Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 23. oktobris - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: L. MORGANTINI
Priekšsēdētāja vietniece

(Sēdi atklāja plkst. 10.00)

2. Dokumentu iesniegšana: (sk. protokolu)

3. Pirātisms jūrā (iesniegtais rezolūcijas priekšlikums): (sk. protokolu)

4. Eiropas Ombuda darbība (2007. gads) (debates)

  Priekšsēdētāja – Nākamais darba kārtības punkts ir Zdravkova kundzes ziņojums (A6-0358/2008), ko viņa Lūgumrakstu komitejas vārdā ir sagatavojusi par 2007. gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību (2008/2158(INI)).

  Dushana Zdravkova, referente. (BG). − Paldies, priekšsēdētājas kundze, un paldies jums par šo atgādinājumu. Ilgus gadus strādādama par tiesnesi, es vienmēr esmu uzraudzījusi kārtību tiesā. Un tā, priekšsēdētājas kundze un Diamandouros kungs, dāmas un kungi, man ir liels gods būt Ombuda gada ziņojuma referentei. Ombuds ir Eiropas iestāžu sistēmas amatpersona, kuras mērķis ir aizsargāt Eiropas pilsoņu tiesības un novērst kļūdas pārvaldībā. Tādēļ es vēlos apsveikt Eiropas ombudu Diamandouros kungu par uzticību un viņa profesionalitāti, jo tas, ko viņš dara, ir ļoti svarīgi vienkāršajiem pilsoņiem. Kā sacīja Jean Monnet kungs, mēs veidojam savienību starp cilvēkiem, nevis sadarbību starp valstīm.

Tāpat man bija prieks izstrādāt ziņojumu, kas drīzāk vieno, nevis šķir Eiropas Parlamenta politiskās grupas. Tā kā ir skaidrs, ka Eiropas pilsoņi mūs ir ievēlējuši Eiropas Parlamentā, lai mēs aizsargātu viņu intereses, tieši ar šādu pārliecību mēs arī meklējām kompromisus, lai pielāgotu tos grozījumus, ko iesniegušas pārējās politiskās grupas. Šie priekšlikumi un šodienas debates ir pierādījums tam, ka Eiropas Parlaments ļoti nopietni uztver šo svarīgo Eiropas pilsoņu aizsardzības mehānismu. Es gribētu arī izmantot šo iespēju, lai pateiktos saviem kolēģiem no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas, sekretariātam un visiem tiem, kas palīdzēja padarīt šo ziņojumu pilnīgāku.

Man ir dziļa pārliecība, ka tieši ar Eiropas Ombuda starpniecību pilsoņi labāk spēs izmantot savas tiesības gadījumos, ja ir pieļautas kļūdas pārvaldībā, jo, pat ja noteikumi ir pareizi, svarīgi ir arī pareizi tos piemērot, lai nodrošinātu maksimālu aizsardzību. Es uzskatu, ka, tāpat kā Komisiju dēvē par līgumu aizsargātāju, arī Eiropas Ombudu var dēvēt par Kopienas tiesību aktu pareizas īstenošanas čempionu, lai gan tā nav vienīgā iestāde, kas veic šo uzdevumu. Arī Eiropas Parlamenta kā vienīgās demokrātiski vēlētās iestādes uzdevums ir atbalstīt pilsoņu tiesības, tādēļ vēl jo svarīgāka ir Eiropas Parlamenta un Ombuda cieša sadarbība.

Šis ziņojums ir svarīgs arī tādēļ, ka situācijas, kāda tā bijusi gada laikā, analīze galvenokārt ļaus mums gūt mācību un pieņemt pareizos lēmumus nākotnei. Mums nevajadzētu aizmirst, ka aiz katras sūdzības, aiz katra statistikas rādītāja ir cilvēks, kurš gaida vajadzīgo palīdzību un savas problēmas risinājumu. Izstrādājot šo ziņojumu, es sapratu, ka galvenais aspekts ir informācija. Ziņojums liecina, ka daudzi pilsoņi vēl nezina, kā aizstāvēt savas tiesības, ko viņiem devusi Eiropas Savienība, ja viņi sastopas ar kļūdu pārvaldībā. To ilustrē nepieņemamo sūdzību daudzums — 84 %. Tas skaidri parāda, ka Ombudam un Eiropas iestādēm jāturpina kopīgi strādāt šajā virzienā un jāinformē Eiropas pilsoņi, lai viņi varētu pilnībā izmantot savas tiesības. Tādēļ šajā ziņojumā ir ierosināta kopīga tīmekļa vietne, kur iesniegt sūdzības visām iestādēm, t.i., tās daļa būs pašreizējais Ombuda izstrādātais interaktīvais ceļvedis, kurā pilsoņi, kas ir ievadījuši vajadzīgos datus, tiek novirzīti uz to atbilstīgo iestādi, kurai viņi var tieši iesniegt savu sūdzību. Tas palīdzēs samazināt nepieņemamo sūdzību skaitu.

Papildus es pievērsu uzmanību arī tam, kādas ir garantijas, ka ES pilsoņi un personas, kas pastāvīgi dzīvo ES, zina un izmanto savas tiesības, un vai viņiem sniegtā palīdzība ir viegli pieejama, taisnīga, objektīva un efektīva. Es gribētu norādīt, ka vairāk nekā 30 % gadījumu Ombuds neko nevar līdzēt. Manuprāt, Ombudam vienmēr vajadzētu paskaidrot, kādēļ saistībā ar konkrēto sūdzību nav iespējams veikt nekādu darbību, un tādējādi padarīt savu darbu lietderīgāku pilsoņiem.

Tāpat es vēlos norādīt, ka galvenā loma ir ombudiem valsts, reģionālā un vietējā līmenī un viņu darbības būtu jāattīsta.

Nobeigumā es aicinu jūs balsot par šo ziņojumu, jo tajā ir atbalstīta konstruktīva sadarbība starp Ombudu un Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī apstiprināta Ombuda kā ārējās kontroles mehānisma un Eiropas pārvaldes pastāvīgas uzlabošanas virzītājspēka loma.

Paldies!

  Nikiforos Diamandouros, ombuds. − Priekšsēdētājas kundze, paldies par šo iespēju uzrunāt Parlamentu saistībā ar Eiropas Ombuda 2007. gada ziņojumu. Es vēlos pateikties arī referentei Zdravkova kundzei un Lūgumrakstu komitejai par viņu izcilo un konstruktīvo ziņojumu.

Manā ziņojumā ir raksturoti sasniegumi sūdzību izskatīšanā, labas pārvaldības veicināšanā un zināšanu par Ombuda lomu nodrošināšanā. Pieņemamo sūdzību skaits ir palielinājies gan absolūtos, gan relatīvos rādītājos — no 449 (12 % no kopējā skaita) 2006. gadā līdz 518 (16 % no kopējā skaita) 2007. gadā. Līdz ar to mēs esam sasnieguši tos abus mērķus, ko Parlaments pastāvīgi ir uzsvēris, — esam palielinājuši pieņemamo sūdzību skaitu un samazinājuši nepieņemamo sūdzību skaitu.

Galvenie konstatētie pārvaldībā pieļauto kļūdu veidi pieņemamajās sūdzībās bija šādi: pārredzamības trūkums, arī informācijas nesniegšana; negodīgums vai varas ļaunprātīga izmantošana; neapmierinošas procedūras; kavēšanās, no kuras varēja izvairīties; diskriminācija; nolaidība; juridiska kļūda un pienākumu nepildīšana. Tika pieņemti 348 lēmumi par izmeklēšanas slēgšanu. Tas ir 40 % pieaugums salīdzinājumā ar 2006. gadu. 95 gadījumos netika konstatēta pārvaldībā pieļauta kļūda. Šāds slēdziens ne vienmēr ir sūdzības iesniedzējam nelabvēlīgs rezultāts, jo viņš vismaz saņem no attiecīgās iestādes plašu paskaidrojumu par to, kas ir izdarīts. Pat ja netiek konstatēta kļūda pārvaldībā, es varu dot iespēju iestādei turpmāk uzlabot tās pārvaldības kvalitāti. Tādos gadījumos es izsaku papildu piezīmi.

Daudzas manas izmeklēšanas panāk labvēlīgu lietas risinājumu, kas apmierina gan sūdzības iesniedzēju, gan apsūdzēto iestādi. Iestādes pašas atrisināja 129 lietas par labu sūdzības iesniedzējam pēc tam, kad bija iesniegta sūdzība. Tas ir divreiz vairāk nekā 2006. gadā šādi atrisināto lietu skaits, un tas atspoguļo iestāžu un struktūru pieaugošo gatavību uzskatīt ombudam iesniegtās sūdzības par iespēju atzīt un izlabot kļūdas, kas radušās.

Izmeklēšanā konstatējot pārvaldībā pieļautu kļūdu, es cenšos panākt mierizlīgumu. Dažos gadījumos mierizlīgumu var panākt, ja attiecīgā iestāde vai struktūra piedāvā sūdzības iesniedzējam izmaksāt kompensāciju. Ikviens šāds piedāvājums tiek izteikts ex gratia, tas ir, neatzīstot juridisko atbildību vai neradot juridisku precedentu. Ja mierizlīgums nav iespējams, es slēdzu lietu ar aizrādījumu attiecīgajai iestādei vai struktūrai. Aizrādījums ir piemērots arī tad, ja attiecīgā iestāde vairs nespēj novērst kļūdu pārvaldībā. Aizrādījums apstiprina, ka sūdzība ir pamatota, un norāda attiecīgajai iestādei vai struktūrai uz to, ko tā ir izdarījusi nepareizi. Paredzēts, ka šādam aizrādījumam ir jābūt konstruktīvam, lai palīdzētu turpmāk izvairīties no līdzīgām kļūdām pārvaldībā.

Iestādēm un struktūrām ir svarīgi ievērot šos aizrādījumus un nekavējoties rīkoties, lai atrisinātu esošās problēmas. Lai labāk uzraudzītu, kā tiek ņemti vērā mani aizrādījumu, es sagatavoju pētījumu par visu 2006. gadā izteikto aizrādījumu un turpmāko piezīmju ievērošanu. Šī pētījuma, kas publicēts manā tīmekļa vietnē un nosūtīts visām attiecīgajām struktūrām, rezultātiem būtu jāsniedz pamudinājums Eiropas valstu dienestam uzlabot praksi un tālāk attīstīt pilsoņiem sniegto pakalpojumu kultūru.

Gadījumos, kad joprojām ir iespējams novērst pārvaldībā pieļautu kļūdu, es parasti sagatavoju attiecīgajai iestādei vai struktūrai ieteikuma projektu. Ja tā nesniedz apmierinošu atbildi uz ieteikuma projektu, es varu nosūtīt īpašu ziņojumu Eiropas Parlamentam. Es jums iesniedzu vienu šādu ziņojumu, kurā bija izteikts aizrādījums Komisijai par sūdzības nerisināšanu attiecībā uz Eiropas Darba laika direktīvu. Es atzinīgi vērtēju Parlamenta atbalstu, kas izteikts Parlamenta 2008. gada 3. septembra rezolūcijā, pamatojoties uz De Rossa kunga ziņojumu.

Arī šogad savā ziņojumā es esmu iekļāvis ievērojamākās lietas. Tās ir lietas, kurās, kā es uzskatu, iesaistītās iestādes vai struktūras risināja manis izvirzītos jautājumus tādā veidā, ko citas iestādes vai struktūras varētu ņemt par paraugu. Ir uzsvērtas septiņas šādas par paraugu uzskatāmas lietas. Četras no tām attiecas uz Komisiju, viena attiecas uz Padomi, viena attiecas uz Eiropas Centrālo banku un viena — uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūru. Es esmu turpinājis pielikt visas iespējamās pūles, lai nodrošinātu, ka ES iestādes un struktūras visās savās darbībās pieņem tādu pieeju, kuras centrā ir pilsonis, t.i., es esmu meklējis katru iespēju panākt mierizlīgumu un uzsācis papildu izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas, lai noteiktu problēmas un veicinātu labāko praksi.

Tagad es gribētu minēt dažas citas darbības, kas veiktas, lai nodrošinātu vislabākos iespējamos pakalpojumus pilsoņiem. Es esmu turpinājis pielikt pūles, lai uzlabotu tās informācijas kvalitāti, kas attiecas uz tiesībām saskaņā ar ES tiesību aktiem un kas tiek jo īpaši nodrošināta, izmantojot Eiropas ombudu tīklu. Šis tīkls, kurā ietverta arī Lūgumrakstu komiteja, sadarbojas lietu izskatīšanā, kā arī pieredzes un labākās prakses apmaiņā. Viens no šī tīkla mērķiem ir veicināt manā birojā pieņemamo sūdzību ātru nosūtīšanu kompetentajam ombudam vai līdzīgai struktūrai. Kad tas iespējams, es nosūtu lietas tieši vai dodu piemērotu padomu sūdzības iesniedzējam. 2007. gadā es šādā veidā varēju palīdzēt 867 sūdzību iesniedzējiem.

Svarīga papildu iniciatīva, kam vajadzētu īstenoties šī gada nākamajā ceturksnī, ir interaktīvais ceļvedis, ko izstrādā mans birojs, lai palīdzētu pilsoņiem atrast vispiemērotāko līdzekli savu sūdzību risināšanai. Šim ceļvedim būtu jānodrošina, lai vēl lielāks skaits sūdzību iesniedzēju varētu tieši vērsties pie struktūras, kas vislabāk var risināt viņu sūdzību. Tādēļ tās sūdzības, kas ir nepieņemamas manā birojā, tiks atrisinātas ātrāk un efektīvāk. Tad mana iestāde spēs labāk pildīt savu galveno uzdevumu — palīdzēt cilvēkiem, kurus neapmierina veids, kādā pret viņiem izturas ES iestādes un struktūras.

Ombuds nevar strādāt viens. Augstākā līmeņa pārvaldes nodrošināšana ir uzdevums, kas aktīvi jāveic sadarbībā ar ES iestādēm un struktūrām. Pieaugušais atrisināto lietu un mierizlīgumu skaits dod pamudinājumu un norāda uz mūsu savstarpējiem centieniem palielināt pilsoņu uzticību attiecībā uz Eiropas Savienību laikā, kad tā ir ļoti vajadzīga. Es esmu arī dziļi pateicīgs Parlamentam par atbalstu un vadību gan to budžeta resursu ziņā, ko jūs sniedzat manai iestādei, gan to pozitīvo attiecību ziņā, kādas man izveidojušās ar Lūgumrakstu komiteju. Ar jūsu nepārtraukto atbalstu es centīšos pamatoties uz pagājušā gada sasniegumiem.

Visbeidzot, tā kā šā Parlamenta pilnvaru laikā šī ir pēdējā reize, kad man ir tas gods iesniegt savu gada ziņojumu Parlamentam, es vēlos izteikt dziļu pateicību par ciešo sadarbību un labajiem padomiem, ko es pēdējos četrarpus gados esmu saņēmis no Parlamenta un atsevišķiem deputātiem.

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja . – Jums ir pilnīga taisnība. Parlaments ir izrādījis uzticēšanos ombudam.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man Komisijas un manas kolēģes Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Wallström kundzes vārdā pateikties referentei Zdravkova kundzei par lielisko ziņojumu. Mēs atzinīgi vērtējam Lūgumrakstu komitejas ziņojumu par ombuda 2007. gada ziņojumu.

Kā jūs zināt, šī Komisija ir stingri apņēmusies uzlabot savu pārvaldību, un mēs uzlabojamies. To mēs varam redzēt gan ombuda gada ziņojumā, gan arī Lūgumrakstu komitejas ziņojumā.

2007. gadā ir dubultojies to lietu skaits, kurās iestāde vai struktūra ombudam iesniegtās sūdzības rezultātā faktiski ir izbeigusi ar kļūdu pārvaldībā saistītu praksi. Tas atspoguļo iestāžu, tai skaitā noteikti Komisijas, un struktūru vēlmi uztvert sūdzības kā iespēju izlabot kļūdas un sadarboties ar ombudu sabiedrības interesēs.

Tāpat ir palielinājies to lietu skaits, kurās nav konstatēta kļūda pārvaldībā. Komisija par to jūtas laimīga, jo mēs esam tā iestāde, kas saņem lielāko daļu šo sūdzību.

Es gribu arī uzsvērt faktu, ka ombuds ir ierosinājis aizvien vairāk mierizlīgumu, lai nokārtotu strīdus, un ka kopumā Komisija, kur vien tas bijis iespējams, šo ierosinājumu ir atbalstījusi un ir bijusi gatava sadarboties. 2007. gadā ombuds Parlamentam iesniedza tikai vienu īpašo ziņojumu saistībā ar Komisiju, un ombuds to pieminēja.

Bet es vēlos jums atgādināt, ka šis īpašais ziņojums attiecas uz Darba laika direktīvu, un tikai pagājušajā mēnesī jums par to bija diskusija ar manu kolēģi Vladimir Špidla kungu.

Ļaujiet man noslēgumā pievērsties trim īpašiem jautājumiem, kas minēti kā jūsu ziņojumā, tā arī ombuda gada ziņojumā. Pirmkārt, par pārkāpumiem. Kā jūs zināt, Komisija ir pārveidojusi lēmumu pieņemšanu attiecībā uz pārkāpumiem, lai paātrinātu lietu izskatīšanas procesu. Informācija par to tika sniegta 2007. gada paziņojumā „Efektīva Eiropa — piemērojot Kopienas tiesību aktus”. Mēs aktīvāk veicam lietu uzraudzību un efektīvāk organizējam darbu pilsoņu interesēs. Jāuzsāk arī ES izmēģinājuma projekts. Vairāk problēmu ir jāatrisina īsākā laikā.

Otrkārt, par aicinājumu Eiropas iestādēm un struktūrām pieņemt kopēju pieeju attiecībā uz Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu. Es gribu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka Komisijai ir pašai savs labas administratīvās prakses kodekss, kas pieņemts 2000. gadā. Šis kodekss joprojām ir mūsdienīgs un ļoti efektīvs instruments. Tā īstenošana ir vispāratzīta. Es negribu pāragri spriest par nākotni, bet pašlaik mēs vēlamies ievērot esošo kārtību.

Treškārt, par saziņas politiku. Komisija viennozīmīgi atzinīgi vērtē ideju uzsākt Eiropas pilsoņiem paredzētu informatīvo kampaņu, lai palīdzētu viņiem vairāk uzzināt par Eiropas ombuda pienākumiem un pilnvaru jomu.

Arī katrai iestādei, tai skaitā Eiropas Komisijai, ir pašai sava tīmekļa vietne, kur iespējams iesniegt sūdzības un lūgumrakstus. Tīmekļa vietne Europa ir kopīga visām ES iestādēm, un tajā ir saites uz visu pārējo ES iestāžu, tostarp ombuda, tīmekļa vietnēm. Tādējādi pilsoņi tiek vienkārši un bez sarežģījumiem novirzīti pie tām struktūrām, kas spēj nokārtot viņiem nodarīto netaisnību un atrisināt viņu sūdzības. Ļoti lietderīgi ir daudz rūpīgāk izpētīt ideju par interaktīvo rokasgrāmatu, kas izstrādāta, lai palīdzētu pilsoņiem atrast vispiemērotāko forumu savu problēmu risināšanai.

Jo tajā visā mums nevajadzētu aizmirst par to, kurš ir vissvarīgākais un kura dēļ mēs to visu darām: tie ir Eiropas pilsoņi.

  Andreas Schwab, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Diamandouros kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, vispirms es gribētu apsveikt referenti Zdravkova kundzi par viņas ziņojumu, kurš, es domāju, ir viņas pirmais ziņojums. Šis ziņojums rada lielisku pamatu debatēm un diskusijai par jūsu iepriekšējā gada darba rezultātiem, Diamandouros kungs.

Zināmā mērā šis ziņojums izriet no tā ziņojuma, ko es Eiropas Parlamentam par šo pašu jautājumu sagatavoju pirms diviem gadiem. Toreiz jūs tikko bijāt izveidojis valstu ombudu un lūgumrakstu komiteju tīklu, un no šī ziņojuma, šķiet, ir skaidrs, ka Eiropas pilsoņi, kas ir jūsu darba pašā uzmanības centrā, ir ārkārtīgi labi uzņēmuši šo tīklu. Turklāt jūsu izglītošanas kampaņa, kuras rezultātā tiek saņemts lielāks skaits pieņemamo sūdzību, ir veiksmīgs piemērs tam, ka pūles izglītot pilsoņus par viņu tiesībām un viņu iespējām saņemt palīdzību ir patiesi lietderīgas.

Tāpat es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka šajā ziņojumā, tāpat kā tas bija darīts Mavrommatis kunga pirms dažiem gadiem sagatavotajā ziņojumā, ir izcelti to neformālo procedūru panākumi, kurām jūs gribat pievērst lielāku uzmanību. Šo panākumu pamatā ir tas, ka tādējādi var samazināt laiku formalitāšu kārtošanai. Labi, ka jūs turpināt īstenot šo pieeju, kuras uzmanības centrā ir pilsonis.

Daži piemēri, kas attiecas uz jūsu darbu pagājušajā gadā, uzskatāmi parāda jūsu spēju rīkoties, taču parāda arī jūsu delikātumu attiecībā pret plašu sabiedrību Eiropā gan saistībā ar Eiropas Darba laika direktīvu, gan arī Eiropas Parlamenta iekšējo organizāciju. Bez šaubām, jums ne vienmēr ir viegli atrast pareizos vārdus. Tomēr ombuda pienākums ir norādīt vājās vietas, nosūtot noteiktu skaitu iepriekšēju paziņojumu, kā arī ievērojot atbilstīgu atturību. Visbeidzot runa ir par to, lai mēs strādātu kopīgi Eiropas pilsoņu labā. Pagājušajā gadā jūs esat devis ļoti pozitīvu ieguldījumu šajā virzienā, Diamandouros kungs.

  Proinsias De Rossa, PSE grupas vārdā. Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribētu pateikties referentei Zdravkova kundzei par ieguldīto darbu šī ziņojuma sagatavošanā. Ombuda birojs acīmredzami pilnveidojas. Mēs esam ilgi sūdzējušies, ka šim birojam tiek iesniegts pārāk daudz sūdzību, kas neattiecas uz tā darbības sfēru. Pagājušajā gadā pirmoreiz šis skaits ir samazinājies, es apsveicu ombudu par šo darbu.

Ombuda interaktīvais ceļvedis ir radošs risinājums, kas palīdz pilsoņiem atrast atbilstīgo iestādi savai sūdzībai, un es domāju, ka to varētu izmantot plašāk. Ja mēs vēlamies Eiropas Kopienas pilsoņiem uzskatāmi parādīt, ka Eiropas Savienība strādā viņu labā, tad mums ir jānodrošina, lai viņi saņemtu atbildes un risinājumus savām problēmām.

  Marian Harkin, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos apsveikt referenti par ļoti visaptverošu ziņojumu, kā arī apsveikt ombudu un viņa personālu par daudzajiem pozitīvajiem pasākumiem, ko viņi veica 2007. gadā.

Visuzmudinošākais man šķiet tas, ka ombuds strādā tik daudzos atšķirīgos līmeņos: tas attiecas ne tikai uz sūdzību apstrādāšanu, kam ir centrālā loma viņa darbā, bet arī uz to, kā tiek panākti atrisinājumi vai risinājumi. Pieaug mierizlīgumu skaits, ir vairāk neformālu procedūru, kurās ir tādas attiecības ar iestādēm, ka ātri tiek atrisināts aizvien lielāks lietu skaits. Tas ir patiess progress, un tas ir jāstiprina. Pilsoņiem draudzīgi risinājumi ir tas virziens, kurā mēs gribam iet.

Tāpat man ir prieks redzēt, ka ombuda darba kārtībā galveno vietu ieņem labāka saziņa visos līmeņos. Svarīga ir Eiropas ombudu tīkla paziņojuma pieņemšana un plašāka sadarbība šajā jomā, un mēs gaidām, kad sāks darboties jaunā tīmekļa vietne, kurā būs ietverts interaktīvais ceļvedis, lai palīdzētu pilsoņiem.

Taču te es nonāku pie sava pēdējā komentāra, kurš attiecas uz pilsoņiem un kurā ir atsauce uz ierosināto mutisko 23. panta grozījumu. Šis pants skan šādi: „Ierosina Ombudam veikt pasākumus to sūdzību skaita (kopskaitā 1021 sūdzība) samazināšanai, saistībā ar kurām nav veiktas nekādas darbības.” Mutiskā grozījuma mērķis ir mainīt šo pēdējo frāzi — „saistībā ar kurām nav veiktas nekādas darbības”, aizstājot to ar formulējumu — „tajos gadījumos, kad nekāda darbība nav iespējama”.

Raugoties no ombuda viedokļa, nekāda darbība nav iespējama, taču, raugoties no pilsoņu viedokļa, nekāda darbība nav veikta, un tie ir divi ļoti atšķirīgi viedokļi.

Līdz ar to man ir jautājums: vai šim 1021 pilsonim ir skaidri pateikts, ka ombudam nebija iespējams veikt nekādu darbību, skaidri paskaidrojot situāciju un, ja iespējams, dodot padomu tālākai rīcībai, vai arī šis ir gadījums, kad darbība vienkārši nav veikta? Ja pilsoņiem ir norādīti iemesli, kādēļ nevar veikt nekādu darbību, man vairs nav jautājumu un tiešām ļoti priecājos. Taču, ja nekāda darbība nav veikta, tad pilsoņi jutīsies vīlušies un sadusmoti. Tādēļ es vēlos lūgt skaidrību šajā jautājumā.

  Margrete Auken, Verts/ALE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties referentei par viņas lielisko ziņojumu. Tas ir teicams darbs, un mēs it sevišķi priecājamies par ievērojamo vēlēšanos sadarboties, kāda bija attiecībā uz šo ziņojumu. Tāpat es vēlos pateikties ombudam par viņa izcilo gada ziņojumu. Ombuda iestāde, protams, Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi svarīga. Tās darbs parāda, ka ES ir tuvāk eiropiešiem, nekā varētu domāt, klausoties kritiku. Laimīgā kārtā tā darbojas pareizajā virzienā. Daudz vairāk sūdzību nekā iepriekšējā gadā atrisināja ES iestādes pašas par labu sūdzības iesniedzējiem, izmaksājot viņiem pienācīgu kompensāciju. Tas parāda, ka ES sistēma sāk saprast nepieciešamību kalpot cilvēkiem, cik labi vien iespējams. Diemžēl ir iestādes, kas neievēro ieteikumus. Šādos apstākļos viss, ko ombuds var darīt, ir iesniegt lietu Parlamentam — tā ir iespēja, kuras ļaunprātīgu izmantošanu viņam praktiski nevar pārmest, jo pagājušajā gadā ombuds Lūgumrakstu komitejai ir iesniedzis tikai vienu lietu.

Kad lieta nonāk pie mums Parlamentā, mūsu pienākums ir skaidri pateikt, ka mēs gribam, vismaz principā, vērsties Eiropas Kopienu Tiesā, ja attiecīgā iestāde neievēro ombuda lēmumu. Šādā veidā mēs ombudam varam dot vajadzīgo ietekmi un autoritāti sistēmā. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā es esmu iesniegusi pāris grozījumu, kuru vienīgais nolūks ir precizēt jēdzienu „kļūda pārvaldībā”. Būtu iespējams noteikt tos gadījumus, kad ombuds var novērot, ka iestāde vai cita ES struktūra neievēro tai piemērotos noteikumus un principus. Taču nav kļūdas pārvaldībā tajos gadījumos, kad ombuds tikai atzīmē, ka ir iespējams uzlabot veidu, kā attiecīgā iestāde risina jautājumus. Grozījumu, ko es iesniedzu, mērķis ir precizēt šo atšķirību.

Visbeidzot, man ir līdzīgs jautājums tam, ko uzdeva Harkin kundze attiecībā uz gadījumiem, kad lietas tiek noraidītas. Mēs gribētu zināt, kādēļ tās tiek noraidītas. Ideāls variants būtu — minēt iemeslu atbildē sūdzības iesniedzējam, un es gribu pajautāt, vai patiešām tā notiek, jo pretējā gadījumā šie jautājumi sagādātu lielu vilšanos, kā tas jau tika uzsvērts.

  Marcin Libicki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, ombuda kungs, komisāra kungs, vispirms es vēlos uzslavēt Zdarvkova kundzi par ļoti labo ziņojumu. Ziņojumā ir apgalvots, ka ombuds dara lielisku darbu. Tāpat ziņojumā ir uzsvērta izcilā sadarbība starp ombudu un Eiropas Parlamentu un Lūgumrakstu komiteju. Savā ziņā saskarē ar ombudu Lūgumrakstu komiteja rīkojas Eiropas Parlamenta vārdā.

Šis ziņojums tika pieņemts vienprātīgi, nevienam neatturoties. Tas norāda, ka Parlaments piekrīt Zdarvkova kundzes viedoklim par ombuda darba augsto kvalitāti. Ombuds bieži apmeklē Lūgumrakstu komitejas sēdes un vienmēr sniedz detalizētu informāciju par savu darbu. Komitejas sanāksmes vienmēr apmeklē ombuda pārstāvis, kurš šodien ir arī šeit, un es viņam vēlos par to pateikties, jo tas parāda mūsu savstarpējo interesi par otra darbu.

Par pieņemamām uzskatīto sūdzību skaits liek izdarīt noteiktus secinājumus. Viens secinājums ir tāds, ka sabiedrība Eiropas Savienībā seko jūsu darbam, ombuda kungs, un tādējādi tai rodas labāks priekšstats par to, kuras sūdzības būtu jāiesniedz jums. Jūs noteikti neesat mainījis savu politiku attiecībā uz to, kas ir pieņemams un kas nav. Jūs saglabājat objektivitāti, un jūsu darbs ir tāds, ka cilvēki to novērtē un aizvien labāk saprot. Lūgumrakstu komiteja cieši sadarbojas ar Eiropas Kopienu Tiesu un jūsu struktūru, ombuda kungs, lai padarītu Eiropas Savienību un tās iestādes tuvākas tautai. Tieši tur slēpjas jūsu panākumi, ombuda kungs. Mēs gribētu izteikt lielu pateicību par jūsu pūlēm. Šī pateicība pienākas arī Zdarvkova kundzei par viņas ziņojumu.

  Dimitrios Papadimoulis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, ziņojums par Eiropas Ombuda darbību dod mums iespēju noskaidrot, kā pilsoņi uztver Eiropas Savienības iestāžu darbības principu, kā arī sniedz mums praktisku priekšstatu un piemērus tam, kā Eiropas Savienības iestādes var uzlabot savu darbību un būt noderīgas pilsoņiem.

Es, savukārt, gribētu pateikties Eiropas ombudam Diamandouros kungam par viņa izcilo darbu un referentei Zdarvkova kundzei par ļoti interesanto ziņojumu, kā arī izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu dažus jautājumus.

Pirmkārt, tas, ka pieaug to sūdzību skaits, ko ombuds saņem, ir ļoti pozitīva zīme, taču tas ir pretrunā Komisijas apmierinātībai attiecībā uz tās pārvaldības pastāvīgiem uzlabojumiem un lielāku pārredzamību. Es ieteiktu Komisijai būt godīgākai un pieticīgākai.

Labi ir arī tas, ka ir palielinājies pieņemamo sūdzību skaits un pieaugusi Eiropas ombuda iejaukšanās efektivitāte. Tomēr vairums sūdzību joprojām attiecas uz lietām, kas tieši neietilpst ombuda jurisdikcijā. Eiropas Savienībā ir liela daļa pilsoņu, kas grib lielāku pārredzamību un pamatotu pārvaldību gan no Eiropas iestāžu puses, gan arī, piemērojot Kopienas tiesību aktus kopumā, un viņi diemžēl ne vienmēr to atrod. Tādēļ Eiropas Parlaments atkārtoti ir aicinājis, lai visām Eiropas Savienības iestādēm un organizācijām piešķirtu tos finanšu resursus un cilvēkresursus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka pilsoņi saņem tūlītēju un rūpīgi sagatavotu atbildi uz savām sūdzībām, jautājumiem un izskatīšanai iesniegtajiem dokumentiem.

Mums ir vajadzīga arī sadarbība starp Eiropas Ombudu un līdzīgu organizāciju ombudiem valstu, reģionālā un vietējā līmenī dalībvalstīs. Tāpat mums jādod plašāks, izsmeļošāks jēdziena „kļūda pārvaldībā” skaidrojums, lai tas ietvertu arī tos gadījumus, kad administratīvās iestādes demonstrē nolaidību un nevērību vai pārredzamības trūkumu savu pienākumu pret pilsoņiem pildīšanā. Tas veicinās ombuda būtisku iejaukšanos, kas ir pilsoņu interesēs. Ļoti svarīgi ir arī tas, lai ombuds spētu izskatīt lietas, kas attiecas uz visām Eiropas Savienības iestādēm, tai skaitā tām iestādēm, kas darbojas saskaņā ar trešo pīlāru.

Visbeidzot, es gribētu vēlreiz atkārtot aicinājumu visām Eiropas Savienības iestādēm un organizācijām pieņemt kopīgu nostāju attiecībā uz Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu. Nav pietiekami, ja mēs atzinīgi izsakāmies par Eiropas Ombudu…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, līdztekus Volvo un IKEA iestāde, kas pazīstama kā Ombuds, ir Zviedrijas vislabāk zināmais devums pasaules sabiedrībai. Tas ir ļoti svarīgs demokrātisks institucionāls jauninājums kopumā un ES iestādēm jo sevišķi. Kādēļ? Tādēļ, ka ombuda uzdevums ir nodrošināt, lai cilvēki varētu pieprasīt savas tiesības politiskajās un birokrātiskajās struktūrās, kuras kļūst aizvien sarežģītākas un tādējādi nepārredzamas. Nekur citur demokrātiskajā pasaulē sarežģītība un nepārredzamība nedominē vairāk kā tajā bizantiskajā varas struktūrā, ko izveidojusi ES un kas pastāvīgi aizvien paplašinās.

Es reti izjūtu entuziasmu attiecībā uz šeit, Eiropas Parlamentā, iesniegtajiem ziņojumiem. Tajos gadījumos, kad es to jūtu, attiecīgie ziņojumi ir saistīti ar iekšējo tirgu vai kādu jautājumu vides jomā. Zdarvkova kundzes ziņojums man ir vēl viens izņēmums, kurā mēs redzam parādāmies ainu, kā Ombuds diezgan efektīvi strādā, lai atbalstītu iedzīvotājus pret bizantisko hegemoniju, kas vēršas plašumā. Ar to es domāju plašai sabiedrībai sniegto informāciju, izmantojot pienācīgi atjauninātu tīmekļa vietni, informācijas lapas, valstu un reģionālo ombudu tīklus, konferences un jo īpaši sanāksmes un citus kontaktus ar šīs sistēmas eirokrātiem, lai liktu eirokrātiem saprast, ka viņi kalpo eiropiešiem, nevis eiropieši kalpo viņiem.

Vienlaikus ir žēl, ka Eiropas valdošā elite īsteno Eiropas projektu, kas skar vairumu iedzīvotāju, ar nepārredzamu un bizantisku birokrātiju. Paredzot pilsoniskās sabiedrības reakciju pret šo tendenci, mums Eiropas Parlamentā vajadzētu stiprināt Ombudu. Tādēļ mums ir jābalso par Zdarvkova kundzes ziņojumu un jo īpaši atzinīgi jāvērtē prasība, lai ombudam, veicot izmeklēšanas, būtu pilnīga piekļuve ES dokumentiem.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, pamatos ombuda darbs neapšaubāmi ir labs. Taču jums ir kāds baltais plankums, un tā ir Eiropas Parlamenta administrācija. Piemēram, 2007. gada aprīlī Eduardo Bugalho kungs, viens no Parlamenta ģenerālsekretāriem, kādam darbiniekam, Martin Ehrenhauser kungam, stingri apsolīja konkrētu amatu. Tad iejaucās samērā jauns ģenerālsekretārs — Harald Rømer kungs, un tad pēkšņi šī amata vairs nebija un jautājums nepārtraukti tika atlikts. Tas ir skāris mani.

Es laikam esmu vienīgais šī Parlamenta deputāts, kuram vispār nav pieejams neviens Parlamenta personāla darbinieks. Tā vietā, lai risinātu šo jautājumu, jūs esat izlikusies to nemanām. Tomēr jūs pati runājat par uzticēšanos Eiropas Savienības iestādēm. Mani ievēlēja 14 % visu Austrijas pilsoņu, un es nevaru strādāt tāpat, kā to dara gandrīz visi mani kolēģi deputāti. Līdz ar to jums nevajadzētu brīnīties, ka kritika pastiprinās un ka sevišķi Austrijā kritiskā attieksme pret pašreizējo ES, nevis pret Eiropu, sasniedz epidēmiskus apjomus.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es nepievērsīšos vēsturei, bet apsveikšu referenti par izcilu ziņojumu un ombudu par šodienas uzstāšanos un viņa sadarbību ar mums un patiesi apsveikšu Komisijas paziņojumu. Vai es varētu īpaši lūgt ievērot konsekvenci Komisijas attieksmē pret pilsoņiem? Man ir bažas, ka dažos gadījumos, kad pilsonis iesniedz lietu Komisijai, šī pilsoņa vajadzības un tiesības pārņem dalībvalsts, kura iesaistās, gandrīz tāpat kā tiesas lietā apsūdzība ignorē upuri. Minēšu jums piemēru.

Kāds mans vēlētājs sūdzējās par to, kā Īrijas plānošanas likumi tiek piemēroti lauku teritorijās. Komisijas rīcība šīs lietas izskatīšanā bija parauga cienīga, kontaktējoties un klātienē tiekoties ar šo pilsoni. Taču, lietai virzoties uz priekšu, baidos, tā nosliecās, manuprāt, par labu dalībvalstij, sagādājot pilnīgu vilšanos šim pilsonim. Es pazīstu šo cilvēku, un sākotnēji viņš bija ļoti priecīgs, taču tagad ir ļoti vīlies. Citiem vārdiem sakot, procesā tiek aizmirsts par pilsoni, kurš iesniedz informāciju un kurš rada stimulu rīcībai.

Manuprāt, komisāra kungs, kad jūs uzdevāt jautājumu „Kurš ir pirmajā vietā?”, jūs teicāt, ka tie ir ES pilsoņi. Es neesmu tik pārliecināts.

  Alexandra Dobolyi (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es esmu ārkārtīgi apmierināta ar ombuda darbu, kas izskaidrots viņa gada ziņojumā un viņa runā. Eiropas Ombuds ir būtiska Eiropas Savienības demokrātiskās struktūras un funkcionēšanas daļa.

Lielākā daļa Ombuda veikto izmeklēšanu attiecas uz pārredzamības trūkumu un atteikumu sniegt informāciju. Tā ir mūsu darbību joma, kas mums ir jāuzlabo, ja mēs gribam kļūt uzticamāki pilsoņu acīs. Ir svarīgi, lai mēs atbalstītu Ombuda un Lūgumrakstu komitejas darbu. Abas iestādes nodarbojas ar pilsoņu sūdzību un lūgumrakstu ES lietās izskatīšanu, un tas palīdz mums konstatēt to, kas nedarbojas Eiropas līmenī, un veikt korektīvus pasākumus.

Ombuda un Lūgumrakstu komitejai iesniegto lietu sarežģītība aizvien pieaug, un tas no iestādēm prasa lielāku resursu ieguldījumu, lai atbilstīgi risinātu tos jautājumus, kas izraisa pilsoņu bažas. Ja šie jautājumi tiks pienācīgi risināti, tad mēs panāksim zināmu progresu attiecībā uz Eiropas Savienības uzticamības un pilsoņu uzticības tai palielināšanu kopumā.

  Metin Kazak (ALDE). - (BG) Dāmas un kungi, Eiropas Ombuda 2007. gada ziņojums parāda to, cik pozitīvas ir tā kā pilsoņu tiesību aizstāvja darbības gadījumos, kad šīs tiesības ir pārkāptas vai Eiropas iestādes draud to darīt. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka ir pieaudzis pieņemamo sūdzību skaits, jo tas pierāda, ka Eiropas pilsoņi aizvien labāk apzinās Ombuda reālo varu. Es uzskatu, ka šai iestādei ir jāsaņem nepieciešamie finanšu resursi un cilvēkresursi, lai nodrošinātu, ka tā efektīvi un pilnā mērā veic savu uzdevumu. Pamattiesību harta un Eiropas labas administratīvās prakses kodekss ir tādu Eiropas iestāžu labas pārvaldības principu kā pārredzamība, atbildība, likumība un godīgums sabiedriskā aizstāvja darbību paraugs un pamats, un tiem arī turpmāk tādiem ir jābūt.

Šajā saistībā mums jāpaplašina ombuda informācijas kampaņas pilsoņu vidū, lai palielinātu viņu izpratni par savām tiesībām un ombuda pilnvarām viņus aizstāvēt, kā arī par ombuda sadarbību ar valstu ombudiem labas prakses apmaiņā. Elektroniskā ceļveža ieviešana ir lietderīga iniciatīva, bet sabiedriska tiešsaistes sūdzību reģistra izveide palielinātu pārredzamību un palīdzētu palielināt pilsoņu uzticēšanos.

  Czarnecki, Ryszard (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, daži Eiropas Savienības pilsoņi, šķiet, izturas pret Eiropas ombudu tā, it kā viņš būtu Dievs, prasot viņam atrisināt tādus jautājumus un risināt tādas lietas, kas neapšaubāmi ir ārpus viņa kompetences. To uzsver fakts, ka procedūras noteikumu dēļ ombuds var izskatīt tikai vienu no sešām sūdzībām, ko viņš saņem. Mums jāsecina, ka pastāv pilnīgs zināšanu trūkums par to, kādas ir Eiropas ombuda funkcijas un kompetence un cik plaša ir viņa darbības joma. Dalībvalstu pilsoņi nav vainojami šajā situācijā. Vaina jāuzņemas Eiropas Savienības iestādēm, kuras nav pietiekami informējušas sabiedrību dalībvalstīs par ombuda kompetences jomu. Ja kaut kas netiks darīts šajā saistībā, dalībvalstu pilsoņi turpinās rakstīt ombudam un jutīsies pārsteigti, ka viņš nevar iejaukties. Bažas rada arī tas, ka vairāk nekā tūkstotis ombudam adresēto sūdzību nav izskatītas un, kā minēts šajā ziņojumā, nav veikta nekāda darbība saistībā ar šīm sūdzībām.

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, būtībā Lūgumrakstu komitejas ziņojums ir ļoti konstruktīvs un ļoti pozitīvs attiecībā uz Eiropas Ombuda darbu, un es personīgi lielā mērā varu atbalstīt šo viedokli. Tomēr es gribētu izmantot man doto iespēju, lai vērstu ombuda uzmanību uz to, cik sistemātiski pats Eiropas Parlaments — un patiesībā Komisija pat vēl lielākā mērā — ignorē un pārkāpj virkni ļoti skaidru tiesisku noteikumu un daudzās lietās nododas slēptai un tādējādi, ja tā padomā, nedemokrātiskai lēmumu pieņemšanai.

Manuprāt, nākamā gada ziņojumā Eiropas ombudam vajadzētu, un es lūgtu viņu to darīt, pievērsties veidam, kā visas Eiropas iestādes apzināti un atkārtoti dokumentos un lēmumu pieņemšanā ignorē Lisabonas līguma noraidīšanu, kas notika demokrātiska referenduma Īrijā rezultātā, padarot šo Līgumu par spēkā neesošu. Es ceru, ka ombuds ir gatavs uzņemties šo uzdevumu un kā tādu…

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, Ombuds ir neatkarīga iestāde un mehānisms, lai kontrolētu Eiropas Savienības pārvaldes iestādes. Tas, ka 2007. gadā pieņemamo sūdzību skaits, ko Ombuds saņēmis, ir pieaudzis, savukārt nepieņemamo sūdzību skaits šai gadā ir samazinājies salīdzinājumā ar 2006. gadu, ir pierādījums faktam, ka Eiropas pilsoņi sākuši izprast šīs iestādes kompetences jomu.

Turklāt es arī atzinīgi vērtēju pūles, ko, atrazdamies šajā amatā, Diamandouros kungs pielicis, lai uzlabotu tās informācijas standartus, kuru sniedz pilsoņiem attiecībā uz viņu tiesībām saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Arī Zdravkova kundze pelnījusi sirsnīgus apsveikumus par to, ka viņa savā pirmajā ziņojumā mūsu komitejas vārdā ir panākusi vienprātīgus lēmumus un sadarbību. Eiropas ombudu tīklam, kurā ietilpst arī Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja, ir aptuveni 90 biroji 31 valstī. Tā ka pat šajā līmenī vērtīga ir sadarbība gan ar šo tīklu, gan Eiropas Ombudu, lai panāktu to, ka sūdzības tiek nosūtītas kompetentajam ombudam vai aģentūrai pēc iespējas ātrāk.

Visbeidzot, Eiropas Parlamentam un Lūgumrakstu komitejai būtu jāpalīdz ombudam īstenot viņa divkāršo mērķi, t.i., veicināt iestāžu pareizu pārvaldību un uzlabot saziņu ar pilsoņiem. Paldies!

  Michael Cashman (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikt ombudam, ka šīs bija patiesi interesantas debates: Hans-Peter Martin kungs izteica pārmetumus, citi cildināja ombudu kā Dievu. Manuprāt, tas liecina, ka viņš laikam — gandrīz — ir sapratis pareizi.

Ombuda kungs, Parlaments ne vienmēr nostāda jūs ērtā stāvoklī, kad jūs tiekat aicināts īpaši izvērtēt mūsu pieņemtos lēmumus un Parlamenta darbības. Es redzu, ka esmu satraucis Hans-Peter Martin kungu — cik brīnišķīgi! Taču ļaujiet man tikai pateikt jums, ombuda kungs, ka jūs vienmēr veicat savu darbu konstruktīvi un pilnīgi savas kompetences ietvaros. Iespējams, ka iemesls, kādēļ mēs esam pieredzējuši jūsu darba slodzes pieaugumu, ir tas, ka jūs ļoti efektīvi esat reklamējis savu darbu un savu biroju, un tāpēc es jūs apsveicu.

Man neatliek nekas cits kā pateikt, ka šis ir lielisks ziņojums. Es gaidu citu kolēģu devumu, bet arī man ir prieks strādāt kopā ar jums ne tikai saistībā ar piekļuvi dokumentiem, bet arī kā Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja vietniekam.

(Aplausi)

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, es izsaku pateicību ombudam un visam viņa birojam par to darbu, ko viņi ir paveikuši, lai panāktu lielisku pārvaldību un pārredzamību.

Mūsu pilsoņiem ir ļoti svarīgi, lai pārestības gadījumā viņi varētu iesniegt par to sūdzību un justies pārliecināti, ka lieta tiks pienācīgi un apmierinoši izskatīta, un tieši tā tas arī notiek. Es vēlos arī pateikties ombudam par to, ka viņš ir izrādījis spēku cīnīties — kāds varētu teikt, ka gandrīz veltīgi, — par lielāku pārredzamību Eiropas Savienības pārvaldībā. Mēs zinām, ka šajā saistībā patiešām ir daudz jādara. Progress ir lēns, taču priecāsimies par katru mazu solīti un turpināsim dauzīt savu galvu…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Simon Busuttil (PPE-DE). - (MT) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pateikties referentei Zdravkova kundzei, kā arī ombudam par smago darbu. Es uzskatu, ka tas, kas mūs vieno šajās debatēs, ir pavisam vienkāršs: tā ir mūsu pilsoņu aizsardzība, fakts, kam mēs visi varam piekrist, ka mums jāstāv sardzē par mūsu pilsoņu tiesībām; ka mēs rīkojamies kā viņu vairogs un ka tajos gadījumos, kad viņi sastopas ar negodīgām iestādēm, viņiem nevajadzētu justies pamestiem. Tieši pretēji, viņiem vajadzētu būt pilnīgai pārliecībai, ka mēs viņus aizstāvēsim. Tādējādi, tā kā mūs apvieno kopīgi faktori, turpināsim strādāt kopīgi. Patlaban, kad mūsu pilsoņi jūtas diezgan attālināti no Eiropas Savienības, ir būtiski, lai Ombuds, Komisija un Lūgumrakstu komiteja ķieģelīti pa ķieģelītim būvētu patērētāja uzticēšanos Eiropas Savienībai. Strādāsim kopīgi, lai pierādītu, ka mēs patiesi esam šīs uzticības cienīgi.

  Maria Matsouka (PSE). Priekšsēdētājas kundze, ombuda kungs, es esmu atzīmējusi referentes izteikumu, kurā viņa pauž atbalstu Ombudam kā vērtīgam Eiropas pārvaldības pastāvīgas uzlabošanas avotam.

Jo vairāk būs pilsoņu, kas zina par Ombudu, jo labāka būs Eiropa; tā būs Eiropa, kas nebaidīsies risināt un izlabot savas nepilnības. Tādēļ ir jo īpaši svarīgi, lai visas iestādes un organizācijas piemērotu labas administratīvās prakses kodeksu. Tādēļ jo īpaši lietderīga ir jēdziena „kļūda pārvaldībā” plaša mēroga interpretācija. Runājot par aktīvu pilsoniskumu, tai laikā, kad pilsoņi izmanto Eiropas Savienības iestāžu resursus, lai īstenotu savas tiesības, mēs nedrīkstam nespēt reaģēt uz pilsoņu bažām vai, vēl ļaunāk, nespēt aizsargāt Eiropas Savienības pamatvērtības.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, neraugoties uz vispārējo pieņemamo sūdzību skaita, ko ombuds saņēma 2007. gadā, pieaugumu, viņš izskatīja par 17 % vairāk sūdzību nekā pagājušajā gadā. Šajā saistībā būtu jāuzsver, ka nepieņemamo sūdzību skaits ir ievērojami samazinājies salīdzinājumā ar 2006. gadu, kas vedina secināt, ka sūdzību iesniedzēji ir labāk informēti par ombuda kompetences jomu.

Ziņojums liecina, ka pagājušajā gadā ombuds ir aktīvi un līdzsvaroti veicis savus pienākumus. Tas attiecas uz lūgumrakstu izskatīšanu, uz viņa darbu, lai uzturētu konstruktīvas attiecības ar Eiropas Savienības struktūrām un iestādēm, kā arī uz viņa centieniem mudināt pilsoņus īstenot savas tiesības. Neraugoties uz to, joprojām ir jāveic liels darbs, lai nodrošinātu, ka pilsoņi saņem ātras un precīzas atbildes uz saviem jautājumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem. Galvenokārt ir jārisina cēloņi, kas izraisījuši sūdzības. Tas ietver būtisku uzlabojumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamību un Eiropas Savienības pārvaldes iestāžu darbību. Šīs ir jomas, kas izraisa lielāko daļu pilsoņu sūdzību.

  Inés Ayala Sender (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos apsveikt Zdravkova kundzi par viņas lielisko ziņojumu. Es vēlos arī apsveikt mūs visus, tai skaitā, protams, ombudu Diamandouros kungu, par progresu un uzlabojumiem, kas panākti viņa darbā.

Paraugu vidū es gribētu izcelt lietas, kas saistītas ar Eiropas transportu, konkrēti — informācijas par pasažieru tiesībām uzlabošanu un apstrīdēta lēmuma nomaiņu, ko veica Eiropas Aviācijas drošības aģentūra.

Es uzskatu, ka pēc ombuda iniciatīvas veiktās izmeklēšanas ir ļoti pozitīvas, jo tās ir koncentrētas uz Komisijas maksājumu jautājumu, kā arī uz cilvēku ar invaliditāti nediskrimināciju.

Mēs gribētu, lai šis zinātības, paraugu un labas administratīvās prakses kopums tiktu īpaši iekļauts Parlamenta atbalstītajā kampaņā.

