Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 22. oktobris - Strasbūra

7. – Balsojuma skaidrojums

Balsojuma mutiski skaidrojumi

- Lēmuma priekšlikums: Catherine Ashton kandidatūras apstiprināšana Eiropas Komisijas locekles amatā (B6-0575/2008)

  Toomas Savi (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju baroneses C. Ashton iecelšanu Komisijas locekles amatā, un es gribētu uzsvērt, ka jau tas vien, ka viņai piešķirts pēra tituls uz mūžu, liecina par viņas izcilo darbu Apvienotās Karalistes labā. Es esmu pārliecināts par to, ka viņa būs tikpat cienījama komisāres amatā kā iepriekšējais pērs. Lordu F. A. Cockfield 1984. gadā komisāra amatā no Apvienotās Karalistes iecēla Margaret Thatcher valdība. Viņš Briselē paveica izcilu darbu, nodibinot vienotā tirgus pamatus.

Baronese C. Ashton sev vietu Eiropas Savienības vēsturē ir nodrošinājusi, ierosinot uzsākt Dohas sarunas. Tas ir milzīgs uzdevums, taču šo sarunu veiksmīgs iznākums ārkārtīgi palīdzētu jaunattīstības valstīm.

- Rezolūcijas priekšlikums: Eiropadomes sanāksme (B6-0543/2008)

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par Eiropadomes sanāksmi, jo tā ir divkosīga attieksme pret Īrijas referendumu un muļķīga pielīšana ekonomiski neizdevīgajiem mērķiem klimata pārmaiņu jomā. Oficiālais paziņojums pauž liekulīgu cieņu pret Īrijas izvēli noraidīt Lisabonas līgumu un tūlīt pēc tam, izmantojot šādos dokumentos ierasto šifrēto valodu, sāk pieprasīt, ka īriem jāpiekrīt šim Līgumam. Tā sauktā cieņa pret vēlētāju pieņemtajiem demokrātiskajiem lēmumiem neapšaubāmi nav patiesa.

Tagad mēs visi piedzīvojam nopietnas ekonomikas krīzes, vairākums no mums var atcerēties visļaunākās, bet ES raizējas par to, kā saglabāt sev izdevīgos klimata mērķus. Mūsu rūpniecība un ekonomika pašlaik nevar atļauties šo aizvien pieaugošo „zaļo” nodokļu nastu. Ar šādu rīcību mēs visi aizvien sekmīgāk padzīsim mūsu ražojošo rūpniecību uz Tālajiem Austrumiem.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es gribu runāt par 3. grozījumu, kurā mēs kritizējām vairākus komisārus par to, ka viņi neņēma vērā Eiropas Parlamenta pastāvīgās prasības ierosināt tiesību aktus labākai finanšu tirgus uzraudzībai. Tāda ir patiesā situācija, taču es domāju, ka ir svarīgi konstatēt, ka arī dalībvalstīm jāuzņemas sava daļa vainas. Manuprāt, pat tad, ja Komisija mēģinātu rīkoties, tā sastaptos ar ļoti lielu pretestību. Tomēr Komisija ir atbildīga, un, kamēr mums ir tāds regulējums, kas pamatots uz principiem, nevis uz noteikumiem, tai jākļūst vienkārši stingrākai, jo atvieglots regulējums nav bijis efektīvs.

Es gribu arī minēt 20. punktu, kur Parlaments atkārtoti apliecina, ka respektē Īrijas referenduma rezultātu, kā arī pārējo dalībvalstu ratifikācijas procedūras. Debatēs par Īrijas referendumu nepārtraukti atskanēja sūdzības, ka Parlaments nerespektē šo rezultātu. Nemaz nerunājot par ko citu, Parlaments šajā jautājumā nav kompetents, un tam nav pilnvaru rīkoties tādā vai citādā veidā. Tomēr, atšķirībā no mana kolēģa Allister kunga, es atzinīgi vērtēju šo priekšlikumu.

Visbeidzot, 20. punktā, manuprāt, ir iespējams pirms Eiropas vēlēšanām kliedēt Īrijas iedzīvotāju paustās bažas, taču mēs nedrīkstam pārāk zemu novērtēt to, kas šeit nepieciešams. Tas arī apstiprina, ka Parlaments ir gatavs piedāvāt palīdzību, lai veicinātu lielāku un informētāku sabiedrības viedokļa vienprātību. Es uzskatu, ka patiesībā tas jāizsaka šādi: „lai veicinātu informētāku sabiedrības viedokļa vienprātību.”

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, mūsdienu politikas visbīstamākā frāze ir: „kaut kas ir jādara”. Politiķiem ir nepamatotas un nesamērīgas bailes no iniciatīvas izrādīšanas, un to, ka tas „kaut kas” ir otršķirīgs, mēs redzam finanšu krīzes apstākļos. Nav nozīmes tam, kas ir šis „kaut kas”: Lielbritānijā tie ir 500 miljardi sterliņu mārciņu, Eiropā - 500 miljardi euro, ASV - 850 miljardi dolāru; labi, tas ir „kaut kas”, nu tad darīsim to, neņemsim vērā šādas rīcības faktiskās sekas.

Patiesībā jūs ar likumu nevarat aizliegt ekonomikas lejupslīdi, tāpat kā jūs nevarat izdot likumus par saules vai mēness gaitu. Tas, ko mēs tagad redzam, ir to pašu valdību, kas pārāk ilgi saglabāja pārāk zemas kredītprocentu likmes, radīto vieglo kredītu gadu nežēlīga korekcija. Tas bija politisks lēmums, nevis tirgus lēmums, un toreiz piepūstie baloni tagad saplok. Vienīgās faktiskās izmaiņas, ko radīja mūsu banku nacionalizācija un to vērienīgās sanācijas, ir tādas, ka tā vietā, lai samazinātu nodokļu apjomu un tādējādi palīdzētu cilvēkiem šajos grūtajos laikos, mēs viņiem uzkraujam jaunu papildu nastu. Mūsu nodokļu maksātājiem būs dārgi jāmaksā par mūsu iedomību.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz 9. grozījumu, pret ko balsoja mana grupa, PPE-DE grupai visbūtiskākais bija tas, ka demokrātijas process jāīsteno, neejot pa īsāko ceļu, kas rada demokrātijas deficītu, īpaši tagad, kad attiecībā uz emisiju tirdzniecību parlamentāro procesu nevar slavēt. Mēs esam pieredzējuši maldinošus paņēmienus, manipulācijas un, galu galā, to, ka referents neņem vērā savas grupas politisko gribu.

Ņemot vērā to, kādā strupceļā pagājušajā nedēļā nonāca Padome, šāda rīcība kļūst aizvien aktuālāka. PPE-DE grupa piedāvāja risinājumu problēmai, ko rada zaudējumi rūpniecībai, ierosinot atvieglot klimata pārmaiņu uzdevumus. Tāpēc ne vien ES rūpniecība, bet arī tirdzniecības apvienības atbalsta mūsu priekšlikumu par kritēriju noteikšanu, kas aizstātu dārgo emisijas kvotu izsoļu sistēmu. Mēs visi kopīgi vēlamies samazināt kaitīgās emisijas. Par to nav šaubu.

Jautājums ir par to, kā to izdarīt. Mūsu galvenās rūpes jāvelta mūsu planētai, taču es apšaubu to, ka klimata pārmaiņu apturēšanas pasākumi, izraisot bezdarbu ES, palīdzēs vadošajām klimatam draudzīgajām ekonomikām ekonomiskā pagrimuma brīdī.

  Peter Skinner (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, EPLP atzinīgi vērtē šo kopīgo rezolūciju un priekšlikumu attiecībā uz finanšu situāciju un ekonomiku kopumā. Attiecībā uz to, kas mums jādara turpmāk: ir taisnība, ka Parlaments ir atmetis vairākas prasības ─ kas zināmā mērā bija tāds kā vēlmju saraksts ─ un arī konkrētus rīcības priekšlikumus. Reizēm mēs esam tikuši tālāk nekā Komisija. Jā, dažreiz ─ varbūt valstisku iemeslu dēļ vai politisku interešu dēļ ─ mēs esam pieredzējuši, ka Parlaments ne vien noraida dokumentu, bet arī ierosina labus dokumentus.

Taču šādi aicinājumi ir diezgan raksturīgi mūsdienām un piederas pašreizējiem apstākļiem. Uzraudzības struktūrām jākļūst daudz stingrākām nekā jebkad agrāk, bet tas jādara ne tikai Eiropas, bet arī starptautiskajā līmenī. Mums ir jāraugās pāri Eiropas Savienības robežām. Tāpēc mums ir arī jāapzinās, kāda situācija attīstības palīdzības jomā ir visā pasaulē. Mums jāpapildina mūsu rezerves attīstības palīdzības jautājumu risināšanas ziņā, nevis jāizvairās no šiem jautājumiem, un ir cerība, ka, šādi rīkojoties, mēs ekonomikā sasniegsim visā pasaulē nepieciešamo līdzsvaru. Mūsu uzdevums ir pievērst uzmanību šiem jautājumiem. Mūsu uzdevums ir šajā jomā ieguldīt vairāk pūļu, un šo jautājumu es plašāk aplūkošu rakstiski.

  Ivo Strejček (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu apkopot iemeslus, kāpēc es balsoju pret šo rezolūciju. Pirmkārt, meklējot izeju no finanšu krīzes, valsts lomas nostiprināšana ir nepareizs risinājums. Otrkārt, stingrāks regulējums un jaunas Eiropas uzraudzības iestādes izveidošana, nenoskaidrojot kompetences jomas, nav zāles pret krīzi. Treškārt, tā kā Īrijas iedzīvotāji ir noraidījuši Lisabonas līgumu, tas nevar stāties spēkā. Šā iemesla dēļ Padomei jārespektē Īrijas referenduma iznākums. Ceturtkārt, Eiropadome nevēlas atteikties no saviem nereālajiem un ārkārtīgi dārgajiem mērķiem klimata pārmaiņu jomā. Tas galu galā nelabvēlīgi ietekmēs vienkāršo cilvēku dzīves līmeni.

  Gay Mitchell (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sākt ar to, ka pareizi būtu teikt, ka Lisabonas līgums nevar stāties spēkā, kamēr to nav apstiprinājušas visas 27 dalībvalstis, tomēr tas nenozīmē, ka Eiropai jāpārtrauc attīstība, un es, piemēram, negribu piedzīvot Eiropas attīstību bez Īrijas līdzdalības. Būdams Apvienotās Īrijas partijas Fine Gael vēlēšanu vadītājs, es gribu nepārprotami paziņot, ka Īrijas nostāja ir tāda - un tādai tai jābūt -, ka mēs gribam atrasties Eiropas centrā. Mēs vairs negribam būt sala, kas atrodas aiz salas, ko pārvalda briti savās interesēs. Mēs cienām Lielbritānijas intereses ─ tai ir tiesības uz tām. Mūsu intereses ir citur, un es negribu, lai kāds britu Parlamenta deputāts šeit celtos kājās un runātu manu vēlētāju vārdā vai Īrijas interesēs.

Es vēlos teikt, ka Apvienotās Īrijas partijas Fine Gael pārstāvji Eiropas Parlamentā PPE-DE grupā atbalsta ziņojuma vispārējo būtību, taču nepiekrīt tam, ka „ ir iespējams kliedēt Īrijas iedzīvotāju paustās bažas, nodrošinot risinājumu, kurš būtu pieņemams visiem pirms Eiropas vēlēšanām”, jo šis jautājums jāapsver pašiem Īrijas iedzīvotājiem pēc saviem ieskatiem un viņiem vēlamā brīdī. Šāds punkts mums jāpublicē.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – ES neesmu sevišķi apmierināta ne ar mūsu kopīgās rezolūcijas saturu, ne arī ar Padomes priekšsēdētāja N. Sarkozy uzstāšanos. Neraugoties uz to, es atzīstu, ka vienošanās vai vismaz spēja vienoties par zināma veida kopīgu pieeju ir ļoti nozīmīgs progress, jo visļaunākā vēsts, ko mēs varētu paziņot Eiropas iedzīvotājiem, būtu tāda, ka mēs vispār ne par ko nespējam vienoties. Tomēr es gribētu aicināt mazliet izmantot arī veselo saprātu. Šeit jāmin trīs aspekti. Pirmkārt, protams, tā ir finanšu krīze, otrkārt, ekonomikas lejupslīde, un trešais aspekts būtībā attiecas uz globalizācijas ietekmi mūsu iekšējā tirgū. Es par to jau esmu runājusi mēnešiem un pat gadiem ilgi. Šķiet, ka mēs nespējam saglabāt tādu attīstības līmeni, kas atbilst Eiropas rūpniecībai izvirzītajām prasībām, un mēs pat nespējam runāt par šo attīstību PTO līmenī. Šī neatbilstība ir mūsu galvenā problēma.

- Ieteikums: Harlem Désir (A6-0373/2008)

  Hubert Pirker (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, mēs visi labi zinām, ka pagaidu darba aģentūru skaits Eiropas Savienībā ārkārtīgi pieaug. No vienas puses, tas ir labi, jo tā rodas vairāk darba vietu, taču katrā valstī ārkārtīgi atšķirīgie noteikumi pašreizējā brīdī radījuši negatīvas sekas, sevišķi attiecībā uz darba ņēmējiem, jo veicina algu dempingu ─ zemas algas - un tādējādi arī vietējo darba ņēmēju izraidīšanu no darba tirgus. Galu galā, šāda situācija rada negodīgas konkurences apstākļus, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un rada priekšrocības tiem, kas nodarbina iespējami vairāk šādu pagaidu darbinieku, maksājot tiem iespējami zemākas algas.

Tāpēc mūsu mērķim, kas jāsasniedz ar šo direktīvu palīdzību, jābūt pagaidu nodarbinātības aģentūru regulējumam Eiropas Savienības līmenī un, it īpaši, vienlīdzīgiem darba un nodarbinātības apstākļiem pagaidu darbiniekiem un lietotājuzņēmumu darbiniekiem. Tas būtu Eiropas kā uzņēmējdarbības vietas interesēs, pirmkārt jau darba ņēmēju interesēs, un novērstu negodīgu konkurenci uzņēmumu starpā.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – Priekšsēdētāja kungs, jebkurš šīs direktīvas grozījums, vienalga, cik svarīgs, nozīmētu būtisku likumdošanas procesa novilcināšanu, un pagaidu darbinieki vēl ilgāk būtu juridiski neaizsargāti. Šī direktīva kavējas jau vairākus gadus. Tā ir arī sociālo partneru nolīgumu izpausmes forma. Tādēļ es nobalsoju par jebkādu grozījumu noraidīšanu.

- Ziņojums: Roberta Angelilli (A6-0404/2008)

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju par šo ziņojumu, jo mani patiesi uztrauc bērnu drošība tiešsaistē. Šo jautājumu izvirzīja arī daudzi mani Rietummidlendas vēlētāji. Es zinu, ka daudzi vecāki un skolotāji aizvien vairāk raizējas par to, ka bērni piekļūst viņiem nepiemērotai un potenciāli bīstamai informācijai.

Kopš internets visā pasaulē ir kļuvis par varenu plašsaziņas līdzekli, tas aizvien vairāk apdraud jauniešus visā pasaulē. Apvienotajā Karalistē nesen veiktais pētījums atklāja, ka pedofili uzrunājuši vienu no katriem desmit bērniem, kuri lieto tiešsaistes tērzēšanas telpas internetā. Atzīstot to, ka internets bērniem piedāvā izklaidi, iespējas un zināšanas, mums tomēr jāievieš pasākumi, kas viņus pasargātu, lietojot internetu. Es uzskatu, ka mēs esam atbildīgi par to, lai pasargātu bērnus no bīstamas informācijas un no tiem, kas vada tiešsaistes vietnes.

Eiropas Parlamentam ir jāveic svarīgs darbs, lai samazinātu nepiemērotu un nelikumīgu materiālu pieejamību un paaugstinātu sabiedrības informētību par briesmām, kādām pakļauti bērni tiešsaistē. Tādēļ es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un ES centienus aizsargāt mūsu bērnus. Bērniem jāizmanto visas šīs tehnoloģijas piedāvātās iespējas, nebaidoties no tiem, kas varētu viņus apdraudēt.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, pats par sevi internets ir ļoti labs izgudrojums, taču to aizvien vairāk izmanto noziedznieki, un tas savukārt ir izraisījis vispretīgākās noziedzības, proti, tirdzniecības ar materiāliem, kuros attēlota bērnu pornogrāfija, pieaugumu.

Ja jūs iztēlosieties, ka pagājušajā gadā vien šādu materiālu tirdzniecības apjoms internetā pieauga par 16 %, un pievienosiet tam gada laikā šāda veida fotogrāfiju izgatavošanai ļaunprātīgi izmantotos vairāk nekā 20 000 bērnu, jums radīsies priekšstats par šīs problēmas apmēriem. Mūsu mērķiem jābūt šādiem: vispārēja neiecietība bērnu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, stingri sodi vainīgajiem un maksimāla bērnu aizsardzība internetā.

Es apsveicu Eiropas Parlamenta atbalstīto pasākumu kopumu, kura darbības joma ietver gan palīdzības līnijas, gan bloķēšanas sistēmu uzstādīšanu, gan izglītību, gan policijas pastiprinātu iesaistīšanu, gan arī finanšu darījumu izsekojamību.

Šis Eiropas Parlamenta ziņojums ir ļoti svarīgs, jo tas raida spēcīgus signālus par mūsu sabiedrības vājāko locekļu ─ bērnu ─ aizsardzību.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – Internets ir lielisks palīgs, bet vienlaikus tas ir arī drauds ─ it īpaši tas apdraud bērnus. Bērni ar internetu prot apieties labāk nekā viņu vecāki, un tāpēc vecāki bieži vien neapzinās, kādos slazdos, sevišķi bērni, var iekļūt, stundām ilgi klejojot internetā. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un nobalsoju par to.

Es uzskatu, ka drošas interneta programmas palīdzēs samazināt milzīgo plaisu starp paaudzēm, kas pastāv attiecībā uz izpratni par internetu. Mums ir vajadzīga vecākiem un skolotājiem paredzēta informācijas kampaņa. Es atbalstu tādu kontaktpunktu izveidošanu katrā ES dalībvalstī, kuros būtu iespējams paziņot par nelegālām darbībām attiecībā uz drošību internetā.

