Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 21. oktobris - Strasbūra

14. Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir jautājumu laiks (B6-0475/2008).

Parlaments izskatīs šādus jautājumus Padomei.

Diemžēl man jāsaka, ka mums trūkst laika, taču es plānoju slēgt sēdi plkst. 19.00, kā paredzēts. Joyet kungs ir pavadījis šeit visu pēcpusdienu tāpat kā Ferrero-Waldner kundze.

Jautājums Nr. 1 (Claude Moraes): (H-0703/08)

Temats: Panākumi attiecībā uz ES Zilo karti

Ko Padome var ziņot prezidentvalsts Francijas darbības vidū attiecībā uz Zilo karti un ar to saistītajām prioritātēm — augsti kvalificētu darba ņēmēju migrāciju un cirkulāro migrāciju?

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos teikt Moraes kungam to, ko viņš jau zina, proti, ka 2007. gada oktobrī Komisija iesniedza priekšlikumu Padomes direktīvai — Zilās kartes direktīvai — par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos.

Šī priekšlikuma mērķis ir mudināt augsti kvalificētus trešo valstu pilsoņus apmesties Eiropas Savienībā. Lai darītu ES pievilcīgāku, šis priekšlikums nosaka kopējus kritērijus viņu uzņemšanai, atzīst vienlīdzīgu attieksmi ar ES valstu pilsoņiem vairākās jomās un piedāvā Zilo karšu īpašniekiem iespējas pārvietoties Eiropas Savienībā.

Kā jūs zināt, šis priekšlikums ir viena no prezidentvalsts Francijas prioritātēm Imigrācijas un patvēruma pakta programmā. 25. septembrī Padome paziņoja par savu atbalstu šai iniciatīvai, pamatojoties uz prezidentvalsts ierosināto kompromisu. No vienas puses, šis kompromiss cenšas definēt augstākās profesionālās kvalifikācijas un augstākās izglītības kvalifikācijas, bet, no otras puses, — saistības ar valstu tiesību aktiem. Visbeidzot, tas vērsts uz minimālās algas slieksni, kam ir noteikta atkāpe gadījumā, ja šajā profesijā ir īpašas prasības.

Padome ir uzdevusi Pastāvīgo pārstāvju komitejai pabeigt teksta izpēti, lai pēc iespējas ātrāk izstrādātu priekšlikumu un lai galīgā varianta pieņemšana notiktu pēc tam, kad pieņems jūsu atzinumu par šo priekšlikumu. Es uzskatu, ka tas būs iespējams novembra plenārsēdē.

  Claude Moraes (PSE). - Paldies par jūsu izsmeļošo atbildi. Ja Zilā karte būtu visaptveroša, taisnīga un saskaņota, tā varētu būt liels sasniegums. Vai es varētu šajā sakarā pajautāt Padomei, kā izvairīties no intelektuālā darbaspēka aizplūšanas jeb no tā, ka tiek atlasīti ne tikai labākie jaunattīstības valstu, bet arī jauno tirgus ekonomikas valstu strādnieki? Vai būs kāda ES valstu valdību un Komisijas sadarbība ar iepriekš minēto valstu valdībām — īpaši šo valstu nodarbinātības lietu ministrijām —, lai nodrošinātu, ka, iegūstot labākos strādniekus un sacenšoties par labāko strādnieku iegūšanu, mēs tādējādi neatņemam jaunattīstības un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm labākos strādniekus, ka mēs kontrolējam šo jautājumu un sargājam izvēles brīvību, kas varētu nodrošināt ļoti veiksmīgu šo valstu attīstību?

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Es tikai vēlos atgriezties pie kāda īpaša jautājuma. Pagātnē mēs allaž radījām problēmu ar to, ka, no vienas puses, mēs apgalvojām, ka Eiropai ir nepieciešami kvalificēti imigranti, bet, no otras puses, mēs vienmēr tomēr ļoti ierobežojām viņu iebraukšanu.

Vai ir kāds ticams ASV Zaļās kartes un citu salīdzināmu sistēmu salīdzinājums ar to, ko mēs gribam darīt Eiropā?

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka tieši to arī mēs cenšamies darīt — pieņemt faktu, ka Eiropai vienmēr būs nepieciešami imigranti. Ir skaidrs, ka mums būs demogrāfiskas problēmas un mazināsies mūsu pievilcība salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem, tādēļ mums ir jāsaglabā atvērta politika gan Eiropas Savienībā, gan attiecībā uz jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, un šajā saistībā mums, no vienas puses, ir jānodrošina, tiesiskais regulējums attiecībā uz ekonomiskajiem migrantiem un, no otras puses, jāpanāk pareizais līdzsvars ar izcelsmes valstīm, apvienojot mūsu uzņemšanas iespējas un novēršot intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, par ko ir norūpējušās šīs valstis.

Es uzskatu, ka viens no visnovatoriskākajiem aspektiem Imigrācijas un patvēruma paktā, ko parakstīja 27 dalībvalstis, ir ņemt vērā ekonomiskās migrācijas jaunās parādības un šai sakarā izveidot tiesisko regulējumu. Atbildot uz godājamā deputāta jautājumu — jā, šajā jomā mēs saprātīgi un efektīvi centīsimies sekot Amerikas Savienoto Valstu piemēram.

  Priekšsēdētājs. − Jautājums Nr. 2 (Liam Aylward): (H-0705/08)

Temats: Uz risku pamatotas pieejas ietekme uz pārtikas produktu cenām un kaitēkļu rezistence.

Pieņemot, ka uz risku pamatota pieeja mazinās pesticīdu daudzumu tirgū, kādas sekas, pēc Padomes domām, šī pieeja atstās nākotnē uz kaitēkļu rezistenci un augkopību ES, uz pārtikas produktu cenām un pārtikas drošību, kā arī uz jaunattīstības valstīm? (Daži eksperti uzskata, ka ES iegūs vairāk pārtikas no jaunattīstības valstīm, kas izraisīs pārtikas produktu cenu celšanos un ietekmēs tos, kuri atrodas uz nabadzības sliekšņa.)

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Padomei attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem ir iesniegts tiesību aktu kopums par pesticīdiem, kura mērķis ir pārskatīt noteikumus, ar kuriem nosaka šādu produktu laišanu tirgū, un ieviest direktīvu, ar kuru nosaka to ilgtspējīgu lietošanu.

Mērķis ir nodrošināt pesticīdu lietošanas savienojamību ar vides saglabāšanu un veselības aizsardzību, un mums, protams, ir jāņem vērā šī tiesību aktu kopuma ietekme uz kaitēkļu rezistenci. Pamatojoties uz šo paketi, Padome 15. septembrī vienojās par kopēju nostāju.

Šī nostāja nosaka, ka aktīvās pesticīdu sastāvdaļas ir jāapstiprina pēc tam, kad ir novērtēta to kaitīgā ietekme un riski, ar ko tie apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī vidi.

Šis ir nopietns izaicinājums. Arī šajā jomā mums ir jāaizsargā savi pilsoņi, jo pesticīdos ir bīstamas vielas, piemēram, kancerogēnas vielas, mutagēnas vielas un vielas, kam ir nelabvēlīga ietekme uz reproduktīvo sistēmu vai kas var sagraut endokrīno sistēmu, kuras tādēļ nebūtu izmantojamas. Padome arī ir novērtējusi šo vielu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu, jo ir apņēmusies nodrošināt, lai jaunajiem tiesību aktiem nav nelabvēlīgas ietekmes uz pārtikas cenām vai pārtikas pietiekamību Eiropā vai citos pasaules reģionos.

Gluži pretēji, tiesību aktu pārskatīšanai par pesticīdiem un augu veselības aizsardzību vajadzētu paplašināt produktu brīvu apriti, jo savstarpēji tiktu atzīti produkti vienā un tajā pašā zonā, kā arī izveidotas racionālākas procedūras aktīvo sastāvdaļu apstiprināšanai Eiropā, un tam visam vajadzētu palīdzēt Eiropas lauksaimniecības modernizēšanā un mūsu patērētāju un pilsoņu aizsardzības uzlabošanā.