Nobeigumā man ir arī īpaši jāpiemin Eiropas ombudu tīkla sestais seminārs, kurā pirmo reizi piedalījās ombudi no reģioniem. Tāpat man jāpiemin Eiropas ombudu tīkla lieliskais paziņojums, ko būtu vēlams izmantot gan ombudam Diamandouros kungam, gan arī mums pašiem.

  Dumitru Oprea (PPE-DE). - (RO) Eiropas Ombuds ir iestāde, kas ir kaut kas īpašs, kaut kas jauns pilsoņiem no tām valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai divās pēdējās paplašināšanās kārtās. Tomēr tā ir aktīvāk jāreklamē ar ļoti skaidru norādi uz to, ko Eiropas Ombuds var darīt un ko nevar. Mēs arī domājam, ka pēc ombuda iniciatīvas veikto izmeklēšanu skaitam vajadzētu būt nedaudz lielākam. Ja organizācijā pašā nav pietiekami daudz personāla, mēs iesakām aicināt palīgā brīvprātīgos, lai reklamētu Eiropas Ombudu, jo īpaši brīvprātīgos no tām valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai divās pēdējās paplašināšanās kārtās, tai skaitā Eiropas Parlamenta deputātus.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, plaisai starp Eiropas Savienību un Eiropas pilsoņiem nevajadzētu būt tik lielai, kāda tā ir kļuvusi. Mums ir jānodrošina, lai šī plaisa tiktu samazināta.

Šajā saistībā ļoti svarīga loma ir ombudam, it sevišķi tajās jomās, kurās viņš savu darbu veic labi, un tajās reizēs, kad viņš savu darbu veic labi. Vissvarīgākais ir tas, ka mēs varam paļauties uz ombuda apņēmību un samēra izjūtu. Mēs nedrīkstam izvirzīt pārmērīgas prasības, ko neviens nevar izpildīt.

No otras puses, ir arī jānodrošina, lai pārkāpumi, kas notiek Eiropas struktūru pārvaldībā, patiešām tiktu izskatīti un lai, ja iespējams, tiktu atrasti saprātīgi risinājumi, kuri apmierina pilsoņus un garantē viņu drošību.

Līdz šim ombuds ir parādījis, ka viņš uztver šo uzdevumu nopietni un veic to labi. Mēs varam tikai cerēt, ka tā būs arī turpmāk, un pateikties viņam un referentei par šo ziņojumu.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Es vēlos apsveikt referenti un uzsvērt Eiropas ombuda lielo nozīmi. Jo īpaši es gribētu pieminēt pozitīvos rezultātus, ko deva viņa ieteikumi attiecībā uz jauno dalībvalstu valodu izmantošanu EPSO organizētajā darbā pieņemšanas un atlases procesā. Tāpat es vēlētos uzsvērt ombuda ieteikuma nozīmi iekšējā tirgus jomā; šajā ieteikumā ombuds aicināja Komisiju turpmāk izvairīties no nepamatotiem ierobežojumiem attiecībā uz tām oficiālajām valodām, kuras var izmantot, lai iesniegtu piedāvājumus, pamatojoties uz uzaicinājumiem piedalīties konkursā.

Paturot prātā personas datu aizsardzības svarīgumu, es gribētu atzinīgi vērtēt sadarbību starp Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Ombudu. Šajā saistībā es tikai minēšu Kopienas noteikumus par pasažieru reģistru, kuri attiecas uz starptautiskajiem lidojumiem. Nākotnē šāda veida sadarbība kļūs pat vēl svarīgāka. Es arī atzinīgi vērtēju to, ka tika atrisināta SOLVIT lieta, kurā Bulgārijas ārstam tika izdots atbilstības sertifikāts, kas ļauj viņam strādāt savā profesijā Francijā un…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Alessandro Battilocchio (PSE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, izsaku komplimentu referentei. Kā Lūgumrakstu komitejas loceklis, pamatojoties uz šajā ziņojumā ietverto informāciju, kā arī uz savu personīgo pieredzi, es gribētu gan plašāk izteikt savu pateicību, gan arī izteikt kādu lūgumu. Pateicību es izsaku par acīmredzamo progresu, kas panākts salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu: pieņemamo sūdzību skaits ir pieaudzis no 449 līdz 518, t.i., no 12 % līdz 15 % no kopējā skaita, un palielinājies ir arī veikto izmeklēšanu skaits. Tādēļ es uzskatu, ka mēs esam uz pareizā ceļa.

Tomēr, un šeit es nonāku pie sava lūguma, mums joprojām ir jāpalielina mūsu pūliņi attiecībā uz saziņu. Izpētīsim kopīgi efektīvas stratēģijas, iespējams, sākot ar mūsu skolām, lai garantētu kvalitatīvu informāciju mūsu pilsoņiem par Eiropas ombudu, viņa lomu un pilnvarām. Ir daudzsološi šāda veida projekti, kas sāksies šogad un kas ir jāīsteno un jāatbalsta. Tad mēs neapšaubāmi pieredzēsim šodienas jau tā diezgan iespaidīgo rādītāju turpmāku uzlabojumu.

  Nikiforos Diamandouros, ombuds. − Priekšsēdētājas kundze, mēs esam pakļauti lielam spiedienam, jo jums ir jābalso pēc kādām sešām vai septiņām minūtēm, tādēļ es atvainošos visiem, kas runāja. Es vēlētos pateikties visiem tiem Parlamenta deputātiem, kuri bija pietiekami laipni, lai izteiktu labvēlīgus komentārus par manu ziņojumu, un, ja drīkstu, es pacentīšos pievērsties tikai ļoti konkrētiem jautājumiem.

Ļaujiet man ļoti īsi pateikties Jäätteenmäki kundzei un Schwab kungam par viņu ļoti īpašo atbalstu, tā es to uztveru, un viņu lūgumu Ombudam — censties palielināt pārredzamību. Tā ir lieta, kam es palieku uzticīgs, un es apsolu divkāršot savus pūliņus, lai ar šīs struktūras atbalstu to paveiktu. Man ir vajadzīgs jūsu atbalsts, lai to darītu, un es no jums lūdzu šo atbalstu.

Martin kungs, es būtu ļoti laimīgs tikties ar jums personīgi, lai man būtu iespēja noklausīties šo lietu un lai es varētu uz to atbildēt. Es gribētu pateikties Cashman un Busuttil kungiem par komentāriem un pamudinājumu. Tāpat es gribētu pateikties tiem deputātiem, kas ļoti labvēlīgi izteicās par ombuda darbībām saistībā ar pilsoņu darbību un tiesību stiprināšanu jaunajās dalībvalstīs, kurām patiesībā ir lielāka vajadzība vairāk iepazīties ar ombuda un Eiropas Savienības praksi.

Tagad ļaujiet man tieši pievērsties jautājumiem, ko uzdeva Harkin kundze, Auken kundze un Czarnecki kungs attiecībā uz tām lietām, kuras nav izskatītas. Lai izvairītos no jebkādiem pārpratumiem, ļaujiet man ļoti skaidri pateikt, ka pilnīgi visas lietas, ko mēs esam saņēmuši, patiesībā ir risinātas. Nav bijusi neviena lieta, uz kuru nebūtu reaģēts. Nekad nav bijusi neviena lieta, kurā mēs nebūtu rakstiski atbildējuši sūdzības iesniedzējam. Mēs rakstījām un informējām sūdzības iesniedzēju par to, kādēļ Eiropas ombuds nevar risināt konkrēto sūdzību. Tā 1021 lieta, kas minēta ar norādi „nekāda darbība nav iespējama”, ir tie gadījumi, kuros mēs nevarējām palīdzēt sūdzības iesniedzējam, uzsākot padziļinātu izmeklēšanu, pārsūtot lietu vai sniedzot lietderīgu padomu. Pēc šo lietu saņemšanas es tās pārbaudīju, un man ir daži ziņojumi. Trešdaļā visu šo lietu sūdzības iesniedzējs jau bija sazinājies ar to iestādi, kas bija kompetenta konkrētās sūdzības izskatīšanā, tādu kā valsts ombuds vai Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja. 20 % lietu, ko saņēma šīs iestādes, jau izskatīja tiesa, un es tās nevarēju izskatīt. 17 % lietu vispār nebija tādas kompetentas iestādes, kas varētu attiecīgo lietu izskatīt. 13 % lietu vienīgais piemērotais padoms būtu bijis vērsties pie advokāta, bet sūdzības iesniedzējs to jau bija izdarījis.

Tādēļ es centos ziņojumā iekļaut pilnīgi visas lietas. Es vēlos jūs pārliecināt, ka nekad nav bijusi neviena lieta, kurā ombuds nebūtu rakstījis sūdzības iesniedzējam, izskaidrojis situāciju un sniedzis rakstisku informāciju. Es ceru, ka esmu atbildējis uz jūsu jautājumiem.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es tikai gribētu atkārtoti izteikt atbalstu Zdravkova kundzes ziņojumam un pateikties ombuda kungam par sadarbību. Attiecībā uz šīm konkrētajām lietām, kas tika minētas, mēs sniegsim papildu informāciju. Taisnība, ka sūdzību iesniedzēji ne vienmēr ir pilnīgi apmierināti ar ierosinātajiem risinājumiem tajos gadījumos, kad mēs izskatām sūdzību. Tomēr Komisija vienmēr cenšas konstruktīvi risināt pilnīgi visas lietas, un to mēs darīsim arī turpmāk.

  Dushana Zdravkova, referente. − (BG) Es tikai vēlos vēlreiz izmantot šo iespēju, lai pateiktos visiem runātājiem par laipnajiem vārdiem saistībā ar manu ziņojumu, manu darbu, kā arī Diamandouros kunga darbu. Šī bija lietderīga un galvenokārt pozitīva diskusija, un es esmu pārliecināta, ka tā mudinās Diamandouros kungu pielikt vēl lielākas pūles, lai panāktu ciešāku sadarbību ar iestādēm un, pats galvenais, veicinātu labāku saziņu ar mūsu Eiropas pilsoņiem. Es redzu, ka zālē ir daudz apmeklētāju, un ceru, ka šī diskusija viņiem bija vērtīga un, pats galvenais, viņu interesēs.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribētu pateikties ombuda kungam par iespēju runāt. Es priecājos to izmantot.

Patiesībā es lūdzu iespēju runāt tādēļ, ka Cashman kungs ir izteicis kritiku un mājienus, ko es gribētu nekavējoties noraidīt. Tie vienkārši parāda, cik nervozi kļūst cilvēki, kad runa ir par pārredzamības palielināšanu.

Tomēr jūs, Diamandouros kungs, atbalstāt lielāku pārredzamību. Es varu tikai mudināt jūs palikt pie savas pārliecības attiecībā uz ceļa izmaksām un citiem līdzīgiem jautājumiem, kuros Parlamenta vairākums rada jums problēmas. Es uzskatu, ka jūs esat uz pareizā ceļa, Diamandouros kungs.

  Priekšsēdētāja . - Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks šodien plkst. 11.00.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.05 un atsāka plkst. 11.10)

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

5. Priekšsēdētāja paziņojumi

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, pirms divdesmit gadiem, 1988. gadā, Eiropas Parlaments nodibināja Saharova balvu par domas brīvību, kuru kopš tā laika piešķir katru gadu.

Pēdējo divdesmit gadu laikā mēs esam godinājuši izcilas organizācijas vai personas, kuras ir veltījušas savu dzīvi tam, lai aizstāvētu cilvēktiesības un pamatbrīvības, un kuras savās valstīs un visā pasaulē ir cīnījušās pret neiecietību, fanātismu un apspiešanu. Pirmā persona, kura saņēma šo balvu, bija Nelson Mandela, ar kuru es tikšos nākamnedēļ Johannesburgā, kur esmu aicināts uzstāties Visāfrikas Parlamentā.

Šogad Priekšsēdētāju konferencē 2008. gada Saharova balvu nolēma piešķirt Hu Jia, kā norādīts Ārlietu komitejas lēmuma priekšlikumā ─ “Ķīnas un Tibetas apslāpēto balsu vārdā”.

(Aplausi)

Hu Jia ir dzimis 1973. gada 25. jūlijā Pekinā, un viņš ir viens no kaismīgākajiem cilvēktiesību aizstāvjiem Ķīnas Tautas Republikā. Pret šo apņēmīgo aktīvistu ir vērstas daudzas apsūdzības, kam par iemeslu ir viņa nodošanās vides aizsardzībai, cīņai pret apdraudējumu, ko rada HIV un AIDS, un centieni nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu.

Hu Jia 2007. gada 27. decembrī tika noteikts mājas arests par centieniem gāzt valsts varu. 2008. gada 3. aprīlī viņam piesprieda trīs gadu cietumsodu.

Tagad Hu Jia savā vieninieku kamerā cīnās ar slimību. Viņš cieš no aknu cirozes, bet, cik mums zināms, viņam ir liegta pieeja pamata medicīniskajai aprūpei.

Patvaļīgais Hu Jia arests un notiesāšana izraisīja sašutumu visā pasaulē. Piešķirot Saharova balvu Hu Jia, Eiropas Parlaments pārliecinoši un apņēmīgi pauž atzinību par cīņu par brīvību, ko ik dienu īsteno visi cilvēktiesību aizstāvji Ķīnā.

(Aplausi)

Dāmas un kungi, vēlos paust vēl vienu īsu paziņojumu. Rītdien, 24. oktobrī, mēs atzīmēsim Apvienoto Nāciju 63. gadadienu. Šajā sakarā vēlos uzsvērt sadarbības starp Eiropas Savienību, Eiropas Parlamentu un dažādām ANO institūcijām un programmām apmēru, apņēmību un panākumus.

Pavisam nesen publikācijā ar nosaukumu “Dzīves kvalitātes uzlabošana”, kuras kopiju jūs visi esat saņēmuši, bija atspoguļots gadu gaitā īstenoto sadarbību kopsavilkums. Pēdējo nedēļu laikā mēs esam pieredzējuši smaga perioda uzsākšanos visā pasaulē, īpaši saistībā ar finanšu krīzi un tās radikālo ietekmi uz pasaules ekonomiku.

Šajā sakarā jo sevišķi īpaša nozīme ir Eiropas Savienības daudzpusējas sapratnes un solidaritātes pamatvērtībām. Tas attiecas arī uz mūsu apņemšanos un atbildību saistībā ar jaunattīstības valstīm. Būtiska loma šajā ziņā būs arī starptautiskajai konferencei par attīstības finansēšanu, kas notiks novembrī. Neskatoties uz to, ka saskaramies ar ievērojamām problēmām, mēs nedrīkstam no redzesloka pazaudēt jaunattīstības valstu intereses.

6. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir balsošanas laiks.

(Balsošanas rezultātus un detaļas sk. protokolā)

6.1. Eiropas Savienības vispārējā budžeta projekts - 2009. gada izpilde (balsošana)

– Pirms balsojuma

  Jutta Haug, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, paskaidrošanas process ir tāds pats kā iepriekšējos gadus. Pirms balsošanas man ir jāinformē Parlaments par dažām tehniskām korekcijām. Zinu, ka maniem kolēģiem tas nešķiet interesanti, tomēr to nepieciešams protokolēt.

Pirmkārt, kā jau norādīts balsojumu sarakstā, balsošana par 783. grozījumu par budžeta pozīciju 22 02 04 02 attiecas tikai uz maksājumu apropriācijām.

Otrkārt, paskaidrojumi saistībā ar Pasaules Enerģētikas izvērtējumu nepieder pie budžeta pozīcijas 08 03 01, kur tie kļūdas dēļ ir iekļauti, bet gan pie budžeta pozīcijas 08 05 01. Tādēļ balsojums par 936. grozījumu par budžeta pozīciju 08 03 01 ir jāveic bez komentāriem par Pasaules Enerģētikas izvērtējumu. Tā vietā tie tiks iekļauti 938. grozījumā par budžeta pozīciju 08 05 01.

Zinu, cik visi ir iepriecināti par to.

Treškārt, provizoriskā budžeta projekta decentralizētajām aģentūrām resursu atjaunošana ar attiecīgajiem nosaukumiem 1. un 2. pozīcijā, protams, ietver arī to amata sarakstu atjaunošanu. Tas attiecas uz Eiropas Zāļu aģentūru, Eiropas Ķimikāliju aģentūru, Eiropas Aviācijas drošības aģentūru, Eiropas Jūras drošības aģentūru, Eiropas Dzelzceļa aģentūru, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Kopienas Augu šķirņu biroju, kuru amatu saraksti nav īpaši iekļauti grozījumiem pievienotajos dokumentos.

Ceturtkārt, juridisko dienestu komentāru rezultātā nepieciešams nedaudz grozīt paskaidrojumu, kas pievienots dažām budžeta pozīcijām. Runa ir par teikumu, kas sākas ar „Komisija var” līdz “nodot Komisijas iekšējam revidentam”, šādos grozījumos: 994. grozījumā par budžeta pozīciju 19 04 01, 1011. grozījumā par budžeta pozīciju 21 02 01, 1015. grozījumā par budžeta pozīciju 21 03 01, 1016. grozījumā par budžeta pozīciju 21 04 01, 1026. grozījumā par budžeta pozīciju 23 02 01 un 785. grozījumā par budžeta pozīciju 23 02 02. Pareizais paskaidrojuma variants ir izklāstīts balsojumu sarakstā.

Visbeidzot, piektkārt, budžeta pozīcija 19 06 06 ar nosaukumu “Konsulārā sadarbība” nav iekļauta grozījumos, kaut arī to pieņēma kā daļu no grozījumu vēstules Nr. 1/2009. Tādēļ šo jauno budžeta pozīciju iekļaus ar atgādinājumu (p. m. [= pro memoria]).

Ja nevienam no maniem kolēģiem nav iebildumu pret iepriekš minēto, sēdes dienests visu iekļaus atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem.

  Priekšsēdētājs. – Haug kundze, tā kā mēs visi uzticamies jums, tad varam pievērsties balsošanai par minētajiem punktiem.

(Parlaments pieņēma referentes ierosinājumu.)

– Pirms balsojuma par 111. grozījumu

  Catherine Guy-Quint (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, man šķiet, ka mēs nenobalsojām par 106. grozījuma otro daļu. Vai varat, lūdzu, to pārbaudīt?

  Priekšsēdētājs. - Guy-Quint kundze, mēs nobalsojām par šī grozījuma otro daļu. Dunstan kungs man tikko paskaidroja, ka pirmā daļa vairs nav spēkā un tādēļ mēs jau nobalsojām par otro daļu.

– Pirms balsojuma par 8. bloku

  Janusz Lewandowski, referents. − Priekšsēdētāja kungs, šoreiz nav tehnisku korekciju, tādēļ varam balsot.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Tādā gadījumā varam tikai apsveikt referentu.

6.2. 2009. gada vispārējā budžeta projekts (III iedaļa) (A6-0398/2008, Jutta Haug) (balsošana)

6.3. 2009. gada vispārējā budžeta projekts (I, II, IV, V, VI, VII, VIII, IX iedaļa)(A6-0397/2008, Janusz Lewandowski) (balsošana)

7. Oficiāla sveikšana

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, man ir patiess prieks sveikt Moldovas Republikas parlamenta delegācijas locekļus, kuri ieradušies Strasbūrā sakarā ar ES un Moldovas Parlamentārās sadarbības komitejas 11. sanāksmi, kas noritēja vakar un šodien.

Dāmas un kungi, fakts, ka esat šeit, Eiropas Parlamentā, kopā ar mums, liecina par to, ka parlamentārais dialogs ir labākais veids, kā stiprināt mūsu sadarbību un rast risinājumus jautājumos, kas skar Eiropas Savienības austrumu kaimiņus.

Mēs visi novēlam jums panākumus nākamā gada vēlēšanās un pašreizējos un turpmākajos darbos. Ļoti sirsnīgi sveicu jūs visus!

(Aplausi)

8. Balsošanas laiks (turpinājums)

  Priekšsēdētājs. − Tagad turpināsim balsošanu.

8.1. Lidostas maksas (A6-0375/2008, Ulrich Stockmann) (balsošana)

8.2. Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp EK un Bosniju un Hercegovinu (A6-0378/2008, Doris Pack) (balsošana)

8.3. Pirātisms jūrā (B6-0537/2008) (balsošana)

– Par 4. punkta 2. daļu

  Rosa Miguélez Ramos (PSE) . – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es runāšu par 4. punkta pirmo daļu balsošanā pa daļām. Es vēlētos, lai atkārtotu balsošanu par sākotnējā punkta pirmo daļu.

  Priekšsēdētājs. − Redzu, ka Parlaments piekrīt. Mēs balsosim par šo punktu atkārtoti.

8.4. Grāmatvedības standartu līdzvērtība (B6-0544/2008) (balsošana)

8.5. Aviācijas drošības pasākumu un digitālo ķermeņa skeneru izmantošanas ietekme uz cilvēktiesībām, privātumu, datu aizsardzību un personas cieņu (B6-0562/2008) (balsošana)

– Pirms balsojuma

  Manfred Weber, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vēlos PPE-DE grupas vārdā iepazīstināt ar priekšlikumu. Parlamentā mēs acīmredzami esam vienprātīgi divos punktos. No vienas puses, vēlamies, lai mūs iesaista šo jauno tehnisko variantu procedūrās, un to nav iespējams izlemt bez Parlamenta. Vēlos pateikties komisāram A. Tajani, kurš to apliecināja.

Otrkārt, mums visiem ir skaidrs, ka šis jaunais tehniskais pasākums ir jāizskata ar lielu jutību. Šajā sakarā mūs māc virkne bažu. Ikviens šajā Parlamentā piekrīt tam, ka ir rūpīgi jākontrolē iespējamās piemērošanas kritēriji. Es PPE-DE grupas vārdā vēlētos ierosināt, ka dodam sev vēl papildu četras nedēļas laika un pārceļam balsošanu uz novembri, jo komisārs A. Tajani paziņoja, ka novembrī par šo tematu noritēs liela mēroga uzklausīšana. PPE-DE grupa uzskata, ka pirms lēmuma pieņemšanas mums ir jāuzklausa visi fakti. Ceru, ka vairums nobalsos par šo priekšlikumu. Tādēļ mēs iesniedzam priekšlikumu atlikt balsošanu līdz novembrim.

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos iebilst pret šo priekšlikumu šāda iemesla dēļ. Ir tiesa, ka Tajani kunga uzklausīšana sniegs mums iespēju iegūt papildu informāciju un definēt mūsu nostāju. Tomēr, pieņemot šo lēmumu, mēs paudīsim Padomei, kura pēdējā Tieslietu un iekšlietu ministru padomē jau ir pieņēmusi rezolūciju, ka, mūsuprāt ─ un tas attiecas vismaz uz manu grupu ─ drošība un drošības pasākumi ir ļoti būtiski. Tomēr skeneru vai indikācijas ierīču izmantošana, kas parāda cilvēkus pilnībā kailus, ir absolūti nepieņemama. Tā ir cilvēka cieņas aizskaršana un nekādi nav saistīta ar drošības palielināšanu.

(Aplausi no zāles centra un kreisās puses.)

Šeit notiekošais ir ideāls piemērs drošības mānijai. Ar savu lēmumu vēlamies raidīt skaidru signālu, ka esam pret šāda veida pasākumiem, kas ir arī ļoti strīdīgi no medicīniskā viedokļa. Tādēļ mēs lūdzam noraidīt Weber kunga priekšlikumu.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies! ALDE grupa lūdza par šo priekšlikumu veikt balsojumu pēc saraksta.

(Parlaments noraidīja priekšlikumu par balsošanas atlikšanu)

8.6. Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp EK un Bosniju un Hercegovinu (B6-0541/2008) (balsošana)

– Par 22. punktu

  Doris Pack, atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vēlos paust mutisku grozījumu 22. punktam, par ko esmu vienojusies ar citiem kolēģiem. Tekstu ir nepieciešams labot, jo tas neprecīzi atspoguļo faktus. Mums vajadzētu grozīt teikumu pēc frāzes „Bezvēsts pazudušo personu institūts“ līdz semikolam. Es tagad nolasīšu grozīto tekstu angļu valodā:

– “mudina attiecīgās iestādes administratīvo vienību līmenī atbalstīt darbu valsts iestāžu līmenī, nododot tālāk visu būtisko informāciju, ko tās iegūst;”.

  Priekšsēdētājs. - (DE) Tāds ir 22. punkts. Nedzirdu iebildumus, tātad balsosim par šo punktu.

(Mutisko grozījumu apstiprināja.)

8.7. Ukrainā 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada “Holodomor” pieminēšana (RC-B6-0571/2008) (balsošana)

8.8. Eiropas Ombuda darbība (2007. gads) (A6-0358/2008, Dushana Zdravkova) (balsošana)

– Pirms balsojuma par 5. grozījumu

  Dushana Zdravkova, referente. − Priekšsēdētāja kungs, kā jau tika apspriests, mans mutiskais grozījums ir šāds (23. punkts): “ierosina ombudam veikt pasākumus, lai mazinātu sūdzību skaitu gadījumos, kad nav iespējama rīcība;”. Ir grozītas punkta beigas.

(Mutisko grozījumu apstiprināja)

– Pirms balsojuma par 7. grozījumu

  Dushana Zdravkova, referente. − Priekšsēdētāja kungs, grozījuma pirmajā daļā ir nepieciešams tikai dzēst vārdus “pirmais Eiropas ombuds”.

  Priekšsēdētājs. - (Mutisko grozījumu pieņēma)

Balsošanas laiks tiek slēgts.

9. Parlamentāro delegāciju sastāvs (sk. protokolu)

10. Balsojuma skaidrojumi

SĒDI VADA: RODI KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

Balsojuma skaidrojumi

Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, es vēlos teikt, ka esmu ļoti iepriecināts, ka notika balsošana par budžetu un ka tas tika pieņemts. Protams, kā Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietnieks es īpaši rūpīgi sekoju jautājumiem šajā jomā, un esmu priecīgs, ka balsojumā apstiprināja būtisko projektu ─ Eiropas Jaunatnes vasaras olimpisko festivālu Tamperē.

Ir būtiski nodrošināt, ka izmantojam budžetu, lai attīstītu projektus, kas ir cieši saistīti ar sabiedrību. Tādā gadījumā cilvēki var redzēt un pieredzēt, kā Savienība strādā to reģionā. Budžets ir spēcīgs, tomēr ir jāsaka, ka pieļauju, ka esmu balsojis nepareizi saistībā ar vienu virsrakstu, kas norāda Eiropas Savienību kā globālu partneri, proti, 134. punkts, jo sekoju grupas sarakstam un pilnībā tam nepiekrītu. Iespējams, to ir vērts atzīmēt, bet citādi varu teikt, ka esmu apmierināts ar šo budžeta projektu un priecīgs, ka to apstiprināja.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es atturējos no balsojuma par 2009. finanšu gada vispārējā budžeta projekta 134. punktu, jo šī grozījuma iesniedzēju intelektuālais negodīgums un cinisms rosina daudzos mūsu pilsoņos patiesas bažas un bailes, tiecoties netieši norādīt, ka šobrīd un arī pagātnē ES attīstības fonda līdzekļus piešķir valdībām un organizācijām, lai īstenotu programmas, kas ietver, es citēju: “piespiedu abortus, obligātu sterilizāciju un bērnu slepkavības”. Tie visi ir aspekti, ko mēs atklāti nosodītu. To pat nevajag lieku reizi atgādināt. Tātad viņi attaisno šī satraucošā grozījuma formulējumu, tekstu, ko jau izmanto, pievēršot arī uzmanību jūnijā gaidāmajām Eiropas vēlēšanām. Grozījums ir atspoguļots šādi, es citēju: “centiens izslēgt šādus projektus, lai tie ES 2009. gada budžeta ietvaros nesaņemtu no ES fondiem līdzekļus”. Ņemot vērā, ka ES fondu līdzekļi nekad nav izmantoti šādā veidā, jo vienmēr ir ievērots Kairas Starptautiskajā konferencē par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD) pieņemtais aizliegums, un šī gada budžeta ietvaros nav priekšlikuma šādi rīkoties, visiem taisnīgi domājošajiem un intelektuāli godīgajiem komentētājiem būtu jāatzīst grozījuma iesniedzēju nodarītais ļaunums.

− Ziņojums: Jutta Haug (A6-0398/2008)

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE) – (BG) Es atbalstīju 2009. gada budžetu, kā arī priekšlikumu to palielināt, salīdzinot ar Komisijas ierosināto apmēru. Kaut arī tas nav pietiekams, lai apmierinātu visu dalībvalstu ievērojamās vajadzības vai pilnībā īstenotu visas prioritārās politikas, es uzskatu, ka tas īsteno ES pamatprincipu, proti, solidaritāti.

Novirzot līdzekļus mazāk attīstītām valstīm un reģioniem, finanšu instruments kā tāds ir nostiprinājis sevi kā būtisks faktors līdzsvarotas attīstības sasniegšanai. Šajā sakarā būtiska loma ir Kohēzijas fondam, jo tā mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm, kurām, izmantojot šo fondu, nepieciešams novērst plaisu starp ekonomiskās un sociālās attīstības līmeņiem. Īpaši nozīmīgs tas ir jaunajām dalībvalstīm, kurām patiešām ir nepieciešami Kopienas finanšu resursi. Es neuzskatu, ka šiem resursiem ir jābūt atkarīgiem no noteikumiem, kas ir stingrāki par Eiropas Savienības oficiālajiem noteikumiem un procedūrām.

Tie ir ļoti nozīmīgi Bulgārijas atbalstam, lai tā varētu progresēt attīstībā un sasniegt Eiropas Savienības vidusmēra dzīves standartus. Balsojums pret priekšlikumu ierindot Kohēzijas fonda resursus rezervēs ir labs lēmums. Priekšlikums bija pamatots ar neskaidriem kritērijiem, īpaši saistībā ar ieturēto līdzekļu atmaksāšanu. Manuprāt, Eiropas Komisijas un Parlamenta rīcībā ir pietiekami kontroles mehānismi, lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek patērēti efektīvi.

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret 2009. gada budžeta projektu un īpaši Komisijas budžetu tādēļ, ka vēlos paust politisku paziņojumu, nekādā veidā nepiekrītot Komisijas darbībām.

Kopumā uzskatu, ka Komisija ir institūcija, kas pēc definīcijas, ciktāl tas attiecas uz tās principiem, strādā nedemokrātiskā veidā, jo to veido tikai politiski ieceltas augsta līmeņa amatpersonas, kuru uzvedība, neskatoties uz amatu, atgādina Eiropas mandarīnus, kas nepakļaujas uzraudzībai un kurus būtībā nav iespējams sodīt.

No politiskā viedokļa, ciktāl tas attiecas uz 2009. gada budžetu, primāri es esmu pret to, ka Komisija nepārtraukti turpina savus centienus tādā vai citādā veidā panākt, ka Eiropas Savienībai pievienojas islāmiskā un pie Eiropas nepiederošā Turcija. Es neapstiprināšu šo politiku.

Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, mēs balsojām, lai atbalstītu Sinnott kundzes 134. grozījuma mērķi novērst, ka Kopienas atbalstu piešķir valdībām, organizācijām vai programmām, kas atbalsta cilvēktiesību pārkāpumus ietverošas programmas vai piedalās to pārvaldībā, piemēram, piespiedu abortus un sterilizācijas vai bērnu slepkavības.

Tomēr mums šķiet būtiski apšaubīt Sinnott kundzes grozījuma priekšlikuma pamatojumu. Šīsnedēļas preses paziņojumā viņa atsaucās uz tādām valstīm kā Ķīna un Vjetnama, apgalvojot, ka šobrīd ar ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) starpniecību novirzītos ES līdzekļus izmanto piespiedu abortiem un sterilizācijai un bērnu slepkavībām. Šorīt es runāju ar ANO Iedzīvotāju fonda Briseles biroja direktoru, kurš teica, ka ANO Iedzīvotāju fonds, ANO iedzīvotāju programma, neatbalsta spaidus vai abortus. Tas rīkojas saskaņā ar 1994. gada Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību mandātu, kas skaidri paredz, ka reproduktīvās veselības aprūpes programmām ir jānodrošina plašs pakalpojumu klāsts bez jebkāda veida spaidiem. Papildus tam pasaules sabiedrība ir nolēmusi, ka abortu nekādā gadījumā nedrīkst popularizēt kā ģimenes plānošanas veidu. Ķīnas iedzīvotāji ir guvuši labumu no ANO Iedzīvotāju fonda klātbūtnes un iniciatīvām, ko tas īstenojis tautas labā. Tajās Ķīnas daļās un citās valstīs, kur strādā ANO Iedzīvotāju fonds, sievietēm tiek sniegtas lielākas izvēles iespējas lēmumiem par reproduktīvo veselību un vairāk informācijas par viņām pieejamo reproduktīvās veselības aprūpi, kā arī brīva piekļuvei tai.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, šī bija sarežģīta balsošana un sarežģīts budžets. Man žēl, ka netika apstiprināts 133. grozījums, jo, pateicoties tam, lielāka uzmanība būtu pievērsta bērnu invalīdu vajadzībām, kuri atrodas iestāžu aprūpē. Mūsu bažas bija saistītas ar šo bērnu deinstitucionalizāciju. Tomēr šis jautājums nav pazudis, un mēs turpināsim cīnīties ar viņu tiesībām. Ceru, ka Komisijas priekšsēdētājs atbildēs uz manu vēstuli, ko nosūtīju saistībā ar šo jautājumu.

− Ziņojums: Janusz Lewandowski (A6-0397/2008)

  Astrid Lulling (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret Eiropas Savienības gada vispārējā budžeta projektu atkārtotu centienu dēļ interpretēt slaveno Cox paketi saistībā ar Eiropas Parlamenta deputātu nākotni tādā veidā, kas padarītu viņu brīvprātīgo pensiju fondu nenozīmīgu, Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupai pēdējā brīdī iesniedzot grozījumu, ko vairums no maniem kolēģiem nav pat redzējuši un nav novērtējuši tā darbības jomu.

Šis grozījums neatspoguļo to, kas patiesībā ir atrunāts Cox paketē. Tādēļ nevar būt ne runas par jauno tiesību atņemšanu gandrīz visiem deputātiem. Šis grozījums nedrīkst nekādā veidā ietekmēt īstenošanas noteikumus, kas pieņemami šajā sakarā.

Mēs pārliecināsimies, lai situāciju izlabo, jo balsojums notika bez deputātu ziņas, un tagad viņi visi ieradīsies, lai mani sastaptu, izbrīnīti par šī grozījuma patieso darbības jomu. Kā pensiju fonda priekšsēdētāja vietniece es nodrošināšu, ka situācija tiek izlabota.

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, galīgajā balsojumā es balsoju pret 2009. gada vispārējā budžeta projektu dažādām Eiropas institūcijām, protams, ieskaitot Parlamentu. Primāri es šādi rīkojos, jo neesmu pārliecināts, kas visas šīs Eiropas institūcijas bez izņēmumiem ar lielo apmēru nodokļu naudu rīkojas ekonomiski un atbildīgi. Atklāti sakot, es domāju, ka patiesībā ir tieši pretēji.

Mūsu balsotājiem par Eiropas institūcijām ir izveidojies priekšstats, un mums noteikti tas ir jāapzinās, ka tās ir vieglas peļņas vietas, kurās partiju funkcionāri un Eiropas Parlamenta deputāti, kuriem ir pārāk lielas algas un lieli nodokļu atvieglojumi, veido sava veida padomju laika nomenklatūru, kurā lēmumi bieži vien tiek pieņemti, neņemot vērā sabiedrības viedokli un pavisam noteikti pret iedzīvotāju gribu un interesēm.

Tāds ir radītais priekšstats, kas, protams, neattiecas uz visiem un visu, tomēr baidos, ka tas daļēji atbilst patiesībai saistībā ar ievērojamu skaitu Eiropas institūciju.

Uzskatu, ka mums vispirms ir nepieciešams sakārtot iekšējo struktūru, lai varētu prezentēt daudz pozitīvāku Eiropas tēlu.

− Ieteikums: Ulrich Stockmann (A6-0375/2008)

  Oldřich Vlasák (PPE-DE). – (CS) Atļaujiet man paskaidrot, kādēļ balsoju par Stockmann kunga ziņojumu par lidojuma nodokļiem. No vienas puses, es atzinīgi vērtēju pienākumu ceļotājiem aviobiļetēs un piedāvājumos norādīt kombinētās izmaksas, tajā skaitā lidostas maksas, jo šādi tiks panākta lielāka pārredzamība, kas pasažieriem nepieciešama lēmumu pieņemšanai, un veicināta ekonomiskā konkurence. Tomēr visatzinīgāk es vērtēju ierobežojumu, kas padara lidostu maksas vienotas galvenajās valstu un lielākajās starptautiskajās lidostās, sniedzot mazajām lidostām iespēju piedāvāt zemākas cenas un tādējādi konkurēt tirgū, kurā šobrīd ļoti trūkst pārredzamības. Reģionālajām lidostām šādi tiek sniegta iespēja attīstīties un aviopakalpojumiem sabiedrībai ─ paplašināties.

− Rezolūcijas priekšlikums: (B6-0537/2008)

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos teikt, ka, ņemot vērā to, ka Āfrikas ragā aizvien pieaug jūras pirātisma draudi, rezolūcijas priekšlikums par pirātismu jūrā atbalsta dalībvalstu centienus īstenot koordinētu jūras kampaņu. Diemžēl lielākā daļa grozījumu ir veltas cerības vai tikai norāda acīmredzamus faktus, piemēram, Somālijas sabrukumu, kas noveda pie anarhijas; notikumus, pamatojoties uz kuru sekām ir nepieciešams izdarīt secinājumus.

Pirātismu pavisam noteikti nebūs iespējams efektīvi apkarot, ja netiks iznīcinātas pirātu bāzes. Ir arī ļoti žēl, ka šajā tekstā nav norādīts galvenais pirātisma atjaunošanās iemesls, kas liecina par Eiropas civilizētās ietekmes mazināšanos šajā pasaules daļā.

Visbeidzot, es uzskatu, ka ir diezgan savādi pieprasīt, kā tas tika darīts, lai operācijas „Enduring Freedom” ietvaros dalībvalstis sadalītu jūras spēkus, nodalot pirātisma apkarošanu no pārējiem pasākumiem, kas tiek veikti ─ bet nav skaidrs kādēļ ─ it kā Bin Laden ar izdobtu kanoe kaut kādā veidā būtu aizbēdzis no Afganistānas caur Pakistānu, lai dotos uz Jaunzēlandi. Saprotu, ka pastāv vēlme ieviest šo nodalījumu, bet kuģiem šajā reģionā vienkārši būs jāīsteno abas misijas.

− Rezolūcijas priekšlikums: (B6-0544/2008)

  Peter Skinner (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, grāmatvedības standarti ir finanšu pakalpojumu pamatelementi. Investoriem ierosinājums padarīt valstu grāmatvedības standartus līdzvērtīgus starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) nozīmē ievērojamu soli uz priekšu. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs iespējams publicēt atskaites vienotā pamatveidlapā, kas būtu jāatzīst lielākajām tautsaimniecībām visā pasaulē. Kanāda, Ķīna, Japāna, ASV un šķiet, ka tagad arī Indija, ir piekritušas saskaņot savus standartus ar SFPS.

Kaut arī vērtēju to atzinīgi, kā pārredzamības direktīvas referents es apzinos, ka, lai panāktu faktisko pielīdzināšanu, ir vēl daudz jāpaveic. Tādēļ es un mana kolēģe, referente Margarita Starkevičiūtė, apstiprinājām grozījumus, lai veicinātu šī saskaņošanas procesa progresu. Es ticu, ka Komisija savās diskusijās ar dažādām valsts iestādēm spēs uzturēt procesa virzību uz priekšu. Saistībā ar ASV esmu pārliecināts, ka jaunajai pārvaldei var ticēt un paļauties, lai panāktu nepieciešamo ievērojamo progresu. Komisijai šajā sakarā vajadzētu turpināt izdarīt spiedienu.

Saistībā ar grāmatvedības standartiem kā tādiem ir ļoti būtiski saglabāt pamata pieeju, kas atrunāta Starptautiskajā Grāmatvedības standartu padomē (SGSP). Šo noteikumu integritāti pārbaudīs, cenšoties padarīt tos mazāk stingrus valstisku iemeslu dēļ. Pret to ir konsekventi jāpretojas, un šāda spiediena ietvaros ir jāatbalsta godīga grāmatvedība.

− Rezolūcijas priekšlikums: (B6-0562/2008)

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es atturējos no balsojuma par rezolūcijas priekšlikumu par aviācijas drošības pasākumiem un digitālajiem ķermeņa skeneriem ne tādēļ, ka nepiekrītu iebildumiem, kas pausti saistībā ar iejaukšanos ceļotāju privātajā sfērā ─ tieši pretēji. Arī es uzskatu, ka digitālos ķermeņa skenerus nedrīkst apstiprināt bez skaidra zinātniska un medicīniska šīs tehnoloģijas iespējamās ietekmes uz lietotāju veselību novērtējuma.

Varu tikai paust lielu nožēlu par faktu, ka noraidīja priekšlikumu atlikt balsojumu un šajā sakarā aicināt komisāru A. Tajani iepazīstināt ar pētījumu, kas sniegtu mums iespēju pieņemt uz precīzāku informāciju balstītu lēmumu saistībā ar digitālo ķermeņa skeneru izmantošanu.

Šis ir ļoti nopietns jautājumus, kas faktiski skar iedzīvotāju drošību un pilnīgi jaunas tehnoloģijas izmantošanu. Tādēļ man ir patiešām žēl, ka mēs Parlamentā šo jautājumu izskatām tik nekvalitatīvi.

− Rezolūcijas priekšlikums: (RC-B6-0571/2008)

  Zita Pleštinská, PPE-DE grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētājas kundze, atļaujiet man kā vienai no Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikuma par Ukrainā 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada “Holodomor” pieminēšanu līdzautorēm, kā PPE-DE grupas loceklei, paust lielu paldies visiem kolēģiem Parlamentā, kuri nobalsoja par šo rezolūcijas priekšlikumu.

PPE-DE grupas vadībā tika panākts kompromiss, pēc Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā lūguma izņemot vārdu “genocīds”. Tomēr pēc vakardienas diskusijas, kurā Jūs piedalījāties un kas bija emocionāli piesātināta, un kurā komisārs A. Tajani pauda spēcīgus vārdus, nevienam neradās šaubas, kāds nosaukums jādod šim drausmīgajam aktam, kura rezultātā tika iznīcināti desmit miljoni cilvēku. Tagad vēsturnieki ir atbildīgi par to, lai, pamatojoties uz faktiem un kamēr vēl ir dzīvi izdzīvojušie, pieliktu punktu klusēšanai un šo notikumu noklusēšanai. Mūsu bibliotēkās ir jābūt grāmatām, kas saturētu patiesus pierādījumus par badu Ukrainā.

Nobalsojot par rezolūcijas priekšlikumu par Ukrainā 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada atzīšanu par šausmīgu noziegumu pret Ukrainas iedzīvotājiem un cilvēci, mēs atgriezām Eiropas vēstures hronikās lappuses, ko savulaik izrāva Staļins.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par rezolūciju par Ukrainā mākslīgi izraisīto milzīgo badu “Holodomor”. Rezolūcijā to pamatoti sauc par šausmīgu noziegumu pret Ukrainas iedzīvotājiem un patiešām pret cilvēci. Tomēr nostājas dēļ, ko pieņēmušas noteiktas frakcijas, rezolūcijā izvairījās no vārda “genocīds”, kas būtu patiess un atbilstošs apzīmējums šiem notikumiem.

Ukrainas parlaments un 26 valstis definējušas šo noziegumu, kas izraisīja vismaz četru miljonu cilvēku nāvi, kā genocīdu. Turklāt rezolūcijas B apsvērumā citēta ANO Konvencija par 1948. gada genocīda noziegumu, kas nepārprotami attiecas uz notikumiem Ukrainā. Tādēļ es ļoti ceru, ka Eiropas Parlaments drīz pievienosies nostājai, ko pieņēmušas šīs valstis.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, mēs pieminējām “Holodomor”, metodisko Ukrainas lauku iedzīvotāju iznīcināšanu, izmantojot badu, un Parlaments, tāpat kā mūsu kolēģis pirms mirkļa, ir atzinis, kas tas bija genocīds.

Es tikai vēlos uzsvērt faktu, ka šī genocīda vaininieki bija Nirnbergas kara tribunāla tiesnešu vidū. Tas ir fakts, pamatojoties uz ko, šodien jābūt iespējamam diskutēt par Nirnbergas tribunāla sastāvu, procedūru un atzinumiem. Tomēr intelektuāļus, kuri mūsdienās Eiropā diskutē par šo tēmu, arestē, aiztur, vajā, sagrauj, iesūdz un iesloga cietumos. Vēl ļaunāk ir tas, ka tādā pašā veidā vajā arī viņu advokātus, kuri snieguši tādus pašus atzinumus.

Piemēram, Pöttering kunga valstī viņus vajā un arestē atbilstoši procedūrām, kas atgādina staļinisma režīma tiesas procesus. Mēs piešķīrām Saharova balvu par domas brīvību ķīniešu disidentam; tikpat labi mēs varējām to piešķirt noteiktiem eiropiešiem, piemēram, drosmīgajai vācu advokātei Sylvia Stolz.

− Ziņojums: Doris Pack (A6-0378/2008)

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Doris Pack, kā vienmēr, ir iesniegusi izcilu tekstu, jo viņa ir ne tikai Dienvideiropas eksperte, bet arī izglītības eksperte.

Es atzinīgi vērtēju faktu, ka saistībā ar stabilizācijas nolīgumu izglītība ir īpaši uzsverama joma. Tomēr mums ir jāpaplašina mūsu pieejas, pirmkārt, koncentrējoties vairāk uz vīzu liberalizēšanas procesa paātrināšanu un sniedzot jauniešiem Bosnijā un Hercegovinā iespēju, studējot un ceļojot uz Eiropu, iegūt vairāk informācijas par to.

Otrs izšķirošs faktors ir Eiropas dažādu ticību universitātes izveidošana Sarajevā, ko atbalsta visas trīs valsts reliģiskās kopienas un kas kalpos par Eiropas iecietības un savstarpējas sapratnes centru, kas balstīts nevis uz vienaldzību, bet gan cilvēku reliģiskajām saknēm katrā reģionā. Līdz ar mūsu spēcīgu atbalstu Eiropas universitātei tas būs ne tikai ievērojams progress Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem, bet sniegs arī Bosnijai un Hercegovinai iespēju raidīt signālu visam Eiropas kontinentam.

- Ziņojums: Dushana Zdravkova (A6-0358/2008)

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, iesniegtais Lūgumrakstu komitejas ziņojums par Eiropas Ombuda darbību 2007. gadā kopumā bija ļoti pozitīvs, un šoreiz es noteikti atbalstu šo viedokli. Tādēļ es apstiprināju šo ziņojumu.

Tomēr balsojuma paskaidrojuma ietvaros vēlos atkal atzīmēt, ka ir pārsteidzoši, ka Parlamentam ir jāapsveic Eiropas Ombuds par to, ka ir nodrošināta pareiza noteikumu un nosacījumu piemērošana, bet tajā pašā laikā šī paša Parlamenta acu priekšā ─ bez tā iejaukšanās vai pat ar to ─ ik dienu un lielā apmērā notiek tiesību aktu pārkāpumi un to neievērošana.

Piemēram, tas, kā Komisija un Parlaments turpina veidot Lisabonas līgumu, kas kopš referenduma Īrijā politiski un juridiski ir miris, padara visus tiesību aktu noteikumus par izsmieklu. Uzskatu, ka ir pienācis pēdējais laiks sakārtot mūsu iekšējo struktūru.

Balsojumu rakstiskie skaidrojumi

− Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta projekts − Ziņojums: Jutta Haug (A6-0398/2008)

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. - (SV) Junilistan uzskata, ka ES budžets ir jāierobežo līdz 1 % no dalībvalsts vidusmēra NKI. Tādēļ mēs nolēmām balsot pret visiem Eiropas Parlamenta ierosinātajiem palielinājumiem. Tajā pašā laikā Junilistan atzinīgi vērtē gan dažus Budžeta komitejas, gan atsevišķu dalībvalstu grozījumu veidā ierosinātos ietaupījumus.

Virkne budžeta pozīciju ir neveiksmīgas. Īpašu nožēlu Junilistan pauž par lielo subsīdiju apmēru ES lauksaimniecības politikai, Kohēzijas fondam, zivsaimniecībām un budžeta pozīcijām, kas satur atbalstu dažāda veida informatīvām kampaņām.

Junilistan arī uzskata, ka ir nepieciešams rast risinājumu saistībā ar Eiropas Parlamenta pastāvīgajiem pārbraucieniem starp Strasbūru un Briseli un ka būtu jālikvidē Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja.

  Jean-Claude Martinez (NI), rakstiski. – (FR) Eiropas budžets 27 valstīm ir aptuveni 130 miljardi eiro, tas nozīmē ─ tas ir līdzvērtīgs Spānijas budžetam, un normālos apstākļos jau šis fakts vien ir dīvains.

Tomēr fakts ir tāds, ka Eiropā trūkst ātrsatiksmes dzelzceļa savienojumu starp Somiju un Spāniju un starp Franciju un Poliju, kā arī kontinentā, ko skāris geriatrisks cunami, pasaules starpbanku likviditātes krīze, šoks, kas pārņēmis dažas tautsaimniecības nekustamo īpašumu nozarē, un uzņēmēju un darba ņēmēju pārliecības mazināšanās, trūkst aprīkojuma un personāla universitātēm, pētījumu centriem un veco ļaužu pansionātiem, tādēļ ir nepieciešams budžets, kas stipri atšķiras no parastā Eiropas budžeta.

Šī iemesla dēļ mums ir nepieciešama īpaša budžeta programma ievērojamam infrastruktūras plānam, kas apstiprināta, izmantojot „Eiropas finanšu referendumu”. Ar to es domāju Eiropas aizdevumu 1700 miljardu eiro apmērā, ko izsniedzis banku sektors.

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mums, Zviedrijas sociāldemokrātiem, ir ļoti žēl, ka ES ir jāpiešķir līdzekļi tabakas ražotājiem, vienlaikus ieguldot lielas naudas summas ES sabiedrības veselības aprūpes kampaņās un pretsmēķēšanas pasākumos.

Mēs arī uzskatām par negodu to, ka ES budžets ir jāizmanto vēršu cīņu atbalstam, kas, mūsuprāt, nav tradīcija, kura saderīga ar mūsdienu vērtībām un dzīvnieku tiesībām.

Vēl mums ir žēl, ka visiem šiem eksporta subsīdiju veidiem līdz ar piena kvotām ir jāsaņem daļa no ES budžeta.

Mēs balsojām pret visiem šiem priekšlikumiem.

Mēs vēlamies arī paskaidrot, kādēļ balsojām pret pilotprojekta priekšlikumu par labu bērniem un bērnu tiesībām. Tas notika tādēļ, ka priekšlikums netika iekļauts kompromisā starp pilotprojektā iesaistītajām politiskajām grupām. Tā kā mēs nevēlējāmies pakļaut briesmām šo jutīgo kompromisu, diemžēl nevarējām atbalstīt priekšlikumu, kura saturs mums ir pilnībā pieņemams (133. grozījums).

Nobeigumā vēlamies paust, ka esam ļoti vīlušies par to, ka plenārsēdē nepieņēma grozījumus, kuru mērķis bija stiprināt Savienības sadarbību un konsultācijas starp tirdzniecības un rūpniecības nozari un Savienības organizācijām.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Haug kundzes ziņojumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta projektu un Eiropas Savienības provizoriskā vispārējā budžeta projekta (PBP) grozījumu vēstuli Nr. 1/2009. Līdzīgi kā daudziem maniem kolēģiem, man ir žēl, ka Padome vēl vairāk ir samazinājusi jau tā trūcīgo budžetu: budžeta projekta saistību apropriāciju kopējā summa ir 134 miljardi eiro, ņemot vērā PBP, tas nozīmē deficītu 469 miljonu eiro apmērā, pat ja maksājumu summa ir 115 miljardi eiro, kas ir samazināti par 1,8 miljardiem eiro. Maksājumi tātad ir ierobežoti līdz 0,89 % no NKI ─ tas ir līdz šim nepieredzēts līmenis, kas radikāli palielina plaisu starp saistībām un maksājumiem, un šāda situācija ir pretrunā ar budžeta disciplīnu. Saistībā ar lauksaimniecību es atbalstu trīs jaunu fondu izveidošanu ─ pārstrukturizēšanas fondu piensaimniecības nozarē, Eko fondu aitkopības un kazkopības saglabāšanai ES un ad hoc finanšu instrumentu zvejas flotes pielāgošanai degvielas cenu paaugstinājuma ekonomiskajām sekām.

