Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 21. oktobris - Strasbūra

9. Balsojumu skaidrojumi

Balsojuma mutiski skaidrojumi

– Anders Wijkman ziņojums (A6-0366/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu izveidot Pasaules klimata pārmaiņu aliansi starp Eiropas Savienību, vismazāk attīstītajām valstīm un mazo salu jaunattīstības valstīm. Var teikt, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām varētu prasīt 80 miljardu USD lielas izmaksas, jo galvenais, protams, būtu apturēt mežu izciršanu tropiskajos lietus mežos. 60 miljoni eiro, ko esam paredzējuši šim nolūkam un kas ir mazāk par 1 %, tomēr ir ievērojama summa visapdraudētākajām valstīm, ja vien tā tiek efektīvi izmantota. Alianse sniedz iespēju, ja tā darbojas kā atsauces punkts un metodikas centrs preventīvai riska vadībai saistībā ar dabas katastrofām, ko klimata pārmaiņas atnesīs visnabadzīgākajās valstīs. Galvenā vājā vieta ir ārkārtīgi daudzo pasākumu koordinācijas trūkums. Aliansei nav jāaizstāj humānā palīdzība, bet gan ir jāpalīdz samazināt gaidāmo katastrofu apmērs, sniedzot atbalstu ar inovatīvām programmām, nostiprinot administratīvās struktūras valsts un vietējā līmenī un arī izglītojot apdraudēto salu valstu iedzīvotājus.

  Bogdan Pęk (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret, jo uzskatu, ka visa Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropadomes ierosinātā koncepcija par oglekļa dioksīda emisiju drastisku samazināšanu ir būtībā nepareiza un tai nav atbilstīga juridiskā pamata. Turklāt, ja šo politiku īstenotu Polijā, mana valsts zaudētu vairāk, nekā tā ir līdz šim saņēmusi tiešo maksājumu, netiešo subsīdiju un dotāciju veidā, un būtu jāmaksā vēl vairāk. Tas nozīmē, ka šī politika būtu postoša daudzu jaunattīstības valstu ekonomikai. Tas nebūtu labs piemērs pārējai planētai, kurai ir jāīsteno šis princips globālā līmenī, pamatojoties uz Eiropā sasniegtajiem rezultātiem. Tomēr, ja politika tiktu īstenota tikai Eiropā, tā būtu pilnīgi nevajadzīga 500 miljardu eiro izšķērdēšana.

– Jean-Marie Beaupuy ziņojums (A6-0356/2008)

  Victor Boştinaru, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, šis ziņojums attiecas uz kohēzijas politikas nākotni. Bija grūti atrast pragmatiskas atbildes, kas derētu visām 27 dalībvalstīm, to atšķirīgajām pārvaldības un partnerības sistēmām. Referentam ir izdevies ierosināt ļoti konkrētus priekšlikumus. Saistībā ar pārvaldību es vēlētos uzsvērt divus aspektus. Mums ir jāpalielina reģionālo un vietējo iestāžu pilnvaras, labāk un efektīvāk sadalot pienākumus. Ir arī ārkārtīgi svarīgi risināt kompetences un administratīvās kapacitātes trūkumu, lai strādātu ar fondiem un projektiem reģionālā un vietējā līmenī. Saistībā ar partnerību ziņojumā ir pareizi uzsvērta iekļaujošu procesu un pilnīgu īpašumtiesību būtiskā nozīme. Mums ir jāiesaista pēc iespējas lielāks ieinteresēto pušu skaits visos politikas un īstenošanas posms, un, lai to izdarītu, mums ir vajadzīgi minimāli obligātie standarti.

Es esmu ārkārtīgi apmierināts ar veidu, kādā referents ir risinājis mūsu ierosinājumus un bažas, es viņu vēlreiz apsveicu par izcilo darbu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Tā kā esmu strādājusi pašvaldībām, es, tāpat kā referents Jean Marie Beaupuy, uzskatu, ka partnerības princips ir ES kohēzijas politikas galvenais aspekts. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

Lai partnerība būtu veiksmīga, procesa sākumā ir vajadzīgi noteikti ieguldījumi, kaut arī vēlāk tiks ietaupīts laiks, nauda un panākta efektivitāte. Erasmus programmas izveide vēlētiem vietējiem pārstāvjiem veicinās izmēģinātu un pārbaudītu pieeju apmaiņu sabiedrisko lietu administrācijas jomā ES sistēmā.

Es aicinu atbildīgās iestādes, īpaši Eiropā 12, no kurām viena ir mana valsts Slovākija, 2008. – 2013. gada plānošanas periodā rūpīgi piemērot partnerības principu un izmantot vēsturisku iespēju likvidēt reģionu nevienlīdzību. Vietējie politiķi ļoti labi pārzina savu teritoriju un var atrast visefektīvākos risinājumus savu pilsētu un ciematu problēmām, un tādēļ es aicinu dalībvalstis decentralizēt varu, lai īstenotu ES kohēzijas politiku no centrāla uz reģionālu līmeni.

– Marielle De Sarnez ziņojums (A6-0294/2008)

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Līdz ar pārējiem augstākās izglītības darbiniekiem es atzinīgi vērtēju Erasmus Mundus programmas otro posmu. Es esmu drošs, ka neviens nav jāpārliecina, ka gudru jauniešu integrācija no dažādām pasaules daļām ir pats galvenais, lai veidotu un saglabātu mieru ne vien mūsu kontinentā, bet arī visā pasaulē. Tiek paplašināts studentu redzesloks, un viņi iemācās uztvert lietas jaunā skatījumā. Tas viss notiek, tieši kontaktējoties, piedaloties nodarbībās svešvalodās un iepazīstoties ar atšķirīgām kultūrām. Studenti kļūst atvērtāki un tolerantāki. Tieši šo iemeslu dēļ es noteikti atbalstu jauno koncepciju, kas ietverta Erasmus Mundus programmas dokumentā.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret De Sarnez kundzes ziņojumu, jo man šķiet nepieņemami, ka programma ir jāpaplašina bez būtiskām izmaiņām saistībā ar Eiropas studentu diskrimināciju attiecībā pret studentiem, kas nav no Eiropas un kas vēlas izmantot stipendijas. Students, kas nav no Eiropas, saņem 21 000 eiro lielu gada stipendiju, savukārt Eiropas studenti, kuri vēlas studēt ārpus Eiropas Savienības Erasmus Mundus programmas ietvaros, var saņemt tikai 3 100 eiro. Tā kā nevar objektīvi izskaidrot vai pamatot tik lielu atšķirību, šo diskrimināciju nevar un to patiešām nedrīkst vairs ilgāk paciest.

– Jozsef Szajer ziņojums (A6-0297/2008)

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Kā referents vai šajā gadījumā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs par ziņojumu par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu es vēlētos vēlreiz uzsvērt, ka Eiropas Parlamentam ir jāpiešķir lielāka nozīme uzraudzības procedūrām. Eiropas pilsoņi baidās no ĢMO nepārredzamas izmantošanas, un Parlamenta pārraudzība nozīmē atvērtību un pārredzamību. Neuzticību var mazināt tikai ar pilnīgu atklātību. Arī saistībā ar ģenētiski modificētiem mikroorganismiem mērķim būtu jābūt Eiropas Parlamenta obligātai līdzdalībai veselības un vides drošības jautājumos. Man ir prieks, ka šajā saistībā manus grozījumu priekšlikumus, ko vienprātīgi atbalstīja Vides komiteja, tagad ir arī pieņēmis Eiropas Parlaments.

– Evelyne Gebhardt ziņojums (A6-0361/2008)

  Carlo Casini (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, šķiet, man precīzāk jāpaskaidro, kāpēc es nepiekrītu un uzskatu, ka ir netaisnīgi, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas iesniegtie  Gebhardt ziņojuma grozījumi ir jāatzīst par spēkā neesošiem, jo balsošana notika par pilnīgi atšķirīgu jautājumu.

Viena lieta ir teikt, ka var izvēlēties jebkādas pasaules valsts likumu, ja vien tas nepārkāpj cilvēktiesības, bet pavisam kas cits ir teikt, ka ir iespējams izvēlēties starp Eiropas Savienības dalībvalstu likumiem. Šīs divas lietas ir atšķirīgas, un tāpēc es uzskatu, ka ir netaisnīgi, ka tiek atcelti grozījumi par otro jautājumu.

Tomēr es apstiprinu — un es ceru, ka turpmākajās debatēs par šo regulu mans arguments tiks pieņemts — centienus izveidot Eiropas tiesisko telpu ar saskaņošanu Eiropas līmenī. Nav jēgas piemērot, teiksim, Ķīnas tiesību aktu vai kādas attālas Klusā okeāna valsts tiesību aktu tādam delikātam jautājumam kā laulāto attiecības, kad tā vietā ir steidzami jāapvieno 27 Savienības dalībvalstis.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Diemžēl laulības šķiršana ir Eiropas civilizācijas ēnas puse, un palielinās tā dēvēto starptautisko laulību šķiršanas gadījumu skaits. Vienmēr visvairāk cieši tieši bērni. Starptautiskas laulības šķiršana arī rada strīdus par to, kurā valstī notiks tiesvedība, kas lems par bērnu nākotni. Es atbalstīju šo pasākumu, kas paredz skaidrākus noteikumus laulātajiem, kas ir dažādu valstu pilsoņi un kas vēlas šķirties, jo, pamatojoties uz vienošanos, abas puses varēs izvēlēties attiecīgu tiesu un tādējādi tās dalībvalsts tiesību aktu, ar kuru tiem ir zināma saistība. Tas ir svarīgi, īpaši situācijā, kad laulātie dzīvo valstī, kuras pilsoņi nav neviens no viņiem. Dalībvalstu noteikumi ievērojami atšķiras, un tādēļ papildu uzlabojums ir tas, ka Eiropas Parlaments šajā pasākumā ir paredzējis uzdevumu Komisijai izstrādāt publisku interneta informācijas sistēmu, kas ietver visu dažādo detalizēto informāciju. Ir jāpiemin, ka dažādu valstu pilsoņu laulības šķiršanu katru gadu piedzīvo simt septiņdesmit tūkstoši laulāto pāru un to bērnu.

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, paldies, ka aicinājāt uzstāties. Es un Konservatīvās partijas delegācijas Parlamentā balsojām pret šo Gebhardt ziņojumu. Pirms nokļuvu Parlamentā, es strādāju par advokātu Apvienotajā Karalistē, tostarp dažkārt saistībā ar laulības šķiršanas likumu. Es uzskatu, ka šis ir solis atpakaļ. Katras valsts ziņā ir noteikt likumu, kas būtu piemērojams šādiem jautājumiem.

Nav nekādas vajadzības iejaukties Eiropas Komisijai vai jebkurai citai Eiropas iestādei. Visām mūsu valstīm ir atšķirīgas tradīcijas, atšķirīgi viedokļi par laulību šķiršanu, atšķirīgas ticības, atšķirīgas reliģijas, atšķirīga vēsture, un ir pilnīgi pareizi, ka ikkatra atsevišķa valsts to atspoguļo. Mums nav jāpieņem jebkādas augstākas iestādes uzspiešana, kura saka, kas mums jādara.

Paldies par šo iespēju un par to, ka savā politiskajā karjerā esmu piedzīvojis neaizmirstamu mirkli, kad patiesi varu teikt, ka esmu uzrunājis, izņemot jūs, priekšsēdētājas kundze, pilnīgi un galīgi tukšu sēžu zāli.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

– Angelika Niebler ziņojums (A6-0367/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Niebler kundzes ziņojumu (A6-0367/2008) par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandes valdību, kas ir vienīgā rūpnieciski attīstītā valsts ārpus Eiropas, ar kuru Eiropas Kopiena vēl nav sagatavojusi nolīgumu par zinātni un tehnoloģiju.

Pašlaik Kopienas un Jaunzēlandes sadarbības pamatā ir neoficiāls nolīgums par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Komisiju un Jaunzēlandes valdību, kas tika parakstīts un stājās spēkā 1991. gada 17. maijā. Tomēr šis nolīgums neparedz institucionālu sadarbības koordināciju, kā arī neietver konkrētus noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un aizsardzību. Pateicoties manam nesenajam braucienam uz Jaunzēlandi, man bija iespēja runāt ar dažām šīs valsts augstākā līmeņa amatpersonām, kuras apstiprināja savu ieinteresētību šīs sadarbības nostiprināšanā, veidojot pamatprogrammu pārtikas, lauksaimniecības un biotehnoloģijas, informācijas un sakaru tehnoloģiju, veselības, vides un pētnieku mobilitātes jomās.

Šīs nozares pilnībā atbilst tām, kuras Komisija uzskata par ļoti nozīmīgām un daudzsološām Eiropas Savienībai, lai veidotu turpmāku sadarbību, kas tai ļaus pilnībā izmantot sadarbības potenciālu ar šo rūpnieciski attīstīto valsti.

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Zviedrijas Konservatīvā partija atbalsta Komisijas priekšlikumu izveidot īpašu programmu, lai palīdzētu nabadzīgajām jaunattīstības valstīm sagatavoties un pielāgoties klimata pārmaiņu sekām. Mēs arī atbalstām Parlamenta ziņojuma par Komisijas priekšlikumu lielāko daļu satura, un tādēļ esam izvēlējušies balsot par šo ziņojumu.

Tomēr mēs iebilstam pret prasību palielināt budžetu no pašreizējiem 60 miljoniem eiro līdz 2 miljardiem eiro 2010. gadā, lai finansētu Pasaules klimata pārmaiņu aliansi. Mēs arī esam pret priekšlikumu piešķirt vismaz 25 % no turpmākajiem ES emisiju tirdzniecības sistēmas vairāksolīšanas ienākumiem, lai finansētu šo palielinājumu budžetā.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Regula (EK) Nr. 639/2004 paredz vairākas atkāpes no ieceļošanas/izceļošanas režīma, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku 13. pantā.

Tomēr Komisijas tiesību akts, ar ko attiecīgajām dalībvalstīm ļauj piešķirt valsts atbalstu, tika pieņemts vēlāk, nekā paredzēts, un kuģu būvētavu jauda ir ierobežota, tāpēc ir kļuvis neiespējami ievērot Regulā (EK) Nr. 639/2004 noteikto termiņu un līdz 2008. gada 31. decembrim flotē iekļaut zvejas kuģus, kuru atjaunošanai saņem valsts atbalstu.

Savā ziņojumā Eiropas Parlaments, īpaši tā Zivsaimniecības komiteja, aizstāvēja termiņu pagarināšanu valsts atbalstam kuģu atjaunošanai un reģistrēšanai gan attiecībā uz pašlaik spēkā esošo regulu, gan attiecībā uz Eiropas Komisijas iesniegto priekšlikumu, saskaņā ar kuru termiņš jāpagarina tikai par vienu gadu, citiem vārdiem sakot, līdz 2009. gada 31. decembrim.

Ņemot vērā iepriekš minētos ierobežojumus, valsts atbalsta pagarināšana flotu atjaunošanai attālākajos reģionos līdz 2009. gada 31. decembrim un iespēja reģistrēt kuģus līdz 2011. gada 31. decembrim ir būtiska palīdzība.

Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Laikā no 19. — 27. jūlijam es apmeklēju Jaunzēlandi kā Eiropas Parlamenta 11 cilvēku delegācijas locekle. Šī attīstītā un pārtikusī valsts ar Eiropas garu atrodas vairāk nekā 27 000 kilometru attālumā no Slovākijas. Mūsu tikšanās ar Eiropas Institūta studentiem Oklendas Universitātē un Kenterberijas Universitātē Kraistčērčā bija ļoti iedvesmojošas. Mēs runājām par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem, kā arī par sadarbības iespējām starp ES un Jaunzēlandi zinātnes un pētniecības jomās. Tieši šī iemesla dēļ apspriežu procedūras ietvaros es atbalstu nolīguma noslēgšanu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandes valdību, un tāpēc es balsoju par referentes Angelika Niebler ziņojumu.

Jaunzēlande ir viena no vismazāk piesārņotajām valstīm pasaulē, un ar to šī valsts pamatoti lepojas. Jaunzēlandes iedzīvotājus vada sauklis „Zaļš, tīrs un drošs”. Hidroelektrostaciju elektroenerģija veido 2/3 no valsts elektroenerģijas jaudas. Liela karstā ūdens pieejamība tiek arī izmantota, lai ražotu elektroenerģiju. Šajā valstī vispār netiek izmantota atomenerģija.

Esmu stingri pārliecināta, ka savstarpēja sadarbība cīņā pret klimata pārmaiņām, meklējot kopīgas pieejas zinātnes, pētniecības un novatorisma jomās dos labumu abām pusēm.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Niebler kundzes ziņojumu par nolīguma noslēgšanu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandes valdību. Kā tas redzams Padomes lēmuma priekšlikumā, Jaunzēlande ir vienīgā rūpnieciski attīstītā valsts ārpus Eiropas, ar kuru Eiropas Kopiena vēl nav sagatavojusi nolīgumu par zinātni un tehnoloģiju. Šī iemesla dēļ un ņemot vērā tehnoloģiskā novatorisma arvien lielāko sarežģītību un zinātnes progresa ātrumu, es uzskatu, ka ir piemērotāk nekā jebkad agrāk Kopienai piešķirt oficiālu statusu esošajam sadarbības nolīgumam, lai varētu stiprināt šo sadarbību, īpaši tajās nozarēs, kas ir svarīgākas vairāk nekā jebkad, piemēram, veselības, biotehnoloģiju, informācijas un sakaru tehnoloģiju nozarēs.

Es ticu, ka tas ļaus Kopienai pilnībā izmantot sadarbības potenciālu ar Jaunzēlandi, pamatojoties uz intelektuālā īpašuma tiesību efektīvas aizsardzības un intelektuālā īpašuma tiesību godīgas sadales principiem.

– Paolo Costa ziņojums (A6-0374/2008)

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par ziņojumu par atzinumu saistībā ar priekšlikumu Padomes lēmumam par Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas un Eiropas Kopienas sadarbības memoranda noslēgšanu drošības kontroļu/pārbaužu jomā un ar to saistītos jautājumos (COM(2008)0335 – C6-0320/2008 – 2008/0111(CNS)).

Referents  Costa kungs ir pareizi uzsvēris, ka saskaņā ar Kopienas politikas mērķiem civilās aviācijas jomā sadarbības memorands nostiprinās attiecības starp Kopienu un ICAO. Ir īpaši svarīgi ņemt vērā, ka panāktā memoranda īstenošana veicinās vienmēr ierobežoto resursu labāku izmantošanu uzraudzības un noteikumu ievērošanas jomā. Šī lēmuma īstenošanai vajadzētu sniegt ievērojamu labumu dalībvalstīm.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Sadarbības memoranda projekta, kas ir šī ziņojuma temats, mērķis ir ievērojami samazināt Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) veiktu atsevišķu kontroles pasākumu skaitu dalībvalstīs. Šajā nolūkā ICAO izvērtēs Eiropas Komisijas aviācijas drošības pārbaužu sistēmu.

Tādēļ atbilstīgi Kopienas civilās aviācijas politikas mērķiem sadarbības memorands stiprinās attiecības starp Kopienu un ICAO un ļaus labā izmantot dalībvalstu ierobežotos resursus atbilstības uzraudzības jomā.