  Liam Aylward (UEN). - Vai es varu apliecināt ministram, ka mēs visi vēlamies rūpēties par pilsoņu veselību un vides aizsardzību, taču vai Padome piekrīt aicinājumam, lai Eiropas Komisija veiktu ietekmes novērtējumu par to, kādas sekas šis tiesiskais regulējums atstās uz pārtikas ražošanu un pārtikas apgādi katrā dalībvalstī? Fakts, ka Eiropas Komisija to nav izdarījusi līdz šim, ir pilnībā nepieņemams.

Vai Padome piekrīt, ka bez atbilstošas atjaunotas informācijas mēs nevaram izdarīt uz informāciju pamatotu izvēli un pieņemt lēmumus?

  Jim Allister (NI). - Turpinot pārdomas par pēdējo jautājumu, gribu vaicāt, kas ir tas, par ko Padomei jābūt bažīgai attiecībā uz atbilstīgu ietekmes novērtējumu, no kura mēs varētu uzzināt jūsu priekšlikumu patieso ietekmi uz pārtikas ražošanu Eiropā? Tas ietekmē gan ražotājus, gan patērētājus. Ražotājiem un patērētājiem ir daudz ko zaudēt, ja pesticīdi, kas šobrīd ir ļoti svarīgi augkopībai, tiek aizliegti, neieviešot nekādus noderīgus aizstājējus. Ko lai dara, piemēram, kartupeļu audzētāji Eiropas ziemeļu daļā, kur ir mitrs klimats, ja nav aizstājēja cīņā pret kartupeļu miltrasu? Vai mēs vienkārši teiksim: „Tas nu gan ir slikti.” Vai mēs teiksim patērētājiem: „Importēsim no valstīm, kam nerūp pesticīdu kontrole?” Patiešām, vai nav pienācis laiks apsvērt un īstenot atbilstošu ietekmes novērtējumu saistībā ar šiem priekšlikumiem?

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Vai es varu atbalstīt divus pēdējos komentārus attiecībā uz ietekmes novērtējumu? Es uzskatu, ka var daudz iegūt gan no Komisijas, gan Padomes izteiktā viedokļa, ja ir pierādījumi, kas palīdz veikt ietekmes novērtējumu. Es zinu, ka Īrijā par miltrasu runā jau ilgi, taču tā ir ļoti svarīga problēma, un es uzskatu, ka mums tā ir jārisina ne tikai, ņemot vērā ražotāju cerības, bet arī, paturot prātā, ka šādam risinājumam būs ietekme uz pārtikas cenām, uz pārtikas pieejamību un arī uz to produktu importu, ko ražo, izmantojot Eiropā aizliegtas ķīmiskas vielas.

Sakiet, lūdzu, kāda tam ir jēga, jo es to neredzu.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Pateicos Aylward kungam, Allister kungam un McGuinness kundzei par jautājumiem. Mūsu mērķis ir panākt vienošanos šajā jutīgajā jautājumā otrajā lasījumā līdz gada beigām un pieņemt to Eiropas Parlamentā decembra plenārsēdē. Starp Komisiju, Padomi un Parlamentu tiek plānotas trīspusējas sarunas, lai apkopotu dažādos paustos viedokļus, un man šķiet ļoti loģiski veikt ietekmes novērtējumus šajā sakarā, lai noteiktu šo noteikumu ietekmi gan uz ražošanas metodēm, gan patērētāju aizsardzību. Man nav šaubu, ka tie mums sniegs labāku saprašanu par šo direktīvu ietekmi.

  Priekšsēdētājs. − Jautājums Nr. 3 (Seán Ó Neachtain): (H-0707/08)

Temats: Iespēja izmantot finansējumu saskaņā ar Eiropas pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmām.

Kādas iniciatīvas Padome īsteno, lai nodrošinātu, ka Eiropas uzņēmumi pilnībā zina, kā saņemt ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmām piešķirto finansējumu, kura vērtība ES uzņēmumu vajadzībām pārsniegs 55 miljardus eiro periodā no 2007. gada līdz 2013. gadam?

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, atbildot uz Ó Neachtain kunga jautājumu, es vēlos teikt, ka kopš pirmās pētniecības programmas pieņemšanas Padome ir ieviesusi pasākumu kopumu, lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi informācijai. Šie pasākumi ļauj uzņēmumiem pilnībā uzzināt, kā saņemt Eiropas pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmām piešķirto finansējumu.

Piemēram, Cordis tīmekļa vietne ir elektronisks rīks, kas izveidots, lai veicinātu Eiropas tehnoloģiju attīstības un pētniecības projektu priekšlikuma īstenošanu. Uzņēmumi var iegūt visu nepieciešamo informāciju par Eiropas programmām un galvenajiem valstu un reģionālajiem dalībniekiem dažādās dalībvalstīs. Tīmekļa vietnē ir doti praktiski norādījumi par finansējuma avotiem pētniecībai un inovācijai.

Tāpat pastāv arī valstu kontaktpunktu tīkls, kas ir izveidots, lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi informācijai, un kas saņem atbalstu saistībā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu. Tādēļ šīs programmas mērķis ir veicināt pēc iespējas personalizētas un decentralizētas informācijas izmantošanu, kuru iegūst, izveidojot kontaktus starp dažādām iestādēm, neatkarīgi no tā, vai šīs iestādes ir valstu ministrijas, universitātes un pētniecības centri vai privātas konsultāciju firmas.

Visbeidzot, mēs esam publicējuši pamatnostādnes par to, kā izmantojams Septītajai pamatprogrammai piešķirtais finansējums pētniecībai un Struktūrfondiem piešķirtais finansējums, ko var izmantot pētniecības jomai. Šīs pamatnostādnes uzņēmumiem sniedz būtisku informāciju, un zinot šo informāciju un dažādos informācijas avotus, mūsu uzņēmumi var sacensties par instrumentiem, ko īsteno Eiropas Savienība.

  Seán Ó Neachtain (UEN). - (GA) Padomes priekšsēdētāja kungs, es pateicos par jūsu izvērsto atbildi. Tomēr es vēlos jautāt, vai Padome var pateikt, kā efektīvāk izskatīt iesniegumus, kas iesniegti attīstības programmai, un vai Padomei ir kādi plāni, kā nodrošināt ātrāku atbilžu sniegšanu? Kā, pēc jūsu domām, to vajadzētu risināt?

  Teresa Riera Madurell (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, viens no Septītās pamatprogrammas (7PP) un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas mērķiem bija veicināt mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību.

Tā kā kopš šo programmu pieņemšanas ir pagājuši divi gadi, vai Padome var mums pastāstīt, vai mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalība dalībvalstīs uzlabojas salīdzinājumā ar, piemēram, līdzdalību iepriekšējās pamatprogrammās?

  Avril Doyle (PPE-DE). - Vai Padome, lūdzu, varētu apstiprināt, ka Septītajā pamatprogrammā visa pieteikšanās procedūra bija jāpadara daudz saprotamāka lietotājiem, ka tā tas patiesībā ir noticis un ka tā ir arī pārredzamāka, un ka uzņēmumi zina, kā saņemt finansējumu un reaģēt uz aicinājumiem attiecībā uz finansējumu, kas piešķirts 7PP?

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Es būšu pilnīgi atklāts pret Ó Neachtain kungu. Ņemot vērā jautājumus, kas jau ir Eiropadomes decembra darba kārtībā, es nedomāju, ka Eiropadome izvirzīs šo jautājumu, neraugoties uz problēmām, kas ar to saistīti. Šis jautājums ir jāizvirza Pētniecības padomei un Konkurētspējas padomei. Man šķiet, ka daudz kas jau ir izdarīts, lai uzlabotu informācijas sistēmu.

Atbildot uz Riera kundzes jautājumu, es uzskatu, ka daudz kas vēl ir jādara. Rīt Komisija, Padome un Parlaments pieņems politisku nolīgumu komunikāciju jomā, kas paredz plašāk publiskot informāciju par Eiropas līmeņa pasākumiem.

Es uzskatu, ka šis ir svarīgs pasākums, taču es domāju, ka vēl svarīgāk ir tas, uz ko Doyle kundzei un Riera kundzei ir tiesības uzstāt, proti, uz praktiskās informācijas kontaktpunktu skaita palielināšanu. Es uzskatu, ka šim Parlamentam ir ļoti svarīgs uzdevums būt par uzraudzītāju, lai nodrošinātu šo praktiskās informācijas kontaktpunktu skaita turpmāku palielināšanu, ņemot vērā to, uz ko tie ir vērsti un kāda būtu izmantojamā procedūra.