  Bastiaan Belder (IND/DEM), rakstiski. − (NL) J. Haug ziņojums nesaņems manu atbalstu, jo Eiropas Parlaments vēlas izdot vairāk naudas. Tomer es atbalstu jaunās prioritātes klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā. Daudzu grozījumu mērķis ir palielināt šo prioritāšu profilu budžetā, un to es vērtēju atzinīgi. Tomēr tas nozīmē arī to, ka mums ir jānorāda jomas, kurās vēlamies samazināt izmaksas. Parlamenta nostājā nekas tāds nav minēts.

Turklāt vēlos atklāti paziņot, ka atbalstu līdzsvarota atbalsta sniegšanu Tuvo Austrumu valdībām. Palestīnas iestāžu jautājumā pastāvīgi ir nepieciešama mūsu uzmanība. Ir adekvāti, ka nodrošinām palīdzību, ņemot vērā, ka šobrīd šķiet, ka premjerministrs S. Fayad ir uzsācis rīcību virzienā, kas ir pelnījusi mūsu atbalstu.

Visbeidzot, ir pamatoti, ka pārtikas augsto cenu dēļ Eiropas Savienība vēlas sniegt nabadzīgajām valstīm papildu pārtikas palīdzību. Es piekrītu referentei, ka šī palīdzība būtu jāfinansē nevis no Eiropas lauksaimniecības budžeta, bet drīzāk no ārpolitikas budžeta.

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs atbalstām pamatprincipus, kas veido ES 2009. gada budžetu un vēlamies uzsvērt, ka ir nepieciešams, lai cilvēkiem tas būtu ekonomiski izdevīgs. Ir jāievēro budžeta struktūra, un tādēļ mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka budžetu saglabās šīs struktūras ietvaros.

Mēs vēlamies, lai radikāli samazinātu atbalsta apmēru lauksaimniecībai un reģioniem un arī kopējo budžetu. Mēs vēlamies, lai vairāk kopējo resursu ieguldītu pētījumos un attīstībā, izaugsmē, infrastruktūrā un drošībā.

  Brigitte Douay (PSE), rakstiski. – (FR) Ceturtdien, 23. oktobrī, Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā pieņēma Eiropas Savienības 2009. gada budžetu.

Šis budžets ietilpst ierobežota 2007.–2013. gada finanšu plāna īpašajā kontekstā par finanšu krīzi un sagatavošanos Eiropas vēlēšanām 2009. gada jūnijā, par ko turklāt Francijas sociāldemokrāti 2006. gadā atteicās balsot.

Budžets ir skaitļos pausta politika. Parlamentam izdevās atjaunot apmierinošu maksājumu līmeni, neskatoties uz Padomes vēlmi noteikt ievērojamus samazinājumus saistībā ar budžeta pozīcijām, kuras tomēr parādās starp Eiropas Parlamenta deputātu prioritātēm, piemēram, klimata pārmaiņu novēršana, palīdzība MVU, izaugsme un konkurētspēja un pilsonības shēmas.

Šajā sakarā esmu iepriecināta, ka mums izdevās atjaunot apmierinošu apropriāciju līmeni komunikāciju iniciatīvām, kas attiecas uz iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem. Lai varētu sagatavoties gaidāmajām vēlēšanām un panāktu, ka iedzīvotāji vēlas tajās piedalīties, ir būtiski, lai viņiem būtu zināmi Eiropas jautājumi. Ir jāveicina un ar visiem atbilstošajiem resursiem jānodrošina visas Komisijas un Parlamenta uzsāktās iniciatīvas, kas paredzētas, lai izskaidrotu Eiropu un tās pievienoto vērtību iedzīvotājiem saprotamā veidā un lai sagatavotos nākotnei.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es balsoju pret 134. grozījumu, jo, balsojot par to vai atturoties, nozīmētu piešķirt ticamību Kathy Sinnott nepatiesajiem apgalvojumiem, ka ES fondu līdzekļus piešķir piespiedu abortiem, sterilizācijai un bērnu slepkavībām.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Līdzīgi kā iepriekšējās budžeta procedūrās, kad mums bija daudz iemeslu nekavējoties tās noraidīt pirmajā lasījumā, varam teikt, ka saistībā ar Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžeta projektu mums ir vēl vairāk iemeslu šādi rīkoties.

Padome nākamo budžetu atspoguļo tādā pašā veidā kā iepriekšējos. Citiem vārdiem sakot, tā plāno izmantot šo instrumentu, lai turpinātu atbalstīt ES neoliberālo politiku. Mums nevajadzētu cerēt uz ko citu.

Šī budžeta procedūra atkal sniedz skaidru pierādījumu ES plānotajai reakcijai uz kapitālisma krīzi, kas pasliktinās un ko saasina finanšu krīze sistēmas kodolā, citiem vārdiem sakot ─ ASV. Ne Komisija, ne EP, ne arī Padome nav ierosinājusi pasākumus ES budžetā, kas efektīvi risinātu darba ņēmēju un sabiedrības kopumā, mikro uzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un lielākās daļas ražošanas sektora vajadzības un pieaugošās grūtības.

Tieši šobrīd, kad Eiropā saasinās strukturālā krīze, Padome ir samazinājusi maksājumus līdz “nepieredzēti zemam līmenim” par gandrīz 9 miljardiem eiro, salīdzinot ar prognozēm daudzgadu finanšu shēmā.

Tādēļ mēs balsojām pret.

  Anna Hedh (PSE), rakstiski. − (SV) Es atturējos no balsošanas, jo liela daļa no rezultātiem rada vilšanos. Piemēram, ir neprāts, ka ES piešķir līdzekļus tabakas ražotājiem, vienlaikus ieguldot lielas naudas summas ES sabiedrības veselības aprūpes kampaņās un pretsmēķēšanas pasākumos.

Tāpat ir apkaunojoši, ka ES budžets ir jāizmanto vēršu cīņu atbalstam, kas, manuprāt, nav tradīcija, kura saderīga ar mūsdienu vērtībām un dzīvnieku tiesībām.

Man ir arī ļoti žēl, ka visi šie eksporta subsīdiju veidi joprojām veido lielu daļu no ES budžeta un ka Parlamentā nepieņēma grozījumus, kuru mērķis bija stiprināt Savienības sadarbību un konsultācijas starp tirdzniecības un rūpniecības sektoru un Savienības organizācijām.

  Bairbre de Brún un Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs esam pilnībā pret piespiedu abortiem, sterilizāciju un bērnu slepkavībām un piekrītam, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums.

Mēs atturējāmies no balsojuma par šo grozījumu, jo ES līdzekļi nekad nav izmantoti šādā veidā un grozījumā nav paskaidrots starptautiskā mēroga attīstības darbs, ko veic uzticamas organizācijas, atbalstot sievietes bērnu plānošanā, īpaši saistībā ar izglītošanu par reproduktīvo veselību, reproduktīvo veselības aprūpi un ģimenes plānošanu un rīkojot kampaņas par sieviešu tiesībām uz veselības aprūpi.

Kaut arī mēs balsojām par 612., 131., 132. un 133. grozījumu, jo tie skar būtiskus jautājumus, uzskatām, ka atbilstošāk būtu izveidot atsevišķu budžeta pozīciju bērnu tiesībām, kas saturētu šajos grozījumos izskatītos jautājumus.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Budžeta pozīcija 05020812 un 169. grozījums pēkšņi un negaidīti padarīja nozīmīgu jautājumu par augļu shēmu ieviešanu skolās, ņemot vērā priekšlikumu ieguldīt šajā jomā vairāk naudas. Šobrīd pastāv pirkuma līgums, kura vajadzībām jau pirms vairākiem gadiem ir atlikta nauda ar mērķi atbalstīt augļu audzētājus. Šādi iegādātajiem augļiem ir iegūts lietderīgs izmantojums. Pastāv virkne priekšlikumu, kā, sākot no 2010. gada, varētu palielināt budžetu “tirgus regulējumam” par 90 miljoniem eiro gadā vai vairāk. Parlamentam šajā ziņā var būt tikai padomdevēja funkcija. Lēmumus pieņem Padome, un subsidiaritātes tests nav piemērojams, jo saskaņā ar Līguma 36. un 37. pantu šīs pilnvaras ES pastāv jau ilgu laiku.

Mūsu partija, Nīderlandes sociāldemokrātu partija, uzskata, ka tā ir savāda lietu kārtība. Augļu shēmas skolās varētu būt lietderīgas, lai pasargātu bērnus no aptaukošanās un slimībām. Jautājums ir, kādēļ ES ir jāiesaistās šajā jautājumā, nevis pašvaldībām, kas pārvalda izglītību. Šobrīd maksājumus dalībvalstīm veic no ES līdzekļiem, kuru pienākums ir pievienot tiem noteiktas summas, un pēc tam shēmu ieviešana ir pašvaldību kompetencē. Strādājot šādā veidā, noteikti tiek veicināta nevajadzīga administrācija lielā apmērā un laiku tērējoša birokrātija.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Eiropas Savienības 2009. gada vispārējā budžeta projektu, ko izstrādājusi Haug kundze. Man ir patiess prieks atzīmēt resursu pieaugumu kopējiem transporta izdevumiem provizoriskajā budžeta projektā nākamajam finanšu gadam un jaunas budžeta pozīcijas izveidošanu atbalsta pasākumiem Eiropas transporta politikai un pasažieru tiesībām. Tomēr vēlos paust savu vilšanos par maksājumu samazinājumiem saistībā ar šo jautājumu, kaut arī tie ir nelieli.

Visbeidzot, vēlos pievērst uzmanību Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, kuras loceklis esmu, atzinumam un pateikt, ka pievienojos Dührkop Dührkop kundzes atzinīgajam vērtējumam, ka 2009. gadā ir saglabāts 18. sadaļai „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa” šogad palielinātais un piešķirtais budžets. Tas atspoguļo, cik liela nozīme ir piešķirta jautājumiem, kas saistīti ar drošību un brīvības aizsardzību, migrantu plūsmu pārvaldību un Savienības ārējām robežām, saistībā ar kurām situācija kļūst aizvien kritiskāka, īpaši Eiropas iedzīvotāju skatījumā.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Kā vienmēr, ja tiek balstos par ES budžeta apmēru, pastāv aspekti, pret kuriem ir iebildumi. ES gadījumā, protams, galvenokārt iebildumi ir pret lauksaimniecības politiku, kas jau ir apnikusi. Tādēļ, iespējams, var šķist dīvaini, ja balso par budžetu, kurā dominējošā budžeta pozīcija ir tā, kuru, ja tāda vispār pastāvētu, mēs vēlētos redzēt kā mazāko. Tajā pašā laikā ir nepieciešams skatīt kopainu, un labās ziņas ir tādas, ka pieaug apziņa, ka ievērojami lielāki resursi ir jāiegulda patiesi kopējos izdevumos, šajā gadījumā ─ klimata pārmaiņu novēršanā. Tādēļ mans balsojums ir vērtējams, ņemot vērā faktu, ka ikgadējais budžeta projekts satur aspektus, ko var uzskatīt par soli uz priekšu, nevis uzskatāms, ka es bez kritikas atbalstu visu saturu. Piemēram, balsojuma protokolā ir ierakstīti divi labojumi saistībā ar subsīdijām tabakas ražošanai.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Parlaments atbalstīja 602. grozījumu. Tas atkal rada vilšanos, jo tas paredz turpināt piešķirt subsīdijas tabakas ražotājiem ES. Tabaka ik gadu ir nāves cēlonis pusmiljonam ES iedzīvotāju. Ir apkaunojoši, ka joprojām ir pieejamas subsīdijas produkta audzēšanai, kas tik daudzus nogalina.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (EL) Eiropas Parlamenta centriski labējo un centriski kreiso grupu, piedaloties Grieķijas Eiropas Parlamenta deputātiem no Jauno demokrātu partijas un Visgrieķijas sociālistiskās kustības (PASOK) un LAOS, balsojums “par” ES 2009. gada budžetu liecina par buržuāzisko valstu politiku intensitāti, kas vērsta pret darba ņēmējiem.

Lisabonas stratēģijas ietvaros un laikā, kad kapitālisma sistēmu pārņēmusi krīze, Eiropas Savienība izmanto budžetu, lai liktu darba ņēmējiem maksāt par šo krīzi, lai paātrinātu kapitālistu pārstrukturizēšanos, veicinātu skarbus pretdarba pasākumus, kas grauj koplīgumus, vispārinātu elastīgu nodarbinātības veidu piemērošanu un privatizētu valsts sociālo pakalpojumu un apdrošināšanu sistēmas.

Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments turpina īstenot ES imperiālistiskos pasākumus un aizvien lielākas naudas summas padara pieejamas ES militarizēšanai, lai bruģētu ceļu Eiropas monopoliem, kuri vēlas pārņemt trešās valstis.

Viņi izmanto politisko varu, liekot lietā draudus un pielabināšanos, lai pārbaudītu un maldinātu strādnieku kustības un stiprinātu savus represīvos mehānismus, lai satriektu strādnieku plašās cīņas. Tajā pašā laikā viņi izmanto sociālo dialogu, lai pārbaudītu darba ņēmējus un pielabinātos tiem, un panāktu darba ņēmēju piekrišanu Eiropas loģiski izspriestajam veidam, kā virzīties uz priekšu.

Grieķijas Komunistiskās partijas parlamentārā grupa nobalsoja pret šo izteikti uz sociālajām klasēm balstīto budžetu un ES un kapitālisma imperiālistiskajiem plāniem.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Balsojumā par ziņojumu par 2009. gada budžeta III iedaļu – Komisija apstiprināšanu es balsoju par ziņojuma 14. un 38. punktu, kuros atbalstīta institucionālo prasmju attīstība Nabucco projektam.

Es balsoju arī par 542. grozījumu, kas paredz palielinājumu budžeta pozīcijai 06 03 04 (Finansiāls atbalsts vispārējas intereses projektiem Eiropas enerģētikas tīklā) 5 miljonu eiro apmērā. Kaut arī šī summa ir niecīga, salīdzinot ar enerģētikas projektu īstenošanai nepieciešamo budžeta apmēru, uzskatu, ka mums ir būtiski attīstīt projekta realizācijai vajadzīgās institucionālās prasmes. Papildu summa ir paredzēta Nabucco projekta koordinatoru administratīvo prasmju attīstībai.

Eiropai ir nepieciešams diversificēt resursus enerģijas nodrošināšanai. Šādā izpratnē Nabucco projekts Eiropas Savienībai ir stratēģiskas nozīmes projekts. Tas, ar kādu balsu vairākumu pieņēma šos grozījumus, liecina par to, ka Eiropas Parlaments ir apzinājis Nabucco projekta nozīmi. Turklāt mēs sagaidām, ka tiks veikti īpaši pasākumi, kuri reāli aizsāks Nabucco projekta celtniecību.

  Gary Titley (PSE), rakstiski. − Lielbritānijas Darba partijas Eiropas Parlamenta deputāti ilgu laiku ir atbalstījuši KLP reformas, jo īpaši reformas, lai ietaupītu naudu, un tādējādi neatbalsta pasākumus, kas lieki paaugstina izmaksas. Īpaši atzīmējams, ka Eiropas Parlamenta leiboristu partija (EPLP) neatbalsta subsīdijas tabakas ražotājiem, vēršu cīņām, jauniem fondiem piensaimniecībai, aitkopībai un kazkopībai un fondiem KLP reklamēšanai.

Lielbritānijas Darba partijas Parlamenta deputāti atzinīgi vērtē jebkuru iespēju palīdzēt maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tie ir mūsu ekonomikas pamats, kas nodrošina lielāko daļu darba vietu ES. Konsolidēta finansēšana zem vienas budžeta pozīcijas palīdzēs pievērst uzmanību MVU vajadzībām.

− Ziņojums: Janusz Lewandowski (A6-0397/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju par ES budžeta iedaļām, izņemot Eiropas Komisijas budžetu, pamatojoties uz Lewandowski kunga ziņojumu. Kaut arī neviens no ziņojumā norādītājiem budžetiem nerada liela mēroga problēmas, joprojām esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlamentam nav pietiekami resursi, lai atbilstoši īstenotu politiskos pienākumus, kas tam uzlikti, pamatojoties uz līgumu attīstību un dalībvalstu darbu, turklāt arī ņemot vērā tā funkciju plaisas mazināšanā starp Eiropas integrāciju un iedzīvotājiem, kas, kā aizvien no jauna apliecina dažādi referendumi, joprojām pastāv. Tāpat kā vairums manu kolēģu, es atbalstu priekšlikumu stiprināt Eiropas Revīzijas palātas darbu, izveidojot 20 amata vietas. Imaksām, kas saistītas ar Revīzijas palātas paplašināšanu, ko segs nodokļu maksātāji, jābūt pēc iespējas zemākām, un uzskatu, ka laba doma ir finansēt šīs izmaksas tieši no budžeta četru gadu laikā, nevis noklusēt ievērojami lielākās izmaksas, kas rastos nomas-izpirkuma 25 gadu garumā gadījumā.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Ziņojuma sākumpunkts norāda uz intensīvāku sadarbību starp institūcijām, vispārēji palielinot dienestu skaitu ES institūcijās. Referents uzskata, ka šādi palielināsies efektivitāte. Piemēram, tiek ierosināts palielināt politisko grupu personāla resursus par 53 dienestiem. Turklāt papildus jaunajiem dienestiem, kas iekļauti budžeta projektā, izveidos vēl divus augstāka ranga dienestus.

Junilistan ir ļoti labvēlīgi noskaņoti attiecībā pret ES sistēmās efektivitātes uzlabošanu, tomēr netic, ka to iespējams panākt automātiski, izveidojot vairāk dienestu. Principā mēs esam pret palielināšanu ─ gan saistībā ar ES budžetu, gan dienestu skaitu, jo uzskatām, ka tas veicinātu birokrātijas palielināšanos un mazinātu valstu pašnoteikšanos. Saistībā ar dienestu skaita palielināšanu politiskajām grupām uzskatām, ka tādējādi priekšrocības gūtu lielās grupas, proti, no attīstības, kas apgrūtinātu darbu citām grupām, lai veidotu savas politikas.

Turklāt Eiropas Parlaments jau iepriekš veicis pasākumus, lai īstenotu ES ieguldījumu īpašās “ES partijās” un ar tām saistītajos partiju politiskajos fondos. Mēs uzskatām, ka šādā veidā uz nodokļu maksātāju rēķina labi situētās lielās partijas un to grupas Eiropas Parlamentā jau ir ieguvušas vairāk priekšrocību kā vajadzīgs. Tādēļ Junilistan nolēma balsot pret šo ziņojumu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par 2009. gada budžeta projektu, kas atspoguļots Lewandowski kunga ziņojumā. Es patiešām uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir strikti jāievēro finanšu režīms, lai tādējādi paustu stingru nostāju laikā, kad tirgos pastāv liela nedrošība. Vēlos norādīt, ka joprojām ir jomas, kuras nepieciešams uzlabot. Lai veicinātu stiprāku sadarbību starp institūcijām, ir veicams ietilpīgs darbs.

Visbeidzot, uzskatu par pienākumu paust savus iebildumus pret grozījumiem, kas paredz ievērojamus Eiropas finansējuma samazinājumus Dienviditālijas reģioniem: šādi mēs nesasniegsim Eiropas integrāciju, pat ja līdzekļu pārvaldībai šajos reģionos vajadzētu būt labākai. Ja kaut kur radusies sūce, tad risinājums ir nevis cauruļvada noslēgšana, bet gan tā salabošana. Koncepts ir tāds pats ar atbilstošām proporcijām.

  Hannes Swoboda (PSE), rakstiski. − (DE) PSE grupas vārdā vēlos paziņot, ka kļūdas dēļ neparakstījām Lewandowski ziņojuma 4. grozījumu, bet pilnībā to atbalstījām un joprojām atbalstām.

  Gary Titley (PSE), rakstiski. − Lielbritānijas Darba partijas Eiropas Parlamenta deputāti atbalsta principu, ka Eiropas Parlamenta darbam jābūt balstītam uz zināšanām, tomēr, ņemot vērā pašreizējos finansiālos apstākļus un attiecīgo nepieciešamību taupīt naudu, nolēma atturēties no lēmuma par grupu personāla palielināšanu.

− Ieteikums: Ulrich Stockmann (A6-0375/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kā jau atzīmējām šī procesa gaitā, mērķis ir apvienot un apzināti sajaukt “konkurenci” ar “pārredzamību”.

Acīmredzot ir nepieciešams noteikt atbilstošus kritērijus lidostu maksām un šo maksu faktiskajām pozīcijām.

Tomēr tas nav jāīsteno tādas politikas ietvaros, kuras mērķis ir liberalizēt un privatizēt tādu stratēģisku sabiedrisko pakalpojumu, kāds ir gaisa transports, īpaši veidojot “patiesu, konkurētspējīgu lidostu tirgu”, piemērojot principu “maksā lietotājs” un pieprasot, lai sabiedrisks pakalpojums nestu peļņu. Kā jau iepriekš uzsvērām, patiesībā šķiet, ka mērķis ir atņemt valsts kontrolei „uzraudzības funkciju”, nododot to “neatkarīgām” uzraudzības iestādēm vai struktūrām.

Mēs vēlamies atkārtot, ka iepriekšējie privatizācijas pasākumi šajā sektorā neradīja pievienoto vērtību sniegtajos pakalpojumos, bet gan palīdzēja likvidēt darbvietas un samazināt darba ņēmēju tiesības un atsevišķos gadījumos izraisīja tehniskas un funkcionālas problēmas.

Kaut arī, neskatoties uz mūsu ierosinājumu, attālākie reģioni nav nepārprotami izslēgti no direktīvas darbības jomas (ņemot vērā nemainīgo dabiski un ģeogrāfiski nelabvēlīgo situāciju un ierobežojumus, kas skar šos reģionus, un izveidojot atbilstošas atkāpes no pienākuma īstenot vispārējos sabiedrisko pakalpojumu pienākumus), mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka direktīvas darbības joma ietver tikai lidostas ar vairāk kā 5 miljoniem pasažieru gadā.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. − Kaut arī Lielbritānijas Konservatīvā partija atzīst, ka no pasažieriem ieturētās lidostu maksas dažkārt nepieciešams rūpīgi pārbaudīt, tomēr tā atturējās no balsojuma par grozījumiem otrajā lasījumā par lidostu maksu direktīvas projektu. Šādi tā rīkojās, jo to joprojām māc bažas, ka šis tiesiskais regulējums atsevišķām reģionālām lidostām ir lieks un var ietekmēt to spēju pilnvērtīgi darboties. Konservatīvā partija bija ieinteresēta, lai ES procentuālo līmeni pieņemtu pirmajā lasījumā. Pašreizējais līmenis ir patvaļīgs un nav ņemta vērā sektora konkurētspējīgā izaugsme.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsošu par Stockmann kunga izklāstīto direktīvu par lidostu maksām.

Ziņojums mazinās ļaunprātīgas izmantošanas iespējas un konkurences izkropļošanu. Šādi būs novērsts, ka lidostas ļaunprātīgi izmanto savas dominējošās pozīcijas tirgū un uzliek aviosabiedrībām pārāk lielas maksas.

Uzskatu, ka ir pareizi, ka nākotnē pastāvēs lielākas atšķirības starp maksu līmeņiem, un tas nozīmē, ka jaunā sistēma sniegs priekšrocības arī patērētājam. Lidostu klientiem katrā gadījumā ir būtiski zināt, kā un uz kāda pamata tiek aprēķinātas lidostu maksas.

Ir būtiski arī tas, ka direktīva satur standartizētu regulējumu par savstarpēju pienākumu sniegt informāciju, pārredzamības prasībām un maksu aprēķināšanas metodi.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Tāpat kā pirmā lasījumā, arī otrajā lasījumā es balsoju pret direktīvu par lidostu maksām, jo tā rezultātā nepamatoti tiktu diskriminēta Luksemburgas lidosta. Tā nedrīkst attiekties pret mazām valstīm. Piemērot direktīvu Luksemburgas lidostai, kurai ir 1,6 miljoni pasažieru gadā, un nepiemērot to tās tiešajiem konkurentiem ─ Frankfurtes-Hānas vai Briseles-Šarleruā lidostai, kas gadā pārvadā vairāk nekā 3 miljonus pasažieru ─, vienkārši tā iemesla dēļ, ka pastāv valsts robeža, ir nepieņemama diskriminācija iekšējā tirgus ietvaros.

Šajā gadījumā valsts robežas nedrīkstētu būt izšķirošs kritērijs lēmuma pieņemšanai. Ja direktīvas mērķis ir novērst iespēju, ka daļa lidostu ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli tirgū, kritērijiem ir jābūt objektīviem.

Mazākas lidostas gadījumā, īpaši, ja tā valstī ir vienīgā, nepastāv ļaunprātīgas stāvokļa izmantošanas risks arī gadījumos, ja netālu atrodas konkurējošās lidostas, kurās darbojas arī zemo cenu aviosabiedrības. Luksemburga ir tik maza, ka trīs blakus esošās valstis pa autostrādi iespējams sasniegt tikai 30 minūtēs.

Šis ir acīmredzams proporcionalitātes principa pārkāpums. Šī iemesla dēļ otrajā lasījumā es atkal negribīgi balsoju pret šo tekstu, kura mērķis ir panākt kompromisu.

  Seán Ó Neachtain (UEN), rakstiski. − (GA) Transporta un tūrisma komitejas referents saistībā ar šo ziņojumu ir veicis Trojas zirga darbu. Fakts, ka nepastāv grozījumi, liecina to, ka Parlamentam šajā jautājumā ir stingra un vienota nostāja un ka tā deputāti apzinās, cik būtiski ir īstenot direktīvu par lidostu maksām.

Esmu priecīgs par to, ka pirmajā lasījumā pieņēma direktīvas noteikumu, ar ko grozīja prasībām atbilstošo lidostu jaudu, palielinot to no 1 miljona līdz 5 miljoniem pasažieru gadā. Atzinīgi vērtējams arī fakts, ka kopējā nostājā ir iekļauti arī vides aizsardzības noteikumi.

Tomēr, manuprāt, kopējā nostājā trūka dažu specifisku aspektu, taču referents šo trūkumu veiksmīgi novērsa otrajā lasījumā. Tādēļ es pilnībā atbalstu ziņojumu.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Pateicoties direktīvai par lidostu maksām, beidzot būs novērsts ilgstošais konflikts un debates starp lidostām un aviokompānijām saistībā ar pakalpojumu izmaksām un kvalitāti. Jaunie noteikumi arī pasargās pasažierus no pārmērīgi augstām lidostu maksām un ierobežos lielo lidostu praksi mākslīgi paaugstināt cenas. Līdz šim aviokompānijām piemērotās izmaksas par lidostu izmantošanu sedza patērētāji.

Direktīvas mērķis ir uzlabot pārredzamību un lidostu nodevu ieturēšanas principus. Tā paredz arī specifiskākus noteikumus par sniedzamo pakalpojumu kvalitātes standartiem. Papildus tam tā paredz izveidot neatkarīgas uzraudzības iestādes. Pateicoties jaunajai direktīvai, lidostu maksas beidzot būs atbilstošas patiesajām izmaksām un beigsies diskriminācija starp atsevišķām aviosabiedrībām.

Šī direktīva būs piemērojama 67 lielākajām Eiropas lidostām, kuras gadā pārvadā vairāk kā piecus miljonus pasažieru. Viena no tām ir Varšavas Okečjes lidosta. Direktīva būs piemērojama arī lielākajai lidostai atsevišķā Savienības dalībvalstī. Līdz 2010. gadam direktīva būs piemērojama vēl desmit lidostām.

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Esmu pret šo priekšlikumu jau kopš to iesniedza Parlamentam, jo uzskatu, ka Čikāgas Konvencijai, kas šobrīd reglamentē lidostu maksu pamatnoteikumus, arī turpmāk ir jāsaglabā sava nozīme dalībvalstu skatījumā. Nav nozīmes grozīt vispārēji atzītus noteikumus, ko tādējādi var reglamentēt tikai dalībvalstis.

No jaunajiem ES tiesību aktiem izriet, ka domstarpību gadījumos galīgo interpretējumu par cenu veidošanu var sniegt Eiropas Kopienu Tiesa, un tas acīmredzot bija viens no iemesliem, kādēļ šo priekšlikumu izvirzīja. Tomēr es uzskatu, ka pastāv iemesli būt skeptiskiem, ja noteikumi paredz, ka saistoši Kopienu tiesību akti ir jāinterpretē Eiropas Kopienu Tiesai. Esmu norūpējies par to, ka attiecībā uz konkrētiem jautājumiem nelabprāt tiek ņemti vērā valsts noteikumi. Es domāju, ka arī nākotnē jābūt iemesliem apšaubīt Eiropas Kopienu Tiesas lomu, īpaši šajā jautājumā.

− Ziņojums: Doris Pack (A6-0378/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Pack kundzes ziņojumu par stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, jo esmu pārliecināts, ka tas palīdzēs izveidot starp abām pusēm līgumiskas attiecības, kas sekmēs Bosnijas un Hercegovinas pārtapšanu par pilnībā funkcionējošu valsti.

Tādējādi paātrināsies valsts ekonomiskā attīstība un līdz ar to tās tiesību akti un noteikumi pakāpeniski pietuvināsies Eiropas Savienības acquis communautaire, šādi stiprinot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN), ņemot vērā, ka nepieciešams ieguldīt lielākas pūles, lai pārvarētu etniskās atšķirības un panāktu starp pusēm patiesu izlīgumu. Es īpaši piekrītu arī tam, ka šie pasākumi ir jāorientē uz jauno paaudzi, izmantojot abu pušu vispārīgās izglītības programmas un kopēju izpratni par nesenajiem traģiskajiem notikumiem, kas tur risinājušies.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlaments “dod savu piekrišanu nolīguma noslēgšanai” [..].

Aiz šiem vārdiem seko 65 lapaspuses ar „nolīguma” tekstu, ko daudzu citu negatīvu aspektu starpā reglamentē principi, kas eifēmiski nodēvēti par “brīvā tirgus ekonomikas principiem”.

Papildus citiem satraucošiem politiskiem aspektiem primārais nolīguma priekšmets ir Bosnijas un Hercegovinas integrēšana Eiropas iekšējā tirgū, lai tādējādi nodrošinātu, ka lielākie starptautiskie uzņēmumi varētu kontrolēt tās ekonomiku.

Nolīgums ir pārsātināts ar tādiem jēdzieniem kā “brīva tirdzniecība”, “kapitāla brīva aprite”, “pakalpojumu izveidošanas un sniegšanas liberalizēšana” un “transporta liberalizēšana” (gaisa, jūras, iekšzemes ūdensceļu un sauszemes transporta). Tā mērķis ir sešu gadu laikā nodrošināt, ka Bosnija un Hercegovina iekšējā tirgū “atbilstoši īstenojusi un ieviesusi” Kopienas acquis attiecībā uz brīvu konkurenci un arī “citām ar tirdzniecību saistītām jomām”.

Protams, mēs atbalstām draudzīgu attiecību turpmāko attīstību ar citām valstīm, tomēr tam jānotiek, ņemot vērā to patiesās vajadzības. Attiecībām ir jābūt savstarpēji izdevīgām un jāsniedz ieguldījums abpusējai attīstībai, un ir jāņem vērā neiejaukšanās un valsts suverenitātes ievērošanas princips.

Tomēr šis nolīgums ir pretrunā ar šo principu.

− Rezolūcijas priekšlikums: (B6-0537/2008)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Pirātisms jūrā šobrīd ir tikpat aktuāls jautājums kā pirms vairākiem simtiem gadu. Tomēr tam nav nekā kopīga ar piedzīvojumu romānos aprakstīto un filmu sērijā “Karību jūras pirāti” atspoguļoto romantiku un cēlās “profesijas” tēlu.

Pirātisms jūrā izraisa upurus un rada ievērojamus ienākumus šīs “profesijas” pārstāvjiem. Saskaņā ar atsevišķiem statistikas datiem tikai pagājušajā gadā vien pirāti uzbruka vairāk nekā 60 kuģiem, 14 no tiem sagūstot un sagrābjot par ķīlniekiem simtiem jūrnieku. Pirātisma akti Adenas līcī kuģu īpašniekiem izmaksāja no 18 līdz 30 miljoniem ASV dolāru, ko tie izdeva izpirkuma maksai, lai atgūtu savus kuģus un to komandas.

Turklāt pirātisms var izraisīt sarežģītas situācijas, piemēram, kā gadījumā ar Ukrainas kuģi, kas transportēja vairāk kā 30 raķetes un nokļuva Somālijas pirātu rokās. Šie ieroči tikpat labi varēja nokļūt pie islāma kareivjiem Somālijā vai citās Āfrikas kontinenta konflikta zonās. Ir grūti izskaidrot to, kā iespējams, ka 2008. gadā, līdzīgi kā viduslaikos, joprojām pastāv pirātisms jūrā. Starptautiskās sabiedrības kopumā un īpaši Eiropas Savienības pienākums ir pārbaudīt šo vēsturisko fenomenu un attīstīt mehānismu, kas to izbeigtu visa reģiona labā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu rezolūciju par pirātismu jūrā. Šobrīd Āfrikas raga teritorijā ik dienu notiek divi uzbrukumi, un pirāti pārtrauc tirdzniecības plūsmu un kavē starptautiskās humanitārās palīdzības nonākšanu Somālijā. Šī rezolūcija aicina ES, ANO un Āfrikas Savienību veikt koordinētus pasākumus, lai šajā reģionā izolētu pirātus un nodrošinātu, lai humanitārā palīdzība sasniedz šo nemierīgo reģionu. Es atbalstu šo ieteikumus.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Būtiskākais ES jūras koordinācijas vienības NAVCO misijas aspekts ir fakts, ka tā ir pirmā ES jūras misija. Tomēr ir arī jāatzīmē, ka, veicot pasākumus pirātisma novēršanai, ES skaidri apzinās, ka aizstāv savas tiešās intereses. Šī apzināšanās nešaubīgi ir saistīta ar globalizācijas sekām. Tā kā pasaule satuvinās, Eiropas ekonomika top aizvien globālāka, un tādēļ ir saprotami, ka mūsu intereses krietni pārsniedz mūsu robežas un ka arī to aizsardzībai būs nepieciešami Eiropas ģeogrāfiskās robežas pārsniedzoši resursi.

Tajā pašā laikā ir jāuzsver, ka šīs intereses un to aizsardzība Eiropai un tās sabiedrotajiem parasti ir kopēja. Šī iemesla dēļ pirātisma apkarošanā citu starpā ir būtiska NATO funkcija un to ir nepieciešams norādīt un iekļaut mainīgās situācijas analīzē.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par pirātismu jūrā. Kuģu neierobežota kustība ir absolūts priekšnosacījums starptautiskās tirdzniecības attīstībai: Eiropas Savienība nedrīkst paciest pirātisma aktus attiecībā pret Kopienas zveju kuģiem Somālijas piekrastē, kas ir bagātīgs medību lauks jūrā esošajiem zagļiem.

Es atzinīgi vērtēju aicinājumu Somālijas pārejas laika valdībai sadarbībā ar ANO un Āfrikas Savienību attiekties pret pirātismu un bruņoto laupīšanu, kas īstenota Somālijas piekrastē attiecībā pret humanitāro palīdzību pārvadājošajiem kuģiem, kā pret krimināli sodāmām darbībām, arestējot vainīgos atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem. Visbeidzot, es atzinīgi vērtēju Padomes sekmēto vienoto rīcību, proti, jūras un gaisa spēku tiesību paplašināšanu saistībā ar pirātu vajāšanu piekrastes valstu teritoriālajos ūdeņos, kā arī mehānisma attīstīšanu koordinētai palīdzībai cīņā pret pirātismu jūrā.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsošu par šo rezolūciju un es apsveicu savus Transporta komitejas kolēģus ar to, ka tie šoreiz uzņēmās iniciatīvu.

Pirātisms jūrā ir krimināli sodāma darbība, kas apdraud ne tikai jūrasbraucēju dzīvības, bet grauj arī likumīgu tirdzniecību un pat humanitārās palīdzības sniegšanu.

Mūsdienu pirātiem nav nekā kopēja ar romantiku. Viņi nav Johnny Depp atveidotais tēls, kurš raiti pārvietojas pa takelāžu. Tie ir izmisuši, bīstami noziedznieki, kuri ir jāsauc pie atbildības.

Pirātisma problēma skar visu pasauli un īpaši Somālijas piekrasti, kurā tas ir izpleties līdzvērtīgi epidēmijai. Tagad ir pienācis laiks koncentrētai starptautiskai rīcībai, lai apturētu šāda veida darbības. Rezolūcija ir ierosināta īstajā brīdī, un es ceru, ka tā palīdzēs mūsu valdībām sadarboties starptautisko pasākumu ietvaros.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlamenta centriski labējo un centriski kreiso politisko grupu lielās koalīcijas iesniegtais rezolūcijas priekšlikums izmanto pirātismu kā ieganstu, lai sekmētu jaunu ES imperiālistisku iejaukšanos Somālijas un Āfrikas raga reģionā. Tā izmanto pirātisma gadījumus teritorijā, kurā saduras ES, ASV, Krievijas un citu valdību imperiālistiskās cerības uzspiest un nodrošināt ES militāro spēku klātbūtni, kas ar saujiņu ieroču sekmētu to imperiālistiskos plānus iegūt ģeostratēģisku kontroli.

Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē ES Padomes lēmumu izveidot un nosūtīt Eiropu vienojošus jūras spēkus, kas pamatā ir Eiropas monopolu uzņēmumu grupu triecienkomanda, kuras meklē iespēju iekļūt un pārstrukturizēt tiem izdevīgus tirgus. Šī jaunā imperiālistiskā operācija šai teritorijai nozīmēs labklājību veicinošu resursu vēl lielāka apmēra izlaupīšanu, cilvēku vēl lielāku ekspluatāciju, lai garantētu monopola ienākumus, un jaunus oportūnistu kara draudus konkurējošo imperiālistu kaujas laukā.

Iedzīvotāji var atvairīt šos jaunos imperiālistu plānus un īstenot savas neatņemamās tiesības, lai noteiktu paši savu nākotni un likteni, pamatojoties uz pašu interesēm, kas ir pret šiem imperiālistu plāniem un ambīcijām.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Lielbritānijas Konservatīvo delegācija atbalsta spēcīgus starptautiska mēroga jūras spēku pasākumus pirātisma apkarošanai, tomēr mēs neuzskatām, ka šī ir joma, kurā ES var iejaukties vai kurā tai vajadzētu iejaukties. Tādēļ mēs atturējāmies no balsojuma par šo rezolūciju. Āfrikas raga ūdeņos jau ir izvietota NATO Jūras flotes grupa pirātisma apkarošanai. ES dalībvalstis, kurām būtu jāiegulda karakuģi “ES jūras spēkos”, šobrīd tos jau iegulda NATO vajadzībās. Es nav papildu aktīvu. Šādi netiek panākta pievienotā vērtība, bet tikai sarežģīta situācija, radīts apjukums un divkāršošana, bet šajā situācijā ir nepieciešama saskaņotība, skaidra komandas un politiskā kontrole un stingri noteikumi par spēka lietošanu. Tas ir darbs NATO. Mēs nepiekrītam arī atsaucēm uz “ES zvejas kuģiem”, “ES zvejniekiem”, “Kopienas zvejas, tirdzniecības un pasažieru kuģiem”. ES nepieder neviens kuģis, un neviens nekuģo ar ES karogu.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Laikposmā no 2000. gada līdz 2006. gadam fiksēto pirātisma aktu skaits bija 2400. Šis skaitlis nesatur incidentus, ko transporta uzņēmumi nedeklarē, jo baidās, ka palielināsies to apdrošināšanas prēmijas. Austrālijas valdība aprēķināja, ka patiesais pirātisma aktu skaits ir par diviem tūkstošiem procentu augstāks. Pirātisms ik gadu rada zaudējumus 13-16 miljonu ASV dolāru apmērā, un tuvāko gadu laikā šis rādītājs, iespējams, ievērojami pieaugs.

Somālija ir tikai aisberga redzamā daļa. Sākot no 2000. gada, bīstamākie ir bijuši Dienvidaustrumāzijas piekrastei piegulošie ūdeņi, kā arī ūdeņi ap Malaiziju, Indonēziju, Nigēriju, Irāku un Tanzāniju.

Pirātisma akti nopietni apdraud ne tikai cilvēkus, bet arī jūras satiksmes drošību. Eiropas Savienībai būtu jāveic viss iespējamais, lai novērstu šos draudus.

– Rezolūcijas priekšlikums (B6-0544/2008) – Grāmatvedības standartu līdzvērtība

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) ir drošs pamats, lai varētu unificēt grāmatvedības standartus visā pasaulē. Visā pasaulē atzītu grāmatvedības standartu izmantošana uzlabos finanšu pārskatu pārredzamību un salīdzināmību. Priekšrocības vienādā mērā izjutīs gan uzņēmumi, gan investori. ASV atzīst tikai finanšu pārskatus, kas sagatavoti, pamatojoties uz SFPS Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes (SGSP) izdotajā redakcijā. Tomēr ASV norādīja, ka pārejas periodā tā ir gatava bez pielāgošanas prasībām akceptēt finanšu pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar SFPS, redakcijā, kas pieņemta Regulas (EK) Nr. 1606/2002 ietvaros.

− Rezolūcijas priekšlikums: (B6-0562/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par aviācijas drošības pasākumu un digitālo ķermeņa skeneru, proti, ierīču, kas rada skenētus attēlus, kuros cilvēki atspoguļoti tikpat kā kaili ─ līdzvērtīgi virtuālai izģērbšanai ─ izmantošanas ietekmi uz cilvēktiesībām, privātumu, datu aizsardzību un personas cieņu, jo piekrītu referentu viedoklim, ka šāda veida kontrole nopietni ietekmē privātuma un datu aizsardzības tiesības, kā arī personas cieņu. Šī iemesla dēļ uzskatu, ka tā jāpapildina ar stingriem un atbilstošiem aizsardzības pasākumiem.

Ņemot vērā, ka šobrīd nav īstenoti nosacījumi lēmuma pieņemšanai, jo joprojām trūkst būtiskas informācijas, es vēlētos uzsvērt vajadzību pirms trīs mēnešu termiņa beigām lūgt Komisiju līdz 2008. gada novembra sākumam veikt ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu un steidzami sagatavot atzinumu par ķermeņa skeneriem.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par aviācijas drošības pasākumu un digitālo ķermeņa skeneru izmantošanas ietekmi uz cilvēktiesībām, privātumu, datu aizsardzību un personas cieņu.

Manī satraukumu rada ierosinātie tiesību akti, kas paredz ķermeņa skeneru izmantošanu ES lidostās līdz ar citām pasažieru pārbaudei atļautām metodēm. Šīs ierīces rada skenētus attēlus, kuros personas ir praktiski kailas, līdzvērtīgi virtuālai izģērbšanai. Šīs pasākums, kas nav tikai tehnisks, ievērojami ietekmē privātuma un datu aizsardzības tiesības un personas cieņu.

Uzskatu, ka šobrīd nav īstenoti nosacījumi lēmuma pieņemšanai, jo Eiropas Parlamentam joprojām trūkst būtiskas informācijas, un ka Eiropas Komisijai ir jāveic ietekmes uz pamattiesībām novērtējums, jākonsultējas ar neatkarīgām datu aizsardzības iestādēm un jāveic zinātnisks un medicīnisks pētījums par šādu tehnoloģiju iespējamo ietekmi uz veselību.

Lēmuma pieņemšana, neveicot minētos pasākumus, būs Eiropas iedzīvotājiem nesaprotami strauja rīcība un kalpos tikai par vēl vienu faktoru drošības jautājumu saasināšanai saistībā ar pamatbrīvību un personas cieņas pilnīgu neievērošanu.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es atturējos no balsojuma par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo Eiropas Savienībai ir nepieciešams daudz pārdomātāks risinājums, lai līdzsvarotu jautājumu par drošību un brīvību. Nepārprotami, abi šie faktori dalībvalstu pilsoņiem nozīmē pamatvērtības un tie ir līdzvērtīgi jāaizsargā. Tomēr mums ir jāapzinās, ka daudzos gadījumos tehnoloģijas, ko izmanto krimināli grupējumi vai teroristi, ir daudz modernākas, nekā mūsu tiesību aizsardzības iestādēm pieejamās. ES nav nekāda attaisnojuma modernāko pieejamo tehnoloģijas resursu neizmantošanai, ja, tos lietojot, iespējams aizsargāt cilvēku dzīvības.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Pēdējo gadu laikā stingrākas drošības prasības gaisa transporta jomā ir radījušas pastiprinātas šaubas par to saderību ar personu tiesībām. Šī nepieciešamība saskaņot intereses parasti rodas brīvības un īpaši privātuma jomā. Šīs bažas atkal ir radušās sakarā ar šo jautājumu, un ir vajadzīgi atbilstoši risinājumi, kurus, kā mēs uzskatām, ir iespējams rast. Ja, no vienas puses, ņemam vērā pašreizējo metožu ietekmes apmēru un, no otras puses, sniegtos risinājumus, kas paredz attēlu ierakstīšanu un fiziskas distances starp pārbaudāmo pasažieri un drošības darbinieku nodrošināšanu, tad varētu teikt, ka daži no jautājumi ir atrisināti vai vismaz tos varētu atrisināt.

Tomēr pastāv jautājums, kas, manuprāt, nav pietiekami izskatīts un kas raisa ievērojamas bažas. Šobrīd nav veikts atbilstošs pētījums par šīs tehnoloģijas ietekmi uz veselību. Ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt riska apmēru, kādam būtu pakļauta iedzīvotāju veselība. To būs grūti nodrošināt, ja pasākumi tiek pieņemti bez balsojumam iesniegtajā sākotnējā redakcijā ierosinātājiem nosacījumiem. Tādēļ es balsoju pret grozījumu, kas paredzēja atcelt šos nosacījumus.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, kas pieprasa pirms lēmuma pieņemšanas izmeklēt ar ķermeņa skenēšanu saistītās problēmas. Tomēr rezolūcija varēja aptvert plašāku jautājumu spektru. Es principā esmu pret ķermeņa skeneru izmantošanu, kas ietver pārāk lielu iejaukšanos privātumā un nav samērīga ar sasniedzamo mērķi. Pašreizējā sistēma jau balansē uz robežas starp atbilstošu metodi un iejaukšanos privātumā un ir pietiekami droša.

  Georgios Τoussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Nepieņemamajam ES rezolūcijas priekšlikumam par ķermeņa skeneru izmantošanu lidostās nav nekā kopēja ar aviācijas drošību; tā ir daļa no ES reakcionārās politikas un rupjš darba ņēmēju personisko tiesību un brīvību pārkāpums, izraisot viņu veselībai un drošībai sāpīgas sekas.

Apspriestā Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā esošās demagoģiskās atsauces, ierunas un iebildumi par garantiju trūkumu saistībā ar ķermeņa skeneriem sekmē šīs nepieņemamās un ļoti bīstamās sistēmas piemērošanu.

Ierosinātais pasākums, kas ir vulgārs personas cieņas un personības aizvainojums un vienlaikus pakļauj nopietnam riskam cilvēka veselību, atkal atklāj ES kapitālisma patieso, riebīgo seju. Iedzīvotājiem ir atkal jāizdara pašiem savi secinājumi. Elektroniska cilvēku izģērbšana ar “garantijām” vai bez tām ir pilnīgi nepieņemama, un tā nekavējoties ir pilnībā un stingri jānosoda. Ņemot vērā ES politikas un pasākumus, vienīgais veids, kā cilvēkiem aizsargāt savu pamatcieņu, ir pretošanās, nepaklausība un nepakļāvība.

− Rezolūcijas priekšlikums: (B6-0541/2008)

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Vairums tautu bijušās Dienvidslāvijas teritorijā vēlas pievienoties ES. Šo vēlmi ir pauduši ne tikai albāņi un maķedonieši Maķedonijā, kuri tikai nesen rada risinājumu domstarpībām par šīs valsts valdību, bet arī serbi, melnkalnieši un Albānijas kosovieši, kuri nesen atvadījās no kopējas valsts, līdz ar serbiem, horvātiem un bosniešiem Bosnijā un Hercegovinā. ES nevajadzētu novērtēt par augstu šī fakta nozīmi. Fakts, ka viņi vēlas sadarboties ar ES, nav atspoguļojums valsts struktūrai, kurā viņi dzīvo. Tā ir šo cilvēku pašu rokās, nevis ES. Ja viņiem ir jāizvēlas starp reģionālu pašpārvaldi un pilnvaru nodošanu centrālai valdībai, jo šādi vēlas ES, viņi izvēlēsies pirmo variantu. Karš Bosnijā laikā no 1992. līdz 1995. gadam notika tādēļ, ka vairums no iedzīvotājiem nevēlējās centrālu valdību, bet labākajā gadījumā tikai brīvu partnerību. Vakardienas debates skaidri atspoguļoja faktu, ka vairums no Parlamenta Bosnijā un Hercegovinā izvēlētos centrālu valdību, nevis decentralizētu. Ņemot vērā to, ka šis mērķis ir nesasniedzams, ES šajā valstī pakļauj sevi nenoteiktam statusam. Šī iemesla dēļ es balsošu pret.

− Rezolūcijas priekšlikums: (RC-B6-0571/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis rezolūcijas priekšlikums ir daļa no rupjas kampaņas vēstures falsificēšanas nolūkos, fašisma kaunpilna attaisnošanas procesa ietvaros pielīdzinot tam komunismu un līdzās tiem, kuri varonīgi cīnījās par brīvību, ierindojot tos, kuru mērķis bija apspiest cilvēci.

Kā jau iepriekš uzsvērām, šī ir ievērojama antikomunisma kampaņa, kuras mērķis ir sadalīt demokrātijas spēkus, noliedzot un falsificējot komunisma ieguldījumu cīņā pret fašismu un mūsu civilizācijas attīstībā. Nedrīkst aizmirst to, ka dažu fašistisko diktatūru ideoloģijas pamatā bija antikomunisma idejas, un šo faktoru tās izmantoja, lai šķeltu demokrātiskos spēkus.

Arī šis rezolūcijas priekšlikums ir daļa no centieniem slēpt faktu, ka kapitālisms ir tas, kas pasaulē sēj nabadzības un bada sēklas. Pietiek tikai ieklausīties ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas nesenajā ziņojumā, kurā pausts, ka desmitiem miljonu cilvēku kļūs par bada upuriem, šī situācija jau šobrīd skar miljardiem cilvēku pasaulē.

Šis rezolūcijas priekšlikums ir jāizskata, ņemot vērā nacionālistisko spēku sacelšanos Ukrainā, centienus attaisnot Ukrainas fašisma atbalstītāju grupu sadarbību ar nacistiem, spiedienu saistībā ar NATO paplašināšanu un pašreizējo pret Krieviju vērsto kampaņu.

  Richard Howitt (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta Leiboristu partijas deputāti vēlas apliecināt spēcīgu atbalstu viedoklim, ka bads no 1932. līdz 1933. gadam bija drausmīga, mākslīgi radīta cilvēces traģēdija, un mēs uzskatām, ka ir būtiski veicināt šī mākslīgi radītā bada pieminēšanu un sabiedrības izpratni par to un vienlaikus arī tā nozīmi Ukrainas vēsturē.

