Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 22. oktobris - Strasbūra

12. Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp EK un Bosniju un Hercegovinu - Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp EK un Bosniju un Hercegovinu (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir kopējās debates par:

- Doris Pack ziņojumu (A6-0378/2008) Ārlietu komitejas vārdā attiecībā uz priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses (COM(2008)0182 – C6 0255/2008 – 2008/0073(AVC));

- Padomes un Komisijas paziņojumiem par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp EK un Bosniju un Hercegovinu.

  Doris Pack, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, nesen es izlasīju, ka Bosnija ir labu nodomu valsts, bet tā neko nevēlas darīt. Šai valstij ir jāīsteno Deitonas/Parīzes Miera līgums, pēc kura noslēgšanas 1995. gadā, paldies Dievam, tika pārtraukts karš, bet kurš ietver pārāk maz nosacījumu, lai valsts varētu sekmīgi funkcionēt, un pietiekami daudz, lai tā ietu bojā.

Šajā valstī ir samērā ietekmīgas politiskās grupas, tomēr tās kļūst nelietderīgas, kad jāuzņemas atbildība. Uz minētās valsts politiskās skatuves dominē divi politiķi, kuri viens otru ietekmē un ir savstarpēji saistīti kā cimds ar roku. Viens no viņiem vēlas atgriezties laika posmā pirms 1999. gada, citiem vārdiem - abu struktūru sabrukumu, savukārt otrs ir nolēmis pārvērst savu struktūru par valsti valstī.

Tomēr Bosnija un Hercegovina kā vienota valsts var funkcionēt vienīgi tad, ja ikviens, ņemot vērā faktus, apzinās, ka konstitucionālo reformu var īstenot, par to iepriekš vienojoties visām trim etniskajām grupām. Turklāt abām struktūrām ir jāstiprina valsts kopumā. Tādēļ visiem Bosnijas politiķiem, sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm, jo īpaši parlamentu, jāvienojas par konstitucionālās reformas īstenošanu un jānodrošina visas sabiedrības iesaistīšana šajā procesā.

Kā piemēru var minēt Bosnijas Musulmaņu un horvātu federāciju. Lielās kopienu atšķirības, desmit kantoni un federālā valdība nebija tās vaina, bet tās ir blēņas. Lai nodrošinātu atbilstību Stabilizācijas un asociācijas nolīguma prasībām, kā arī pievienošanos ES prasībām, lēmumu pieņemšanas līmeņi jāsamazina līdz absolūtajam minimumam, padarot tos pēc iespējas tuvākus iedzīvotājiem.

167 ministrijas un viss ar tām saistītais ir lielākie valsts līdzekļu tērētāji. Divu minēto politiķu un viņu atbalstītāju konkurencei ir liktenīgas sekas. Viņi ar pārbaudītām metodēm veicina etnisko grupu savstarpēju naidu un neuzticēšanos. Šo grupu nošķirtība nevis mazinās, bet palielinās. Tā vietā, lai kopīgi cīnītos par enerģijas piegādi, izveidotu funkcionēt spējīgu kopējo tirgu, uzlabotu vispārējās izglītības sistēmu un piesaistītu investorus, izstrādājot uzticamas politikas, pašreizējās partijas turpina politisku kašķēšanos, tādējādi vairojot savstarpējo neuzticību.

Vai Sarajevai joprojām ir nepieciešams Augstais pārstāvis? Viņš jau ilgu laiku nav izmantojis savas plašās pilnvaras. Neviens vairs nebaidās no viņa rīkojumiem, pat ja tādi tiktu doti. Tādēļ pajautāsim sev, vai ES īpašajam pārstāvim nav pienācis laiks pārņemt Augstā pārstāvja funkcijas un radīt nepieciešamos priekšnoteikumus tam, lai Bosnijas politiķi beidzot varētu sākt īstenot valsts attīstībai nozīmīgas reformas.

Lielāka politiķu bezdarbība vairs nav iedomājama, pat ja minētais pārstāvis atkāptos. Atliek vienīgi cerēt, ka varbūt tad politiķi atmostos un paši lemtu savas valsts likteni. ES jau gadiem ir centusies atbrīvot šo valsti no agonijas, piešķirot tai finansējumu un zinātību, tomēr rezultāti nav manāmi. Cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties, šādu iespēju nav, tādēļ palielinās etniskā nošķirtība. Neskaidri privatizācijas procesi, korupcija, preses brīvības trūkums atsevišķos valsts reģionos un nevalstisko organizāciju iebiedēšana mudina cilvēkus nocietināt sirdis un pagriezt valstij muguru.

Uz valsts politiskās skatuves gandrīz trīs gadus risinājās nebeidzamas diskusijas par politiska rakstura reformām, līdz beidzot par nesamērīgi augstu cenu tika panākta vienošanās. Tādēļ ES, izmantojot izdevību, ķērās pie šī salmiņa un parakstīja nolīgumu, lai valstī varētu uzsākt citu politiski nozīmīgu projektu īstenošanu.

Arī mēs Parlamentā atbalstām šo soli un gaidām, kad politiķi izmantos minēto iespēju. Es vēlreiz vēlētos uzsvērt, ka Bosnijas un Hercegovinas valsts vienīgi kopumā var kļūt par ES dalībvalsti. Tie, kuri bremzē tās funkcionēšanas spēju, nevēlas šo mērķi sasniegt, lai arī ko viņi teiktu. Tādēļ man jāaicina visus parlamenta deputātus reģionā beidzot kļūt saprātīgiem un vērst savas politikas uz iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanu.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Rehn kungs, Pack kundze, dāmas un kungi, pirmkārt, es ļoti vēlos pateikties Pack kundzei par viņas kvalitatīvo ziņojumu un atkārtot to, ko viņa tikko teica, jo tas man ļaus īsāk izklāstīt šo sarežģīto jautājumu.

Kā jūs zināt, Padome piešķir būtisku nozīmi Eiropas perspektīvas stiprināšanai Rietumbalkānu valstīs, un šodien es to varu apstiprināt. Šī kustība, kuras mērķis ir integrēt Balkānu valstis Eiropas Savienībā, tika uzsākta pēc Francijas prezidentūras iniciatīvas, un tā joprojām ir atbalsts minētā mērķa sasniegšanai. Kustība tika uzsākta 2000. gadā, kad Eiropas Savienība Zagrebas samitā pirmo reizi pulcēja kopā visas minētās valstis un atzina to centienus pievienoties ES.

Tagad šāda perspektīva ir ikvienai Balkānu valstij, un tā garantē reģiona stabilitāti, kā arī politisko un ekonomisko attīstību. Turklāt minētajai perspektīvai ir liela nozīme, jo īpaši attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu, jo tā ir tāda reģiona valsts, kas visvairāk ir cietis no bijušās Dienvidslāvijas sabrukšanas rezultātā izraisītajiem konfliktiem, un es ceru, ka man tas nav jāatgādina. Tomēr šodien, kā jūs, Pack kundze, atzīmējāt, šī valsts ir nonākusi krustcelēs, kad jāizšķiras, vai pieņemt Eiropas perspektīvu, kā rezultātā notiks pievienošanās Eiropas Savienībai, vai noslēgties sevī, balstoties uz atpalikušu nacionālistu propagandu.