Līdz šim dalībvalstis ir saskārušās ar divām atbilstības uzraudzības sistēmām, kurām ir viens un tas pats mērķis un kopumā — tāda pati darbības joma. Vēlreiz jānorāda, ka šī pasākuma galvenais mērķis būs pieejamo resursu racionālāka izmantošana.

Visbeidzot, lai nodrošinātu pienācīgu ES slepenās informācijas apstrādi, ICAO ir jāievēro Kopienas noteikumi un Komisija ir pilnvarota uz vietas pārbaudīt, kādus aizsardzības pasākumus ir ieviesusi ICAO.

Tāpēc es balsoju par Costa ziņojumu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Costa kunga ziņojumu par Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas un Eiropas Kopienas sadarbības memoranda noslēgšanu drošības kontroļu/pārbaužu jomā. Manuprāt, divu tādu atbilstības uzraudzības sistēmu piemērošana, kam ir vienāds mērķis un lielā mērā vienāda darbības joma, rada ne vien kompetento iestāžu veiktu neefektīvu resursu sadali, bet arī, un kas ir svarīgāk, uzliek slogu dalībvalstīm attiecībā to rīcībā esošo ierobežoto resursu izmaksām un izmantošanu. Tādēļ es atzinīgi vērtēju priekšlikumu par sadarbību starp ICAO un Eiropas Komisiju šajā jautājumā.

– Diana Wallis ziņojums (A6-0380/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par normatīvo rezolūciju, ar ko apstiprina priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, un tā ir sagatavota, pamatojoties uz manas kolēģes no Apvienotās Karalistes, Wallis kundzes, ziņojuma. Šo priekšlikumu ir radījusi vēlme saskaņot Kopienas tiesību aktus, ko, manuprāt, neatbilstoši dēvē par kodifikāciju. Tā ir apsveicama vēlme, bet man žēl, ka, ņemot vērā dokumentu attīstību un sarežģītību, Komisija nav pārskatījusi savu 1987. gada 1. aprīļa nostāju, saskaņā ar kuru tā uzdod saviem dienestiem kodificēt visus tiesību aktus ne vēlāk kā pēc to desmitās grozīšanas, vienlaikus uzsverot, ka tie ir minimāli noteikumi un ka skaidrības un Kopienas tiesību aktu pareizas izpratnes labad tās dienestiem jācenšas kodificēt dokumentus, par kuriem tie atbildīgi, vēl īsākā intervālā. Šajā konkrētajā gadījumā mēs kodificējam direktīvas no 1972., 1983., 1990., 2000. un 2005. gada, kā arī dokumentus, ar ko tās grozītas. Es uzskatu, ka Kopienas tiesību aktu saskaņošanas politikai ir jābūt vienai no Eiropas Komisijas prioritātēm.

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Mums ir jācenšas vienkāršot un precizēt Kopienas tiesību aktus, lai tiek kļūst visaptverošāki un pieejamāki visiem iedzīvotājiem, kuri tad gūtu jaunas iespējas un varētu izmantot tiem piešķirtas konkrētas tiesības.

Šo mērķi nevarēs sasniegt, ja daudzi noteikumi, kas vairākkārt tikuši daļēji un bieži vien būtiski mainīti, paliek izkaisīti pa vairākiem tiesību aktiem tādā veidā, ka daži no tiem ir atrodami sākotnējā aktā, bet citi — vēlākos grozītos tiesību aktos. Tādēļ, lai varētu atrast noteiktā brīdī spēkā esošos noteikumus, ir jāveic liela izpēte, salīdzinot vairākus tiesību aktus.

Šī iemesla dēļ, tā kā mēs cenšamies Kopienas tiesību aktus padarīt skaidrus un pārredzamus, ir svarīgi kodificēt noteikumus, kas ir grozīti daudzas reizes.

– Diana Wallis ziņojums (A6-381/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par normatīvo rezolūciju, ar ko apstiprina priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai saistībā ar vienkāršām spiedtvertnēm un kas sagatavota, pamatojoties uz manas kolēģes no Apvienotās Karalistes Wallis kundzes ziņojumu. Šo priekšlikumu ir radījusi vēlme saskaņot Kopienas tiesību aktus, ko, manuprāt, neatbilstoši dēvē par kodifikāciju. Tā ir apsveicama vēlme, bet man žēl, ka, ņemot vērā dokumentu attīstību un sarežģītību, Komisija nav pārskatījusi savu 1987. gada 1. aprīļa nostāju, saskaņā ar kuru tā uzdod saviem dienestiem kodificēt visus tiesību aktus ne vēlāk kā pēc to desmitās grozīšanas, vienlaikus uzsverot, ka tie ir minimāli noteikumi un ka skaidrības un Kopienas tiesību aktu pareizas izpratnes labad tās dienestiem jācenšas kodificēt dokumentus, par kuriem tie atbildīgi, vēl īsākā intervālā. Šajā konkrētajā gadījumā mēs kodificējam vairākas direktīvas no 1987., 1990. un 1993. gada, kā arī dokumentus, ar ko tās grozītas. Es uzskatu, ka Kopienas tiesību aktu saskaņošanas politikai ir jābūt vienai no Eiropas Komisijas prioritātēm un ka pašreizējā situācija nav sakārtota, īpaši attiecībā uz dalībvalstīm un Eiropas iedzīvotājiem.

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Dalībvalstīm ir jāizmanto visi nepieciešamie līdzekļi, lai nodrošinātu, ka spiedtvertnes tiek laistas tirgū un piedāvātas izmantošanai tikai tādā gadījumā, ja tās ir drošas cilvēkiem, mājdzīvniekiem vai īpašumam un ir pienācīgi uzstādītas, veikta to apkope un tiek izmantotas atbilstoši to nolūkam. Ražotājiem jānodrošina, lai spiedtvertnes atbilstu EC veida pārbaudes sertifikātā norādītajam veidam un ražošanas procesa aprakstam, kā arī uz tvertnēm jāuzliek CE marķējums un jāsagatavo atbilstības deklarācija. Šī direktīva attiecas uz vienkāršām spiedtvertnēm, kas ražotas sērijveidā, un tā neattiecas uz spiedtvertnēm, kas īpaši projektētas izmantošanai saistībā ar kodolenerģiju, paredzētas kuģu un lidmašīnu dzinējiem, kā arī ugunsdzēšamajiem aparātiem.

Šī priekšlikuma mērķis ir kodificēt 1987. gada 25. jūnija Padomes Direktīvu 87/404/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz vienkāršām spiedtvertnēm. Jaunā direktīva mainīs vairākus aktus, kuru noteikumi bija tajā iekļauti. Šis priekšlikums nemaina kodificēto tiesību aktu saturu; tas tikai apvieno šos aktus, izdarot kodificēšanai nepieciešamos grozījumus.

– Diana Wallis ziņojums (A6-385/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par normatīvo rezolūciju, ar ko apstiprina priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai saistībā ar papildu aizsardzības sertifikātu zālēm un kas sagatavota, pamatojoties uz manas kolēģes no Apvienotās Karalistes Wallis kundzes ziņojumu. Šo priekšlikumu ir radījusi vēlme saskaņot Kopienas tiesību aktus, ko, manuprāt, neatbilstoši dēvē par kodifikāciju. Man žēl, ka, ņemot vērā dokumentu attīstību un sarežģītību, Komisija nav pārskatījusi savu 1987. gada 1. aprīļa nostāju, saskaņā ar kuru tā uzdod saviem dienestiem kodificēt visus tiesību aktus ne vēlāk kā pēc to desmitās grozīšanas, vienlaikus uzsverot, ka tie bija minimāli noteikumi un ka skaidrības un Kopienas tiesību aktu pareizas izpratnes labad tās dienestiem jācenšas kodificēt dokumentus, par kuriem tie atbildīgi, vēl īsākā intervālā. Šajā konkrētajā gadījumā mēs konsolidējam Padomes 1992. gada regulu un četrus dokumentus, kas tajā grozīti, attiecīgi, 1994., 2003., 2005. un 2006. gada dokumentus. Es uzskatu, ka Kopienas tiesību aktu saskaņošanas politikai ir jābūt vienai no Eiropas Komisijas prioritātēm un ka pašreizējā situācija nav sakārtota, īpaši attiecībā uz dalībvalstīm un Eiropas iedzīvotājiem.

– Diana Wallis ziņojums (A6-386/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par normatīvo rezolūciju, ar ko apstiprina priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par EK līgumam pievienotā Protokola par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru piemērošanu, kas sagatavota, pamatojoties uz manas kolēģes no Apvienotās Karalistes, Wallis kundzes ziņojumu. Šo priekšlikumu ir radījusi vēlme saskaņot Kopienas tiesību aktus, ko, manuprāt, neatbilstoši dēvē par kodifikāciju. Man žēl, ka, ņemot vērā dokumentu attīstību un sarežģītību, Komisija nav pārskatījusi savu 1987. gada 1. aprīļa nostāju, saskaņā ar kuru tā uzdod saviem dienestiem kodificēt visus tiesību aktus ne vēlāk kā pēc to desmitās grozīšanas, vienlaikus uzsverot, ka tie bija minimāli noteikumi un ka tās dienestiem jācenšas kodificēt dokumentus, par kuriem tie atbildīgi, vēl īsākā intervālā. Šajā konkrētajā gadījumā mēs konsolidējam Padomes 1993. gada regulu un trīs dokumentus, kas tajā grozīti, attiecīgi, 2000., 2002. un 2005. gada dokumentus. Es uzskatu, ka Kopienas tiesību aktu saskaņošanas politikai ir jābūt vienai no Eiropas Komisijas prioritātēm un ka pašreizējā situācija nav sakārtota, īpaši attiecībā uz dalībvalstīm un Eiropas iedzīvotājiem.

– Diana Wallis ziņojums (A6-379/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par normatīvo rezolūciju, ar ko pēc apspriežu procedūras apstiprina priekšlikumu Padomes regulai saistībā ar Līguma 81. panta piemērošanu gaisa transporta nozarē un kas sagatavota, pamatojoties uz manas kolēģes no Apvienotās Karalistes Wallis kundzes ziņojumu. Šo priekšlikumu ir radījusi vēlme saskaņot Kopienas tiesību aktus, ko, manuprāt, neatbilstoši dēvē par kodifikāciju. Man žēl, ka, ņemot vērā dokumentu attīstību un sarežģītību, Komisija nav pārskatījusi savu 1987. gada 1. aprīļa nostāju, saskaņā ar kuru tā uzdod saviem dienestiem kodificēt visus tiesību aktus ne vēlāk kā pēc to desmitās grozīšanas, vienlaikus uzsverot, ka tie bija minimāli noteikumi un ka tās dienestiem jācenšas kodificēt dokumenti, par kuriem tie atbildīgi, vēl īsākā intervālā. Šajā konkrētajā gadījumā mēs konsolidējam Padomes 1987. gada regulu un piecus dokumentus, kas tajā grozīti, attiecīgi, 1990., 1992., 1994., 2003. un 2004. gada dokumentus. Es uzskatu, ka Kopienas tiesību aktu saskaņošanas politikai ir jābūt vienai no Eiropas Komisijas prioritātēm un ka pašreizējā situācija nav sakārtota, īpaši attiecībā uz dalībvalstīm un Eiropas iedzīvotājiem.

– Alain Lamassoure ziņojums (A6-0342/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par normatīvo rezolūciju, ar ko pēc grozījumu izdarīšanas apstiprina priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza 2000. gada regulu, ar ko piemēro lēmumu saistībā ar Kopienu pašu resursu sistēmu, un kas sagatavota, pamatojoties uz mana lieliskā kolēģa no Francijas, bijušā ministra Lamassoure kunga ziņojumu. Tāpat kā lielākā daļa deputātu es uzskatu, ka ir pareizi atcerēties, ka Padome lūdza Komisijai sagatavot pilnīgu un visaptverošu analīzi par Eiropas Savienības izdevumu un resursu visiem aspektiem un 2008./2009. gadā nosūtīt tai ziņojumu. Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību es atbalstu to, ka Parlaments ir pienācīgi iesaistīts visos analīzes posmos. Šajā saistībā visiem vajadzētu atcerēties, ka pašreizējais 2007. –2013. gada finanšu plāns ir apstiprināts saskaņā ar politisku kompromisu, kas panākts, lai pārskatītu Apvienotās Karalistes ieguldījuma korekciju.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Lamassoure kunga ziņojums par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu ir nepārprotami sagatavots, lai būtu ideoloģisks pēc būtības. Tajā ir atteikums iesaistīties, un es citēju: “novecojušas, netaisnīgas un nepārredzamas sistēmas […] detaļās”, kuras galvenā kļūda, pēc referenta domām, ir tajā, ka par šo jautājumu nelemj Eiropas Parlaments.

Turklāt tas ir labi, jo, spriežot pēc tā, kas ir teikts šajā sēžu zālē, nebūtu ilgi jāgaida, līdz Eiropas nodokļu maksātājiem tiktu piemērots papildu nodoklis, ko tiešā veidā iekasē Brisele. (Pilsoņu vai to pārstāvju) brīva piekrišana nodokļu iekasēšanai ir konstitucionālas valsts pamatprincips, tāpat kā valsts prerogatīva ir spēja iekasēt nodokļus.

Turklāt šeit slēpjas problēma. Eiropas Savienība nav valsts un tā nekādos apstākļos nevar uzņemties pati iekasēt nodokļus. Turklāt, ignorējot to, ka Francijas, Nīderlandes un Īrijas iedzīvotāji ir noraidījuši Eiropas Konstitūciju, tā sistemātiski parāda, ka tai maz rūp atsevišķu nāciju brīva piekrišana. Diemžēl tā par labāku atzīst melus, manipulāciju un vai pat spēka pielietošanu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Lamassoure kunga ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai par Kopienu pašu resursu sistēmas grozījumiem. Es piekrītu tā pašreizējam pamatojumam, un es piekrītu referenta paustajam viedoklim, kad viņš atzīst, ka Komisijas pēdējais lēmums, pieprasot precizēt īstenošanas regulu par pašu resursiem atbilstīgi Padomes 2007. gada 7. jūnija lēmumam, pašreizējā formulējumā vēl vairāk sarežģītu šo procedūru, atsevišķām dalībvalstīm paredzot pastāvīgus izņēmumus un īpašus nosacījumus.

Tāpēc es vēlētos apgalvot, ka, veicot pašu resursu sistēmas darbības vispārēju pārskatīšanu, kas ir vajadzīga, ir jāņem vērā Eiropas Parlamenta aktīva līdzdalība, ierosinot atbilstīgus pasākumus, kuru mērķis ir panākt lielāku pārredzamību.

- Gérard Deprez ziņojums (A6-0408/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz mana Beļģijas kolēģa, Deprez kunga, ziņojumu, es balsoju par normatīvo rezolūciju, ar ko groza priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojumu nolūkā iegūt priekšmetus, dokumentus un datus, ko izmantot tiesvedībai krimināllietās. Tāpat kā liela daļa manu kolēģu deputātu es atzinīgi vērtēju priekšlikumu Padomes pamatlēmumam, kas paredz savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu Eiropas rīkojumam nolūkā iegūt priekšmetus, dokumentus un datus, ko izmantot tiesvedībai krimināllietās. Eiropas rīkojums, turpmāk tekstā Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojums, veicinās ātrāku un efektīvāku tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un aizstās pašreizējo savstarpējas juridiskās palīdzības sistēmu šajā jomā, un tas viss ir saskaņā ar Eiropadomes secinājumiem.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Papildus tam, ka mums ir nopietni iebildumi attiecībā uz noteiktu aspektu analīzi Eiropas Parlamenta ziņojumā, mēs nepiekrītam tiesību aktu saskaņošanai un kopēju procedūru pieņemšanai, īpaši saistībā ar Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojumu, kas ir iniciatīva, kura attiecas uz Eiropas krimināltiesību piemērošanas jomas izveidi.

Eiropas Komisija ir ieguvusi tādas iestādes reputāciju, kas iesniedz neskaitāmus priekšlikumus saistībā ar pārvalstiskas tiesu sistēmas veidošanu ES līmenī, tādējādi apdraudot dalībvalstu suverenitātes pamataspektus un to pienākumu aizsargāt savu pilsoņu tiesības.

Pašreizējā apspriežu procedūrā Eiropas Parlaments aizstāv pārrobežu pierādījumu iegūšanu tādā pašā veidā, kā darbojas Eiropas apcietināšanas orderis. Lielākā daļa Eiropas Parlamenta deputātu vēlas svītrot “teritorialitātes klauzulu”, par kuru vienojusies Padome (kas dalībvalstīm noteiktos apstākļos ļautu noraidīt Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojumu), tādējādi uzbrūkot dalībvalstu suverenitātei.

Būtībā Eiropas Parlaments, kuram nekad nav mēra sajūtas, vēlas īstenot ierosinātu līgumu, kas jau ir noraidīts trīs reizes, īpaši tieslietu un iekšlietu jomās, tādējādi radot šo “Eiropas krimināltiesību piemērošanas jomu” un, kā norādījis referents, “[nedodot] iespēju izmantot valsts veto tiesības”.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētāja Deprez kunga ziņojumu par Padomes pamatlēmumu par Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojumu. Es piekrītu ziņojuma mērķim un tajā paustajai nostājai.

Pierādījumu vākšanas sekmēšana, veicot pārrobežu darbības, neapšaubāmi ir svarīgs solis, lai realizētu tiesas spriedumu savstarpējas atzīšanas principu. Šis princips ir tiesu iestāžu sadarbības pamatā, kuras galīgais mērķis ir nodrošināt ātrāku un efektīvu tiesisko palīdzību visām dalībvalstīm. Es vēlētos norādīt, ka, lai garantētu saskaņotu Eiropas tiesisko telpu un lai nodrošinātu, ka tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās rada vēlamos rezultātus, šī tiesību aktu sistēma ir jāīsteno visām dalībvalstīm, un šiem instrumentiem ir jāvienkāršo valstu dažādo tiesu iestāžu savstarpējā palīdzība, protams, neaizmirstot personas datu aizsardzību.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Dalībvalstu pilsoņu drošības garantēšanai un tiesu sistēmas ātrai un efektīvai darbībai ir jābūt Kopienas prioritātei. Tas ir svarīgi saistībā ar organizētās noziedzības, īpaši pārrobežu noziedzības, dramatisko attīstību. Īpaša uzmanība ir jāpievērš visiem juridiskajiem instrumentiem, kas atvieglo krimināltiesvedību un palīdz sodīt noziegumu veicējus.

Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojums nodrošina citā dalībvalstī pasludinātu tiesas spriedumu automātisku atzīšanu. Tas ir samērā problemātiski, jo paredz tālejošus krimināltiesvedības grozījumus dalībvalstīs. Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojums ir grūtību pilns, ko rada dažādie kriminālprocesi un lielās atšķirības starp tiesību aktiem saistībā ar orderiem. Manuprāt, tā vietā, lai iejauktos tādā jutīgā jomā kā kriminālprocess konkrētā valstī, Komisijai un Eiropas Parlamentam galveno uzmanību vajadzētu pievērst tam, lai tiktu panākts labākais iespējamais sadarbības līmenis starp dalībvalstu policijas spēkiem. To var panākt ar tādām iestādēm kā Eirojusts un Eiropas Policijas koledžu.