Lielbritānijas premjerministrs Gordon Brown kopā ar Ukrainas prezidentu 2008. gada 15. maijā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā Lielbritānija apņēmās sadarboties ar starptautiskām iestādēm, lai veicinātu “Holodomor” pieminēšanu. Kaut arī mēs oficiāli neatzīstam, ka 1932. līdz 1933. gada notikumi atbilstu ANO Konvencijai par 1948. gada genocīda noziegumu, mēs atzīstam atsevišķu zinātnieku atzinumus, kas atbalsta šo viedokli, un esam apņēmušies sekot debatēm un rūpīgi izpētīt jebkādus turpmākos pierādījumus.

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Beidzot mūsu Parlaments atzīst, cik šausmīga iznīcināšana ar badu bija padomju režīma izraisītais “Holodomor” Ukrainā. Tomēr ir ļoti žēl, ka tas neņēma piemēru no Ukrainas parlamenta un neraksturoja šo masveida noziegumu kā genocīdu.

Patiešām, badu, kas laikposmā no 1932. gada līdz 1933. gadam nogalināja miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, neizraisīja tikai komunisma ekonomika un sociālā bezjēdzība. Tas bija iznīcināšanas plāna rezultāts, kas atbilst genocīda definīcijai, proti: “mērķis pilnībā vai daļēji iznīcināt tautu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu kā tādu” un arī “apzināta ietekme uz grupas dzīves apstākļiem ar nodomu pilnībā vai daļēji panākt tās fizisku iznīcināšanu”.

Laikā, kad, īpaši Francijā, atsevišķi vidusšķiras komunisti-kreisie radikāļi gūst labumu no plašsaziņas līdzekļu atbalsta, šāda genocīda atzīšana sniegtu iespēju atcerēties marksisma-ļeņinisma ideoloģijas izraisītās šausmas, kas kopš boļševiku revolūcijas 1917. gadā ir atbildīga par 200 miljonu cilvēku nāvi un mūsdienās joprojām apspiež vairāk kā pusotra miljarda cilvēku Kubā, Ziemeļkorejā, Vjetnamā un galvenokārt Ķīnā, kurā pats nekontrolējamākais kapitālisma veids ļoti labi apvienojas ar komunisma totalitārismu.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Mana grupa neparakstīja šo rezolūcijas priekšlikumu un vairums no mums balsoja pret to tā iemesla dēļ, ka uzskata, ka Padomju Savienības izveidošanās no tālaika Krievijas bija solis uz priekšu un sniedza iespēju dzīvot labāk daudziem cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni, zemu darba algu un bez tiesībām. Es piekrītu šim viedoklim, tomēr tas nevar būt attaisnojums tolaik izmantotajiem līdzekļiem. Modernizēšanas labā daži, īpaši viņu līderis Staļins, uzskatīja, ka pilnībā nenozīmīgas ir to cilvēku personiskās tiesības uz dzīvi, kuru viedoklis bija atšķirīgs. Šāda nostāja atbilda ilgai Krievijas apspiešanas un vardarbības tradīcijai. Visi ļaunie pagātnes līdzekļi bija aizmēzti, šoreiz ─ lai novērstu jebkādas opozīcijas progresu. Sākotnējais demokrātijas un cilvēku līdztiesības ideāls tika ierindots otrajā vietā. Labais, ko īstenoja, kļuva par attaisnojumu ļaunajiem darbiem, pamatojoties uz ideju, ka vēsture vienmēr spriež par labu uzvarētājiem. Šobrīd ir pagājuši 75 gadi, un ir tikai pareizi un pieņemami, ka daudz uzmanības tiek pievērsts kļūdām un daudzajiem upuriem. Tādēļ es balsošu par šo rezolūcijas priekšlikumu.

− Ziņojums: Dushana Zdravkova (A6-0358/2008)

  Robert Atkins (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani Lielbritānijas Konservatīvās partijas kolēģi atbalstām Eiropas Ombuda darbu un uzskatām, ka ir vērts atbalstīt daudzus no ziņojumā paustajiem priekšlikumiem par funkciju darbības uzlabošanu.

Attiecībā uz B apsvērumu vēlos paskaidrot, ka Lielbritānijas Konservatīvās partijas Eiropas Parlamenta deputātu delegācija ir pret Lisabonas līgumu un Pamattiesību hartas iekļaušanu šajā līgumā. Mēs uzskatām, ka šī Līguma ratifikācijas procedūra ir jāpārtrauc, pamatojoties uz Īrijas iedzīvotāju apņēmīgo balsojumu “pret” to.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā Lūgumrakstu komiteja mudina ombudu turpināt strādāt pie divējādā mērķa, kuru tas pasludināja 2006. gada ziņojumā, proti, strādāt ar iestādēm, lai sekmētu labu pārvaldi, un pastiprināt saziņas centienus, lai visi pilsoņi, kuriem varētu būt vajadzība izmantot viņa pakalpojumus, ir pienācīgi informēti, kā to darīt. Iesniegto sūdzību skaita pieaugums apliecina šīs informācijas nozīmi.

Ir jāatceras, ka pēc ombuda lūguma Eiropas Parlamenta veikto izmaiņu rezultātā tam šobrīd ir lielākas pilnvaras. Kopējais izmeklēšanu skaits, kuras ombuds izskatīja 2007. gadā, bija 641. No tām 64 % attiecās uz Eiropas Komisiju, 14% ─ uz Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO), 9 % ─ uz Eiropas Parlamentu un 1 % ─ uz Eiropas Savienības Padomi. Galvenie iespējamo kļūdu veidi pārvaldē bija pārredzamības trūkums, tostarp informācijas atteikums, netaisnīgums, ļaunprātīga pilnvaru izmantošana, neapmierinošas procedūras, novēršama kavēšanās, diskriminācija, nevērība, juridiskas kļūdas un pienākumu izpildes nenodrošināšana. Atsevišķos gadījumos lietas atrisināja.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Eiropas Ombuds N. Diamandouros 2008. gada 19. maijā iesniedza Lūgumrakstu komitejai ziņojumu. Tajā viņš sniedza detalizētu atskaiti par veiktajām darbībām, norādot statistiskus datus un procentus. Saskaņā ar ziņojumu ombudam iesniegto pieņemamo sūdzību skaits ir pieaudzis. Salīdzinot ar 2006. gadu, 2007. gadā to skaits ir pieaudzis no 449 līdz 518. Savukārt nepieņemamo sūdzību skaits, salīdzinot ar 2006. gadu, ir samazinājies. Iemesli sūdzību iesniegšanai bija dažādi. Galvenie sūdzību iemesli bija pārredzamības trūkums, neapmierinošas procedūras, novēršama kavēšanās, diskriminācija, pienākumu izpildes nenodrošināšana un juridiskas kļūdas. Vairums no sūdzībām ─ gandrīz 65 % ─ attiecās uz Eiropas Komisiju. Tikai 9 % no Eiropas Ombudam iesniegtajām sūdzībām attiecās uz Eiropas Parlamentu. Eiropas Ombuds pieminēja arī Eiropas institūciju pieļautās kļūdas. Diamandouros kungs kritizēja Eiropas Komisiju par to, ka tā neievēro juridiskās prasībās un nav publicējusi 2006. gadā ikgadējo ziņojumu par 2005. gadu par pieeju Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

11. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

(Sēdi pārtrauca plkst. 12.35 un atsāka plkst. 15.00.)

SĒDI VADA: G. ONESTA
Priekšsēdētāja vietnieks

12. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

13. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem

13.1. Venecuēla

  Priekšsēdētājs. - Darba kārtības nākamais punkts ir trīs rezolūciju priekšlikumi par Venecuēlu⁽¹⁾.

  José Ribeiro e Castro, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, Venecuēla ir liela valsts un tās iedzīvotājiem ir senas demokrātijas tradīcijas un uzskati. Tomēr diemžēl viņi daudzus gadus ir dzīvojuši šausmīgos apstākļos, kas pasliktinās un kuros tiek pārkāptas viņu pamattiesības. Tādēļ mēs atkal apspriežam šo jautājumu Parlamentā un tādēļ mums ir jānosoda šī situācija.

Citu totalitārisma vadlīniju vidū mēs nosodām personu datu ļaunprātīgu izmantošanu sarakstos politiskas vajāšanas nolūkiem, piemēram, „Taskona sarakstu”, „Maisanta sarakstu” un „Krievu sarakstu”. Nepieņemami ir pasākumi, ko veic Venecuēlā, lai diskvalificētu daudzus pilsoņus un liegtu tiesības kandidēt gaidāmajās vēlēšanās vietējās un reģionālajās institūcijās. Nepieņemama ir cilvēktiesību organizāciju izraidīšana, piemēram, NVO Human Rights Watch pārstāvju izraidīšana gluži vienkārši par to, ka viņi sniedza atbilstošu vērtējumu par situāciju. Šokējošs ir arī fakts, ka iestāžu sekmēta vardarbība un neiecietība ir radījusi jaunus upurus.

Tādēļ mēs nosodām un paužam dziļu nožēlu par jaunā studentu līdera slepkavību, kurš bija šī iestāžu sekmētā vardarbības klimata upuris. Mēs pieprasām noskaidrot lietas patiesos apstākļus un saukt vainīgos pie atbildības.

Mums, eiropiešiem, ir jābūt aktīvākiem. Tikai iedomājieties, kas būtu, ja kas tāds notiktu mūsu valstīs. Vai mēs savās valstīs akceptētu pilsoņu diskvalificēšanu un aizliegumu kandidēt vēlēšanās, kā tas notiek Venecuēlā? Jā nē, tad kā mēs drīkstam pievērt acis uz notiekošo? Kā mēs drīkstam pievērt acis un izlikties, ka nekas nenotiek?

Kā mēs varam akceptēt nostāju, kāda, piemēram, diemžēl ir manas valsts, Portugāles, valdībai, kura noliec galvu Venecuēlas valdības priekšā, īsteno zemošanās politiku un nesen ir kļuvusi par Eiropas “uzņemšanas telpu” tirāniem, par ko man ir kauns? Tas patiešām ir nepieņemami.

Ir būtiski, lai Komisija un Padome stingrāk un skaidrāk pauž savu nosodījumu saistībā ar šiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

  Ewa Tomaszewska, autore. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, ir nepieciešams iegūt detalizētu Julio Soto nāves apstākļu Marakaibo aprakstu. Vēlos paust dziļu līdzjūtību viņa ģimenei. Mēs visi aicinām saukt pie atbildības šī nozieguma vaininiekus un sodīt tos. Mūsu uzmanību pievērš Human Rights Watch novērojumi un komentāri, īpaši tādēļ, ka tā ir neatkarīga organizācija, kas ne no viena nesaņem subsīdijas. Mēs vēlamies paust protestu pret šīs organizācijas darbības aizliegumu. Mēs aicinām pilnībā ievērot vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos un apvienošanās tiesības. Mēs aicinām pilnībā īstenot tiesību aktus, lai aizsargātu sievietes no vardarbības. Mēs aicinām īstenot novembrī gaidāmās vēlēšanas tādā veidā, lai nebūtu iebildumu pret vēlēšanu kampaņu vai pašu procesu. Venecuēlai ir jābūt demokrātiskai valstij, kurā visiem iedzīvotājiem ir līdzvērtīga brīvība, kā tas ir visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

  Renate Weber, autore. − Priekšsēdētāja kungs, vairākus gadus opozīcijas stāvoklis Venecuēlā ir bijis ļoti sarežģīts, un Venecuēlas demokrātijas apšaubīšana ir bijusi pamatota.

Taču šobrīd notiekošais ir pierādījums tam, ka Venecuēlas demokrātija un tiesiskums ir izsmiekls. Administratīvu pasākumu izmantošana, lai aizliegtu iedzīvotājiem 15 gadus ieņemt oficiālus amatus vai kandidēt uz tiem, ir nepieņemama. Tikai tiesām ir jābūt pilnvarām pieņemt šādus lēmumus un tikai pēc tam, kad ir notiesāti nopietnu kriminālnoziegumu nodarītāji.

Šī pasākuma perversitāte ir viegli atpazīstama, ja apzinās, ka vairums no tiem, kuriem noteikts aizliegums, ir politiskās opozīcijas pārstāvji. Tā ir prakse, ko visdrīzāk neizmantos tikai sakarā ar novembrī gaidāmajām vēlēšanām, bet arī turpmākajos vēlēšanu procesos.

Nav pārsteidzoši, ka šī politiskā diskvalificēšana norit laikā, kad no Venecuēlas izraida cilvēktiesību propagandētājus, kuri kritizē pašreizējo valdību, un kad netiek atbilstoši izmeklēti to cilvēku nāves aizdomīgi gadījumi, kuri pauduši kritiku.

Eiropas Parlamentam ir jāpauž Venecuēlas sabiedrībai stingrs viedoklis par to, ka politiska diskvalificēšana ir nedemokrātiska prakse un ka tā ir pretrunā ar pašiem tiesiskuma pamatiem. Mums ir stingri jānoraida Venecuēlas Eiropas lietu ministra vietnieka apgalvojumi, ka Eiropas Parlaments septembrī atteicās balsot par šo rezolūciju, jo uzskatīja to par balsojumu pret pretkorupcijas apkarošanu. Šāds manevrs, lai manipulētu ar Venecuēlas sabiedrības viedokli, ir Eiropas lietu ministra necienīga rīcība. Mēs arī stingri noraidām viņa apsūdzību, ka tas, ko šeit darām, ir uzbrukums suverēnai valstij.

Šī rezolūcija pauž mūsu bažas saistībā ar demokrātijas attīstību un cilvēktiesību ievērošanu valstī, kuras iedzīvotājus mēs ļoti apbrīnojam un cienām.

  Bernd Posselt, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, brutālā Julio Soto slepkavība ir uzskatāma par provizorisku kulminācijas punktu dramatiskam demokrātijas un tiesiskuma sabrukumam Venecuēlā, valstī, kurai Latīņamerikā pirms kāda laika bija pozitīva loma.

Tomēr pašreizējā režīmā pilnībā tiek pārkāptas ne vien cilvēktiesības, bet vēl arī ar lielummāniju sirgstošs diktators cenšas izplatīt savu nehumāno terorisma sistēmu visā kontinentā un pat Eiropā, ja ņem vērā viņa saistību ar Baltkrieviju. Šī iemesla dēļ ir ļoti būtiski, lai mēs visai drīz apturētu šos plānus Venecuēlas iedzīvotāju labā, kā arī citu tautu labā, ko viņš cenšas nopirkt vai šantažēt ar bagātīgajiem naftas krājumiem, lai uzspiestu savu ideoloģiju.

Ja viņš paustu argumentus saistībā ar valsts suverenitāti, es varētu tikai teikt, ka ir būtiskākas lietas par valsts suverenitāti, proti, pamattiesības un vispārējās cilvēktiesības.

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, nav šaubu par to, ka Venecuēlas nesenā, kā arī senākā vēsture ir bijusi traumatiska, un ne visiem notikumiem par iemeslu kalpojusi iekšējā situācija valstī. Patiešām, šajā sakarā, iespējams, daudz lielāka nozīme ir ārējiem faktoriem. Tomēr, neskatoties uz to, kas vai kurš ir vainojams, cietēji galvenokārt ir bijuši civiliedzīvotāji.

Pašreizējai valdībai H. Chávez vadībā acīmredzot ir savtīgi mērķi saistībā ar ASV un tās atbalstītājiem un sabiedrotajiem, tomēr tas nedrīkstētu izraisīt Venecuēlas iedzīvotāju tiesību masveida pārkāpumus, kāda ir tā dēvētā “administratīvā diskvalificēšana” vēlēšanu procesā, vai opozīcijas aktīvistu vajāšanu un slepkavības. Chávez kungam ir jāapzinās, ka, ja viņš vēlas, lai viņa valsts taptu bagāta, viņam ir jānodrošina, lai valdība darbojas, strikti ievērojot demokrātijas robežas un cilvēktiesības. Vardarbības un vajāšanas izmantošana pret iedzīvotājiem tautai radīs vēl lielāku valstisku traumu un ciešanas, un mēs nedrīkstam to pieļaut.

  Leopold Józef Rutowicz, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, rezolūcija par cilvēktiesību pārkāpumiem Venecuēlā ir pamatota ar faktiem un to ir vērts atbalstīt. Diemžēl Venecuēlas sabiedrība daudzus gadus ir pieredzējusi politisko spēku polarizēšanos. Par piemēru varu minēt armijas veiklos gājienus, neiecietību, sabiedrības noslāņošanu labklājības ziņā vai rasu domstarpības. Visos šajos pasākumos visaktīvāk darbojas prezidenta H. Chávez komanda, jo saskaņā ar prezidenta sistēmu viņš var kontrolēt administratīvo pārvaldi un bruņotos spēkus. Cīņu par pieņemtajiem lēmumiem rezultātā Venecuēlas sabiedrības struktūra top līdzīga Kubai, proti, sociālisms ar vēsturiskām un nacionālistiskām iezīmēm. Tas varētu izraisīt valsts karoga un himnas nomaiņu.

Pašreizējās izmaiņas nav būtiski ietekmējušas dzīves standartus, jo Venecuēla ir ļoti bagāta ar dabas resursiem. Tie kalpo par amortizatoru izmaiņu ietekmei un sniedz iespēju īstenot populistu darbības. Situācija ir tik nopietna, ka ar rezolūciju vien nepietiks, lai apturētu pilsoņu tiesību ierobežošanu Venecuēlā. Ir nepieciešama praktiska palīdzība no visām šajā reģionā esošajām valstīm.

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Jau atkal mēs saskaramies ar nepieņemamu un nožēlojamu Eiropas Parlamenta centienu iejaukties, kas jau ir ticis mēģināts pirms Venecuēlas reģionālajām un vietējām vēlēšanām. Pamatā šo debašu iekļaušana darba kārtībā un rezolūcijas priekšlikums ir paredzēti tikai tam, lai atbildētu tiem, kuri atbalsta un veicina jau ilgstoši noritošos un satraucošos centienus iejaukties un destabilizēt demokrātisku un suverēnu valsti.

Mērķis ir acīm redzami veicināt iejaukšanos Venecuēlas iekšlietās, cenšoties iejaukties un izdarot spiedienu no ārpuses, lai panāktu, ka tiek pieņemti lēmumi, ko suverēnas tiesības pieņemt ir tikai Venecuēlas iedzīvotājiem. Tā vietā, lai sagrozītu faktus un lasītu Venecuēlai morāli par demokrātiju, Eiropas Parlamentam vajadzēja iekļaut darba kārtībā debates par ES centieniem īstenot ierosināto, jau noraidīto Eiropas līgumu, pilnībā neņemot vērā Francijas, Nīderlandes un Īrijas iedzīvotāju suverēni pieņemtos demokrātiskos lēmumus, un arī atcerēties par atteikšanos atļaut citiem iedzīvotājiem paust savu viedokli referendumos. Tā vietā, lai iejauktos lietās, par kurām var lemt tikai Venecuēlas iedzīvotāji, Eiropas Parlamentam vajadzētu noraidīt nehumāno Atgriešanās direktīvu, kas neievēro un pārkāpj imigrantu cilvēktiesības, no kuriem daudzi ir no Latīņamerikas.

Šīs iniciatīvas atbalstītājus patiesībā satrauc tikai fakts, ka Venecuēlas iedzīvotāji ir parādījuši piemēru, kas rada ievērojamas problēmas finansiālajām un ekonomiskajām interesēm, kuras kontrolē Eiropas Savienību. Viņi ir parādījuši piemēru tam, kā apstiprināt valsts suverenitāti un neatkarību, kā izveidot patriotisku emancipācijas projektu, panākt progresu un attīstību un kā attīstīt pret imperiālistiem vērstu solidaritāti. Viņi ir parādījuši, ka cilvēkiem ir vērts cīnīties un ka ir iespējama godīgāka, demokrātiskāka un mierīgāka valsts un pasaule. Realitāte liecina, ka labākais veids, kā reaģēt uz Eiropas Parlamenta centieniem iejaukties, ir ievērojamais prestižs un nozīme, kāda Latīņamerikas iedzīvotāju un pasaules skatījumā ir Bolivāra procesam. Tā rezultātā viņiem vajadzētu pārstāt pretendēt uz tiesībām sprediķot visai pasaulei.

  Urszula Krupa, IND/DEM grupas vārdā. – (PL) Šodien mēs apspriežam cilvēktiesību pārkāpumus Venecuēlā, jo netiek ievērotas Venecuēlas konstitūcijā paredzētās pilsoniskās un politiskās tiesības un pašreizējā valdība liedz opozīcijai šīs tiesības. Opozīcijas locekļiem nav iespējams kandidēt vēlēšanās, nepastāv vārda brīvība un starptautisku organizāciju novērotājus izraida. Tādēļ šīs debates ir laba iespēja mums paust savus iebildumus par demokrātijas trūkumu Venecuēlā un ārpus tās.

Patiesībā šīs debates ir arī iespēja aicināt paust taisnību sabiedrībā un politikā. Venecuēlas prezidents ir padevies kārdinājumam iegūt pilnīgu varu. Arī daudzu citu valstu vadītāji un imperatori centās pakļaut cilvēkus, kuriem bija atšķirīgs viedoklis vai kuri bija nabadzīgāki. Chávez kunga kreisā spārna doktrīna ir pazīstama kā kristiešu sociālisms, tomēr tai ir maz kā kopīga ar baznīcas sociālo mācību. Šī iemesla dēļ Venecuēlas bīskapu pārstāvji kritizēja demokrātijas trūkumu. Šajā sakarā prātā nāk evaņģēlija stāsts par skabargu un baļķi.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). - (LT) Ir pagājuši desmit gadi, kopš Hugo Chávez kļuva par Venecuēlas prezidentu. Venecuēlas 1999. gada konstitūcija bija izcila iespēja, lai stiprinātu tiesiskumu un garantētu cilvēktiesību ievērošanu valstī. Tomēr šodien mums ir jāatzīst, ka šī vēsturiskā iespēja ir palaista garām. Mums ir zināms, ka Venecuēlā, ko pārvalda prezidents H. Chávez, pieļauj politisko oponentu diskriminēšanu un kritizēšanu, to pat veicina. Venecuēlā, ko pārvalda H. Chávez, tiesu iestādes vairs nav neatkarīgas, un mums arī ir labi zināma situācija, ar kādu šajā valstī saskaras apvienības un prese. Mūsu rezolūcija šodien ir drīzāk atgādinājums prezidentam H. Chávez, ka konstitūcija nav tikai papīra gabals, ka tās noteikumi ir jāīsteno dzīvē.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Parlaments apspriedīs ļoti dramatisko un traģisko situāciju Kongo, kur upuru skaits sasniedz simtus vai pat tūkstošus. Salīdzinot ar to, stāvoklis Venecuēlā šķiet daudz mazāk nopietns. Tas skar vēlēšanu tiesību pārkāpumus un izraidīšanu no valsts. Tomēr ir notikusi pirmā slepkavība. Ir nogalināts studentu līderis.

Tomēr pat pašlaik ir būtiski izvirzīt šo jautājumu apspriedei, jo mums jāatceras, ka katrs šāds process sākas ar demokrātisko tiesību pārkāpumiem. Pirmais posms vienmēr ir ļaunprātīga varas izmantošana, kad nav citu argumentu, un pēc tam seko slepkavība. Tādēļ rezolūcijai ir nozīme. Tā kalpo par signālu vai atgādinājumu, ka šis bīstamais process ir pamanīts brīdī, kad mums vēl ir iespējams uzraudzīt un novērst genocīdu.

  Georgios Toussas (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, ir acīmredzams, ka īsi pirms Venecuēlas vēlēšanām ir veikti nepārprotami un nepieņemami centieni iejaukties šīs valsts iekšējā attīstībā ar viennozīmīgu mērķi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Situācija Venecuēlā ir ievērojama un nozīmīga uzvara darba ņēmējiem Eiropā un pasaulē kopumā, jo, neskatoties uz sarežģījumiem un šķēršļiem un Amerikas imperiālisma pārstāvju iejaukšanos, neseno notikumu attīstības ietvaros šajā valstī ir īstenoti pozitīvi pasākumi un ir atrisinātas darba ņēmēju problēmas.

Īstenotie centieni ir nepieņemami, un vēlamies izmantot šo iespēju, lai nosodītu to politisko spēku rīcību, kuri, izmantojot šo rezolūciju, iejaucās Venecuēlas iekšlietās.

Nobeigumā vēlos teikt, ka septiņiem parlamentāriešiem Eiropas Parlamenta sēdes laikā nav iespējams uzņemties atbildību par tautas nosodīšanu, kas cīnās par brīvību un pašreizējo vajadzību nodrošināšanu. Cilvēku tiesības pašiem noteikt savu nākotni nav apspriežams jautājums, un mums tas ir jārespektē.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, domājot par demokrātiju, tiek domāts par cilvēktiesībām. Vārda brīvības un balsošanas tiesību nozīme visos valdības līmeņos ir labi saprotama. Venecuēlā jau gadiem ilgi nav pastāvējušas šādas iespējas. Tā ir valsts, kurā plaukst korupcija un kuru pašreiz pārvalda H. Chávez. Viņa valdības ietvaros tiek rakstītas vēstures lappuses par opozīcijas locekļu iebiedēšanu, opozīcijas partiju locekļu noslepkavošanas gadījumiem un cilvēktiesību aizstāvju un NVO pārstāvju piespiedu izraidīšanu. Papildus tam Venecuēla šobrīd izmanto tā dēvētos pārbaužu sarakstus ne tikai, lai atturētu pilsoņus no oficiāliem amatiem, bet arī lai atņemtu viņiem tiesības brīvi balsot par kandidātiem, kuriem viņi dod priekšroku. Mēs kā demokrātiska struktūra varam Venecuēlu lūgt ievērot starptautiskos demokrātijas standartus, kas ļautu Venecuēlas iedzīvotājiem izmantot pamattiesības, brīvību brīvi un atklāti kritizēt varas pārstāvjus un ar vēlēšanu starpniecību bez bailēm mainīt valdību.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, prezidents H. Chávez ir bijis sava veida Eiropas kreiso mīlulis. Manā skatījumā īpaši atzīmējams ir tas, ka viņu aizstāvēja bijušais Londonas mērs Ken Livingstone. Pateicoties tam, viņa slikto slavu mazliet aizsedza viltots cienījams stāvoklis. Protams, prezidents H. Chávez pārvaldīja Venecuēlas iedzīvotāju tiesību un brīvību ierobežošanu. Viņš mazināja politisko brīvību, tiesiskumu, tiesu neatkarību un plašsaziņas līdzekļu un arodapvienību brīvību. Tādi politiķi kā Livingstone kungs, kuri apstiprina tādus līderus kā prezidents H. Chávez, mazina patiesu demokrātiju un atklāj arī savu patieso būtību.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Komisija ar lielu interesi seko notikumu attīstībai Venecuēlā. Valsts gatavojas reģionālajām un vietējām vēlēšanām, kas notiks 23. novembrī.

Ir vērts atzīmēt, ka pēdējo gadu laikā Venecuēlā ir notikuši vairāki demokrātiski vēlēšanu procesi. Dažus no tiem uzraudzīja Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas, kuras secināja, ka kopumā tie atbilst starptautiskajiem standartiem un valsts tiesību aktiem. Daži no vēlēšanu procesiem nebija demokrātiski, piemēram, pēdējais referendums, jo mēs nebijām uzaicināti.

Komisija apzinās problēmas, ko pauda daži no jums, kā arī daudzi Venecuēlas sabiedrības sektori saistībā ar “diskvalifikāciju” konstitucionālismu. Daži uzskata, ka to mērķis ir radīt šķēršļus opozīcijas dalībai novembrī gaidāmajās vēlēšanās.

Komisija ir ņēmusi vērā paskaidrojumus, ko dažādos gadījumos saistībā ar šo valsts kontroliera ierēdņiem piemēroto “administratīvo sankciju” konstitucionālismu ir sniegušas Venecuēlas iestādes.

Mēs uzsveram, cik būtiski ir saskaņā ar konstitūciju un tiesiskuma principu nodrošināt visiem iedzīvotājiem tiesības piedalīties vēlēšanās. Mēs ceram, ka gaidāmās vēlēšanas stiprinās Venecuēlā demokrātiju un ka rezultāti atspoguļos visas Venecuēlas sabiedrības viedokli.

Mēs aicinām visus dalībniekus iesaistīties vēlēšanu procesā, paužot iecietību, esot pilsoniskiem un cienot viedokļu plurālismu.

Komisija arī apzinās, ka no Venecuēlas izraidīja Human Rights Watch pārstāvjus. Mēs sadzirdējām tos, kuri nosodīja šo lēmumu, kas negatīvi ietekmē vārda brīvības tiesības un ir akts, kas demonstrē neiecietību pret kritiku. Šajā kontekstā mēs uzsveram, cik nozīmīgi ir tas, ka ES atsaucas uz vārda un viedokļu brīvību. Vārda brīvība ir viena no cilvēku pamattiesībām un demokrātijas un tiesiskuma stūrakmens.

Vēlos apliecināt Parlamentam, ka Komisija turpinās rūpīgi sekot notikumu attīstībai Venecuēlā. Komisijas apņemšanās atbalstīt demokrātijas attīstību un sekmēt cilvēktiesību ievērošanu turpinās izpausties mūsu sadarbības politikā un attiecībās ar Venecuēlu.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks pēc pēcpusdienas debatēm.

(1) Sk. protokolu.

13.2. Kongo Demokrātiskā Republika: sadursmes austrumu robežu zonā

  Priekšsēdētājs. - Darba kārtības nākamais jautājums ir par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par Kongo Demokrātisko Republiku: sadursmēm austrumu robežu zonā⁽¹⁾.

  Renate Weber, autore. − Priekšsēdētāja kungs, konflikts Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) dziļi traumē tās sabiedrību.

Kopā ar citām zvērībām ilgus gadus kā ieroci karā lieto arī izvarošanu, no kā cieš desmitiem tūkstoši sieviešu un meiteņu. Ar mūsu empātiju nepietiek. Nav šaubu, ka Kongo norisinās genocīds pret sievietēm un mēs vairs nevaram atļauties izlikties neredzam šo briesmīgo situāciju. Ar vārdiem nepietiek, lai aprakstītu šausmas, kas jāpārcieš šīm sievietēm. Neapšaubāmi, nemiernieku sadursmes austrumu provincēs izraisīs arvien vairāk vardarbības aktu, arī seksuālās vardarbības.

Cik sievietēm un meitenēm ir jāmirst, jāpārcieš grupveida izvarošana, pakļaušana verdzībai, inficēšana ar HIV un izstumšana no viņu kopienām, līdz mēs nolemsim nopietni iesaistīties starptautiskā līmenī, aplūkojot šo jautājumu ilgtermiņā? Seksuālu vardarbību pret meitenēm un sievietēm nevajadzētu paciest. Ir jābeidzas vainīgo nesodāmībai, un KDR austrumu provincēs ir jāatjauno tiesiskums.

Mums visiem ir jāatzīst, ka šī situācija prasa daudzpusīgu pieeju. Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu provincēs ir nepieciešams panākt mieru, iedibināt tiesiskumu un izglābt sabiedrību no nabadzības jūga. Tas nozīmē, ka tiesiskums jāievēro, arī izmantojot Kongo dabas resursus.

  Giovanna Corda, autore. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas kungi, pirmkārt, lūdzu, pieņemiet mana kolēģa Hutchinson kunga atvainošanos, jo viņš šodien nevar būt kopā ar mums.

5 400 000 cilvēku — tas ir Kongo Demokrātiskās Republikas konflikta upuru skaits. Ik dienas mirst 1500 cilvēku. Šie cilvēki ir sievietes, kas nav pārcietušas viņām nodarītos sakropļojumus, tie ir nemiernieki vai Kongo armijas karavīri, tie ir arī bērni karavīri, kurus nozog vecākiem, tās ir mazas meitenes, kuru īsais mūžs šajā pasaulē būs izrādījies murgs.

Šīs vardarbības sekas, kuras es tikko minēju, nav nekas salīdzinājumā ar vardarbību, kas Kongo Demokrātiskajā Republikā norisinās pārāk ilgi, vardarbību, kas ir kļuvusi biežāka un plašāka pēdējo nedēļu laikā, un tas viss notiek, kamēr starptautiskā sabiedrība ir pilnīgi vienaldzīga. Taču mūsu savāktie ziņojumi ir nosodoši — nosodoši pret karavīriem dažādos nemiernieku grupējumos, nosodoši arī pret valdības spēkiem, kas tā vietā, lai aizsargātu iedzīvotājus, viņus apdraud, nosodoši pat pret ANO, kura nespēj nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību.

Tādējādi rezolūcija, par ko mēs debatējam, ir izstrādāta, lai brīdinātu starptautisko sabiedrību par to, kas notiek, un attiecīgi piedāvā vairākas ļoti praktiskas prasības, lai nodrošinātu ātru un noturīgu šī konflikta atrisinājumu.

No šīm prasībām Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa uzsvaru liek uz vairākiem punktiem: pirmkārt, pastiprināt ANO misiju ar Eiropas personālu, kurš spētu sarunāties ar iedzīvotājiem, un, otrkārt, mēs aicinām Kongo augstākās politiskās un militārās iestādes darīt visu, kas ir to spēkos, lai Kongo armijas karavīri beidzot pārtrauktu savas zvērības.

  Raül Romeva i Rueda, autors. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos uzsvērt vairākus jau minētus aspektus attiecībā uz situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā.

Pirmais ir acīmredzams — konfliktam, par kuru runājam, ir daudz iemeslu. Mēs runājam par problēmu, kas attiecas uz piekļuvi resursiem. Mēs arī runājam par nesodāmību, ar kādu šie resursi tiek izmantoti, par nesodāmību, ar kādu daži cilvēki “klejo” pa šo reģionu, pastrādājot zvērības, par kurām viņus pie atbildības nesauc ne vietējās varas iestādes, ne starptautiskie spēki, un, treškārt, par nesodāmību, ko rada pastāvīga starptautiskā bruņojuma klātbūtne, kurš turpina nonākt šajā reģionā.

Man šķiet, ka šīs trīs sastāvdaļas un saikne starp tām ir konflikta pamatā, jo tās, pirmkārt, uzsver vajadzību veikt analītisku pārskatu par Apvienoto Nāciju Organizācijas klātbūtni reģionā.

Otrkārt, mums ir ļoti uzmanīgi jāpēta jautājums par vardarbību, kas tiek vērsta pret sievietēm, proti, seksuālo vardarbību. Šis ir jautājums, ko Parlamentā esam apsprieduši jau iepriekš. Mums vajadzētu izmantot šo iespēju, lai no jauna uzstātu uz to, ka gan Apvienoto Nāciju Organizācija, gan Eiropas Savienība prasa, lai izvarošana un it sevišķi spīdzināšana, kā arī sieviešu ļaunprātīga izmantošana seksuālo vajadzību apmierināšanai tiktu uzskatītas par kara noziegumiem. Mēs esam aicinājuši uz to visos attiecīgajos forumos jau sen.

Ir arī trešais aspekts, ko, šķiet, vajadzētu uzsvērt — visas šīs problēmas pamatā ir viens no lielākajiem bagātības avotiem pasaulē, proti, dimanti. Saistībā ar šo pamatproblēmu izšķiroša nozīme ir tam, lai tiktu konsekventi un precīzi piemēroti uzraudzības mehānismi, piemēram, Kimberli process.

Lūdzu, ļaujiet jums atgādināt, ka nākamajā nedēļā Apvienoto Nāciju Organizācijā sāksies debates par starptautiska ieroču eksporta līguma pieņemšanu. Es uzskatu, ka šī ir ļoti laba iespēja uzsvērt, ka šim jautājumam ir ārkārtīgi būtiska nozīme saistībā ar pašreizējo situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā.

  Erik Meijer, autors. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, Kongo iedzīvotājiem kļūst arvien būtiskāk atrast veidu, kā izdzīvot, ja joprojām nav iespējams izveidot centralizētu valdību. Mums vajadzētu steidzamības kārtā censties novērst visus apstākļus, kas ir par iemeslu tam, ka iedzīvotāj tiek pakļauti vardarbībai un ekspluatācijai, piespiedu pārvietošanai vai badam.

Kādēļ Kongo koncentrējas visas iespējamās Āfrikas problēmas? Kongo sākotnēji bija koloniāls derīgo izrakteņu ieguves projekts grūti sasniedzamajā Āfrikas vidienē. Nebija Kongo tautas ar kopīgām interesēm vai mērķiem, bet bija vienīgi daudzas tautas nošķirtās teritorijās.

Kad Kongo gandrīz pirms 50 gadiem atguva neatkarību, toreizējie karojošie politiķi kļuva zināmi visā pasaulē. Tshombe un Kalonji, būdami cieši ieinteresēti derīgo izrakteņu ieguvē, tiecās atšķelt savu dabas resursiem bagāto dienvidaustrumu reģionu no pārējās valsts. Vienīgais progresīvais domātājs Patrice Lumumba, kurš ar lepnumu uzskatīja, ka vienotai valstij ir nopietna nākotne, tika steigšus apklusināts.

Pēc tam militārais diktators Mobutu vadīja valsti kā privātu uzņēmumu, kas ilgu laiku bija pakļauts viņa untumiem. Cerība, ka Mobutu nāve beidzot būtu Kongo progresa sākums, ir sagrauta.

Otrajam prezidentam pēc Mobutu¸ Kabila kungam, nav izdevies iedvesmot vai kontrolēt lielas valsts teritorijas. Kongo pašreizējās iespējas nosaka neveiksmīgās vēlēšanas, kuru rezultāti ir bijuši strīdīgi, jau sākoties to norisei, un pilnīgi noteikti nav vispārēji atzīti, jo notiek masveida migrācija no kaimiņos esošajām austrumu provincēm. Vēlēšanu rezultātus neatzīst arī reģionālie pārvaldītāji, kurus interesē derīgo izrakteņu ieguve un kuriem ir nemiernieku armijas. Laiks rādīs, vai joprojām ir iespējams kopējs risinājums vienotai Kongo.

  Ewa Tomaszewska, autore. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, Kongo patlaban atrodas daži poļu garīdznieki kopā ar garīdzniecību no citām valstīm. Viņi strādā savās misijās, lai pasargātu civiliedzīvotājus, galvenokārt sievietes un bērnus, no vardarbības. Polijas bruņotie spēki arī ir iesaistīti miera misijās. Tādēļ es jūtu, ka trauksmainie notikumi Kongo skar mani personīgi.

Īpašas bažas ir paustas par situāciju Ziemeļu Kivu un miera uzturēšanu Ituri reģionā. Jau daudzus gadus šausminoši slaktiņi, sieviešu un meiteņu izvarošana, kā arī bērnu iesaukšana karadienestā šajā valstī ir bijušas ikdienišķas parādības. Mēs aicinām Kongo Demokrātiskās Republikas valdību un Ruandas valdību uzsākt konstruktīvu dialogu, kas ļautu Kongo izkļūt no šīs humanitārās katastrofas.

Es vēlos uzsvērt kaut ko ļoti būtisku. Patiesais iemesls, kādēļ šis konflikts pierima, bija tas, ka Dienvidāfrikas strādnieki atteicās izkraut Ķīnas ieročus. Mēs aicinām Lielo ezeru reģiona valdības uzsākt sarunas, lai pārtrauktu vardarbību Kongo. Es vēršos pie Eiropas Komisijas, lai tā palielinātu medicīnisko palīdzību Kongo civiliedzīvotājiem. Palīdzība ir īpaši nepieciešama izvarošanas procesā inficētajām sievietēm un meitenēm.

  Bernd Posselt, atzinuma sagatavotāja vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) patlaban ir tādā pašā situācijā kā Eiropa pēc Trīsdesmitgadu kara, kad sabruka tiesiskums. Tomēr Kongo cieš daudz lielākā mērā. Pa valsti klejo formās tērptu vīru grupējumi, no kuriem vieni sevi dēvē par “oficiālo armiju”, bet citi — par “privāto armiju”. Patiesībā tās visas ir noziedznieku bandas, kas izlaupa valsti un slepkavo, izvaro un aplaupa civiliedzīvotājus. Miers Kongo neatgriezīsies, kamēr netiks no jauna ieviests vismaz kaut kas līdzīgs tiesiskumam reģionālā un valsts līmenī.

Šī iemesla dēļ mūsu uzdevums Eiropas Savienībā ir, pirmkārt, sniegt humāno palīdzību, bet, otrkārt, nodrošināt, lai šajā valstī būtu kaut minimāla nacionālā drošība. Mēs ne tuvu nevaram to izdarīt, un iejaukšanās, kas notika Kongo — un šeit mums ir jābūt paškritiskiem —, acīmredzami nebija tik veiksmīga, kā mēs būtu gribējuši.

Šī iemesla dēļ ir ļoti būtiski, lai mēs nekavējoties sāktu plānot, kā mēs varam no jauna nodrošināt stabilitāti šajā valstī Āfrikas sirdī ar jebkādiem mūsu rīcībā esošiem miermīlīgiem un, ja vajadzīgs, militāriem līdzekļiem vai pat izmantojot miera uzturēšanas spēkus. Mēs vēl neesam nonākuši pie šī punkta, taču mums tas ir jāapspriež. Lūkojoties uz Kongo, un man ir bijušas vairākas iespējas lidot pāri šai valstij, jūs saprotat, ka Kongo robežojas ar visiem Āfrikas reģioniem, kas nav raksturīgi nevienai citai Āfrikas valstij.

Mums nevar būt stabils Āfrikas kontinents bez stabilas Kongo, tādēļ šajā sakarībā mums ir ļoti būtiski pienākumi.

  Tunne Kelam, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mēs esam ārkārtīgi nobažījušies par vardarbības atjaunošanos Kongo austrumu provincēs. Tādēļ mēs aicinām visas iesaistītās puses nekavējoties atgriezties pie miera procesa, ko tās janvārī apņēmās virzīt.

Es gribu atzīmēt trīs punktus. Pirmkārt, Kongo valdībai ir jāuzņemas īpaša atbildība un jāizbeidz plaši izplatītā seksuālā vardarbība pret sievietēm un bērniem, ko šajā iekšzemes karadarbībā izmanto kā ieroci. Otrkārt, būtu jāizdara starptautisks spiediens uz KDR valdību un Ruandas valdību, lai liktu tām atsākt konstruktīvu dialogu. Treškārt, mēs aicinām visas ES valdības nekavējoties sniegt īpašu atbalstu Austrumkongo iedzīvotājiem.

  Katrin Saks, PSE grupas vārdā. – (ET) Dāmas un kungi, šodien mēs apspriežam ļoti sarežģītu reģionu, un man šķiet, ka mēs to galvenokārt apspriežam, lai uzsvērtu, cik slikta ir situācija, bet nevis tāpēc, ka mums ir skaidrs, kā situāciju atrisināt. Es savukārt gribētu izdarīt pāris komentāru, lai arī es atkārtošu to, ko jau teikuši iepriekšējie runātāji, arī Kelam kungs.

Lai atrastu izeju no šīs krīzes, galvenais ir atbalstīt Kongo Demokrātisko Republiku. Vardarbība tikai izraisa jaunu vardarbību. Es neteiktu, ka vīriešu dzīvība ir kaut kā nebūtiskāka vai ka vardarbība pret vīriešiem ir pieļaujama, taču sieviešu un bērnu situācija Kongo patiesi ir šausmīga, un viņiem būtu jāvelta īpaša uzmanība. Es vēršos pie starptautiskās sabiedrības, pie ANO Drošības padomes, lai tās uzlabotu palīdzību, pie Padomes un Komisijas, lai tiktu sniegta medicīniskā palīdzība — pirmām kārtām lielākajai riska grupai. Noteikti svarīga ir arī konkrēta palīdzība no dalībvalstīm.

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu reģions pēdējos gados ir bijusi vieta, kur notikuši slaktiņi, kā arī dažādi ārkārtīgi nežēlīgi un sadistiski noziegumi pret cilvēkiem, un tajos galvenokārt ir cietuši nevainīgi civiliedzīvotāji — arī daudzas sievietes un bērni.

Āfrikas Savienība, ES un ANO ir izrādījušās apkaunojoši nespējīgas mērķtiecīgi rīkoties, lai ieviestu mieru šajā reģionā. Tam par iemeslu galvenokārt ir bijis tas, ka nav tikuši nodrošināti nepieciešamie resursi, lai efektīvi aizsargātu vietējos iedzīvotājus, sniegtu tiem ļoti nepieciešamo īpašo palīdzību, kā arī lai tiešām palīdzētu atrast iespējamu politisku risinājumu pastāvīgajiem konfliktiem. Cerēsim, ka šī rezolūcija palīdzēs pastiprināt atbalstu mieram Kongo un, arī svarīgi, varbūt atturēs tās ļaunprātīgās valdības visā pasaulē, kuras piegādā bruņojumu Kongo karojošajām pusēm, no šādas rīcības.

  Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, miera līgums, kas tika panākts Gomas pilsētā 2008. gada 28. janvārī neatrisināja problēmas un arī neatnesa mieru Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu teritorijās. Sieviešu un pat mazu meiteņu izvarošana turpinājās, tāpat arī turpinājās laupīšana un civiliedzīvotāju un bērnu piespiedu iesaukšana bruņotajos spēkos. Visas konflikta puses pastrādāja zvērības. Es varētu minēt nemiernieku grupas, Ruandas Atbrīvošanas demokrātisko spēku kaujiniekus un Kongo armiju. Sadursmes atsākās, pierādot, ka karš, kas sākās vairāk nekā pirms četriem gadiem, turpinās un pieņemas spēkā. No Ziemeļu Kivu nesen ir saņemta satraucoša informācija par upēs izgāztiem simtiem līķu un vairāk nekā simtiem tūkstošu pārvietotu cilvēku.

Karš nes ne vien upurus, bet arī postījumus, vairo jau tā akūto badu un degradē plašus sabiedrības slāņus. Kongo varas iestādes un armija vienas pašas nespēs atrisināt reģiona problēmas. Ir nepieciešama starptautiska palīdzība, arī no Eiropas Savienības. Steidzami vajadzīga materiālā palīdzība pārtikas un medicīniskās palīdzības veidā. Nāciju Eiropas grupa pilnībā atbalstīs šo rezolūciju Parlamentā. Pirmajā vietā jābūt katra cilvēka labklājībai un viņa tiesībām uz dzīvību un mieru.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, mums, kuri dzīvo miermīlīgās, civilizētās sabiedrībās, Kongo pārciestās zvērības ir neiedomājamas. Kā mēs varam sniegt praktisku palīdzību tādiem cilvēkiem kā Kongo iedzīvotāji? Tiešu militāru iejaukšanos var veikt un humāno palīdzību var nodrošināt vienīgi starptautiskā līmenī Apvienoto Nāciju Organizācijas pārraudzībā, taču atkal un atkal mēs redzam, kā šādu atpalikušu valstu vadītājiem tiek ļauts izlaupīt savas valstis un baudīt savu bagātību Rietumos. Pasaules stabilajām un miermīlīgajām valstīm vajadzētu apvienoties, lai nodrošinātu, ka milzīgas bagātības nevar nozagt un tad nesodīti noguldīt Rietumu bankās.

Vajadzētu slēgt starptautiskus līgumus, lai nodrošinātu, ka šādu valstu vadītāji nevar dzīvot no negodīgiem ienākumiem. Šī vismaz būtu viena maza daļiņa no kopēja risinājuma, kā palīdzēt attīstīt stabilitāti tādās valstīs kā Kongo.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, kauju atsākšanās Kongo austrumdaļā ir cilvēktiesību izsmiešana un demokrātijas apklusināšana. Par spīti Gomas miera līgumam, kas tika noslēgts šāgada janvārī, ir turpinājusies cilvēka pamattiesību neievērošana: tiek izvarotas visu vecuma grupu sievietes, pastrādāti slaktiņi un tiek vervēti bērni karavīri. Tik nestabilu situāciju nevar ignorēt. Mums jāizmanto sava ietekme, kas ir viena no stiprākajām starptautiskajā sabiedrībā, un jāaicina ieviest mieru, sadarbību un stabilitāti šajā reģionā.

Mēs arī varam izmantot šo ietekmi, lai nosodītu Laurent Nkuda nesenos izteikumus. Viņš aicināja gāzt ievēlēto un likumīgo Kongo valdību. Kongo armijai vienai pašai nepietiek cilvēku, tehnisko un finanšu resursu, lai veiktu savus uzdevumus Austrumkongo. Taču pasaules līmeņa paziņojums, piemēram, šomēnes Amerikā parakstītais “Akts par atbildību par bērnu karavīru vervēšanu un izmantošanu”, mums visiem atgādina, ka šādām valstīm un varas iestādēm var piedāvāt palīdzību, lai cilvēktiesību pārkāpējus nodotu tiesai.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Komisija arī ir nobažījusies par degradēto situāciju Kongo Demokrātiskās Republikas austrumdaļā, kas palielina sasprindzinājumu jau tā nopietni cietušajos iedzīvotājos. Tā arī ir sevišķi norūpējusies par plašajiem cilvēktiesību pārkāpumiem šajā reģionā, arī vardarbību pret sievietēm un bērnu karavīru pastāvīgo iesaistīšanu konfliktā.

Komisija atkāroti pauž pārliecību, ka pašreizējai krīzei, kurā iesaistītas Kinšasas un Kongo nemiernieku grupas, nav militāra risinājuma. Tomēr mēs mudinām visas šī konflikta puses steigšus atsākt sarunas un veicināt drosmīgu politisku kompromisu panākšanu, ņemot vērā saistības, par ko vienošanās tika panākta 2008. gada janvārī tā sauktajos Actes d’engagement de Goma.

Šajā saistībā ir ārkārtīgi svarīgi atjaunot pietiekamu uzticēšanos starp visām ieinteresētajām pusēm, kas tieši ir iesaistītas Kongo konfliktā. Sākotnējais pasākums būtu, ka visas puses bez izņēmuma nekavējoties ievēro patiesu pamieru, lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas nodrošināto militārās darbības pārtraukšanas plānu.

Turklāt ir jāpatur prātā, ka starp konflikta pamatiemesliem ir arī tās dramatiskās problēmas, ko rada ārvalstu bruņoto grupu atrašanās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijā, jo īpaši tas attiecas uz Ruandas Atbrīvošanas demokrātiskajiem spēkiem (RADS) no Ruandas. Šajā jautājumā lielākā daļa KDR saistību, ko tā uzņēmās saskaņā ar Nairobi paziņojumu, vēl ir jāizpilda.

Ņemot vērā daudzās problēmas, kas Kongo Demokrātiskajai Republikai vēl ir priekšā, Komisija stingri aizstāv to, ka ANO miera uzturēšanas misijas mandāts jāatjauno un, kur iespējams, jāpastiprina, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību iedzīvotājiem un atbalstu Kongo armijai cīņā ar ārvalstu bruņotajām grupām.

Papildus ES veicināšanas grupas nerimstošajiem pūliņiem ir svarīgi nodrošināt plašāku Āfrikas diplomātu (arī Āfrikas Savienības) dalību KDR austrumdaļas konfliktu risināšanā, īpaši teritorijās, kur ilgtspējīga risinājuma panākšanu ievērojami atvieglotu cieša sadarbība starp kaimiņvalstīm, it sevišķi starp Kongo Demokrātisko Republiku un Ruandu.

Attiecībā uz mūsu atbalstu konflikta skarto zonu iedzīvotājiem, Komisija turpinās sniegt atbalstu, sadarbojoties gan humānās palīdzības, gan attīstības jomā.

Proti, saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumiem (jautājums ir iekļauts visās rezolūcijās) ir svarīgi uzsvērt, ka veselības jomā Kongo Demokrātiskajā Republikā Komisija ir aktīvi darbojusies kopš 1994. gada. Patlaban tā ir viena no galvenajām mūsu sadarbības jomām

Papildus humānajai palīdzībai mēs pašlaik sniedzam stratēģisku un finansiālu atbalstu Kongo varas iestādēm, lai uzlabotu medicīnisko pakalpojumu kvalitāti un medicīniskā personāla kvalifikāciju.