  Priekšsēdētājs. − Jautājums Nr. 4 (Brian Crowley): (H-0709/08)

Temats: Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana pēc dabas katastrofām

Kādus priekšlikumus ir ierosinājusi Padomes prezidentvalsts, lai paplašinātu un uzlabotu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu ES pēc dabas katastrofām, plūdiem, ugunsgrēkiem utt.?

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Atbildot uz Crowley kunga jautājumu, es atzīstu, ka pēdējos gados Eiropa piedzīvo arvien vairāk dabas katastrofu un lielu krīžu. Mežu ugunsgrēki un plūdi, kas nesen ir skāruši vairākas Eiropas valstis, pierāda, ka mums ir jāuzlabo Eiropas Savienības reaģēšanas efektivitāte un kapacitāte attiecībā uz ārkārtējiem gadījumiem. Tas ir jādara solidaritātes gaisotnē, lai aizsargātu mūsu pilsoņus. Mums ir nepieciešama solidaritāte un vienotība, un mums ir jāaizsargā pilsoņi gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Tādēļ prezidentvalsts prioritātēs tika iekļauta Eiropas Savienības reaģēšanas spējas palielināšana katastrofu un krīžu gadījumos.

Par pamatu ņemot esošos Kopienas resursus, īpaši Kopienas civilās aizsardzības sistēmas, mums ir jāīsteno vairāki pasākumu posmi, reaģējot uz dabas katastrofām. Pirmkārt, mums ir nepieciešama novēršana, izpēte un informācija. Mums ir jāpaātrina darbs pie agrīno brīdinājuma sistēmu ieviešanas. Otrkārt, mums ir jāgatavojas krīzēm, kas nozīmē vadības un reaģēšanas kapacitātes palielināšanu un Kopienas un to aģentūru koordināciju, kas darbojas starptautiskā līmenī. Mēs ceram, ka, iesaistoties un izveidojot operatīvāku centru, mēs uzlabosim Eiropas humanitārās palīdzības un civilās aizsardzības kapacitāti un tādējādi arī Kopienas civilās aizsardzības mehānismu.

Tādēļ ir dažādas kompetentas darba grupas, kas pēta šos tematus Padomē, un Padome apsvērs šo darba grupu paveikto līdz gada beigām. Informējam cienījamos deputātus, ka prezidentvalsts organizēs civilās aizsardzības apmācības 4. un 6. novembrī, iesaistot visus dalībvalstu civilās aizsardzības ģenerāldirektorus. Tādējādi mēs varēsim novērtēt uz vietas, kādi pasākumi ir nepieciešami šajā ļoti svarīgajā nozarē.

  Brian Crowley (UEN). - Rīcības koordinēšana nepārprotami ir vissvarīgākais aspekts, jo pagājušajā gadā mēs varējām vērot, kā mežu ugunsgrēki izplatījās no Grieķijas uz Itāliju un daļu Slovēnijas un kā dažādos laikos plūdi Donavā ietekmēja ne tikai Austriju, bet arī citas blakusesošās valstis.

Vai ir priekšlikums par koordinācijas vienības izveidošanu, kas pastāvīgi darbotos kādā noteiktā vietā un koordinētu starpvalstu palīdzību pēc dabas katastrofām, kuras ietekmē visu Eiropas Savienību?

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Padomes priekšsēdētāja kungs, palīdzības pasākumu koordinēšana ir tikai viens aspekts. Otrs aspekts ir, vai Eiropas valstu pilsoņi saprot, ka iesaistās tieši Eiropas Savienība, nevis tikai dalībvalstis — ka Eiropas Savienība vietējā līmenī patiesi kaut ko dara katra iedzīvotāja labā.

  Jim Allister (NI). - Ministra kungs, es gribētu runāt par ES Solidaritātes fonda ieejas slieksni. Kā es saprotu, tajā ir noteikta robeža aptuveni 3 miljardi eiro. Šī robeža ir vienāda gan lielai valstij, gan mazam reģionam un lielam reģionam. Tātad, ja plūdu nodarīto postījumu līmenis ir tāds, kā mums bija šovasar Ziemeļīrijā, kur tie bija ļoti plaši šajā konkrētajā reģionā, tad piekļuve ES Solidaritātes fondam tomēr ir liegta, tā kā postījumu līmenis neatbilda noteiktajai slieksnim un neskāra visu valsti. Vai tas ir godīgi? Vai to nevajadzētu pārskatīt, un vai nevajadzētu pārskatīt arī muļķīgos šķēršļus, kas īpaši jāpārvar lauksaimniecības produktu ražotājiem, lai viņiem būtu piekļuve šim finansējumam?

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Pirmkārt, atbildot uz Crowley kunga jautājumu, es patiešām uzskatu, ka prezidentvalstij ir jāizveido pēc iespējas operatīvāks koordinācijas centrs. Mēs ceram, ka tas notiks. Problēma ir tāda, ka mums ir jāpanāk līdzsvars starp tiem, kas vēlas lielāku koordināciju, kā tas ir prezidentvalsts gadījumā, un dalībvalstīm, kas vairāk atbalsta subsidiaritātes principu ievērošanu arī šajā jomā. Galu galā, lai būtu pavisam skaidrs, prezidentvalsts strādās Padomes izveidotajā sistēmā un veicinās koordinēšanu, un, atbildot uz Rack kunga jautājumu, veicinās pamanāmāku koordinēšanu, jo, kā Rack kungs pareizi saka, mums ir jānodrošina Eiropas Savienības pamanāmība.

Atbildot uz Allister kunga jautājumu par Eiropas Solidaritātes fonda izmantošanu, man ļoti labi ir zināms par uzmanību, kādu ir nepieciešams veltīt Ziemeļīrijai saistībā ar neskaitāmajām dabas katastrofām. Man nav informācijas par diskrimināciju pret Ziemeļīriju, taču, protams, es nokārtošu ar Padomes dienestiem to, ka Solidaritātes fonda līdzekļi atkarībā no apstākļiem reģionos tiek izlietoti tik ātri un taisnīgi, cik iespējams, gan Eiropas līmenī, gan dalībvalstu līmenī.

  Priekšsēdētājs. − Jautājums Nr. 5 (Eoin Ryan): (H-0711/08)

Temats: Pārtikas nodrošinājums nevienlīdzīgas partnerības apstākļos.

Tā kā ES sola turpināt ieviest iniciatīvas, lai nodrošinātu pārtikas piegādi jaunattīstības valstīm, jautājums ir par to, ko dara Padome attiecībā uz jaunattīstības valstu pagalvojumiem, ka ES īsteno nevienlīdzīgas partnerattiecības, pirmkārt, sarunās par tirdzniecības darījumiem, kas, pēc ANO Āfrikas ekonomikas komisijas vārdiem, „nav pietiekami aptverošas” un „nav pārredzamas”, un ka ES gūst labumu no Āfrikas valstu nespējas risināt tiesiski sarežģītus jautājumus un, otrkārt, no tā, ka Eiropas pārtikas piegāde cita starpā tiek nodrošināta uz Āfrikas rietumu daļas zivsaimniecības rēķina?

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Atbilde uz Ryan kunga jautājumu. Jūs zināt, ka 2000. gada 23. jūnijā ar Kotonū Nolīgumu tika nodibinātas jaunas partnerattiecības starp Eiropas Savienību un 78 ĀKK valstīm. Šiem jaunajiem nolīgumiem vajadzētu veicināt globālu pieeju Eiropas Savienības un šo valstu attiecībām, pamatojoties uz komerciālu pieeju precēm un pakalpojumiem, saistītiem pasākumiem, pasākumiem veicināt reģionālo integrāciju un to, ka šiem tirdzniecības pasākumiem ir jāatbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas pieņemtajiem nosacījumiem. 2007. gada beigās tika noslēgti vairāki pagaidu nolīgumi, kas, kā Padome uzsvēra tās 2008. gada maija secinājumos, aplūko kaitējuma nodarīšanas risku tirdzniecībai, kas izraisīja nopietnas bažas.