No iepriekš minētā izriet, ka 2008. gada pirmajā ceturksnī panāktais būtiskais progress ir rosinājis Eiropas Savienību pieņemt vēsturiski nozīmīgu lēmumu un parakstīt minēto Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Bosniju un Hercegovinu. Tā bija zīme, ka ar gribu un noteiktību šīs valsts politiķi spēj panākt vienošanos un uzsākt nepieciešamās reformas. Tā ir tieši tāda noteiktība, kuru Padome vēlējās atzīt, jūnija mēnesī parakstot minēto nolīgumu, ja tiktu izpildīti četri nosacījumi. Ļaujiet man jums tos atgādināt, proti: veiksmīga vispārēja bijušās Dienvidslāvijas sadarbība ar Starptautisko Krimināltiesu, valsts apraides sistēmas reforma, valsts pārvaldes sistēmas uzlabošana un policijas reformas uzsākšana.

Nolīguma un pagaidu nolīguma parakstīšana Luksemburgā 16. jūnijā bija jo īpaši nozīmīgs sasniegums Bosnijas un Hercegovinas attiecībās ar Eiropas Savienību. Tas varētu būt jauns stimuls valsts centieniem pievienoties ES, kuru nekavējoties vajadzētu atbalstīt.

Es vēlos atgādināt, ka pagaidu nolīgums stājās spēkā 1. jūlijā. Tas ir pirmais solis, un man jāatzīst, ka tas nav beigu sākums! Vēl ir daudz jāpaveic. Tādēļ mēs ar komisāru Rehn kungu, kurš arī ir šajā Parlamentā, izteicām savas domas valsts amatpersonām pirms ANO Ģenerālās Asamblejas, kā arī minēto triju valstu pārstāvju tikšanās laikā.

Svarīgākajās nolīguma un Eiropas partnerības jomās mums ne tikai vajadzētu stiprināt līdzšinējos panākumus, bet arī, kā jūs, Pack kundze, uzsvērāt, paātrināt reformu īstenošanu. Ir ļoti svarīgi, lai reformu, tostarp policijas reformas, īstenošana, balstoties uz tiesiskumu un atbilstību demokrātijas likumiem, būtu efektīvāka nekā līdz šim.

Nesakiet, ka Bosnijas un Hercegovinas problēma ir politiķu savstarpējā cīņa, jo, kā liecina apsekojumi, šīs valsts iedzīvotāju vēlme pievienoties ES ir īpaši liela. Gandrīz 80 % iedzīvotāju vēlas iestāšanos Eiropas Savienībā! Kas attur Bosnijas un Hercegovinas politiķus atbalstīt valsts iedzīvotāju likumīgos centienus?

Kas attiecas uz Eiropas Savienību, tad mēs no savas puses darām visu iespējamo, lai atbalstītu šo valsti gan ekonomiski, gan finansiāli, kā arī, lai palīdzētu tai attīstīties, stiprinātu drošību un modernizētu policijas spēkus, izvēršot policijas misijas un apvienojot tās ar militārajām misijām.

Pēdējo pievienojušos valstu pieredze, un ar šo es beigšu, liecina, ka visas pūles, kas saistītas ar Eiropas darba kārtībā paredzēto punktu izpildi, atmaksājas. Es vēlos, lai Bosnijas un Hercegovinas vadošie politiķi saprastu, ka Stabilizācijas un asociācijas nolīgums nodrošina valstij stabilu pamatu un visus nepieciešamos saistību izpildes līdzekļus. Mēs nepārtrauksim sniegt palīdzību, tomēr no savas puses esam izdarījuši visu, ko bijām apņēmušies. Tagad šīs valsts politiķiem beidzot būtu laiks apzināties savas saistības veidot ciešāku saikni ar Eiropas Savienību un tās izpildīt, lai garantētu nostāšanos uz vienīgā pareizā ceļa.

SĒDI VADA: Edward McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlētos pateikties Doris Pack kundzei par viņas izcilo ziņojumu. Es atzinīgi vērtēju iespēju šodien ar jums apspriest Bosnijas un Hercegovinas jautājumu, kā arī tās centienus šajā tik ļoti nozīmīgajā brīdī.

Stabilizācijas un asociācijas nolīguma parakstīšana (SAA) pagājušā gada jūnijā Bosnijai un Hercegovinai bija nozīmīgs solis. Papildus dialogam par vīzu režīmu tas bija skaidrs signāls šīs valsts iedzīvotājiem, ka viņu nākotne ir Eiropas Savienība.

ES izdevās parafēt SAA pagājušā gada decembrī un to parakstīt jūnijā, jo šīs valsts valdošie politiķi spēja panākt vienprātību attiecībā uz galvenajiem nosacījumiem, jo īpaši jautājumā par policijas reformu. Kā norādīja Jouyet kungs, tas liecina, ka ar politisko gribu ir iespējams gūt panākumus un pārvarēt krīzi.

Tomēr šī vienprātība ir zudusi, un reformu īstenošana ir apstājusies. Nacionālistiskie saukļi pirms pašvaldību vēlēšanām oktobrī bija tikai viens no stāvokļa pasliktināšanās faktoriem. Valsts politiskās problēmas slēpjas daudz dziļāk.

Kopīga redzējuma trūkums valdošo politiķu starpā attiecībā uz valsts nākotni, kā arī nespēja panākt vienprātību jautājumā par ES reformām nopietni kaitē tās izredzēm pievienoties ES. Pastāv arī atklātas nesaskaņas vairumā politisko jautājumu, kā arī nav vērojama vēlēšanās uzņemties atbildību, lai ātrāk izkļūtu no politiskā strupceļa.

Pirms dažām dienām vizītes Sarajevā laikā es Bosnijas un Hercegovinas valsts vadītājiem paudu dziļu satraukumu par iepriekš minētajiem jautājumiem, uzsverot, ka šai valstij politiskās darba kārtības priekšgalā vajadzētu izvirzīt ES ieteikto reformu īstenošanu un ar Eiropas partnerību saistītas prioritātes, tostarp attiecīgo valsts iestāžu izveidi.

Jūsu rezolūcija ir spēcīgs signāls Bosnijas un Hercegovinas vadošajiem politiķiem turpināt uzsāktās reformas un virzīt valsti pa ceļu, kas ved Eiropas virzienā.

Turklāt Bosnijai un Hercegovinai jābūt vienotai, lai veicinātu tās integrāciju ES. Vēl viens apliecinājums valsts spējai veicināt integrāciju ES ir tautas skaitīšana. Raugoties no ES viedokļa, tautas skaitīšanas dati ir nozīmīgi sociālās un ekonomiskās plānošanas un attīstības veicināšanā, kā arī Kopienas politiku īstenošanā.

5. novembra Progresa ziņojumā Komisija publicēs novērtējumu par situāciju Bosnijā un Hercegovinā. Tāpat kā jums, arī mums ir jāuzsver fakts, ka Bosnijas un Hercegovinas vadošajiem politiķiem ir divas iespējas, proti, turpināt strīdus, tādējādi veicinot atpalicību no kaimiņvalstīm, vai arī turpināt reformas un virzību uz ES.

Jūsu rezolūcijā ir uzsvērts, ka Augstā pārstāvja biroja (APB) slēgšanai un Eiropas Savienības nozīmes stiprināšanai joprojām ir jābūt mūsu pamatmērķim. Es tam piekrītu.