Matti Juhani Saari Somijā internetā, arī YouTube vietnē, ievietoja videomateriālu, kurā redzams, kā viņš poligonā šauj ar pistoli. Vēlāk šis vājprātīgais šāvējs Somijas pilsētas Kauhajoki skolā nogalināja desmit jauniešus. Dāmas un kungi, es uzskatu, ka ar šīs programmas palīdzību mēs spēsim samazināt riska pakāpi un nodrošināsim to, ka jaunieši internetā nevarēs piekļūt šādiem videomateriāliem.

  Jan Březina (PPE-DE). – Es atbalstīju R. Angelilli ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas palīdzēs cīņā pret bērnu ļaunprātīgu izmantošanu internetā. Es gribētu, lai tiktu uzsvērts, ka jāuzlabo policijai pieejamie instrumenti. Konkrēti tas nozīmē Eiropas bērnu pornogrāfijas datu bāzes izveidošanu savienojumā ar palīdzības līnijām, kam varētu piekļūt policija. Tas būs ļoti lietderīgs instruments gadījumos, kas saistīti ar fotoattēlu pirkšanu, izmantojot vienādranga datņu apmaiņu, jo tas ļaus pārbaudīt, vai attiecīgā fotogrāfija jau ir parādījusies internetā un vai jau ir veikta izmeklēšana saistībā ar šo attēlu, tādējādi izvairoties no nevajadzīgas izmeklēšanas darbību dubultošanās. Efektīvs pasākums varētu būt arī tīmekļa vietnēs, kas satur bērnu pornogrāfiju, veikto maksājumu darbību uzraudzība, vienlaikus pilnībā pakļaujoties privātās dzīves aizsardzības un banku noslēpumu noteikumiem.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka bērnu drošību internetā var nodrošināt, tikai izmantojot daudzslāņainu pieeju, kas ietver bērnu, ģimeņu, skolu, visu telekomunikāciju uzņēmumu, interneta pakalpojumu sniedzēju un valdības iestāžu līdzdalību. Ir jāpaaugstina informētības un aizsardzības līmenis, kas, raugoties no tehniskā viedokļa, varētu atbalstīt un atvieglot ziņošanu par noziedzīgu rīcību un uzlabotu tās izmeklēšanas iespējas policijā. Es patiešām ticu, ka šī programma par interneta drošību to veicinās.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - Atļaujiet man papildināt pirmdien notikušās debates par bērnu aizsardzību, kuri izmanto internetu un citas saziņas tehnoloģijas. Es atbalstīju šo ziņojumu, un, protams, es to vērtēju ļoti atzinīgi. Tomēr programmā, ko mēs pieņēmām, nav akcentēta terminu saskaņošana attiecībā uz bīstamu saturu. Dalībvalstu uzskati dalās attiecībā uz to, kas vēl nav jāaizliedz un kas jau ir uzskatāms par noziedzīgu. Tas nenoliedzami traucē cīņā pret noziegumiem internetā, kam nav ne valstu, ne arī kontinentu robežu. Gribot negribot, mūsu bērnu dēļ saskaņošanai šajā jomā jākļūst par prioritāti.

  Koenraad Dillen (NI). – Priekšsēdētāja kungs, protams, es nobalsoju par šo ziņojumu. Ir jāapsveic apstāklis, ka Eiropa vēlas kaut ko darīt, lai aizsargātu bērnus pret daudzajām briesmām, kas šodien uzglūn internetā. Jaunieši jau no ļoti agras bērnības labi pārzina internetu, taču viņi, protams, ir arī pakļauti tā briesmām.

Ir aprēķināts, ka 9 no 10 bērniem vecumā no 8 līdz 16 gadiem internetā saskaras ar pornogrāfiska rakstura materiāliem. Tiešsaistes pornogrāfisko materiālu tirgotāji kļūst aizvien pārgalvīgāki. Papildus pedofiliem un pornogrāfisko materiālu tirgotājiem bērnus apdraud arī tiešsaistes laimētavas, kas izmanto agresīvus reklāmas paņēmienus. Sevišķi jaunāka vecuma bērni neapzinās ar tām saistītās briesmas.

Tāpēc ne vien vecākiem, skolām un skolotājiem, bet arī politiķiem jādara viss, lai aizsargātu bērnus pret visām šīm briesmām. Viņiem vajag ne vien uzraudzīt, bet arī paaugstināt informētības līmeni, it īpaši jaunāko sabiedrības locekļu vidū, jo viņus var visvieglāk ietekmēt un visvieglāk ievainot.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). – Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs. Vienā dokumentā ir grūti atrisināt visas problēmas, ar ko saskaras bērni, lietojot saziņas tehnoloģijas. Taču šī programma ir svarīga organizatoriskā ziņā. Debatējot par jauno tehnoloģiju ietekmi, mēs mēdzam runāt par to sociālajām, izglītības, kultūras un citām priekšrocībām un pārāk vēlu sākam apzināties to negatīvās sekas. Pašreizējie mehānismi tādu produktu ierobežošanai, kam ir kaitīga ietekme, ir ļoti svarīgi, lai samazinātu risku, taču paralēli tam mums vajadzīgas profilaktisku pasākumu programmas. Tagad, kad mums ir kopīga Eiropas programma, katrai dalībvalstij šajā jomā ir jāveido sava valsts programma. Mums jāvairo sabiedrības izpratne par šo problēmu, un jāmāca bērni inteliģenti lietot saziņas tehnoloģijas. Vēl viens jautājums, kas jāatrisina, ir saistīts ar datoratkarību. Ir vajadzīga saskaņota rīcība, un arī šis uzdevums ir jāveic valstu valdībām.

- Ziņojums: Françoise Grossetête (A6-00346/2008)

  Milan Gaľa (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties jums par man doto iespēju runāt, un es gribētu arī pateikties Grossetête kundzei par ziņojumu par direktīvas priekšlikumu attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumu grozīšanu. Es nobalsoju par to. Tas veicinās tiesību aktu saskaņošanu un patērētāju aizsardzību, samazinās birokrātiskos šķēršļus, palielinās elastību un uzlabos pacientu drošību un informētību. Vienlaikus tas vienkāršos procedūras un samazinās vidējo farmācijas uzņēmumu izmaksas.

Es augstu vērtēju komisāra G. Verheugen pārliecinošo nostāju pret viltotām zālēm, nekvalitatīvām nepatentētām zālēm, kas bieži vien iedarbojas ne vairāk kā placebo, un aizliegtām zālēm un vakcīnām, kas pie Eiropas pilsoņiem nonāk ar „melnā tirgus” palīdzību. Šāda rīcība ir noziegums. Tuvākajā nākotnē Komisija izstrādās pasākumus, lai nostiprinātu esošos tiesību aktus šajā jomā un aizliegtu šo zāļu izplatīšanu. Tā ieviesīs arī sankcijas pret personām, kas darbojas šajā jomā. Komisārs arī apliecināja, ka efektīvus medikamentus jāražo, pamatojoties uz atzītiem Eiropas standartiem un ražošanas procesiem.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – Es atsaukšos uz šodienas debatēm, kurās es paziņoju, ka es augstu vērtēju šo ziņojumu. Tomēr tika iekļauta prasība, lai visām zālēm, kas satur vienas un tās pašas aktīvās sastāvdaļas, būtu viens un tas pats firmas nosaukums, lai izvairītos no pacientu apmulsuma un pārmērīgu devu lietošanas. Nespeciālistiem tas var šķist saprātīgi, taču zāles nepārtraukti attīstās, un turklāt tām zālēm, kuras satur tās pašas vai līdzīgas aktīvās sastāvdaļas, citas sastāvdaļas var būt atšķirīgas. Pārmest Komisijai par to, ka tā nepieprasa firmu nosaukumu standartizāciju, būtu bezjēdzīgi un liecinātu par šīs sistēmas darbības neizpratni, neatkarīgi no tā, kādas vispārējās pilnvaras Eiropas Savienībai varētu būt.

- Ziņojums: Toine Manders (A6-0195/2008)

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, man ir patiess gandarījums par to, ka šis Parlaments beidzot ir novērsis 1994. gada Daļlaika lietojuma tiesību direktīvas nepilnības; tādējādi patērētāju ieguldījumus var labāk aizsargāt. Ilgtermiņā tā aizsargās arī līdz pat 40 000 darbavietu Eiropā. Es īpaši interesējos par šo ziņojumu, jo tas risina jautājumu, kas tieši skar daudzus manus vēlētājus. Mums Apvienotajā Karalistē ir daudz vairāk daļlaika lietojuma tiesību īpašnieku nekā citās Eiropas valstīs. Tāpēc šī direktīva daudzus no viņiem atkal pārliecinās par to, ka Eiropa rīkojas, lai aizsargātu viņus pret negodīgiem tirgotājiem. Apvienotās Karalistes daļlaika lietojuma tiesību nozare gadā pelna apmēram 157 miljonus euro, un šī direktīva ir svarīgs pagrieziena punkts, kas ierobežos to negodīgo aģentu rīcību, kuri rada problēmas patērētājiem un zaudējumus likumīgiem tirgotājiem. Jaunie vienkāršotie noteikumi nodrošinās patērētājiem vienlīdzīgu aizsardzību visā ES, radot vienādus noteikumus daļlaika lietojuma tiesību un citu populāru brīvdienu produktu tirgū.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – Es priecājos, ka par spīti politiķu sliktajām priekšnojautām, ir panākta vienošanās par tiesību aktu saskaņošanu, kas aizsargās visus Eiropas iedzīvotājus, kuri plāno doties brīvdienās uz ārzemēm un, ne ar ko neriskējot, vēlas īrēt naktsmītnes ārzemēs. Daļlaika lietojuma tiesību direktīvas pārskatīšana ietver arī neuzticamu pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju un tādējādi palielina iespējas, ka cilvēki nekļūs par krāpšanas upuriem, kā tas šobrīd bieži notiek.

Patērētājiem būs arī četrpadsmit dienu ilgs termiņš, kurā viņi varēs atteikties no līguma, nemaksājot avansa maksājumus, un viņiem pat būs pieejami līgumi viņiem saprotamā valodā; tās ir labas ziņas arī Čehijas pilsoņiem.

  Gary Titley (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es priecājos kopā ar savu draudzeni un kolēģi Gill kundzi, ka mēs esam novērsuši nepilnības šajā direktīvā.

Daļlaika lietojuma tiesības ir milzīga nozare, taču tā var būt arī milzīga krāpniecība. Piemēram, man bija darīšanas ar firmu, ko sauc „Eiropas Daļlaika lietojuma tiesību īpašnieku organizācija” (European Timeshare Owners Organisation), kas darbojas Spānijā, bet ļoti parocīgi reģistrēta Gibraltārā, ─ un vēlētāji man pastāstīja, ka viņi esot vērsušies pie šīs firmas, kas piedāvājusi viņu daļlaika lietojuma tiesību tālākpārdošanu. Kad viņi par ļoti dārgu maksu ieradās Spānijā, viņi tur neatrada nevienu, kas pirktu viņu daļlaika lietojuma tiesības, bet gan šo firmu, kas vēlējās viņiem pārdot citas daļlaika lietojuma tiesības.

Es vairākas nedēļas mēģināju sazināties ar šo firmu, un tikai šonedēļ beidzot man tas izdevās, jo dīvainā kārtā viņi neatbild ne uz norādītajiem telefona numuriem, ne arī uz vēstulēm.

Es ceru, ka tagad mēs sāksim ierobežot tādu organizāciju kā European Timeshare Owners Organisation noziedzīgo darbību, jo viņi daļlaika lietojuma tiesību nozarei rada sliktu slavu un, atklāti runājot, tas kaitē Spānijas brīvdienu tūrisma nozares tēlam, par ko es zinu, jūs ļoti rūpējaties.

- Ziņojums: Jan Andersson (A6-0370/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – Es nevarēju balsot par J. Andersson ziņojumu. Man nepatīk tas, ka tie, kuri nebija apmierināti ar Tiesas spriedumu, šodien ar šā ziņojuma palīdzību mēģina mīkstināt Zviedrijas tiesas spriedumu Laval lietā. Pakalpojumu sniegšanas brīvība ir viena no Eiropas Savienības priekšrocībām, un dalībvalstīm drīzāk jāvelta lielāka uzmanība tam, lai nodrošinātu gan darba ņēmēju, gan arī uzņēmēju labāku informētību par darba ņēmēju direktīvas pašreizējiem principiem. Tas ir pareizais ceļš, kā cīnīties pret nelegālo nodarbinātību un dempingu Eiropas darba tirgū; ar jurisdikcijas maiņu vien nepietiek. Demokrātiskās sabiedrībās tiesības jāpieprasa pilnā apmērā, nevis samazinātā veidā.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, 24. grozījuma pirmajā daļā atzīts, ka sociālais dempings pamudināja Īriju teikt „nē” Lisabonas līgumam. Es tam piekrītu, kā arī piekrītu teikumam, kurā prasīts Padomei rīkoties, lai nodrošinātu vienādu samaksu par vienādu darbu. Šis grozījums aicina visas dalībvalstis respektēt Īrijas referenduma rezultātus. Ir skaidrs, ka jebkurā gadījumā tā ir juridiska pavēle visām dalībvalstīm.

Tomēr, salīdzinot ar visu to, pamatīgi pārskatot pašreizējos līgumus, mums jāsāk ar šo prasību, lai pavērtu ceļu uz sociālu Eiropu. Paunāsim par riekstu skaldīšanu ar veseri! „Pamatīga pašreizējo līgumu pārskatīšana” man izklausās kā likumu grāmatas saplēšana. Mums jau ir ļoti veiksmīgi tiesību akti diskriminācijas novēršanai, un mēs pašlaik uzlabojam šos tiesību aktus. Mēs esam panākuši pagaidu vienošanos attiecībā uz Pagaidu darba ņēmēju direktīvu. Tā nostiprina darba ņēmēju tiesības un pierāda, ka Eiropas sociālā sirds vēl aizvien pukst.

16. grozījums aicina dalībvalstis apstrīdēt Eiropas Tiesas spriedumus. Tas nav veids, kā šīs lietas risināt. Mums jāpārskata darbinieku norīkošanas direktīva un jānodrošina tās pareiza transponēšana visās dalībvalstīs; ja to nepieciešams grozīt, tad mums tā jārīkojas, taču nav nepieciešams pamatīgi pārskatīt visus līgumus.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, par balsojumu es gribētu teikt, ka Apvienotās Īrijas partijas Fine Gael biedri, pie kuriem piederu arī es, balsoja par J. Andersson ziņojumu, jo tas risina svarīgus jautājumus, ko izvirzīja Tiesas spriedumi Viking, Laval un Rüffert lietās, saglabājot vienlīdzīgas attieksmes principu un vienādu samaksu par vienādu darbu.

Ziņojumā ļoti skaidri paziņots, ka ar tiesību aktiem nepietiek un mums vajag nodrošināt labāku līdzsvaru starp darba ņēmēju tiesībām un pakalpojumu sniegšanas brīvību, taču risinājums nav pamatīga pašreizējo ES līgumu pārskatīšana, kā aicināja 24. grozījums. Risinājums ir tiesību aktu uzlabošana, tādēļ mēs balsojām pret 24. un 16. grozījumu, kas abi nepalīdz un nav nepieciešami, jo tie nav saistīti ar juridiskajām pavēlēm.

  Philip Claeys (NI). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret J. Andersson ziņojumu, ne vien tāpēc, ka šis teksts attiecas uz Darba likumu, ko nosaka dalībvalstis, bet arī tāpēc, ka tas atkārtoti atsaucas uz Pamattiesību Hartu un Lisabonas līgumu.

Tas, protams, nav pirmais ziņojums, kas izdara šādu noziegumu, taču tas norāda uz dziļo necieņu pret Īrijas vēlētājiem, kas anulēja šo līgumu, un patiesībā arī pret visiem vēlētājiem Eiropā, kam nebija iespējas demokrātiskā ceļā paust savu viedokli attiecībā uz Lisabonas līgumu.

Atkal un atkal tiek solīts, ka Eiropa ņems vērā pilsoņu gribu, ka kaut kas tiks darīts, lai novērstu demokrātijas deficītu, un atkal un atkal šeit, Parlamentā, atklājas tas, ka Eiropa to nespēj. Eiropas Savienībai ir uzticamības problēma, kas galu galā ir lielāka par demokrātijas deficīta problēmu.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – Priekšsēdētāja kungs, es strādāju kopā ar Andersson kungu, jo biju Nāciju Eiropas grupas ēnu referente, pilnībā apzinoties to, cik svarīgi ir ziņojumā ietvertie jautājumi manai tirdzniecības apvienībai Solidarity un citām tirdzniecības apvienībām, kā arī manai politiskajai grupai, kas ļoti jūtīgi uztver sociālos jautājumus. Par šo jautājumu es esmu saņēmusi vēstuli no Janusz Śniadek, tirdzniecības apvienības Solidarity vadītāja.

Ziņojumā uzmanība pievērsta tam, ka jārespektē tirdzniecības apvienību tiesības un sociālo partneru dialogu svarīgums, jārespektē šo dialogu rezultāti, sevišķi koplīgumi, un jāņem vērā princips: „vienāda samaksa par vienādu darbu”. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, lai gan, kā daži kolēģi šeit, Parlamentā, iepriekš teica, atsauces uz Lisabonas līgumu pašreizējā brīdi nav pamatotas.

  Katrin Saks (PSE). - (ET) Es gribētu paskaidrot, kāpēc es nenobalsoju par J. Andersson ziņojumu.

Lai gan šis ziņojums ir daudz līdzsvarotāks nekā tā sākotnējā versija, es un manas grupas kolēģi no Austrumeiropas atturējāmies no balsošanas. Protams, mēs atbalstām vienlīdzīgas attieksmes principu, taču mēs saredzam briesmas, ka šo saukli varētu izmantot, lai mēģinātu novērst vienas no Eiropas Savienības pamatbrīvībām - darbaspēka pārvietošanās brīvības - īstenošanu. Tas ir sevišķi svarīgi Austrumeiropai: mūsu darbaspēks grib iegūt piekļuvi Rietumeiropas darba tirgum - pat ja tas būtu uz laiku -, lai nopelnītu vairāk, un, manuprāt, tas ir svarīgi arī Eiropas Savienības ekonomikas attīstībai kopumā.