Ir pilnīgi skaidrs, ka sarunu process par pilnveidotiem reģionālo ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ir viena no galvenajām Padomes prioritātēm. Turklāt Padome ir pieņēmusi jaunus secinājumus par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, ceturtos kopš 2006. gada, kuros atkārtoti tiek apgalvots, ka šo PTO nosacījumiem atbilstošo nolīgumu mērķis ir atbalstīt attīstību. Tādēļ šajā nopietnajā jautājumā valda viedokļu vienprātība ar Padomi, kā arī kopējs nodoms pilnveidot reģionālo ekonomisko partnerattiecību nolīgumus, kas nodrošinās ilgtspējīgu ekonomisko attīstību ĀKK valstīs.

Par sarunām atbildīgā komiteja ir sniegusi informāciju, ka pārtikas piegāde ir kopējo diskusiju pamatjautājums. Reģionālajā līmenī ir bijis stabils progress, un mūsu mērķis joprojām ir noslēgt pilnīgus reģionālo partnerattiecību nolīgumus, cik drīz vien iespējams.

Attiecībā uz partnerības nolīgumiem zivsaimniecības nozarē es vēlos atgādināt Parlamentam, ka pēc 2004. gada Padomes secinājumiem Kopiena ieviesa jauna veida divpusēju nolīgumu. Es domāju, pirmkārt, par to, ka Kopienas kuģiem vajadzētu piešķirt zvejošanas iespējas, pamatojoties uz pārredzamiem zinātniskiem atzinumiem, un es ceru, ka tā notiks, un, otrkārt, par to, ka daļu no Kopienas finanšu kompensācijas, kas noteikta tā dēvētajos nozares atbalsta nolīgumos, vajadzētu izmantot, lai attīstītu piekrastes kaimiņvalsts zivsaimniecības nozari, tā izveidojot atbildīgu un ilgtspējīgu zivsaimniecības nozari.

Visbeidzot, mums ir jāatceras, ka mums ir nepieciešami pagaidu nolīgumi, taču mums, cik vien ātri iespējams, ir jāpabeidz pilnveidot ekonomisko partnerattiecību nolīgumi, pie kā strādā Padomes locekļi.

  Eoin Ryan (UEN). - Kādus pārredzamus pasākumus Padome var ieviest, lai nodrošinātu ne tikai maksimālu efektivitāti tirdzniecības darījumos, bet arī maksimāli efektīvu atbalstu jaunattīstības valstīm?

Ņemot vērā to, ka mēs saņemam ziņas no vienas puses — no Komisijas — par EPN, bet pēc tam saņemam ziņas no otras puses — no NVO —, kuras ļoti kritizē EPN, ir ļoti grūti atklāt, kam ir taisnība šajā jautājumā un kas patiesībā gūst labumu no tā. EPN noteikti tiek pastāvīgi kritizēti, un tiek uzsvērts tajos vērojamais pārredzamības trūkums. Es vēlos, lai jūs komentētu šo jautājumu.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Attiecībā uz Rietumāfrikas zivsaimniecību es gribētu pateikt prezidentvalstij, ka šie zivsaimniecības nolīgumi, lai gan tie ir divpusēji, ES un Komisijai ir biežāk jākontrolē un jāpārskata, lai nodrošinātu to, ka lielās nabadzības un parādu dēļ uz šīm valstīm netiek izdarīts nepanesams un milzīgs spiediens, lai tās parakstītu šos izdevīgos nolīgumus, kas bieži kopumā izraisa nopietnu nepastāvīgu un bezatbildīgu resursu izmantošanu? Es uzskatu, ka tas, ko Eiropa dara šajā jomā, ir ļoti apšaubāms. Vai priekšsēdētājs varētu to komentēt?

  Manuel Medina Ortega (PSE). – (ES) Priekšsēdētājs kungs, es vēlos atkārtot Doyle kundzes jautājumu, taču es vēlos to formulēt mazliet savādāk.

Rietumsahāras zivsaimniecības pārvalde tika pārcelta uz Maroku pirms aptuveni divdesmit gadiem. Tur netika izdarīts nekāds spiediens. Eiropas Savienības zveja šajā rajonā ir bijusi minimāla, taču problēma ir šīs zivsaimniecības sliktā pārvalde.

Man jautājums ir šāds: kādus pasākumus mēs varam īstenot, lai par zivsaimniecību atbildīgām valstīm palīdzētu nodrošināt efektīvu kontroli? Nepietiek ar to, ka vienkārši neparakstām nolīgumus zivsaimniecības nozarē. Ja zivsaimniecības nozari atbilstoši nekontrolēs, tad vienmēr būs problēmas.

Vai Eiropas Savienība var kaut ko darīt, lai palīdzētu šīm valstīm efektīvi kontrolēt to zivsaimniecības un izvairīties no resursu izniekošanas, kā tas šobrīd notiek?

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Es uzskatu, ka šiem nolīgumiem ir jābūt ļoti pārredzamiem. Man personīgi nav nekādu komentāru par pārredzamības trūkumu. Mums ir jāpatur prātā, ka attiecībā uz šiem pagaidu nolīgumiem mēs esam pārejas posmā. Tie nav pilnībā apmierinoši, taču, ņemot vērā PTO nosacījumus, mēs nevaram rīkoties savādāk.

Otrkārt, godājamajam deputātam ir taisnība — valstis, kas tos noslēdza, kritizē šos nolīgumus. Iedarbīgums, kāds ir palīdzībai attīstības jomā, vienmēr ir ticis kritizēts. Skaidrs ir tas, ka mēs kopā ar Komisiju strādājam, lai nodrošinātu, ka šie palīdzības un atbalsta mehānismi ir pārredzamāki.

Treškārt, mēs vēlamies tuvināties globāliem nolīgumiem, kas ietver visas ieinteresētās puses un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus partnervalstīs.

Ceturtkārt, attiecībā uz Rietumāfrikas krasta zivsaimniecību es uzskatu, ka Doyle kundzei ir taisnība. Mums noteikti ir jānodrošina tās ilgtspējīga attīstība, un, lai kas arī notiktu, divpusējus nolīgumus nedrīkst noslēgt piespiedu kārtā. Kā jau godājamais deputāts minēja, mums ir jāpiemēro efektīvi pasākumi, lai kontrolētu zivsaimniecības resursus. Tas nav viegli. Dabiski, mums ir jāņem vērā ekonomiskās attīstības situācija un jāpalīdz šīm valstīm labāk integrēties starptautiskās tirdzniecības zonās.

  Priekšsēdētājs. − Jautājumu Nr. 6 neuzdeva, jo jautājums par šo tematu jau tika uzdots Padomei septembra otrajā sesijā.

Jautājums Nr. 7 (Manuel Medina Ortega): (H-0719/08)

Temats: Lidojumu drošība

Ņemot vērā lidmašīnu negadījumu skaita pieaugumu pēdējos mēnešos dažādās pasaules daļās, vai Padome var apgalvot, ka tā tic esošo starptautisko noteikumu un lidojumu drošības procedūru pietiekamībai, vai arī tā atbalsta jaunu iniciatīvu iesniegšanu, kuru mērķis ir nodrošināt pilsoņu drošību gaisa transportā gan ES, gan ārpus tās gaisa teritorijas?

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, atbildot uz Ortega kunga jautājumu, es paziņoju, ka gaisa transports joprojām ir viens no drošākajiem transporta veidiem, taču ir taisnība, un es saprotu ikviena izjūtas, ka daži negadījumi, piemēram, šīs vasaras negadījums Spānijā, atgādina mums par šādu negadījumu ļoti traģiskajām sekām.

Viena no Padomes galvenajām prioritātēm joprojām ir uzlabot lidojumu drošību. Es vēlos atgādināt Parlamentam, ka Parlaments un Padome ir pieņēmuši regulu, kas nosaka ar risku saistīto aviokompāniju melno sarakstu. Šī regula ļauj aizliegt nedrošam lidaparātam izmantot Kopienas gaisa teritoriju un ir efektīvs veids, kā uzlabot starptautisko drošības standartu piemērošanu valstīs, par kurām Komisija uzskata, ka tās neievēro obligātos drošības nosacījumus. Šo sarakstu regulāri atjauno.

