības sadarbība — citu, jau reāli traucēja vai kavēja pilnībā atzīt klimata pārmaiņu draudus attīstībai un nabadzības samazināšanai.

Problēma, protams, ir liela. Lai palīdzētu valstīm ar zemiem ienākumiem pielāgoties un samazināt risku, kā arī censties mazināt ietekmi un lai mēģinātu atrast sinerģiju šajos centienos, ir īpaši jāpievēršas mežu izciršanai, kā arī, vēl svarīgāk, visu šo uzdevumu īstenošanai saistībā ar attīstības plānošanu un nabadzības mazināšanu.

Izšķirīga nozīme ir tam, lai mēs galu galā nenonāktu pie savstarpēji nesaistītu pielāgošanās projektu virknes. Tāpēc pielāgošanās un riska samazināšana ir jāapvieno ar attīstības sadarbību.

Kad mēs par to spriedām Attīstības komitejā, galvenais jautājums bija, kā to finansēt. Komisijas priekšlikumā ir paredzēti tikai EUR 60 miljoni. Tas ir piliens jūrā. Nav zināms, cik izmaksās riska samazināšanas pielāgošana; nav zināms, cik izmaksās tehnoloģiskā sadarbība saistībā ar ietekmes mazināšanu. Pasaules Banka, Oxfam, ANAP un citas organizācijas ir devušas vērtējumu, kas svārstās no USD 10 miljardiem līdz, es teiktu, USD 100 miljardiem gadā. Dažiem pasākumiem nav jābūt dārgākiem: ja attīstības plānošanā un nabadzības mazināšanas stratēģijā klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme tiek ņemta vērā jau sākumā, izmaksas var arī nepieaugt. Bet mēs zinām, ka daudzās jomās tomēr būs papildu izmaksas. Lauksaimnieciskā darbība, ārkārtēju laika apstākļu rašanās riska samazināšana, jūras līmeņa celšanās, veselības pasākumi: jūs to nosaucat.

Jautājums ir šāds: no kurienes nāks īpašais vai papildu finansējums? Ziņojumā mēs dodam dažus ierosinājumus. Viens no tiem, gluži dabiski, ir izmantot daļu ienākumu no turpmāk gaidāmajām emisiju tirdzniecības atļauju izsolēm. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi iezīmēt finansējumu jaunattīstības valstīm.

Otrs ieteikums ir, lai dalībvalstis atbalsta Komisijas iniciatīvu un neuzsāk pašas savas iniciatīvas. Šī ir jauna joma, kurā ir jēga apvienot resursus.

Visbeidzot, viss, ko mēs darām šajā jomā, ir jāskata saistībā ar nākamā gada sarunām Kopenhāgenā par klimatu. Apsteidzoša rīcība no to valstu puses, kuras minētas I pielikumā — it sevišķi no ES —, šajā jomā ir būtiska, lai panāktu globālu vienošanos.

Attīstības ziņojums pievēršas minētajiem un daudziem citiem jautājumiem, kopumā atbalstot Eiropas Komisijas iniciatīvu, lai galvenokārt to stiprinātu gan saturiski, gan finansiāli.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju Wijkman kunga ziņojumu un pateicos viņam par nepārtraukto atbalstu Pasaules klimata pārmaiņu aliansei. Mēs kopumā uzskatām, ka ziņojums ataino īstos jautājumus un konstatē galvenās problēmas, ar kurām starptautiskā sabiedrība pašlaik saskaras, sniedzot atbalstu klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanai jaunattīstības valstīs. Mēs īpaši pateicamies par ziņojuma priekšlikumiem, pirmkārt, attīstīt Pasaules klimata pārmaiņu aliansi par dalībvalstu iniciatīvu „biržu”. Mēs piekrītam, ka pašreizējās pūles palīdzēt jaunattīstības valstīm šajā svarīgajā jomā ir sadrumstalotas un netiek labi koordinētas, un tās neatbilst Parīzes principiem par atbalsta efektivitāti, par ko visas ES dalībvalstis ir parakstījušās.

Otrkārt, priekšlikums noteikt PKPA ilgtermiņa finansēšanas mērķi. Tas ir visam centrā, tomēr ir mērķtiecīgi, lai ES dalībvalstis pilnībā pievienotos šai iniciatīvai un uzņemtos lielākas oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saistības un novatoriskus finansējuma avotus, kas pieejami PKPA. Finansēšanas mērķim, ko noteikusi vienīgi Eiropas Komisija, nebūtu nozīmes.

Visbeidzot, priekšlikums daļu no gaidāmajiem emisiju tiesību izsoļu ienākumiem ES emisiju tirdzniecības shēmas ietvaros izdot PKPA un citu klimata pārmaiņu pasākumu finansēšanai jaunattīstības valstīs. Mums ir vajadzīgs — sevišķi pašreizējos apstākļos — nepārtraukts Eiropas Parlamenta atbalsts attiecībā uz šiem priekšlikumiem, proti, lēmumu pieņēmējiem iesaistoties dalībvalstu līmenī.