Es uzskatu, ka tā vietā, lai mainītu regulējumu Eiropas līmenī, kā to prasīja, vairāk uzmanības jāvelta direktīvai un dalībvalstu tiesību aktiem.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Priekšlikums lēmumam: Catherine Ashton kandidatūras apstiprināšana Eiropas Komisijas locekles amatā (B6-0575/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par normatīvo rezolūciju, ar ko apstiprina grozīto priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2201/2003 attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamām tiesībām, kura pamatā ir manas vācu kolēģes deputātes Gebhardt kundzes ziņojums. Ņemot vērā pieaugošo pilsoņu mobilitāti Eiropas Savienībā, kuras rezultāts ir arvien lielāks „starptautisko” pāru skaits, citiem vārdiem sakot, tādu pāru skaits, kur laulātajiem ir dažādas tautības vai tie dzīvo dažādās dalībvalstīs, vai arī dalībvalstī, kurā vismaz viens no laulātajiem ir nepilsonis, un, ņemot vērā, augsto šķirto laulību rādītāju Eiropas Savienībā, bija būtiski noteikt piemērojamās tiesības un jurisdikciju laulību lietās, kas katru gadu ietekmē aizvien vairāk cilvēku. Mums vajadzētu nemitīgi norādīt, ka Līgumos ir paredzēts pakāpeniski izveidot kopēju brīvības, drošības un taisnīguma telpu, īstenojot pasākumus, lai veicinātu „saderību attiecībā uz dalībvalstu kolīzijas normām”.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu Catherine Ashton jaunās tirdzniecības komisāres amatā. Es ļoti priecājos, ka beidzot mums ir tirdzniecības komisāre un pirmā komisāre no Lielbritānijas. Es domāju, ka viņa būs ļoti atsaucīga un atvērta komisāre, kura cieši sadarbosies ar Parlamentu.

- Rezolūcijas priekšlikums: Eiropadomes 2008. gada 15. un 16. oktobra sanāksme (B6-0543/2008)

  Colm Burke, Avril Doyle, Jim Higgins un Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Mēs vēlamies teikt, ka PPE-DE grupas Fine Gael EP deputāti atbalsta ziņojuma par Eiropadomes sanāksmi vispārējās nostādnes, taču nepiekrīt, ka Parlamentam jāuzskata, ka „ir iespējams kliedēt Īrijas iedzīvotāju paustās bažas, nodrošinot risinājumu, kurš būtu pieņemams visiem pirms Eiropas vēlēšanām”, jo šis jautājums ir jārisina pēc Īrijas iedzīvotāju ieskatiem un viņu izvēlētā laikā.

  Philip Bushill-Matthews (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani britu konservatīvie kolēģi atbalstām šīs rezolūcijas daļas, kas attiecas uz valstu sadarbību saistībā ar finanšu krīzi un atbalsta sniegšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mēs arī atbalstām, ka ES ievēro savas apņemšanās saistībā ar klimata pārmaiņām. Mēs atzinīgi vērtējam šajā rezolūcijā pausto spēcīgo atbalstu Gruzijai pēc nesen notikušās Krievijas intervences šajā valstī.

Taču tā kā mēs stingri iebilstam pret Lisabonas līgumu, mēs nevaram atbalstīt sadaļu par šo jautājumu. Mēs iebilstam arī pret Kopēju ES imigrācijas politiku.

Tādēļ mēs atturamies no galīgā balsojuma.

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. − (PL) Šodien es balsoju pret rezolūciju par Eiropadomes sanāksmi Briselē, jo nepiekrītu deputātu vairākuma nostājai par vismaz diviem ES augstākā līmeņa sanāksmē apspriestajiem jautājumiem. Manuprāt, Lisabonas līguma ratifikācijas procesu pilnībā pārtrauca referenduma rezultāti Īrijā. Tas nozīmē, ka visi mēģinājumi Eiropas Savienībā turpināt konstitucionālo procesu ir veltīgi. Es arī nepiekrītu vairākuma nostājai par enerģētiku un klimata pārmaiņām. Vēlos norādīt, ka uzspiestie risinājumi daudzās valstīs, tostarp Polijā, apdraud nozares un patērētājus.

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Es un visi mani kolēģi no Īrijas politiskās partijas Fine Gael balsojām par, un mēs vēlamies, lai Īrijas valdība pēc iespējas ātrāk skaidri un nepārprotami ratificē Lisabonas līgumu. Taču mēs uztveram Īrijas vēlētājus kā mūs apdraudošus konformistus. Laika posmā no 12. jūnija, kad būs zināmi balsojuma rezultāti, līdz lēmumam par otro ratifikācijas mēģinājumu politiskajam ūdenim ir jābūt pilnīgi skaidram.

Mēs pie tā nonāksim ātrāk un izredzes uz panākumiem būs lielākas, ja no kolēģiem nedzirdēsim pavēles par ratifikācijas procesa laiku, t.i., „pirms Eiropas vēlēšanām”, kā noteikts 20. punktā, pret kuru es šodien balsoju.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Šodien es balsoju par Kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par Eiropadomes sanāksmi (2008. gada 15. un 16. oktobrī), jo atbalstu lēmumu iejaukties finanšu tirgu darbībā. Tas ir saprotams, ņemot vērā steidzamo vajadzību reaģēt uz Eiropas pilsoņu bailēm un nodrošināt tirgū likviditāti un stabilitāti, kā arī visus atbilstošos pabalstus ģimenēm un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Taču nedrīkst aizmirst, ka šī rezolūcija arī aicina apstiprināt būtiskus pasākumus ar mērķi pārstrukturēt starptautisko finanšu sistēmu, jo īpaši stiprinot regulatoru sadarbību un koordinēšanu Kopienā un nodrošinot Eiropas Savienībā godīgu un efektīvu uzraudzības sistēmu. Finanšu tirgus lielāka regulēšana ir būtiska, taču vispirms mums ir vajadzīgs labāks regulējums. Šī rezolūcija ir ceļš uz to.

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es priecājos, ka, balsojot par rezolūciju par Eiropadomes sanāksmi 2008. gada 15. un 16. oktobrī ─ ko es atbalstīju savā balsojumā —, Parlaments atbalstīja Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu.

Deputāti ir atbalstījuši šo Eiropas Savienības Francijas prezidentūras iniciatīvu, kas ierosina saskaņotu un līdzsvarotu pieeju imigrācijai un kas no jauna apstiprina Eiropas Savienības lēmumu veicināt likumīgu imigrāciju un nopietni apkarot nelegālo imigrāciju.

Ar vispārējo rīcības pamatplānu saistīto panākumu pamatā ir Francijas prezidentūras darbības, ko īstenoja, lai varētu ātri pieņemt šobrīd apspriestos direktīvu priekšlikumus, tādējādi pārvēršot pretenciozos paziņojumus reālās darbībās. Īpaši jāatzīmē direktīva par vienotu procedūru un vienotu tiesību kopumu — tā sauktā Zilās kartes direktīva par augsti kvalificētu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumiem, kā arī direktīva par sankcijām pret darba devējiem, kas nodarbina valstspiederīgos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi.

Šis pakts ir neatņemams elements ceļā uz patiesi kopēju imigrācijas un patvēruma politiku, kurā ievēro Eiropas Parlamenta aizstāvētās cilvēka pamattiesības un cieņu.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Attiecībā uz 7. grozījumu, ko iesniedza Zaļo grupa/Eiropas Brīvā alianse, mēs gribētu norādīt, ka vēlamies, lai darbā pie Bretonvudsas iestāžu reformēšanas dalībvalstis varētu izmantot pašas savu pieeju.

Tā kā dokumentus par kompromisa rezolūciju un tās grozījumiem saņēmām vēlu, tad, sākot no 19. punkta, mēs atturējāmies no piedalīšanās balsojumos (taču neviens no tiem nebija balsojums pēc saraksta).

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) EPP/PES/ALDE/UEN rezolūcijā atklāti Eiropas Savienībā līdz šim pieņemto pasākumu ierobežojumi un patiesie mērķi.

Ignorējot pašreizējās finanšu krīzes patiesos cēloņus, kas slēpjas pieaugošā kapitāla uzkrāšanā un koncentrācijā, ekonomikas finansializēšanā, spekulēšanā un brīvā un vienkāršā kapitāla apritē, un nonivelējot tos līdz „pārredzamības trūkumam” un finanšu tirgus „nepietiekamai uzraudzībai”, šī Parlamenta vairākums mēģina paveikt neiespējamo. Citiem vārdiem sakot, tas vēlas glābt sistēmu no krīzes, kas ir tai likumsakarīga, (acumirklī) atjaunojot „uzticību tirgiem” un iepludinot sabiedriskajos fondos naudu, kam nav reāla seguma, kā, piemēram, Portugālē, kur pavisam nesen izrakstīts pilnīgi tukšs „naudas čeks” par summu, kas vienāda ar visiem strukturālo fondu līdzekļiem, ko valsts var izmantot pašreizējā Kopienas finanšu perspektīvā.

Taču visi šie pasākumi, ko Parlaments tik augstu vērtē, ir tikai veids, kā izvairīties no darba pie būtiskiem uzdevumiem, piemēram, izveidot katrā valstī spēcīgu un efektīvu valsts banku, lai pildītu tās attīstības vajadzības, pielikt punktu „nodokļu paradīzēm”, paredzēt noteikumus par kapitāla apriti un pārtraukt finansiālās spekulācijas, mainīt ES monetāro politiku un stabilitātes paktu, pārtraukt privatizāciju un ekonomikas liberalizāciju un tamlīdzīgi.

Tā vietā šī Parlamenta vairākums vēlas no jauna apstiprināt savu neoliberālo darba kārtību.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. − Rezolūcijā par Eiropadomes 2008. gada 15. un 16. oktobra sanāksmi aplūkoti vairāki svarīgi jautājumi, piemēram, vispasaules finanšu krīzes ietekme uz ekonomikas stratēģiju izkļūšanai no finanšu krīzes, noteikumu uzlabošana, lai stiprinātu ES regulējošo noteikumu un uzraudzības sistēmu, enerģētika un klimata pārmaiņas, kā arī ar energoapgādes drošību saistīti jautājumi. Taču, ņemot vērā pēdējos Komisijas dotos solījumus un Francijas prezidentūras secinājumus, es uzskatu, ka mums nav izdevies visaptveroši pievērsties ar energoapgādes drošību saistītajiem jautājumiem. Eiropas Komisija ir apņēmusies izstrādāt Baltijas valstu starpsavienojumu plānu un decembrī ar to iepazīstināt ES enerģētikas ministrus. Padomes prioritāte ir pievienot Lietuvu, Latviju un Igauniju plašākam Eiropas elektroenerģijas tīklam un dažādot gāzes avotus, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes. Es ierosināju iekļaut šos ieteikumus rezolūcijā, taču politisko grupu sarunu laikā tos, tāpat kā manis ieteikto mutisko grozījumu, neņēma vērā. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam nav izdevies izrādīt solidaritāti Baltijas valstīm, kuras jau šobrīd ir izolētākās „enerģijas salas” Kopienā un kuras attiecībā uz gāzi ir atkarīgas no Krievijas žēlastības. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es atturējos no balsošanas par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Jautājumā par Kosovu ES ir nostājusies Prištinas pusē, taču attiecībā uz konfliktu Kaukāzā tā uzstāj uz Gruzijas teritoriālo integritāti. Briselei reizi par visām reizēm jānoskaidro, vai tā atbalsta tautu pašnoteikšanās tiesības vai nē. Ja ES nopietni uztver cēlos mērķus, ko tā vienmēr atbalsta, tai jāpārtrauc „dubultstandartu” izmantošana un jāieņem neitrāla vidutāja loma, nevis vienmēr jāievēro Amerikas Savienoto Valstu intereses.

Taču finanšu krīze liek Eiropas Savienībai mēģināt izprast arī sevi pašu. Galu galā pēdējo desmitgažu laikā Eiropas Savienība ir bijusi neierobežota liberālisma instruments. Uzmanības centrā bija nevis pilsoņi, bet neoliberāla viedokļa cietsirdīga īstenošana. Tagad Eiropas Savienības finanšu tirgus uzraudzības jomā ir jāpiemēro ne tikai strikti minimālie standarti, bet arī jālūdz starptautiskās finanšu sistēmas labumguvēju solidaritāte. Tādējādi būtu iespējams papildināt drošības fondu, lai, piemēram, atbalstītu bankas krīzes laikā.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Kamēr Eiropas Savienības dalībvalstu centra labējās un kreisās valdības atsakās izpildīt darba ņēmēju prasības, tostarp pat prasību par minimālo algu, attaisnojoties ar to, ka tautsaimniecība nevar tos atbalstīt, Eiropadome aizvainojošā veidā piešķir bankām un monopoliem finansējumus triljonu eiro apmērā, atkal liekot par krīzi maksāt darba ņēmējiem.

ES augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto lēmumu izraisītās jaunās vētras centrā ir ātrāka kapitālisma pārstrukturēšana, ražošanas attiecību izjukšana, sociālās aizsardzības un apdrošināšanas sistēmu sagraušana, no ražīguma atkarīgas algas un bezdarbs. Šo mežonīgo uzbrukumu papildina Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakts, kas nosaka imigrantiem Eiropas Savienībā necilvēcīgas barjeras, vienlaikus nodrošinot, ka monopoli var apmierināt savu vajadzību pēc lēta darbaspēka.

Tai pat laikā Padomes lēmumos tiek noklusēta Eiropas Savienības liekulīgā interese par klimatu, ņemot vērā to, ka enerģijas cena tagad neatkarīgi no ražošanas izmaksām ir jābalsta uz biržu untumiem, tādējādi palielinot monopolu peļņu uz vides rēķina.

Nav iespējams rast cilvēkiem izdevīgus risinājumus attiecībā uz konkurētspēju un kapitāla aprites liberalizāciju, ko Eiropas Savienība un tās dalībvalstu valdības vēl vairāk nostiprina, īstenojot pasākumus, lai sniegtu valsts atbalstu monopoliem, vienlaikus pastiprinot uzbrukumu vienkāršajiem ļaudīm, lai palīdzētu kapitālisma sistēmai izkļūt no krīzes.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Eiropadome 15. un 16. oktobrī izpelnījās ievērību saistībā ar tās reakciju uz finanšu krīzi. Lai arī uzmanību ir pelnījuši arī citi jautājumi, mūsu uzmanība jākoncentrē uz finanšu krīzi. Saskaroties ar finanšu krīzes rašanos, kad, vārda tiešajā etimoloģiskajā nozīmē, kredīta trūkums dienu pēc dienas izraisīja jaunas problēmas un draudus, Eiropa efektīvi reaģēja, atjaunojot nepieciešamo uzticību tirgiem.

Neatkarīgi no tā, ko varētu domāt par krīzes cēloņiem un labāko iespējamo reakciju uz to, šo interpretāciju apstiprina fakti. Šajā ziņā Eiropas iestāžu reakcija ir jāvērtē atzinīgi. Analizējot Eiropas reakciju, uzmanību pievērš viens fakts. Izšķirošās sanāksmes par uzticības atjaunošanu tirgum nav paredzētas ne pašreizējos Līgumos, ne Lisabonas līgumā. Tas pierāda, ka Eiropai, kas tagad ir dalībvalstu savienība un, cerams, būs tāda arī turpmāk, ir vajadzīga institucionāla elastība un, pats galvenais, stingra un apņēmīga politiskā vadība. Mums tāda bija, un šis fakts noteikti ir palīdzējis pietuvināt eiropiešus Eiropas Savienībai vairāk nekā sabiedrisko attiecību stratēģijas vai iestāžu debates.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − 4. grozījuma noraidīšana rada vilšanos. Finanšu krīzei nevajadzētu likt mums pamest novārtā mūsu starptautiskos pienākumus apkarot klimata pārmaiņas un nabadzību.

- Ieteikums: Harlem Désir (A6-0373/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas pārstāvja Désir kunga ziņojumu, kas mudinājis Parlamentu pieņemt direktīvu, kas aizsargā pagaidu darba ņēmējus, apstiprinot viņu tiesības uz tādiem pašiem darba apstākļiem kā pilna laika darba ņēmējiem. Dalībvalstīm tagad jāpieņem vajadzīgie normatīvie, reglamentējošie un administratīvie noteikumi, lai īstenotu direktīvu trīs gadu laikā kopš tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī. Direktīvas mērķis ir arī izveidot piemērotu sistēmu pagaidu nodarbinātības aģentūrām, lai sniegtu ieguldījumu darba vietu radīšanā un elastīgu darba formu izveidē; manuprāt, šajā krīzes laikā tas ir īpaši svarīgi.

  Richard Corbett (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Direktīvas par pagaidu darbu pieņemšanu, kas daudziem mūsu neaizsargātākajiem darba ņēmējiem beidzot nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi darbā.

Šī direktīva ir mērojusi garu ceļu. Ir pagājuši seši gadi, kopš Komisija pirmoreiz iesniedza priekšlikumus par pagaidu darba ņēmēju direktīvu, pa to laiku pagaidu darba ņēmēju skaits gan valsts, gan privātajā sektorā ir ievērojami pieaudzis. Pagaidu darbs veicina mūsdienu ekonomikas dinamiku un elastību un bieži var kalpot kā tilts, pa kuru cilvēks, kas ilgstoši bijis bezdarbnieks, var atgriezties darba tirgū. Taču pret pagaidu darba ņēmējiem nedrīkst izturēties kā pret otrās šķiras strādniekiem, un aģentūrām nedrīkst ļaut kropļot darba tirgu, samazinot citu darba ņēmēju algas un nodrošinot tiem sliktākus apstākļus.

Tādēļ es priecājos, ka Parlaments, pieņemot Eiropas nodarbinātības ministru kompromisu, ko panāca Ministru padomes sanāksmē jūnijā, ir nodrošinājis, ka šī direktīva kļūs par tiesību aktu. Tās ir lieliskas ziņas aptuveni 1,3 miljoniem britu darba ņēmēju, kurus šis tiesību akts aizsargās, un tās lieliski parādīs, ka mūsu kopējais tirgus Eiropas Savienībā ir sociāls tirgus, kurā apvienota darba ņēmēju tiesību aizsardzība un darba tirgus elastība.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es ļoti atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta šodienas balsojumu par pagaidu darba direktīvas pieņemšanu; šī direktīva ievieš principu „vienāda samaksa par vienādu darbu”, tādējādi gan pagaidu darba ņēmējiem, gan pastāvīgiem pilna laika darba ņēmējiem sniedzot aizsardzību attiecībā uz algu un darba apstākļiem.