Šajā svarīgajā lidojumu drošības jomā vēl viens svarīgs aspekts ir Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidošana, kuras misija ir veicināt iespējami augstāku civilās aviācijas drošības līmeni un vides aizsardzību. Kopienas iestādes arī ir risinājušas gadījumus, kad gaisa kuģus Kopienas teritorijā vada trešo valstu pārvadājumu uzņēmumi, t.i., pārvadājumu uzņēmumi ārpus Kopienas, un ir noteikti Kopienas noteikumi par licenču piešķiršanu apkalpei, darbībai un drošības standartiem.

Acīmredzams, kā godājamais deputāts pareizi saka, šie noteikumi ir jāpapildina un jāpaplašina, un Komisija, es ceru, iesniegs dažus ierosinājumus, cik vien drīz iespējams. Šos priekšlikumus aplūkos Padome un Parlaments saskaņā ar paredzēto procedūru, ar ko jūs jau esat iepazīstināti.

Mums ir arī jāsadarbojas ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju, kas, protams, ir galvenais partneris šajā jomā, un prezidentvalsts Francija ir apņēmusies pastiprināt darbu pie lidojumu drošības. Tā jau ir sākusi izskatīt jaunos Komisijas priekšlikumus, ko pieņēma pagājušā gada jūnijā, par Kopienas drošības noteikumu izstrādi lidostām, gaisa satiksmes kontrolei un aviācijas pakalpojumiem.

  Manuel Medina Ortega (PSE). - (ES) Liels paldies par jūsu izvērsto atbildi, Padomes priekšsēdētāja kungs. Tā bija ļoti izsmeļoša.

Mans papildu jautājums ir par negadījumu skaita pieaugumu, kas, kā runā, ir saistīts ar aviokompāniju savstarpējo konkurenci lēto lidojumu piedāvājumā. Patērētāji ir ļoti priecīgi, ka viņiem ir jāmaksā mazāk par lidojumu, taču es nezinu, vai Komisija ir veikusi kādus pētījumus, kas nosaka saistību starp zemo cenu lidojumiem un lidojumu negadījumu skaita pieaugumu.

  Robert Evans (PSE). - Mana piezīme attiecas uz visu minēto jautājumu par lidojumu drošību. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad pasažieri, dažreiz Apvienotās Karalistes, dažreiz citu valstu pilsoņi, ir lietojuši pārāk daudz alkohola lidojuma laikā un apdraudējuši citus pasažierus un patiesībā arī visu gaisa kuģi.

Kā jūs domājat, vai ir pamatojums tam, lai pasažierus, kam ir līdzi alkohols, neielaistu lidmašīnā?

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Es uzskatu, ka Komisijai saistībā ar tās priekšlikumiem vajadzētu izpētīt visus apdraudējuma cēloņus. Atbildot uz pēdējo Evans kunga jautājumu, jāsaka, ka tad, ja atklājas, ka alkohols ir apdraudējuma cēlonis, kā tas arī varētu būt, tad es piekrītu pasažieru neielaišanai lidmašīnā. Mums ir arī jādomā par pasažieru uzvedību vispār, jo ne jau tikai zemo cenu lidojumos, kuru skaits nemaz nav tik liels, ir vērojami šādi starpgadījumi. Līdz ar šo es esmu atbildējis arī Ortega kungam.

Tomēr, atbildot uz Ortega kunga jautājumu, jāsaka, ka es nezinu, vai ir tieša saistība starp zemo cenu lidojumiem un negadījumu skaitu, ja tāds bija jūsu jautājums. Patiesība ir tāda, ka ir saistība starp aviokompānijas izmaksu samazināšanas mēģinājumiem, īpaši attiecībā uz tehnisko apkopi, drošību un lidaparāta ekspluatācijas laiku, un negadījumu skaitu. Mums ir jācīnās par to, lai ar esošo komiteju un, vēl svarīgāk, ar CESAR projekta palīdzību, nodrošinātu šo aviokompāniju darbības labāku kontroli, īpaši tehniskās apkopes jomā, kuras trūkumi, kā apliecina aptauja, dažkārt ir cēlonis šiem negadījumiem, kuros diemžēl ir bijuši upuri. Es uzskatu, ka mums tiešām ir jāpievērš īpaša uzmanība tehniskās apkopes jomai.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Paldies, ka devāt man vārdu, kaut arī pārtraucu jūs. Mēs mazliet novirzīsimies no temata, izmantojot priekšsēdētāja labvēlību. Mēs vēlētos tikai, lai jūs mums dodat cerības. Vai jūs, lūdzu, varētu kaut ko darīt, lai mēs varētu nokļūt Strasbūrā — ielidot Strasbūras lidostā un nokļūt uz šo vietu? Strasbūra ir skaista pilsēta, bet mēs nevaram tur nokļūt, un tādēļ mēs visi sūdzamies par šeit paredzētajām sēdēm.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Es priecājos, ka varu atbildēt Doyle kundzei. Man viņa ļoti patīk, un es viņu ļoti apbrīnoju. Es vēlos uzsvērt, ka mēs nopietni cenšamies uzlabot piekļuvi Strasbūrai un ka, kā jūs zināt, mēs subsidējam piecas aviokompānijas. Francijas valdība šobrīd tērē vairāk nekā 22 miljonus, lai garantētu, ka šīs aviokompānijas lido uz Strasbūru. Mēs arī esam centušies uzlabot dzelzceļa satiksmi starp Briseli un Strasbūru ar atzaru caur Roissy un līniju starp Thalys un TGV. Mums nepārprotami ir jādara vairāk. Mēs centīsimies un turpināsim pie tā strādāt. Šobrīd mēs apspriežam, kā uzlabot jūsu minētos pakalpojumus, un es jums piekrītu, ka šī ir skaista pilsēta.

  Priekšsēdētājs − Jautājums Nr. 8 (Robert Evans): (H-0721/08)

Temats: Elektroniskās pases

Kādas garantijas Padome var sniegt, ka elektroniskās pases dažās lidostās nemazinās drošību vai nepalielinās iespējas uzdoties par citu personu, ja atbildīgais ierēdnis neizmantos vizuālo pārbaudi?

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, atbildot uz Evans kunga jautājumu, jāsaka, ka Padome patiesībā piešķir lielu nozīmi kontroles palielināšanai uz Eiropas Savienības ārējām robežām, ko jau atkārtoti uzsvēra šorīt.

Mēs nevēlamies veidot Eiropu par cietoksni, taču mums ir jāpatur prātā, ka Šengenas zona ir paplašināta un ka Šengenas sistēmai ir jādarbojas absolūti efektīvi, un ka mūsu kopējā atbildība ir apkarot pārrobežu noziedzību un nodrošināt, ka pretlikumīgas darbības tiek pilnībā novērstas.

Tādēļ Padome jau ir parūpējusies par jaunu tehnoloģiju labāku izmantošana mūsu ārējo robežu aizsardzībā. Komisija ir izdevusi visumā atzinīgi vērtējamu paziņojumu, kura nosaukums ir „Nākamie soļi robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā”, kas mums šķiet lielisks priekšlikums.

Ir svarīgi arī nodrošināt, lai, atvieglojot pārbaudes robežpunktos, nerastos šaubas par Šengenas zonas vienotību un drošību, par ko es varu nomierināt Evans kungu. Automatizēta ceļotāju identitātes pārbaude nedrīkst samazināt robežu drošību. Kā jūs zināt, Regula (EK) Nr. 2252/2004 dod garantijas. Šis dokuments nosaka precīzus standartus biometriskajiem identifikatoriem, kas ir jāievieš dalībvalstu izdotajās pasēs un ceļojuma dokumentos. Šie nosacījumi palielina pasu drošību un ļauj mums efektīvi apkarot dokumentu viltošanu, izveidojot ticamāku saikni starp dokumentu un tā īpašnieku. Šajā regulā iekļautās garantijas ir jānostiprina, un mums ir jāturpina šī iniciatīva — tā ir visa imigrācijas un patvēruma pakta ideja, ko prezidents Sarkozy kungs sīki un plaši aprakstīja šī rīta sēdē.

Svarīgi ir tas, ka mums ir tiesisks pamats pasākumu īstenošanai. Evans kungs, vēl svarīgi ir tas, ka vienlaikus ar šo paktu mēs esam izteikuši kopēju politisko gribu garantēt drošību, kas ir būtiski paplašinātās brīvības telpas kontekstā.