–Niels Busk ziņojums (A6-0340/2008)

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. − (SV) ES zivsaimniecības politikas pamatā nav un nekad nav bijuši labi pārdomāti kopīgi lēmumi. Zivju krājumi Eiropā pēdējos gados ir dramatiski samazinājušies, un ļoti maz kas tiek darīts, lai mainītu šo situāciju. Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta tāda zivsaimniecības politika, ko raksturo tālejoša domāšana ilgtermiņā.

Tomēr Busk kunga ziņojumā ir redzamas daudzas pozitīvas pārmaiņas. Paskaidrojumā cita starpā tiek norādīts, ka mencu krājumu atjaunošana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums un ka vislabākā metode būtu mencu zvejošanas pilnīgs aizliegums, pat ja šis pasākums pēc tam tiek noraidīts. Diemžēl ziņojuma grozījumos nav atspoguļotas paskaidrojumā paustās Busk kunga bažas.

Ierosinātie grozījumi ir pārāk niecīgi, lai tiem būtu kāda reāla nozīme. Ir ļoti neveiksmīgi, ka tiek dota iespēja pārskatīt jau neatbilstīgo zvejas intensitātes regulējumu, kad mencu krājumi būs būtiski atjaunināti. Ir saprātīgi ierosināt, lai tā vietā uzmanību pievērstu lielākas atjaunošanas nodrošināšanai, nekā tas notiek pašlaik. Tikai tad mēs varam sākt runāt par iespējamu pārskatīšanu. Tāpēc ziņojumā ir doti pilnīgi nepareizi signāli par to, ka šī problēma drīz tiks atrisināta un ka mums tad jāsāk pārskatīt sistēmu. Patiesībā ir pilnīgi pretēji. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es neatbalstīju Busk ziņojumu. Mēs visi zinām, ka ir svarīgi, lai atjaunotos mencu krājumi. Ir skaidrs, ka mencas var būt kā piezveja, zvejojot citas sugas. Tomēr šajā ziņojumā iekļautais priekšlikums samazināt kopējo zvejas intensitāti teritorijā no Kornvelas līdz Severnas estuāram ir drastisks un dramatisks. Kā Eiropas Parlamenta deputāts, kas pārstāv attiecīgo reģionu, es vēl neesmu pārliecināts — es tāds būtu, ja būtu vairāk pierādījumu — par nepieciešamību iet tik tālu, tik ātri.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Šī ziņojuma mērķis ir “uzspodrināt” Eiropas mencu krājumu saglabāšanas stratēģiju.

Kopš 2000. gada novembra Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) ir pievērsusi uzmanību tam, ka Ziemeļjūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas nopietni tiek apdraudēti mencu krājumi, un 2000. gada decembrī Padomes sanāksmē zivsaimniecības ministri un Komisija pauda bažas par mencu krājumu ārkārtējo stāvokli.

Ņemot vērā zivsaimniecības nozaru atšķirīgos stāvokļus, šī Eiropas Parlamenta ziņojuma mērķis ir nodrošināt lielāku darbības elastību, ņemot vērā dažādos zivsaimniecības nozaru un krājumu apstākļus atšķirīgās teritorijās, kurās tiks piemēroti šīs sugas atjaunošanas plāni.

Viena no šī ziņojuma prioritātēm ir attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju (RKP) un dalībvalstu lielākas līdzdalības garantēšana mencu krājumu efektīvā pārvaldībā. Skaidra atsauce uz RKP un dalībvalstīm tiesībā aktā būs norāde, ka ES iestādes nopietni vēlas iesaistīt šīs ieinteresētās puses zivsaimniecības pārvaldības sistēmu turpmākā attīstībā.

Es balsoju par šo ziņojumu.

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mencu stāvoklis ir ārkārtīgi nopietns, un ir vajadzīga tūlītēja un iedarbīga rīcība. Tomēr Komisijas priekšlikumi ir neatbilstoši, un daudzās jomās tie ir nepilnīgi.

Ir arī interesanti tas, ka Parlaments pavisam pēkšņi ir nolēmis, ka šis jautājums ir jārisina valstu līmenī. Ir skaidri redzams, ka šajā gadījumā viņi mēģina vājināt Komisijas priekšlikumu, lai sniegtu labumu nozarei. Viņi gluži vienkārši mēģina izdarīt neiespējamo.

Mēs balsojām pret šo ziņojumu iepriekš minēto iemeslu dēļ.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 423/2004 attiecībā uz mencu krājumu atjaunošanu un Regulu (EEK) Nr. 2847/93.

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja norāda, ka mencu krājumu stāvoklis Ziemeļjūrā ir kritisks. Tiek nozvejots pārāk daudz zivju un jo sevišķi — pārāk daudz zivju mazuļu. Tas samazina sugas atjaunošanās iespējas.

Referents Busk kungs ir uzsvēris, ka ir jāuzrauga un jākontrolē atbilstība noteikumiem. Viņš arī nosliecas par labu Komisijas uzskatam, ka ir jāpārskata nozvejas, lai vienkāršotu pārvaldības sistēmu un samazinātu izmetumus. Mēs nevaram aizliegt zvejniecību sociālo un ekonomisko seku dēļ, bet ir nekavējoties jārīkojas, lai īstenotu mencu krājumu atjaunošanas plānu.

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo mēģinājumu risināt problēmas saistībā ar 2004. gada mencu krājumu atjaunošanas plānu, kas nepārprotami ir izrādījies neefektīvs. Neskatoties uz dažādiem pasākumiem, ir maz mencu krājumu atjaunošanās pazīmju.

Svarīgākais punkts šajā priekšlikumā ir saistīts ar izmetumu samazināšanu. Pašreizējos pārtikas trūkuma apstākļos un ārkārtīgi grūtajos laikos zvejniekiem to var raksturot tikai kā pilnīgi neloģisku un izšķērdīgu praksi.

Kopējās pieļaujamās nozvejas kvota ir tik maza, un zvejnieki ir spiesti atmest atpakaļ jūrā lielu daudzumu zivju, neskatoties uz to, ka šī prakse nekādi neatbalsta centienus atjaunot krājumus.

Protams, mums jāturpina veikt pasākumus, kas aizsargā mūsu mencu krājumus. Tomēr mums ir arī jāpatur prātā kopaina. Iespējams, klimata pārmaiņām un globālajai sasilšanai ir daudz lielāka ietekme uz noplicinātiem zivju krājumiem, nekā zvejniekiem, kas vienkārši mēģina gūt iztikas līdzekļus šajā nozarē.

- Kyösti Virrankoski ziņojums (A6-0412/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz mana somu kolēģa, deputāta Virrankoski kunga ziņojumu, es balsoju par rezolūciju, kas paredzēta, lai bez grozījumiem apstiprinātu Eiropas Savienības 2008. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 7/2008 projektu saistībā ar Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu 12,8 miljonu eiro apmērā saistību un maksājumu apropriācijās. Šī summa ir paredzēta, lai palīdzētu Francijas aizjūras departamentiem Gvadelupai un Martinikai, kas cieta ievērojamus zaudējumus pēc viesuļvētras „Dean” 2007. gada augustā. No budžeta viedokļa šis budžeta grozījumu projekts ir pilnībā neitrāls, jo tas paredz attiecīgu maksājumu apropriāciju samazinājumu 13.04.02. pozīcijā saistībā ar Kohēzijas fondu. Ir svarīgi atzīmēt, ka šis budžeta projekts ir pirmais, kas veltīts vienīgi ES Solidaritātes fondam, kā to pieprasīja Eiropas Parlaments.

–Reimer Böge ziņojums (A6-0399/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz mana godājamā vācu kolēģa Böge kunga ziņojumu, es balsoju par rezolūciju, ar kuru bez grozījumiem apstiprina priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par ES Solidaritātes fonda (ESF) mobilizāciju, lai sniegtu atbalstu Francijai, kuras aizjūras Martinikas un Gvadelupas departamenti cieta 2007. gada viesuļvētrā “Dean”. Tādējādi saskaņā ar Solidaritātes fondu Francijai saistību un maksājumu apropriācijās tiks mobilizēti 12,8 miljoni eiro, un tas tiks darīts, izmantojot paralēli pieņemtu 2008. gada budžeta grozījumu. Šī summa veido 2,5 % no tiešajiem zaudējumiem, kas tiek lēsti 511,2 miljonu eiro apmērā.

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Solidaritātes fonds un citi specifiski pasākumi neveido lielas naudas summas, salīdzinot ar Eiropas Savienības budžetu, un galu galā to mērķis ir palīdzēt katastrofu skartajām teritorijām un to iedzīvotājiem pēc dabas katastrofām. Es atbalstu lēmumu piešķir atbalstu no Solidaritātes fonda Francijas Martinikas un Gvadelupas departamentiem, kurus skāra 2007. gada augusta viesuļvētra „Dean”. Tādos gadījumos kā šie mums ir jāizrāda solidaritāte.

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Francija ir iesniegusi pieteikumu mobilizēt fondu viesuļvētras “Dean” rezultātā, kas skārusi Martiniku un Gvadelupu 2007. gada augustā. Tāpēc Komisija ir ierosinājusi no fonda Francijas atbalstam kopumā mobilizēt 12 780 000 eiro.

Jūnija saraksts atzinīgi vērtē gan valstu, gan starptautisko solidaritāti un seku likvidēšanas pasākumus, kad kādu valsti ir skārušas katastrofas.

Tomēr mēs uzskatām, ka, pirmkārt, iepriekšēja pieredze ir parādījusi, ka ES nespēj efektīvi pārvaldīt ārkārtas atbalstu ar Kopienas fondiem. Otrkārt, mēs runājam par tādu ieguldījumu, kas ir neliela daļa no Francijas IKP procentuālās attiecības. Ir nepamatoti domāt, ka ES vajadzētu iejaukties un kopīgi finansēt projektus, ar kuriem bagātām dalībvalstīm vajadzētu spēt pašām tikt galā.

Tāpēc mēs izvēlējāmies balsot pret šo ziņojumu kopumā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Komisija ierosina mobilizēt Eiropas Solidaritātes fondu, sniedzot atbalstu Francijai.

Iestāžu nolīgums ļauj mobilizēt šo fondu, kura ikgadējais maksimālais apjoms ir 1 miljards eiro. 2008. gadā kopumā ir mobilizēti 260 411 197 eiro: Apvienotajai Karalistei (162 387 985 eiro), Grieķijai (89 769 009 eiro) un Slovēnijai (8 254 203 eiro).

Francija iesniedza pieteikumu par fonda atbalstu pēc vētras „Dean”, kas 2007. gada augustā skāra Martiniku un Gvadelupu. Komisija ierosina mobilizēt ES Solidaritātes fondu kopsummā par 12 780 000 eiro, ko piešķirt no apropriācijām, kas netiek izmantots Kohēzijas fondā.

Tomēr, tāpat kā iepriekšējos gadījumos, ir jāuzdod vismaz viens pašsaprotams jautājums: kāpēc gan tikai tagad, vairāk nekā gadu pēc tam, kad katastrofa skāra iedzīvotājus, tiek piešķirts ES finansējums? Nav šaubu, ka kaut kas nav pareizi...

Ir jāatzīmē, ka mēs iesniedzām priekšlikumus, kuru mērķis ir paātrināt šī fonda mobilizēšanas procedūras un nodrošināt, lai atbalstu joprojām varētu piešķirt reģionālām katastrofām. Šo priekšlikumu mērķis ir arī šajā fondā atzīt dabas katastrofu specifiku Vidusjūras reģionā, piemēram, sausumu un ugunsgrēkus.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − 134. grozījums.

Mēs noteikti pretosimies piespiedu abortiem, piespiedu sterilizācijai un bērnu slepkavībām, un piekritīsim, ka tie cilvēktiesību pārkāpumi.

Mēs atturējāmies no balsošanas par šo grozījumu, jo ES fondi nekad nav izmantoti šādā veidā, un grozījumā netiek paskaidrota ticamu organizāciju starptautiskās attīstības darba nozīme, lai sniegtu atbalstu sievietēm auglības nodrošināšanai un jo sevišķi saistībā ar reproduktīvo izglītību, reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem un ģimenes plānošanu, kā arī kampaņām par sieviešu tiesībām saņemt veselības aprūpi.

130., 131., 132. un 133. grozījums.

Kaut arī mēs balsojām par šiem grozījumiem jautājuma lielās nozīmes dēļ, mēs uzskatām, ka būtu piemērotāk izveidot atsevišķu budžeta pozīciju bērnu tiesībām, kas ietvertu jautājumus, uz kuriem attiecas šie grozījumi.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Dabas katastrofu sekas ir dažādas un parasti postošas. Līdzās radītajām cilvēku ciešanām ekonomiskās sekas atmet šīs valstis attīstībā daudzus gadus uz atpakaļ, kā tas ir šajā gadījumā. Ir iznīcināta svarīga infrastruktūra, un, izmantojot pašu valstu līdzekļus, to atjaunot ir ļoti grūti.

Solidaritātes fonda izveidei, kam pausts atbalsts, ir jāpaātrina šāda veida atjaunošanas darbi, sniedzot selektīvu finanšu atbalstu, kam arī būs vajadzīga rūpīga uzraudzība katrā vietā. Ir tiesa, ka skartajiem reģioniem ir vajadzīga ātra palīdzība, bet ir arī svarīga šo projektu ieguldījumu uzticama uzraudzība. Manuprāt, vairāk uzmanības ir jāpievērš šai jomai, kādēļ es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Böge kunga ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par ES Solidaritātes fonda mobilizāciju, ko pieprasījusi Francija, lai sniegtu atbalstu ārkārtas situācijai, ko 2007. gada augustā Martinikā un Gvadelupā radīja viesuļvētra “Dean”. Es piekrītu referentam un pievienojos Reģionālās attīstības komitejas viedoklim, ka šajā gadījumā šī fonda izmantošana pilnībā atbilst 2006. gada 17. maija iestāžu nolīguma noteikumiem.

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Mūsu Parlaments tikko apstiprināja 12,78 miljonus eiro lielu atbalstu, ko Eiropas Komisija ierosināja piešķirt Martinikai un Gvadelupai un kas paredzēta, lai segtu daļu no ārkārtas izdevumiem pagājušajā vasarā pēc viesuļvētras “Dean”.

Šis finanšu atbalsts tiks sagaidīts ar prieku, īpaši tādēļ, ka Martinika un Gvadelupa joprojām izjūt viesuļvētras „Dean” radīto bojājumu sekas, īpaši attiecībā uz mājokļiem un banānu un cukurniedru audzēšanas nozarēm.

Solidaritātes fonds, ko šajā gadījumā izmanto, piemērojot vispārējo noteikumu izņēmumu, ir īpaši svarīgs attālākajiem reģioniem, ņemot vērā lielo daudzumu regulāru draudu to iedzīvotājiem laikā, kad Karību salas atkal pagājušajā nedēļā skāra viesuļvētra „Omar”.

Kopš šī fonda izveides 2002. gadā es ļoti apņēmīgi esmu centusies nodrošināt, lai aizjūras departamenti varētu izmantot šāda veida atbalstu. Francijas valdības pieredze, sniedzot pieprasījumus, kopā ar Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes izrādīto sapratni mūs atkārtoti pārliecina par Eiropas spēju atbalstīt aizjūras iedzīvotājus, kas nonākuši lielās krīzēs.

–Reimer Böge ziņojums (A6-0405/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz Böge kunga ziņojumu, es balsoju par rezolūciju, ar kuru apstiprina priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizēšanu 10,8 miljonu eiro saistību un maksājumu apropriācijās saskaņā ar Eiropas Savienības vispārējo budžetu 2008. gadam, lai sniegtu atbalstu autobūves nozarei Spānijā un tekstilrūpniecības nozarei Lietuvā. Spānijas gadījumā (kurai ir ierosināts apropriācijās piešķirt 10,5 miljonus eiro) pieprasījums ir saistīts ar 1 589 darbinieku skaita samazināšanas gadījumiem, no kuriem 1 521 notika uzņēmumā Delphi Automotive Systems España Kadizas provincē Puerto Real Andalūzijā. Tas ir motora detaļu ražotājs, kas pieder uzņēmumam Delphi Automotive Systems Holding Inc., kura centrālais birojs atrodas Trojā — Mičiganā ASV. Lietuvas gadījumā (kurai ir ierosināts apropriācijās piešķirt 0,3 miljonus eiro) pieprasījums attiecas uz 1 089 zaudētām darbavietām tekstilrūpniecības uzņēmuma Alytaus Tekstilė likvidācijas rezultātā četru mēnešu atsauces periodā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Spānija ir iesniegusi pieteikumu saistībā ar 1 589 darbinieku atlaišanu, no kuriem 1 521 ir atlaists uzņēmumā Delphi Automotive Systems España, un 68 tā piegādes uzņēmumos. Ir pieprasīts veikt 10 471 778 miljonus eiro lielu iemaksu, lai segtu daļu atbalsta pasākumu izdevumu, kuru kopsumma ir gandrīz 20,94 miljoni eiro.

Lietuva ir iesniegusi pieteikumu saistībā ar 1 089 darbinieku atlaišanu pēc tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmuma Alytaus Tekstile slēgšanas. Tā ir pieprasījusi 298 994 eiro no kopsummas aptuveni 0,06 miljonu eiro apmērā.

Kā mēs esam iepriekš norādījuši, šo fondu nedrīkst izmantot, lai īslaicīgi “amortizētu” nepieņemamas sociāli ekonomiskās izmaksas, ko rada uzņēmumu pārvietošana un to darbinieku atlaišana vai arī nespēja mainīt tādu politiku, kas rada darba ņēmēju ekspluatāciju, nedrošību un bezdarbu. Ir būtiski novērst un sodīt uzņēmumu pārcelšanu, un izbeigt pasaules tirdzniecības liberalizācijas politiku, ko izraisījusi Eiropas Savienība.

Valsts atbalsts jāpiešķir, pamatojoties uz ilgtermiņa saistībām nodarbinātības un reģionālās attīstības jomās. Atbalstu nedrīkst piešķirt, ja to var izmantot, lai veicinātu pārcelšanu.

Mums ir jānostiprina darba ņēmēju pārstāvju nozīme uzņēmumu padomēs un attiecībā uz vadības strukturālu lēmumu pieņemšanu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Böge kunga ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizēšanu, reaģējot uz Spānijas un Lietuvas pieprasījumiem 2008. gada februārī un maijā. Es uzskatu, ka ir atbilstoši mobilizēt fondu, jo šīm valstīm ir radušās ļoti lielas izmaksas, sniedzot palīdzību darba ņēmējiem. Ņemot vērā to, ka fonds pastāv tieši tādēļ, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus apdraud jaunie konkurences apstākļi un mūsdienu uzņēmējdarbības pasaules komercprakse, es uzskatu, ka šajā gadījumā fonda mobilizēšanas pieprasījumu var apstiprināt bez jautājumiem.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par rezolūcijas projektu, kas neļauj ieviest pasažieru pārmeklēšanu kā civilās aviācijas drošības nostiprināšanas līdzekli. Pasažieru drošība ir ļoti svarīga, bet veiktie pasākumi nedrīkst radīt pilsoņu pamattiesību pārkāpumus. Cilvēku skenēšanas ieviešana tādā veidā, kā tiek ierosināts, negarantē privātuma tiesību ievērošanu.