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šopēcpusdien debašu beigās.

(1) Sk. protokolu.

13.3. Birma

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par Birmufn.

  Zdzisław Zbigniew Podkański, autors. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, Birmas militārajai huntai nav izdevies turēt solījumus, ko tā deva starptautiskajai sabiedrībai pēc tā sauktās Safrāna revolūcijas. Tai arī nav izdevies uzlabot situāciju valstī, un tāpēc sabiedrība protestē un pieprasa savas likumīgās tiesības. Plašo protestu brutālā apspiešana šāgada septembrī un masveida apcietināšana neiznīcinās demokrātiju un attīstību.

Birmai jāpievēršas demokrātijas principu ievērošanai un jānodrošina vārda brīvība, biedrošanās un pulcēšanās brīvība, daudzpartiju sistēma, kā arī jāatbrīvo politieslodzītie. Tai ir arī jāattīsta neatkarīga tiesu vara un jāizbeidz etniskā tīrīšana. Birmai ir vajadzīga palīdzība. Tādēļ ir nepieciešams, lai vairāk iesaistītos Apvienoto Nāciju Organizācija, tās ģenerālsekretārs, Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, Eiropas Komisija un to valstu valdības, kurām ir ietekme uz Birmas varas iestādēm. Nāciju Eiropas grupas vārdā, kuru pārstāvot es uzstājos, un autoru vārdā vēlos paust atbalstu šai rezolūcijai, ko es iesaku Parlamenta deputātiem.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs, šī ir sestā Eiropas Parlamenta rezolūcija par Birmu pēdējo divu gadu laikā, bet nešķiet, ka necilvēcīgā Birmas militārā hunta būtu kaut mazliet ņēmusi vērā to, ko domā vai saka ES. Pa to laiku Birmas vienkāršie pilsoņi turpina ciest apspiestību, vajāšanu un nabadzību, kuras ir izraisījusi brutālā, anahroniskā un kaunpilnā nostāja, ko ir ieņēmis bezsmadzeņu militārais režīms, kurš kontrolē šo valsti. Diktatori, protams, turpina kļūt bagātāki un turpina piekopt izšķērdīgu dzīvesveidu uz pilsoņu ciešanu rēķina.

Šķiet, ka rezolūcijām ir maza ietekme uz šiem militārajiem noziedzniekiem, un, manuprāt, tā galvenais iemesls ir tas, ka tādas valstis kā Ķīna, Indija un Krievija turpina Birmu atbalstīt ekonomiski un politiski. Man šķiet, ka nu mūsu uzmanību vajadzētu vērst nevis uz pašu Birmu, bet gan uz šīm trijām valstīm. Ir skaidri tām jānorāda, ka šīm valstīm jāpārtrauc palīdzēt cietsirdīgajiem un neprātīgajiem Birmas militārajiem ģenerāļiem, jo citādi to attiecības ar ES nopietni un neatgriezeniski cietīs.

  Józef Pinior, autors. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, Birma ir kļuvusi par turpat vai pastāvīgu debašu tematu šajā Parlamentā. Mēs atgriežamies pie situācijas Birmā katrā Eiropas Parlamenta Strasbūras sesijā.

Gaidāmā ES un Āzijas valstu augstākā līmeņa sanāksme (ASEM) ir iespēja Eiropas Savienībai, ko pārstāv Francijas prezidentūra, uzdot dažus būtiskus jautājumus saistībā ar Birmas varas iestādēm. Pirmais ir politieslodzīto atbrīvošana. Saskaņā ar Amnesty International Birmā patlaban ir 2100 politieslodzīto. Otrais ir ieslodzīto spīdzināšanas pārtraukšana. Birmā joprojām pastāv risks ciest no spīdzināšanas. Treškārt, Birmas armijas darbībām jābūt profesionālām. Tai ir jāievēro cilvēktiesības militārās operācijās pret etniskajām minoritātēm, patlaban sevišķi pret karenu tautu. Eiropas Savienība nevar pieļaut vardarbību un noziegumus pret cilvēci.

Visbeidzot Eiropas Savienības politikai ir jādod jūtami rezultāti. Mums ir jāapsver, vai sankcijas vairāk ietekmē Birmas vadītājus vai tās tautu. Mūsu politikai jābūt gudrai. Eiropas Savienībai ir jāpārdomā tās politika attiecībā uz sankcijām pret Birmu. No vienas puses, tādēļ mums ir jāuzstāj, lai tiktu ievērotas cilvēktiesības un demokrātiskās brīvības. No otras puses, starptautiskajai sabiedrībai ir jāpieņem efektīva politika pret Birmu.

  Raül Romeva i Rueda, autors. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, rītdienas Āzijas un Eiropas sanāksme (ASEM) Pekinā sniedz lielisku iespēju Eiropas Savienības valstu un valdību vadītājiem, kuri tajā piedalās, atkal norādīt uz satraucošo cilvēktiesību situāciju Birmā.

Kā jau pieprasīts vēstulē no Amnesty International, Padomes priekšsēdētājam Nicolas Sarkozy kā ASEM līdzpriekšsēdētājam būtu katrā ziņā lietderīgi paust Eiropas ļoti lielās bažas par vairāk nekā 2100 politieslodzītajiem un arī prasīt viņu tūlītēju atbrīvošanu.

Cits jautājums, kas rada bažas, ir pašreizējā militārā ofensīva pret karenu kopienām valsts austrumdaļā, kur ir notikusi lielākā militārā operācija pēdējā desmitgadē. Operācijas tiešais mērķis ir civiliedzīvotāji, un tas ir izraisījis 150 000 cilvēku pārvietošanu valsts iekšienē. 2006. gada jūnijā Amnesty International pierādīja, ka šāda rīcība tiešām bija noziegums pret cilvēci.

Turklāt, kā cita starpā pieprasīja Burma Campaign Spain un Burma Campaign International, būtiskākās politiskās problēmas pirmo reizi tiks apspriestas decembrī plānotās Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra vizītes laikā. Ģenerālsekretārs jau divreiz ir apmeklējis Birmu pēc šogad notikušā ciklona Nargis.

Mums noteikti nekad iepriekš nav bijusi šāda šķietami pilnīga vienprātība starp eiropiešiem un aziātiem par karojošiem spēkiem un spiediena izdarīšanu uz šo režīmu, lai tiktu atbrīvoti visi politieslodzītie. Tādēļ sanāksme, kas sāksies rīt, ir vitāli svarīga.

Jāizsaka nožēla, ka Apvienoto Nāciju Organizācija līdz šim ir ignorējusi režīma melus un dažreiz tiem pat noticējusi, ko pierāda fakts, ka pēc 37 ANO sūtņu vizītēm būtisks situācijas uzlabojums nav novērots.

Tādēļ es gribu pievienoties tiem, kuri aicina gan Eiropas valstu un valdību vadītājus — attiecīgi arī Spānijas premjerministru José Luis Rodríguez Zapatero —, gan Apvienoto Nāciju Organizāciju parādīt, ka tiešām atbalsta pārmaiņas Birmā. Tādēļ ir vitāli svarīgi, lai Eiropas valstu un valdību vadītāji, kā arī ANO aicinātu nekavējoties atbrīvot ieslodzītos.

Tādēļ nedrīkst pazaudēt iespēju, kas būs pieejama no rītdienas, un valstu un valdību vadītājiem šajā situācijā ir jārīkojas atbilstoši tam, ko no viņiem sagaida.

Es ticu, ka šie valstu un valdību vadītāji, īpaši prezidents Sarkozy, spēs būt uzdevuma augstumos, ka viņi skaidri apzināsies situācijas nopietnību un attiecīgi rīkosies. Ja Eiropas Savienība tiešām vēlas būt uzticams politiskais spēks, kura ārpolitika balstās uz cilvēktiesību aizstāvību un veicināšanu, un ja tā nevēlas parādīties, kā tas bieži notiek, kā politiskais spēks, kas darbojas lielo uzņēmumu, piemēram, Total un Chevron, interesēs, tad šis ir īstais brīdis to pierādīt. Šo uzticamību mēs varam iemantot tieši šādās situācijās.

No šīs rīcības ir atkarīgas daudzas dzīvības.

  Colm Burke, autors. − Priekšsēdētāja kungs, rīt apritēs trīspadsmit gadi, kopš netaisnīgi tika ieslodzīta Aung San Suu Kyi, Birmas cienītākā politieslodzītā. Šajā laikus izstrādātajā Parlamenta rezolūcijā ir pausts nosodījums par viņas ilgstošo turēšanu ieslodzījumā un tiek uzstāts, lai viņa tiktu nekavējoties atbrīvota.

Aung San Suu Kyi pēdējais piecus gadus ilgais mājas aresta termiņš maijā tika pagarināts vēl par vienu gadu. Birmas 1975. gada valsts aizsardzības likuma 10.b pantā noteikts, ka personai, kura apdraud valsts suverenitāti un drošību un mieru tautā, var atņemt brīvību tikai uz pieciem gadiem. Tāpēc šis pagarinātais ieslodzījuma termiņš ir nelikumīgs. Suu Kyi vairāk nekā 13 gadus pēdējo 19 gadu laikā ir pavadījusi, iesprostota savā Rangūnas mājā.

Es arī izsaku nožēlu par faktu, ka kopš 2007. gada septembra Safrāna revolūcijas politieslodzīto skaits Birmā ir pieaudzis no 1300 līdz vairāk nekā 2100 cilvēku. Skaidri redzams, ka militārā hunta nav pildījusi solījumus, ko tā šajā saistībā deva starptautiskajai sabiedrībai.

Ņemot vērā to, ka veterāna žurnālista un Nacionālās Demokrātijas līgas (NDL) sekretāra U Win Tin un sešu citu ietekmīgu personu atbrīvošana pagājušajā mēnesī bija solis pareizajā virzienā, ir jāveic turpmāki pasākumi, lai atbrīvotu Birmas politieslodzītos.

Es aicinu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru turpināt gatavot otro vizīti uz Birmu decembrī neatkarīgi no konkrētajiem apstākļiem, lai steigšus personīgi aicinātu atbrīvot visus politieslodzītos un pilnībā iekļaut Nacionālo Demokrātijas līgu 2010. gada vēlēšanu sagatavošanā.

Visbeidzot es aicinu valstu vadītājus ASEM augstākā līmeņa sanāksmē, kas sāksies Ķīnā rīt, Suu Kyi ieslodzīšanas trīspadsmitajā gadadienā, apzināties savu atbildību attiecībā uz notiekošo apspiešanu vienā no to kaimiņvalstīm un tāpēc izlēmīgi rīkoties, lai nosodītu Birmas militāro huntu par tās pastāvīgi veikto politisko disidentu apspiešanu.

  Esko Seppänen, autors. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Birma pilnībā neievēro cilvēktiesības un pilsoniskās brīvības. Kā šeit daudzi jau ir minējuši, šī nav pirmā reize, kad mēs pieņemam nostāju par vārda brīvības neesību, informācijas ierobežošanu, pulcēšanās brīvības aizliegšanu, tiesiskuma pamatprincipu pārkāpšanu un opozīcijas aizliegšanu.

Birmas nācijas ļaunākais ienaidnieks ir valsts vadība, kas ar armijas atbalstu, izmantojot ieroču spēku un vardarbību, piespiež Birmas tautu būt savas valsts monopola kontrolē. Huntas cietumos tiek turēts vairāk politieslodzīto nekā jebkad agrāk. Hunta arī darbojas pret savu tautu, neļaujot starptautiskajai ārkārtas palīdzībai sasniegt rajonus, ko piemeklējusi dabas katastrofa. Starptautiskā sabiedrība ir bezspēcīga, noraugoties, kā Birmas tauta iet bojā savu vadītāju dēļ, kuri ir represīvi, taču vienlaikus neko nedara.

Savā paziņojumā mēs izsakām aicinājumu ASEM augstākā līmeņa sanāksmei nodrošināt, lai citas reģiona valstis varētu izdarīt spiedienu uz huntu un panākt, ka tā rīkojas attiecībā uz politieslodzīto atbrīvošanu. Uzstājot uz to, mēs, protams, esam mazliet svētulīgi, jo, kā zinām, Birma nav vienīgā valsts reģionā, kur cilvēktiesības tiek mīdītas dubļos. Mūsu grupa atbalsta kopīgo rezolūciju.

  Filip Kaczmarek, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, gadu pēc budistu mūku protestu brutālās apspiešanas, starptautiskajā sabiedrībā joprojām nav vienprātības jautājumā, kā rīkoties pret vienu no represīvākajiem režīmiem pasaulē. ASV un Eiropa nosaka stingrākas sankcijas un skaļi pauž sašutumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, tāpat kā to šodien darām mēs šajā sēžu zālē. No otras puses, Birmas kaimiņi reģionā, proti, ASEAN valstis, kā arī Ķīna, Indija un Krievija atturas no atklātas Birmas režīma kritikas, par ieganstu izmantojot neiejaukšanos valsts iekšējās lietās. Tādēļ es vēlos atbalstīt to, ko Matsakis kungs minēja iepriekš. Eiropas Komisijai vajadzētu būt drosmīgākai un sarunās ar Ķīnu, Krieviju un ASEAN valstīm pievērsties šim jautājumam atklātāk.

Vēl viena problēma ir saistīta ar rīcību Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī, kas ir izrādījusies pilnīgi neefektīva. Pirms pēdējās Ģenerālās asamblejas bija gaidāms pozitīvs notikumu pavērsiens saistībā ar Birmu. Nekas tamlīdzīgs nav noticis. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu apņēmīgi jārīkojas, lai nodrošinātu, ka Birmas jautājumā starptautiskā līmenī tiktu paveikts vairāk.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, kopš iepriekšējās Eiropas Parlamenta rezolūcijas par trauksmaino situāciju Birmā ir pagājuši mazāk nekā pieci mēneši. Valdošais militārais režīms nav turējis nevienu no solījumiem, ko tas deva starptautiskajai sabiedrībai pēc sacelšanās pagājušajā gadā. Ja situācija Birmā neuzlabosies, pastāv risks, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs atsauks savu decembra vizīti. Politieslodzīto skaits ir pieaudzis līdz diviem tūkstošiem cilvēku. Viņus joprojām tur necilvēcīgos apstākļos un bez iespējas piekļūt medicīniskai palīdzībai. Aung San Suu Kyi kundze ir bijusi ieslodzīta septiņpadsmit gadus. Viņa ir Nobela Miera prēmijas un Saharova balvas laureāte. Birmas režīms joprojām ierobežo cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības, ieskaitot piekļuvi neatkarīgai informācijai. Karenu minoritāti vajā varas iestādes, un tā ir meklējusi patvērumu Taizemē, kur tā dzīvo uz nabadzības robežas. Tas pats attiecas uz cilvēkiem, kuri ir cietuši viesuļvētrā. Režīms neļāva humānajai palīdzībai viņus sasniegt, tā pakļaujot tūkstošiem savu pilsoņu riskam mirt no bada.

Mums vajadzētu prasīt Birmas varas iestādēm atcelt visus ierobežojumus humānās palīdzības piegādei un atjaunot pamatbrīvības valstī. Ir jāpieliek nopietnas pūles, lai nodrošinātu, ka ANO ģenerālsekretāra vizīte Birmā notiek un ka Nacionālā Demokrātijas līga tiek iekļauta 2010. gada vēlēšanu sagatavošanā. Ķīnai un Indijai vajadzētu izdarīt politisku un ekonomisku spiedienu uz Birmas režīmu, atsakoties palīdzēt Birmas armijai. Starptautiskajai sabiedrībai būtu jānosaka ekonomiskas sankcijas un arī jāiesaldē valdības locekļiem un ar tiem saistītajām personām piederošās vērtības.

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Birma ir valsts, kas iestigusi korupcijā. Ņemot vērā to, ka Birmā ir 2000 politieslodzīto, varas iestāžu traucēta piekļuve plašsaziņas līdzekļiem un plaši izplatīta verdzība rūpniecībā, šīs valsts iedzīvotājiem ir nepieciešama nopietna palīdzība.

Tomēr, par spīti vairāk nekā trīsdesmit septiņām ANO sūtņu vizītēm pēdējo divdesmit gadu laikā un sešām šī Parlamenta rezolūcijām, militārā hunta nav izdarījusi nevienu reformu. Es piekrītu Matsakis kungam, ka nepietiek norādīt tikai uz Birmu: mums ir jānorāda uz Birmas atbalstītājiem un uz galveno atbalstītāju, Ķīnu, kas ir tās visstiprākais ekonomiskais un militārais sabiedrotais. Un tomēr ar smaidu sejā Sarkozy kungs pārstāvēja Eiropas Padomi šīs vasaras Olimpiskajās spēlēs. Vai viņš izdarīja spiedienu uz Ķīnas vadošajām amatpersonām, kuras stāvēja viņam līdzās, jautājumos par birmiešiem, sudāniešiem, tibetiešiem un pašas Ķīnas vajātajiem cilvēkiem?

Es arī īpaši vēlos pieminēt Birmai piešķirtās palīdzības ļaunprātīgu izmantošanu, jo mēs joprojām cenšamies sasniegt Birmas vienkāršos iedzīvotājus, taču šīs preces bieži vien tiek nodotas Birmas valdības izvēlētajiem cilvēkiem pārdošanai par dārgu naudu.

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, rīt apritēs trīspadsmit gadi, kopš ietekmīgajai birmietei Aung San Suu Kyi tika netaisnīgi atņemta brīvība. Tādēļ šis ir labs brīdis, lai Eiropas Savienība un Padomes priekšsēdētājs, kurš atrodas Pekinā Āzijas un Eiropas sanāksmē, pilnīgi oficiāli paziņotu, ka situācija Birmā ir nepieņemama, izdarītu vajadzīgo spiedienu, īpaši uz Ķīnu, kā jau norādījuši vairāki deputāti, sekotu paraugam, kādu 2003. gadā parādīja ASV, un atteiktos turpināt importēt apģērbu, kas izgatavots galējas verdzības apstākļos. Papildus ir jānosaka sankcijas, kas būtu pilnīgi skaidras un konsekventas. Ja to varētu izdarīt, es uzskatu, ka mēs beidzot varētu redzēt pirmās pārmaiņas saistībā ar situāciju Birmā.

  Peter Skinner (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties komisāram par to, ka viņš mūs klausās. Kopā ar kolēģiem, piemēram, Glenys Kinnock, es esmu ilgu gaidījis dienu, kad šajā Parlamentā nebūtu jāapspriež rezolūcijas par cilvēktiesībām Birmā un citviet, taču mums arvien ir jāatgriežas pie šī jautājuma.

Es varu tikai piekrist kolēģiem visā Parlamentā, ka atkal un atkal mēs skatāmies uz mēģinājumiem Birmā veikt pārmaiņas, taču to vietā mēs redzam vienīgi neveiksmi. Mums ir publiski jānorāda uz valstīm, kas palīdz un glābj šo korumpēto režīmu, izmantojot tirdzniecību. Mēs esam nosaukuši vārdā dažas no šīm valstīm, un mums ir jādara vairāk Eiropas līmenī, lai nodrošinātu, ka to publiska nosaukšana rada īstas pārmaiņas. Mums ir jāredz pārmaiņas Birmā, kuru rezultāts būtu pulcēšanās un biedrošanās brīvība, politieslodzīto atbrīvošana un pilnīga pāreja uz daudzpartiju demokrātiju. Mēs esam pieveikuši huntas Eiropā. Mums ir jāuzveic hunta Birmā.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ja viens cilvēks pauž pretēju viedokli varas iestāžu viedoklim, tad šī balss ir tikko dzirdama. Ja visi šī Parlamenta deputāti liks sadzirdēt savu balsi un tiem pievienosies parlamenta deputāti citās valstīs, tad to valstu pilsoņi, kuri cieš no represijām, sapratīs, ka ir vērts paust patiesību un nepakļauties šādiem režīmiem. Viņi sapratīs, ka to pūliņi beigu beigās nesīs augļus, un augs viņu pārliecība. Tomēr šis ir gadījums, kad papildus vienkāršiem vārdiem ir nepieciešami konkrēti pasākumi, lai parādītu huntai, ka nav vērts neatlaidīgi turpināt apspiešanu līdz rūgtam iznākumam, jo tā ietekmē nāciju un pašas varas iestādes. Tādēļ ir jāveic divi mērķtiecīgi pasākumi, un tie ir jāpaveic līdz galam. Esmu pārliecināts, ka galu galā uzvarēs patiesība un ka, jo vairāk cilvēku paudīs patiesību Birmā, jo pieaugs viņu spēks.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, pirms pāris mēnešiem mēs redzējām, kā Birmas valdība neveiksmīgi centās novērst dabas katastrofas sekas savā valstī. Ņemot vērā to, cik naudas karaspēks ir iztērējis sevis uzturēšanai un cik cieši tas kontrolē dzīvi valstī, varētu vismaz sagaidīt, ka karaspēks spēs apmierināt savas tautas vajadzības humanitārās krīzes laikā. Tas to nespēja, jo tā mērķis ir nevis reāli darboties, bet tikai paildzināt savu pastāvēšanu un par katru cenu turēties pie varas.

Atsaucoties uz to, ko iepriekš teicu, runājot par Kongo, es domāju, cik militārās huntas cilvēkiem ir konti Rietumu bankās un cik daudzi no viņiem bauda iepirkšanās braucienus uz Londonu, Parīzi un Romu. Tiešs veids, kā paust atbalstu birmiešiem, būtu, ja demokrātiskās valstis neļautu tiem iebraukt, līdz Birmā tiktu ievērotas cilvēktiesības un demokrātija.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). - (LT) Es cieši sekoju šai diskusijai un vēlos vērst uzmanību uz diviem ierosinājumiem. Es domāju, ka Matsakis kungs visai pareizi uzsvēra, ka risinājums situācijai Birmā meklējams gan Maskavā, gan — jo īpaši — Pekinā un Deli. Spiediens ir jāpalielina ne tikai uz Birmu, bet arī uz šīm pārējām valstīm. Otrkārt, ļoti būtisks ir Pinior kunga izdarītais novērojums, un es viņam pilnībā piekrītu, ka mums ir jāskatās, kādā mērā spiediens uz Birmu un šīs sankcijas ietekmē huntu un kādā mērā šie pasākumi ietekmē vienkāršo tautu. Es vēlos aicināt Eiropas Komisiju analizēt, cik ļoti šie soļi kaitēs huntas rīcībai un cik ļoti tie ietekmēs iedzīvotājus. Man šķiet, ka Birma ir jāmudina visādi atvērties pārējai pasaulei. Tikai tad šī valsts spēs sākt iet demokrātijas ceļu.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, šeit Strasbūrā pamazām beidzot šīs sesijas debates par cilvēktiesībām, būtu vērts minēt, ka dzīve atgriežas ierastajās sliedēs un ka joprojām šeit ir daži uzticīgi un apņēmīgi kolēģi, kā arī Komisijas pārstāvji — mēs esam pateicīgi par to, ka šajās debatēs vienmēr ir Komisijas pārstāvji —, un ka, protams, nav neviena Padomes pārstāvja. Mums visiem vajadzētu vienkārši būt pateicīgiem, ka mums nav uzkritis jumts. Cerēsim arī, ka tas nekad nenotiks!

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt, atgādinot jums, ka Komisijas reakcija uz ciklonu pagājušā gada maijā bija ātra un būtiska. Mēs sniedzām humāno un pārtikas palīdzību un strādājām, izmantojot civilās aizsardzības mehānismu, sadarbībā ar ES dalībvalstīm.

Mēs esam apmierināti ar ASEAN aktīvo lomu starptautisko pasākumu koordinēšanā. Komisija finansēja lielāko daļu palīdzības, kas tika noteikta vajadzību novērtējumā, kuru kopīgi veica ASEAN, Apvienoto Nāciju Organizācija un valdība. Ārkārtas stāvoklis humanitārajā jomā nav beidzies, taču tagad mēs arī aplūkosim rehabilitācijas jautājumus. Visievērojamākais šajā laikā bija solidaritātes uzplūdums starp pilsoņiem, vietējām NVO un Mjanmas Sarkano Krustu. Tā ir skaidra zīme, ka atmest ar roku pilsoniskajai sabiedrībai nav pareizs risinājums.

Šīs ir problēmas, kas jārisina.

Pirmkārt, mums ir jāsamazina birmiešu nošķirtība. Ir jāstiprina pilsoniskā sabiedrība. Komisija Briselē līdzorganizē konferenci par pilsoniskās sabiedrības lomu Mjanmā, kura notiks 29. oktobrī.

Otrkārt, mums ir jāpatur atvērti visi iespējamie kanāli saziņai ar valdību. Ir gaidāms, ka ASEM augstākā līmeņa sanāksmē, kas 26. oktobrī notiks Pekinā, uzstāsies priekšsēdētājs Barroso. Turklāt Komisija ir nodibinājusi darba attiecības ar nozaru ministrijām veselības, izglītības un iztikas nodrošināšanas jautājumos.

Treškārt, mums ir jāsaglabā un jāstiprina Apvienoto Nāciju Organizācija kā virzītājspēks. Nav alternatīvas vērtīgajam ANO ģenerālsekretāra birojam un ANO īpašā padomnieka Ibrahim Gambari birojam. Komisija pilnībā atbalsta ANO īpašā referenta par cilvēktiesībām Mjanmā Tomás Ojea Quintana centienus.

Lai panāktu nacionālo izlīgumu, ir vajadzīgas arī plašas sarunas. Tas nevar notikt, politiskajām pusēm atrodoties cietumā vai mājas arestā. Mēs turpinām prasīt, lai tiktu atbrīvoti visi tie, kuri tiek turēti apcietinājumā politisku iemeslu dēļ. Komisija arī atbalsta Starptautiskās Darba organizācijas centienus izbeigt piespiedu darba praksi, ko izmanto karaspēka un infrastruktūras programmās.

Komisija izmanto visus savus kanālus, lai paustu bažas par piespiedu darbu un pamatbrīvību neievērošanu. Mjanmas tauta ir pelnījusi mūsu uzmanību un palīdzību, un Komisija turpinās darīt visu, kas ir tās spēkos.

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Eiropas Parlamentam ir jādarbojas vienoti, nosodot Mjanmu, kur situācija ir kļuvusi traģiska saistībā ar noziegumiem pret cilvēci. Ļoti cienījamas nevalstiskās organizācijas norāda, ka aptuveni 70 000 civiliedzīvotāju ir bijuši spiesti pamest savas mājas pēdējo divu gadu laikā, cenšoties izbēgt no militārās huntas veiktajiem sistemātiskajiem pāridarījumiem.

Mjanmā ir militārā diktatūra aptuveni pēdējos piecdesmit gadus, un mēs nosodām to, ka tās iedzīvotājiem nav bijis iespējas dzīvot normālu dzīvi pusgadsimtu.

Ņemot vērā līmeni, kādā organizēta vajāšana, spīdzināšana, smags darbs, zemes atsavināšana un pārvietošanās tiesību ierobežošana, varas iestādes var vienkārši apsūdzēt noziegumos pret cilvēci.

Būdams Eiropas Savienības, organizācijas, kas ievēro cilvēktiesības kā tās pamatprincipu, Parlamenta deputāts, es uzskatu, ka Mjanmas varas iestādēm ir publiski jāliek apzināties, ka cilvēktiesības valstī veido ekonomiskās labklājības pamatu. Politieslodzīto atbrīvošana Mjanmā, sākot ar Nobela Miera prēmijas laureāti Aung San Suu Kyi, būtu ļoti simboliska rīcība no šīs valsts varas iestāžu puses un norādītu, ka tās ir atvērtas starptautiskām sarunām un nav nodomājušas kļūt pilnībā nošķirtas no pārējās pasaules.

  Jules Maaten (ALDE), rakstiski. – (NL) 2008. gada 24. oktobrī, kad Pekinā norisināsies gaidāmā ASEM augstākā līmeņa sanāksme, ievērojamā Birmas opozicionāre Aung San Suu Kyi būs turēta ieslodzījumā kopumā tieši trīspadsmit gadus. ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-Moon ir paziņojis par savu nodomu decembrī apmeklēt Birmu, taču viņš ir norādījis, ka to darīs, ja būs iespējams veikt ievērojamus uzlabojumus Birmas politiskajā un cilvēktiesību situācijā; ja nebūs, viņš būs spiests atlikt savu vizīti. Gaidāmā ASEM augstākā līmeņa sanāksme ir teicama iespēja izdarīt intensīvu spiedienu uz Birmu, lai nekavējoties tiktu pildīti ANO nosacījumi, tādējādi pietuvinot Ban Ki-Moon vizīti.

14. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir balsošanas laiks.

(Par balsojuma rezultātiem un citām detaļām: skatīt protokolu).

14.1. Venecuēla (balsošana)

14.2. Kongo Demokrātiskā Republika: sadursmes austrumu robežu zonā (balsošana)

14.3. Birma (balsošana)

15. Komiteju un delegāciju sastāvs (sk. protokolu)

16. Lēmumi attiecībā uz atsevišķiem dokumentiem (sk. protokolu)

17. Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 116. pants) (sk. protokolu)

18. Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana (sk. protokolu)

19. Nākamo sēžu datumi (sk. protokolu)

20. Sesijas pārtraukšana

  Priekšsēdētājs. – Paziņoju, ka Eiropas Parlamenta sesija tiek pārtraukta.

(Sēdi slēdza plkst. 16.20)

Bulgārijas valsts pārvaldes iestādes, it īpaši virsprokurors Boris Velchev nesen ir atzinis, ka sadarbība ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanas dienestiem krāpšanas un ES līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos šajā valstī ir jāuzlabo un jāpadara ātrāka.

Kā Padome plāno nodrošināt, ka šī ļoti vajadzīgā sadarbība patiešām notiek?

Kādā veidā Padome pašreizējām un nākamajām dalībvalstīm izteiks pārliecinošu vēstījumu par to, ka korupcijai Eiropas Savienībā nav vietas, it īpaši tad, ja tā ir saistīta ar Eiropas nodokļu maksātāju naudas izlietojumu un sadali?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Eiropas Savienība korupcijas apkarošanai piešķir ļoti svarīgu lomu. Īpaši to apliecina 1997. gada 26. maija Eiropas Konvencija par Eiropas Kopienu amatpersonu vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonu korupcijas apkarošanu⁽¹⁾ un Padomes 2003. gada 22. jūlija Pamatlēmums 2003/568/TI par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā⁽²⁾. Vēl bez šiem dokumentiem ir arī dažādi instrumenti Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzībai, it īpaši Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību⁽³⁾ un lēmums par OLAF izveidi. Arī Padomes Lēmuma par korupcijas apkarošanas kontaktpunktu tīklu ⁽⁴⁾ apsvēršanas process ir krietni pavirzījies uz priekšu.

Šajā kontekstā, Padome uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienības līdzekļi dažādās dalībvalstīs tiktu pārvaldīti pilnībā atbilstoši piemērojamiem Kopienas noteikumiem. Lai to nodrošinātu, Padome no Komisijas regulāri saņem ziņojumus un priekšlikumus, kurus tā ļoti uzmanīgi izskata. Tādējādi Padome sadarbības paātrināšanai starp Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un dalībvalstīm piešķir lielu nozīmi.

2005. gadā Padome pieņēma secinājumus, kuros mudināja OLAF un dalībvalstis stiprināt savstarpējo sadarbību, lai labāk saskaņotu darbības ES finanšu interešu aizsardzības jomā un cīņā pret krāpšanu, izteica viedokli, ka šim nolūkam ir lietderīgi uzlabot informācijas apmaiņas procedūras, un piekrita Tiesas viedoklim par iespēju izveidot īpašu struktūru, kas būtu atbildīga par koordinācijas un palīdzības darbībām.

Līdz ar to, būtu jāpatur prātā, ka veids, kādā tiek organizēts OLAF darbs, tostarp arī tā sadarbības ar dalībvalstīm praktiskie aspekti, ir jautājums, kura izlemšanā Birojs ir administratīvi neatkarīgs.

Kas attiecas uz jautājumu par ES līdzekļu pārvaldību Bulgārijā, Komisija par šo tematu nesen ir sagatavojusi ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei ⁽⁵⁾, kuru pašlaik izskata attiecīgie Padomes dienesti.

Visbeidzot, savos 2008. gada 15. septembra secinājumos⁽⁶⁾ Padome atzīmēja, ka attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju ieviestais sadarbības un pārbaudes mehānisms ir piemērots instruments un ka tas paliks spēkā līdz brīdim, kad tiks sasniegti paredzētie rezultāti.

Padome turpinās uzmanīgi sekot līdzi notikumu gaitai šajā jomā.

Autopārvadājumi sastāda 72,2 % no visiem preču pārvadājumiem pa sauszemi Kopienā. Apmēram 600 000 uzņēmumu un 4,5 miljoni cilvēku strādā Eiropas autopārvadājumu nozarē, kura tādējādi ir ļoti svarīga Eiropas Savienības ekonomiskajai attīstībai. Šajos apstākļos ceļu satiksmes drošība un autovadītāju sociālo apstākļu uzlabošana ir ļoti svarīgi jautājumi. Saskaņā ar Eiropas regulām, autovadītājiem ir jāievēro konkrēti nosacījumi attiecībā uz braukšanas ilgumu, darba laiku un atpūtai atvēlēto laiku. Tomēr, drošu stāvvietu trūkst. Starpgadījumu paziņošanas dienestu publicētā statistika rāda, ka transportlīdzekļos esošo preču zādzību rezultātā Eiropas Savienībā katru gadu tiek zaudēti 8,2 tūkstoši miljonu eiro, un 70 % no paziņotajiem starpgadījumiem notiek laikā, kad transportlīdzekļi ir apstājušies.

Vai Padome varētu norādīt, kādi Kopienas līmeņa pasākumi un iniciatīvas ir paredzētas drošu stāvvietu būvniecībai, it īpaši attiecībā uz Rumāniju un Bulgāriju, un kā tas tiek atspoguļots ES budžetā?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Stāvvietu būvniecība galvenokārt ir dalībvalstu ziņā, un tādēļ šajā jomā nav bijis nekādu Kopienas iniciatīvu. Tomēr, ceļu satiksmes drošības sadaļā Eiropas Parlaments un Padome tikko pirmajā lasījumā ir vienojušies par direktīvu par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību⁽¹⁾. Oficiāli Padome šo direktīvu pieņēma 10. oktobrī.

Šajā direktīvā Eiropas Parlaments un Padome uzsver, ka pietiekams daudzums ceļmalas stāvvietu ir ļoti svarīgs „ne tikai noziedzības novēršanai, bet arī ceļu satiksmes drošībai”. Stāvvietās autovadītāji var atpūsties viņiem piemērotā laikā un turpināt ceļu, pilnībā koncentrējušies. Tāpēc pietiekami daudzu drošu stāvvietu ierīkošanai vajadzētu būt ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības neatņemamai sastāvdaļai.

Direktīvai ir pievienoti arī nosacījumi, kuros izklāstīti kritēriji drošu stāvvietu izveidei. Dalībvalstis tiek mudinātas piemērot iepriekš minētos kritērijus, it īpaši attiecībā uz pietiekama skaita drošu stāvvietu būvniecību, lai tādējādi uzlabotu ceļu satiksmes drošību.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem, Etiopijā valdošā sausuma dēļ pārtikas pietiekamības situācija šajā valstī ir ārkārtīgi pasliktinājusies. Saskaņā ar ANO Humānās palīdzības koordinēšanas biroja (OCHA) izplatīto paziņojumu, apmēram 4,6 miljoniem cilvēku Etiopijā sausuma un augsto pārtikas cenu dēļ ir vajadzīgs pārtikas atbalsts.

Vai Padome varētu sniegt informāciju par to, cik lielu palīdzību ES un tās dalībvalstis šobrīd sniedz Etiopijai, un vai pārtikas atbalstu varētu palielināt, ņemot vērā pašreizējos šausmīgos apstākļus šajā valstī?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Burke kungs, es atceros, ka pēdējās sesijas laikā, kad ar jums runājām, jūs faktiski izteicāt atbalstu vērienīgai attīstības palīdzības politikai. Kas attiecas uz konkrēto jautājumu par pārtikas pietiekamību Etiopijā, Padomes prezidentūra piekrīt jūsu bažām. Jūs minējāt Humānās palīdzības koordinēšanas biroja paziņojumu, kurā ir teikts, ka vairāk nekā 4,6 miljoniem cilvēku Etiopijā ir vajadzīgs pārtikas atbalsts. Kopš paziņojuma izplatīšanas brīža, situācija diemžēl ir kļuvusi vēl ļaunāka. Faktiski, 17. septembrī Etiopijas valdība šo skaitli pārskatīja un aprēķināja, ka šobrīd vairāk nekā 12 miljonus cilvēku ir skāris sausums, kura radītās sekas vēl vairāk pastiprināja straujais pārtikas cenu pieaugums. Tiešiem bada un nepietiekama uztura draudiem pakļauto cilvēku skaits šobrīd tiek lēsts 6,4 miljonu apmērā.

Ņemot vērā šo situāciju, Eiropas Savienība reaģē divējādi:

Pirmkārt, ar ārkārtas pārtikas atbalsta palīdzību; tiek veikti ārkārtas pasākumi, kuru mērķis ir īstermiņā apmierināt neaizsargāto sabiedrības grupu vajadzības.

Otrkārt, ilgtermiņā ES attīstības politika ir ieviesusi programmas, ar kuru palīdzību garantēt pārtikas pietiekamību un dot šai valstij iespēju ilgtermiņā iztikt bez pārtikas atbalsta.

Kas attiecas uz ārkārtas pārtikas atbalstu, tas tiek sniegts ziedojumu veidā tādiem partneriem kā Pasaules pārtikas programma (WFP). Es vēlētos uzsvērt, ka 2008. gadā 10 lielāko WFP ziedotāju vidū, kuri ziedojuši krīzes pārvarēšanai Āfrikas ragā, pieci bija no Eiropas Savienības. Piemēram, 2008. gadā Eiropas Savienība pārtikas atbalstam Etiopijai piešķīra EUR 28,7 miljonus, norādot, ka tie nododami WFP.

Vēl bez ES caur WFP sniegtās palīdzības, daudzas dalībvalstis Etiopijai pārtikas palīdzību ir piešķīrušas arī izmantojot citus mehānismus, tādus kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Centrālais ātrās reaģēšanas fonds ārkārtas situācijās (CERF) vai arī Humānās palīdzības koordinēšanas biroja fonds Etiopijai.

Kopumā, pēc Eiropas Komisijas 16. oktobra paziņojuma, ka papildu EUR 15 miljoni ārkārtas situācijas pārvarēšanai ir piešķirti piecām valstīm Āfrikas ragā, kuras cieš no sausuma un pārtikas cenu pieauguma, tiek plānots ļoti strauji paātrināt palīdzības sniegšanu šim reģionam.

Kopā vairāk nekā 10 miljoniem cilvēku būtu jāsaņem atbalsts no šī jaunā līdzekļu asignējuma, tostarp arī 4,6 miljoniem cilvēku Etiopijā, un pārējiem Somālijā, Ugandā un Džibutijā. Līdz šim, 2008. gadā papildus Sudānai sniegtajam atbalstam Komisija humānajai palīdzībai Āfrikas ragam piešķīra EUR 134,5 miljonus, no kuriem EUR 64 miljoni bija pārtikas atbalsts. Tomēr, kopš ES pārtikas palīdzību pārvalda Eiropas Komisija, tās rīcībā būtu jābūt sīkākai informācijai par šo tematu.

Kā redzat, ES piešķirtā palīdzība kopā ar dalībvalstu divpusējā vai arī daudzpusējā kārtā sniegto palīdzību parāda ES izlēmīgo rīcību humānās situācijas risināšanā Etiopijā.

Kopš 2003. gada organizācija „Irānas tautas mudžahedīni” (PMOI) ir iekļauta Padomes teroristisko organizāciju sarakstā. Šī lēmuma pamatā bija Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrijas lēmums PMOI iekļaut Apvienotās Karalistes aizliegto organizāciju sarakstā.

PMOI ir apstrīdējusi kompetentās varas iestādes lēmumu Apvienotajā Karalistē. Apelāciju komisijas aizliegto organizāciju lietās un Apelācijas tiesas spriedumu rezultātā, 2008. gada jūnijā PMOI tika svītrota no Apvienotās Karalistes aizliegto organizāciju saraksta.

Tādēļ kopš 2008. gada 24. jūnija Padomes lēmums vairs nav balstīts uz lēmuma, ko pieņēmusi kāda tiesas iestāde vai cita līdzvērtīga kompetenta valsts pārvaldes iestāde. Taču 2008. gada 15. jūlijā, pārskatot teroristisko organizāciju sarakstu, Padome nelēma par PMOI svītrošanu no šī saraksta. Kādu iemeslu dēļ Padome PMOI patur teroristisko organizāciju sarakstā?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Iepriekšējos Padomes lēmumus organizāciju „Irānas tautas mudžahedīni” (PMOI) iekļaut un pēc tam paturēt Eiropas pretterorisma sarakstā noteica fakts, ka šī organizācija bija iekļauta Apvienotajā Karalistē aizliegto teroristisko organizāciju sarakstā.

Tā kā Apvienotās Karalistes valdība 24. jūnijā pieņēma lēmumu PMOI svītrot no Apvienotās Karalistes saraksta, tika ierosināts jautājums par to, vai šī organizācija nebūtu jāsvītro arī no Eiropas saraksta.

Tomēr, Padomes rīcībā bija cita informācija, kuras rezultātā tā 15. jūlijā secināja, ka saskaņā ar Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP izklāstītajiem kritērijiem, iemesli PMOI iekļaut Eiropas sarakstā paliek spēkā.

Es vēlētos uzsvērt, ka organizācija tika informēta par šo Padomes lēmumu un tai tika izskaidroti iemesli tās iekļaušanai sarakstā. Šajā kontekstā un atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem, PMOI tika informēta, ka tai pastāv iespēja pieprasīt šī lēmuma pārskatīšanu un iesniegt apelācijas sūdzību Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā.

Tieši to PMOI arī darīja, izlemjot pārsūdzēt šo lēmumu un 21. jūlijā iesniedzot apelācijas sūdzību Pirmās instances tiesā. Lieta pašlaik tiek izskatīta, un Padomei nav tiesību izteikt komentārus par šo procesu.

Ņemot vērā ES mērķi izveidot brīvas pārvietošanās zonu, kopēju tiesiskuma telpu un kopīgu vides mērķu telpu, vai Padome piekrīt, ka būtu vērts tiem autovadītājiem, kuri ES teritorijā neievēro vietējos, reģionālos vai valstu satiksmes noteikumus, piemēram, nemaksājot autoceļu lietotāja maksu, pārkāpjot zemu emisiju vai zaļās zonas noteikumus vai arī braucot pa autobusiem vai tramvajiem paredzēto joslu vai arī novietojot tajā transportlīdzekli, uzlikto sodu piemērot neatkarīgi no tā, kuras dalībvalsts pilsoņi tie ir vai kurā dalībvalstī ir to pastāvīgā dzīvesvieta? Ko Padome domā darīt, lai virzītos uz visaptverošas piemērošanas mērķa sasniegšanu?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Jautājums par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kurus ES teritorijā ārpus savas izcelsmes valsts izdarījis kādas Eiropas valsts pilsonis, ir Francijas prezidentūras prioritāte attiecībā uz transportu.

Par pamatu prezidentvalsts plāno izmantot Komisijas 2008. gada aprīlī iesniegto priekšlikumu. Šis Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikums ir paredzēts, lai veicinātu sodu pārrobežu izpildi par noteiktiem pārkāpumu veidiem, kas noteikti dalībvalstu tiesību aktos par ceļu satiksmes drošību (drošības jostas nelietošana, atļautā ātruma pārsniegšana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā un sarkanā gaismas signāla neievērošana)⁽¹⁾. Priekšlikumā īpaši ir ierosināts izveidot ES elektronisko datu apmaiņas tīklu transportlīdzekļa īpašnieka noteikšanai, tādējādi valsts pārvaldes iestādes tajā dalībvalstī, kurā pārkāpums izdarīts, varēs izsūtīt paziņojumu transportlīdzekļa īpašniekam neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī tas atrodas. Realitātē fakts, ka daži no pārkāpumu izdarītājiem nedzīvo dalībvalstī, kurā tiek reģistrēts attiecīgais pārkāpums, sarežģī vai pat kavē izmeklēšanu, apsūdzības izvirzīšanu un veiksmīgu sodu piemērošanu.

Sākotnējā viedokļu apmaiņa notika Transporta ministru padomes 9. oktobra sanāksmē. Tajā tika panākta plaša vienprātība par to, ka diskusijas par šo priekšlikumu ir ātri jāpabeidz. Tas mums dotu iespēju sasniegt mērķus, kas noteikti Baltajā grāmatā par ceļu satiksmes drošību (uz Eiropas ceļiem bojāgājušo skaita samazināšana uz pusi līdz 2010. gadam).

Turklāt, saistībā ar ES līguma VI sadaļu, Padome jau ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus, kas izstrādāti, lai uzlabotu sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu policijas un tiesu iestādēm, un kas ietver arī valsts rīcību pret ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tostarp:

Pamatlēmums 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām⁽²⁾. Šī lēmuma mērķis ir nodrošināt, ka finansiālie sodi, kas uzlikti vienā dalībvalstī, tiek piemēroti arī tajā dalībvalstī, kurā ir attiecīgās personas pastāvīgā dzīvesvieta, īpašums vai ienākumi;

Konvencija par vadītāja tiesību atņemšanu (1998. gads)⁽³⁾;

Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās (2000. gads)⁽⁴⁾;

Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu⁽⁵⁾;

Lēmums par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (2008. gads)⁽⁶⁾ un lēmums par šī lēmuma īstenošanu⁽⁷⁾.

Šis lēmums īpaši ietver nosacījumus attiecībā uz transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu pārrobežu meklēšanu.

Eiropas Parlaments uz pirmdien, 15. septembrī Ruandā notiekošajām vēlēšanām nosūtīja novērotāju delegāciju, kuras sastāvs tika noteikts saskaņā ar D’Hondt sistēmu. Delegāciju veidoja atšķirīgas politiskās piederības un nacionalitātes politiķi. Arī man kā Eiropas Parlamenta pie politiskajām grupām nepiederošajam deputātam bija paredzēts būt šīs delegācijas sastāvā. Pagājušajā gadā es piedalījos ikgadējā ES-ĀKK sanāksmē Kigali, un man tika piešķirta vīza. Taču šoreiz Ruandas Vēstniecība Briselē man attiecās izsniegt vīzu, nenorādot nekādu iemeslu. pat neskatoties uz to, ka atkārtoti mudināju to norādīt. Tā rezultātā delegācijai bija jādodas ceļā bez viena dalībnieka. Šādi rīkojoties, Ruandas valdība ir parādījusi, ka tā vēlas pati noteikt, kas var būt vēlēšanu novērošanas misijas sastāvā, tādējādi graujot Eiropas Parlamenta kā neatkarīgas politiskās iestādes uzticamību.

Kāds ir Padomes viedoklis par Ruandas valsts pārvaldes iestāžu attieksmi? Vai Padome ir jautājusi, kādēļ Ruanda nevēlējās izsniegt vīzu šīs delegācijas dalībniekam? Kādus protestus Padome nākotnē izteiks Ruandas valsts pārvaldes iestādēm, lai novērstu šādas patvaļīgas darbības?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome izsaka nožēlu par Ruandas Vēstniecības Briselē atteikumu piešķirt jums vīzu un par to, ka tā nav izskaidrojusi šī atteikuma iemeslus. Pašreizējā Padomes prezidentūra un Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Ruandas valsts pārvaldes iestādēm Kigali ir izteicis protestu par vīzu nepiešķiršanu dažiem Eiropas Komisijas atlasītajiem vēlēšanu novērotājiem. Lai gan tas situāciju būtiski uzlaboja, diemžēl jūsu gadījumā tam nebija nekāda pozitīva rezultāta.

Regulāri sadarbojoties ar Ruandu, Padome turpinās uzsvērt ES rīcības neatkarību, kura šādos gadījumos, kad tiek atteikts izsniegt vīzas personām, kurām jāpiedalās ES un Ruandas savstarpējās attiecībās paredzētajās ES misijās Ruandā, tiek vājināta.

Lai novērstu to, ka citas ES vēlēšanu novērošanas misijas nākotnē saskaras ar līdzīgām grūtībām, Padome ir mudinājusi Komisiju meklēt iespējamos risinājumus. Viens šāds solis varētu būt vienošanās memorandos, kas noslēgti ar valstīm, kuras lūgušas nosūtīt novērotāju misiju, iekļaut klauzulu par nediskrimināciju pret Eiropas Savienības novērotājiem.

Savā jaunākajā rezolūcijā (P6_TA(2008)0404) par Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu situāciju Parlaments uzsvēra, ka „šobrīd Izraēlas cietumos atrodas vairāk nekā 11 000 palestīniešu, tostarp vairāki simti sieviešu un bērnu”, pauda „bažas par ieslodzīto palestīniešu sieviešu un citu mazāk aizsargātu ieslodzīto stāvokli, jo tiek ziņots par vardarbīgu izturēšanos pret šiem ieslodzītajiem un viņu nespēju piekļūt veselības aprūpes pakalpojumiem” un aicināja Izraēlu „nodrošināt, lai tiktu ievēroti obligātie aizturēšanai piemērojamie standarti, izskatīt visu ieslodzīto lietas tiesā, izbeigt „administratīvā ieslodzījuma” piemērošanu un veikt atbilstošus pasākumus attiecībā uz nepilngadīgajiem un ieslodzīto apmeklējumiem, stingri ievērojot starptautiskos standartus, tostarp Konvenciju par bērna tiesībām un ANO Konvenciju pret spīdzināšanu...”.

Kādas darbības Padome jau ir veikusi, lai aizsargātu Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu, it īpaši bērnu, tiesības, un kādus pasākumus tā veiks, reaģējot uz šo Parlamenta rezolūciju?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Tā kā šo jautājumu jau apspriedām pagājušā jūlija sesijā, es vēlētos jums vēlreiz apliecināt, ka ES ļoti aktīvi strādā pie šī jautājuma risināšanas. ES turpina Izraēlai visos līmeņos izteikt savas nopietnās bažas par cilvēktiesību situāciju: tas tiek darīts katrā abu pušu augsta līmeņa sanāksmē un politiskā dialoga sanāksmju laikā.

Šajās sanāksmēs tiek izskatīti visi jautājumi:

− Cilvēktiesību ievērošana, tostarp arī reliģiskās pārliecības un ticības brīvības ievērošana;

− Ieslodzījuma vietu paplašināšana;

− Starptautiskās humanitārās tiesības; un

− Administratīvā aizturēšana, tostarp arī atsevišķas lietas - tas ir jautājums, kuru godājamais deputāts ir ierosinājis apspriest.

Kas attiecas uz jautājumu par bērniem, ES-Izraēlas cilvēktiesību darba grupas trešajā neformālajā sanāksmē, kas notika 2008. gada 30. aprīlī, vesela virkne jautājumu tika izskatīti sīkāk, tostarp situācija attiecībā uz minoritātēm, cilvēktiesību aizstāvjiem un bērnu tiesībām. Izmantojot šo gadījumu, ES vēlreiz atkārtoja, ka šo jautājumu risināšanā ir vajadzīgi papildu pasākumi.

Kopumā, ES uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzturēt kontaktus pa visiem diplomātiskajiem un politiskajiem kanāliem. ES vienmēr ir stingri atbalstījusi dialoga ceļu. Dialogs par starptautisko tiesību un humanitāro tiesību ievērošanu, kas notiek konstruktīvā veidā un saskaņā ar nosacījumiem, kas iekļauti ar Izraēlu noslēgtajos nolīgumos, ir visefektīvākais veids, kā otrai pusei izteikt ES viedokli un vēstījumu par visiem problemātiskajiem jautājumiem.