Īrijas un Apvienotās Karalistes valdības vairākus gadus ir kavējušas virzību uz Eiropas mēroga aizsardzību pagaidu darba ņēmējiem, kas cietuši no diskriminācijas attiecībā uz darba apstākļiem un tiesībām iesaistīties arodbiedrībā. Šodien notikušais Eiropas Parlamenta balsojums par jaunās direktīvas pēdējo posmu ir uzvara ievērojamā kaujā pret savstarpējas konkurences izraisītu sociālo tiesību, sociālās aizsardzības un darba apstākļu pasliktināšanu. Aģentūras pārāk ilgi drīkstēja samazināt pastāvīgo pilna laika darba ņēmēju algas un pasliktināt viņu darba apstākļus, tādējādi kaitējot visiem darbiniekiem.

Lai paātrinātu tiesību akta stāšanos spēkā, šajā ziņojumā Padomes kopējā nostāja ir pieņemta bez grozījumiem. Patiesi, Padome pieņēma Parlamenta pirmajā lasījumā izdarītos grozījumus un nodeva Parlamentam ierosināto direktīvu otrajam lasījumam. Grozījumu iesniegšana šajā posmā ir vienkārši bezatbildīga kaitniecība, ko veic cilvēki, kas, tā vietā, lai panāktu mūsu pilsoņiem labākus darba un dzīves apstākļus, spēlē politisko partiju „spēlītes”.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs atzīstam, ka Padomes kopējas nostājas pieņemšana par pagaidu darba ņēmējiem un pagaidu nodarbinātības aģentūrām ir diezgan nozīmīga darba ņēmējiem no dažādām ES valstīm, kurās ir ļoti nestabila likumdošana un kurās lielākie un nopietnākie pārkāpumi notiek šāda veida darbā.

Tādēļ ir būtiski panākt vienlīdzīgu izturēšanos — arī attiecībā uz atalgojumu — pret darba ņēmējiem, ko darbā uzņēmumā iekārtojušas pagaidu nodarbinātības aģentūras. Ir svarīgi arī atzīt šo vienlīdzību jau no pirmās dienas, un par jebkādiem šī principa izņēmumiem drīkst vienoties tikai sociālie partneri, valsts līmenī noslēdzot partneru koplīgumus vai nolīgumus.

Taču, kā mēs ierosinājām, ir vēlams no šādiem izņēmumiem izvairīties. Būtu noderīgi arī precīzāk klasificēt pagaidu darba jēdzienu, lai ierobežotu tā izmantošanu izņēmuma gadījumos vai, citiem vārdiem sakot, ļoti noslogotā laikā vai periodā, kad pastāvīgie darba ņēmēji īslaicīgi nevar strādāt. Mums ļoti žēl, ka vairākums, tostarp PES grupa, noraidīja mūsu priekšlikumus.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Vairākos ziņojuma grozījumos, par kuriem Eiropas Parlaments pieņem nostāju, ir daudz atbalstāma. Taču šie grozījumi ir saistīti ar jautājumiem, kas jārisina valsts līmenī, nevis Eiropas Savienības iestādēs. Tādēļ mēs balsojām pret tiem.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Pēc sešus gadus ilgām sarunām Eiropas Parlaments beidzot ir apstiprinājis direktīvu par pagaidu darba ņēmējiem. Pašlaik dalībvalstu tiesību akti par pagaidu darbu ir ļoti atšķirīgi. Taču pagaidu darbam ir arvien lielāka nozīme visās Eiropas Savienības valstīs, un darba tirgus dinamiski attīstās. Aprēķināts, ka visā Eiropas Savienībā aptuveni 20 000 uzņēmumu pagaidu darba ņēmēji ir aptuveni trīs miljoni cilvēku. Tādēļ mums vajadzīga precīzāka šī nodarbinātības veida definīcija.

Šie noteikumi ir īpaši svarīgi pašiem darba ņēmējiem. Pagaidu darba ņēmējiem tagad būs garantija, ka, strādājot pie darba devēja, viņi saņems tādus pašus apstākļus, kādus darba ņēmējs nodrošina tieši nodarbinātiem pagaidu darba ņēmējiem. Pie tam šādi apstākļi būs jānodrošina no pirmās pagaidu nodarbinātības dienas.

Turklāt no pagaidu darba regulējuma iegūs arī pašas pagaidu nodarbinātības aģentūras. Pagaidu darbs uzņēmumos nodrošina elastīgu darbaspēka pārvaldību, jo īpaši sezonās, kad uzņēmumam jāpalielina darbinieku skaits, lai apmierinātu pieprasījumu tirgū.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. − (LT) Šobrīd pagaidu darbu reglamentējošie valstu tiesību akti ļoti atšķiras. Pagaidu nodarbinātības aģentūru darbības sliktā saskaņotība rada labvēlīgus apstākļus pagaidu darba ņēmēju ekspluatēšanai. Satiekoties ar ārvalstīs strādājošiem lietuviešiem, esmu dzirdējusi, ka viņiem vairākkārt samaksāts mazāk, bieži par paveikto darbu vispār nav samaksāts vai arī no atalgojuma ir nelikumīgi atskaitītas izmaksas par transportu un dzīvošanu.

Turklāt pagaidu darba ņēmēju darba apstākļi ir smagāki un bieži vien kaitīgi veselībai. Tai pat laikā viņiem bieži pieprasa strādāt intensīvāk un ātrāk nekā pārējiem darba ņēmējiem. Cilvēkiem, kas dara pagaidu darbu, nav arī reālu sociālo garantiju. Pagaidu darba izplatība pieaug visās Eiropas Savienības valstīs, lai gan šo darba ņēmēju grupa dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Es piekrītu Eiropas Parlamenta un Padomes vispārējai nostājai un uzskatu, ka šī direktīva palīdzēs mums uzlabot darba apstākļus vairākumam cilvēku un sniegs tiem sociālās garantijas. Pagaidu nodarbinātības aģentūras tiks uzskatītas par darba devējiem, un tām būs jānodrošina visu darba ņēmēju tiesību ievērošana.

Uz pagaidu darba ņēmējiem attieksies vispārējie nodarbinātības tiesību akti. Viņiem būs jāsaņem tāda pati alga kā pārējiem darba ņēmējiem un jānodrošina tādi paši sociālās drošības apstākļi. Saskaņā ar Parlamenta iniciatīvu šīs tiesības būs spēkā no pirmās pagaidu darba ņēmēju nodarbinātības dienas. Balsojuma laikā es neatbalstīju GUE grupas iesniegtos grozījumus, kuru mērķis bija likt dalībvalstīm aizliegt vai ierobežot pagaidu nodarbinātības aģentūru piedāvātās darba iespējas.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu Direktīvu par pagaidu darbu. 1,3 miljoniem Lielbritānijas pagaidu darba ņēmēju tagad būs tādas pašas tiesības kā viņu kolēģiem — pastāvīgajiem darbiniekiem. Es pilnībā atbalstu to, ka darba ņēmējiem no aģentūrām ir vienādas tiesības tādās jomās kā slimības atvaļinājums, pensijas iemaksas, vienāds atalgojums un pieeja arodapmācībai.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Dalībvalstīm tagad jārīkojas, lai nodrošinātu pagaidu darba ņēmējiem labāku aizsardzību.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Pagaidu nodarbinātības aģentūras Eiropas Savienībā nodarbina aptuveni trīs miljonus cilvēku. Aprēķināts, ka tās sniedz pakalpojumus apmēram 75 miljardu euro vērtībā.

Direktīvas projekta par pagaidu darba ņēmēju apstākļiem mērķis ir nodrošināt pagaidu darba ņēmējiem minimālo aizsardzības līmeni, vienlaikus atbalstot pagaidu nodarbinātības nozari. Laikā, kad plaši izplatās cerības par sociālu Eiropu, tas ir kļuvis par sociāli atbildīga tiesību akta piemēru.

Šī tiesību akta pamatā ir pagaidu darba ņēmēju nediskriminācija attiecībā uz atalgojumu, sociālajām un darba ņēmēju tiesībām, kā arī piemērojamiem tiesību aktiem.

Nebūs arī ar darba laiku, virsstundām, brīvdienām un grūtnieču aizsardzību saistītas diskriminācijas.

Ļoti svarīgs šīs direktīvas aspekts ir pagaidu darba ņēmēju aizsargāšana jau no pirmās darba dienas. Jebkādas atkāpes no šī principa ir jāapspriež ar sociālajiem partneriem.

Šobrīd neapšaubāmi pastāv milzīgas atšķirības starp pagaidu darba ņēmēju darba apstākļiem un atalgojumu. Šīs atšķirības ir pēc iespējas ātrāk jāizlīdzina.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es nolēmu balsot par noteikumu pieņemšanu, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu šādu darba ņēmēju aizsardzību.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlamenta pieņemtā direktīva, aizbildinoties ar darba ņēmēju tā saukto „vienlīdzīgo tiesību” garantēšanu, ļauj atvērt vergu tirgotāju iestādes, ko maldīgi dēvē par „pagaidu nodarbinātības aģentūrām”, un atļauj tām tirgoties. Dalībvalstīm tiek pieprasīts likvidēt jebkādus to izveidošanas un darbības šķēršļus un aizsargāt to tiesības uz samaksu par „pakalpojumiem”, citiem vārdiem sakot, izpirkšanas maksu par vergu tirdzniecību.

Patiesībā tā atbrīvo patieso darba devēju no jebkādiem pienākumiem attiecībā uz darba ņēmējiem, kurus uzskata par slēpta vergu tirgotāju uzņēmuma darbiniekiem, kurus šī iestāde nodarbina tikai formāli. Tādējādi darba devējam vairs nav jāievēro tiesību aktu noteikumi par darbu un apdrošināšanu (piemēram, apdrošināšanas iemaksām) un tam nav nekādu saistību, piemēram, izmaksāt kompensāciju par nelaimes gadījumiem darbā.

Patiesībā šī direktīva neaizstāv vergu tirgotāju darba ņēmēju/upuru tiesības; gluži pretēji, viņiem tiek atņemtas visas tiesības.

Tā dēvētā darba ņēmēju tiesību aizsardzība, izrādās, ir vergu tirgotāju uzņēmumu aizsargāšana, kapitāla nekontrolējamības leģitimizēšana un cietsirdīga darba ņēmēju ekspluatācija.

Lai apmierinātu mūsdienu vienkāršo ļaužu vajadzības un ievērotu to tiesības, ir jāmaina Eiropas Savienības politika, kas vērsta pret vienkāršajiem ļaudīm, un jāīsteno pretuzbrukums no darba ņēmēju puses, kuri izvirzīs darba ņēmēju apvienības noteikumus, lai vienkāršie ļaudis varētu pretendēt uz varu.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Eiropas Savienības Direktīva par pagaidu darbu palielina ES un Lielbritānijas valdības tiesību aktu skaitu, padarot darba devēju un uzņēmēju dzīvi sarežģītāku, dārgāku, ierobežotāku, mazāk elastīgu un daudz problemātiskāku. Vispārējās konkurences laikmetā ir vēl svarīgāk, lai Apvienotā Karaliste un citas Eiropas valstis savā tautsaimniecībā saglabā jebkuru iespējamo konkurētspējas priekšrocību. Tādēļ nodarbinātības reglamentēšanai ir jāpaliek valsts iestāžu, nevis ES ziņā. Direktīvas mērķis ir visā Eiropas Savienībā izveidot kopēju tiesisku regulējumu, lai reglamentētu nodarbinātības aģentūru nodrošināto pagaidu darba ņēmēju atalgojumu un darba apstākļus. Tas ļoti nelabvēlīgi ietekmētu Apvienotās Karalistes darba tirgu, kurā ir aptuveni 1,4 miljoni pagaidu darba ņēmēju. Tā arī iedrošinātu viesstrādniekus, kam direktīva var būt izdevīga. Laikā, kad ir sācies recesijas periods, ir vēl svarīgāk palielināt elastīgas nodarbinātības iespējas mūsu pašu pilsoņiem un jo īpaši palīdzēt mazajiem uzņēmumiem, nevis apgrūtināt to darbu.

- Ziņojums: Roberta Angelilli (A6-0404/2008)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Vēlos paust atbalstu Komisijas un Padomes priekšlikumam par interneta un saziņas tehnoloģiju izmantošanu. Lai gan tiešsaistes tehnoloģijas, piemēram, mobilie tālruņi, sniedz neskaitāmas iespējas, joprojām pastāv risks bērniem un šo tehnoloģiju ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi. Starp apdraudējumiem, ar ko saskaras bērni, ir risks nonākt saskarē ar materiāliem, kuros attēlota bērnu seksuāla izmantošana, iepazīties ar cilvēkiem, kas iegūs viņu uzticību ar nolūku veikt seksuālu vardarbību (seksuāla uzmākšanās) vai arī kļūt par uzmākšanās upuriem (iebiedēšana tiešsaistē) tiešsaistes vidē.

Tā kā problēmas šajā jomā padziļina jaunu tehnoloģiju un pakalpojumu parādīšanās, Komisijas ierosinātā jaunā programma labākai bērnu aizsardzībai pret jauniem riska veidiem, ar ko tie saskaras, ir būtiska, un es pilnībā atbalstu ierosinātās darbības un pasākumus.

Es labi zinu, cik nopietna un bīstama ir bērnu nonākšana saskarē ar apdraudējumiem, jo mana meita — kura ir gandrīz pusaudze — ir bijusi mērķa lomā. Vairums pusaudžu ir ziņkārīgi un domā, ka pēc pubertātes vecuma sasniegšanas viņi jau ir pieauguši. Tas ir ļoti riskants posms viņu dzīvē, un mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu viņiem sava veida drošību un aizsardzību.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Komisijas priekšlikumu par „Drošāka interneta programmu”, kas, izmantojot 55 miljonus euro lielo finansējumu, sākot no 1. janvāra, piecus gadus mēģinās aizsargāt bērnus, kuri lieto internetu un citas saziņas tehnoloģijas, piemēram, mobilos tālruņus. Lai veicinātu drošāku vidi, šī programma atbalstīs ar sabiedrības informēšanu saistītas darbības, kā arī nelikumīga satura un kaitīgas rīcības apkarošanu. Es izsaku atzinību referentei Angelilli kundzei par rūpību, ar kādu strādāts pie tik nopietnām tēmām kā bērnu pornogrāfija un uzmākšanās bērniem tiešsaistē, kā arī par dažādajiem priekšlikumiem saistībā ar „mazo sērfotāju” pasargāšanu no potenciāliem apdraudējumiem.

Tas ir fakts, ka, jaunajām tehnoloģijām kļūstot arvien populārākām un pieaugot prasmei strādāt ar datoru, bērni arvien vairāk un vairāk tiek pakļauti ar nelikumīgu saturu un kaitīgu rīcību saistītam riskam. Tādēļ mūsu pienākums ir garantēt viņiem drošu piekļuvi jaunajiem saziņas līdzekļiem.

  Charlotte Cederschiöld (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Iniciatīvas un pasākumi, lai neļautu bērniem kļūt par noziegumu upuriem, kad tie lieto internetu, ir ārkārtīgi svarīgi un nepieciešami. Tādēļ mēs balsojām par Angelilli kundzes ziņojumu par daudzgadu Kopienas programmas izveidošanu to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas saziņas tehnoloģijas. Taču mēs vēlamies uzsvērt, ka būtu labāk, ja vairākus ziņojumā ierosinātos pasākumus uzsāktu un apmaksātu pašas dalībvalstis. Tomēr, īstenojot pasākumus ar nolūku apkarot, piemēram, bērnu pornogrāfiju, dalībvalstīm vajadzētu sadarboties, jo šī problēma ir vispārēja.

  Derek Roland Clark, Nigel Farage un John Whittaker (IND/DEM), rakstiski. − Mēs piekrītam, ka bērni jāaizsargā no seksuālas uzmākšanās, iebiedēšanas tiešsaistē un citiem internetā sastopamiem apdraudējumiem. Taču mums pret šo tiesību aktu ir divi iebildumi. Pirmkārt, tas ļauj Eiropas Savienībai vairāk kontrolēt internetu, un mēs uzskatām, ka tai jau tagad ir teju vai monopola tiesības plašsaziņas līdzekļos. Otrkārt, mēs uzskatām, ka tiesībaizsardzībā nekādā veidā nedrīkst iesaistīt miglā tīto aģentūru Eiropols. Mēs uzskatām, ka piemērotas bērnu aizsardzības iestādes ir valstu valdības un valsts tiesībaizsardzības aģentūras, kas var radīt piemērotu bērnu aizsardzību internetā. Tai būtu tāda demokrātiskā leģitimitāte, ko var piešķirt tikai valsts iestādes, un tāda darbības efektivitāte, ko var nodrošināt tikai valsts tiesībaizsardzības līmenī.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju, ka tiek izveidota daudzgadu Kopienas programma (2009.–2013.) ar mērķi palielināt sabiedrības informētību, kā arī izglītot bērnus par drošāku interneta izmantošanu, jo īpaši saistībā ar piekļuvi nelikumīgam saturam, seksuālu uzmākšanos un iebiedēšanu tiešsaistē.

Saskaņā ar jaunāko Eirobarometra sniegto statistiku gandrīz 74 % jauniešu (vecumā no 12 līdz 15 gadiem) katru dienu izmanto internetu vismaz trīs stundas. Lielākā daļa šo bērnu atzīst, ka viņi ir nejauši nonākuši saskarē ar pornogrāfiskiem attēliem.

Ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk noteikt visus pasākumus, kas uzskatāmi par vajadzīgiem, lai aizsargātu mūsu bērnus no pieaugošajiem apdraudējumiem, ar kuriem viņi saskaras arvien vairākās vietnēs, kurās ievietots bērniem kaitīgs saturs, jo īpaši bērnu pornogrāfija.

Mums jāaptur bērnu ļaunprātīgas izmantošanas reģistrēto gadījumu skaita pieaugums — aptuveni 16 % pagājušā gada laikā —, ko vēl bīstamāku padara satraucošā tendence iesaistīt arvien jaunākus bērnus.

Tādēļ es atbalstu šīs programmas izveidi un piekrītu, ka tiek nodrošināti kontaktpunkti un „karsto tālruņu” līnijas, pa kurām paziņot par šāda satura pastāvēšanu, kā arī tiek izstrādāts kopējs bērniem nekaitīgu tīmekļa lapu marķējums.

  Petru Filip (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Ziņojums par to, ka Eiropas Parlamentam un Padomei jāsagatavo lēmuma projekts, lai izveidotu Kopienas programmu bērnu aizsardzībai no pornogrāfiju un vardarbību attēlojošu tīmekļa lapu straumes un citām saziņas tehnoloģijām, ir vairāk nekā apsveicams, kaut arī no tā tiek gaidīts pārāk daudz.