Es uzskatu, ka ir jāveic pētījumi, lai noteiktu šī pasākuma ieviešanas ietekmi uz cilvēku veselību, kā arī jāsagatavo ietekmes novērtējums, lai noteiktu šo pasākumu izdevīgumu. Es domāju, ka ārkārtīgi svarīgas ir arī procedūras, kas jāpieņem attiecībā uz ieskenēto attēlu apstrādi. Ņemot to vērā, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam ir jānoformulē un jāsagatavo nostāja, lai visi tie pasākumi, kas vērsti uz pasažieru drošību, tiek īstenoti saskaņā ar noteikumiem par personas datiem.

Mēs ar interesi gaidām papildu datus no Eiropas Komisijas saistībā ar pasākumiem, ko esam ieplānojuši, lai uzlabotu civilās aviācijas drošību. Es šodien atbalstīju šīs rezolūcijas pieņemšanu, jo ir jāaizsargā Eiropas Savienības pilsoņu pamatvērtības.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Globalizācijai ir pozitīva ietekme uz ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību. Noteiktās nozarēs tai arī var būt negatīvas sekas attiecībā uz neaizsargātākajiem un mazāk kvalificētajiem darba ņēmējiem. Šīs negatīvās sekas var ietekmēt visas dalībvalstis neatkarīgi no tā, vai šīs valstis ir lielas vai mazas, ilglaicīgas dalībvalstis vai jaunpienācējas.

Eiropas Savienības struktūrfondi atbalsta plānotas izmaiņas un to pārvaldību saskaņā ar tādām rīcībām kā mūžizglītība ilgtermiņā. Savukārt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds nodrošina vienreizēju personalizētu atbalstu uz ierobežotu laika posmu. Tā mērķis ir atbalstīt darba ņēmējus, kuri ir atlaisti no darba tirgus pārmaiņu rezultātā. Eiropas Savienībai ir jāpievērš īpaša uzmanība šim fondam.

–Anders Wijkman ziņojums (A6-0366/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz mana zviedru kolēģa Wijkman kunga patstāvīgo ziņojumu, es balsoju par rezolūciju pēc Komisijas paziņojuma par Pasaules klimata pārmaiņu alianses izveidošanu starp Eiropas Savienību un nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, ko īpaši apdraud klimata pārmaiņas. Ir konstatēts, ka klimata pārmaiņu ietekme visātrāk un vissmagāk skars vismazāk attīstītās valstis (VAV) un mazo salu jaunattīstības valstis (MSJV). Šīm valstīm ir vismazāk resursu, lai sagatavotos šīm novirzēm un izmainītu savu dzīvesveidu. Tādēļ klimata pārmaiņas draud vēl vairāk aizkavēt tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu lielā daļā šo valstu, un es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas ierosinājumu izveidot Pasaules klimata pārmaiņu aliansi starp Eiropas Savienību un nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, ko īpaši apdraud klimata pārmaiņas, jo sevišķi VAV un MSJV, kā arī ĀKK (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona) valstīm. Tāpat kā vairums manu kolēģu deputātu es uzskatu, ka 60 miljonu eiro budžets, kas piešķirts šai iniciatīva, nepavisam nav pietiekams.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Wijkman kunga ziņojumu par Pasaules klimata pārmaiņu alianses izveidošanu starp Eiropas Savienību, vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) un mazo salu jaunattīstības valstīm (MSJV); es uzskatu, ka mēs nevaram atlikt stingrāku rīcību ārpus ES attiecībā uz kopīgām klimata pārmaiņu problēmām un nabadzības samazināšanu. Šāda rīcība būtu solis uz priekšu, lai īstenotu ES Rīcības plānu attiecībā uz klimata pārmaiņām un attīstību (2004), pamatojoties uz mūsu labāku izpratni par to, ka klimata pārmaiņām ir jāmaina mūsu pieeja attīstības palīdzībai.

Kā Attīstības komitejas locekli mani īpaši skar šis jautājums, ko ir iespējams apvienot ar starptautiskajām sarunām par klimata pārmaiņām 2008. gadā Poznaņā un 2009. gadā Kopenhāgenā. Mums ir jāpārvar neuzticēšanās starp rūpnieciski attīstītajām un jaunattīstības valstīm, kas ir radījusi vienu no lielākajiem šķēršļiem, lai panāktu vienošanos par klimata pārmaiņām laika posmam pēc 2012. gada.

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Jaunattīstības valstis ir vismazāk ietekmējušas klimata pārmaiņas, bet no to sekām cieš visvairāk un būs vismazāk spējīgas tās risināt. Rūpnieciski attīstītās valstis ir vēsturiski atbildīgas par klimata pārmaiņām, un tām ir morāls pienākums veicināt jaunattīstības valstu centienus pielāgoties klimata pārmaiņu sekām.

2007. gada ES Rīcības plāna par klimata pārmaiņām un attīstību pārskats parāda, ka par maz tiek darīts, lai klimata pārmaiņas integrētu ES attīstības politikā, un darbs rit īpaši lēni. Es atbalstu Komisijas iniciatīvu izveidot Pasaules klimata pārmaiņu aliansi. Tomēr Pasaules klimata pārmaiņu aliansei piešķirtie 60 miljoni eiro nepavisam nav pietiekami, un tāpēc ir svarīgi, lai Komisija izveido ilgtermiņa finansējumu un līdz 2010. gadam piešķir vismaz 2 miljardus eiro un līdz 2020. gadam — 5 miljardus eiro. Pašlaik jaunattīstības valstīm ārkārtīgi trūkst līdzekļu, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Palīdzot jaunattīstības valstīm, mēs arī palīdzēsim paši sev.

  Marie-Arlette Carlotti (PSE), rakstiski. – (FR) Jā, mūsu pienākums ir palīdzēt jaunattīstības valstīm un jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) un mazo salu jaunattīstības valstīm (MSJV), lai ierobežotu globālās sasilšanas ietekmi, jo šīs valstis būs globālās sasilšanas pirmie upuri, kaut pašas nebūs pie tā vainojamas.

Pašlaik Āfrika sarunās par klimatu ir “aizmirstais kontinents”.

Tomēr šis mērķis ir jāatspoguļo tādās finanšu saistībās, kas ir līdzvērtīgas tam, kas likts uz spēles.

Šeit slēpjas problēma.

Ar Eiropas Komisijas nodrošināto 60 miljonu eiro lielo budžetu nepietiek.

Finansējuma ilgtermiņa mērķim ir jābūt vismaz 2 miljardi eiro no šī brīža līdz 2010. gadam un 5 — 10 miljardi eiro no šī brīža līdz 2020. gadam.

Lai finansētu šo palielinājumu, Komisijai un dalībvalstīm ir jāizmanto vismaz 25 % no ieņēmumiem no Kopienas emisiju tirdzniecības sistēmas.

Mēs arī pieprasām pasākumus saistībā ar finansiālo atbalstu, tehnisko palīdzību un tehnoloģiju nodošanu, lai veicinātu nelielas siltumnīcefekta gāzes emisijas tehnoloģijas.

Visbeidzot, ir jālikvidē šķēršļi jaunām finansēšanas metodēm.

Ja atkal tiks mobilizēti attīstības kredīti un Eiropas attīstības fonds, tad attiecīgā alianse nebūs nekas vairāk kā krāpšana.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) ES pārspīlē pašreizējās klimata pārmaiņu briesmas, ko rada lielo uzņēmumu bezatbildīga dabas resursu izmantošana, nevis lai ierosinātu būtiskus pasākumus to risināšanai, bet gan lai iebiedētu cilvēkus un lai uzlabotu savu stāvokli, konkurējot ar citiem imperiālistiem, un atrastu risinājumu attiecībā uz kapitāla pārmērīgu uzkrāšanu, nodrošinot vēl lielāku peļņu monopoliem.

EP ziņojumā par klimata pārmaiņu alianses izveidošanu starp Eiropas Savienību un jaunattīstības valstīm ir vērojama klaja iejaukšanās šo valstu iekšējās lietās attiecībā uz to ekonomikas, sabiedrības un administratīvo mehānismu organizāciju un tiek piedāvāta niecīga finansiālā atlīdzība šo valstu plutokrātijām vai draudēts veikt militāru intervenci saskaņā ar tās preventīvo politiku, lai novērstu draudus drošībai un ar klimatu saistītus konfliktus, tādējādi apstiprinot Solana ziņojumu par šiem tematiem.

Tajā ierosināta aktīvāka uzņēmumu loma, veidojot valsts un privātā sektora partnerības, īpaši tādās nozarēs kā ūdens, sabiedrības veselība un energoapgāde, kā arī ieviešot vides nodokļus, un tajā atzinīgi vērtēta emisiju tirdzniecības sistēma, kas dod labumu uzņēmumiem un par kuru maksā darba ņēmēji un vide, kā arī pielāgojot jaunattīstības valsts tirdzniecības, lauksaimniecības un drošības kapitālistiskajai pārstrukturēšanai.

Iedzīvotāji noraidīs ES imperiālistiskos plānus un pieprasīs labāku un veselīgāku vidi.

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Ziņojums attiecas uz Komisijas priekšlikumu izveidot Pasaules klimata pārmaiņu aliansi. Diemžēl ziņojuma galvenie nolūki ir papildināti ar paziņojumiem, ko Jūnija saraksts nevar atbalstīt, tostarp aicinājumu saistīt Eiropas Savienības vides pienākumus ar Kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī detalizētus priekšlikumus par to, kā ES būtu jāuzsāk ieguldījumi vides jomā trešās valstīs.

Pamatojoties uz dažiem ziņojumā ietvertajiem apgalvojumiem, Pasaules klimata pārmaiņu aliansi arī var uztvert kā ES mēģinājumu paplašināt savas pilnvaras attiecībā uz mežsaimniecības un jūras jautājumiem. Šī metode izmantot problēmas, lai veidotu ES valsti, ir kaut kas tāds, kam mēs noteikti iebilstam.

Jūnija saraksts ļoti atbalsta ES sadarbību, kas ietver pārrobežu vides problēmas. Tomēr cīņa pret nabadzību un centienu uzsākšana, lai risinātu vides problēmas globālā līmenī, ir jāveic saskaņā ar ANO. Tādēļ, rūpīgi apsvēris, Jūnija saraksts ir izvēlējies balsot pret šo ziņojumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Klimata pārmaiņas uz planētas notiek ne vien tās dabīgās attīstības rezultātā, bet arī dabas resursu intensīvas izmantošanas politikas dēļ, ko īsteno rūpnieciski attīstītās valstis. Tā ir palielinājusi klimata pārmaiņas līdz tādam līmenim, kas tagad cilvēcei rada nopietnas problēmas.

Atbildīga rīcība, lai novērstu dabas resursu nopietnas izšķiešanas sekas, prasa saraut saikni kapitālistiskās politikas pašā saknē.

Tomēr atbalstītā pieeja ar ES priekšgalā ir visu valstu kopīga atbildība. Tas paredz centienus uzspiest ierobežojumus “jaunattīstības” valstīm attiecībā uz tām piederošu dabas resursu neatkarīgu izmantošanu, kas ir acīmredzami saskaņā ar lielo starptautisko uzņēmumu mērķiem izmantot šos resursus.

Papildus citiem aspektiem EP pieņemtais dokuments ne vien ietver pretrunas, bet arī pilnībā ignorē šos galvenos jautājumus. Tā vietā Parlaments piesauc „profilaktiskas drošības politiku vai reaģējot uz draudiem vai konfliktiem saistībā ar klimatu”, izmantojot “klimata pārmaiņas”, lai nodrošinātu un militarizētu starptautiskās attiecības.

Pamatojoties uz principu „maksā patērētājs”, ziņojumā ir arī aicināts piemērot vides nodokļus (pretēji tādai nodokļu sistēmai, kuras pamatā ir ieņēmumi), kas paver iespēju privatizēt sabiedriskos pakalpojumus un privāti izmantot tādus pamatresursus kā ūdeni.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Klimata pārmaiņas ir temats, ko kļūst interesanti apspriest, kad jāatrod atbildes. To darot, mums jāatsakās no dogmām un neapdomības.

Pretēji fatālistiskai pieejai, kas pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu, lielāku patēriņu un neizbēgami — labākus dzīves apstākļus miljoniem cilvēku — pielīdzina iespējamai dabas katastrofai, mums ir jāizmanto mūsu modernās zinātnes iespējas un milzīgais progress, no kura mēs visi gūstam labumu, lai atrastu piemērotas atbildes, kas novērsīs nevēlamu blakusparādību rašanās risku (kā tik bieži notiek ar sasteigtiem lēmumiem, vēloties ātri rīkoties, bet pienācīgi neizprotot situāciju, kādā šīs atbildes jārod).

Tomēr, lai kāda pieeja (vai pieejas, ņemot vērā, ka jābūt vairākām atbildēm) tiek pieņemta, mums ir jāatzīst, ka dažas valstis ir mazāk spējīgas reaģēt. Šīs valstis ir tādos attīstības posmos, kas nosaka to, ka tām nav vajadzīgo resursu, un kas nostāda šīs valstis ārkārtīgi neaizsargātā situācijā. Mūsu politikā galvenokārt ir jādomā par šīm valstīm un to iedzīvotājiem, lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi un palīdzētu tām pielāgoties.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Wijkman kunga ziņojumu par Pasaules klimata pārmaiņu alianses izveidošanu. Klimata pārmaiņu temats daudzus gadus ir bijis darba kārtībā — daudz kas ir paveikts, bet ar to vēl nepietiek. Mērķis ir pastiprināt rīcību saistībā ar klimata pārmaiņām ārpus ES. Tāpēc mums ir jāveicina politisks dialogs starp ES un jaunattīstības valstīm, lai sekmētu ar klimata pārmaiņām saistītu faktoru iekļaušanu nabadzības samazināšanas plānos vietējā un valstu līmenī.

Es atbalstu šo iniciatīvu; pirms tā iesakņojas, protams, tai būs jāsaskaras ar vairākām problēmām, piemēram, koordinācijas trūkumu pasaules mērogā, nepietiekamu finansējumu un tā tālāk. Es arī piekrītu referenta piezīmēm par novatorisku valsts un privāto partnerību (VPP) modeļu izstrādi, kam Eiropa ļoti tic. Tās ir ES nākotne valstu, reģionālā un vietējā līmenī.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Jau kādu laiku ir acīmredzams, ka globālā sasilšana vissmagāk skar vismazāk attīstītās valstis (VAV), lai gan tieši šīs valstis ir vismazāk sekmējušas klimata pārmaiņas. To neaizsargātība vēl vairāk tās ievilks nabadzības bezdibenī, un es atzinīgi vērtēju to, ka Wijkman kungs to neapšaubāmi ir uzsvēris.

Ideja ir izveidot aliansi, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, bet Komisija tam neparedz pietiekami daudz līdzekļu. Klimata pārmaiņu izmaksas tikpat labi varētu sasniegt 80 miljardu eiro. Tomēr Komisija tam ir piešķīrusi 60 miljonu eiro lielu budžetu, ar ko vienkārši nepietiek, lai VAV sagatavotos klimata pārmaiņām. Tagad alianses uzdevums ir atrast vai atbrīvot papildu līdzekļus. Tas nozīmē, ka atsevišķām Savienības dalībvalstīm ir jāuzņemas sava atbildība. Tām ir jāparedz lielākas summas, nekā tās piešķīrušas pašlaik.

Eiropas Parlaments arī ierosina aliansei piešķirt vismaz 25 % ES ienākumu no emisiju tirdzniecības sistēmas.

Šķiet, ka Savienība, ņemot vērā klimata pārmaiņas, sāk domāt citādi par attīstības sadarbību, kas ir vērtējams atzinīgi. Tāpēc es atbalstīšu šo ziņojumu.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par ziņojumu “Pasaules klimata pārmaiņu alianses izveidošana starp Eiropas Savienību un nabadzīgajām jaunattīstības valstīm”, jo šīs valstis ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām.

Iepriekš minētajā 2007. gada ES Rīcības plāna par klimata pārmaiņām un attīstību pārskatā parādīts, ka progress saistībā ar klimata pārmaiņu iekļaušanu ES attīstības politikā ir bijis nepietiekams un pārāk lēns.

Lai gan ES ir izvirzījusi mērķi kļūt par līderi cīņā pret klimata pārmaiņām, ES budžets neatbilst prioritātei, kas piešķirtai šīm politikas jomām. Tīras attīstības mehānisms (CDM) līdz šim ticis maz piemērots, lai apmierinātu nabadzīgāko valstu vajadzības pēc ieguldījumiem tīrās tehnoloģijās.

Ziņojumā aicināts ES izvirzīt klimata pārmaiņas attīstības sadarbības politikas centrā un Komisiju sniegt detalizētu informāciju par valstu un starptautiskā līmenī spēkā esošajiem finanšu mehānismiem saistībā ar klimata pārmaiņām un attīstību. Komisijai ir steidzami jāierosina pasākumi, kādi būtu jāveic, lai palielinātu ES finansiālo atbalstu saistībā ar klimata pārmaiņām un attīstību, nodrošinot iespējami labāko saskaņošanu un papildināmību ar esošajām iniciatīvām.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Vides aizsardzībai neapšaubāmi ir jābūt katras dalībvalsts un Kopienas prioritātei kopumā. Tomēr attiecībā uz iniciatīvu izveidot Pasaules klimata pārmaiņu aliansi labākais, ko par to var pateikt, ir tas, ka tā ir bezjēdzīga. Nodokļu maksātāju naudas tērēšana par vēl vienu dārgu politisku struktūrvienību noteikti nepalīdzēs uzlabot vides stāvokli. Tā tikai nodrošinās papildu ienesīgus amatus, ko ieņemt Briseles birokrātiem. Jaunattīstības valstis rada daudz mazāk piesārņojuma, un to oglekļa dioksīda emisijas ir nebūtiskas, salīdzinot ar ekonomikas gigantu emisijām.

Es vēlētos norādīt, ka daudzus gadus ASV ir bijusi to valstu saraksta augšgalā, kas ražo toksiskas vielas. Tā joprojām nav ratificējusi Kioto protokolu. Es esmu pārliecināts, ka ES un jaunattīstības valstu alianses izveide pat vismazākajā mērā neveicinās piesārņojuma līmeņa samazināšanu. Savukārt tāda rīcība kā sarunas, piemēram, ar iepriekš minēto valstu politiskajiem vadītājiem varētu būt būtiskas. Tas ir tāpēc, ka tieši viņi visvairāk degradē apkārtējo vidi.

–Jean Marie Beaupuy ziņojums (A6-0356/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju par pārvaldību un partnerību reģionālās politikas jomā valstu, reģionu un projektu līmenī, kas tika izvirzīta, pamatojoties uz mana franču kolēģa deputāta Jean Marie Beaupuy patstāvīgo ziņojumu. Es pilnībā piekrītu idejai, ka, rūpējoties par vienkāršošanu un efektivitāti, ir jāpēta iespēja apvienot dažādos Kopienas fondus turpmākajā kohēzijas politikā laika posmā pēc 2013. gada.