Šī gada 16. jūnijā, ES un Izraēlas Asociācijas padomes astotajā sanāksmē notika diskusijas, kuru mērķis bija uzlabot attiecības starp ES un Izraēlu. Šajā kontekstā ES un Izraēlas dialogs par cilvēktiesībām ir šī procesa galvenais elements, jo ES ierosina atbilstoši Asociācijas nolīgumam izveidot cilvēktiesību apakškomiteju; šī apakškomiteja aizstātu pašreizējo neformālo darba grupu. Parlaments šo iniciatīvu vērtē atzinīgi, tādējādi parādot, ka mūsu pieeja situācijas risināšanai ir vienāda.

Kādēļ Lisabonas līgums vispār ir vajadzīgs? ES 2009. gada budžeta projekts parāda, ka Komisija turpina finansēt jaunus, neratificētajā Līgumā minētus pasākumus, neskatoties uz to, ka tam nav nekāda tiesiska pamata. Ja reiz tas ir iespējams, tad kādēļ gan Līgums vispār ir vajadzīgs?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padomes kompetencē nav izteikt komentārus par Lisabonas līgumu, kuru dalībvalstis ir parakstījušas un kura ratifikācijas process vēl nav pabeigts.

Tomēr, godājamajam deputātam vajadzētu vērst uzmanību uz Eiropas Padomes 2008. gada 19.-20. jūnija Secinājumiem⁽¹⁾, saskaņā ar kuriem Lisabonas līguma mērķis ir Eiropas Savienībai palīdzēt strādāt efektīvākā un demokrātiskākā veidā.

Vai Padomes prezidentūra piekrīt Valery Giscard d'Estaing komentāriem par to, ka valstīm, kuras nevēlas pieņemt Lisabonas līgumu, dalība Eiropas Savienībā varētu būt vienkārši citādāka, tādējādi novedot pie tā sauktās „divu ātrumu” Eiropas?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padomes kompetencē nav izteikt komentārus par politiķu paziņojumiem.

Vai Padomes prezidentūra uzskata, ka cilvēki citās dalībvalstīs, piemēram, Francijā, referendumā būtu noraidījuši Lisabonas līgumu, ja vien viņiem būtu bijusi tāda iespēja?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Ir jāpatur prātā, ka dalībvalstis grozījumus Līgumos ratificē saskaņā ar saviem konstitucionālajiem noteikumiem. Ja šāda ratifikācija tiek veikta ar referenduma palīdzību, tad attiecīgajai dalībvalstij ir jāpieņem referenduma rezultāti.

Padomes kompetencē nav izteikt priekšlikumus par godājamā deputāta iesniegto jautājumu.

Pagājušajā nedēļā Grieķijas Askos-Profitis reģionā (Salonikos) Eurocorps „Hellbrock” kaujas grupa grieķu komandiera vadībā veica militārās mācības ar nosaukumu „Europe-II/2008”, kuru laikā, kā tas bija redzams fotogrāfijās Grieķijas presē, armija stājās pretī demonstrantiem, kuri nesa plakātu ar uzrakstu „Nost ar ES!”

Kāds ir Padomes viedoklis par šādām ES militāro spēku mācībām? Vai tā uzskata, ka ikvienai tautai, neatkarīgi no tā, vai tā ietilpst ES, vai arī nē, ir tiesības publiski paust savu viedokli, kas , protams, var ietvert arī iebildumus pret ES politiku un tās suverenitātes apšaubīšanu?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome vēlētos norādīt, ka šāda veida mācību vadīšana ir valstu atbildības joma un ka Eurocorps nav dienests, kas būtu daļa no Eiropas Savienības.

Tā kā Francija neievēroja ES noteikumus attiecībā uz noķerto zivju lielumu, Eiropas Kopienu Tiesa 2005.gada 12. jūlijā pasludināja spriedumu, kurā šai valstij tika uzdots maksāt EUR 20 miljonu lielu soda naudu un kavējuma naudu par katriem sešiem mēnešiem EUR 57,8 miljonu apmērā.

Kurā datumā Francija izpildīja spriedumā ietvertos lēmumus? Kādas ir faktiskās soda naudas un kavējuma naudas summas, ko Francija kopš šī datuma ir samaksājusi?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Isler Béguin kundze, es nedomāju, ka man jums būtu jāatbild kā Padomes priekšsēdētājam, jo Padomes kompetencē neietilpst viedokļa paušana par Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma izpildi no kādas dalībvalsts puses. Kā Francijas ministrs es jums varu apliecināt, ka Francija pasludināto spriedumu ir pilnībā izpildījusi.

Kā tas ir labi zināms, piecus Kubas patriotus – Gerardo Hernández, René González, Ramón Labañino, Fernando González un Antonio Guerrero – jau kādus desmit gadus (kopš 1998. gada 12. septembra) ASV tur ieslodzītus Amerikas cietumos. Tie ir pieci Kubas pilsoņi, kuri nav darījuši neko vairāk, kā vien aizstāvējuši savu valsti un tautu, un kuri ir kļuvuši par upuri neskaitāmām nelikumībām.

Viņiem visu šo laiku tiek liegtas galvenās cilvēktiesības, nemaz jau nerunājot par tiesībām tikties ar ģimenes locekļiem. Vairākiem Eiropas Parlamenta deputātiem, tostarp arī man, arī netika dota atļauja viņus apmeklēt.

Ko Padome darīs, lai ASV Administrācijai izteiktu savu viedokli par pašu galveno cilvēktiesību neievērošanu un par nežēlīgajiem šķēršļiem un ierobežojumiem, kas tiek likti ceļā, lai nepieļautu šo piecu ieslodzīto ģimenes locekļu apciemojumus?

Vai Padome ir Administrācijai teikusi, ko tā domā par faktu, ka Eiropas Parlamenta deputātiem, tostarp arī man, netiek ļauts apmeklēt šos piecus Kubas patriotus?

Kopš brīža, kad ASV valsts pārvaldes iestādes izdomātu un nepamatotu apsūdzību dēļ arestēja piecus Kubas patriotus Gerardo Hernández, Antonio Guerrero, Ramón Labañino, Fernando González un René González, ir pagājuši jau desmit gadi. Pārkāpjot likuma noteikumus, viņi vēl aizvien tiek turēti ASV cietumos barbariskos apstākļos un viņiem ir aizliegts pieņemt apmeklētājus, pat ne ģimenes locekļus un Eiropas Parlamenta deputātu delegācijas locekļus, kuri oficiāli prasīja atļauju tos apmeklēt.

ASV pārkāpj šo piecu ieslodzīto galvenās cilvēktiesības un, vispārīgāk ņemot, arī starptautisko un humanitāro tiesību pamatprincipus.

Vai Padome izteiks nosodījumu par šo piecu kubiešu nelikumīgā ieslodzījuma turpināšanu?

Kāda ir Padomes nostāja attiecībā uz valstu parlamentu un pārstāvniecisko starptautisko un valstu iestāžu apelācijas prasībām nekavējoties atbrīvot šos piecus ieslodzījumā esošos Kubas patriotus?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Eiropas Savienība atkārtoti pauž savu nostāju pret jebkāda veida patvaļīgu aizturēšanu un izsaka nožēlu par situācijām, kurās netiek atbalstoši garantēta cilvēktiesību un cilvēka cieņas ievērošana.

Padome ir informēta par to, ka atsevišķos gadījumos Amerikas Savienoto Valstu valsts pārvaldes iestādes ieslodzīto ģimenes locekļiem vai citām personām, tostarp arī Eiropas Parlamenta deputātiem, nav ļāvušas sazināties ar pieciem Kubas patriotiem, kuri atrodas ieslodzījumā un kurus ASV varas iestādes apsūdz spiegošanā. Tomēr, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Darba grupas pret patvaļīgu aizturēšanu rīcībā esošo informāciju, lielākā daļa no aizturēto piederīgajiem ir saņēmuši vīzas savu ģimenes locekļu apmeklēšanai.

Vai Padomes prezidentūra man piekrīt, ka brīva tirdzniecība ir laba lieta un ka valdības, tostarp arī ES, iejaukšanās tirgos ir slikta lieta? Vai Padome man piekrīt arī par to, ka viens no Lisabonas līguma galvenajiem trūkumiem ir tāds, ka tas šo principu neapstiprina?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome tic tirgus ekonomikai tāpat kā godājamais deputāts. Tā ir Kopienas pieejas galvenais elements, kā mums to atgādina Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 4. pants, kurā tiek aicināts ievērot principu par atklātu tirgus ekonomiku, kurā valda brīva konkurence.

Tomēr, pašreizējā finanšu krīze mums ir atgādinājusi, ka tirgus var būt nepilnīgs, ja tajā netiek ievērota disciplīna un noteikumi. Tas nav tikai ideoloģisks jautājums, bet gan praktisks novērojums: pastāv gadījumi, kad ir vajadzīga valsts iejaukšanās, lai nodrošinātu to, ka tirgus darbojas efektīvi, atbildīgi un izaugsmi veicinošā veidā.

Kas attiecas uz Lisabonas līgumu, ir jāpatur prātā, ka tas vēl nav stājies spēkā, un tā interpretēšana nav Padomes kompetencē.

Eiropas Kopienu tiesas 2008. gada 3. septembra spriedums (lietās C-402/05 P un C-415/05 P) Regulu (EK) Nr. 881/2002⁽¹⁾ atcēla tiktāl, ciktāl tā attiecas uz Y.A. Kadi kungu un Al Barakaat International Foundation.

Sprieduma tekstā ir teikts, ka „piemērojamām procedūrām ir jāsniedz arī attiecīgajai personai atbilstoša iespēja aizstāvēt savas intereses kompetentajās iestādēs”. Tas neattiecās uz šo gadījumu.

Vai Padome var garantēt, ka juridisku personu, grupu un organizāciju iekļaušana šīs regulas pielikumā tiek veikta, patiesi ievērojot pilsoņu un organizāciju pamattiesības?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Pirmkārt, es vēlētos noraidīt apzīmējuma „melnais saraksts” attiecināšanu uz Eiropas noteikumiem par sankcijām, kuri transponē lēmumus par sankcijām, kas tika pieņemti Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1267. komitejā, un kuri attiecas uz personām un organizācijām, kas pieder vai ir saistītas ar Al-Qaida vai Taliban. Tas ir mehānisms noteiktu ierobežojumu ieviešanai, kas galvenokārt paredzēti terora aktu novēršanai. Šie saraksti ir labi zināmi un publiski pieejami, gluži tāpat kā ar tiem saistītie pasākumi.

Kas attiecas uz lietām, kurās iesaistīts Kadi kungs un Al Barakaat Foundation, Padome ir informēta par Kopienu tiesas 2008. gada 3. septembra spriedumu. Lai tiktu ievērotas Kopienu tiesas minētās tiesības uz aizstāvību, iesaistītajām pusēm tiks sniegta informācija par iemesliem, kādēļ tās tika iekļautas to Eiropas sankciju sarakstā, kas attiecas uz personām un organizācijām, kas pieder vai ir saistītas ar Al-Qaida vai Taliban. Reaģējot uz šo informāciju, Kadi kungs un Al Barakaat Foundation tad varēs izteikt savus komentārus.

Padome apsvērs, kādas izmaiņas varētu ieviest procedūrā, kas paredzēta Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju, kas attiecas uz personām un organizācijām, kas pieder vai ir saistītas ar Al-Qaida vai Taliban, transponēšanai Eiropā. Jebkurā gadījumā, Padome nodrošinās, ka sprieduma izpildei nepieciešamie pasākumi tiek veikti atbilstošā laika posmā.

Atbildē uz manu jautājumu H-0647/08, uz kuru jāatbild mutiski⁽¹⁾, Padome izteica viedokli, ka EULEX misijas izvietošana būtiski uzlabotu situāciju Kosovas ziemeļos. Kādēļ EULEX spēku izvietošana visā Kosovā norit tik lēni, kāds ir paredzētais grafiks līdz šī gada beigām, un kad, pēc Padomes domām, EULEX spēki būs pilnībā spējīgi strādāt un gatavi pilnībā vai vismaz lielā mērā pārņemt funkcijas no UNMIK?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

EULEX spēku izvietošana aizkavējās UNMIK rekonfigurācijas procesa dēļ, kuru tika nolemts veikt tikai 2008. gada jūnijā. Turklāt, misijas spēku izvietošana ir atkarīga arī no telpu un aprīkojuma pārņemšanas no UNMIK. Principiālā vienošanās par pārņemšanu tika panākta tikai 18. augustā, un sarežģīto administratīvo procedūru dēļ gan no Apvienoto Nāciju Organizācijas, gan Eiropas puses tās veikšana notiek ārkārtīgi lēni.

21. septembrī Padome nolēma atsākt misijas spēku izvietošanu, katru nedēļu nosūtot apmēram 100 cilvēkus. Oktobra beigās tiks nosūtīta arī prasība izvietot integrētas policijas vienības (IPV) un novembra beigās tās iekļaut misijā. Visbeidzot, EULEX vajadzībām atlasītie darbinieki, kuri pašlaik strādā UNMIK, misijā darbu sāks novembra pašās beigās.

Uz šodienu vēl aizvien brīvas ir apmēram 300 darba vietas. Dalībvalstīm un piecām valstīm ārpus ES, kas piedalās misijā, nesen tika atkārtoti lūgts šonedēļ steidzami palīdzēt aizpildīt pašlaik tukšās darba vietas. Padome ir nolēmusi uzaicināt misijai pievienoties vēl vienu valsti ārpus ES – Kanādu.

Ja spēku izvietošana notiks kā plānots un ja vajadzīgā aprīkojuma iepirkuma un pārņemšanas procedūras tiks veiktas tik ātri, kā to prasa Padome, tad decembra sākumā misija būs sasniegusi savu sākotnējo operatīvo spēju un spēs uzņemties tai uzticētos pienākumus.

Septembra pēdējā nedēļā Itālijas Guardia di Finanza (policija, kuras pienākumos ietilpst muitas un akcīzes noteikumu ieviešana) konfiscēja 1 700 000 kurpju pārus. Uz konfiscētajām kurpēm bija viltotas preču zīmes un uz 84 000 no tām bija nepareiza norāde „Ražots Itālijā”. Tika konstatēts, ka daudzas no tām satur ļoti daudz sešvērtīgā hroma, kas ir kancerogēna viela.

Kāds ir Padomes viedoklis par šo gadījumu, un kādus pasākumus tā plāno veikt, lai nākotnē novērstu līdzīgus gadījumus? Vai Padome plāno mudināt Komisiju biežāk uzsākt antidempinga tiesvedību pret Ķīnu? Vai Padome uzskata, ka tai būtu jāpaaugstina produktu kvalitātes standarti, apstiprinot Komisijas 2005. gada decembra priekšlikumu regulai par izcelsmes valsts norādi precēm, kas ievestas no trešām valstīm (COM(2005)0661)? Vai Padome uzskata, ka tai vajadzētu mudināt Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumus un/vai padarīt stingrākus esošos tiesību aktus par ārpus ES valstīm ražotu tekstilizstrādājumu, apavu, kosmētikas, juvelierizstrādājumu un līdzīgu produktu izsekojamību un veselības drošības standartiem?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Viltojumi ir īsts posts, kas apdraud Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un patērētāju veselību un drošību. Ņemot vērā šīs parādības satraucošos apmērus, Francijas prezidentūra nesen ir uzsākusi iniciatīvu, izstrādājot rezolūciju par visaptverošu Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu, kas tika pieņemta Konkurences padomes 25. septembra sanāksmē. Tādējādi Eiropas Savienība izveidos pret viltošanu un pirātismu vērstu novērošanas punktu, kura pamatā būs Komisijas jau esošās struktūras; vairāk pasākumu tiks veikti komunikācijas ar patērētājiem un to informētības palielināšanas jomā un, lai veicinātu sadarbību starp profesionāļiem, tiks veidotas valsts un privātās partnerības.

Viltošanas apkarošana ir ļoti svarīga mūsu uzņēmumu konkurētspējai. Šī iemesla dēļ Komisija un dalībvalstis ir strādājušas pie sarunām ar galvenajiem partneriem, it īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu, par daudzpusēja viltotu preču tirdzniecības novēršanas nolīguma noslēgšanu (ACTA, daudzpusējs viltotu preču tirdzniecības novēršanas nolīgums). Ir paredzēts, ka šajā nolīguma projektā, kas pastiprinās pašreizējo starptautisko sadarbību, ilgtermiņā tiks iesaistītas galvenās topošās valstis, tostarp arī Ķīna. Visi divpusējie nolīgumi, kurus Eiropas Savienība slēdz ar valstīm ārpus ES, ietver klauzulas par intelektuālā īpašuma aizsardzību. Arī starptautiskā sadarbība tiks palielināta tādos forumos kā PTO un G8 sanāksmēs. Mēs jau esam sasnieguši labus rezultātus darbā ar ASV Muitas dienestu, veicot lielu apmēru konfiskācijas, un šis darbs ir jāturpina.

Situācija uzlabojas arī attiecībā uz Ķīnu. Ķīna ir pārskatījusi savus tiesību aktus un reglamentējošos noteikumus un ir ieviesusi eksporta pārbaudes. Lai gan Ķīnā vēl ir daudz darāmā, un mēs šajā jomā būsim īpaši modri, mums šī valsts tomēr ir jāapsveic par tās centieniem sevi nodrošināt ar atbilstošiem tiesību aktiem un tos efektīvi arī īstenot. Šajā kontekstā, ir paredzēts, ka 2008. gada 1. decembrī ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē mēs varēsim priecāties par ES un Ķīnas kopējā muitas rīcības plāna pieņemšanu.

Kas attiecas uz antidempinga procedūrām, kā jums ir zināms, šādu procedūru piemērošanai pirmām kārtām ir vajadzīga sūdzība no attiecīgās Kopienas rūpniecības nozares puses. Tad Komisijai ir jāuzsāk izmeklēšana un jāpārbauda, vai dempings patiesi notiek. Tādējādi, sūdzību skaits nosaka izmeklēšanu skaitu, un uzņēmumiem būtu jābūt labāk informētiem par šo aspektu. Ir ļoti žēl, ka pašreizējās procedūras ir birokrātiskas, ilgas un bieži vien neskaidras, kā to nesenajā pētījumā, kas Eiropā par šo tematu tika veikts, ir uzsvēruši arī paši uzņēmumi. Mums nevajadzētu uzņēmumus, kuri uzskata, ka ir cietuši no pret konkurenci vērstas rīcības, atturēt no griešanās pie Eiropas iestādēm, lai tās atjaunotu godīgu konkurenci. Lai tos mudinātu to darīt, tiem neapšaubāmi ir jāpalīdz, ir jāmudina spert šo soli, ir jāpilnveido un jāpaātrina procedūras, tajā pašā laikā saglabājot stingrību cīņā pret dempingu, lai arī kur tas būtu radies.

Kas attiecas uz izcelsmes valsts norādi uz importētajiem produktiem, šobrīd Eiropas Kopienai nav neviena tiesību akta par izcelsmes valsts norādi uz rūpniecības produkcijas, kas importēta no valstīm ārpus ES (marķējums „Ražots ...”). Komisijas organizēto konsultāciju laikā 2004. gadā, dažas dalībvalstis un dažādas ieinteresētās puses (rūpniecības nozares, arodbiedrības, patērētāji un citas iestādes) paziņoja, ka tām aizvien lielākas bažas sagādā arvien pieaugošais skaits maldinošu un/vai krāpniecisku izcelsmes norāžu, kas redzamas uz importētajiem produktiem, un prasīja izstrādāt noteikumus, kas par obligātu noteiktu prasību uz importētajiem un/vai Eiropā ražotajiem produktiem norādīt to izcelsmes valsti. Komisijas 2005. gadā iesniegtais priekšlikums deva iespēju ar muitas noteikumu palīdzību vismaz daļēji paredzēt produkta izcelsmes noteikšanu. Tomēr, kā jums ir zināms, šī priekšlikuma pieņemšanai vajadzīgās politiskās un tiesiskās prasības vēl aizvien nav izpildītas. Tas nozīmē, ka mums noteikti ir jāturpina darbs pie šī jautājuma, jo šādam projektam ir vajadzīga vienprātība. Man ir jāuzsver arī tas, ka Padome ir informēta par Eiropas Parlamenta 2007. gada novembrī pieņemto deklarāciju par izcelsmes valsts norādēm⁽¹⁾.

Kas attiecas uz tiesību aktiem par izsekojamību un veselības un drošības standartiem, priekšlikumu iesniegšana šajā jomā ietilpst Komisijas kompetencē.

Saskaņā ar Portugāles prezidentūras ziņojumu „Veselība un migrācija ES” (par 2007. gada pēdējiem sešiem mēnešiem), ES ieceļojošie migranti un bēgļi vairāk slimo ar infekciozām un neinfekciozām slimībām, ar kurām tie slimo vai nu jau ieceļojot no savām izcelsmes valstīm, vai arī saslimst vēlāk pēkšņas vides maiņas vai smagu sadzīves apstākļu dēļ mītnes valstī.

Ņemot vērā iepriekš minētos datus un Padomes 2007. gada decembra sanāksmē pieņemtos secinājumus, kā arī vietējo iedzīvotāju bažas par sabiedrības veselību reģionos, kuros viļņveidīgi tiek uzņemti nelegālie ieceļotāji, vai Padome varētu pateikt, kurus no Portugāles prezidentūras priekšlikumiem tā ir īstenojusi? Kuri no tiem tiek apsvērti? Kāda ir pašreizējā situācija dalībvalstīs un kādi pasākumi ES tiek izstrādāti vai plānoti attiecībā uz slimību monitoringu un apkarošanu brīdī, kad migranti ieceļo savās mītnes zemēs, un arī vēlāk? Kādi priekšlikumi vai plāni ir paredzēti to personu veselības aizsardzībai, kuras strādā migrantu uzņemšanas centros?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Godājamā deputāta ierosinātā jautājuma svarīgumu Padome atzina savos 2007. gada 6. decembra secinājumos⁽¹⁾ par veselību un migrāciju. Šajos secinājumos Padome aicināja dalībvalstis uzlabot migrantu piekļuves iespējas veselības aprūpei un garantēt, ka tie veselības aprūpei var piekļūt saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas, starptautiskajiem un valstu dokumentiem.

Šajos secinājumos Padome norādīja, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 152. pants paredz, ka Kopienai ir jānodrošina augsta līmeņa veselības aizsardzība ar noteikumu, ka Kopiena savās darbībās sabiedrības veselības jomā pilnībā ievēro dalībvalstu pienākumus organizēt un sniegt veselības aprūpes pakalpojumus un medicīnisko aprūpi, tādējādi Kopienas darbības var tikai papildināt valstu politiku šajā jomā.

Tādēļ nav nekādu plānu izstrādāt Eiropas Savienības līmeņa stratēģiju attiecībā uz migrantu veselības pārbaudēm ieceļošanas brīdī, jo šis jautājums ir dalībvalstu kompetencē.

Šī iemesla dēļ arī nekad nav bijis nekādu īpašu Kopienas tiesību aktu par to personu veselības aizsardzību, kuri strādā migrantu un bēgļu uzņemšanas centros. Līdz ar to, Direktīva 89/391/EEK⁽²⁾ un īpaši tās 6. pants darba devējiem uzliek par vispārēju pienākumu novērtēt risku, kam tā darba ņēmēji varētu būt pakļauti, un veikt pasākumus viņu veselības un drošības aizsardzībai.

Bez tam, migrantu veselība un piekļuves iespējas veselības aprūpei, ir problēma, kuru Padome ir ņēmusi vērā, jo īpaši savā pašreizējā darbā. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, kas pieņemta šī gada 18. jūnijā, nosaka:

– Pienākumu „īstenojot šo direktīvu, ņemt vērā attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā veselības stāvokli” (5. pants);

– Prasību dalībvalstīm migrantiem līdz to atpakaļ nosūtīšanas brīdim nodrošināt „neatliekamo veselības aprūpi un slimību primāro ārstēšanu” (14. pants), it īpaši laikā, kad tie ir aizturēti (16. pants).

Turklāt, Priekšlikums Padomes direktīvai par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, kurš pašlaik tiek apspriests, paredz, ka trešo valstu valstspiederīgajiem ir tiesības uz tādiem pašiem drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem kā Eiropas Savienības pilsoņiem (12. pants).

Eiropas Savienība un Ķīna ir vienojušās par kopēju uzraudzības sistēmu, kas attieksies uz atsevišķu tekstilizstrādājumu un apģērbu kategoriju eksportu no Ķīnas uz ES dalībvalstīm. Tā kā tuvojas 2008. gada 31. decembris, vai Padome varētu norādīt, kā tā plāno garantēt to, ka pēc 2008.gada nenotiks tas pats, kas notika 2005. gadā, kad tekstilizstrādājumu un apģērbu imports no Ķīnas ļoti strauji pieauga?

Vai Padome plāno ierosināt pagarināt dubultā uzraudzības mehānisma darbību arī pēc 2008. gada 31. decembra? Kāda ir pašreizējā situācija attiecībā uz ierosināto regulu par izcelsmes valsts norādēm?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome ir informēta par to, ka mēs tuvojamies brīdim, kad beigsies Eiropas Komisijas un Ķīnas Tautas Republikas Tirdzniecības ministrijas parakstītā vienošanās memoranda par atsevišķu tekstilizstrādājumu un apģērbu eksportu darbības laiks. Tas pats attiecas uz Komisijas Regulu Nr. 1217/2007, saskaņā ar kuru atsevišķu Ķīnas produktu eksports 2008. gada laikā bija jānodod divkāršās pārbaudes sistēmas kontrolē.

Kopumā, vienotās tirdzniecības politikas jomā Padomei iesniegt priekšlikumus ir Komisijas uzdevums. Pagaidām Padome no Komisijas nekādus priekšlikumus par šo tematu nav saņēmusi. Šķiet, ka līdz šim arī attiecīgās Eiropas rūpniecības nozares nav iesniegušas nekādas prasības.

Kas attiecas uz izcelsmes valsts norādi uz importētajiem produktiem, šobrīd Eiropas Kopienai nav neviena tiesību akta par izcelsmes valsts norādi uz rūpniecības produkcijas, kas importēta no valstīm ārpus ES (marķējums „Ražots ...”).

Komisijas organizēto konsultāciju laikā 2004. gadā, dažas dalībvalstis un dažādas ieinteresētās puses (rūpniecības nozares, arodbiedrības, patērētāji un citas iestādes) paziņoja, ka tām aizvien lielākas bažas sagādā arvien pieaugošais skaits maldinošu un/vai krāpniecisku izcelsmes norāžu, kas redzamas uz importētajiem produktiem, un prasīja izstrādāt noteikumus, kas par obligātu noteiktu prasību uz importētajiem un/vai Eiropā ražotajiem produktiem norādīt to izcelsmes valsti. Komisijas 2005. gadā iesniegtais priekšlikums deva iespēju ar muitas noteikumu palīdzību vismaz daļēji paredzēt produkta izcelsmes noteikšanu.

Tomēr, kā jums ir zināms, šī priekšlikuma pieņemšanai vajadzīgās politiskās un tiesiskās prasības vēl aizvien nav izpildītas. Tas nozīmē, ka mums noteikti ir jāturpina darbs pie šī jautājuma, jo šādam projektam ir vajadzīga vienprātība. Man ir jāuzsver arī tas, ka Padome ir informēta par Eiropas Parlamenta 2007. gada novembrī pieņemto deklarāciju par izcelsmes valsts norādēm⁽¹⁾.

Vai Padome plāno ieņemt kādu nostāju attiecībā uz potenciāli lielo ekonomisko krīzi, kas apdraud Eiropu, un, ja tā, tad kāda šī nostāja būs?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Mūsu galvenā prioritāte, protams, ir uz šo finanšu krīzi reaģēt. Mēs visi – Padome, Eiropas Parlaments, Komisija un Centrālā banka – esam uzņēmušies savus pienākumus.

Eiropadome tikko vienprātīgi ir izteikusi savu atbalstu plānam un principiem, par kuriem 12. oktobrī tika panākta vienošanās eirozonas valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē Parīzē. Visām 27 dalībvalstīm tagad ir skaidrs, kā reaģēt uz krīzi, un ir arī skaidrs pamatojums attiecībā uz to, kā finanšu krīzi risināt. Īstermiņa prioritāte bija šāda: dot Eiropas Savienībai iespēju rīkoties saskaņoti un konsekventi.

Protams, ka mēs esam informēti par krīzes ietekmi uz ekonomiku un izaugsmes rādītāju apdraudējumu. Neformālās sanāksmes laikā Nicā septembrī un pēc tam arī 7. oktobra Padomes sanāksmē finanšu ministri izklāstīja, kādi ir saskaņotas reakcijas uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos pirmie elementi. Par šo tematu tika pieņemti arī secinājumi.

Ar tādiem pašiem mērķiem, 2008. gada 15. un16. oktobra Eiropadomes sanāksmē tika uzsvērta apņemšanās veikt izaugsmes un nodarbinātības atbalstīšanai vajadzīgos pasākumus. Šī mērķa sasniegšanai Komisijai tika dots mandāts „līdz gada beigām sagatavot atbilstošus priekšlikumus, it īpaši ar mērķi saglabāt Eiropas rūpniecības konkurētspēju starptautiskā līmenī”.

Dažu pēdējo dienu laikā Turcijas karaspēks atkal ir nosūtījis kara lidmašīnas bombardēt Ziemeļirākas Avasin-Basyan rajonu, tādējādi palielinot saspīlējumu uz abu valstu robežas un pārkāpjot robežu neaizskaramības principu, ko paredz starptautiskās tiesības, un atstājot postošas sekas uz vietējiem iedzīvotājiem.

Vai Padome nosoda šos pēdējos Turcijas uzbrukumus citas valsts teritorijai, kas ir starptautiskajās tiesībās ietvertā robežu neaizskaramības principa pārkāpums?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Eiropas Savienība ļoti rūpīgi uzrauga šo situāciju. Savos 2007. gada 10. decembra secinājumos Padome nosodīja visus teroristu uzbrukumus un vardarbības gadījumus, kas notikuši Turcijas teritorijā, un apliecināja savu solidaritāti Turcijas tautai. Padome arī atbalstīja Turcijas centienus aizsargāt savus iedzīvotājus un cīnīties pret terorismu, ievērojot cilvēktiesības, pamatbrīvības un starptautiskās tiesības un saglabājot mieru un stabilitāti reģionā.

2008. gada 3. oktobra paziņojumā prezidentūra izteica stingru nosodījumu par Kurdistānas Strādnieku partijas veikto uzbrukumu armijas priekšpostenim Turcijas dienvidaustrumos. Prezidentūra atkārtoja arī to, ka Eiropas Savienība atbalsta Turciju tās cīņā pret terorismu.

Agrāk, 2008. gada 25. februārī publicētajā paziņojumā Padomes prezidentūra, „atzīstot, ka Turcijai ir jāaizsargā savi iedzīvotāji no terorisma”, aicināja Turciju „atturēties no nesamērīgām militārajām darbībām un ievērot Irākas teritoriālo integritāti, cilvēktiesības un tiesiskumu”. Tā arī aicināja Turciju „veikt tikai tās militārās darbības, kas absolūti nepieciešamas tās mērķa, proti, Turcijas iedzīvotāju aizsargāšanas no terorisma, sasniegšanai”.

Turklāt, kas attiecas uz Turcijas austrumiem un dienvidaustrumiem, Padome atkārtoti pauda savu nostāju, ka nekavējoties ir jāizstrādā un jāīsteno visaptveroša stratēģija, kas garantētu šī reģiona ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību.

Šīs problēmas atrisināšanai ļoti svarīgi ir stiprināt dialogu un sadarbību starp Turciju un Irāku. Padome ir aicinājusi Irākas valdību un Kurdistānas Reģionālo valdību veikt pasākumus, lai nodrošinātu Turcijas robežu neaizskaramības ievērošanu un lai nodrošinātu to, ka Irākas teritorija netiek izmantota vardarbībai pret Irākas kaimiņvalstīm. Starp Irāku un Turciju ir noslēgts 2007. gada 28. septembrī parakstītais sadarbības nolīgums par terorisma apkarošanu, saskaņā ar kuru ES veicina nepārtrauktu dialogu un sadarbību starp Turciju un Irāku.

ES atkārtoti pauž nostāju, ka šo sadarbību ir jāuzlabo, lai Irākas teritorija nekalpotu par bāzi teroristu uzbrukumiem Turcijai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, godājamais deputāts var būt pārliecināts, ka Eiropas Savienība turpinās cieši uzraudzīt šo situāciju un mudinās Turciju un Irāku meklēt risinājumu, savstarpēji sadarbojoties.

Vēl bez Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER), Padomei ir vairāk nekā 163 sagatavošanas struktūras. 2007. gadā kopā notika 4183 sagatavošanas struktūru sanāksmes.

Vai šīs sagatavošanas struktūru sanāksmes var apmeklēt arī sabiedrības pārstāvji vai Eiropas Parlamenta deputāti? Vai sanāksmju norises datumi un vietas tiek publicētas? Vai sanāksmes tiek protokolētas? Vai katrā sanāksmē piedalās tikai viens pārstāvis no katras dalībvalsts? Kas vēl apmeklē šīs sanāksmes? Kāds bija lielākais un mazākais dalībnieku skaits šādās sanāksmēs 2007. gadā? Vai šajās sanāksmēs notiek sinhronā tulkošana?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Es saprotu, ka šis jautājums ir turpinājums godājamā deputāta 2008. gada 30. jūnijā Padomei uzdotajam jautājumam, uz kuru septembrī tika sniegta ļoti detalizēta atbilde⁽¹⁾. Faktiski, tieši šī Padomes atbilde Martin kungam ir devusi iespēju uzdot septiņus papildjautājumus, uz kuriem es šodien atbildēšu, un tie ir par šādiem tematiem:

(1) Padomes sagatavošanas struktūru sanāksmju pieejamība sabiedrībai, (2) informācijas izplatīšana par šīm sanāksmēm, (3) protokolu pieejamība, (4) dalībnieku skaits un (5) personu, kas nav dalībvalstu pārstāvji, iespējas piedalīties sanāksmēs, (6) apmeklējumu dati, (7) sanāksmju tulkošana.

Vispirms es vēlētos norādīt, ka saskaņā ar Reglamenta 8. panta 1. punktu un saskaņā ar Reglamenta nosacījumiem, Padomes debates ir publiskas tajos gadījumos, kad tā kā otrs likumdevējs sadarbojas ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar koplēmuma procedūru. Citos gadījumos Padomes darbs var būt publisks tad, ja Padome tā nolemj. Tas īpaši attiecas uz Padomes debatēm par svarīgiem tiesību aktu priekšlikumiem, kas netiek pieņemti saskaņā ar koplēmuma procedūru, un uz publiskajām debatēm par svarīgiem jautājumiem, kas skar Eiropas Savienības un tās pilsoņu intereses.

Izņemot šos gadījumus, citas Padomes debates nav publiskas. Tas pats attiecas uz visu Padomes sagatavošanas struktūru (COREPER, komitejas un darba grupas) darbu. Līdz ar to, Padomes sēdes un tās sagatavošanas struktūru sanāksmes var apmeklēt tikai dalībvalstu pārstāvji un pilnvarotas amatpersonas. Saskaņā ar Padomes Reglamenta 5. pantu, Komisija tiek aicināta piedalīties Padomes sanāksmēs un tās sagatavošanas struktūru sanāksmēs. Tas pats attiecas uz Eiropas Centrālo banku tajos gadījumos, kad tā izmanto savas iniciatīvas tiesības. Līdz ar to, Padome katrā gadījumā atsevišķi var lemt arī citādāk, un tādējādi var gadīties, ka izņēmuma kārtā citu Kopienas iestāžu vai dienestu pārstāvji tiek aicināti apmeklēt Padomes un tās sagatavošanas struktūru sanāksmes, un viņu klātbūtne ir atkarīga no apspriežamā jautājuma un līdzdalības lietderības.

Kas attiecas uz praktisku informāciju par Padomes un tās sagatavošanas struktūru sanāksmēm, tā ir viegli pieejama, jo tiek publicēta Padomes tīmekļa vietnē sadaļā „Dokumenti – Likumdošanas procesa pārskatāmība – Grafiki un darba kārtības”.

Kas attiecas uz protokoliem, Reglaments paredz, ka Padomes sanāksmes ir jāprotokolē. Attiecībā uz sagatavošanas struktūrām Reglaments to neparedz. Tomēr, Padomes sagatavošanas struktūru galvenās aktivitātes parādās Padomes darba dokumentos, kuri tiek izplatīti dalībvalstu pārstāvjiem un tiek apkopoti Padomes dokumentu publiski pieejamajā reģistrā.

Kas attiecas uz dalībnieku skaitu, vairumā gadījumu kāda konkrēta darba kārtības jautājuma apspriešanā piedalās viens vai divi pārstāvji no katras dalībvalsts, Dažās sanāksmēs šis skaits ir lielāks ar noteikumu, ka telpa ir pietiekami liela.

Kas attiecas uz šo sanāksmju apmeklējuma datiem, lielā vairumā gadījumu sagatavošanas struktūru sanāksmēs piedalās visu dalībvalstu un Komisijas pārstāvji.

Visbeidzot, es jūs varu informēt, ka attiecībā uz tulkošanu tiek piemēroti Ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja 2007. gada 23. jūlija Lēmuma Nr. 111/07 noteikumi.

Kāda ES 2009. gada budžeta procedūras kontekstā ir Padomes nostāja attiecībā uz atsevišķu budžeta pozīciju Baltijas jūras reģiona stratēģijas īstenošanai (sākot ar 2009. gadu un nākamajos gados), kā tas tika minēts Eiropas Parlamenta 2006. gada 16. novembra rezolūcijā P6_TA(2006)0494 par Baltijas jūras stratēģiju Ziemeļu dimensijai, kurā Eiropas Parlaments aicināja Baltijas jūras stratēģijai izveidot atsevišķu pozīciju ES budžetā?

(FR) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada oktobra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome cienījamajai deputātei piekrīt, ka ir svarīgi izstrādāt stratēģiju Baltijas jūrai. Šajā kontekstā ir jāuzsver, ka 2007. gada 14. decembra Eiropadomes sanāksmē Komisija tika aicināta vēlākais līdz 2009. gada jūnijam iesniegt ES stratēģiju attiecībā uz Baltijas jūras reģionu.

Padome vienmēr ļoti rūpīgi izskata Eiropas Parlamenta nostāju un noteikti to darīs arī attiecībā uz 2009. gada budžeta izskatīšanu otrajā lasījumā. Ja 2008. gada 23. oktobrī Eiropas Parlaments 2009. gada budžeta izskatīšanas pirmajā lasījumā pieņems kādus grozījumus attiecībā uz cienījamās deputātes uzdoto jautājumu, tad Padome budžeta izskatīšanas otrajā lasījumā 2008. gada 21. novembrī noteikti pieņems nostāju par šādu grozījumu.

Neskatoties uz vairākām nesenajām Komisijas iniciatīvām, it īpaši uz informācijas dokumentu, kas atbild uz specifiskiem jautājumiem par Regulas (EK) Nr. 261/2004⁽¹⁾, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, vispretrunīgāko nosacījumu piemērošanu, aviosabiedrības vēl aizvien apiet šīs regulas noteikumus, ik pa laikam atsaucoties uz force majeure vai „ārkārtējiem apstākļiem”, lai varētu neņemt vērā sarūgtināto pasažieru likumīgās prasības.

Tā kā dialogs ar aviosabiedrībām nav izdevies un tā kā tās nespēj nodrošināt pašregulāciju, vai Komisija beidzot neplāno pieņemt nopietnas sankcijas vai arī grozīt Regulu, lai aizsargātu un atlīdzinātu zaudējumus Eiropas pilsoņiem, kuru tiesības ir tikušas pārkāptas?

(FR) Komisija savā 2007. gada aprīļa paziņojumā⁽²⁾ noteica, ka ieinteresētajām pusēm (valstu izpildiestādēm un aviosabiedrībām) ir jādod pietiekami ilgs laiks, lai tiktu sasniegti to noslēgtajos līgumos paredzētie rezultāti.

Kopienu Tiesai drīzumā ir jāpasludina spriedumi par virkni jautājumu, kuri iesniegti prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai un kuriem būtu jārada skaidrība par vairākiem regulas punktiem, kas tiek apstrīdēti⁽³⁾, tostarp arī par „ārkārtēju apstākļu” konceptu. Gaidāmais spriedums ieinteresētajām pusēm palīdzēs uzlabot šī koncepta definīciju.

Komisija regulāri sazinās ar valstu izpildiestādēm, lai uzraudzītu, kā regula tiek piemērota. Komisiju īpaši interesē veids, kā šīs iestādes reaģē uz pasažieru sūdzībām. Komisija lielu uzmanību pievērš arī tam, vai tiek ievērotas labprātīgās vienošanās, ko valstu pārvaldes iestādes un aviosabiedrības noslēdza 2007. gada beigās.

Līdz šī gada beigām Komisija analizēs visu tai pieejamo informāciju⁽⁴⁾, lai izvērtētu, vai šīs labprātīgās vienošanās ir spējušas novērst trūkumus, kas konstatēti regulas piemērošanas procesā.

Par sava novērtējuma rezultātiem Komisija citas iestādes informēs paziņojumā, kuru ir plānots izplatīt 2009. gada pirmajā ceturksnī un kurā nepieciešamības gadījumā būs norādīti arī papildu pasākumi, kas būtu jāveic.

Kādas sarunas Komisijai ir bijušas ar attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm 27 dalībvalstīs par to, kā uzraudzīt ziņojuma par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, īstenošanas un izpildes norisi?

Vai Komisija transporta jomā apsver vēl kādus tiesību aktus par invalīdu piekļuves iespējām?

(FR) Pasažieru tiesības ir viena no galvenajām prioritātēm transporta komisāram piešķirtajā mandātā. Šī ir joma, kurā Eiropas Savienība var konkrēti rīkoties un labvēlīgi ietekmēt savu pilsoņu dzīvi. Tas attiecas uz visiem transporta veidiem.

Gaisa transporta jomā visi regulas par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām noteikumi stājās spēkā 2008. gada jūlijā. Bija arī pārejas periods divu gadu garumā no regulas pieņemšanas brīža, kurš tagad ir beidzies.

Komisija atzinīgi vērtē faktu, ka visi šajā nozarē strādājošie operatori, it īpaši aviosabiedrības un Eiropas lidostas, ļoti lielā mērā iesaistījās regulas panākumu nodrošināšanā.

Komisija nešaubās, ka tāpat būs arī ar valstu pārvaldes iestādēm. Bieži sadarbojoties, Komisija jau tagad ļoti cieši uzrauga to darbu.

2008. gada decembrī par transportu atbildīgais komisārs Briselē personīgi atklās pirmo darba sanāksmi kopā ar valstu izpildiestādēm. Tās mērķis ir konstatēt sākotnējās grūtības, kas saistītas ar regulas ieviešanu, un vislabāko veidu, kā visiem kopā tās atrisināt.

Šī sanāksme būs kā sākumpunkts procesam, kurš, cerams, būs produktīvs. Tas ir pats par sevi saprotams, ka, ja problēmas saglabāsies, Komisija uzņemsies atbildību un nepieciešamības gadījumā izmantos instrumentus, kas saskaņā ar Līgumu ir tās rīcībā.

Kas attiecas uz dzelzceļa pasažieru tiesībām, regula, kas stāsies spēkā 2009. gada 3. decembrī, invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām cita starpā garantēs arī nediskriminējošu piekļuvi dzelzceļa transportam.

Kas attiecas uz jūras transportu un autobusu pārvadājumiem, Komisija līdz 2008. gada beigām pieņemšanai ierosinās likumdošanas pasākumus.

Invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības, tostarp arī nediskriminācija un palīdzība, būs būtiska daļa katrā no šiem priekšlikumiem, kuri ietvers arī šādus jautājumus: operatoru atbildības sistēma, palīdzība atcelšanas vai kavēšanās gadījumā, sūdzību izskatīšana un kompensāciju iespējas un informācijas sniegšana pasažieriem.

Vēl aizvien tiek saņemti ziņojumi par to, ka gaisa transporta pasažieriem no trešām valstīm, kuri ceļo caur ES lidostu centriem, vēl arvien tiek konfiscēti to iegādātie beznodokļu šķidrumi.

Vai Komisija varētu sniegt jaunāko informāciju par Regulu (EK) Nr. 915/2007⁽¹⁾, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 622/2003⁽²⁾, ar ko nosaka pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā?

Kopš Komisijas Regulas (EK) Nr. 915/2007⁽³⁾ stāšanās spēkā, vairākas trešās valstis ir izteikušas vēlmi, lai Kopienas vispārējos noteikumos par šķidrumiem, aerosoliem un gēliem tiktu noteikti izņēmumi. Šī Regula šķidrumu, aerosolu un gēļu ierobežojumos pieļauj izņēmumu attiecībā uz tiem produktiem, ko pasažieri iegādājušies beznodokļu veikalos trešo valstu lidostās ar noteikumu, ka tiek ievēroti noteikti nosacījumi. Pēc trešo valstu lūguma Komisija šīs valstis ir informējusi par nosacījumiem, kuri nekavējoties ir jāievēro.

Līdz šim šo procedūru veiksmīgi ir pabeigušas divas valstis – Singapūra un Horvātija. Līdz ar to, šo divu valstu septiņās lidostās iegādātie šķidrumi Kopienas lidostu drošības pārbaudes punktos netiek konfiscēti (ar noteikumu, ka šķidrums atrodas noplombētā maisiņā, un ir pieejams pietiekams pierādījums, ka pirkums ir izdarīts attiecīgās lidostas gaisa teritorijā ne agrāk kā pirms trīsdesmit sešām stundām).

Komisija aktīvi piedalās dialogā ar citām trešām valstīm, lai noskaidrotu, vai no šiem ierobežojumiem atbrīvoto lidostu skaitu varētu palielināt, nekādi neietekmējot drošību Kopienas lidostās.

Komisija ir apņēmusies šķidrumu aizliegumu rokas bagāžā atcelt tiklīdz tehnoloģijas ļaus lidostās izmantot aprīkojumu, kas spēs ātri analizēt noplombētu pudeļu saturu, lai noteiktu, vai tajās nav šķidro sprāgstvielu. Pēc konsultācijām ar rūpniecības nozaru pārstāvjiem un dalībvalstīm, Komisija cer, ka tas būs iespējams, sākot ar 2010. gada aprīli.

Tomēr, līdz brīdim, kad šāds aprīkojums būs pieejams, Komisijas viedoklis ir tāds, ka pašreizējie noteikumi attiecībā uz šķidrumiem rokas bagāžā ir jāsaglabā, lai nodrošinātu ES pilsoņu aizsardzību un novērstu tādus teroristu uzbrukumus lidmašīnām, kuros tiek izmantotas šķidrās sprāgstvielas.

Prāmju līnija starp Swansea un Cork nodrošināja svarīgu saikni starp Īrijas dienvidu un Velsas ekonomikām. Tā deva milzīgu pievienoto vērtību abu reģionu tūrisma nozarēm un palīdzēja arī samazināt CO2 emisijas, samazinot kravu pārvadājumu apjomu pa sauszemi.

Tomēr, 2006. gadā pakalpojuma sniedzēja īstermiņa finansiālo grūtību dēļ šī pakalpojuma sniegšana tika apturēta bez jebkādiem skaidriem plāniem to atjaunot.

Tādēļ es Komisijai jautāju, vai saskaņā ar Valsts atbalsta likumu Īrijas valdība varētu subsidēt šī maršruta atjaunošanu un tā darbību pirmajos trīs pakalpojuma sniegšanas gados? Šī lūguma pamatā ir milzīgā pievienotā vērtība, kas izpaužas kā sabiedriskie pakalpojumi, atbalsts tūrisma nozarei un samazināta ietekme uz vidi, ko nenodrošinātu tādu alternatīvu izmantošana kā kravu pārvadājumi pa sauszemi vai gaisa transports.

Katra dalībvalsts var brīvi slēgt sabiedrisko pakalpojumu līgumus par jūras maršrutiem neatkarīgi no tā, vai tie atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, vai arī savieno šo dalībvalsti ar kādu citu dalībvalsti, kā tas ir godājamā deputāta uzdotajā jautājumā minētajā gadījumā, ar noteikumu, ka šie līgumi atbilst Jūrniecības kabotāžas regulai (Padomes Regula (EK) Nr. 3577/92) un četriem Altmark lietas judikatūrā noteiktajiem kritērijiem. Šādā gadījumā šie līgumi EK līguma izpratnē netiks uzskatīti par valsts atbalstu. Uzņēmums, kurš apņemas pildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, tiek izvēlēts saskaņā ar valsts iepirkuma procedūru, kas ļauj izvēlēties to piedāvājuma iesniedzēju, kurš šos pakalpojumus sabiedrībai spētu sniegt par viszemākajām cenām, vai arī, ja tas tā nav, tad ir jānosaka kompensācijas apjoms, pamatojoties uz tām izmaksām, kas rastos vidējam uzņēmumam, kas ir sekmīgi pārvaldīts un piemēroti aprīkots ar transporta līdzekļiem. Diezgan bieži sabiedrisko pakalpojumu līgumi tiek piešķirti, rīkojot uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, lai tie netiktu uzskatīti par valsts atbalstu. Citādi kompensācijām par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ir jāatbilst Līguma noteikumiem par valsts atbalstu un šajā konkrētajā gadījumā arī Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu jūras transportam, it īpaši to 10. pantam par atbalstu darbības uzsākšanai jūras pārvadājumiem nelielos attālumos.

Turklāt, dalībvalstis var kuģu īpašniekiem sniegt atbalstu jūras pārvadājumu uzsākšanai jaunā maršrutā pēc tam, kad Komisija par šo atbalstu ir tikusi informēta un ir devusi atļauju to sniegt. Patiesi, saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu jūras transportam⁽¹⁾, atbalstu darbības uzsākšanai var uzskatīt par atbilstošu kopējā tirgus noteikumiem ar nosacījumu, ka tiek ievērotas noteiktas prasības.

Eiropas ceļu satiksmes drošības harta ES ir bijis veiksmes stāsts un ir parādījusi, ka sabiedrība un uzņēmumi vēlas palīdzēt samazināt uz ceļiem bojā gājušo skaitu. Ņemot vērā to, ka iesniegto Ceļu satiksmes drošības hartas plānu darbības laiks beidzas 2010. gadā, vai Komisija strādās ar Hartas parakstītājiem un mudinās tos no jauna izvērtēt savas sistēmas ar mērķi paplašināt to darbību, iekļaujot tās nākamajā ceļu satiksmes drošības stratēģijā?

Komisija piekrīt godājamā deputāta izteiktajam viedoklim, ka Eiropas ceļu satiksmes drošības harta ir bijusi ļoti veiksmīga. Pašlaik ir reģistrēti 1130 Hartas parakstītāji un to skaits nepārtraukti pieaug.

Pirmā posma laikā no 2004. gada līdz 2007. gadam galvenais mērķis bija izveidot „Hartas kopienu”, ceļu satiksmes drošības nodrošināšanas pasākumos iesaistot pilsonisko sabiedrību. Šī posma laikā visas valstis un visas pilsoniskās sabiedrības daļas veiksmīgi uzņēmās savas saistības.

Otrā posma laikā, kas beigsies 2010. gadā, galvenie mērķi ir izveidot dalībnieku labākās prakses apmaiņas tīklu un veicināt sistemātiski veikto pasākumu izvērtēšanu, lai konstatētu, kuri pasākumi būtu vēl efektīvāki.

Hartas iniciatīva noteikti tiks izvērtēta, vērtējot to no visa perioda no 2004. gada līdz 2010. gadam viedokļa.

Tomēr, Komisija neplāno šīs iniciatīvas pārtraukšanu 2010. gadā. Tieši pretēji, tā sagaida visas pilsoniskās sabiedrības un īpaši Hartas parakstītāju līdzdalību sabiedriskajā apspriešanā, kas tiks uzsākta, lai sagatavotu Ceturto Eiropas programmu ceļu satiksmes drošībai.