  Robert Evans (PSE). - Tāpat kā ministram arī man nav vēlmes padarīt Eiropu par cietoksni, un es vēlos saprātīgas drošības pārbaudes un jaunu tehnoloģiju izmantošanu. Taču es esmu redzējis, kā šo pasi izmanto, un gribu zināt, ko es nesaprotu. Procedūra ir šāda: persona, kam ir elektroniska pase, pienāk pie ierīces, novieto savu pasi uz nolasītāja un, ja ar pasi viss ir kārtībā, tad iet cauri kontroles zonai. Es nesaprotu, ko gan vēl šī ierīce var pārbaudīt, izņemot to, vai attiecīgajai personai ir derīga pase.

Ierīce nepārbauda, vai šīs personas pase ir izsniegta uz viņa vai viņas vārda. Tādēļ pēc manas izpratnes, ministra kungs, nekas mani neattur izmantot jūsu pasi, ja jūs man to aizdotu, lai es izietu cauri kontrolei, vai arī kāda ievērojama cilvēka, piemēram, McMillan-Scott kunga pasi, jo nav neviena, kas pārbauda, vai fotogrāfija un cilvēks ir viena un tā pati persona.

Es gribu uzzināt, kur faktiski tiek pārbaudīta pases uzrādītāja un pasē redzamās personas identitāte.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Es jums pateicos, Evans kungs, par jautājumu — uz to ir viegli atbildēt. Nē, es uzskatu, ka, ja mums ir šāds nopietns trūkums identitātes pārbaudes līmenī, un tas man ir jāpārbauda, tad mums patiešām ir jānodrošina, ka identitātes tiek pārbaudīta. Tas man šķiet pavisam skaidrs. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka notiek mainīšanās ar pasēm.

Tādēļ es paturēšu jūsu novērojumus prātā. Mēs pārbaudīsim to, ko jūs teicāt, un jūs varat būt mierīgs par to, ka, izmantojot Padomes rīcībā esošos pasākumus un piemērojot Imigrācijas un patvēruma paktu, mēs vēlreiz apsvērsim, vai būtu vēlams šim jautājumam pievērst īpašu uzmanību Šengenas zonas kontekstā. Tas ir jāizdara.

  Priekšsēdētājs. − Jautājums Nr. 9 (Marian Harkin): (H-0723/08)

Temats: Brīvprātīgais darbs

Vai Padome varētu pateikt, vai prezidentvalsts Francija atbalstīs prasību, lai Eurostat iesaka ieviest ANO Rokasgrāmatu par bezpeļņas iestādēm nacionālo grāmatvedību sistēmā, ņemot vērā faktu, ka tā ir viena no statistikas jomām, kas tiešā veidā attiecas uz Eiropas valstu pilsoņiem un tādēļ vērtē pilsoņu iesaistīšanos brīvprātīgās darbībās, tādējādi pirmo reizi ļaujot skaidri pamanīt šo darbu statistikas sistēmā?

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, atbildot uz Harkin kundzes jautājumu, jāsaka, ka Komisija, kā viņa to zina, sāka diskusijas Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komitejā. Tas ir Eurostat, es domāju. Pēc diskusijām komiteja uzskatīja, ka ir jāveic papildu pētījums akadēmiskā līmenī, lai definētu saskaņotus identifikācijas kritērijus bezpeļņas iestādēm un varētu šīs iestādes droši salīdzināt laikā un telpā. Šis jautājums par statistiku ir svarīgs tādēļ, ka struktūras brīvprātīgo sektorā ir ļoti dažādas, un mums tās ir labāk jāsaprot. Svarīgi ir tas, un es vēlos pārliecināt godājamo deputāti par to, ka Padome ļoti cenšas attīstīt brīvprātīgo darbu. Eiropas pilsoņiem, īpaši jauniešiem, ir svarīgi saprast, ka Eiropas centieni ir arī viņu centieni. Nesen veiktajos pētījumos mēs vērojām, ka jaunieši noteikti nav vislielākie Eiropas atbalstītāji, neskatoties uz iespējām, kādas viņiem tiek dotas.

Tādēļ novembrī Padomes programmā „Izglītība, jaunatne un kultūra” vajadzētu pieņemt ieteikumus par brīvprātīgā darba veicēju mobilitāti Eiropā, lai veicinātu brīvprātīgo darbu Eiropā un tādējādi radītu skaidrāku priekšstatu par Eiropu, īpaši gados jaunajiem pilsoņiem.

  Marian Harkin (ALDE). - Pirmām kārtam es pateicos priekšsēdētājam par atbildi un patiešām slavēju prezidentvalsti Franciju par tās iniciatīvu mobilitātes jomā. Tomēr jūs atbildē citējat Eiropas Komisijas vēstuli, kas nav nekas vairāk kā maldināšana, jo tajā ir teikts, ka uzsvars tika likts uz tiesiskā statusa dažādošanu un saskaņotu identifikācijas kritēriju trūkumu bezpeļņas iestāžu aktivitāšu noteikšanai dažādās valstīs. Ministra kungs, jūs ļoti labi zināt, ka 32 valstis jau izstrādā šos kritērijus bezpeļņas iestādēm, un man prieks, ka starp tām ir arī Francija un Čehijas Republika, kas būs Padomes prezidentvalsts no janvāra. Tādēļ es uzskatu, ka Komisija, kā jau es teicu, maldina mūs un atliek šo jautājumu, un, ņemot vērā, ka Francija pati gatavo šīs atskaites, es vēlētos dzirdēt, ka jūs vismaz iesakāt, lai Eurostat iesaka visām ES valstīm sagatavot šādas atskaites.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Vairāk nekā 100 miljoni dažādu vecumu, dažādas reliģiskās piederības un tautību eiropiešu veic brīvprātīgo darbu, un sociālajam kapitālam, ko rada aktīvs brīvprātīgais darbs, izmantojot daudzslāņainas partnerattiecības, ir svarīga nozīme ticībā vietējai demokrātijai. Tādēļ es atbalstu plānu izziņot 2011. gadu par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu. Vai Padome nedomā, ka līdz 2011. gadam mēs varētu un mums vajadzētu darīt ko vairāk nekā mēs esam darījuši līdz šim šajā jomā?

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Mans jautājums attiecas uz to, kā šāda statistika tiek apkopota. Atkal un atkal mēs redzam, ka statistika Eiropā sarindo dažādas valstis, piemēram, Vāciju, Spāniju, Poliju un tā tālāk, taču reti atsaucas uz Eiropu kopumā, proti, uz Eiropu ar 27 dalībvalstīm. Tomēr šos statistikas datus pēc tam salīdzina ar ASV, Indijas un Ķīnas datiem. Mums vajadzētu censties, lai nodrošinātu, ka statistika aplūko Eiropu ar visām 27 valstīm tieši tāpēc, ka brīvprātīgo darbs ir mums īpaši svarīgs.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi, un es vispirms atbildēšu Pleštinská kundzei un pēc tam Harkin kundzei un Rübig kungam, ka jāparūpējas par to, lai brīvprātīgo darbs ar kāda simbola palīdzību atspoguļotu kādu ideju sabiedrībā, un tādēļ 2011. gadam vajadzētu kļūt par brīvprātīgā darba gadu. Tādēļ prezidentvalsts Francijas vēlas tam sagatavoties un patiešām veicināt jauniešu mobilitāti, un parūpēties, lai brīvprātīgo darba jomā ir vērojams progress visā Eiropā.

Atbildot uz jautājumu par statistiku, es vēlos atgriezties pie Doyle kundzes teiktā. Kā jau Rübig kungs teica, es tiešām atbalstu to, lai mēs būtu labāk informēti par to, ko Eiropa dara attiecībā uz kopienu un labdarību, kā arī par lielāku pārredzamību. Tomēr mēs arī varam viegli saskatīt, cik tālu sniedzas Eiropas humānisma tradīcijas attiecībā uz citiem pasaules reģioniem, īpaši ASV, bet tikpat labi uz jebkuru citu reģionu, un šeit es domāju Āziju.