Jautājums par Augstā pārstāvja biroja nākotni ir jāizlemj Miera īstenošanas padomei (MĪP), un lēmumam noteikti ir jābūt Bosnijas un Hercegovinas interesēs, lai varētu sasniegt tādu līmeni, ka minētais birojs vairs turpmāk nebūs vajadzīgs, tādējādi nodrošinot šai valstij stiprāku ES klātbūtni un veicinot ES perspektīvu. Citiem vārdiem, sakarā ar to, ka mēs pārejam citā mūsu attiecību līmenī, Bosnijai un Hercegovinai pašai jāuzņemas atbildība par reformas procesu, kura pamatā ir ES perspektīva. SAA parakstīšana šā gada vasarā sniegs iespēju, kuru vajadzētu izmantot. Bosnijas un Hercegovinas vadošo politiķu uzdevums ir panākt politisko vienprātību, lai veicinātu arī pārējo Rietumbalkānu reģionu valstu integrāciju ES. Viņi to ir varējuši izdarīt agrāk, un spēs arī tagad. Es ceru, ka beidzot mūs sadzirdēs.

  Anna Ibrisagic, PPE-DE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, šā gada jūnijā Bosnija un Hercegovina parakstīja Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar ES. Tādējādi šī valsts ir spērusi nozīmīgu soli virzienā uz pievienošanos ES, tomēr darāmā joprojām ir ļoti daudz. ES nevajadzētu un tā arī nedrīkst mazināt savas saistības cerībā, ka tagad viss nokārtosies pats no sevis. Problēmu joprojām ir daudz. Nav veikta konstitucionālā reforma. Nav atrisināts arī jautājums par valsts īpašumu Brčko apgabalā.

Gan Bosnijai, gan arī starptautiskajai kopienai ir dažādi viedokļi par to, kad un kā būtu jāslēdz Augstā pārstāvja birojs. Es nelokāmi ticu, ka minētā biroja slēgšana nedrīkst būt mērķis pats par sevi, bet drīzāk līdzeklis Miera īstenošanas padomes noteikto prasību un nosacījumu izpildei Bosnijā, lai pārveidotu Augstā pārstāvja biroju par ES Īpašā pārstāvja biroju. Tādēļ, ņemot vērā vairākas citas problēmas, ar kurām saskaras Bosnija, ir ļoti svarīgi, lai starptautiskajai kopienai būtu vienota nostāja. Man jāsaka, ka ir ne tikai naivi, bet pat bīstami cerēt, ka Bosnijas partijas pašas spēs vienoties, piemēram, par konstitucionālo reformu.

Jaunajai konstitūcijai jāveicina stipras un vienotas valsts attīstība, lai tā varētu turpināt virzību uz ES. Tomēr politiskais dialogs Bosnijā neliecina par jebkādu interesi šādu mērķi sasniegt. Tas ir tikpat bīstami kā uzskatīt, ka starptautiskās kopienas saistības var mazināties tagad, kad Bosnija ir panākusi progresu un starptautisko militāro spēku klātbūtne pakāpeniski mazinās. Gluži pretēji, tieši tagad ES jāuzņemas vēl lielāka atbildība. Pasākumu realizēšana, lai veicinātu iedzīvotāju ceļošanas un mācību iespējas ārvalstīs, demokrātijas attīstība, kā arī nepieciešamo reformu īstenošana ir tikai daži piemēri jomām, kurās ES vajadzētu kļūt aktīvākai.

Mūsu saistības attiecībā uz Bosniju un rīcība nākamajos mēnešos un gados noteiks ne tikai šīs valsts, bet visa reģiona nākotni un drošību.

  Libor Rouček, PSE grupas vārdā. – (CS) Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ir pirmais visaptverošais starptautiskais nolīgums starp Bosniju un Hercegovinu un Eiropas Savienību. Tam jāveicina un jāpaātrina Bosnijas un Hercegovinas pāreja uz pilnībā funkcionējošu tiesisku valsti ar pareizi funkcionējošu ekonomiku. Šajā nolīgumā noteikto saistību izpilde nodrošinās būtiskus priekšnoteikumus, lai Bosnija un Hercegovina nākotnē kļūtu par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Tomēr tas, cik ātri šis nolīgums stāsies spēkā, ir galvenokārt atkarīgs no šīs valsts iedzīvotāju un vadošo politiķu kopējās vēlmes.

Nolīgums ir parakstīts ar Bosniju un Hercegovinu kopumā un nevis ar atsevišķām teritoriālajām vienībām. Ja šī valsts kādreiz kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti, tad abu teritoriālo vienību un visu trīs etnisko grupu interesēs ir strādāt kopā un izveidot vienotu un pienācīgi funkcionējošu valsti. Tādēļ Bosnijai, Serbijai un Horvātijai ir jāapvieno spēki un ar lielāko politisko partiju palīdzību jāstiprina valsts pārvalde visos tās līmeņos. Nozīmīga šā procesa daļa ir iestāžu turpmākā sadarbība. Šajā jautājumā palīdzību var sniegt starptautiskā kopiena, tostarp ES pārstāvji. Tomēr šādai sadarbībai jāizriet no brīvprātīgas vienošanās starp Bosniju un Hercegovinu. Pēc manām domām, stabilizācijas un asociācijas procesā ir svarīgi izvērtēt valsts saimniecisko darbību. Arī šajā gadījumā, lai izveidotu vienotu Bosnijas un Hercegovinas tirgu, ir nepieciešama abu teritoriālo vienību sadarbība. Šāda situācija, kad valstī, kura vēlas kļūt par vienotā Eiropas tirgus dalībnieci, tirgus ir sadrumstalots, ir neiedomājama. Es vēlētos beigt, izsakot atzinību Doris Pack kundzei par viņas ziņojumu, un aicināt ES dalībvalstis pēc iespējas ātrāk ratificēt šo nolīgumu.

  Jules Maaten, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, rīt mēs balsosim par rezolūciju par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp ES un Bosniju un Hercegovinu. Mana grupa to atbalsta, un mēs vēlamies minētā nolīguma noslēgšanu, kas palīdzēs šai valstij īstenot reformas un veikt uzlabojumus daudzās svarīgās jomās.

Bosnija nav gatava kļūt par ES dalībvalsti vēl ilgu laiku. Kas attiecas uz valsts pārvaldes veidu un jurisdikciju, Bosnijai vēl ir daudz darāmā. Vairāk uzmanības jāvelta arī kara noziedznieku vajāšanai un notiesāšanai, kā arī cīņai pret korupciju un starptautisko noziedzību. Kā jau vairākas reizes šeit tika minēts, vislielākā uzmanība jāpievērš iekšējām struktūrām, birokrātijas novēršanai un starptautiskajai sadarbībai.

Man jāatzīstas, ka savas pēdējās vizītes laikā Sarajevā es biju šokēts par šīs valsts politiķu bezatbildību. Komisāra kungs to atzīmēja jau iepriekš, un arī Pack kundze šo aspektu ir atspoguļojusi savā lieliskajā ziņojumā.