Pamatojoties uz sniegto ieguldījumu un Hartas pasākumu izvērtējumu, nākamajai Komisijai vajadzētu apsvērt šīs iniciatīvas turpināšanu un jauna satura veidošanu.

Autopārvadājumi sastāda 72,2 % no visiem preču pārvadājumiem pa sauszemi Kopienā. Apmēram 600 000 uzņēmumu un 4,5 miljoni cilvēku strādā Eiropas autopārvadājumu nozarē, kura tādējādi ir ļoti svarīga Eiropas Savienības ekonomiskajai attīstībai. Šajos apstākļos ceļu satiksmes drošība un autovadītāju sociālo apstākļu uzlabošana ir ļoti svarīgi jautājumi. Saskaņā ar Eiropas regulām, autovadītājiem ir jāievēro konkrēti nosacījumi attiecībā uz braukšanas ilgumu, darba laiku un atpūtai atvēlēto laiku. Tomēr, drošu stāvvietu trūkst. Starpgadījumu paziņošanas dienestu publicētā statistika rāda, ka transportlīdzekļos esošo preču zādzību rezultātā Eiropas Savienībā katru gadu tiek zaudēti 8,2 tūkstoši miljonu eiro, un 70 % no paziņotajiem starpgadījumiem notiek laikā, kad transportlīdzekļi ir apstājušies.

Vai Komisija varētu norādīt, kādi Kopienas līmeņa pasākumi un iniciatīvas ir paredzētas drošu stāvvietu būvniecībai, it īpaši attiecībā uz Rumāniju un Bulgāriju, un kā tas tiek atspoguļots ES budžetā?

Komisija piekrīt cienījamās deputātes viedoklim, ka drošu stāvvietu trūkums ir Eiropas transporta un loģistikas nozares problēma. Tomēr, kas attiecas uz subsidiaritātes principu, transporta infrastruktūras izveides tehniskā plānošana ir jāveic dalībvalstīs, vairumā gadījumu vietējā vai reģionālā līmenī.

Diemžēl ne visas dalībvalstis ir veikušas visus vajadzīgos pasākumus, un tādēļ atsevišķos ceļu tīkla posmos profesionālie autovadītāji vēl aizvien var saskarties ar grūtībām savlaicīgi atrast piemērotas atpūtas vietas.

Lai palielinātu dalībvalstu informētību par šo problemātisko situāciju un lai veicinātu investīcijas situācijas uzlabošanai, Komisija 2007. gadā ar Parlamenta palīdzību uzsāka izmēģinājuma projektu, kurš paredzēja gar Eiropas ceļu tīklu izveidot piecas drošas atpūtas vietas, kas varētu kalpot par modeli labākās prakses apmaiņā. Pirmā šāda paraugvieta autovadītāju rīcībā tika nodota jau 2008. gada jūnijā (http://www.setpos.eu). Nākamajā projektā tiks izstrādāti stāvvietu apzīmējumu standarti.

Bez tam, Komisija ierosināja jaunu direktīvu par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību. Direktīva dalībvalstīm uzliks par pienākumu ceļu infrastruktūras projektu plānošanas un celtniecības laikā ņemt vērā drošu stāvvietu nosacījumus, lai tādējādi attīstītu Eiropas ceļu tīklu. Direktīvu nesen pieņēma Parlaments un Padome⁽¹⁾.

Turklāt, dalībvalstis, kas var saņemt finansējumu no kohēzijas un struktūrfondiem, var pieteikties uz attiecīgo Kopienas finansiālo atbalstu, lai uzlabotu savu transporta infrastruktūru. Zaļās grāmatas par Eiropas ceļu tīkla politikas nākotni, kuru plānots pieņemt nākamā gada sākumā, sagatavošanas kontekstā Komisija pētī arī to, kā turpmāk veicināt atbilstošu stāvvietu izveidi.

Ņemot vērā Eiropas pilsētu un reģionu aizvien pieaugošo interesi par dažādām ceļu un zaļās zonas izmantošanas maksas formām, kādus pasākumus Komisija veic, lai veicinātu ārvalstu autovadītāju izdarīto šādu shēmu pārkāpumu sodu pārrobežu piemērošanu? Vai Komisija piekrīt, ka efektīvs sodu pārrobežu piemērošanas režīms, kas uz visiem autovadītājiem attiektos vienādi, ir būtisks, lai pilsoņi šādas shēmas pieņemtu?

2008. gada 19. martā Komisija ierosināja Direktīvu, ar ko veicina ceļu satiksmes drošības noteikumu pārrobežu izpildi⁽¹⁾. Šī tiesību akta mērķis ir ar labākas ceļu satiksmes noteikumu pārrobežu izpildes palīdzību būtiski samazināt uz ceļiem bojā gājušo skaitu. Šajā kontekstā, priekšlikuma darbības joma attiecas tikai uz četriem, no drošības viedokļa visbīstamākajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem: atļautā ātruma pārsniegšana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā, drošības jostas nelietošana un sarkanā gaismas signāla neievērošana. Tas neattiecas uz citiem pārkāpumiem, kas nav saistīti ar drošību. Kas attiecas uz „zaļajām zonām” un ceļu izmantošanas maksu privātajiem transportlīdzekļiem (reglamentētas maksas vai pārslogotības nodevas, it īpaši pilsētu teritorijās), šī joma neietilpst Kopienas kompetencē un Kopienas līmenī nepastāv nekādi īpaši noteikumi par zemu emisiju zonām vai „tīrajām” zonām. Neskatoties uz to, Komisija rūpīgi seko līdzi aizvien pieaugošajam valstu, reģionālā vai vietējā līmenī īstenoto iniciatīvu skaitam. Mērķis ir nodrošināt to, lai godīga spēkā esošo noteikumu īstenošana nenovestu pie diskriminācijas attiecībā uz iebraucējiem no ārvalstīm, kuri šādas teritorijas izmanto tikai laiku pa laikam. Šis jautājums tiks risināts nākamajā Rīcības plānā par mobilitāti pilsētās, kuru Komisija pieņems pirms 2008. gada beigām.

Augošais dzīves līmenis un inovācijas pasažieru transporta jomā uz ES ceļiem liek parādīties aizvien jauniem transportlīdzekļu veidiem. To starpā ir arī kvadricikli, kuru skaits pieaug ļoti lielā ātrumā. Dažās dalībvalstīs nav tiesību aktu, kas reglamentētu šādu transportlīdzekļu reģistrāciju un lietošanu uz ceļiem. Tā rezultātā, kvadriciklus uz ceļiem bieži vien izmanto bērni vai arī pieaugušie bez vajadzīgās kvalifikācijas un prasmēm tos vadīt. Ir bijis daudz ceļu satiksmes negadījumu, kuros ir gājuši bojā gan šādu transportlīdzekļu vadītāji, gan arī trešās personas.

Kādus soļus Komisija var spert, lai nodrošinātu, ka, reaģējot uz jaunu transportlīdzekļu veidu parādīšanos, dalībvalstu tiesību aktos par ceļu satiksmes drošību tiek izdarīti attiecīgi grozījumi, atsaucoties uz EK līguma 71. panta 1. punkta c) apakšpunktu un uz pasākumiem, kas noteikti Komisijas paziņojumā par Eiropas programmu ceļu satiksmes drošībai (COM(2003)0311) un Baltajā grāmatā ar nosaukumu „Eiropas transporta politika līdz 2010. gadam: laiks pieņemt lēmumu” (COM(2001)0370)?

Komisija piekrīt godājamā deputāta izteiktajām bažām par tā saucamajiem „apvidus kvadricikliem”, kas var būt bīstami, ja tiek izmantoti nepareizā veidā.

Šī problēma ir jāskata no vairākiem viedokļiem: kvadriciklu tipa apstiprinājums, tiesības vadīt šādus transportlīdzekļus, piekļuve ceļiem un nelikumīgu darbību kontrole un sodīšana.

Kas attiecas uz tipa apstiprinājumu, pašreizējie ES tiesību akti⁽¹⁾ varētu tikt pārskatīti. Pagaidām Komisija pētī, kāds varētu būt šīs pārskatīšanas, kas ieplānota uz 2009. gadu, saturs. Pēc tam tā varētu noteikt visaptverošāku sistēmu šo transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai.

Kas attiecas uz autovadītāja apliecībām, pašreizējie ES tiesību akti neattiecas uz kvadriciklu vadīšanu. Šāda situācija ir tādēļ, ka valstu noteikumi attiecībā uz kvadricikliem nav saskaņoti. Tiklīdz tikko minētie tiesību akti par tipa apstiprinājumu situāciju būs padarījuši skaidrāku, un īpaši kad būs izstrādāts to kvadriciklu apraksts, ar kuriem atļauts braukt pa ceļiem, varēs plānot direktīvas par autovadītāja apliecībām darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā kvadriciklus.

Kas attiecas uz piekļuvi ceļiem un uz nelikumīgu darbību kontroles un sodīšanas organizēšanu, šie jautājumi ietilpst dalībvalstu kompetencē.

Kāda šobrīd ir situācija Brenneras pamattuneļa finanšu plānošanas jomā un kādā veidā tā ietekmē šī prioritārā projekta būvniecības darbu grafiku?

(FR) Brenneras pamattuneļa finanšu plāna izstrāde pašlaik atrodas nobeiguma un izšķirošajā fāzē. Divas dalībvalstis – Austrija un Itālija – ir izteikušas stingru politisku apņemšanos īstenot šo projektu, kas ir daļa no Berlīnes-Palermo prioritārā projekta. Šī apņemšanās jau tiek īstenota, šīm divām dalībvalstīm iesniedzot kopīgu prasību Kopienas līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas Transporta tīklu (TEN-T) budžeta. Šis līdzfinansējums, par kuru Komisija pieņēma lēmumu pēc konsultācijām ar Parlamentu, sastāda EUR 786 miljonus laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam, kas tiek pievienoti būtiskam finansējuma apjomam no valstu budžetiem. 50 % no Kopienas līdzfinansējuma tiks izmantoti izpētei un 27 % – darbiem.

Finanšu plāna īstenošana iet roku rokā ar paša projekta norisi. Šobrīd dalībvalstis ir veikušas sagatavošanas pētījumus, tostarp ir arī izveidojušas izpētes tuneļus. Procedūras, kuru rezultātā tiks izsniegta pamattuneļa plānošanas atļauja, tiek veiktas kopš 2008. gada marta, un projektu ir plānots uzsākt 2009. gada sākumā. Līdz tam brīdim abām dalībvalstīm būs jānodrošina tas, ka Brenneras pamattuneļa projekts tiek iekļauts to daudzgadu programmās, un būs stingri jāgarantē, ka šis darbs tiešām tiks pabeigts.

Komisija kopā ar Komisijas 2005. gada jūlijā iecelto Eiropas koordinatoru Profesoru Karel Van Miert vienmēr ir uzsvērusi, ka no abām dalībvalstīm ir jāsaņem vajadzīgās garantijas. Transporta komisārs ir pārliecināts, ka šīs garantijas tiks saņemtas 2009. gada pavasarī. Projektā un tuneļa pievedceļu izbūvē patiesi ir sasniegts liels progress, un komisārs 2009. gada oktobra sākumā personīgi pārbaudīja paveikto darbu, it īpaši tuneļa pievedceļus.

Vai Komisijas rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga, lai pabeigtu izmeklēšanu attiecībā uz Skotijas prāmju kompānijām NorthLink un CallMac izmaksātajām subsīdijām?

Vai Komisijai ir zināms, kad izmeklēšanas rezultāti būs pieejami?

(FR) Komisija ir saņēmusi ļoti lielu apjomu dokumentu un palīdzības no Apvienotās Karalistes valsts pārvaldes iestādēm, kā arī no daudzām ieinteresētajām pusēm. Visa šī informācija tiek analizēta.

Formālas izmeklēšanas procedūras vidēji ilgst 18 mēnešus, bet dažreiz, sarežģītākos gadījumos var prasīt arī ilgāku laiku. Tomēr, Komisija darīs visu iespējamo, lai galīgo lēmumu sagatavotu pēc iespējas ātrāk. Šis lēmums izskaidros 2008. gada 16. aprīlī uzsāktās izmeklēšanas rezultātus. Pēc pieņemšanas šis lēmums tiks iekļauts paziņojumā presei, kas tiek sniegts tā pieņemšanas dienā, un pēc tam nekonfidenciālā versijā tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Sazinoties ar Eiropas lielākajām aviosabiedrībām, esmu konstatējis, ka Regulā (EK) Nr. 261/2004⁽¹⁾ par Eiropas pasažieru tiesībām paredzētās kompensācijas nekad netiek piešķirtas. Tas tā ir tādēļ, ka aviosabiedrības trīs galvenos lidojumu atcelšanas iemeslus, t.i. aviosabiedrības vai lidostas darbinieku streiku, lidmašīnas tehniskas kļūmes vai laika apstākļus, klasificē kā ārkārtējus apstākļus, kuru gadījumā tās ir atbrīvotas no pienākuma pasažieriem izmaksāt kompensācijas (rēķinot uz katru lidojuma kilometru). Tādējādi, Komisijas noteiktie izņēmuma gadījumi attiecībā uz pasažieru tiesībām darbojas kā noteikums, ar kura palīdzību aviosabiedrības var izvairīties no kompensāciju maksāšanas pasažieriem.

Vai Komisija uzskata, ka terminu „ārkārtēji apstākļi” attiecībā uz lidojumu atcelšanu būtu jānodefinē skaidrāk, lai precīzi noteiktu, kad pasažieriem ir tiesības saņemt kompensācijas? Kā gan pasažieri tiek aizsargāti, ja pat attiecībā uz viņu „tiesībām” lielāku aizsardzību saņem aviosabiedrības?

(FR) Regulas par gaisa pārvadājumu pasažieru tiesībām mērķis pirmām kārtām ir visiem tiem pasažieriem, kuru lidojumi aizkavējas, nodrošināt pietiekamu atbalstu un informāciju in situ un attiecīgā incidenta laikā, lai dotu tiem iespēju pēc iespējas ātrāk un vislabākajos apstākļos nonākt savā galamērķī. Regulas 5. pantā paredzētā kompensācija faktiski attiecas uz pavisam nelielu skaitu pasažieru salīdzinājumā ar to gaisa pārvadājumu pasažieru skaitu, kuri ceļošanas laikā saskaras ar problēmām.

Eiropas likumdevēji atzina par labāku „ārkārtēju apstākļu” jēdzienu kā visaptverošu definīciju regulas tekstā neiekļaut. Tas izraisīja atšķirības regulas interpretācijā no aviosabiedrību un dalībvalstu puses, par kurām Komisija ir labi informēta.

Tādēļ Komisija cita starpā jau vairāk kā pirms gada šo jautājumu ierosināja apspriest ar aviosabiedrībām un kontroles iestādēm un sagatavoja virkni jautājumu un atbilžu par „ārkārtēju apstākļu” tematu. Komisijas šajā sabiedrībai pieejamajā dokumentā⁽²⁾ ierosinātās pamatnostādnes tika apspriestas ar dalībvalstīm, kuras tās ir pieņēmušas.

Tomēr, nepieciešamības gadījumā tikai Kopienu Tiesa, nevis Komisija var interpretēt tiesību aktu tekstus. Turklāt, Tiesai divu jautājumu, kas iesniegti prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, kontekstā savs spriedums par šo tematu ir jāpasludina ļoti drīz (iespējams, 2009. gada sākumā). Pēc tam Komisija analizēs, vai ar Tiesas interpretāciju pietiek, lai atbilstoši definētu apstākļus, kurus varētu uzskatīt par ārkārtējiem.

Komisija godājamajam deputātam lūdz tai nosūtīt visu viņa rīcībā esošo informāciju, kas dos iespēju pierādīt atkārtoto nepareizo rīcību, kuru viņš piedēvē aviosabiedrībām, un dalībvalstu nespēju pareizi piemērot šo regulu.

Ņemot vērā Komisijas apņemšanos samazināt strauji pieaugošās gaisa satiksmes negatīvo ietekmi uz vidi un tās ieteikumus, ka jau esošo lidostu kapacitāte būtu jāizmanto labāk, vai Komisija varētu paskaidrot savu nostāju attiecībā uz ierosināto Hītrovas lidostas paplašināšanu Apvienotajā Karalistē?

Turklāt, ko Komisija plāno darīt, lai saskaņotu acīmredzami pretrunīgos mērķus samazināt „jaudas krīzes” riskus ES lidostās un sasniegt stingros vides aizsardzības mērķus, kas izklāstīti, piemēram, Kioto protokolā un Direktīvā par apkārtējā gaisa kvalitāti (2008/50/EK⁽¹⁾)?

Lēmuma pieņemšana par Hītrovas lidostas paplašināšanu ir valsts kompetences jautājums. Komisija sagaida, ka šī lēmuma sagatavošanā un tā izpildē tiks ievēroti visi attiecīgie Kopienas tiesību akti. Tas nozīmē ievērot saistības, kas noteiktas, piemēram, Direktīvā par ietekmes uz vidi novērtējumu 85/337/EEK⁽²⁾, Direktīvā par stratēģisko vides novērtējumu 2001/42/EK⁽³⁾ un vides standartos, tādos kā tie, kas izklāstīti direktīvās par apkārtējā gaisa kvalitāti (Direktīva 1999/30/EK⁽⁴⁾, kura tiks aizstāta ar Direktīvu 2008/50/EK⁽⁵⁾).

Kas attiecas uz aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām, Komisija ir pieņēmusi visaptverošu pieeju aviācijas radīto emisiju samazināšanai. Tā ietver gaisa satiksmes pārvaldības uzlabošanu un aviācijas iekļaušanu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS)⁽⁶⁾.

Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīva un SESAR⁽⁷⁾ uzlabos Eiropas gaisa satiksmes sistēmas efektivitāti.

Padome un Parlaments nesen ir vienojušies par tiesību aktiem aviācijas nozares iekļaušanai ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS). Šai politikai aviācijas nozarē būtu jāpanāk efektīvāka CO2 emisiju pārvaldība un jānodrošina arī tas, ka aviācijas nozare sniedz savu ieguldījumu centienos, kurus citas nozares īsteno, lai samazinātu emisiju apjomu.

Lēmumu pieņemšana par īpašiem pasākumiem apkārtējā gaisa kvalitātes standartu ievērošanas nodrošināšanai ES lidostu tiešā tuvumā ir valstu kompetences jautājums. Komisija dalībvalstīm palīdz ievērot šos standartus, izstrādājot un īstenojot Kopienas līmeņa pasākumus emisiju apkarošanai piesārņojuma avotā (skatīt Komisijas deklarāciju, kas pievienota Direktīvas 2008/50 publikācijai Oficiālajā Vēstnesī). Turklāt, Komisija Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai atbalsta turpmākus pētījumus par to, kā samazināt lidmašīnu, transportlīdzekļu un transporta infrastruktūras ietekmi uz vidi, un pētī gaisa piesārņojuma, tostarp arī transporta radītā gaisa piesārņojuma, ietekmi uz vides un cilvēku veselību.⁽⁸⁾

Mūsdienās mēs saskaramies ar globāla mēroga pārtikas nepietiekamību un augstām pārtikas produktu izmaksām. Kopš sākotnējā augu aizsardzības līdzekļu ietekmes novērtējuma pabeigšanas 2004. gadā vides jautājumi ir būtiski mainījušies. Ņemot vērā to, ka pārtikas cenas pasaulē pieaug, un tas ietekmē arī ES pilsoņus un attīstības valstis, it īpaši pārtikas ražošanas ierobežojumu veidā, vai Komisija varētu pabeigt pesticīdu (augu aizsardzības līdzekļi) detalizēto ietekmes novērtējumu, īpaši koncentrējoties uz sociāli ekonomiskajiem aspektiem, kas minēti Kopējā nostājā, ko tā sagatavojusi kopā ar Padomi? Vai Komisija varētu arī izklāstīt savu viedokli par to, vai pārtikas cenas būtu lielākas vai mazākas, ja tiktu pieņemta pieeja, kuras pamatā ir riska izvērtēšana?

Komisija uzskata, ka tās sākotnējais ietekmes novērtējums bija pamatīgs un vēl arvien ir izmantojams. Tas koncentrējās uz ierosinātās regulas galvenajām atšķirībām salīdzinājumā ar pašreizējiem tiesību aktiem: pagaidu atļaujas, savstarpējā atzīšana, salīdzinošais novērtējums, datu aizsardzība un kaimiņvalstu informācija par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu.

Komisija ir apmierināta, ka Kopējās nostājas, tāpat kā tās sākotnējā priekšlikuma, mērķis ir stiprināt augsta līmeņa veselības un vides veselības aizsardzību, tajā pašā laikā nodrošinot Kopienas lauksaimniecības nozares konkurētspēju. Tas ietver tādus pasākumus kā zonālā atļauju piešķiršanas sistēma un obligāta savstarpējā atzīšana, vienkāršoti datu aizsardzības noteikumi, skaidri apstiprināšanas un atļauju izsniegšanas procedūru termiņi un niecīgai izmantošanai paredzēto atļauju piešķiršanas atvieglošana. Visi šie pasākumi ir labvēlīgi lauksaimniecībai un palielinās pesticīdu pieejamību lauksaimniekiem.

Komisija ir izpētījusi ierosināto kritēriju ietekmi un ir secinājusi, ka tie varētu novest pie ierobežota skaita aktīvo vielu izņemšanas no apgrozības. Komisija turpinās rūpīgi uzraudzīt šo situāciju.

Komisija noraida kritiku par to, ka šie kritēriji ir paredzēti izmantošanas pārtraukšanas panākšanai, jo faktiski ir ņemta vērā arī pakļaušana iedarbībai: šīs ļoti kaitīgās vielas var apstiprināt tad, ja pakļaušana to iedarbībai ir niecīga (piem., slēgtā sistēmā).

Visbeidzot, kas attiecas uz pārtikas cenu pieaugumu pēdējo gadu laikā, Komisija uzskata, ka ir neiespējami izveidot statistiski pareizu prognozi par šī pasākuma ietekmi uz pārtikas cenām, jo ir jāņem vērā arī ļoti daudzi citi faktori, tādi kā energoresursu cenas un klimata pārmaiņas.

Priekšsēdētājs Barroso kungs dalībvalstis aicināja izvirzīt augsta līmeņa amatpersonas dalībai diskusijās par ĢMO stratēģiskajiem aspektiem. Šīs grupas risinātie jautājumi ietver apstiprināšanas procedūru darbību, ģenētiskās modificēšanas atļauju asinhronas izsniegšanas ietekmi, kā arī ĢMO jautājumu sabiedrisko apspriešanu. Pirmā augstā līmeņa grupas sanāksme notika 17. jūlijā, un nākamā ir ieplānota šomēnes.

Vai Komisija varētu sniegt informāciju par to, kad ir sagaidāms šīs augsta līmeņa grupas ziņojums?

Vai Komisija varētu izteikt savas domas par to, kā šīs augsta līmeņa grupas mērķi varētu atšķirties no Vides padomes izveidotās ĢMO darba grupas mērķiem?

2003. gadā Parlaments un Padome pieņēma jaunu tiesisko regulējumu, kas reglamentē ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) tirdzniecību. Šie tiesību akti ieviesa ļoti stingru režīmu atļauju piešķiršanai pirms laišanas tirgū, saskaņā ar kuru tirgū var laist tikai tos ĢMO, kas ir atzīti par videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai nekaitīgiem.

Tajā pašā laikā, Eiropas Savienība (ES) pieņēma stingrus ĢMO produktu izsekojamības un marķēšanas noteikumus. Šie tiesību akti nodrošina, ka ĢMO produktus nepieciešamības gadījumā ir iespējams atsaukt un ka patērētāji var izvēlēties nelietot ģenētiski modificētu (ĢM) pārtiku. ES tiesību akti par ĢMO tagad tiek plaši atzīti kā visaptverošākie un, iespējams, visstingrākie tiesību akti pasaulē.

Saskaņā ar šo tiesisko regulējumu, galvenā visā šajā procesā ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI), jo tā ir atbildīga par ĢMO riska izvērtēšanu pirms to laišanas tirgū, savukārt Komisija kā riska pārvaldītāja ir atbildīga par to, vai katru konkrēto ĢMO apstiprināt, vai nē, ņemot vērā EPNI atzinumu un nepieciešamības gadījumā arī citus likumīgos faktorus.

Debates par ĢMO pārāk bieži tiek raksturotas kā debates tikai un vienīgi par vidi un pārtikas nekaitīgumu. Taču šis jautājums ir daudz sarežģītāks. Tas ir jautājums arī par tirdzniecības politiku, par pētījumiem par pārtikas nekaitīgumu, konkrētāk, par lopbarības nekaitīgumu Eiropā, un par Eiropas bionozares konkurētspēju. Nedrīkst arī aizmirst, ka ES Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) tika nosodīta par to, ka tā nespēj piemērot pati savus noteikumus.

Šajā kontekstā, Komisija 2008. gada maijā organizēja politikas ievirzes debates par ĢMO, lai rūpīgi apspriestu visus šī jautājuma aspektus. Šo debašu laikā Komisija ievēroja, ka ĢMO politika vēl aizvien ir ļoti sensitīvs jautājums ne tikai Komisijai, bet arī lielākajai daļai dalībvalstu. Visi piekrita tam, ka pašreizējais tiesiskais regulējums ir atbilstošs, taču tā īstenošana ir jāuzlabo.

Komisija atkārtoti pauda savu paļāvību uz to, ka EPNI sniegtie zinātniskie padomi ir augstas kvalitātes, un apstiprināja, ka tā turpinās pildīt savas institucionālās saistības, tajā pašā laikā ievērojot arī starptautiskās saistības.

Komisija arī piekrita tam, ka būtu lietderīgi organizēt neformālas politiskās diskusijas ar dalībvalstīm, lai izvērtētu pieredzi un kopā ar tām meklētu veidus, kā atvieglot lēmumu pieņemšanas procesu, nepieciešamības gadījumā to arī uzlabojot. Galvenais mērķis ir labāk saprast, kāda ir Eiropas nostāja attiecībā uz ĢMO, un vai un kādā veidā šo diskusiju varētu turpināt.

Grupa sanāca kopā 2008. gada 17. jūlijā un 2008. gada 10. oktobrī un noturēja neformālas diskusijas. Diskusiju laikā tika apspriesta vesela virkne politisku jautājumu, kas tieši vai netieši attiecas uz ĢMO politiku: pārtikas cenas, pārtikas un lopbarības nekaitīgums, PTO, tirdzniecības aspekti, tostarp arī jautājums par asinhronu ĢMO atzīšanu ES un trešo valstu starpā, kā arī sabiedrības viedoklis.

Paralēli tam, Francijas prezidentūras aizbildniecībā Vides padomē tika izveidota īpaša ĢMO darba grupa. Pamatojoties uz šīs darba grupas darbu, Francijas prezidentūras mērķis ir Padomes secinājumu pieņemšana Vides padomē 2008. gada 4.-5. decembrī. Prezidentūra un Komisija cieši sadarbojas, lai nodrošinātu abu iniciatīvu saskaņošanu.

Padomes darba grupas darbs ir koncentrēts uz konkrētiem jautājumiem, kas galvenokārt saistīti ar ĢMO videi radītā riska novērtēšanu un riska pārvaldību, savukārt diskusijas augstā līmeņa grupā ir vispārīgāka rakstura.

Atbildē uz jautājumu H-0485/08⁽¹⁾ par teroristu TV stacijas Al-Aqsa translācijām, izmantojot Francijas uzņēmuma Eutelsat Eiropas satelīta jaudu, Komisija norādīja, ka tā „Al-Aqsa TV jautājumu izskatīs nākamās valstu pārvaldes iestāžu sanāksmes kontekstā līdz 2008. gada vasaras pārtraukumam”. Vai Komisija varētu izklāstīt šīs sanāksmes rezultātus un pasākumus, kurus tā plāno veikt, lai apturētu Al-Aqsa translēšanu, izmantojot Eiropas satelīta jaudu un tādējādi pārkāpjot Audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu direktīvas (Direktīva 2007/65/EK⁽²⁾) 3. panta b) punktu?

Komisijas un valstu pārvaldes iestāžu sanāksmē 2008. gada 4. jūlijā tika apspriests jautājums par TV kanāliem, kuros tiek mudināts uz naidu un kuri tiek translēti no trešām valstīm. Tika norādīts, ka Eiropas Valsts pārvaldes iestāžu platformai (EPRA) tiesību aktos nav paredzētas tiesības pieņemt saviem dalībniekiem saistošus noteikumus. Uzmanība tika vērsta arī uz deklarācijas projektu par Vidusjūras valsts pārvaldes iestāžu tīkla (MNRA) izstrādātajiem satura noteikumiem. Šī deklarācija tika pieņemta piektdien, 2008. gada 3. oktobrī ikgadējā sanāksmē Itālijā un cita starpā risina arī jautājumus par tādu pamatvērtību, pamatprincipu un pamattiesību ievērošanu kā cilvēka cieņas un citādības respektēšana un tiesiskā aizsardzība.

Tomēr, ne visas attiecīgās trešās valstis ir EPRA vai MNRA dalībvalstis. Kā turpmākais risinājums tika izskatīta divpusējās sadarbības iespēja starp dalībvalstu un trešo valstu pārvaldes iestādēm. Tajā pašā laikā, Komisija šāda veida sadarbību plāno paplašināt, visas puses laiku pa laikam uzaicinot uz kopīgām sanāksmēm.

Komisija vēlētos vēlreiz atkārtot, ka, nerunājot par vispārējiem apgalvojumiem, ka ir pārkāpts Audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu direktīvas ⁽³⁾ 3. panta b) punkts, tā līdz šim nav saņēmusi nevienu formālu sūdzību par Al Aqsa TV stacijas programmu translēšanu. Ir jāuzsver, ka neviens regulators nevar veikt nekādus pasākumus, ja nav konkrētu liecību, kurās būtu minēts vismaz pārkāpuma datums, laiks un veids. Neskatoties uz to, Komisija šo jautājumu ir nosūtījusi atbildīgajai valsts pārvaldes iestādei, Francijas Conseil Supérieur de l'Audiovisuel (CSA). Ir paredzēts, ka atbilde tiks sniegta līdz 2008. gada novembrim.

Presē ir bijuši vairāki ziņojumi par to, ka Komisija šobrīd beidz darbu pie jaunas Eritrejas stratēģijas. Dažos ziņojumos tiek apgalvots, ka palīdzības apjoms nākamo piecu gadu plānā tiks palielināts no pašreizējā EUR 80 miljonu līmeņa līdz EUR 110 miljoniem. Kā gan Komisija var pamatot palīdzības palielināšanu šai valstij, ņemot vērā, ka pastāv daudz jautājumu par to, kā šī palīdzība tiek izmantota, un ka Asmerā valdošais režīms nepārtraukti pārkāpj cilvēktiesības (piemēram, zviedru žurnālists Dawit Isaak septiņus gadus tika turēts ieslodzījumā)? Vai nevajadzētu izmantot iespēju valstīm pieprasīt atbalstīt demokrātiskās tiesības un cilvēktiesības, ja tās vēlas saņemt palīdzību?

Kādus pasākumus Komisija ieviesīs, lai noteiktu nosacījumus, kas izpildāmi, lai Eritreja varētu saņemt palīdzību?

Eritreja, kuras IKP uz vienu iedzīvotāju ir USD 200, ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības Fonda 2008. gada Tautas attīstības indeksā 177. valstu sarakstā Eritreja atrodas 157. vietā, un lielākā daļa eritriešu dzīvo zem nabadzības līmeņa. Turklāt, Eritreja īpaši cieš no pārtikas cenu krīzes. EK sadarbības ar Eritreju galvenais mērķis ir uzlabot šo iedzīvotāju nožēlojamo stāvokli un dzīves apstākļus.

Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, ienākumus uz vienu iedzīvotāju, vietu tautas attīstības indeksa valstu sarakstā, demogrāfisko attīstību un neaizsargātību, kā arī ekonomisko un sociālo darbību, līdzekļu asignējums Eritrejai no Desmitā Eiropas Attīstības fonda (EAF) laika periodam no 2008. līdz 2013. gadam ir EUR 122 miljoni. Šis asignējums vēl nav galīgi noteikts, bet gan tikai aptuvena summa, kas vidusposmā vai beigu posmā var tikt pārskatīta.

Eritrejas Valsts valdība un Eiropas Komisija beidz darbu pie sadarbības stratēģijas izstrādes un daudzgadu Nacionālās indikatīvās programmas, kas tiks finansēta no Desmitā EAF līdzekļiem.

Desmitā EAF plānotā stratēģija, kas koncentrēsies uz intervenci pārtikas nekaitīguma un infrastruktūras jomā un ietvers papildu pasākumus nozares pārskatāmībai un sadarbības veidošanai ar nevalstiskajiem nozares dalībniekiem, ir reakcija uz būtiskām attīstības problēmām Eritrejā.

Lielas bažas rada cilvēktiesību situācija Eritrejā. Attīstības un humānās palīdzības komisāram vairākas reizes bija iespēja prezidentam Isaias kungam izteikt bažas par situāciju Eritrejā, it īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām un konkrēto Dawit Isaak gadījumu, un pēdējo reizi tas tika darīts Asmeras apmeklējuma laikā 2008. gada jūnijā. Komisija regulāri sazinās arī ar Eritrejas opozīcijas un emigrantu kustībām.

Kopš tā laika, saskaņā ar Kotonū nolīguma 8. pantu, ir atjaunots formāls dialogs un ir izteikti priekšlikumi, tostarp arī Komisijas sadarbības programma, dažādu ES un Eritrejas attiecību aspektu uzlabošanai, kā arī Eritrejas pārvaldības situācijas uzlabošanai, tostarp arī jautājums par cilvēkiem, kas ieslodzīti savas pārliecības dēļ, un citi cilvēktiesību jautājumi.

Komisija kopā ar dalībvalstīm visu laiku pārskata ES politiku šajā jomā.

Komisija vēlas uzzināt Parlamenta misijas Āfrikas ragā, tostarp arī Eritrejā, sasniegtos rezultātus. Faktu vākšanas misijas dalībnieki sava apmeklējuma sagatavošanas laikā ir tikušies ar Komisijas dienestiem. Īsi pirms aizbraukšanas misijas dalībnieki tiksies arī ar Attīstības un humānās palīdzības komisāru.

Tālpārdošanas aizliegums, saskaņā ar kuru tā pārkāpējus var apsūdzēt un sodīt, attiecas uz tirdzniecību, kurā ir iesaistīts vai nu pārdevējs, vai arī viņa vārdā strādājošs pilnvarotais, kurš uz Somiju sūta vai transportē jau pārdotu alkoholu. Somijas aizlieguma interpretācijas pamatā ir princips, ka tikai alkohola mazumtirdzniecības licences īpašnieks patērētājam var pārdot alkoholu. Saskaņā ar likumu, šādu licenci var iegūt tikai Valsts alkohola monopols.

Vai Somijas tiesību akti un to administratīvā piemērošana pārkāpj EK līguma 28. pantu, ņemot vērā, ka tie citās dalībvalstīs strādājošiem pārdevējiem liedz tiesības iesaistīties alkohola tālpārdošanā patērētājiem Somijā?

Saskaņā ar jautājumā minēto, alkohola tālpārdošana no citām dalībvalstīm Somijas pircējiem ir ierobežota, jo tikai mazumtirdzniecības licences īpašnieks var piegādāt preces pircējiem Somijā, un šādu licenci acīmredzot var iegūt tikai Valsts alkohola monopols.

Šajā kontekstā ir jāatzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu lietā C-170/04 Rosengren, valsts tiesību noteikums, ar kura palīdzību tiek izveidots komercmonopols un kas privātpersonām aizliedz tieši importēt alkoholiskos dzērienus, pašām tos netransportējot, EK līguma 28. panta izpratnē ir importa kvantitatīvs ierobežojums, kas Zviedrijas monopola sistēmas gadījumā nešķita samērīgs.

Citā lietā, kas attiecas uz medikamentu pārdošanu ar pasta pasūtījumu palīdzību (C-322/01 DocMorris), Kopienu Tiesa nolēma, ka valstu aizliegums ar pasta pasūtījumu palīdzību tirgot medikamentus, kurus atļauts tirgot tikai attiecīgās dalībvalsts aptiekās, ir pasākums, kura ietekme ir līdzvērtīga kvantitatīvajam ierobežojumam, kas ir aizliegts ar EK līguma 28. pantu.

Ņemot vērā iepriekš citēto lietu judikatūru, alkohola tālpārdošanas aizliegums Somijā varētu būt EK līguma 28. panta pārkāpums.

EK līguma 28. pantam pretrunā esošu pasākumu tomēr var attaisnot, atsaucoties uz sabiedrības morāli, valsts politiku, sabiedrisko drošību vai veselības aizsardzību, kā tas minēts EK līguma 30. pantā, vai arī saskaņā ar Kopienu Tiesas atzītajām, tā saucamajām obligātajām prasībām. Tomēr, lai šāds valsts pasākums tiktu attaisnots, tam ir jābūt nepieciešamam nosprausto mērķu sasniegšanai un samērojamam ar šiem mērķiem.

Balstoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, tā šo pasākumu nevar pilnībā izvērtēt.

Kopš kruīzu kuģa „Sea Diamond” nogrimрanas pie Santorini krastiem ir pagājuši sešpadsmit mēneši, un vēl aizvien nav nekādu secinājumu par kuģa bojāejas iemesliem. Grieķijas valdībai, Tirdzniecības flotes ministrijai un kompetentajām vietējām pārvaldes iestādēm kuģniecību „Hellenic Louis Cruises” nav izdevies saukt pie atbildības, turpretim šī kompānija jau ir saņēmusi 55 miljonus dolāru lielu kompensāciju. Kuģa vraks vēl arvien guļ lagūnas dibenā un turpina piesārņot Santorini piekrastes ūdeņus, neskatoties uz vietējo iedzīvotāju un pārvaldes iestāžu enerģiskajiem protestiem un solījumiem no Grieķijas atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu puses.

Kādā veidā Komisija palīdzēs atjaunot jūras vidi šajā vēsturiskajā salā un apmierinās vietējo iedzīvotāju un organizāciju prasības attīrīt šo kuģi, kurā vēl aizvien ir nafta, eļļas un citi toksiski šķidrumi? Vai Grieķijas valdība šajā sakarībā ir iesniegusi prasību?

Pēdējo mēnešu laikā Komisija stingri uzraudzīja situāciju saistībā ar kuģa Sea Diamond vraku, kas atrodas netālu no Santorini krastiem, lai nodrošinātu, ka Kopienas tiesību akti tiek pareizi piemēroti. Pēc piemērojamo tiesību aktu (t.i. Direktīva 2004/35/EK⁽¹⁾par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu, Direktīva 2000/60/EK⁽²⁾, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā un Direktīva 2006/12/EK⁽³⁾ par atkritumiem) attiecīgo nosacījumu izskatīšanas Komisija secināja, ka, ņemot vērā konkrētos apstākļus, minēto nosacījumu pārkāpumus nebija iespējams konstatēt. Jāatzīmē, ka šobrīd nav nekādu EK tiesību aktu attiecībā uz kuģu vraku aizvākšanu. Atbilde uz Papadimoulis kunga rakstisko jautājumu E-1944/08⁽⁴⁾ ietver vairāk informācijas par šo tematu.

Tomēr, Komisija ir uzstājusi uz to, ka ir jānovērš būtiska vides stāvokļa pasliktināšanās. Pēc Komisijas pieprasījuma pēc informācijas, Grieķijas valsts pārvaldes iestādes norādīja, ka tās ir veikušas visus vajadzīgos pasākumus piesārņojuma novēršanai, tostarp ir uzsākušas arī pētījumu par piesārņojuma ietekmi un nepārtrauktu skartās zonas uzraudzību. Grieķijas Jūras pētniecības centra pētījumā tika secināts, ka kuģa vraka radītā ietekme ir niecīga. Neskatoties uz to, Tirdzniecības flotes ministrija ir apstiprinājusi, ka paraugu ņemšana un mērījumi tiks turpināti un ka nepieciešamības gadījumā tiks veikti arī korektīvi pasākumi. Paralēli tam, ministrija ir noteikusi atbilstošas sankcijas.

Kas attiecas uz attīrīšanas pasākumiem, varētu būt iespējams saņemt līdzfinansējumu saskaņā ar Grieķijas Valsts stratēģisko ietvardokumentu 2007.-2013. gada periodam, kuru apstiprināja Komisija (piem., darbības programma „Vide un ilgtspējīga attīstība 2007.-2013. gada periodā” vai arī reģionālā darbības programma „Krēta un Egejas jūras salas 2007.-2013. gada periodā”. Tomēr, to pasākumu izvēle, kuri būtu jāiekļauj šajās programmās, ir dalībvalstu kompetento iestāžu ziņā; Komisija pārbauda tikai vispārējos atbilstības kritērijus un ES tiesību aktu, tostarp vides tiesību aktu, ievērošanu. Bez tam, Darbības progammas „Vide 2000.-2006.gada periodam” īstenošanas laikā tika līdzfinansēta četru naftas savākšanas kuģu iegāde, kuras mērķis bija īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzība.

Jūras piesārņojuma vai šāda piesārņojuma nenovēršamu draudu gadījumā Grieķija var pieprasīt palīdzību no Kopienas civilās aizsardzības mehānisma (izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/779/EK, Euratom⁽⁵⁾). Ja valsts pārvaldes iestādes to prasa, tad šī palīdzība var ietvert arī Eiropas Jūras drošības aģentūras nofraktētu piesārņojuma novēršanas kuģu piesaistīšanu. Līdz šim Grieķijas valsts pārvaldes iestādes nav iesniegušas nekādu palīdzības pieprasījumu.

Kas attiecas uz ES Solidaritātes fondu, jāatzīmē, ka šis instruments parasti tiek izmantots lielu dabas katastrofu gadījumā un to var izmantot tikai pēc attiecīgās valsts pieprasījuma, ja nodarītie zaudējumi pārsniedz noteikto līmeni, kas Grieķijas gadījumā ir 0,6 % no nacionālā kopienākuma (NKI) (t.i. EUR 1,066 miljardi). Zaudējumi, kas nav apdrošināti vai par kuriem nav atbildīga kāda trešā puse, netiek kompensēti.

2008. gada 13. augustā Alevi Bektaşi Federation Eiropas Padomes Ministru komitejai iesniedza sūdzību pret Turciju par obligātu reliģijas mācīšanu Turcijas skolās. Turcija vēl aizvien nav izpildījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 9. oktobra spriedumu, kurā Tiesa skaidri norādīja, ka obligāta reliģijas mācīšana ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. Protokola 2. panta noteikumiem.

Kā Komisija skatās uz to, ka Turcija nav šo spriedumu izpildījusi un ņēmusi vērā reliģiskās pārliecības brīvības principu? Kādus pasākumus Komisija veiks, lai nodrošinātu šī sprieduma izpildi? Līdz kuram datumam spriedumam jābūt izpildītam? Kā šāda atteikšanās izpildīt spriedumu ietekmē pašreizējās sarunas?

Komisija ir informēta par godājamā deputāta minēto gadījumu.

2007. gada oktobrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskatīja, ka Turcijas reliģijas mācības programmu nekādi nevar uzskatīt par tādu, kas atbilstu demokrātiskai sabiedrībai nepieciešamajiem objektivitātes un plurālisma kritērijiem. Tā arī uzskatīja, ka nav atbilstošu metožu vecāku reliģiskās pārliecības respektēšanas nodrošināšanai.

Līdz ar to, Tiesa Turcijai prasīja tās izglītības sistēmu un vietējos tiesību aktus pielāgot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas nosacījumiem.

Turcijai Tiesas lēmums ir jāizpilda. Komisija uzmanīgi seko līdzi šim procesam un visu līmeņu divpusējās sarunās ar Turcijas valsts pārvaldes iestādēm ierosina apspriest šo jautājumu; turklāt, šis jautājums tika ierosināts arī Turcijas 2007. gada progresa ziņojuma kontekstā.

Turcijai ir jānodrošina pilnīga to tiesību un brīvību ievērošana, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, tostarp arī reliģiskās pārliecības brīvība. Tas ir nosacījums, kas šai valstij ir jāizpilda, lai tā varētu pievienoties Eiropas Savienībai.

Nekontrolēta nepārstrādātu rūpniecības atkritumu izgāšana 66. kanalizācijas teknē Irinoupolis pašvaldībā (Imathia prefektūrā) rada lielas problēmas šī reģiona videi un vietējo iedzīvotāju veselībai. Imathia un Pellas prefektūrās esošajās persiku pārstrādes rūpnīcās ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, taču, lai samazinātu darbības izmaksas, tās netiek lietotas, un atkritumi tiek izgāzti kanalizācijas teknē. Šī patvaļīgā atbrīvošanās no atkritumiem ir jau ilgu laiku pastāvošs noziegums pret vidi. Beigtas zivis ir skaitāmas tūkstošos, ūdens kanalizācijas sistēmā ir saindēts un smaka ir neizturama. Ūdens no 66. teknes ieplūst Aliakmonas upē, kura ar ūdeni nodrošina Saloniku pilsētu un ietek Aliakmonas un Axios upju deltā (Ramsāras Konvencijas aizsargāta teritorija), iepludinot piesārņojumu Thermaic līcī. Turklāt, šis ūdens tiek izmantots arī visa reģiona lauku apūdeņošanai, tādējādi atstājot nelabvēlīgu ietekmi uz lopkopību un pa barības ķēdi arī uz cilvēku un sabiedrības veselību.

Vai Komisija veiks kādus pasākumus, lai pieliktu punktu 66. kanalizācijas teknes piesārņošanai, ko rada patvaļīga atbrīvošanās no rūpniecības atkritumiem, un lai atjaunotu reģiona dabisko vidi un aizsargātu sabiedrības veselību?

Kāda ir Komisijas nostāja attiecībā uz nepārtraukto 66. kanalizācijas teknes piesārņošanu, ko rada patvaļīga atbrīvošanās no rūpniecības atkritumiem, un uz nepieciešamību atjaunot reģiona dabisko vidi un aizsargāt sabiedrības veselību?

Direktīva 2008/1/EK⁽¹⁾par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC Direktīva, Direktīvas 1996/61/EK⁽²⁾ kodificēta versija) uzskaita tos rūpniecisko darbību veidus, kuri ietilpst tās darbības jomā. Šis saraksts ietver apstrādes un pārstrādes iekārtas pārtikas produktu ražošanai no augu izcelsmes izejvielām ar gatavās produkcijas ražošanas jaudu, kas lielāka par 300 tonnām dienā (vidēji ceturksnī).

No jautājumā sniegtās informācijas nav skaidri saprotams, vai IPPC direktīva attiecas uz Imathia un Pellas prefektūrās esošajām persiku pārstrādes rūpnīcām.

Komisija jau ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka rūpnieciskās iekārtas, uz kurām attiecas IPPC direktīva, ievēro šīs direktīvas prasības. 2008. gada maijā pret deviņām dalībvalstīm, tostarp arī pret Grieķiju, tika uzsākta pārkāpumu procedūra saskaņā ar EK līguma 226. pantu. No Grieķijas valsts pārvaldes iestāžu iesniegtās informācijas izriet, ka Imathia prefektūrā bez atbilstošas atļaujas darbojas vismaz četras rūpnieciskās iekārtas, kas ražo pārtikas produktus no augu izcelsmes izejvielām. Komisija pašlaik izvērtē par Grieķijas iekārtām apkopoto informāciju un darīs visu nepieciešamo, tostarp arī turpinās pārkāpumu procedūru, lai nodrošinātu, ka IPPC direktīva tiek pareizi piemērota.

Kas attiecas uz vispārējo ūdens kvalitāti upēs, Ūdens pamatdirektīva⁽³⁾ dalībvalstīm uzliek par pienākumu līdz 2015. gadam nodrošināt labu ūdens kvalitāti („labu stāvokli”). Šī mērķa sasniegšanai vajadzīgie plāni un programmas ir jāizstrādā līdz 2009. gada 22. decembrim.

Turklāt, Axios-Loudias-Aliakmon upju delta ir teritorija, kas ietilpst saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu 92/43/EEK⁽⁴⁾ izveidotajā Natura 2000 tīklā. Dzīvotņu direktīva nosaka, ka ir jāizvairās no darbībām, kuras var izraisīt teritorijas aizsargājamo vērtību samazināšanos.

Komisija Grieķijas valsts pārvaldes iestādēm prasīs iesniegt vairāk informācijas par piesārņojuma raksturu, it īpaši par emisiju mērījumu rezultātiem vai par ūdens kvalitāti minēto rūpniecības iekārtu tuvumā, kā arī par ietekmi uz iepriekš minēto Natura 2000 teritoriju.

2008. gada 20. maija Priekšlikuma Padomes regulai, ar ko nosaka lauksaimniekiem piešķiramā tiešā atbalsta shēmu kopējus noteikumus, 8. pielikumā ir iekļautas katrai dalībvalstij līdz 2013. gadam un vēlāk noteiktās maksimāli pieļaujamās finanšu resursu summas, kuras var tērēt saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku. Pārvēršot šajā Pielikumā minētās summas izmantotās lauksaimniecības zemes hektāros, starp dalībvalstīm .atklājas milzīgas atšķirības atbalsta apjomā uz vienu hektāru. Aptuvenie skaitļi ir EUR 489 Beļģijā, EUR 388 Dānijā, EUR 344 Vācijā, EUR 263 Francijā un EUR 237 Apvienotajā Karalistē. Taču jaunajās dalībvalstīs atbalsta līmenis ir ievērojami zemāks: EUR 213 Čehijas Republikā, EUR 227 Ungārijā, EUR 200 Slovākijā un tikai EUR 187 Polijā.

Laikā, kad ražošanas izmaksas jaunajās un vecajās dalībvalstīs ļoti strauji izlīdzinās un kad Komisija ierosina finansiālo atbalstu atdalīt no ražošanas, nav nekāda pamatota iemesla saglabāt šādas atšķirības, kuras tiek uzskatītas par acīmredzamu diskrimināciju attiecībā uz lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs. Šādu atšķirīgu atbalsta līmeņu saglabāšana daudzu gadu garumā principā līdzinās divu kopējo lauksaimniecības politiku pastāvēšanai.

Kā Komisija plāno rīkoties, lai novērstu šo nevienlīdzību?

Atdalītā atbalsta līmenis gan 15 ES vecajām dalībvalstīm, gan 12 ES jaunajām dalībvalstīm tiek noteikts pēc vienādiem principiem, proti, noteikti budžeta izdevumu un platības robežlīmeņi. 15 ES vecajās dalībvalstīs atsauces rādītāji ir iepriekš saražotās produkcijas apjoms, platība un saskaņā ar Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) saņemtā atbalsta apjoms, savukārt 12 ES jaunajās dalībvalstīs atbalsta apjoms tika noteikts pievienošanās līgumā, ņemot vērā dažādus faktorus, tādus kā dalībvalsts pēdējais saražotās produkcijas apjoms un ražošanas potenciāls.

Tā kā maksājumu apjoma noteikšanā tika izmantoti vēsturiski atsauces rādītāji, tiešie atbalsta maksājumi atšķiras ne tikai 12 ES jaunajās dalībvalstīs un 15 ES vecajās dalībvalstīs, bet arī starp visām dalībvalstīm, kā arī starp reģioniem un atsevišķiem lauksaimniekiem (atkarībā no izvēlētā atdalīto maksājumu modeļa).

Veselības pārbaudē mēs ierosinām dalībvalstīm dot iespēju iekšēji saskaņot šīs atšķirības. Tomēr, virzība uz saskaņošanu starp visām dalībvalstīm neļautu sasniegt izvirzītos politikas mērķus. Tiešie maksājumi ir lauksaimnieku individuālā atbalsta instruments, un to apjoms ir jāaprēķina saistībā ar vispārējo ekonomisko līmeni un attīstības gaitu ES dalībvalstīs.