Es gan neesmu speciālists šajā jautājumā, tomēr mums ir arī jāvienkāršo statistikas prasības, kā arī jāmēģina vienkāršot un atvieglot slogu tām struktūrām, kam dažkārt ir maz līdzekļu. Personīgi es atbalstu to, ka mums būtu jāzina attiecīgo skaitļu statistika un ka mēs ejam tajā virzienā, kurā jūs iesakāt. Es esmu pret vienveidību šajā jomā — es uzskatu, ka ir svarīgi saglabāt kaut kādu dažādību, un es neredzu, ka tas jelkādi kavētu šo labo pieeju statistikai. No otras puses, man liekas svarīgi nodrošināt, lai prasības, kuru noderīgumu es saprotu un kurām ir jābūt, būtu proporcionālas tam, ko mēs mēģinām, proti, atslogot īpaši tās struktūras, kurām ir maz administratīvo darbinieku.

  Priekšsēdētājs. − Jautājumi Nr. 10 un 11 ir apvienoti, jo tie ir ļoti līdzīgi, taču to autoriem būs iespēja uzdot papildjautājumus ministram.

Jautājums Nr. 10 (Avril Doyle): (H-0725/08)

Temats: Eiropas Savienības politika attiecībā uz ģenētiski modificētiem produktiem

Vai prezidentvalsts un Padome piekrīt, ka pašreizējā ES „nulles tolerances” politika, kas aizliedz importēt produktus, kuri nav apstiprināti ES un satur nejaušus vai zema līmeņa ĢMO, rada lielas piegādes problēmas ES lauksaimniecības uzņēmumiem, kas ir atkarīgi no graudu un barības importa?

Šie produkti bieži satur iepriekš ES apstiprinātos ĢMO, tomēr, ja atrod kaut nelielas pēdas no neatļauta ĢMO, tad šos produktus aizliedz un iznīcina. Šim procesam trūkst zinātniskas stingrības un viengabalainības.

Komisijas Kopīgais pētniecības centrs nesenajā ziņojumā nācis pie secinājumiem, ka „līdz šim nav atklāta nekāda vērā ņemama to ĢM pārtikas produktu ietekme uz veselību, kuri bija iesniegti to lietošanas reglamentēšanai.”

Ņemot vērā Kopīgā pētniecības centra ziņojuma secinājumu un neatbilstošo kavēšanos veikt ĢM šķirņu novērtēšanas procesu, kādus pasākumus īstenos prezidentvalsts, lai nodrošinātu ĢM produktu drošības novērtējumu Eiropas Savienībā?

Jautājums Nr. 11 (Mairead McGuinness): (H-0730/08)

Temats: Debates par stratēģiskajiem aspektiem saistībā ar ĢMO

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs nesen aicināja dalībvalstis iecelt augsta līmeņa pārstāvjus, kas piedalīsies diskusijās par stratēģiskajiem aspektiem saistībā ar ĢMO. Grupā aplūkotie jautājumi ietver apstiprināšanas procedūru darbību, asinhronas ĢMO atzīšanas ietekmi un debates sabiedrībā par ĢMO jautājumu. 17. jūlijā notika pirmā augsta līmeņa grupu tikšanās, otra tikšanās notiks šomēnes.

Vai Padome var norādīt, kādi panākumi bija diskusijās un kad augstākā līmeņa darba grupa paredz iesniegt ziņojumu?

Vai Padome var komentēt to, kā augsta līmeņa darba grupas mērķi un ieteikums/ieteikumi varētu atšķirties no tiem ieteikumiem, ko ierosina ĢMO darba grupa un uzsver Vides padome?

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es priecājos, ka man ir iespēja atbildēt gan Doyle kundzei, gan McGuinness kundzei. Prezidentvalsts Francija nolēma turpināt sarežģītās un politiski ļoti jutīgās debates par ĢMO, debates, ko sāka iepriekšējā prezidentvalsts, lai nonāktu pie secinājuma par šo tematu līdz gada beigām.

Doyle kundze, McGuiness kundze, vakar Vides padomē bija viedokļu apmaiņa par ĢMO pēc tam, kad vides ministriem bija neoficiāla tikšanās pagājušā gada jūlijā Celle Saint-Cloud, kā jau jūs zināt. Šīs diskusijas turpināsies, lai pieņemtu darba secinājumus decembra Eiropadomei, kas notiks Francijas prezidentūras beigās.

Kādā virzienā šobrīd norit debates? Pirmkārt, ir jāpalielina vides inspekcijām un novērtējumiem paredzētie līdzekļi, saskaņojot tos Eiropas līmenī, un saistībā ar to ir pavisam skaidrs, ka es nelaidīšu garām iespēju ziņot par šo pārdomu rezultātiem decembrī.

Šo pārdomu kontekstā mums ir arī jāņem vērā sociālie un ekonomiskie kritēriji ar ĢMO saistīto risku pārvaldībā un jāaplūko, kā mēs varam uzlabot zinātniskās kompetences piemērošanu, izveidot saskaņotus marķējumu sliekšņus un visbeidzot ņemt vērā dažu jutīgu vai aizsargājamu jomu vārīgumu.

Tādēļ, kā jūs zināt, priekšsēdētājs Barroso kungs ir izveidojis augsta līmeņa darba grupu šī jautājuma risināšanai, un es uzskatu, ka jums kopā ar Komisiju vajadzētu pavērot, cik tālu ir pavirzījies šīs grupas darbs. Par to vēl nav publicēts neviens ziņojums. Grupa pēta tiesisko pamatu, ar to saistītos jautājumus attiecībā uz vidi un tirdzniecību un lauksaimniecības produktu cenu pieaugumu un tā ietekmi uz ĢMO jautājumu.

Kā jau es teicu, ir svarīgi tas, ko Padome ir atklājusi, un ir jānodrošina jaunas pamatnostādnes attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu ātru pieņemšanu, lai apzinātu ĢMO ilgtermiņa risku vides jomā. To es vēlējos uzsvērt.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Es pateicos prezidentvalstij Francijai par atbildi, taču, kaut arī nav saņemts gaidītais augsta līmeņa darba grupas ziņojums, ja Pasaules Tirdzniecības organizācijai ir kāda teikšana, vai ziņojumā nevajadzētu iekļaut vismaz vienotu drošības novērtēšanas un apstiprināšanas procesu tiem ĢM produktiem, ko tirgo pasaulē? Mēs taču nesakām, ka Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā un Japānā piemēro ārkārtīgi efektīvas ĢM produktu drošības novērtēšanas procedūras un apstiprinājumus tādēļ, ka patērētāji šajās valstīs ir pakļauti lielākam riskam. Visbeidzot, vai prezidentvalsts Francija nepiekrīt, ka jebkādam citam novērtējumam, izņemot lietpratēju veiktam un uz zinātniskiem novērojumiem pamatotam drošības novērtējumam un atļauju piešķiršanas procedūrām attiecībā uz ĢMO, trūks integritātes, un tas diskreditēs mūsu Parlamenta pieņemtos tiesību aktus?

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Es uzskatu, ka tas, ka jūs šos divus jautājumus apvienojāt vienā jautājumā, kā to ir iespējams izdarīt, atstājāt mani bez atbildes, jo mans jautājums ir ļoti specifisks. Pirmkārt, es neesmu pārliecināta, ka ar šo augsta līmeņa darba grupu bija pilnvērtīga sadarbība. Taču es vēlos zināt, kāds progress, ja vispār tāds bija, tika panākts un kad tiks iesniegts ziņojums, jo man šķiet, ka Eiropa vairāk atbalsta pasākumus nekā rīcību attiecībā uz ĢM, taču mums ir nepieciešama rīcība, jo mēs esam situācijā, kad viena ļoti liela valsts, proti, ASV, kā arī citas valstis ir ļoti apmierinātas ar to, kā tās novērtē ĢM produktus, bet Eiropa vēlas atšķirīgus kritērijus. No jūsu atbildes es sapratu, ka jūs meklējat kaut ko daudz „bargāku”, lai ko tas arī nozīmētu, bet problēma vēl arvien paliek neatrisināta.

  Priekšsēdētājs. − Patiesībā tā bija Padome, kas lūdza šos jautājumus apvienot.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Es uzņemos atbildību. Priekšsēdētāja kungs, es jums varu apliecināt, ka jūsu darbs šeit tiek novērtēts. Es uzņemos visu atbildību saistībā ar šo gadījumu un atvainojos McGuinness kundzei.