Rodas iespaids, ka visas šīs valsts problēmas rada ārpasaule, tādēļ risinājumam ir jānāk no turienes. Tas atgādina iekšēju Ping Pong spēli, kas tiek spēlēta dažādos šīs valsts līmeņos un apmēros un tādēļ rada iespaidu, ka ārpasaule pieļauj kļūdas, kuras pašai jālabo. Tomēr tā tas nedrīkst būt. Likt Bosnijai nostāties uz pareizā ceļa un satikties ar mums pusceļā tās virzībā uz Eiropu nav tikai mūsu, bet arī pašas Bosnijas interesēs.

Manuprāt, pozitīvie aspekti ir dažādu nozaru lielo un mazo uzņēmēju centieni uzlabot ekonomisko situāciju, neskatoties uz to, ka tas ir grūti izdarāms iekšējā tirgus trūkuma dēļ, un nevalstiskās organizācijas, kuras likvidē šķēršļus un ir paveikušas daudz laba. Nenovērtējamu ieguldījumu šīs valsts attīstībā ir sniegusi arī Eiropas Savienība, izvietojot Bosnijā un Hercegovinā Eiropas militāros spēkus un izveidojot Augstā pārstāvja biroju, kā arī Komisija, kas, pēc manām domām, ir izdarījusi lielu darbu, tādēļ es lepojos ar to, ka esmu eiropietis.

  Gisela Kallenbach, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es - kā vienmēr - vēlos pateikties referentei par izcilo sadarbību. Šai rezolūcijai ir jābūt signālam mūsu partneriem Bosnijā un Hercegovinā, lai nodrošinātu nepārprotamu visu partiju „jā” turpmākajam integrācijas procesam ES, skaidri apzinoties līdz šim gūtos panākumus, kā arī vienlaicīgi pilnīgi skaidru „nē” turpmākām nacionālistiskām un separātiskām tendencēm, ar kurām amatpersonas cenšas nosargāt savu stāvokli, tādējādi radot cilvēkiem ciešanas.

Vienošanās par nozīmīgām repatriācijas programmām vairākus gadus ir pastāvējušas tikai uz papīra. Faktiskā un politiskā griba tās īstenot praktiski ir gandrīz nemanāma. Cilvēku tiesības un iespēja atgriezties, samierināšanas projekti un kara noziegumu iztiesāšana ir galvenais priekšnoteikums gaidāmajai mierīgai demokrātiskai attīstībai un tiesiskuma stiprināšanai šajā Eiropas daļā. Tādēļ ir svarīgi, lai Deitonas vienošanās tiktu aizstāta ar konstitūciju, kas jāpieņem demokrātiskā ceļā ievēlētiem Bosnijas un Hercegovinas parlamenta deputātiem, iesaistoties visai pilsoniskajai sabiedrībai, nevis tikai partiju vadītājiem.

Man ir lūgums Komisijai turpināt iesākto ceļu un būt pēc iespējas elastīgākai, kā arī efektīvāk un mērķtiecīgāk izmantot ES fondus. Ļaujiet man vēlreiz izteikt aicinājumu dalībvalstīm pēc iespējas drīzāk ratificēt Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, lai pierādītu, ka uz jums var paļauties.

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, jūsu uzdevums ir paātrināt Bosnijas un Hercegovinas pievienošanos ES. Eiropas Savienībai vajadzētu justies nedaudz vainīgai par klusēšanu, apkaunojošu un neadekvātu rīcību, kā arī bezdarbību deviņdesmitajos gados, kad Balkānu valstīs, tostarp Bosnijā un Hercegovinā, notika asinsizliešana, un dzīvību zaudēja tūkstošiem cilvēku. Tādēļ šodien mums ir jāpalīdz Bosnijai un Hercegovinai un jāatvieglo tās ceļš uz Eiropas Savienību, vienlaicīgi apzinoties, ka ceļš uz Briseli ir grūts gan no ekonomiskā, gan valstiskā viedokļa. Mums nevajadzētu atturēt Sarajevu, bet vienlaicīgi mēs nedrīkstam novērst uzmanību no tās iestādēm. Iedegsim Bosnijai kā transportlīdzeklim zaļo gaismu un cerēsim, ka ar to ceļā nenotiks negadījums, lai mums, Savienībai, nevajadzētu tai uzlikt soda punktus. Nespriedīsim arī pāragri par to, vai šis transportlīdzeklis, kad tas sasniegs Briseli, būs tāds pats, kāds bija sākumā. Ļausim tajā dzīvojošajām tautām izlemt pašām savu nākotni.

  Erik Meijer, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, 16 gadus pēc Dienvidslāvijas sabrukuma Bosnija un Hercegovina joprojām ir protektorāts ar ārvalstu uzraudzību un ārvalstu militāro spēku klātbūtni. Nav panākta vienošanās triju tajā dzīvojošo tautu un to pārstāvēto politisko partiju starpā par valdības struktūru nākotnē. Jebkādi Eiropas Savienības centieni veicināt minēto vienošanos ir cietuši neveiksmi, un tā būs arī turpmāk. Serbiem, horvātiem un bosniešiem būs pašiem jāatrod savs ceļš. Visiem, kuri vēlas saturēt kopā tagad sadalīto bijušo Dienvidslāviju, būs nepieciešami federāli vai konfederāli risinājumi, ar nosacījumu, ka visas trīs tautas ir vienlīdzīgas un atbildīgas par valdības izveidi un visiem trim valsts reģioniem.

Mana grupa atbalsta Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kuram, pēc mūsu domām, vajadzēja būt apstiprinātam daudz agrāk, neizvirzot prasību par administratīvo reformu. Mana grupa iesniedza Ārlietu komitejai grozījumus, lai rastu ilgtermiņa risinājumus attiecībā uz visām administratīvajām vienībām un pašmāju ekonomikas aizsardzību, tādējādi paātrinot Eiropas Savienības spēku atsaukšanu no visiem iekšzemes reģioniem. Tomēr vairums komitejas locekļu šos risinājumus noraidīja, jo vēlas, lai šie spēku paliktu Bosnijā. Diemžēl tas nozīmē, ka mana grupa nespēs apstiprināt D.Pack ziņojuma galarezultātu.

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sākt ar vispārēju komentāru. Abas manis pārstāvētās Holandes partijas atbalsta Bosnijas un Hercegovinas perspektīvu integrēties Eiropā.

Man ir divi jautājumi Padomei un Komisijai. Pagājušajā sestdienā Holandes presē parādījās raksts ar satraucošu virsrakstu, proti, „Bosnija var eksplodēt”. Tā bija intervija ar cilvēku, kurš pilnībā orientējas Bosnijas situācijā. Es vēlētos vaicāt Padomes un Komisijas pārstāvjiem, vai arī viņi uzskata, ka Bosnija patiešām var eksplodēt, ņemot vērā tās rīcībā esošo ieroču daudzumu.