Tiešo maksājumu apjoma izlīdzināšana visās 27 dalībvalstīs caurmērā palielinātu saimniecību ienākumus 12 ES jaunajās dalībvalstīs un samazinātu ienākumus 15 ES vecajās dalībvalstīs. Tas palielinātu starp lauksaimniecības ienākumiem un citu ekonomikas nozaru ienākumiem esošās atšķirības. Lauksaimniecības ienākumi 12 ES jaunajās dalībvalstīs kopš to pievienošanās ES jau ir lielā mērā palielinājušies un ir priekšā visiem citiem ienākumiem, uz kuriem visā ES attiecas fiksēta likme. 15 ES vecajās dalībvalstīs, kur lauksaimniecības ienākumi jau atpaliek no citu nozaru ienākumu apjoma, fiksēta likme šo plaisu vēl vairāk palielinātu.

Turklāt, ja dažādi ES izdevumu posteņi tiek skatīti saistībā ar to īpatsvaru iekšzemes kopproduktā (IKP), kļūst skaidrs, ka 12 ES jaunās dalībvalstis attiecībā uz atbalstu lauksaimniecībai neatrodas nelabvēlīgākā situācijā nekā 15 ES vecās dalībvalstis. 2007. gadā tiešo maksājumu, kā arī tirgus atbalsta apjoms 12 ES jaunajās dalībvalstīs un 15 ES vecajās dalībvalstīs bija aptuveni vienā līmenī, ja to skatām no IKP viedokļa. Izvedumi lauku attīstībai 12 ES jaunajās dalībvalstīs bija septiņas reizes lielāki nekā 15 ES vecajās dalībvalstīs, savukārt finansējums strukturāliem pasākumiem bija četras reizes lielāks, ja skatām tā īpatsvaru IKP.

Šie apsvērumi parāda, ka fiksēta tiešo maksājumu likme nebūtu atbilstoša tiešo maksājumu mērķim, kas ir sniegt lauksaimniekiem atbilstoša līmeņa tiešo atbalstu, jo tādējādi tiktu izkropļota attiecība starp lauksaimniecības ienākumiem un citu ekonomikas nozaru ienākumiem 12 ES jaunajās dalībvalstīs, kā arī 15 ES vecajās dalībvalstīs.

Pēdējie ar finanšu krīzi saistītie notikumi Atlantijas okeāna otrā krastā un īpaši dolāra kursa pret eiro krišanās eirozonas valstu nozarēm ar augstu pievienoto vērtību varētu izklausīties kā kapa zvans. Monetārais dempings no dolāra zonas puses eirozonā iznīcinās simtiem tūkstošu kvalificētu un augsti kvalificētu darbinieku darba vietas. Krīzes spēks un apmēri ir tādi, ka eirozonas kohēzija un ilgtspēja tiek likta zem jautājuma zīmes. Vienīgi milzīgās izmaksas, kas valstij rodas, pametot eirozonu, saglabā šīs sistēmas kohēziju.

Kādus ekonomiskos un politiskos pasākumus Komisija plāno, lai nākotnē novērstu eirozonas sabrukuma risku?

Lai gan eirozonu ir skārusi vairāku smagu ārējo triecienu kombinācija, eiro ir izrādījies spēcīgs vairogs pret tiem. Atšķirībā no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, iekšējo valūtas maiņas likmju un procentu likmju nestabilitāte šoreiz šos triecienus nav palielinājusi. Eiropas Centrālās bankas (ECB) veiktā ārkārtas likviditātes pārvaldība pašreizējā ārkārtas situācijā ir bijis svarīgs instruments. Turklāt, oktobra Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmē visi ES ministri aicināja uz šiem triecieniem reaģēt saskaņoti, šim aicinājumam lielā mērā līdzinoties Komisijas aicinājumam stiprināt ekonomikas pārvaldību, ko tā pauda savā Paziņojumā par EMU@10⁽¹⁾. Komisija ir ierosinājusi paplašināt makroekonomikas uzraudzību, lai eirozonā labāk konstatētu un uzraudzītu novirzīšanos no pareizā ceļa. Tas varētu nozīmēt, piemēram, labāku katras eirozonas dalībvalsts konkurētspējas attīstības tendenču izvērtēšanu. Tajā pašā Paziņojumā Komisija dalībvalstis aicināja stiprināt eirozonas ekonomikas pārvaldību gan vietējā, gan ārējā līmenī, labāk izmantojot esošo sistēmu ekonomikas politikas saskaņošanai. Īpaši vietējās politikas, kuras ir ļoti svarīgas, nedrīkstētu īstenot, neņemot vērā to ietekmi uz eirozonas kaimiņvalstīm.

Komisija ir paziņojusi par savu nodomu samazināt lauksaimniecības subsīdijas Grieķijai, jo tās valsts uzraudzības pasākumos ir konstatēti trūkumi, norādot, ka šīs sankcijas tiks turpinātas, ja vien Grieķijas valdība nesniegs vajadzīgās garantijas ar pierādījumiem, ka šie uzraudzības pasākumi ir uzlaboti. Turklāt, nesen tika atklāts, ka Grieķijas Revīzijas palāta KLP subsīdiju un valsts rezervju administrēšanas procesā ir konstatējusi kļūdas un pārredzamības trūkumu, par ko paši lauksaimnieki nemaz nav atbildīgi.

Kas ir panākts konsultācijās starp Komisiju un Grieķijas valdību un kāds progress ir sasniegts to pasākumu īstenošanā, kas vajadzīgi, lai izvairītos no Grieķijas lauksaimniekiem pienākošos subsīdiju apdraudēšanas?

Vai valsts uzraudzības pasākumu uzlabošanā ir sasniegts pietiekams progress, lai novērstu subsīdiju samazināšanu no Komisijas puses?

Kā administratīvu kļūdu un uzraudzības pasākumu trūkumu, kas ir problēma, par kuru paši lauksaimnieki nemaz nav atbildīgi, rezultātā noteiktā subsīdiju samazināšana ietekmēs Grieķijas lauksaimniekus?

2006. gada pavasarī izstrādātā rīcības plāna kontekstā Grieķijas valsts pārvaldes iestādes ir apņēmušās līdz 2008. gada beigām izveidot jaunu Zemes gabalu identificēšanas sistēmu (ZGIS).

Precīza ZGIS ir būtiska, lai nodrošinātu pareizu platībmaksājumu pārvaldību un kontroli.

2008. gada 16. jūlijā Grieķijas valsts pārvaldes iestādēm tika nosūtīta vēstule, kurā tās tika informētas par to, ka ir uzsākta procedūra, kuras mērķis ir apturēt daļu no Grieķijai paredzētajiem lauksaimniecības platībmaksājumiem un lauku attīstības atbalsta maksājumiem, jo tās kontroles sistēmā, galvenokārt Zemes gabalu identificēšanas sistēmā (ZGIS) ir konstatēti trūkumi. Grieķijas valsts pārvaldes iestādes uz šo vēstuli atbildēja 2008. gada 28. augustā.

2008. gada septembrī veiktā revīzija parādīja, ka, neskatoties uz to, ka bija panākts zināms progress, šī svarīgā elementa izveide darba kārtībā nav iekļauta.

Pamatojoties uz to, Komisija turpina gatavoties maksājumu pārtraukšanai, par kuru tika paziņots 2008. gada jūlijā.

Jāuzsver, ka maksājumu pārtraukšana attieksies uz Komisijas ikmēneša atmaksājumiem Grieķijas maksājumu aģentūrai. Tas nekādā veidā nemazina Grieķijas valsts pārvaldes iestāžu pienākumu lauksaimniekiem izmaksāt tiem pienākošās naudas summas.

Nesen mēs vērojām bezprecedenta satricinājumus finanšu tirgos. Katra jauna diena nesa kādu ārkārtēju notikumu, kas vēl tikai dienu iepriekš būtu licies gandrīz neiespējams. ASV investīciju bankai Lehman Brothers ļāva bankrotēt, savukārt vienam no pasaulē lielākajiem apdrošinātājiem, AIG, tika sniegts galvojums. Valdība apstiprināja lielākā Apvienotās Karalistes hipotekāro aizdevumu sniedzēja HBOS pārņemšanu, lai tādējādi pasargātu to no satrauktajiem klientiem. Akciju cenas kritās un tad atkal strauji pieauga, un šī jautājuma sagatavošanas laikā Amerikas Savienoto Valstu Administrācija cenšas izstrādāt milzīgu glābšanas tiesību aktu paketi 3 triljonu dolāru vērtībā.

Kādus pasākumus savas kompetences robežās Komisija veic, lai globālās finanšu krīzes ietekmes kontekstā aizsargātu ES pilsoņu intereses?

Komisija ir apņēmusies aizsargāt ES pilsoņu intereses gan finanšu krīzes laikā, gan pēc tās, un to arī aktīvi dara. Pilsoņiem ir vajadzīga atbilstoša patērētāju, ieguldītāju un noguldījumu aizsardzība, labi funkcionējošs un likvīds banku pakalpojumu tirgus, kas spēj izsniegt aizdevumus patērētājiem, nekustamo īpašumu īpašniekiem un uzņēmumiem, un produktīva ekonomika, kuras pamatā ir augoši uzņēmumi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir aktīvi strādājusi pie daudziem jautājumiem:

Tā ir palīdzējusi noteikt krīzes cēloni un pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu finanšu sistēmā konstatētos trūkumus. Tā ir izstrādājusi Plānu, par kuru 2007. gada oktobrī vienojās ekonomikas un finanšu ministri, lai uzlabotu tirgus pārredzamību, finanšu produktu novērtējumu, uzraudzības prasības un lai risinātu problēmas, kas saistītas ar kredītvērtējumiem un citiem tirgus darbības jautājumiem.

Komisija ir sadarbojusies ar finanšu ministrijām un uzraudzības iestādēm, it īpaši Ekonomikas un finanšu komitejā, kā arī uzraudzības iestāžu komitejās (Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja), lai iespēju robežās nodrošinātu saskaņotu rīcību no dalībvalstu un Eiropas iestāžu puses. Viens svarīgs rezultāts ir 2008. gada 12. oktobra eirozonas rīcības plāns un tā darbības paplašināšana, attiecinot to uz visu Eiropas Savienību. Tādējādi dalībvalstis starpposma periodā garantē banku finansējumu un starpbanku tirgus darbību ar mērķi atjaunot uzticību finanšu tirgiem.

Komisija nekavējoties ir uzsākusi tiesību aktu izstrādi, lai uzlabotu pašreizējo tiesisko regulējumu, un kopā ar Padomi un Parlamentu turpina meklēt kompromisus attiecībā uz svarīgām, apspriešanā esošām iniciatīvām:

– Otrā maksātspējas direktīva: Komisija strādā, lai sarunās par šo priekšlikumu panāktu kompromisa risinājumu. Šī direktīva modernizēs ES apdrošināšanas kompāniju maksātspējas noteikumus un stiprinās pārrobežu apdrošināšanas grupu uzraudzību.

– Kapitāla prasību direktīva (KPD): Priekšlikums KPD grozījumiem tika pieņemts 2008. gada 1. oktobrī. Šī iniciatīva attiecas uz tādām svarīgām jomām kā lieli riska darījumi, pārrobežu grupu uzraudzība, bankas kapitāla kvalitāte un riska pārvaldība. Tā pašos pamatos stiprinās ES banku un finanšu sistēmas tiesisko regulējumu.

– Noguldījumu garantiju shēmas: 2008. gada 15. oktobrī Komisija ierosināja pārskatīt ES noteikumus attiecībā uz noguldījumu garantiju shēmām, ar kuru palīdzību tiek īstenotas ES finanšu ministru 2008. gada 7. oktobrī Luksemburgā notikušajā sanāksmē pieņemtās apņemšanās.

– Grāmatvedība: Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, dalībvalstis 2008. gada 15. oktobrī vienbalsīgi nobalsoja par grozījumiem grāmatvedības noteikumos, iekļaujot tajos vairāk norādījumu attiecībā uz patieso vērtību un 39. SGS izskatīšanu, lai finanšu instrumentus pārklasificētu no tirdzniecības grāmatas un bankas portfeli.

– Kredītvērtējuma aģentūras: Komisija šobrīd beidz darbu pie tiesību akta priekšlikuma par kredītvērtējuma aģentūru darbības atļauju piešķiršanas, darbības un uzraudzības nosacījumiem ES, kuru 2008. gada novembra sākumā jāpieņem Kolēģijai.

– Atvasinātie vērtspapīri: Iekšējā tirgus komisārs ir paziņojis, ka vēlas rūpīgi pārbaudīt atvasināto vērtspapīru tirgus un vēlas vēl pirms gada beigām atrast risinājumu atvasināto kredītinstrumentu mijieskaita darījumu veikšanai.

– Eiropas uzraudzības nākotne: Komisija nolēma ES izveidot Augsta līmeņa grupu pārrobežu uzraudzības jautājumos, kuru vadīs Jacques de Larosière. Drīzumā tiks publicēts grupas mandāts un sastāvs.

– Visbeidzot, Komisija nodrošina, ka darbs tiek saskaņots starptautiskā līmenī. Komisija plāno organizēt konferenci ar mūsu starptautisko partneru piedalīšanos, lai, balstoties uz pārredzamības, finansiālās stabilitātes, atbildības, integritātes un globālas pārvaldības principiem reformētu globālo finanšu sistēmu.

Atbildē uz manu jautājumu H-0929/07⁽¹⁾ par Navarras (Spānija) reģionālo pārvaldes iestāžu pieļautajiem pārkāpumiem ESF līdzekļu administrēšanā, uz kuru jāatbild mutiski, Komisija minēja, ka tā vairākām pārvaldes iestādēm lūgs sniegt papildu informāciju. Vai Komisija šo informāciju ir saņēmusi?

Vai Komisija ir pārbaudījusi, vai ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1260/1999⁽²⁾ 32., 34. un 36. pants vai arī Regulas (EK) Nr. 1685/2000⁽³⁾ Pielikuma 1.7. punkta prasības attiecībā uz izdevumiem, par kuriem ir tiesības saņemt subsīdijas? Tā kā nav nekāda mehānisma, kā apstiprināt un kontrolēt rēķinus un attaisnojošos dokumentus, it īpaši tos dokumentus, kas atbilst ar darbības dažādošanu saistītiem izdevumiem, vai Komisija ir pārbaudījusi, vai administrācija pilnībā ir ievērojusi Regulas (EK) Nr. 438/2001⁽⁴⁾ 7. panta 2. punktu? Šeit varētu atgādināt, ka Cámara de Comptos (Navarras Revīzijas tiesa) bija tā, kas vērsa uzmanību uz to, ka reģionālā administrācija nav spējusi sevi nodrošināt ar finanšu un grāmatvedības sistēmām, kas spētu nodrošināt iespējas izdarīt labojumus un atsevišķi reģistrēt ESF izdevumus, maksājumus un ieņēmumus.

Kā norādīts atbildē uz godājamā deputāta rakstisko jautājumu P-0619/08 par Navarras autonomā apgabala Revīzijas tiesas ziņojumu „Navarrā saņemtie līdzekļi no Eiropas Savienības – Sociālais fonds 1997.–2003.”, Komisija vērsās Eiropas Sociālā Fonda pārvaldības iestādē Spānijā (UAFSE) ar lūgumu sniegt papildu informāciju par šī ziņojuma saturu un par pasākumiem, kas nepieciešami Navarras Revīzijas tiesas atklāto pārkāpumu kompensēšanai.

Komisija uzsver, ka Navarras pārvaldes iestādes ir anulējušas tās summas, kuras tika atzītas par neatbilstošām ESF līdzfinansējuma saņemšanai saskaņā ar kontrolēm, kas tika veiktas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 438/01 10. pantam un ir minētas Navarras autonomā apgabala Revīzijas tiesas ziņojumā. Turklāt, UAFSE Komisiju ir informējusi par to, ka Navarras valdība jau ir veikusi pasākumus ESF līdzekļu pārvaldības uzlabošanai saskaņā ar Navarras autonomā apgabala Revīzijas tiesas secinājumiem un ieteikumiem. UAFSE uzsvēra arī to, ka UAFSE ikgadējā kontroļu plāna kontekstā veiktās pārbaudes parādīja, ka korektīvie pasākumi tiek veikti.

Tomēr, lai pārliecinātos par to, vai Spānija ir veikusi atbilstošus pasākumus, Komisija lūdza UAFSE tai iesniegt ziņojuma par UAFSE veiktajām pārbaudēm kopiju, kā arī visus Reģionālās kontroles iestādes ziņojumus par ESF Navarrā.

Visbeidzot, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir nolēmis uzsākt uzraudzības lietu. Komisija atgādina, ka OLAF ir jānodrošina, lai uzņēmējus vienlaicīgi, pamatojoties uz vieniem un tiem pašiem faktiem un saskaņā ar Kopienas nozaru tiesību aktiem vai valstu tiesību aktiem nekontrolētu gan Komisija, gan dalībvalstu valsts pārvaldes iestādes, un tādēļ OLAF var uzsākt uzraudzības lietas, lai sekotu līdzi valstu darbībām.

2008. gada 16. septembrī tika publicēts jauns pētījums par bisfenolu (Amerikas Medicīnas asociācijas žurnāla (JAMA) pētījums), kas pierāda, ka šī viela var izraisīt diabētu un sirds slimības. Bisfenols A cita starpā tiek izmantots arī kā galvenais monomērs polikarbonāta plastmasas un epoksīdsveķu ražošanā. Polikarbonāta plastmasa tiek izmantota dažādu ikdienas lietošanā esošu produktu, tostarp arī zīdaiņu pudeļu un ūdens pudeļu, ražošanā. Epoksīdsveķi cita starpā tiek izmantoti arī kā pārklājums gandrīz visu pārtikas produktu un dzērienu skārda iepakojuma iekšpusē. Jauni ierobežojumi tiks noteikti saskaņā ar Direktīvu 76/769/EEK⁽¹⁾, kas šobrīd tiek pieņemta saskaņā ar koplēmuma procedūru. Šī direktīva 2009. gada 1. jūnijā tiks atcelta ar REACH regulu. No šī brīža līdz šī likumdevēju sasaukuma termiņa beigām praktiski nebūs iespējams sagatavot un pabeigt koplēmuma procesu. Tādējādi, attiecībā uz iespējām pieņemt jaunus ierobežojumus ES līmenī likumdošanas process šobrīd ir paralizēts. Šo tiesību aktu trūkumu varētu novērst ar valstu noteiktiem pagaidu aizliegumiem.

Vai Komisija lūgs savu zinātnisko komiteju pārskatīt viedokli par bisfenolu A, pamatojoties uz šo jauno pētījumu?

Vai valstu noteikts aizliegums būtu atbilstošs ES tiesību aktiem, it īpaši ņemot vērā ES pagaidu nespēju ierosināt šobrīd vēl neierobežoto vielu lietošanas ierobežojumus?

Komisija ir informēta par neseno pētījumu par bisfenola A iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību. Vielu izmantošanu zīdaiņu pudelīšu un ūdens pudeļu ražošanā reglamentē Komisijas Direktīva 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem⁽²⁾, kura, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) 2006. gadā veikto riska novērtējumu, nosaka, ka bisfenola A migrācijas robeža ir 0,6 mg uz pārtikas kilogramu. Pēc Komisijas pieprasījuma EPNI savā 2008. gada 23. jūlija paziņojumā ir apstiprinājusi bisfenola A pieļaujamo dienas devu, ņemot vērā Kanādas valdības neseno Skrīninga novērtējuma projektu un ASV Nacionālās toksikoloģijas programmas kopsavilkuma projektu. Bez tam, EPNI tika lūgta izvērtēt Amerikas Medicīnas asociācijas žurnālā nesen publicēto pētījumu⁽³⁾ atbilstību un ietekmi. Šobrīd, pamatojoties uz pašreizējām zinātniskajām atziņām, Komisija uzskata, ka pašreiz noteiktā migrācijas robeža ir pietiekama, lai aizsargātu patērētājus no iespējamā kaitējuma veselībai, ko varētu izraisīt bisfenols A. Uz epoksīdsveķiem, kas tiek izmantoti pārtikas un dzērienu skārda iepakojuma pārklājumā, attiecas valstu tiesību akti.

Ierobežojumus attiecībā uz citiem izmantošanas veidiem patiesi būtu jāpieņem saskaņā ar Direktīvu 76/769/EEK, kura no 2009. gada 1. jūnija tiks atcelta un aizstāta ar REACH regulas VIII sadaļu un XVII pielikumu. Pašlaik Direktīva 76/769/EEK nenosaka nekādus ierobežojumus attiecībā uz bisfenolu A. 2003. gadā Eiropas Ķīmisko vielu biroja tīmekļa vietnē tika publicēts visaptverošs riska novērtējums, kas tika veikts atbilstoši Regulai (EEK) Nr. 793/93, un 2008. gada aprīlī tika publicēts pēdējais, precizētais novērtējums⁽⁴⁾. Secinājumi ir tādi, ka attiecībā uz patērētājiem nav vajadzīgi nekādi riska samazināšanas pasākumi, kas papildinātu jau esošos, taču ir jāierobežo riski, ar kuriem saskaras bisfenola A un epoksīdsveķu ražošanā iesaistītie darbinieki, kā arī visi darbinieki, kas savās darba vietās ir pakļauti šo vielu iedarbībai un kur pastāv risks augstas koncentrācijas bisfenola A saskarei ar ādu. Tā kā Padomes Regulā (EEK) Nr. 793/93, kura 2008. gada 1. jūnijā tika atcelta, formāli netika pieņemti noteikumi attiecībā uz riska novērtējumu un riska samazināšanas stratēģiju, saskaņā ar REACH regulas 163 panta 3. punktu, dalībvalsts referentam visa attiecīgā dokumentācija, tostarp arī riska novērtējums un risku ierobežošanas stratēģija, pirms 2008. gada 1. decembra ir jāiesniedz Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai.

Komisija vēlētos norādīt, ka ES nepastāv nekāda īslaicīga nespēja ierosināt ierobežojumus attiecībā uz vielām, kuru izmantošana vēl nav ierobežota saskaņā ar Direktīvu 76/769/EEK. Lai gan tā tiešām ir, ka pēc Direktīvas 76/769/EK atcelšanas jau ir par vēlu, lai paspētu pabeigt pilnīgu koplēmuma procedūru attiecībā uz ierosinājumu Direktīvā iekļaut jaunus ierobežojumus, REACH regulas 137. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie pārejas perioda nosacījumi nodrošina, ka Komisija darbu pie šāda priekšlikuma turpinās, ja vien tas līdz 2009. gada 1. jūnijam jau nebūs pieņemts. Tā vietā, lai gatavotu valsts tiesību aktus, dalībvalsts var sākt gatavot ierobežojumu dokumentu kopumu atbilstoši REACH regulas XV pielikumam, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu. Saskaņā ar REACH regulā noteiktajām procedūrām, pēc tam dalībvalsts par savu nodomu varētu informēt Aģentūru un uzreiz pēc VIII sadaļas stāšanās spēkā (2009. gada 1. jūnijā) iesniegt XV pielikuma noteikumiem atbilstošu ierobežojumu dokumentu kopumu, lai varētu uzsākt ierobežojumu noteikšanas procesu. Ņemot vērā REACH regulas 69.-73 pantā noteiktos termiņus, kopējais pieejamais laiks būtu pielīdzināms pilnai koplēmuma procedūrai vajadzīgajam laikam.

Pēdējās nedēļās Beļģijas tekstilrūpniecības uzņēmumi ir paziņojuši vai arī jau veikuši štatu samazināšanu par vairāk nekā 1000 darba vietām (Bekaert Textiles: 281; Domo Zwijnaarde: 150; Ralos: 200, UCO: 351; Prado: 182; Beaulieu: 387, utt.). Šīs zaudētās darba vietas ir vairāku faktoru rezultāts: sliktais ekonomiskais klimats un konkurence no to valstu puses, kurās darbs tiek zemu atalgots.

Vai Komisija varētu norādīt, vai šajā gadījumā šo darbinieku pārkvalificēšanai, pārcelšanai un pārorientācijai var izmantot ES Globalizācijas fonda palīdzību?

Regulas (EK) Nr. 1927/2006⁽¹⁾ par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi 2. panta b) punkts dalībvalstīm paredz iespēju izmantot EGF atbalstu gadījumos, kad vismaz 1000 darbinieki štata vietu samazināšanas rezultātā deviņu mēnešu laikā zaudē savas darba vietas kādā noteiktā nozarē vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos (kā tas noteikts NUTS II līmenī).

Piesakoties EGF atbalstam, dalībvalstīm ir jānorāda saistība starp plānoto atlaišanu attiecīgajā nozarē un lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos. To var norādīt, izmantojot tirdzniecības statistikas rādītājus, kuros ir redzams būtisks importa pieaugums ES vai arī strauja ES tirgus daļas samazināšanās, vai arī izmantojot informāciju par ražošanas pārvietošanu ārpus ES.

Kopš EGF regulas stāšanās spēkā Komisija ir saņēmusi un pozitīvi novērtējusi sešus iesniegumus EGF atbalstam, kas saistīti ar štata vietu samazināšanu tekstilrūpniecības nozarē (četrus no Itālijas, vienu no Maltas un vienu no Lietuvas).

Darbinieku apmācīšana un pārkvalificēšana, pārcelšana un pārorientācija ir aktīvi darba tirgus pasākumi, kas ietilpst to darbību lokā, kam ir tiesības saņemt EGF atbalstu, kā to nosaka EGF regulas 3. pants.

Septembra pēdējā nedēļā Itālijas Guardia di Finanza (policija, kuras pienākumos ietilpst muitas un akcīzes noteikumu ieviešana) konfiscēja 1 700 000 kurpju pārus. Uz konfiscētajām kurpēm bija viltotas preču zīmes un uz 84 000 no tām bija nepareiza norāde „Ražots Itālijā”. Tika konstatēts, ka daudzas no tām satur ļoti daudz sešvērtīgā hroma, kas ir kancerogēna viela.

Kāds ir Komisijas viedoklis par iepriekš minēto gadījumu? Kādus pasākumus Komisija plāno veikt, lai turpmāk novērstu šādus gadījumus, kad tirgotāji gūst labumu, kaitējot patērētājiem?

Kāda veida antidempinga tiesvedību attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un kurpēm Komisija pēdējo divu gadu laikā ir uzsākusi pret Ķīnu?

Vai Komisija uzskata, ka tai vajadzētu iesniegt priekšlikumus esošā tiesiskā regulējuma grozījumiem, lai paaugstinātu tekstilizstrādājumu, kurpju, kosmētikas un citu līdzīgu, no trešām valstīm importētu preču kvalitātes standartus, un lai pieprasītu nodrošināt to izsekojamību?

Komisija cieši sadarbojas ar prezidentvalsti, izstrādājot muitas rīcības plānu, ar kura palīdzību nodrošināt efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību pārrobežu ievērošanu. Šis rīcības plāns ir daļa no globāla mēroga stratēģijas, kā Padome to noteikusi savā rezolūcijā par visaptverošu Eiropas līmeņa plānu viltošanas apkarošanai⁽¹⁾.

Tā kā Ķīna ir nozīmīgs viltoto preču izcelsmes avots, ar šo valsti ir svarīgi stiprināt sadarbību muitas jomā. Tādēļ Komisija ir iesaistījusies sarunās ar Ķīnu par muitas rīcības plānu, kas paredzēts viltošanas un pirātisma apkarošanai.

Kas attiecas uz antidempinga pasākumiem, Komisija 2006. gada oktobrī par noteiktu apavu veidu ar Ķīnas Tautas Republikā un Vjetnamā ražotām ādas virsām importu tika noteikusi galīgo antidempinga maksājumu, kurš bija spēkā divus gadus, līdz 2008. gada oktobrim. Pašlaik Komisija veic šo antidempinga pasākumu pārskatīšanu pirms to darbības termiņa beigām. Attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikā ražotiem tekstilizstrādājumiem pēdējo divu gadu laikā antidempinga tiesvedība nav veikta.

Kas attiecas uz tiesisko regulējumu un apģērbu un apavu ražošanā izmantoto vielu drošību, ES tirgū tirgotie tekstilizstrādājumi un apģērbi ir jāmarķē, norādot to šķiedru sastāvu, un marķējumā ir jānorāda arī apavu ražošanā izmantotie materiāli⁽²⁾. Turklāt, ES teritorijā apgrozībā esošiem tekstilizstrādājumiem un apaviem noteikti ir jāatbilst tiesību aktiem par ķīmiskām vielām, it īpaši Ierobežojumu direktīvai⁽³⁾, kas attiecas uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem. Komisija Itālijas valsts pārvaldes iestādēm steidzami ir pieprasījusi detalizētu informāciju par faktisko hroma saturu konfiscētajās kurpēs.

Ir svarīgi atzīmēt, ka, kamēr pašreizējais tiesiskais regulējums tiek uzskatīts par atbilstošu, gan muitas kontrole pirms preču ielaišanas brīvā apgrozībā ES teritorijā, gan tirgū jau esošo produktu uzraudzība ir tikai un vienīgi dalībvalstu atbildība. Tomēr, Komisija dalībvalstu centienus abās šajās jomās atbalsta ar dažādu pasākumu palīdzību, sākot ar RAPEX sistēmas darbības nodrošināšanu (ES ātrās brīdināšanas sistēma informēšanai par patērētājiem bīstamiem produktiem, kas tika izveidota saskaņā ar Direktīvu par produktu vispārēju drošību⁽⁴⁾) un beidzot ar tiesībaizsardzības darbinieku apmācību un finansiālu atbalstu kopējiem tirgus uzraudzības pasākumiem.

Kas attiecas uz kosmētiku, Kosmētikas direktīva⁽⁵⁾ nosaka drošības prasības attiecībā uz kosmētikas produktiem, kas tiek tirgoti Kopeinas tirgū, neatkarīgi no to izcelsmes vietas. Arī šajā jomā Komisija atbalsta saskaņotu rīcību starp dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm tirgus uzraudzības un īpaši robežkontroles nodrošināšanai.

Īrijas valdība šonedēļ pieņēma ārkārtas tiesību aktu, kas sešām Īrijas bankām sniedz valdības garantijas. Šis pasākums šīm bankām, iespējams, nodrošinās priekšrocības salīdzinājumā ar ārvalstīm piederošiem konkurentiem, uz kuriem šīs garantijas neattieksies un kuri šobrīd vēro, kā to klienti pāriet uz Īrijas bankām, kas noguldītājiem var piedāvāt spēcīgākas, valdības atbalstītas garantijas.

Vai šis gadījums, kad Īrijas valdība pret savas valsts bankām ir labvēlīgāka nekā pret ārvalstīm piederošām bankām, ir konkurences kropļošana?

Ņemot vērā pašreizējo situāciju finanšu tirgos, Komisija piekrīt dalībvalstu centieniem nodrošināt finansiālo stabilitāti un pilnībā saprot, ka ir atbilstoši jārīkojas.

Šī vajadzība tika atzīta 2008. gada 7. oktobra Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kur finanšu ministri apstiprināja šādus principus:

– Intervencei ir jābūt savlaicīgai, un atbalstam principā ir jābūt īslaicīgam;

– Ir jāaizsargā nodokļu maksātāju intereses;

– Esošajiem akcionāriem ir jāuzņemas intervences pienācīgās sekas;

– Valdībai ir jāspēj īstenot vadības maiņu;

– Vadība nedrīkst saglabāt priekšrocības, kas tai nepienākas — valdībām inter alia var būt tiesības iejaukties atalgojuma noteikšanā;

– Ir jāaizsargā konkurentu likumīgās intereses, īpaši izmantojot valsts atbalsta noteikumus;

– Ir jāizvairās no negatīvas papildu ietekmes.

Lai šo mērķi sasniegtu, neapdraudot iekšējo tirgu, valstu pasākumiem ir jābūt labi izstrādātiem, patiesi vajadzīgiem un atbilstošiem attiecīgajai problēmai, un tos īstenojot ir jāizvairās no negatīvas papildu ietekmes uz konkurentiem un citām dalībvalstīm.

2008. gada 14. oktobrī Komisija izdeva norādes par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi. Tās ļaus ātri izvērtēt valstu rekapitalizācijas un garantiju sistēmu atbilstību valsts atbalsta saņemšanai, kā arī atsevišķus gadījumus, kuros šādas sistēmas tiek piemērotas.

Komisija šajā lietā ir cieši sadarbojusies ar Īrijas valsts pārvaldes iestādēm, lai novērstu bažas par diskrimināciju un atbilstošu ierobežojumu un kontroles trūkumu. Īrijas veiktie pasākumi tagad atbilst Komisijas izdotajām norādēm un Eiropas saskaņotajai reakcijai uz finanšu krīzi, par ko tika panākta vienošanās 2008. gada 7. oktobra ECOFIN sanāksmē un 2008. gada 12. oktobra Eirogrupas sanāksmē, un Komisija tos apstiprināja 2008. gada 13. oktobrī.

Šis gadījums apstiprina, cik svarīga iepriekšēja sazināšanās un nepārtraukts dialogs ar Komisiju ir gadījumos, kad no jauna tiek izstrādātas sistēmas, ar kuru palīdzību finansiālās stabilitātes saglabāšanas mērķi var sasniegt, saglabājot vienlīdzīgus spēles noteikumus arī citām bankām un dalībvalstīm.

Saskaņā ar Portugāles prezidentūras ziņojumu „Veselība un migrācija ES” (par 2007. gada pēdējiem sešiem mēnešiem), ES ieceļojošie migranti un bēgļi vairāk slimo ar infekciozām un neinfekciozām slimībām, ar kurām tie slimo vai nu jau ieceļojot no savām izcelsmes valstīm, vai arī saslimst vēlāk pēkšņas vides maiņas vai smagu sadzīves apstākļu dēļ mītnes valstī.

Ņemot vērā iepriekš minētos datus un Padomes 2007. gada decembra sanāksmē pieņemtos secinājumus, kā arī vietējo iedzīvotāju bažas par sabiedrības veselību reģionos, kuros viļņveidīgi tiek uzņemti nelegālie ieceļotāji, vai Komisija varētu pateikt, kurus no Portugāles prezidentūras priekšlikumiem tā ir īstenojusi? Kuri no tiem tiek apsvērti? Kāda ir pašreizējā situācija dalībvalstīs un kādi pasākumi ES tiek izstrādāti vai plānoti attiecībā uz slimību monitoringu un apkarošanu brīdī, kad migranti ieceļo savās mītnes zemēs, un arī vēlāk? Kādi priekšlikumi vai plāni ir paredzēti to personu veselības aizsardzībai, kuri strādā migrantu uzņemšanas centros?

(FR) Komisija ļoti rūpīgi ir izskatījusi svarīgos Portugāles prezidentūras secinājumus par veselību un migrāciju ES teritorijā, un tās uzraudzībā turpina cieši sadarboties ar dalībvalstīm.

Sociālās darba kārtības atjaunošanas kontekstā un Kopienas veselības stratēģijā Komisija ir paziņojusi par savu nodomu izstrādāt paziņojumu par veselības aprūpes nevienlīdzības jautājuma risināšanu, kurā ļoti svarīgs apsvērums būs migrantu un citu neaizsargāto grupu veselības prasības.

Kas attiecas uz ieceļošanu, Šengenas Robežu kodekss nosaka, ka trešo valstu valstspiederīgie var ieceļot, ja (inter alia) vien tie nerada draudus sabiedrības veselībai.

Kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo likumīgu uzturēšanos ES, visas spēkā esošās direktīvas ietver nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm ar sabiedrības veselību saistītu iemeslu dēļ ir tiesības trešo valstu valstspiederīgajiem liegt ieceļot to teritorijā. Jāatzīmē, ka definēt jēdzienu „sabiedrības veselība” ir dalībvalstu uzdevums.

Patvēruma meklētāju gadījumā, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šīs personas saņem vajadzīgo medicīnisko aprūpi. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad trešo valstu valstspiederīgajiem tiek piešķirtas tiesības uz starptautisko aizsardzību. Turklāt, dalībvalstis var ar likumu paredzēt, ka sabiedrības veselības apsvērumu dēļ patvēruma meklētājiem ir jāiziet veselības pārbaudes.

Kas attiecas uz nelegālo imigrāciju, pieeja ir tāda, ka tiek nodrošināta „vajadzīgā veselības aprūpe” (tas ir kaut kas pa vidu starp neatliekamo veselības aprūpi un visas veselības aprūpes pilnīgu pieejamību).

Visbeidzot, Komisija godājamajam deputātam vēlētos atgādināt, ka šie jautājumi ir jārisina, pilnībā ievērojot pamattiesības, it īpaši Pamattiesību hartas 35. pantu, kurš nosaka, ka ikvienam ir tiesības saņemt veselības aprūpi atbilstoši valsts tiesību aktos un praksē noteiktajiem nosacījumiem.

Eiropas Savienība un Ķīna ir vienojušās par kopēju uzraudzības sistēmu, kas attieksies uz atsevišķu tekstilizstrādājumu un apģērbu kategoriju eksportu no Ķīnas uz ES dalībvalstīm. Tā kā tuvojas 2008. gada 31. decembris, vai Komisija varētu norādīt, kā tā plāno garantēt to, ka pēc 2008.gada nenotiks tas pats, kas notika 2005. gadā, kad tekstilizstrādājumu un apģērbu imports no Ķīnas ļoti strauji pieauga? Vai tā plāno ierosināt pagarināt dubultā uzraudzības mehānisma darbību arī pēc 2008. gada 31. decembra?

Kuru tekstilizstrādājumu un apģērbu imports uz ES no 2008. gada sākuma līdz šim brīdim kopumā ir visvairāk palielinājies, it īpaši no Ķīnas, un ja tas ir palielinājies, tad vai tas ir noticis, izmantojot vai neizmantojot dubulto uzraudzības mehānismu?

Dubultā uzraudzības mehānisma mērķis bija 2008. gadā nodrošināt vienmērīgu pāreju uz liberalizāciju astoņās vissensitīvākajās kategorijās. Komisija uzskata, ka līdz šim šis mērķis ir sasniegts. Vēl aizvien izvērtējot situāciju, Komisija atzīmē, ka pašreizējā vispārējā statistika liecina, ka tirgū nav nekādas to graujošas situācijas. Šķiet, ka Ķīnas tekstilizstrādājumi ES tirgū tiek absorbēti, jo kopējais tekstilizstrādājumu importa apjoms no visiem piegādātājiem saglabājas stabilā līmenī. Tas nozīmē, ka tāpat kā iepriekš, Ķīnas preču īpatsvars ES importā palielinās pēc attiecīgo kategoriju liberalizācijas.

Komisija cieši sadarbojās ar visām ieinteresētajām pusēm un neviena no tām, ja neskaita dažas dalībvalstis, nav aicinājusi rīkoties. ES rūpniecībai tika dots papildu laiks, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem, un šķiet, ka tas kopumā ir izdevies. Komisija pagaidām neuzskata, ka pašreizējā situācija prasītu kādu īpašu turpmāku rīcību. No otras puses, Ķīna arī ir skaidri norādījusi, ka tā neuzskata, ka dubultās uzraudzības mehānisma darbību vajadzētu turpināt arī pēc 2008. gada. Tomēr, gan ES, gan Ķīna piekrīt uzturēt vienmērīgu tekstilizstrādājumu tirdzniecības attīstību un uzskata, ka šajā sakarībā abām pusēm drīzumā būtu jātiekas Ķīnas un ES divpusējās sarunās par tekstilizstrādājumiem.

Analizējot astoņās kategorijās, kas tiek pārbaudītas ar dubultā uzraudzības mehānisma palīdzību⁽¹⁾, un divās kategorijās, kurām bija jāatbilst noteiktam izaugsmes līmenim un kuras netika pārbaudītas ar dubultā uzraudzības mehānisma palīdzību⁽²⁾, ietilpstošo tekstilizstrādājumu importu no Ķīnas un citiem galvenajiem piegādātājiem 2006. un 2007. gadā, tika konstatēts, ka Ķīna savas daļas vērtību kopējā importa apjomā ir palielinājusi visās desmit kategorijās. 2007. gadā piecās kategorijās Ķīna bija pirmajā vietā starp piegādātājiem gan vērtības, gan apjoma ziņā. 2008. gadā saglabājas un pastiprinās tās pašas tirdzniecības pārmaiņu tendences, Ķīnai kopumā nostiprinot savas galvenā piegādātāja pozīcijas.

Šo pārmaiņu un Ķīnas faktora palielināšanās ES tekstilizstrādājumu importa jomā radītās sekas mīkstina fakts, ka kopumā ES tekstilizstrādājumu un apģērbu imports no trešām valstīm ir palielinājies daudz mazākā mērā. 2008. gadā imports no Ķīnas visvairāk palielinājās 5., 26. un 39. kategorijā no iepriekš minētajām desmit kategorijām. Kopumā imports pieauga galvenokārt 5. un 7. kategorijā.

Tekstilizstrādājumu nozari Komisija ir izvirzījusi savas uzmanības priekšplānā. Komisija turpinās uzraudzīt notikumus tirgū, balstoties uz jaunāko importa statistiku un muitas uzraudzības datiem.

Katru gadu Eiropas Savienība nabadzīgajām valstīm sniedz ievērojamu finansiālo palīdzību, lai palīdzētu attīstīt to ekonomiku un apkarot nabadzību, taču bieži vien tās nezina, kā šo palīdzību atbilstoši izmantot. Bieži šo līdzekļu neatbilstošas izmantošanas iemesls ir attiecīgo valstu vājā administratīvā kapacitāte. Vai šīs palīdzības kontekstā ir piešķirti līdzekļi saņēmēju valstu administratīvās kapacitātes uzlabošanai?

Palīdzība administratīvās kapacitātes pilnveidošanai partnervalstīs ir svarīga EK sadarbības darba joma. Tā ir svarīgs elements arī starptautiskajās saistībās attiecībā uz atbalsta efektivitāti – Parīzes Deklarācijā par atbalsta efektivitāti (2005. gads) un Augsta līmeņa forumā par atbalsta efektivitāti pieņemtajā Ministru deklarācijā (Akras Rīcības programma – 2008. gada septembris).

Komisijas atbalsts partnervalstu administratīvās kapacitātes uzlabošanai un modernizācijai, kas pašlaik tiek definēts kā Tehniskā sadarbība, tiek īstenots vairākos veidos. Ar vietējās administrācijas stiprināšanai īpaši paredzētu projektu palīdzību. Ar to projektu vai (nozaru) programmu tehniskās sadarbības komponentu palīdzību, kas paredzēti plašāku attīstības rezultātu sasniegšanai, piemēram, pārvaldības vai infrastruktūras jomā. Ar nozaru vai vispārējā budžeta palīdzību. No budžeta sniegtā atbalsta pievienotā vērtība ir tāda, ka, izmantojot partnervalsts sistēmas, vienlaicīgi tiek stiprināta partnervalsts administratīvā kapacitāte, un netiek radīti nekādi paralēli sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas dienesti, kā tas varētu būt citu palīdzības veidu gadījumā. Tiek sagaidīts, ka uzlabotā administratīvā kapacitāte ļaus sasniegt konkrētus rezultātus: atbrīvoties no vājajām vietām, izmainīt stimulēšanas struktūru, uzlabot izpildes uzraudzību, pielāgot resursu sadali, utt.

Turklāt, budžeta atbalsts vienmēr ietver Tehniskās sadarbības pasākumus, kuru galvenais mērķis ir valsts administrācijas stiprināšana konkrētos dienestos, kas atbildīgi par valsts finanšu pārvaldību. Daudzos gadījumos līdzekļu piešķiršana potenciāla palielināšanai ir kopējās projekta/programmas/budžeta atbalsta operācijas neatņemama sastāvdaļa: piemēram, ceļu uzturēšanas apmācības infrastruktūras programmā, decentralizācijas programmā vietējai valdībai sniegtais atbalsts kapacitātes palielināšanai, ģenerālrevidenta biroja potenciāla palielināšana, sniedzot vispārēju budžeta atbalstu.

Bez tam, debatēs par atbalsta efektivitāti jautājums par to, „kā” labāk palīdzēt uzlabot kapacitāti, kļūst aizvien svarīgāks un piesaista aizvien vairāk uzmanības. Komisija pašlaik veic izmaiņas savas Tehniskās sadarbības, kas parasti ietilpst attīstības programmās, sagatavošanā un īstenošanā. EuropeAid 2008. gada jūlijā izstrādātajā Pamatstratēģijā Eiropas Komisijas sniegtās ārējās palīdzības Tehniskās sadarbības un projektu īstenošanas vienību reformēšanai⁽¹⁾ noteiktais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu tehnisko sadarbību, kas atbalstītu vietējā un valsts līmeņa potenciāla palielināšanu atbilstoši partnervalsts vajadzībām un koncentrējoties uz ilgtspējīgu rezultātu sasniegšanu.

Aizvien biežāk Komisijas locekļi atstāj amatu pirms savu pilnvaru termiņa beigām. Tā tas bija komisāra Markos Kyprianou, komisāra Franco Frattini un tagad arī komisāra Peter Mandelson gadījumā. Tas noteikti atstāj negatīvu ietekmi uz Komisijas darba nepārtrauktību.

Vai Komisija varētu sniegt informāciju par noteikumiem attiecībā uz Komisijas locekļu pensijām, darba pārtraukšanu, utt. gadījumos, kad tie savus amatus atstāj pirms pilnvaru termiņa beigām? Vai tie atšķirtos gadījumā, ja tiktu sagaidītas pilnvaru termiņa beigas?

Zināma personāla mainība tādā politiskā organizācijā kā Komisija nav nekas neparasts. Komisija vienmēr cenšas maksimāli samazināt šādu pārmaiņu radītos traucējumus Kolēģijas darbā. Komisāru aizvietošanu reglamentē EK līguma 215. pants. To reglamentē arī Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām.

Kas attiecas uz pensijām, pārejas pabalstiem un tiesībām uz citiem maksājumiem, to Komisijas locekļu tiesības, kuri savus amatus atstāj pirms pilnvaru termiņa beigām, neatšķiras no tiesībām pilnvaru termiņa pabeigšanas gadījumā.

Komisāram ir tiesības uz pārejas pabalstu trīs gadu periodā, uz ģimenes pabalstiem, uz pensiju, sākot no 65 gadu vecuma, uz apgādnieka zaudējuma pensiju, pārcelšanās pabalstu, ceļa izdevumu atmaksu un pārcelšanās pabalstu amata atstāšanas gadījumā.

Bijušie komisāri, kuri amatu atstājuši pirms 63 gadu vecuma, saglabā tiesības tikt iekļautiem Kopējā veselības apdrošināšanas sistēmā, ar noteikumu, ka viņi nestrādā algotu darbu un nav iekļauti nevienā valsts veselības apdrošināšanas sistēmā. Tādēļ tie komisāri, kuri savu amatu atstāj pirms pilnvaru termiņa beigām, parasti neatbilst iekļaušanai Kopējā veselības apdrošināšanas sistēmā noteiktajām prasībām.

Pēc Francijas valsts pārvaldes iestāžu pieprasījuma vairāki Grieķijas juristi nesen tika izsaukti pie Atēnu izmeklēšanas tiesneša, jo viņu vizītkartes tika atrastas pie personām, kas it kā esot Kurdistānas Strādnieku partijas locekļi un nejaušības pēc tika arestētas Francijā. Atēnu Advokātu kolēģija un citas ļoti ietekmīgas iestādes ir izteikušas pamatīgu nosodījumu par šo nepieļaujamo un bezprecedenta pasākumu, ar kura palīdzību faktiski tiek mēģināts juristiem uzvelt atbildību par tādu apsūdzēto personu aizstāvēšanu, kurām izvirzītas apsūdzības kā kolaboracionistiem un kaujinieku informētājiem vai pat kā par terorismu aizdomās turamajiem.

Vai Komisija uzskata, ka šajā gadījumā ir ievērotas juristu tiesības strādāt savā profesijā un dienesta noslēpumu princips? Vai Komisija plāno atteikties no teroristisko organizāciju „melnā saraksta” un ar to saistītajiem „pretterorisma” tiesību aktiem, kuri faktiski ļoti nopietni grauj demokrātiskās pamatbrīvības?

Komisija ir stingri apņēmusies cīnīties pret terorismu.

Cīņai pret terorismu ir jāiet roku rokā ar cilvēktiesību ievērošanu, tostarp ir jāievēro arī tiesības uz aizstāvību un jurista palīdzību. Pilnībā ir jāievēro juristu tiesības strādāt savā profesijā un dienesta noslēpumu princips.

Kas attiecas uz tā sauktajiem „melnajiem sarakstiem”, Komisija norāda, ka Kopējā nostāja 2002/402/KĀDP par Al Qaida un Taliban un Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP par citām teroristiskām grupām un personām tika apstiprināta, īstenojot ANO Drošības padomes rezolūcijas, kuras dalībvalstīm ir saistošas saskaņā ar ANO Hartu.

Ar šiem sarakstiem saistītie „pretterorisma” tiesību akti attiecas uz līdzekļu iesaldēšanu (Regulas (EK) Nr. 881/2002 un Nr. 2580/2001), un Kopienu Tiesa 3. septembrī par tiem ir pasludinājusi spriedumu. Komisija secina, ka Kopienu Tiesa ir konstatējusi, ka sarakstā iekļaujamo organizāciju un personu izraudzīšanās procesā ir vajadzīgi zināmi uzlabojumi, taču šādu uzlabojumu veikšanas gadījumā nav nekāda pamata secināt, ka līdzekļu iesaldēšana būtu uzskatāma par nelikumīgu.

Ko Komisija plāno panākt Gruzijas donoru konferencē, kas notiks 2008. gada 22. oktobrī Briselē? Kāds ES ieguldījums ir paredzēts Gruzijas rekonstrukcijai un atjaunošanai? Kādas ir ES prioritātes un kā ES tās plāno īstenot? Kādas funkcijas Komisijai ir uzticētas Gruzijas atjaunošanai un rekonstrukcijai paredzētās starptautiskās finanšu palīdzības koordinēšanā un īstenošanā?

Atbilstoši 2008. gada 1. septembra Eiropadomes ārkārtas sanāksmē un 2008. gada 15. septembra Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmē piešķirtajam mandātam, Komisija strādā pie palīdzības sniegšanas Gruzijai. Atbilstoši mandātam, Komisija gatavo Ekonomikas atveseļošanas un stabilizācijas tiesību aktu kopumu un sadarbībā ar Pasaules Banku organizē Gruzijas starptautisko donoru konferenci, kas 2008. gada 22. oktobrī notiks Briselē. ES dalībvalstis, galvenie starptautiskie donori, starptautiskās finanšu iestādes, kā arī starptautiskās un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aģentūras ir uzaicinātas apmeklēt šo donoru konferenci. Konferences mērķis būs saņemt no donoriem solījumus palīdzēt Gruzijai risināt galvenās problēmas, ar kurām tā saskaras pēc 2008. gada augusta militārā konflikta.

Šajā konferencē Komisija informēs par savu palīdzības paketi EUR 500 miljonu apmērā, kas attieksies uz laika posmu no 2008. līdz 2010. gadam. Šī pakete parāda ES apņemšanos risināt ar konfliktu saistītās problēmas.

Komisija ir noteikusi prioritātes un strādā pie projektu identificēšanas atbilstoši Pasaules Bankas un ANO Kopīgajam vajadzību novērtējuma ziņojumam un ANO projektam Flash Appeal (kurš faktiski ir iekļauts Kopīgajā vajadzību novērtējumā). Komisijas prioritārās palīdzības jomas attiecas uz tādām vissteidzamākajām vajadzībām kā valsts iekšienē pārvietoto personu pārcelšana uz citu dzīves vietu, atjaunošana un ekonomikas atveseļošana, makrofinansiālā stabilizācija un atbalsts infrastruktūrai. Komisija ir arī sazinājusies ar Gruzijas valdību un starptautisko donoru organizācijām, lai savu rīcību apspriestu un saskaņotu ar viņu plāniem. Donoru konference dos iespēju apzināt visu donoru individuālos plānus un programmas, kas pēc tam kļūtu par pamatu turpmākai sadarbībai starp tiem un Komisiju.