Ziņojumā ir uzsvērti vairāki punkti, kas Komisijai turpmāk jāizskaidro, atbildot par PKPA skaidri saskatāmo pievienoto vērtību. Kopumā PKPA ir domāta kā Eiropas Savienības klimata pārmaiņu politikas galvenā sastāvdaļa. Tradicionāli šī politika ir koncentrējusies uz pārmaiņu mazināšanu gan Savienības iekšienē, gan ārpus tās. Zaļās grāmatas un Baltās grāmatas process tagad galvenokārt nodarbojas ar pielāgošanu Savienības iekšienē. PKPA ir mūsu pielāgošanas centienu ārējā dimensija. Turklāt ir svarīgi uzsvērt to, ka starptautiskajām aprindām ir jānonāk līdz pasaules klimata pārmaiņu nolīguma noslēgšanai Kopenhāgenā 2009. gada decembrī, lai tādējādi novērstu plaisu starp Kioto Protokolu un turpmāko vienošanos. Jaunattīstības valstis šādam nolīgumam pievienosies tikai tad, ja īpaši tiks paredzēta pielāgošana. Eiropas Savienībai ir arī jāuzņemas vadošā loma šajā situācijā, un PKPA ir līdzeklis, kā pierādīt mūsu apņēmību.

Wijkman kunga ziņojums būtu varējis spēcīgāk uzsvērt šo politisko prasību. Turklāt Eiropas Savienība ir vislielākā attīstības palīdzības sniedzēja. Klimata pārmaiņas neapšaubāmi ir drauds attīstībai. PKPA mērķis ir stingri iezīmēt klimata pārmaiņu pielāgošanu ES attīstības politikā.

Visbeidzot, PKPA gribētu izmantot dažādus palīdzības attīstīšanas veidus saistībā ar klimatu — ne tikai projektu finansēšanu, bet arī tuvinoties programmā balstītām pieejām. Mēs uzskatām, ka elastīgumu attiecībā uz klimata pārmaiņām var efektīvi panākt vienīgi šādā veidā. Komisija ir jau nonākusi Pasaules klimata pārmaiņu alianses īstenošanas sākuma posmā. To darot, tā pievērš pienācīgu uzmanību ziņojuma priekšlikumiem, sevišķi attiecībā uz partnervalstu pārstāvju ciešu piesaisti un ciešu koordināciju ar citām saistītām divgadu un daudzgadu daudzpusējām iniciatīvām.

Visbeidzot, Komisija atzīst nepieciešamību integrēt klimata pārmaiņu savās atbalsta programmās ciešā sadarbībā ar partnervalstīm un attīstības partneriem valsts līmenī. Darbs, ko ESAO veic, izstrādājot pamatnostādnes par pielāgošanas integrēšanu attīstības sadarbībā, palīdzēs mums šajos centienos.

  Priekšsēdētājs. − Tas noslēdz šo punktu.

Balsojums notiks otrdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Mihaela Popa (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Šī iniciatīva ir pamatota sakarā ar atbildību, ko Eiropas Savienība ir uzņēmusies par jaunattīstības valstīm, un ar to, ka Eiropas Savienība ir pasaules lielākā humānās palīdzības sniedzēja.

Šajā ziņā mums ir svarīgi novērst dublēšanos iniciatīvās, kurās iesaistītas jaunattīstības valstis un kuras mēs esam uzsākuši Kopienas vai dalībvalstu līmenī.

Es uzskatu, ka ir būtiski, lai rūpes par klimata pārmaiņām nekļūtu par izolētu apņemšanos, bet ņemtu vērā profilaktiskas rīcības nozīmi visos ES pieņemtajos pasākumos, sevišķi tajos, kas saistīti ar atbalstu attīstībai.

Visbeidzot, manuprāt, prioritāte jāpiešķir profilaktiskai darbībai, nevis darbībām, kas saistītas ar humanitārajām krīzēm, atceroties, ka rekonstrukcijas izmaksas ir daudz augstākas pēc katastrofām.

Eiropas Savienībai ir jāparāda ne tikai solidaritāte, bet arī atbildība par citiem pasaules reģioniem, kas padara Pasaules klimata pārmaiņu aliansi par svarīgu notikumu šajā virzienā.

  Pierre Schapira (PSE), rakstiski. - (FR) Pasaules klimata pārmaiņu aliansei ir jākļūst par efektīvu instrumentu, kas ļauj visnabadzīgākajām valstīm pielāgoties klimata pārmaiņu sekām, kurām tās kļūst par galvenajiem upuriem.

Pateicoties Eiropas Parlamenta sociālistu grupas grozījumiem, kas tika iesniegti komitejā, ir bijis iespējams uzlabot referenta teicami veikto darbu.

Attiecībā uz alianses finansējumu, PSE ir vienisprātis ar referentu, izsakot nožēlu par Eiropas Komisijas piešķirtā gada finansējuma mazo apmēru.

Mēs arī paužam nožēlu par šķietami sistemātisko vēršanos pie EAF tādu jaunu iniciatīvu finansēšanai kā alianse. Šis izlietojums ir stingri jākontrolē, lai nodrošinātu, ka tas patiešām finansē attīstības darbības un attiecas tikai uz alianses darbības pirmo gadu. Tāpēc Komisijai ir jāturpina meklēt līdzekļus aliansei.

PSE arī ir paudusi atbalstu ciešas saiknes izveidei starp klimata pārmaiņām un pašreizējo pārtikas krīzi. Aliansei ir jānāk klajā ar konkrētām iniciatīvām šajā jomā, piemēram, par zaļo joslu radīšanu ap pilsētām pasaules dienvidos, lai veicinātu pārtiku ražojošu lauksaimniecību.

Visbeidzot, mēs esam aicinājuši izstrādāt vides, sociālos un ekonomiskos kritērijus biodegvielas ražošanai un garantēt nodrošinātību ar pārtiku, pirms tiek veicināta lauksaimniecība eksportam.