Vai tiešām, lai pieņemtu šādu lēmumu, mums bija jāgaida, līdz bērni sāks nogalināt citus bērnus vai uzbrukt tiem? Pirms dažiem gadiem bija grūti iedomāties, ka tāda būs Eiropas Savienības sabiedrības realitāte. Tā noticis tādēļ, ka globalizācija, kas ietver arī pārrobežu saziņu, ir radījusi situāciju, kurā informācija kļuvusi par plaša patēriņa preci, kam, tā vietā, lai veicinātu patiesību, izglītību un skaistumu, ir viens skaidrs uzdevums — sniegt peļņu par jebkādu cenu un līdzekļiem.

Tādēļ Padomei un Komisijai šis ziņojums jāuztver pilnīgi nopietni, jo mēs nevēlamies nonākt situācijā, kurā mūsu pašu bērni ved nākotnes sabiedrību noziedzības, vardarbības un pornogrāfijas virzienā. Es balsoju par šo ziņojumu, cerot, ka tam izdosies izraisīt tādas direktīvas izstrādes procesu, kas liegs bērniem iespēju piekļūt informācijai ar nepiemērotu saturu, vienlaikus ievērojot pilsoņu tiesības uz informāciju.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Ir izstrādāti vairāki simti vienkāršu, pieejamu un lētu datorprogrammu, kas efektīvi neļauj bērniem iemaldīties nepiemērotās interneta vietnēs. Pie tam vairums standarta tīmekļa lasītāju ir instalējuši dažādas „bērnu funkcijas” — līdzekļus, kas ļauj vecākiem vieglāk uzraudzīt vietnes, kuras to bērni var apmeklēt. Referente ļoti neskaidri ierosina piešķirt Eiropas Savienības propagandas programmai veselus 55 miljonus euro no ES nodokļu maksātāju naudas; mūsuprāt, tas būtu nevajadzīgi, dārgi un neefektīvi.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Izplatoties jaunajām tehnoloģijām, palielinās iespēja izmantot datorus un piekļuvi internetam. Viena no lielākajām interneta lietotāju grupām ir bērni un pusaudži. Lai arī internets sniedz piekļuvi informācijai, tas diemžēl rada arī daudzus apdraudējumus. Bērni un jaunieši ir viena no visvairāk ietekmētākajām grupām. Veikto pētījumu rezultāti liecina, ka gandrīz visi bērni ir nonākuši saskarē ar pornogrāfiskiem attēliem. Ļoti satrauc tas, ka šādas rīcības upuru vecumam ir tendence samazināties.

Manuprāt, šīs parādības apkarošana ir jāpadara par prioritāti. Tas nozīmē izmantot vairāku līmeņu pieeju, iesaistot vecākus, skolas, telekomunikāciju operatorus, interneta pakalpojumu sniedzējus, NVO un pašregulējošas iestādes. Īpaši nepieciešama ir lielāka informētība par izvairīšanos no kaitīgām darbībām, efektīva sistēma paziņošanai par seksuālu izmantošanu, kā arī policijas un izmeklēšanas iestāžu resursu uzlabošana. Es arī uzskatu, ka bērnu informētību par riskiem, kas saistīti ar jauno tehnoloģiju izmantošanu, palielinātu plaša izglītības kampaņa.

Tādēļ es ar prieku balsoju par balsošanai nodotajā priekšlikumā iekļautā 55 miljonus euro lielā finansējuma piešķiršanu programmas „Drošāks internets” darbībai laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam. Es uzskatu, ka ar šiem resursiem izdosies sasniegt programmas mērķus.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. − (LT) Tā kā strauji pieaug jauno tehnoloģiju izplatība un prasme lietot datoru, internetu izmanto arvien vairāk bērnu un jauniešu. Nepilngadīgie bieži nonāk tīmekļa vietnēs, kurās tiek veicināta kaitīga rīcība, bērnu pornogrāfija, nepilngadīgo prostitūcija, pašnāvība vai arī reklamētas anoreksiju izraisošas diētas. Saskaņā ar Interpola datiem katru gadu pieaug jaunu internetā ievietotu bērnu pornogrāfijas attēlu skaits. Ar bērnu drošību internetā saistītā problēma jārisina visos līmeņos, iesaistot bērnus, viņu ģimenes, skolas un visu sabiedrību. Mums jāinformē bērni par apdraudējumiem, kas rodas, izmantojot jaunās tehnoloģijas. Mums jāpalīdz bērniem atpazīt iespējamas bērnu seksuālas izmantošanas, uzmākšanās, vardarbības vai citu risku gadījumus un to izpausmes, kā arī jāiemāca, kā sevi aizsargāt. Eiropas Komisijas jaunajā programmā „Drošāks internets” ierosināts piešķirt 55 miljonus euro cīņai pret bērniem un jauniešiem kaitīgu rīcību internetā. Programmas mērķis ir izveidot drošu interneta vidi un veicināt noziedzības novēršanu. Programmā ir iekļauti plāni izveidot kopēju datubāzi un īstenot labas prakses apmaiņu starptautiskā līmenī.

  Roger Knapman un Thomas Wise (NI), rakstiski. − Bērnu izmantošana un ekspluatācija, izmantojot internetu, mobilos tālruņus un citas tehnoloģijas, ir zemiska un nepieņemama, taču pasākumi, lai aizsargātu bērnus un sodītu vai mēģinātu sodīt tos, kas viņiem dara pāri, jānosaka valsts līmenī, sadarbojoties valstu valdībām. Mēs, kā vienmēr, uzskatām, ka rīcība Eiropas Savienības līmenī nav risinājums.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Es balsoju par Angelilli kundzes ziņojumu, jo viens no būtiskākajiem un ilgstošākajiem Eiropas Savienības vērtību pamatiem ir mūsu pienākums aizsargāt nevainīgas dvēseles, tas ir, bērnus. Bērnu tiesības un aizsardzība ir cilvēcisko vērtību pamatā. Internets rada neskaitāmus draudus, no kuriem bērni jāpasargā efektīvāk nekā šobrīd. Šajā jomā pasākumi Kopienas līmenī ir pamatoti. Mums joprojām ir jāizsaka savstarpēji atgādinājumi par „dzirnakmeņiem” un „jūras dziļumu”.

Mums arī jāzina, kādi ir mūsu — vecāku — pienākumi. Es atbalstīju visus grozījumus, kuros uzsvērta vecāku, skolēnu un visu pārējo cilvēku, kam ir saistība ar bērniem, informēšanas un izglītošanas nozīme. Ir ļoti svarīgi šādā veidā izglītot vecākus un tādējādi veicināt atbildīgu saziņas tehnoloģiju izmantošanu.

Svarīgs ir arī 23. grozījums, kurā aplūkota uzmākšanās un iebiedēšana tiešsaistē, un dažādi vardarbīga satura veidi. 26. grozījumā izteiktie priekšlikumi ieviest dažādus tehniskus risinājumus un stingrāk noteikt pakalpojumu sniedzēju atbildību ir pilnīgi pareizi un piemēroti.

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Interneta uzraudzības fonds — Anglijas organizācija, kas cīnās pret bērnu pornogrāfisku attēlu iegādi un izplatīšanu, — ziņo, ka bērnu seksuālā izmantošana tiešsaistē komerciālos nolūkos ir augoša nozare, kas ir saistīta ar mazu risku un lieliem ienākumiem. Patiesi, šo attēlu pārdošana internetā veido zemisku miljardus vērtu tirdzniecību.

Mēs atbalstām pieeju, ko īsteno Komisija un mūsu kolēģe deputāte, vēloties pārtraukt šāda veida darbības, jo īpaši izveidojot mehānismu, kas bloķē kredītkaršu vai elektroniskos maksājumus, kad internetā tiek pirkti bērnu pornogrāfiskie attēli.

Diemžēl visiem valsts un Eiropas Savienības aizsardzības mehānismiem, kurus izstrādā, šobrīd pastāv nopietns tehnisks šķērslis. Patiesībā vairums komerciālo serveru, kas piedāvā šādus attēlus, neatrodas Eiropā, bet Amerikas Savienotajās Valstīs, Krievijā un Āzijā. Tādēļ to nelikumīgo saturu iespējams vienkārši augšupielādēt vienā valstī un apskatīt citā. Tādējādi kļūst skaidrs, ka rast efektīvus līdzekļus, ar ko apkarot pedofilijas attīstību internetā, ir problemātiski, lai gan tas ir nepieciešams.

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs atzinīgi vērtējam ziņojumu, kura mērķis ir radīt bērniem drošāku tiešsaistes vidi. Mūsu pienākums ir aizsargāt mūsu bērnus no bīstamiem materiāliem, kuros redzama bērnu pornogrāfija un vardarbība. Taču ziņojumu nevajadzētu izmantot kā ieganstu krimināltiesību saskaņošanai Eiropas Savienībā. Pirmkārt un galvenokārt, mums ir vajadzīga labāka valstu tiesisko sistēmu koordinēšana.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu 55 miljonus euro liela budžeta nepieciešamību, lai nodrošinātu bērnu, no kuriem daudzi pie interneta pavada vismaz trīs stundas dienā, labu aizsardzību no lietotājiem nedroša satura. Es piekrītu, ka nepieciešams labāk informēt vecākus un bērnu aprūpētājus, izmantojot informācijas paketes par apdraudējumiem internetā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Internets netiek uzraudzīts, taču bērni un jaunieši reti apzinās, kāds apdraudējums viņus tur gaida. Saskaņā ar britu pētījuma rezultātiem trīs ceturtdaļas bērnu tīmeklī ir nejauši saskārušies ar pornogrāfijas vai vardarbības attēliem; tas ir satraucošs fakts. Mums jāpasargā mūsu jaunieši no šiem apdraudējumiem un no tādām dārgi maksājošām internetā sastopamām parādībām kā iebiedēšana tiešsaistē un uzmākšanās tiešsaistē.

Saistībā ar pēdējo ir īpaši svarīgi nodrošināt, lai internets pārstāj būt noziedzīgo pedofilu paradīze, ko nodrošina iespēja saglabāt anonimitāti. Mums izdosies tikai tad, ja apvienosim dažādus pasākumus, kuros jāiekļauj arī interneta kafejnīcas. Manuprāt, šis ziņojums ir solis pareizajā virzienā, un, lai arī tas nav pietiekami liels, es par to balsoju.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Bērnu drošība saistībā ar tiešsaistes saziņas sistēmām ir būtiska — tā kā jaunās tehnoloģijas kļūst arvien populārākas un pieaug prasme strādāt ar datoru, bērni arvien vairāk tiek pakļauti nelikumīga satura riskam un kaitīgai rīcībai, piemēram, seksuālajai uzmācībai, bērnu pornogrāfijai, uzmācībai tiešsaistē ar mērķi panākt seksuālu izmantošanu, iebiedēšanai tiešsaistē, kā arī kūdīšanai nodarīt sev kaitējumu, pievērsties anoreksijai vai izdarīt pašnāvību.

Apstiprināmajos pasākumos ir jāiesaista bērni, ģimenes un skolas, kā arī visas pārējās saistītās personas. Lai informētu bērnus, ir jāiegulda kopējas pūles ar nolūku palielināt zināšanas un vairot profilakses pasākumus. Tādēļ, lai samazinātu tehnisko zināšanu līmeņa atšķirības starp dažādām paaudzēm, būs jāveic plaša datorprasmju uzlabošanas kampaņa vecākiem un skolotājiem. Jāveicina pasākumi, kas ietver informēšanu, jaunu tehnisko instrumentu izstrādi un apmaiņu ar labāko praksi.

Šie priekšlikumi ir vienlīdz noderīgi Portugālei, kurā valdība nodrošina Magalhães datoru bērniem no sešu gadu vecuma. Es gribētu zināt, vai Portugāles valdība savā darbībā ņems vērā visas šajā ziņojumā paustās bažas.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Internets ir neatņemama mūsu bērnu ikdienas dzīves sastāvdaļa. Kļūstot vecāki, viņi izmanto internetu vairāk. No 11 gadu vecuma jaunieši katru dienu „sērfo” internetā, un aptuveni 15 gadu vecumā viņi apmeklē tiešsaisti un mijiedarbojas tīmeklī vairākas reizes dienā.

Taču šis sarežģītais instruments — ceļš uz zināšanām un tilts uz mācību sabiedrību — ietver sevī risku.

Tādējādi neskaitāmi bērni nevilšus nonāk saskarē ar kaitīgiem attēliem vai saturu, piemēram, komerciālu krāpniecību, uzmācību, pornogrāfiju un kūdīšanu uz rasismu vai pašnāvību.

Šo noziegumu galvenais iemesls ir neadekvāts starptautiskais regulējums un sadarbības trūkums.

Eiropas Drošāka interneta programmas, kuras budžets ir 55 miljoni euro, mērķis ir ne tikai bērnu, bet arī viņu vecāku un skolotāju vidū palielināt informētību par internetā sastopamajiem apdraudējumiem. Tā arī cenšas veicināt filtrēšanas sistēmu izstrādi un mudināt marķēt interneta vietnes, ko uzskata par bērniem drošām.

Tādēļ es, protams, balsoju par Itālijas deputātes Roberta Angelilli sastādīto ziņojumu, kas atbalsta interneta izmantošanu drošā vidē, nodrošinot pilnīgu bērnu fiziskās un garīgās integritātes aizsardzību.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es atbalstu Angelilli kundzes ziņojumu par bērnu aizsardzību, kad tie lieto internetu vai citas saziņas tehnoloģijas. Tā kā masveidā pieaug jauno tehnoloģiju izplatība un tās pakāpeniski kļūst pieejamākas, bērni tiek arvien vairāk pakļauti tādam nelikumīga satura riskam, kā uzmākšanās, bērnu pornogrāfija, iebiedēšana, kūdīšana pievērsties anoreksijai un tamlīdzīgi. Tādēļ ir jāveic kopēji pasākumi, lai novērstu un apkarotu šādus noziegumus. Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu, jo tas virza tālāk jautājumu, ko bieži vien nepietiekami novērtē Kopienas iestādēs. Visbeidzot, es ļoti pozitīvi vērtēju ierosinājumu izveidot Eiropas bērnu pornogrāfisko attēlu datubāzi ar reāllaika saiti uz zvanu centru ziņojumiem, kas pieejami policijai, lai tās rīcībā būtu labākie iespējamie instrumenti tik zemiskas rīcības apkarošanai.

- Ziņojums: Dan Jørgensen (A6-0291/2008)

  Liam Aylward (UEN), rakstiski. − Šajā direktīvā ir ierosināti jauni pasākumi, lai veicinātu tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kas samazina oglekļa emisijas. Apņemšanās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 18 % Īrijā rada milzīgas grūtības. Mums jākoncentrējas uz transporta nozari, lai samazinātu emisijas un palielinātu sabiedrības informētību.

Šajā Eiropas Savienības priekšlikumā noteikts, ka jāizstrādā jauna metodoloģija, lai aprēķinātu transportlīdzekļu enerģijas patēriņa un emisiju radītās izmaksas, kas mudinās cilvēkus iegādāties energoefektīvas automašīnas. Šī metodoloģija attiecas uz visiem autotransporta līdzekļiem, izņemot neatliekamās palīdzības, glābšanas dienestu un militāro dienestu transportlīdzekļus.

Mēs atbalstām integrētas pieejas ieviešanu, iesaistot transportlīdzekļu ražotājus, degvielas piegādātājus, remontētājus, patērētājus, šoferus, kā arī valsts iestādes. Iniciatīva attīstīt energoefektīvu automašīnu tirgu ar konkurētspējīgām cenām sniegs Īrijas pilsoņiem iespējas samazināt emisijas, kā arī gūt ekonomiskas priekšrocības. Tas ir izdevīgi visos līmeņos — gan attiecībā uz privātiem, gan valsts izdevumiem. Mazāks degvielas patēriņš nozīmē, ka jāimportē mazāk degvielas. Tas veicinās energoefektīvu automašīnu izstrādi visā pasaulē, un ir ārkārtīgi pozitīvs notikums.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Efektīvāku tehnoloģiju plašu ieviešanu tirgū bieži apgrūtina lielās sākotnējās izmaksas un no tām izrietošais nepietiekamais pieprasījums. Tādēļ ir jārīkojas Kopienas mērogā, lai veicinātu ieguldījumus energoefektīvāku un mazāku piesārņojumu izraisošu transportlīdzekļu ražošanā, jo īpaši tādēļ, ka šādai alternatīvai ilgtermiņā būs mazākas izmaksas.

Es atbalstu šīs direktīvas mērķi — veicināt „tīru” un energoefektīvu transportlīdzekļu ieviešanu tirgū un tādējādi veicināt transporta energoefektivitāti, samazinot degvielas patēriņu, veicināt klimata aizsardzību, samazinot CO2 emisijas, un uzlabot gaisa kvalitāti, samazinot piesārņotāju emisijas.

Eiropas Parlamentam jārāda priekšzīme un jāpieņem ilgtspējības kritēriji, jo īpaši valsts iepirkumu jomā.

Es atbalstu par šo ziņojumu panākto kompromisu. Ziņojums ir daudz elastīgāks un mazāk birokrātisks nekā Komisijas un referenta sākotnējais priekšlikums. Visvairāk es atbalstu kompromisu, jo tajā ir ievērots subsidiaritātes princips un tas mazāk apgrūtina vietējās iestādes.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) No tehniskā aspekta „tīru” un energoefektīvu autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšana ir būtisks vides aizsardzības pasākums, jo tradicionālo transportlīdzekļu radītās emisijas izraisa klimata pārmaiņas un atmosfēras piesārņojumu pilsētu centros, nopietni apdraudot sabiedrības veselību.

Neskatoties uz strādnieku demonstrācijām, kurās pieprasīts risināt šīs nopietnās problēmas, autobūves industrijas pārstāvji, aizbildinoties ar konkurenci, atsakās ražot „tīrus” transportlīdzekļus, ja tiem jau iepriekš netiks garantēta lielāka ienesība, un pieprasa valsts sektoram segt „tīru” transportlīdzekļu izpētes un izstrādes izmaksas, kā arī nodrošināt tiem lielāku peļņu.

Tieši to dara ierosinātā direktīva, pieprasot valsts transportlīdzekļu iepirkumu atlases kritērijos iekļaut kalpošanas laikā radušās enerģijas patēriņa, CO2 emisiju un piesārņotāju radītās izmaksas, tādējādi negodīgā veidā izmantojot valsts naudu, lai autobūves nozarei subsidētu „tīrāku” transportlīdzekļu ražošanu.