  Petru Filip (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es vēlētos atzinīgi vērtēt iniciatīvu sagatavot ziņojumu par labas vietējās un reģionālās pārvaldības tematu, kā arī partnerības jēdziena nozīmi starp četriem vai vairākiem varas līmeņiem: vietējo, reģionālo, valsts un Eiropas. Visas tikšanās ar vietējo iestāžu pārstāvjiem, ko tieši ievēlējusi tauta, vairumā gadījumu uzsver atšķirības veidos, kādos Eiropas politika tiek izmantota starp šo līmeņu iestādēm.

Neveidojot reālas partnerības politiku starp visām šīm pārvaldes iestādēm bez politisko partiju lobēšanas ietekmes, kam nav nekāda sakara ar subsidiaritāti, gan Eiropas Parlamenta, gan citu Eiropas iestāžu centieni nesasniegs vajadzīgos konkrētos rezultātus un efektivitāti. Mēs pietiekami labi pazīstam konfliktus un slikti izprastu sāncensību starp dažādu politisko partiju pārstāvjiem, kas ir pie varas dažādos administrācijas līmeņos, kas vairumā gadījumu izraisa to, ka Eiropas pilsoņiem tiek atņemts to Eiropas projektu sniegtais labums, par kuriem tiek lemts šajā Eiropas Parlamenta forumā. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, cerot, ka reģionālās politikas jomām tiks piešķirta tāda nozīme, ko tās ir pelnījušas.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Beaupuy kunga ziņojums ir īpaši pamācošs. Tajā tiek runāts par struktūrpolitikas pārvaldību, un mēs uzzinām, ka turklāt visu Eiropas Savienības reģionu attīstības līmeņu līdzsvarošana, kas ir Briseles īstenotās reģionālās politikas patiesais mērķis, radikāli mainīs dalībvalstu teritoriālo organizāciju un tādējādi to administratīvās un politiskās struktūras.

Patiesībā tas īsti nepārsteidz. Pašlaik Eiropā tiek darīts viss, lai apietu vai iznīcinātu nacionālās valstis: no augšas, piešķirot to kompetenci Eiropas supervalstij, un no apakšas — pretēji dažu dalībvalstu tradīcijām un pretēji provinču dabiskajām robežām vai identitāšu robežām — izšķiezdami miljardiem eiro —, veicinot “reģionu” kā privileģētu vietēju organizāciju vai izveidojot vietējas pārrobežu telpas. Referenta slavētā “integrētā pieeja” Eiropas tiesību aktiem, ko veido šī līmeņa ņemšana vērā visās Eiropas politikas jomās, radot teritoriālu, ekonomisku un sociālu ietekmi, veicina šo attīstību.

Papildus manipulācijām ar vēlētājiem Sarkozy kunga ierosinātā administratīvā reforma ir noteikti jāanalizē saskaņā ar šo analīzes satvaru.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Ziņojumā ir aicināts veidot ciešāku sadarbību starp valstu administrācijām. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka tieši iestāžu konkurences rezultātā tiek pārbaudītas pārvaldības labākās formas un nošķirtas no tādām, kas ir mazāk piemērotas. Eiropas pārvaldes formu daudzveidība un pieredzes apmaiņa starp šīm administrācijām, iespējams, ir labs piemērs.

Ziņojums ir pilns ar paziņojumiem ar labu nozīmi, bet būtībā tam trūkst konkrētu priekšlikumu par to, kā uzlabot struktūrpolitikas pārvaldību, lai novērstu milzīgās nepilnības attiecībā uz struktūrpolitikas jomu ekonomisko aspektu kontroli. Ir vērts atcerēties, ka ES struktūrpolitika laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam ir Eiropas Savienības lielākā atsevišķā izdevumu pozīcija un ka Eiropas Revīzijas palāta savā ziņojumā par 2006. finanšu gadu norāda, ka nevajadzēja izmaksāt vismaz 12 % naudas, kas iztērēta struktūrpolitikas jomās.

Ziņojumā ir arī ietvertas atsauces uz Lisabonas līgumu. Tomēr šis līgums ir noraidīts demokrātiskos procesos. Tāpēc atsaukšanās uz Lisabonas līgumu ir nepieņemamas augstprātības izpausme. Patlaban šī līguma nākotne ir tik neskaidra, ka vajadzētu izvairīties no atsaucēm uz tā saturu. Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Jūnija saraksts ir izvēlējies balsot pret ziņojumu kopumā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Acīmredzot netiek apšaubīts mūsu atbalsts vietējo un reģionālo iestāžu vai citu valsts, sociālo un ekonomisko organizāciju, kā arī sabiedrības kopumā būtiskai līdzdalībai, definējot mērķus un programmas un īstenojot, un kontrolējot Kopienas struktūrfondu izmantošanu katrā dalībvalstī, ņemot vērā, ka mēs jau par to esam vienmēr iestājušies.

Tomēr mēs nevaram pieļaut, ka šo likumīgo centienu aizsegā tiek mēģināts īstenot citus mērķus, piemēram, “nākotnes kohēzijas politikā pēc 2013. gada” sapludināt dažādus Kopienas fondus (Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai). Šis priekšlikums varētu apdraudēt to, kam jābūt Kopienas budžeta galvenajam mērķim, citiem vārdiem sakot, tā uzdevumam sadalīt labklājību starp “kohēzijas” valstīm un “turīgajām” valstīm, īpaši tāpēc, ka šādi tiktu likvidēti tie fondi, kas ir paredzēti tikai pirmajām (papildus tam, ka tiktu apdraudēts Kopienas finansējums “kopējās politikas jomām”, piemēram, lauksaimniecībai un zivsaimniecībai).

Mēs arī nevaram piekrist priekšlikumā paustajam pamudinājumam veidot “valsts un privātā sektora partnerību”, kas ir instruments, ko izmanto, lai privatizētu sabiedriskos pakalpojumus, kas svarīgi un stratēģiski iedzīvotājiem un katras dalībvalsts sociāli ekonomiskajai attīstībai.

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. − (RO) Beaupuy kunga ziņojumā laba pārvaldība ir identificēta divu savstarpēji papildinošu sistēmu līmenī: iestāžu sistēmā, kas nodrošina pilnvaru un budžeta piešķiršanu starp valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī partnerību sistēmā, kas apvieno dažādas valsts un privātas iestādes, kuru darbība attiecas uz vienu un to pašu problēmu noteiktā teritorijā.

Partnerība var piešķirt pievienoto vērtību kohēzijas politikas īstenošanā ar pastiprinātu leģitimitāti, ilgstošu koordināciju, garantētu pārredzamību un labāku fondu apgūšanu. Partneru iesaistīšana var palīdzēt attīstīt institucionālu mehānismu nozaru un teritoriālā līmenī. Mēs nedrīkstam ignorēt to, ka partneriem ir vajadzīgās spējas un resursi, kas var palielināt programmas efektivitāti, padarot projektu atlases procesu daudz efektīvāku.

Lai leģitimizētu lēmumu pieņemšanas procesu un līdzsvarotu politisko ietekmi kā daļu no sabiedriskās apspriešanas darbības programmu sagatavošanas posmā, ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu iesaistītas gan vietējās un reģionālās iestādes, gan pilsoniskā sabiedrība. Tas veicina plašu speciālo zināšanu izmantošanu un palīdz uzlabot programmas izstrādi, uzraudzību un izvērtēšanu.

Mums jāsaprot, ka jaunās dalībvalstis vēl nav sagatavotas partnerības principam, un tāpēc to varētu nostiprināt pakāpeniski starptautiska un reģionāla spiediena rezultātā.

Pamatojoties uz jau paustajiem argumentiem grozījumos, kurus esam iesnieguši un kurus Beaupuy kungs ir pieņēmis un iekļāvis teksta galīgajā variantā, es atbalstīju šo ziņojumu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Beaupuy kunga ziņojumu par pārvaldību un partnerību reģionālās politikas jomā valstu, reģionu un projektu līmenī. Ir skaidrs, ka jebkādas reģionālās attīstības panākumi nav atkarīgi tikai no sasniegtajiem rezultātiem, bet arī no veida, kādā šie rezultāti ir gūti, proti — pārvaldības. Tāpēc mums ir jāizstrādā mehānismi, kas uzlabo pārvaldības sistēmas un ko netraucē dažādas politikas jomas.

Attiecībā uz partnerības principu es izjūtu tādu pašu entuziasmu kā referents — jaunas pārvaldības metodes nedrīkst aizstāt valsts iestādes, drīzāk tām jābūt cieši saistītām. Es arī apstiprinu plānu reorganizēt to veidu, kādā pārvaldība ir saistīta ar Kopienas fondiem, dažādajām teritoriālajām dimensijām un, protams, Eiropas Savienību. Projektu pārvaldības prasmes, kas aizgūtas no uzņēmējdarbības pasaules, var būt teicami instrumenti, lai īstenotu jaunas pārvaldības formas, kas virza uz priekšu Eiropas sistēmas konkrēto attīstību.

– Ziņojums: Manuel Medina Ortega (A6-0355/2008)

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Poul Nyrup Rasmussen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (PSE), rakstiski. − (DA) Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā Dānijas deputāti balsoja par pastāvīgo ziņojumu par labāku regulējumu, bet vēlas uzsvērt, ka administratīvo šķēršļu likvidēšana var būt ļoti politisks process. Mēs atbalstām mērķi likvidēt nevajadzīgus administratīvos šķēršļus. Tomēr noteikti administratīvie šķēršļi var būt ļoti vajadzīgi sociālā ziņā, pat ja šķiet, ka tie kavē uzņēmumu izaugsmi un novatorismu. Mēs uzskatām, ka ir vajadzīga līdzsvarota pieeja, lai samazinātu administratīvos šķēršļus.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Ja mums ir jāapspriež vajadzība pēc “tiesību aktu labākas izstrādes” pirms debatēm par Eiropas tiesību aktu saturu, tad mums vajadzētu apsvērt, cik daudz no šiem tiesību aktiem patiesībā ir vajadzīgi. Ir tiesa, ka kopējā tirgus izveide un vienotības panākšana starp valstīm ar atšķirīgu vēsturi un tradīcijām, ko bieži var redzēt, sīkāk apskatot to tiesību aktus, rada nepieciešamību pēc saskaņas, kam, iespējams, vajadzīga aktīvāka tiesību aktu izstrāde.

Tomēr to pateikt nav tas pats, kas atzīt, ka galvenokārt mums ir jāizstrādā tiesību akti un ka tas ir jādara Eiropas līmenī. Kaut arī es esmu pārliecināts, ka ES bieži ir pareizais forums, kurā darboties, ir arī jāatzīmē, ka būtisks ir subsidiaritātes princips, kas bieži ir nostumts malā viltus efektivitātes un nevajadzīga rezultāta vārdā.

Ja mēs vēlamies, lai ES spēj reaģēt uz vajadzībām, kurām ir pamatots Eiropas lēmumu pieņemšanas līmenis, mums konsekventi un gudri ir jāizvairās no Eiropas pārpludināšanas ar tiesību aktu projektiem un pilnvarām, ko var efektīvi noteikti valstu līmenī. Šis apsvērums, kas bieži parādās līgumos, diemžēl ir mazāk redzams Briselē, kas neizbēgami rada sekas arī attiecībā uz birokrātijas kārdinājumu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Medina Ortega kunga ziņojumu par Protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu. Eiropas Savienības mērķim būtu jābūt skaidrības un efektivitātes standartiem regulējošā sistēmā. Tā kā tiesību aktu izstrādes procedūru uzlabošana var mums palīdzēt sasniegt šos mērķus un, ņemot vērā to, ka subsidiaritātes un proporcionalitātes principi ir divi no stūrakmeņiem, uz kuriem veidota Kopiena, īpaši gadījumos, kad tai nav ekskluzīvas tiesību aktu izstrādes kompetences noteiktā jomā, es izsaku atzinību Juridiskajai komitejai par tās nenogurstošo darbu, lai nodrošinātu, ka Kopienas tiesību aktu pamatā ir kvalitāte, vienkāršojot acquis communautaire, un nevis kvantitāte.

Turklāt arī man ir šaubas par pašregulēšanas un kopregulēšanas procedūrām; pašreizējo finanšu krīzi tirgos daļēji var attiecināt uz šīm procedūrām. Regulējums joprojām ir vienkāršākais veids, kā sasniegt Savienības mērķus un sniegt juridisko skaidrību uzņēmumiem un pilsoņiem.

– Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A6-0363/2008)

  Carl Lang and Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Komisija ir tikko publicējusi savu 24. ikgadējo ziņojumu par dalībvalstu veiktas Kopienas tiesību piemērošanas kontroli. Var uzdot pamatotu jautājumu: vai ir jebkādas atšķirības vai progress attiecībā uz iepriekšējo ziņojumu? Varētu šķist, ka nav. Kā vienmēr, Eiropas nabaga studenti ir dalībvalstis. Kādu risinājumu piedāvā referente? Lielāku stingrību attiecībā uz dalībvalstīm, vajadzības gadījumā vairāk iesniegumu Eiropas Kopienu tiesai un lielāku stingrību, izpildot tiesas pieņemtos spriedumus. Īsāk sakot, vairāk piespiešanas un represiju pilnvaru Eiropas iestādēm attiecībā uz dalībvalstīm.

Kopienas tiesiskā kārtība, kurā jau noteikts, ka līgumi ir pārāki par valstu tiesībām, tagad vēlas būt arvien despotiskākā un destruktīvākā saistībā ar minētajām dalībvalstu tiesībām. Mēs esam noteikti pret to, jo valstu tiesību un juridiskās specifikas iekļaušana noteikti novedīs pie pašu dalībvalstu iekļaušanas eiropeistu un federālistu projektā.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumu par Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārraudzību. Skaitļi ir objektīvi, tos var interpretēt, bet nevar apstrīdēt: ievērojamā pārkāpumu gadījumu skaita palielināšanās un Eiropas Kopienu tiesas spriedumu nepildīšana vai direktīvu netransponēšana noteiktajā laika periodā norāda uz to, ka atsevišķām dalībvalstīm ir vajadzīga ciešāka Komisijas pārraudzība.

Turklāt es esmu pārliecināts, ka ir jābūt ciešākai sadarbībai starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem, lai veicinātu un patiešām stingrāk piemērotu Kopienas tiesību aktus valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Es arī apstiprinu to, ka tekstā jāiekļauj jautājums par struktūrfondu pārvaldību — dalībvalstīm ir jāatgādina, ka gadījumā, ja tās vēlas izmantot fondus finanšu shēmā laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, tām būs jāpielāgo savi tiesību akti Eiropas tiesību aktiem, īpaši saistībā ar vides aizsardzību, tādā veidā, kas pienācīgi veicina ekonomisko un sociālo attīstību reģionālā līmenī.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Šodienas Parlamenta sēdē es balsoju par Juridiskās komitejas ikgadējo ziņojumu par Kopienas tiesību piemērošanas pārraudzību 2006. gadā.

Referentes Geringer de Oedenberg kundzes sagatavotajā dokumentā ir ietvertas norādes uz nespēju ievērot direktīvu transponēšanas grafiku, neapmierinošu sadarbību starp dalībvalstu tiesu sistēmām un Eiropas Kopienu tiesu, kā arī pausta kritika par sūdzību izskatīšanas metodēm.

Ļoti satraucoša parādība ir valstu tiesu nevēlēšanās īstenot Kopienas tiesību aktu pārākuma principu un izmantot prejudiciālo nolēmumu procedūru.

Ziņojumā ir arī norādīts uz arvien lielāku pārkāpumu skaitu, kas rodas, kad dalībvalstis neievēro Eiropas Kopienu tiesas spriedumus un neievēro direktīvu transponēšanas grafiku.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir steidzami jāuzlabo sadarbība starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem un ir jāpalielina Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārraudzība valstu un reģionālā līmenī. Šāda rīcība satuvinās Eiropas Savienību ar pilsoņiem nostiprinās tās demokrātisko likumību.

– Ziņojums: Georgios Papastamkos (A6-0354/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju par stratēģiju regulatīvo aģentūru institucionālo aspektu noteikšanai nākotnē, un es to darīju, pamatojoties uz mana izcilā kolēģa un drauga, Grieķijas bijušā ministra Papastamkos kunga, sagatavoto pastāvīgo ziņojumu. Ir žēl, ka Parlamenta un Komisijas centieni, lai izveidotu likumīgi ierobežojošu Eiropas regulatīvo aģentūru pārraudzību, nav snieguši ievērojamus rezultātus. Es piekrītu lielākajai daļa savu kolēģu, kuri pauž nožēlu par to, ka nav vispārīgas aģentūru izveides stratēģijas Eiropas Savienībā. Padomei un Komisijai ir steidzami jāstrādā kopā ar Parlamentu, lai izveidotu skaidru, kopēju un saskaņotu sistēmu attiecībā uz turpmāko aģentūru vietu Eiropas pārvaldībā, kas ir nepieciešams, lai ieviestu parlamentāro kontroli pār regulatīvo aģentūru dibināšanu un darbību.

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Pēdējā laikā ir ievērojami palielinājies regulatīvo aģentūru skaits gan Eiropas, gan valstu līmenī. Starp šiem diviem līmeņiem pastāv līdzības un atšķirības. Šo aģentūru dažādība attiecībā uz struktūru un funkciju Eiropas un valstu līmenī izvirza jautājumus saistībā ar regulējumu, labu un pārvaldību un iestāžu tuvumu centralizācijas un decentralizācijas ziņā.

Eiropas regulatīvās aģentūras lielā mērā veido decentralizēti vai neatkarīgi dienesti, tāpēc ir jāprasa īpaša pārredzamība un demokrātiska kontrole, kad apspriežam to izveidi un darbību, jo bez regulatīvām un izpildvaras iestādēm ar ekskluzīvām tiesībām iestāžu skaita pieaugums svarīgākajās sabiedriskās darbības jomās var kaitēt to iestāžu vārdam, kas pārstāv Eiropas Savienību, atsvešināt tās un būtiski palielināt birokrātiju.

Parlamentārās kontroles piemērošanai regulatīvo aģentūru struktūrai un darbībai ir jāatbilst demokrātijas klasiskajam principam, kas prasa visu izpildvaras iestāžu politiskās atbildības palielināšanu.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienība ietver 29 aģentūras, īstas Eiropas mikroiestādes, kuru izmaksas pārsniedz 1 miljardu eiro un kuru lietderība ir vērtējama piesardzīgi. Tādēļ referents pareizi pieprasa lielāku pārredzamību un lielāku atbildību, pārvaldot šīs daudzās aģentūras, to darbības patiesu politisko kontroli, jau esošo aģentūru izvērtēšanu, moratoriju jaunu aģentūru izveidei un “izmaksu un ieguvumu” analīzes sagatavošanu pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas.

Tomēr patiesā problēma ir pašu aģentūru, Eiropas birokrātijas papildu slāņu, pastāvēšana, dažām no kurām ir regulatīvas pilnvaras un citām ir izpildvaras funkcijas, kas pārklājas ar valstu iestāžu darbu, kad tās šo darbu nesarežģī. Patiesā problēma ir to skaita palielināšanās un tas, ka šīs aģentūras izplatās visā Eiropā, un to amati tiek izsniegti kā balsu iegūšanas dāvanas. Patiesā problēma ir tā, ka 40 % aģentūru ir dibinātas saskaņā ar Līguma 308. pantu, šo slaveno pantu, kas ļauj palielināt Briseles kompetenci, ja tā nav skaidri paredzēta tiesību aktos un noteikumos.