Otrs jautājums, pēc manām domām, ir vēl nopietnāks. Nesen es izlasīju par tādu parādību kā Salafi novirzienu un musulmaņu radikālismu Bosnijā un Hercegovinā, kas balstās uz zinātniskiem pētījumiem, tostarp arī manā valstī. Man ir svarīgi zināt Padomes un Komisijas pārstāvju domas par Bosniju kā bēgļu patvēruma vietu un vienlaicīgi kā radikālo musulmaņu darbības bāzi Balkānu valstīs un Eiropā. Ekspertu viedoklis ir tāds, ka Eiropas iestādes to neuzskata par nopietnu problēmu, tādēļ vajadzētu būt piesardzīgiem. Es vēlētos uzzināt jūsu domas šajā jautājumā. Galu galā, tā ir nopietna problēma, jo Bosnija gatavojas pievienoties ES, turklāt šādi radikāli noskaņoti musulmaņi ir gan šajā valstī, gan ārpus tās un aktīvi darbojas arī tādās ES dalībvalstīs kā Austrijā, Nīderlandē un Skandināvijas valstīs. Tādēļ mēs nedrīkstam pievērt acis, un es priecātos, redzot jūs reaģējam uz to.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka mums jābūt īpaši piesardzīgiem un rūpīgi jāizvērtē, vai ir saprātīgi piedāvāt Bosnijai un Hercegovinai iespēju iestāties ES. Pirms brīža tika uzsvērts, ka vēl nav izpildīti daudzi nosacījumi.

Kaut arī tas ir acīm redzams, es vēlos runāt par islāma fundamentālistu skaita palielināšanās problēmu Bosnijā. Kļūst arvien skaidrāks, ka finansiālais un loģistikas atbalsts salafistu tīklu paplašināšanai nāk no Saūda Arābijas. Šie tīkli rada draudus mieram ne tikai minētajā valstī, bet apdraud arī visas Eiropas drošību.

Tādēļ es gribētu uzdot to pašu jautājumu, kuru minēja Belder kungs, proti, vai Padome un Komisija gatavojas reaģēt uz pasākumiem, kas tiek veikti, lai novērstu teroristu tīklu iespējamo paplašināšanos ES?

  Hubert Pirker (PPE-DE) . – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšana, neapšaubāmi, ir izdevīga abām pusēm, gan Eiropas Savienībai, gan Bosnijai un Hercegovinai, taču ar dažiem nosacījumiem, proti, ja tas tiek ātri ratificēts un ātri tiek īstenotas reformas, jo īpaši administratīvā un lēmumu pieņemšanas procesa reforma.

Mēs visi zinām, ka, no vienas puses, Deitonas/Parīzes Miera līgums šajā valstī ir nodrošinājis mieru, bet, no otras puses, radījis ļoti sarežģītu struktūru ar daudzām valdībām un parlamentiem, atkal veicinot etnisko noslāņošanos. Citiem vārdiem, ir vēl desmit kantoni un ir vajadzīgi 13 vietējie sekretariāti, lai šajā valstī pieņemtu tiesību aktus patvēruma nodrošināšanas jomā. Politiskais process ir tik sarežģīts, ka ir gaidāmas sīvas cīņas.

Šādas problēmas parādījās policijas reformas īstenošanas procesā. Bija vajadzīgi vairāki gadi, lai likvidētu barjeras un uzsāktu policijas reformas, kas bija viens no priekšnosacījumiem. Es uzskatu, ka Bosnijai un Hercegovinai ir jāizrāda vēlēšanās sadarboties, neskatoties uz pastāvošajiem šķēršļiem un pašai jāīsteno reformas visos līmeņos.

Tagad, kad ir veikta policijas reforma, mums ir lielākas iespējas nekā agrāk veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus Bosnijā un Hercegovinā, lai nodrošinātu robežu aizsardzību, pieņemtu lēmumu attiecībā uz noteikumiem par vīzām, kā arī izvērstu cīņu pret organizēto noziedzību, narkotikām un cilvēku tirdzniecību.

Drošības un stabilitātes garantijas ir nozīmīgas, lai Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājos viestu uzticību šai valstij. Tādēļ, manuprāt, minētajai valstij ir jāpārvar iekšējās barjeras, kuras joprojām pastāv. Eiropas Savienība, parakstot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, ir apliecinājusi, ka tā bija un ir gatava palīdzēt, tomēr valstij pašai jāveicina sava attīstība.

  Hannes Swoboda (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlētos izteikt sirsnīgu pateicību Doris Pack kundzei par viņas ziņojumu un veikto darbu. Es arī vēlos noraidīt dažu deputātu izteiktās apsūdzības par to, ka Bosnija un Hercegovina jāvērtē tikai pēc tā, ka tajā varētu būt vai jau ir islāma teroristu tīkli. Tas nav godīgi un liecina par to, cik nenopietni šī problēma tiek uztverta, ja mūsu kolēģis un deputāts, kurš nesen uzdeva komisijai jautājumu par to, ko šajā sakarā varētu darīt, jau ir atstājis šo telpu.

Komisārs Rehn kungs arī izteicās, ka 2009. gads Balkānu valstīm būs ļoti nozīmīgs. Maķedonija, cerams, uzsāks pievienošanās sarunas, Horvātija, cerams, tās šogad noslēgs, Melnkalnei, Serbijai un, iespējams, arī Albānijai tiks piešķirts kandidātvalstu statuss. Tādēļ rodas jautājums, kas notiks ar Bosniju un Hercegovinu? Tas patiešām būtu apkaunojums daudziem ar šo valsti saistītiem cilvēkiem, ja tai netiktu dota iespēja spert soli šajā virzienā.

Es vēlētos atkārtot to, ko teica Pack kundze, proti, ir jāatjauno valsts spēja funkcionēt. Kā jau daži godātie deputāti ir teikuši, šo valsti nedrīkst turēt ķīlā ne Dodik vai Silajdžić kungi, ne arī kāds cits. Sākuma punktam, un tas attiecas arī uz visām struktūrām, ir jābūt status quo, un ir jāīsteno visas reformas. Šai valstij jārada visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai tā varētu iestāties Eiropas Savienībā, turklāt ir lieki minēt, ka vienīgi visa valsts kopumā var iestāties ES.

Kas attiecas uz Augsto pārstāvi, es vienīgi varu pievienoties jau iepriekš teiktajam. Nav runa par to, ka šai valstij nebūtu vajadzīgs kāds, kas efektīvi uzrauga sagatavošanās procesu, lai iestātos ES, bet šādu uzdevumu, iespējams, vairs nevar veikt Augstais pārstāvis, tādēļ viņu vajadzētu aizstāt ar Eiropas Savienības Īpašo pārstāvi. Šis uzdevums ir jāveic Eiropas Savienībai ar šā Parlamenta atbalstu, jo īpaši, iesaistoties Doris Pack kundzei un pārējiem, kuri turpinās sniegt ieguldījumu Bosnijas un Hercegovinas attīstībā. Drīz mēs redzēsim, ka arī šai valstij tiks dota iespēja iestāties ES.

  Jelko Kacin (ALDE). – (SL) Bēgļu atgriešana ir ļoti nozīmīga visām Rietumbalkānu valstīm, tādēļ es pilnībā atbalstu referentes Anna Ibrisagic ieteiktos grozījumus attiecībā uz bēgļu atgriešanu Posavina reģionā.

Tas attiecas arī uz visu kopienu bēgļu atgriešanos pārējos Bosnijas un Hercegovinas reģionos.

Ja mūsu centieni un pūles vainagosies ar panākumiem, mēs pieprasīsim papildu pasākumus un jo īpaši ieguldījumus darba vietu izveidē.

Pārāk daudzos gadījumos bēgļi un valsts iekšienē pārvietotās personas atgriežas uz laiku ar mērķi pārdot savus īpašumus un doties prom. Viņi pamet valsti arī tādēļ, ka tajā nav pienācīgas veselības aprūpes, nav nodrošināta pensija, vai arī tur, kur šie cilvēki atgriežas, ir saspringta politiskā situācija. Vēl viens iemesls ir arī novēlota policijas depolitizācija un reformēšana, kā rezultātā trūkst vispārējas drošības garantiju.