Darba ņēmēji cīnās par labu sabiedriskā transporta sabiedrībām, kas atbilst to vajadzībām un nodrošina kvalitatīvus, videi nekaitīgus pakalpojumus. Viņi iebilst pret jebkādu regulējumu, kas izstrādāts, lai padarītu bagātākus autobūves nozares pārstāvjus, kuri ar bezatbildīgo attieksmi pret sociālo jomu un vides jautājumiem, kā arī vienu vienīgu mērķi — gūt peļņu — veicina klimata pārmaiņas, enerģijas resursu pārmērīgu patēriņu un atmosfēras piesārņošanu.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Dan Jørgensen ziņojumu par „tīru” un energoefektīvu autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, jo uzskatu, ka nozares pārstāvjus jāmudina ieguldīt tādu transportlīdzekļu izstrādē, kam ir zems enerģijas patēriņš un zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Autotransporta līdzekļu iegādes laikā pievēršot uzmanību ar enerģiju saistītiem apsvērumiem un ietekmei uz vidi, valsts iestādēm ir jāpalīdz attīstīt šo tirgu un jāpalīdz transporta nozares pārstāvjiem ievērot Eiropas Savienības politiku attiecībā uz vidi, klimatu un enerģiju.

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. − (PL) Videi nekaitīgi sabiedriskā transporta līdzekļi, kas patērē maz enerģijas, ir neapšaubāms ieguvums. Tie ir vajadzīgi mūsu pilsētām un mūsu videi. Mums arī jāatceras iekļaut „tīru” transportlīdzekļu izmantošanu ar klimata pārmaiņu paketi saistītājās darbībās. Būdama Vides komitejas locekle, es atbalstu vairumu referenta ierosināto darbību (un jo īpaši tehniskos un organizatoriskos pasākumus), kas palīdzēs sasniegt pamatmērķi — samazināt piesārņojumu, ieguldot videi nekaitīgās tehnoloģijās, kas izraisa mazākas CO2 emisijas. Tas īpaši attiecas uz dažādu dienestu transportlīdzekļiem (speciāliem kravas auto un autobusiem operatīvā atbalsta sniegšanai, infrastruktūras uzturēšanai, ceļu tīrīšanas transportlīdzekļiem u.c.).

Taču man šķiet, ka ierosinājums ieviest obligātus kritērijus par CO2 emisiju līmeņiem valsts iepirkuma konkursos ir diezgan apšaubāms. Manuprāt, vismaz jaunā tiesību akta sākotnējā posmā ir vēlams piešķirt katras dalībvalsts iepirkumus organizējošai iestādei (visbiežāk tās ir vietējās iestādes) tiesības sabiedriskā transporta līdzekļu iepirkumos izvēlēties savus vides aizsardzības kritērijus. Es piekrītu uzskatam, ka valsts iepirkumiem — ļoti nozīmīgai Eiropas Savienības tirgus daļai — jāturpina kalpot par videi nekaitīgu transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanas instrumentu, taču to nevajadzētu darīt mehāniskā veidā.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par priekšlikumu par videi nekaitīgiem, energoefektīviem transportlīdzekļiem valsts uzaicinājumos uz konkursu.

Atzinīgi vērtējams, ka valsts iestādēm un atsevišķām sabiedrībām autotransporta līdzekļu iepirkumos ir jāņem vērā ne tikai iepirkuma cena, bet arī enerģijas apsvērumi un ietekme uz vidi kalpošanas laikā, ieskaitot enerģijas patēriņu, CO2 emisijas un turpmākas piesārņotāju emisijas.

  Seán Ó Neachtain (UEN), rakstiski. − Atrodoties finanšu tirgu krīzes vidū, mums — politikas veidotājiem — ir ļoti viegli pilnībā koncentrēties uz pašreizējām problēmām un ignorēt Eiropas Savienības mērķus un citas iniciatīvas. Tādēļ es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā uzsvērta patiesa vajadzība panākt progresu attiecībā uz „tīriem” un efektīviem transportlīdzekļiem.

Manuprāt, svarīgākais šī ziņojuma aspekts ir tas, ka ziņojums ne tikai koncentrējas uz transportlīdzekļiem, bet arī pievēršas valsts sektora atbalstīšanai un pamudināšanai. Tas aicina valsts sektoru rādīt priekšzīmi Eiropas sabiedrībai, veicinot „tīru” transportlīdzekļu izmantošanu.

Referenta mēģinājums izveidot saikni starp valsts iepirkumiem un „tīru” un efektīvu transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu ir vērtējams atzinīgi, un es ceru, ka tā rezultāts būs lielāki ieguldījumi un pētījumi transportlīdzekļu ar mazu CO2 emisiju līmeni jomā.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. − (RO) Šī direktīva ievieš saskaņotu metodoloģiju „tīru” un energoefektīvu transportlīdzekļu iepirkumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīga sabiedriskā transporta pakalpojumus. Tā arī palīdzēs noteikt Lisabonas stratēģijā iekļautās prioritātes.

Skaidra prasība ir ņemt vērā enerģijas patēriņu, oglekļa dioksīdu un piesārņotāju emisijas, kad valsts iestādes un operatori, kas sniedz pakalpojumus atbilstīgi līgumam ar valsts iestādi, iegādājas autotransporta līdzekļus, tostarp autotransporta līdzekļus pasažieru sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai.

Lielāko ekonomisko ieguvumu izdotos panākt, ja ārējās izmaksas būtu jāiekļauj visu iepirkumu piešķiršanas kritērijos. Tādā gadījumā transportlīdzekļu īpašnieki tiešā veidā gūtu labumu no enerģijas ietaupījumiem ilgtermiņā, kas ievērojami pārsniegtu transportlīdzekļa iespējami augsto cenu.

Šajā iniciatīvā atbalstītā „tīru”, energoefektīvu transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana, izmantojot valsts iepirkumus par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu, paātrinās šādu tehnoloģiju izstrādi tirgū un veicinās enerģijas taupīšanu, kā arī vides un sabiedrības veselības aizsardzību.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par Jørgensen kunga ziņojumu, kas veicina „zaļu” transportlīdzekļu izmantošanu sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Komisijas 2005. gadā iesniegto sākotnējo priekšlikumu Parlaments noraidīja, jo tas ietvēra ļoti lielu birokrātiju, bet neparedzēja piesārņojuma līmeņa samazināšanu. Vecajā priekšlikumā tika pieprasīts, lai 25 % mehānisko transportlīdzekļu būtu „zaļi”. Jaunajā priekšlikumā ir minēti tikai sabiedriskajam transportam paredzēti mehāniskie transportlīdzekļi un par šo pakalpojumu sniegšanu atbildīgās valsts iestādes. Es uzskatu, ka jaunais priekšlikums palīdzēs palielināt vietējo lēmumu pieņēmēju informētību un liks viņiem stingrāk rīkoties, lai aizsargātu vidi. Ir aprēķināts, ka Eiropas līmenī izmaksas, ko rada satiksmes sastrēgumi lielās pilsētu aglomerācijās, veido 1 % no Eiropas Savienības IKP.

Piesārņojumu lielās pilsētās iespējams samazināt, gan veicinot sabiedriskā transporta izmantošanu, gan - jo īpaši - izveidojot „tīra” sabiedriskā transporta sistēmu. Papildus metro sistēmu, tramvaju, trolejbusu un reģionālo vilcienu vai pārvadājumu ar kuģi izmantošanas veicināšanai, piesārņojumu lielajās Eiropas Savienības pilsētās iespējams samazināt arī, sākot izmantot „zaļos” autobusus. Jaunā direktīva nosaka vietējām iestādēm pienākumu aprēķināt un ņemt vērā autobusa vai mikroautobusa izmantošanas izmaksas visa tā kalpošanas ilguma laikā. Vēlos paust atzinību Prāgas vietējām iestādēm, kas, izmantojot valsts palīdzību, iegādājās „zaļos” autobusus un tādējādi rāda mums priekšzīmi, kurai sekot.

- Ziņojums: Françoise Grossetête (A6-0346/2008)

  Liam Aylward (UEN), rakstiski. − Šī direktīva attiecas uz nosacījumiem par zāļu tirdzniecības atļaujām. Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Savienības iniciatīvu vienkāršot un saskaņot pašreizējos nosacījumus. Šis ir jautājums par laika un naudas taupīšanu, kas apmierinās gan ražotājus, gan Īrijā dzīvojošos patērētājus.

Ierosinātie grozījumi sniegs labumu Īrijas farmaceitisko izstrādājumu tirgum, kam ir ievērojama nozīme Eiropā. Mēs esam pateicīgi, ka Īrijā šobrīd darbojas 13 no 15 pasaulē populārākajām šajā nozarē strādājošajām sabiedrībām. Īrijā šobrīd strādā vairāk nekā 140 medicīnas tehnikas sabiedrību, kas nodrošina 26 000 darbavietu. Turklāt medicīnas iekārtu ikgadējā eksporta vērtība ir aptuveni 6,2 miljardi euro— tie ir 10 % no Īrijas kopējā eksporta.

Mēs atbalstām vienotu izvērtēšanas, apstiprināšanas un administrācijas kritēriju izveidi farmācijas produktiem, kam tiek mainītas, piemēram, ražošanas metodes, produktu marķējums vai pacientu informācijas brošūras. Mēs arī atzīstam nepieciešamību turpināt dalībvalstu un Eiropas Savienības noteikumu saskaņošanu, lai samazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu pārmaiņu reglamentēšanas sistēmu, piemēram, ļaujot iesniegt vienotu pieteikumu par vienu vai vairākām identiskām pārmaiņām. Mēs piekrītam grozījumam par Komisijas kontroli attiecībā uz „vielu sarakstu”, „zāļu izdalīšanās periodu” un „principiem un pamatnostādnēm”.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā pārmaiņu pārvaldība kļūst aizvien neefektīvāka un vairs neapmierina ne iestādes, ne farmācijas nozari kopumā.

Uz vienām un tām pašām pārmaiņām zālēm, kuru tirdzniecības atļaujas valsts procedūrās ir izdevušas dažādas dalībvalstis, attiecas dažādi noteikumi par dokumentu iesniegšanu un izvērtēšanas procedūru. Šāda situācija izraisa problēmas dažādās jomās, piemēram, sabiedrības veselība, iekšējais tirgus, juridiskie un praktiskie pieteikumi.

Ziņojumā ir ierosināti konkrēti uzlabojumi. Saskaņošanas un vienkāršošanas nolūkā ir svarīgi, lai pārmaiņām zāļu tirdzniecības atļaujās piemērotu vienas un tās pašas prasības neatkarīgi no sākotnējās reģistratūras procedūras. Tas sniegs labumu visiem —  pacientiem, iestādēm un farmācijas uzņēmumiem.

Es piekrītu kompromisa nostājā ierosinātajiem grozījumiem, jo tajos uzsvērta nepieciešamība vienkāršot un saskaņot administratīvās procedūras, atļaut iesniegt vienotu pieteikumu par vienu vai vairākām identiskām pārmaiņām un uzsvērts, ka jāpiemēro subsidiaritātes princips.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Françoise Grossetête ziņojumu par pārmaiņām zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos tādēļ, ka atbalstu vienotu licencēšanas procedūru zāļu laišanai Kopienas tirgū, jo tādējādi Eiropas Savienības pilsoņiem tiks garantēta drošība.

Man īpaši jāuzsver Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas ierosinājums par subsidiaritātes principa izmantošanu, piemērojot Eiropas pārmaiņu sistēmu zālēm, ko pārdod tikai valsts tirgū, un tādējādi aizsargājot mazus un vidēji lielus uzņēmumus, kas ražo no ārstnieciskiem augiem pagatavotas zāles un homeopātiskās zāles.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Tā kā Kopienas līmenī pastāv tiesību aktu nesaskaņotība, tad pārmaiņas tirdzniecības atļaujās, ko izmanto tikai iekšējā tirgū, nosaka valsts tiesību akti. Dažās dalībvalstīs prasības attiecībā uz valsts tirdzniecības atļaujām ir tādas pašas kā attiecībā uz pārmaiņām tirdzniecības atļaujās. Taču vairumā valstu šāda saskaņotība nepastāv, tādēļ dalībvalstu tiesību aktos pastāv pretrunas.

Šāda situācija nelabvēlīgi ietekmē sabiedrības veselību, administratīvo slogu un iekšējā zāļu tirgus vispārējo darbību.

Visām zālēm neatkarīgi no tirdzniecības atļauju piešķiršanas kritērijiem jānosaka vienādi izvērtēšanas kritēriji un administrācijas pasākumi gadījumos, kad atšķiras to tirdzniecības atļaujas.

- Ziņojums: Toine Manders (A6-0195/2008)

  Brian Crowley (UEN), rakstiski. − Šī ziņojuma pamatā ir svarīgais jautājums par patērētāju aizsardzību. Neapšaubāmi pastāv pieprasījums pēc izstrādājumiem ar daļlaika lietošanas tiesībām un līdzīgiem produktiem, un mēs nevaram liegt attiecīgajām sabiedrībām reaģēt uz šo pieprasījumu. Nedomāju, ka kāds par visu vari vēlas apgalvot, ka visas šajā jomā strādājošās sabiedrības īsteno sliktu praksi un nodarbojas ar ekspluatāciju. Taču mēs zinām, ka pastāv sabiedrības, kas ir negodīgi izmantojušas Eiropas Savienībā dzīvojošos patērētājus, un ka ES patērētāji ir cietuši zaudējumus, sadarbojoties ar slikti pārvaldītām sabiedrībām, kas izsprūk no atbildības, jo šajā jomā nav pienācīga regulējuma. Pēc līgumu noslēgšanas ar kontinentālajā Eiropā strādājošām slikti pārvaldītām sabiedrībām, kas pārdod daļlaika lietošanas tiesības, vairākiem brīvdienu produktu izmantotājiem no Īrijas ir bijušas ievērojamas finanšu un juridiskās grūtības.

Jaunajā direktīvā ir iekļautas vairākas būtiskas patērētāju aizsardzības garantijas, kas saistītas ar tādām jomām kā reklāma un līgumi. Vēlos īpaši atzinīgi novērtēt nosacījumu par atteikuma tiesībām jeb pārdomu periodu, kas patērētājiem, kuri „uzķērušies” uz kāda āķīga reklāmas trika vai aizbraukuši brīvdienās, sniedz laiku rūpīgi apdomāties, lai saprastu, vai viņus apmierinās daļlaika lietošanas tiesību līguma sekas vidējā laika periodā un ilgtermiņā.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Darba ņēmēju tiesības uz atpūtu un brīvdienām ir pārvērstas par preci, ar ko palielina kapitālu. Šajās jomās popularizēto daļlaika lietošanas un jauno produktu uzdevums ir izmantot pastāvīgo atvaļinājuma ilguma saīsināšanu, sarūkošos ienākumus un darba ņēmēju centienus samazināt brīvdienu izdevumus ilgtermiņā, kas rada vairāk nekā 11 miljardus euro lielu apgrozījumu.

Sabiedrības, kas bieži vien ir fiktīvas, pircēju pārliecināšanai un apkrāpšanai izmanto blēdīgas un agresīvas metodes, sākot no — labākajā gadījumā —sīkā drukā rakstītiem līgumiem un beidzot ar maldinošu reklāmu, nogurdinošām prezentācijām, dāvanu un tamlīdzīgu ieguvumu solīšanu; un gandrīz vienmēr beigās tiek izdarīts spiediens nekavējoties parakstīt saistošus dokumentus.

Patērētāju tiesību aizsardzības organizācijās ir iesniegtas neskaitāmas sūdzības par krāpniecību, pārmērīgu samaksu par tehnisko apkopi, piesaistītām kredītkartēm, milzīgiem tālākpārdošanas cenas kritumiem, ko izraisījuši tirgvedības izdevumi, un tamlīdzīgi.

Iekļaujot direktīvā par daļlaika lietošanu tādus produktus kā brīvdienas uz kuģiem, klubos vai karavānās, tiek garantēts juridisks pamats un jauni kapitāla ieņēmumu avoti.

Pārdomu periods, kura ilgums nepārsniedz 10 dienas un kas ietver sodu 3 % apmērā no kopējās summas, neatrisina problēmu. Gluži pretēji, Eiropas Savienība noveļ atbildības nastu uz strādājošo pleciem, tāpat kā tā rīkojas attiecībā uz visām patēriņa precēm.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Manders kunga ziņojumu par patērētāju aizsardzību attiecībā uz daļlaika lietošanas tiesībām, jo ar Padomi panāktais kompromiss par šo jautājumu nodrošina lielāku Eiropas Savienībā dzīvojošo patērētāju tiesību un interešu aizsardzību.

Es uzskatu, ka no labāka jomas regulējuma iegūs ne tikai patērētāji, bet arī Eiropas Savienības tūrisma nozare.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir sniegti vairāki priekšlikumi, kuriem mēs lielākoties piekrītam, paturot prātā nepieciešamību nostiprināt patērētāju tiesības attiecībā uz brīvdienu produktiem. Tajā noteikts, ka operatoriem ir pienākums sniegt plašu svarīgas informācijas klāstu, lai patērētāji varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par līguma noslēgšanu.

Turklāt periods, kura laikā patērētāji var bez maksas lauzt noslēgtos līgumus, ir pagarināts gadījumos, kad patērētāji nav saņēmuši nepieciešamo informāciju. Ir būtiski novērst ļaunprātīgu izmantošanu un atkārtotus krāpšanas gadījumus. Mēs ceram, ka labvēlīgas pārmaiņas izraisīs aizliegums veikt jebkādus avansa maksājumus atteikuma perioda laikā un samaksas pa daļām ieviešana, norēķinoties par ilgtermiņa brīvdienu produktiem.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu ziņojumu par patērētāju aizsardzības palielināšanu šajā jomā. Tā kā patērētāji no Lielbritānijas veido vienu trešdaļu no daļlaika lietošanas produktu īpašnieku kopējā skaita Eiropā, šis tiesību akts reaģē uz Apvienotās Karalistes patērētāju bažām. Es pilnīgi piekrītu, ka daļlaika lietošanas tiesību tirgotājiem jāpalielina pircējiem pieejamais atteikuma periods, kā arī jānosaka pienākums sniegt pilnīgu informāciju par pirkumu pirms līguma parakstīšanas.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Daudzu patērētāju sūdzības ir apstiprinājušas nopietnās ar daļlaika lietošanu saistītās problēmas, kas izraisa tirgū nelīdzsvarotību. Tirgus attīstība saistībā ar pieprasījumu un ievērojama līdzīgā veidā pārdotu jaunu produktu izstrāde rada patērētājiem un uzņēmumiem būtiskas problēmas.