Tā kā šis ziņojums neko neatrisina, mēs nevarējām to apstiprināt. Tomēr, tā kā pat šādā gadījumā tas ir mēģinājums ieviest nedaudz kārtības šajā juceklī, mēs nevaram to noraidīt. Šī iemesla dēļ mēs atturēsimies.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Ir interesanti, ka ziņojuma priekšlikuma 5. punktā tagad ir atzīmēts tas, ka nav ES aģentūru izveides vispārējas stratēģijas. Jaunas stratēģijas tiek izveidotas katrā gadījumā atsevišķi, kas rada regulatīvo aģentūru, izpildaģentūru un citu Kopienas iestāžu nepārredzamu savārstījumu.

Ir vēl interesantāk atzīmēt, ka Eiropas Parlamenta vairākums vienmēr ir veicinājis jaunu aģentūru izveidi un tikai tagad saprot, ka ir zudusi kopaina.

Jūnija saraksts atbalsta ziņojuma galvenās idejas, bet mēs kritiski raugāmies uz to, kā Eiropas Parlaments tagad mēģina ieņemt jaunu teritoriju, kurā regulatīvajām aģentūrām Parlamentam ir jāiesniedz ikgadēji ziņojumu un aģentūru direktoriem pirms iecelšanas, iespējams, ir jāierodas kompetentajā parlamenta komitejā. Mēs esam skeptiski noskaņoti pret šiem ierosinājumiem. Pirmkārt, būtu pareizi par šo aģentūru pārvaldību atbildību uzņemties Komisijai, un, otrkārt, partiju politiskie strīdi var ietekmēt aģentūru direktoru iecelšanu, kuriem kā tādiem jābūt tikai ierēdņiem.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Papastamkos kunga iesniegto ziņojumu par stratēģiju regulatīvo aģentūru institucionālo aspektu noteikšanai nākotnē. Es atzinīgi vērtēju Komisijas plānu izveidot iestāžu darba grupu, kas būtu atbildīga par regulatīvo aģentūru funkciju noteikšanu un katras Eiropas Savienības struktūrvienības attiecīgo kompetenci saistībā ar iepriekš minētajām aģentūrām.

Tomēr šīm priekšlikumam ir jābūt sākuma, nevis beigu punktam, jo mērķi sniedzas daudz tālāk par iestāžu grupas izveidi. Patiesi, priekšlikuma mērķis par kopēju pieeju, ciktāl tā iespējama, šo aģentūru struktūrai un darbībai ir samazināt birokrātiju, lai šīs struktūrvienības var pareizi un efektīvi pildīt savu tiesību aktu izstrādes uzdevumu. Tas dos iespēju tās pārraudzīt un vismaz daļēji apmierināt revīzijas prasības, kā arī veicināt atbildību, ko prasa tik nozīmīgs uzdevums.

- Rezolūcijas priekšlikums: Joseph Kony apcietināšanas orderis, lai viņu tiesātu Starptautiskajā Krimināltiesā (B6-0536/2008)

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Joseph Kony un Kunga Pretošanās armija (Lord’s Resistance Army) ir vainīgi šaušalīgu noziegumu izdarīšanā pēdējos 20 gados, tādēļ Starptautiskā Krimināltiesa tagad vēlas viņu tiesāt.

Konflikts Lielo ezeru reģionā Ugandā un Sudānā joprojām notiek un pastāvīgi prasa jaunu civiliedzīvotāju upurus. Starptautiskās sabiedrības skaidra atbildība ir izbeigt šo briesmīgo traģēdiju.

Jūnija sarakstam parasti ir negatīvs viedoklis par ārpolitikas rezolūcijām. Tomēr šī ir saistīta ar organizāciju un tās vadītāju, ko Starptautiskā Krimināltiesa apsūdz par noziegumiem pret cilvēci. Tāpēc mēs esam izvēlējušies atbalstīt šo rezolūciju.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vēlētos informēt Parlamentu, ka es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par apsūdzības izvirzīšanu Joseph Kony un viņa tiesāšanu Starptautiskajā Krimināltiesā. Ir pilnīgi nepieņemami, ka vairāk nekā trīs gadus tiek mēģināts arestēt tādu starptautisku noziedznieku kā Joseph Kony, kurš izdarījis un musinājis izdarīt noziegumus, tostarp slepkavības, genocīdu, izvarošanas, laupīšanas un kūdīšanu uz izvarošanu. Visi šie centieni ir bijuši neveiksmīgi, jo Ugandas valdība joprojām atsakās sadarboties, lai notvertu šo noziedznieku, par kuru Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi apcietināšanas orderi.

Es vēlētos norādīt, ka Uganda ir parakstījusi Romas statūtus, saskaņā ar kuriem valstis ir apņēmušās nepieļaut tādu noziegumu nesodīšanu, kurus starptautiskā sabiedrība ir atzinusi par vissmagākajiem, kā arī censties novērst šādu noziegumu izdarīšanu. Es arī vēlētos paust bažas par skaidras apņemšanās trūkumu attiecībā uz starptautiskās palīdzības (galvenokārt no Sudānas valdības) novirzīšanu Kony vadītajai armijai LRA, ko tā var izmantot, lai sevi viegli finansētu.

– Ziņojums: Marielle De Sarnez (A6-0294/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz de Sarnez kundzes ziņojumu, es balsoju par normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko ievieš rīcības programmu, kas vajadzīga, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (Erasmus Mundus) (2009.–2013. gads). Es atbalstu kompromisa grozījumus, kuru mērķis ir akadēmiskā izcilība, ar ģeogrāfisko teritoriju saistīts taisnīgums, sabiedrības informēšana par šo programmu un nepieciešamība atcelt visus juridiskos un administratīvos šķēršļus apmaiņas programmām starp Eiropas valstīm un trešām valstīm (vīzu problēma). Es arī uzskatu, ka ir jāveic pasākumi programmas darbības jomā, lai nodrošinātu, ka studenti, doktoranti, doktora grādu ieguvušie un universitātes pētnieki, kuri ierodas no vismazāk attīstītajām trešām valstīm (īpaši no ĀKK — Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona valstīm), pēc uzturēšanās perioda beigām atgrieztos savā dzimtajā valstī, lai novērstu intelektuālā darbaspēka aizplūšanas fenomenu. Visbeidzot, es atzinīgi vērtēju prasību iemācīties vismaz divas Eiropas valodas un cīnīties pret diskrimināciju un veicināt dzimumu līdztiesības ievērošanu.

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Poul Nyrup Rasmussen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (PSE), rakstiski. − (DA) Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā Dānijas deputāti balsoja pret ziņojumu par Erasmus Mundus II programmu. Tas nav tāpēc, ka esam pret šo programmu, bet gan tāpēc, ka formulējums attiecībā uz finansējumu draud radīt situāciju, kurā Dānijas studentiem būs jāmaksā par šīs programmas izmantošanu. Kopumā mēs atbalstām Erasmus Mundus programmu mērķi.

Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā Dānijas deputāti balsoja par pastāvīgo ziņojumu par labāku regulējumu, bet vēlas uzsvērt, ka administratīvo šķēršļu likvidēšana var būt ļoti politisks process. Mēs atbalstām mērķi likvidēt nevajadzīgus administratīvos šķēršļus. Tomēr noteikti administratīvie šķēršļi var būt sociāli ļoti vajadzīgi, pat ja šķiet, ka tie kavē uzņēmumu izaugsmi un novatorismu. Mēs uzskatām, ka ir vajadzīga līdzsvarota pieeja, lai samazinātu administratīvos šķēršļus.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) ES izmanto Erasmus Mundus programmu (2009.–2013. gads) kā daļu no Lisabonas stratēģijas pret vietējām kustībām vērstās politikas, lai veiktu buržuāzisku universitāšu modernizāciju dalībvalstīs saskaņā ar kapitāla prasībām, lai izraisītu intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no trešām valstīm un vēl vairāk ekspluatētu darba ņēmējus, tādējādi palielinot Eiropas monopolu ienesīgumu.

Tā nostiprina privātus ekonomiskus universitāšu un pētniecības centru novērtēšanas kritērijus un nostāda valsts un privātas izglītības iestādes vienlīdzīgās pozīcijās. Tā izveido izglītības “konsorcijus”, pamatojoties uz “izcilības mērķi”, un studentiem uzspiež mācību maksu, tādējādi pēc būtības bērnus no strādnieku šķiras ģimenēm izslēdzot no augstākās izglītības un pēcdiploma studijām.

ES demagoģiskās deklarācijas par intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no mazāk attīstītām valstīm nevar noslēpt patieso mērķi, kas nav nekas cits kā šo valstu darbaspēka nožēlojama izmantošana un drastiski ierobežojumi jauniešu tiesībām iegūt augsta standarta bezmaksas valsts izglītību katram bērnam no strādnieku šķiras ģimenēm.

Šo iemeslu dēļ Grieķijas Komunistiskās partijas parlamentārā grupa balsoja pret šo likumdošanas iniciatīvu.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par De Sarnez ziņojumu par Erasmus Mundus programmu (2009.–2013. gads), jo uzskatu, ka šī jaunā programma ir būtiska, lai veicinātu Eiropas Savienību kā izcilības centru studijām pasaules līmenī.

Sadarbojoties ar daudzajām ES izglītības iestādēm, Erasmus Mundus II uzlabos reakciju uz arvien lielāko pieprasījumu pēc studentu mobilitātes, veicinās augstākās izglītības kvalitāti ES un dialogu starp dažādām kultūrām. Es arī vēlētos uzsvērt šajā ziņojumā ierosinātos jaunievedumus, piemēram, doktorantūras paildzināšanu, stipendiju iekļaušanu, kā arī uzņēmumu un pētniecības centru aktīvas līdzdalības veicināšanu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī ir svarīga programma, kuras mērķis ir atbalstīt studentus no trešām valstīm, kuri vēlas braukt studēt Eiropas Savienībā, kaut arī tās ierobežotais finansējums var radīt grūtības tiem, kam jāsedz maksa par universitāti un kuri to nevar izdarīt. Rezultātā, kaut arī mēs balsojām par šo ziņojumu, mums ir žēl, ka tika noraidīti mūsu grupas iesniegtie priekšlikumi, jo to mērķis bija palīdzēt atrisināt šo problēmu.

Tomēr mums ir prieks, ka tika pieņemti tie priekšlikumi, kuru mērķis ir uzlabot šo studentu mobilitāti un pievērst uzmanību tam, ka šo programmu nedrīkst izmantot, lai Eiropas Savienībā piesaistītu cilvēkus ar īpašām prasmēm no trešām valstīm, kaitējot viņu dzimtajām valstīm. Mēs uzstājām, ka Eiropas Komisija, izvērtējot šo programmu, ir jāņem vērā intelektuālā darbaspēka aizplūšanas iespējamās problēmas un attiecīgo studentu sociāli ekonomiskais stāvoklis.

Mums jānodrošina, lai maģistranti, doktoranti, pētnieki un akadēmiķi no mazāk attīstītām trešām valstīm pēc studiju beigām varētu atgriezties savās dzimtajās vietās, tādējādi novēršot intelektuālā darbaspēka aizplūšanu.

  Neena Gill (PSE), rakstiski. − Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo ziņojumu, un es ceru, ka Erasmus Mundus programmas paildzināšana līdz 2013. gadam tiks turpināta, lai nodrošinātu svarīgu saikni starp dažādām kultūrām.

Šīs izglītības programmas priekšrocības ir acīmredzamas — labumu gūs ne tikai Eiropas Savienība, piesaistot inteliģentus un ambiciozus studentus no trešām valstīm, kuri uzlabos ES pētniecību un jauninājumus, bet arī mūsu paši studenti iegūs labākas valodu prasmes un palielinās to izmantojamību gan mājās, gan ārvalstīs.

Jo īpaši es uzskatu, ka šī programma ir sevišķi piemērota, ņemot vērā to, ka šis ir Starpkultūru dialoga gads. Saikņu veidošana ar trešām valstīm, izmantojot izglītību, veicina sapratni un saziņu starp dažādām kultūrām, valodām un ticībām. Tie šāda veida programma Eiropas Parlamentam ir jāatbalsta un es to pilnībā atbalstu.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs esam izvēlējušies balsot pret šo Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu. Mēs nebalsojam pret Erasmus Mundus programmas ideju kā tādu, bet gan dažu komitejas un dažu Komisijas izvirzīto detalizēto priekšlikumu dēļ.

Mēs neatbalstām īpašu Erasmus Mundus vīzu saskaņā ar priekšlikumā ietvertajiem īsajiem aprakstiem. Katrai dalībvalstij ir tiesības izsniegt vīzas, un mēs ceram, ka tām ir labvēlīga attieksme, kad runa ir par vīzu izsniegšanu studentiem, kuri ir iesaistīti Erasmus Mundus programmā. Mēs uzskatām, ka nav iespējams regulēt šāda veida vīzu ES līmenī.

Mēs arī noraidām ideju par to, ka ES jāsniedz finansiāls atbalsts to studentu apvienībai, kuri beiguši dažādas Erasmus Mundus programmas. Studentu apvienībām ir jāveidojas indivīdu vajadzību un personīgo centienu rezultātā. Tās nevar izveidot ES iestādes no augšas.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Erasmus Mundus programma ietver sadarbību un mobilitāti augstākās izglītības nozarē, un tās mērķis ir veicināt Eiropas Savienību kā visas pasaules mācību izcilības centru. Tā paplašina līdz šim pieejamās iespējas saskaņā ar Erasmus programmu, sākot sadarbību izglītības jomā ar valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

Izglītībai ir būtiska nozīme jauniešu dzīvēs. Paši studenti un nākamie darba devēji arvien vairāk novērtē starptautisku pieredzi. Valodu un kultūru, katras valsts īpašo iezīmju pārzināšana un spēja darboties starptautiskā vidē ir tikai dažas no daudzajām priekšrocībām, piedaloties šajā programmā. Mobilitātes veicināšana ir vēl viens ievērojams programmas mērķu aspekts. Tas ir īpaši svarīgi globalizācijas laikmetā, jo arvien nozīmīgāki kļūst kontakti ar trešām valstīm. Mums vajadzētu atzinīgi vērtēt to, ka studentiem no Eiropas un trešām valstīm arī turpmāk būs iespēja gūt šādu pieredzi.

Man ir prieks, ka programma, par kuru tiek balsots, ietver arī priekšlikumus vīzu problēmu novēršanai. Vīzas nevajadzīgi sarežģī ceļošanas formalitātes. Ierosinātajai veicināšanai vajadzētu arī ietekmēt pieejamās informācijas apjomu. Studentiem ir jāspēj piekļūt visai vajadzīgajai informācijai, lai ļautu iepriekš vieglāk sagatavoties uzturēšanās laikam. Šajā saistībā īpaši noderīgs varētu būt Eiropas Komisijas pārstāvniecību atbalsts trešās valstīs.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. – (LT) Šodien mēs balsojām par jaunās paaudzes Erasmus Mundus programmu (2009.-2013. gads). Pašreizējā Erasmus Mundus programma tika īstenota 2004. gadā, un šo programmu veiksmīgi ir izmantojuši vairāk nekā 4000 pilsoņi no Eiropas Savienības un trešām valstīm. Erasmus Mundus ir izrādījusies uzticams pasākums augstākās izglītības jomā, īpaši saistībā ar maģistrantūras studijām. Jaunās programmas mērķis ir veicināt augstāko izglītību Eiropā, palīdzēt piedāvāt vairāk un labākas karjeras iespējas jauniešiem, kā arī īstenot strukturētāku starptautisko sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm, nodrošinot lielāku mobilitāti studentiem no Eiropas Savienības un trešām valstīm. Nākamajos 5 gados universitātēm Eiropā un trešās valstīs tiks piešķirti vairāk nekā 950 miljoni eiro, lai tās pievienotos programmai un piedāvātu stipendijas. Tiks iekļauta pēcdiploma studiju papildu programma, un studentiem tiks sniegts lielāks finansiālais atbalsts. Balsošanas laikā es atbalstīju atbildīgās komitejas grozījumus, kas dokumentam sniedz skaidrāku regulējumu, nodrošina studentu izvēli un tiesības, kā arī dod iespēju veidot ciešāku sadarbību starp universitātēm.

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Ņemot vērā šo ziņojumu, mērķis veicināt masveida ekonomisko imigrāciju, ko jau 2005. gada 11. janvārī noteica Eiropas Komisija savā Zaļajā grāmatā par ES pieeju ekonomiskās migrācijas pārvaldībai, ir aktuālāks nekā jebkad iepriekš.

Erasmus Mundus II programmai laika periodā no 2009.-2013. gadam ir piešķirti ne mazāk par 950 miljoniem eiro. Šīs programmas mērķis ir piesaistīt ārvalstu studentus un pasniedzējus Eiropas Savienības ģeogrāfiskajai teritorijai. Tas ir aptuveni par 654 miljoniem eiro vairāk par summu, kas tika piešķirta programmas pirmajai versijai.

Par ieganstu izmantojot pašu par sevi slavējamo rīcību iedrošināt studentus no trešām valstīm braukt studēt Eiropā, tiem piedāvājot augsta līmeņa maģistra vai doktora grādus, realitātē tiek pavērtas jauna likumīgas imigrācijas kanāla slūžas. Faktiski vieglāka piekļūšana Eiropai ārzemniekiem no trešām valstīm īpaši tiks piešķirta, izmantojot vienkāršotas vīzu un stipendiju piešķiršanas procedūras un izmainītas mācību maksas.

Gluži pretēji savu pilsoņu atbalstam un Eiropas pētniecības un izcilības veicināšanai, kas tai vajadzīga, Eiropas Savienība atkal atbalsta cilvēkus ārpus ES un izrāda savu tieksmi pēc masveida imigrācijas.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Erasmus Mundus II programma līdzinās Erasmus apmaiņas programmai Eiropas studentiem, bet tās mērķis galvenokārt ir studentu apmaiņa ar trešām valstīm. Tās mērķis ir Eiropai piesaistīt kvalificētus ārvalstu studentus.

Būtībā es atbalstu starpkultūru pieredzes apmaiņu, īpaši zinātniskā līmenī. Tomēr mani māc šaubas par šīs programmas efektivitāti un jo īpaši — lietderīgumu dalībvalstīm. Laikā, kad dažās dalībvalstīs vietas universitātē vietējiem iedzīvotājiem ir ierobežotas daudzās studiju jomās, mums jābūt piesardzīgiem saistībā ar augstākās izglītības kvalifikāciju.

Pāreja uz Boloņas modeli visā universitāšu sistēmā Eiropā ir pietiekami apgrūtinājusi studentus ar maģistra grādu atrast doktorantūras vietas. Konkurences palielināšana vietējiem studentiem man šķiet neproduktīva. Būs arī grūti kontrolēt imigrācijas noteikumu pārkāpumus attiecībā uz šo programmu. Šī iemesla dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. − (PL) Erasmus Mundus programmai jau ir bijusi liela nozīme jauniešu un pieaugušo mūsdienu izglītībā. Tomēr gūtā pieredze rāda, ka šīs problēmas ir jārisina ar zināmu piesardzību. Nepamatoti radikālas izmaiņas, piemēram, jauni nosacījumi attiecībā uz mācību maksu, šo izglītības sistēmu, kas ir pierādījusi sevi tirgū, var padarīt nelīdzsvarotu. Šādas izmaiņas var arī pārkāpt noteiktus principus attiecībā uz akadēmisko iestāžu autonomiju. Tāpēc ir jāapsver, vai būtu labāk atstāt lēmumu pieņemšanu Erasmus Mundus konsorciju kompetencē, vai arī paredzēt pārvaldības noteikumus no augšas.