Personas, kas izdarījušas kara noziegumus, ir jāatstādina no darba policijā. Eiropas liberāļu, demokrātu un reformistu grupa (ALDE) ir nākusi klajā ar priekšlikumu pasludināt 11. jūliju par starptautisko Srebreņicas genocīda akta upuru piemiņas dienu. Pagājušajā nedēļā Srebreņicas māšu asociācijas (Mothers of Enclaves of Srebrenica and the Zepa Association) priekšsēdētājs iesniedza teksta projektu. Mums tas patiešām jādara, lai atvieglotu viņu ciešanas.

  Johannes Lebech (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Jouyet kungs, es uzskatu, ka Bosnijas nākotne ir Eiropa. Pēc vairākiem gadsimtiem šajā valstī beidzot ir jānodrošina miers un stabilitāte. Tomēr tai vēl ejams garš ceļš. Lai valsts iekšienē pārvietotās personas varētu atgriezties mājās, ieteicams sākt ar praktiskiem uzlabojumiem un sadarbību, risinot praktiskas dabas jautājumus tādās jomās kā tirdzniecība, policijas struktūra, energoapgāde. Tādēļ ir svarīgi sniegt ieguldījumu jaunatnes izaugsmes veicināšanā. Viņiem jādod ticība šīs valsts nākotnei, jānodrošina labas izglītības iespējas, tostarp iespējas izvēlēties izglītības iegūšanas vietu kādā no ES dalībvalstīm vai kaimiņvalstī. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai Rietumbalkānu valstu jaunieši uzskatītu sevi par eiropiešiem, jo šī reģiona nākotne ir skatāma Eiropas kontekstā. Mums jāveicina šis process un atkārtoti jāuzsver, ka minētās valsts perspektīva ir dalība Eiropas Savienībā. Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ir instruments, kurš jāpielieto minētā procesa virzībā. Tomēr Bosnijas iedzīvotājiem un politiķiem jābūt aktīviem, pozitīvi noskaņotiem un jāsadarbojas, lai attaisnotu kopējās cerības un redzējumu.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlētos pievienoties pārējiem deputātiem un izteikt pateicību referentei Doris Pack kundzei. Viņa ir cilvēks, kurš velti netērē laiku un no sirds sniedz nenovērtējamu ieguldījumu minētajā jomā. Es priecājos līdzi viņai un tiem, kuri saka, ka ir panākti uzlabojumi, tostarp arī sadarbībā ar policiju. Ir svarīgi, lai reālajā dzīvē procesi norisinātos pamatoti.

Tomēr es uzskatu, ka mums jāturpina norādīt saviem partneriem Bosnijā un Hercegovinā, ka viņiem personīgi un viņu pārstāvētajām pusēm joprojām ir daudz darāmā, neskatoties uz jau paveikto vairākās jomās. Vēlme izvērst iekšējo sadarbību etnisko grupu starpā ir tas, ko mums nepārtraukti vajadzētu pieprasīt. Mēs nevēlamies, lai katrs ietu savu ceļu. Iesaistīšanās Rietumbalkānu reģionālajā sadarbībā ir svarīgs priekšnoteikums.

  Pierre Pribetich (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, agrāk viņi visi dzīvoja vienā no Eiropas kosmopolītiskākajām pilsētām, proti, Sarajevā. Tajā laikā šī pilsēta bija atvērtās Bosnijas simbols, kur nācās sadzīvot gan musulmaņiem, gan serbiem, gan horvātiem.

Tomēr uzliesmojošās nacionālistiskās cīņās gāja bojā gan vīrieši, gan sievietes un tika iznīcināti tādi kultūras simboli kā slavenā Sarajevas bibliotēka, kas tagad uzskatāma par visas cilvēces neprāta upuri. Tas notika sen – pirms 16 gadiem.

Es atsaucu atmiņā šos traģiskos notikumus tādēļ, lai tiktu novērtēti gūtie panākumi un garais ceļš uz Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Tādēļ visiem vajadzētu būt apmierinātiem ar izveidojušos situāciju. Protams, ka 2 500 Eurofor kareivju joprojām atrodas šajā valstī. Iedzīvotāji ir noraizējušies par vienas kopienas dominējošo politisko stāvokli. 5. oktobra pašvaldību vēlēšanas ir vēl viens apliecinājums nacionālistu partiju dominējošam stāvoklim.

Tomēr šajā pēcpusdienā Eiropas Parlaments ir paudis ticību tam, ka nākotnē saspīlējums varētu mazināties, ja tiktu atzīta kultūru daudzveidība un izrādīta vēlme pieņemt tautas ar atšķirīgām kultūrām. Mums šodien ir jādzīvo ar cerību sirdī, un neaizmirsīsim prezidenta Mitterrand šajā Parlamentā teiktos vārdus, ka „nacionālisms ir karš”.

  Metin Kazak (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju šā nolīguma parakstīšanu, jo tas veicinās politisko un ekonomisko stabilitāti ne tikai šai konkrētajā valstī, bet visās Balkānu valstīs kopumā. Bosnija un Hercegovina ir pārdzīvojusi nežēlīgu starpetnisku karu, savukārt Bulgārija tiek minēta kā piemērs tam, ka Balkānu reģionā pilsoniskā sabiedrība spēj panākt izlīgumu. Liela nozīme šajā jomā ir sabiedrības izglītošanai, tādēļ Bosnijas iestādēm jākoncentrējas uz miera propagandēšanu. Turklāt tām jāveicina starpkultūru un reliģisko konfesiju dialogs, lai novērstu iespējamos konfliktus starp bēgļiem un cilvēkiem, kuri atgriežas savā valstī, un vietējiem iedzīvotājiem.

Jāsamazina bezdarba rādītājs, piešķirot lielāku nozīmi jauniešu apmācību programmām un intelektuālā darbaspēka emigrācijas novēršanai. Liela nozīme valsts integrācijai Eiropas struktūrās ir reģionālajai sadarbībai. Prioritāte jāpiešķir infrastruktūras uzlabošanai. Es uzskatu, ka ir lietderīgi izveidot brīvās tirdzniecības zonu, tādējādi sagatavojot valsti Eiropas standartu pieņemšanai.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Nesen man bija iespēja pabūt Kosovā, un es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz paralēlēm, kādas rodamas šīs valsts un Bosnijas un Hercegovinas situācijā. Kā mēs zinām, Eiropas Savienība un vairums dalībvalstu ir atzinušas Kosovas neatkarību, bet situācija tajā ir ļoti sarežģīta, jo īpaši ziemeļu daļā, kur ir izveidojušās paralēlas struktūras un apstākļi, kas neļauj likumību un kārtību sargājošajiem spēkiem pildīt savas funkcijas. Arvien biežāk ir dzirdamas sarunas par iespējamo Kosovas sadalīšanu. Es vēlētos pajautāt gan ministram, gan komisāram, vai Kosovas situācija neietekmē situāciju Bosnijā un Hercegovinā? Ja mums neizdosies „salīmēt” saplīsušo Bosnijas un Hercegovinas valsts modeli, kāda šajā gadījumā būs Eiropas Savienība rīcība?