Atbildot uz Doyle kundzes jautājumu par iespējamo izskatīšanu, īpaši par lietpratēju salīdzinošiem novērtējumiem, Padome ir sākusi auglīgu viedokļu apmaiņu ar ekspertiem no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI), īpaši attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu. Šīs diskusijas ir nesušas lielu ieguldījumu, īpaši par tematu, kas saistīts ar novērtējuma izvēršanu attiecībā uz apkārtējo vidi, tehnoloģiskās kompetences piemērošanas uzlabošanu, kā jau es teicu, un dažu jutīgo jomu ņemšanu vērā.

Salīdzinošie novērtējumi man šķiet darbs pareizajā virzienā. Es uzskatu, ka tā būtu veselīga attīstība. Attiecībā uz McGuinness kundzes paustajām bažām, es uzskatu, ka mēs nevaram iztikt bez rūpīga novērtējuma attiecībā uz ĢMO ilgtermiņa ietekmi uz vidi. Man ir zināma Amerikas nostāja šajā jautājumā. Attiecībā uz Eiropas bažām mums ir jāpatur prātā arī bažas attiecībā uz ilgtermiņu un tādēļ jāveic patiešām rūpīgs novērtējums.

  Priekšsēdētājs. − Jautājums Nr. 12 (Jim Higgins): (H-0728/08)

Temats: Stāvoklis Zimbabvē

Vai Padome varētu norādīt, vai tā ir mainījusi savu viedokli par stāvokli Zimbabvē tādēļ, ka rakstīšanas laikā centieni lauzt Thabo Mbeki vienošanos nav izdevušies un Zimbabves iedzīvotāji turpina ciest grūtības, kamēr Eiropas Savienība turpina noraudzīties no malas uz neveiksmīgajām sarunām?

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, šī būs atbilde Higgins kungam. Mēs turpinām pievērst ļoti lielu uzmanību stāvoklim Zimbabvē un esam ļoti nobažījušies par to. Tādēļ mēs jau kopš pagājušā gada aprīļa esam nosodījuši šo vardarbību. Mēs esam nosodījuši veidu, kādā notika vēlēšanas, taču es neatgriezīšos pie šī temata. Tā kā mēs esam Eiropas Savienība, tad mēs esam mēģinājuši panākt, lai Drošības padome pieņem ļoti nopietnu rezolūciju par Zimbabvi.

Pēc vienošanās noslēgšanas par vienotas valdības izveidi, kas tika parakstīta Dienvidāfrikas attīstības kopienas (SADC) aizbildnībā 15. septembrī, Eiropas Savienība ir vērsusies pie saviem partneriem, lai izveidotu uzticamu vienotu valdību, cik ātri vien iespējams, citiem vārdiem sakot, īstenot Zimbabves iedzīvotāju gribu, kā tika pausts 29. martā.

Sarunas turpinās, taču pēc prezidenta Mugabe plāna paturēt svarīgos portfeļus viņa partijai (es atgādinu jums, ka tā zaudēja vēlēšanās, kuru otrā kārta bija negodīga), šie starpniecības centieni nav izdevušies. Padome norādīja, ka tā turpinās rūpīgi kontrolēt situāciju.

Turklāt tā atbalstīja SADC starpnieka centienus prezidenta Mbeki vadībā, lai panāktu apmierinošāku rezultātu attiecībā uz Zimbabves iedzīvotāju izdarīto izvēli 29. martā. Ja šos centienus turpinās bloķēt, tad mēs esam gatavi īstenot papildu pasākumus, ieviešot sankcijas pret Zimbabves iestādēm.

Tā kā valstī ir ļoti smags humanitārais stāvoklis un mēs nevēlamies, lai iedzīvotāji kļūtu par šī stāvokļa upuriem, Komisija tikko ir piešķīrusi papildu 10 miljonus eiro šī stāvokļa risināšanai.

Tātad attiecībā uz ekonomisko un sociālo aspektu es vēlos atgādināt Parlamentam, ka tiklīdz tiks izveidota uzticama vienota valdība, Eiropas Savienība būs gatava pieņemt atbalsta pasākumus demokrātijas stiprināšanai un ekonomikas atveseļošanai šajā valstī.

Tādēļ es vēlos jums atgādināt, ka mēs saglabājam modrību un ka Eiropas Savienība saglabā aktivitāti visās jomās — politikas, diplomātijas, ekonomikas un humanitārajā —, lai nodrošinātu taisnīgumu Zimbabves tautai.

  Priekšsēdētājs. − Man ir divi papildinājumi šim jautājumam, taču šis būs pēdējais jautājums. Diemžēl mums ir jābeidz šī sēde. Es vēlos pateikties ministram par viņa izvērstajām atbildēm. Ikviens šajā sēžu zālē, kas ir iesniedzis jautājumu, saņems rakstisku atbildi.

(Gay Mitchell starpsauciens no sēžu zāles)

Mitchell kungs, es saprotu jūsu problēmu. Es ievēroju grafiku. Ja citi to nedara, tā ir viņu problēma, taču es atbildu par sevi. Jautājumu laika sākumā es teicu, ka mēs beigsim plkst. 9.00.

(Gay Mitchell starpsauciens no sēžu zāles)

Mēs cenšamies šeit saglabāt kārtību, bet es augstu vērtēju jūsu bažas.

(Gay Mitchell starpsauciens no sēžu zāles)

Es ņemu vērā jūsu piezīmes, taču es nedomāju, ka mani par to var vainot.

  Jim Higgins (PPE-DE). - (GA) Padomes priekšsēdētāja kungs, Padomei ir zināms, ka Nacionālā demokrātiskā konference vēlas panākt jaunas vēlēšanas un ka plāni organizēt sarunas par varas sadalījumu Svazilendā ir atlikti uz nedēļu.

Šī kavēšanās ir radusies tādēļ, ka ir atteikums izdot pasi opozīcijas vadītājam Morgan Tsvangirai. Ministra kungs, vai jūs domājat, ka tas ir pareizi vai ka tas palīdzēs kaut ko atrisināt? Vai jūs esat pārliecināts, ka tādējādi varēs nodrošināt ilgtspējīgu kārtību ilgtermiņā?

  Colm Burke (PPE-DE). - Es tikai vēlos zināt, vai Eiropas Savienība ir tieši iejaukusies, iesaistot ieinteresētās puses politiskajos procesos Zimbabvē. Pat ja tā atrisina politiskos jautājumus jau sākumā, tai būs nepieciešams liels atbalsts gan ekonomikas, gan jaunu tirdzniecības attiecību izveidošanas jomā. Es tikai vēlos zināt, vai Eiropas Savienība ir nodibinājusi attiecības ar ieinteresētajām pusēm.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Kā jau Higgins kungs norādīja, stāvoklis joprojām izraisa lielas bažas, un mēs saprotam, kas pašreiz padara ierosinātos risinājumus nepieņemamus opozīcijas vadītājiem, taču es uzskatu, ka ir jāorganizē trīspusēja tikšanās ar SADC, tas ir, ar Svazilendas, Angolas un Mozambikas politiskajiem spēkiem, Hararē 27. oktobrī.

Atbildot Burke kungam, jāsaka, ka ir pavisam skaidrs, ka sazināties ir ļoti grūti, ņemot vērā, ka runa ir par Tsvangirai kungu. Viņa pasi konfiscēja un neatdeva atpakaļ, viņš neieradās Svazilendā. Komisijai un tāpat arī Padomes priekšsēdētājam Bernard Kouchner ir visa nepieciešamā informācija un cieši sakari ar SADC pārstāvjiem un Mbeki kungu. No mūsu puses mēs varam vienīgi apliecināt, ka attiecības ar Zimbabvi tiks atjaunotas, bet tikai pēc tam, kad tiks nodrošināts tiesiskums un panākts apmierinošs risinājums. Tomēr ar Louis Michel un Bernard Kouchner mums ir visciešākie sakari, kādi vien var būt pašreizējā situācijā.

  Priekšsēdētājs. − Ar to jautājumu laiks beidzas.

Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

(Sēde tika pārtraukta plkst. 7.00 un atsākta plkst. 21.00).

SĒDI VADA: L. MORGANTINI
Priekšsēdētāja vietniece