Es uzskatu, ka gadījumos, kad pastāv iedibināta prakse un vietējām iestādēm ir iespēja pieņemt lēmumus, tas ir jāņem vērā un nekas jauns ar likumu nav jāuzspiež. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka mēs dzīvojam ļoti atšķirīgos reģionos. Mēdz teikt, ka daži ir labāk attīstīti, bet citi — mazāk, un tiem visiem ir dažādas tradīcijas un atšķirīgi ekonomiskie apstākļi.

Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai norādītu, ka Parlaments nepamatoti atsaucas uz dokumentiem, kas vēl nav saistoši, piemēram, Eiropas Konstitūciju, kas tika noraidīta referendumā, Lisabonas līgumu un saistīto Pamattiesību hartu. Tiesību aktu pamatā nevar būt kas tāds, kas nav iekļauts tiesību sistēmā.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par De Sarnez kundzes ziņojumu par Erasmus Mundus programmu (2009.–2013. gads). Jaunieši ir mūsu nākotne, un es to nesaku vienkārši tāpēc, ka tas ir piemērots izteiciens: Erasmus Mundus programma ir veidota, pamatojoties uz izcilības etosa un starpkultūru integrācijas veicināšanas, veidojot sadarbību ar trešām valstīm, lai jaunās paaudzes varētu strādāt, veidojoty labāku pasauli. Konkrēti jaunajā Erasmus Mundus programmā ir uzsvērta iespēja apmeklēt maģistrantūras un doktorantūras kursus, partnerību izveide ar izglītības iestādēm trešās valstīs un īpašu saziņas un informācijas pasākumu īstenošana.

Es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu un vēlos pievērst uzmanību De Sarnez kundzes priekšlikumam, ka par prioritāti ir jānosaka vismaz divu svešvalodu apguve — patiesībā valodas ir kultūras integrācijas galvenais līdzeklis.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Erasmus Mundus II programma visumā līdzinās tās priekšgājējai, kaut arī ir veikti būtiski pielāgojumi. Svarīgas izmaiņas ietver līdzsvarotāku un garantētu ģeogrāfisko pārstāvniecību tajās Erasmus Mundus programmās, kas var piedāvāt universitāšu konsorcijus vismaz no trim Eiropas valstīm, kā arī papildu uzmanība ir pievērsta neaizsargātām iedzīvotāju grupām.

Mācību kursu uzņemšanas kritēriju pamatā jābūt kvalitātei un vienlaikus ir jāievēro dzimumu līdztiesība un jāuzlabo nelabvēlīgā stāvoklī esošu grupu piekļuve.

Piešķirot stipendijas Eiropas un trešo valstu studentiem, iestādēm, kuras piedāvā šos kursus, ir jāievēro vienlīdzīgu iespēju un nediskriminēšanas princips.

Vienlaikus Erasmus Mundus II ir jāveicina augstākās izglītības ilgtspējīga attīstība Eiropā un trešās valstīs, sakarā ar ko Komisijai ir jāpieliek visi pūliņi, lai novērstu intelektuālā darbaspēka aizplūšanu.

Zaļie nodrošinās, lai šie pielāgojumi tiktu faktiski īstenoti. Erasmus Mundus izvērtēšanā ir arī jāparāda, ka ir uzlabojusies neaizsargātu grupu piekļuve Erasmus Mundus programmām.

Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa Eiropas Parlamentā ir atbalstījusi šo ziņojumu saskaņā ar šiem nosacījumiem.

– Ziņojums: József Szájer (A6-0300/2008)

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (pārstrādāta redakcija) (COM(2007)0737 – C6-0442/2007 – 2007/0257(COD)).

Es tāpat kā Szájer kungs sliecos piekrist Prezidentu konferences paustajiem principiem un pamatnostādnēm. Tie pilnībā atbilst tiesību aktiem. Es arī pilnībā piekrītu ierosinājumam, ka Prezidentu konferences lēmumam ir vajadzīgas tehniskas korekcijas.

– Ziņojums: József Szájer (A6-0297/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu (pārstrādāta redakcija), pamatojoties uz Szajer kunga ziņojumu. Es paužu nožēlu, ka, ņemot vērā tiesību aktu un regulu izstrādāšanu un sarežģītību, Komisija nav mainījusi savu nostāju, ko pieņēma 1987. gada 1. aprīlī un saskaņā ar kuru uzdeva saviem dienestiem turpināt tiesību aktu kodificēšanu ne vēlāk kā pēc desmit grozījumiem, vienlaikus uzsverot, ka tas bija obligāts noteikums un ka dienestiem bija jākodificē to atbildībā esošie tiesību akti un regulas pat īsākos termiņos. Šajā konkrētajā gadījumā mēs turpinām pārskatīt 1990. gada direktīvu un tiesību aktus un regulas, kas tika grozītas četras reizes: 1994., 1998., 2001. un 2003. gadā. Sākotnēji bija paredzēts kodificēt Direktīvu 90/219/EEK, kas galu galā tika pārstrādāta, lai ieviestu vajadzīgās izmaiņas un ievērotu regulu procedūru, attiecībā uz 2006. gadā tika ieviesta pārbaude. Es uzskatu, ka Eiropas Komisijai jānosaka Kopienas politikas konsolidēšana par prioritāru un ka pašreizējā situācija nav pareiza, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm un pilsoņiem.

  Dumitru Oprea (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Pat, ja lauksaimniecības, augkopības un lopkopības sasniegumu un efektivitātes pamatā ir būtiski atklājumi ģenētikas jomā, mums jāizstrādā piemērotākie biodrošības pasākumi ģenētiski modificētu mikroorganismu izmantošanai noteiktos apstākļos, jo mums jāievēro piesardzības princips, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi.

Esmu pārliecināts, ka mūsdienās cilvēcei klātos sliktāk, ja nebūtu Mendeļa atklājumu un tiem sekojošo Morgana, Krika un Vatsona atklājumu. Tomēr ir skaidrs, ka ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) — augu, dzīvnieku vai mikroorganismu iegūšanas, testēšanas, izmantošanas un procedūrām ieviešanai tirgū katrā valstī jāpiemēro īpaša regulējuma, licencēšanas un pārvaldīšanas shēma, kas paredzēs tiesisku un iestāžu sistēmu, lai novērstu vai samazinātu negatīvo efektu rašanās draudus.

– Ziņojums: Eoin Ryan (A6-0348/2008)

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. −(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par E. Ryan ziņojumu par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā. Kopienas tiesību aktu mērķis ir samazināt nevajadzīgu un pārmērīgu birokrātiju, tāpēc nevaram atstāt bez ievērības jautājumu par statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā.

Eurostat ir izveidojusi darba grupu, lai izskatītu iespējas modernizēt un vienkāršot Kopienas iekšējās tirdzniecības statistikas datu sniegšanu. Turklāt tiek gatavots pētījums par vienotu sistēmu preču tirdzniecības plūsmas pilnveidošanai un reģistrēšanai kopējā tirgū. Es atbalstu šo iniciatīvu, bet ceru, ka Komisija kopā ar Ryan kungu pilnveidos šo priekšlikumu, sīki norādot, kādi pasākumi jāveic, lai ieviestu šāda veida vienotas plūsmas mehānismu. Šim mērķim varētu izmantot izmēģinājuma projektus, lai pilnībā izpētītu šīs shēmas vērtību un ieviešanas pamatotību.

  Eoin Ryan (UEN), rakstiski. − (GA) Īrijā tāpat kā visā Eiropas Savienībā deviņdesmit procenti uzņēmumu ir mazi un vidēji. Īrijā, jo labāk pārzinu situāciju tur, apmēram 250 000 uzņēmumi ir mazi un vidēji, kas nodarbina vairāk nekā 800 000 cilvēku. Lielākā daļa šo uzņēmumu (apmēram 90 %) nodarbina mazāk nekā desmit cilvēku, bet puse šo uzņēmumu nodarbina tikai vienu cilvēku. Tāpēc laiks ir ļoti vērtīgs resurss, bet šie uzņēmumi lielu daļu laika pavada, aizpildot veidlapas

Tāpēc ir pašsaprotami, ka es atbalstu šo ziņojumu (jo esmu tā autors), attiecībā uz ko Padome, sadarbojoties ar maniem kolēģiem Ekonomikas un monetārajā komitejā, panāca kompromisu. Tomēr es vēlējos izskaidrot balsojumu, lai uzsvērtu tā nozīmi. Ziņojuma grozījumi vairāk nekā 200 000 mazo un vidējo uzņēmumu atvieglos pienākumu aizpildīt veidlapas, kas attiecas uz preču tirdzniecību, taupot laiku un sniedzot priekšrocības uzņēmējdarbībai un uzņēmumiem kopumā.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Intrastat ir vienota Eiropas valstu sistēma. Tās mērķis ir samazināt nevajadzīgu birokrātiju un regulēšanu. Tā ir elastīga sistēma, tāpēc dod iespēju ņemt vērā atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu konkrētas vajadzības un risinājumus.

Ir svarīgi arī tas, ka gan Intrastat sistēmas, gan starptautiskās tirdzniecības statistikas sistēmas pamatā ir ANO Statistikas nodaļas ieteikumi starptautiskās preču tirdzniecības sistēmai. Tādējādi ir iespējams iegūt pilnīgu un pilnībā salīdzināmu informāciju par preču starptautisko tirdzniecību.

Ir ļoti būtiski pastāvīgi apkopot statistikas datus par svarīgiem ekonomikas jautājumiem. Dalībvalstīm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai šo sistēmu modernizētu un pilnveidotu.

– Ziņojums: Evelyne Gebhardt (A6-0361/2008)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Malta ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā laulības šķiršana nav atļauta. Eiropā tikai trīs valstīs laulības šķiršana nav iespējama: Vatikāns, Andora un Malta.

Tomēr Malta atļāvusi reģistrēt laulības šķiršanu, kas iegūta citviet, ja persona bijusi tās valsts valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs, kurā laulība tika šķirta.

Saskaņā ar ,,Briseli II” (Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003) persona var šķirt laulību, ja viņš ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais un sešus mēnešus pastāvīgi tajā dzīvojis. Cita persona var iesniegt prasību šķirt laulību, ja pirms šķiršanās prasības iesniegšanas pastāvīgi vienu gadu dzīvojis dalībvalstī.

Ir ieteicams apsvērt jaunu normu gadījumiem, kad valstīs, kā, piemēram, Maltā, nav šķiršanās tiesību aktu.

Mēs Maltā jau esam atļāvuši reģistrēt laulības šķiršanu gadījumos, uz ko attiecas attiecīgs regulējums; šis nav jautājums par šķiršanās principa ieviešanu, jo tas noteiktos apstākļos jau ir spēkā. Jautājums ir par to, vai mūsu tiesību aktu sistēmā jābūt īpašai sadaļai par laulības šķiršanu pat gadījumos, uz ko šie īpašie apstākļi neattiecas.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz Gebhardt kundzes ziņojumu, es balsoju par normatīvo rezolūciju, kas apstiprina grozīt paredzēto priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2201/2003 attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamām tiesībām. Ņemot vērā, ka palielinās Eiropas Savienības pilsoņu mobilitāte un tādējādi pieaug ,,starptautisko” pāru skaits, t.i. pāru, kuros laulātie draugi ir dažādu valstu valstspiederīgie vai dzīvo dažādās dalībvalstīs vai dalībvalstī, un vismaz viens no laulātajiem draugiem nav šīs valsts valstspiederīgais, un ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā ir augsts šķirto laulību īpatsvars, ir obligāti jāizstrādā piemērojamās tiesības un jānosaka jurisdikcija laulību lietās, kas katru gadu attiecas uz arvien lielāku skaitu pilsoņu. Ir jāturpina darbs, norādot, ka līgumi paredz arvien lielākas kopējās brīvības, drošības un tiesību telpas izveidošanu, kā arī pasākumus, lai veicinātu piemērojamo noteikumu saskaņošanu dalībvalstīs jomās, kurās ir pretrunas starp tiesību aktiem un kompetenci.

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. − (SV) Gebhardt kundzes ziņojums izskaidro valstu tiesu iestāžu jurisdikciju laulību lietās ES, kā arī to, kurš tiesību akts ir jāpiemēro. Mērķis ir novērst risku, ka viens no laulātajiem cenšas paātrināt laulības šķiršanu, vispirms iesniedzot šķiršanās pieteikumu, lai lietu skatītu saskaņā ar konkrētas valsts tiesību aktiem, kas aizsargātu attiecīgā laulātā intereses. Šis mērķis pats par sevi, protams, ir slavējams. Tomēr, manuprāt, šim regulējumam ir vairāk trūkumu nekā priekšrocību.

Zviedrijā ir vieni no brīvākajiem laulību tiesību aktiem pasaulē, un mums ar to jālepojas. Sākotnējais priekšlikums radīja risku, ka Zviedrijas tiesām daudzos gadījumos būtu jāpieņem lēmums saskaņā ar Maltas, Īrijas, Vācijas vai Irānas tiesību aktiem gadījumos, kad viens no laulātajiem iesniedz šķiršanās pieteikumu. Ilgtermiņā tas ierobežotu Zviedrijas bezierunu tiesības personai iesniegt šķiršanās pieteikumu un arī to saņemt — joma, kurā es nekad nepieļautu kompromisu. Tāpēc mana pirmā doma bija balsot pret. Tomēr balsošanas laikā tika pieņemts mutisks grozījums, kas pēc būtības attiecās uz sabiedriskās kārtības tiesisko principu. Es joprojām uzskatu, ka ir jāsaglabā Zviedrijas modelis, bet, lai veicinātu priekšlikuma pilnveidošanu, tā vietā es nolēmu atturēties.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par E. Gebhardt ziņojumu par piemērojamajām tiesībām laulību lietās. Ņemot vērā, ka palielinās ES pilsoņu mobilitāte un dalībvalstīs piemērojamās tiesības laulību šķiršanas gadījumā ir ļoti dažādas, es atbalstu iespēju laulātajiem, kuri ir dažādu dalībvalstu valstspiederīgie vai pastāvīgie iedzīvotāji, izvēlēties viņu laulību šķiršanai piemērojamās tiesības.

Tomēr, manuprāt, ir būtiski nodrošināt to, ka abi laulātie ir informēti, lai pilnībā apzinātos tiesiskās un sociālās sekas, izvēloties piemērojamās tiesības.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Jaunie ierosinātie tiesību akti attiecas uz ,,starptautisko pāru” laulības šķiršanu, t.i., to pāru, kuros laulātie ir dažādu valstu valstspiederīgie vai kas dzīvo dažādās dalībvalstīs.

Mūsu mērķis ir ieviest noteikumus attiecībā uz piekritīgo jurisdikciju un piemērojamajām tiesībām, lai novērstu tiesisko nedrošību šajā jomā. Pašlaik piemērojamās tiesības tiek noteiktas saskaņā ar valsts tiesību aktiem par tiesību aktu kolīzijām, kas dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi, kā arī sarežģīti. Vairums dalībvalstu nosaka piemērojamās tiesības saskaņā ar saistošiem faktoriem vai dzīvesvietas kritēriju (lex loci). Citas dalībvalstis sistemātiski piemēro savus tiesību aktus (lex fori), kas, protams, var novest pie tāda tiesību akta piemērošanas, ar kuru laulātajiem ir visai maza saistība, un pie iznākuma, kas nav saskaņā ar tiesisko noteiktību.

Jaunais regulējums ierosina saskaņot noteikumus par tiesību aktu kolīzijām. Mēs to atbalstām, jo tam jāievieš lielāka skaidrība šajā joprojām dramatiskajā situācijā un jo īpaši jāveicina to bērnu drošība, kas pārāk bieži ir vecāku šķiršanās upuri.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs, Jūnija saraksts, esam ļoti vīlušies, ka referente ļoti vēlas virzīt jautājumu, ko pavisam nesen noraidīja Padome. Neņemot vērā trūkumus, pašreizējais ,,Brisele II a” regulējums ir daudz labāks tiesību dokuments par to, ko ierosina referente. Tiesību atņemšana laulātajiem izvēlēties tiesu un jurisdikciju norāda uz Komisijas un jo īpaši referentes augstprātīgo attieksmi pret pašreizējo praksi visās dalībvalstīs.

Mēs ne tikai noraidām šo nepārdomāto ziņojumu, bet aicinām visus deputātus aizstāvēt to laulāto izvēles brīvību, kas ir šķiršanās procesā. Šiem cilvēkiem nepavisam nav vajadzīgi sarežģīti ES tiesību akti šajā grūtajā laikā.

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. − Īrija nepieņēma un nepiemēroja šo regulu, jo mēs neatbalstām Īrijas tiesu jurisdikcijas paplašināšanu šķirt ES dalībvalstu valstspiederīgā laulību, pamatojoties uz tiesību aktiem, kas būtiski atšķiras šīs personas izcelsmes valstī.

Ja Īrija īstenotu šo pasākumu, tas ļautu Īrijā dzīvojošajiem ES valstspiederīgajiem šķirt laulību mūsu tiesās, izmantojot atšķirīgu un vieglāku pamatojumu par to, kas noteikts mūsu konstitūcijā un kurš tika pieņemts 1995. gada referendumā par laulības šķiršanu, t.i. par pušu atšķirtību, kas ilgusi 4 gadus. Tas nozīmētu arī to, ka šajos gadījumos netiktu piemērota pašreizējā Konstitūcijas prasība Īrijas tiesām, izskatot šķiršanās lietas, atļaut šķirt laulību tikai tad, kad iesaistītajām pusēm un apgādājamajiem bērniem tiek piemērots attiecīgais nosacījums. Lai gan šim ziņojumam ir arī pozitīvi aspekti, es atturējos, jo atturējās Īrija.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. − (FI) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret Gebhardt kundzes ziņojumu par laulību, jo es uzskatu, ka ir būtiski, lai Somijas tiesās tiktu piemēroti Somijas tiesību akti gadījumos, kad ārvalstu tiesību aktu piemērošana būtu ievērojami pretrunā ar Somijas tiesību aktu pamatprasībām.