  Gisela Kallenbach (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos izmantot iespēju un uzdot komisāram Rehn kungam vēl vienu jautājumu. Vai jūs, lūdzu, mums nepastāstītu par demilitarizācijas un atbruņošanas finansējumu un ieroču pārpalikuma likumīgas iznīcināšanas garantijām?

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, McMillan-Scott kungs, komisār Rehn kungs, dāmas un kungi, liels paldies par interesantajām debatēm. Es vēlreiz vēlētos pateikties Pack kundzei, kura ir sevi apliecinājusi kā aktīvu darītāju ar izcilām zināšanām par minēto reģionu un kura vienmēr piedalās sarunās, visvairāk uzklausot vietējos vadītājus. Tādēļ mums ir jāturpina sadarbība ar Pack kundzi, jo viņa iesaistās šīs valsts tuvināšanā Eiropas Savienībai bez jebkādas piekāpšanās attiecībā uz tās pamatvērtībām.

Tāpat kā Pack kundze, kā jau es iepriekš minēju un kā to ir atzīmējuši vairāki runātāji, arī Padome ir noraizējusies par politisko situāciju Bosnijā un Hercegovinā. Kā jūs uzsvērāt, šī valsts pašlaik atrodas krustcelēs un tajā norisinās plašas diskusijas par to, kādas būs attiecības valsts iestāžu un orgānu starpā un kāds būs tās ceļš uz Eiropas Savienību. Bosnijas un Hercegovinas vadītājiem ir pilnībā jāapzinās atbildība par šīs valsts attīstību un jānodrošina visa reģiona stabilizācija.

Kas attiecas uz iepriekš minēto, atbildot uz man uzdoto jautājumu, es varu teikt, ka situācija drošības jomā ir mierīga. Ne Kosovas neatkarība, ne R.Karadzic apcietināšana nav izraisījusi valstī nemierus. Tā kā 5. oktobra pašvaldību vēlēšanas ir beigušās, Eiropas Savienībai ir jāizdara spiediens, lai Bosnija un Hercegovina koncentrētos uz Eiropas darba kārtībā noteikto punktu izpildi.

H.Swoboda kungam bija pilnīga taisnība, atbildot uz argumentu, kurā izskanēja paviršs salīdzinājums par bailēm no teroristiem ar Bosnijas un Hercegovinas etnisko daudzveidību. Tieši etniskā daudzveidība dara šo valsti bagātu un varētu sniegt ieguldījumu Eiropas Savienībā. Kas attiecas uz tās nākotni, mums jābūt uzmanīgiem, lai novērstu jebkādu atteikumu uzņemt Bosniju un Hercegovinu Eiropas Savienībā. Es vēlētos pārliecināt Czarnecki kungu, ka Eiropas Savienībai ir jāpaziņo savs lēmums attiecībā uz Augstākā pārstāvja biroja nākotni, ņemot vērā, ka mēs nevēlamies ne priekšlaicīgu un nepamatotu tā slēgšanu, ne arī nevajadzīgu tā darbības turpināšanu.

Kas attiecas uz EUFOR-Althea militāro darbību nākotnē, tad mēs to nevaram nodrošināt mūžīgi. ES vajadzēs šo jautājumu atkārtoti izvērtēt, un ārlietu ministri to apspriedīs 10. novembrī paredzētajā Padomes sanāksmē.

Īsumā, atbildot vairākiem runātājiem, es vēlētos teikt, ka Bosnijas un Hercegovinas situācija jāskata visa reģiona kontekstā. Mūsu mērķis ir veicināt visa reģiona attīstību un virzību uz Eiropas Savienību. Saistībā ar iepriekš minēto jāatzīmē vairāki pozitīvi sasniegumi.

Pirmkārt, fakts, ka Horvātija ir uzsākusi aktīvas sarunas, ir vērtējams pozitīvi. Otrkārt, arī tas, ka Serbijā pirmo reizi ir izveidota valdība, kas pēc R.Karadzic apcietināšanas ir apņēmusies veidot ciešāku saikni ar ES un pildīt savas saistības, ir uzskatāms par pozitīvu elementu, un tas ir apsveicami.

Kad runa ir par Bosnijas attīstību, tās līderi nedrīkst stāvēt malā un domāt vienīgi par bijušo karu rezultātā gūto mantojumu. Tāpat kā McMillan-Scott kungs, arī es dzirdēju François Mitterrand teikto runu šajā Parlamentā. Arī es atceros viņa teiktos vārdus, tomēr ir svarīgi stāvēt pāri šiem konfliktiem to principu dēļ, kurus savā laikā par svarīgiem uzskatīja prezidents F.Mitterrand.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka ES pieprasīto reformu mērķis ir ne tikai rosināt Bosniju un Hercegovinu veidot ciešāku saikni ar ES, bet, pirmkārt, panākt, lai visi tās iedzīvotāji gūtu labumu no attīstības, uz kuru mēs cenšamies šo valsti virzīt. Es pilnībā piekrītu Maaten kungam. Ir skaidrs, ka mēs varam būt lepni par to, ka esam eiropieši, kā arī par Komisijas un pārējo ES iestāžu sniegto palīdzību Bosnijai un Hercegovinai, lai veicinātu tuvināšanos ES atbilstoši tās pamatvērtībām!

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos jums pateikties par nozīmīgajām un auglīgajām debatēm par politisko situāciju Bosnijā un Hercegovinā. Es arī vēlos jums pateikties par plašo un stipro atbalstu, kurš tika sniegts, lai noslēgtu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar šo valsti. Tas patiešām ir nozīmīgs solis ceļā uz Bosnijas un Hercegovinas ekonomiskās un politiskās stabilitātes nodrošināšanu, kā arī ar Eiropu saistīto mērķu sasniegšanu.

Šodienas debatēs izskanēja divi jautājumi, kurus es īpaši vēlētos komentēt. Pirmais ir tiesiskums, kas ietekmē sabiedrību un ekonomiku kopumā. Tiesiskums un juridiskā noteiktība ir Eiropas modeļa stūrakmeņi. Diemžēl pašlaik tie ir vēl viens Bosnijas un Hercegovinas „Ahilleja papēdis”.

Neskatoties uz mūsu atzītajiem ievērojamajiem panākumiem, organizētā noziedzība un korupcija joprojām ir nopietna šīs valsts problēma, kurai nepieciešams steidzams risinājums.

Otrs jautājums ir konstitucionālā reforma, un mēs visi zinām, ka tā ir nepieciešama, tomēr tas ir delikāts jautājums. No Komisijas viedokļa es varu teikt, ka mēs vairāk paredzam konstitucionālo attīstību, nevis revolūciju, kurai jānotiek un kura var notikt saskaņā ar Deitonas/Parīzes Miera līgumu. Komisijai nav šāda Bosnijas un Hercegovinas konstitucionālās reformas projekta, tomēr vienlaicīgi mēs, Eiropas Savienība, neapšaubāmi esam ieinteresētā puse.

Mēs visi esam šajā konstitucionālajā reformā ieinteresētās personas tādā nozīmē, ka mums ir svarīgi, lai Bosnija un Hercegovina spētu paust saskaņotu viedokli sarunās ar Eiropas Savienību kā kandidātvalsts un kā turpmākā Eiropas Savienības dalībvalsts, un ka šai valstij ir vajadzīga efektīva un funkcionāla valsts struktūra un iestāžu struktūra, lai ieviestu un piemērotu Eiropas tiesību aktus un noteikumus visā valstī. To vēlas šīs valsts iedzīvotāji, un viņi to ir pelnījuši.