Šodienas balsojumam nodotajā dokumentā lielākoties ir grozītas direktīvā iekļautās definīcijas, lai tā attiektos uz jaunajiem brīvdienu produktiem. Tajā arī ir precizēti un papildināti noteikumi par prasībām, kas piemērojamas patērētājiem sniegtās informācijas saturam un valodai, kā arī līgumiem.

Direktīva ietekmē saimnieciskās darbības veidus, kas ir īpaši svarīgi Eiropas Savienības, tostarp Portugāles, tūrisma nozarei, un konkrēti — uzņēmējiem un patērētājiem. Tādēļ galvenais nodoms ir nostiprināt patērētāju pozīcijas jebkādās sarunās par lietošanas tiesību iegādi. Šādā veidā iespējams sekmīgāk novērst tirgū pastāvošo nenoteiktību un izveidot stabilāku un pārredzamāku uzņēmējdarbības vidi, tādējādi nodrošinot patērētājiem vairāk kvalitatīvas informācijas.

- Ziņojums: Sophia in ’t Veld (A6-0403/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta priekšlikumu ieteikumam Padomei par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju par gaisa pārvadātāju veikto Eiropas Savienības pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas muitas dienestam. Es nesen apmeklēju Austrāliju un, runājot ar valdības pārstāvjiem, sapratu, ka šis balsojums būtu svarīgs solis, kas stiprinātu jau pastāvošo Eiropas Savienības un Austrālijas sadarbību pasažieru drošības un kravu pārvadājumu jomā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai gan tas ir solis atpakaļ, Eiropas Parlamenta nostāja ir ievērojama ar to, ka pievērš uzmanību nepieņemamajiem Eiropas Savienības un trešo valstu nolīgumiem par gaisa pārvadātāju pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu, aizbildinoties ar „terorisma apkarošanu”.

Papildus citiem svarīgiem aspektiem ziņojumā:

- nosodīts, ka valdības bieži nekādā veidā nekontrolē šo nolīgumu apspriešanu un apstiprināšanu — valsts valdības apstiprinājums ir pieprasīts tikai septiņās dalībvalstīs;

- brīdināts, ka nolīgums var neatbilst starptautiskajiem tiesību aktiem par datu aizsardzību;

- pausta nožēla par pieprasīto datu daudzumu, kas ir tāds pats kā nolīgumā ar ASV, taču papildus viesnīcu un transportlīdzekļu rezervācijām pieprasīta arī tāda informācija kā tālruņu numuri, e-pasta adreses, dzīvesvietas un darba adreses, uztura paradumi, kredītkaršu numuri, personas dati, kuros atklāta rase vai etniskā izcelsme, politiskā nostāja, reliģiskie vai filozofiskie uzskati un dalība arodbiedrībās, kā arī dati par veselību vai seksuālo aktivitāti.

Šī ir vēl viena nepieņemama situācija, ko izraisa pašreizējā drošības samazināšanās, kas apdraud pilsoņu tiesības, brīvības un garantijas.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Situācija saistībā ar Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu par pasažieru datu reģistru liecina par satraucošu tendenci, ko izraisa terorisma apkarošana. Saskaņā ar šo nolīgumu tādi personas dati kā aviopasažieru tālruņu numuri un e-pasta adreses tiek pārsūtīti un uzglabāti vairākus gadus. Šajā procesā nekādā veidā netiek nodrošināta datu aizsardzība. Ir jānovērš turpmāki šāda veida datu aizsardzības pārkāpumi.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojumā ir atklāta Eiropas Parlamenta liekulība attiecībā uz cilvēku personiskajām tiesībām un demokrātiskajām brīvībām. Jebkāda Eiropas Parlamenta izteiktā kritika aprobežojas ar procedūras jautājumiem un faktu, ka Eiropas Savienības pilsoņiem netiek piešķirta tāda aizsardzība, kāda viņiem likumīgi pienākas saskaņā ar ES tiesību aktiem. Taču tieši šis tiesību akts rupji pārkāpj visus datu aizsardzības veidus un ievieš vispārīgus personu reģistrus, kā arī sensitīvāko datu apkopošanu un apmaiņu starp dalībvalstu represīvajiem mehānismiem un pat trešo valstu slepenajiem dienestiem.

Tas, ka ziņojums neuzdrošinās pieprasīt nolīguma atsaukšanu vai savstarpīgumu, pierāda, ka visi virspusējie iebildumi pret nolīgumu izteikti tikai skata dēļ. Tāpat kā situācijā ar līdzīgo un nepieņemamo Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu, Eiropas Parlamenta diskrētie iebildumi nenovērš to, ka, aizbildinoties ar „sadarbību terorisma apkarošanā”, ikviena slepenā dienesta un represīvā mehānisma darbinieki iegūst piekļuvi Eiropas Savienības pilsoņu personas datiem.

Kārtējo reizi ir skaidrs, ka Eiropas Parlaments un Eiropas Savienība ne tikai nespēj aizstāvēt demokrātiskās tiesības un vienkāršo ļaužu brīvības, bet, gluži pretēji, izveidojot reakcionāru likumdošanas pasākumu un nolīgumu tīklu, ierobežo pilsoņus līdz iznīcības robežai.

- Ziņojums: Jan Andersson (A6-0370/2008)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi Laval, Rüffert un Luksemburgas lietās parāda, ka ir jāizskaidro, ka Līgumos paredzētās ekonomiskās brīvības būtu jāinterpretē tā, lai netiktu pārkāpta dalībvalstu un Kopienas tiesību aktos atzīto sociālo pamattiesību īstenošana. Tas ietver tiesības apspriest, noslēgt un īstenot koplīgumus un veikt kolektīvu darbību, un, īstenojot šīs pamattiesības saskaņā ar sociālajām interesēm un darba ņēmēju aizsardzību, nedrīkst tikt pārkāpta sociālo partneru autonomija.

Noteikti ir jāpārskata pašreizējie tiesību akti. Situācija var novest pie tā, ka darba ņēmēji uzņēmējvalstīs izjūt zema atalgojuma konkurences spiedienu. Vēlos pievienoties kolēģu iniciatīvai nodrošināt saskaņotu Direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā īstenošanu visās dalībvalstīs.

Es pilnībā piekrītu, ka Komisijai un dalībvalstīm jāpieņem pasākumi, lai novērstu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, jo īpaši attiecībā uz to uzņēmumu darbībām, kas reģistrācijas valstī nav iesaistīti nekādā faktiskā un aktīvā uzņēmējdarbībā.

Pārrobežu koplīgumu tiesiskās sistēmas izveide noteikti būs solis uz priekšu, un — lieki piebilst — šis būs svarīgs solis.

  Philip Bushill-Matthews (PPE-DE), rakstiski. − Britu Konservatīvā partija atbalsta darba ņēmēju tiesības uz streiku, taču tā atbalsta arī darba ņēmēju tiesības nestreikot, ja viņi to vēlēsies. Mēs atbalstām EKT spriedumus un neuzskatām, ka tie apdraud darba ņēmēju tiesības. Tikai tādēļ, ka atsevišķām dalībvalstīm ir radušās ar to darba tirgus organizēšanu saistītas problēmas, nav nepieciešams pārskatīt Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā un paplašināt tās juridisko pamatu. Katru gadu sekmīgi tiek norīkots 1 miljons darba ņēmēju.

  Charlotte Cederschiöld (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Es šodien nolēmu atturēties galīgajā balsojumā par Andersson kunga ziņojumu par uzdevumiem, kas jārisina saistībā ar koplīgumiem ES (A6-0370/2008). Koplīgumi, arodbiedrību tiesības un tiesības streikot ir paredzētas Lisabonas līgumā, kuru es vēlos redzēt kā juridiski saistošu. Līgumā ir noteiktas arī tiesības uz darbu, tiesības veikt uzņēmējdarbību un tiesības šķērsot Eiropas Savienības robežas. Nedrīkst izdarīt izņēmumus — kā tas noticis ziņojumā — attiecībā uz arodbiedrību pārstāvjiem gadījumos, kad ir runa par Eiropas Kopienas juridisko pamatprincipu, piemēram, proporcionalitātes principa, ievērošanu. Tas attiecas, un tam, protams, jāattiecas uz visiem Eiropas Savienības pilsoņiem.

Eiropas Parlamentam vajadzētu būt stingrākajam Eiropas Kopienu tiesību un Līgumu aizstāvim. Pastāv risks, ka Parlamenta pieņemtā nostāja par juridisko pamatu nākotnē var apdraudēt pārvietošanās brīvību. Taču es ļoti priecājos, ka Eiropas Parlaments pieņēmis nostāju par labu Zviedrijas modelim un mūsu koplīgumiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlamenta vairākuma pieņemtā rezolūcija par Eiropas Kopienu tiesas lēmumiem Laval, Rüffert un Viking lietās ir pilnīgi neadekvāta. Ir par maz atzīt, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība nav prevalējoša pār pamattiesībām, jo sevišķi arodbiedrību tiesībām uz streiku, īpaši tādēļ, ka vairākās dalībvalstīs tās ir konstitucionālas tiesības.

Lai arī rezolūcijā uzsvērts, ka Līgumos paredzētās ekonomiskās brīvības būtu jāinterpretē tā, lai netiktu pārkāpta sociālo pamattiesību, tostarp tiesību apspriest, noslēgt un īstenot koplīgumus un tiesību uz kolektīvu rīcību, īstenošana, patiesībā, kamēr Eiropas Kopienu Tiesas izmantotie principi būs iekļauti Eiropas Savienības Līgumos, un, ņemot vērā, ka tie ir noteikti arī Lisabonas līguma projektā, neviens nevar garantēt, ka šādi lēmumi netiks pieņemti vēlreiz.

Tādēļ mēs balsojām pret ziņojumu, jo tas nepievēršas lietas būtībai, tā vietā uzstājot, ka jāatbalsta Lisabonas līguma projekts, neskatoties uz to, ka Īrijas tauta Līgumu jau ir noraidījusi.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstīju Andersson kunga ziņojumu par nesen pieņemto Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu izraisītajiem uzdevumiem, kas jārisina saistībā ar koplīgumiem Eiropas Savienībā. Es neapstrīdu pieņemto lēmumu likumību, taču nepiekrītu, ka tie atspoguļo Parlamenta, Komisijas un Padomes nodomu, apstiprinot Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā.

Secinājums ir skaidrs — direktīva ir jāpārskata, lai grozītu tās noteikumus un tādējādi atjaunotu mūsu sākotnējo nodomu. Tai jābūt Eiropas Komisijas prioritātei. Šis jautājums ir steidzami jārisina. Ja šī Komisija neatrisinās situāciju, tas būs jādara nākamajam Komisijas sastāvam pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gadā. Es arī nebalsošu par tādas jaunās komisijas ratificēšanu, kuras darba kārtībā pirmos 12 mēnešus nebūs šī jautājuma.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Andersson kunga ziņojums it kā ir guvis mācību no skandalozajiem Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem Luksemburgas un jo īpaši Laval un Viking lietās. Šajos spriedumos nolemts, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība un tiesības veikt uzņēmējdarbību prevalē pār valstu darba ņēmēju interesēm un tiesībām uz sociālu dempingu. Šie spriedumi nepieņemamā mērogā padara sociālo tiesību īstenošanu atkarīgu no proporcionalitātes principa, kas ievērojami pārsniedz valstu tiesību aktos un SDO konvencijās atzītos likumīgos ierobežojumus (piemēram, attiecībā uz sabiedrisko kārtību un veselību).

Tie ir kā aizkulisēs izveidots Bolkenšteina direktīvas pirmās versijas atjaunojums, kurā izcelsmes valsts tiesību akti (sociālās tiesības, darba tiesības, algas un tamlīdzīgi) attiecās uz darba ņēmējiem, kas devās sniegt pakalpojumus citās valstīs, neatkarīgi no tiesību aktiem vai koplīgumiem, kas ir spēkā uzņēmējvalstī. Eiropas likumdevēji šo versiju noraidīja, un ir nepieņemami, ka tiesneši var sevi iecelt likumdevēju lomā, aizbildinoties ar tiesību aktu interpretēšanu.

Lai gan brīžiem Andersson kungs strādā labi, viņš ir pārāk pieķēries galēji liberāliem principiem, kuru dēļ šim ziņojumam neizdevās panākt mūsu atbalstu. Tādēļ mēs atturēsimies.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa un labējās centra partijas ir pilnībā atbalstījušas visas Eiropas Savienības Līgumu izmaiņas. Tādējādi tās ir palīdzējušas piešķirt Eiropas Savienības iestādēm, tostarp Eiropas Kopienu Tiesai, vēl lielākas pilnvaras attiecībā uz Zviedrijas darba tirgu. Šādā veidā Eiropas Savienība ir sākusi apdraudēt Zviedrijas sabiedrībā cieši nostiprinātos, sarunu ceļā izstrādātos darba tirgus noteikumus, kā arī tiesību aktus.

Ziņojumā galvenokārt aicināts veikt izmaiņas Direktīvā par darba ņēmēju norīkošanu darbā. Tādējādi tas nespēj novērst Eiropas Kopienu Tiesas turpmāku iejaukšanos noteikumos, kas reglamentē Zviedrijas darba tirgu. Pirmkārt, rezultāts ir kompromiss starp konservatīvajiem un sociālistiem — situācija, kas novedusi līdz vājiem un pretrunīgiem formulējumiem. Otrkārt, Eiropas Savienības primārais tiesību akts par iekšējo tirgu (49. pants) ir svarīgāks par Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā. Tādējādi Eiropas Kopienu Tiesa joprojām var izdarīt tādu pašu secinājumu kā Laval lietā.

Eiropas Savienībai nedrīkst nodot uzdevumus, ko dalībvalstis pašas spēj izpildīt, un darba tirgus patiesi ir jautājums, kas attiecas uz dalībvalstīm. Tāpēc "Jūnija saraksts" iesaka izslēgt Zviedriju no Eiropas Savienības tiesību aktiem attiecībā uz darba tirgu, lai garantētu, ka Eiropas Kopienu Tiesa turpmāk nevar kontrolēt Zviedrijas darba tirgu.

Tomēr mēs balsojām par ziņojumu, jo tā mērķis joprojām ir pamatots — ciktāl iespējams, novērst turpmāku Eiropas Kopienu Tiesas iejaukšanos Zviedrijas koplīgumos.

Mēs arī atbalstījām grozījumus, kuros ieteikta lielāka valsts pašnoteikšanās attiecībā uz darba jautājumiem, taču, protams, ka balsojām pret referenta pausto Lisabonas līguma slavinājumu.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Esmu nolēmusi balsot pret Andersson kunga ziņojumu par uzdevumiem, kas risināmi saistībā ar koplīgumiem Eiropas Savienībā.

Referents kritiski izsakās par Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem par Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā un aicina direktīvu pārskatīt.

Es pilnībā iebilstu pret referenta pieeju un uzskatu, ka aicināt grozīt direktīvu, neveicot rūpīgu analīzi dalībvalstīs, jo īpaši tajās valstīs, ko ietekmē Eiropas Kopienu Tiesas spriedums, ir nesaprātīga, politisku mērķu vadīta rīcība. Referenta izmantotais formulējums ir uzbrukums vienai no Eiropas Savienības pamatbrīvībām — pakalpojumu sniegšanas brīvībai —, un tas apdraud Direktīvā par pakalpojumiem noteikto pakalpojumu sniegšanas liberalizāciju un principu attiecībā uz izcelsmes valsti.

Manuprāt, pareiza Direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā īstenošana visās dalībvalstīs un lielāka dalībvalstu administratīvā sadarbība nodrošinātu piemērotus līdzekļus, lai, no vienas puses, garantētu darba ņēmēju tiesību aizsardzību, bet, no otras puses, — ievērotu brīvību sniegt pakalpojumus.

Es izsaku nožēlu par to, ka šis Parlaments ir noraidījis grozījumus, kas tika ierosināti, lai nodrošinātu šim ziņojumam sava veida pamatu.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. − (LT) Direktīvai par pagaidu darbu ir liela nozīme mūsu centienos legalizēt brīvu pakalpojumu un darba ņēmēju apriti visā Eiropas Kopienā. Ne visas dalībvalstis ievēro direktīvā noteiktās prasības. Reizēm no pakalpojumu sniedzējiem tiek prasīts vairāk, nekā noteikts direktīvā. Grozot direktīvas noteikumus, tiktu bloķēta dalībvalstu apmaiņa ar pakalpojumiem, tādējādi veicinot protekcionisma politiku. Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) izskatīja lietu, ko ierosināja Latvijas celtniecības uzņēmums Laval, kam tika liegta celtniecības pakalpojumu sniegšana Zviedrijā. Saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem bija jānoslēdz koplīgums, lai gan līgums tika parakstīts Latvijā. EKT nolēma, ka ir aizliegts noteikt prasības, kas nav paredzētas direktīvā vai pārsniedz direktīvā iekļautās prasības. Ziņojumā un grozījumos tiek kritizēti EKT pieņemtie lēmumi Laval lietā un citās līdzīgās lietās.

Es balsoju pret, jo uzskatu, ka, interpretējot vai apstrīdot EKT lēmumus, Eiropas Parlaments pārsniedz savas pilnvaras. Es nepiekrītu apgalvojumiem, kas apšauba EKT lēmumu taisnīgumu un ierosina atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs nepiemērot EKT spriedumus. Izsakot šādus apgalvojumus, mēs ne tikai apstrīdam EKT kompetenci, bet arī apšaubām tās objektivitāti, riskējot kropļot Eiropas Savienības institucionālo sistēmu un veicinot cilvēku neuzticību tai. Es arī nepiekrītu nodomam pārskatīt un grozīt direktīvu. Ja dažās valstīs direktīva netiek īstenota tā, kā to vajadzētu darīt, par to ir atbildīgas Kopienas dalībvalstis, jo tās neievieš direktīvas noteikumus praksē vai nepareizi piemēro tos valsts tiesību aktos. Eiropas Komisijai vajadzētu novērot, vai Eiropas Savienības direktīvas tiek pareizi pārņemtas valstu tiesību aktos un vai valstu tiesību aktos ir saglabāta direktīvu būtība un jēga.