Es arī esmu ļoti nobažījusies par ierosināto vainas novērtēšanu šķiršanās lietās. Mēs Somijā aptuveni pirms 20 gadiem atteicāmies no krāpšanas gadījumu izmeklēšanas vai citām šādām lietām šķiršanās prāvās. Ja to vēlreiz ieviestu, tas būtu milzu solis atpakaļ un veco laiku dvesma.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. – (LT) Paplašinātajā Eiropas Savienībā pieaug starptautisko ģimeņu skaits, t.i., starp dažādu tautību laulātajiem. Diemžēl ES daudzas laulības starp dažādu tautību cilvēkiem beidzas ar šķiršanos, un bieži šķiršanās process ir sarežģīts un norit ilgi. Tādēļ, ka līdz šim cilvēkiem bija ierobežotas iespējas izvēlēties tiesu, kas izskatītu viņu šķiršanās lietu. Pieņemot lēmumu šķirties, laulātie nevarēja vērsties tiesā tajā valstī, kurā viņi dzīvo. Tātad viņi arī nevarēja izvēlēties citu Kopienas dalībvalstu tiesību aktus un piemērot tos savā šķiršanās lietā. Piemēram, lai izšķirtos no vīra, lietuviešu sievietei, kas apprecējusies ar vācieti un Vācijā izveidojusi ģimeni, bija jāvēršas tiesā savā dzīvesvietā. Viņu šķiršanās lieta bija jāizskata saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem. Pieņemot šo regulējumu, no 2009. gada 1. maija šie ierobežojumi vairs nebūs spēkā. Ģimenes, kuru šķiršanās prāvas tiek izskatītas, varēs izvēlēties tiesu pēc dzīvesvietas vai valstspiederības. Balsošanas laikā es atbalstīju grozījumus, kas noteica to, ka šķiršanās lietās piemērojamie tiesību akti nedrīkst būt pretrunā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas pamatprincipiem. Tas ir jo īpaši svarīgi mūsu centienos novērst dzimumu diskrimināciju, izšķirot un pieņemot lēmumus šķiršanās lietās.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Es balsoju par Gebhardt kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka Komisijas priekšlikums saskaņot noteikumus par tiesību aktu kolīzijām starptautisko pāru šķiršanās lietās ir ļoti būtisks. Šķiršanās attiecīgajām pusēm un viņu bērniem ir cilvēciska traģēdija. Tāpēc iesaistītajām pusēm jābūt pēc iespējas lielākai skaidrībai par piemērojamo procedūru un tiesību akta priekšmetu.

Pašreizējā situācijā, kurā laulātie saskaņā ar ,,Brisele II. a” regulējumu var izvēlēties starp vairākām piekritīgām tiesām, un jurisdikciju nosaka, pamatojoties uz noteikumiem par tiesību aktu kolīzijām dalībvalstī, kurā atrodas tiesa, nesniedz vajadzīgo tiesisko noteiktību. Šī regulējuma nopietni blakusefekti ir tiesas meklēšana un ,,steigšanās uz tiesu”, lai viena no pusēm iegūtu sev labvēlīgu iznākumu.

Es uzskatu, ka laulības partneru tiesības, abpusēji vienojoties, izvēlēties piekritīgo tiesu un jurisdikciju palīdzēs viņiem saprast priekšmetu abos gadījumos. Šī iemesla dēļ ir būtiski, lai tiktu atvieglota piekļuve informācijai par priekšmetu un procedūrām, kā noteikts grozījumā nr. 2. Grozījums nr. 1, kas aizsargā bērnu intereses, izvēloties tiesību aktus, arī ir ļoti būtisks.

Es atbalstu grozījumu nr. 37, ko iesniedza mana grupa un saskaņā ar kuru ir jāizvēlas tās dalībvalsts tiesību akti, kurā laulātie noslēdza laulību. Tas ir loģiski un vēl vairāk atvieglotu piemērojamā tiesību akta priekšmeta izprašanu.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Eiropā kopumā ir pārāk daudz šķiršanos, jo īpaši manā valstī. Arvien lielāks šķiršanos skaits skar jauktos pārus, t.i. pārus, kuros laulātie ir dažādu valstu valstspiederīgie.

Ņemot vērā, ka personu brīva pārvietošanās ir Eiropas integrācijas realitāte, ir būtiski izveidot skaidru tiesisko regulējumu.

Apzinoties, ka valstu noteikumi laulības šķiršanas jomā būtiski atšķiras, es pilnībā apzinos briesmas, ko var radīt šķiršanās ,,tūrisms”, kad vienam no laulātajiem ir iespēja izvēlēties izdevīgāko jurisdikciju sev un jurisdikciju, kas visvairāk ierobežo otru laulāto.

Es balsotu par šo ziņojumu, jo ierisinātais regulējums novērstu trūkumus, dodot iespēju laulātajiem, kas dzīvo dažādās dalībvalstīs, abpusēji vienojoties un pilnībā zinot visus faktus, savā šķiršanās prāvā izvēlēties piekritīgo tās valsts jurisdikciju, kurai jābūt vienai no attiecīgajām divām dzīvesvietas dalībvalstīm.

Diemžēl balsošanas laikā pieņemtais mutiskais grozījums izraisīja apmulsumu, un viss ziņojums bija jānosūta atpakaļ komitejai. Ņemot vērā, ka ziņojums netika nosūtīts atpakaļ komitejai, es nepiedalījos gala balsojumā.

Šis temats ir pārāk jutīgs, lai par to balsotu apmulsumā.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es nebalsoju par šo ziņojumu, jo Īrija nolēma neizmantot iespēju pieņemt un piemērot ierosināto regulu un nav aktīvi piedalījusies pārrunās Kopienas līmenī.

Īrija neatbalstīja Īrijas tiesu jurisdikcijas paplašināšanu attiecībā uz ES dalībvalsts valstspiederīgā laulības šķiršanu, pamatojoties uz to, ka šīs personas izcelsmes valsts tiesību akti būtiski atšķiras.

Ja šo regulu ieviestu, Īrijā dzīvojošajiem ES dalībvalstu valstspiederīgajiem būtu iespēja šķirt laulību Īrijas tiesās, izmantojot atšķirīgu un vieglāku pamatojumu par to, ko nosaka mūsu konstitūcija un kurš tika pieņemts 1995. gada referendumā par laulības šķiršanu.

Ņemot vērā, ka Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanas un piemērošanas procesā, es nolēmu nepiedalīties balsojumā par šo ziņojumu.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Es atbalstu manas kolēģes Evelyne Gebhardt ziņojumu par jurisdikcijas izvēli, tiesu spriedumu atzīšanu un noteikumiem, kas attiecas uz tiesībām lemt laulību lietas. Es stingri uzskatu, ka ir būtiski jutīgā jomā izveidot skaidru, saprotamu un elastīgu tiesisko sistēmu.

Vakardienas balsojumā es balsoju par to, lai ieviestu tiesības izvēlēties piemērotu tiesu šķiršanās prāvas izskatīšanai. Es atbalstīju priekšlikumu, saskaņā ar kuru tā sauktie starptautiskie pāri varēs izvēlēties jurisdikciju savā pastāvīgajā dzīvesvietā vai tās valsts tiesisko sistēmu, kurā viņi laulājās.

Es pilnībā atbalstu uzskatu, ka ir būtiski abiem laulātajiem nodrošināt pietiekamu piekļuvi informācijai, neņemot vērā viņu finansiālo situāciju vai izglītības līmeni. Abām pusēm jābūt precīzi un pilnībā informētām par to, kādas sekas ir viņu tiesas izvēlei un tiesībām lemt šķiršanās lietas. Tas jo īpaši attiecas uz starptautiskiem pāriem, jo dalībvalstu tiesību akti, šķiršanās prāvu izskatīšana un nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek kārtotas šķiršanās lietas, ļoti atšķiras.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Jautājumos, kas attiecas uz pārrobežu laulībām, ir būtiski, lai Eiropā būtu saskaņota tiesiskā situācija. Tiesiskā noteiktība tādās jomās kā laulība un šķiršanās, kas bieži ir saistītas ar ļoti emocionāliem jautājumiem, kļūst arvien svarīgākas politikas jomās.

Pasaulē, kas sarūk arvien ātrākā tempā, civiltiesību aktos spēkā esošās regulas — šajā gadījumā brīvība pusēm izvēlēties piemērojamās tiesības un tiesu — ir svarīgas cilvēku mobilitātei. Šī regula arī nosaka ,,lietotājdraudzīgu” piekļuvi ģimenes tiesību aktu jomai. Šajā saistībā svarīgi ir arī tas, lai puses būtu labi informētas par savu lēmumu tiesiskajām sekām. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, domājot par vairāk nekā 150 000 Eiropas vīriešiem un sievietēm, kas katru gadu ir iesaistīti pārrobežu šķiršanās procedūrās. Tas attiecas arī uz daudziem rumāņu vīriešiem un sievietēm, kas apprecējušies ārvalstīs. Es balsoju par šo ziņojumu, jo stingri uzskatu, ka mūsu pienākums ir atbalstīt visu to birokrātisko šķēršļu un grūtību novēršanu, kuru dēļ cilvēki mēdz teikt, ka Savienība ir pilsoņu elle un juristu paradīze.

Es arī uzskatu, ka mūsu pienākums ir novērst mūsu vēlētājiem virkni citu problēmu, kas uztrauc Eiropas pilsoņus. Divi šo problēmu piemēri ir problēmas, kas saistītas ar medicīnisko aprūpi, kura tiek veikta citā, ne viņu izcelsmes valstī, un izglītības diplomu līdzvērtīgums.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Gebhardt kundzes iesniegto ziņojumu par piekritīgajām tiesībām laulību lietās. Tam ir cienījams mērķis — izveidot skaidru un visaptverošu tiesisko sistēmu, lai papildus noteikumiem par piemērojamām tiesībām iekļautu tiesību aktus par piekritīgo jurisdikciju un to lēmumu atzīšanu un ieviešanu, kas pieņemti laulību lietās.

Ņemot vērā valstu un Kopienas tiesību aktu kolīzijas, saskaņā ar pašreizējo scenāriju visas ,,starptautiskās” šķiršanās patiešām var izraisīt ļoti atšķirīgus tiesiskos jautājumus. Mums arī jāņem vērā ,,steigšanās uz tiesu” risks, kas dod priekšrocības laulātajam, kurš pirmais vēršas pie jurisdikcijas un izmanto to, kas visvairāk atbilst viņa vai viņas interesēm.

Tas ir absolūti nepieņemami, un tāpēc es atbalstu šo ziņojumu, kura mērķis ir paredzēt laulātajiem būtisku atbildību, galvenokārt attiecībā uz informētu izvēli, izvēloties jurisdikciju, un galu galā, izvēloties piekritīgās tiesības.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Ņemot vērā, ka atbalstu Eiropas Savienību, es parasti saskatu Eiropas tiesību aktu pievienoto vērtību. Ja vairāki cilvēki ir apsvēruši problēmas, tām bieži vien tiek atrasti labāki risinājumi. Šis princips diemžēl neattiecas uz šo ziņojumu. Mēs varam pamatoti lepoties ar tiesību aktiem, kas cilvēkiem, ja viņi to vēlas, dod iespēju katram iet savu ceļu, un tāpēc mums jāaizsargā pašreizējā Zviedrijas sistēma. Tāpēc es piekrītu savai valdībai un uzskatu, ka Komisijas priekšlikums saskaņot tiesību aktus ir solis nepareizajā virzienā, jo jāņem vērā, piemēram, Maltas prakse. Vatikāns nedrīkst likt šķēršļus aktīvai iekšzemes vienlīdzības politikai. Eiropas Parlamentam bija atšķirīgs viedoklis. Tāpēc es nolēmu balsot pret šo ziņojumu. Šis grozījums arī iekļauts protokolā.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Es balsoju pret pasākumu, jo uzskatu, ka ES rīkojas bezatbildīgi, iejaucoties lietās, kas nav tās kompetencē. Tas attiecas arī uz ģimenes tiesībām. Ministru Padomei rūpīgi jāapsver, vai pieņemt Parlamenta vai Komisijas priekšlikumus. Nedrīkst izmantot nelielu skaitu problēmgadījumu, lai ES piešķirtu papildu pilnvaras. Tā nav Eiropas integrācijas būtība.

Turklāt Eiropas Parlaments savā nostājā atsaucās uz ES Pamattiesību hartu. Tādējādi Parlaments nepieņemami manipulē, jo ES Pamattiesību harta nav juridiski saistošs dokuments, bet politisks kompromiss. ES Pamattiesību hartas 9. pants nosaka: ,,Tiesības stāties laulībā un tiesības veidot ģimeni tiek garantētas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas nosaka šo tiesību izmantošanu.” Ņemot vērā, ka ģimeņu tiesību akti tiek aplūkoti valsts līmenī, kāpēc mums paralēli jānosaka Eiropas šķiršanās regulas? Tas rada manipulācijas iespēju. Tāpēc nav absolūti skaidrs, kāds ir šīs regulas mērķis, un Komisija nespēj novērst neskaidrības. Es ierosinu Ministru Padomei noraidīt šo pasākumu.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Mēs esam ievērojuši, ka ES ir pieaudzis tādu laulāto pāru skaits, kuros laulātie ir dažādu ES dalībvalstu vai citu valstu valstspiederīgie.

Tāpēc arvien biežāk rodas jautājums par piekritīgo tiesību vai kompetentās tiesas izvēli konkrētas lietas risināšanai.

Eiropas Savienībai vajadzīgi efektīvi noteikumi par kolīziju atrisināšanu juridiskās kompetences noteikšanai.

Ņemot vērā, ka pieaug šķiršanos skaits, pieaug arī diskriminācijas gadījumu skaits, iesniedzot prasību par laulības šķiršanu vai laulāto šķirtību. Labāk informētais laulātais uzņemas iniciatīvu un izmanto jurisdikciju, kuras tiesību akti vislabāk atbilst viņa vai viņas interesēm. Tādējādi šis laulātais pieņem lēmumu par attiecīgās tiesību sistēmas kompetenci.

Attiecībā uz laulībām, kurās viens no laulātajiem dzīvo valstī, kas nav ES dalībvalsts, var būt sarežģīti panākt to, ka tiek atzīts laulības šķiršanas spriedums, kas pieņemts valstī, kura nav ES dalībvalsts.

Tā ziņojums mērķis, par ko šodien balsojām, ir abiem laulātajiem nodrošināt piekļuvi uzticamai informācijai attiecībā uz laulības šķiršanas un laulāto šķirtības pieteikumu un arī būtiskākajiem jautājumiem valstu un Kopienas tiesību aktos. Tiek pareizi atzīts, ka, katrā gadījumā izvēloties piekritīgās tiesības, ir būtiski ņemt vērā iesaistīto bērnu intereses.

– Ziņojums: Pedro Guerreiro (A6-0388/2008)

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. − (SV) ES zivsaimniecības politikas pamatā nav un nekad nav bijuši labi pārdomāti, kopēji lēmumi. Eiropas zivju krājumi pēdējos gados ir strauji samazinājušies, un gandrīz nekas netiek darīts, lai šo situāciju mainītu. Tā vietā ES sniedz finanšu atbalstu, pretī saņemot zvejošanas tiesības trešās pasaules valstīs, un tādējādi izsmels zivju krājumus arī šo valstu jūrās. Vietējiem piekrastes iedzīvotājiem tiks atņemti iztikas līdzekļi, un viņi būs spiesti dzīvot no finanšu atbalsta, turklāt tas reti sniedz pietiekamu atlīdzību vai kompensē zaudētos ienākumus.

Tā vietā ES jāatbalsta tāda zivsaimniecības politika, kuras pamatā ir ilgtermiņa un tālredzīga domāšana. Šajā procesā nevajadzētu atbalstīt zvejas flotu pilnveidošanu un modernizēšanu, lai, galvenokārt, palielinātu zvejas jaudu. Tomēr es labprāt atbalstītu pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt nabadzīgo piekrastes reģionu neaizsargātos vietējos iedzīvotājus, kam vienīgais ienākumu avots ir zvejniecība un kuriem izsīkušie zivju krājumi sagādā lielas grūtības galvenokārt ES nepareizi veidotās zivsaimniecības politikas dēļ. Tomēr Guerreiro kunga ziņojumā paustajos priekšlikumos šādu pasākumu nav, tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Regulā (EK) Nr. 639/2004 par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību ir noteiktas vairākas atkāpes no iekļaušanas/izslēgšanas režīma, kas paredzēts 13. pantā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

Tomēr, ņemot vērā, ka Komisijas juridiskais instruments, kas attiecīgajām dalībvalstīm ļauj piešķirt valsts atbalstu, tika pieņemts novēloti, kā arī kuģu būvētavu jauda ir ierobežota, nav iespējams ievērot Regulā (EK) Nr. 639/2004 noteikto termiņu un līdz 2008. gada 31. decembrim flotē iekļaut zvejas kuģus, kuru atjaunošanai tiek saņemts valsts atbalsts.

Zivsaimniecības komiteja savā ziņojumā aizstāv gala termiņu pagarināšanu valsts atbalsta piešķiršanai kuģu atjaunošanai un reģistrēšanai gan spēkā esošajā regulējumā, gan Eiropas Komisijas iesniegtajā priekšlikumā, saskaņā ar kuru par vienu gadu jāpagarina gala termiņš, t.i. līdz 2009. gada 31. decembrim.

Termiņa pagarināšana valsts atbalsta piešķiršanai attālāko reģionu flotu atjaunošanai līdz 2009. gada 31. decembrim un kuģu reģistrēšanai līdz 2011. gada 31. decembrim sniedz ļoti būtisku palīdzību, ņemot vērā iepriekšminētos ierobežojumus.

Tāpēc es balsoju par P. Guerreiro ziņojumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Atbalsts attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu atjaunošanai un modernizēšanai ir ļoti būtisks, ņemot vērā zivsaimniecības nozares stratēģisko nozīmi šajos reģionos. Šodienas balsojumā izvirzītā ziņojuma mērķis ir vēl par vienu gadu pagarināt attālāko reģionu zvejas flotu atjaunošanas un modernizēšanas finansēšanu.

Ir pamatoti ņemt vērā šo reģionu īpašo strukturālo, sociālo un ekonomisko situāciju attiecībā uz zvejas flotu pārvaldību. Tādēļ iekļaušanas/izslēgšanas režīma pārvaldības noteikumi un piespiedu jaudas samazināšana, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 2371/2002, un noteikumi pieejai valsts atbalstam zvejas kuģu modernizācijai un atjaunošanai ir jāpielāgo minēto reģionu vajadzībām.

Kopumā ir jāturpina atbalsta sniegšana zvejas kuģu atjaunošanai un modernizēšanai Kopienas attālākajos reģionos, jo īpaši kuģiem, kuri tiek izmantoti mazapjoma zvejai, ņemot vērā, ka šī reģiona flote pārsvarā sastāv no nolietotiem kuģiem, kas dažkārt ir vairāk nekā 30 gadu veci. Šie pasākumi ir obligāts priekšnoteikums lomu uzglabāšanas apstākļu pilnveidošanai un zivsaimniecības nozarē nodarbināto darba apstākļu un drošības uzlabošanai šajos reģionos.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par ziņojumu par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību, ko iesniedza Guerreiro kungs. Komisija vienmēr atbalstījusi Eiropas integrāciju ikvienā jomā, kas tiek apspriesta, un es piekrītu šai nostājai, bet šajā gadījumā mums jāatceļ laika ierobežojumi, lai šiem reģioniem būtu pietiekami daudz laika pienācīgai kuģu atjaunošanai un modernizēšanai, lai pilnveidotu to aprīkojumu un kļūtu konkurētspējīgāki iekšējā tirgū.

Ir skaidrs, ka pastāvīgs atbalsts kuģu atjaunošanai ir obligāts priekšnoteikums, lai pienācīgi spētu nodrošināt darba un drošības apstākļus un zivju resursu saglabāšanu. Tādēļ es atbalstu šo iniciatīvu, kuras mērķis ir Kopienas attālāko reģionu zvejas flotu pilnīgu restrukturizāciju, lai spētu atrisināt Eiropas jaunās problēmas zivsaimniecības jomā.