Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 20. oktobris - Strasbūra

24. Stratēģija regulatīvo aģentūru institucionālo aspektu noteikšanai nākotnē (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Papastamkos kunga Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā sniegtā ziņojuma (A6-0354/2008) par stratēģiju regulatīvo aģentūru institucionālo aspektu noteikšanai nākotnē (2008/2103(INI)) īss izklāsts.

  Georgios Papastamkos, referents. − Priekšsēdētāja kungs, pirmajā mirklī šķiet, ka Eiropas 29 regulatīvās aģentūras ir sava veida mikroiestādes, bet pēc būtības tām ir makroietekme un tās jau ir kļuvušas par Eiropas Savienības pieņemtu parainstitucionālu komponentu.

Regulatīvo aģentūru skaita pārmērīgs pieaugums neapšaubāmi ir radījis lielāku Eiropas regulatīvo iejaukšanos, Eiropas politikas fragmentāciju un pārredzamības trūkumu un tādējādi apgrūtinājis darbību koordinēšanu.

Visām Eiropas aģentūrām rodas neatliekamais jautājums par darbības un izpildes rādītāju starpposma pārskatu nepieciešamību. Tas, kas tiek prasīts, ir vismazākais kopējo principu un noteikumu kopums attiecībā uz regulatīvo aģentūru struktūru, darbību un kontroli, lai tie būtu harmoniski integrēti no Līgumiem atvasināto pamatprincipu pamatnostādnēs.

Pēc tam, kad Padome atteicās pieņemt juridiski saistošu instrumentu un noraidīja priekšlikumu noslēgt iestāžu vienošanos, Komisija nolēma ierosināt iestāžu darba grupas izveidi, kuras uzdevums ir izstrādāt kopējas regulatīvo iestāžu pamatnostādnes un noteikt katras Eiropas iestādes kompetenci attiecībā uz šīm aģentūrām.

Es uzskatu, ka ar šo priekšlikumu Eiropas Parlamenta cerību piepildījums par iestāžu vienošanos nav panākts. Kopēja pieeja patiešām ir pagaidu pasākums ceļā uz juridiski saistoša dokumenta pieņemšanu. Es, protams, patiešām augstu vērtēju Komisijas vēlmi atrast izeju no iestāžu ieilgušā inertuma. Atzinīgi ir jāvērtē izveidotā iestāžu darba grupa, kura gatavos kopēju politikas pārskatu par pieredzi, kas gūta regulatīvo aģentūru darbībā, un kuras uzdevums būs noskaidrot to vietu Eiropas pārvaldības daudzlīmeņu sistēmā.

Ierosinātā pieeja — cik iespējams, kopēja pieeja — attiecīgo aģentūru struktūrai un darbībai mēģina ierobežot birokrātisko neelastīgumu tā, lai tās var pildīt savu regulatīvo funkciju pareizi un efektīvi un lai tās var tikt uzraudzītas, un lai tādējādi var vismaz daļēji pildīt pašreizējās revīziju un pārskatatbildības prasības. Prioritāte iestāžu pamatnostādņu kopējas izpratnes un pieejas meklējumos ir regulatīvo aģentūru pievienotās vērtības palielināšana Eiropas vispārējās pārvaldes struktūrās, radot lielāku pārredzamību, redzamu demokrātisku kontroli un augstāku efektivitāti.

Visbeidzot es vēlētos uzsvērt, ka regulatīvo aģentūru struktūras un darba parlamentāras kontroles izveide atbilst klasiskajam demokrātijas principam prasīt atbildību no ikvienas iestādes, kurai piešķirtas izpildvaras pilnvaras. Iespēja Eiropas Parlamentam piešķirt attiecīgai aģentūrai politisku atbildību skar pārstāvības demokrātijas dziļāko principu, kas izpaužas izpildvaras veikto izvēļu likumības un lietderības pārbaudē.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Komisija atzinīgi vērtē referenta Papastamkos kunga un atbildīgo un piesaistīto komiteju pozitīvo nostāju attiecībā uz galvenajiem ierosinājumiem, kas izklāstīti marta paziņojumā „Eiropas aģentūras — turpmāka rīcība”. Tie ir — jaunu aģentūru ierosināšanas moratorijs, aģentūru sistēmas nākamā vērtēšana un iestāžu darba grupas izveide.

Kā jums ir zināms, mēs piešķiram lielu nozīmi iestāžu dialoga atsākšanai par aģentūru nozīmi un vietu Eiropas pārvaldē, dialogam, kura mērķis ir attīstīt saskaņotu redzējumu un kopēju pieeju attiecībā uz regulatīvām aģentūrām.

Komisija tic, ka Parlaments tagad spēs nekavējoties izvirzīt savus pārstāvjus darbam iestāžu darba grupā.

Mēs arī rēķināmies ar labvēlīgu atbildi no Padomes, lai laikus nodrošinātu progresu pēc Komisijas paziņojuma.

Mēs esam pārliecināti, ka iestāžu darba grupa tiks izveidota līdz gada beigām. Šī grupa tiks stingri iesaistīta novērtēšanas procesā, ko Komisija gatavojas uzsākt.

Pirms es beidzu, ļaujiet man teikt, ka Komisija ir atstājusi atvērtu jautājumu par to, kāds būs iestāžu dialoga galīgais rezultāts, lai neietekmētu diskusijas. Iestāžu darba grupai ir jāizlemj, kādu veidu tā vēlas piešķirt saviem secinājumiem. No otras puses, secinājumus var īstenot dažādos veidos — dažreiz var pietikt ar labākās prakses izplatīšanu, bet dažreiz var būt vajadzīgi grozījumi aģentūru galvenajos aktos.

Parlamenta un Komisijas sadarbība šajā jomā ir priekšzīmīga, un es esmu pārliecināts, ka mēs turpināsim strādāt šādi.

  Priekšsēdētājs. − Līdz ar to šis punkts tiek slēgts.

Balsojums notiks otrdien.