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienības noteiktais mērķis izveidot sociālu Eiropu ir ilūzija, Lisabonas stratēģija ir neveiksme, un dažādās brīnumzāles, ko pro-eiropieši sabrūvējuši, lai uzlabotu dzīves un darba apstākļus, ir neefektīvas vienkārša iemesla dēļ — Briseles patiesā vīzija ir pārmērīgi liberāla un kalpo globalizācijai. No vienas puses, mēs vēlamies novērst sociālo dempingu, lai aizsargātu gan norīkotus, gan nenorīkotus darba ņēmējus un tādējādi panāktu līdzsvaru iekšējā tirgū, bet, no otras puses, mēs vēlamies darīt visu iespējamo, lai vēl nedaudz vairāk atvērtu mūsu ekonomiskās robežas ar darba meklētāju un cilvēku masveida imigrācijas palīdzību.

Tas vienkārši ir nebeidzamas patiesi pro-eiropeiskas šizofrēnijas paraugs. Pietiekams piemērs ir atsauces uz nelaiķi Lisabonas līgumu, kas vairākkārt sniegtas šajā savārstītajā ziņojumā. Visbeidzot, mēs neredzam veidu, kā tas varētu radīt skaidru vīziju par līdzsvaru starp brīvu pakalpojumu apriti un darba ņēmēju tiesībām.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Eiropas Kopienas mērķis ir nodrošināt visu pilsoņu pamattiesību ievērošanu gan sabiedriskajā dzīvē, gan darba tirgū. Mūsu lielākais mērķis ir pārtraukt diskrimināciju un nedrošību par nākotni.

Referents Jan Andersson norāda, ka atsevišķi Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi, iespējams, liek atsevišķiem pilsoņiem izjust nevienlīdzību un apdraud to respektu pret darba tirgu. Lai šādas situācijas turpmāk vairs neatkārtotos, Andersson kungs aicina nekavējoties izstrādāt tiesību akta grozījumus, kas novērstu jebkādas iespējamas EKT spriedumu sociālas, ekonomiskas un politiskas sekas. Tas ietver Direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā pārskatīšanu un tūlītēju Direktīvas par pagaidu darbu pieņemšanu.

Rezumējot - es uzskatu, ka mums jāpieņem ziņojums vīzijas par vienotu Eiropu vārdā.

  Kartika Tamara Liotard un Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Daudzi uzņēmēji jūt kārdinājumu saviem darbiniekiem par padarīto darbu maksāt, cik vien maz iespējams. Arī citas ar darbu saistītas izmaksas, piemēram, drošība un ērtības ir ļoti minimālas. Taču vienīgais veids, kā darba ņēmēji var sevi aizstāvēt, ir nodrošinot, ka viņu atalgojums ir balstīts uz vispārēji saistošu darba koplīgumu, un izmantojot atbilstošu juridisko aizsardzību valstī, kur viņi strādā un dzīvo.

Šo aizsardzību ietekmē gan Direktīvas par pakalpojumiem, gan nesen pieņemtā Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma sākotnējie mērķi. Ja šie dokumenti ļaus piemērot mazāk izdevīgus ārvalstu darba koplīgumus vai mazāk izdevīgus ārvalstu tiesību aktus, arvien lielāks darba devēju skaits sāks meklēt izmaksu samazināšanas iespējas un darba ņēmēju ienākumi dramatiski samazināsies.

Dažiem ir ilūzijas, ka pret to ir paredzētas pietiekamas garantijas Eiropas Savienības konstitūcijas projektā jeb Lisabonas līgumā. Lai tā būtu, šajos dokumentos pirms apstiprināšanas ir jāievieš izmaiņas. Pastāvēja arī cerības, ka minētās garantijas tiks sniegtas Andersson kunga ziņojumā. Tomēr ņemot vērā panāktos kompromisus saistībā ar šo dokumentu, tas ir vēl mazāk iespējams, nekā sākumā. Tādēļ mēs nevaram par to balsot.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Nav pieņemami, ka, no vienas puses, konkursi par valsts iepirkuma līgumiem jāizsludina visā Eiropas Savienībā, bet, no otras puses, Eiropas Kopienu Tiesa ir anulējusi pienākumu maksāt noteiktās minimālās algas, kas ir saistītas ar iepirkuma piešķiršanu, pamatojot, ka tas neatbilst Direktīvai par darba ņēmēju norīkošanu darbā un Direktīvai par pakalpojumiem. Eiropas Savienība šajā situācijā parāda savu īsto seju —pilnībā ekonomiska kopiena, kas piekrāpj sociāli mazaizsargātos ar niekiem un tukšiem vārdiem. Pienācis pēdējais brīdis, lai Eiropas Savienība atbildētu uz pārāk ilgi ignorēto pilsoņu saucieniem pēc palīdzības un mēģinātu novērst nepilnības un pretrunas. Šim ziņojumam vajadzētu sākt vismaz mēģināt to darīt, taču tas joprojām sniedz pārāk daudz iespēju ļaunprātīgai izmantošanai, tāpēc es atturējos.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Būdams Eiropas kreiso partijas biedrs, es atbalstu pilnīgu darba ņēmēju pamattiesību atzīšanu. Es atteicos balsot par Andersson kunga ziņojumu, jo, neskatoties uz atsevišķiem pozitīvi vērtējamiem elementiem, tas joprojām nav apmierinošs. Es domāju, ka ar šo ziņojumu ir zaudēta iespēja efektīvi risināt jautājumu par darba ņēmēju tiesībām saskaņā ar primārajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. Kā dalībvalstis atzinušas SDO konvencijās un Eiropas Savienības Sociālajā hartā, pamattiesību, tostarp apspriešanas tiesību, īstenošana nevar būt atkarīga no nekontrolējama tiesneša uzskatiem, un tā vienmēr ir otrajā vietā, jo ir balstīta uz tiesību avotu, kam ir zemāka vieta hierarhijā. Nedrīkst pārkāpt arodbiedrību tiesības uz rīcību. Līgumos ir jāiekļauj „sociālās aizsardzības klauzula”.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Dienas gaitā tika balsots par Andersson kunga ziņojumu par koplīgumu nākotni Eiropas Savienībā pēc, piemēram, sprieduma Laval lietā. Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa pieprasīja grozīt pašreizējo Eiropas Savienības tiesību aktu — pazīstamu kā Direktīva par darba ņēmēju norīkošanu darbā —, lai garantētu, ka Zviedrija var saglabāt savus koplīgumus.

No otras puses, esmu aktīvi strādājis gan Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, gan pirms plenārsēdes, lai panāktu, ka šo jautājumu pirmām kārtām apspriež pareizajā līmenī — valsts līmenī. Tas tādēļ, ka, manuprāt, PES grupas stratēģija ir nepietiekami pārdomāta. Atkal un atkal mēģinot padarīt Laval lietas spriedumu par Eiropas mēroga jautājumu, nevis ļaujot to atrisināt atbilstīgi Zviedrijas tiesību aktiem, tiek izdarīts spiediens izveidot vienotāku darba tirgus reglamentējumu, taču tieši tas arī ir mūsu problēmu cēlonis. Ja vienošanās attiecas uz 27 dalībvalstīm, pats par sevi saprotams, ka ir nepieņemami, ka Zviedrijai vienai pašai jāpieņem tiesību akts, kas precīzi atbilst mūsu vēlmēm. Galu galā Eiropas kontekstā mūsu modelis ir unikāls. Tā kā Andersson kungs un Parlaments pieņēma manu priekšlikumu negrozīt Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā, kamēr izmeklēšana valsts līmenī nav pierādījusi, ka tas patiešām ir nepieciešams, es nolēmu, ka tomēr varu balsot par šo ziņojumu.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es pateicos mūsu referentam Jan Andersson par ziņojumu par šo ļoti svarīgo tematu.

EKT nesen izskatītās lietas un šīs tiesas spriedumi patiesi nozīmē, ka koplīgumos noteiktās darba ņēmēju tiesības un darba ņēmēju solidaritāti apdraud uzņēmumi, kuru vienīgā prioritāte ir peļņa, un, ja tās vārdā jāpārkāpj darba ņēmēju tiesības, lai tā būtu —  tie ir gatavi tā darīt.

Peļņas tīkotāji uzbrūk Eiropas Savienības sociālajam modelim, ar kuru mēs pamatoti lepojamies, un nopietni apdraud to.

Ar lētu, importētu darbaspēku saistītais drauds ir realitāte, ko pa sētas durvīm ielaiž negodīgi darba ņēmēji, kā aizsegu izmantojot brīvas kustības principu.

Brīvas kustības princips nekad nav bijis domāts kā lēta darbaspēka iegūšanas instruments vai kā princips, uz kuru pamatojoties, drīkst pasliktināt darba ņēmēju sociālos apstākļus. Būtu ļoti interesanti, kā to pavērstu Jacques Delors.

Spriedumi Viking un Laval lietās ir uzbrukums arodbiedrībām un darba ņēmēju tiesībām. Tādēļ Andersson kunga ziņojums ir ļoti nepieciešams, un tādēļ es to atbalstu. Tas atjauno līdzsvaru, ko nesen pieņemtajos spriedumos tik klaji ir pārkāpusi EKT.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. − (DA) Eiropas Kopienu Tiesa ar lēmumiem Vaxholm/Viking Line/Rüffert/Luksemburgas lietās ir skaidri nostājusies iekšējā tirgus un tiesību veikt uzņēmējdarbību pusē, upurējot darba ņēmēju tiesības, tostarp tiesības uz streiku, lai novērstu sociālu dempingu.

Taču Eiropas Kopienu Tiesas lēmumi nav absolūti nepamatoti. Tie ir balstīti uz Eiropas Savienības pamatlīgumiem, kā arī nepilnīgo Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā.

Ja Eiropas Parlamenta vairākums nudien vēlētos aizstāvēt darba ņēmēju intereses, tas pieprasītu veikt būtiskas izmaiņas Eiropas Savienības Līgumos, piemēram, juridiski saistoša sociāla protokola veidā, kas noteiktu, ka darba ņēmēju pamattiesības dominē pār iekšējo tirgu un tiesībām veikt uzņēmējdarbību.

Andersson kunga ziņojuma galīgajā versijā, kas ir sociālistu referenta un konservatīvo sadarbības rezultāts, šī būtiskā prasība nav iekļauta. Ziņojumā nav pieprasīta pat Direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā pārskatīšana. Tas nozīmē, ka tās ir tikai tukšas runas, kas sastāv no daudziem jaukiem vārdiem un vēlmēm.

„Tautas kustība” ir iesniegusi vairākus grozījumus, piemēram, ka noteikumam par tiesībām streikot jāpaliek valstiski risināmam jautājumam. Visus šos grozījumus sociālistu un konservatīvo alianse noraidīja.

Ņemot to vērā, „Tautas kustība” nevar atbalstīt Andersson kunga ziņojumu galīgajā balsojumā. Tā vietā mēs turpināsim aizsargāt darba ņēmējus pret mazākām algām un sliktākiem darba apstākļiem, kam pavērusi ceļu Eiropas Kopienu Tiesa.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL) , rakstiski. − (SV) Ziņojums par koplīgumiem Eiropas Savienībā pauž viedokli, kam nav juridiskas vērtības. Tā mērķis ir nostiprināt darba ņēmēju pozīcijas pēc sprieduma Laval lietā, taču ziņojuma saturs diemžēl ne tuvu tam neatbilst.

Nebūtu pareizi vēlreiz apspriest Eiropas Savienības Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā, kā ierosināts ziņojumā. Šādi rīkojoties, mēs riskētu padarīt darba ņēmēju situāciju vēl sliktāku. Tas ir risks, ko mēs neesam gatavi uzņemties, jo visā Eiropas Savienības sistēmā dominē konservatīvie spēki.

Ziņojumā nav ne runas par to, ka tiesībām uz streiku jābūt prevalējošām pār brīvo tirgu un ka to nepieciešams fiksēt sociāli saistošā protokolā, ko pievienot Lisabonas līgumam. Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa ierosināja vairākus ar to saistītus grozījumus, taču tie tika noraidīti ar lielu balsu pārsvaru.

Tādēļ Zviedrijai Lisabonas līgumā ir jāiekļauj atbrīvojums, kurā noteikts, ka sprieduma Laval lietā sekas uz Zviedriju neattiecas. Taču arī šo GUE/NGL grupas ierosināto grozījumu noraidīja. Tā vietā ziņojumā tiek slavēts Lisabonas līgums, neskatoties uz to, ka Līgums nekādā veidā nemaina spriedumu Laval lietā, bet, gluži otrādi, apstiprina to.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojumā mēģināts reaģēt uz strādājošo un visu darba ņēmēju reakciju uz nepieņemamajiem Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) spriedumiem, kuros atzīts, ka darba ņēmēju streiki ir nelikumīgi, jo veids, kā darba ņēmēji protestē, un tiesību akts, uz ko tie pamatojas, neatbilst Māstrihtas un Lisabonas līgumiem, kuros kā būtisks un neapstrīdams princips ir aizsargāta konkurētspēja, kustības brīvība un kapitāla aprite Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tajā aizstāvēta ar vienkāršajiem ļaudīm saistītā politika un Eiropas Savienības reakcionārā būtība. Tajā mēģināts pārliecināt darba ņēmējus, ka ir iespējams visā Eiropas Savienībā panākt „līdzsvaru” starp darba ņēmēju tiesībām un tiesībām uz kapitāla apriti, lai būtu iespējams izmantot ikvienu iespēju lielākai strādājošo un vienkāršo ļaužu ekspluatācijai, tādējādi garantējot un palielinot monopolu ienākumus.

Ar šādiem vārdiem Eiropas Savienības partijas, kas skatās tikai vienā virzienā, izplata darba ņēmējos bīstamu ilūziju, ka Eiropas Savienība var iegūt arī „sociālu seju” un ka Eiropas Savienība un kapitāls ar „sociālās aizsardzības klauzulu” palīdzību var kļūt sociāli atbildīgi.

Eiropas Savienības pret vienkāršajiem ļaudīm vērstais uzbrukums darba ņēmēju svarīgākajām pamattiesībām pierāda, ka Eiropas Savienība nevar mainīties. Tā izveidota un pastāv tādēļ, lai lojāli ievērotu monopoluzņēmumu grupu intereses un nodrošinātu darba ņēmēju ekspluatāciju.

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Es balsoju pret ziņojumu. Taču papildu noteikumi Eiropas Savienības līmenī, visticamāk, nostiprinātu Eiropas Kopienu Tiesas pilnvaras. Es uzskatu, ka ar darba tirgus politiku saistīti jautājumi nav jālemj Eiropas Kopienu Tiesai, bet Zviedrijas parlamentam un/vai abām nozarē iesaistītajām pusēm.

Es balsoju pret labajiem vārdiem par Lisabonas līgumu un neuzskatu, ka Pamattiesību hartai jābūt juridiski saistošai, jo tādā gadījumā pastāvētu risks, ka likumdošanas vara no Zviedrijas parlamenta tiks novirzīta uz Eiropas Kopienu Tiesu.

- Rezolūcijas priekšlikums: Eiropas Savienības un Vjetnamas partnerība (RC-B6-0538/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par jauno Eiropas Savienības un Vjetnamas partnerības un sadarbības nolīgumu, kurā būs iekļauta skaidra cilvēktiesību klauzula. Taču es vēlos uzsvērt, ka šajā kontekstā Vjetnamas valdībai ir jāizpilda konkrēti noteikumi. Tai jāapņemas nodrošināt sadarbību, lielāku cilvēktiesību un reliģiskās brīvības ievērošanu, atsaucot Vjetnamas tiesību normas, ar ko krimināli soda opozīciju, un pārtraucot cenzūru.

  Bairbre de Brún, Jens Holm, Kartika Tamara Liotard, Mary Lou McDonald, Erik Meijer un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs pilnībā atbalstām Eiropas Savienības un Vjetnamas sadarbības nolīgumā norādīto cilvēktiesību un demokrātisko principu ievērošanu un uzskatām, ka Vjetnamā šajā jomā ir nepieciešami uzlabojumi.

Šie principi ir vispārēji, un tie vienlīdzīgi jāpiemēro visās valstīs — gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

Tādēļ mēs balsojam par šo rezolūciju, neskatoties uz diezgan nelīdzsvaroto tās pasniegšanas veidu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā vakar un aizvakar Hanojā notikušo otro sarunu posmu par jauno Eiropas Savienības un Vjetnamas partnerības un sadarbības nolīgumu, šī Parlamenta vairākums ir pieņēmis rezolūciju, kas vairāk izskatās pēc liekulības un cilvēktiesību instrumentalizācijas parauga.

Lasot tās tekstu, mums radās jautājums, kādēļ šī Parlamenta vairākums nav ierosinājis padarīt nolīguma nākotni atkarīgu no klauzulas, kas nodrošina demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu arī Eiropas Savienībā?

Cik noderīgi un izglītojoši Eiropas Parlamentam būtu, piemēram, „lūgt” dalībvalstīm un Eiropas Savienībai atturēties no sadarbības ar CIP saistībā ar kriminālnoziedznieku aviopārvadājumiem un/vai to attaisnošanas, lai ievērotu imigrantu cilvēktiesības, kas klaji pārkāptas „Atgriešanās direktīvā”, ievērot demokrātiski un suverēni pausto Francijas, Nīderlandes un Īrijas pilsoņu gribu, noraidot Konstitucionālā/Lisabonas līguma priekšlikumu, ievērot starptautiskos tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz Kosovu, un pārtraukt izlikties, ka tā var dot pamācības pārējai pasaulei…

Kas notiktu, ja to visu darītu Vjetnama? Vai Eiropas Parlaments piekristu sarunām šādos apstākļos? Vai tas piekristu savstarpēji piemērot šādu klauzulu? Protams, ka nē, jo „dialogs” un „klauzula” ir domāti tikai citiem…

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par demokrātiju, cilvēktiesībām un jauno Eiropas Savienības un Vjetnamas partnerības nolīgumu. Patiesībā Eiropas Savienības un Vjetnamas dialogs ir jāpārvērš konkrētos uzlabojumos attiecībā uz cilvēktiesībām, kas pārāk bieži tiek rupji pārkāptas. Es stingri atbalstu šo priekšlikumu, jo Vjetnamai, ja tā vēlas aktīvi darboties starptautiskajā sabiedrībā, ir jāpieliek punkts plašsaziņas līdzekļu cenzūrai un jāanulē tiesību normas, ar ko ierobežo ticības brīvību, kā arī politisko un reliģisko brīvību. Turklāt Vjetnamai šo tiesību un brīvību jomā ir jāsadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizāciju.

Tādēļ es atbalstu šo priekšlikumu un aicinu Komisiju noteikt skaidrus kritērijus, pēc kuriem novērtēt Vjetnamā pašreiz izstrādātos projektus, lai nodrošinātu to atbilstību cilvēktiesību un demokrātijas klauzulai.