Tas, kāda būs konstitūcija, ir jāizlemj šīs valsts politiķiem un pašiem iedzīvotājiem, bet es varu apgalvot, ka Komisija vēlas sniegt palīdzību minētās reformas īstenošanā, piedaloties gan ar juridiskajām zināšanām, gan zināšanām konstitucionālu reformu īstenošanā, kā arī ar finansiālu atbalstu.

Tas nozīmē, ka Bosnijai un Hercegovinai ir pēc iespējas ātrāk jāpārvar politiskais sastingums, lai tā varētu turpināt virzību uz Eiropas Savienību. Mēs to nevaram izdarīt viņu vietā, bet varam norādīt tās iedzīvotājiem un vadītājiem, ka vēlamies un sagaidām, lai viņi gūtu panākumus, un tādēļ esam gatavi sniegt savu atbalstu. Tādēļ Komisija un es turpināsim strādāt ar prezidentvalsti, Javier Solana kungu, Eiropas Parlamentu, kā arī ar visiem pārējiem partneriem un ieinteresētajām personām, lai stiprinātu savas saistības un, lai neskatoties uz visu, nākamais - 2009. gads - joprojām būtu Rietumbalkānu valstu gads un gads, kad Bosnija un Hercegovina gūs panākumus virzībā uz Eiropas Savienību.

  Doris Pack, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, mūsu kolēģim deputātam, kura vairs šeit nav, un varbūt arī Belder kungam es vēlētos teikt, ka mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem un nevajadzētu uzskatīt, ka terorisma draudu avots ir Bosnija un Hercegovina, jo šāds pārspīlējums nāk par labu vienīgi ekstrēmistiem un nacionālistiem. Es atceros, ka tieši šāds pārspīlējums radās tad, kad S.Milosevic ieņēma šo pašu virzienu. Mums to vajadzētu atcerēties.

Ceļā uz ES cita starpā ir nepieciešama arī noteiktība cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī caurskatāmība privatizācijas un kopējā tirgus, tostarp enerģijas tirgus, izveides procesā. Vienīgi tādi politiķi, kuri patiešām to vēlas un atbilstīgi rīkojas, ir pelnījuši savas valsts iedzīvotāju un Eiropas Savienības uzticību. Pārējiem, kas to neievēro, mēs iedegsim sarkano gaismu gan tagad, gan arī turpmāk. Tā ir vienīgā lieta, ko viņi saprot.

Brīžiem es ar šausmām vēroju, ka Bosnija un Hercegovina, pašreiz atrodoties komisāra Rehn kunga raksturotajās krustcelēs, varētu izvēlēties ceļu, kas ved uz nošķirtību. Citas Bosnijas un Hercegovinas kaimiņvalstis, kā izteicās Hannes Swoboda, visticamāk sasniegs savu mērķi daudz ātrāk, tādēļ mums ir jāturpina sniegt palīdzību šai valstij, lai tā rastu pareizo ceļu un tad, kad būs izpildīti visi nosacījumi, varētu iestāties Eiropas Savienībā. Bosnijas un Hercegovinas stabilitāte ir arī mūsu stabilitāte, jo šī valsts atrodas Eiropas Savienības vidusdaļā.

Dažkārt es vēlos, lai Bosnijas un Hercegovinas politiķi negulētu tikpat daudz nakšu cik es, domājot par šo valsti. Varbūt tad viņi strādātu labāk.

  Priekšsēdētājs. − Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu⁽¹⁾, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 23. oktobrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es vēlētos vispirms apsveikt Pack kundzi par viņas darbu, veicot šo nebūt ne vieglo uzdevumu – izstrādājot šīs rezolūcijas projektu. Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, uzskatāmi parāda ES apņēmību turpināt nozīmīgu darbību Balkānu reģionā, veicinot reģiona politisko, ekonomisko un sociālo stabilitāti.

Šis nolīgums paver Bosnijai un Hercegovinai jaunas perspektīvas ekonomikas attīstībai un, jo īpaši, jaunas iespējas integrācijai Eiropā, nodrošinot reģionam ne tikai stabilitāti, bet arī veicinot ekonomiskās apmaiņas, kas iezīmē lielu soli pretim integrācijai Eiropas tirgū.

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju neseno Stabilizācijas un asociācijas nolīguma ar Bosniju un Hercegovinu parakstīšanu. ES paplašināšanās uz Rietumbalkāniem ir vēl viens izšķirošs solis Eiropas apvienošanā, kas nodrošinās, ka vardarbības uzliesmojumi reģionā vairs neatkārtosies.

Tādēļ es arī aicinu Bosnijas un Hercegovinas iestādes konsekventi un pārredzami veikt reformas, lai nodrošinātu ātru integrāciju ES.

Es atzīmēju ar bažām dažu reģionālo politiķu centienus destabilizēt valsti un aicinu ES parādīt politisko gribu un apņēmību, lai palīdzētu Bosnijai un Hercegovinai novērst jebkādus etniskus vai reliģiskus konfliktus.

Apzinoties, ka ES vīzas iegūšana vēl joprojām ir liela problēma Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem, es aicinu Komisiju turpināt dialogu un darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas drīzāk īstenotu ceļvežus ar mērķi ieviest bezvīzu režīmu ar Bosniju un Hercegovinu. Es iesaku dalībvalstīm līdz minimumam samazināt birokrātiskos šķēršļus vīzu iegūšanai un izveidot vienkāršotu vīzu piešķiršanas sistēmu studentiem un pilsoniskās sabiedrības aktīviem dalībniekiem.

  Dumitru Oprea (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Kad jūs pieminat Bosniju, jūs faktiski runājat par vēl vienu lappusi daudz cietušās Balkānu pussalas vēsturē. Karš Bosnijā sagrāva vairāk nekā 75 % no valsts, izraisīja vairāk nekā 200 000 cilvēku nāvi, un 1,8 miljoni cilvēku bija spiesti doties bēgļu gaitās.

Asociācijas un stabilizācijas nolīguma parakstīšana ar ES ir notikusi 13 gadus pēc kara beigām. „Nolīgums piedāvā Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem atvērtas durvis uz veiksmīgu nākotni, vienlaikus aicinot Bosnijas politiķus atstāt pagātni aiz muguras un virzīties uz priekšu”, paziņoja Sven Alkalaj, bijušais valsts ārlietu ministrs. Un viņiem tiešām ir, kā dēļ to darīt. Iedomājieties tikai par Sarajevu, 1984. gada Ziemas olimpisko spēļu galvaspilsētu, veco Mostaras tiltu, kas ietverts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, Kravicas ūdenskritumus, Sutjeskas Nacionālo parku vai Jahorinas un Bjeslanicas kalnus, kur notika dažas no olimpiādes sacensībām – ir tik daudz vietu, kas aicina jūs apmeklēt Bosniju un Hercegovinu. Tomēr tā ir valsts, kurai, cita starpā, ir jāpaātrina valsts reforma un jānodrošina nediskriminējoša piekļuve izglītībai.

SĒDI VADA: D. Wallis
Priekšsēdētāja vietniece

(1) Sk. protokolu.